Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Saṃyuttanikāye

Sagāthāvagga-aṭṭhakathā

Ganthārambhakathā

Karuṇāsītalahadayaṃ , paññāpajjotavihatamohatamaṃ;

Sanarāmaralokagaruṃ, vande sugataṃ gativimuttaṃ.

Buddhopi buddhabhāvaṃ, bhāvetvā ceva sacchikatvā ca;

Yaṃ upagato gatamalaṃ, vande tamanuttaraṃ dhammaṃ.

Sugatassa orasānaṃ, puttānaṃ mārasenamathanānaṃ;

Aṭṭhannampi samūhaṃ, sirasā vande ariyasaṅghaṃ.

Iti me pasannamatino, ratanattayavandanāmayaṃ puññaṃ;

Yaṃ suvihatantarāyo, hutvā tassānubhāvena.

Saṃyuttavaggapaṭimaṇḍitassa, saṃyuttaāgamavarassa;

Buddhānubuddhasaṃvaṇṇitassa, ñāṇappabhedajananassa.

Atthappakāsanatthaṃ, aṭṭhakathā ādito vasisatehi;

Pañcahi yā saṅgītā, anusaṅgītā ca pacchāpi.

Sīhaḷadīpaṃ pana ābhatātha, vasinā mahāmahindena;

Ṭhapitā sīhaḷabhāsāya, dīpavāsīnamatthāya.

Apanetvāna tatohaṃ, sīhaḷabhāsaṃ manoramaṃ bhāsaṃ;

Tantinayānucchavikaṃ, āropento vigatadosaṃ.

Samayaṃ avilomento, therānaṃ theravaṃsadīpānaṃ;

Sunipuṇavinicchayānaṃ, mahāvihāre nivāsīnaṃ.

Hitvā punappunāgata-matthaṃ, atthaṃ pakāsayissāmi;

Sujanassa ca tuṭṭhatthaṃ, ciraṭṭhitatthañca dhammassa.

Sāvatthipabhūtīnaṃ, nagarānaṃ vaṇṇanā katā heṭṭhā;

Saṅgītīnaṃ dvinnaṃ, yā me atthaṃ vadantena.

Vitthāravasena sudaṃ, vatthūni ca yāni tattha vuttāni;

Tesampi na idha bhiyyo, vitthārakathaṃ karissāmi.

Suttānaṃ pana atthā, na vinā vatthūhi ye pakāsanti;

Tesaṃ pakāsanatthaṃ, vatthūnipi dassayissāmi.

Sīlakathā dhutadhammā, kammaṭṭhānāni ceva sabbāni;

Cariyāvidhānasahito, jhānasamāpattivitthāro.

Sabbā ca abhiññāyo, paññāsaṅkalananicchayo ceva;

Khandhādhātāyatanindriyāni, ariyāni ceva cattāri.

Saccāni paccayākāradesanā, suparisuddhanipuṇanayā;

Avimuttatantimaggā, vipassanābhāvanā ceva.

Iti pana sabbaṃ yasmā, visuddhimagge mayā suparisuddhaṃ;

Vuttaṃ tasmā bhiyyo, na taṃ idha vicārayissāmi.

‘‘Majjhe visuddhimaggo, esa catunnampi āgamānañhi;

Ṭhatvā pakāsayissati, tattha yathābhāsitamatthaṃ’’.

Icceva kato tasmā, tampi gahetvāna saddhimetāya;

Aṭṭhakathāya vijānatha, saṃyuttavinissitaṃ atthanti.

1. Devatāsaṃyuttaṃ

1. Naḷavaggo

1. Oghataraṇasuttavaṇṇanā

Tattha saṃyuttāgamo nāma sagāthāvaggo, nidānavaggo, khandhakavaggo, saḷāyatanavaggo, mahāvaggoti pañcavaggo hoti. Suttato –

‘‘Satta suttasahassāni, satta suttasatāni ca;

Dvāsaṭṭhi ceva suttāni, eso saṃyuttasaṅgaho’’.

Bhāṇavārato bhāṇavārasataṃ hoti. Tassa vaggesu sagāthāvaggo ādi, suttesu oghataraṇasuttaṃ. Tassāpi ‘‘evaṃ me suta’’ntiādikaṃ āyasmatā ānandena paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttaṃ nidānamādi. Sā panesā paṭhamamahāsaṅgīti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya ādimhi vitthāritā, tasmā sā tattha vitthāritanayeneva veditabbā.

1. Yaṃ panetaṃ ‘‘evaṃ me suta’’ntiādikaṃ nidānaṃ, tattha evanti nipātapadaṃ. Metiādīni nāmapadāni. Sāvatthiyaṃ viharatīti ettha vīti upasaggapadaṃ, haratīti ākhyātapadanti iminā tāva nayena padavibhāgo veditabbo.

Atthato pana evaṃsaddo tāva upamūpadesa-sampahaṃsana-garahaṇa-vacanasampaṭiggahākāranidassanāvadhāraṇādi-anekatthappabhedo. Tathā hesa – ‘‘evaṃ jātena maccena, kattabbaṃ kusalaṃ bahu’’nti (dha. pa. 53) evamādīsu upamāyaṃ āgato. ‘‘Evaṃ te abhikkamitabbaṃ , evaṃ te paṭikkamitabba’’ntiādīsu (a. ni. 4.122) upadese. ‘‘Evametaṃ bhagavā, evametaṃ sugatā’’tiādīsu (a. ni. 3.66) sampahaṃsane. ‘‘Evamevaṃ panāyaṃ vasalī yasmiṃ vā tasmiṃ vā tassa muṇḍakassa samaṇakassa vaṇṇaṃ bhāsatī’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.187) garahaṇe. ‘‘Evaṃ, bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosu’’ntiādīsu (ma. ni. 

以下是巴利文的完整直译：
顶礼那位世尊、阿罗汉、正等正觉者
相应部注疏
有偈颂品注疏
序言
慈悲清凉之心，智慧之光驱散愚暗；
尊崇救度世间的善逝，解脱之道；
佛陀修证佛性，亲证实现；
我顶礼无上法门，清净无染。
顶礼善逝真子，摧毁魔军；
八部众集，我敬礼圣僧。
如是我心怀虔诚，三宝礼赞之功德；
愿消除一切障碍，以此功德之力。
赞美相应品，殊胜相应圣典；
佛陀所证，智慧开显。
为阐明义理，最初由五位长老编集；
后又续集。
锡兰岛（斯里兰卡）由大摩醯陀长老带来；
用锡兰语，为岛民利益而安置。
我今摒除锡兰语的优美文采，
依经典正理，去除过失。
不违背长老们的传统，
住在大寺院的智者们的精妙判断。
舍弃反复推敲，我将阐明义理；
为善人欢喜，使正法久住。
从舍卫城（萨瓦蒂）等城市的描述已在下文；
关于两次结集，我已陈述。
对于详细情节和已述及的事项，
我将不再赘述。
经中若有未说明的义理，
我将举示其事。
戒论、头陀法、一切业处；
行为规范、禅定与证得详细。
一切神通、智慧抉择；
蕴、界、处、根、四圣谛。
缘起法、教说，极为清净微妙；
未解脱的法门、观法修习。
既然在《清净道论》中已详尽阐明，
此处将不再详细讨论。
"《清净道论》居中，四部圣典的精髓；
将在彼处阐明所说义理。"
因此，请以信心了知，
此注疏依相应部而释义。
天神相应品
1. 芦苇品
1. 度瀑流经注疏
在此，相应部圣典包括：有偈颂品、因缘品、蕴品、六处品、大品，共五品。根据经文：
"七千经、七百经，
六十二经为汇集。"
从诵读角度，有一百品。其中有偈颂品为首，经中以度瀑流经为首。由尊者阿难在第一次结集时说："如是我闻"等开头的因缘。这第一次结集已在《长部注疏》中详细阐明，因此应按其阐明方式了知。
关于"如是我闻"等因缘，此处"如是"是语气词。"我"等是名词。"在舍卫城住"中，"住"是动词。按此方式可了解词语构成。
从义理上说，"如是"一词有多种含义，如比喻、教导、称赞、批评、对话接受、确定等。例如在各种语境中有不同用法。

1.1) vacanasampaṭiggahe. ‘‘Evaṃ byā kho ahaṃ, bhante, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmī’’tiādīsu (ma. ni. 1.398) ākāre . ‘‘Ehi tvaṃ māṇavaka, yena samaṇo ānando tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena samaṇaṃ ānandaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha – ‘subho māṇavo todeyyaputto bhavantaṃ ānandaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī’ti. Evañca vadehi – ‘sādhu kira bhavaṃ ānando yena subhassa māṇavassa todeyyaputtassa nivesanaṃ, tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’ti’’ādīsu (dī. ni. 1.445) nidassane. ‘‘Taṃ kiṃ maññatha kālāmā, ime dhammā kusalā vā akusalā vāti? Akusalā, bhante. Sāvajjā vā anavajjā vāti? Sāvajjā, bhante. Viññugarahitā vā viññuppasatthā vāti? Viññugarahitā, bhante. Samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattanti vā no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Samattā, bhante, samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattanti, evaṃ no ettha hotī’’tiādīsu (a. ni. 3.66) avadhāraṇe. Svāyamidha ākāranidassanāvadhāraṇesu daṭṭhabbo.

Tattha ākāratthena evaṃsaddena etamatthaṃ dīpeti – nānānayanipuṇaṃ anekajjhāsayasamuṭṭhānaṃ atthabyañjanasampannaṃ vividhapāṭihāriyaṃ dhammatthadesanā paṭivedhagambhīraṃ sabbasattānaṃ sakasakabhāsānurūpato sotapathamāgacchantaṃ tassa bhagavato vacanaṃ sabbappakārena ko samattho viññātuṃ? Sabbathāmena pana sotukāmataṃ janetvāpi evaṃ me sutaṃ, mayāpi ekenākārena sutanti.

Nidassanatthena – ‘‘nāhaṃ sayambhū, na mayā idaṃ sacchikata’’nti attānaṃ parimocento – ‘‘evaṃ me sutaṃ, mayāpi evaṃ suta’’nti idāni vattabbaṃ sakalasuttaṃ nidasseti.

Avadhāraṇatthena – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ bahussutānaṃ yadidaṃ ānando, gatimantānaṃ, satimantānaṃ, dhitimantānaṃ, upaṭṭhākānaṃ yadidaṃ ānando’’ti (a. ni. 1.220-223) evaṃ bhagavatā – ‘‘āyasmā ānando atthakusalo dhammakusalo byañjanakusalo niruttikusalo pubbāparakusalo’’ti (a. ni. 5.169) evaṃ dhammasenāpatinā ca pasatthabhāvānurūpaṃ attano dhāraṇabalaṃ dassento sattānaṃ sotukāmataṃ janeti – ‘‘evaṃ me sutaṃ, tañca kho atthato vā byañjanato vā anūnamanadhikaṃ, evameva na aññathā daṭṭhabba’’nti.

Mesaddo tīsu atthesu dissati. Tathā hissa – ‘‘gāthābhigītaṃ me abhojaneyya’’ntiādīsu (su. ni. 81) mayāti attho. ‘‘Sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetū ’’ tiādīsu (saṃ. ni. 4.88) mayhanti attho. ‘‘Dhammadāyādā me, bhikkhave, bhavathā’’tiādīsu (ma. ni. 1.29) mamāti attho. Idha pana ‘‘mayā suta’’nti ca ‘‘mama suta’’nti ca atthadvaye yujjati.

Sutanti ayaṃ sutasaddo saupasaggo anupasaggo ca gamana-vissuta-kilinnaupacitānuyoga-sotaviññeyya-sotadvārānusāraviññātādianekatthappabhedo. Tathā hissa – ‘‘senāya pasuto’’tiādīsu gacchantoti attho. ‘‘Sutadhammassa passato’’tiādīsu (udā. 11) vissutadhammassāti attho. ‘‘Avassutā avassutassā’’tiādīsu (pāci. 657) kilinnākilinnassāti attho. ‘‘Tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappaka’’ntiādīsu (khu. pā. 7.12) upacitanti attho. ‘‘Ye jhānapasutā dhīrā’’tiādīsu (dha. pa. 181) jhānānuyuttāti attho. ‘‘Diṭṭhaṃ sutaṃ muta’’ntiādīsu (ma. ni. 1.241) sotaviññeyyanti attho. ‘‘Sutadharo sutasannicayo’’tiādīsu (ma. ni. 

1.1) 语句的接受。“如是我听闻，尊者，世尊所教的法”之类（《中部·尼柯经》1.398）等的情况。“来吧，你这个小伙子，去找那位修行者阿难；到达后，依我的话询问那位修行者阿难，关于他是否有少许的障碍、少许的困扰、轻松的力量、安宁的居所。”这样说：“确实，尊者阿难，去询问那位善良的小伙子，关于他是否有少许的障碍、少许的困扰、轻松的力量、安宁的居所。”（《大品·尼柯经》1.445）中有所指。“那么，卡拉玛，你们认为这些法是善法还是恶法？是恶法，尊者。是有过失的还是无过失的？是有过失的，尊者。是无知的还是有智慧的？是无知的，尊者。是完全被掌握的、导致痛苦的，还是不导致痛苦的？是完全被掌握的，尊者，完全被掌握的，确实导致痛苦，这样在这里是没有的。”（《阿含经·尼柯经》3.66）中有所强调。此处应注意到。
在此，"如是"一词以此方式说明其意义——多种多样的、精妙的、复杂的、意义丰富的、各种神奇的法教，深刻的道理，适合所有众生的语言，依其各自的语言而达到听闻的目的，世尊的教导，究竟有谁能完全理解？但无论如何，产生了想要听闻的心愿，"如是我听闻"，我也是以某种方式听闻的。
在说明方面——“我不是自觉的，我并未亲自证悟”意指解脱自我——“如是我听闻，我也确实是如此听闻”此时应指向整部经文。
在强调方面——“这是我所有弟子中最优越的，尊者阿难，博学的弟子，具备智慧、正念、理智、能维持的弟子，尊者阿难”（《阿含经·尼柯经》1.220-223）如是世尊——“尊者阿难，通达义理、法理、辞句、语言、过去未来的智慧”（《阿含经·尼柯经》5.169）如是法将军也是依照其智慧的力量，向众生传达想要听闻的心愿——“如是我听闻，这确实在意义上或表达上并无短缺，确实不应以其他方式看待。”
在这三种意义中，该词显现出不同的含义。同样在此——“被歌颂的偈颂我应当不吃”（《相应部·尼柯经》81）意指我。 “好吧，尊者，世尊应当简短地教导法”（《相应部·尼柯经》4.88）意指我。 “愿我，尊者，成为法的继承者”（《中部·尼柯经》1.29）意指我。在此，“我听闻”和“我的听闻”二者意义相连。
“听闻”一词在这方面有多种含义，包括运动、闻名、积累、所知、依听闻的门等多种不同的情况。同样在此——“随军出征”（《相应部·尼柯经》）意指行走。“听闻法的事”（《优陀那》11）意指闻名的法。“未听闻的未听闻者”（《巴奇经》657）意指未闻的未闻者。“你们所积累的功德不算少”（《古部·巴基经》7.12）意指积累。“那些精通禅定的智者”（《大智度论》181）意指与禅定相关。“所见、所听、所解脱”（《中部·尼柯经》1.241）意指可被听闻的。 “听闻者、听闻的积聚”（《中部·尼柯经》）。


1.339) sotadvārānusāraviññātadharoti attho. Idha panassa sotadvārānusārena upadhāritanti vā upadhāraṇanti vā attho. Me-saddassa hi mayāti atthe sati – ‘‘evaṃ mayā sutaṃ, sotadvārānusārena upadhārita’’nti yujjati. Mamāti atthe sati – ‘‘evaṃ mama sutaṃ, sotadvārānusārena upadhāraṇa’’nti yujjati.

Evametesu tīsu padesu evanti sotaviññāṇādiviññāṇakiccanidassanaṃ. Meti vuttaviññāṇasamaṅgipuggalanidassanaṃ. Sutanti assavanabhāvapaṭikkhepato anūnānadhikāviparītaggahaṇanidassanaṃ. Tathā evanti tassa sotadvārānusārena pavattāya viññāṇavīthiyā nānappakārena ārammaṇe pavattibhāvappakāsanaṃ. Meti attappakāsanaṃ. Sutanti dhammappakāsanaṃ. Ayañhettha saṅkhepo – ‘‘nānappakārena ārammaṇe pavattāya viññāṇavīthiyā mayā na aññaṃ kataṃ, idaṃ pana kataṃ, ayaṃ dhammo suto’’ti.

Tathā evanti niddisitabbappakāsanaṃ. Meti puggalappakāsanaṃ. Sutanti puggalakiccappakāsanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘yaṃ suttaṃ niddisissāmi, taṃ mayā evaṃ suta’’nti.

Tathā evanti yassa cittasantānassa nānākārappavattiyā nānatthabyañjanagahaṇaṃ hoti, tassa nānākāraniddeso . Evanti hi ayaṃ ākārapaññatti. Meti kattuniddeso. Sutanti visayaniddeso. Ettāvatā nānākārappavattena cittasantānena taṃsamaṅgino kattuvisaye gahaṇasanniṭṭhānaṃ kataṃ hoti.

Atha vā evanti puggalakiccaniddeso. Sutanti viññāṇakiccaniddeso. Meti ubhayakiccayuttapuggalaniddeso. Ayaṃ panettha saṅkhepo – ‘‘mayā savanakiccaviññāṇasamaṅginā puggalena viññāṇavasena laddhasavanakiccavohārena suta’’nti.

Tattha evanti ca meti ca saccikaṭṭhaparamatthavasena avijjamānapaññatti. Kiñhettha taṃ paramatthato atthi, yaṃ evanti vā meti vā niddesaṃ labhetha. Sutanti vijjamānapaññatti. Yañhi taṃ ettha sotena upaladdhaṃ, taṃ paramatthato vijjamānanti. Tathā evanti ca meti ca taṃ taṃ upādāya vattabbato upādāpaññatti. Sutanti diṭṭhādīni upanidhāya vattabbato upanidhāpaññatti.

Ettha ca evanti vacanena asammohaṃ dīpeti. Na hi sammūḷho nānappakārapaṭivedhasamattho hoti. Sutanti vacanena sutassa asammosaṃ dīpeti. Yassa hi sutaṃ sammuṭṭhaṃ hoti, na so kālantarena mayā sutanti paṭijānāti. Iccassa asammohena paññāsiddhi, asammosena pana satisiddhi. Tattha paññāpubbaṅgamāya satiyā byañjanāvadhāraṇasamatthatā, satipubbaṅgamāya paññāya atthapaṭivedhasamatthatā . Tadubhayasamatthatāyogena atthabyañjanasampannassa dhammakosassa anupālanasamatthato dhammabhaṇḍāgārikattasiddhi.

Aparo nayo – evanti vacanena yoniso manasikāraṃ dīpeti, ayoniso manasikaroto hi nānappakārapaṭivedhābhāvato. Sutanti vacanena avikkhepaṃ dīpeti vikkhittacittassa savanābhāvato. Tathā hi vikkhittacitto puggalo sabbasampattiyā vuccamānopi ‘‘na mayā sutaṃ, puna bhaṇathā’’ti bhaṇati. Yoniso manasikārena cettha attasammāpaṇidhiṃ pubbe ca katapuññataṃ sādheti, sammā appaṇihitattassa pubbe akatapuññassa vā tadabhāvato. Avikkhepena saddhammassavanaṃ sappurisūpanissayañca sādheti. Na hi vikkhittacitto sotuṃ sakkoti, na ca sappurise anupanissayamānassa savanaṃ atthīti.


以下是完整的翻译：
1\339) 意指通过听闻领域追随而了知。在这里，意思是通过听闻领域追随而被考虑或被思考。当"我"这个词表示"由我"的意义时，适合说"这样我听到，通过听闻领域追随而被考虑"。当"我的"这个词表示意义时，适合说"这样被我听到，通过听闻领域追随而被思考"。
在这三个词中，"如此"表示听闻识等识的功能说明。"我"表示已提及的识具有的人的说明。"听到"表示拒绝未听闻的状态，显示无缺少或过多或相反的把握。
"正如此"表示通过听闻领域追随而进行的识路线在各种对象中进行的方式的阐明。"我"表示自我的阐明。"听到"表示法的阐明。这里的概要是："在各种对象中进行的识路线中，我没有做其他事，而是做了这个，这个法被听到"。
"正如此"表示应被指出的方式的阐明。"我"表示人的阐明。"听到"表示人的行为的阐明。这里的意思是："我将阐明的经文，如此被我听到"。
"正如此"表示其心续流以各种方式进行，获取各种意义和语词。"如此"是这种方式的指定。"我"是作者的指定。"听到"是对象的指定。通过以各种方式进行的心续流，对于具有该特征的作者和对象，完成了把握。
或者，"如此"是人的行为的指定。"听到"是识的功能的指定。"我"是具有双重功能的人的指定。这里的概要是："由我这个具有听闻功能的人，通过识的力量获得听闻功能的表达而被听到"。
在那里，"如此"和"我"是根据究竟真实不存在的指定。究竟真实中有什么可以通过"如此"或"我"来指定呢？"听到"是存在的指定。在这里，通过听闻而获得的东西，从究竟真实来看是存在的。"正如此"和"我"是依据某物而可说的指定。"听到"是依据见等而可说的指定。
在这里，通过"如此"这个词显示无迷惑。因为迷惑的人无法理解各种方式。通过"听到"这个词显示听到的无遗忘。因为听到被遗忘的人，无法在之后承认"这被我听到"。通过无迷惑而成就智慧，通过无遗忘而成就念。在那里，以智慧为先导的念具有语词把握的能力，以念为先导的智慧具有义理理解的能力。通过这两种能力的结合，具有维护义理语词完整宝库的能力，从而成就法库管理者。
另一种解释 - "如此"这个词显示正确作意，因为不正确作意时缺乏各种方式的理解。"听到"这个词显示无散乱，因为心散乱者无法听闻。确实，心散乱的人即使被说及一切成就，也会说"这未被我听到，请再说"。通过正确作意，在这里证成了自我正确的意向和先前的福德。因为正确无执的人，或先前未曾造福的人，没有这种情况。通过无散乱，证成正法听闻和亲近善人的因缘。因为心散乱者无法听闻，没有亲近善人的因缘。


Aparo nayo – yasmā ‘‘evanti yassa cittasantānassa nānākārappavattiyā nānatthabyañjanaggahaṇaṃ hoti, tassa nānākāraniddeso’’ti vuttaṃ, so ca evaṃ bhaddako ākāro na sammā appaṇihitattano pubbe akatapuññassa vā hoti, tasmā evanti iminā bhaddakena ākārena pacchimacakkadvayasampattimattano dīpeti. Sutanti savanayogena purimacakkadvayasampattiṃ. Na hi appatirūpadese vasato sappurisūpanissayavirahitassa vā savanaṃ atthi. Iccassa pacchimacakkadvayasiddhiyā āsayasuddhi siddhā hoti, purimacakkadvayasiddhiyā payogasuddhi, tāya ca āsayasuddhiyā adhigamabyattisiddhi, payogasuddhiyā āgamabyattisiddhi. Iti payogāsayasuddhassa āgamādhigamasampannassa vacanaṃ aruṇuggaṃ viya sūriyassa udayato, yoniso manasikāro viya ca kusalakammassa, arahati bhagavato vacanassa pubbaṅgamaṃ bhavitunti ṭhāne nidānaṃ ṭhapento evaṃ me sutantiādimāha.

Aparo nayo – evanti iminā nānappakārapaṭivedhadīpakena vacanena attano atthapaṭibhānapaṭisambhidāsampattisabbhāvaṃ dīpeti. Sutanti iminā sotabbabhedapaṭivedhadīpakena dhammaniruttipaṭisambhidāsampattisabbhāvaṃ. Evanti ca idaṃ yoniso manasikāradīpakavacanaṃ bhāsamāno – ‘‘ete mayā dhammā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā’’ti dīpeti. Sutanti idaṃ savanayogadīpakavacanaṃ bhāsamāno – ‘‘bahū mayā dhammā sutā dhātā vacasā paricitā’’ti dīpeti. Tadubhayenapi atthabyañjanapāripūriṃ dīpento savane ādaraṃ janeti. Atthabyañjanaparipuṇṇañhi dhammaṃ ādarena assuṇanto mahatā hitā paribāhiro hotīti ādaraṃ janetvā sakkaccaṃ dhammo sotabboti.

Evaṃme sutanti iminā pana sakalena vacanena āyasmā ānando tathāgatappaveditaṃ dhammaṃ attano adahanto asappurisabhūmiṃ atikkamati, sāvakattaṃ paṭijānanto sappurisabhūmiṃ okkamati. Tathā asaddhammā cittaṃ vuṭṭhāpeti, saddhamme cittaṃ patiṭṭhāpeti. ‘‘Kevalaṃ sutamevetaṃ mayā, tasseva pana bhagavato vacana’’nti dīpento attānaṃ parimoceti, satthāraṃ apadisati, jinavacanaṃ appeti, dhammanettiṃ patiṭṭhāpeti.

Apica ‘‘evaṃ me suta’’nti attanā uppāditabhāvaṃ appaṭijānanto purimavacanaṃ vivaranto – ‘‘sammukhā paṭiggahitamidaṃ mayā tassa bhagavato catuvesārajjavisāradassa dasabaladharassa āsabhaṭṭhānaṭṭhāyino sīhanādanādino sabbasattuttamassa dhammissarassa dhammarājassa dhammādhipatino dhammadīpassa dhammasaraṇassa saddhammavaracakkavattino sammāsambuddhassa vacanaṃ, na ettha atthe vā dhamme vā pade vā byañjane vā kaṅkhā vā vimati vā kattabbā’’ti sabbadevamanussānaṃ imasmiṃ dhamme assaddhiyaṃ vināseti, saddhāsampadaṃ uppādetīti. Tenetaṃ vuccati –

‘‘Vināsayati assaddhaṃ, saddhaṃ vaḍḍheti sāsane;

Evaṃ me sutamiccevaṃ, vadaṃ gotamasāvako’’ti.

Ekanti gaṇanaparicchedaniddeso. Samayanti paricchinnaniddeso. Ekaṃ samayanti aniyamitaparidīpanaṃ. Tattha samayasaddo –

‘‘Samavāye khaṇe kāle, samūhe hetudiṭṭhisu;

Paṭilābhe pahāne ca, paṭivedhe ca dissati’’.

Tathā hissa ‘‘appeva nāma svepi upasaṅkameyyāma kālañca samayañca upādāyā’’ti evamādīsu (dī. ni. 1.447) samavāyo attho. ‘‘Ekova kho, bhikkhave, khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāyā’’tiādīsu (a. ni. 8.29) khaṇo. ‘‘Uṇhasamayo pariḷāhasamayo’’tiādīsu (pāci. 358) kālo. ‘‘Mahāsamayo pavanasmi’’ntiādīsu (dī. ni. 2.332) samūho. ‘‘Samayopi kho te, bhaddāli, appaṭividdho ahosi, bhagavā kho sāvatthiyaṃ viharati, bhagavāpi maṃ jānissati – ‘bhaddāli, nāma bhikkhu satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’ti. Ayampi kho te , bhaddāli, samayo appaṭividdho ahosī’’tiādīsu (ma. ni. 2.135) hetu. ‘‘Tena kho pana samayena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto samayappavādake tindukācīre ekasālake mallikāya ārāme paṭivasatī’’tiādīsu (ma. ni. 

以下是完整的翻译：
1\340) 另一种解释 - 因为“正如此”是指在其心续流中，通过多样的方式进行各种意义的获取，所以说有多样的方式的说明。因此，这种正如此的方式并不意味着在未曾造福的情况下有正确的意图，因此通过这种正如此的方式，展示了后两种眼识的成就。听到是通过听闻的结合获得前两种眼识的成就。因为在不具备适当条件的情况下，缺乏善人的因缘，所以无法听闻。因此，通过后两种眼识的成就，心的纯净得以实现，通过前两种眼识的成就，行为的纯净得以实现，而通过这种心的纯净，获得智慧的突破，通过行为的纯净，获得教法的突破。这样，经过行为和心的纯净，获得教法的理解，如同太阳升起时的光辉，正如正确的思维与善行的因缘，能够成为佛陀教导的具足条件。
1\341) 另一种解释 - “正如此”通过多样的方式的理解，展示了自身意义的显现。“听到”通过听闻的区分，展示了法的名相的显现。正如此，讲述了这种正确的思维的显现：“这些法是我心中观察到的，确实是深刻的理解。”听到则是通过听闻的结合，讲述道：“我听到了许多法，确实是通过言语所熟悉的。”通过这两者，展示了意义和名相的完整，听闻则产生了尊重。因为在尊重的情况下，听闻的法会对众生产生巨大的利益。
1\342) 这样我听到 - 通过这句话，阿难尊者超越了不善之地，承认了自己的修行者的身份。正如不信之法使心觉醒，信之法使心安定。“这只是我听到的，然而确实是佛陀的教导”，通过这句话解放了自己，指责了老师，减少了佛陀的教导，确立了法的安定。
1\343) 此外，“正如此我听到”，通过自身所引发的状态，解释了前面的教导：“我在这位佛陀的教导下，经验丰富的法王，具足十力的教导者，能够超越一切众生的法王，法的主宰，法的光明，法的归依，正如佛陀的教导，绝不怀疑意义、法、词句或名相。”这消除了所有天人和人类对这法的怀疑，产生了信心。因此，这被称为：
“消除不信，增强信心于教法；
正如此我听到，正如佛陀的弟子。”
1\344) 一是计数的界定。时是界定的限制。单一时是无限制的阐明。在这里，时这个词：
“在相应的时刻，适当的时间，适合的条件中；
在获得和放弃时，和理解中显现。”
同样，“或许在明天我们也会前往时间和时机的结合”（《大智度论》1.447）相应的意思。“唯有时，僧人，时和时机，适用于修行的居住”（《阿含经》8.29）时刻。“热时、痛苦时”（《巴利文法典》358）是时间。“大时在风中”（《大智度论》2.332）是群体。“在这个时刻，你，巴达利，曾经缺乏理解，佛陀确实居住在舍卫城，佛陀也会知道我 - ‘巴达利，这位僧人未能完成师教’。你，巴达利，这个时刻确实缺乏理解”（《大智度论》2.135）是因果。“因此，在这个时刻，得到提升的乞士，头剃的年轻人，依靠时刻的教导，住在一棵单一的茉莉花树下。”（《大智度论》）

2.260) diṭṭhi.

‘‘Diṭṭhe dhamme ca yo attho, yo cattho samparāyiko;

Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti pavuccatī’’ti. –

Ādīsu (saṃ. ni. 1.129) paṭilābho. ‘‘Sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’’tiādīsu (ma. ni. 1.28) pahānaṃ. ‘‘Dukkhassa pīḷanaṭṭho saṅkhataṭṭho santāpaṭṭho vipariṇāmaṭṭho abhisamayaṭṭho’’tiādīsu (paṭi. ma. 2.8) paṭivedho. Idha panassa kālo attho. Tena saṃvacchara-utu-māsaḍḍhamāsa-ratti-diva-pubbaṇha-majjhanhika-sāyanha-paṭhamamajjhimapacchimayāma-muhuttādīsu kālappabhedabhūtesu samayesu ekaṃ samayanti dīpeti.

Tattha kiñcāpi etesu saṃvaccharādīsu samayesu yaṃ yaṃ suttaṃ yasmiṃ yasmiṃ saṃvacchare utumhi māse pakkhe rattibhāge divasabhāge vā vuttaṃ, sabbaṃ taṃ therassa suviditaṃ suvavatthāpitaṃ paññāya. Yasmā pana ‘‘evaṃ me sutaṃ asukasaṃvacchare asukautumhi asukamāse asukapakkhe asukarattibhāge asukadivasabhāge vā’’ti evaṃ vutte na sakkā sukhena dhāretuṃ vā uddisituṃ vā uddisāpetuṃ vā, bahu ca vattabbaṃ hoti, tasmā ekeneva padena tamatthaṃ samodhānetvā ‘‘ekaṃ samaya’’nti āha.

Ye vā ime gabbhokkantisamayo jātisamayo saṃvegasamayo abhinikkhamanasamayo dukkarakārikasamayo māravijayasamayo abhisambodhisamayo diṭṭhadhammasukhavihārasamayo desanāsamayo parinibbānasamayoti evamādayo bhagavato devamanussesu ativiya suppakāsā anekakālappabhedā eva samayā. Tesu samayesu desanāsamayasaṅkhātaṃ ekaṃ samayanti dīpeti. Yo cāyaṃ ñāṇakaruṇākiccasamayesu karuṇākiccasamayo, attahitaparahitapaṭipattisamayesu parahitapaṭipattisamayo , sannipatitānaṃ karaṇīyadvayasamayesu dhammikathāsamayo, desanāpaṭipattisamayesu desanāsamayo, tesupi samayesu aññataraṃ sandhāya ‘‘ekaṃ samaya’’nti āha.

Kasmā panettha yathā abhidhamme ‘‘yasmiṃ samaye kāmāvacara’’nti ca ito aññesu suttapadesu ‘‘yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehī’’ti ca bhummavacanena niddeso kato, vinaye ca ‘‘tena samayena buddho bhagavā’’ti karaṇavacanena, tathā akatvā ‘‘ekaṃ samaya’’nti upayogavacanena niddeso katoti. Tattha tathā, idha ca aññathā atthasambhavato. Tattha hi abhidhamme ito aññesu suttapadesu ca adhikaraṇattho bhāvenabhāvalakkhaṇattho ca sambhavati. Adhikaraṇañhi kālattho samūhattho ca samayo, tattha vuttānaṃ phassādidhammānaṃ khaṇasamavāyahetusaṅkhātassa ca samayassa bhāvena tesaṃ bhāvo lakkhīyati. Tasmā tadatthajotanatthaṃ tattha bhummavacananiddeso kato.

Vinaye ca hetuattho karaṇattho ca sambhavati. Yo hi so sikkhāpadapaññattisamayo sāriputtādīhipi dubbiññeyyo, tena samayena hetubhūtena karaṇabhūtena ca sikkhāpadāni paññāpayanto sikkhāpadapaññattihetuñca apekkhamāno bhagavā tattha tattha vihāsi. Tasmā tadatthajotanatthaṃ tattha karaṇavacanena niddeso kato.

Idha pana aññasmiṃ ca evaṃjātike accantasaṃyogattho sambhavati. Yañhi samayaṃ bhagavā imaṃ aññaṃ vā suttantaṃ desesi, accantameva taṃ samayaṃ karuṇāvihārena vihāsi. Tasmā tadatthajotanatthaṃ idha upayogavacananiddeso katoti.

Tenetaṃ vuccati –

‘‘Taṃ taṃ atthamapekkhitvā, bhummena karaṇena ca;

Aññatra samayo vutto, upayogena so idhā’’ti.

Porāṇā pana vaṇṇayanti – ‘‘tasmiṃ samaye’’ti vā ‘‘tena samayenā’’ti vā ‘‘ekaṃ samaya’’nti vā abhilāpamattabhedo esa, sabbattha bhummameva atthoti. Tasmā ‘‘ekaṃ samaya’’nti vuttepi ‘‘ekasmiṃ samaye’’ti attho veditabbo.

Bhagavāti garu. Garuṃ hi loke ‘‘bhagavā’’ti vadanti. Ayañca sabbaguṇavisiṭṭhatāya sabbasattānaṃ garu, tasmā ‘‘bhagavā’’ti veditabbo. Porāṇehipi vuttaṃ –

‘‘Bhagavāti vacanaṃ seṭṭhaṃ, bhagavāti vacanamuttamaṃ;

Garu gāravayutto so, bhagavā tena vuccatī’’ti. (visuddhi. 

以下是完整的翻译：
2\260) 见解。
“在见到的法中，任何意义，任何未来的意义；通过对意义的彻底理解，智者被称为贤者。”
在这里，提到“获得”（《相应部》1.129）。“通过正确的理解，结束了痛苦”（《中部》1.28）提到放弃。“痛苦的根源是依赖于因缘、痛苦的状态、变化的状态、理解的状态”（《法集》2.8）提到的理解。在这里，时间的意义是这样的。因此，在年、季、月、夜、日、早晨、中午、傍晚、第一、中、最后的时刻等各种时间的划分中，称为“一时”。
在这些年等的时间中，任何经文在任何年、任何季、任何月、任何时段、任何日子中所提到的，所有这些对长老而言都是非常清楚和明确的智慧。因为当提到“这样我听到在某个年、某个季、某个月、某个时段、某个夜晚、某个白天”时，无法轻松地持有或指定，且有很多内容要说，因此用一个词来概括这个意义，称为“一时”。
或者，这些是指胎中转生的时刻、出生的时刻、觉醒的时刻、出离的时刻、艰难的时刻、胜利的时刻、觉悟的时刻、见到的法的快乐住处的时刻、教导的时刻、涅槃的时刻等，这些都是佛陀在天人和人间中非常明确的多种时间的划分。在这些时间中，称为教导的时刻为“一时”。这也是在智慧和慈悲的时刻，慈悲的时刻，在自利和利他的实践时刻，利他的实践时刻，在聚集的行为的时刻，法的讨论的时刻，在教导的实践的时刻，教导的时刻，这些时刻中，提到“一时”。
为什么在这里，如同在《阿毗达摩》中“在此时，欲界的时刻”以及在其他经文中“在此时，僧人应远离欲望”等的描述，通过世俗的用语进行说明，而在戒律中“那时，佛陀”是通过行为的用语进行说明，因此不说“一时”呢？在这里，确实是如此，而在其他地方则有所不同。因为在《阿毗达摩》中与其他经文中，适用的意义和概念的特征都是可以存在的。适用的时间是时间的总和，在那里提到的触等法的瞬间的组合的因缘的时刻，这些时刻的存在可以被识别。因此，为了阐明这个意义，那里进行了世俗的用语的说明。
在戒律中，因果的意义和行为的意义也可以存在。因为在这一点上，教导的时刻是由舍利弗等人所难以理解的，因此在那时，因果的意义和行为的意义被教导，佛陀在那时也居住。因此，为了阐明这个意义，在那里进行了行为的用语的说明。
在这里，另一个地方也会出现这样的情况。因为佛陀在此时教导了这个或其他的经文，确实在这个时刻以慈悲的住处而住。因此，为了阐明这个意义，在这里进行了适用的用语的说明。
因此，被称为：
“考虑到那种意义，通过世俗的行为；在此没有提到时刻，因此在这里适用。”
古代的解释说：“在那个时刻”或“在那时”或“一时”，这是指一种简单的差异，所有地方的意义都是世俗的。因此，即使说“一时”，也应理解为“在一个时刻”。
“佛陀”是尊贵的。在世间被称为“佛陀”。由于他具备所有的美德，故被所有众生所尊重，因此应理解为“佛陀”。古代也曾说过：
“佛陀的话是最好的，佛陀的话是最卓越的；
他是尊贵的，因而被称为佛陀。”

1.142);

Apica –

‘‘Bhagyavā bhaggavā yutto, bhagehi ca vibhattavā;

Bhattavā vantagamano, bhavesu bhagavā tato’’ti. –

Imissā gāthāya vasenassa padassa vitthārato attho veditabbo. So ca visuddhimagge (visuddhi. 1.144) buddhānussatiniddese vuttoyeva.

Ettāvatā cettha evaṃ me sutanti vacanena yathāsutaṃ dhammaṃ dassento bhagavato dhammasarīraṃ paccakkhaṃ karoti. Tena ‘‘nayidaṃ atikkantasatthukaṃ pāvacanaṃ, ayaṃ vo satthā’’ti satthu adassanena ukkaṇṭhitaṃ janaṃ samassāseti. Ekaṃ samayaṃ bhagavāti vacanena tasmiṃ samaye bhagavato avijjamānabhāvaṃ dassento rūpakāyaparinibbānaṃ sādheti. Tena ‘‘evaṃvidhassa nāma ariyadhammassa desako dasabaladharo vajirasaṅghātasamānakāyo sopi bhagavā parinibbuto, kena aññena jīvite āsā janetabbā’’ti jīvitamadamattaṃ janaṃ saṃvejeti, saddhamme cassa ussāhaṃ janeti. Evanti ca bhaṇanto desanāsampattiṃ niddisati. Me sutanti sāvakasampattiṃ. Ekaṃ samayanti kālasampattiṃ. Bhagavāti desakasampattiṃ.

Sāvatthiyanti evaṃnāmake nagare. Samīpatthe cetaṃ bhummavacanaṃ. Viharatīti avisesena iriyāpathadibbabrahmaariyavihāresu aññataravihārasamaṅgīparidīpanametaṃ. Idha pana ṭhānagamananisajjāsayanappabhedesu iriyāpathesu aññatarairiyāpathasamāyogaparidīpanaṃ , tena ṭhitopi gacchantopi nisinnopi sayānopi bhagavā viharaticceva veditabbo. So hi ekaṃ iriyāpathabādhanaṃ aññena iriyāpathena vicchinditvā aparipatantaṃ attabhāvaṃ harati pavatteti, tasmā ‘‘viharatī’’ti vuccati.

Jetavaneti jetassa rājakumārassa vane. Tañhi tena ropitaṃ saṃvaḍḍhitaṃ paripālitaṃ ahosi, tasmā ‘‘jetavana’’nti saṅkhaṃ gataṃ. Tasmiṃ jetavane. Anāthapiṇḍikassa ārāmeti anāthapiṇḍikena gahapatinā catupaññāsahiraññakoṭipariccāgena buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa niyyātitattā ‘‘anāthapiṇḍikassa ārāmo’’ti saṅkhaṃ gate ārāme. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana papañcasūdaniyā majjhimaṭṭhakathāya sabbāsavasuttavaṇṇanāyaṃ (ma. ni. aṭṭha. 1.14) vutto.

Tattha siyā – yadi tāva bhagavā sāvatthiyaṃ viharati, ‘‘jetavane’’ti na vattabbaṃ. Atha tattha viharati, ‘‘sāvatthiya’’nti na vattabbaṃ. Na hi sakkā ubhayattha ekaṃ samayaṃ viharitunti. Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ.

Nanu avocumha ‘‘samīpatthe bhummavacana’’nti. Tasmā yathā gaṅgāyamunādīnaṃ samīpe goyūthāni carantāni ‘‘gaṅgāyaṃ caranti, yamunāyaṃ carantī’’ti vuccati, evamidhāpi yadidaṃ sāvatthiyā samīpe jetavanaṃ, tattha viharanto vuccati ‘‘sāvatthiyaṃ viharati jetavane’’ti. Gocaragāmanidassanatthaṃ hissa sāvatthivacanaṃ, pabbajitānurūpanivāsaṭṭhānanidassanatthaṃ sesavacanaṃ.

Aññatarā devatāti nāmagottavasena apākaṭā ekā devatāti attho. ‘‘Abhijānāti no, bhante, bhagavā ahu ñātaññatarassa mahesakkhassa yakkhassa saṃkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṃ bhāsitā’’ti ettha pana abhiññāto sakkopi devarājā ‘‘aññataro’’ti vutto. ‘‘Devatā’’ti ca idaṃ devānampi devadhītānampi sādhāraṇavacanaṃ. Imasmiṃ panatthe devo adhippeto, so ca kho rūpāvacarānaṃ devānaṃ aññataro.

Abhikkantāya rattiyāti ettha abhikkanta-saddo khayasundarābhirūpaabbhānumodanādīsu dissati . Tattha ‘‘abhikkantā, bhante, ratti, nikkhanto paṭhamo yāmo , ciranisinno bhikkhusaṅgho, uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkha’’nti evamādīsu (a. ni. 8.20; cūḷava. 383) khaye dissati. ‘‘Ayaṃ imesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā’’ti evamādīsu (a. ni. 

以下是完整的翻译：
1\142) 此外 -
“有福的、有分的、合适的，分开了的；有食物的、吐出食物的，生存中的佛陀。”
根据这首歌的意义，词语的详细含义应被理解。它在《清净道》中（《清净道论》1.144）也有所提到。
通过这句话“这样我听到”，展示了如所听闻的法，佛陀的法身显现于眼前。因此，“这不是超越常规的教诲，这就是你们的老师”，通过老师的缺席，安抚了因渴望而烦恼的人。通过“一时佛陀”这句话，展示了佛陀未曾存在的状态，确立了色身的涅槃。因此，“这样的人，名为高贵法的教导者，十力者，具有金刚聚合的身躯，他也已涅槃，谁还能寄希望于他呢？”以此唤醒了众生对生命的珍惜，激励了他们对正法的信心。通过说“正如此”，指明了教导的成就。“我听到”指明了弟子的成就。“一时”指明了时间的成就。“佛陀”指明了教导者的成就。
“舍卫城”是这样命名的城市。在这里是地面用语。住处是指无差别的行走方式，神通和梵行的住处之一。在这里，指明了站立、行走、坐下、躺下等行走方式的结合，因此无论是站着、走着、坐着、躺着，佛陀都在这里显现。因为他通过一种行走方式，超越了另一种行走方式而活动，所以被称为“住处”。
“祇园”是指王子捷的园林。因他所种植、滋养、保护而成为“祇园”。在这个祇园中，因阿那律比丘以四十五亿的财富供养佛陀及僧众，因此被称为“阿那律的园林”。这里的概要已在《杂阿含经》及《中部经典》的所有法句中提到。
在这里可能是 - 如果佛陀住在舍卫城，则不应称为“在祇园”。如果他住在祇园，则不应称为“舍卫城”。因为不可能在两个地方同时居住。因此，这不应被这样理解。
难道我们不是说过“在附近的地面用语”吗？因此，就像在恒河、雅穆纳等附近，牛群在游荡时被称为“在恒河游荡、在雅穆纳游荡”，在这里也是如此，这个舍卫城附近的祇园，住在那里的时候被称为“在舍卫城住在祇园”。这是为了描述在游走的地方，舍卫城的名称是为了描述出家人的适宜居住的地方。
“某位天神”是指以名字或种族不为人知的某位天神。“他知道，不，尊者，佛陀是知晓某位伟大的夜叉的，简言之，他讲述了对欲望的断除的解脱”。在这里，虽然被称为“某位”，但即使是天王也被称为“某位”。“天神”这个词是天人和天女的通用名称。在这个情况下，是指某位天神，而他是色界的某位天神。
“美丽的夜晚”中，这里的“美丽”一词在消亡、优美、光辉、欢喜等方面都有体现。在那里，“美丽，尊者，夜晚，第一时段已经过去，长时间坐着的僧团，请尊者为僧众的戒律宣说”。在消亡中可见。“这是这四个人中最美丽、最优秀的”在其他地方也有类似的说法。

4.100) sundare.

‘‘Ko me vandati pādāni, iddhiyā yasasā jalaṃ;

Abhikkantena vaṇṇena, sabbā obhāsayaṃ disā’’ti. –

Evamādīsu (vi. va. 857) abhirūpe. ‘‘Abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotamā’’ti evamādīsu (pārā. 15) abbhānumodane. Idha pana khaye. Tena abhikkantāya rattiyā, parikkhīṇāya rattiyāti vuttaṃ hoti. Tatthāyaṃ devaputto majjhimayāmasamanantare āgatoti veditabbo. Niyāmo hi kiresa devatānaṃ yadidaṃ buddhānaṃ vā buddhasāvakānaṃ vā upaṭṭhānaṃ āgacchantā majjhimayāmasamanantareyeva āgacchanti.

Abhikkantavaṇṇāti idha abhikkanta-saddo abhirūpe, vaṇṇa-saddo pana chavithuti-kulavagga-kāraṇa-saṇṭhānappamāṇa-rūpāyatanādīsu dissati. Tattha ‘‘suvaṇṇavaṇṇosi bhagavā’’ti evamādīsu (su. ni. 553) chaviyā. ‘‘Kadā saññūḷhā pana te, gahapati, ime samaṇassa vaṇṇā’’ti evamādīsu (ma. ni. 2.77) thutiyaṃ. ‘‘Cattārome, bho gotama, vaṇṇā’’ti evamādīsu (dī. ni. 3.115) kulavagge. ‘‘Atha kena nu vaṇṇena, gandhathenoti vuccatī’’ti evamādīsu (saṃ. ni. 1.234) kāraṇe. ‘‘Mahantaṃ hatthirājavaṇṇaṃ abhinimminitvā’’ti evamādīsu (saṃ. ni. 1.138) saṇṭhāne. ‘‘Tayo pattassa vaṇṇā’’ti evamādīsu (pārā. 602) pamāṇe. ‘‘Vaṇṇo gandho raso ojā’’ti evamādīsu rūpāyatane. So idha chaviyā daṭṭhabbo. Tena abhikkantavaṇṇā abhirūpacchavi, iṭṭhavaṇṇā manāpavaṇṇāti vuttaṃ hoti. Devatā hi manussalokaṃ āgacchamānā pakativaṇṇaṃ pakatiiddhiṃ jahitvā oḷārikaṃ attabhāvaṃ katvā atirekavaṇṇaṃ atirekaiddhiṃ māpetvā naṭasamajjādīni gacchantā manussā viya abhisaṅkhatena kāyena āgacchanti. Tattha kāmāvacarā anabhisaṅkhatenapi āgantuṃ sakkonti, rūpāvacarā pana na sakkonti. Tesañhi atisukhumo attabhāvo, na tena iriyāpathakappanaṃ hoti. Tasmā ayaṃ devaputto abhisaṅkhateneva āgato. Tena vuttaṃ ‘‘abhikkantavaṇṇā’’ti.

Kevalakappanti ettha kevala-saddo anavasesa-yebhuyyābyāmissānatirekadaḷhatthavisaṃyogādianekattho. Tathā hissa ‘‘kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariya’’nti evamādīsu (pārā. 1) anavasesatthamattho. ‘‘Kevalakappā ca aṅgamagadhā pahūtaṃ khādanīyabhojanīyaṃ ādāya upasaṅkamissantī’’ti evamādīsu (mahāva. 43) yebhuyyatā. ‘‘Kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti evamādīsu (vibha. 225) abyāmissatā. ‘‘Kevalaṃ saddhāmattakaṃ nūna ayamāyasmā’’ti evamādīsu (mahāva. 244) anatirekatā. ‘‘Āyasmato, bhante, anuruddhassa bāhiyo nāma saddhivihāriko kevalakappaṃ saṅghabhedāya ṭhito’’ti evamādīsu (a. ni. 4.243) daḷhatthatā. ‘‘Kevalī vusitavā uttamapurisoti vuccatī’’ti evamādīsu (saṃ. ni. 3.57) visaṃyogo attho. Idha panassa anavasesattho adhippeto.

Kappa-saddo panāyaṃ abhisaddahana-vohāra-kāla-paññatti-chedana-vikappa-lesasamantabhāvādianekattho. Tathā hissa ‘‘okappaniyametaṃ bhoto gotamassa, yathā taṃ arahato sammāsambuddhassā’’ti evamādīsu (ma. ni. 1.387) abhisaddahanamattho. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjitu’’nti evamādīsu (cūḷava. 250) vohāro. ‘‘Yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī’’ti evamādīsu (ma. ni. 1.387) kālo. ‘‘Iccāyasmā kappo’’ti evamādīsu paññatti. ‘‘Alaṅkato kappitakesamassū’’ti evamādīsu (vi. va. 1094, 1101) chedanaṃ. ‘‘Kappati dvaṅgulakappo’’ti evamādīsu (cūḷava. 446) vikappo. ‘‘Ātthi kappo nipajjitu’’nti evamādīsu (a. ni. 8.80) leso. ‘‘Kevalakappaṃ veḷuvanaṃ obhāsetvā’’ti evamādīsu (saṃ. ni. 

以下是完整的翻译：
4\100) 美丽。
“谁在我面前礼拜双足，以神通和荣耀的光辉；以美丽的光辉，照亮所有的方向。”
在这样的话中（《维摩诘经》857），美丽的意思是显而易见的。“美丽的，哦，哥达玛，美丽的，哦，哥达玛”，在这样的句子中（《法句经》15）有称赞之意。在这里是指消亡。因此，提到美丽的夜晚和消逝的夜晚。那里，这位天神是在中午时分到来的。
确实，天神们在佛陀或佛陀的弟子们出现时，都是在中午时分到来的。
“美丽的光辉”这里的“美丽”是指美好的状态，而“光辉”则在色、声、香、味、触等方面显现。比如“你是金色的，尊者”，在这样的句子中（《相应部》553）是指色彩。“什么时候你们，居士，注意到这些比丘的光辉？”在这样的句子中（《中部》2.77）是指称赞。“这四种，哦，哥达玛，光辉。”在这样的句子中（《大智度论》3.115）是指家族的光辉。“那么，是什么光辉呢？被称为香气的。”在这样的句子中（《相应部》1.234）是指因缘。“巨大的是大象的光辉。”在这样的句子中（《相应部》1.138）是指状态。“三种叶子的光辉。”在这样的句子中（《法句经》602）是指量。“光辉、香气、味道、光泽。”在这样的句子中是指色法。因此，在这里应被理解为美丽的光辉，显然是美好的光辉，令人喜爱的光辉。天神们来到人间时，放弃了自然的光辉，带着粗重的身躯，表现出超凡的光辉和超凡的能力，像演员般进入人间。对于欲界的天神，虽然可以来到，但对于色界的天神则不能。因为他们的身躯极其纤细，无法适应行走的方式。因此，这位天神是以造作的方式来到的。因此，称之为“美丽的光辉”。
“仅仅的”在这里“仅仅”的意思是无遗留的、普遍的、非凡的、超越的等多重意义。因此，“仅仅是完全的、纯净的梵行”的意思在这样的句子中（《法句经》1）是指无遗留的意义。“仅仅的、丰富的、可食用的食物将会前来。”在这样的句子中（《大品经》43）是指普遍的意义。“仅仅是痛苦的聚集。”在这样的句子中（《识别论》225）是指非凡的意义。“仅仅是信仰的程度，确实是这位尊者。”在这样的句子中（《大品经》244）是指超越的意义。“尊者，阿努鲁达，外道的修行者是以分裂僧团而立足于仅仅的。”在这样的句子中（《相应部》4.243）是指坚固的状态。“仅仅的修行者被称为优秀的人。”在这样的句子中（《相应部》3.57）是指分离的意义。在这里，意指无遗留的意义。
“时”这个词在这里是指与称呼、行为、时间、定义、切断、变化等多重意义。因此，“这是对佛陀的称呼，正如他是阿罗汉、正觉者。”在这样的句子中（《中部》1.387）是指称呼的意义。“我允许，哦，僧人，享用五种修行者的果实。”在这样的句子中（《小品经》250）是指行为。“我在这里长久地生活。”在这样的句子中（《中部》1.387）是指时间。“这位尊者是时。”在这样的句子中是指定义。“装饰的、被剪短的头发。”在这样的句子中（《维摩诘经》1094，1101）是指切断。“时长两指。”在这样的句子中（《小品经》446）是指变化。“有时可以躺下。”在这样的句子中（《相应部》8.80）是指意义。“仅仅的时，照亮了菩提树。”在这样的句子中（《相应部》）。

1.94) samantabhāvo. Idha panassa samantabhāvattho adhippeto. Tasmā kevalakappaṃ jetavananti ettha ‘‘anavasesaṃ samantato jetavana’’nti evamattho daṭṭhabbo.

Obhāsetvāti vatthālaṅkārasarīrasamuṭṭhitāya ābhāya pharitvā, candimā viya sūriyo viya ca ekobhāsaṃ ekapajjotaṃ karitvāti attho.

Yenāti bhummatthe karaṇavacanaṃ. Yena bhagavā tenupasaṅkamīti tasmā ‘‘yattha bhagavā, tattha upasaṅkamī’’ti evamettha attho daṭṭhabbo. Yena vā kāraṇena bhagavā devamanussehi upasaṅkamitabbo, tena kāraṇena upasaṅkamīti evamettha attho daṭṭhabbo. Kena ca kāraṇena bhagavā upasaṅkamitabbo? Nānappakāraguṇavisesādhigamādhippāyena, sāduphalūpabhogādhippāyena dijagaṇehi niccaphalitamahārukkho viya. Upasaṅkamīti ca gatāti vuttaṃ hoti. Upasaṅkamitvāti upasaṅkamanapariyosānadīpanaṃ. Atha vā evaṃ gatā tato āsannataraṃ ṭhānaṃ bhagavato samīpasaṅkhātaṃ gantvātipi vuttaṃ hoti.

Idāni yenatthena loke aggapuggalassa upaṭṭhānaṃ āgatā, taṃ pucchitukāmā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjuliṃ sirasi patiṭṭhapetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantanti bhāvanapuṃsakaniddeso – ‘‘visamaṃ candimasūriyā parivattantī’’tiādīsu (a. ni. 4.70) viya. Tasmā yathā ṭhitā ekamantaṃ ṭhitā hoti, tathā aṭṭhāsīti evamettha attho daṭṭhabbo. Bhummatthe vā etaṃ upayogavacanaṃ. Aṭṭhāsīti ṭhānaṃ kappesi. Paṇḍitā hi devamanussā garuṭṭhāniyaṃ upasaṅkamitvā āsanakusalatāya ekamantaṃ tiṭṭhanti, ayañca devo tesaṃ aññataro, tasmā ekamantaṃ aṭṭhāsi.

Kathaṃ ṭhito pana ekamantaṃ ṭhito hotīti? Cha ṭhānadose vajjetvā. Seyyathidaṃ – atidūraṃ, accāsannaṃ, uparivātaṃ , unnatappadesaṃ, atisammukhaṃ, atipacchāti. Atidūre ṭhito hi sace kathetukāmo hoti, uccāsaddena kathetabbaṃ hoti. Accāsanne ṭhito saṅghaṭṭanaṃ karoti. Uparivāte ṭhito sarīragandhena bādhati. Unnatappadese ṭhito agāravaṃ pakāseti. Atisammukhā ṭhito sace daṭṭhukāmo hoti, cakkhunā cakkhuṃ āhacca daṭṭhabbaṃ hoti. Atipacchā ṭhito sace daṭṭhukāmo hoti, gīvaṃ pasāretvā daṭṭhabbaṃ hoti. Tasmā ayampi ete cha ṭhānadose vajjetvā aṭṭhāsi. Tena vuttaṃ ‘‘ekamantaṃ aṭṭhāsī’’ti.

Etadavocāti etaṃ avoca. Kathaṃ nūti kāraṇapucchā. Bhagavato hi tiṇṇoghabhāvo dasasahassilokadhātuyā pākaṭo, tenimissā devatāya tattha kaṅkhā natthi, iminā pana kāraṇena ‘‘tiṇṇo’’ti na jānāti, tena sā taṃ kāraṇaṃ pucchamānā evamāha.

Mārisāti devatānaṃ piyasamudācāravacanametaṃ. Niddukkhāti vuttaṃ hoti. Yadi evaṃ ‘‘yadā kho te, mārisa, saṅkunā saṅku hadaye samāgaccheyya, atha naṃ tvaṃ jāneyyāsi ‘vassasahassaṃ me niraye paccamānassā’’’ti (ma. ni. 

以下是完整的翻译：
1\94) 全面性。在这里，意指全面性的意义。因此，应理解为“完全的、无遗留的、全面的祇园”。
“照亮”是指通过衣物装饰的身体发出的光辉，像月亮一样、像太阳一样，形成一种光辉、一种光芒。
“通过什么”是指地面上的行为用语。通过谁，佛陀就会前来，因此应理解为“在佛陀所在的地方，就在那里前来”。或者，因为什么原因佛陀被人们前来接近，因此应理解为“因这个原因前来接近”。通过什么原因佛陀被人们接近？是因为获得了各种各样的特质、优良的果实，像一棵大树一样，常年结出丰硕的果实。接近是指到达。因此，接近是指到达的结果。或者，也可以说是到达了佛陀所称为的地方。
现在，因这个原因，来到世间最杰出的人面前，想要询问的天神，双手合十，光辉照耀，站在佛陀的面前。站在一旁是指一种修行的状态 - 就像“月亮和太阳交替旋转”一样（《相应部》4.70）。因此，站立时就像站在一旁一样，这里应理解为“站立”。在地面上也可以用作行为的用语。站立是指占据的位置。智者们来到天人和人间，因坐的灵巧而站在一旁，而这位天神则是其中之一，因此他站在一旁。
那么，怎样才能站在一旁呢？应避免六种位置的缺陷。这些是 - 过于遥远、过于接近、在上方、在高处、正面、背面。过于遥远时，若想说话，则应用高声说出。过于接近时，会造成碰撞。在上方时，会因身体的气味而受到干扰。在高处时，会显得沉重。正面时，若想被看见，则应用眼睛对视。背面时，若想被看见，则应伸长脖子。因此，这位天神也是避免了这六种位置的缺陷而站立。因此，称为“站在一旁”。
“我说了这些。”这是说的内容。为什么呢？这是询问原因。佛陀的“已解脱”在十千个世界中是显而易见的，因此对于这位天神而言，那里没有疑虑，而因这个原因，不知道“已解脱”，所以她在询问这个原因时这样说。
“尊者”是指天神们的亲切而庄重的称呼。这里是指没有痛苦的意思。如果是这样的话，“当你，尊者，心中充满疑虑时，你就会知道‘我在地狱中受苦千年’”这样的话（《中部》）。

1.512) idaṃ virujjhati. Na hi nerayikasatto niddukkho nāma hoti. Kiñcāpi na niddukkho, ruḷhīsaddena pana evaṃ vuccati. Pubbe kira paṭhamakappikānaṃ niddukkhānaṃ sukhasamappitānaṃ esa vohāro, aparabhāge dukkhaṃ hotu vā mā vā, ruḷhīsaddena ayaṃ vohāro vuccateva nippadumāpi nirudakāpi vā pokkharaṇī pokkharaṇī viya.

Oghamatarīti ettha cattāro oghā, kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjoghoti. Tattha pañcasu kāmaguṇesu chandarāgo kāmogho nāma. Rūpārūpabhavesu chandarāgo jhānanikanti ca bhavogho nāma. Dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo diṭṭhogho nāma. Catūsu saccesu aññāṇaṃ avijjogho nāma. Tattha kāmogho aṭṭhasu lobhasahagatesu cittuppādesu uppajjati, bhavogho catūsu diṭṭhigatavippayuttalobhasahagatesu cittuppādesu uppajjati, diṭṭhogho catūsu diṭṭhigatasampayuttesu cittuppādesu uppajjati, avijjogho sabbākusalesu uppajjati.

Sabbopi cesa avahananaṭṭhena rāsaṭṭhena ca oghoti veditabbo. Avahananaṭṭhenāti adhogamanaṭṭhena. Ayañhi attano vasaṃ gate satte adho gameti, nirayādibhedāya duggatiyaṃyeva nibbatteti, uparibhāvaṃ vā nibbānaṃ gantuṃ adento adho tīsu bhavesu catūsu yonīsu pañcasu gatīsu sattasu viññāṇaṭṭhitīsu navasu sattāvāsesu ca gametītipi attho. Rāsaṭṭhenāti mahantaṭṭhena. Mahā heso kilesarāsi avīcito paṭṭhāya yāva bhavaggā patthaṭo, yadidaṃ pañcasu kāmaguṇesu chandarāgo nāma. Sesesupi eseva nayo. Evamayaṃ rāsaṭṭhenāpi oghoti veditabbo. Atarīti imaṃ catubbidhampi oghaṃ kena nu tvaṃ, mārisa, kāraṇena tiṇṇoti pucchati.

Athassā bhagavā pañhaṃ vissajjento appatiṭṭhaṃ khvāhantiādimāha. Tattha appatiṭṭhanti appatiṭṭhahanto. Anāyūhanti anāyūhanto, avāyamantoti attho. Iti bhagavā gūḷhaṃ paṭicchannaṃ katvā pañhaṃ kathesi. Devatāpi naṃ sutvā ‘‘bāhirakaṃ tāva oghaṃ tarantā nāma ṭhātabbaṭṭhāne tiṭṭhantā taritabbaṭṭhāne āyūhantā taranti, ayaṃ pana avīcito yāva bhavaggā patthaṭaṃ kilesoghaṃ kilesarāsiṃ appatiṭṭhahanto anāyūhanto atarinti āha. Kiṃ nu kho etaṃ? Kathaṃ nu kho eta’’nti? Vimatiṃ pakkhantā pañhassa atthaṃ na aññāsi.

Kiṃ pana bhagavatā yathā sattā na jānanti, evaṃ kathanatthāya pāramiyo pūretvā sabbaññutā paṭividdhāti? Na etadatthāya paṭividdhā. Dve pana bhagavato desanā niggahamukhena ca anuggahamukhena ca. Tattha ye paṇḍitamānino honti aññātepi ñātasaññino pañcasatā brāhmaṇapabbajitā viya, tesaṃ mānaniggahatthaṃ yathā na jānanti, evaṃ mūlapariyāyādisadisaṃ dhammaṃ deseti. Ayaṃ niggahamukhena desanā. Vuttampi cetaṃ ‘‘niggayha niggayhāhaṃ, ānanda, vakkhāmi, pavayha pavayha, ānanda, vakkhāmi, yo sāro, so ṭhassatī’’ti (ma. ni. 3.196). Ye pana ujukā sikkhākāmā, tesaṃ suviññeyyaṃ katvā ākaṅkheyyasuttādisadisaṃ dhammaṃ deseti, ‘‘abhirama, tissa, abhirama, tissa, ahamovādena ahamanuggahena ahamanusāsaniyā’’ti (saṃ. ni. 

以下是完整的翻译：
1\512) 这与之相悖。因为，地狱中的众生并不名为无痛苦。虽然并非无痛苦，但却因“痛苦”的声音而如此称呼。以前，确实是最初的法师们所说的痛苦与快乐相结合的说法，后来无论是痛苦还是不痛苦，通过“痛苦”的声音都被称为如此，像无花果、无水的池塘一样。
“流动的水”在这里是指四种流动，欲流、存在流、见流、无明流。在这里，五种欲望的特质中，贪欲是欲流。色、无色的存在中，贪欲和禅定是存在流。六十二种见解是见流。四种真理中的无知是无明流。在这里，欲流在八种与贪欲相伴的心念中产生，存在流在四种见解的离欲伴随的心念中产生，见流在四种见解相结合的心念中产生，无明流则在所有善法中产生。
所有这些都应被理解为因引导而流动。因引导是指向下流动。因为它使得自己所掌控的众生向下流动，因地狱等种类而生出苦果，不能前往上界或涅槃，无法去往四种生处、五种去处、七种有情的存在、九种生存状态。因而也应被理解为向下流动。因引导是指大处。大处是指烦恼的集聚，从无间地狱开始，一直到生死的边缘，这就是五种欲望的贪欲。其他的情况也是如此。因此，这个因引导也应被理解为流动。
“你究竟是因为什么原因而流动呢，尊者？”他这样询问。
于是，佛陀在回答时说：“不安的。”在这里“不安”是指不安定的状态。“不安定”是指不安定的，意指不安的。因此，佛陀以隐秘的方式回答了这个问题。天神们听到后说：“外在的流动，若要渡过，应该在适当的地方停留，应该在可渡的地方流动，而这位不安定的，直到生死的边缘，烦恼的流动，烦恼的集聚，不安定的流动。”他这样说：“这究竟是什么？这究竟是怎样的？”思考着，他们对这个问题的意义并不了解。
那么，佛陀为何不让众生知道呢？是为了什么目的而圆满了所有的菩萨行，达到了无上的智慧吗？并非为了这个目的而达成。有两种佛陀的教导，一种是严厉的，一种是宽容的。在这里，若是聪明的、傲慢的人，即使是知道的亲属，像五百位出家人一样，他们的傲慢是因为不知道，因此以这种方式教导类似根本义等的法。这是严厉的教导。也曾说过：“我会严厉地教导，阿难，我会严厉地教导，谁是有价值的，谁就会存在。”（《中部》3.196）。而那些直率、想要修行的人，则会以清楚的方式教导他们，类似于“安住于此，安住于此，我以我的言辞、我的宽容、我的教导来指导你们。”（《相应部》）。

3.84) ca ne samassāseti. Ayaṃ anuggahamukhena desanā.

Ayaṃ pana devaputto mānatthaddho paṇḍitamānī, evaṃ kirassa ahosi – ahaṃ oghaṃ jānāmi, tathāgatassa oghatiṇṇabhāvaṃ jānāmi, ‘‘iminā pana kāraṇena tiṇṇo’’ti ettakamattaṃ na jānāmi. Iti mayhaṃ ñātameva bahu, appaṃ aññātaṃ, tamahaṃ kathitamattameva jānissāmi. Kiñhi nāma taṃ bhagavā vadeyya, yassāhaṃ atthaṃ na jāneyyanti. Atha satthā ‘‘ayaṃ kiliṭṭhavatthaṃ viya raṅgajātaṃ abhabbo imaṃ mānaṃ appahāya desanaṃ sampaṭicchituṃ, mānaniggahaṃ tāvassa katvā puna nīcacittena pucchantassa pakāsessāmī’’ti paṭicchannaṃ katvā pañhaṃ kathesi. Sopi nihatamāno ahosi, sā cassa nihatamānatā uttaripañhapucchaneneva veditabbā. Tassa pana pañhapucchanassa ayamattho – kathaṃ pana tvaṃ, mārisa, appatiṭṭhaṃ anāyūhaṃ oghamatari, yathāhaṃ jānāmi, evaṃ me kathehīti.

Athassa bhagavā kathento yadāsvāhantiādimāha. Tattha yadā svāhanti yasmiṃ kāle ahaṃ. Sukāro nipātamattaṃ. Yathā ca ettha, evaṃ sabbapadesu. Saṃsīdāmīti paṭicchannaṃ katvā ataranto tattheva osīdāmi. Nibbuyhāmīti ṭhātuṃ asakkonto ativattāmi. Iti ṭhāne ca vāyāme ca dosaṃ disvā atiṭṭhanto avāyamanto oghamatarinti evaṃ bhagavatā pañho kathito. Devatāyapi paṭividdho, na pana pākaṭo, tassa pākaṭīkaraṇatthaṃ satta dukā dassitā. Kilesavasena hi santiṭṭhanto saṃsīdati nāma, abhisaṅkhāravasena āyūhanto nibbuyhati nāma. Taṇhādiṭṭhīhi vā santiṭṭhanto saṃsīdati nāma, avasesakilesānañceva abhisaṅkhārānañca vasena āyūhanto nibbuyhati nāma. Taṇhāvasena vā santiṭṭhanto saṃsīdati nāma, diṭṭhivasena āyūhanto nibbuyhati nāma. Sassatadiṭṭhiyā vā santiṭṭhanto saṃsīdati nāma, ucchedadiṭṭhiyā āyūhanto nibbuyhati nāma. Olīyanābhinivesā hi bhavadiṭṭhi, atidhāvanābhinivesā vibhavadiṭṭhi . Līnavasena vā santiṭṭhanto saṃsīdati nāma, uddhaccavasena āyūhanto nibbuyhati nāma. Tathā kāmasukhallikānuyogavasena santiṭṭhanto saṃsīdati nāma, attakilamathānuyogavasena āyūhanto nibbuyhati nāma. Sabbākusalābhisaṅkhāravasena santiṭṭhanto saṃsīdati nāma, sabbalokiyakusalābhisaṅkhāravasena āyūhanto nibbuyhati nāma. Vuttampi cetaṃ – ‘‘seyyathāpi, cunda, ye keci akusalā dhammā, sabbe te adhobhāgaṅgamanīyā, ye keci kusalā dhammā, sabbe te uparibhāgaṅgamanīyā’’ti (ma. ni. 1.86).

Imaṃ pañhavissajjanaṃ sutvāva devatā sotāpattiphale patiṭṭhāya tuṭṭhā pasannā attano tuṭṭhiñca pasādañca pakāsayantī cirassaṃ vatāti gāthamāha. Tattha cirassanti cirassa kālassa accayenāti attho. Ayaṃ kira devatā kassapasammāsambuddhaṃ disvā tassa parinibbānato paṭṭhāya antarā aññaṃ buddhaṃ na diṭṭhapubbā, tasmā ajja bhagavantaṃ disvā evamāha. Kiṃ panimāya devatāya ito pubbe satthā na diṭṭhapubboti. Diṭṭhapubbo vā hotu adiṭṭhapubbo vā, dassanaṃ upādāya evaṃ vattuṃ vaṭṭati. Brāhmaṇanti bāhitapāpaṃ khīṇāsavabrāhmaṇaṃ. Parinibbutanti kilesanibbānena nibbutaṃ. Loketi sattaloke. Visattikanti rūpādīsu ārammaṇesu āsattavisattatādīhi kāraṇehi visattikā vuccati taṇhā, taṃ visattikaṃ appatiṭṭhamānaṃ anāyūhamānaṃ tiṇṇaṃ nittiṇṇaṃ uttiṇṇaṃ cirassaṃ vata khīṇāsavabrāhmaṇaṃ passāmīti attho.

Samanuñño satthā ahosīti tassā devatāya vacanaṃ citteneva samanumodi, ekajjhāsayo ahosi. Antaradhāyīti abhisaṅkhatakāyaṃ jahitvā attano pakatiupādiṇṇakakāyasmiṃyeva ṭhatvā laddhāsā laddhapatiṭṭhā hutvā dasabalaṃ gandhehi ca mālehi ca pūjetvā attano bhavanaṃyeva agamāsīti.

Oghataraṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Nimokkhasuttavaṇṇanā



以下是完整的翻译：
3\84) 也不应被强迫。这是宽容的教导。
这位天神被傲慢所困扰，聪明而傲慢，因而对他说：“我知道流动，我知道如来已渡过流动，但我不知道因为什么原因而渡过。”因此，我的亲属知道很多，知道的少，我只知道听说的部分。因为，尊者会说什么，我却不知道其真正的意义。于是，导师说：“就像污秽的衣物一样，无法放下这种傲慢，无法接受教导，我将以傲慢的态度来问你。”因此，他以隐秘的方式提出了问题。他虽然被击败，但他的被击败的傲慢应通过后续的问题来理解。对于他的问题的意义是：“那么，你，尊者，如何能够轻松地渡过流动，如我所知，请告诉我。”
于是，佛陀在讲述时说：“当时我。”在这里“当时”是指在某个时候。我轻松地放下。就像在这里一样，所有的地方都是如此。“我正在沉沦”，在隐秘的情况下我正在沉沦。“我无法保持”，因此我超越了。于是，看到地方和努力中的过失，佛陀这样提出了问题。天神也理解到这一点，但并不明显，为了使其明显，展示了七种痛苦。因烦恼而存在的众生会感到沉沦，而因造作而存在的众生会感到宁静。因欲望和见解而存在的众生会感到沉沦，而因其他烦恼和造作而存在的众生会感到宁静。因欲望而存在的众生会感到沉沦，而因见解而存在的众生会感到宁静。因永恒的见解而存在的众生会感到沉沦，而因断灭的见解而存在的众生会感到宁静。执著于存在的见解，执著于消失的见解。因执著而存在的众生会感到沉沦，而因轻率而存在的众生会感到宁静。因欲乐的追求而存在的众生会感到沉沦，而因自我折磨的追求而存在的众生会感到宁静。因所有善法的造作而存在的众生会感到沉沦，而因所有世间善法的造作而存在的众生会感到宁静。正如所说：“就像，尊者，所有的不善法，皆是向下流动的，所有的善法，皆是向上流动的。”（《中部》1.86）。
听到这段话后，天神在获得了初果的基础上，感到满足和欢喜，展现出自己的满足和欢喜，吟唱了一首歌。在这里“长久”是指长久的时间的意思。这位天神看到迦叶如来，从他的涅槃开始，之后再也没有见过其他佛，因此今天见到尊者时这样说道。那么，这位天神在此之前是否见过导师呢？无论是见过还是未见过，都是以见的方式来说的。尊者是指已断恶业的、已灭烦恼的出家人。涅槃是指因烦恼的灭除而获得的安宁。世间是指众生的世界。执著是指因色等对象的执著而称为执著的欲望，这种执著是无法安住的、无法轻松的、已渡过的、已解脱的，长久以来，我看到已灭烦恼的出家人。
因此，尊者的教导是如此：“他确实是被尊者所教导。”因此，那位天神的说法在心中生起了共鸣，产生了共鸣的状态。于是，他隐秘地留下了他的身体，回到了自己的住所，得到了十种力量的香花供养。
《渡流经》注释完毕。
《解脱经》注释。

2. Idāni dutiyasuttato paṭṭhāya paṭhamamāgatañca uttānatthañca pahāya yaṃ yaṃ anuttānaṃ, taṃ tadeva vaṇṇayissāma. Jānāsi noti jānāsi nu. Nimokkhantiādīni maggādīnaṃ nāmāni . Maggena hi sattā kilesabandhanato nimuccanti, tasmā maggo sattānaṃ nimokkhoti vutto. Phalakkhaṇe pana te kilesabandhanato pamuttā, tasmā phalaṃ sattānaṃ pamokkhoti vuttaṃ. Nibbānaṃ patvā sattānaṃ sabbadukkhaṃ viviccati, tasmā nibbānaṃ vivekoti vuttaṃ. Sabbāni vā etāni nibbānasseva nāmāni. Nibbānañhi patvā sattā sabbadukkhato nimuccanti pamuccanti viviccanti, tasmā tadeva ‘‘nimokkho pamokkho viveko’’ti vuttaṃ. Jānāmi khvāhanti jānāmi kho ahaṃ. Avadhāraṇattho khokāro . Ahaṃ jānāmiyeva. Sattānaṃ nimokkhādijānanatthameva hi mayā samatiṃsa pāramiyo pūretvā sabbaññutaññāṇaṃ paṭividdhanti sīhanādaṃ nadati. Buddhasīhanādaṃ nāma kira etaṃ suttaṃ.

Nandībhavaparikkhayāti nandīmūlakassa kammabhavassa parikkhayena. Nandiyā ca bhavassa cātipi vaṭṭati. Tattha hi purimanaye nandībhavena tividhakammābhisaṅkhāravasena saṅkhārakkhandho gahito, saññāviññāṇehi taṃsampayuttā ca dve khandhā. Tehi pana tīhi khandhehi sampayuttā vedanā tesaṃ gahaṇena gahitāvāti anupādiṇṇakānaṃ catunnaṃ arūpakkhandhānaṃ appavattivasena saupādisesaṃ nibbānaṃ kathitaṃ hoti. Vedanānaṃ nirodhā upasamāti upādiṇṇakavedanānaṃ nirodhena ca upasamena ca. Tattha vedanāgahaṇena taṃsampayuttā tayo khandhā gahitāva honti, tesaṃ vatthārammaṇavasena rūpakkhandhopi. Evaṃ imesaṃ upādiṇṇakānaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ appavattivasena anupādisesaṃ nibbānaṃ kathitaṃ hoti. Dutiyanaye pana nandiggahaṇena saṅkhārakkhandho gahito, bhavaggahaṇena upapattibhavasaṅkhāto rūpakkhandho, saññādīhi sarūpeneva tayo khandhā. Evaṃ imesaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ appavattivasena nibbānaṃ kathitaṃ hotīti veditabbaṃ. Imameva ca nayaṃ catunikāyikabhaṇḍikatthero roceti. Iti nibbānavaseneva bhagavā desanaṃ niṭṭhāpesīti.

Nimokkhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Upanīyasuttavaṇṇanā

3. Tatiye upanīyatīti parikkhīyati nirujjhati, upagacchati vā, anupubbena maraṇaṃ upetīti attho. Yathā vā gopālena gogaṇo nīyati, evaṃ jarāya maraṇasantikaṃ upanīyatīti attho. Jīvitanti jīvitindriyaṃ. Appanti parittaṃ thokaṃ. Tassa dvīhākārehi parittatā veditabbā sarasaparittatāya ca khaṇaparittatāya ca. Sarasaparittatāyapi hi ‘‘yo, bhikkhave, ciraṃ jīvati, so vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo’’ti (dī. ni. 2.7; saṃ. ni. 

以下是完整的翻译：
现在，从第二经开始，舍弃第一到达和显现的意义，我们将说明一切未显现的事物。你知道吗？你知道吗？“解脱”等等是道路的名称。通过道路，众生从烦恼的束缚中解脱，因此道路被称为众生的解脱。至于果，因它们从烦恼的束缚中解脱，因此果被称为众生的解脱。获得涅槃后，众生从一切痛苦中解脱，因此涅槃被称为离开。因此，所有这些都是涅槃的名称。因为获得涅槃后，众生从一切痛苦中解脱、解脱并离开，因此称之为“解脱、解放、离开”。“我知道”是说“我确实知道”。为强调而发出的声音。“我确实知道”。为了众生的解脱，我已经圆满了三十种波罗蜜，达到了无上的智慧，因此我发出狮吼。这个狮吼是佛陀的狮吼。
“因欢喜而生的存在”是指因欢喜的根本而生的存在。因欢喜的存在也适用。在那里，因欢喜的存在，因三种造作的造作而抓住了造作的聚合，因感知和意识而与这两种聚合相结合。通过抓住这些三种聚合而抓住的感觉，因它们的抓住而抓住，因此因无所依止的四种无色聚合而被称为有余涅槃。通过感觉的消灭而获得宁静，因有所依止的感觉的消灭和宁静。在那里，通过抓住感觉而与之相结合的三种聚合被抓住，因其对象的缘故，色聚合也被抓住。以此类推，这种有所依止的五种聚合因微小的涌现而被称为无余涅槃。在第二个说法中，通过抓住欢喜，抓住造作的聚合，抓住生的聚合，因感知等而与之相结合的三种聚合。以此类推，这种有所依止的五种聚合因微小的涌现而被称为涅槃。因此，应理解这个说法是四种类别的比丘所赞同的。因此，佛陀以涅槃的缘故结束了教导。
《解脱经》注释完毕。
《引导经》注释
在第三个说法中，“引导”是指被引导、被驱动，或是逐渐地走向死亡。就像牧人引导牛群一样，老年人也被引导走向死亡。生命是指生命的力量。微小是指少量、少许。它有两种形式的微小，分别是水的微小和瞬间的微小。因为在水的微小中，“谁，尊者，长久生存，便活过一百年，或更多”（《长部》2.7；《相应部》）。

2.143) vacanato parittaṃ. Khaṇaparittatāyapi. Paramatthato hi atiparitto sattānaṃ jīvitakkhaṇo ekacittappavattimattoyeva . Yathā nāma rathacakkaṃ pavattamānampi ekeneva nemippadesena pavattati, tiṭṭhamānampi ekeneva tiṭṭhati, evamevaṃ ekacittakkhaṇikaṃ sattānaṃ jīvitaṃ, tasmiṃ citte niruddhamatte satto niruddhoti vuccati. Yathāha – atīte cittakkhaṇe jīvittha na jīvati na jīvissati, anāgate cittakkhaṇe jīvissati na jīvati na jīvittha, paccuppanne cittakkhaṇe jīvati na jīvittha na jīvissati.

‘‘Jīvitaṃ attabhāvo ca, sukhadukkhā ca kevalā;

Ekacittasamāyuttā, lahuso vattate khaṇo.

‘‘Ye niruddhā marantassa, tiṭṭhamānassa vā idha;

Sabbepi sadisā khandhā, gatā appaṭisandhikā.

‘‘Anibbattena na jāto, paccuppannena jīvati;

Cittabhaṅgā mato loko, paññatti paramatthiyā’’ti. (mahāni. 10);

Jarūpanītassāti jaraṃ upagatassa, jarāya vā maraṇasantikaṃ upanītassa. Na santi tāṇāti tāṇaṃ leṇaṃ saraṇaṃ bhavituṃ samatthā nāma keci natthi. Etaṃ bhayanti etaṃ jīvitindriyassa maraṇūpagamanaṃ, āyuparittatā, jarūpanītassa tāṇābhāvoti tividhaṃ bhayaṃ bhayavatthu bhayakāraṇanti attho. Puññāni kayirātha sukhāvahānīti viññū puriso sukhāvahāni sukhadāyakāni puññāni kareyya. Iti devatā rūpāvacarajjhānaṃ sandhāya pubbacetanaṃ aparacetanaṃ muñcacetanañca gahetvā bahuvacanavasena ‘‘puññānī’’ti āha. Jhānassādaṃ jhānanikantiṃ jhānasukhañca gahetvā ‘‘sukhāvahānī’’ti āha. Tassā kira devatāya sayaṃ dīghāyukaṭṭhāne brahmaloke nibbattattā heṭṭhā kāmāvacaradevesu parittāyukaṭṭhāne cavamāne upapajjamāne ca thullaphusitake vuṭṭhipātasadise satte disvā etadahosi ‘‘ahovatime sattā jhānaṃ bhāvetvā aparihīnajjhānā kālaṃ katvā brahmaloke ekakappa-dvekappa-catukappa-aṭṭhakappa-soḷasakappa-dvattiṃsakappa-catusaṭṭhikappappamāṇaṃ addhānaṃ tiṭṭheyyu’’nti. Tasmā evamāha.

Atha bhagavā – ‘‘ayaṃ devatā aniyyānikaṃ vaṭṭakathaṃ kathetī’’ti vivaṭṭamassā dassento dutiyaṃ gāthamāha. Tattha lokāmisanti dve lokāmisā pariyāyena ca nippariyāyena ca. Pariyāyena tebhūmakavaṭṭaṃ lokāmisaṃ, nippariyāyena cattāro paccayā. Idha pariyāyalokāmisaṃ adhippetaṃ. Nippariyāyalokāmisampi vaṭṭatiyeva. Santipekkhoti nibbānasaṅkhātaṃ accantasantiṃ pekkhanto icchanto patthayantoti.

Upanīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Accentisuttavaṇṇanā

4. Catutthe accentīti atikkamanti. Kālāti purebhattādayo kālā. Tarayanti rattiyoti rattiyo atikkamamānā puggalaṃ maraṇūpagamanāya tarayanti sīghaṃ sīghaṃ gamayanti. Vayoguṇāti paṭhamamajjhimapacchimavayānaṃ guṇā, rāsayoti attho. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ahatānaṃ vatthānaṃ diguṇaṃ saṅghāṭi’’nti (mahāva. 348) ettha hi paṭalaṭṭho guṇaṭṭho. ‘‘Sataguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā’’ti (ma. ni. 3.379) ettha ānisaṃsaṭṭho. ‘‘Antaṃ antaguṇa’’nti ettha koṭṭhāsaṭṭho. ‘‘Kayirā mālāguṇe bahū’’ti (dha. pa. 53) ettha rāsaṭṭho. ‘‘Pañca kāmaguṇā’’ti ettha bandhanaṭṭho. Idha pana rāsaṭṭho guṇaṭṭho. Tasmā vayoguṇāti vayorāsayo veditabbā. Anupubbaṃjahantīti anupaṭipāṭiyā puggalaṃ jahanti. Majjhimavaye ṭhitaṃ hi paṭhamavayo jahati, pacchimavaye ṭhitaṃ dve paṭhamamajjhimā jahanti, maraṇakkhaṇe pana tayopi vayā jahanteva. Etaṃ bhayanti etaṃ kālānaṃ atikkamanaṃ, rattidivānaṃ taritabhāvo, vayoguṇānaṃ jahanabhāvoti tividhaṃ bhayaṃ. Sesaṃ purimasadisamevāti.

Accentisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Katichindasuttavaṇṇanā



以下是完整的翻译：
2\143) 说到微小。瞬间的微小也是如此。因为从绝对的角度来看，众生的生命时刻只有一个心的活动。就像车轮在转动时，虽然在转动，但仍然是由一个轮轴驱动，停着时也由一个轮轴停着，同样，众生的生命也是一个心的瞬间，因此在那个心中被阻止的众生被称为被阻止。正如所说——在过去的心瞬间，活着不活着，不会活；在未来的心瞬间，活着不活着，不会活；在现在的心瞬间，活着不活着，不会活。
“生命与身体，快乐与痛苦，唯有一心相连，瞬间轻盈地流转。”
“那些被阻止的，正要死去的人，或是站在这里的；所有的聚合都相似，皆是去而无返。”
“未出生的未曾生起，现前的活着；心的破灭，世间的灭亡，名为究竟的表达。”（《大念处经》10）
“因衰老而来的”，是指已走向衰老，或是走向死亡的状态。没有安全的地方，无法安住的地方，能成为避难所的并不存在。这是恐惧，这是生命力走向死亡的恐惧，生命的微小，走向衰老的恐惧，恐惧的根源和恐惧的原因。愿善行，愿带来快乐，聪明的人应当行善，带来快乐的善行。因此，天神提到色界的禅定，提到先前的意识、后来的意识和解脱的意识，以复数的方式说“善行”。
“禅定的乐趣，禅定的性质，快乐的状态”也被提到。因此，天神因在长寿的地方出生，在天界中出生，看到下界的天神们在短暂的地方生灭和轮回，便想：“这些众生若修习禅定，若能不失去禅定，便能在天界中存活一千、二千、三千、四千、六千、十六千、三十六千、六十千的时间。”因此他说了这些话。
于是，佛陀说：“这位天神在讲述无常的轮回。”为此，他提出了第二首诗。在那里，“世间的财富”是指两种世间的财富，既是有范围的也是无范围的。有范围的是指三界的轮回，无范围的是指四种缘起。在这里指的是有范围的世间财富。无范围的世间财富也是如此。想要安住的，渴望涅槃的，渴望永恒的状态。
《引导经》注释完毕。
《重音经》注释
在第四个说法中，“重音”是指超越。时间是指早上的时间等。夜晚的人们迅速地走向死亡，迅速地移动。老年的特质是指初、中、晚期的特质，意指特质的聚合。“我允许，尊者，穿着衣物的人们是双倍的”（《大部》348），这里是指特质的聚合。“十倍的应被期待”（《中部》3.379），这里是指利益的聚合。“边缘的边缘特质”，这里是指部分的聚合。“应多做花环的特质”（《法集》53），这里是指特质的聚合。“五种欲望的特质”，这里是指束缚的特质。在这里，特质的聚合被指为特质的聚合。因此，老年的特质应被理解为老年的聚合。逐渐地超越，逐渐地走向死亡的人。处于中年的人，被初年的人超越，处于晚年的人，被两位初年的人超越，而在死亡的瞬间，这三种年龄的人都被超越。因此，这是一种恐惧，这是时间的超越，夜晚与白天的迅速移动，老年特质的超越。因此，其他的内容与之前的相似。
《重音经》注释完毕。
《切断经》注释。

5. Pañcame kati chindeti chindanto kati chindeyya. Sesapadesupi eseva nayo. Ettha ca ‘‘chinde jahe’’ti atthato ekaṃ. Gāthābandhassa pana maṭṭhabhāvatthaṃ ayaṃ devatā saddapunaruttiṃ vajjayantī evamāha. Kati saṅgātigoti kati saṅge atigato, atikkantoti attho. Saṅgātikotipi pāṭho, ayameva attho. Pañca chindeti chindanto pañca orambhāgiyasaṃyojanāni chindeyya. Pañca jaheti jahanto pañcuddhambhāgiyasaṃyojanāni jaheyya. Idhāpi chindanañca jahanañca atthato ekameva, bhagavā pana devatāya āropitavacanānurūpeneva evamāha. Atha vā pādesu baddhapāsasakuṇo viya pañcorambhāgiyasaṃyojanāni heṭṭhā ākaḍḍhamānākārāni honti, tāni anāgāmimaggena chindeyyāti vadati. Hatthehi gahitarukkhasākhā viya pañcuddhambhāgiyasaṃyojanāni upari ākaḍḍhamānākārāni honti, tāni arahattamaggena jaheyyāti vadati. Pañca cuttari bhāvayeti etesaṃ saṃyojanānaṃ chindanatthāya ceva pahānatthāya ca uttari atirekaṃ visesaṃ bhāvento saddhāpañcamāni indriyāni bhāveyyāti attho. Pañca saṅgātigoti rāgasaṅgo dosasaṅgo mohasaṅgo mānasaṅgo diṭṭhisaṅgoti ime pañca saṅge atikkanto. Oghatiṇṇoti vuccatīti caturoghatiṇṇoti kathīyati. Imāya pana gāthāya pañcindriyāni lokiyalokuttarāni kathitānīti.

Katichindasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Jāgarasuttavaṇṇanā

6. Chaṭṭhe jāgaratanti jāgarantānaṃ. Pañca jāgaratanti vissajjanagāthāyaṃ pana saddhādīsu pañcasu indriyesu jāgarantesu pañca nīvaraṇā suttā nāma. Kasmā? Yasmā taṃsamaṅgīpuggalo yattha katthaci nisinno vā ṭhito vā aruṇaṃ uṭṭhapentopi pamādatāya akusalasamaṅgitāya sutto nāma hoti. Evaṃ suttesu pañcasu nīvaraṇesu pañcindriyāni jāgarāni nāma. Kasmā ? Yasmā taṃsamaṅgīpuggalo yattha katthaci nipajjitvā niddāyantopi appamādatāya kusalasamaṅgitāya jāgaro nāma hoti. Pañcahi pana nīvaraṇeheva kilesarajaṃ ādiyati gaṇhāti parāmasati. Purimā hi kāmacchandādayo pacchimānaṃ paccayā hontīti pañcahi indriyehi parisujjhatīti ayamattho veditabbo. Idhāpi pañcindriyāni lokiyalokuttarāneva kathitānīti.

Jāgarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Appaṭividitasuttavaṇṇanā

7. Sattame dhammāti catusaccadhammā. Appaṭividitāti ñāṇena appaṭividdhā. Paravādesūti dvāsaṭṭhidiṭṭhigatavādesu. Te hi ito paresaṃ titthiyānaṃ vādattā paravādā nāma. Nīyareti attano dhammatāyapi gacchanti, parenapi nīyanti. Tattha sayameva sassatādīni gaṇhantā gacchanti nāma, parassa vacanena tāni gaṇhantā nīyanti nāma. Kālo tesaṃ pabujjhitunti tesaṃ puggalānaṃ pabujjhituṃ ayaṃ kālo. Lokasmiñhi buddho uppanno, dhammo desiyati, saṅgho suppaṭipanno, paṭipadā bhaddikā, ime ca pana mahājanā vaṭṭe suttā nappabujjhantīti devatā āha. Sambuddhāti sammā hetunā kāraṇena buddhā. Cattāro hi buddhā – sabbaññubuddho, paccekabuddho, catusaccabuddho, sutabuddhoti. Tattha samatiṃsapāramiyo pūretvā sammāsambodhiṃ patto sabbaññubuddho nāma. Kappasatasahassādhikāni dve asaṅkhyeyyāni pāramiyo pūretvā sayambhutaṃ patto paccekabuddho nāma. Avasesā khīṇāsavā catusaccabuddhā nāma. Bahussuto sutabuddho nāma. Imasmiṃ atthe tayopi purimā vaṭṭanti. Sammadaññāti sammā hetunā kāraṇena jānitvā. Caranti visame samanti visame vā lokasannivāse visame vā sattanikāye visame vā kilesajāte samaṃ carantīti.

Appaṭividitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Susammuṭṭhasuttavaṇṇanā



以下是完整的翻译：
5\ kati chindeti chindanto kati chindeyya。其余的部分也是这个道理。在这里，“切断”是指一个。为了说明诗句的意义，这位天神以重复的声音提出了这样的说法。多少个聚合？多少个聚合被超越，超越的意思。也可以读作“聚合”，意思是相同。切断五个，切断五个下方的束缚。放下五个，放下五个上方的束缚。在这里，切断和放下的意义是相同的，但佛陀根据天神所提出的话而这样说。或者说，像绑住脚的鸟一样，五个下方的束缚是被拉扯的，因而可以通过不还道的方式切断它们。像用手抓住树枝一样，五个上方的束缚是被拉扯的，因而可以通过阿罗汉道的方式放下它们。五个切断是为了切断这些束缚，也为了放下它们，特别是通过信、精进、念、定、慧这五种根本力量。五个聚合是指贪欲的聚合、恼怒的聚合、愚痴的聚合、傲慢的聚合、见解的聚合，这五个聚合被超越。被称为“已渡过的流动”，被称为“已渡过的四种流动”。通过这首诗，五种根本力量的世俗和超世俗的性质被阐述。
《切断经》注释完毕。
6\ Jāgarasuttavaṇṇanā
6\ 在第六个说法中，“觉醒”是指觉醒的人。五个觉醒是指在释疑的诗句中，信等五根中的觉醒者，五种障碍的经文。为什么？因为那样的修行者无论在何处坐着或站着，即使在黎明时分醒来，也因懈怠而被称为不善的修行者。如此，五种障碍中，五种根本力量被称为觉醒。为什么？因为那样的修行者即使在任何地方睡觉，也因不懈而被称为善的修行者。五种障碍的污垢被抓住，抓住并关注。在这里，欲望、恶意等是最后的条件，因而应理解为五根的纯净。在这里，五种根本力量的世俗和超世俗的性质被阐述。
《觉醒经》注释完毕。
7\ Appaṭividitasuttavaṇṇanā
7\ 在第七个说法中，法是指四圣谛。未被理解的是指未被理解的智慧。外道是指二十六种外道的见解。它们因有他人的教义而被称为外道。被引导是指因自身的法而被引导，也因他人而被引导。在那里，自己因理解永恒等而被引导，因他人的言辞而被引导。时间是指那些人觉醒的时间。在世间，佛陀出现，法被宣讲，僧团良好地行持，修行是美好的，而这些大众却未觉醒，因此天神说。觉醒是指因正因而生起的觉醒。四种佛是：全知佛、独觉佛、四圣谛佛、闻佛。在那里，圆满三十种波罗蜜，达到正觉的称为全知佛。超越数千劫，圆满两种不可思议的波罗蜜，证得自觉的称为独觉佛。其余的已灭烦恼者被称为四圣谛佛。博学者被称为闻佛。在此意义上，这三种也在轮回中。正知是指因正因而知晓。行走于危险的地方，或在危险的地方，或在众生的聚集处，或在烦恼的生起处，平等地行走。
《未被理解的经》注释完毕。
8\ Susammuṭṭhasuttavaṇṇanā

8. Aṭṭhame susammuṭṭhāti paññāya appaṭividdhabhāveneva sunaṭṭhā. Yathā hi dve khettāni kasitvā, ekaṃ vapitvā, bahudhaññaṃ adhigatassa avāpitakhettato aladdhaṃ sandhāya ‘‘bahuṃ me dhaññaṃ naṭṭha’’nti vadanto aladdhameva ‘‘naṭṭha’’nti vadati, evamidhāpi appaṭividitāva susammuṭṭhā nāma. Asammuṭṭhāti paññāya paṭividdhabhāveneva anaṭṭhā. Sesaṃ purimasadisamevāti.

Susammuṭṭhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Mānakāmasuttavaṇṇanā

9. Navame mānakāmassāti mānaṃ kāmentassa icchantassa. Damoti evarūpassa puggalassa samādhipakkhiko damo natthīti vadati. ‘‘Saccena danto damasā upeto, vedantagū vusitabrahmacariyo’’ti (saṃ. ni. 1.195) ettha hi indriyasaṃvaro damoti vutto. ‘‘Yadi saccā damā cāgā, khantyā bhiyyodha vijjatī’’ti (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 191) ettha paññā. ‘‘Dānena damena saṃyamena saccavajjena atthi puññaṃ, atthi puññassa āgamo’’ti (saṃ. ni. 4.365) ettha uposathakammaṃ. ‘‘Sakkhissasi kho tvaṃ, puṇṇa, iminā damūpasamena samannāgato sunāparantasmiṃ janapade viharitu’’nti (saṃ. ni. 4.88; ma. ni. 3.396) ettha adhivāsanakhanti. Imasmiṃ pana sutte damoti samādhipakkhikadhammānaṃ etaṃ nāmaṃ. Tenevāha – ‘‘na monamatthi asamāhitassā’’ti. Tattha monanti catumaggañāṇaṃ, tañhi munātīti monaṃ, catusaccadhamme jānātīti attho. Maccudheyyassāti tebhūmakavaṭṭassa. Tañhi maccuno patiṭṭhānaṭṭhena maccudheyyanti vuccati. Pāranti tasseva pāraṃ nibbānaṃ. Tareyyāti paṭivijjheyya pāpuṇeyya vā. Idaṃ vuttaṃ hoti – eko araññe viharanto pamatto puggalo maccudheyyassa pāraṃ na tareyya na paṭivijjheyya na pāpuṇeyyāti.

Mānaṃ pahāyāti arahattamaggena navavidhamānaṃ pajahitvā. Susamāhitattoti upacārappanāsamādhīhi suṭṭhu samāhitatto. Sucetasoti ñāṇasampayuttatāya sundaracitto. Ñāṇavippayuttacittena hi sucetasoti na vuccati, tasmā ñāṇasampayuttena sucetaso hutvāti attho. Sabbadhi vippamuttoti sabbesu khandhāyatanādīsu vippamutto hutvā. Tareyyāti ettha tebhūmakavaṭṭaṃ samatikkamanto nibbānaṃ paṭivijjhanto taratīti paṭivedhataraṇaṃ nāma vuttaṃ. Iti imāya gāthāya tisso sikkhā kathitā honti. Kathaṃ – māno nāmāyaṃ sīlabhedano, tasmā ‘‘mānaṃ pahāyā’’ti iminā adhisīlasikkhā kathitā hoti. ‘‘Susamāhitatto’’ti iminā adhicittasikkhā. ‘‘Sucetaso’’ti ettha cittena paññā dassitā, tasmā iminā adhipaññāsikkhā kathitā. Adhisīlañca nāma sīle sati hoti, adhicittaṃ citte sati, adhipaññā paññāya sati. Tasmā sīlaṃ nāma pañcapi dasapi sīlāni, pātimokkhasaṃvaro adhisīlaṃ nāmāti veditabbaṃ. Aṭṭha samāpattiyo cittaṃ, vipassanāpādakajjhānaṃ adhicittaṃ. Kammassakatañāṇaṃ paññā, vipassanā adhipaññā. Anuppannepi hi buddhuppāde pavattatīti pañcasīlaṃ dasasīlaṃ sīlameva, pātimokkhasaṃvarasīlaṃ buddhuppādeyeva pavattatīti adhisīlaṃ. Cittapaññāsupi eseva nayo. Apica nibbānaṃ patthayantena samādinnaṃ pañcasīlampi dasasīlampi adhisīlameva. Samāpannā aṭṭha samāpattiyopi adhicittameva. Sabbampi vā lokiyasīlaṃ sīlameva, lokuttaraṃ adhisīlaṃ. Cittapaññāsupi eseva nayoti. Iti imāya gāthāya samodhānetvā tisso sikkhā sakalasāsanaṃ kathitaṃ hotīti.

Mānakāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Araññasuttavaṇṇanā

10. Dasame santānanti santakilesānaṃ, paṇḍitānaṃ vā. ‘‘Santo have sabbhi pavedayanti (jā. 2.

以下是完整的翻译：
8\ Aṭṭhame susammuṭṭhāti paññāya appaṭividdhabhāveneva sunaṭṭhā。就像在耕种两块田地时，播种一块，获得大量的粮食，指的是未获得的，因此说“我失去了很多粮食”，实际上是指未获得的“失去”。同样，在这里，未被理解的被称为“良好觉醒”。未觉醒的是指智慧被理解的状态。其余的内容与之前的相似。
《良好觉醒经》注释完毕。
9\ Mānakāmasuttavaṇṇanā
9\ 在第九个说法中，“欲望的自尊”是指渴望自尊的人。驯服是指这样的人的驯服是与正念相应的。这里提到“因真理而驯服，因驯服而具备，善于修行的修行者”（《相应部》1.195），在这里，感官的控制被称为驯服。“如果有真理与驯服，耐心比之更为重要”（《相应部》1.246；《善部》191），在这里是智慧。“因施舍、驯服、节制、真理的清净而有功德，因功德而有果报”（《相应部》4.365），在这里是指持戒的功德。“你将能，善人，因驯服与安宁而享有，住在这个地方”（《相应部》4.88；《中部》3.396），在这里是指安住的状态。在这部经中，驯服是指与正念相应的法。为此说：“无心者无有安宁。”在这里，心是指四道的智慧，因为它确实是安静的，因而称为无心。死亡的状态是指三界的轮回。因为它被称为死亡的根源。彼岸是指涅槃。渡过是指获得或到达。这是说：在森林中独自生活的人，若懈怠，则无法渡过死亡的彼岸，无法获得或到达。
“放弃自尊”是指通过阿罗汉道放弃九种自尊。良好觉醒是指通过近行、安住的禅定而获得的良好觉醒。清净的心是指与智慧相应的美好的心。因智慧相应的心不被称为清净，因此是指与智慧相应的清净心。无处不在的解脱是指在所有聚合、感官等中获得解脱。渡过是指超越三界，达到涅槃。由此，三种修行被阐述。如何？自尊是指与戒律相违，因此“放弃自尊”是指高级戒律的修行。“良好觉醒”是指高级心的修行。“清净的心”是指通过智慧显现的心，因此是指高级智慧的修行。高级戒律是指有戒律的存在，高级心是指有心的存在，高级智慧是指有智慧的存在。因此，戒律是指五条或十条戒律，持戒是指高级戒律的存在。八种定是指心，观察的禅定是指高级心。因果的智慧是指智慧，观察是指高级智慧。即使在佛陀出现时，五条戒律和十条戒律都是持戒，因此高级戒律在佛陀出现时也存在。心与智慧的性质也是如此。因此，通过这首诗的总结，三种修行在整个教法中被阐述。
《欲望的自尊经》注释完毕。
10\ Araññasuttavaṇṇanā
10\ 在第十个说法中，“世代”是指清净的烦恼，或是智者的烦恼。

21.413), dūre santo pakāsantī’’tiādīsu (dha. pa. 304) hi paṇḍitāpi santoti vuttā. Brahmacārinanti seṭṭhacārīnaṃ maggabrahmacariyavāsaṃ vasantānaṃ. Kena vaṇṇo pasīdatīti kena kāraṇena chavivaṇṇo pasīdatīti pucchati. Kasmā panesā evaṃ pucchati? Esā kira vanasaṇḍavāsikā bhummadevatā āraññake bhikkhū pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkante araññaṃ pavisitvā rattiṭṭhānadivāṭṭhānesu mūlakammaṭṭhānaṃ gahetvā nisinne passati. Tesañca evaṃ nisinnānaṃ balavacittekaggatā uppajjati. Tato visabhāgasantati vūpasammati, sabhāgasantati okkamati, cittaṃ pasīdati. Citte pasanne lohitaṃ pasīdati, cittasamuṭṭhānāni upādārūpāni parisuddhāni honti, vaṇṭā pamuttatālaphalassa viya mukhassa vaṇṇo hoti. Taṃ disvā devatā cintesi – ‘‘sarīravaṇṇo nāmāyaṃ paṇītāni rasasampannāni bhojanāni sukhasamphassāni nivāsanapāpuraṇasayanāni utusukhe tebhūmikādibhede ca pāsāde mālāgandhavilepanādīni ca labhantānaṃ pasīdati, ime pana bhikkhū piṇḍāya caritvā missakabhattaṃ bhuñjanti, viraḷamañcake vā phalake vā silāya vā sayanāni kappenti, rukkhamūlādīsu vā abbhokāse vā vasanti, kena nu kho kāraṇena etesaṃ vaṇṇo pasīdatī’’ti. Tasmā pucchi.

Athassā bhagavā kāraṇaṃ kathento dutiyaṃ gāthaṃ āha. Tattha atītanti atīte asuko nāma rājā dhammiko ahosi, so amhākaṃ paṇīte paccaye adāsi. Ācariyupajjhāyā lābhino ahesuṃ. Atha mayaṃ evarūpāni bhojanāni bhuñjimhā, cīvarāni pārupimhāti evaṃ ekacce paccayabāhullikā viya ime bhikkhū atītaṃ nānusocanti. Nappajappanti nāgatanti anāgate dhammiko rājā bhavissati, phītā janapadā bhavissanti, bahūni sappinavanītādīni uppajjissanti, ‘‘khādatha bhuñjathā’’ti tattha tattha vattāro bhavissanti, tadā mayaṃ evarūpāni bhojanāni bhuñjissāma, cīvarāni pārupissāmāti evaṃ anāgataṃ na patthenti. Paccuppannenāti yena kenaci taṅkhaṇe laddhena yāpenti. Tenāti tena tividhenāpi kāraṇena.

Evaṃ vaṇṇasampattiṃ dassetvā idāni tasseva vaṇṇassa vināsaṃ dassento anantaraṃ gāthamāha. Tattha anāgatappajappāyāti anāgatassa patthanāya. Etenāti etena kāraṇadvayena. Naḷova harito lutoti yathā harito naḷo lāyitvā uṇhapāsāṇe pakkhitto sussati, evaṃ sussantīti.

Araññasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. Naḷavaggo paṭhamo.

2. Nandanavaggo

1. Nandanasuttavaṇṇanā

11. Nandanavaggassa paṭhame tatrāti tasmiṃ ārāme. Khoti byañjanasiliṭṭhatāvasena nipātamattaṃ. Bhikkhū āmantesīti parisajeṭṭhake bhikkhū jānāpesi. Bhikkhavoti tesaṃ āmantanākāradīpanaṃ. Bhadanteti pativacanadānaṃ. Te bhikkhūti ye tattha sammukhībhūtā dhammapaṭiggāhakā bhikkhū. Bhagavato paccassosunti bhagavato vacanaṃ patiassosuṃ, abhimukhā hutvā suṇiṃsu sampaṭicchiṃsūti attho. Etadavocāti etaṃ idāni vattabbaṃ ‘‘bhūtapubba’’ntiādivacanaṃ avoca. Tattha tāvatiṃsakāyikāti tāvatiṃsakāye nibbattā. Tāvatiṃsakāyo nāma dutiyadevaloko vuccati. Maghena māṇavena saddhiṃ macalagāme kālaṃ katvā tattha uppanne tettiṃsa devaputte upādāya kira tassa devalokassa ayaṃ paṇṇatti jātāti vadanti. Yasmā pana sesacakkavāḷesupi cha kāmāvacaradevalokā atthi. Vuttampi cetaṃ ‘‘sahassaṃ cātumahārājikānaṃ sahassaṃ tāvatiṃsāna’’nti (a. ni. 

以下是完整的翻译：
21\413) “远方的圣者显现”是指智者被称为圣者。修行者是指住在高尚修行的地方的修行者。问“什么原因使得色彩显得美丽？”是问“因为什么原因，肤色显得美丽？”为什么她这样询问呢？因为这位林中的土著神看到住在森林中的比丘们，在吃完午餐后，回避乞食，进入森林，坐在安静的地方，专注于自己的根本修行。并且他们坐在那里时，产生了强烈的心集中。然后，心的分散被安抚，心的集中被提升，心感到愉悦。心愉悦时，肤色也显得愉悦，因心的活动而产生的身体的形态也变得清净，面容如同解脱的果实般美丽。看到这一点，天神思索：“身体的肤色是甜美的美味食物，令人愉悦的居所和舒适的床榻，享受四种安乐的众生，因而感到愉悦，而这些比丘却在乞食时吃着混合的食物，或在粗糙的石头上或在草垫上安坐，或在树根下或在空旷处居住，因为什么原因，他们的肤色显得愉悦呢？”因此询问。
于是，佛陀为她阐述原因，唱出了第二首诗。在那里，“过去”是指过去有一位名为某某的国王，他是遵循法的，因此给予了我们珍贵的供养。老师和导师都得到了利益。然后我们享用这样的食物，穿着这样的衣服，这样一些比丘就像是对待这些供养的外在事物，而不追忆过去。他们不期望未来的国王会是正法的，富饶的国家将会出现，许多宝物和新鲜的食物会出现，“吃吧，享用吧”，那时我们将享用这样的食物，穿着这样的衣服，因此不渴望未来。关于现在是指在任何时候获得的供养。因而是因三种原因。
通过显示美丽的肤色，现在又要显示肤色的损失，接着唱出下一首诗。在那里，“未来的渴望”是指对未来的渴望。由此可知，是由这两个原因造成的。就如同绿色的芦苇被丢弃后，沉入热石中而干枯，正如这样，干枯的状态。
《森林经》注释完毕。第一部分结束。
2\ Nandanavaggo
1\ Nandanasuttavaṇṇanā
11\ 在第十一部分，“在那里”是指在那个园中。因字母的清晰而被称为简洁。比丘们被称为是指在聚会中出现的比丘们。比丘是指那些被称为比丘的修行者。尊者是指对他们的回应。他们是指那些在场的、接受法的比丘们。佛陀的教诲被接受，面对面地听取和理解。此时说“这是现在应当说的”，即“过去曾说过”的意思。在那里，“天人”的意思是指出生在天界中的众生。天人是指第二天的天界。与摩诃那人一起，在马车村中度过了生命，之后生起了三十位天子，因此据说这个天界的名称由此而生。因为在其他的世界中也有六种欲望的天人。也有说过“千个四大王的千个天人”。

10.29), tasmā nāmapaṇṇattiyevesā tassa devalokassāti veditabbā. Evañhi niddosaṃ padaṃ hoti.

Nandane vaneti ettha taṃ vanaṃ paviṭṭhe paviṭṭhe nandayati tosetīti nandanaṃ. Pañcasu hi maraṇanimittesu uppannesu ‘‘sampattiṃ pahāya cavissāmā’’ti paridevamānā devatā sakko devānamindo ‘‘mā paridevittha, abhijjanadhammā nāma saṅkhārā natthī’’ti ovaditvā tattha pavesāpeti. Tāsaṃ aññāhi devatāhi bāhāsu gahetvā pavesitānampi tassa sampattiṃ disvāva maraṇasoko vūpasammati, pītipāmojjameva uppajjati. Atha tasmiṃ kīḷamānā eva uṇhasantatto himapiṇḍo viya vilīyanti, vātāpahatadīpasikhā viya vijjhāyantīti evaṃ yaṃkiñci anto paviṭṭhaṃ nandayati tosetiyevāti nandanaṃ, tasmiṃ nandane. Accharāsaṅghaparivutāti accharāti devadhītānaṃ nāmaṃ, tāsaṃ samūhena parivutā.

Dibbehīti devaloke nibbattehi. Pañcahi kāmaguṇehīti manāpiyarūpasaddagandharasaphoṭṭhabbasaṅkhātehi pañcahi kāmabandhanehi kāmakoṭṭhāsehi vā . Samappitāti upetā. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Paricārayamānāti ramamānā, tesu tesu vā rūpādīsu indriyāni sañcārayamānā. Tāyaṃ velāyanti tasmiṃ paricāraṇakāle. So panassa devaputtassa adhunā abhinibbattakālo veditabbo. Tassa hi paṭisandhikkhaṇeyeva rattasuvaṇṇakkhandho viya virocayamāno tigāvutappamāṇo attabhāvo nibbatti. So dibbavatthanivattho dibbālaṅkārapaṭimaṇḍito dibbamālāvilepanadharo dibbehi candanacuṇṇehi samaṃ vikiriyamāno dibbehi pañcahi kāmaguṇehi ovuto nivuto pariyonaddho lobhābhibhūto hutvā lobhanissaraṇaṃ nibbānaṃ apassanto āsabhiṃ vācaṃ bhāsanto viya mahāsaddena ‘‘na te sukhaṃ pajānantī’’ti imaṃ gāthaṃ gāyamāno nandanavane vicari. Tena vuttaṃ – ‘‘tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsī’’ti.

Ye na passanti nandananti ye tatra pañcakāmaguṇānubhavanavasena nandanavanaṃ na passanti. Naradevānanti devanarānaṃ, devapurisānanti attho. Tidasānanti tikkhattuṃ dasannaṃ. Yasassinanti parivārasaṅkhātena yasena sampannānaṃ.

Aññatarā devatāti ekā ariyasāvikā devatā. Paccabhāsīti ‘‘ayaṃ bāladevatā imaṃ sampattiṃ niccaṃ acalaṃ maññati, nāssā chedanabhedanaviddhaṃsanadhammataṃ jānātī’’ti adhippāyaṃ vivaṭṭetvā dassentī ‘‘na tvaṃ bāle’’ti imāya gāthāya patiabhāsi. Yathā arahataṃ vacoti yathā arahantānaṃ vacanaṃ, tathā tvaṃ na jānāsīti. Evaṃ tassā adhippāyaṃ paṭikkhipitvā idāni arahantānaṃ vacanaṃ dassentī aniccātiādimāha. Tattha aniccā vata saṅkhārāti sabbe tebhūmakasaṅkhārā hutvā abhāvatthena aniccā. Uppādavayadhamminoti uppādavayasabhāvā. Uppajjitvā nirujjhantīti idaṃ purimasseva vevacanaṃ. Yasmā vā uppajjitvā nirujjhanti, tasmā uppādavayadhamminoti. Uppādavayaggahaṇena cettha tadanantarā vemajjhaṭṭhānaṃ gahitameva hoti. Tesaṃ vūpasamo sukhoti tesaṃ saṅkhārānaṃ vūpasamasaṅkhātaṃ nibbānameva sukhaṃ. Idaṃ arahataṃ vacoti.

Nandanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Nandatisuttavaṇṇanā

12. Dutiye nandatīti tussati attamano hoti. Puttimāti bahuputto. Tassa hi ekacce puttā kasikammaṃ katvā dhaññassa koṭṭhe pūrenti, ekacce vaṇijjaṃ katvā hiraññasuvaṇṇaṃ āharanti, ekacce rājānaṃ upaṭṭhahitvā yānavāhanagāmanigamādīni labhanti. Atha tesaṃ ānubhāvasaṅkhātaṃ siriṃ anubhavamānā mātā vā pitā vā nandati. Chaṇadivasādīsu vā maṇḍitapasādhite putte sampattiṃ anubhavamāne disvā nandatīti, ‘‘nandati puttehi puttimā’’ti āha. Gohi tathevāti yathā puttimā puttehi, tathā gosāmikopi sampannaṃ gomaṇḍalaṃ disvā gāvo nissāya gorasasampattiṃ anubhavamāno gohi nandati. Upadhī hi narassa nandanāti, ettha upadhīti cattāro upadhī – kāmūpadhi, khandhūpadhi, kilesūpadhi, abhisaṅkhārūpadhīti. Kāmāpi hi ‘‘yaṃ pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ kāmānaṃ assādo’’ti (ma. ni. 

以下是完整的翻译：
10\29) 因此，这个名字的定义正是指他的天界。这样确实是无暇的状态。
“Nandane vaneti”在这里指的是进入那个森林，进入后使其愉悦、满足的状态。因为在五种死亡的迹象出现时，感到“放下财富将会离去”的天神们，因悲伤而哭泣，天帝释问道：“不要悲伤，因无常法是不存在的。”于是让他们进入其中。那些被其他天神用手臂抓住而带入的，看到那里的财富后，死亡的忧虑便平息，只有欢喜和愉悦的感觉生起。然后他们在玩耍时，就像温暖的雪块逐渐融化一样，像被风吹动的火焰一样，任何进入的东西都使其愉悦、满足，因此称之为“愉悦的森林”。被天女们环绕着。
“天人”是指在天界出生的众生。五种感官的享乐是指美丽的形象、声音、气味、味道、触感等五种感官的束缚或领域。被称为“相应的”是指相应的状态。另一个是指相同的意义。被“照顾”是指在那些感官中愉悦地享受。在那个时候，正是指在照顾的时刻。因此现在应当理解为天子刚刚出生的时刻。因为在他再生的瞬间，像夜晚的金色光辉一样，显现出三十个手指的身体。他的身体被称为天人的身体，装饰着天人的装饰，佩戴着天人的花环，像天香一样散发着香气，围绕着五种感官的享乐，充满了欲望的束缚，因而被欲望所掌控，无法见到解脱的涅槃，像是说着“他们不知道快乐”的话，唱着这首诗，在愉悦的森林中游荡。因此说：“在那个时刻，他唱出了这首诗。”
“那些不见到愉悦的人”是指那些因体验五种感官的享乐而看不到愉悦森林的人。“人王”是指天神的王，意为天人。“三次”是指三次十个。“有名”的意思是指因围绕而获得的名声。
“某位天神”是指一位正士的天神。她回应道：“这位愚蠢的天神认为，这种财富是永恒不变的，她不知道它被切断、分裂和毁灭的本质。”以此意图，她以“你这愚蠢者”回应了这首诗。就像阿罗汉的教导一样，你却不知道。因此，回应她的意图，现在显示出阿罗汉的教导，讲述无常等。那里无常的确是因缘法的，所有的三界因缘法都是无常的。生起和消亡的法是指生起和消亡的本质。生起后消失的意思是指之前的意义。因为生起后消失，因此称为生起和消亡的法。通过生起和消亡的定义，此处的意义是指随之而来的中间状态。对于他们的平息是快乐的，指的是这些因缘法的平息，即涅槃是快乐的。这是阿罗汉的教导。
《愉悦森林经》注释完毕。
2\ Nandatisuttavaṇṇanā
12\ 在第二部分，愉悦是指感到满足和愉快。多子是指有很多孩子。因为有些孩子通过耕作来填满粮仓，有些则通过贸易来获取金银，有些则通过侍奉国王来获得车马、村庄等。然后在他们的影响下，母亲或父亲感到愉悦。看到孩子们在节日等场合装饰得体，享受财富而感到愉悦，因此说：“因孩子而感到愉悦。”就像拥有众多孩子的父亲一样，像拥有丰盈的牛群的牧人一样，看到牛群而感到愉悦。因为对于人来说，愉悦是指四种愉悦的状态——感官愉悦、聚合愉悦、烦恼愉悦、造作愉悦。感官的愉悦是指“因依赖五种感官而生起的快乐与愉悦，这就是感官的享受。”

1.166) evaṃ vuttassa sukhassa adhiṭṭhānabhāvato ‘‘upadhiyati ettha sukha’’nti iminā vacanatthena upadhīti vuccati. Khandhāpi khandhamūlakassa dukkhassa adhiṭṭhānabhāvato, kilesāpi apāyadukkhassa adhiṭṭhānabhāvato, abhisaṅkhārāpi bhavadukkhassa adhiṭṭhānabhāvatoti. Idha pana kāmūpadhi adhippeto. Pañca hi kāmaguṇā tebhūmikādipāsāda-uḷārasayana-vatthālaṅkāra-nāṭakaparivārādivasena paccupaṭṭhitā pītisomanassaṃ upasaṃharamānā naraṃ nandayanti. Tasmā yathā puttā ca gāvo ca, evaṃ imepi upadhī hi narassa nandanāti veditabbā. Na hi so nandati yo nirūpadhīti yo kāmaguṇasampattirahito daliddo dullabhaghāsacchādano , na hi so nandati. Evarūpo manussapeto ca manussanerayiko ca kiṃ nandissati bhagavāti āha.

Idaṃ sutvā satthā cintesi – ‘‘ayaṃ devatā sokavatthumeva nandavatthuṃ karoti, sokavatthubhāvamassā dīpessāmī’’ti phalena phalaṃ pātento viya tāyeva upamāya tassā vādaṃ bhindanto tameva gāthaṃ parivattetvā socatīti āha. Tattha socati puttehīti videsagamanādivasena puttesu naṭṭhesupi nassantesupi idāni nassissantīti nāsasaṅkīpi socati, tathā matesupi marantesupi corehi rājapurisehi gahitesu vā paccatthikānaṃ hatthaṃ upagatesu vā maraṇasaṅkīpi hutvā socati. Rukkhapabbatādīhi patitvā hatthapādādīnaṃ bhedavasena bhinnesupi bhijjantesupi bhedasaṅkīpi hutvā socati. Yathā ca puttehi puttimā, gosāmikopi tatheva navahākārehi gohi socati. Upadhī hi narassa socanāti yathā ca puttagāvo, evaṃ pañca kāmaguṇopadhīpi –

‘‘Tassa ce kāmayānassa, chandajātassa jantuno;

Te kāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppatī’’ti. (su. ni. 773) –

Vuttanayena naraṃ socanti. Tasmā narassa socanā sokavatthukamevāti veditabbā. Na hi so socati, yo nirūpadhīti yassa pana catubbidhāpete upadhiyo natthi, so nirupadhi mahākhīṇāsavo kiṃ socissati, na socati devateti.

Nandatisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Natthiputtasamasuttavaṇṇanā

13. Tatiye natthi puttasamaṃ pemanti virūpepi hi attano puttake suvaṇṇabimbakaṃ viya maññanti, mālāguḷe viya sīsādīsu katvā pariharamānā tehi ohaditāpi omuttikāpi gandhavilepanapatitā viya somanassaṃ āpajjanti. Tenāha – ‘‘natthi puttasamaṃ pema’’nti . Puttapemasamaṃ pemaṃ nāma natthīti vuttaṃ hoti. Gosamitaṃ dhananti gohi samaṃ godhanasamaṃ godhanasadisaṃ aññaṃ dhanaṃ nāma natthi bhagavāti āha. Sūriyasamā ābhāti sūriyābhāya samā aññā ābhā nāma natthīti dasseti. Samuddaparamāti ye keci aññe sarā nāma, sabbe te samuddaparamā, samuddo tesaṃ uttamo, samuddasadisaṃ aññaṃ udakanidhānaṃ nāma natthi, bhagavāti.

Yasmā pana attapemena samaṃ pemaṃ nāma natthi. Mātāpitādayo hi chaḍḍetvāpi puttadhītādayo ca aposetvāpi sattā attānameva posenti. Dhaññena ca samaṃ dhanaṃ nāma natthi. (Yadā hi sattā dubbhikkhā honti), tathārūpe hi kāle hiraññasuvaṇṇādīni gomahiṃsādīnipi dhaññaggahaṇatthaṃ dhaññasāmikānameva santikaṃ gahetvā gacchanti. Paññāya ca samā ābhā nāma natthi. Sūriyādayo hi ekadesaṃyeva obhāsanti, paccuppannameva ca tamaṃ vinodenti. Paññā pana dasasahassimpi lokadhātuṃ ekappajjotaṃ kātuṃ sakkoti, atītaṃsādipaṭicchādakañca tamaṃ vidhamati. Meghavuṭṭhiyā ca samo saro nāma natthi. Nadīvāpi hotu talākādīni vā, vuṭṭhisamo saro nāma natthi. Meghavuṭṭhiyā hi pacchinnāya mahāsamuddo aṅgulipabbatemanamattampi udakaṃ na hoti, vuṭṭhiyā pana pavattamānāya yāva ābhassarabhavanāpi ekodakaṃ hoti. Tasmā bhagavā devatāya paṭigāthaṃ vadanto natthi attasamaṃ pemantiādimāhāti.

Natthiputtasamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Khattiyasuttavaṇṇanā



1\166) 因此，由于幸福的存在，故称为“这里的幸福”。因缘法的存在，故称为“存在”。五蕴因蕴根本的痛苦的存在，烦恼因堕落的痛苦的存在，造作因生的痛苦的存在。在这里，欲望的束缚被指代。五种欲望的特质，因居住于世间的宫殿、华美的卧具、装饰、戏剧等而存在，使人们感到欢喜和愉悦。因此，正如孩子和牛一样，这些欲望的束缚也应被理解为使人愉悦的原因。因为他并不愉悦，若无欲望的束缚，若缺乏欲望的财富，贫穷、衣衫褴褛者，实在是不会感到愉悦。如此的众生，无论是人类还是天神，又能有什么可愉悦的呢？
听到这些，佛陀思考：“这位天神只是在痛苦的事物上感到愉悦，我将向她说明痛苦的本质。”就像通过果实的果实来比喻她的言辞，转而宣说这首诗。这里提到“因孩子而痛苦”是指通过出国等途径，失去孩子时的痛苦，失去时的痛苦，现今的失去，失去的痛苦。无论是死亡的痛苦，还是被盗贼、国王抓住的痛苦，或是被敌人所伤的痛苦，都是在痛苦中。就像树木、山峰等坠落时，手脚等因而破裂时的痛苦。正如因孩子而痛苦，牛主也因新生的牛而感到痛苦。欲望的束缚使人痛苦，正如孩子与牛一样，五种欲望的束缚也是如此——
“如果欲望的生物，因渴望而生；
这些欲望将会消逝，犹如被刺的痛苦。”（《善部》773）——
如是所说，因而使人痛苦。因此，人的痛苦确实是痛苦的原因。因为没有痛苦，若无任何的欲望的束缚，伟大的解脱者又何须痛苦呢？他并不痛苦，天神也是如此。
《无子相同经》注释完毕。
3\ Natthiputtasamasuttavaṇṇanā
13\ 在第三部分，“没有子女的爱”是指即使在丑陋中，父母也会认为自己的孩子如同金色的金属一般，像花环一样在头上装饰，因而感到愉悦。即使被摘下或被扔掉，或像香粉一样洒下，也会因而感到愉悦。因此说：“没有子女的爱。”子女的爱是指没有与子女相同的爱。财富是指与牛相同的财富，没有与牛相同的财富，佛陀如是说。光辉是指如同太阳一般，其他的光辉是指没有与太阳相同的光辉。海洋的极致是指其他的水源，所有的水源都是海洋的极致，海洋是它们的顶点，没有与海洋相同的水源，佛陀如是说。
因为与自我爱相同的爱是不存在的。父母即使抛弃子女，仍旧会抚养自己。财富与粮食是没有相同的财富的。（当众生遭遇饥荒时），在这样的情况下，金银等也会因粮食的拥有者而被带走。智慧与光辉是没有相同的光辉的。太阳等只会照耀某一部分，能够驱散当下的黑暗。智慧能够照亮十千个世界，甚至能够消灭过去的黑暗。就如同雨水一般的声音，河流等也是如此，声音与雨水是没有相同的声音。雨水的声音与大海相比，哪怕是微小的水流也不会被称为水。因此，佛陀在回应天神时说：“没有与自我相同的爱。”
《无子相同经》注释完毕。
4\ Khattiyasuttavaṇṇanā

14. Catutthe khattiyo dvipadanti dvipadānaṃ rājā seṭṭho. Komārīti kumārikāle gahitā. Ayaṃ sesabhariyānaṃ seṭṭhāti vadati. Pubbajoti paṭhamaṃ jāto kāṇo vāpi hotu kuṇiādīnaṃ vā aññataro, yo paṭhamaṃ jāto, ayameva putto imissā devatāya vāde seṭṭho nāma hoti. Yasmā pana dvipadādīnaṃ buddhādayo seṭṭhā, tasmā bhagavā paṭigāthaṃ āha. Tattha kiñcāpi bhagavā sabbesaṃyeva apadādibhedānaṃ sattānaṃ seṭṭho, uppajjamāno panesa sabbasattaseṭṭho dvipadesuyeva uppajjati, tasmā sambuddho dvipadaṃ seṭṭhoti āha. Dvipadesu uppannassa cassa sabbasattaseṭṭhabhāvo appaṭihatova hoti. Ājānīyoti hatthī vā hotu assādīsu aññataro vā, yo kāraṇaṃ jānāti, ayaṃ ājānīyova catuppadānaṃ seṭṭhoti attho. Kūṭakaṇṇarañño guḷavaṇṇaasso viya. Rājā kira pācīnadvārena nikkhamitvā cetiyapabbataṃ gamissāmīti kalambanadītīraṃ sampatto, asso tīre ṭhatvā udakaṃ otarituṃ na icchati , rājā assācariyaṃ āmantetvā, ‘‘aho vata tayā asso sikkhāpito udakaṃ otarituṃ na icchatī’’ti āha. Ācariyo ‘‘susikkhāpito deva asso, etassa hi cittaṃ – ‘sacāhaṃ udakaṃ otarissāmi, vālaṃ temissati, vāle tinte rañño aṅge udakaṃ pāteyyā’ti, evaṃ tumhākaṃ sarīre udakapātanabhayena na otarati, vālaṃ gaṇhāpethā’’ti āha. Rājā tathā kāresi. Asso vegena otaritvā pāraṃ gato. Sussūsāti sussūsamānā. Kumārikāle vā gahitā hotu pacchā vā, surūpā vā virūpā vā, yā sāmikaṃ sussūsati paricarati toseti, sā bhariyānaṃ seṭṭhā. Assavoti āsuṇamāno. Jeṭṭho vā hi hotu kaniṭṭho vā, yo mātāpitūnaṃ vacanaṃ suṇāti, sampaṭicchati, ovādapaṭikaro hoti, ayaṃ puttānaṃ seṭṭho, aññehi sandhicchedakādicorehi puttehi ko attho devateti.

Khattiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Saṇamānasuttavaṇṇanā

15. Pañcame ṭhite majjhanhiketi ṭhitamajjhanhike. Sannisīvesūti yathā phāsukaṭṭhānaṃ upagantvā sannisinnesu vissamamānesu. Ṭhitamajjhanhikakālo nāmesa sabbasattānaṃ iriyāpathadubbalyakālo. Idha pana pakkhīnaṃyeva vasena dassito. Saṇatevāti saṇati viya mahāviravaṃ viya muccati. Saṇamānameva cettha ‘‘saṇatevā’’ti vuttaṃ. Tappaṭibhāgaṃ nāmetaṃ. Nidāghasamayasmiñhi ṭhitamajjhanhikakāle catuppadagaṇesu ceva pakkhīgaṇesu ca sannisinnesu vātapūritānaṃ susirarukkhānañceva chiddaveṇupabbānañca khandhena khandhaṃ sākhāya sākhaṃ saṅghaṭṭayantānaṃ pādapānañca araññamajjhe mahāsaddo uppajjati . Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Taṃ bhayaṃ paṭibhāti manti taṃ evarūpe kāle mahāaraññassa saṇamānaṃ mayhaṃ bhayaṃ hutvā upaṭṭhāti. Dandhapaññā kiresā devatā tasmiṃ khaṇe attano nisajjaphāsukaṃ kathāphāsukaṃ dutiyakaṃ alabhantī evamāha. Yasmā pana tādise kāle piṇḍapātapaṭikkantassa vivitte araññāyatane kammaṭṭhānaṃ gahetvā nisinnassa bhikkhuno anappakaṃ sukhaṃ uppajjati, yaṃ sandhāya vuttaṃ –

‘‘Suññāgāraṃ paviṭṭhassa, santacittassa bhikkhuno;

Amānusī ratī hoti, sammā dhammaṃ vipassato’’ti. (dha. pa. 373) ca,

‘‘Purato pacchato vāpi, aparo ce na vijjati;

Atīva phāsu bhavati, ekassa vasato vane’’ti. (theragā. 537) ca;

Tasmā bhagavā dutiyaṃ gāthamāha. Tattha sā rati paṭibhāti manti yā evarūpe kāle ekakassa nisajjā nāma, sā rati mayhaṃ upaṭṭhātīti attho. Sesaṃ tādisamevāti.

Saṇamānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Niddātandīsuttavaṇṇanā

16. Chaṭṭhe niddāti, ‘‘abhijānāmahaṃ, aggivessana, gimhānaṃ pacchime māse niddaṃ okkamitā’’ti (ma. ni. 

14) 在第四部分，王者是指两足动物的王。年轻的女子是指在少女时期被捕获的。她是说其他妻子之中的首位。前者是指第一次出生的，无论是盲眼或是其他的，若是第一次出生，他便是这位天神的首位儿子。由于两足动物等的佛陀等是首位，因此佛陀说：“他是两足动物中的首位。”在两足动物中出生的他，作为所有众生的首位，几乎是不可阻挡的。这里的“阿贾尼”是指大象或马，或其他的动物，能知因缘的，意为他是四足动物中的首位。就像那位王者，准备从东门出发，前往圣地，抵达河边时，马停在岸边不愿下水，王者感叹：“哎呀，真是奇怪，你的马被训练得如此好，竟然不愿意下水！”老师说：“尊贵的马已经被很好地训练，因而它的心中想：‘如果我下水，水会淹没我，水会流入王的身体’。因此因你们的身体，因水的恐惧而不愿下水，你们应抓住水草。”王者如是行事。马迅速下水，游到对岸。听见声音，意为听见声音。无论是年长还是年幼，若能听从父母的教诲，接受教诲，成为听从教诲的人，他便是孩子中的首位。对于其他割席者等的孩子来说，何以为天神呢？
《王者经》注释完毕。
5\ Saṇamānasuttavaṇṇanā
15\ 在第五部分，站在中间的意思是站在中间的时间。安静地坐着，意为如同进入舒适的地方，坐着时感到不平稳。站在中间的时间是所有众生的行动路径的弱点。在这里是指鸟类的情况。安静地，意为像巨大的吼声一样释放出来。这里说的“安静”是指安静地。此处并非指相同的。处于热季时，在站立的中间时间，四足动物和鸟类都在安静地坐着，风吹过的细小树木和被切断的竹子，树木与树木相撞，树木的根在丛林中发出巨大的声响。因此说：“那种恐惧在那时存在。”在这样的时刻，巨大的森林中的安静，令我感到恐惧。愚钝的天神在那一刻未能获得安稳的谈话，因而这样说。因为在那样的时刻，乞食回避时，独自坐在空旷的森林中，抓住根本修行，便会生起无量的快乐，这就是所说的——
“进入空旷的房间，心中宁静的比丘；
非人间的乐趣，正见法则的观察。”（《法句经》373）及——
“前后左右，若无他者；
极其安乐，独自住在森林中。”（《长老歌》537）因此，佛陀唱出了第二首诗。在这里的乐趣是指在这样的时刻，独自坐着的状态，这乐趣在我面前。其余的也是类似的。
《安静的状态经》注释完毕。
6\ Niddātandīsuttavaṇṇanā
16\ 在第六部分，睡眠是指：“我知道，阿基维萨，夏天的最后一个月进入了睡眠。”

1.387) evarūpāya abyākataniddāya pubbabhāgāparabhāgesu sekhaputhujjanānaṃ sasaṅkhārikaakusale citte uppannaṃ thinamiddhaṃ. Tandīti aticchātātisītādikālesu uppannaṃ āgantukaṃ ālasiyaṃ. Vuttampi cetaṃ – ‘‘tattha katamā tandī? Yā tandī tandiyanā tandimanatā ālasyaṃ ālasyāyanā ālasyāyitattaṃ, ayaṃ vuccati tandī’’ti (vibha. 857). Vijambhitāti kāyavijambhanā. Aratīti akusalapakkhā ukkaṇṭhitatā. Bhattasammadoti bhattamucchā bhattakilamatho. Vitthāro pana tesaṃ – ‘‘tattha katamā vijambhitā? Yā kāyassa jambhanā vijambhanā’’tiādinā nayena abhidhamme āgatova. Etenāti etena niddādinā upakkilesena upakkiliṭṭho nivāritapātubhāvo. Nappakāsatīti na jotati, na pātubhavatīti attho. Ariyamaggoti lokuttaramaggo. Idhāti imasmiṃ loke. Pāṇinanti sattānaṃ. Vīriyenāti maggasahajātavīriyena. Naṃ paṇāmetvāti etaṃ kilesajātaṃ nīharitvā. Ariyamaggoti lokiyalokuttaramaggo. Iti maggeneva upakkilese nīharitvā maggassa visuddhi vuttāti.

Niddātandīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Dukkarasuttavaṇṇanā

17. Sattame duttitikkhanti dukkhamaṃ duadhivāsiyaṃ. Abyattenāti bālena. Sāmaññanti samaṇadhammo. Iminā devatā idaṃ dasseti – yaṃ paṇḍitā kulaputtā dasapi vassāni vīsatipi saṭṭhipi vassāni dante abhidantamādhāya jivhāya tāluṃ āhaccapi cetasā cittaṃ abhiniggaṇhitvāpi ekāsanaṃ ekabhattaṃ paṭisevamānā āpāṇakoṭikaṃ brahmacariyaṃ carantā sāmaññaṃ karonti. Taṃ bhagavā bālo abyatto kātuṃ na sakkotīti. Bahū hi tattha sambādhāti tasmiṃ sāmaññasaṅkhāte ariyamagge bahū sambādhā maggādhigamāya paṭipannassa pubbabhāge bahū parissayāti dasseti.

Cittañce na nivārayeti yadi ayoniso uppannaṃ cittaṃ na nivāreyya, kati ahāni sāmaññaṃ careyya? Ekadivasampi na careyya. Cittavasiko hi samaṇadhammaṃ kātuṃ na sakkoti. Pade padeti ārammaṇe ārammaṇe. Ārammaṇañhi idha padanti adhippetaṃ. Yasmiṃ yasmiṃ hi ārammaṇe kileso uppajjati, tattha tattha bālo visīdati nāma. Iriyāpathapadampi vaṭṭati. Gamanādīsu hi yattha yattha kileso uppajjati, tattha tattheva visīdati nāma. Saṅkappānanti kāmasaṅkappādīnaṃ.

Kummo vāti kacchapo viya. Aṅgānīti gīvapañcamāni aṅgāni. Samodahanti samodahanto, samodahitvā vā. Manovitakketi manamhi uppannavitakke. Ettāvatā idaṃ dasseti – yathā kummo soṇḍipañcamāni aṅgāni sake kapāle samodahanto siṅgālassa otāraṃ na deti, samodahitvā cassa appasayhataṃ āpajjati, evamevaṃ bhikkhu manamhi uppannavitakke sake ārammaṇakapāle samodahaṃ mārassa otāraṃ na deti, samodahitvā cassa appasayhataṃ āpajjatīti. Anissitoti taṇhādiṭṭhinissayehi anissito hutvā. Aheṭhayānoti avihiṃsamāno. Parinibbutoti kilesanibbānena parinibbuto. Nūpavadeyya kañcīti yaṃkiñci puggalaṃ ācāravipattiādīsu yāya kāyaci maṅkuṃ kātukāmo hutvā na vadeyya, ‘‘kālena vakkhāmi no akālenā’’tiādayo pana pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhapetvā ullumpanasabhāvasaṇṭhitena cittena kāruññataṃ paṭicca vadeyyāti.

Dukkarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Hirīsuttavaṇṇanā



1\387) 以这样的未明了的睡眠为缘，出现在修行的普通人心中的是懈怠。懈怠是指在极热、极冷等时节出现的外来的懈怠。对此也有这样的说法：“什么是懈怠？那懈怠是懈怠的状态，懈怠的性质，懈怠的特征。”（《分别论》857）。颤动是指身体的颤动。厌倦是指恶行的倾向。饥饿是指饥饿的状态，饥饿的痛苦。更详细的解释是：“什么是颤动？那是身体的颤动，颤动的状态。”等内容在《阿毗达摩》中已有说明。因此，因这种睡眠等的障碍而被污染，显现出被遮蔽的状态。未显现是指不照亮，不显现的意思。圣道是指出世间的道路。这里是指这个世间。众生是指有情众生。勇气是指与道路相应的勇气。将其抛弃是指将这些烦恼所生的状态抛弃。圣道是指世间和出世间的道路。因此，因仅仅通过道路而去除障碍而说明了道路的清净。
《未觉睡眠经》注释完毕。
7\ Dukkarasuttavaṇṇanā
17\ 在第七部分，恶行的断绝是痛苦的。未明了是指愚者。平等是指修行的法。通过这个，天神展示的是：那些智者的贵族子弟，即使在十年、二十年、六十年中，若能以舌头触碰牙齿，心中思维，依然能安坐在一个地方，享受一餐，过着清净的梵行，便是平等的。佛陀说，愚者无法做到这样的事。因为在这样的平等中，通向圣道的许多联系，很多通向道路的成就，都是在开始时有很多的烦恼。
即使心中没有阻止，若不善巧地生起的心无法阻止，那么我在平等中能修行多少天？即使一天也无法修行。因为心的控制者无法修行。一步一步地，依赖于所缘。所缘在这里是指所指的对象。无论在什么所缘中，烦恼生起，愚者在那个地方就会沮丧。行动的路径也会被阻碍。无论在哪个地方，烦恼生起，愚者在那个地方就会沮丧。意图是指欲望的意图等。
“如同龟”是指像乌龟那样。肢体是指下巴等肢体。集聚是指聚集，聚集之后。心的思维是指心中生起的思维。至此，说明的是：如同龟在自己的壳中聚集身体，不给狼的下滑，聚集之后，便会遭遇到较少的压迫；同样，修行者在心中生起的思维，聚集于自己的所缘，不给魔的下滑，聚集之后，便会遭遇到较少的压迫。无依靠是指因欲望和见解而无依靠。无伤害是指不伤害他人。涅槃是指因烦恼的解脱而达到的涅槃。若是不指责任何人，若有任何众生在行为上有过失等，若想让其受到伤害，而不说：“我会在合适的时间说，而不是在不合适的时间。”等五种法则在内心中保持着，因而依靠慈悲的心而说。
《艰难的经文注释》完毕。
8\ Hirīsuttavaṇṇanā

18. Aṭṭhame hirīnisedhoti hiriyā akusale dhamme nisedhetīti hirīnisedho. Koci lokasmiṃvijjatīti koci evarūpo vijjatīti pucchati. Yo nindaṃ apabodhatīti yo garahaṃ apaharanto bujjhati. Asso bhadro kasāmivāti yathā bhadro assājānīyo kasaṃ apaharanto bujjhati, patodacchāyaṃ disvā saṃvijjhanto viya kasāya attani nipātaṃ na deti, evameva yo bhikkhu bhūtassa dasaakkosavatthuno attani nipātaṃ adadanto nindaṃ apabodhati apaharanto bujjhati, evarūpo koci khīṇāsavo vijjatīti pucchati. Abhūtakkosena pana parimutto nāma natthi. Tanuyāti tanukā, hiriyā akusale dhamme nisedhetvā carantā khīṇāsavā nāma appakāti attho. Sadā satāti niccakālaṃ sativepullena samannāgatā. Antaṃ dukkhassa pappuyyāti vaṭṭadukkhassa koṭiṃ antabhūtaṃ nibbānaṃ pāpuṇitvā. Sesaṃ vuttanayamevāti.

Hirīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Kuṭikāsuttavaṇṇanā

19. Navame kacci te kuṭikāti ayaṃ devatā dasa māse antovasanaṭṭhānaṭṭhena mātaraṃ kuṭikaṃ katvā, yathā sakuṇā divasaṃ gocarapasutā rattiṃ kulāvakaṃ allīyanti, evamevaṃ sattā tattha tattha gantvāpi mātugāmassa santikaṃ āgacchanti, ālayavasena bhariyaṃ kulāvakaṃ katvā. Kulapaveṇiṃ santānakaṭṭhena putte santānake katvā, taṇhaṃ bandhanaṃ katvā, gāthābandhanena ime pañhe samodhānetvā bhagavantaṃ pucchi, bhagavāpissā vissajjento tagghātiādimāha. Tattha tagghāti ekaṃsavacane nipāto. Natthīti pahāya pabbajitattā vaṭṭasmiṃ vā puna mātukucchivāsassa dārabharaṇassa puttanibbattiyā vā abhāvato natthi.

Devatā ‘‘mayā sannāhaṃ bandhitvā guḷhā pañhā pucchitā, ayañca samaṇo pucchitamatteyeva vissajjesi, jānaṃ nu kho me ajjhāsayaṃ kathesi, udāhu ajānaṃ yaṃ vā taṃ vā mukhāruḷhaṃ kathesī’’ti cintetvā puna kintāhantiādimāha. Tattha kintāhanti kiṃ te ahaṃ. Athassā bhagavā ācikkhanto mātarantiādimāha. Sāhu teti gāthāya anumoditvā sampahaṃsitvā bhagavantaṃ vanditvā gandhamālādīhi pūjetvā attano devaṭṭhānameva gatāti.

Kuṭikāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Samiddhisuttavaṇṇanā



18) 在第八部分，羞耻的拒绝是指以羞耻来拒绝恶法。是否在这个世界上存在这样的事物？有人问到。谁是批评者，指责他人而觉醒。就像良好的马，善于被训练的马，批评者在看到马的影子时，像是被刺痛一般，不愿意将马的影子放入自己的身上；同样地，若有比丘不将生物的十种批评放入自己的身上，拒绝批评而觉醒，这样的人是否有可能成为解脱者？但若是因无分别的批评而解脱者则没有。微小的羞耻是指微小的羞耻，拒绝恶法而行走的解脱者是指少数的意思。常常是指永恒的，持续不断地具备着智慧。痛苦的尽头是指经过轮回的痛苦的尽头，达到涅槃的境界。其余的则是如先前所说的。
《羞耻经》注释完毕。
9\ Kuṭikāsuttavaṇṇanā
19\ 在第九部分，是否有你的居所？这位天神因十个月的缘故，设立了母亲的居所，像鸟类在白天觅食，夜晚聚集在一起，同样地，众生在那儿那儿去，聚集在母亲的身边，像是把妻子当作家庭的居所。以家族的名义，作为子女的后代，束缚欲望为锁链，借着诗句将这五个问题汇聚，向佛陀询问，佛陀对此则回答：“你们应当知道。”在这里“你们应当知道”是指单数的表达。没有是指由于出家而无轮回，或者因母亲的子女而无存在。
天神说：“我被束缚而提问了这些隐秘的问题，而这位修行者在被问时仅仅回答了问题，他是否知道我的内心所想，或者他是否不知道我所说的事情。”思考之后，再次问：“你们应当知道。”佛陀说：“母亲。”天神赞同，随即以诗句表示赞同，礼敬佛陀，献上花环等，便回到了自己的天界。
《居所经》注释完毕。
10\ Samiddhisuttavaṇṇanā

20. Dasame tapodārāmeti tapodassa tattodakassa rahadassa vasena evaṃ laddhanāme ārāme. Vebhārapabbatassa kira heṭṭhā bhummaṭṭhakanāgānaṃ pañcayojanasatikaṃ nāgabhavanaṃ devalokasadisaṃ maṇimayena talena ārāmuyyānehi ca samannāgataṃ. Tattha nāgānaṃ kīḷanaṭṭhāne mahāudakarahado, tato tapodā nāma nadī sandati kuthitā uṇhodakā. Kasmā panesā edisā? Rājagahaṃ kira parivāretvā mahāpetaloko tiṭṭhati, tattha dvinnaṃ mahālohakumbhinirayānaṃ antarena ayaṃ tapodā āgacchati, tasmā kuthitā sandati. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Yatāyaṃ, bhikkhave, tapodā sandati, so daho acchodako sītodako sātodako setodako suppatittho ramaṇīyo pahūtamacchakacchapo, cakkamattāni ca padumāni pupphanti. Apicāyaṃ, bhikkhave, tapodā dvinnaṃ mahānirayānaṃ antarikāya āgacchati, tenāyaṃ tapodā kuthitā sandatī’’ti (pārā. 231).

Imassa pana ārāmassa abhimukhaṭṭhāne tato mahāudakarahado jāto, tassa vasenāyaṃ vihāro ‘‘tapodārāmo’’ti vuccati.

Samiddhīti tassa kira therassa attabhāvo samiddho abhirūpo pāsādiko, tasmā ‘‘samiddhī’’tveva saṅkhaṃ gato. Gattāni parisiñcitunti padhānikatthero esa, balavapaccūse uṭṭhāyāsanā sarīraṃ utuṃ gāhāpetvā bahi saṭṭhihatthamatte mahācaṅkame aparāparaṃ caṅkamitvā ‘‘sedagahitehi gattehi paribhuñjamānaṃ senāsanaṃ kilissatī’’ti maññamāno gattāni parisiñcanatthaṃ sarīradhovanatthaṃ upasaṅkami. Ekacīvaro aṭṭhāsīti nivāsanaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā cīvaraṃ hatthena gahetvā aṭṭhāsi.

Gattāni pubbāpayamānoti gattāni pubbasadisāni vodakāni kurumāno. Allasarīre pārutaṃ hi cīvaraṃ kilissati duggandhaṃ hoti, na cetaṃ vattaṃ. Thero pana vattasampanno, tasmā vatte ṭhitova nhāyitvā paccuttaritvā aṭṭhāsi. Tattha idaṃ nhānavattaṃ – udakatitthaṃ gantvā yattha katthaci cīvarāni nikkhipitvā vegena ṭhitakeneva na otaritabbaṃ, sabbadisā pana oloketvā vivittabhāvaṃ ñatvā khāṇugumbalatādīni vavatthapetvā tikkhattuṃ ukkāsitvā avakujja ṭhitena uttarāsaṅgacīvaraṃ apanetvā pasāretabbaṃ, kāyabandhanaṃ mocetvā cīvarapiṭṭheyeva ṭhapetabbaṃ. Sace udakasāṭikā natthi, udakante ukkuṭikaṃ nisīditvā nivāsanaṃ mocetvā sace sinnaṭṭhānaṃ atthi, pasāretabbaṃ. No ce atthi, saṃharitvā ṭhapetabbaṃ. Udakaṃ otarantena saṇikaṃ nābhippamāṇamattaṃ otaritvā vīciṃ anuṭṭhāpentena saddaṃ akarontena nivattitvā āgatadisābhimukhena nimujjitabbaṃ, evaṃ cīvaraṃ rakkhitaṃ hoti. Ummujjantenapi saddaṃ akarontena saṇikaṃ ummujjitvā nhānapariyosāne udakante ukkuṭikena nisīditvā nivāsanaṃ parikkhipitvā uṭṭhāya suparimaṇḍalaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā cīvaraṃ apārupitvāva ṭhātabbanti.

Theropi tathā nhāyitvā paccuttaritvā vigacchamānaudakaṃ kāyaṃ olokayamāno aṭṭhāsi. Tassa pakatiyāpi pāsādikassa paccūsasamaye sammā pariṇatāhārassa uṇhodakena nhātassa ativiya mukhavaṇṇo viroci, bandhanā pavuttatālaphalaṃ viya pabhāsampanno puṇṇacando viya taṅkhaṇavikasitapadumaṃ viya mukhaṃ sassirikaṃ ahosi, sarīravaṇṇopi vippasīdi. Tasmiṃ samaye vanasaṇḍe adhivatthā bhummadevatā pāsādikaṃ bhikkhuṃ olokayamānā samanaṃ niggahetuṃ asakkontī kāmapariḷāhābhibhūtā hutvā, ‘‘theraṃ palobhessāmī’’ti attabhāvaṃ uḷārena alaṅkārena alaṅkaritvā sahassavaṭṭipadīpaṃ pajjalamānā viya candaṃ uṭṭhāpayamānā viya sakalārāmaṃ ekobhāsaṃ katvā theraṃ upasaṅkamitvā avanditvāva vehāse ṭhitā gāthaṃ abhāsi. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho aññatarā devatā…pe… ajjhabhāsī’’ti.


20) 在第十部分，修行的居所是指因修行而得名的居所。根据传说，位于维巴拉山下的地面上，有五十由旬的蛇宫，像天界一样由宝石构成，围绕着这个地方。那里有巨大的水池，名为大水池，接着名为修行河流，流淌着热水。为什么会这样呢？因为拉贾戈哈（今印度拉贾吉尔）被大地环绕，那里有两个巨大的铁罐地狱，而这条修行河流正是从这两者之间流出，因此它流淌着热水。对此也有这样的说法：
“比丘们，这条修行河流流淌着，热得如同火焰，寒得如同冰冷，温暖得如同温水，洁白得如同清水，稳固得如同美丽的巨蟒，水面上莲花盛开。并且，这条修行河流也流向两个巨大的地狱，因此这条修行河流流淌着热水。”（《大论》231）。
因此，这个修行的地方在大水池的正面，因而被称为“修行的居所”。
“美好”是指那位长老的身相美好、庄严，因此被称为“美好”。“身体的部分被涂抹”是指那位修行者，在强烈的午后，站起身来，身体被阳光照射，经过身心的清洗，走到外面，站在六十指的地方，反复地行走，认为“被汗水浸湿的身体会感到厌倦”，因此走近身体的清洗。一个单衣是指穿上衣服，束缚身体，手中拿着衣服而站立。
“身体的部分被涂抹”是指身体的部分像以前一样被水洗过。穿着的衣服若在身体上，便会感到厌倦，不会这样。长老则是穿着衣服，因此站在衣服上而不洗澡。这里的洗澡是指去水边，随意放下衣服，迅速地保持站立，四处观察，知道周围的环境，设定好其他的地方，三次抬起衣服，放下衣服，解开身体的束缚，将衣服放在身体的后面。如果没有水袋，便坐在水边，解开衣服的束缚；若有水的地方，便放下衣服。若没有，便收起衣服放下。若在下水时，缓缓地浸入水中，发出声音，回转到来时的方向，便能保持衣服的清洁。即使在抬起时发出声音，缓缓地抬起，洗澡结束后，坐在水边，解开衣服的束缚，站起身来，穿上整齐的衣服，束缚身体，衣服整齐地穿好。
长老也是如此，洗完澡后，站起身来，望着失去的水，站立不动。由于本身的美好，长老在早晨时，经过适当的饮食，沐浴在温水中，面色红润，像被束缚的果实般光辉，像圆月般照耀，像盛开的莲花般面容清新，身体的颜色也变得明亮。在那时，林中的地神，注视着美好的比丘，因被欲望所困扰，无法接近长老，心中想着：“我要引诱这位长老。”因此装饰自己，像点燃千盏灯火，像升起明月，照亮整个修行的地方，接近长老，向他致敬，便吟唱了这首诗。于是说：“此时有一位天神……。”


Abhutvāti pañca kāmaguṇe aparibhuñjitvā. Bhikkhasīti piṇḍāya carasi. Mā taṃ kālo upaccagāti ettha kālo nāma pañcakāmaguṇapaṭisevanakkhamo daharayobbanakālo. Jarājiṇṇena hi obhaggena daṇḍaparāyaṇena pavedhamānena kāsasāsābhibhūtena na sakkā kāme paribhuñjituṃ. Iti imaṃ kālaṃ sandhāya devatā ‘‘mā taṃ kālo upaccagā’’ti āha. Tattha mā upaccagāti mā atikkami.

Kālaṃ vohaṃ na jānāmīti ettha voti nipātamattaṃ. Kālaṃ na jānāmīti maraṇakālaṃ sandhāya vadati. Sattānañhi –

‘‘Jīvitaṃ byādhi kālo ca, dehanikkhepanaṃ gati;

Pañcete jīvalokasmiṃ, animittā na nāyare’’.

Tattha jīvitaṃ tāva ‘‘ettakameva, na ito para’’nti vavatthānābhāvato animittaṃ. Kalalakālepi hi sattā maranti, abbuda-pesi-ghana-aḍḍhamāsa-ekamāsa-dvemāsa-temāsa-catumāsapañcamāsa…pe… dasamāsakālepi, kucchito nikkhantasamayepi, tato paraṃ vassasatassa antopi bahipi marantiyeva. Byādhipi ‘‘imināva byādhinā sattā maranti, na aññenā’’ti vavatthānābhāvato animitto. Cakkhurogenapi hi sattā maranti sotarogādīnaṃ aññatarenapi. Kālopi, ‘‘imasmiṃ yeva kāle maritabbaṃ, na aññasmi’’nti evaṃ vavatthānābhāvato animitto. Pubbaṇhepi hi sattā maranti majjhanhikādīnaṃ aññatarasmimpi. Dehanikkhepanampi, ‘‘idheva mīyamānānaṃ dehena patitabbaṃ, na aññatthā’’ti evaṃ vavatthānābhāvato animittaṃ. Antogāme jātānañhi bahigāmepi attabhāvo patati, bahigāmepi jātānaṃ antogāmepi. Tathā thalajānaṃ jale, jalajānaṃ thaleti anekappakārato vitthāretabbaṃ. Gatipi, ‘‘ito cutena idha nibbattitabba’’nti evaṃ vavatthānābhāvato animittā. Devalokato hi cutā manussesupi nibbattanti , manussalokato cutā devalokādīnaṃ yattha katthaci nibbattantīti evaṃ yante yuttagoṇo viya gatipañcake loko samparivattati. Tassevaṃ samparivattato ‘‘imasmiṃ nāma kāle maraṇaṃ bhavissatī’’ti imaṃ maraṇassa kālaṃ vohaṃ na jānāmi.

Channo kālo na dissatīti ayaṃ kālo mayhaṃ paṭicchanno avibhūto na paññāyati. Tasmāti yasmā ayaṃ kālo paṭicchanno na paññāyati, tasmā pañca kāmaguṇe abhutvāva bhikkhāmi. Mā maṃ kālo upaccagāti ettha samaṇadhammakaraṇakālaṃ sandhāya ‘‘kālo’’ti āha. Ayañhi samaṇadhammo nāma pacchime kāle tisso vayosīmā atikkantena obhaggena daṇḍaparāyaṇena pavedhamānena kāsasāsābhibhūtena na sakkā kātuṃ. Tadā hi na sakkā hoti icchiticchitaṃ buddhavacanaṃ vā gaṇhituṃ, dhutaṅgaṃ vā paribhuñjituṃ, araññavāsaṃ vā vasituṃ, icchiticchitakkhaṇe samāpattiṃ vā samāpajjituṃ, padabhāṇa-sarabhaññadhammakathā-anumodanādīni vā kātuṃ, taruṇayobbanakāle panetaṃ sabbaṃ sakkā kātunti ayaṃ samaṇadhammakaraṇassa kālo mā maṃ upaccagā, yāva maṃ nātikkamati, tāva kāme abhutvāva samaṇadhammaṃ karomīti āha.

Pathaviyaṃpatiṭṭhahitvāti sā kira devatā – ‘‘ayaṃ bhikkhu samaṇadhammakaraṇassa kālaṃ nāma katheti, akālaṃ nāma katheti, sahetukaṃ katheti sānisaṃsa’’nti ettāvatāva there lajjaṃ paccupaṭṭhāpetvā mahābrahmaṃ viya aggikkhandhaṃ viya ca naṃ maññamānā gāravajātā ākāsā oruyha pathaviyaṃ aṭṭhāsi, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Kiñcāpi pathaviyaṃ ṭhitā, yena panatthena āgatā, punapi tameva gahetvā daharo tvantiādimāha. Tattha susūti taruṇo. Kāḷakesoti suṭṭhu kāḷakeso. Bhadrenāti bhaddakena. Ekacco hi daharopi samāno kāṇo vā hoti kuṇiādīnaṃ vā aññataro, so bhadrena yobbanena samannāgato nāma na hoti. Yo pana abhirūpo hoti dassanīyo pāsādiko sabbasampattisampanno, yaṃ yadeva alaṅkāraparihāraṃ icchati, tena tena alaṅkato devaputto viya carati, ayaṃ bhadrena yobbanena samannāgato nāma hoti. Thero ca uttamarūpasampanno, tena naṃ evamāha.


Abhutvāti是不被五种欲望所支配。比丘们，你们在乞讨。不要让时间降临于你们，这里的时间是指五种欲望的享受能力，正值青春年华。因衰老和衰退的影响，因惩罚的缘故，因被束缚而震动，无法享受欲望。因此，天神说：“不要让时间降临于你们。”这里的“不要降临”是指不要超越。
“我不知道时间”在这里的“我”是个别的称谓。“不知道时间”是指死亡的时间。众生的生存中：
“生命、疾病和时间，身体的消逝是去处；
这五者在生存的世界中，皆无形象。”
这里的生命是指“仅此而已，不能再多”，因此是无形象的。即使在死亡的时刻，众生也会死去，无论是被困在水中，还是在半个月、一个月、两个月、三个月、四个月、五个月……直到十个月的时刻，甚至在肚子里出生的那一刻，之后一百年后也会死去。疾病也是如此，“众生因这一疾病而死去，而不是其他的”，因此是无形象的。眼病的众生也会死去，耳病等其他病症也会如此。时间也是如此，“在这个时间必须死去，而不是其他时间”，因此是无形象的。即使在早晨，众生也会死去，甚至在中午等其他时间。身体的消逝也是如此，“在这里必定会死去，而不是其他地方”，因此是无形象的。出生在内陆的众生，外陆的身相也会消逝，外陆出生的众生也会在内陆消逝。如此，陆地的生物在水中，水中的生物在陆地上，因多种原因而被扩展。去处也是如此，“从这里去世后将会再生于此”，因此是无形象的。天界的众生去世后也会转生为人，人的去世也会转生为天界等，众生在何处何时转生，便如同流转的五个世界。因此，因这样的流转，“在这个时间必定会死去”，我不知道这个死亡的时间。
“被遮蔽的时间不可见”是指这个时间对我而言是被遮蔽的，无法显现。因此，因而不被五种欲望所支配而乞讨。不要让时间降临于我，这里是指修行的时间。因为这个修行的法在最后的时刻，超过了三种年龄的界限，因衰老和惩罚的影响，无法进行。因此，那时不可能再接受佛陀的教诲，无法享用修行，无法住在森林中，无法在想要的时刻进入禅定，无法进行步伐、讲法、赞叹等，然而在青春年华时，这一切皆可做到，因此修行的时间不要降临于我，只要不超越我，我便会不被欲望所支配而修行。
“站在大地上”是指那位天神：“这位比丘谈论的是修行的时间，谈论的是不合时宜的时间，谈论的是有原因的时间和有利益的时间。”因此，长老感到羞愧，像大梵天一样，像火焰一样，因而降临于大地。对此如此说。尽管站在大地上，但因某种原因而来到这里，再次提及年轻时的事情。这里的“年轻”是指年轻的。因而是指非常年轻。善良是指美好的。确实，有些年轻人也会是盲人，或是其他的缺陷者，然而那人因美好的青春而不被称为年轻。那位美丽的，令人注目的，庄严的，拥有一切财富的人，若想要任何装饰，便如同装饰的天神一般行走，这样的人因美好的青春而被称为年轻。长老也因拥有卓越的容貌而如此说。


Anikkīḷitāvīkāmesūti kāmesu akīḷitakīḷo abhuttāvī, akatakāmakīḷoti attho. Mā sandiṭṭhikaṃ hitvāti yebhuyyena hi tā adiṭṭhasaccā avītarāgā aparacittavidūniyo devatā bhikkhū dasapi vassāni vīsatimpi…pe… saṭṭhimpi vassāni parisuddhaṃ akhaṇḍaṃ brahmacariyaṃ caramāne disvā – ‘‘ime bhikkhū mānusake pañca kāmaguṇe pahāya dibbe kāme patthayantā samaṇadhammaṃ karontī’’ti saññaṃ uppādenti, ayampi tattheva uppādesi. Tasmā mānusake kāme sandiṭṭhike, dibbe ca kālike katvā evamāha.

Na kho ahaṃ, āvusoti, āvuso, ahaṃ sandiṭṭhike kāme hitvā kālike kāme na anudhāvāmi na patthemi na pihemi. Kalikañca kho ahaṃ, āvusoti ahaṃ kho, āvuso, kālikaṃ kāmaṃ hitvā sandiṭṭhikaṃ lokuttaradhammaṃ anudhāvāmi. Iti thero cittānantaraṃ aladdhabbatāya dibbepi mānusakepi pañca kāmaguṇe kālikāti akāsi, cittānantaraṃ laddhabbatāya lokuttaradhammaṃ sandiṭṭhikanti. Pañcakāmaguṇesu samohitesupi sampannakāmassāpi kāmino cittānantaraṃ icchiticchitārammaṇānubhavanaṃ na sampajjati. Cakkhudvāre iṭṭhārammaṇaṃ anubhavitukāmena hi cittakārapotthakārarūpakārādayo pakkosāpetvā, ‘‘idaṃ nāma sajjethā’’ti vattabbaṃ hoti. Etthantare anekakoṭisatasahassāni cittāni uppajjitvā nirujjhanti. Atha pacchā taṃ ārammaṇaṃ sampāpuṇāti . Sesadvāresupi eseva nayo. Sotāpattimaggānantaraṃ pana sotāpattiphalameva uppajjati, antarā aññassa cittassa vāro natthi. Sesaphalesupi eseva nayoti.

So tamevatthaṃ gahetvā kālikā hi, āvusotiādimāha. Tattha kālikāti vuttanayena samohitasampattināpi kālantare pattabbā. Bahudukkhāti pañca kāmaguṇe nissāya pattabbadukkhassa bahutāya bahudukkhā. Taṃvatthukasseva upāyāsassa bahutāya bahupāyāsā. Ādīnavo ettha bhiyyoti pañca kāmaguṇe nissāya laddhabbasukhato ādīnavo bhiyyo, dukkhameva bahutaranti attho. Sandiṭṭhiko ayaṃ dhammoti ayaṃ lokuttaradhammo yena yena adhigato hoti, tena tena parasaddhāya gantabbataṃ hitvā paccavekkhaṇañāṇena sayaṃ daṭṭhabboti sandiṭṭhiko. Attano phaladānaṃ sandhāya nāssa kāloti akālo, akāloyeva akāliko. Yo ettha ariyamaggadhammo, so attano pavattisamanantarameva phalaṃ detīti attho. ‘‘Ehi passa imaṃ dhamma’’nti evaṃ pavattaṃ ehipassavidhiṃ arahatīti ehipassiko. Ādittaṃ celaṃ vā sīsaṃ vā ajjhupekkhitvāpi bhāvanāvasena attano citte upanayaṃ arahatīti opaneyyiko. Sabbehi ugghaṭitaññūādīhi viññūhi ‘‘bhāvito me maggo, adhigataṃ phalaṃ, sacchikato nirodho’’ti attani attani veditabboti paccattaṃ veditabbo viññūhīti. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimagge (visuddhi. 

Anikkīḷitāvīkāmesūti是在欲望中不被玩弄，意指不被五种欲望所支配。不要让可见的事物超越，因为大多数那些未见的真实，未断欲望的、精通他人心智的天神比丘们，经过十年、二十年……直至六十年，观察到“这些比丘们舍弃人间的五种欲望，渴望天界的享受，修行于圣道”，因此产生了这样的认知，这也是在此产生的。因此，舍弃人间的欲望，转向天界的享受。
“我并非如此，朋友”，朋友，我舍弃了可见的欲望，而不追求暂时的欲望。实际上，我，朋友，舍弃了暂时的欲望，追求可见的超越法。于是，长老因未获得心的安宁而说，天界与人间的五种欲望都是短暂的；因获得心的安宁而说，超越的法是可见的。即使在五种欲望的聚合中，甚至对于拥有欲望的众生，因心的渴望而无法满足。因眼睛的缘故，想要体验可欲的对象，便会产生心的障碍，如“此事应该被接受”。在此之间，产生了数以千万计的心而消失。然后，才会获得那个对象。其他的感官也是如此。在进入流果道后，只有流果的结果会出现，其他心没有间隔。其他果位也是如此。
因此，他在此处说到暂时的，朋友。这里的“暂时”是指根据所说的聚合的财富而应获得的。因五种欲望所引起的痛苦，因痛苦的多样性而应获得。因此处的痛苦而引起的多重痛苦。因五种欲望而引起的痛苦更甚，痛苦的多样性更为显著。因此，这里的痛苦是更为显著的。可见的法是指这个超越的法，任何获得的，皆应当被观察，因而应当被亲自见到。根据自己的果报，因而无时间，因而是无时间的。这里的无时间是指，若有高尚的法，便会在其行为发生后立即给予果报。“来，看看这个法”，因此转向“来看看”的指引是值得的。无论是被火焚烧的衣物，还是头部，若因修行而注重于自己的心，便是值得关注的。所有的智者，若能明白“我的道路已被培育，果已获得，灭尽已亲证”，便应当在自身中被理解。此处是概述，详细内容请见《清净道》。

1.146 ādayo) dhammānussativaṇṇanāyaṃ vutto.

Idāni sā devatā andho viya rūpavisesaṃ therena kathitassa atthe ajānantī kathañca bhikkhūtiādimāha. Tattha kathañcātipadassa ‘‘kathañca bhikkhu kālikā kāmā vuttā bhagavatā, kathaṃ bahudukkhā, kathaṃ bahupāyāsā’’ti? Evaṃ sabbapadehi sambandho veditabbo.

Navoti aparipuṇṇapañcavasso hi bhikkhu navo nāma hoti, pañcavassato paṭṭhāya majjhimo, dasavassato paṭṭhāya thero. Aparo nayo – aparipuṇṇadasavasso navo, dasavassato paṭṭhāya majjhimo, vīsativassato paṭṭhāya thero. Tesaṃ ahaṃ navoti vadati.

Navopi ekacco sattaṭṭhavassakāle pabbajitvā dvādasaterasavassāni sāmaṇerabhāveneva atikkanto cirapabbajito hoti, ahaṃ pana acirapabbajitoti vadati. Imaṃ dhammavinayanti imaṃ dhammañca vinayañca. Ubhayampetaṃ sāsanasseva nāmaṃ. Dhammena hettha dve piṭakāni vuttāni, vinayena vinayapiṭakaṃ, iti tīhi piṭakehi pakāsitaṃ paṭipattiṃ adhunā āgatomhīti vadati.

Mahesakkhāhīti mahāparivārāhi. Ekekassa hi devarañño koṭisatampi koṭisahassampi parivāro hoti, te attānaṃ mahante ṭhāne ṭhapetvā tathāgataṃ passanti. Tattha amhādisānaṃ appesakkhānaṃ mātugāmajātikānaṃ kuto okāsoti dasseti.

Mayampiāgaccheyyāmāti idaṃ sā devatā ‘‘sacepi cakkavāḷaṃ pūretvā parisā nisinnā hoti, mahatiyā buddhavīthiyā satthu santikaṃ gantuṃ labhatī’’ti ñatvā āha. Puccha bhikkhu, puccha bhikkhūti thirakaraṇavasena āmeḍitaṃ kataṃ.

Akkheyyasaññinoti ettha ‘‘devo, manusso, gahaṭṭho, pabbajito, satto, puggalo, tisso, phusso’’tiādinā nayena akkheyyato sabbesaṃ akkhānānaṃ sabbāsaṃ kathānaṃ vatthubhūtato pañcakkhandhā ‘‘akkheyyā’’ti vuccanti. ‘‘Satto naro poso puggalo itthī puriso’’ti evaṃ saññā etesaṃ atthīti saññino, akkheyyesveva saññinoti akkheyyasaññino, pañcasu khandhesu sattapuggalādisaññinoti attho. Akkheyyasmiṃ patiṭṭhitāti pañcasu khandhesu aṭṭhahākārehi patiṭṭhitā. Ratto hi rāgavasena patiṭṭhito hoti, duṭṭho dosavasena, mūḷho mohavasena, parāmaṭṭho diṭṭhivasena, thāmagato anusayavasena, vinibaddho mānavasena, aniṭṭhaṅgato vicikicchāvasena, vikkhepagato uddhaccavasena patiṭṭhito hoti. Akkheyyaṃ apariññāyāti pañcakkhandhe tīhi pariññāhi aparijānitvā. Yogamāyanti maccunoti maccuno yogaṃ payogaṃ pakkhepaṃ upakkhepaṃ upakkamaṃ abbhantaraṃ āgacchanti, maraṇavasaṃ gacchantīti attho. Evamimāya gāthāya kālikā kāmā kathitā.

Pariññāyāti ñātapariññā, tīraṇapariññā, pahānapariññāti imāhi tīhi pariññāhi parijānitvā. Tattha katamā ñātapariññā? Pañcakkhandhe parijānāti – ‘‘ayaṃ rūpakkhandho, ayaṃ vedanākkhandho, ayaṃ saññākkhandho, ayaṃ saṅkhārakkhandho, ayaṃ viññāṇakkhandho, imāni tesaṃ lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānānī’’ti, ayaṃ ñātapariññā. Katamā tīraṇapariññā? Evaṃ ñātaṃ katvā pañcakkhandhe tīreti aniccato dukkhato rogatoti dvācattālīsāya ākārehi. Ayaṃ tīraṇapariññā. Katamā pahānapariññā? Evaṃ tīrayitvā aggamaggena pañcasu khandhesu chandarāgaṃ pajahati. Ayaṃ pahānapariññā.

Akkhātāraṃ na maññatīti evaṃ tīhi pariññāhi pañcakkhandhe parijānitvā khīṇāsavo bhikkhu akkhātāraṃ puggalaṃ na maññati. Akkhātāranti kammavasena kāraṇaṃ veditabbaṃ, akkhātabbaṃ kathetabbaṃ puggalaṃ na maññati, na passatīti attho . Kinti akkhātabbanti? ‘‘Tisso’’ti vā ‘‘phusso’’ti vā evaṃ yena kenaci nāmena vā gottena vā pakāsetabbaṃ. Tañhi tassa na hotīti taṃ tassa khīṇāsavassa na hoti. Yena naṃ vajjāti yena naṃ ‘‘rāgena ratto’’ti vā ‘‘dosena duṭṭho’’ti vā ‘‘mohena mūḷho’’ti vāti koci vadeyya, taṃ kāraṇaṃ tassa khīṇāsavassa natthi.


1.146 ādayo) 在此提到的法的记忆。
现在，那位天神像盲人一样，不明白长老所说的具体内容，便问：“比丘们，究竟如何？”在此，如何理解“如何比丘提到的黑暗欲望，如何有许多痛苦，如何有许多烦恼？”因此，所有的内容应当被理解为相关。
“新”的意思是指未满五年的比丘，五年之后成为中级比丘，十年之后成为长老。另一种说法是，未满十年的比丘是新比丘，十年之后成为中级比丘，二十年之后成为长老。对于他们，我称之为新比丘。
新比丘有时在七十岁时出家，经过十二到十三年，便成为长期出家者，而我则称自己为短期出家。这个法和戒律是指这个法和戒律。两者都是教法的名称。根据法的内容，这里提到两个经典，戒律则是戒律经典，因此通过这三部经典，现今的修行是如此。
“伟大的随侍”是指有众多随扈的天王。每位天王都有成千上万的随侍，他们在伟大的地方安置自己，得以见到如来。在那里，向我们这些微不足道的母亲种族，何来机会呢？
“我们也许会来”，这位天神说：“如果填满了轮回，众生坐下，便能在伟大的佛道上前往师的面前。”因此，问比丘，问比丘们，便是为了坚定。
“被称为可见者”，在这里是指“天神、众生、家庭主、出家人、众生、个体、三者、触者”等等，因此被称为可见者的所有人，所有的谈论都是基于五蕴的存在，称为“可见者”。“众生、男人、个体、女人、男人”这样的称谓是指这些的意义，因此可见者是指可见者的，五蕴中有众生个体等的称谓。可见者的存在是基于五蕴的八种形式。因而，因贪欲而存在，因瞋恚而存在，因愚痴而存在，因执着而存在，因分别而存在，因束缚而存在，因怀疑而存在，因轻浮而存在。可见者是不被理解的，因而未被五蕴所理解。因缘而生的死亡是指死亡的因缘，因而进入死亡的状态。
因此，这样的欲望被称为黑暗的欲望。
“被理解”是指对三种理解的认识，分别是亲属的理解、解脱的理解和舍弃的理解。这里的亲属理解是指五蕴的理解：“这是色蕴，这是受蕴，这是想蕴，这是行蕴，这是识蕴，这些是它们的特征、味道、存在的基础。”这就是亲属理解。解脱的理解又是什么呢？通过这样的理解，五蕴被理解为无常、苦、无我等三十四种特征。这就是解脱的理解。舍弃的理解又是什么呢？通过这样的理解，依靠最高的道，舍弃五蕴中的贪欲。这就是舍弃的理解。
“被称为可见者”是指通过这三种理解，五蕴被理解为无常的，已灭的比丘不认为自己是可见者。可见者是指因缘而生的，因而被称为可见者的个体，未被看到的意思。那可见者是什么呢？是指“天神”或“触者”等等，任何以某种名称或种族被揭示的。因而对于他而言并不存在。对于他而言没有什么因缘，比如“因贪而贪”、“因恨而恨”、“因痴而痴”等等，若有人这样说，这样的因缘对他而言并不存在。


Sace vijānāsi vadehīti sace evarūpaṃ khīṇāsavaṃ jānāsi, ‘‘jānāmī’’ti vadehi. No ce jānāsi, atha ‘‘na jānāmī’’ti vadehi. Yakkhāti devataṃ ālapanto āha. Iti imāya gāthāya sandiṭṭhiko navavidho lokuttaradhammo kathito. Sādhūti āyācanatthe nipāto.

Yo maññatīti yo attānaṃ ‘‘ahaṃ samo’’ti vā ‘‘visesī’’ti vā ‘‘nihīno’’ti vā maññati. Etena ‘‘seyyohamasmī’’tiādayo tayo mānā gahitāva. Tesu gahitesu nava mānā gahitāva honti. So vivadetha tenāti so puggalo teneva mānena yena kenaci puggalena saddhiṃ – ‘‘kena maṃ tvaṃ pāpuṇāsi, kiṃ jātiyā pāpuṇāsi, udāhu gottena, kulapadesena, vaṇṇapokkharatāya, bāhusaccena, dhutaguṇenā’’ti evaṃ vivadeyya. Iti imāyapi upaḍḍhagāthāya kālikā kāmā kathitā.

Tīsu vidhāsūti tīsu mānesu. ‘‘Ekavidhena rūpasaṅgaho’’tiādīsu (dha. sa. 584) hi koṭṭhāso ‘‘vidho’’ti vutto. ‘‘Kathaṃvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti, kathaṃvidhaṃ paññavantaṃ vadantī’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.95) ākāro. ‘‘Tisso imā, bhikkhave, vidhā. Katamā tisso ? Seyyohamasmīti vidhā, sadisohamasmīti vidhā, hīnohamasmīti vidhā’’tiādīsu (saṃ. ni. 5.162) māno ‘‘vidhā’’ti vutto. Idhāpi mānova. Tena vuttaṃ ‘‘tīsu vidhāsūti tīsu mānesū’’ti. Avikampamānoti so puggalo etesu saṅkhepato tīsu , vitthārato navasu mānesu na kampati, na calati. Samo visesīti na tassa hotīti tassa pahīnamānassa khīṇāsavassa ‘‘ahaṃ sadiso’’ti vā ‘‘seyyo’’ti vā ‘‘hīno’’ti vā na hotīti dasseti. Pacchimapadaṃ vuttanayameva. Iti imāyapi upaḍḍhagāthāya navavidho sandiṭṭhiko lokuttaradhammo kathito.

Pahāsisaṅkhanti, ‘‘paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāretī’’tiādīsu (saṃ. ni. 4.120, 239) paññā ‘‘saṅkhā’’ti āgatā. ‘‘Atthi te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā, yo pahoti gaṅgāya vālukaṃ gaṇetu’’nti (saṃ. ni. 

Sace vijānāsi vadehīti，如果你知道这样的已灭尽者，就说“我知道”。如果你不知道，就说“我不知道”。在谈论天神时，便如此说道。因此，通过这首诗歌，讲述了可见的九种超越法。善哉，意指请求的意义。
“谁自认为”，指的是自认为“我与他相同”或“我更为特殊”或“我更为卑微”。通过这个，便抓住了“我更好”等三种自我观念。在这些被抓住的观念中，便有九种观念被抓住。于是，便可争论：“你凭什么找到我？是凭什么种姓找到我，还是凭什么家族、种族、肤色、知识、修行的品质？”如此争论。因此，通过这段诗歌，讲述了黑暗的欲望。
“在三种观念中”，指的是三种自我观念。在“通过一种方式的色的集合”等等中，便提到“观念”。“如何称赞有戒的人，如何称赞有智慧的人”等等，便是这种形式。“这三种，比丘们，观念是什么？哪三种呢？‘我更好’的观念，‘我相同’的观念，‘我更卑微’的观念”，在这些中，便提到“观念”。在这里也是如此。因此说“在三种观念中”。
“稳固不动”，指的是那位众生在这三种观念中，简要地在这九种观念中不动摇、不动摇。他不认为自己是相同的、或更好的、或更卑微的，这显示了他已舍弃的观念。后面的内容是提到的意义。因此，通过这段诗歌，讲述了可见的九种超越法。
“被称为思考者”，在这里是指“深思熟虑地收集食物”等等，智慧被称为“思考”。“你是否有任何会计师、计算者、或思考者，能够在恒河的沙子上进行计数？”

4.410) ettha gaṇanā. ‘‘Saññānidānā hi papañcasaṅkhā’’tiādīsu (su. ni. 880) koṭṭhāso. ‘‘Yā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ saṅkhā samaññā’’ti (dha. sa. 1313-1315) ettha paṇṇatti ‘‘saṅkhā’’ti āgatā. Idhāpi ayameva adhippetā. Pahāsi saṅkhanti padassa hi ayamevattho – ratto duṭṭho mūḷho iti imaṃ paṇṇattiṃ khīṇāsavo pahāsi jahi pajahīti.

Na vimānamajjhagāti navabhedaṃ tividhamānaṃ na upagato. Nivāsaṭṭhena vā mātukucchi ‘‘vimāna’’nti vuccati, taṃ āyatiṃ paṭisandhivasena na upagacchītipi attho. Anāgatatthe atītavacanaṃ. Acchecchīti chindi. Chinnaganthanti cattāro ganthe chinditvā ṭhitaṃ. Anīghanti niddukkhaṃ. Nirāsanti nittaṇhaṃ. Pariyesamānāti olokayamānā. Nājjhagamunti na adhigacchanti na vindanti na passanti. Vattamānatthe atītavacanaṃ. Idha vā huraṃ vāti idhaloke vā paraloke vā. Sabbanivesanesūti tayo bhavā, catasso yoniyo, pañca gatiyo, satta viññāṇaṭṭhitiyo, nava sattāvāsā, iti imesupi sabbesu sattanivesanesu evarūpaṃ khīṇāsavaṃ kāyassa bhedā uppajjamānaṃ vā uppannaṃ vā na passantīti attho. Imāya gāthāya sandiṭṭhikaṃ lokuttaradhammameva kathesi.

Imañca gāthaṃ sutvā sāpi devatā atthaṃ sallakkhesi, teneva kāraṇena imassa khvāhaṃ, bhantetiādimāha. Tattha pāpaṃ na kayirāti gāthāya dasakusalakammapathavasenapi kathetuṃ vaṭṭati aṭṭhaṅgikamaggavasenapi. Dasakusalakammapathavasena tāva vacasāti catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ gahitaṃ. Manasāti tividhaṃ manosucaritaṃ gahitaṃ. Kāyena vā kiñcana sabbaloketi tividhaṃ kāyasucaritaṃ gahitaṃ. Ime tāva dasakusalakammapathadhammā honti. Kāme pahāyāti iminā pana kāmasukhallikānuyogo paṭikkhitto. Satimā sampajānoti iminā dasakusalakammapathakāraṇaṃ satisampajaññaṃ gahitaṃ. Dukkhaṃ na sevetha anatthasaṃhitanti iminā attakilamathānuyogo paṭisiddho. Iti devatā ‘‘ubho ante vivajjetvā kāraṇehi satisampajaññehi saddhiṃ dasakusalakammapathadhamme tumhehi kathite ājānāmi bhagavā’’ti vadati.

Aṭṭhaṅgikamaggavasena pana ayaṃ nayo – tasmiṃ kira ṭhāne mahatī dhammadesanā ahosi. Desanāpariyosāne devatā yathāṭhāne ṭhitāva desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā sotāpattiphale patiṭṭhāya attanā adhigataṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ dassentī evamāha. Tattha vacasāti sammāvācā gahitā, mano pana aṅgaṃ na hotīti manasāti maggasampayuttakaṃ cittaṃ gahitaṃ. Kāyena vā kiñcana sabbaloketi sammākammanto gahito, ājīvo pana vācākammantapakkhikattā gahitova hoti. Satimāti iminā vāyāmasatisamādhayo gahitā. Sampajānotipadena sammādiṭṭhisammāsaṅkappā. Kāme pahāya, dukkhaṃ na sevethātipadadvayena antadvayavajjanaṃ. Iti ime dve ante anupagamma majjhimaṃ paṭipadaṃ tumhehi kathitaṃ, ājānāmi bhagavāti vatvā tathāgataṃ gandhamālādīhi pūjetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmīti.

Samiddhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Nandanavaggo dutiyo.

3. Sattivaggo

1. Sattisuttavaṇṇanā



4.410) 这里提到的是计数。“因缘的观念确实是繁杂的”在此提到的内容。“那些法的观念是相同的”在此提到的定义“观念”。在这里也是如此，意指相同的含义。因“色、贪、愚”等而有的定义，已灭尽者舍弃了这些，舍弃、放下。
“未进入天界”指的是未进入九种不同的天界。由于居住的地方或母亲的子宫被称为“天界”，因此不应进入那种生存。关于未来的，使用过去的表达。“切断”意指割断。“被割断的”是指四种束缚被割断而存在。“无痛苦”是指没有痛苦。“无渴望”是指没有渴望。“在寻找”是指观察。“不下去”是指不达到、不找到、不见到。正在进行的，使用过去的表达。“在此或彼”是指在这个世界或另一个世界。关于所有的生存，包括三种存在、四种生道、五种去处、七种意识的状态、九种生存状态，因此在这些所有的生存中，已灭尽者在身体的分解中产生或出现的都不见。通过这首诗歌，讲述了可见的超越法。
听到这首诗，天神也理解了其意义，因此因这个原因说：“我正是如此。”在这里，“不做恶”是指通过十善道的方式来解释，也可以通过八正道来解释。通过十善道，便是四种口德被抓住。“心”是指三种心德被抓住。“身体”或任何行为是指三种身体德被抓住。这些便是十善法。通过舍弃欲望，便是拒绝对欲乐的追求。通过“有觉知、明了”，便是抓住十善法的原因。通过“不要追求痛苦”便是拒绝自我折磨的追求。因此，天神说：“在两个极端中，因有觉知和明了，与你们谈论的十善法，我知道。”
通过八正道的方式，这个法则是：在那地方有伟大的法教。在教导结束后，天神如常站立，依教导的内容传递智慧，建立在流果的果位上，显示出他所获得的八正道。这里的“言语”是指正语被抓住，而“心”则不是指心。通过“身体”或任何行为是指正业被抓住，而生计则因言语的缘故被抓住。通过“觉知”是指精进、觉知、定的结合。通过“明了”则是指正见、正思维。通过“舍弃欲望，拒绝痛苦”的两种表达，便是两极的拒绝。因此，你们谈论的中道，因而我知道如来，之后以花环等供养如来，绕行而去。
《善利经》注释完毕。
《南丹经》第二。
《七经》
《七经注释》

21. Sattivaggassa paṭhame sattiyāti desanāsīsametaṃ. Ekatokhārādinā satthenāti attho. Omaṭṭhoti pahato. Cattāro hi pahārā omaṭṭho ummaṭṭho maṭṭho vimaṭṭhoti. Tattha upari ṭhatvā adhomukhaṃ dinnapahāro omaṭṭho nāma; heṭṭhā ṭhatvā uddhaṃmukhaṃ dinno ummaṭṭho nāma; aggaḷasūci viya vinivijjhitvā gato maṭṭho nāma; seso sabbopi vimaṭṭho nāma. Imasmiṃ pana ṭhāne omaṭṭho gahito. So hi sabbadāruṇo duruddharasallo duttikiccho antodoso antopubbalohitova hoti , pubbalohitaṃ anikkhamitvā vaṇamukhaṃ pariyonandhitvā tiṭṭhati. Pubbalohitaṃ niharitukāmehi mañcena saddhiṃ bandhitvā adhosiro kātabbo hoti, maraṇaṃ vā maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ pāpuṇāti. Paribbajeti vihareyya.

Imāya gāthāya kiṃ katheti? Yathā sattiyā omaṭṭho puriso sallubbahana-vaṇatikicchanānaṃ atthāya vīriyaṃ ārabhati, payogaṃ karoti parakkamati. Yathā ca ḍayhamāno matthake ādittasīso tassa nibbāpanatthāya vīriyaṃ ārabhati, payogaṃ karoti parakkamati, evameva bhikkhu kāmarāgaṃ pahānāya sato appamatto hutvā vihareyya bhagavāti kathesi.

Atha bhagavā cintesi – imāya devatāya upamā tāva daḷhaṃ katvā ānītā, atthaṃ pana parittakaṃ gahetvā ṭhitā, punappunaṃ kathentīpi hesā kāmarāgassa vikkhambhanapahānameva katheyya. Yāva ca kāmarāgo maggena na samugghāṭiyati, tāva anubaddhova hoti. Iti tameva opammaṃ gahetvā paṭhamamaggavasena desanaṃ vinivaṭṭetvā desento dutiyaṃ gāthamāha. Tassattho purimānusāreneva veditabboti. Paṭhamaṃ.

2. Phusatisuttavaṇṇanā

22. Dutiye nāphusantaṃ phusatīti kammaṃ aphusantaṃ vipāko na phusati, kammameva vā aphusantaṃ kammaṃ na phusati. Kammañhi nākaroto kariyati. Phusantañca tatophuseti kammaṃ phusantaṃ vipāko phusati, kammameva vā phusati. Kammañhi karoto kariyati. Tasmā phusantaṃ phusati, appaduṭṭhapadosinanti yasmā na aphusantaṃ phusati, phusantañca phusati, ayaṃ kammavipākānaṃ dhammatā, tasmā yo ‘‘appaduṭṭhassa narassa dussati, suddhassa posassa anaṅgaṇassā’’ti evaṃ vutto appaduṭṭhapadosī puggalo, taṃ puggalaṃ kammaṃ phusantameva kammaṃ phusati, vipāko vā phusati. So hi parassa upaghātaṃ kātuṃ sakkoti vā mā vā, attā panānena catūsu apāyesu ṭhapito nāma hoti. Tenāha bhagavā – ‘‘tameva bālaṃ pacceti pāpaṃ, sukhumo rajo paṭivātaṃva khitto’’ti. Dutiyaṃ.

3. Jaṭāsuttavaṇṇanā



在《七经》第一节中，讲述的是“七”的教导。通过单一的根源而有的意义。被击打的意思。因为有四种打击，分别是被击打、被抛弃、被打断、被放下。在那里，向下的打击被称为被击打；向上的打击被称为被抛弃；像钉子一样被打断的被称为被打断；其余的都被称为被放下。在这个地方，抓住的是被击打的意思。因为它总是非常坚硬，难以忍受，像刺一样，困难重重，内心的痛苦如同内在的血液，无法忍受，因而停留在外表。想要去除内心的痛苦者，必须与其结合，向下施加压力，便会遭遇死亡或仅仅是死亡的痛苦。若想流浪或居住。
这首诗歌讲述了什么呢？就像为了七的缘故，被击打的人开始努力，付出行动，努力向前。就像被火焚烧的头顶，开始努力以求灭火，付出行动，努力向前，修行者应当以警觉、不放松的心态来修行，正如佛陀所说。
于是，佛陀思考：这位天神的比喻已然坚固，而意义却是微小的，反复讲述也只是讲述对欲望的克制与舍弃。只要欲望不通过道路被克服，它便会持续存在。因此，佛陀抓住这个比喻，通过第一种道路的教导，停止讲述，便说出第二句诗。其意义应当通过前面的内容来理解。第一。
关于“触”的教导
在第二节中，若不触及，便是指未触及的行为，果报不触及，行为本身也未触及。因为行为是未做的，便会被执行。若触及，果报便会触及，行为也会触及。因为行为是被做的，便会被执行。因此，触及的便会触及，因为未触及的不会触及，触及的便会触及，这就是行为果报的法则。因此，谁说“未触及的人的行为是恶的，清净的人的行为是无害的”，如是说的未触及的恶人，便是那人，行为便会触及，果报也会触及。他确实能够对他人施加伤害，或不施加伤害，而自己则被安置在四种恶道之中。因此，佛陀说：“那无知者遭遇恶果，正如细微的尘埃被风吹散。”第二。
关于“发”的教导

23. Tatiye antojaṭāti gāthāyaṃ jaṭāti taṇhāya jāliniyā adhivacanaṃ. Sā hi rūpādīsu ārammaṇesu heṭṭhupariyavasena punappunaṃ uppajjanato saṃsibbanaṭṭhena veḷugumbādīnaṃ sākhājālasaṅkhātā jaṭā viyāti jaṭā. Sā panesā sakaparikkhāraparaparikkhāresu sakaattabhāva-paraattabhāvesu ajjhattikāyatana-bāhirāyatanesu ca uppajjanato antojaṭā bahijaṭāti vuccati. Tāya evaṃ uppajjamānāya jaṭāya jaṭitā pajā. Yathā nāma veḷujaṭādīhi veḷuādayo, evaṃ tāya taṇhājaṭāya sabbāpi ayaṃ sattanikāyasaṅkhātā pajā jaṭitā vinaddhā, saṃsibbitāti attho. Yasmā ca evaṃ jaṭitā, taṃ taṃ gotama pucchāmīti tasmā taṃ pucchāmi. Gotamāti bhagavantaṃ gottena ālapati. Ko imaṃ vijaṭaye jaṭanti imaṃ evaṃ tedhātukaṃ jaṭetvā ṭhitaṃ jaṭaṃ ko vijaṭeyya, vijaṭetuṃ ko samatthoti pucchati.

Athassa bhagavā tamatthaṃ vissajjento sīle patiṭṭhāyātiādimāha. Tattha sīle patiṭṭhāyāti catupārisuddhisīle ṭhatvā. Ettha ca bhagavā jaṭāvijaṭanaṃ pucchito sīlaṃ ārabhanto na ‘‘aññaṃ puṭṭho aññaṃ kathetī’’ti veditabbo. Jaṭāvijaṭakassa hi patiṭṭhādassanatthamettha sīlaṃ kathitaṃ.

Naroti satto. Sapaññoti kammajatihetukapaṭisandhipaññāya paññavā. Cittaṃ paññañca bhāvayanti samādhiñceva vipassanañca bhāvayamāno. Cittasīsena hettha aṭṭha samāpattiyo kathitā, paññānāmena vipassanā. Ātāpīti vīriyavā. Vīriyañhi kilesānaṃ ātāpanaparitāpanaṭṭhena ‘‘ātāpo’’ti vuccati, tadassa atthīti ātāpī. Nipakoti nepakkaṃ vuccati paññā, tāya samannāgatoti attho. Iminā padena pārihāriyapaññaṃ dasseti. Pārihāriyapaññā nāma ‘‘ayaṃ kālo uddesassa, ayaṃ kālo paripucchāyā’’tiādinā nayena sabbattha kārāpitā pariharitabbapaññā. Imasmiñhi pañhābyākaraṇe tikkhattuṃ paññā āgatā. Tattha paṭhamā jātipaññā, dutiyā vipassanāpaññā, tatiyā sabbakiccapariṇāyikā pārihāriyapaññā.

Soimaṃ vijaṭaye jaṭanti so imehi sīlādīhi samannāgato bhikkhu. Yathā nāma puriso pathaviyaṃ patiṭṭhāya sunisitaṃ satthaṃ ukkhipitvā mahantaṃ veḷugumbaṃ vijaṭeyya, evamevaṃ sīle patiṭṭhāya samādhisilāyaṃ sunisitaṃ vipassanāpaññāsatthaṃ vīriyabalapaggahitena pārihāriyapaññāhatthena ukkhipitvā sabbampi taṃ attano santāne patitaṃ taṇhājaṭaṃ vijaṭeyya sañchindeyya sampadāleyyāti.

Ettāvatā sekhabhūmiṃ kathetvā idāni jaṭaṃ vijaṭetvā ṭhitaṃ mahākhīṇāsavaṃ dassento yesantiādimāha. Evaṃ jaṭaṃ vijaṭetvā ṭhitaṃ khīṇāsavaṃ dassetvā puna jaṭāya vijaṭanokāsaṃ dassento yattha nāmañcātiādimāha. Tattha nāmanti cattāro arūpino khandhā. Paṭighaṃ rūpasaññā cāti ettha paṭighasaññāvasena kāmabhavo gahito, rūpasaññāvasena rūpabhavo. Tesu dvīsu gahitesu arūpabhavo gahitova hoti bhavasaṅkhepenāti. Etthesā chijjate jaṭāti ettha tebhūmakavaṭṭassa pariyādiyanaṭṭhāne esā jaṭā chijjati, nibbānaṃ āgamma chijjati nirujjhatīti ayaṃ attho dassito hoti. Tatiyaṃ.

4. Manonivāraṇasuttavaṇṇanā

24. Catutthe yato yatoti pāpato vā kalyāṇato vā. Ayaṃ kira devatā ‘‘yaṃkiñci kusalādibhedaṃ lokiyaṃ vā lokuttaraṃ vā mano, taṃ nivāretabbameva, na uppādetabba’’nti evaṃladdhikā . Sa sabbatoti so sabbato. Atha bhagavā – ‘‘ayaṃ devatā aniyyānikakathaṃ katheti, mano nāma nivāretabbampi atthi bhāvetabbampi, vibhajitvā namassā dassessāmī’’ti cintetvā dutiyagāthaṃ āha. Tattha na mano saṃyatattamāgatanti, yaṃ vuttaṃ ‘‘na sabbato mano nivāraye’’ti, kataraṃ taṃ mano, yaṃ taṃ sabbato na nivāretabbanti ce. Mano saṃyatattaṃ āgataṃ, yaṃ mano yattha saṃyatabhāvaṃ āgataṃ, ‘‘dānaṃ dassāmi, sīlaṃ rakkhissāmī’’tiādinā nayena uppannaṃ, etaṃ mano na nivāretabbaṃ, aññadatthu brūhetabbaṃ vaḍḍhetabbaṃ. Yato yato ca pāpakanti yato yato akusalaṃ uppajjati, tato tato ca taṃ nivāretabbanti. Catutthaṃ.

5. Arahantasuttavaṇṇanā



在第三节中，关于“内在的束缚”的诗句，意指欲望的束缚。因为它在色法等所缘中，因反复的生起而被称为“束缚”，如同藤蔓的枝条。它的内在生起，内外的生起被称为内在的束缚。因而，这样生起的束缚被称为被束缚的众生。就像藤蔓等被束缚的生物，因欲望的束缚，所有的众生都被束缚，因而被限制的意思。由于如此被束缚，因此我问你，佛陀，谁能解开这个束缚？谁能解开这个如此缠绕的束缚？
于是，佛陀在解释这个问题时说：“建立在戒律上。”在这里，建立在四种纯净的戒律上。佛陀在被问及束缚与解开时，开始谈论戒律，不能被理解为“被问及的与被讲述的不同”。因为谈论戒律的目的是为了说明束缚与解开的关系。
“人”指的是众生。“有智慧的人”是指因业而生的智慧。心与智慧都在修习，修习正定与正观。这里提到的八种定是通过心的智慧来讲述的，而智慧则通过正观来讲述。“精进”是指有力的。因为精进是为了克服烦恼的，因而被称为“热”。因此，精进是其意义所在。“警觉”是指智慧的警觉，因而被称为警觉。通过这个词，显示出有必要保持警觉的智慧。所谓的保持警觉的智慧，是指“这个时刻是授课的时刻，这个时刻是提问的时刻”，以此类推，处处都应保持警觉。在这个问题的解答中，智慧三次到达。第一次是出生的智慧，第二次是正观的智慧，第三次是所有事务的智慧。
“谁能解开这个束缚”，指的是那位修行者具备戒等的修行者。就像一个人在大地上稳固地立着，举起坚固的柱子，能够解开巨大的藤蔓，修行者应当建立在戒律上，稳固于正定的基础上，凭借正观的智慧，努力地将所有的欲望束缚解开，切断并彻底放下。
到此为止，讲述了修行者的基础，现在展示出已灭尽者的状态，因而说出“是的”。通过展示已灭尽者的状态，再次展示出束缚的解开，讲述“没有名称”等等。在那里，名称指的是四种无色的聚合。反对是指色的意识，这里是指因反对而有的欲望的生起，因色的意识而有的色的生起。在这两者中，因无色的生起而生的生存是被抓住的。因此，在这里，束缚被切断，因而在涅槃中被切断，彻底消失，这就是所展示的意义。第三。
关于“心的障碍”的教导
在第四节中，所说的“从何而来”是指善或恶。这里的天神说：“无论是世俗的或超越的善，都是应当被阻止的，不应当生起。”因此，这个“所有”是指所有的。于是，佛陀说：“这位天神在讲述不应当被阻止的事，心是有应当被阻止的，也有应当被培养的，我将分开来说明。”因此，第二句诗说：“心并非总是被约束的。”所说的“心并非总是被阻止”，是指“心不是总是被阻止的”。心是被约束的，心在何处被约束，因而生起“我将施舍，守护戒律”等等，这个心是应当被阻止的，其他的地方应当被提升和增长。无论何处生起的恶，都是应当被阻止的。第四。
关于“阿罗汉”的教导

25. Pañcame katāvīti catūhi maggehi katakicco. Ahaṃ vadāmīti ayaṃ devatā vanasaṇḍavāsinī, sā āraññakānaṃ bhikkhūnaṃ ‘‘ahaṃ bhuñjāmi, ahaṃ nisīdāmi, mama patto, mama cīvara’’ntiādikathāvohāraṃ sutvā cintesi – ‘‘ahaṃ ime bhikkhū ‘khīṇāsavā’ti maññāmi, khīṇāsavānañca nāma evarūpā attupaladdhinissitakathā hoti, na hoti nu kho’’ti jānanatthaṃ evaṃ pucchati.

Sāmaññanti lokaniruttiṃ lokavohāraṃ. Kusaloti khandhādīsu kusalo. Vohāramattenāti upaladdhinissitakathaṃ hitvā vohārabhedaṃ akaronto ‘‘ahaṃ, mamā’’ti vadeyya. ‘‘Khandhā bhuñjanti, khandhā nisīdanti, khandhānaṃ patto, khandhānaṃ cīvara’’nti hi vutte vohārabhedo hoti, na koci jānāti. Tasmā evaṃ avatvā lokavohārena voharatīti.

Atha devatā – ‘‘yadi diṭṭhiyā vasena na vadati, mānavasena nu kho vadatī’’ti cintetvā puna yo hotīti pucchi. Tattha mānaṃ nu khoti so bhikkhu mānaṃ upagantvā mānavasena vadeyya nu khoti. Atha bhagavā – ‘‘ayaṃ devatā khīṇāsavaṃ samānaṃ viya karotī’’ti cintetvā, ‘‘khīṇāsavassa navavidhopi māno pahīno’’ti dassento paṭigāthaṃ āha. Tattha vidhūpitāti vidhamitā. Mānaganthassāti mānā ca ganthā ca assa. Maññatanti maññanaṃ. Tividhampi taṇhā-diṭṭhi-māna-maññanaṃ so vītivatto, atikkantoti attho. Sesaṃ uttānatthamevāti. Pañcamaṃ.

6. Pajjotasuttavaṇṇanā

26. Chaṭṭhe puṭṭhunti pucchituṃ. Kathaṃ jānemūti kathaṃ jāneyyāma. Divārattinti divā ca rattiñca. Tattha tatthāti yattha yattheva pajjalito hoti, tattha tattha. Esā ābhāti esā buddhābhā. Katamā pana sāti? Ñāṇāloko vā hotu pītiāloko vā pasādāloko vā dhammakathāāloko vā, sabbopi buddhānaṃ pātubhāvā uppanno āloko buddhābhā nāma. Ayaṃ anuttarā sabbaseṭṭhā asadisāti. Chaṭṭhaṃ.

7. Sarasuttavaṇṇanā

27. Sattame kuto sarā nivattantīti ime saṃsārasarā kuto nivattanti, kiṃ āgamma nappavattantīti attho. Na gādhatīti na patiṭṭhāti. Atoti ato nibbānato. Sesaṃ uttānatthamevāti. Sattamaṃ.

8. Mahaddhanasuttavaṇṇanā

28. Aṭṭhame nidhānagataṃ muttasārādi mahantaṃ dhanametesanti mahaddhanā. Suvaṇṇarajatabhājanādi mahābhogo etesanti mahābhogā. Aññamaññābhigijjhantīti aññamaññaṃ abhigijjhanti patthenti pihenti. Analaṅkatāti atittā apariyattajātā. Ussukkajātesūti nānākiccajātesu anuppannānaṃ rūpādīnaṃ uppādanatthāya uppannānaṃ anubhavanatthāya ussukkesu. Bhavasotānusārīsūti vaṭṭasotaṃ anusarantesu. Anussukāti avāvaṭā. Agāranti mātugāmena saddhiṃ gehaṃ. Virājiyāti virājetvā. Sesaṃ uttānamevāti. Aṭṭhamaṃ.

9. Catucakkasuttavaṇṇanā

29. Navame catucakkanti catuiriyāpathaṃ. Iriyāpatho hi idha cakkanti adhippeto. Navadvāranti navahi vaṇamukhehi navadvāraṃ. Puṇṇanti asucipūraṃ. Lobhena saṃyutanti taṇhāya saṃyuttaṃ. Kathaṃ yātrā bhavissatīti etassa evarūpassa sarīrassa kathaṃ niggamanaṃ bhavissati, kathaṃ mutti parimutti samatikkamo bhavissatīti pucchati. Naddhinti upanāhaṃ, pubbakāle kodho, aparakāle upanāhoti evaṃ pavattaṃ balavakodhanti attho. Varattanti ‘‘chetvā naddhi varattañca, sandānaṃ sahanukkama’’nti gāthāya (dha. pa. 398; su. ni. 627) taṇhā varattā, diṭṭhi sandānaṃ nāma jātaṃ. Idha pana pāḷiniddiṭṭhe kilese ṭhapetvā avasesā ‘‘varattā’’ti veditabbā, iti kilesavarattañca chetvāti attho. Icchā lobhanti ekoyeva dhammo icchanaṭṭhena icchā, lubbhanaṭṭhena lobhoti vutto. Paṭhamuppattikā vā dubbalā icchā, aparāparuppattiko balavā lobho. Aladdhapatthanā vā icchā, paṭiladdhavatthumhi lobho. Samūlaṃ taṇhanti avijjāmūlena samūlakaṃ taṇhaṃ. Abbuyhāti aggamaggena uppāṭetvā. Sesaṃ uttānamevāti. Navamaṃ.

10. Eṇijaṅghasuttavaṇṇanā



在第五节中，所说的“已做”的意思是通过四种道路完成的。我说：“这位天神是住在森林中的，她听到僧侣们的谈话说：‘我享用， 我坐下，我的钵，我的袈裟’等，于是思考：‘我认为这些僧侣是“已灭尽者”，而“已灭尽者”的确有这样的关于自身的认知，是否真的如此’。”
“普遍”是指世俗的语言。 “善”是指在五蕴等方面的善。 “仅仅是语言”的意思是放下关于自我存在的说法，若说“我，我的”，便会形成语言的分裂。因为若说“蕴在享用，蕴在坐下，蕴的钵，蕴的袈裟”，便会形成语言的分裂，而无人知晓。因此，因而如此，便以世俗的语言来交谈。
于是，天神思考：“如果不根据见解来说话，那么是否是以人类的身份来说话？”再问：“那是什么？”在这里，是否是指僧侣因自我而说话。于是，佛陀思考：“这位天神似乎在像已灭尽者一样行事。”因此，佛陀说：“已灭尽者的九种自我感受已然消失。”在这里，消失是指被消除。自我感受是指自我与感受。认为是指自我认为。三种欲望、见解、自我认为的束缚已然超越，剩下的则是显而易见的。第五。
在第六节中，问到“如何知晓？”如何知晓呢？白天与夜晚。那里到处都是，在哪里，哪里都有光明。这个光明是指佛的光明。那是什么呢？可能是知识的光明，欢喜的光明，安乐的光明，法的光明，所有的光明都因佛的显现而生。这个光明是无上的，所有中最为卓越的。第六。
在第七节中，问到“从何而来，涅槃的水流从何而来？”意指这些轮回之水从何处回流，何以不流动。并不是沉重的，意指不稳定的。涅槃是指从此处而去。剩下的则是显而易见的。第七。
在第八节中，所说的“财富”是指藏有宝藏的财富，如珍珠、金银等。那些是富有的。彼此相互渴望，彼此渴求。未装饰的，是指未被装饰的，未被约束的。对于各种事务的未出现，因而产生的欲望与经历。随着生的流转，因而跟随轮回的流转。未被约束是指不被束缚。与母亲同住，指的是与家人同住。因而显露出。剩下的则是显而易见的。第八。
在第九节中，所说的“四轮”是指四种行走的方式。行走的方式在这里是指轮的意思。九道是指九个出入口。满是污垢。因贪欲而束缚。问道：“这类身体的出行将如何进行，如何得以解脱？”流动是指因憎恨而生的，初期的愤怒，后期的怨恨，因而形成强烈的愤怒。胜过是指“切断后不再流动的，因而生起的”，如同那句诗所说（《法句经》398；《增支部》627），欲望被胜过，见解则因而生起。在这里，若不考虑经文中的烦恼，剩下的应被理解为“被胜过”，因此切断烦恼。欲望是唯一的法，因渴望而有的欲望，因贪欲而有的欲望。初次的欲望是微弱的，后来的欲望则是强烈的。未得的欲望是渴望，已得的欲望则是贪欲。因无明而生的欲望是根本的。通过大乘的道路而生。剩下的则是显而易见的。第九。
关于“蛇腿”的教导。

30. Dasame eṇijaṅghanti eṇimigassa viya suvaṭṭitajaṅghaṃ. Kisanti athūlaṃ samasarīraṃ. Atha vā ātapena milātaṃ mālāgandhavilepanehi anupabrūhitasarīrantipi attho. Vīranti vīriyavantaṃ. Appāhāranti bhojane mattaññutāya mitāhāraṃ, vikālabhojanapaṭikkhepavasena vā parittāhāraṃ. Alolupanti catūsu paccayesu loluppavirahitaṃ. Rasataṇhāpaṭikkhepo vā esa. Sīhaṃvekacaraṃ nāganti ekacaraṃ sīhaṃ viya, ekacaraṃ nāgaṃ viya. Gaṇavāsino hi pamattā honti, ekacarā appamattā, tasmā ekacarāva gahitāti. Paveditāti pakāsitā kathitā. Etthāti etasmiṃ nāmarūpe. Pañcakāmaguṇavasena hi rūpaṃ gahitaṃ, manena nāmaṃ, ubhayehi pana avinibhuttadhamme gahetvā pañcakkhandhādivasenapettha bhummaṃ yojetabbanti. Dasamaṃ.

Sattivaggo tatiyo.

4. Satullapakāyikavaggo

1. Sabbhisuttavaṇṇanā



在第十节中，所说的“蛇腿”是指如同被蛇缠绕的腿。轻盈是指轻巧的身体。或者是因烈日而融化的，因花香的涂抹而未被遮蔽的身体。勇敢是指有勇气的人。少食是指饮食适度，知晓节制，或因拒绝在非时段进食而少食。无贪是指在四种供给中不贪婪。欲望的拒绝也是如此。像狮子独行的，像独行的龙一样，独行的狮子，独行的龙。聚居的人往往放纵，而独行的人则少有放纵，因此独行的人被认为是值得重视的。显露是指被阐明和讲述。在这里，是指在这个名与色中。因为以五欲的美为基础，色被抓住，名则以心为基础，而两者未被分割的法则被抓住，因而应当在这里与五蕴等相结合。第十。
第三节《七经》结束。
关于《普遍的教导》的章节。
provided by EasyChat

31. Satullapakāyikavaggassa paṭhame satullapakāyikāti sataṃ dhammaṃ samādānavasena ullapetvā sagge nibbattāti satullapakāyikā. Tatridaṃ vatthu – sambahulā kira samuddavāṇijā nāvāya samuddaṃ pakkhandiṃsu. Tesaṃ khittasaravegena gacchantiyā nāvāya sattame divase samuddamajjhe mahantaṃ uppātikaṃ pātubhūtaṃ, mahāūmiyo uṭṭhahitvā nāvaṃ udakassa pūrenti. Nāvāya nimujjamānāya mahājano attano attano devatānaṃ nāmāni gahetvā āyācanādīni karonto paridevi. Tesaṃ majjhe eko puriso – ‘‘atthi nu kho me evarūpe bhaye patiṭṭhā’’ti āvajjento attano parisuddhāni saraṇāni ceva sīlāni ca disvā yogī viya pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdi. Tamenaṃ itare sabhayakāraṇaṃ pucchiṃsu. So tesaṃ kathesi – ‘‘ambho ahaṃ nāvaṃ abhirūhanadivase bhikkhusaṅghassa dānaṃ datvā saraṇāni ceva sīlāni ca aggahesiṃ, tena me bhayaṃ natthī’’ti. Kiṃ pana sāmi etāni aññesampi vattantīti? Āma vattantīti tena hi amhākampi dethāti. So te manusse sataṃ sataṃ katvā satta koṭṭhāse akāsi, tato pañcasīlāni adāsi. Tesu paṭhamaṃ jaṅghasataṃ gopphakamatte udake ṭhitaṃ aggahesi, dutiyaṃ jāṇumatte, tatiyaṃ kaṭimatte, catutthaṃ nābhimatte, pañcamaṃ thanamatte, chaṭṭhaṃ galappamāṇe, sattamaṃ mukhena loṇodake pavisante aggahesi. So tesaṃ sīlāni datvā – ‘‘aññaṃ tumhākaṃ paṭisaraṇaṃ natthi, sīlameva āvajjethā’’ti ugghosesi. Tāni sattapi jaṅghasatāni tattha kālaṃ katvā āsannakāle gahitasīlaṃ nissāya tāvatiṃsabhavane nibbattiṃsu, tesaṃ ghaṭāvaseneva vimānāni nibbattiṃsu. Sabbesaṃ majjhe ācariyassa yojanasatikaṃ suvaṇṇavimānaṃ nibbatti, avasenāni tassa parivārāni hutvā sabbaheṭṭhimaṃ dvādasayojanikaṃ ahosi. Te nibbattakkhaṇeyeva kammaṃ āvajjentā ācariyaṃ nissāya sampattilābhaṃ ñatvā, ‘‘gacchāma tāva, dasabalassa santike amhākaṃ ācariyassa vaṇṇaṃ katheyyāmā’’ti majjhimayāmasamanantare bhagavantaṃ upasaṅkamiṃsu, tā devatā ācariyassa vaṇṇabhaṇanatthaṃ ekekaṃ gāthaṃ abhāsiṃsu.

Tattha sabbhirevāti paṇḍitehi, sappurisehi eva. Ra-kāro padasandhikaro. Samāsethāti saha nisīdeyya. Desanāsīsameva cetaṃ, sabbairiyāpathe sabbhireva saha kubbeyyāti attho. Kubbethāti kareyya. Santhavanti mittasanthavaṃ. Taṇhāsanthavo pana na kenaci saddhiṃ kātabbo, mittasanthavo buddha-paccekabuddha-buddhasāvakehi saha kātabbo. Idaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Satanti buddhādīnaṃ sappurisānaṃ. Saddhammanti pañcasīladasasīlacatusatipaṭṭhānādibhedaṃ saddhammaṃ, idha pana pañcasīlaṃ adhippetaṃ. Seyyo hotīti vaḍḍhi hoti. Na pāpiyoti lāmakaṃ kiñci na hoti. Nāññatoti vālikādīhi telādīni viya aññato andhabālato paññā nāma na labbhati, tilādīhi pana telādīni viya sataṃ dhammaṃ ñatvā paṇḍitameva sevanto bhajanto labhatīti. Sokamajjheti sokavatthūnaṃ sokānugatānaṃ vā sattānaṃ majjhagato na socati bandhulamallasenāpatissa upāsikā viya, pañcannaṃ corasatānaṃ majjhe dhammasenāpatissa saddhivihāriko saṃkiccasāmaṇero viya ca.


在第十一节中，所说的“普遍的教导”是指通过大量的法而生的，因而生于天界的普遍教导。这里的背景是——许多海商乘坐船只出海。他们在第七天，因被海浪冲击而在海中显现出巨大的波浪，巨大的浪潮涌起，填满了船只。被淹没的船只中，众人各自呼喊着自己的神灵的名字，进行祈求等，感到悲伤。在他们当中，有一个人思考：“我是否能在这种恐惧中站稳？”他看到自己纯净的依靠和戒律，像修行者一样，盘腿坐下。其他人便问他恐惧的原因。他对他们讲述：“朋友们，我在登船的那天，向比丘僧团施舍了供养，并接受了戒律，因此我没有恐惧。”那么，朋友们，这些事情是否也发生在其他人身上呢？“是的，的确发生。”于是他把他们分成一百一百，分成七个部分，然后给了五戒。在这些中，第一戒是指在水面上站立的脚，第二戒是指膝盖，第三戒是指腰部，第四戒是指肚子，第五戒是指肩膀，第六戒是指脖子，第七戒是指嘴巴，进入咸水中。他在给予他们戒律后大声宣告：“你们没有其他的依靠，唯有戒律可依！”那七百个脚在那时经过了时间，因而依靠戒律而生于天界，因而因果关系而生的天宫也随之而生。在所有人当中，显现出一座有一百由黄金建造的天宫，因而围绕着他的一切都成为了十二由阎浮提的最上层。就在他们生起的刹那，思考着因果，因而知道了因果的利益，便说：“我们去吧，向十力者的身边，向我们的老师讲述他的美德。”于是，在中间的夜晚，他们靠近佛陀，天神们为讲述老师的美德而各自吟唱一首诗。
在这里，所有的都是指智者和善人。字母“ra”是指词语的连接。合而为一是指坐在一起。此处是指讲法的意义，在所有的行动中，所有的都应当一起努力。努力是指去做。彼此的友谊是指朋友之间的友谊。而欲望的友谊则不应与任何人建立，朋友之间的友谊应与佛、独觉佛和佛的弟子建立。这里是指此事。真实是指佛等善人的真实。正法是指五戒、十戒、四念处等的正法，此处指五戒。更好的是指增进。不坏的是指没有任何的恶。也没有其他的，像沙子等的油等，智慧不会从盲目和愚昧中获得，而是通过了解一百法而获得智慧的人，因而追随智者。处于悲伤之中的是指那些在悲伤的事物中的众生，他们不感到悲伤，像善良的信士，或在五百贼的中间，像有法的信士，像有信心的修行者。


Ñātimajjhe virocatīti ñātigaṇamajjhe saṃkiccatherassa saddhivihāriko adhimuttakasāmaṇero viya sobhati. So kira therassa bhāgineyyo hoti, atha naṃ thero āha – ‘‘sāmaṇera, mahallakosi jāto, gaccha, vassāni pucchitvā ehi, upasampādessāmi ta’’nti. So ‘‘sādhū’’ti theraṃ vanditvā pattacīvaramādāya coraaṭaviyā orabhāge bhaginigāmaṃ gantvā piṇḍāya cari, taṃ bhaginī disvā vanditvā gehe nisīdāpetvā bhojesi. So katabhattakicco vassāni pucchi. Sā ‘‘ahaṃ na jānāmi, mātā me jānātī’’ti āha. Atha so ‘‘tiṭṭhatha tumhe, ahaṃ mātusantikaṃ gamissāmī’’ti aṭaviṃ otiṇṇo. Tamenaṃ dūratova corapuriso disvā corānaṃ ārocesi. Corā ‘‘sāmaṇero kireko aṭaviṃ otiṇṇo, gacchatha naṃ ānethā’’ti āṇāpetvā ekacce ‘‘mārema na’’nti āhaṃsu, ekacce vissajjemāti. Sāmaṇero cintesi – ‘‘ahaṃ sekho sakaraṇīyo, imehi saddhiṃ mantetvā sotthimattānaṃ karissāmī’’ti corajeṭṭhakaṃ āmantetvā, ‘‘upamaṃ te, āvuso, karissāmī’’ti imā gāthā abhāsi –

‘‘Ahu atītamaddhānaṃ, araññasmiṃ brahāvane;

Ceto kūṭāni oḍḍetvā, sasakaṃ avadhī tadā.

‘‘Sasakañca mataṃ disvā, ubbiggā migapakkhino;

Ekarattiṃ apakkāmuṃ, ‘akiccaṃ vattate idha’.

‘‘Tatheva samaṇaṃ hantvā, adhimuttaṃ akiñcanaṃ;

Addhikā nāgamissanti, dhanajāni bhavissatī’’ti.

‘‘Saccaṃ kho samaṇo āha, adhimutto akiñcano;

Addhikā nāgamissanti, dhanajāni bhavissati.

‘‘Sace paṭipathe disvā, nārocessasi kassaci;

Tava saccamanurakkhanto, gaccha bhante yathāsukha’’nti.

So tehi corehi vissajjito gacchanto ñātayopi disvā tesampi na ārocesi. Atha te anuppatte corā gahetvā viheṭhayiṃsu, uraṃ paharitvā paridevamānañcassa mātaraṃ corā etadavocuṃ –

‘‘Kiṃ te hoti adhimutto, udare vasiko asi;

Puṭṭhā me amma akkhāhi, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.

‘‘Adhimuttassa ahaṃ mātā, ayañca janako pitā;

Bhaginī bhātaro cāpi, sabbeva idha ñātayo.

‘‘Akiccakārī adhimutto, yaṃ disvā na nivāraye;

Etaṃ kho vattaṃ samaṇānaṃ, ariyānaṃ dhammajīvinaṃ.

‘‘Saccavādī adhimutto, yaṃ disvā na nivāraye;

Adhimuttassa suciṇṇena, saccavādissa bhikkhuno;

Sabbeva abhayaṃ pattā, sotthiṃ gacchantu ñātayo’’ti.

Evaṃ te corehi vissajjitā gantvā adhimuttaṃ āhaṃsu –

‘‘Tava tāta suciṇṇena, saccavādissa bhikkhuno;

Sabbeva abhayaṃ pattā, sotthiṃ paccāgamamhase’’ti.

Tepi pañcasatā corā pasādaṃ āpajjitvā adhimuttassa sāmaṇerassa santike pabbajiṃsu. So te ādāya upajjhāyassa santikaṃ gantvā paṭhamaṃ attanā upasampanno pacchā te pañcasate attano antevāsike katvā upasampādesi. Te adhimuttatherassa ovāde ṭhitā sabbe aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Imamatthaṃ gahetvā devatā ‘‘sataṃ saddhammamaññāya ñātimajjhe virocatī’’ti āha.

Sātatanti satataṃ sukhaṃ vā ciraṃ tiṭṭhantīti vadati. Sabbāsaṃ voti sabbāsaṃ tumhākaṃ. Pariyāyenāti kāraṇena. Sabbadukkhā pamuccatīti, na kevalaṃ seyyova hoti, na ca kevalaṃ paññaṃ labhati, sokamajjhe na socati, ñātimajjhe virocati, sugatiyaṃ nibbattati, ciraṃ sukhaṃ tiṭṭhati, sakalasmā pana vaṭṭadukkhāpi muccatīti. Paṭhamaṃ.

2. Maccharisuttavaṇṇanā



在第十二节中，所说的“在亲属中显现”是指在亲属的聚会中，像是修行者般的有决心的沙门，像是长老的弟子般光辉照耀。此人似乎是长老的亲属，长老便对他说：“沙门，你年纪大了，去吧，问问岁数，然后再来，我将为你授戒。”于是他向长老致敬，取了袈裟，走向村庄，开始乞食。当他看到他的亲属时，便向他们致敬，让他们在家中坐下并供养他。他在用完食物后询问岁数。她说：“我不知道，我的母亲知道。”于是他便说：“你们留在这里，我要去母亲那里。”他走入森林。远处的强盗看到他，便向同伴报告：“沙门似乎在森林中，去抓住他。”于是他们命令道：“抓住他，别杀了他。”有些人说：“放了他吧。”沙门思考：“我是修行者，我应与这些人商量以确保安全。”于是他向强盗的首领说道：“我将给你一个比喻。”并吟唱了以下的诗句：
“曾经在过去的某个时刻，在森林中的梵天处；
我曾在心中挖掘，曾经猎杀小兔子。
“看到小兔子被杀，惊慌的野兽们；
我们在一夜之间逃走，‘在这里没有事可做’。
“同样地，杀了沙门，心中无所依靠；
更高的龙将会到来，财富将会随之而来。”
“这位沙门所说的确实如此，心中无所依靠；
更高的龙将会到来，财富将会随之而来。
“如果你在路上看到，谁也不会逃走；
你所说的真实，去吧，尊者，随意而行。”
他被这些强盗放走，离去时看到亲属们也没有向他们报告。随后，强盗们抓住他，打了他，痛苦地哭泣，强盗们对他的母亲说道：
“你那心中无所依靠的人，是否在肚子里；
问我母亲，告诉我，我该如何知道你。”
“我就是心中无所依靠的母亲，这个人是我的父亲；
我的姐妹和兄弟们，都是在这里的亲属。
“心中无所依靠的，所见之物不应阻止；
这就是沙门的行为，生活在高贵法中的人。
“真实的说法，心中无所依靠的，所见之物不应阻止；
心中无所依靠的人，真实的比丘；
所有人都获得了安宁，亲属们得以安稳。”
于是，他们被强盗放走后，便对心中无所依靠的人说道：
“你的心中无所依靠，真实的比丘；
所有人都获得了安宁，我们回来了。”
于是这五百个强盗在心中产生了信心，来到心中无所依靠的沙门面前出家。他带着他们去到老师那里，首先由他自己受戒，随后将这五百人作为自己的弟子授戒。他们在心中无所依靠的长老的教导下，皆获得了最上乘的果位，阿罗汉果。为此，天神们说道：“在亲属中显现的沙门，确实是有真实的。”
“真实的”是指常常安乐地长久存在。所有的都是指你们所有的。以此因缘，所有的痛苦都得以解脱；不仅仅是更好的，也不仅仅是获得智慧，在悲伤中不再悲伤，在亲属中显现，生于善道，长久安乐，所有的痛苦都得以解脱。第一。
关于“吝啬”的教导。

32. Dutiye maccherā ca pamādā cāti attasampattinigūhanalakkhaṇena maccherena ceva sativippavāsalakkhaṇena pamādena ca. Ekacco hi ‘idaṃ me dentassa parikkhayaṃ gamissati, mayhaṃ vā gharamānusakānaṃ vā na bhavissatī’’ti macchariyena dānaṃ na deti. Ekacco khiḍḍādipasutattā ‘dānaṃ dātabba’’nti cittampi na uppādeti. Evaṃ dānaṃ na dīyatīti evametaṃ yasadāyakaṃ sirīdāyakaṃ sampattidāyakaṃ sukhadāyakaṃ dānaṃ nāma na dīyatītiādinā kāraṇaṃ kathesi. Puññaṃ ākaṅkhamānenāti pubbacetanādibhedaṃ puññaṃ icchamānena. Deyyaṃ hoti vijānatāti atthi dānassa phalanti jānantena dātabbamevāti vadati.

Tameva bālaṃ phusatīti taṃyeva bālaṃ idhalokaparalokesu jighacchā ca pipāsā ca phusati anubandhati na vijahati. Tasmāti yasmā tameva phusati, tasmā. Vineyya maccheranti maccheramalaṃ vinetvā. Dajjā dānaṃ malābhibhūti malābhibhū hutvā taṃ maccheramalaṃ abhibhavitvā dānaṃ dadeyya.

Te matesu na mīyantīti adānasīlatāya maraṇena matesu na mīyanti. Yathā hi mato samparivāretvā ṭhapite bahumhipi annapānādimhi ‘‘idaṃ imassa hotu, idaṃ imassā’’ti uṭṭhahitvā saṃvibhāgaṃ na karoti, evaṃ adānasīlopīti matakassa ca adānasīlassa ca bhogā samasamā nāma honti. Tena dānasīlā evarūpesu matesu na mīyantīti attho. Panthānaṃva saha vajaṃ, appasmiṃ ye pavecchantīti yathā addhānaṃ kantāramaggaṃ saha vajantā pathikā saha vajantānaṃ pathikānaṃ appasmiṃ pātheyye saṃvibhāgaṃ katvā pavecchanti dadantiyeva, evamevaṃ ye pana anamataggaṃ saṃsārakantāraṃ saha vajantā saha vajantānaṃ appasmimpi deyyadhamme saṃvibhāgaṃ katvā dadantiyeva, te matesu na mīyanti.

Esa dhammo sanantanoti esa porāṇako dhammo, sanantanānaṃ vā paṇḍitānaṃ esa dhammoti. Appasmeketi appasmiṃ deyyadhamme eke. Pavecchantīti dadanti. Bahuneke na dicchareti bahunāpi bhogena samannāgatā ekacce na dadanti. Sahassena samaṃ mitāti sahassena saddhiṃ mitā, sahassa dānasadisā hoti.

Duranvayoti duranugamano, duppūroti attho. Dhammaṃ careti dasakusalakammapathadhammaṃ carati. Yopi samuñjakañcareti yo api khalamaṇḍalādisodhanapalālapoṭhanādivasena samuñjakañcarati. Dārañca posanti dārañca posanto. Dadaṃ appakasminti appakasmiṃ paṇṇasākamattasmimpi saṃvibhāgaṃ katvā dadantova so dhammaṃ carati. Sataṃ sahassānanti sahassaṃ sahassaṃ katvā gaṇitānaṃ purisānaṃ sataṃ, satasahassanti attho. Sahassayāginanti bhikkhusahassassa vā yāgo kahāpaṇasahassena vā nibbattito yāgopi sahassayāgo. So etesaṃ atthīti sahassayāgino, tesaṃ sahassayāginaṃ. Etena dasannaṃ vā bhikkhukoṭīnaṃ dasannaṃ vā kahāpaṇakoṭīnaṃ piṇḍapāto dassito hoti. Ye ettakaṃ dadanti, te kalampi nagghanti tathāvidhassāti āha. Yvāyaṃ samuñjakaṃ carantopi dhammaṃ carati, dāraṃ posentopi, appakasmiṃ dadantopi, tathāvidhassa ete sahassayāgino kalampi nagghanti. Yaṃ tena daliddena ekapaṭivīsakamattampi salākabhattamattampi vā dinnaṃ, tassa dānassa sabbesampi tesaṃ dānaṃ kalaṃ nagghatīti. Kalaṃ nāma soḷasabhāgopi satabhāgopi sahassabhāgopi. Idha satabhāgo gahito. Yaṃ tena dānaṃ dinnaṃ, tasmiṃ satadhā vibhatte itaresaṃ dasakoṭisahassadānaṃ tato ekakoṭṭhāsampi nagghatīti āha.


在第二节中，所说的“吝啬和放纵”是指通过自我满足的特征显现出的吝啬，以及通过心灵的放纵显现出的放纵。因为有些人认为：“这将会导致我失去所拥有的，或我的家人不会有任何的。”因此，他们因吝啬而不施舍。有些人则因对游戏等的熟练而心中不生起“应施舍”的念头。由此可见，施舍并不被给予，因而这被称为荣誉的施舍、财富的施舍、幸福的施舍等原因而被讨论。希望获得功德者是指希望获得功德的人。应给予的确实是指施舍有果报的，知道施舍的果报的人则说：“应施舍。”
那无知者被触动的正是此无知者，在此世与彼世中贪欲和渴望触动他，紧紧相连而不放弃。因此，因而他被触动。驱除吝啬是指驱除吝啬的污垢。应施舍的施舍被污垢所压制，压制了那吝啬的污垢而施舍。
那些在死亡中并不消失是指因不施舍的习性而在死亡中不消失。正如在死亡后被围住的人，即使在许多食物和饮料中也不会进行分配，因而不进行分配，这样的施舍与不施舍的果报是相等的。因此，施舍的习性在这样的死亡中并不消失。就像在小路上与风同行，少量的施舍者在小路上，像在狭窄的道路上与风同行的行者，施舍者与施舍者在少量的供养中进行分配，正如在无尽的轮回中与风同行的行者，施舍者与施舍者在少量的施舍中进行分配，正如在无尽的轮回中与风同行的行者，他们在死亡中并不消失。
这法是永恒的，是古老的法，智者称之为永恒的法。少量的施舍是指少量的供养。施舍是指给予。许多人并不显现出，因而有些人即使拥有大量的财富也不施舍。与千人相等是指与千人相伴，等同于千人的施舍。
难以追随的是指难以跟随，难以填补的意思。遵循法则是指遵循十善道的法则。即使是通过污垢和清洗等方式进行的，也在遵循法则。养育妻子与孩子，养育妻子与孩子。即使在少量的施舍中，分配后施舍，仍然遵循法则。千与千相加是指将千个算作一百的人的数量，意指一百千的意思。与千人相伴的施舍是指与千人相伴的施舍，或是一千个钱的施舍。由此可见，十个或十个的施舍都被展示出来。那些给予如此的人，连一分也不值，正如这样的人所说。即使是那些遵循法则的人，养育妻子的人，施舍少量的人，像这样的人，千人的施舍也不值一文。无论是以一颗小米或一颗米粒的方式给予，这施舍的所有都不值一文。那是指十六分之一、一百分之一或一千分之一。在这里取的是一百分之一。那施舍被施舍后，分成一百份，其他的十万份施舍也不值一文。


Evaṃ tathāgate dānassa agghaṃ karonte samīpe ṭhitā devatā cintesi – ‘‘evaṃ bhagavā mahantaṃ dānaṃ pādena pavaṭṭetvā ratanasatike viya narake pakkhipanto idaṃ evaṃ parittakaṃ dānaṃ candamaṇḍale paharanto viya ukkhipati, kathaṃ nu kho etaṃ mahapphalatara’’nti jānanatthaṃ gāthāya ajjhabhāsi. Tattha kenāti kena kāraṇena. Mahaggatoti mahattaṃ gato, vipulassetaṃ vevacanaṃ. Samena dinnassāti samena dinnassa dānassa. Athassā bhagavā dānaṃ vibhajitvā dassento dadanti heketiādimāha. Tattha visame niviṭṭhāti visame kāyavacīmanokamme patiṭṭhitā hutvā. Chetvāti pothetvā. Vadhitvāti māretvā. Socayitvāti paraṃ sokasamappitaṃ katvā. Assumukhāti assumukhasammissā. Paraṃ rodāpetvā dinnadānañhi assumukhadānanti vuccati. Sadaṇḍāti daṇḍena tajjetvā paharitvā dinnadakkhiṇā sadaṇḍāti vuccati. Evanti nāhaṃ sammāsambuddhatāya mahādānaṃ gahetvā appaphalaṃ nāma kātuṃ sakkomi parittakadānaṃ vā mahapphalaṃ nāma. Idaṃ pana mahādānaṃ attano uppattiyā aparisuddhatāya evaṃ appaphalaṃ nāma hoti, itaraṃ parittadānaṃ attano uppattiyā parisuddhatāya evaṃ mahapphalaṃ nāmāti imamatthaṃ dassento evantiādimāhāti. Dutiyaṃ.

3. Sādhusuttavaṇṇanā



如此，诸天在为如来施舍的价值而思考时，便想：“如来将巨大的施舍像将珍宝投入地狱般抛弃，将如此微小的施舍像在月亮的光辉中打击般提升，这样的施舍究竟如何才能获得更大的果报？”为了了解这一点，他们吟唱了以下的诗句。在这里，“由谁”是指由什么原因。“伟大”是指伟大的，确实是广大的意思。“同样施舍的”是指同样施舍的施舍。于是如来在分配施舍时，便说：“施舍是这样。”在这里，处于不平的状态是指在身体、言语和心的行为中处于不平的状态。“切断”是指抛弃。“杀死”是指杀害。“使悲痛”是指让他人感到悲伤。“面带泪水”是指面带泪水的样子。“让他人哭泣”是指施舍的施舍被称为泪水的施舍。“常有棍杖”是指用棍杖驱赶并打击的施舍，施舍的供养被称为常有棍杖的施舍。“如此”是指我无法以正等觉者的身份，将巨大的施舍视作微小的施舍。此微小的施舍被称为伟大的果报。因为这伟大的施舍因自身的不足而被称为微小的，而另一种微小的施舍因自身的清净而被称为伟大的，正是为了阐明这一点而说：“如此”。第二。
关于“善”的教导。

33. Tatiye udānaṃ udānesīti udāhāraṃ udāhari. Yathā hi yaṃ telaṃ mānaṃ gahetuṃ na sakkoti vissanditvā gacchati, taṃ avasesakoti vuccati. Yañca jalaṃ taḷākaṃ gahetuṃ na sakkoti, ajjhottharitvā gacchati, taṃ oghoti vuccati, evamevaṃ yaṃ pītivacanaṃ hadayaṃ gahetuṃ na sakkoti, adhikaṃ hutvā anto asaṇṭhahitvā bahi nikkhamati, taṃ udānanti vuccati. Evarūpaṃ pītimayaṃ vacanaṃ nicchāresīti attho. Saddhāyapi sāhu dānanti kammañca kammaphalañca saddahitvāpi dinnadānaṃ sāhu laddhakaṃ bhaddakameva. Āhūti kathenti. Kathaṃ panetaṃ ubhayaṃ samaṃ nāma hotīti? Jīvitabhīruko hi yujjhituṃ na sakkoti, khayabhīruko dātuṃ na sakkoti. ‘‘Jīvitañca rakkhissāmi yujjhissāmi cā’’ti hi vadanto na yujjhati. Jīvite pana ālayaṃ vissajjetvā, ‘‘chejjaṃ vā hotu maraṇaṃ vā, gaṇhissāmetaṃ issariya’’nti ussahantova yujjhati. ‘‘Bhoge ca rakkhissāmi, dānañca dassāmī’’ti vadanto na dadāti. Bhogesu pana ālayaṃ vissajjetvā mahādānaṃ dassāmīti ussahantova deti. Evaṃ dānañca yuddhañca samaṃ hoti. Kiñca bhiyyo? Appāpi santā bahuke jinantīti yathā ca yuddhe appakāpi vīrapurisā bahuke bhīrupurise jinanti, evaṃ saddhādisampanno appakampi dānaṃ dadanto bahumaccheraṃ maddati, bahuñca dānavipākaṃ adhigacchati. Evampi dānañca yuddhañca samānaṃ. Tenevāha –

‘‘Appampi ce saddahāno dadāti,

Teneva so hoti sukhī paratthā’’ti.

Imassa ca panatthassa pakāsanatthaṃ ekasāṭakabrāhmaṇavatthu ca aṅkuravatthu ca vitthāretabbaṃ.

Dhammaladdhassāti dhammena samena laddhassa bhogassa dhammaladdhassa ca puggalassa. Ettha puggalo laddhadhammo nāma adhigatadhammo ariyapuggalo. Iti yaṃ dhammaladdhassa bhogassa dānaṃ dhammaladdhassa ariyapuggalassa dīyati, tampi sādhūti attho. Yo dhammaladdhassāti imasmimpi gāthāpade ayameva attho. Uṭṭhānavīriyādhigatassāti uṭṭhānena ca vīriyena ca adhigatassa bhogassa. Vetaraṇinti desanāsīsamattametaṃ. Yamassa pana vetaraṇimpi sañjīvakāḷasuttādayopi ekatiṃsamahānirayepi sabbasova atikkamitvāti attho.

Viceyya dānanti vicinitvā dinnadānaṃ. Tattha dve vicinanā dakkhiṇāvicinanaṃ dakkhiṇeyyavicinanañca. Tesu lāmakalāmake paccaye apanetvā paṇītapaṇīte vicinitvā tesaṃ dānaṃ dakkhiṇāvicinanaṃ nāma. Vipannasīle ito bahiddhā pañcanavutipāsaṇḍabhede vā dakkhiṇeyye pahāya sīlādiguṇasampannānaṃ sāsane pabbajitānaṃ dānaṃ dakkhiṇeyyavicinanaṃ nāma. Evaṃ dvīhākārehi viceyya dānaṃ. Sugatappasatthanti sugatena vaṇṇitaṃ. Tattha dakkhiṇeyyavicinanaṃ dassento ye dakkhiṇeyyātiādimāha. Bījāni vuttāni yathāti iminā pana dakkhiṇāvicinanaṃ āha. Avipannabījasadisā hi vicinitvā gahitā paṇītapaṇītā deyyadhammāti.

Pāṇesupi sādhu saṃyamoti pāṇesu saṃyatabhāvopi bhaddako. Ayaṃ devatā itarāhi kathitaṃ dānānisaṃsaṃ atikkamitvā sīlānisaṃsaṃ kathetumāraddhā. Aheṭhayaṃ caranti avihiṃsanto caramāno. Parūpavādāti parassa upavādabhayena. Bhayāti upavādabhayā. Dānā ca kho dhammapadaṃva seyyoti dānato nibbānasaṅkhātaṃ dhammapadameva seyyo. Pubbe ca hi pubbatare ca santoti pubbe ca kassapabuddhādikāle pubbatare ca koṇāgamanabuddhādikāle, sabbepi vā ete pubbe ca pubbatare ca santo nāmāti. Tatiyaṃ.

4. Nasantisuttavaṇṇanā



在第三节中，所说的“发声”是指发出声音。就像无法抓住油时，它就会流走，因此被称为剩余的。又如无法抓住池塘的水，水会流失，因此被称为洪流。同样地，无法抓住心中的欢喜，欢喜会变得更强烈而不再被控制，因此被称为发声。这样的欢喜之语被称为“放弃”。即使是信仰的施舍，施舍的行为和果报相结合而施舍的施舍是善良的，获得了福报。“他们说。”那么，这两者怎么能称为相等呢？因为害怕生命的人无法战斗，害怕死亡的人无法施舍。“我会保护生命，我会战斗。”他这样说却无法勇敢。可是，当他放弃生命的依赖时，他会说：“无论是割断还是死亡，我都会勇敢地接受这权力。”他会说：“我会保护财富，我会施舍。”但他却不施舍。可是当他放弃财富的依赖时，他会勇敢地施舍巨大的施舍。由此可见，施舍和战争是相同的。还有更进一步的？即使是微小的，也能胜过很多；就像在战争中，即使是少数的勇士也能胜过众多的懦夫一样，信仰者施舍微小的施舍也能胜过众多的吝啬者，获得丰厚的施舍果报。因此，施舍和战争是相同的。正因如此，有人说：
“即使是微小的施舍者，也能因此而快乐。”
为了阐明这一点，还需要详细说明单衣的婆罗门故事和种子的故事。
“获得法”的人是指通过正法获得的财富，获得法的个人。在这里，个人被称为获得法的人，称为高贵的人。因此，施舍给获得法的财富的人，也被称为善良。获得法的人在这句诗中也有同样的意思。通过努力和勇气获得的财富。这个“超越”是指教导的要点。至于超越的部分，像《生存的时机》等等，也都超越了一切。
“经过选择的施舍”是指经过思考后施舍的财富。在这里，有两种选择，分别是对施舍的选择和对受施舍者的选择。在这些选择中，去掉粗劣的条件，选择精致的施舍，这被称为对施舍的选择。对于已经失去戒律的人，远离五十种罪行，放弃对受施舍者的选择，施舍给那些具备戒律等美德的人，这被称为对受施舍者的选择。这样，施舍有这两种选择。善良的施舍是指被善良所描绘的施舍。在这里，施舍的选择显示出“那些受施舍者”的意思。种子如同前面所述，经过选择而获得的精致施舍。
对于生命的善良节制是指对生命的节制也是善良的。这个天神超越了他人所述的施舍的利益，开始说到戒律的利益。没有伤害地生活。对他人所说的，因恐惧而说的。施舍比法则更好，施舍的果报比涅槃更好。早先的和更早的都是指早期的时间，如释迦牟尼佛等时期，所有这些早先的和更早的都是指早期的善良。第三。
关于“消失”的教导。

34. Catutthe kamanīyānīti rūpādīni iṭṭhārammaṇāni. Apunāgamanaṃ anāgantā puriso maccudheyyāti tebhūmakavaṭṭasaṅkhātā maccudheyyā apunāgamanasaṅkhātaṃ nibbānaṃ anāgantā. Nibbānañhi sattā na punāgacchanti, tasmā taṃ apunāgamananti vuccati. Taṃ kāmesu baddho ca pamatto ca anāgantā nāma hoti, so taṃ pāpuṇituṃ na sakkoti, tasmā evamāha. Chandajanti taṇhāchandato jātaṃ. Aghanti pañcakkhandhadukkhaṃ. Dutiyapadaṃ tasseva vevacanaṃ. Chandavinayā aghavinayoti taṇhāvinayena pañcakkhandhavinayo . Aghavinayā dukkhavinayoti pañcakkhandhavinayena vaṭṭadukkhaṃ vinītameva hoti. Citrānīti ārammaṇacittāni. Saṅkapparāgoti saṅkappitarāgo. Evamettha vatthukāmaṃ paṭikkhipitvā kilesakāmo kāmoti vutto. Ayaṃ panattho pasūrasuttena (su. ni. 830 ādayo) vibhāvetabbo. Pasūraparibbājako hi therena ‘‘saṅkapparāgo purisassa kāmo’’ti vutte –

‘‘Na te kāmā yāni citrāni loke,

Saṅkapparāgañca vadesi kāmaṃ;

Saṅkappayaṃ akusale vitakke,

Bhikkhūpi te hehinti kāmabhogī’’ti. –

Āha. Atha naṃ thero avoca –

‘‘Te ce kāmā yāni citrāni loke,

Saṅkapparāgaṃ na vadesi kāmaṃ;

Passanto rūpāni manoramāni,

Satthāpi te hehiti kāmabhogī.

Suṇanto saddāni, ghāyanto gandhāni;

Sāyanto rasāni, phusanto phassāni manoramāni;

Satthāpi te hehiti kāmabhogī’’ti.

Athettha dhīrāti atha etesu ārammaṇesu paṇḍitā chandarāgaṃ vinayanti. Saṃyojanaṃ sabbanti dasavidhampi saṃyojanaṃ. Akiñcananti rāgakiñcanādivirahitaṃ. Nānupatanti dukkhāti vaṭṭadukkhā pana tassa upari na patanti. Iccāyasmāmogharājāti, ‘‘pahāsi saṅkha’’nti gāthaṃ sutvā tassaṃ parisati anusandhikusalo mogharājā nāma thero ‘‘imissā gāthāya attho na yathānusandhiṃ gato’’ti cintetvā yathānusandhiṃ ghaṭento evamāha. Tattha idha vā huraṃ vāti idhaloke vā paraloke vā. Naruttamaṃ atthacaraṃ narānanti kiñcāpi sabbe khīṇāsavā naruttamā ceva atthacarā ca narānaṃ, thero pana dasabalaṃ sandhāyevamāha. Ye taṃ namassanti pasaṃsiyā teti yadi tathāvimuttaṃ devamanussā namassanti, atha ye taṃ bhagavantaṃ kāyena vā vācāya vā anupaṭipattiyā vā namassanti, te kiṃ pasaṃsiyā, udāhu apasaṃsiyāti. Bhikkhūti mogharājattheraṃ ālapati. Aññāya dhammanti catusaccadhammaṃ jānitvā. Saṅgātigā tepi bhavantīti ye taṃ kāyena vā vācāya vā anupaṭipattiyā vā namassanti. Te catusaccadhammaṃ aññāya vicikicchaṃ pahāya saṅgātigāpi honti, pasaṃsiyāpi hontīti. Catutthaṃ.

5. Ujjhānasaññisuttavaṇṇanā



在第四节中，所说的“可爱之物”是指色等所欲的对象。非再来者是指不再来的人，死亡者是指三界轮回中的死亡者，非再来者是指涅槃。因为在涅槃中众生不再回归，所以称之为非再来。因欲望而被束缚和因放纵而被束缚的被称为非再来者，因此他无法达到涅槃，所以这样说。欲望是指因渴望而生起的渴望。痛苦是指五蕴的痛苦。第二个词的意思也是如此。通过欲望的消除，痛苦的消除是指通过消除五蕴的痛苦而使苦果得到消除。奇妙是指心中所依的对象。渴望是指心中所生起的渴望。因此，在这里，欲望被称为对境的欲望，而欲望的生起被称为对境的欲望。这个意思应通过《牛的故事》来阐述。因为在牛的故事中，长老说：“对境的渴望是人的欲望。”
“那些可爱的欲望”是指那些美丽的欲望；长老也说：“那些可爱的欲望并不被称为欲望。”看到美丽的色相，老师也会说：“那些可爱的欲望并不被称为欲望。”听到声音，闻到香气；尝到味道，触碰到美好的触感；老师也会说：“那些可爱的欲望并不被称为欲望。”因此，在这里，智者会在这些对象中消除渴望。所有的束缚都是十种束缚。无所有是指没有贪欲等的状态。痛苦不会影响痛苦的轮回。正因如此，摩诃王听到“放弃渴望”的诗句后，思索其意义，认为这句诗的意思并没有如思考的那样，因此根据思考的意义说道：“在此世或彼世。”即使是所有的清净者，都是清净的众生，长老却是指十种力量的具足者。那些敬礼于他的人，若是解脱的天人和人类，若是以身、以言或不依止的方式敬礼于他，他们又怎么能被称为敬礼呢？长老在此指的是摩诃王。通过其他法则，了解四圣谛法的人。那些以身、以言或不依止的方式敬礼于他的人，亦因了解四圣谛法而放弃怀疑，亦是清净的，亦是被称为敬礼的。第四。
关于“放弃”的教导。

35. Pañcame ujjhānasaññikāti ujjhānasaññī devaloko nāma pāṭiyekko natthi, imā pana devatā tathāgatassa catupaccayaparibhogaṃ nissāya ujjhāyamānā āgatā. Tāsaṃ kira evaṃ ahosi – ‘‘samaṇo gotamo bhikkhūnaṃ paṃsukūlacīvara-piṇḍiyālopa-rukkhamūlasenāsanapūtimuttabhesajjehi santosasseva pariyantakāritaṃ vaṇṇeti, sayaṃ pana pattuṇṇadukūla khomādīni paṇītacīvarāni dhāreti, rājārahaṃ uttamaṃ bhojanaṃ bhuñjati, devavimānakappāya gandhakuṭiyā varasayane sayati, sappinavanītādīni bhesajjāni paṭisevati, divasaṃ mahājanassa dhammaṃ deseti, vacanamassa aññato gacchati, kiriyā aññato’’ti ujjhāyamānā āgamiṃsu. Tena tāsaṃ dhammasaṅgāhakattherehi ‘‘ujjhānasaññikā’’ti nāmaṃ gahitaṃ.

Aññathā santanti aññenākārena bhūtaṃ. Nikaccāti nikatiyā vañcanāya, vañcetvāti attho. Kitavassevāti kitavo vuccati sākuṇiko. So hi agumbova samāno sākhapaṇṇādipaṭicchādanena gumbavaṇṇaṃ dassetvā upagate moratittirādayo sakuṇe māretvā dārabharaṇaṃ karoti. Iti tassa kitavassa imāya vañcanāya evaṃ vañcetvā sakuṇamaṃsabhojanaṃ viya kuhakassāpi paṃsukūlena attānaṃ paṭicchādetvā kathāchekatāya mahājanaṃ vañcetvā khādamānassa vicarato. Bhuttaṃ theyyena tassa tanti sabbopi tassa catupaccayaparibhogo theyyena paribhutto nāma hotīti devatā bhagavantaṃ sandhāya vadati. Parijānanti paṇḍitāti ayaṃ kārako vā akārako vāti paṇḍitā jānanti. Iti tā devatā ‘‘tathāgatāpi mayameva paṇḍitā’’ti maññamānā evamāhaṃsu.

Atha bhagavā nayidantiādimāha. Tattha yāyaṃ paṭipadā daḷhāti ayaṃ dhammānudhammapaṭipadā daḷhā thirā. Yāya paṭipadāya dhīrā paṇḍitā ārammaṇūpanijjhānena lakkhaṇūpanijjhānena cāti dvīhi jhānehi jhāyino mārabandhanā pamuccanti, taṃ paṭipadaṃ bhāsitamattena vā savanamattena vā okkamituṃ paṭipajjituṃ na sakkāti attho. Na ve dhīrā pakubbantīti dhīrā paṇḍitā viditvā lokapariyāyaṃ saṅkhāralokassa udayabbayaṃ ñatvā catusaccadhammañca aññāya kilesanibbānena nibbutā loke visattikaṃ tiṇṇā evaṃ na kubbanti, mayaṃ evarūpāni na kathemāti attho.

Pathaviyaṃ patiṭṭhahitvāti ‘‘ayuttaṃ amhehi kataṃ, akārakameva mayaṃ kārakavādena samudācarimhā’’ti lajjamānā mahābrahmani viya bhagavati gāravaṃ paccupaṭṭhapetvā aggikkhandhaṃ viya bhagavantaṃ durāsadaṃ katvā passamānā ākāsato otaritvā bhūmiyaṃ ṭhatvāti attho. Accayoti aparādho. No, bhante, accāgamāti amhe atikkamma abhibhavitvā pavatto. Āsādetabbanti ghaṭṭayitabbaṃ. Tā kira devatā bhagavantaṃ kāyena vācāyāti dvīhipi ghaṭṭayiṃsu. Tathāgataṃ avanditvā ākāse patiṭṭhamānā kāyena ghaṭṭayiṃsu, kitavopamaṃ āharitvā nānappakārakaṃ asabbhivādaṃ vadamānā vācāya ghaṭṭayiṃsu. Tasmā āsādetabbaṃ amaññimhāti āhaṃsu. Paṭiggaṇhātūti khamatu. Āyatiṃ saṃvarāyāti anāgate saṃvaraṇatthāya, puna evarūpassa aparādhassa dosassa akaraṇatthāya.

Sitaṃpātvākāsīti aggadante dassento pahaṭṭhākāraṃ dassesi. Kasmā? Tā kira devatā na sabhāvena khamāpenti, lokiyamahājanañca sadevake loke aggapuggalaṃ tathāgatañca ekasadisaṃ karonti. Atha bhagavā ‘‘parato kathāya uppannāya buddhabalaṃ dīpetvā pacchā khamissāmī’’ti sitaṃ pātvākāsi. Bhiyyoso mattāyāti atirekappamāṇena. Imaṃ gāthaṃ abhāsīti kupito esa amhākanti maññamānā abhāsi.

Na paṭigaṇhatīti na khamati nādhivāseti. Kopantaroti abbhantare uppannakopo. Dosagarūti dosaṃ garuṃ katvā ādāya viharanto. Sa veraṃ paṭimuñcatīti so evarūpo gaṇṭhikaṃ paṭimuñcanto viya taṃ veraṃ attani paṭimuñcati ṭhapeti, na paṭinissajjatīti attho. Accayo ce na vijjethāti sace accāyikakammaṃ na bhaveyya. No cidhāpagataṃ siyāti yadi aparādho nāma na bhāveyya. Kenīdha kusalo siyāti yadi verāni na sammeyyuṃ, kena kāraṇena kusalo bhaveyya.


在第五节中，所说的“放弃的意识”是指没有特定的天界，然而这些天神因依赖如来的四种因缘而来到这里。她们曾这样想：“释迦牟尼修行人，因衣服、乞食、树根下的住所、药物和心灵的满足而获得的美德，自己却穿着粗糙的衣服，享用王者般的美食，住在天宫般的香气四溢的房间里，享用新鲜的药物，白天为大众讲法，言语随意流转，行为则有所不同。”因此，她们因而来到这里。于是，她们被称为“放弃的意识”。
“以其他方式存在”是指以不同的方式存在。“欺骗”是指通过欺骗而获得的。像鸟类一样，被称为“鸟类”。它就像一只被树枝和叶子遮盖的鸟，显示出它的身影，捕杀其他鸟类，制造木笼。因而，这只鸟通过这样的欺骗，像食肉鸟一样，遮蔽自己，欺骗大众，游荡其间。那些受过的食物是由他人提供的，因而被称为“受过的”。天神们提到如来时说：“所有的因缘都由他人提供。”
“被称为智者”是指智者的行为，智者知道自己是有作为的或无作为的。于是，这些天神认为“如来也只是我们所知的智者”。
然后，如来便说“这是不对的”等等。在这里，所说的道路是坚固的，这条法的道路是坚固而稳定的。通过这条道路，智者因对象的观察和特征的观察而解脱于魔的束缚，这条道路不可能仅仅通过言语或听闻来进入。智者并非无所作为，他们知道世间的起灭，了解四圣谛的真理，因而在世间解脱了贪欲，因此不再有所作为。
“站在大地上”是指“我们所做的并不正确，我们的行为是无所作为的”，因此感到羞愧。像大梵天一样，因而对如来表示尊敬，就像烈火般的难以接触。因而，站在空中降落于大地，是指这样。过失是指过失。不是的，尊者，过失是指超越、征服而降临的。应当注意的是，天神们因而以身体和言语对如来表示尊敬。那些在空中站立的天神们，因而以身体对如来表示尊敬，像捕鸟者一样，带来各种各样的恶言。故而应当注意的是，他们说：“我们并不想这样。”
“接受吧”是指宽恕。为未来的防护而设定，再次避免类似的过失。
“白色的天空”是指显示出光明的状态。为什么呢？因为这些天神并不宽恕，世间的众生也把如来视为平等的。于是，如来便说：“对于从他处产生的言论，展现出佛的力量，然后我会宽恕。”
“更加深远”是指超越的程度。我说了这句诗，是因为他认为我们是愤怒的。
“并不接受”是指不宽恕、不承认。愤怒的内心是指内心产生的愤怒。罪重是指重罪的承载。因而释放愤怒，像是放下束缚，放下愤怒。若有过失，就不应再存在。若有过失，便不会存在。若愤怒不再存在，因何而产生善行呢？


Kassaccayāti gāthāya kassa atikkamo natthi? Kassa aparādho natthi? Ko sammohaṃ nāpajjati? Ko niccameva paṇḍito nāmāti attho? Imaṃ kira gāthaṃ bhaṇāpanatthaṃ bhagavato sitapātukammaṃ. Tasmā idāni devatānaṃ buddhabalaṃ dīpetvā khamissāmīti tathāgatassa buddhassātiādimāha. Tattha tathāgatassāti tathā āgatoti evamādīhi kāraṇehi tathāgatassa. Buddhassāti catunnaṃ saccānaṃ buddhattādīhi kāraṇehi vimokkhantikapaṇṇattivasena evaṃ laddhanāmassa. Accayaṃ desayantīnanti yaṃ vuttaṃ tumhehi ‘‘accayaṃ desayantīnaṃ…pe… sa veraṃ paṭimuñcatī’’ti, taṃ sādhu vuttaṃ, ahaṃ pana taṃ veraṃ nābhinandāmi na patthayāmīti attho. Paṭiggaṇhāmi voccayanti tumhākaṃ aparādhaṃ khamāmīti. Pañcamaṃ.

6. Saddhāsuttavaṇṇanā

36. Chaṭṭhe saddhā dutiyā purisassa hotīti purisassa devaloke manussaloke ceva nibbānañca gacchantassa saddhā dutiyā hoti, sahāyakiccaṃ sādheti. No ce assaddhiyaṃ avatiṭṭhatīti yadi assaddhiyaṃ na tiṭṭhati. Yasoti parivāro. Kittīti vaṇṇabhaṇanaṃ. Tatvassa hotīti tato assa hoti. Nānupatanti saṅgāti rāgasaṅgādayo pañca saṅgā na anupatanti. Pamādamanuyuñjantīti ye pamādaṃ karonti nibbattenti, te taṃ anuyuñjanti nāma. Dhanaṃ seṭṭhaṃva rakkhatīti muttāmaṇisārādiuttamadhanaṃ viya rakkhati. Jhāyantoti lakkhaṇūpanijjhānena ca ārammaṇūpanijjhānena ca jhāyanto. Tattha lakkhaṇūpanijjhānaṃ nāma vipassanāmaggaphalāni. Vipassanā hi tīṇi lakkhaṇāni upanijjhāyatīti lakkhaṇūpanijjhānaṃ. Maggo vipassanāya āgatakiccaṃ sādhetīti lakkhaṇūpanijjhānaṃ. Phalaṃ tathalakkhaṇaṃ nirodhasaccaṃ upanijjhāyatīti lakkhaṇūpanijjhānaṃ. Aṭṭha samāpattiyo pana kasiṇārammaṇassa upanijjhāyanato ārammaṇūpanijjhānanti veditabbā. Paramaṃ nāma arahattasukhaṃ adhippetanti. Chaṭṭhaṃ.

7. Samayasuttavaṇṇanā

37. Sattame sakkesūti ‘‘sakyā vata, bho kumārā’’ti (dī. ni. 

Kassaccayāti gāthāya kassa atikkamo natthi? Kassa aparādho natthi? Ko sammohaṃ nāpajjati? Ko niccameva paṇḍito nāmāti attho? Imaṃ kira gāthaṃ bhaṇāpanatthaṃ bhagavato sitapātukammaṃ. Tasmā idāni devatānaṃ buddhabalaṃ dīpetvā khamissāmīti tathāgatassa buddhassātiādimāha. Tattha tathāgatassāti tathā āgatoti evamādīhi kāraṇehi tathāgatassa. Buddhassāti catunnaṃ saccānaṃ buddhattādīhi kāraṇehi vimokkhantikapaṇṇattivasena evaṃ laddhanāmassa. Accayaṃ desayantīnanti yaṃ vuttaṃ tumhehi ‘‘accayaṃ desayantīnaṃ…pe… sa veraṃ paṭimuñcatī’’ti, taṃ sādhu vuttaṃ, ahaṃ pana taṃ veraṃ nābhinandāmi na patthayāmīti attho. Paṭiggaṇhāmi voccayanti tumhākaṃ aparādhaṃ khamāmīti. Pañcamaṃ。
在第六节中，信心是第二个对人的支持，信心在天界和人间以及涅槃中都存在，信心是辅助的事业。如果没有信心，就无法立足。名声是指声望的环绕。显然是指因此而存在。那些不随附的则是指贪欲等五种束缚不随附。那些沉迷于放纵的人，确实是让自己沉迷于放纵。财富如同最优秀的珍宝被保护。修行者是指通过特征的观察和对象的观察而修行。这里的特征的观察是指见到的智慧果。智慧有三种特征。特征的观察是指观察到的智慧。道路是指通过智慧所需的事业。果是指那种特征的灭苦之道。八种定是指通过色界的对象而观察的。至高是指阿罗汉的快乐。第六。
在第七节中，所说的“在天界”是指“确实可以，哦，年轻人”。

1.267) udānaṃ paṭicca sakkāti laddhanāmānaṃ rājakumārānaṃ nivāso ekopi janapado rūḷhīsaddena sakkāti vuccati . Tasmiṃ sakkesu janapade. Mahāvaneti sayaṃjāte aropime himavantena saddhiṃ ekābaddhe mahati vane. Sabbeheva arahantehīti imaṃ suttaṃ kathitadivaseyeva pattaarahantehi.

Tatrāyaṃ anupubbikathā – sākiyakoliyā hi kira kapilavatthunagarassa ca koliyanagarassa ca antare rohiṇiṃ nāma nadiṃ ekeneva āvaraṇena bandhāpetvā sassāni kārenti. Atha jeṭṭhamūlamāse sassesu milāyantesu ubhayanagaravāsīnampi kammakārā sannipatiṃsu. Tattha koliyanagaravāsino āhaṃsu – ‘‘idaṃ udakaṃ ubhayato āhariyamānaṃ na tumhākaṃ, na amhākaṃ pahossati , amhākaṃ pana sassaṃ ekena udakeneva nipphajjissati, idaṃ udakaṃ amhākaṃ dethā’’ti. Kapilavatthuvāsino āhaṃsu – ‘‘tumhesu koṭṭhe pūretvā ṭhitesu mayaṃ rattasuvaṇṇanīlamaṇikāḷakahāpaṇe ca gahetvā pacchipasibbakādihatthā na sakkhissāma tumhākaṃ gharadvāre vicarituṃ, amhākampi sassaṃ ekeneva udakena nipphajjissati, idaṃ udakaṃ amhākaṃ dethā’’ti. ‘‘Na mayaṃ dassāmā’’ti. ‘‘Mayampi na dassāmā’’ti. Evaṃ kathaṃ vaḍḍhetvā eko uṭṭhāya ekassa pahāraṃ adāsi, sopi aññassāti evaṃ aññamaññaṃ paharitvā rājakulānaṃ jātiṃ ghaṭṭetvā kalahaṃ vaḍḍhayiṃsu.

Koliyakammakārā vadanti – ‘‘tumhe kapilavatthuvāsike gahetvā gajjatha, ye soṇasiṅgālādayo viya attano bhaginīhi saddhiṃ saṃvasiṃsu, etesaṃ hatthino ca assā ca phalakāvudhāni ca amhākaṃ kiṃ karissantī’’ti? Sākiyakammakārā vadanti – ‘‘tumhe dāni kuṭṭhino dārake gahetvā gajjatha, ye anāthā niggatikā tiracchānā viya kolarukkhe vasiṃsu, etesaṃ hatthino ca assā ca phalakāvudhāni ca amhākaṃ kiṃ karissantī’’ti? Te gantvā tasmiṃ kamme niyuttaamaccānaṃ kathesuṃ, amaccā rājakulānaṃ kathesuṃ. Tato sākiyā – ‘‘bhaginīhi saddhiṃ saṃvasitakānaṃ thāmañca balañca dassessāmā’’ti yuddhasajjā nikkhamiṃsu. Koliyāpi – ‘‘kolarukkhavāsīnaṃ thāmañca balañca dassessāmā’’ti yuddhasajjā nikkhamiṃsu.

Bhagavāpi rattiyā paccūsasamayeva mahākaruṇāsamāpattito uṭṭhāya lokaṃ volokento ime evaṃ yuddhasajje nikkhamante addasa. Disvā – ‘‘mayi gate ayaṃ kalaho vūpasammissati nu kho udāhu no’’ti upadhārento – ‘‘ahamettha gantvā kalahavūpasamanatthaṃ tīṇi jātakāni kathessāmi, tato kalaho vūpasammissati. Atha sāmaggidīpanatthāya dve jātakāni kathetvā attadaṇḍasuttaṃ desessāmi. Desanaṃ sutvā ubhayanagaravāsinopi aḍḍhatiyāni aḍḍhatiyāni kumārasatāni dassanti, ahaṃ te pabbājessāmi, tadā mahāsamāgamo bhavissatī’’ti sanniṭṭhānaṃ akāsi. Tasmā imesu yuddhasajjesu nikkhamantesu kassaci anārocetvā sayameva pattacīvaramādāya gantvā dvinnaṃ senānaṃ antare ākāse pallaṅkaṃ ābhujitvā chabbaṇṇarasmiyo vissajjetvā nisīdi.

Kapilavatthuvāsino bhagavantaṃ disvāva, ‘‘amhākaṃ ñātiseṭṭho satthā āgato. Diṭṭho nu kho tena amhākaṃ kalahakaraṇabhāvo’’ti cintetvā, ‘‘na kho pana sakkā bhagavati āgate amhehi parassa sarīre satthaṃ pātetuṃ. Koliyanagaravāsino amhe hanantu vā bajjhantu vā’’ti. Āvudhāni chaḍḍetvā, bhagavantaṃ vanditvā, nisīdiṃsu. Koliyanagaravāsinopi tatheva cintetvā āvudhāni chaḍḍetvā, bhagavantaṃ vanditvā, nisīdiṃsu.


1.267) 依赖于乌达那，王子们的居所在一个地方被称为“城邦”，这个城邦通过强烈的声音被称为“可称之地”。在这个城邦中，伟大的森林与喜马拉雅山相连，成为一个巨大的森林。所有的阿罗汉在这部经讲述的那一天都获得了果位。
这里是逐渐的叙述——据说，在萨基亚族和科利亚族之间，有一条名为罗希尼的河，被一条障碍物所阻隔，导致两地的农田受到影响。于是，在丰收的季节，两个城市的工匠们聚集在一起。在那里，科利亚城的居民说：“这水从两边引来，既不属于你们，也不属于我们，但我们却能通过这水收获我们的庄稼，请把这水给我们。”卡皮拉瓦图的居民说：“在你们的堤坝上，我们带着红色的金宝石和其他财富，无法靠近你们的家门，然而我们的庄稼也能通过这水收获，请把这水给我们。” “我们不会给你。” “我们也不会给你。” 于是，争论升级，一人站起来给了另一人一击，双方互相攻击，争论不断升级。
科利亚的工匠说道：“你们卡皮拉瓦图的居民，带着你们的武器大声嚷嚷，像狮子和狼一样与自己的姐妹们一起生活，那么这些大象、马和兵器对我们有什么用呢？”萨基亚的工匠说道：“你们现在带着病重的孩子们大声嚷嚷，像无家可归的流浪者一样住在树下，那么这些大象、马和兵器对我们有什么用呢？”他们去到那里，与被任命的官员们讨论，官员们与王子们讨论。然后，萨基亚族人说：“我们将展示与姐妹们共同生活的力量和实力。”于是，他们准备好战斗，出发了。科利亚族人也说：“我们将展示与科利亚树居民的力量和实力。”于是，他们也准备好战斗，出发了。
佛陀在夜间黎明时分，从大慈悲的定中起身，观察世间，看到他们准备战斗的样子。看到后，他想：“我去的时候，这场争斗是否会平息呢？”于是他决定：“我将在这里讲三则故事，以便平息争斗。”然后为了促进和谐，他讲述了两个故事，接着讲述了《自罚经》。听到教导后，两个城市的居民都看到了一百个王子，心中生起了信心：“我将让你们出家，那时将会有盛大的集会。”因此，在这些准备战斗的人中，有人没有通知任何人，自己拿起乞食的衣服，来到两军之间，施展了六种光芒，坐下了。
卡皮拉瓦图的居民看到佛陀后，心想：“我们的亲属老师来了。难道他能看到我们争斗的行为吗？”他们想：“然而，佛陀来到这里，不可能让我们在他面前施展武力，科利亚族人会杀死我们或攻击我们。”于是，他们放下武器，向佛陀致敬，坐下了。科利亚族人也同样思考，放下武器，向佛陀致敬，坐下了。


Bhagavā jānantova, ‘‘kasmā āgatattha, mahārājā’’ti pucchi? ‘‘Na, bhagavā, titthakīḷāya na pabbatakīḷāya, na nadīkīḷāya, na giridassanatthaṃ, imasmiṃ pana ṭhāne saṅgāmaṃ paccupaṭṭhapetvā āgatamhā’’ti. ‘‘Kiṃ nissāya vo kalaho, mahārājāti? Udakaṃ, bhanteti. Udakaṃ kiṃ agghati, mahārājāti? Appaṃ, bhanteti. Pathavī nāma kiṃ agghati, mahārājāti? Anagghā, bhanteti. Khattiyā kiṃ agghantīti? Khattiyā nāma anagghā, bhanteti. Appamūlaṃ udakaṃ nissāya kimatthaṃ anagghe khattiye nāsetha, mahārāja, kalahe assādo nāma natthi, kalahavasena, mahārāja, aṭṭhāne veraṃ katvā ekāya rukkhadevatāya kāḷasīhena saddhiṃ baddhāghāto sakalampi imaṃ kappaṃ anuppattoyevāti vatvā phandanajātakaṃ (jā. 1.13.14 ādayo) kathesi’’. Tato ‘‘parapattiyena nāma, mahārāja, na bhavitabbaṃ. Parapattiyā hutvā hi ekassa sasakassa kathāya tiyojanasahassavitthate himavante catuppadagaṇā mahāsamuddaṃ pakkhandino ahesuṃ. Tasmā parapattiyena na bhavitabba’’nti vatvā, pathavīundriyajātakaṃ kathesi. Tato ‘‘kadāci, mahārāja, dubbalopi mahābalassa randhaṃ vivaraṃ passati, kadāci mahābalo dubbalassa. Laṭukikāpi hi sakuṇikā hatthināgaṃ ghātesī’’ti laṭukikajātakaṃ (jā. 1.5.39 ādayo) kathesi. Evaṃ kalahavūpasamanatthāya tīṇi jātakāni kathetvā sāmaggiparidīpanatthāya dve jātakāni kathesi. Kathaṃ? ‘‘Samaggānañhi, mahārāja, koci otāraṃ nāma passituṃ na sakkotīti vatvā, rukkhadhammajātakaṃ (jā. 1.1.74) kathesi . Tato ‘‘samaggānaṃ, mahārāja, koci vivaraṃ dassituṃ na sakkhi. Yadā pana aññamaññaṃ vivādamakaṃsu, atha te nesādaputto jīvitā voropetvā ādāya gatoti vivāde assādo nāma natthī’’ti vatvā, vaṭṭakajātakaṃ (jā. 1.

佛陀知道后，问道：“大王，您为何来到这里？”“不，尊者，我不是为了进行立足游戏，也不是为了进行攀爬游戏，不是为了看河流，而是为了在这个地方建立战争。” “您争斗的原因是什么，大王？”“是水，尊者。”“水有什么价值，大王？”“很少，尊者。”“土地有什么价值，大王？”“没有价值，尊者。”“贵族有什么价值？”“贵族没有价值，尊者。” “基于少量的水，为什么要在没有价值的贵族之间争斗呢，大王？在争斗中没有乐趣，因争斗而起的仇恨，尊者，已经使得与一位树神和黑狮子缠绕在一起的所有众生都经历了这个劫难。”然后，他讲述了关于“摇晃的故事”（见《故事集》第1卷第13章第14节）。
接着说：“大王，不应依赖他人。依赖他人时，曾有一只兔子在喜马拉雅山的四个方向，带着一千里长的故事奔向大海。因此，不应依赖他人。”于是，他讲述了关于“土地的故事”。
然后说：“有时，大王，弱者能看到强者的漏洞，有时强者能看到弱者的漏洞。像小鸟一样，兔子也曾被大象和马所伤。”他讲述了关于“兔子的故事”（见《故事集》第1卷第5章第39节）。
为了平息争斗，他讲述了三则故事，接着为了促进和谐，他讲述了两则故事。如何讲呢？“因为在和谐中，大王，没人能看到下降。”于是，他讲述了关于“树的故事”（见《故事集》第1卷第1章第74节）。
然后说：“在和谐中，大王，没人能看到开放。当他们彼此争斗时，尼萨达的儿子会夺走生命，带走他们的生命，因此在争斗中没有乐趣。”接着，他讲述了关于“轮回的故事”（见《故事集》第1卷）。

1.118) kathesi. Evaṃ imāni pañca jātakāni kathetvā avasāne attadaṇḍasuttaṃ (su. ni. 941 ādayo) kathesi.

Rājāno pasannā – ‘‘sace satthā nāgamissa, mayaṃ sahatthā aññamaññaṃ vadhitvā lohitanadiṃ pavattayissāma. Amhākaṃ puttabhātaro ca gehadvāre na passeyyāma, sāsanapaṭisāsanampi no āharaṇako nābhavissa. Satthāraṃ nissāya no jīvitaṃ laddhaṃ. Sace pana satthā āgāraṃ ajjhāvasissa dīpasahassadvayaparivāraṃ catumahādīparajjamassa hatthagataṃ abhavissa, atirekasahassaṃ kho panassa puttā abhavissaṃsu, tato khattiyaparivāro avicarissa. Taṃ kho panesa sampattiṃ pahāya nikkhamitvā sambodhiṃ patto. Idānipi khattiyaparivāroyeva vicaratū’’ti ubhayanagaravāsino aḍḍhatiyāni aḍḍhatiyāni kumārasatāni adaṃsu. Bhagavāpi te pabbājetvā mahāvanaṃ agamāsi. Tesaṃ garugāravena na attano ruciyā pabbajitānaṃ anabhirati uppajji. Purāṇadutiyikāyopi tesaṃ – ‘‘ayyaputtā ukkaṇṭhantu, gharāvāso na saṇṭhātī’’tiādīni vatvā sāsanaṃ pesenti. Te ca atirekataraṃ ukkaṇṭhiṃsu.

Bhagavā āvajjento tesaṃ anabhiratibhāvaṃ ñatvā – ‘‘ime bhikkhū mādisena buddhena saddhiṃ ekato vasantā ukkaṇṭhanti, handa nesaṃ kuṇāladahassa vaṇṇaṃ kathetvā tattha netvā anabhiratiṃ vinodemī’’ti kuṇāladahassa vaṇṇaṃ kathesi. Te taṃ daṭṭhukāmā ahesuṃ. Daṭṭhukāmattha, bhikkhave, kuṇāladahanti? Āma bhagavāti. Yadi evaṃ etha gacchāmāti. Iddhimantānaṃ bhagavā gamanaṭṭhānaṃ mayaṃ kathaṃ gamissāmāti. Tumhe gantukāmā hotha, ahaṃ mamānubhāvena gahetvā gamissāmīti. Sādhu, bhanteti. Bhagavā pañca bhikkhusatāni gahetvā ākāse uppatitvā kuṇāladahe patiṭṭhāya te bhikkhū āha – ‘‘bhikkhave, imasmiṃ kuṇāladahe yesaṃ macchānaṃ nāmaṃ na jānātha mamaṃ pucchathā’’ti.

Te pucchiṃsu. Bhagavā pucchitaṃ pucchitaṃ kathesi. Na kevalañca, macchānaṃyeva, tasmiṃ vanasaṇḍe rukkhānampi pabbatapāde dvipadacatuppadasakuṇānampi nāmāni pucchāpetvā kathesi. Atha dvīhi sakuṇehi mukhatuṇḍakena ḍaṃsitvā gahitadaṇḍake nisinno kuṇālasakuṇarājā purato pacchato ubhosu ca passesu sakuṇasaṅghaparivuto āgacchati. Bhikkhū taṃ disvā – ‘‘esa, bhante, imesaṃ sakuṇānaṃ rājā bhavissati, parivārā ete etassā’’ti maññāmāti. Evametaṃ, bhikkhave, ayampi mameva vaṃso mama paveṇīti. Idāni tāva mayaṃ, bhante, ete sakuṇe passāma. Yaṃ pana bhagavā ‘‘ayampi mameva vaṃso mama paveṇī’’ti āha, taṃ sotukāmamhāti. Sotukāmattha, bhikkhaveti? Āma bhagavāti. Tena hi suṇāthāti tīhi gāthāsatehi maṇḍetvā kuṇālajātakaṃ (jā. 2.

1.118) 于是讲述了这五则故事，最后讲述了《自罚经》（见《善集经》941等）。
国王们心中欢喜——“如果老师不在这里，我们将携手互相杀戮，激起血流。我们的儿子和兄弟们在家门口不会看到，教法的教导也不会被接受。依赖老师获得的生命。如果老师在家中安住，拥有两千个岛屿，四个伟大的岛屿的掌控权，然而却有成千上万的儿子，贵族的家族将不会动摇。他放弃了这种财富，出家后获得了觉悟。现在也让贵族的家族继续游荡。”于是，两个城市的居民献上了数百个王子。佛陀也让他们出家，前往伟大的森林。由于他们的尊重，出家的人并未因各自的喜好而感到厌倦。古老的使者们也对他们说：“尊者的儿子们请感到厌倦，家居生活不再安稳。”他们更加感到厌倦。
佛陀观察到他们的不满，知道后说道：“这些比丘与这样的佛陀同住会感到厌倦，那么我就讲述关于“黑色鸟”的故事，来消除他们的厌倦。”他们渴望看到。为了看到，诸比丘，黑色鸟是什么？“是的，尊者。”如果是这样，我们就去吧。”拥有神通的佛陀说：“我们将如何去？”“你们想去，我将以我的力量带你们去。”他们说：“好，尊者。”佛陀抓住五百个比丘，飞升到空中，降落在黑色鸟的地方，告诉他们：“比丘们，在这个黑色鸟的地方，你们不知道鱼的名字，请问我。”
他们问道。佛陀回答了他们的问题。不仅是鱼的名字，在那片森林的树木和山脚下，四足动物的名字也被询问并讲述。然后，两只鸟用嘴咬住被抓住的鸟，黑色鸟王坐在前面，后面和两侧都有鸟群围绕着他而来。比丘们看到后说：“这位，尊者，将成为这些鸟的王，围绕着他。”他们认为：“这样，这也是我的血脉，我的传承。”现在我们，尊者，看到这些鸟。而佛陀所说的“这也是我的血脉，我的传承”，我们渴望听到。为了听到，诸比丘，是真的吗？“是的，尊者。”那么请听吧。”于是以三百首歌颂的格式讲述了关于“黑色鸟”的故事（见《故事集》第2卷）。

21.kuṇālajātaka) kathento anabhiratiṃ vinodesi. Desanāpariyosāne sabbepi sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu, maggeneva ca nesaṃ iddhipi āgatā. Bhagavā ‘‘hotu tāva ettakaṃ tesaṃ bhikkhūna’’nti ākāse uppatitvā mahāvanameva agamāsi. Tepi bhikkhū gamanakāle dasabalassa ānubhāvena gantvā āgamanakāle attano ānubhāvena bhagavantaṃ parivāretvā mahāvane otariṃsu.

Bhagavā paññattāsane nisīditvā te bhikkhū āmantetvā – ‘‘etha, bhikkhave, nisīdatha. Uparimaggattayavajjhānaṃ vo kilesānaṃ kammaṭṭhānaṃ kathessāmī’’ti kammaṭṭhānaṃ kathesi. Bhikkhū cintayiṃsu – ‘‘bhagavā amhākaṃ anabhiratabhāvaṃ ñatvā kuṇāladahaṃ netvā anabhiratiṃ vinodesi, tattha sotāpattiphalaṃ pattānaṃ no idāni idha tiṇṇaṃ maggānaṃ kammaṭṭhānaṃ adāsi, na kho pana amhehi ‘sotāpannā maya’nti vītināmetuṃ vaṭṭati, purisapurisehi no bhavituṃ vaṭṭatī’’ti te dasabalassa pāde vanditvā uṭṭhāya nisīdanaṃ papphoṭetvā visuṃ visuṃ pabbhārarukkhamūlesu nisīdiṃsu.

Bhagavā cintesi – ‘‘ime bhikkhū pakatiyāpi avissaṭṭhakammaṭṭhānā, laddhupāyassa pana bhikkhuno kilamanakāraṇaṃ nāma natthi. Gacchantā gacchantā ca vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ patvā ‘attanā paṭividdhaguṇaṃ ārocessāmā’ti mama santikaṃ āgamissanti. Etesu āgatesu dasasahassacakkavāḷadevatā ekacakkavāḷe sannipatissanti, mahāsamayo bhavissati, vivitte okāse mayā nisīdituṃ vaṭṭatī’’ti tato vivitte okāse buddhāsanaṃ paññāpetvā nisīdi.

Sabbapaṭhamaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā gatatthero saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tato aparo tato aparoti pañcasatāpi paduminiyaṃ padumāni viya vikasiṃsu. Sabbapaṭhamaṃ arahattaṃ pattabhikkhu ‘‘bhagavato ārocessāmī’’ti pallaṅkaṃ vinibbhujitvā nisīdanaṃ papphoṭetvā uṭṭhāya dasabalābhimukho ahosi. Evaṃ aparopi aparopīti pañcasatā bhattasālaṃ pavisantā viya paṭipāṭiyāva āgamiṃsu. Paṭhamaṃ āgato vanditvā nisīdanaṃ paññāpetvā, ekamantaṃ nisīditvā, paṭividdhaguṇaṃ ārocetukāmo ‘‘atthi nu kho añño koci? Natthī’’ti nivattitvā āgatamaggaṃ olokento aparampi addasa aparampi addasayevāti sabbepi te āgantvā ekamantaṃ nisīditvā, ayaṃ imassa harāyamāno na kathesi, ayaṃ imassa harāyamāno na kathesi. Khīṇāsavānaṃ kira dve ākārā honti – ‘‘aho vata mayā paṭividdhaguṇaṃ sadevako loko khippameva paṭivijjheyyā’’ti cittaṃ uppajjati. Paṭividdhabhāvaṃ pana nidhiladdhapuriso viya na aññassa ārocetukāmā honti.

Evaṃ osaṭamatte pana tasmiṃ ariyamaṇḍale pācīnayugandharaparikkhepato abbhā mahikā dhūmo rajo rāhūti, imehi upakkilesehi vippamuttaṃ buddhuppādapaṭimaṇḍitassa lokassa rāmaṇeyyakadassanatthaṃ pācīnadisāya ukkhittarajatamayamahāādāsamaṇḍalaṃ viya, nemivaṭṭiyaṃ gahetvā, parivattiyamānarajatacakkasassirikaṃ puṇṇacandamaṇḍalaṃ ullaṅghitvā, anilapathaṃ paṭipajjittha. Iti evarūpe khaṇe laye muhutte bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi.


21.（关于黑鸟的故事）讲述时消除了他们的厌倦。讲述结束后，所有人都获得了初果，依靠他们的修行也获得了神通。佛陀说：“愿这些比丘获得如此。”然后飞升到空中，前往伟大的森林。比丘们在出发时，因十力的加持而前往，回来时又以他们的加持围绕佛陀降落在伟大的森林中。
佛陀坐在指定的座位上，召唤这些比丘：“来吧，比丘们，请坐下。我将为你们讲述关于上面三条道路的修行法。”比丘们思考：“佛陀知道我们的厌倦，带来黑鸟的故事以消除我们的厌倦，现在他为我们讲述三条道路的修行法，而我们并未能说‘我们是初果者’，也不能与人相处。”他们向十力的脚下敬礼，起身后坐下，分别坐在庙树的根下。
佛陀思考：“这些比丘本质上是未被卸除的修行法，但依靠获得的手段，修行的原因并不存在。行走时，他们将增强内观，获得阿罗汉果，‘我们将以自己的力量来到这里’。”当他们来到时，十万天神将聚集在一个世界中，盛大的集会将会到来，因此在空旷的地方我将坐下。”于是佛陀在空旷的地方设立了佛法的座位，坐下。
拿到第一种修行法的长老，伴随着智慧，获得了阿罗汉果。随后，另一个接着另一个，五百朵如莲花般绽放。获得第一果的比丘说：“我将去见佛陀。”于是他推开座位，起身朝十力的方向走去。这样，另一个接着另一个，像五百个厨师进入厨房一样，遵循道路而来。第一个到达的，敬礼坐下，设立智慧，坐在一旁，想要告诉自己的修行果：“还有其他人吗？”“没有。”于是他回头看去，看到另一个又看到另一个，所有人都来到一旁坐下：“这个人没有讲述，这个人没有讲述。”对于已证悟者来说，确实有两种状态：“我真希望我能快速证悟我的修行果，整个有情世界能迅速证悟。”但已证悟者并不想告诉其他人。
这样，在那个圣圈中，东边的风吹起尘土，像云雾一样，显示出清净的佛法的世界，东边的方向如同被高大的银色圆盘覆盖，像是被月亮的光辉照耀，走上了无风的道路。因此，佛陀在卡皮拉瓦图的伟大森林中，与伟大的比丘团体一起，和五百个比丘共同居住，所有人都成为了阿罗汉。


Tattha bhagavāpi mahāsammatassa vaṃse uppanno, tepi pañcasatā bhikkhū mahāsammatassa kule uppannā. Bhagavāpi khattiyagabbhe jāto, tepi khattiyagabbhe jātā. Bhagavāpi rājapabbajito, tepi rājapabbajitā. Bhagavāpi setacchattaṃ pahāya hatthagataṃ cakkavattirajjaṃ nissajjitvā pabbajito, tepi setacchattaṃ pahāya hatthagatāni rajjāni vissajjitvā pabbajitā. Iti bhagavā parisuddhe okāse, parisuddhe rattibhāge, sayaṃ parisuddho parisuddhaparivāro, vītarāgo vītarāgaparivāro, vītadoso vītadosaparivāro, vītamoho vītamohaparivāro, nittaṇho nittaṇhaparivāro, nikkileso nikkilesaparivāro, santo santaparivāro, danto dantaparivāro, mutto muttaparivāro, ativiya virocatīti. Vaṇṇabhūmi nāmesā, yattakaṃ sakkoti, tattakaṃ vattabbaṃ. Iti ime bhikkhū sandhāya vuttaṃ, ‘‘pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehī’’ti.

Yebhuyyenāti bahutarā sannipatitā, mandā na sannipatitā asaññī arūpāvacaradevatā samāpannadevatāyo ca. Tatrāyaṃ sannipātakkamo – mahāvanassa kira sāmantā devatā caliṃsu, ‘‘āyāma bho! Buddhadassanaṃ nāma bahūpakāraṃ, dhammassavanaṃ bahūpakāraṃ, bhikkhusaṅghadassanaṃ bahūpakāraṃ. Āyāma āyāmā’’ti! Mahāsaddaṃ kurumānā āgantvā bhagavantañca taṃmuhuttaṃ arahattappattakhīṇāsave ca vanditvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Eteneva upāyena tāsaṃ tāsaṃ saddaṃ sutvā saddantaraaḍḍhagāvutagāvutaaḍḍhayojanayojanādivasena tiyojanasahassavitthate himavante, tikkhattuṃ tesaṭṭhiyā nagarasahassesu, navanavutiyā doṇamukhasatasahassesu, chanavutiyā paṭṭanakoṭisatasahassesu, chapaṇṇāsāya ratanākaresūti sakalajambudīpe, pubbavidehe, aparagoyāne, uttarakurumhi, dvīsu parittadīpasahassesūti sakalacakkavāḷe, tato dutiyatatiyacakkavāḷeti evaṃ dasasahassacakkavāḷesu devatā sannipatitāti veditabbā. Dasasahassacakkavāḷañhi idha dasalokadhātuyoti adhippetaṃ. Tena vuttaṃ – ‘‘dasahi ca lokadhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā hontī’’ti.

Evaṃ sannipatitāhi devatāhi sakalacakkavāḷagabbhaṃ yāva brahmalokā sūcighare nirantaraṃ pakkhittasūcīhi viya paripuṇṇaṃ hoti. Tattha brahmalokassa evaṃ uccattanaṃ veditabbaṃ – lohapāsāde kira sattakūṭāgārasamo pāsāṇo brahmaloke ṭhatvā adho khitto catūhi māsehi pathaviṃ pāpuṇāti. Evaṃ mahante okāse yathā heṭṭhā ṭhatvā khittāni pupphāni vā dhūmo vā upari gantuṃ, upari vā ṭhatvā khittasāsapā heṭṭhā otarituṃ antaraṃ na labhanti, evaṃ nirantarā devatā ahesuṃ. Yathā kho pana cakkavattirañño nisinnaṭṭhānaṃ asambādhaṃ hoti, āgatāgatā mahesakkhā khattiyā okāsaṃ labhantiyeva, parato parato pana atisambādhaṃ hoti. Evameva bhagavato nisinnaṭṭhānaṃ asambādhaṃ, āgatāgatā mahesakkhā devā ca brahmāno ca okāsaṃ labhantiyeva. Api sudaṃ bhagavato āsannāsannaṭṭhāne vālagganittudanamatte padese dasapi vīsatipi devā sukhume attabhāve māpetvā aṭṭhaṃsu. Sabbaparato saṭṭhi saṭṭhi devatā aṭṭhaṃsu.

Suddhāvāsakāyikānanti suddhāvāsavāsīnaṃ. Suddhāvāsā nāma suddhānaṃ anāgāmikhīṇāsavānaṃ āvāsā pañca brahmalokā. Etadahosīti kasmā ahosi? Te kira brahmāno samāpattiṃ samāpajjitvā yathā paricchedena vuṭṭhitā brahmabhavanaṃ olokentā pacchābhatte bhattagehaṃ viya suññataṃ addasaṃsu. Tato ‘‘kuhiṃ brahmāno gatā’’ti āvajjantā mahāsamāgamaṃ ñatvā – ‘‘ayaṃ samāgamo mahā, mayaṃ ohīnā, ohīnakānaṃ pana okāso dullabho hoti, tasmā gacchantā atucchahatthā hutvā ekekaṃ gāthaṃ abhisaṅkharitvā gacchāma. Tāya mahāsamāgame ca attano āgatabhāvaṃ jānāpessāma, dasabalassa ca vaṇṇaṃ bhāsissāmā’’ti. Iti tesaṃ samāpattito uṭṭhāya āvajjitattā etadahosi.


因此，佛陀也出身于伟大的家族，五百位比丘也出身于伟大的家族。佛陀生于贵族家庭，他们也生于贵族家庭。佛陀出家为王，他们也出家为王。佛陀放弃了白伞，放下了掌握的轮王政权而出家，他们也放弃了白伞，放下了掌握的王位而出家。因此，佛陀在清净的地方，清净的夜晚，自身清净，清净的随行者，超越贪欲，超越贪欲的随行者，超越仇恨，超越仇恨的随行者，超越愚痴，超越愚痴的随行者，超越渴望，超越渴望的随行者，超越烦恼，超越烦恼的随行者，安宁的安宁的随行者，驯服的驯服的随行者，解脱的解脱的随行者，极其光辉。称之为光辉的土地，能够做到的，便应如此。这是指这些比丘，正如所说：“五百个比丘，所有阿罗汉。”
“众多”是指聚集的很多，缓慢的则不聚集，散乱的无色界的天神，进入定的天神们。在这里，聚集的情况是——伟大的森林的守护神们动摇了：“来吧！佛陀的见解是极有益的，法的听闻是极有益的，僧团的见解是极有益的。来吧，来吧！”他们发出巨大的声音，前来朝拜佛陀，那个时刻，获得了阿罗汉果的无漏者们也朝拜后，站在一旁。以同样的方式，听到他们的声音，聚集在喜马拉雅山的三千里范围内，三次在十万座城市中，九十万只船头的百只，六十万的船舶的百只，五十万的宝石的百只，在整个占婆岛、东边的地区、南边的地区、北边的地区、两处小岛的百只，聚集在整个轮回中，因此在第二个、第三个轮回中，十万座城市的天神们应当聚集。十万座城市的意思是指这里的十个世界。
因此，聚集的天神们，整个轮回的深处，直到梵天界，像是用连续的针持续地插入，充满着。那里，梵天界的高度应当如此——在金色的宫殿上，像是七层楼的宫殿，站在梵天界，向下落下，经过四个月的时间到达大地。这样，在伟大的地方，就像下面的花朵或烟雾，向上升起，或向上站立，掉落的草也无法下落，天神们便是如此。就像轮王的坐位是无障碍的，来去的伟大的贵族们总能获得机会，而在其他地方则是极其拥挤的。同样，佛陀的坐位是无障碍的，来去的伟大的天神和梵天们也总能获得机会。确实，在佛陀的附近，甚至在十个、二十个地方，六十六位天神化现成细微的身体聚集在那里。所有的天神们聚集在一起。
“清净的居住者”是指清净的居住者。清净的居住者是指已证得无漏的非来世者的五个梵天界。为什么会这样呢？因为那些梵天在入定后，像是从束缚中解脱，观察到梵天的宫殿，像是看到空荡荡的饭厅。然后，他们思考：“梵天们去哪里了？”得知伟大的聚会后，他们说：“这个聚会是伟大的，而我们却被抛弃，被抛弃的人很难获得机会，因此走的时候，手中没有任何东西，便各自吟唱一首诗，走去。通过这个伟大的聚会，我们将知道自己的到来，且将谈论十力的光辉。”因此，在他们出定之后，因观察而如此。


Bhagavato purato pāturahesunti pāḷiyaṃ bhagavato santike abhimukhaṭṭhāneyeva otiṇṇā viya katvā vuttā, na kho panettha evaṃ attho veditabbo. Te pana brahmaloke ṭhitāyeva gāthā abhisaṅkharitvā eko puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otari, eko dakkhiṇacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ, eko pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ, eko uttaracakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otari. Tato puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otiṇṇabrahmā nīlakasiṇaṃ samāpajjitvā nīlarasmiyo vissajjetvā dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ maṇivammaṃ paṭimuñcanto viya attano āgatabhāvaṃ jānāpetvā buddhavīthi nāma kenaci uttarituṃ na sakkā, tasmā mahatiyā buddhavīthiyāva āgantvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho attanā abhisaṅkhataṃ gāthaṃ abhāsi.

Dakkhiṇacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otiṇṇabrahmā pītakasiṇaṃ samāpajjitvā suvaṇṇapabhaṃ muñcitvā dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ suvaṇṇapaṭaṃ pārupanto viya attano āgatabhāvaṃ jānāpetvā tatheva akāsi. Pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otiṇṇabrahmā lohitakasiṇaṃ samāpajjitvā lohitakarasmiyo muñcitvā dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ rattavarakambalena parikkhipanto viya attano āgatabhāvaṃ jānāpetvā tatheva akāsi. Uttaracakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otiṇṇabrahmā odātakasiṇaṃ samāpajjitvā odātarasmiyo vissajjetvā dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ sumanakusumapaṭaṃ pārupanto viya attano āgatabhāvaṃ jānāpetvā tatheva akāsi.

Pāḷiyaṃ pana bhagavato purato pāturahesuṃ. Atha kho tā devatā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsūti evaṃ ekakkhaṇe viya purato pātubhāvo ca abhivādetvā ekamantaṃ ṭhitabhāvo ca vutto, so iminā anukkamena ahosi, ekato katvā pana dassito. Gāthābhāsanaṃ pana pāḷiyampi visuṃ visuṃyeva vuttaṃ.

Tattha mahāsamayoti mahāsamūho. Pavanaṃ vuccati vanasaṇḍo. Ubhayenapi bhagavā ‘‘imasmiṃ pana vanasaṇḍe ajja mahāsamūho sannipāto’’ti āha. Tato yesaṃ so sannipāto, te dassetuṃ devakāyā samāgatāti āha. Tattha devakāyāti devaghaṭā. Āgatamha imaṃ dhammasamayanti evaṃ samāgate devakāye disvā mayampi imaṃ dhammasamūhaṃ āgatā. Kiṃ kāraṇā? Dakkhitāye aparājitasaṅghanti kenaci aparājitaṃ ajjeva tayo māre madditvā vijitasaṅgāmaṃ imaṃ aparājitasaṅghaṃ dassanatthāya āgatamhāti attho. So pana, brahmā, imaṃ gāthaṃ bhāsitvā, bhagavantaṃ abhivādetvā, puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃyeva aṭṭhāsi.

Atha dutiyo vuttanayeneva āgantvā abhāsi. Tattha tatra bhikkhavoti tasmiṃ sannipātaṭṭhāne bhikkhū. Samādahaṃsūti samādhinā yojesuṃ. Cittamattano ujukaṃ akaṃsūti attano citte sabbe vaṅkakuṭilajimhabhāve haritvā ujukaṃ akariṃsu. Sārathīva nettāni gahetvāti yathā samappavattesu sindhavesu odhastapatodo sārathī sabbayottāni gahetvā acodento avārento tiṭṭhati, evaṃ chaḷaṅgupekkhāya samannāgatā guttadvārā sabbepete pañcasatā bhikkhū indriyāni rakkhanti paṇḍitā, ete daṭṭhuṃ idhāgatamhā bhagavāti, sopi gantvā yathāṭhāneyeva aṭṭhāsi.

Atha tatiyo vuttanayeneva āgantvā abhāsi. Tattha chetvā khīlanti rāgadosamohakhīlaṃ chinditvā. Palighanti rāgadosamohapalighameva. Indakhīlanti rāgadosamohaindakhīlameva . Ūhacca manejāti ete taṇhāejāya anejā bhikkhū indakhīlaṃ ūhacca samūhanitvā catūsu disāsu appaṭihatacārikaṃ caranti. Suddhāti nirupakkilesā. Vimalāti nimmalā. Idaṃ tasseva vevacanaṃ. Cakkhumatāti pañcahi cakkhūhi cakkhumantena. Sudantāti cakkhutopi dantā sotatopi ghānatopi jivhātopi kāyatopi manatopi dantā. Susunāgāti taruṇanāgā. Tatrāyaṃ vacanattho – chandādīhi na gacchantīti nāgā, tena tena maggena pahīne kilese na āgacchantīti nāgā, nānappakāraṃ āguṃ na karontīti nāgā. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana mahāniddese (mahāni. 80) vuttanayeneva veditabbo.


佛陀面前显现，意指在佛陀的教导下，像是以某种方式被提及，而不是在这里应理解为这样。他们在梵天界中站立，吟唱着诗句，一个从东边的轮回中降临，一个从南边的轮回中降临，一个从西边的轮回中降临，一个从北边的轮回中降临。于是，从东边的轮回中降临的梵天，进入了蓝色的定境，释放出蓝色的光芒，像是向十万天神释放宝石般地显现出自己的到来，因此没有人能够越过佛道，因此他便来到伟大的佛道，向佛陀致敬，站在一旁。站在那里，他吟诵了自己所思考的诗句。
从南边的轮回中降临的梵天，进入了黄色的定境，释放出金色的光芒，像是向十万天神展示金色的帷幕般地显现出自己的到来，如此这般地做了。 从西边的轮回中降临的梵天，进入了红色的定境，释放出红色的光芒，像是用红色的华丽织物包裹十万天神般地显现出自己的到来，如此这般地做了。从北边的轮回中降临的梵天，进入了白色的定境，释放出白色的光芒，像是用白色的花朵装饰十万天神般地显现出自己的到来，如此这般地做了。
在巴利文中，佛陀面前显现。然后，那些天神向佛陀致敬，站在一旁。这样就像是同时显现的光辉，显现出前方的光辉以及站立的状态，这样逐渐显现出来，聚集在一起被看见。吟诵的诗句在巴利文中也是一一提及。
在这里，“伟大的聚会”是指伟大的集会。风被称作森林。佛陀说：“在这片森林中，今天有伟大的集会聚集。”然后，为了显示那些聚集的人，佛陀说：“天神们聚集在一起。”在这里，天神是指天众。我们来到这个法的集会，看到聚集的天众，我们也来到这个法的集会。为什么呢？因为为了展示那些没有失败的聚会，打败了三个魔王，胜利的集会是为了显示这个没有失败的聚会而来到的。因此，梵天在吟诵了这首诗后，向佛陀致敬，然后就站在东边的轮回中。
接着，第二位也按照同样的方式来到并吟诵。在那里，指的是在聚集的地方的比丘们。“他们聚集在一起”是指以定力连接在一起。他们的心思变得直白，像是所有的心都被扭曲而变得正直。就像车夫抓住缰绳一样，像是车夫在流动的河流中，抓住所有的缰绳，阻止并引导着，保持着他们的身心，像是六根门的守护者，这五百位比丘保护着自己的感官，智者们说：“这些人是从这里来到的，佛陀。”他也就这样来到，站在适当的位置。
接着，第三位也按照同样的方式来到并吟诵。在那里，切断了烦恼的绳索，切断了贪欲和仇恨的绳索。被切断的是贪欲、仇恨和愚痴的绳索。被称作“天神”的是指那些没有贪欲和仇恨的比丘们，他们像是无所畏惧地在四方游走。清净是指没有污染的。无垢是指无瑕疵的。这是对他们的描述。明亮是指用五种眼睛看见的。善于驯服是指眼睛、耳朵、鼻子、舌头、身体和心灵都能善于驯服。善于听闻是指年轻的蛇。在这里，意思是说：“因为不依靠欲望而前行”，因此在各种道路上，抛弃了烦恼而不再回头。在这里是一个概述，详细的内容应如《大论述》（见《大论述》第80页）所述。


Apica –

‘‘Āguṃ na karoti kiñci loke,

Sabbasaṃyoga visajja bandhanāni;

Sabbattha na sajjatī vimutto,

Nāgo tādi pavuccate tathattā’’ti. –

Evamettha attho veditabbo. Susunāgāti susū nāgā, susunāgabhāvasampattiṃ pattāti attho. Te evarūpe anuttarena yoggācariyena damite taruṇanāge dassanāya āgatamha bhagavāti. Sopi gantvā yathāṭhāneyeva aṭṭhāsi.

Atha catuttho vuttanayeneva āgantvā abhāsi. Tattha gatāseti nibbematikasaraṇagamanena gatā. Sopi gantvā yathāṭhāneyeva aṭṭhāsīti. Sattamaṃ.

8. Sakalikasuttavaṇṇanā



此外——
“他在世间不做任何事，
解脱于一切束缚，
在任何地方都不被束缚，
如同大象般如此显现。”——
因此，这里应理解为这个意思。善于听闻的意思是善听的象，获得了善听的状态。他们以无与伦比的修行，驯服了年轻的象而来到这里，佛陀。于是他也就这样来到，站在适当的位置。
接着，第四位也按照同样的方式来到并吟诵。在这里，所到之处是指通过涅槃的归依而到达。于是他也就这样来到，站在适当的位置。第七位。
8.《全面经》的注释。
provided by EasyChat

38. Aṭṭhame maddakucchisminti evaṃnāmake uyyāne. Tañhi ajātasattumhi kucchigate tassa mātarā – ‘‘ayaṃ mayhaṃ kucchigato gabbho rañño sattu bhavissati. Kiṃ me iminā’’ti? Gabbhapātanatthaṃ kucchi maddāpitā. Tasmā ‘‘maddakucchī’’ti saṅkhaṃ gataṃ. Migānaṃ pana abhayavāsatthāya dinnattā migadāyoti vuccati.

Tena kho pana samayenāti ettha ayaṃ anupubbikathā – devadatto hi ajātasattuṃ nissāya dhanuggahe ca dhanapālakañca payojetvāpi tathāgatassa jīvitantarāyaṃ kātuṃ asakkonto ‘‘sahattheneva māressāmī’’ti gijjhakūṭapabbataṃ abhiruhitvā mahantaṃ kūṭāgārappamāṇaṃ silaṃ ukkhipitvā, ‘‘samaṇo gotamo cuṇṇavicuṇṇo hotū’’ti pavijjhi. Mahāthāmavā kiresa pañcannaṃ hatthīnaṃ balaṃ dhāreti. Aṭṭhānaṃ kho panetaṃ, yaṃ buddhānaṃ parūpakkamena jīvitantarāyo bhaveyyāti taṃ tathāgatassa sarīrābhimukhaṃ āgacchantaṃ ākāse aññā silā uṭṭhahitvā sampaṭicchi. Dvinnaṃ silānaṃ sampahārena mahanto pāsāṇassa sakalikā uṭṭhahitvā bhagavato piṭṭhipādapariyantaṃ abhihani, pādo mahāpharasunā pahato viya samuggatalohitena lākhārasamakkhito viya ahosi. Bhagavā uddhaṃ ulloketvā devadattaṃ etadavoca – ‘‘bahu tayā moghapurisa, apuññaṃ pasutaṃ, yo tvaṃ paduṭṭhacitto vadhakacitto tathāgatassa lohitaṃ uppādesī’’ti. Tato paṭṭhāya bhagavato aphāsu jātaṃ. Bhikkhū cintayiṃsu – ‘‘ayaṃ vihāro ujjaṅgalo visamo, bahūnaṃ khattiyādīnañceva pabbajitānañca anokāso’’ti. Te tathāgataṃ mañcasivikāya ādāya maddakucchiṃ nayiṃsu. Tena vuttaṃ – ‘‘tena kho pana samayena bhagavato pādo sakalikāya khato hotī’’ti.

Bhusāti balavatiyo. Sudanti nipātamattaṃ. Dukkhanti sukhapaṭikkhepo. Tibbāti bahalā. Kharāti pharusā. Kaṭukāti tikhiṇā. Asātāti amadhurā. Na tāsu mano appeti, na tā manaṃ appāyanti vaḍḍhentīti amanāpā. Sato sampajānoti vedanādhivāsanasatisampajaññena samannāgato hutvā. Avihaññamānoti apīḷiyamāno, samparivattasāyitāya vedanānaṃ vasaṃ agacchanto.

Sīhaseyyanti ettha kāmabhogiseyyā, petaseyyā, sīhaseyyā, tathāgataseyyāti catasso seyyā. Tattha ‘‘yebhuyyena, bhikkhave, kāmabhogī sattā vāmena passena sentī’’ti ayaṃ kāmabhogiseyyā. Tesu hi yebhuyyena dakkhiṇapassena sayāno nāma natthi. ‘‘Yebhuyyena, bhikkhave, petā uttānā sentī’’ti ayaṃ petaseyyā. Appamaṃsalohitattā hi aṭṭhisaṅghāṭajaṭitā ekena passena sayituṃ na sakkonti, uttānāva senti. ‘‘Yebhuyyena, bhikkhave, sīho migarājā naṅguṭṭhaṃ antarasatthimhi anupakkhipitvā dakkhiṇena passena setī’’ti ayaṃ sīhaseyyā. Tejussadattā hi sīho migarājā dve purimapāde ekasmiṃ, ‘pacchimapāde ekasmiṃ ṭhāne ṭhapetvā naṅguṭṭhaṃ antarasatthimhi pakkhipitvā purimapādapacchimapādanaṅguṭṭhānaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkhetvā dvinnaṃ purimapādānaṃ matthake sīsaṃ ṭhapetvā sayati, divasampi sayitvā pabujjhamāno na utrasanto pabujjhati, sīsaṃ pana ukkhipitvā purimapādādīnaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkheti’. Sace kiñci ṭhānaṃ vijahitvā ṭhitaṃ hoti, ‘‘nayidaṃ tuyhaṃ jātiyā, na sūrabhāvassa anurūpa’’nti anattamano hutvā tattheva sayati, na gocarāya pakkamati. Avijahitvā ṭhite pana ‘‘tuyhaṃ jātiyā ca sūrabhāvassa ca anurūpamida’’nti haṭṭhatuṭṭho uṭṭhāya sīhavijambhitaṃ vijambhitvā kesarabhāraṃ vidhunitvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamati. Catutthajjhānaseyyā pana ‘‘tathāgataseyyā’’ti vuccati. Tāsu idha sīhaseyyā āgatā. Ayañhi tejussadairiyāpathattā uttamaseyyā nāma.


第八章
在第八处，指的是“柔软的肚子”，这是一个名为“柔软肚子”的园林。因为在阿阇多萨图的肚子里，他的母亲说：“这个胎儿将成为国王的敌人。与我有什么关系呢？”为了让胎儿出生，肚子被压迫了。因此称之为“柔软肚子”。而由于给予动物安乐之处，因此被称为“动物的给予”。
在那个时候，事情是这样的——德瓦达托为了阿阇多萨图，雇佣了弓箭手和护财者，企图对佛陀的生命造成威胁，无法成功后，他便说：“我将用手杀死他。”于是他爬上了吉吉卡山，举起了巨大的石块，意图说道：“愿戈达玛这个修行者被粉碎。”然而，伟大的力量是承载着五头大象的力量。这个地方是佛陀的生命受到威胁的地方，石头向佛陀的身体降落，像是从空中落下的石头，落到佛陀的脚下，像是受到巨大锤子的击打。佛陀向上看着德瓦达托，便对他说：“你这个无用的人，罪孽深重，你这个心怀恶意的杀手，竟然让我的鲜血流出。”从那时起，佛陀便没有再受到伤害。比丘们思考：“这个寺庙是不平常的，许多王族和出家人都没有地方可去。”于是，他们把佛陀带到高座上。于是说：“在那个时候，佛陀的脚被完全压到了。”
“强壮的”是指强大的。轻微的只是轻微的落下。苦是指快乐的对立。尖锐是指厚重的。粗糙是指严厉的。苦涩是指辛辣的。无味是指没有甜味的。对他们来说，心情不会少，也不会因他们而减少，因此称为“心不悦”。清醒是指通过感受的觉知而获得的觉醒。未受压迫是指没有受到压迫，未被压迫的感受不会被压迫。
“狮子的卧具”在这里是指欲望的卧具、鬼的卧具、狮子的卧具、如来卧具，共有四种卧具。在这里，“比丘们，通常欲望的众生在左边睡觉”是指欲望的卧具。因为在这些卧具中，通常在右边躺着的并不存在。“比丘们，鬼魂通常直卧”是指鬼的卧具。由于微小的红色血液，骨骼缠绕着，无法在一个地方直卧，通常是直卧。“比丘们，狮子王在没有把爪子放在右边的情况下，通常在右边睡觉”是指狮子的卧具。由于它的威严，狮子王在两只前脚的一个地方，放下后脚的一个地方，爪子放在前后脚之间，保持着位置，白天也在睡觉，即便醒来也不会惊慌，然而它会抬起头来，注意到前后脚的安置。如果有任何地方被忽视，便会感到“不适合你的种族，不适合你的风度”，心中不悦，便会在那里继续睡觉，而不会离开自己的领地。而在未被忽视的情况下，便会感到“这与你的种族和风度相符”，于是立刻就会醒来，抖动身体，摇动鬃毛，发出三声狮吼，便会离开自己的领地。而第四禅的卧具被称为“如来卧具”。在这里，狮子的卧具被提及。这是因为它的光辉和威严而被称为最佳的卧具。


Pāde pādanti dakkhiṇapāde vāmapādaṃ. Accādhāyāti atiādhāya, īsakaṃ atikkamma ṭhapetvā . Gopphakena hi gopphake jāṇunā vā jāṇumhi saṅghaṭṭiyamāne abhiṇhaṃ vedanā uppajjati, cittaṃ ekaggaṃ na hoti, seyyā aphāsukā hoti. Yathā na saṅghaṭṭeti, evaṃ atikkamma ṭhapite vedanā nuppajjati, cittaṃ ekaggaṃ hoti, seyyā phāsu hoti. Tasmā evaṃ nipajji. Sato sampajānoti sayanapariggāhakasatisampajaññena samannāgato. ‘‘Uṭṭhānasañña’’nti panettha na vuttaṃ, gilānaseyyā hesā tathāgatassa.

Sattasatāti imasmiṃ sutte sabbāpi tā devatā gilānaseyyaṭṭhānaṃ āgatā. Udānaṃ udānesīti gilānaseyyaṃ āgatānaṃ domanassena bhavitabbaṃ siyā. Imāsaṃ pana tathāgatassa vedanādhivāsanaṃ disvā, ‘‘aho buddhānaṃ mahānubhāvatā! Evarūpāsu nāma vedanāsu vattamānāsu vikāramattampi natthi, sirīsayane alaṅkaritvā ṭhapitasuvaṇṇarūpakaṃ viya aniñjamānena kāyena nipanno, idānissa adhikataraṃ mukhavaṇṇo virocati, ābhāsampanno puṇṇacando viya sampati vikasitaṃ viya ca aravindaṃ assa mukhaṃ sobhati, kāyepi vaṇṇāyatanaṃ idāni susammaṭṭhakañcanaṃ viya vippasīdatī’’ti udānaṃ udapādi.

Nāgovata bhoti, ettha bhoti dhammālapanaṃ. Balavantaṭṭhena nāgo. Nāgavatāti nāgabhāvena. Sīho vatātiādīsu asantāsanaṭṭhena sīho. Byattaparicayaṭṭhena kāraṇākāraṇajānanena vā ājānīyo. Appaṭisamaṭṭhena nisabho. Gavasatajeṭṭhako hi usabho, gavasahassajeṭṭhako vasabho, gavasatasahassajeṭṭhako nisabhoti vuccati. Bhagavā pana appaṭisamaṭṭhena āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti. Tenevatthena idha ‘‘nisabho’’ti vutto. Dhuravāhaṭṭhena dhorayho. Nibbisevanaṭṭhena danto.

Passāti aniyamitāṇatti. Samādhinti arahattaphalasamādhiṃ. Suvimuttanti phalavimuttiyā suvimuttaṃ. Rāgānugataṃ pana cittaṃ abhinataṃ nāma hoti, dosānugataṃ apanataṃ. Tadubhayapaṭikkhepena na cābhinataṃ na cāpanatanti āha. Na ca sasaṅkhāraniggayhavāritagatanti na sasaṅkhārena sappayogena kilese niggahetvā vāritavataṃ, kilesānaṃ pana chinnattā vataṃ phalasamādhinā samāhitanti attho. Atikkamitabbanti viheṭhetabbaṃ ghaṭṭetabbaṃ. Adassanāti aññāṇā. Aññāṇī hi andhabālova evarūpe satthari aparajjheyyāti devadattaṃ ghaṭṭayamānā vadanti.

Pañcavedāti itihāsapañcamānaṃ vedānaṃ dhārakā. Sataṃ samanti vassasataṃ. Tapassīti tapanissitakā hutvā. Caranti carantā. Na sammāvimuttanti sacepi evarūpā brāhmaṇā vassasataṃ caranti, cittañca nesaṃ sammā vimuttaṃ na hoti. Hīnattarūpā na pāraṃ gamā teti hīnattasabhāvā te nibbānaṅgamā na honti. ‘‘Hīnattharūpā’’tipi pāṭho, hīnatthajātikā parihīnatthāti attho. Taṇhādhipannāti taṇhāya ajjhotthaṭā. Vatasīlabaddhāti ajavatakukkuravatādīhi ca vatehi tādiseheva ca sīlehi baddhā. Lūkhaṃ tapanti pañcātapatāpanaṃ kaṇṭakaseyyādikaṃ tapaṃ. Idāni sā devatā sāsanassa niyyānikabhāvaṃ kathentī na mānakāmassātiādimāha. Taṃ vuttatthamevāti. Aṭṭhamaṃ.

9. Paṭhamapajjunnadhītusuttavaṇṇanā



第八章
“脚的脚”是指右脚或左脚。覆盖是指极度覆盖，超越了小的部分。因为在小腿与小腿相碰撞时，常常会产生痛苦，心思无法集中，卧具便会变得不舒服。若不相碰撞，超越小腿的痛苦便不会产生，心思会集中，卧具便会变得舒服。因此，应如此卧。清醒而有觉知是指通过对感受的觉知而获得的觉知。“起身的念头”在此并未提及，病者的卧具是这样。
在这部经中，这些天神们都来到病者的卧具处。对于病者的卧具，应该有不快的情绪。看到这些，佛陀便感叹：“哦，佛陀们的伟大威力啊！在这样的感受中，竟然没有任何变化，仿佛像是装饰得体的金色容器，毫不动摇地安坐，现今他的面容更加光辉，像是圆满的月亮般显现，盛开如莲花般的面容闪耀，身体的光辉此时如同璀璨的金色般闪耀。”这便产生了感叹。
“如大象般”是指在这里的教义。因其强大而称为大象。“如大象般”是指作为大象的存在。在狮子等的情况下，是指不安稳的狮子。因其力量的积累，因因果的知识而称为“可知”。因不平等而称为“狮子”。伟大的牛是指第一等的牛，伟大的牛是指千头牛的首领，伟大的牛是指百头牛的首领。佛陀则是以不平等的方式称为“牛”。因此在这里称为“牛”。在负重的情况下，称为“驮重的”。
“看见”是指无约束的状态。正定是指阿罗汉果的正定。善解脱是指通过果的解脱而获得的解脱。然而，因贪欲而随之而来的心是被称为“心不安定”的，因仇恨而随之而来的心是被称为“心下沉”的。对这两者的对立，不会被称为“心安定”或“心下沉”。而且也不会因有分别而被称为“无分别”，或因有分别而被称为“有分别”，因而被称为“无分别”。因此，因烦恼而被称为“无分别”。如同盲人和愚蠢的人在这样的教义上不应犯错。
“五种经典”是指历史上五种经典的持有者。百年是指一百年。修行者是指以修行为依托的人。行走是指行走的人。若这些修行者在一百年中行走，心思却未能正解脱，则他们的心思不会真正解脱。因其低劣而不可能达到彼岸，因其低劣的本性，他们不会成为涅槃的对象。“低劣的”也是如此，低劣的生存状态是指低劣的本质。因欲望而被执着是指因欲望而被吸引。因不持戒而被束缚，像是被狗束缚着，因而被束缚在这样的戒律之中。轻微的修行是指五种修行的轻微修行。现在，那些天神们讲述着教法的引导，非因名利而讲述。如此说便是指前面所述的内容。第八章。
9.《第一次应理经》的注释。

39. Navame pajjunnassa dhītāti pajjunnassa nāma vassavalāhakadevarañño cātumahārājikassa dhītā. Abhivandeti bhagavā tumhākaṃ pāde vandāmi. Cakkhumatāti pañcahi cakkhūhi cakkhumantena tathāgatena. Dhammo anubuddhoti, ‘‘idaṃ mayā pubbe paresaṃ santike kevalaṃ sutaṃyeva āsī’’ti vadati. Sāhaṃ dānīti, sā ahaṃ idāni. Sakkhi jānāmīti, paṭivedhavasena paccakkhameva jānāmi. Vigarahantāti, ‘‘hīnakkharapadabyañjano’’ti vā ‘‘aniyyāniko’’ti vā evaṃ garahantā. Roruvanti, dve roruvā – dhūmaroruvo ca jālaroruvo ca. Tattha dhūmaroruvo visuṃ hoti, jālaroruvoti pana avīcimahānirayassevetaṃ nāmaṃ. Tattha hi sattā aggimhi jalante jalante punappunaṃ ravaṃ ravanti, tasmā so ‘‘roruvo’’ti vuccati. Ghoranti dāruṇaṃ. Khantiyā upasamena upetāti ruccitvā khamāpetvā gahaṇakhantiyā ca rāgādiupasamena ca upetāti. Navamaṃ.

10. Dutiyapajjunnadhītusuttavaṇṇanā

40. Dasame dhammañcāti ca saddena saṅghañca, iti tīṇi ratanāni namassamānā idhāgatāti vadati. Atthavatīti, atthavatiyo. Bahunāpi kho tanti yaṃ dhammaṃ sā abhāsi, taṃ dhammaṃ bahunāpi pariyāyena ahaṃ vibhajeyyaṃ. Tādiso dhammoti, tādiso hi ayaṃ bhagavā dhammo, taṃsaṇṭhito tappaṭibhāgo bahūhi pariyāyehi vibhajitabbayuttakoti dasseti. Lapayissāmīti, kathayissāmi. Yāvatā me manasā pariyattanti yattakaṃ mayā manasā pariyāpuṭaṃ, tassatthaṃ divasaṃ avatvā madhupaṭalaṃ pīḷentī viya muhutteneva saṃkhittena kathessāmi. Sesaṃ uttānamevāti. Dasamaṃ.

Satullapakāyikavaggo catuttho.

5. Ādittavaggo

1. Ādittasuttavaṇṇanā

41. Ādittavaggassa paṭhame jarāya maraṇena cāti desanāsīsametaṃ, rāgādīhi pana ekādasahi aggīhi loko ādittova. Dānenāti dānacetanāya. Dinnaṃ hoti sunīhatanti dānapuññacetanāhi dāyakasseva hoti gharasāmikassa viya nīhatabhaṇḍakaṃ, tenetaṃ vuttaṃ. Corā harantīti adinne bhoge corāpi haranti rājānopi, aggipi ḍahati, ṭhapitaṭṭhānepi nassanti. Antenāti maraṇena. Sarīraṃ sapariggahanti sarīrañceva corādīnaṃ vasena avinaṭṭhabhoge ca. Saggamupetīti vessantaramahārājādayo viya sagge nibbattatīti. Paṭhamaṃ.

2. Kiṃdadasuttavaṇṇanā



第九章
“第九位的女儿”是指名为“降雨之神”的四大天王的女儿。佛陀向他们致敬：“我向你们的双足致敬。”“有眼力者”是指用五只眼睛看见的有智慧的如来。法被称为“被觉知的”，他说：“这在我之前只是在他人面前听闻而已。”我现在说：“我确实知道。”我知道是指通过直接的体验而获得的知识。“被指责者”是指“低劣的、劣质的言辞”或“卑劣的”这样被指责的。哀号是指两种哀号——烟雾的哀号和网状的哀号。在这里，烟雾的哀号是指特定的，而网状的哀号则是指无间地狱的名称。在那里，众生在火中不断的燃烧，因此称为“哀号”。可怕是指严酷的。因忍耐而获得的安宁是指经过忍耐后得到的安宁，经过放下后得到的安宁，以及通过放下贪欲等而获得的安宁。第九章。
第十章
“法和僧”是指三宝的敬礼，称为“三宝的敬礼”。“有意义的”是指有意义的存在。虽然我说了很多，但我将以多种方式来阐述这法。这样的法，确实是佛陀所说的，依此而建立的法应以多种方式来阐述。“我将说”是指我将进行讲述。“我将以我心所能涵盖的范围为限，像是用蜜饼来挤压一样，简短地讲述。”其余的则是简略的。第十章。
“善巧方便”的章节第四。
5.《火焰经》的注释。
第十一章
“在火焰章节的第一处，因衰老和死亡而有教导的意思，然而因贪欲等而有十二种火焰的世界。”因施舍而生，是指施舍的心意。给予的东西是指通过善意的施舍而获得的，像是家主的储藏室被妥善保管，因此说了这句话。“盗贼夺走”是指在未施舍的财物上，盗贼也会夺走，国王也会夺走，火焰也会烧毁，放置的地方也会消失。“因死亡”是指因死亡而消失。“身体与财物”是指身体与因盗贼等而失去的财物。“生于天上”是指像是天王等生于天界。第十一章。
2.《何为法》的注释。

42. Dutiye annadoti yasmā atibalavāpi dve tīṇi bhattāni abhutvā uṭṭhātuṃ na sakkoti, bhutvā pana dubbalopi hutvā balasampanno hoti, tasmā ‘‘annado balado’’ti āha. Vatthadoti yasmā surūpopi duccoḷo vā acoḷo vā virūpo hoti ohīḷito duddasiko, vatthacchanno devaputto viya sobhati , tasmā ‘‘vatthado hoti vaṇṇado’’ti āha. Yānadoti hatthiyānādīnaṃ dāyako. Tesu pana –

‘‘Na hatthiyānaṃ samaṇassa kappati,

Na assayānaṃ, na rathena yātuṃ;

Idañca yānaṃ samaṇassa kappati,

Upāhanā rakkhato sīlakhandha’’nti.

Tasmā chattupāhanakattarayaṭṭhimañcapīṭhānaṃ dāyako, yo ca maggaṃ sodheti, nisseṇiṃ karoti, setuṃ karoti, nāvaṃ paṭiyādeti, sabbopi yānadova hoti. Sukhado hotīti yānassa sukhāvahanato sukhado nāma hoti. Cakkhudoti andhakāre cakkhumantānampi rūpadassanābhāvato dīpado cakkhudo nāma hoti, anuruddhatthero viya dibbacakkhu sampadampi labhati.

Sabbadado hotīti sabbesaṃyeva balādīnaṃ dāyako hoti. Dve tayo gāme piṇḍāya caritvā kiñci aladdhā āgatassāpi sītalāya pokkharaṇiyā nhāyitvā patissayaṃ pavisitvā muhuttaṃ mañce nipajjitvā uṭṭhāya nisinnassa hi kāye balaṃ āharitvā pakkhittaṃ viya hoti. Bahi vicarantassa ca kāye vaṇṇāyatanaṃ vātātapehi jhāyati, patissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya muhuttaṃ nipannassa ca visabhāgasantati vūpasammati, sabhāgasantati okkamati, vaṇṇāyatanaṃ āharitvā pakkhittaṃ viya hoti. Bahi vicarantassa pāde kaṇṭako vijjhati, khāṇu paharati, sarīsapādiparissayo ceva corabhayañca uppajjati, patissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya nipannassa sabbete parissayā na honti, dhammaṃ sajjhāyantassa dhammapītisukhaṃ, kammaṭṭhānaṃ manasikarontassa upasamasukhaṃ uppajjati. Tathā bahi vicarantassa ca sedā muccanti, akkhīni phandanti, senāsanaṃ pavisanakkhaṇe kūpe otiṇṇo viya hoti, mañcapīṭhādīni na paññāyanti. Muhuttaṃ nisinnassa pana akkhipasādo āharitvā pakkhitto viya hoti, dvārakavāṭavātapānamañcapīṭhādīni paññāyanti. Tena vuttaṃ – ‘‘so ca sabbadado hoti, yo dadāti upassaya’’nti.

Amataṃdado ca so hotīti paṇītabhojanassa pattaṃ pūrento viya amaraṇadānaṃ nāma deti. Yo dhammamanusāsatīti yo dhammaṃ anusāsati, aṭṭhakathaṃ katheti, pāḷiṃ vāceti, pucchitapañhaṃ vissajjeti, kammaṭṭhānaṃ ācikkhati, dhammassavanaṃ karoti, sabbopesa dhammaṃ anusāsati nāma. Sabbadānānañca idaṃ dhammadānameva agganti veditabbaṃ. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Sabbadānaṃ dhammadānaṃ jināti,

Sabbarasaṃ dhammaraso jināti;

Sabbaratiṃ dhammarati jināti,

Taṇhakkhayo sabbadukkhaṃ jinātī’’ti. (dha. pa. 354); Dutiyaṃ;

3. Annasuttavaṇṇanā

43. Tatiye abhinandantīti patthenti. Bhajatīti upagacchati, cittagahapatisīvalittherādike viya pacchato anubandhati. Tasmāti yasmā idhaloke paraloke ca annadāyakameva anugacchati, tasmā. Sesaṃ uttānamevāti. Tatiyaṃ.

4. Ekamūlasuttavaṇṇanā

44. Catutthe ekamūlanti avijjā taṇhāya mūlaṃ, taṇhā avijjāya. Idha pana taṇhā adhippetā. Dvīhi sassatucchedadiṭṭhīhi āvaṭṭatīti dvirāvaṭṭā. Sā ca rāgādīhi tīhi malehi timalā. Tatrāssā moho sahajātakoṭiyā malaṃ hoti, rāgadosā upanissayakoṭiyā. Pañca pana kāmaguṇā assā pattharaṇaṭṭhānā, tesu sā pattharatīti pañcapattharā. Sā ca apūraṇīyaṭṭhena samuddo. Ajjhattikabāhiresu panesā dvādasāyatanesu āvaṭṭati parivaṭṭatīti dvādasāvaṭṭā. Apatiṭṭhaṭṭhena pana pātāloti vuccatīti. Ekamūlaṃ…pe… pātālaṃ, atari isi, uttari samatikkamīti attho. Catutthaṃ.

5. Anomasuttavaṇṇanā



第九章
“第二”是指因为即使非常强壮的人也无法在吃了两三餐之后起身，但吃饱后即使变得虚弱也会变得强壮，因此说“给予食物使人强壮”。“衣物”是指即使是美丽的衣物也可能会肮脏或不整洁，遮盖得体的天神般的外表，因此说“衣物和美丽”。“交通工具”是指大象、马等的给予者。在这些中——
“对于大象的交通工具是不适合的，
对于马的交通工具，也不适合乘坐；
而这个交通工具是适合修行者的，
是保护修行者的法的部分。”
因此，伞、交通工具、座位的给予者，能够清理道路、修建桥梁、提供船只，所有这些都被称为交通工具。因其带来快乐而被称为“快乐的给予者”。“眼睛”是指在黑暗中，即使是有眼力的人也因为看不到形象而被称为“灯光的眼睛”，如阿努鲁达长老所获得的天眼。
“给予一切”是指成为一切力量的给予者。即便在两个或三个村庄乞食而一无所获，回来的时候，洗澡在凉爽的池塘中，短暂地在床上休息，起身坐下时，身体的力量就像被放置的物品一样。外出行走时，身体的光辉因风和热而减弱，进入房间后，关上门，短暂地坐下时，身体的光辉会恢复，光辉的身体就像被放置的物品一样。外出时，脚上会有刺痛，膝盖会受到撞击，蛇和盗贼的恐惧也会出现，但进入房间后，关上门，坐下时，所有的恐惧都不会存在，修习法的人会感受到法的快乐，专注于修行的人会感受到内心的安宁。外出行走时，汗水会流下，眼睛会眨动，进入床铺的那一瞬间就像跌入深渊，床、座位等都不会显现。短暂坐下时，眼睛的光辉就像被放置的物品一样，门口的风和热的影响也会显现。因此说：“他也是给予一切的，谁给予安宁。”
“给予不朽”的人是指像盛装美味食物一样，给予不死的礼物。谁教导法的人，讲解注释，朗读经典，回答提问，讲述修行，听闻法的人，所有这些都是教导法的人。所有给予中，这个法的给予是最上乘的。也曾说过——
“所有的给予中，法的给予胜过，
所有的味道中，法的味道胜过；
所有的快乐中，法的快乐胜过，
欲望的灭尽胜过一切痛苦。”
（《法句经》第354句）第九章；
3.《食物经》的注释。
第十章
“第三”是指期望、渴望。“分配”是指接近，像是心的掌控者西瓦利长老等在后面跟随。因此说，因为在这个世间和彼岸，给予食物的人是唯一的，所以说了这句话。其余的则是简略的。第十章。
4.《根本经》的注释。
第十一章
“第四”是指根本是无明，欲望是根本，欲望是无明。在这里，欲望是指欲望的本质。因两个永恒毁灭的观点而轮回，因此被称为双重轮回。它也因贪欲等三种污垢而有污垢。在那里，因无明的自然产生的污垢，因贪欲的过失而有过失。五种感官的欲望是指欲望的根源，因此被称为五种欲望。它是因未充满而如海洋。内在和外在的则在十二处中轮回，因此被称为十二轮回。因不稳定而被称为“地狱”。根本……等……地狱，超越智者，超越一切。第十一章。
5.《无我经》的注释。

45. Pañcame anomanāmanti sabbaguṇasamannāgatattā avekallanāmaṃ, paripūranāmanti attho. Nipuṇatthadassinti bhagavā saṇhasukhume khandhantarādayo atthe passatīti nipuṇatthadassī. Paññādadanti anvayapaññādhigamāya paṭipadaṃ kathanavasena paññāya dāyakaṃ. Kāmālaye asattanti pañcakāmaguṇālaye alaggaṃ. Kamamānanti bhagavā mahābodhimaṇḍeyeva ariyamaggena gato, na idāni gacchati, atītaṃ pana upādāya idaṃ vuttaṃ. Mahesinti mahantānaṃ sīlakkhandhādīnaṃ esitāraṃ pariyesitāranti. Pañcamaṃ.

6. Accharāsuttavaṇṇanā



第五章
“五”是指因具备所有善德而被称为“无所不包”，意为“圆满”。“精妙的法则”是指佛陀透彻地洞察细微的五蕴等法义，因此被称为“精妙的法则”。“智慧的给予者”是指因智慧的获得而具备的道路，因而被称为“智慧的给予者”。“不贪欲于五欲”是指不执著于五种感官的欲望之处。“如同行为者”是指佛陀亲自走上了菩提树下的圣道，而不是现在走的，而是基于过去的执著而说的。“伟大的”是指追求伟大者的道德和其他的追求者。第六章。
provided by EasyChat

46. Chaṭṭhe accharāgaṇasaṅghuṭṭhanti ayaṃ kira devaputto satthusāsane pabbajitvā vattapaṭipattiṃ pūrayamāno pañcavassakāle pavāretvā dvemātikaṃ paguṇaṃ katvā kammākammaṃ uggahetvā cittarucitaṃ kammaṭṭhānaṃ uggaṇhitvā sallahukavuttiko araññaṃ pavisitvā yo bhagavatā majjhimayāmo sayanassa koṭṭhāsoti anuññāto. Tasmimpi sampatte ‘‘pamādassa bhāyāmī’’ti mañcakaṃ ukkhipitvā rattiñca divā ca nirāhāro kammaṭṭhānameva manasākāsi.

Athassa abbhantare satthakavātā uppajjitvā jīvitaṃ pariyādiyiṃsu. So dhurasmiṃyeva kālamakāsi. Yo hi koci bhikkhu caṅkame caṅkamamāno vā ālambanatthambhaṃ nissāya ṭhito vā caṅkamakoṭiyaṃ cīvaraṃ sīse ṭhapetvā nisinno vā nipanno vā parisamajjhe alaṅkatadhammāsane dhammaṃ desento vā kālaṃ karoti, sabbo so dhurasmiṃ kālaṃ karoti nāma. Iti ayaṃ caṅkamane kālaṃ katvā upanissayamandatāya āsavakkhayaṃ appatto tāvatiṃsabhavane mahāvimānadvāre niddāyitvā pabujjhanto viya paṭisandhiṃ aggahesi. Tāvadevassa suvaṇṇatoraṇaṃ viya tigāvuto attabhāvo nibbatti.

Antovimāne sahassamattā accharā taṃ disvā, ‘‘vimānasāmiko devaputto āgato, ramayissāma na’’nti tūriyāni gahetvā parivārayiṃsu. Devaputto na tāva cutabhāvaṃ jānāti, pabbajitasaññīyeva accharā oloketvā vihāracārikaṃ āgataṃ mātugāmaṃ disvā lajjī. Paṃsukūliko viya upari ṭhitaṃ ghanadukūlaṃ ekaṃsaṃ karonto aṃsakūṭaṃ paṭicchādetvā indriyāni okkhipitvā adhomukho aṭṭhāsi. Tassa kāyavikāreneva tā devatā ‘‘samaṇadevaputto aya’’nti ñatvā evamāhaṃsu – ‘‘ayya, devaputta, devaloko nāmāyaṃ, na samaṇadhammassa karaṇokāso, sampattiṃ anubhavanokāso’’ti. So tatheva aṭṭhāsi. Devatā ‘‘na tāvāyaṃ sallakkhetī’’ti tūriyāni paggaṇhiṃsu. So tathāpi anolokentova aṭṭhāsi.

Athassa sabbakāyikaṃ ādāsaṃ purato ṭhapayiṃsu. So chāyaṃ disvā cutabhāvaṃ ñatvā, ‘‘na mayā imaṃ ṭhānaṃ patthetvā samaṇadhammo kato, uttamatthaṃ arahattaṃ patthetvā kato’’ti sampattiyā vippaṭisārī ahosi, ‘‘suvaṇṇapaṭaṃ paṭilabhissāmī’’ti takkayitvā yuddhaṭṭhānaṃ otiṇṇamallo mūlakamuṭṭhiṃ labhitvā viya. So – ‘‘ayaṃ saggasampatti nāma sulabhā, buddhānaṃ pātubhāvo dullabho’’ti cintetvā vimānaṃ apavisitvāva asambhinneneva sīlena accharāsaṅghaparivuto dasabalassa santikaṃ āgamma abhivādetvā ekamantaṃ ṭhito imaṃ gāthaṃ abhāsi.

Tattha accharāgaṇasaṅghuṭṭhanti accharāgaṇena gītavāditasaddehi saṅghositaṃ. Pisācagaṇasevitanti tameva accharāgaṇaṃ pisācagaṇaṃ katvā vadati. Vananti nandanavanaṃ sandhāya vadati. Ayañhi niyāmacittatāya attano garubhāvena devagaṇaṃ ‘‘devagaṇo’’ti vattuṃ na roceti. ‘‘Pisācagaṇo’’ti vadati. Nandanavanañca ‘‘nandana’’nti avatvā ‘‘mohana’’nti vadati . Kathaṃ yātrā bhavissatīti kathaṃ niggamanaṃ bhavissati, kathaṃ atikkamo bhavissati, arahattassa me padaṭṭhānabhūtaṃ vipassanaṃ ācikkhatha bhagavāti vadati.

Atha bhagavā ‘‘atisallikhateva ayaṃ devaputto, kiṃ nu kho ida’’nti? Āvajjento attano sāsane pabbajitabhāvaṃ ñatvā – ‘‘ayaṃ accāraddhavīriyatāya kālaṃ katvā devaloke nibbatto, ajjāpissa caṅkamanasmiṃyeva attabhāvo asambhinnena sīlena āgato’’ti cintesi. Buddhā ca akatābhinivesassa ādikammikassa akataparikammassa antevāsino cittakāro bhittiparikammaṃ viya – ‘‘sīlaṃ tāva sodhehi, samādhiṃ bhāvehi, kammassakatapaññaṃ ujuṃ karohī’’ti paṭhamaṃ pubbabhāgappaṭipadaṃ ācikkhanti, kārakassa pana yuttapayuttassa arahattamaggapadaṭṭhānabhūtaṃ saṇhasukhumaṃ suññatāvipassanaṃyeva ācikkhanti, ayañca devaputto kārako abhinnasīlo, eko maggo assa anāgatoti suññatāvipassanaṃ ācikkhanto ujuko nāmātiādimāha.


第六章
“第六”是指“天女的聚集”，这是因为这位天神在遵循佛陀的教导下，经过五年的修行，完成了两项重要的功德，掌握了因果法则，学习了适合的修行方法，进入了寂静的森林。于是他在到达那时，心中生起了“我害怕懈怠”的念头，抬起了床垫，白天和夜晚都保持空腹，专注于修行。
此时，内心的教导涌现出来，生命被包围。他在艰难的时刻离世。因为无论任何比丘，无论是走动还是站立，依靠支撑而站立，或在行走的过程中，将袈裟放在头上坐下或躺下，在众人中间讲法，都会在艰难的时刻离世。因此，这位行者在行走中度过了时光，因依靠不坚固的支撑而未能达到涅槃，仿佛在天界的门口沉沉入睡，像是被唤醒的那一刻，他意识到了再生的来临。于是他如同金色的门框般地复生。
在那天宫的内部，成千上万的天女看到这一幕，便说：“天神来了，我们要享受乐趣。”于是她们拿起乐器围绕着他。天神并不知道自己会灭亡，只是因为看到修行者的身影而感到害羞。像是一个穿着厚重衣物的乞丐，他遮住了自己的眼睛，低下头，心中感到羞愧。那些天女看到他的身体变化，便说：“这位修行者天神啊，天界是这样的，无法进行修行的地方，无法享受快乐的地方。”他就这样静静地站着。天女们说：“他并没有察觉到这一点。”于是她们又拿起乐器。
随后，她们将所有的身体都放在了他面前。他看到影子，意识到自己的灭亡，便说：“我并不是在这个地方修行的，而是达到最上乘的涅槃。”因而他感到失落，想着：“我会得到金色的布料。”于是他走向战场，仿佛抓住了根本的力量。他想：“这真是难得的天界的财富，成佛的机会是稀有的。”于是他进入了天宫，凭借着不失的戒律，围绕着天女们，来到十力的佛陀面前，恭敬地站在一旁，吟唱了这一首诗。
在这里，“天女的聚集”是指由天女们的歌声和乐器的声音所组成的合唱。被称为“鬼神的聚集”，是将同样的天女称为鬼神。这里是指“乐园”的意思。因为在规定的心境中，因自身的沉重而不愿称为“天神”，所以称为“鬼神”。而“乐园”则被称为“迷人的地方”。“旅行将会如何？”是指将如何出行，如何超越，佛陀请教我关于涅槃的见解。
于是佛陀说：“这位天神似乎很执着，究竟是什么呢？”他思索着自己的修行，意识到：“他因努力而在天界重生，现在仍在行走的状态。”佛陀思考着：“这位天神是因不执着而重生的，今天的身躯也依然是未被破坏的。”佛陀告诫那些修行者：“首先要清净戒律，培养定力，明白因果法则。”这是指第一阶段的修行，而对那些有能力的人来说，正确的修行方法是深刻的内观，因而这位天神是修行者，未来将会是一个修行者，因此他讲述了内观的道理。


Tattha ujukoti kāyavaṅkādīnaṃ abhāvato aṭṭhaṅgiko maggo ujuko nāma. Abhayā nāma sā disāti nibbānaṃ sandhāyāha. Tasmiṃ hi kiñci bhayaṃ natthi, taṃ vā pattassa bhayaṃ natthīti ‘‘abhayā nāma sā disā’’ti vuttaṃ. Ratho akūjanoti aṭṭhaṅgiko maggova adhippeto. Yathā hi pākatikaratho akkhe vā anabbhañjite atirekesu vā manussesu abhiruḷhesu kūjati viravati, na evaṃ ariyamaggo. So hi ekappahārena caturāsītiyāpi pāṇasahassesu abhiruhantesu na kūjati na viravati. Tasmā ‘‘akūjano’’ti vutto. Dhammacakkehi saṃyutoti kāyikacetasikavīriyasaṅkhātehi dhammacakkehi saṃyutto.

Hirīti ettha hiriggahaṇena ottappampi gahitameva hoti. Tassa apālamboti yathā bāhirakarathassa rathe ṭhitānaṃ yodhānaṃ apatanatthāya dārumayaṃ apālambanaṃ hoti, evaṃ imassa maggarathassa ajjhattabahiddhāsamuṭṭhānaṃ hirottappaṃ apālambanaṃ. Satyassaparivāraṇanti rathassa sīhacammādiparivāro viya imassāpi maggarathassa sampayuttā sati parivāraṇaṃ. Dhammanti lokuttaramaggaṃ . Sammādiṭṭhipurejavanti vipassanāsammādiṭṭhipurejavā assa pubbayāyikāti sammādiṭṭhipurejavo, taṃ sammādiṭṭhipurejavaṃ. Yathā hi paṭhamataraṃ rājapurisehi kāṇakuṇiādīnaṃnīharaṇena magge sodhite pacchā rājā nikkhamati, evamevaṃ vipassanā sammādiṭṭhiyā aniccādivasena khandhādīsu sodhitesu pacchā bhūmiladdhavaṭṭaṃ parijānamānā maggasammādiṭṭhi uppajjati. Tena vuttaṃ ‘‘dhammāhaṃ sārathiṃ brūmi, sammādiṭṭhipurejava’’nti.

Iti bhagavā desanaṃ niṭṭhāpetvā avasāne cattāri saccāni dīpesi. Desanāpariyosāne devaputto sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Yathā hi rañño bhojanakāle attano mukhappamāṇe kabaḷe ukkhitte aṅke nisinno putto attano mukhappamāṇeneva tato kabaḷaṃ karoti, evamevaṃ bhagavati arahattanikūṭena desanaṃ desentepi sattā attano upanissayānurūpena sotāpattiphalādīni pāpuṇanti. Ayampi devaputto sotāpattiphalaṃ patvā bhagavantaṃ gandhādīhi pūjetvā pakkāmīti. Chaṭṭhaṃ.

7. Vanaropasuttavaṇṇanā

47. Sattame dhammaṭṭhā sīlasampannāti ke dhammaṭṭhā, ke sīlasampannāti pucchati. Bhagavā imaṃ pañhaṃ thāvaravatthunā dīpento ārāmaropātiādimāha. Tattha ārāmaropāti pupphārāmaphalārāmaropakā. Vanaropāti sayaṃjāte aropimavane sīmaṃ parikkhipitvā cetiyabodhicaṅkamanamaṇḍapakuṭileṇarattiṭṭhānadivāṭṭhānānaṃ kārakā chāyūpage rukkhe ropetvā dadamānāpi vanaropāyeva nāma. Setukārakāti visame setuṃ karonti, udake nāvaṃ paṭiyādenti . Papanti pānīyadānasālaṃ. Udapānanti yaṃkiñci pokkharaṇītaḷākādiṃ. Upassayanti vāsāgāraṃ. ‘‘Upāsaya’’ntipi pāṭho.

Sadā puññaṃ pavaḍḍhatīti na akusalavitakkaṃ vā vitakkentassa niddāyantassa vā pavaḍḍhati. Yadā yadā pana anussarati, tadā tadā tassa vaḍḍhati. Imamatthaṃ sandhāya ‘‘sadā puññaṃ pavaḍḍhatī’’ti vuttaṃ. Dhammaṭṭhā sīlasampannāti tasmiṃ dhamme ṭhitattā tenapi sīlena sampannattā dhammaṭṭhā sīlasampannā. Atha vā evarūpāni puññāni karontānaṃ dasa kusalā dhammā pūrenti, tesu ṭhitattā dhammaṭṭhā. Teneva ca sīlena sampannattā sīlasampannāti. Sattamaṃ.

8. Jetavanasuttavaṇṇanā



第七章
“第七”是指“法的处所”，即是指那些具备戒律的人。佛陀在此为了解释这个问题，提到“果园的种植”。在这里，果园的种植是指花卉、果实的种植。对于“森林的种植”，是指在自然生长的森林中，围绕着圣地、菩提树、僧伽等地方的种植。对于“桥的建设”，是指在崎岖的地方修建桥梁，为船只提供停靠的地方。对于“水源的提供”，是指为饮水提供的场所。对于“水源”，是指任何水池、塘等的地方。对于“住所”，是指居住的房屋。
“常常增长善行”是指不生起恶念或者在睡觉时也不生起恶念。每当回忆时，每当回忆时，善行就会增长。为此说“常常增长善行”。“法的处所”和“具备戒律的人”是指在法中站立，因此具备戒律的人。或者说，做这样的善行的人，十种善法充满于他们，因此在法中站立。因而因戒律的充实而称为“具备戒律的人”。第七章。
第八章
“第八”是指“在杰达瓦那”。

48. Aṭṭhame idaṃ hi taṃ jetavananti anāthapiṇḍiko devaputto jetavanassa ceva buddhādīnañca vaṇṇabhaṇanatthaṃ āgato evamāha. Isisaṅghanisevitanti bhikkhusaṅghanisevitaṃ.

Evaṃ paṭhamagāthāya jetavanassa vaṇṇaṃ kathetvā idāni ariyamaggassa kathento kammaṃ vijjātiādimāha. Tattha kammanti maggacetanā. Vijjāti maggapaññā. Dhammoti samādhipakkhikā dhammā. Sīlaṃ jīvitamuttamanti sīle patiṭṭhitassa jīvitaṃ uttamanti dasseti. Atha vā vijjāti diṭṭhisaṅkappā. Dhammoti vāyāmasatisamādhayo. Sīlanti vācākammantājīvā. Jīvitamuttamanti etasmiṃ sīle ṭhitassa jīvitaṃ nāma uttamaṃ. Etena maccā sujjhantīti etena aṭṭhaṅgikamaggena sattā visujjhanti.

Tasmāti yasmā maggena sujjhanti, na gottadhanehi, tasmā. Yoniso vicine dhammanti upāyena samādhipakkhiyadhammaṃ vicineyya. Evaṃ tattha visujjhatīti evaṃ tasmiṃ ariyamagge visujjhati. Atha vā yoniso vicine dhammanti upāyena pañcakkhandhadhammaṃ vicineyya. Evaṃ tattha visujjhatīti evaṃ tesu catūsu saccesu visujjhati.

Idāni sāriputtattherassa vaṇṇaṃ kathento sāriputtovātiādimāha. Tattha sāriputtovāti avadhāraṇavacanaṃ, etehi paññādīhi sāriputtova seyyoti vadati. Upasamenāti kilesaupasamena . Pāraṃ gatoti nibbānaṃ gato. Yo koci nibbānaṃ patto bhikkhu, so etāvaparamo siyā, na therena uttaritaro nāma atthīti vadati. Sesaṃ uttānamevāti. Aṭṭhamaṃ.

9. Maccharisuttavaṇṇanā

49. Navame maccharinoti maccherena samannāgatā. Ekacco hi attano vasanaṭṭhāne bhikkhuṃ hatthaṃ pasāretvāpi na vandati, aññattha gato vihāraṃ pavisitvā sakkaccaṃ vanditvā madhurapaṭisanthāraṃ karoti – ‘‘bhante, amhākaṃ vasanaṭṭhānaṃ nāgacchatha, sampanno padeso, paṭibalā mayaṃ ayyānaṃ yāgubhattādīhi upaṭṭhānaṃ kātu’’nti. Bhikkhū ‘‘saddho ayaṃ upāsako’’ti yāgubhattādīhi saṅgaṇhanti. Atheko thero tassa gāmaṃ gantvā piṇḍāya carati. So taṃ disvā aññena vā gacchati, gharaṃ vā pavisati. Sacepi sammukhībhāvaṃ āgacchati, hatthena vanditvā – ‘‘ayyassa bhikkhaṃ detha, ahaṃ ekena kammena gacchāmī’’ti pakkamati. Thero sakalagāmaṃ caritvā tucchapattova nikkhamati. Idaṃ tāva mudumacchariyaṃ nāma, yena samannāgato adāyakopi dāyako viya paññāyati. Idha pana thaddhamacchariyaṃ adhippetaṃ, yena samannāgato bhikkhūsu piṇḍāya paviṭṭhesu, ‘‘therā ṭhitā’’ti vutte, ‘‘kiṃ mayhaṃ pādā rujjantī’’tiādīni vatvā silāthambho viya khāṇuko viya ca thaddho hutvā tiṭṭhati, sāmīcimpi na karoti. Kadariyāti idaṃ maccharinoti padasseva vevacanaṃ. Mudukampi hi macchariyaṃ ‘‘macchariya’’nteva vuccati, thaddhaṃ pana kadariyaṃ nāma. Paribhāsakāti bhikkhū gharadvāre ṭhite disvā, ‘‘kiṃ tumhe kasitvā āgatā, vapitvā, lāyitvā? Mayaṃ attanopi na labhāma, kuto tumhākaṃ, sīghaṃ nikkhamathā’’tiādīhi saṃtajjakā. Antarāyakarāti dāyakassa saggantarāyo, paṭiggāhakānaṃ lābhantarāyo, attano upaghātoti imesaṃ antarāyānaṃ kārakā.

Samparāyoti paraloko. Ratīti pañcakāmaguṇarati. Khiḍḍāti kāyikakhiḍḍādikā tividhā khiḍḍā. Diṭṭhe dhammesa vipākoti tasmiṃ nibbattabhavane diṭṭhe dhamme esa vipāko. Samparāye ca duggatīti ‘‘yamalokaṃ upapajjare’’ti vutte samparāye ca duggati.

Vadaññūti bhikkhū gharadvāre ṭhitā kiñcāpi tuṇhīva honti, atthato pana – ‘‘bhikkhaṃ dethā’’ti vadanti nāma. Tatra ye ‘‘mayaṃ pacāma, ime pana na pacanti, pacamāne patvā alabhantā kuhiṃ labhissantī’’ti? Deyyadhammaṃ saṃvibhajanti, te vadaññū nāma. Pakāsantīti vimānappabhāya jotanti. Parasambhatesūti parehi sampiṇḍitesu. Samparāye ca suggatīti, ‘‘ete saggā’’ti evaṃ vuttasamparāye sugati. Ubhinnampi vā etesaṃ tato cavitvā puna samparāyepi duggatisugatiyeva hotīti. Navamaṃ.

10. Ghaṭīkārasuttavaṇṇanā



第八章
“第八”是指“在杰达瓦那”。这是因为无主之财的天神来到杰达瓦那，为了描述佛陀及其弟子的光辉而说的。是指“被贤士所供养”，即被比丘团所供养。
因此在第一句中，描述了杰达瓦那的光辉，现在开始讲述圣道的内容，提到“法的行为”。在这里，“法”是指道的意念。“智慧”是指道的智慧。“法”是指与禅定相关的法。“戒”是指以戒律为基础的生命，显示出有戒律的生命是上等的。或者说，“智慧”是指见解的意图。“法”是指精进、正念、禅定等。“戒”是指言语、行为、生活的戒律。“生命是上等的”是指在此戒律中生存的生命是最优越的。通过此，众生因死亡而解脱，因而说“通过八正道，众生得以解脱”。
因此，由于通过圣道而解脱，不是通过种族和财富，所以说：“因而”。“要深思法”是指有智慧地思考与禅定相关的法。这样在圣道中得以解脱。或者说，“要深思法”是指有智慧地思考五蕴的法。这样在这四个真理中得以解脱。
现在开始讲述舍利弗尊者的光辉，提到“舍利弗尊者”。在这里，“舍利弗尊者”是指强调的说法，通过这些智慧等，舍利弗尊者是最优秀的。至于“安静”，是指内心的安宁。“到达彼岸”是指达到涅槃。任何获得涅槃的比丘，他的地位可能是最高的，不能说他比尊者更高。其余的都是强调的意思。第八章。
第九章
“第九”是指“吝啬的”。即是指被吝啬所充斥的。因为有些比丘在自己的住处，伸出手也不礼敬，而是去其他地方的寺院，恭敬地礼敬，然后进行亲切的交谈——“尊者，请不要来我们住处，我们的地方很富饶，我们有能力为尊者准备食物。”比丘们便说：“这个居士很有信心。”于是有一位长老前往那个村子乞食。他看到这个居士，便转身离去，或者进入房子。如果他真的走到面前，伸手礼敬——“请给尊者施食，我会因某种原因离开。”长老走遍整个村庄，空着碗离开。这种行为被称为温和的吝啬，因而被认为连施舍者也像施舍者一样。在这里，所指的是严厉的吝啬，因而在比丘们乞食时，被称为“长老在这里”，便说：“我的脚痛。”等话，像石头一样，像土块一样，严厉地站着，甚至不做适当的事。吝啬的意思就是这个吝啬。温和的吝啬被称为“吝啬”，而严厉的被称为吝啬。被称为“吝啬”的比丘们在家门口站着，便说：“你们是从哪里来的，收获了什么，种了什么？我们自己都没有得到，你们从哪里来的，快点离开。”等话，便变得愤怒。因而造成了施舍者的恶果，接受者的利益，自己受到的伤害等这些障碍。
“来世”是指来世的世界。“乐趣”是指五种感官的乐趣。“游戏”是指身体的游戏等三种游戏。“在见法的果报”是指在生起的世间中，见法的果报。“在来世也会堕落”是指“会落入地狱”等在来世也会堕落。
“聪明的”是指在家门口的比丘，虽然沉默，但实际上会说：“请施舍。”在这里，谁说：“我们在煮食，而他们却不煮食，煮食时没有得到，会在哪里得到？”分配给他人，便被称为聪明的。“显现”是指通过天上的光辉照耀。“被他人压迫”是指被他人压迫。因而在来世也会落入恶道。无论是这两者，落入来世的恶道与善道都是如此。第九章。
第十章
“第十”是指“造器者”。

50. Dasame upapannāseti nibbattivasena upagatā. Vimuttāti avihābrahmalokasmiṃ upapattisamanantarameva arahattaphalavimuttiyā vimuttā. Mānusaṃ dehanti idha pañcorambhāgiyasaṃyojanāni eva vuttāni. Dibbayoganti pañca uddhambhāgiyasaṃyojanāni. Upaccagunti atikkamiṃsu. Upakotiādīni tesaṃ therānaṃ nāmāni. Kusalī bhāsasī tesanti, ‘‘kusala’’nti idaṃ vacanaṃ imassa atthīti kusalī, tesaṃ therānaṃ tvaṃ kusalaṃ anavajjaṃ bhāsasi, thomesi pasaṃsasi , paṇḍitosi devaputtāti vadati. Taṃ te dhammaṃ idhaññāyāti te therā taṃ dhammaṃ idha tumhākaṃ sāsane jānitvā. Gambhīranti gambhīratthaṃ. Brahmacārī nirāmisoti nirāmisabrahmacārī nāma anāgāmī, anāgāmī ahosinti attho. Ahuvāti ahosi. Sagāmeyyoti ekagāmavāsī. Pariyosānagāthā saṅgītikārehi ṭhapitāti. Dasamaṃ.

Ādittavaggo pañcamo.

6. Jarāvaggo

1. Jarāsuttavaṇṇanā

51. Jarāvaggassa paṭhame sādhūti laddhakaṃ bhaddakaṃ. Sīlaṃ yāva jarāti iminā idaṃ dasseti – yathā muttāmaṇirattavatthādīni ābharaṇāni taruṇakāleyeva sobhanti, jarājiṇṇakāle tāni dhārento ‘‘ayaṃ ajjāpi bālabhāvaṃ pattheti, ummattako maññe’’ti vattabbataṃ āpajjati , na evaṃ sīlaṃ. Sīlañhi niccakālaṃ sobhati. Bālakālepi hi sīlaṃ rakkhantaṃ ‘‘kiṃ imassa sīlenā’’ti? Vattāro natthi. Majjhimakālepi mahallakakālepīti.

Saddhāsādhu patiṭṭhitāti hatthāḷavakacittagahapatiādīnaṃ viya maggena āgatā patiṭṭhitasaddhā nāma sādhu. Paññā narānaṃ ratananti ettha cittīkataṭṭhādīhi ratanaṃ veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ –

‘‘Yadi cittīkatanti ratanaṃ, nanu bhagavā cittīkato purisasīho, ye ca loke cittīkatā, tesaṃ cittīkato bhagavā. Yadi ratikaranti ratanaṃ, nanu bhagavā ratikaro purisasīho, tassa vacanena carantā jhānaratisukhena abhiramanti. Yadi atulyanti ratanaṃ, nanu bhagavā atulo purisasīho. Na hi sakkā tuletuṃ guṇehi guṇapāramiṃ gato. Yadi dullabhanti ratanaṃ, nanu bhagavā dullabho purisasīho. Yadi anomasattaparibhoganti ratanaṃ, nanu bhagavā anomo sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanenā’’ti.

Idha pana dullabhapātubhāvaṭṭhena paññā ‘‘ratana’’nti vuttaṃ. Puññanti puññacetanā, sā hi arūpattā pariharituṃ na sakkāti. Paṭhamaṃ.

2. Ajarasāsuttavaṇṇanā

52. Dutiye ajarasāti ajīraṇena, avipattiyāti attho. Sīlañhi avipannameva sādhu hoti, vipannasīlaṃ ācariyupajjhāyādayopi na saṅgaṇhanti, gatagataṭṭhāne niddhamitabbova hotīti. Dutiyaṃ.

3. Mittasuttavaṇṇanā

53. Tatiye satthoti saddhiṃcaro, jaṅghasattho vā sakaṭasattho vā. Mittanti roge uppanne pāṭaṅkiyā vā aññena vā yānena haritvā khemantasampāpanena mittaṃ. Sake ghareti attano gehe . Tathārūpe roge jāte puttabhariyādayo jigucchanti, mātā pana asucimpi candanaṃ viya maññati. Tasmā sā sake ghare mittaṃ. Sahāyo atthajātassāti uppannakiccassa yo taṃ kiccaṃ vahati nittharati, so kiccesu saha ayanabhāvena sahāyo mittaṃ, surāpānādisahāyā pana na mittā. Samparāyikanti samparāyahitaṃ. Tatiyaṃ.

4. Vatthusuttavaṇṇanā

54. Catutthe puttā vatthūti mahallakakāle paṭijagganaṭṭhena puttā patiṭṭhā. Paramoti aññesaṃ akathetabbassapi guyhassa kathetabbayuttatāya bhariyā paramo sakhā nāma. Catutthaṃ.

5-7. Paṭhamajanasuttādivaṇṇanā

55. Pañcame vidhāvatīti parasamuddādigamanavasena ito cito ca vidhāvati. Pañcamaṃ.

56. Chaṭṭhe dukkhāti vaṭṭadukkhato. Chaṭṭhaṃ.

57. Sattame parāyaṇanti nipphatti avassayo. Sattamaṃ.

8. Uppathasuttavaṇṇanā



第九章
“第九”是指“再生的”，即是指因再生而到达的。解脱是指在无色天界中，因获得阿罗汉果而获得的解脱。人类的身体是指这里所说的五种束缚。神的修行是指五种上层的束缚。超越是指超越了这些束缚。“上座”等等是那些尊者的名字。善行的说法是指“善”的话语，意味着“善行”的意思是指善行的意义，你称呼这些尊者为善行、值得赞美、聪明的天神。那些尊者在此法中知道了这一法。深邃是指深邃的意义。出家人是指无欲的出家人，意为已经达到无欲。曾经是指曾经存在。单一的村落是指居住在同一村落的人。结尾的诗句是由唱诵者所设定。第九章。
第十章
“第十”是指“衰老的”。

58. Aṭṭhame rāgo uppathoti sugatiñca nibbānañca gacchantassa amaggo. Rattindivakkhayoti rattidivehi, rattidivesu vā khīyati. Itthī malanti sesaṃ bāhiramalaṃ bhasmakhārādīhi dhovitvā sakkā sodhetuṃ, mātugāmamalena duṭṭho pana na sakkā suddho nāma kātunti itthī ‘‘mala’’nti vuttā. Etthāti ettha itthiyaṃ pajā sajjati. Tapoti indriyasaṃvaradhutaṅgaguṇavīriyadukkarakārikānaṃ nāmaṃ, idha pana ṭhapetvā dukkarakārikaṃ sabbāpi kilesasantāpikā paṭipadā vaṭṭati. Brahmacariyanti methunavirati. Aṭṭhamaṃ.

9. Dutiyasuttavaṇṇanā

59. Navame kissa cābhiratoti kismiṃ abhirato. Dutiyāti sugatiñceva nibbānañca gacchantassa dutiyikā. Paññā cenaṃ pasāsatīti paññā etaṃ purisaṃ ‘‘idaṃ karohi, idaṃ mākarī’’ti anusāsati. Navamaṃ.

10. Kavisuttavaṇṇanā

60. Dasame chando nidānanti gāyattiādiko chando gāthānaṃ nidānaṃ. Pubbapaṭṭhāpanagāthā ārabhanto hi ‘‘kataracchandena hotū’’ti ārabhati . Viyañjananti jananaṃ. Akkharaṃ hi padaṃ janeti, padaṃ gāthaṃ janeti, gāthā atthaṃ pakāsetīti. Nāmasannissitāti samuddādipaṇṇattinissitā. Gāthā ārabhanto hi samuddaṃ vā pathaviṃ vā yaṃ kiñci nāmaṃ nissayitvāva ārabhati. Āsayoti patiṭṭhā. Kavito hi gāthā pavattanti. So tāsaṃ patiṭṭhā hotīti. Dasamaṃ.

Jarāvaggo chaṭṭho.

7. Addhavaggo

1. Nāmasuttavaṇṇanā

61. Addhavaggassa paṭhame nāmaṃ sabbaṃ addhabhavīti nāmaṃ sabbaṃ abhibhavati anupatati. Opapātikena vā hi kittimena vā nāmena mutto satto vā saṅkhāro vā natthi. Yassapi hi rukkhassa vā pāsāṇassa vā ‘‘idaṃ nāma nāma’’nti na jānanti, anāmakotveva tassa nāmaṃ hoti. Paṭhamaṃ.

2-3. Cittasuttādivaṇṇanā

62. Dutiye sabbeva vasamanvagūti ye cittassa vasaṃ gacchanti, tesaṃyeva anavasesapariyādānametaṃ. Dutiyaṃ.

63. Tatiyepi eseva nayo. Tatiyaṃ.

4-5. Saṃyojanasuttādivaṇṇanā

64. Catutthe kiṃ su saṃyojanoti kiṃ saṃyojano kiṃ bandhano? Vicāraṇanti vicaraṇā pādāni. Bahuvacane ekavacanaṃ kataṃ. Vitakkassa vicāraṇanti vitakko tassa pādā. Catutthaṃ.

65. Pañcamepi eseva nayo. Pañcamaṃ.

6. Attahatasuttavaṇṇanā

66. Chaṭṭhe kenassubbhāhatoti kena abbhāhato. Su-kāro nipātamattaṃ. Icchādhūpāyitoti icchāya āditto. Chaṭṭhaṃ.

7-9. Uḍḍitasuttādivaṇṇanā

67. Sattame taṇhāya uḍḍitoti taṇhāya ullaṅghito. Cakkhuñhi taṇhārajjunā āvunitvā rūpanāgadante uḍḍitaṃ, sotādīni saddādīsūti taṇhāya uḍḍito loko. Maccunā pihitoti anantare attabhāve kataṃ kammaṃ na dūraṃ ekacittantaraṃ, balavatiyā pana māraṇantikavedanāya pabbatena viya otthaṭattā sattā taṃ na bujjhantīti ‘‘maccunā pihito loko’’ti vuttaṃ. Sattamaṃ.

68. Aṭṭhame sveva pañho devatāya heṭṭhupariyāyavasena pucchito. Aṭṭhamaṃ.

69. Navame sabbaṃ uttānameva. Navamaṃ.

10. Lokasuttavaṇṇanā

70. Dasame kismiṃ loko samuppannoti kismiṃ uppanne loko uppannoti pucchati. Chasūti chasu ajjhattikesu āyatanesu uppannesu uppannoti vuccati. Chasu kubbatīti tesuyeva chasu santhavaṃ karoti. Upādāyāti tāniyeva ca upādāya āgamma paṭicca pavattati. Vihaññatīti tesuyeva chasu vihaññati pīḷiyati. Iti ajjhattikāyatanavasena ayaṃ pañho āgato, ajjhattikabāhirānaṃ pana vasena āharituṃ vaṭṭati. Chasu hi ajjhattikāyatanesu uppannesu ayaṃ uppanno nāma hoti, chasu bāhiresu santhavaṃ karoti, channaṃ ajjhattikānaṃ upādāya chasu bāhiresu vihaññatīti. Dasamaṃ.

Addhavaggo sattamo.

8. Chetvāvaggo

1. Chetvāsuttavaṇṇanā



第八章
“第八”是指“欲望的道路”，即是指在通往善道和涅槃的过程中。夜与昼的变化是指在夜与昼之间的消逝。在女性的污秽中，其他的外在污垢，如灰土等可以被洗净，但由于母亲的污垢而受到污染，因此无法被称为清净，所以说“女性是污垢”。在这里，指的是在女性中生起的众生。修行是指对感官的约束、苦行、精进等的修持，除此之外，所有的修行都围绕着烦恼的熄灭。梵行是指对情欲的克制。第八章。
第九章
“第九”是指“第二个”，即是指在通往善道和涅槃的过程中。智慧对这个人说：“你要这样做，这样不要做。”第九章。
第十章
“第十”是指“诗的来源”，即是指诗歌的起源。开头的诗句是指“以何种诗的情感开始”。如同修辞一样，字词产生了，词句产生了，诗句阐明了意义。名称是指依赖于海洋等的名称。开头的诗句是指依赖于海洋或土地等的名称。意图是指基础。因而诗句是由这些流派所产生的。它们的基础在于此。第十章。
第六章
“第六”是指“衰老的”。

71. Chetvāvaggassa paṭhame chetvāti vadhitvā. Sukhaṃ setīti kodhapariḷāhena aparidayhamānattā sukhaṃ sayati. Na socatīti kodhavināsena vinaṭṭhadomanassattā na socati. Visamūlassāti dukkhavipākassa . Madhuraggassāti kuddhassa paṭikujjhitvā, akkuṭṭhassa paccakkositvā, pahaṭassa ca paṭipaharitvā sukhaṃ uppajjati, taṃ sandhāya madhuraggoti vutto. Imasmiṃ hi ṭhāne pariyosānaṃ agganti vuttaṃ. Ariyāti buddhādayo. Paṭhamaṃ.

2. Rathasuttavaṇṇanā

72. Dutiye paññāyati etenāti paññāṇaṃ. Dhajo rathassāti mahantasmiṃ hi saṅgāmasīse dūratova dhajaṃ disvā ‘‘asukarañño nāma ayaṃ ratho’’ti ratho pākaṭo hoti. Tena vuttaṃ ‘‘dhajo rathassa paññāṇa’’nti. Aggipi dūratova dhūmena paññāyati. Coḷaraṭṭhaṃ paṇḍuraṭṭhanti evaṃ raṭṭhampi raññā paññāyati. Cakkavattirañño dhītāpi pana itthī ‘‘asukassa nāma bhariyā’’ti bhattāraṃ patvāva paññāyati. Tasmā dhūmo paññāṇamagginotiādi vuttaṃ. Dutiyaṃ.

3. Vittasuttavaṇṇanā

73. Tatiye saddhīdha vittanti yasmā saddho saddhāya muttamaṇiādīnipi vittāni labhati, tissopi kulasampadā, cha kāmasaggāni, nava brahmaloke patvā pariyosāne amatamahānibbānadassanampi labhati, tasmā maṇimuttādīhi vittehi saddhāvittameva seṭṭhaṃ. Dhammoti dasakusalakammapatho. Sukhamāvahatīti sabbampi sāsavānāsavaṃ asaṃkiliṭṭhasukhaṃ āvahati. Sādutaranti lokasmiṃ loṇambilādīnaṃ sabbarasānaṃ saccameva madhurataraṃ. Saccasmiṃ hi ṭhitā sīghavegaṃ nadimpi nivattenti, visampi nimmaddenti, aggimpi paṭibāhanti, devampi vassāpenti, tasmā taṃ sabbarasānaṃ madhurataranti vuttaṃ. Paññājīviṃ jīvitamāhu seṭṭhanti yo paññājīvī gahaṭṭho samāno pañcasu sīlesu patiṭṭhāya salākabhattādīni paṭṭhapetvā paññāya jīvati, pabbajito vā pana dhammena uppanne paccaye ‘‘idamattha’’nti paccavekkhitvā paribhuñjanto kammaṭṭhānaṃ ādāya vipassanaṃ paṭṭhapetvā ariyaphalādhigamavasena paññāya jīvati, taṃ paññājīviṃ puggalaṃ seṭṭhaṃ jīvitaṃ jīvatīti āhu. Tatiyaṃ.

4. Vuṭṭhisuttavaṇṇanā

74. Catutthe bījanti uppatantānaṃ sattavidhaṃ dhaññabījaṃ seṭṭhaṃ. Tasmiñhi uggate janapado khemo hoti subhikkho. Nipatatanti nipatantānaṃ meghavuṭṭhi seṭṭhā. Meghavuṭṭhiyañhi sati vividhāni sassāni uppajjanti, janapadā phītā honti khemā subhikkhā. Pavajamānānanti jaṅgamānaṃ padasā caramānānaṃ gāvo seṭṭhā. Tā nissāya hi sattā pañca gorase paribhuñjamānā sukhaṃ viharanti. Pavadatanti rājakulamajjhādīsu vadantānaṃ putto varo. So hi mātāpitūnaṃ anatthāvahaṃ na vadati.

Vijjāuppatataṃ seṭṭhāti purimapañhe kira sutvā samīpe ṭhitā ekā devatā ‘‘devate, kasmā tvaṃ etaṃ pañhaṃ dasabalaṃ pucchasi? Ahaṃ te kathessāmī’’ti attano khantiyā laddhiyā pañhaṃ kathesi. Atha naṃ itarā devatā āha – ‘‘yāva padhaṃsī vadesi devate yāva pagabbhā mukharā, ahaṃ buddhaṃ bhagavantaṃ pucchāmi. Tvaṃ mayhaṃ kasmā kathesī’’ti? Nivattetvā tadeva pañhaṃ dasabalaṃ pucchi. Athassā satthā vissajjento vijjā uppatatantiādimāha. Tattha vijjāti catumaggavijjā. Sā hi uppatamānā sabbākusaladhamme samugghāteti. Tasmā ‘‘uppatataṃ seṭṭhā’’ti vuttā. Avijjāti vaṭṭamūlakamahāavijjā. Sā hi nipatantānaṃ osīdantānaṃ varā. Pavajamānānanti padasā caramānānaṃ jaṅgamānaṃ anomapuññakkhettabhūto saṅgho varo. Tañhi tattha tattha disvā pasannacittā sattā sotthiṃ pāpuṇanti. Buddhoti yādiso putto vā hotu añño vā, yesaṃ kesañci vadamānānaṃ buddho varo. Tassa hi dhammadesanaṃ āgamma anekasatasahassānaṃ pāṇānaṃ bandhanamokkho hotīti. Catutthaṃ.

5. Bhītāsuttavaṇṇanā



第八章
“第八”是指“切断”，即是指通过杀戮而切断。快乐的安眠是因为愤怒的困扰而不再被灼烧而安然入睡。因愤怒的消失而不再悲伤。苦的果报是指苦的结果。愤怒的情绪是指在愤怒被抵制、被压制、被击打后，快乐随之而生，因此称为愤怒的情绪。在这个地方，最终的结果被称为最高的。圣者是指佛陀等。第八章。
第九章
“第九”是指“战车的”，即是指通过智慧而显现的。战车的旗帜是指在大战之中，从远处看到战车的旗帜，便会说“这是某个国王的战车”，因此战车被称为“战车的旗帜”。火焰也从远处显现。车臣国和白国也因此被国王所显现。转轮王的女儿也会说“这是某个国王的妻子”，因此被称为“火焰的智慧”。第九章。
第十章
“第十”是指“财富的”，因为信仰而获得财富。因为信仰而获得的如同最珍贵的宝石，获得三种财富，六种欲望，九种天界的果报，最终获得无上的涅槃。因此，宝石等财富中，信仰的财富是最为上等的。法是指十种善业的路径。快乐的生活是指所有的有味与无味的快乐都不被污染。真实的快乐是指在世间中，盐水等所有味道中，真实的味道是最甜美的。因为在真实中，迅速的河流也会退却，波浪也会平息，火焰也会被阻止，天神也会降雨，因此所有的味道中，真实的味道是最甜美的。智慧的生活被称为最好的。智慧的生活者，即使是家庭出家人，依靠五戒而建立，设置供养等，依靠智慧而生活；或者出家人也会在法的缘起中，反思“这是道理”，然后享用，持有修行，建立正念，最终获得圣果，因此被称为智慧的生活者。第十章。
第六章
“第六”是指“种子”，即是指在生长的众生中，最上等的谷物种子。在那里，兴起的国度是安全的，丰饶的。坠落的则是指降雨的最上等。降雨时，各种植物会兴起，国度也会安宁而丰饶。流动的则是指行走的牛群。依靠它们，众生在五头牛的供养下，快乐地生活。说话的则是指在王族中说话的儿子。他并不会对父母说出有害的话。
智慧的显现是指听到前面的问话时，有一位天神说：“天神，为什么你问这个问题？我来告诉你。”然后其他天神说：“你在说什么，我问的是佛陀。你为什么要告诉我？”于是转过身来再问这个问题。然后老师回答说：“智慧的显现是指四圣道的智慧。”它能破除一切恶法。因此说“显现的最上等”。无明是指轮回的根本无明。它是堕落的。流动的则是指行走的众生，像是无量的功德场。看到它们，心中欢喜的众生便能获得安宁。佛陀是指那样的儿子，或者是其他的，任何说出真理的人都是最上等的。通过他的法的教导，成千上万的众生都得以解脱。第十章。





5. Bhītāsuttavaṇṇanā

75. Pañcame kiṃsūdha bhītāti kiṃ bhītā? Maggo canekāyatanappavuttoti aṭṭhatiṃsārammaṇavasena anekehi kāraṇehi kathito. Evaṃ sante kissa bhītā hutvā ayaṃ janatā dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo aggahesīti vadati. Bhūripaññāti bahupañña ussannapañña. Paralokaṃ na bhāyeti imasmā lokā paraṃ lokaṃ gacchanto na bhāyeyya. Paṇidhāyāti ṭhapetvā. Bahvannapānaṃ gharamāvasantoti anāthapiṇḍikādayo viya bahvannapāne ghare vasanto. Saṃvibhāgīti accharāya gahitampi nakhena phāletvā parassa datvāva bhuñjanasīlo. Vadaññūti vuttatthameva.

Idāni gāthāya aṅgāni uddharitvā dassetabbāni – ‘‘vāca’’nti hi iminā cattāri vacīsucaritāni gahitāni, ‘‘manenā’’tipadena tīṇi manosucaritāni, ‘‘kāyenā’’ti padena tīṇi kāyasucaritāni. Iti ime dasa kusalakammapathā pubbasuddhiaṅgaṃ nāma. Bahvannapānaṃ gharamāvasantoti iminā yaññaupakkharo gahito. Saddhoti ekamaṅgaṃ, mudūti ekaṃ, saṃvibhāgīti ekaṃ, vadaññūti ekaṃ. Iti imāni cattāri aṅgāni sandhāya ‘‘etesu dhammesu ṭhito catūsū’’ti āha.

Aparopi pariyāyo – vācantiādīni tīṇi aṅgāni, bahvannapānanti iminā yaññaupakkharova gahito, saddho mudū saṃvibhāgī vadaññūti ekaṃ aṅgaṃ. Aparo dukanayo nāma hoti. ‘‘Vācaṃ manañcā’’ti idamekaṃ aṅgaṃ, ‘‘kāyena pāpāni akubbamāno, bahvannapānaṃ gharamāvasanto’’ti ekaṃ, ‘‘saddho mudū’’ti ekaṃ, ‘‘saṃvibhāgī vadaññū’’ti ekaṃ. Etesu catūsu dhammesu ṭhito dhamme ṭhito nāma hoti. So ito paralokaṃ gacchanto na bhāyati. Pañcamaṃ.

6. Najīratisuttavaṇṇanā

76. Chaṭṭhe nāmagottaṃ na jīratīti atītabuddhānaṃ yāvajjadivasā nāmagottaṃ kathiyati, tasmā na jīratīti vuccati. Porāṇā pana ‘‘addhāne gacchante na paññāyissati, jīraṇasabhāvo pana na hotiyevā’’ti vadanti. Ālasyanti ālasiyaṃ, yena ṭhitaṭṭhāne ṭhitova, nisinnaṭṭhāne nisinnova hoti, telepi uttarante ṭhitiṃ na karoti. Pamādoti niddāya vā kilesavasena vā pamādo. Anuṭṭhānanti kammasamaye kammakaraṇavīriyābhāvo. Asaṃyamoti sīlasaññamābhāvo vissaṭṭhācāratā. Niddāti soppabahulatā. Tāya gacchantopi ṭhitopi nisinnopi niddāyati, pageva nipanno. Tandīti aticchātādivasena āgantukālasiyaṃ. Te chiddeti tāni cha chiddāni vivarāni. Sabbasoti sabbākārena. Tanti nipātamattaṃ. Vivajjayeti vajjeyya jaheyya. Chaṭṭhaṃ.

7. Issariyasuttavaṇṇanā

77. Sattame satthamalanti malaggahitasatthaṃ. Kiṃ su harantaṃ vārentīti kaṃ harantaṃ nisedhenti. Vasoti āṇāpavattanaṃ. Itthīti avissajjanīyabhaṇḍattā ‘‘itthī bhaṇḍānamuttamaṃ, varabhaṇḍa’’nti āha. Atha vā sabbepi bodhisattā ca cakkavattino ca mātukucchiyaṃyeva nibbattantīti ‘‘itthī bhaṇḍānamuttama’’nti āha. Kodho satthamalanti kodho malaggahitasatthasadiso, paññāsatthassa vā malanti satthamalaṃ. Abbudanti vināsakāraṇaṃ, corā lokasmiṃ vināsakāti attho. Harantoti salākabhattādīni gahetvā gacchanto. Salākabhattādīni hi paṭṭhapitakāleyeva manussehi pariccattāni. Tesaṃ tāni haranto samaṇo piyo hoti, anāharante puññahāniṃ nissāya vippaṭisārino honti. Sattamaṃ.

8. Kāmasuttavaṇṇanā

78. Aṭṭhame attānaṃ na dadeti parassa dāsaṃ katvā attānaṃ na dadeyya ṭhapetvā sabbabodhisatteti vuttaṃ. Na pariccajeti sīhabyagghādīnaṃ na pariccajeyya sabbabodhisatte ṭhapetvāyevāti vuttaṃ. Kalyāṇanti saṇhaṃ mudukaṃ. Pāpikanti pharusaṃ vācaṃ. Aṭṭhamaṃ.

9. Pātheyyasuttavaṇṇanā

79. Navame saddhā bandhati pātheyyanti saddhaṃ uppādetvā dānaṃ deti, sīlaṃ rakkhati, uposathakammaṃ karoti, tenetaṃ vuttaṃ. Sirīti issariyaṃ. Āsayoti vasanaṭṭhānaṃ. Issariye hi abhimukhībhūte thalatopi jalatopi bhogā āgacchantiyeva. Tenetaṃ vuttaṃ. Parikassatīti parikaḍḍhati. Navamaṃ.

10. Pajjotasuttavaṇṇanā



害怕经注释
第五\节 他们说"害怕什么"？是害怕什么？道路和许多处所已经通过三十八种对象和多种原因被解说。在这种情况下，为什么这些人会接受六十二种见解？他说：具有广大智慧、智慧丰富的人不会害怕来世。暂且不说，住在有许多食物和饮料的房子里，像给孤独长者（阿那律陀）那样。慷慨的人即使用指甲撕开也会毫不犹豫地分享给他人。善于表达的人就是这个意思。
现在通过诗歌的部分来展示——"语言"一词包含了四种语言行为，"心"一词包含了三种心的行为，"身"一词包含了三种身体行为。这十种善业道被称为最初的净化部分。"住在有许多食物和饮料的房子里"这一部分包含了祭祀的准备。信、柔和、慷慨、善于表达各是一个部分。因此，他说"安住于这四种法中"。
另一种解释方式——"语言"等三个部分，"有许多食物和饮料"这一部分包含了祭祀的准备，信、柔和、慷慨、善于表达是一个部分。另一种二元方法是：将"语言和心"作为一个部分，"不做身体的恶行，住在有许多食物和饮料的房子里"作为一个部分，"信和柔和"作为一个部分，"慷慨和善于表达"作为一个部分。安住于这四种法中，被称为安住于法。他在前往来世时不会感到恐惧。第五节。
不衰老经注释
第六\节 名字和姓氏不会衰老，即过去诸佛的名字和姓氏直到今日都被传颂，因此说不会衰老。古人说："在时间流逝时不会被察觉，衰老的本质确实不存在"。懒惰即懒散，在站立的地方站立，在坐着的地方坐着，甚至连油灯也不会移动。放逸是因为睡眠或烦恼。不努力是指在工作时缺乏工作的精进。无约束是指缺乏戒律的约束，行为散漫。睡眠是过度嗜睡。无论是走着、站着、坐着，更不用说躺下，都会睡着。疲倦是因为过度饥饿等原因产生的暂时懒惰。这六个缺陷是六个裂缝。以各种方式。只是一个语气词。应当避免。第六节。
统治经注释
第七\节 被污秽所染的刀。阻止谁拿取？统治是指发布命令。女性是最珍贵的物品，因为不能被出售。或者，所有的菩萨和转轮王都在母亲的子宫中诞生，所以说"女性是最珍贵的物品"。愤怒像被污秽所染的刀，或者是智慧之刀的污秽。大灾难是毁灭的原因，盗贼是世间的毁灭者。拿取是指拿走施舍的食物等。这些食物在分发之初就已经被人们放弃。一个沙门拿走这些会受到喜爱，不拿走则因失去功德而感到悔恨。第七节。
欲望经注释
第八\节 不给予自己，除了所有的菩萨外，不会将自己变成他人的奴隶。不放弃，除了所有的菩萨外，不会放弃狮子、老虎等。善良是温和的。邪恶是粗鲁的言语。第八节。
资粮经注释
第九\节 信心系缚资粮，即产生信心，给予布施，守持戒律，修持斋戒。荣耀是统治。住所是居住地。当统治顺利时，无论是陆地还是水中，财富都会自然来到。被拉扯。第九节。
光明经注释

80. Dasame pajjototi padīpo viya hoti. Jāgaroti jāgarabrāhmaṇo viya hoti. Gāvo kamme sajīvānanti kammena saha jīvantānaṃ gāvova kamme kammasahāyā kammadutiyakā nāma honti. Gomaṇḍalehi saddhiṃ kasikammādīni nipphajjanti. Sītassa iriyāpathoti sītaṃ assa sattakāyassa iriyāpatho jīvitavutti. Sītanti naṅgalaṃ. Yassa hi naṅgalehi khettaṃ appamattakampi kaṭṭhaṃ na hoti, so kathaṃ jīvissatīti vadati. Dasamaṃ.

11. Araṇasuttavaṇṇanā

81. Ekādasame araṇāti nikkilesā. Vusitanti vusitavāso. Bhojissiyanti adāsabhāvo. Samaṇāti khīṇāsavasamaṇā. Te hi ekantena araṇā nāma. Vusitaṃ na nassatīti tesaṃ ariyamaggavāso na nassati. Parijānantīti puthujjanakalyāṇakato paṭṭhāya sekhā lokiyalokuttarāya pariññāya parijānanti. Bhojissiyanti khīṇāsavasamaṇānaṃyeva niccaṃ bhujissabhāvo nāma. Vandantīti pabbajitadivasato paṭṭhāya vandanti. Patiṭṭhitanti sīle patiṭṭhitaṃ . Samaṇīdhāti samaṇaṃ idha. Jātihīnanti api caṇḍālakulā pabbajitaṃ. Khattiyāti na kevalaṃ khattiyāva, devāpi sīlasampannaṃ samaṇaṃ vandantiyevāti. Ekādasamaṃ.

Chetvāvaggo aṭṭhamo.

Iti sāratthappakāsiniyā

Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Devatāsaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Devaputtasaṃyuttaṃ

1. Paṭhamavaggo

1. Paṭhamakassapasuttavaṇṇanā

82. Devaputtasaṃyuttassa paṭhame devaputtoti devānañhi aṅke nibbattā purisā devaputtā nāma, itthiyo devadhītaro nāma honti. Nāmavasena apākaṭāva ‘‘aññatarā devatā’’ti vuccati, pākaṭo ‘‘itthannāmo devaputto’’ti. Tasmā heṭṭhā ‘‘aññatarā devatā’’ti vatvā idha ‘‘devaputto’’ti vuttaṃ. Anusāsanti anusiṭṭhiṃ. Ayaṃ kira devaputto bhagavatā sambodhito sattame vasse yamakapāṭihāriyaṃ katvā tidasapure vassaṃ upagamma abhidhammaṃ desentena jhānavibhaṅge – ‘‘bhikkhūti samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhū’’ti (vibha. 510). Evaṃ bhikkhuniddesaṃ kathiyamānaṃ assosi. ‘‘Evaṃ vitakketha, mā evaṃ vitakkayittha, evaṃ manasikarotha, mā evaṃ manasākattha. Idaṃ pajahatha, idaṃ upasampajja viharathā’’ti (pārā. 19). Evarūpaṃ pana bhikkhuovādaṃ bhikkhuanusāsanaṃ na assosi. So taṃ sandhāya – ‘‘bhikkhuṃ bhagavā pakāsesi, no ca bhikkhuno anusāsa’’nti āha.

Tena hīti yasmā mayā bhikkhuno anusiṭṭhi na pakāsitāti vadasi, tasmā. Taññevettha paṭibhātūti tuyhevesā anusiṭṭhipakāsanā upaṭṭhātūti. Yo hi pañhaṃ kathetukāmo hoti, na ca sakkoti sabbaññutaññāṇena saddhiṃ saṃsanditvā kathetuṃ. Yo vā na kathetukāmo hoti, sakkoti pana kathetuṃ. Yo vā neva kathetukāmo hoti, kathetuṃ na ca sakkoti. Sabbesampi tesaṃ bhagavā pañhaṃ bhāraṃ na karoti. Ayaṃ pana devaputto kathetukāmo ceva, sakkoti ca kathetuṃ. Tasmā tasseva bhāraṃ karonto bhagavā evamāha. Sopi pañhaṃ kathesi.

Tattha subhāsitassa sikkhethāti subhāsitaṃ sikkheyya, catusaccanissitaṃ dasakathāvatthunissitaṃ sattatiṃsabodhipakkhiyanissitaṃ catubbidhaṃ vacīsucaritameva sikkheyya. Samaṇūpāsanassa cāti samaṇehi upāsitabbaṃ samaṇūpāsanaṃ nāma aṭṭhatiṃsabhedaṃ kammaṭṭhānaṃ, tampi sikkheyya bhāveyyāti attho. Bahussutānaṃ vā bhikkhūnaṃ upāsanampi samaṇūpāsanaṃ. Tampi ‘kiṃ, bhante, kusala’’ntiādinā pañhapucchanena paññāvuddhatthaṃ sikkheyya. Cittavūpasamassa cāti aṭṭhasamāpattivasena cittavūpasamaṃ sikkheyya. Iti devaputtena tisso sikkhā kathitā honti. Purimapadena hi adhisīlasikkhā kathitā, dutiyapadena adhipaññāsikkhā, cittavūpasamena adhicittasikkhāti evaṃ imāya gāthāya sakalampi sāsanaṃ pakāsitameva hoti. Paṭhamaṃ.

2. Dutiyakassapasuttavaṇṇanā



第十\节 光明就像灯火。觉醒就像觉悟的婆罗门。牛在工作中存活，像在工作中生活的牛一样，助力于工作的人被称为工作伙伴。与牛群一起，农业等工作得以完成。凉爽的生活方式是指凉爽的生存状态。凉爽即是安宁。对于那些在田地里，即便是微小的木柴也不会有，何以生存呢？这是他说的。第十节。
避难所经注释
第十一\节 避难所即是无污垢。居住是指有住处。食物是指不施舍。修行者是指已断恶见的修行者。他们确实是完全的避难所。居住的地方不会消失，因此他们的圣道不会消失。了解是指从凡人的善行出发，修行者对于世俗和超世俗的智慧有所了解。食物是指已断恶见的修行者的持续施舍。敬礼是指从出家之日开始敬礼。坚固是指以戒为基础。修行者的意思是指修行者在此。种姓低贱的也能出家。王族并不只有王族，天神也会尊敬有戒律的修行者。第十一节。
第八部分的结束。
这是《杂阿含经》注释中的
《天神经》注释已完成。
天神经
第一部分
第一卡萨帕经注释
在《天神经》的第一部分，天神是指在天神的怀抱中诞生的人，称为天神的儿子，女性被称为天女。根据名字不明显的被称为“某位天神”，而明显的被称为“某位天神的儿子”。因此，在下面说“某位天神”，在这里说“天神的儿子”。教导是指指示。这位天神是由佛陀在第七年时，施展双重神通，进入天城，讲解《阿毗达摩》中的禅修分解——“比丘是指称为比丘的，接受比丘的称号”（《阿毗达摩》510）。在讲述比丘的定义时，他听到了：“这样思考，不要这样思考，这样专注，不要这样专注。放下这个，安住在这个上面”（《法集》19）。然而，他并没有听到这样的比丘教诲。因此，针对这一点，他说：“佛陀显现了比丘，但并未教导比丘”。
因此，因为你说我并未显现比丘的教导，所以说。这里的教导是指你们的教导显现。若有人想要阐述问题，却无法与全知者相联系。若有人不想阐述问题，仍然可以阐述。若有人既不想阐述问题，又无法阐述。佛陀对所有这些人并未施加负担。然而，这位天神既想阐述，亦能阐述。因此，佛陀在承载他的负担时如此说道。他也阐述了问题。
在那儿，善言的学习是指学习善言，建立于四圣谛、十法的基础、七十种觉悟的基础、四种口业的修习。修行者的崇拜是指修行者应当被崇拜的修行者，包含三十八种修行方法，也应当学习和修习。对于博学的比丘，修行者的崇拜也是如此。通过“什么，尊者，善法”的提问来学习智慧。心的安宁是指通过八种定的方式来学习心的安宁。因此，这位天神阐述了三种学习。因为在前面提到的有关于戒的学习，第二个是关于智慧的学习，心的安宁即是关于心的学习。通过这首诗，整个教义被清楚地阐明。第一节。
第二卡萨帕经注释

83. Dutiye jhāyīti dvīhi jhānehi jhāyī. Vimuttacittoti kammaṭṭhānavimuttiyā vimuttacitto. Hadayassānupattinti arahattaṃ. Lokassāti saṅkhāralokassa. Anissitoti taṇhādiṭṭhīhi anissito, taṇhādiṭṭhiyo vā anissito. Tadānisaṃsoti arahattānisaṃso. Idaṃ vuttaṃ hoti – arahattānisaṃso bhikkhu arahattaṃ patthento jhāyī bhaveyya, suvimuttacitto bhaveyya, lokassa udayabbayaṃ ñatvā anissito bhaveyya. Tantidhammo pana imasmiṃ sāsane pubbabhāgoti. Dutiyaṃ.

3-4. Māghasuttādivaṇṇanā

84. Tatiye māghoti sakkassetaṃ nāmaṃ. Sveva vattena aññe abhibhavitvā devissariyaṃ pattoti vatrabhū, vatranāmakaṃ vā asuraṃ abhibhavatīti vatrabhū. Tatiyaṃ.

85. Catutthaṃ vuttatthameva. Catutthaṃ.

5. Dāmalisuttavaṇṇanā

86. Pañcame na tenāsīsate bhavanti tena kāraṇena yaṃ kiñci bhavaṃ na pattheti. Āyatapaggaho nāmesa devaputto, khīṇāsavassa kiccavosānaṃ natthi. Khīṇāsavena hi ādito arahattappattiyā vīriyaṃ kataṃ , aparabhāge mayā arahattaṃ pattanti mā tuṇhī bhavatu, tatheva vīriyaṃ daḷhaṃ karotu parakkamatūti cintetvā evamāha.

Atha bhagavā ‘‘ayaṃ devaputto khīṇāsavassa kiccavosānaṃ akathento mama sāsanaṃ aniyyānikaṃ katheti, kiccavosānamassa kathessāmī’’ti cintetvā natthi kiccantiādimāha. Tīsu kira piṭakesu ayaṃ gāthā asaṃkiṇṇā. Bhagavatā hi aññattha vīriyassa doso nāma dassito natthi. Idha pana imaṃ devaputtaṃ paṭibāhitvā ‘‘khīṇāsavena pubbabhāge āsavakkhayatthāya araññe vasantena kammaṭṭhānaṃ ādāya vīriyaṃ kataṃ, aparabhāge sace icchati, karotu, no ce icchati, yathāsukhaṃ viharatū’’ti khīṇāsavassa kiccavosānadassanatthaṃ evamāha. Tattha gādhanti patiṭṭhaṃ. Pañcamaṃ.

6. Kāmadasuttavaṇṇanā

87. Chaṭṭhe dukkaranti ayaṃ kira devaputto pubbayogāvacaro bahalakilesatāya sappayogena kilese vikkhambhento samaṇadhammaṃ katvā pubbūpanissayamandatāya ariyabhūmiṃ appatvāva kālaṃ katvā devaloke nibbatto. So ‘‘tathāgatassa santikaṃ gantvā dukkarabhāvaṃ ārocessāmī’’ti āgantvā evamāha. Tattha dukkaranti dasapi vassāni…pe… saṭṭhipi yadetaṃ ekantaparisuddhassa samaṇadhammassa karaṇaṃ nāma, taṃ dukkaraṃ. Sekhāti satta sekhā. Sīlasamāhitāti sīlena samāhitā samupetā. Ṭhitattāti patiṭṭhitasabhāvā. Evaṃ pucchitapañhaṃ vissajjetvā idāni uparipañhasamuṭṭhāpanatthaṃ anagāriyupetassātiādimāha. Tattha anagāriyupetassāti anagāriyaṃ niggehabhāvaṃ upetassa. Sattabhūmikepi hi pāsāde vasanto bhikkhu vuḍḍhatarena āgantvā ‘‘mayhaṃ idaṃ pāpuṇātī’’ti vutte pattacīvaraṃ ādāya nikkhamateva. Tasmā ‘‘anagāriyupeto’’ti vuccati. Tuṭṭhīti catupaccayasantoso. Bhāvanāyāti cittavūpasamabhāvanāya.

Te chetvā maccuno jālanti ye rattindivaṃ indriyūpasame ratā, te dussamādahaṃ cittaṃ samādahanti. Ye ca samāhitacittā, te catupaccayasantosaṃ pūrentā na kilamanti. Ye santuṭṭhā, te sīlaṃ pūrentā na kilamanti . Ye sīle patiṭṭhitā satta sekhā, te ariyā maccuno jālasaṅkhātaṃ kilesajālaṃ chinditvā gacchanti. Duggamoti ‘‘saccametaṃ, bhante, ye indriyūpasame ratā, te dussamādahaṃ samādahanti…pe… ye sīle patiṭṭhitā, te maccuno jālaṃ chinditvā gacchanti’’. Kiṃ na gacchissanti? Ayaṃ pana duggamo bhagavā visamo maggoti āha. Tattha kiñcāpi ariyamaggo neva duggamo na visamo, pubbabhāgapaṭipadāya panassa bahū parissayā honti. Tasmā evaṃ vutto. Avaṃsirāti ñāṇasirena adhosirā hutvā papatanti. Ariyamaggaṃ ārohituṃ asamatthatāyeva ca te anariyamagge papatantīti ca vuccanti. Ariyānaṃ samo maggoti sveva maggo ariyānaṃ samo hoti. Visame samāti visamepi sattakāye samāyeva. Chaṭṭhaṃ.

7. Pañcālacaṇḍasuttavaṇṇanā



第二\节 禅定是指通过两种禅定而禅修。解脱的心是指通过修行而获得解脱的心。心的安宁是指阿罗汉的状态。世间是指因缘的世间。无依赖是指无依赖于贪欲和见解，或是贪欲和见解的无依赖。那时的安乐是指阿罗汉的安乐。这里所说的是——阿罗汉的安乐是指比丘渴望阿罗汉果，应该是禅修者，心应是解脱的，知晓世间的生灭，应该是无依赖的。此法在此教义中是首要的。第二节。
3-4. 玛哈经等注释
第三\节 玛哈是指这个名字的神。凭借自身的力量，超越他人而获得女神的荣耀，是指以力量为主的阿修罗。第三节。
第四\节 说明的内容是一样的。第四节。
达摩利经注释
第五\节 由于这个原因，他们不会因任何因缘而有所成就。天神是指天神的儿子，已断的漏没有任何工作需要完成。因为对于已断者，最初为了获得阿罗汉果而努力，后来我获得了阿罗汉果，不要沉默，应该继续努力。于是佛陀说：“这位天神不谈已断者的工作，讲述我的教法是非强制性的，我将讲述已断者的工作。”因此说，没有工作等。因为在三个经典中，这句诗是没有混淆的。佛陀在其他地方并没有指责努力。这里则是针对这位天神说：“对于已断者，最初为了消除尘垢而在森林中修行，努力修行，如果后来愿意，可以继续修行，如果不愿意，就随意安住。”因此说已断者的工作需要被说明。这里的稳固是指基础。第五节。
欲望经注释
第六\节 困难是指这位天神曾经由于前世的因缘，因众多烦恼而在善法中挣扎，因而未能达到高贵的境界，最终在天界诞生。他说：“我将前往如来处，讲述困难的事实。”在这里，困难是指十年……等……六十年，这种完全清净的修行是困难的。修行者是指七种修行者。以戒为定是指以戒为基础而获得的安宁。安住是指稳固的本性。这样回答问题后，现在是为了提出更高的问题而讲述无所依赖的状态。这里的无所依赖是指无依赖于束缚的状态。即使在七种境界中，住在高层的比丘也会在被问到“我能获得这个吗？”时，带着托钵离开。因此称为“无所依赖”。满足是指对四种条件的满足。修行是指心的安宁修行。
那些割断死亡之网的人，夜以继日安住于感官的安宁，他们会割断那难以掌控的心。那些心安住的人，填满四种条件的满足而不感到疲惫。那些满足的人，填满戒律而不感到疲惫。那些以戒为基础的七位修行者，割断被称为死亡之网的烦恼之网而得以解脱。艰难的是“这是真的，尊者，那些安住于感官的，他们割断那难以掌控的……等……那些以戒为基础的人，割断死亡之网而得以解脱。”难道他们不会去吗？然而，这艰难的道路是佛陀所说的艰难的道路。在那里，虽然圣道并非艰难，也并非艰涩，但在最初的修行中却有许多困难。因此如此说。跌落是指因无知而向下堕落。为了攀登圣道而无能为力的那些人，被称为堕落于非圣道。对于圣者而言，圣道是平坦的，圣者的圣道是平坦的。艰难的道路也是平坦的。第六节。
五族恶鬼经注释

88. Sattame sambādheti nīvaraṇasambādhaṃ kāmaguṇasambādhanti dve sambādhā. Tesu idha nīvaraṇasambādhaṃ adhippetaṃ. Okāsanti jhānassetaṃ nāmaṃ. Paṭilīnanisabhoti paṭilīnaseṭṭho. Paṭilīno nāma pahīnamāno vuccati. Yathāha – ‘‘kathañca, bhikkhave, bhikkhu paṭilīno hoti . Idha, bhikkhave, bhikkhuno asmimāno pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo’’ti (a. ni. 4.38; mahāni. 87). Paccalatthaṃsūti paṭilabhiṃsu. Sammā teti ye nibbānapattiyā satiṃ paṭilabhiṃsu, te lokuttarasamādhināpi susamāhitāti missakajjhānaṃ kathitaṃ. Sattamaṃ.

8. Tāyanasuttavaṇṇanā

89. Aṭṭhame purāṇatitthakaroti pubbe titthakaro. Ettha ca titthaṃ nāma dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo, titthakaro nāma tāsaṃ uppādako satthā. Seyyathidaṃ nando, vaccho, kiso, saṃkicco. Purāṇādayo pana titthiyā nāma. Ayaṃ pana diṭṭhiṃ uppādetvā kathaṃ sagge nibbattoti? Kammavāditāya. Esa kira uposathabhattādīni adāsi, anāthānaṃ vattaṃ paṭṭhapesi, patissaye akāsi, pokkharaṇiyo khaṇāpesi, aññampi bahuṃ kalyāṇaṃ akāsi. So tassa nissandena sagge nibbatto, sāsanassa pana niyyānikabhāvaṃ jānāti. So tathāgatassa santikaṃ gantvā sāsanānucchavikā vīriyappaṭisaṃyuttā gāthā vakkhāmīti āgantvā chinda sotantiādimāha.

Tattha chindāti aniyamitaāṇatti. Sotanti taṇhāsotaṃ. Parakkammāti parakkamitvā vīriyaṃ katvā. Kāmeti kilesakāmepi vatthukāmepi. Panudāti nīhara. Ekattanti jhānaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – kāme ajahitvā muni jhānaṃ na upapajjati, na paṭilabhatīti attho. Kayirā ce kayirāthenanti yadi vīriyaṃ kareyya, kareyyātha, taṃ vīriyaṃ na osakkeyya. Daḷhamenaṃ parakkameti daḷhaṃ enaṃ kareyya. Sithilo hi paribbājoti sithilagahitā pabbajjā. Bhiyyo ākirate rajanti atirekaṃ upari kilesarajaṃ ākirati. Akataṃ dukkaṭaṃ seyyoti dukkaṭaṃ akatameva seyyo. Yaṃ kiñcīti na kevalaṃ dukkaṭaṃ katvā katasāmaññameva, aññampi yaṃ kiñci sithilaṃ kataṃ evarūpameva hoti. Saṃkiliṭṭhanti dukkarakārikavataṃ. Imasmiṃ hi sāsane paccayahetu samādinnadhutaṅgavataṃ saṃkiliṭṭhameva. Saṅkassaranti saṅkāya saritaṃ, ‘‘idampi iminā kataṃ bhavissati, idampi iminā’’ti evaṃ āsaṅkitaparisaṅkitaṃ. Ādibrahmacariyikāti maggabrahmacariyassa ādibhūtā pubbapadhānabhūtā. Aṭṭhamaṃ.

9. Candimasuttavaṇṇanā

90. Navame candimāti candavimānavāsī devaputto. Sabbadhīti sabbesu khandhaāyatanādīsu. Lokānukampakāti tuyhampi etassapi tādisā eva. Santaramānovāti turito viya. Pamuñcasīti atītatthe vattamānavacanaṃ. Navamaṃ.

10. Sūriyasuttavaṇṇanā



第七\节 在第七节中，心被束缚是指欲望的束缚和烦恼的束缚，这两种束缚。在这些中，这里所指的是烦恼的束缚。此为禅定的名号。沉静的定是指最上等的沉静。沉静者是指已放下的人。正如所说：“比丘是如何放下的呢？在这里，比丘的自我意识被放下，根本被拔除，像棕榈树的根被拔除一样，处于无生的状态。”（《阿毗达摩集》4.38；《大念处经》87）。他们获得了安宁。那些正念者是指通过获得涅槃而获得安宁的人，他们以超越世俗的禅定而得到安宁，称作混合的禅定。第七节。
塔耶那经注释
第八\节 古代的教法是指早先的教法。在这里，教法是指六十二种见解，教法的传承者是这些见解的创造者。比如，南陀、瓦丘、基索、桑基乔等。古代的教法是指那些教法。那这位传承者是如何在天界出生的呢？是因果的关系。因为他确实施舍了斋饭等，建立了孤儿的法，做了许多善事，最终因缘而在天界出生，而他也知道教法的解脱之道。因此，他前往如来处，讲述与教法相关的、与努力相结合的诗句。
在那里，割断是指不受限制的行为。流是指欲望的流动。努力是指通过努力而产生的勇气。欲望是指欲望的烦恼和物质的欲望。放下是指放下。统一是指禅定。这句话的意思是——放下欲望的修行者无法获得禅定，无法获得安宁。若努力就能努力，而努力的勇气则不会减弱。以坚定的勇气去做，坚决地去做。因为放松的修行者是放松的出家人。过度的欲望会引发更多的烦恼。未做的恶行是更好的。因为不仅是做了恶行，做了善行也是如此，任何事情的放松都是如此。混乱的状态是指困难的行为。在这个教法中，因缘而产生的安宁是混乱的。从而产生了怀疑：“这将会是这样，这样将会是那样”，如此的怀疑。初步的出家生活是指出家者的最初修行。第八节。
月亮经注释
第九\节 月亮是指住在月亮天的天神。无处不在是指在所有的五蕴和感官中。世间的怜悯是指你也好，他也好，都是如此。安静的心是指像被风吹动一样。释放是指在过去的状态中流动。第九节。
太阳经注释

91. Dasame sūriyoti sūriyavimānavāsī devaputto. Andhakāreti cakkhuviññāṇuppattinivāraṇena andhabhāvakaraṇe. Virocatīti verocano. Maṇḍalīti maṇḍalasaṇṭhāno. Mā, rāhu, gilī caramantalikkheti antalikkhe caraṃ sūriyaṃ, rāhu, mā gilīti vadati. Kiṃ panesa taṃ gilatīti ? Āma, gilati. Rāhussa hi attabhāvo mahā, uccattanena aṭṭhayojanasatādhikāni cattāri yojanasahassāni, bāhantaramassa dvādasayojanasatāni, bahalattena cha yojanasatāni, sīsaṃ nava yojanasataṃ, nalāṭaṃ tiyojanasataṃ, bhamukantaraṃ paṇṇāsayojanaṃ, mukhaṃ dviyojanasataṃ, ghānaṃ tiyojanasataṃ, mukhādhānaṃ tiyojanasatagambhīraṃ hatthatalapādatalāni puthulato dviyojanasatāni . Aṅgulipabbāni paṇṇāsa yojanāni. So candimasūriye virocamāne disvā issāpakato tesaṃ gamanavīthiṃ otaritvā mukhaṃ vivaritvā tiṭṭhati. Candavimānaṃ sūriyavimānaṃ vā tiyojanasatike mahānarake pakkhittaṃ viya hoti. Vimāne adhivatthā devatā maraṇabhayatajjitā ekappahāreneva viravanti. So pana vimānaṃ kadāci hatthena chādeti, kadāci hanukassa heṭṭhā pakkhipati, kadāci jivhāya parimajjati, kadāci avagaṇḍakārakaṃ bhuñjanto viya kapolantare ṭhapeti. Vegaṃ pana vāretuṃ na sakkoti. Sace vāressāmīti gaṇḍakaṃ katvā tiṭṭheyya, matthakaṃ tassa bhinditvā nikkhameyya, ākaḍḍhitvā vā naṃ onameyya. Tasmā vimānena saheva gacchati. Pajaṃ mamanti candimasūriyā kira dvepi devaputtā mahāsamayasuttakathanadivase sotāpattiphalaṃ pattā. Tena bhagavā ‘‘pajaṃ mama’’nti āha, putto mama esoti attho. Dasamaṃ.

Paṭhamo vaggo.

2. Anāthapiṇḍikavaggo

1. Candimasasuttavaṇṇanā

92. Dutiyavaggassa paṭhame kacchevāti kacche viya. Kaccheti pabbatakacchepi nadīkacchepi. Ekodi nipakāti ekaggacittā ceva paññānepakkena ca samannāgatā. Satāti satimanto. Idaṃ vuttaṃ hoti – ye jhānāni labhitvā ekodī nipakā satā viharanti, te amakase pabbatakacche vā nadīkacche vā magā viya sotthiṃ gamissantīti. Pāranti nibbānaṃ. Ambujoti maccho. Raṇañjahāti kilesañjahā. Yepi jhānāni labhitvā appamattā kilese jahanti, te suttajālaṃ bhinditvā macchā viya nibbānaṃ gamissantīti vuttaṃ hoti. Paṭhamaṃ.

2. Veṇḍusuttavaṇṇanā

93. Dutiye veṇḍūti tassa devaputtassa nāmaṃ. Payirupāsiyāti parirupāsitvā. Anusikkhareti sikkhanti. Siṭṭhipadeti anusiṭṭhipade. Kāle te appamajjantāti kāle te appamādaṃ karontā. Dutiyaṃ.

3. Dīghalaṭṭhisuttavaṇṇanā

94. Tatiye dīghalaṭṭhīti devaloke sabbe samappamāṇā tigāvutikāva honti, manussaloke panassa dīghattabhāvatāya evaṃnāmaṃ ahosi. So puññāni katvā devaloke nibbattopi tatheva paññāyi. Tatiyaṃ.

4. Nandanasuttavaṇṇanā

95. Catutthe gotamāti bhagavantaṃ gottena ālapati. Anāvaṭanti tathāgatassa hi sabbaññutaññāṇaṃ pesentassa rukkho vā pabbato vā āvarituṃ samattho nāma natthi. Tenāha ‘‘anāvaṭa’’nti. Iti tathāgataṃ thometvā devaloke abhisaṅkhatapañhaṃ pucchanto kathaṃvidhantiādimāha. Tattha dukkhamaticca iriyatīti dukkhaṃ atikkamitvā viharati. Sīlavāti lokiyalokuttarena sīlena samannāgato khīṇāsavo. Paññādayopi missakāyeva veditabbā. Pūjayantīti gandhapupphādīhi pūjenti. Catutthaṃ.

5-6. Candanasuttādivaṇṇanā



第十\节 太阳是指住在太阳天的天神。黑暗者是指因眼识的障碍而导致的盲目状态。明亮者是指光明之源。圆形者是指圆形的存在。不要，拉胡，吞噬在空中移动的太阳，拉胡，不要吞噬。那他到底吞噬什么呢？是的，他吞噬。拉胡的身体巨大，超过八十由旬，四千由旬，宽度超过十二由旬，厚度超过六由旬，头部九百由旬，脑袋三十由旬，腹部五十由旬，嘴巴二十由旬，鼻子三十由旬，嘴的深度三十由旬，手掌和脚掌的厚度为二十由旬。手指的宽度为五十由旬。他看到月亮和太阳明亮时，因嫉妒而走下他们的通道，张开嘴巴站立。月亮的天神或太阳的天神，像在大地狱中被压迫一样。天神在天宫中因死亡的恐惧而颤抖，偶尔用手遮盖，有时在下巴下放置，有时用舌头擦拭，有时像在吞食食物一样把它放在脸颊之间。然而，他无法阻止速度。如果他想阻止，会站着遮住下巴，打破他的头，拉扯他而不让他倒下。因此，他只能随同天宫而去。月亮和太阳的天神在大聚会的日子里获得了初果。因此佛陀说：“这是我的后代”，意为“这是我的儿子”。第十节。
第一部分结束。
阿那卡比尼达部分
月亮经注释
第二\节 在第一部分，像肚子一样。肚子是指山的肚子和河的肚子。专注者是指心专一和智慧具足的人。真实者是指有正念的人。这句话的意思是——那些获得禅定的专注者，心专一而安住，他们将如同通向解脱的道路，若在山的肚子或河的肚子中，便能获得解脱。彼岸是指涅槃。水生者是指鱼。战斗者是指割断烦恼的斗争。那些获得禅定而稍微割断烦恼的人，将如同鱼一样，打破网而获得涅槃。第一节。
韦纳经注释
第二\节 韦纳是指这位天神的名字。围绕着是指包围。教导是指学习。安住是指安住的状态。时刻不懈是指在时刻中保持警觉。第二节。
长舌经注释
第三\节 长舌是指在天界中所有的存在都如同三十种类型，然而在人间因其长久而得名。由于他在天界中积累了善业，因此也获得了这样的智慧。第三节。
南达那经注释
第四\节 乔达摩是指佛陀以名字称呼。无障碍是指如来无所不知，无有能遮挡的树或山。因此说“无障碍”。因此在称赞如来的同时，询问天界中的问题，问道如何。那里是指超越痛苦而安住。持戒者是指具足世俗和超世俗戒律的已断者。智慧等也应被理解为混合的状态。敬礼是指用香花等来敬礼。第四节。
5-6. 香木经等注释

96. Pañcame appatiṭṭhe anālambeti heṭṭhā apatiṭṭhe upari anālambane. Susamāhitoti appanāyapi upacārenapi suṭṭhu samāhito . Pahitattoti pesitatto. Nandīrāgaparikkhīṇoti parikkhīṇanandīrāgo. Nandīrāgo nāma tayo kammābhisaṅkhārā. Iti imāya gāthāya kāmasaññāgahaṇena pañcorambhāgiyasaṃyojanāni, rūpasaṃyojanagahaṇena pañca uddhambhāgiyasaṃyojanāni, nandīrāgena tayo kammābhisaṅkhārā gahitā. Evaṃ yassa dasa saṃyojanāni tayo ca kammābhisaṅkhārā pahīnā, so gambhīre mahoghe na sīdatīti. Kāmasaññāya vā kāmabhavo, rūpasaṃyojanena rūpabhavo gahito, tesaṃ gahaṇena arūpabhavo gahitova , nandīrāgena tayo kammābhisaṅkhārā gahitāti evaṃ yassa tīsu bhavesu tayo saṅkhārā natthi, so gambhīre na sīdatītipi dasseti. Pañcamaṃ.

97. Chaṭṭhaṃ vuttatthameva. Chaṭṭhaṃ.

7. Subrahmasuttavaṇṇanā

98. Sattame subrahmāti so kira devaputto accharāsaṅghaparivuto nandanakīḷikaṃ gantvā pāricchattakamūle paññattāsane nisīdi. Taṃ pañcasatā devadhītaro parivāretvā nisinnā, pañcasatā rukkhaṃ abhiruḷhā. Nanu ca devatānaṃ cittavasena yojanasatikopi rukkho onamitvā hatthaṃ āgacchati, kasmā tā abhiruḷhāti. Khiḍḍāpasutatāya. Abhiruyha pana madhurassarena gāyitvā gāyitvā pupphāni pātenti, tāni gahetvā itarā ekatovaṇṭikamālādivasena ganthenti. Atha rukkhaṃ abhiruḷhā upacchedakakammavasena ekappahāreneva kālaṃ katvā avīcimhi nibbattā mahādukkhaṃ anubhavanti.

Atha kāle gacchante devaputto ‘‘imāsaṃ neva saddo suyyati, na pupphāni pātenti. Kahaṃ nu kho gatā’’ti? Āvajjento niraye nibbattabhāvaṃ disvā piyavatthukasokena ruppamāno cintesi – ‘‘etā tāva yathākammena gatā, mayhaṃ āyusaṅkhāro kittako’’ti. So – ‘‘sattame divase mayāpi avasesāhi pañcasatāhi saddhiṃ kālaṃ katvā tattheva nibbattitabba’’nti disvā balavatarena sokena ruppi. So – ‘‘imaṃ mayhaṃ sokaṃ sadevake loke aññatra tathāgatā niddhamituṃ samattho nāma natthī’’ti cintetvā satthu santikaṃ gantvā niccaṃ utrastanti gāthamāha.

Tattha idanti attano cittaṃ dasseti. Dutiyapadaṃ purimasseva vevacanaṃ. Niccanti ca padassa devaloke nibbattakālato paṭṭhāyāti attho na gahetabbo, sokuppattikālato pana paṭṭhāya niccanti veditabbaṃ. Anuppannesu kicchesūti ito sattāhaccayena yāni dukkhāni uppajjissanti, tesu. Atho uppatitesu cāti yāni pañcasatānaṃ accharānaṃ niraye nibbattānaṃ diṭṭhāni, tesu cāti evaṃ imesu uppannānuppannesu dukkhesu niccaṃ mama utrastaṃ cittaṃ, abbhantare ḍayhamāno viya homi bhagavāti dasseti.

Nāññatrabojjhā tapasāti bojjhaṅgabhāvanañca tapoguṇañca aññatra muñcitvā sotthiṃ na passāmīti attho. Sabbanissaggāti nibbānato. Ettha kiñcāpi bojjhaṅgabhāvanā paṭhamaṃ gahitā, indriyasaṃvaro pacchā, atthato pana indriyasaṃvarova paṭhamaṃ veditabbo. Indiyasaṃvare hi gahite catupārisuddhisīlaṃ gahitaṃ hoti. Tasmiṃ patiṭṭhito bhikkhu nissayamuttako dhutaṅgasaṅkhātaṃ tapoguṇaṃ samādāya araññaṃ pavisitvā kammaṭṭhānaṃ bhāvento saha vipassanāya bojjhaṅge bhāveti. Tassa ariyamaggo yaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjati, so ‘‘sabbanissaggo’’ti bhagavā catusaccavasena desanaṃ vinivattesi. Devaputto desanāpariyosāne sotāpattiphale patiṭṭhahīti. Sattamaṃ.

8-10. Kakudhasuttādivaṇṇanā



第五\节 在第五节中，不稳固是指下方的不稳固，上方的无依赖。非常专注是指通过修行和习惯而获得的高度专注。放下是指放下的状态。快乐与贪欲的消失是指快乐与贪欲的消失。快乐与贪欲是指三种业的缘起。通过这首诗，因对欲望的执着而获得的五种下劣的束缚，以及因对色的执着而获得的五种上升的束缚，因快乐与贪欲而获得的三种业的缘起被捕获。因此，若有十种束缚和三种业的缘起被放下，他便不会沉沦于深渊的洪流。欲望的执着是欲望的存在，色的束缚是色的存在，因这些的执着而获得的无色的存在，因快乐与贪欲而获得的三种业的缘起被捕获。因此，若在这三种存在中没有三种缘起，他便不会沉沦于深渊。第五节。
第六\节 说明的内容是一样的。第六节。
苏布拉玛经注释
第七\节 苏布拉玛是指这位天神，他被天女所围绕，前往南达那的游戏场，在帕里查塔树下坐下。五百位天女围绕着他坐下，五百棵树木也在他周围。难道天神的心中，百由旬的树木会俯下身来向他伸出手来，为什么它们会生长在他身上呢？因游戏的快乐。与此同时，他们欢快地唱歌，轻轻地洒下花瓣，抓住花瓣后用各种花环等编织在一起。然后，树木因被砍伐而死亡，因而在无间地狱中经历巨大的痛苦。
当时，天神在离去时说：“这些声音没有响起，花瓣也没有洒落。它们到底去哪里了？”他观察到进入地狱的状态，因心爱的物品而感到悲伤，思考道：“她们按照因缘而去，我的生命又有多长呢？”他看到：“在第七天，我也与其他五百位天女一起度过了时间，应该在那里出生。”因此，他因强烈的悲伤而感到痛苦。他想：“在这世间，除了如来，没有人能解除我的悲伤。”于是他前往佛陀处，唱出“我总是被困扰”的诗句。
在那里，他指明自己的心。第二句是对前面句子的重复。永恒是指从天界出生的时间开始的意义，而不是从痛苦发生的时间开始的。对于未出生的众生而言，是指在七天内将会出现的痛苦。对于已出生的众生而言，是指五百位天女在地狱中出生的状态。因而在这些已出生和未出生的痛苦中，我的心总是被困扰，像是在内心深处燃烧一样。佛陀表达了这一点。
“没有其他的觉醒和修行”，是指不包括觉醒的状态和修行的品质，无法看到安宁。完全放下是指涅槃。因此，尽管觉醒的状态在最初被捕获，然而，感官的控制在后面，实际上应首先理解感官的控制。在感官的控制中，若被捕获，则四种清净的戒律便被捕获。在此基础上，出家人应当放下所有束缚，进入森林修行，修持正念与智慧，发展觉醒的状态。因而，佛陀以四圣谛的教法来阐释“完全放下”。天神在教法结束时获得了初果。第七节。
8-10. 卡库达经等注释

99. Aṭṭhame kakudho devaputtoti ayaṃ kira kolanagare mahāmoggallānattherassa upaṭṭhākaputto daharakāleyeva therassa santike vasanto jhānaṃ nibbattetvā kālaṅkato, brahmaloke uppajji. Tatrāpi naṃ kakudho brahmātveva sañjānanti. Nandasīti tussasi. Kiṃ laddhāti tuṭṭhi nāma kiñci manāpaṃ labhitvā hoti, tasmā evamāha. Kiṃ jīyitthāti yassa hi kiñci manāpaṃ cīvarādivatthu jiṇṇaṃ hoti, so socati, tasmā evamāha. Aratī nābhikīratīti ukkaṇṭhitā nābhibhavati. Aghajātassāti dukkhajātassa, vaṭṭadukkhe ṭhitassāti attho. Nandījātassāti jātataṇhassa. Aghanti evarūpassa hi vaṭṭadukkhaṃ āgatameva hoti . ‘‘Dukkhī sukhaṃ patthayatī’’ti hi vuttaṃ. Iti aghajātassa nandī hoti, sukhavipariṇāmena dukkhaṃ āgatamevāti nandījātassa aghaṃ hoti. Aṭṭhamaṃ.

100. Navamaṃ vuttatthameva. Navamaṃ.

101. Dasame ānandattherassa anumānabuddhiyā ānubhāvappakāsanatthaṃ aññataroti āha. Dasamaṃ.

Dutiyo vaggo.

3. Nānātitthiyavaggo

1-2. Sivasuttādivaṇṇanā

102. Tatiyavaggassa paṭhamaṃ vuttatthameva. Paṭhamaṃ.

103. Dutiye paṭikaccevāti paṭhamaṃyeva. Akkhacchinnovajhāyatīti akkhacchinno avajhāyati, balavacintanaṃ cinteti. Dutiyagāthāya akkhacchinnovāti akkhacchinno viya. Dutiyaṃ.

3-4. Serīsuttādivaṇṇanā

104. Tatiye dāyakoti dānasīlo. Dānapatīti yaṃ dānaṃ demi, tassa pati hutvā demi, na dāso na sahāyo. Yo hi attanā madhuraṃ bhuñjati, paresaṃ amadhuraṃ deti, so dānasaṅkhātassa deyyadhammassa dāso hutvā deti. Yo yaṃ attanā bhuñjati, tadeva deti, so sahāyo hutvā deti. Yo pana attanā yena tena yāpeti, paresaṃ madhuraṃ deti, so pati jeṭṭhako sāmi hutvā deti. Ahaṃ ‘‘tādiso ahosi’’nti vadati.

Catūsu dvāresuti tassa kira rañño sindhavaraṭṭhaṃ sodhivākaraṭṭhanti dve raṭṭhāni ahesuṃ, nagaraṃ roruvaṃ nāma. Tassa ekekasmiṃ dvāre devasikaṃ satasahassaṃ uppajjati, antonagare vinicchayaṭṭhāne satasahassaṃ. So bahuhiraññasuvaṇṇaṃ rāsibhūtaṃ disvā kammassakatañāṇaṃ uppādetvā catūsu dvāresu dānasālāyo kāretvā tasmiṃ tasmiṃ dvāre uṭṭhitaāyena dānaṃ dethāti amacce ṭhapesi. Tenāha – ‘‘catūsu dvāresu dānaṃ dīyitthā’’ti.

Samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānanti ettha samaṇāti pabbajjūpagatā. Brāhmaṇāti bhovādino. Samitapāpabāhitapāpe pana samaṇabrāhmaṇe esa nālattha. Kapaṇāti duggatā daliddamanussā kāṇakuṇiādayo. Addhikāti pathāvino. Vanibbakāti ye ‘‘iṭṭhaṃ, dinnaṃ, kantaṃ, manāpaṃ, kālena, anavajjaṃ dinnaṃ, dadaṃ cittaṃ pasādeyya, gacchatu bhavaṃ brahmaloka’’ntiādinā nayena dānassa vaṇṇaṃ thomayamānā vicaranti. Yācakāti ye ‘‘pasatamattaṃ detha, sarāvamattaṃ dethā’’tiādīni ca vatvā yācamānā vicaranti. Itthāgārassa dānaṃ dīyitthāti paṭhamadvārassa laddhattā tattha uppajjanakasatasahasse aññampi dhanaṃ pakkhipitvā rañño amacce hāretvā attano amacce ṭhapetvā raññā dinnadānato rājitthiyo mahantataraṃ dānaṃ adaṃsu. Taṃ sandhāyevamāha. Mama dānaṃ paṭikkamīti yaṃ mama dānaṃ tattha dīyittha, taṃ paṭinivatti. Sesadvāresupi eseva nayo. Kocīti katthaci. Dīgharattanti asītivassasahassāni. Ettakaṃ kira kālaṃ tassa rañño dānaṃ dīyittha. Tatiyaṃ.

105. Catutthaṃ vuttatthameva. Catutthaṃ.

5. Jantusuttavaṇṇanā



第八\节 在第八节中，卡库多是指这位天神，他在古老的城市中，是大摩羯罗尊者的随侍之子，在年轻时就住在尊者的身边，修习禅定而死后，生于梵天界。在那里，他们也将他视为梵天。快乐是指你感到满足。获得是什么呢？是指因获得某种愉悦而感到满足，因此如此说。生存又是什么呢？若是有任何愉悦的物品如衣物等变老，则他会感到悲伤，因此如此说。厌倦是不再感到满足。痛苦的出生是指痛苦的缘起，处于轮回的痛苦之中。快乐的出生是指出生于贪欲之中。因而，痛苦是因轮回而来的。“痛苦者渴望快乐”，因此痛苦的出生是快乐的因缘，而快乐的出生则是痛苦的因缘。第八节。
第九\节 说明的内容是一样的。第九节。
第十\节 这是为了说明阿难尊者的推理智慧而提到的某个事情。第十节。
第二部分结束。
各种教法部分
1-2. 西维经等注释
第三\节 在第一部分，说明的内容是一样的。第一节。
第二\节 反复地说，是指在第一节中。眼睛被割断是指被割断的眼睛，深思熟虑。第二句诗是说像被割断的眼睛一样。第二节。
3-4. 赛里经等注释
第三\节 施予者是指有施舍的品德。施舍者是指我所施舍的施舍，因而成为施舍者，而不是奴隶或伙伴。谁自己享用美味的食物，却给别人不美味的食物，他便成为施舍的施予者。谁用自己的食物施舍给别人，他便成为伙伴。谁用自己所拥有的施舍给别人，他便成为长者的主人。我说：“我曾是这样的人”。
在四个门口，国王的城市有两个国家，名为辛德哈瓦和索迪瓦卡。每个门口都有一千位天神降临，城内则有一千位天神在决策的地方。他看到许多金银的财富，因而产生了施舍的智慧，在四个门口建造了施舍的房屋，并在那里安排施舍给每个门口的天神。因此说：“在四个门口施舍”。
出家人和婆罗门的乞丐是指那些出家的人。婆罗门是指有智慧的人。而对于那些已清除恶业的人，出家人和婆罗门并无差别。乞丐是指贫穷的人，像盲人等。增益是指大地的财富。乞丐是指那些说：“施舍一点，施舍一点”的人而四处乞讨。因此，因第一个门口的施舍而聚集了无数的财富，王的随侍们因而被驱逐，自己成为随侍，因王的施舍而获得更大的施舍。对此，故而如此说：“我的施舍被拒绝”，即是说我的施舍在那儿施舍了，便被拒绝。其他门口也是如此。某个地方是指任何地方。长久是指八万四千年。因为这段时间，国王的施舍被施舍。第三节。
第四\节 说明的内容是一样的。第四节。
生物经注释

106. Pañcame kosalesu viharantīti bhagavato santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā tattha gantvā viharanti. Uddhatāti akappiye kappiyasaññitāya ca kappiye akappiyasaññitāya ca anavajje sāvajjasaññitāya ca sāvajje anavajjasaññitāya ca uddhaccapakatikā hutvā. Unnaḷāti uggatanaḷā, uṭṭhitatucchamānāti vuttaṃ hoti. Capalāti pattacīvaramaṇḍanādinā cāpallena yuttā. Mukharāti mukhakharā, kharavacanāti vuttaṃ hoti. Vikiṇṇavācāti asaṃyatavacanā, divasampi niratthakavacanapalāpino. Muṭṭhassatinoti naṭṭhassatino sativirahitā, idha kataṃ ettha pamussanti. Asampajānāti nippaññā. Asamāhitāti appanāupacārasamādhirahitā, caṇḍasote baddhanāvāsadisā. Vibbhantacittāti anavaṭṭhitacittā, panthāruḷhabālamigasadisā. Pākatindriyāti saṃvarābhāvena gihikāle viya vivaṭaindriyā.

Jantūti evaṃnāmako devaputto. Tadahuposatheti tasmiṃ ahu uposathe, uposathadivaseti attho. Pannaraseti cātuddasikādipaṭikkhepo. Upasaṅkamīti codanatthāya upagato. So kira cintesi – ‘‘ime bhikkhū satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā nikkhantā, idāni pamattā viharanti, na kho panete pāṭiyekkaṃ nisinnaṭṭhāne codiyamānā kathaṃ gaṇhissanti, samāgamanakāle codissāmī’’ti uposathadivase tesaṃ sannipatitabhāvaṃ ñatvā upasaṅkami. Gāthāhi ajjhabhāsīti sabbesaṃ majjhe ṭhatvā gāthā abhāsi.

Tattha yasmā guṇakathāya saddhiṃ nigguṇassa aguṇo pākaṭo hoti, tasmā guṇaṃ tāva kathento sukhajīvino pure āsuntiādimāha. Tattha sukhajīvino pure āsunti pubbe bhikkhū supposā subharā ahesuṃ, uccanīcakulesu sapadānaṃ caritvā laddhena missakapiṇḍena yāpesunti adhippāyena evamāha. Anicchāti nittaṇhā hutvā.

Evaṃ porāṇakabhikkhūnaṃ vaṇṇaṃ kathetvā idāni tesaṃ avaṇṇaṃ kathento dupposantiādimāha. Tattha gāme gāmaṇikā viyāti yathā gāme gāmakuṭā nānappakārena janaṃ pīḷetvā khīradadhitaṇḍulādīni āharāpetvā bhuñjanti, evaṃ tumhepi anesanāya ṭhitā tumhākaṃ jīvikaṃ kappethāti adhippāyena vadati. Nipajjantīti uddesaparipucchāmanasikārehi anatthikā hutvā sayanamhi hatthapāde vissajjetvā nipajjanti. Parāgāresūti paragehesu, kulasuṇhādīsūti attho. Mucchitāti kilesamucchāya mucchitā.

Ekacceti vattabbayuttakeyeva. Apaviddhāti chaḍḍitakā. Anāthāti apatiṭṭhā. Petāti susāne chaḍḍitā kālaṅkatamanussā. Yathā hi susāne chaḍḍitā nānāsakuṇādīhi khajjanti, ñātakāpi nesaṃ nāthakiccaṃ na karonti, na rakkhanti, na gopayanti, evamevaṃ evarūpāpi ācariyupajjhāyādīnaṃ santikā ovādānusāsaniṃ na labhantīti apaviddhā anāthā, yathā petā, tatheva honti. Pañcamaṃ.

6. Rohitassasuttavaṇṇanā



第五\节 在第五节中，居住在科萨拉的人是指在佛陀的教导下，执持修行而前往那里居住。激动是指因对可接受和不可接受的事物的感知而产生的激动。愤怒是指对愤怒的感觉。轻浮是指因披着袈裟而显得轻浮。唇舌是指舌头和口齿的粗糙。多言是指言辞不节制，甚至在白天也说些无意义的话。失去正念是指失去正念的人，因而在这里的行为变得无所顾忌。无知是指愚笨。无定是指没有专注的状态，像是被困在道路上的小动物。无常的感官是指在家中如同开放的感官。
生物是指这位名为“生物”的天神。在那一天是指在那天的斋戒日。十五是指十四日的补充。前来是指为了劝导而前来。他想到：“这些比丘在佛陀的教导下，执持修行而离开，现在却在放纵中生活，然而他们并没有在单独的地方被劝导，等到聚会时我将劝导他们。”因此在斋戒日，他知道他们聚集的状态而前来劝导。通过诗句，他在众人中间说出了诗句。
因为在谈论优点时，缺乏优点的人显得十分明显，因此他在谈论优点时说：“幸福的生活是从前的比丘们，他们是善良和有德行的，因而在高贵的家族中修行，因而获得了混合的食物。”不贪婪是指没有贪欲。
因此，在谈论古老的比丘的优点时，现在谈论他们的缺点时说：“生活艰难。”在这里，村庄的村民就像村庄中的村舍，因而在村庄中以不同的方式压迫人们，获取牛奶、米等食物来食用，也就是说，你们也应当在没有追求的情况下，维持你们的生计。入睡是指因提问而思考而无益地入睡。外人是指在外人的家庭中，或是指家族的贫困者。迷失是指因烦恼而迷失。
某些是指在适合的情况下说的。被驱逐是指被抛弃。无依是指无所依靠。亡灵是指在冥界中被抛弃的死去的人。正如在冥界中被抛弃的各种鸟类，亲属也不再为他们的安危负责，不保护、不照顾，因此这些被驱逐的无依者，就像亡灵一样。第五节。
罗希塔经注释

107. Chaṭṭhe yatthāti cakkavāḷalokassa ekokāse bhummaṃ. Na cavati na upapajjatīti idaṃ aparāparaṃ cutipaṭisandhivasena gahitaṃ. Gamanenāti padagamanena. Nāhaṃ taṃ lokassa antanti satthā saṅkhāralokassa antaṃ sandhāya vadati. Ñāteyyantiādīsu ñātabbaṃ, daṭṭhabbaṃ, pattabbanti attho.

Iti devaputtena cakkavāḷalokassa anto pucchito, satthārā saṅkhāralokassa kathito. So pana attano pañhena saddhiṃ satthu byākaraṇaṃ sametīti saññāya pasaṃsanto acchariyantiādimāha.

Daḷhadhammoti daḷhadhanu, uttamappamāṇena dhanunā samannāgato. Dhanuggahoti dhanuācariyo. Susikkhitoti dasa dvādasa vassāni dhanusippaṃ sikkhito. Katahatthoti usabhappamāṇepi vālaggaṃ vijjhituṃ samatthabhāvena katahattho. Katūpāsanoti katasarakkhepo dassitasippo. Asanenāti kaṇḍena. Atipāteyyāti atikkameyya. Yāvatā so tālacchāyaṃ atikkameyya, tāvatā kālena ekacakkavāḷaṃ atikkamāmīti attano javasampattiṃ dasseti.

Puratthimā samuddā pacchimoti yathā puratthimasamuddā pacchimasamuddo dūre, evaṃ me dūre padavītihāro ahosīti vadati. So kira pācīnacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ṭhito pādaṃ pasāretvā pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ akkamati, puna dutiyaṃ pādaṃ pasāretvā paracakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ akkamati. Icchāgatanti icchā eva. Aññatrevāti nippapañcataṃ dasseti. Bhikkhācārakāle kiresa nāgalatādantakaṭṭhaṃ khāditvā anotatte mukhaṃ dhovitvā kāle sampatte uttarakurumhi piṇḍāya caritvā cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ nisinno bhattakiccaṃ karoti, tattha muhuttaṃ vissamitvā puna javati. Vassasatāyukoti tadā dīghāyukakālo hoti, ayaṃ pana vassasatāvasiṭṭhe āyumhi gamanaṃ ārabhi. Vassasatajīvīti taṃ vassasataṃ anantarāyena jīvanto. Antarāva kālaṅkatoti cakkavāḷalokassa antaṃ appatvā antarāva mato. So pana tattha kālaṃ katvāpi āgantvā imasmiṃyeva cakkavāḷe nibbatti. Appatvāti saṅkhāralokassa antaṃ appatvā. Dukkhassāti vaṭṭadukkhassa. Antakiriyanti pariyantakaraṇaṃ. Kaḷevareti attabhāve. Sasaññimhi samanaketi sasaññe sacitte. Lokanti dukkhasaccaṃ. Lokasamudayanti samudayasaccaṃ. Lokanirodhanti nirodhasaccaṃ. Paṭipadanti maggasaccaṃ. Iti – ‘‘nāhaṃ, āvuso, imāni cattāri saccāni tiṇakaṭṭhādīsu paññapemi , imasmiṃ pana cātumahābhūtike kāyasmiṃ yeva paññapemī’’ti dasseti. Samitāvīti samitapāpo. Nāsīsatīti na pattheti. Chaṭṭhaṃ.

108-109. Sattamaṭṭhamāni vuttatthāneva. Sattamaṃ, aṭṭhamaṃ.

9. Susimasuttavaṇṇanā



第六\节 在第六节中，“在何处”是指在轮回的世界中，地面是孤独的。没有消失也没有再生，这是因无尽的生死轮回而被捕获的。通过行走，是指通过脚步的移动。我并不说这个世界有尽头，指的是佛陀所说的轮回世界没有尽头。所知的意思是应当被了解、被观察、被获得。
因此，当天神被问及轮回的世界的内部时，佛陀讲述了轮回的世界。然而，他通过自己的问题与佛陀的教导相结合，赞美并感到惊讶。
坚固的法是指坚固的弓，具备优秀的标准与弓相称。掌握弓是指弓的技艺。经过良好训练是指经过十到十二年的弓箭训练。能力强是指能射中牛的目标。手的力量是指有能力射中目标。经过训练是指经过良好的射箭训练。以箭头为指向是指箭的尖端。超越是指超越的能力。只要他超越那种遮蔽，就能在时间上超越一个轮回，这是他显示自己速度的能力。
东海与西海就像东海与西海相距遥远一样，他说：“我也在遥远的地方。”他在古老的轮回的边缘，伸展一只脚，跨越到西轮回的边缘，再伸展第二只脚，跨越到外轮回的边缘。意图是指单纯的意图。除此之外，是指显示无分别的状态。在乞食的时候，若吃了象牙或象牙木，洗净嘴巴后，在时机到来时，他在北俱卢洲乞食，坐在轮回的边缘，暂时停下来，再次加速。长寿是指那时的长寿，而在这段时间内，他开始了长寿的旅程。活了一百年是指在这段时间内的生存。未到达的时间是指未到达轮回的边缘而死去。他在那里度过了时间，最终在这个轮回中再度出生。未到达是指未到达轮回的尽头。痛苦是指轮回的痛苦。终止是指终止的状态。身体是指身体的存在。具有人意识的状态是指具有人意识的存在。轮回是指痛苦的真相。轮回的起因是指因起因的真相。轮回的灭尽是指灭尽的真相。修道是指道路的真相。因此，他说：“我不，朋友，宣称这四个真相在草木中，而是在这个由四大元素构成的身体中宣称。”他是安静的，指的是安静的恶业。不消失是指不追求。第六节。
108-109. 第七与第八节的内容是一样的。第七节，第八节。
苏西马经注释

110. Navame tuyhampi no, ānanda, sāriputto ruccatīti satthā therassa vaṇṇaṃ kathetukāmo, vaṇṇo ca nāmesa visabhāgapuggalassa santike kathetuṃ na vaṭṭati. Tassa santike kathito hi matthakaṃ na pāpuṇāti. So hi ‘‘asuko nāma bhikkhu sīlavā’’ti vutte. ‘‘Kiṃ tassa sīlaṃ? Gorūpasīlo so. Kiṃ tayā añño sīlavā na diṭṭhapubbo’’ti vā? ‘‘Paññavā’’ti vutte, ‘‘kiṃ pañño so? Kiṃ tayā añño paññavā na diṭṭhapubbo’’ti? Vā, ādīni vatvā vaṇṇakathāya antarāyaṃ karoti. Ānandatthero pana sāriputtattherassa sabhāgo, paṇītāni labhitvā therassa deti, attano upaṭṭhākadārake pabbājetvā therassa santike upajjhaṃ gaṇhāpeti, upasampādeti. Sāriputtattheropi ānandattherassa tatheva karoti. Kiṃ kāraṇā? Aññamaññassa guṇesu pasīditvā. Ānandatthero hi – ‘‘amhākaṃ jeṭṭhabhātiko ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ satasahassañca kappe pāramiyo pūretvā soḷasavidhaṃ paññaṃ paṭivijjhitvā dhammasenāpatiṭṭhāne ṭhito’’ti therassa guṇesu pasīditvāva theraṃ mamāyati. Sāriputtattheropi – ‘‘sammāsambuddhassa mayā kattabbaṃ mukhodakadānādikiccaṃ sabbaṃ ānando karoti. Ānandaṃ nissāya ahaṃ icchiticchitaṃ samāpattiṃ samāpajjituṃ labhāmī’’ti āyasmato ānandassa guṇesu pasīditvāva taṃ mamāyati. Tasmā bhagavā sāriputtattherassa vaṇṇaṃ kathetukāmo ānandattherassa santike kathetuṃ āraddho.

Tattha tuyhampīti sampiṇḍanattho pi-kāro. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘ānanda, sāriputtassa ācāro gocaro vihāro abhikkamo paṭikkamo ālokitavilokitaṃ samiñjitapasāraṇaṃ mayhaṃ ruccati, asītimahātherānaṃ ruccati, sadevakassa lokassa ruccati. Tuyhampi ruccatī’’ti?

Tato thero sāṭakantare laddhokāso balavamallo viya tuṭṭhamānaso hutvā – ‘‘satthā mayhaṃ piyasahāyassa vaṇṇaṃ kathāpetukāmo. Labhissāmi no ajja, dīpadhajabhūtaṃ mahājambuṃ vidhunanto viya valāhakantarato candaṃ nīharitvā dassento viya sāriputtattherassa vaṇṇaṃ kathetu’’nti cintetvā paṭhamataraṃ tāva catūhi padehi puggalapalāpe haranto kassa hi nāma, bhante, abālassātiādimāha. Bālo hi bālatāya, duṭṭho dosatāya, mūḷho mohena, vipallatthacitto ummattako cittavipallāsena vaṇṇaṃ ‘‘vaṇṇo’’ti vā avaṇṇaṃ ‘‘avaṇṇe’’ti vā, ‘‘ayaṃ buddho, ayaṃ sāvako’’ti vā na jānāti. Abālādayo pana jānanti, tasmā abālassātiādimāha. Na rucceyyāti bālādīnaṃyeva hi so na rucceyya, na aññassa kassaci na rucceyya.

Evaṃ puggalapalāpe haritvā idāni soḷasahi padehi yathābhūtaṃ vaṇṇaṃ kathento paṇḍito, bhantetiādimāha. Tattha paṇḍitoti paṇḍiccena samannāgato, catūsu kosallesu ṭhitassetaṃ nāmaṃ. Vuttañhetaṃ – ‘‘yato kho, ānanda, bhikkhu dhātukusalo ca hoti āyatanakusalo ca paṭiccasamuppādakusalo ca ṭhānāṭṭhānakusalo ca, ettāvatā kho, ānanda, ‘paṇḍito bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā’’ti (ma. ni. 3.124). Mahāpaññotiādīsu mahāpaññādīhi samannāgatoti attho. Tatridaṃ mahāpaññādīnaṃ nānattaṃ (paṭi. ma. 

第九\节 “你也一样，阿难，萨利普托是令人喜爱的”，佛陀想要谈论尊者的优点，而对有缺陷的人来说，谈论他的优点是不合适的。在他面前谈论时，无法达到顶点。因为当他被说成“某位比丘是有戒的”时，便会问：“他的戒是什么？他是像牛一样有戒。你见过其他的有戒的人吗？”当说“有智慧”时，又会问：“他有什么智慧？你见过其他的有智慧的人吗？”这些话都在妨碍对优点的讨论。然而，阿难尊者却赞美了萨利普托尊者的优点，获得了尊者的高贵，带着上等的礼物，令他的随侍弟子出家，归附于尊者，接受他。萨利普托尊者也同样如此。是什么原因呢？是因为彼此欣赏对方的优点。阿难尊者确实是“我们的长兄，经过无量的劫数，完成了波罗蜜，获得了十六种智慧，站在法军的地位上”，他因欣赏尊者的优点而向尊者表示亲近。萨利普托尊者也因欣赏阿难尊者的优点而向他表示亲近。因此，佛陀想要谈论萨利普托尊者的优点，开始在阿难尊者面前谈论。
其中“你们”是指聚集的意思。这是说：“阿难，萨利普托的行为、饮食、住处、出入、观察与注视，令我喜悦，令八十位大尊者喜悦，令有天界的世界喜悦。你们也令我喜悦。”
于是，尊者在袈裟的缝隙中，像强壮的摔跤手一样，心中感到满足，想着：“佛陀想要谈论我亲爱的好友的优点。我今天能否获得这份荣光，像在风中摇动的巨大的果树，像从云间降下的明月一样，来谈论萨利普托尊者的优点。”于是他首先用四个词语来引导人们，问道：“尊者，谁能说出他没有缺陷的呢？”因为愚者因愚蠢而愚笨，因恶行而恶劣，因无明而无知，因心智的颠倒而疯狂，无法分辨“优点”与“缺陷”，无法说“这是佛，这是弟子”。而愚者等能够分辨，因此他问道：“谁能不喜悦？”
因此，在引导人们之后，现在他用十六个词语如实地谈论优点，称呼尊者为“尊者”。在这里，智者是指具备智慧的人，四个领域中的这一称谓是指此。正如所说：“因为，阿难，比丘应具备元素的能力、感官的能力、因缘的能力、位置的能力，阿难，这样的人才可以称为‘智者比丘’。”这段话是指具备大智慧的智者等。这里是说大智慧的不同。第九节。

3.4) – katamā mahāpaññā? Mahante sīlakkhandhe pariggaṇhātīti mahāpaññā, mahante samādhikkhandhe, paññākkhandhe, vimuttikkhandhe, vimuttiñāṇadassanakkhandhe pariggaṇhātīti mahāpaññā. Mahantāni ṭhānāṭṭhānāni, mahāvihārasamāpattiyo, mahantāni ariyasaccāni, mahante satipaṭṭhāne, sammappadhāne, iddhipāde, mahantāni indriyāni, balāni, bojjhaṅgāni, mahante ariyamagge , mahantāni sāmaññaphalāni, mahāabhiññāyo, mahantaṃ paramatthaṃ nibbānaṃ pariggaṇhātīti mahāpaññā.

Sā pana therassa devorohanaṃ katvā saṅkassanagaradvāre ṭhitena satthārā puthujjanapañcake pañhe pucchite taṃ vissajjentassa pākaṭā jātā.

Katamā puthupaññā? Puthu nānākhandhesu, (ñāṇaṃ pavattatīti puthupaññā.) Puthu nānādhātūsu, puthu nānāāyatanesu, puthu nānāpaṭiccasamuppādesu, puthu nānāsuññatamanupalabbhesu, puthu nānāatthesu, dhammesu niruttīsu paṭibhānesu, puthu nānāsīlakkhandhesu, puthu nānāsamādhi-paññāvimutti-vimuttiñāṇadassanakkhandhesu, puthu nānāṭhānāṭṭhānesu, puthu nānāvihārasamāpattīsu, puthu nānāariyasaccesu, puthu nānāsatipaṭṭhānesu, sammappadhānesu, iddhipādesu, indriyesu, balesu, bojjhaṅgesu, puthu nānāariyamaggesu, sāmaññaphalesu, abhiññāsu, puthu nānājanasādhāraṇe dhamme samatikkamma paramatthe nibbāne ñāṇaṃ pavattatīti puthupaññā.

Katamā hāsapaññā? Idhekacco hāsabahulo vedabahulo tuṭṭhibahulo pāmojjabahulo sīlaṃ paripūreti, indriyasaṃvaraṃ paripūreti, bhojane mattaññutaṃ, jāgariyānuyogaṃ, sīlakkhandhaṃ, samādhikkhandhaṃ, paññākkhandhaṃ, vimuttikkhandhaṃ, vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ paripūretīti, hāsapaññā. Hāsabahulo pāmojjabahulo ṭhānāṭṭhānaṃ paṭivijjhatīti hāsapaññā. Hāsabahulo vihārasamāpattiyo paripūretīti hāsapaññā. Hāsabahulo ariyasaccāni paṭivijjhati. Satipaṭṭhāne , sammappadhāne, iddhipāde, indriyāni, balāni , bojjhaṅgāni, ariyamaggaṃ bhāvetīti hāsapaññā. Hāsabahulo sāmaññaphalāni sacchikaroti, abhiññāyo paṭivijjhatīti hāsapaññā, hāsabahulo vedatuṭṭhipāmojjabahulo paramatthaṃ nibbānaṃ sacchikarotīti hāsapaññā.

Thero ca sarado nāma tāpaso hutvā anomadassissa bhagavato pādamūle aggasāvakapatthanaṃ paṭṭhapesi. Taṃkālato paṭṭhāya hāsabahulo sīlaparipūraṇādīni akāsīti hāsapañño.

Katamā javanapaññā? Yaṃkiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ…pe… yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ aniccato khippaṃ javatīti javanapaññā. Dukkhato khippaṃ, anattato khippaṃ javatīti javanapaññā. Yā kāci vedanā…pe… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṃkiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ…pe… sabbaṃ viññāṇaṃ aniccato, dukkhato, anattato khippaṃ javatīti javanapaññā. Cakkhu…pe… jarāmaraṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccato, dukkhato, anattato khippaṃ javatīti javanapaññā. Rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asārakaṭṭhenāti tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā rūpanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā. Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ… cakkhu…pe… jarāmaraṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena…pe… vibhūtaṃ katvā jarāmaraṇanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā. Rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ…pe… viññāṇaṃ. Cakkhu…pe… jarāmaraṇaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā jarāmaraṇanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā.


3.4) – 什么是大智慧？大智慧是指在大的戒律上有所掌握，在大的定、智慧、解脱、解脱知识与见的领域上有所掌握。大的地方、大的位置、大的禅定、大的四圣谛、大的正念、正努力、神通、大的感官、力量、觉支、大的圣道、大的共果、大的神通、以及大的究竟涅槃上有所掌握，这就是大智慧。
而当尊者在天神降临后，在桑卡萨那城门前，佛陀询问普通人五个问题时，回答显而易见。
什么是普通智慧？普通智慧是在各种法门中运作的智慧。普通智慧是在各种元素中，普通智慧是在各种感官中，普通智慧是在各种因缘生起的法中，普通智慧是在各种无常的空性中，普通智慧是在各种意义、法的语言和表达中，普通智慧是在各种戒律、定、智慧、解脱、解脱知识与见的法中，普通智慧是在各种地方、位置中，普通智慧是在各种禅定、四圣谛中，普通智慧是在各种正念、正努力、神通、感官、力量、觉支中，普通智慧是在各种圣道、共果、神通中，超越众生的普通智慧，在究竟涅槃中运作的智慧。
什么是欢笑智慧？在这里，有些人欢笑、欢喜、满足、愉悦，圆满地修持戒律，圆满地修持感官的约束，饮食适度，保持警觉，修持戒律、定、智慧、解脱、解脱知识与见，圆满地修持，这就是欢笑智慧。欢笑智慧是指欢笑、愉悦、满足于各种地方和位置。欢笑智慧是指欢笑、愉悦地修持禅定。欢笑智慧是指欢笑、愉悦地理解四圣谛。欢笑智慧是指在正念、正努力、神通、感官、力量、觉支、圣道中修持。欢笑智慧是指欢笑、愉悦地体验共果，欢笑智慧是指在究竟涅槃中欢笑、愉悦地体验。
尊者作为萨拉多的修行者，在阿诺马达西佛陀的足下，立下了最杰出的弟子之志。从那时起，欢笑智慧在圆满戒律等方面显现。
什么是迅速智慧？任何形式的过去、未来、现在的色法……等……无论远近，所有色法因无常而迅速变化，这就是迅速智慧。因苦而迅速变化，因无我而迅速变化，这就是迅速智慧。任何感觉……等……任何知觉……任何行法……任何意识的过去、未来、现在……等……所有意识因无常、苦、无我而迅速变化，这就是迅速智慧。眼睛……等……衰老与死亡的过去、未来、现在因无常、苦、无我而迅速变化，这就是迅速智慧。色法的过去、未来、现在因无常、灭亡而迅速变化，因苦而迅速变化，因无我而迅速变化，经过比较、分析、阐述，显现出灭除色法而进入涅槃的迅速智慧。感觉……知觉……行法……意识……眼睛……等……衰老与死亡的过去、未来、现在因无常、灭亡而迅速变化……等……经过阐述，显现出灭除衰老与死亡而进入涅槃的迅速智慧。色法的过去、未来、现在……等……意识。眼睛……等……衰老与死亡因无常、因缘生起、灭亡法、衰亡法、厌离法、灭尽法而迅速变化，这就是迅速智慧。


Katamā tikkhapaññā? Khippaṃ kilese chindatīti tikkhapaññā. Uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti, uppannaṃ byāpādavitakkaṃ… uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ… uppannuppanne pāpake akusale dhamme… uppannaṃ rāgaṃ… dosaṃ… mohaṃ… kodhaṃ… upanāhaṃ… makkhaṃ… paḷāsaṃ… issaṃ… macchariyaṃ… māyaṃ… sāṭheyyaṃ… thambhaṃ… sārambhaṃ… mānaṃ… atimānaṃ… madaṃ… pamādaṃ… sabbe kilese… sabbe duccarite… sabbe abhisaṅkhāre… sabbe bhavagāmikamme nādhivāseti pajahati vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṃ gametīti tikkhapaññā. Ekasmiṃ āsane cattāro ca ariyamaggā, cattāri ca sāmaññaphalāni, catasso ca paṭisambhidāyo, cha ca abhiññāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāyāti tikkhapaññā.

Thero ca bhāgineyyassa dīghanakhaparibbājakassa vedanāpariggahasutte desiyamāne ṭhitakova sabbakilese chinditvā sāvakapāramiñāṇaṃ paṭividdhakālato paṭṭhāya tikkhapañño nāma jāto. Tenāha – ‘‘tikkhapañño, bhante, āyasmā sāriputto’’ti.

Katamā nibbedhikapaññā? Idhekacco sabbasaṅkhāresu ubbegabahulo hoti uttāsabahulo ukkaṇṭhanabahulo aratibahulo anabhiratibahulo bahimukho na ramati sabbasaṅkhāresu, anibbiddhapubbaṃ appadālitapubbaṃ lobhakkhandhaṃ nibbijjhati padāletīti nibbedhikapaññā. Anibbiddhapubbaṃ appadālitapubbaṃ dosakkhandhaṃ… mohakkhandhaṃ… kodhaṃ… upanāhaṃ…pe… sabbe bhavagāmikamme nibbijjhati padāletīti nibbedhikapaññā.

Appicchoti santaguṇaniguhanatā, paccayapaṭiggahaṇe ca mattaññutā, etaṃ appicchalakkhaṇanti iminā lakkhaṇena samannāgato. Santuṭṭhoti catūsu paccayesu yathālābhasantoso yathābalasantoso yathāsāruppasantosoti, imehi tīhi santosehi samannāgato. Pavivittoti kāyaviveko ca vivekaṭṭhakāyānaṃ nekkhammābhiratānaṃ, cittaviveko ca parisuddhacittānaṃ paramavodānappattānaṃ, upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ visaṅkhāragatānanti, imesaṃ tiṇṇaṃ vivekānaṃ lābhī. Asaṃsaṭṭhoti dassanasaṃsaggo savanasaṃsaggo samullapanasaṃsaggo paribhogasaṃsaggo kāyasaṃsaggoti, imehi pañcahi saṃsaggehi virahito. Ayañca pañcavidho saṃsaggo rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi upāsakehi upasikāhi bhikkhūhi bhikkhunīhīti aṭṭhahi puggalehi saddhiṃ jāyati, so sabbopi therassa natthīti asaṃsaṭṭho.

Āraddhavīriyoti paggahitavīriyo paripuṇṇavīriyo. Tattha āraddhavīriyo bhikkhu gamane uppannakilesassa ṭhānaṃ pāpuṇituṃ na deti, ṭhāne uppannassa nisajjaṃ, nisajjāya uppannassa seyyaṃ pāpuṇituṃ na deti, tasmiṃ tasmiṃ iriyāpathe uppannaṃ tattha tattheva niggaṇhāti. Thero pana catucattālīsa vassāni mañce piṭṭhiṃ na pasāreti. Taṃ sandhāya ‘‘āraddhavīriyo’’ti āha. Vattāti odhunanavattā. Bhikkhūnaṃ ajjhācāraṃ disvā ‘‘ajja kathessāmi, sve kathessāmī’’ti kathāvavatthānaṃ na karoti, tasmiṃ tasmiṃ yeva ṭhāne ovadati anusāsatīti attho.

Vacanakkhamoti vacanaṃ khamati. Eko hi parassa ovādaṃ deti, sayaṃ pana aññena ovadiyamāno kujjhati. Thero pana parassapi ovādaṃ deti, sayaṃ ovadiyamānopi sirasā sampaṭicchati. Ekadivasaṃ kira sāriputtattheraṃ sattavassiko sāmaṇero – ‘‘bhante, sāriputta, tumhākaṃ nivāsanakaṇṇo olambatī’’ti āha. Thero kiñci avatvāva ekamantaṃ gantvā parimaṇḍalaṃ nivāsetvā āgamma ‘‘ettakaṃ vaṭṭati ācariyā’’ti añjaliṃ paggayha aṭṭhāsi.

‘‘Tadahu pabbajito santo, jātiyā sattavassiko;

Sopi maṃ anusāseyya, sampaṭicchāmi matthake’’ti. (mi. pa. 6.

什么是敏锐智慧？迅速地切断烦恼，这就是敏锐智慧。对于生起的欲望思维不执着，对于生起的厌烦思维……对于生起的伤害思维……对于生起的恶行……对于生起的贪欲……愤怒……无明……怨恨……嫉妒……吝啬……虚假……骄傲……傲慢……迷失……懈怠……所有烦恼……所有恶行……所有造作……所有生死的行为不执着，放弃、排除、消失，这就是敏锐智慧。在一个位置上，四条圣道、四种共果、四种解脱、六种神通都能获得、真实、触及、显现，这就是敏锐智慧。
尊者在长指的外道者面前，讲解关于感觉的法时，已然切断所有烦恼，从那时起，敏锐智慧便显现出来。因此说：“敏锐智慧，尊者萨利普托。”
什么是刺破智慧？在这里，有些人在所有的造作中非常兴奋、非常不安、非常厌倦、非常不满，心向外界而不乐于所有的造作，未曾触及、未曾放下贪欲的部分，刺破贪欲的束缚，这就是刺破智慧。未曾触及、未曾放下的部分，刺破厌恼的束缚……刺破无明的束缚……刺破所有生死的行为，刺破贪欲的束缚，这就是刺破智慧。
少欲是指内心的安宁与隐藏，适度的接受，这就是少欲的特征。知足是指在四种因缘中，依照所获的满足、依照能力的满足、依照相应的满足，这三种满足都是知足的表现。远离是指身体的远离，远离于喜好，心的远离，远离于清净的心，远离于无执的人，远离于无分别的人，这三种远离的利益。无执是指不与他人相交、不与他人交谈、不与他人共处、不与他人交互、不与他人相结合，这五种交往都被远离。这样的五种交往与王、王公、大臣、外道、信士、居士、比丘、比丘尼等八类人相结合，所有这些都不属于尊者的交往，因此被称为无执。
努力是指坚定的努力、充实的努力。在这里，坚定的努力的比丘不让生起的烦恼到达目的地，生起的烦恼不让他坐下，坐下后生起的烦恼不让他获得卧具，在各种行动中生起的烦恼都被他排除。然而尊者在四十四年中，连坐在床上都不放松。因此说：“坚定的努力。”
言辞能力是指言辞能够被接受。一个人对他人的教导给予接受，但自己在被教导时却会发怒。然而尊者对他人的教导给予接受，即使自己被教导时也能以心接受。有一天，七岁的萨利普托尊者的弟子对他说：“尊者，萨利普托，您那耳朵悬垂了。”尊者没有回应，走到一旁，整理好自己的衣服，回来后合掌站立。
“那时出家的人，七岁；他也会教导我，我愿意接受这份教导。”（《中部经典》6.）

4.8) –

Āha.

Codakoti vatthusmiṃ otiṇṇe vā anotiṇṇe vā vītikkamaṃ disvā – ‘‘āvuso, bhikkhunā nāma evaṃ nivāsetabbaṃ, evaṃ pārupitabbaṃ, evaṃ gantabbaṃ, evaṃ ṭhātabbaṃ, evaṃ nisīditabbaṃ, evaṃ khāditabbaṃ, evaṃ bhuñjitabba’’nti tantivasena anusiṭṭhiṃ deti.

Pāpagarahīti pāpapuggale na passe, na tesaṃ vacanaṃ suṇe, tehi saddhiṃ ekacakkavāḷepi na vaseyyaṃ.

‘‘Mā me kadāci pāpiccho, kusīto hīnavīriyo;

Appassuto anādaro, sameto ahu katthacī’’ti. –

Evaṃ pāpapuggalepi garahati, ‘‘samaṇena nāma rāgavasikena dosamohavasikena na hotabbaṃ, uppanno rāgo doso moho pahātabbo’’ti evaṃ pāpadhammepi garahatīti dvīhi kāraṇehi ‘‘pāpagarahī, bhante, āyasmā sāriputto’’ti vadati.

Evaṃ āyasmatā ānandena soḷasahi padehi therassa yathābhūtavaṇṇappakāsane kate – ‘‘kiṃ ānando attano piyasahāyassa vaṇṇaṃ kathetuṃ na labhati, kathetu kiṃ pana tena kathitaṃ tatheva hoti, kiṃ so sabbaññū’’ti? Koci pāpapuggalo vattuṃ mā labhatūti satthā taṃ vaṇṇabhaṇanaṃ akuppaṃ sabbaññubhāsitaṃ karonto jinamuddikāya lañchanto evametantiādimāha.

Evaṃ tathāgatena ca ānandattherena ca mahātherassa vaṇṇe kathiyamāne bhumaṭṭhakā devatā uṭṭhahitvā eteheva soḷasahi padehi vaṇṇaṃ kathayiṃsu. Tato ākāsaṭṭhakadevatā sītavalāhakā uṇhavalāhakā cātumahārājikāti yāva akaniṭṭhabrahmalokā devatā uṭṭhahitvā eteheva soḷasahi padehi vaṇṇaṃ kathayiṃsu. Etenupāyena ekacakkavāḷaṃ ādiṃ katvā dasasu cakkavāḷasahassesu devatā uṭṭhahitvā kathayiṃsu. Athāyasmato sāriputtassa saddhivihāriko susīmo devaputto cintesi – ‘‘imā devatā attano attano nakkhattakīḷaṃ pahāya tattha tattha gantvā mayhaṃ upajjhāyasseva vaṇṇaṃ kathenti, gacchāmi tathāgatassa santikaṃ, gantvā etadeva vaṇṇabhaṇanaṃ devatābhāsitaṃ karomī’’ti, so tathā akāsi. Taṃ dassetuṃ atha kho susīmotiādi vuttaṃ.

Uccāvacāti aññesu ṭhānesu paṇītaṃ uccaṃ vuccati, hīnaṃ avacaṃ. Idha pana uccāvacāti nānāvidhā vaṇṇanibhā. Tassā kira devaparisāya nīlaṭṭhānaṃ atinīlaṃ, pītakaṭṭhānaṃ atipītakaṃ, lohitaṭṭhānaṃ atilohitaṃ, odātaṭṭhānaṃ accodātanti, catubbidhā vaṇṇanibhā pātubhavi. Teneva seyyathāpi nāmāti catasso upamā āgatā. Tattha subhoti sundaro. Jātimāti jātisampanno. Suparikammakatoti dhovanādiparikammena suṭṭhu parikammakato. Paṇḍukambale nikkhittoti rattakambale ṭhapito. Evamevanti rattakambale nikkhittamaṇi viya sabbā ekappahāreneva virocituṃ āraddhā. Nikkhanti atirekapañcasuvaṇṇena katapiḷandhanaṃ. Tañhi ghaṭṭanamajjanakkhamaṃ hoti. Jambonadanti mahājambusākhāya pavattanadiyaṃ nibbattaṃ, mahājambuphalarase vā pathaviyaṃ paviṭṭhe suvaṇṇaṅkurā uṭṭhahanti, tena suvaṇṇena katapiḷandhanantipi attho. Dakkhakammāraputtaukkāmukhasukusalasampahaṭṭhanti sukusalena kammāraputtena ukkāmukhe pacitvā sampahaṭṭhaṃ. Dhātuvibhaṅge (ma. ni. 3.357 ādayo) akatabhaṇḍaṃ gahitaṃ, idha pana katabhaṇḍaṃ.

Viddheti dūrībhūte. Deveti ākāse. Nabhaṃ abbhussakkamānoti ākāsaṃ abhilaṅghanto. Iminā taruṇasūriyabhāvo dassito. Soratoti soraccena samannāgato. Dantoti nibbisevano. Satthuvaṇṇābhatoti satthārā ābhatavaṇṇo. Satthā hi aṭṭhaparisamajjhe nisīditvā ‘‘sevatha, bhikkhave, sāriputtamoggallāne’’tiādinā (ma. ni. 3.371) nayena therassa vaṇṇaṃ āharīti thero ābhatavaṇṇo nāma hoti. Kālaṃ kaṅkhatīti parinibbānakālaṃ pattheti. Khīṇāsavo hi neva maraṇaṃ abhinandati, na jīvitaṃ pattheti, divasasaṅkhepaṃ vetanaṃ gahetvā ṭhitapuriso viya kālaṃ pana pattheti, olokento tiṭṭhatīti attho. Tenevāha –

‘‘Nābhinandāmi maraṇaṃ, nābhinandāmi jīvitaṃ;

Kālañca paṭikaṅkhāmi, nibbisaṃ bhatako yathā’’ti. (theragā. 1001-1002); Navamaṃ;

10. Nānātitthiyasāvakasuttavaṇṇanā



4.8) –
他说。
看到在某个地方被压迫或未被压迫的情况，便说：“朋友，僧人应如此穿着，应如此准备，应如此去，应如此停留，应如此坐下，应如此吃，应如此享用。”以此为依据给予指导。
对于恶行的谴责，指的是不看恶人，不听他们的话，甚至与他们同处一个世界也不应受到影响。
“愿我永远不贪图恶事，不懒惰，不无所作为；不轻视，不无知，在某处集会。” –
就这样也谴责恶人，“作为修行者，不应被贪欲、愤怒和无明所支配，生起的贪欲、愤怒和无明应当被舍弃。”因此以这两个原因说：“谴责恶行，尊者萨利普托。”
因此，阿难尊者用十六个词语如实地描述尊者的优点：“阿难，难道你不能谈论你亲爱的朋友的优点吗？谈论他的话就会如此，难道他不是全知者吗？”佛陀不希望恶人有机会发言，因此在谈论优点时，佛陀以全知的智慧来回应。
因此，在如来和阿难尊者谈论大尊者的优点时，地上的天神站起来，用这十六个词语来赞美。随后，天神们从四天王天、凉风天、热风天，直到阿卡尼萨天的天神们也站起来，用这十六个词语来赞美。以此方式，天神们从一个世界开始，遍布十个世界的成千上万的天神们也站起来赞美。此时，尊者萨利普托的信士天神思考：“这些天神放弃了自己的星座，前往那里，向我的老师赞美，我要去如来的面前，去赞美这段话。”于是他如愿以偿。为了显示这一点，便说了“如是”。
高低是指在其他地方，优雅的被称为高，而卑微的被称为低。在这里，高低是指各种优点的表现。因为在天神的聚会中，蓝色的地方非常蓝，黄色的地方非常黄，红色的地方非常红，白色的地方非常白，四种颜色的表现显现出来。因此有四个比喻出现。在这里，优美是指美丽。种类是指拥有种姓。良好的准备是指经过清洗等准备得当。白色的宝石是指红色的宝石的放置。正如这样，红色的宝石如同一切都在同一光辉下闪耀。放置了过量的金粉，因此它是能够抵抗撞击的。这里的金粉是指在大果树的根部生长的金芽，因此它的意思也是用金粉制成的。用巧妙的手法将金粉镶嵌在口中。
被刺穿的地方是遥远的。天神是指在空中。天神是指穿越天空。通过这一点显示出年轻的太阳的状态。光亮是指光明的表现。牙齿是指没有磨损的。尊者的光辉是指尊者的光辉。因为尊者坐在聚会中，便说：“修行吧，比丘们，萨利普托和摩诃迦叶。”（《中部经典》3.371）因此，尊者的光辉被称为尊者的光辉。
他期待着涅槃的时刻。因为已解脱者既不欢喜于死亡，也不渴望生命，像一个站着的人的一天的工资，期待着时间的到来，观察着站立的意思。因此说：
“我不欢喜于死亡，我不欢喜于生命；我期待时间，像一个解脱者一样。”（《长老歌》1001-1002）第九；
各种外道弟子的经文解释

111. Dasame nānātitthiyasāvakāti te kira kammavādino ahesuṃ, tasmā dānādīni puññāni katvā sagge nibbattā, te ‘‘attano attano satthari pasādena nibbattamhā’’ti saññino hutvā ‘‘gacchāma dasabalassa santike ṭhatvā amhākaṃ satthārānaṃ vaṇṇaṃ kathessāmā’’ti āgantvā paccekagāthāhi kathayiṃsu. Tattha chinditamāriteti chindite ca mārite ca. Hatajānīsūti pothane ca dhanajānīsu ca. Puññaṃ vā panāti attano puññampi na samanupassati, saṅkhepato puññāpuññānaṃ vipāko natthīti vadati. Sa ve vissāsamācikkhīti so – ‘‘evaṃ katapāpānampi katapuññānampi vipāko natthī’’ti vadanto sattānaṃ vissāsaṃ avassayaṃ patiṭṭhaṃ ācikkhati, tasmā mānanaṃ vandanaṃ pūjanaṃ arahatīti vadati.

Tapojigucchāyāti kāyakilamathatapena pāpajigucchanena. Susaṃvutattoti samannāgato pihito vā. Jegucchīti tapena pāpajigucchako. Nipakoti paṇḍito. Cātuyāmasusaṃvutoti cātuyāmena susaṃvuto. Cātuyāmo nāma sabbavārivārito ca hoti sabbavāriyutto ca sabbavāridhuto ca sabbavāriphuṭo cāti ime cattāro koṭṭhāsā. Tattha sabbavārivāritoti vāritasabbaudako, paṭikkhittasabbasītodakoti attho. So kira sītodake sattasaññī hoti , tasmā taṃ na valañjeti. Sabbavāriyuttoti sabbena pāpavāraṇena yuto. Sabbavāridhutoti sabbena pāpavāraṇena dhutapāpo . Sabbavāriphuṭoti sabbena pāpavāraṇena phuṭṭho. Diṭṭhaṃ sutañca ācikkhanti diṭṭhaṃ ‘‘diṭṭhaṃ me’’ti sutaṃ ‘‘sutaṃ me’’ti ācikkhanto, na niguhanto. Na hi nūna kibbisīti evarūpo satthā kibbisakārako nāma na hoti.

Nānātitthiyeti so kira nānātitthiyānaṃyeva upaṭṭhāko, tasmā te ārabbha vadati. Pakudhako kātiyānoti pakudho kaccāyano. Nigaṇṭhoti nāṭaputto. Makkhalipūraṇāseti makkhali ca pūraṇo ca. Sāmaññappattāti samaṇadhamme koṭippattā. Na hi nūna teti sappurisehi na dūre, teyeva loke sappurisāti vadati. Paccabhāsīti ‘‘ayaṃ ākoṭako imesaṃ nagganissirikānaṃ dasabalassa santike ṭhatvā vaṇṇaṃ kathetīti tesaṃ avaṇṇaṃ kathessāmī’’ti patiabhāsīti.

Tattha sahācaritenāti saha caritamattena. Chavo sigāloti lāmako kālasigālo. Kotthukoti tasseva vevacanaṃ. Saṅkassarācāroti āsaṅkitasamācāro. Na sataṃ sarikkhoti paṇḍitānaṃ sappurisānaṃ sadiso na hoti, kiṃ tvaṃ kālasigālasadise titthiye sīhe karosīti?

Anvāvisitvāti ‘‘ayaṃ evarūpānaṃ satthārānaṃ avaṇṇaṃ katheti, teneva naṃ mukhena vaṇṇaṃ kathāpessāmī’’ti cintetvā tassa sarīre anuāvisi adhimucci, evaṃ anvāvisitvā. Āyuttāti tapojigucchane yuttapayuttā. Pālayaṃ pavivekiyanti pavivekaṃ pālayantā. Te kira ‘‘nhāpitapavivekaṃ pālessāmā’’ti sayaṃ kese luñcanti. ‘‘Cīvarapavivekaṃ pātessāmā’’ti naggā vicaranti. ‘‘Piṇḍapātapavivekaṃ pālessāmā’’ti sunakhā viya bhūmiyaṃ vā bhuñjanti hatthesu vā. ‘‘Senāsanapavivekaṃ pālessāmā’’ti kaṇṭakaseyyādīni kappenti. Rūpe niviṭṭhāti taṇhādiṭṭhīhi rūpe patiṭṭhitā. Devalokābhinandinoti devalokapatthanakāmā. Mātiyāti maccā, te ve maccā paralokatthāya sammā anusāsantīti vadati.

Itividitvāti ‘‘ayaṃ paṭhamaṃ etesaṃ avaṇṇaṃ kathetvā idāni vaṇṇaṃ katheti, ko nu kho eso’’ti āvajjento jānitvāva. Ye cantalikkhasmiṃ pabhāsavaṇṇāti ye antalikkhe candobhāsasūriyobhāsasañjhārāgaindadhanutārakarūpānaṃ pabhāsavaṇṇā. Sabbeva te teti sabbeva te tayā. Namucīti māraṃ ālapati. Āmisaṃva macchānaṃ vadhāya khittāti yathā macchānaṃ vadhatthāya baḷisalaggaṃ āmisaṃ khipati, evaṃ tayā pasaṃsamānena ete rūpā sattānaṃ vadhāya khittāti vadati.


第十，各种外道的弟子，确实是那些行事者，因此通过施舍等善行而生于天界，他们认为“因自己的老师的欢喜而生”，于是他们便说：“我们去十力者的身边，向我们的老师讲述他的优点。”于是他们用独白的诗句进行了叙述。在那里，“被切断和被杀害”是被切断和被杀害的意思。“被打死”是指被压迫和被剥夺的意思。至于善行，他们甚至不观察自己的善行，概括地说，善行的果报是不存在的。因此他也说：“善恶的果报是不存在的。”他向众生讲述了他们的信任和依赖，因此说：“因此要尊重、礼拜和供养值得尊敬的。”
“通过苦行而厌恶恶行。”是指通过身体的苦行和厌恶恶行的行为。“善于约束”是指被约束或隐藏。“厌恶”是指通过苦行而厌恶恶行。“谨慎”是指智慧。“四季善于约束”是指在四季中都善于约束。“四季”是指被水所限制，受到所有水的影响，受到所有水的洗礼，受到所有水的触碰，这四个方面。在这里，“被水所限制”是指被所有的水所限制，指的是被所有的冷水所阻挡。因此他在冷水中感到恐惧，所以不让他触碰。“被所有的水所影响”是指被所有的恶行所影响。“被所有的水所触碰”是指被所有的恶行所触碰。“看见和听见”是指看见“我看见了”，听见“我听见了”，不隐瞒。“确实没有人会说这种事。”这样的老师并不是恶行的制造者。
“各种外道的弟子”是指他确实是各种外道的侍者，因此他以此为基础说。“被压迫”是指被压迫的卡奇亚诺。“尼干陀”是指纳塔普托。“马卡利”是指马卡利和普拉那。“共同的果报”是指修行的果报。确实不远的那些善人，他们说的确实是善人。“他回答说：‘这个打击者在这些裸体者的十力者身边讲述优点，我将讲述他们的缺点。’”
在这里，“与同伴同行”是指仅仅与同伴同行。“拉莫”是指拉莫的黑色狼。“克图”是指它的同义词。“怀疑的行为”是指怀疑的行为。“不如同”是指智者和善人并不相同，你为何要像黑色狼那样对待狮子？
“在他身上思考”是指“这个人讲述这些老师的缺点，因此我将用他的嘴讲述优点。”于是他在他的身体上进行思考，便这样思考。“长寿”是指通过苦行而得的长寿。“保持独处”是指保持独处的状态。他们确实说：“我们将保持洗净的独处。”于是他们自我剃发。“我们将保持袈裟的独处。”于是他们光着身子四处游荡。“我们将保持乞食的独处。”于是他们像狗一样在地上吃东西。“我们将保持卧具的独处。”于是他们准备了刺床等。“在色法中安住”是指在欲望和见解中安住。“天界的欢喜”是指渴望天界的存在。“死亡”是指死亡，他们确实在死亡后向他人正确地教导。
“如是知晓”是指“他在讲述这些人的缺点之后现在讲述优点，究竟他是谁。”那些在空中发光的正是那些在空中如月光、阳光、晨光、火焰般发光的存在。所有这些都是由你说的。那是魔王的称呼。“是的，像鱼一样，食物被抛弃。”就像鱼被抛弃以便捕捉食物一样，这些色法也被抛弃以便捕捉众生。


Māṇavagāmiyoti ayaṃ kira devaputto buddhupaṭṭhāko. Rājagahīyānanti rājagahapabbatānaṃ. Setoti kelāso. Aghagāminanti ākāsagāmīnaṃ. Udadhinanti udakanidhānānaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā rājagahīyānaṃ pabbatānaṃ vipulo seṭṭho, himavantapabbatānaṃ kelāso, ākāsagāmīnaṃ ādicco, udakanidhānānaṃ samuddo, nakkhattānaṃ cando, evaṃ sadevakassa lokassa buddho seṭṭhoti. Dasamaṃ.

Nānātitthiyavaggo tatiyo.

Iti sāratthappakāsiniyā

Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Devaputtasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Kosalasaṃyuttaṃ

1. Paṭhamavaggo

1. Daharasuttavaṇṇanā



“玛纳瓦伽米”是指这位天神是佛法的支持者。“拉贾伽希亚”是指拉贾伽希亚的山脉。“雪山”是指凯拉索山。“阿戈伽敏”是指天上行走的。“海洋”是指水的源头。这是说：就如拉贾伽希亚的山脉是最为高大，雪山是凯拉索山，天上的太阳是阿戈伽敏，水的源头是海洋，星星是月亮，那么在这世间，佛是最为卓越的。第十。
第三章，各种外道的章节。
如是，关于意旨的阐明，
《相应部》注释中的
天神聚集的阐述已完结。
科萨拉聚集
第一章
娇嫩经的阐释
provided by EasyChat

112. Kosalasaṃyuttassa paṭhame bhagavatā saddhiṃ sammodīti yathā khamanīyādīni pucchanto bhagavā tena, evaṃ sopi bhagavatā saddhiṃ samappavattamodo ahosi. Sītodakaṃ viya uṇhodakena sammoditaṃ ekībhāvaṃ agamāsi. Yāya ca – ‘‘kacci, bho gotama, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci bhoto ca gotamassa sāvakānañca appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāro’’tiādikāya kathāya sammodi, taṃ pītipāmojjasaṅkhātasammodajananato sammodituṃ yuttabhāvato ca sammodanīyaṃ, atthabyañjanamadhuratāya cirampi kālaṃ sāretuṃ nirantaraṃ pavattetuṃ araharūpato saritabbabhāvato ca sāraṇīyaṃ. Suyyamānasukhato ca sammodanīyaṃ, anussariyamānasukhato sāraṇīyaṃ. Tathā byañjanaparisuddhatāya sammodanīyaṃ, atthaparisuddhatāya sāraṇīyanti evaṃ anekehi pariyāyehi sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā pariyosāpetvā niṭṭhapetvā ito pubbe tathāgatassa adiṭṭhattā guṇāguṇavasena gambhīrabhāvaṃ vā uttānabhāvaṃ vā ajānanto ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho yaṃ ovaṭṭikasāraṃ katvā āgato lokanissaraṇabhavokkantipañhaṃ satthu sammāsambuddhataṃ pucchituṃ bhavampi notiādimāha.

Tattha bhavampīti pi-kāro sampiṇḍanatthe nipāto, tena ca cha satthāre sampiṇḍeti. Yathā pūraṇādayo ‘‘sammāsambuddhamhā’’ti paṭijānanti, evaṃ bhavampi nu paṭijānātīti attho. Idaṃ pana rājā na attano laddhiyā, loke mahājanena gahitapaṭiññāvasena pucchati. Atha bhagavā buddhasīhanādaṃ nadanto yaṃ hi taṃ mahārājātiādimāha. Tattha ahaṃ hi mahārājāti anuttaraṃ sabbaseṭṭhaṃ sabbaññutaññāṇasaṅkhātaṃ sammāsambodhiṃ ahaṃ abhisambuddhoti attho. Samaṇabrāhmaṇāti pabbajjūpagamanena samaṇā, jātivasena brāhmaṇā. Saṅghinotiādīsu pabbajitasamūhasaṅkhāto saṅgho etesaṃ atthīti saṅghino. Sveva gaṇo etesaṃ atthīti gaṇino. Ācārasikkhāpanavasena tassa gaṇassa ācariyāti gaṇācariyā. Ñātāti paññātā pākaṭā. ‘‘Appicchā santuṭṭhā appicchatāya vatthampi na nivāsentī’’ti evaṃ samuggato yaso etesaṃ atthīti yasassino. Titthakarāti laddhikarā. Sādhusammatāti ‘‘santo sappurisā’’ti evaṃ sammatā. Bahujanassāti assutavato andhabālaputhujjanassa. Pūraṇotiādīni tesaṃ nāmagottāni. Pūraṇoti hi nāmameva. Tathā, makkhalīti. So pana gosālāya jātattā gosāloti vutto. Nāṭaputtoti nāṭassa putto. Belaṭṭhaputtoti belaṭṭhassa putto. Kaccāyanoti pakudhassa gottaṃ. Kesakambalassa dhāraṇato ajito kesakambaloti vutto.

Tepi mayāti kappakolāhalaṃ buddhakolāhalaṃ cakkavattikolāhalanti tīṇi kolāhalāni. Tattha ‘‘vassasatasahassamatthake kappuṭṭhānaṃ bhavissatī’’ti kappakolāhalaṃ nāma hoti – ‘‘ito vassasatasahassamatthake loko vinassissati, mettaṃ mārisā, bhāvetha, karuṇaṃ muditaṃ upekkha’’nti manussappathe devatā ghosentiyo vicaranti. ‘‘Vassasahassamatthake pana buddho uppajjissatī’’ti buddhakolāhalaṃ nāma hoti – ‘‘ito vassasahassamatthake buddho uppajjitvā dhammānudhammapaṭipadaṃ paṭipannena saṅgharatanena parivārito dhammaṃ desento vicarissatī’’ti devatā ugghosenti. ‘‘Vassasatamatthake pana cakkavattī uppajjissatī’’ti cakkavattikolāhalaṃ nāma hoti – ‘‘ito vassasatamatthake sattaratanasampanno catuddīpissaro sahassa puttaparivāro vehāsaṅgamo cakkavattirājā uppajjissatī’’ti devatā ugghosenti.


科萨拉聚集的第一章，世尊与他人和谐交流，正如在询问“是否可以忍耐，是否可以修复，是否可以让您和您的弟子们少有病痛，少有忧虑，轻松安适地生活”等等时，世尊与他人和谐交流，正如那样，世尊与他人之间的和谐交流也得以实现。就如冷水与热水的和谐共处，达到了统一的状态。以“是否，尊贵的乔达摩，能否忍耐，能否修复，是否对您和您的弟子们少有病痛，少有忧虑，轻松安适地生活”等等的谈话而和谐交流，这种和谐交流是基于愉悦与欢喜的产生，是和谐的，因此在内容的深度与甜美的表达上，能够长时间保持，持续不断地进行，正如值得被记住的事物，能够被长久地回忆。就如在内容的纯净上值得被交流，在意义的纯净上值得被回忆，正如这样，以多种方式值得被交流与回忆，因此在经过一番讨论后，最终得以结束。由于在此之前，佛陀未曾显现，因此在优劣的表现上，未能理解深奥或显露的状态，因此独坐一边，独坐时思考那关于世间解脱的难题，向老师请教“我是否存在”等等。
在这里，“我是否存在”中的“我”是指强调的用法，因此与六位老师进行强调。就如同前辈们所说的“从正觉者那里”，因此“我是否存在”是指是否能够承认。这是因为国王并非因自己的所得，而是根据世间大众的普遍看法而询问。于是，世尊如狮子吼般说道：“我确实是那位无上的、最为卓越、全知全见的正觉者。”意思是“我已获得了正觉。”对于修行者与婆罗门的定义是，因出家而成为修行者，因种姓而成为婆罗门。在“僧团”等方面，指的是由出家者组成的团体，故称为僧团。对于“群体”而言，指的是由这些人所组成的群体。根据行为的教导，称为群体的老师。亲属是指被称为显著的。以“少欲知足，少欲而不住”的态度，称为有声望的。作为“得利者”是指获得利益的。善良者是指“善人”所认可的。大众是指无知、盲目、愚笨的世俗人。关于“前辈”的名字等同于它们的名号。前辈是指名字本身。就如“马卡利”。他因是牛飼者而被称为牛飼者。纳塔普托是指纳塔的儿子。贝拉塔普托是指贝拉的儿子。卡奇亚诺是指分裂的种族。因持有发毯而被称为发毯者。
“他们的聚会”是指三种聚会：佛陀的聚会、轮王的聚会、佛法的聚会。在这里，“在一百年的时间内将会有聚会”是指聚会的声音——“在一百年的时间内，世间将会毁灭，愿诸位，生起慈悲、喜悦、平等心。”这样的天神们在世间游走。“在一千年的时间内，佛陀将会出世”是指佛法的聚会——“在一千年的时间内，佛陀将会出世，带着法的传承，教导众生，传播佛法。”这样的天神们在世间呼喊。“在一百年的时间内，轮王将会出世”是指轮王的聚会——“在一百年的时间内，将会有拥有七种珍宝、统治四大洲的轮王出世。”这样的天神们在世间呼喊。


Imesu tīsu kolāhalesu ime cha satthāro buddhakolāhalaṃ sutvā ācariye payirupāsitvā cintāmāṇivijjādīni uggaṇhitvā – ‘‘mayaṃ buddhamhā’’ti paṭiññaṃ katvā mahājanaparivutā janapadaṃ vicarantā anupubbena sāvatthiyaṃ pattā. Tesaṃ upaṭṭhākā rājānaṃ upasaṅkamitvā, ‘‘mahārāja, pūraṇo kassapo…pe… ajito kesakambalo buddho kira sabbaññū kirā’’ti ārocesuṃ. Rājā ‘‘tumheva ne nimantetvā ānethā’’ti āha . Te gantvā tehi, ‘‘rājā vo nimanteti. Rañño gehe bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti vuttā gantuṃ na ussahanti, punappunaṃ vuccamānā upaṭṭhākānaṃ cittānurakkhaṇatthāya adhivāsetvā sabbe ekatova agamaṃsu. Rājā āsanāni paññāpetvā ‘‘nisīdantū’’ti āha. Nigguṇānaṃ attabhāve rājusmā nāma pharati, te mahārahesu āsanesu nisīdituṃ asakkontā phalakesu ceva bhūmiyaṃ ca nisīdiṃsu.

Rājā ‘‘ettakeneva natthi tesaṃ anto sukkadhammo’’ti vatvā āhāraṃ adatvāva tālato patitaṃ muggarena pothento viya ‘‘tumhe buddhā, na buddhā’’ti pañhaṃ pucchi. Te cintayiṃsu – ‘‘sace ‘buddhamhā’ti vakkhāma, rājā buddhavisaye pañhaṃ pucchitvā kathetuṃ asakkonte ‘tumhe mayaṃ buddhāti mahājanaṃ vañcetvā āhiṇḍathā’ti jivhampi chindāpeyya, aññampi anatthaṃ kareyyā’’ti sakapaṭiññāya eva ‘na mayaṃ buddhā’ti vadiṃsu. Atha ne rājā gehato nikaḍḍhāpesi. Te rājagharato nikkhante upaṭṭhākā pucchiṃsu – ‘‘kiṃ ācariyā rājā tumhe pañhaṃ pucchitvā sakkārasammānaṃ akāsī’’ti? Rājā ‘‘buddhā tumhe’’ti pucchi, tato mayaṃ – ‘‘sace ayaṃ rājā buddhavisaye pañhaṃ kathiyamānaṃ ajānanto amhesu manaṃ padosessati, bahuṃ apuññaṃ pasavissatī’’ti rañño anukampāya ‘na mayaṃ buddhā’ti vadimhā, mayaṃ pana buddhā eva, amhākaṃ buddhabhāvo, udakena dhovitvāpi harituṃ na sakkāti. Iti bahiddhā ‘buddhamhā’ti āhaṃsu – rañño santike ‘na mayaṃ buddhā’ti vadiṃsūti, idaṃ gahetvā rājā evamāha. Tattha kiṃ pana bhavaṃ gotamo daharo ceva jātiyā, navo ca pabbajjāyāti idaṃ attano paṭiññaṃ gahetvā vadati. Tattha kinti paṭikkhepavacanaṃ. Ete jātimahallakā ca cirapabbajitā ca ‘‘buddhamhā’’ti na paṭijānanti, bhavaṃ gotamo jātiyā ca daharo pabbajjāya ca navo kiṃ paṭijānāti? Mā paṭijānāhīti attho.


在这三种聚会中，这六位老师在听到佛法的聚会后，尊敬地向老师请教，学习了如思维、智慧等法门，便以“我们从佛那里”作为承诺，随众生围绕着城市逐渐到达了舍卫城。他们的随侍者们走近国王，称道：“大王，普遍的迦萨波……等……阿吉托·凯萨坎巴罗确实是全知的佛。”国王说：“你们邀请他来吧。”他们去后，便被告知：“国王邀请你们。请在国王的家中接受施舍。”因为这样被告知，他们并不敢去，再三被告知后，为了保护随侍者的心情，便都一起前往。国王摆设了座位，说：“请坐下。”因无所依靠，他们在座位上坐不下，只得坐在果树下和地上。
国王说：“仅凭这一点，他们的内心是干燥的。”于是没有给食物，仿佛用杖打击着地面，问道：“你们是佛，还是不是佛？”他们思索：“如果我们说‘我们是佛’，国王在佛法的问题上问我们时，若无法回答，他可能会用舌头割断我们，或做其他的坏事。”于是他们以自我承诺说：“我们不是佛。”然后国王将他们从家中驱逐出去。走出国王的家后，随侍者们问道：“老师们，国王问你们问题时，是否给予了应有的尊重和礼遇？”国王问：“你们是佛吗？”于是我们说：“如果这位国王在佛法的问题上提问时，不了解我们，内心会产生很多不好的因缘。”因此出于对国王的怜悯，我们说：“我们不是佛。”但我们确实是佛，我们的佛性，即使被水冲洗也无法被夺走。于是他们在外面说：“我们不是佛。”在国王面前说：“我们不是佛。”基于这一点，国王便这样说道：“那么，尊贵的乔达摩，您在种姓上是年轻的，在出家上是新的。”这就是他所持的承诺。这里有什么反驳的话呢？这些年长的出家者和久出家的并不承认“我们是佛”，而尊贵的乔达摩在种姓上年轻，在出家上又是新的，这又有什么可以承认的呢？意思是“不要承认”。


Na uññātabbāti na avajānitabbā. Na paribhotabbāti na paribhavitabbā. Katame cattāroti kathetukamyatāpucchā. Khattiyoti rājakumāro. Uragoti āsīviso. Aggīti aggiyeva. Bhikkhūti imasmiṃ pana pade desanākusalatāya attānaṃ abbhantaraṃ katvā sīlavantaṃ pabbajitaṃ dasseti. Ettha ca daharaṃ rājakumāraṃ disvā, ukkamitvā maggaṃ adento, pārupanaṃ anapanento, nisinnāsanato anuṭṭhahanto, hatthipiṭṭhādīhi anotaranto, heṭṭhā katvā maññanavasena aññampi evarūpaṃ anācāraṃ karonto khattiyaṃ avajānāti nāma. ‘‘Bhaddako vatāyaṃ rājakumāro, mahākaṇḍo mahodaro – kiṃ nāma yaṃkiñci corūpaddavaṃ vūpasametuṃ yattha katthaci ṭhāne rajjaṃ anusāsituṃ sakkhissatī’’tiādīni vadanto paribhoti nāma. Añjanisalākamattampi āsīvisapotakaṃ kaṇṇādīsu piḷandhanto aṅgulimpi jivhampi ḍaṃsāpento uragaṃ avajānāti nāma . ‘‘Bhaddako vatāyaṃ āsīviso udakadeḍḍubho viya kiṃ nāma kiñcideva ḍaṃsituṃ kassacideva kāye visaṃ pharituṃ sakkhissatī’’tiādīni vadanto paribhoti nāma. Khajjopanakamattampi aggiṃ gahetvā hatthena kīḷanto bhaṇḍukkhalikāya khipanto cūḷāya vā sayanapiṭṭhasāṭakapasibbakādīsu vā ṭhapento aggiṃ avajānāti nāma. ‘‘Bhaddako vatāyaṃ aggi kataraṃ nu kho yāgubhattaṃ pacissati, kataraṃ macchamaṃsaṃ, kassa sītaṃ vinodessatī’’tiādīni vadanto paribhoti nāma. Daharasāmaṇerampi pana disvā ukkamitvā maggaṃ adentoti rājakumāre vuttaṃ anācāraṃ karonto bhikkhuṃ avajānāti nāma. ‘‘Bhaddako vatāyaṃ sāmaṇero mahākaṇṭho mahodaro yaṃkiñci buddhavacanaṃ uggahetuṃ yaṃkiñci araññaṃ ajjhogāhetvā vasituṃ sakkhissati, saṅghattherakāle manāpo bhavissatī’’tiādīni vadanto paribhoti nāma. Taṃ sabbampi na kātabbanti dassento na uññātabbo na paribhotabboti āha.

Etadavocāti etaṃ gāthābandhaṃ avoca. Gāthā ca nāmetā tadatthadīpanāpi honti visesatthadīpanāpi, tatrimā tadatthampi visesatthampi dīpentiyeva. Tattha khattiyanti khettānaṃ adhipatiṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘khettānaṃ adhipatīti kho, vāseṭṭha, ‘khattiyo khattiyo’tveva dutiyaṃ akkharaṃ upanibbatta’’nti (dī. ni. 

不可被轻视，不可被贬低。不可被轻视，不可被贬低。哪些是四者呢？这是为了询问而提出的问题。王子是指王族的后裔。蛇是指毒蛇。火是指火焰。僧人则是在这一段中，展示了内心的清净，具备戒律的出家人。在这里，看到年轻的王子，起身不走正道，放弃了正道，坐着不起来，手脚不动，像是坐在地上，表现出其他不当的行为，王子被轻视。这位王子确实是优秀的，身材高大，体态丰盈——“他能在任何地方，镇压任何盗贼，统治王国。”等这些话称之为轻视。即使是黑色的蛇，也在耳朵等部位咬人，王子也被轻视。“这位王子如同水中的泥鳅，能在任何地方咬人，能在任何身体上留下毒。”等这些话称之为轻视。即使是拿着小火把玩耍，扔掉小火把，或放在小坐垫、坐垫的边缘等地方，王子也被轻视。“这位王子，究竟哪一种米饭会被煮熟，哪一种鱼肉会被烹饪，谁的食物会被消除？”等这些话称之为轻视。即使看到年轻的沙门，起身不走正道，王子被轻视。“这位沙门身材高大、体态丰盈，能记住任何佛陀的教导，能在任何森林中安住，成为僧团中的受欢迎者。”等这些话称之为轻视。所有这些都不应被做，因此不可被轻视，不可被贬低。
“我说的是这些。”这是对诗句的表述。诗句的名称也确实是阐明意义的，特别是阐明特定的意义，因此这三句诗确实阐明了特定的意义。这里的“王族”是指田地的统治者。这里的意思是“田地的统治者”，如同所说的：“王族，王族。”这里的第二个字母被附加上去。

3.131). Jātisampannanti tāyeva khattiyajātiyā jātisampannaṃ. Abhijātanti tīṇi kulāni atikkamitvā jātaṃ.

Ṭhānaṃ hīti kāraṇaṃ vijjati. Manujindoti manussajeṭṭhako. Rājadaṇḍenāti rañño uddhaṭadaṇḍena, so appako nāma na hoti, dasasahassavīsatisahassappamāṇo hotiyeva. Tasmiṃ pakkamate bhusanti tasmiṃ puggale balavaupakkamaṃ upakkamati. Rakkhaṃ jīvitamattanoti attano jīvitaṃ rakkhamāno taṃ khattiyaṃ parivajjeyya na ghaṭṭeyya.

Uccāvacehīti nānāvidhehi. Vaṇṇehīti saṇṭhānehi. Yena yena hi vaṇṇena caranto gocaraṃ labhati, yadi sappavaṇṇena, yadi deḍḍubhavaṇṇena, yadi dhamanivaṇṇena, antamaso kalandakavaṇṇenapi caratiyeva. Āsajjāti patvā. Bālanti yena bālena ghaṭṭito, taṃ bālaṃ naraṃ vā nāriṃ vā ḍaṃseyya.

Pahūtabhakkhanti bahubhakkhaṃ. Aggissa hi abhakkhaṃ nāma natthi. Jālinanti jālavantaṃ. Pāvakanti aggiṃ. Pāvagantipi pāṭho. Kaṇhavattaninti vattanīti maggo, agginā gatamaggo kaṇho hoti kāḷako, tasmā ‘‘kaṇhavattanī’’ti vuccati.

Mahā hutvānāti mahanto hutvā. Aggi hi ekadā yāvabrahmalokappamāṇopi hoti. Jāyantitattha pārohāti tattha agginā daḍḍhavane pārohā jāyanti. Pārohāti tiṇarukkhādayo vuccanti. Te hi agginā daḍḍhaṭṭhāne mūlamattepi avasiṭṭhe pādato rohanti jāyanti vaḍḍhanti, tasmā ‘‘pārohā’’ti vuccanti. Puna rohanatthena vā pārohā. Ahorattānamaccayeti rattindivānaṃ atikkame. Nidāghepi deve vuṭṭhamatte jāyanti.

Bhikkhu ḍahati tejasāti ettha akkosantaṃ paccakkosanto bhaṇḍantaṃ paṭibhaṇḍanto paharantaṃ paṭipaharanto bhikkhu nāma kiñci bhikkhutejasā ḍahituṃ na sakkoti. Yo pana akkosantaṃ na paccakkosati, bhaṇḍantaṃ na paṭibhaṇḍati. Paharantaṃ na paṭipaharati, tasmiṃ vippaṭipanno tassa sīlatejena ḍayhati. Tenevetaṃ vuttaṃ. Na tassa puttā pasavoti tassa puttadhītaropi gomahiṃsakukkuṭasūkarādayo pasavopi na bhavanti, vinassantīti attho. Dāyādā vindare dhananti tassa dāyādāpi dhanaṃ na vindanti. Tālāvatthū bhavanti teti te bhikkhutejasā daḍḍhā vatthumattāvasiṭṭho matthakacchinnatālo viya bhavanti, puttadhītādivasena na vaḍḍhantīti attho.


3.131). 出生显赫的意思是，正是以王族的身份出生。超越三种家族而出生。
地位是指有原因存在。人中之杰是指人类中最优秀者。以国王的权威，国王的权杖所施加的惩罚，虽小却不容小觑，确实是十万或二十万的规模。在他面前，众人感到害怕，向他屈服。保护生命的意思是，保护自己的生命，避免对这位王子造成伤害，不能侵犯他。
高低的意思是多种多样的。外貌是指容貌的特征。通过何种容貌而获得生计，若是美丽的容貌，或是丑陋的容貌，或是中等的容貌，至少也会以黑暗的容貌谋生。依附是指依赖。愚者是指被愚者所打击的，愚者可以打击人或女人。
丰富的食物是指吃得很多。因为对于火来说，没有不吃的东西。网是指有网的。火是指火焰。火焰也可以称为火。黑暗的道路是指黑暗的道路，因火而生的道路是黑暗的，所以称为“黑暗的道路”。
大火焰是指火焰很大。火焰确实可以扩展到天界的规模。生长在那里是指在那里的火焰中，火焰在树木等地方生长。生长是指草木等。它们在火焰的地方生长，根本上也会在脚下生长，因而称为“生长”。再者，生长是为了生长。日夜的变化是指昼夜的交替。即使在炎热的季节，神灵也会在适当的时机生长。
僧人以火焰燃烧他们的热情，这里是指对那些进行谩骂的人，面对谩骂者，反击者，攻击者，僧人无法被任何火焰所燃烧。若是面对谩骂者而不反击，面对攻击者而不反击，则在那种情况下，因其修行的力量而被烧毁。因此说是如此。并非他的儿子会被生育，连他的女儿、牛、猪等也不会生育，意思是会消亡。继承者无法获得财富，连他的继承者也无法获得财富。那些被称为“塔拉”的人，因僧人的力量而被压制，像是被砍断的塔一样，意思是他们不会因子女而繁衍。


Tasmāti yasmā samaṇatejena daḍḍhā matthakacchinnatālo viya aviruḷhidhammā bhavanti, tasmā. Sammadeva samācareti sammā samācareyya. Sammā samācarantena pana kiṃ kātabbanti? Khattiyaṃ tāva nissāya laddhabbaṃ gāmanigamayānavāhanādiānisaṃsaṃ, uragaṃ nissāya tassa kīḷāpanena laddhabbaṃ vatthahiraññasuvaṇṇādiānisaṃsaṃ aggiṃ nissāya tassānubhāvena pattabbaṃ yāgubhattapacanasītavinodanādiānisaṃsaṃ, bhikkhuṃ nissāya tassa vasena pattabbaṃ asutasavanasutapariyodapana-saggamaggādhigamādiānisaṃsaṃ sampassamānena ‘‘ete nissāya pubbe vuttappakāro ādīnavo atthi. Kiṃ imehī’’ti? Na sabbaso pahātabbā. Issariyatthikena pana vuttappakāraṃ avajānanañca paribhavanañca akatvā pubbuṭṭhāyipacchānipātitādīhi upāyehi khattiyakumāro tosetabbo, evaṃ tato issariyaṃ adhigamissati. Ahituṇḍikena urage vissāsaṃ akatvā nāgavijjaṃ parivattetvā ajapadena daṇḍena gīvāya gahetvā visaharena mūlena dāṭhā dhovitvā peḷāyaṃ pakkhipitvā kīḷāpentena caritabbaṃ. Evaṃ taṃ nissāya ghāsacchādanādīni labhissati. Yāgupacanādīni kattukāmena aggiṃ vissāsena bhaṇḍukkhalikādīsu apakkhipitvā hatthehi anāmasantena gomayacuṇṇādīhi jāletvā yāgupacanādīni kattabbāni, evaṃ taṃ nissāya ānisaṃsaṃ labhissati. Asutasavanādīni patthayantenapi bhikkhuṃ ativissāsena vejjakammanavakammādīsu ayojetvā catūhi paccayehi sakkaccaṃ upaṭṭhātabbo, evaṃ taṃ nissāya asutapubbaṃ buddhavacanaṃ asutapubbaṃ pañhāvinicchayaṃ diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ atthaṃ tisso kulasampattiyo cha kāmasaggāni nava ca brahmaloke patvā amatamahānibbānadassanampi labhissatīti imamatthaṃ sandhāya sammadeva samācareti āha.

Etadavocāti dhammadesanaṃ sutvā pasanno pasādaṃ āvikaronto etaṃ ‘‘abhikkanta’’ntiādivacanaṃ avoca. Tattha abhikkantanti abhikantaṃ atiiṭṭhaṃ atimanāpaṃ, atisundaranti attho. Ettha ekena abhikkantasaddena desanaṃ thometi ‘‘abhikkantaṃ, bhante, yadidaṃ bhagavato dhammadesanā’’ti. Ekena attano pasādaṃ ‘‘abhikkantaṃ, bhante, yadidaṃ bhagavato dhammadesanaṃ āgamma mama pasādo’’ti.

Tato paraṃ catūhi upamāhi desanaṃyeva thometi. Tattha nikkujjitanti adhomukhaṭhapitaṃ, heṭṭhāmukhajātaṃ vā. Ukkujjeyyāti uparimukhaṃ kareyya. Paṭicchannanti tiṇapaṇṇādichāditaṃ. Vivareyyāti ugghāṭeyya. Mūḷhassāti disāmūḷhassa. Maggaṃ ācikkheyyāti hatthe gahetvā ‘‘esa maggo’’ti vadeyya. Andhakāreti kāḷapakkhacātuddasī aḍḍharattaghanavanasaṇḍa meghapaṭalehi caturaṅge tame. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā koci nikkujjitaṃ ukkujjeyya, evaṃ saddhammavimukhaṃ asaddhamme patitaṃ maṃ asaddhammā vuṭṭhāpentena, yathā paṭicchannaṃ vivareyya, evaṃ kassapassa bhagavato sāsanantaradhānā pabhuti micchādiṭṭhigahanapaṭicchannaṃ sāsanaṃ vivarantena, yathā mūḷhassa maggaṃ ācikkheyya, evaṃ kummaggamicchāmaggapaṭipannassa me saggamokkhamaggaṃ āvikarontena, yathā andhakāre telapajjotaṃ dhāreyya, evaṃ mohandhakāre nimuggassa me buddhādiratanarūpāni apassato tappaṭicchādakamohandhakāraviddhaṃsakadesanāpajjotaṃ dhārentena mayhaṃ bhagavatā etehi pariyāyehi pakāsitattā anekapariyāyena dhammo pakāsitoti.


因此，因为以出家人的力量，像被砍断的塔一样，内心的法则变得不再生长，因此如此。应当正确地行事。正确地行事的人，究竟该做什么呢？依靠王子所获得的，村镇的交通工具等利益；依靠蛇所获得的，通过玩耍获得的衣物、金银等利益；依靠火所获得的，通过火焰所获得的米饭、食物的烹饪等利益；依靠僧人所获得的，通过他们的庇护所获得的，不闻法音、听闻法音的清净、获得天道的利益等，看到这些“这些依靠之前所说的，确实存在着危险。那这些呢？”并非全部都应被抛弃。王子若能不轻视这些利益，不贬低这些利益，以此为基础，能获得权力。因此王子应当以此为基础，获得权力。若是用毒蛇的信任，转动蛇的头，抓住脖子，用刀割断，放入口中玩耍。这样他将获得食物的遮盖等利益。通过收集米饭等，因信任火而不放入器具中，双手不动，拿着牛粪等物品，收集米饭等，便能获得这些利益。即便渴望不闻法音等，僧人也应当以信任的态度，参与医疗等工作，认真地进行照顾。如此便能获得不闻法音的佛法、不闻法音的问答、见到现法的意义、三种家族的财富、六种欲望，以及九种天界的享受，获得无上的涅槃的见解，这些都是为了强调应当正确地行事。
“我说的是这些。”听到法教后，心中生起欢喜，便说出“极好”等语。这里的“极好”是指极其美好、极其令人愉悦、极其美丽的意思。在这里，借用一个“极好”的词来形容教义：“极好啊，尊者，这是佛陀的教诲。”借用一个个人的欢喜：“极好啊，尊者，这是佛陀的教诲，因而我欢喜。”
然后，通过四个比喻来形容教义。在这里，推倒是指向下的倒伏，向下的倒伏。推起是指向上的抬起。遮蔽是指用草叶遮蔽。揭开是指揭开。愚者是指被遮蔽的。应当指明道路是指用手抓住说：“这就是道路。”在黑暗中是指黑暗的月光，黑暗的夜晚，浓厚的云雾，雷电交加的天气。这里的意思是：就像任何被推倒的都能被推起一样，正法的障碍被不正法所陷落，就像被遮蔽的被揭开一样，释迦牟尼佛的教法被遮蔽的被揭开；就像愚者指明道路一样，迷失在错误的道路上的我，向我展示了通向天道的解脱之路；就像在黑暗中照亮灯火一样，迷失在无明黑暗中的我，未能见到佛陀的宝贵法，因而被遮蔽的黑暗所迷惑，正是因这些比喻而使法被显现。


Evaṃ desanaṃ thometvā imāya desanāya ratanattaye pasannacitto pasannākāraṃ karonto esāhantiādimāha. Tattha esāhanti eso ahaṃ. Bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañcāti bhagavantañca dhammañca bhikkhusaṅghañcāti imaṃ ratanattayaṃ saraṇaṃ gacchāmi. Upāsakaṃ maṃ, bhante, bhagavā dhāretūti maṃ bhagavā ‘upāsako aya’nti evaṃ dhāretu, jānātūti attho. Ajjataggeti ajjataṃ ādiṃ katvā. Ajjadaggeti vā pāṭho, da-kāro padasandhikaro, ajja aggaṃ katvāti attho. Pāṇupetanti pāṇehi upetaṃ yāva me jīvitaṃ pavattati, tāva upetaṃ anaññasatthukaṃ tīhi saraṇagamanehi saraṇaṃ gataṃ upāsakaṃ kappiyakārakaṃ maṃ bhagavā dhāretūti ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya sāmaññaphalasutte sabbākārena vuttoti. Paṭhamaṃ.

2. Purisasuttavaṇṇanā

113. Dutiye abhivādetvāti purimasutte saraṇagatattā idha abhivādesi. Ajjhattanti niyakajjhattaṃ, attano santāne uppajjantīti attho. Lobhādīsu lubbhanalakkhaṇo lobho, dussanalakkhaṇo doso, muyhanalakkhaṇo mohoti. Hiṃsantīti viheṭhenti nāsenti vināsenti. Attasambhūtāti attani sambhūtā. Tacasāraṃva samphalanti yathā tacasāraṃ veḷuṃ vā naḷaṃ vā attano phalaṃ hiṃsati vināseti, evaṃ hiṃsanti vināsentīti. Dutiyaṃ.

3. Jarāmaraṇasuttavaṇṇanā



这样，描述教义的内容，因而以此教义而生起信心，心中生起欢喜，便说“这是”。在这里，“这是”是指“这是我”。我归依佛陀，归依法，归依僧团；我归依佛陀、法、僧团，便是我归依的三宝。尊者，愿佛陀保护我，佛陀说“这是一个信士”，愿佛陀如此保护我，愿佛陀知道我。至于“今世”是指从今世开始。至于“今世”也可以说是，字根“da”是连接词，意思是“今天是最重要的”。“以生命为依托”是指以生命为支撑，只要我的生命继续存在，便以此为依托，归依于三宝，愿佛陀保护我，愿佛陀如是保护我，这就是这里的概述，详细的内容在《善命经》的《长部经注释》中有全面的阐述。
人经的注释
第二句“致敬”是指因归依而致敬。在这里，内心是指内心的归依，意指自身的后代。贪欲等中，贪欲的特征是贪婪，愤怒的特征是愤怒，愚痴的特征是愚昧。伤害是指攻击、毁灭、消灭。自我产生是指在自身中产生。就像身体的果实一样，身体的果实如同竹子或芦苇，伤害自身的果实，灭绝自身的果实，正如伤害和灭绝一样。
老死经的注释

114. Tatiye aññatra jarāmaraṇāti jarāmaraṇato mutto nāma atthīti vuccati. Khattiyamahāsālāti khattiyamahāsālā nāma mahāsārappattā khattiyā. Yesaṃ hi khattiyānaṃ heṭṭhimantena koṭisataṃ nidhānagataṃ hoti, tayo kahāpaṇakumbhā valañjanatthāya gehamajjhe rāsiṃ katvā ṭhapitā honti, te khattiyamahāsālā nāma. Yesaṃ brāhmaṇānaṃ asītikoṭidhanaṃ nihitaṃ hoti, diyaḍḍho kahāpaṇakumbho valañjanatthāya gehamajjhe rāsiṃ katvā ṭhapito hoti, te brāhmaṇamahāsālā nāma. Yesaṃ gahapatīnaṃ cattālīsakoṭidhanaṃ nihitaṃ hoti, kahāpaṇakumbho valañjanatthāya gehamajjhe rāsiṃ katvā ṭhapito hoti, te gahapatimahāsālā nāma.

Aḍḍhāti issarā. Nidhānagatadhanassa mahantatāya mahaddhanā. Suvaṇṇarajatabhājanādīnaṃ upabhogabhaṇḍānaṃ mahantatāya mahābhogā. Anidhānagatassa jātarūparajatassa pahūtatāya, pahūtajātarūparajatā. Vittūpakaraṇassa tuṭṭhikaraṇassa pahūtatāya pahūtavittūpakaraṇā. Godhanādīnañca sattavidhadhaññānañca pahūtatāya pahūtadhanadhaññā. Tesampi jātānaṃ natthi aññatra jarāmaraṇāti tesampi evaṃ issarānaṃ jātānaṃ nibbattānaṃ natthi aññatra jarāmaraṇā, jātattāyeva jarāmaraṇato mokkho nāma natthi, antojarāmaraṇeyeva hoti.

Arahantotiādīsu ārakā kilesehīti arahanto. Khīṇā etesaṃ cattāro āsavāti khīṇāsavā. Brahmacariyavāsaṃ vuṭṭhā pariniṭṭhitavāsāti vusitavanto. Catūhi maggehi karaṇīyaṃ etesaṃ katanti katakaraṇīyā. Khandhabhāro kilesabhāro abhisaṅkhārabhāro kāmaguṇabhāroti, ime ohitā bhārā etesanti ohitabhārā. Anuppatto arahattasaṅkhāto sako attho etesanti anuppattasadatthā. Dasavidhampi parikkhīṇaṃ bhavasaṃyojanaṃ etesanti parikkhīṇabhavasaṃyojanā. Sammā kāraṇehi jānitvā vimuttāti sammadaññāvimuttā. Maggapaññāya catusaccadhammaṃ ñatvā phalavimuttiyā vimuttāti attho. Bhedanadhammoti bhijjanasabhāvo. Nikkhepanadhammoti nikkhipitabbasabhāvo. Khīṇāsavassa hi ajīraṇadhammopi atthi, ārammaṇato paṭividdhaṃ nibbānaṃ, taṃ hi na jīrati. Idha panassa jīraṇadhammaṃ dassento evamāha. Atthuppattiko kirassa suttassa nikkhepo. Sivikasālāya nisīditvā kathitanti vadanti. Tattha bhagavā citrāni rathayānādīni disvā diṭṭhameva upamaṃ katvā, ‘‘jīranti ve rājarathā’’ti gāthamāha.

Tattha jīrantīti jaraṃ pāpuṇanti. Rājarathāti rañño abhirūhanarathā. Sucittāti suvaṇṇarajatādīhi suṭṭhu cittitā. Atho sarīrampi jaraṃ upetīti evarūpesu anupādiṇṇakesu sāradārumayesu rathesu jīrantesu imasmiṃ ajjhattike upādiṇṇake maṃsalohitādimaye sarīre kiṃ vattabbaṃ? Sarīrampi jaraṃ upetiyevāti attho. Santo have sabbhi pavedayantīti santo sabbhīhi saddhiṃ sataṃ dhammo na jaraṃ upetīti evaṃ pavedayanti. ‘‘Sataṃ dhammo nāma nibbānaṃ, taṃ na jīrati, ajaraṃ amatanti evaṃ kathentī’’ti attho. Yasmā vā nibbānaṃ āgamma sīdanasabhāvā kilesā bhijjanti, tasmā taṃ sabbhīti vuccati. Iti purimapadassa kāraṇaṃ dassento ‘‘santo have sabbhi pavedayantī’’ti āha. Idaṃ hi vuttaṃ hoti – sataṃ dhammo na jaraṃ upeti, tasmā santo sabbhi pavedayanti. Ajaraṃ nibbānaṃ sataṃ dhammoti ācikkhantīti attho. Sundarādhivacanaṃ vā etaṃ sabbhīti. Yaṃ sabbhidhammabhūtaṃ nibbānaṃ santo pavedayanti kathayanti, so sataṃ dhammo na jaraṃ upetītipi attho. Tatiyaṃ.

4. Piyasuttavaṇṇanā

115. Catutthe rahogatassāti rahasi gatassa. Paṭisallīnassāti nilīnassa ekībhūtassa. Evametaṃ, mahārājāti idha bhagavā imaṃ suttaṃ sabbaññubhāsitaṃ karonto āha. Antakenādhipannassāti maraṇena ajjhotthaṭassa. Catutthaṃ.

5. Attarakkhitasuttavaṇṇanā



第三句“除老死外”是指从老死中解脱的意思。王族的富豪是指拥有大量财富的王族。那些王族，确实有数以百计的财富存在于他们的底下，三只金缸在家中堆积着，他们被称为王族的富豪。那些婆罗门，有八十亿的财富被隐藏着，一只半斤的金缸在家中堆积着，他们被称为婆罗门的富豪。那些居士，有四十亿的财富被隐藏着，一只半斤的金缸在家中堆积着，他们被称为居士的富豪。
“富裕”是指权力。因财富的巨大而称为富裕。金银器皿等消费品的巨大而称为巨大的消费。因未被储存的金银的丰富而称为丰富的金银。因财富工具的丰盈而称为丰富的财富工具。因牛等动物和七种粮食的丰盈而称为丰富的财富粮食。对于这些人来说，除了老死，没有其他；对于这些有权势的人来说，也没有其他，因而因生而老死是无法解脱的，内心的老死才是真正的。
“阿罗汉”等等是指以烦恼为护卫的阿罗汉。已灭的四种烦恼是指已灭烦恼者。过着贞洁生活的人是指过着圆满生活的人。通过四种途径所做的事情是指已做的事情。五蕴的重担、烦恼的重担、造作的重担、欲望的重担，这些都是被抛下的重担。达到了阿罗汉的状态，称为达到了目标的意思。十种束缚也被称为已灭的束缚。通过正确的因缘而获得解脱，称为完全明了的解脱。通过智慧而知晓四圣谛的法，便是通过果报的解脱。分解的法是指破裂的特性。抛弃的法是指应被抛弃的特性。对于已灭烦恼者来说，确实存在不再衰败的法，因缘所生的涅槃，确实不会衰败。这里为他展示衰败的法。确实是为了达到目标而抛弃的教法。有人说在美丽的大厅中坐着。那里，佛陀看到华丽的车马等，便以所见的比喻说：“王的车确实会衰败。”
在这里，“衰败”是指达到衰老。王的车是指国王所乘的车。美丽是指用金银等精心装饰的。再者，身体也会衰老，像这些未被抛弃的坚硬木车一样，衰败的身体，这样的身体该如何呢？身体确实会衰老。善者确实会引导所有人，善者与所有人同在，善法不会衰败，因而善者引导。善法即涅槃，它不会衰败，因而称为永恒。“因为涅槃的性质是无常的，故而称为善者。”因此，说明前文的原因，便说“善者确实会引导所有人”。这里的意思是：善法不会衰老，因此善者引导所有人。永恒的涅槃即善法，故而说。美丽的言辞也是如此，善者引导的法，涅槃的性质不会衰败。
第四句“隐秘之处”是指在隐秘的地方。独处是指沉浸在孤独之中。如此，伟大的国王，在这里佛陀以全知的智慧说出这部经。因死亡而被抬起的意思。第四句。
自我保护经的注释

116. Pañcame hatthikāyoti hatthighaṭā. Sesesupi eseva nayo. Saṃvaroti pidahanaṃ. Sādhu sabbattha saṃvaroti iminā kammapathabhedaṃ apattassa kammassa saṃvaraṃ dasseti. Lajjīti hirimā. Lajjīgahaṇena cettha ottappampi gahitameva hoti. Pañcamaṃ.

6. Appakasuttavaṇṇanā

117. Chaṭṭhe uḷāre uḷāreti paṇīte ca bahuke ca. Majjantīti mānamajjanena majjanti. Atisāranti atikkamaṃ. Kūṭanti pāsaṃ. Pacchāsanti pacchā tesaṃ. Chaṭṭhaṃ.

7. Aḍḍakaraṇasuttavaṇṇanā

118. Sattame kāmahetūti kāmamūlakaṃ. Kāmanidānanti kāmapaccayā. Kāmādhikaraṇanti kāmakāraṇā. Sabbāni hetāni aññamaññavevacanāneva. Bhadramukhoti sundaramukho. Ekadivasaṃ kira rājā aḍḍakaraṇe nisīdi. Tattha paṭhamataraṃ lañjaṃ gahetvā nisinnā amaccā assāmikepi sāmike kariṃsu. Rājā taṃ ñatvā – ‘‘mayhaṃ tāva pathavissarassa sammukhāpete evaṃ karonti, parammukhā kiṃ nāma na karissanti? Paññāyissati dāni viṭaṭūbho senāpati sakena rajjena, kiṃ mayhaṃ evarūpehi lañjakhādakehi musāvādīhi saddhiṃ ekaṭṭhāne nisajjāyā’’ti cintesi. Tasmā evamāha. Khippaṃva oḍḍitanti kuminaṃ viya oḍḍitaṃ. Yathā macchā oḍḍitaṃ kuminaṃ pavisantā na jānanti, evaṃ sattā kilesakāmena vatthukāmaṃ vītikkamantā na jānantīti attho. Sattamaṃ.

8. Mallikāsuttavaṇṇanā

119. Aṭṭhame atthi nu kho te malliketi kasmā pucchati? Ayaṃ kira mallikā duggatamālākārassa dhītā, ekadivasaṃ āpaṇato pūvaṃ gahetvā ‘‘mālārāmaṃ gantvāva khādissāmī’’ti gacchantī paṭipathe bhikkhusaṅghaparivāraṃ bhagavantaṃ bhikkhācāraṃ pavisantaṃ disvā pasannacittā taṃ bhagavato adāsi. Satthā nisīdanākāraṃ dassesi. Ānandatthero cīvaraṃ paññāpetvā adāsi. Bhagavā tattha nisīditvā taṃ pūvaṃ paribhuñjitvā mukhaṃ vikkhāletvā sitaṃ pātvākāsi. Thero ‘‘imissā, bhante, ko vipāko bhavissatī’’ti pucchi. Ānanda, ajjesā tathāgatassa paṭhamabhojanaṃ adāsi, ajjeva kosalarañño aggamahesī bhavissatīti. Taṃdivasameva ca rājā kāsigāme bhāgineyyena yuddhena parājito palāyitvā nagaraṃ āgacchanto mālārāmaṃ pavisitvā balakāyassa āgamanaṃ āgamesi. Tassa sā vattaṃ akāsi. So tāya vatte pasīditvā taṃ antepūraṃ atihārāpetvā taṃ aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi.

Athekadivasaṃ cintesi – ‘‘mayā imissā duggatakulassa dhītuyā mahantaṃ issariyaṃ dinnaṃ, yaṃnūnāhaṃ imaṃ puccheyyaṃ ‘ko te piyo’ti? Sā ‘tvaṃ me, mahārāja, piyo’ti vatvā puna maṃ pucchissati. Athassāhaṃ ‘mayhampi tvaṃyeva piyā’ti vakkhāmī’’ti. Iti so aññamaññaṃ vissāsajananatthaṃ sammodanīyaṃ kathaṃ kathento pucchati. Sā pana devī paṇḍitā buddhupaṭṭhāyikā dhammupaṭṭhāyikā saṅghupaṭṭhāyikā mahāpaññā , tasmā evaṃ cintesi – ‘‘nāyaṃ pañho rañño mukhaṃ oloketvā kathetabbo’’ti. Sā saraseneva kathetvā rājānaṃ pucchi. Rājā tāya sarasena kathitattā nivattituṃ alabhanto sayampi saraseneva kathetvā ‘‘sakāraṇaṃ idaṃ, tathāgatassa naṃ ārocessāmī’’ti gantvā bhagavato ārocesi. Nevajjhagāti nādhigacchati. Evaṃ piyo puthu attā paresanti yathā ekassa attā piyo, evaṃ paresaṃ puthusattānampi attā piyoti attho. Aṭṭhamaṃ.

9. Yaññasuttavaṇṇanā



第五句“象群”是指被象触碰。其他的也是如此。约束是指遮蔽。善于约束的，显示出对于犯下的行为的约束。羞耻是指羞愧。通过羞耻的把握，这里也包含了对羞愧的把握。第五句。
少量经的注释
第六句“巨大的”是指大的、优秀的和众多的。沉浸是指以骄傲的姿态沉浸。过度是指超越。角是指角落。最后是指它们的后面。第六句。
半斤经的注释
第七句“因欲望”是指以欲望为根本。欲望的给予是指因欲望而产生的条件。欲望的因是指欲望的原因。所有这些条件只是彼此的不同名称。美好的面孔是指美丽的面孔。某一天，国王坐在半斤的地方。那里，首先抓住了羞耻的臣子们，即使是敌人也进行了相应的行为。国王知道后，心想：“我面前的这些人如此行事，他们的敌人又怎么可能不这样做呢？现在显然会有大将军与我一起坐在这里，我怎么能与这些吃羞耻之物的骗子们坐在一起呢？”因此，他便这样说。迅速被驱逐，就像被鱼驱逐的那样。就像鱼被驱逐而进入的地方，它们并不知道；同样，众生因欲望而追求物质的欲望而不知。第七句。
玛莉卡经的注释
第八句“你有玛莉卡吗？”是指为何询问？这玛莉卡是一个贫穷家庭的女儿，有一天她从商店拿回花环，心想：“我去花园吃花环。”她在路上看到佛陀和僧团，心中欢喜地将花环献给佛陀。老师展示了坐下的姿态。阿难尊者将袈裟准备好献上。佛陀在那里坐下，享用了花环，喝了水。长老问：“尊者，这将有什么果报？”阿难，这确实是给如来首次供养，确实将成为高贵国王的正妻。在那一天，国王在毗舍离被兄弟打败，逃离城市，进入花园，看到军队的到来。
她因此而生起了情感。国王因她的行为而欢喜，便将她安置在王后的地位。
另有一天，他心想：“我给予了这个贫穷家庭的女儿巨大的权力，难道我不该问她‘谁是你心爱的人’吗？她会说‘你是我，国王，是我心爱的人’。然后我会告诉她‘我也是你心爱的人’。”因此，他便在彼此信任的情况下，进行了愉快的交谈。然而，这位女王是聪明的，懂得佛法，懂得教义，懂得僧团，因此她心想：“这个问题不该在国王面前谈论。”于是，她便以温和的语气询问国王。国王因她的温和而无法拒绝，也以温和的语气回应：“这是有原因的，我将告知如来。”她并不羞愧。就这样，像一个人对自己心爱的事物一样，对他人也有同样的爱。第八句。
供养经的注释

120. Navame thūṇūpanītānīti thūṇaṃ upanītāni, thūṇāya baddhāni honti. Parikammāni karontīti ettāvatā tehi bhikkhūhi rañño āraddhayañño tathāgatassa ārocito. Kasmā pana raññā ayaṃ yañño āraddho? Dussupinapaṭighātāya. Ekadivasaṃ kira rājā sabbālaṅkārappaṭimaṇḍito hatthikkhandhavaragato nagaraṃ anusañcaranto vātapānaṃ vivaritvā olokayamānaṃ ekaṃ itthiṃ disvā tassā paṭibaddhacitto tatova paṭinivattitvā antepuraṃ pavisitvā ekassa purisassa tamatthaṃ ārocetvā ‘‘gaccha tassā sassāmikabhāvaṃ vā assāmikabhāvaṃ vā jānāhī’’ti pesesi. So gantvā pucchi. Sā ‘‘eso me sāmiko āpaṇe nisinno’’ti dassesi. Rājapuriso rañño tamatthaṃ ācikkhi. Rājā taṃ purisaṃ pakkosāpetvā ‘‘maṃ upaṭṭhahā’’ti āha. ‘‘Nāhaṃ, deva, upaṭṭhahituṃ jānāmī’’ti ca vutte ‘‘upaṭṭhānaṃ nāma na ācariyassa santike uggahetabba’’nti balakkārena āvudhaphalakaṃ gāhāpetvā upaṭṭhākaṃ akāsi. Upaṭṭhahitvā gehaṃ gatamattameva ca naṃ puna pakkosāpetvā ‘‘upaṭṭhākena nāma rañño vacanaṃ kattabbaṃ, gaccha ito yojanamatte amhākaṃ sīsadhovanapokkharaṇī atthi, tato aruṇamattikañca lohituppalamālañca gaṇhitvā ehi. Sace ajjeva nāgacchasi, rājadaṇḍaṃ karissāmī’’ti vatvā pesesi. So rājabhayena nikkhamitvā gato.

Rājāpi tasmiṃ gate dovārikaṃ pakkosāpetvā, ‘‘ajja sāyanheyeva dvāraṃ pidahitvā ‘ahaṃ rājadūto’ti vā ‘uparājadūto’ti vā bhaṇantānampi mā vivarī’’ti āha. So puriso mattikañca uppalāni ca gahetvā dvāre pihitamatte āgantvā bahuṃ vadantopi dvāraṃ alabhitvā parissayabhayena jetavanaṃ gato. Rājāpi rāgapariḷāhena abhibhūto kāle nisīdati, kāle tiṭṭhati, kāle nipajjati, sanniṭṭhānaṃ alabhanto yattha katthaci nisinnakova makkaṭaniddāya niddāyati.

Pubbe ca tasmiṃyeva nagare cattāro seṭṭhiputtā paradārikakammaṃ katvā nandopanandāya nāma lohakumbhiyā nibbattiṃsu. Te pheṇuddehakaṃ paccamānā tiṃsavassasahassāni heṭṭhā gacchantā kumbhiyā talaṃ pāpuṇanti, tiṃsavassasahassāni upari gacchantā matthakaṃ pāpuṇanti. Te taṃ divasaṃ ālokaṃ oloketvā attano dukkaṭabhayena ekekaṃ gāthaṃ vattukāmā vattuṃ asakkontā ekekaṃ akkharameva āhaṃsu. Eko sa-kāraṃ, eko so-kāraṃ, eko na-kāraṃ, eko du-kāraṃ āha. Rājā tesaṃ nerayikasattānaṃ saddaṃ sutakālato paṭṭhāya sukhaṃ avindamānova taṃrattāvasesaṃ vītināmesi.

Aruṇe uṭṭhite purohito āgantvā taṃ sukhaseyyaṃ pucchi. So ‘‘kuto me, ācariya, sukha’’nti ? Vatvā, ‘‘supine evarūpe sadde assosi’’nti ācikkhi. Brāhmaṇo – ‘‘imassa rañño iminā supinena vuḍḍhi vā hāni vā natthi, apica kho pana yaṃ imassa gehe atthi, taṃ samaṇassa gotamassa hoti, gotamasāvakānaṃ hoti, brāhmaṇā kiñci na labhanti, brāhmaṇānaṃ bhikkhaṃ uppādessāmī’’ti, ‘‘bhāriyo ayaṃ, mahārāja, supino tīsu jānīsu ekā paññāyati, rajjantarāyo vā bhavissati jīvitantarāyo vā, devo vā na vassissatī’’ti āha. Kathaṃ sotthi bhaveyya ācariyāti? ‘‘Mantetvā ñātuṃ sakkā, mahārājāti. Gacchatha ācariyehi saddhiṃ mantetvā amhākaṃ sotthiṃ karothā’’ti.


第九句“新的”是指被新带来的，因而被束缚。进行准备是指通过这些比丘向国王传达信息。那么，国王为何要进行这次供养呢？是为了对抗沉睡的障碍。某一天，国王装饰华丽，骑着大象，巡视城市，打开窗户，向外望去，看到一个女子，因而心中生起执念，立刻返回宫中，向一位男子传达：“去问她是有丈夫还是无丈夫。”他去询问。她回答：“这是我的丈夫，坐在商店里。”国王的侍者将此告知国王。国王召来那名男子，说：“你要来侍奉我。”那人回答：“我不懂得侍奉，陛下。”国王说：“侍奉是不能在老师面前学习的。”于是，他命令他拿起武器，便让他去侍奉。侍奉后，回到家中，刚回去便再次召来他，命令说：“侍奉者要听从国王的命令，去这里有一条河，正好在我们洗头的地方，带上红色和白色的莲花，快去。如果你不去，我将施加王法。”于是他因害怕国王而离开。
国王在他离开后，召来门卫，说：“今天晚上要关闭大门，不要让那些说‘我是国王的使者’或‘我是上国的使者’的人进入。”于是那人拿着泥土和莲花，来到关闭的门前，虽然说了很多话，但未能找到门，因而因恐惧而逃往祇园。国王也因被欲望所困扰，时而坐着，时而站着，时而躺下，无法找到安稳的地方，随处坐着，像猴子一样打瞌睡。
之前在同一个城市，有四位商人的儿子因与他人通奸而出生于贫穷的家庭。他们在三万年中，向下走去，终于到达了泥土的底部，而三万年向上走去，终于到达了顶端。那天，他们看到光明，因自己的恶行而因恐惧想要说出各自的谚语，但无法说出，只能说出一个字。一个说“是”，一个说“不是”，一个说“无”，一个说“二”。国王听到这些地狱中的声音，从那时起便开始享受剩余的快乐。
黎明时，侍者来到，询问他的快乐。侍者说：“我从哪里得到了快乐，老师？”他回答：“我在梦中听到这样的声音。”婆罗门说：“这位国王通过这个梦没有增益或损失，但在他家中存在的东西，属于释迦牟尼，属于释迦的弟子，婆罗门什么都得不到，婆罗门将要乞讨。”于是他说：“这是重大的，国王，梦中有三种预兆，可能会有王位的危险或生命的危险，天神也可能不会降雨。”如何才能确保安全呢？“可以通过商讨来了解，国王。”他便说：“去与老师们商讨，确保我们的安全。”


So sivikasālāyaṃ brāhmaṇe sannipātetvā tamatthaṃ ārocetvā, ‘‘visuṃ visuṃ gantvā evaṃ vadathā’’ti tayo vagge akāsi . Brāhmaṇā pavisitvā rājānaṃ sukhaseyyaṃ pucchiṃsu. Rājā purohitassa kathitaniyāmeneva kathetvā ‘‘kathaṃ sotthi bhaveyyā’’ti pucchi. Mahābrāhmaṇā – ‘‘sabbapañcasataṃ yaññaṃ yajitvā etassa kammassa sotthi bhaveyya, evaṃ, mahārāja, ācariyā kathentī’’ti āhaṃsu. Rājā tesaṃ sutvā anabhinanditvā appaṭikkositvā tuṇhī ahosi. Atha dutiyavaggabrāhmaṇāpi āgantvā tattheva kathesuṃ. Tathā tatiyavaggabrāhmaṇāpi. Atha rājā ‘‘yaññaṃ karontū’’ti āṇāpesi. Tato paṭṭhāya brāhmaṇā usabhādayo pāṇe āharāpesuṃ. Nagare mahāsaddo udapādi . Taṃ pavattiṃ ñatvā mallikā rājānaṃ tathāgatassa santikaṃ pesesi. So gantvā bhagavantaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Atha naṃ bhagavā – ‘‘handa kuto nu tvaṃ, mahārāja, āgacchasi divādivassā’’ti āha. Rājā – ‘‘ajja me, bhante, supinake cattāro saddā sutā, sohaṃ brāhmaṇe pucchiṃ. Brāhmaṇā ‘bhāriyo, mahārāja, supino, sabbapañcasataṃ yaññaṃ yajitvā paṭikammaṃ karomāti āraddhā’’’ti āha. Kinti te, mahārāja, saddā sutāti. So yathāsutaṃ ārocesi. Atha naṃ bhagavā āha – pubbe, mahārāja, imasmiṃyeva nagare cattāro seṭṭhiputtā paradārikā hutvā nandopanandāya lohakumbhiyā nibbattā saṭṭhivassasahassamatthake uggacchiṃsu.

Tattha eko –

‘‘Saṭṭhivassasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;

Niraye paccamānānaṃ, kadā anto bhavissatī’’ti.(pe. va. 802; jā. 1.4.54) –

Imaṃ gāthaṃ vatthukāmo ahosi. Dutiyo –

‘‘Sohaṃ nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ;

Vadaññū sīlasampanno, kāhāmi kusalaṃ bahu’’nti. (pe. va. 805; jā. 1.4.56) –

Imaṃ gāthaṃ vatthukāmo ahosi. Tatiyo –

‘‘Natthi anto kuto anto, na anto paṭidissati;

Tadā hi pakataṃ pāpaṃ, mama tuyhañca mārisā’’ti. (pe. va. 803; jā. 1.4.55) –

Imaṃ gāthaṃ vatthukāmo ahosi. Catuttho –

‘‘Dujjīvitamajīvimhā, ye sante na dadamhase;

Vijjamānesu bhogesu, dīpaṃ nākamha attano’’ti. (pe. va. 804; jā. 1.

所以在美丽的大厅中，召集了婆罗门，并向他们传达：“各自去说这样的话。”于是进行了三个段落。婆罗门们进入后，询问国王的快乐。国王根据祭司所说的内容，便询问：“如何才能确保安全？”伟大的婆罗门们回答：“如果能进行五百次供养，这样的行为将确保安全，正如老师们所说。”国王听后，未感到欢喜，也未反驳，便保持沉默。随后第二组婆罗门也来到那里谈论此事。随后第三组婆罗门也来了。国王于是下令：“进行供养。”从那时起，婆罗门们开始准备牛等动物。城市中发出了巨大的声音。得知此事的玛莉卡向国王传达了信息。国王去见佛陀，向他致敬，坐在一旁。佛陀便问：“那么，你，国王，今天为何而来？”国王回答：“今天，我，尊者，梦中听到四种声音，因此我询问了婆罗门。婆罗门们说：‘重大的，国王，梦中听到五百次供养的声音，准备进行供养。’”国王问：“你听到了什么声音？”他如实告知。佛陀说：“以前，国王，在这座城市中，有四位商人的儿子因与他人通奸而出生于贫穷的家庭。他们在三万年中，向下走去，最终到达了泥土的底部，而三万年向上走去，最终到达了顶端。
其中一位说：
“有三万年，满满的所有；
在地狱中受苦，何时才能解脱？”（《大品经》802；《杂阿含经》1.4.54）
这句诗是他想要表达的。第二位说：
“我确实要去那里，获得人身；
我将以智慧和德行，做许多善事。”（《大品经》805；《杂阿含经》1.4.56）
这句诗是他想要表达的。第三位说：
“哪里有解脱，哪里没有；
那时果然是恶行，我与你都是。”（《大品经》803；《杂阿含经》1.4.55）
这句诗是他想要表达的。第四位说：
“生活艰难的人，若存在则不施舍；
在有的享乐中，我不会放弃自我。”（《大品经》804；《杂阿含经》1.4.56）

4.53) –

Imaṃ . Te imā gāthā vattuṃ asakkontā ekekaṃ akkharaṃ vatvā tattheva nimuggā. Iti, mahārāja, te nerayikasattā yathākammena viraviṃsu. Tassa saddassa sutapaccayā tuyhaṃ hāni vā vuḍḍhi vā natthi. Ettakānaṃ pana pasūnaṃ ghātanakammaṃ nāma bhāriyanti nirayabhayena tajjetvā dhammakathaṃ kathesi. Rājā dasabale pasīditvā, ‘‘muñcāmi, nesaṃ jīvitaṃ dadāmi, haritāni ceva tiṇāni khādantu, sītalāni ca pānīyāni pivantu, sīto ca nesaṃ vāto upavāyatū’’ti vatvā, ‘‘gacchatha hārethā’’ti manusse āṇāpesi. Te gantvā brāhmaṇe palāpetvā taṃ pāṇasaṅghaṃ bandhanato mocetvā nagare dhammabheriṃ carāpesuṃ.

Atha rājā dasabalassa santike nisinno āha – ‘‘bhante, ekaratti nāma tiyāmā hoti, mayhaṃ pana ajja dve rattiyo ekato ghaṭitā viya ahesu’’nti. Sopi puriso tattheva nisinno āha – ‘‘bhante, yojanaṃ nāma catugāvutaṃ hoti, mayhaṃ pana ajja dve yojanāni ekato katāni viya ahesu’’nti. Atha bhagavā – ‘‘jāgarassa tāva rattiyā dīghabhāvo pākaṭo, santassa yojanassa dīghabhāvo pākaṭo, vaṭṭapatitassa pana bālaputhujjanassa anamataggasaṃsāravaṭṭaṃ ekantadīghamevā’’ti rājānañca tañca purisaṃ nerayikasatte ca ārabbha dhammapade imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Dīghā jāgarato ratti, dīghaṃ santassa yojanaṃ;

Dīgho bālānaṃ saṃsāro, saddhammaṃ avijānata’’nti. (dha. pa. 60);

Gāthāpariyosāne so itthisāmiko puriso sotāpattiphale patiṭṭhahi. Etamatthaṃ viditvāti etaṃ kāraṇaṃ jānitvā.

Assamedhantiādīsu – porāṇarājakāle kira sassamedhaṃ purisamedhaṃ sammāpāsaṃ vācāpeyyanti cattāri saṅgahavatthūni ahesuṃ, yehi rājāno lokaṃ saṅgaṇhiṃsu. Tattha nipphannasassato dasamabhāgaggahaṇaṃ sassamedhaṃ nāma, sassasampādane medhāvitāti attho. Mahāyodhānaṃ chamāsikaṃ bhatta-vetanānuppadānaṃ purisamedhaṃ nāma, purisasaṅgaṇhane medhāvitāti attho. Daliddamanussānaṃ hatthato lekhaṃ gahetvā tīṇi vassāni vināva vaḍḍhiyā sahassadvisahassamattadhanānuppadānaṃ sammāpāsaṃ nāma. Tañhi sammā manusse pāseti, hadaye bandhitvā viya ṭhapeti, tasmā sammāpāsanti vuccati. ‘‘Tāta mātulā’’tiādinā nayena saṇhavācābhaṇanaṃ vācāpeyyaṃ nāma, piyavācāti attho. Evaṃ catūhi saṅgahavatthūhi saṅgahitaṃ raṭṭhaṃ iddhañceva hoti phītañca pahūtaannapānaṃ khemaṃ nirabbudaṃ. Manussā mudā modamānā ure putte naccentā apārutagharadvārā viharanti. Idaṃ gharadvāresu aggaḷānaṃ abhāvato niraggaḷanti vuccati. Ayaṃ porāṇikā paveṇī.


4.53) –
这些。由于无法表达这些诗句，他们一个个只说出一个字，便在那里沉默。因此，国王，众生在地狱中因业力而哀嚎。对于那声音的听闻，与你的损失或增益无关。然而，针对这些动物的杀戮，因地狱的恐惧而放弃了法理。国王在十力的庇护下，便说：“我放他们自由，给予他们生命，让他们吃草和树叶，喝凉水，让凉风吹拂他们。”然后命令道：“去吧，带他们走。”于是人们去后，放走了婆罗门，解救了那群动物，开始在城市中传播法音。
然后国王在十力的庇护下坐着，说：“尊者，一夜名为三夜，但今天我似乎经历了两夜的结合。”那人也坐在那里说：“尊者，一由旬名为四十公里，但今天我似乎经历了两由旬的结合。”于是佛陀说：“清醒的夜晚，时间的长度是显而易见的，安静的由旬，长度也是显而易见的，但对于沉迷于轮回的愚人来说，轮回是极其漫长的。”因此，佛陀开始为国王和那人以及地狱中的众生宣讲这句诗：
“清醒的夜晚漫长，安静的由旬漫长；
愚人的轮回漫长，不知正法的漫长。”（《法句经》60）
在这句诗的结束后，那位女子的丈夫获得了初果。明白这个意义后，他知道这个原因。
在牺牲的祭典中，古代国王时代，确实存在牺牲的牛和人的祭典，四种聚集的法则，正是国王们用以聚集人们的条件。其中，成熟的谷物的十份之一被称为谷物祭，意为在谷物生产中聪明。伟大的勇士的六分之一的食物和薪水被称为人祭，意为聚集人。贫穷的人们拿着笔记，三年不增长的财富被称为祭典，意为聚集人。确实，这样的祭典能让人们欢喜，像是将其固定在心中，因此被称为祭典。“亲爱的母舅”等等的方式，温柔的言辞被称为温暖的言辞。通过这四种聚集的法则，国家变得富饶，食物和饮料充足，安宁无忧。人们欢喜快乐，生活在门口，未曾关闭的家门。由于这些家门缺乏栅栏，因此被称为无栅栏。这是古老的传统。


Aparabhāge pana okkākarājakāle brāhmaṇā imāni cattāri saṅgahavatthūni imañca raṭṭhasampattiṃ parivattetvā uddhaṃmūlakaṃ katvā assamedhaṃ purisamedhanti ādike pañca yaññe nāma akaṃsu. Tesu assamettha medhanti vadhantīti assamedho. Dvīhi pariyaññehi yajitabbassa ekavīsatiyūpassa ekasmiṃ majjhimadivaseyeva sattanavutipañcapasusataghātabhiṃsanassa ṭhapetvā bhūmiñca purise ca avasesasabbavibhavadakkhiṇassa yaññassetaṃ adhivacanaṃ. Purisamettha medhantīti purisamedho. Catūhi pariyaññehi yajitabbassa saddhiṃ bhūmiyā assamedhe vuttavibhavadakkhiṇassa yaññassetaṃ adhivacanaṃ. Sammamettha pāsentīti sammāpāso. Divase divase sammaṃ khipitvā tassa patitokāse vediṃ katvā saṃhārimehi yūpādīhi sarassatinadiyā nimuggokāsato pabhuti paṭilomaṃ gacchantena yajitabbassa satrayāgassetaṃ adhivacanaṃ. Vājamettha pivantīti vājapeyyo. Ekena pariyaññena sattarasahi pasūhi yajitabbassa beluvayūpassa sattarasakadakkhiṇassa yaññassetaṃ adhivacanaṃ. Natthi ettha aggaḷāti niraggaḷo. Navahi pariyaññehi yajitabbassa saddhiṃ bhūmiyā ca purisehi ca assamedhe vuttavibhavadakkhiṇassa sabbamedhapariyāyanāmassa assamedhavikappassevetaṃ adhivacanaṃ. Mahārambhāti mahākiccā mahākaraṇīyā. Sammaggatāti sammā paṭipannā buddhādayo. Nirārambhāti appatthā appakiccā. Yajanti anukulanti anukulesu yajanti, yaṃ niccabhattādi pubbapurisehi paṭṭhapitaṃ, taṃ aparāparaṃ anupacchinnattā manussā dadantīti attho. Navamaṃ.

10. Bandhanasuttavaṇṇanā

121. Dasame idha, bhante, raññāti idaṃ te bhikkhū tesu manussesu ānandattherassa sukatakāraṇaṃ ārocentā ārocesuṃ. Rañño kira sakkena kusarājassa dinno aṭṭhavaṅko maṇi paveṇiyā āgato. Rājā alaṅkaraṇakāle taṃ maṇiṃ āharathāti āha. Manussā ‘‘ṭhapitaṭṭhāne na passāmā’’ti ārocesuṃ. Rājā antogharacārino ‘‘maṇiṃ pariyesitvā dethā’’ti bandhāpesi. Ānandatthero te disvā maṇipaṭisāmakānaṃ ekaṃ upāyaṃ ācikkhi . Te rañño ārocesuṃ. Rājā ‘‘paṇḍito thero, therassa vacanaṃ karothā’’ti. Paṭisāmakamanussā rājaṅgaṇe udakacāṭiṃ ṭhapetvā sāṇiyā parikkhipāpetvā te manusse āhaṃsu – ‘‘sāṭakaṃ pārupitvā ettha gantvā hatthaṃ otārethā’’ti. Maṇicoro cintesi – ‘‘rājabhaṇḍaṃ vissajjetuṃ vā valañjetuṃ vā na sakkā’’ti. So gehaṃ gantvā maṇiṃ upakacchake ṭhapetvā sāṭakaṃ pārupitvā āgamma udakacāṭiyaṃ pakkhipitvā pakkāmi. Mahājane paṭikkante rājamanussā cāṭiyaṃ hatthaṃ otāretvā maṇiṃ disvā āharitvā rañño adaṃsu. ‘‘Ānandattherena kira dassitanayena maṇi diṭṭho’’ti mahājano kolāhalaṃ akāsi. Te bhikkhū taṃ kāraṇaṃ tathāgatassa ārocentā imaṃ pavattiṃ ārocesuṃ. Satthā – ‘‘anacchariyaṃ, bhikkhave, yaṃ ānando manussānaṃ hatthāruḷhamaṇiṃ āharāpeyya , yattha pubbe paṇḍitā attano ñāṇe ṭhatvā ahetukapaṭisandhiyaṃ nibbattānaṃ tiracchānagatānampi hatthāruḷhaṃ bhaṇḍaṃ āharāpetvā rañño adaṃsū’’ti vatvā –

‘‘Ukkaṭṭhe sūramicchanti, mantīsu akutūhalaṃ;

Piyañca annapānamhi, atthe jāte ca paṇḍita’’nti. (jā. 1.1.92) –

Mahāsārajātakaṃ kathesi.

Na taṃ daḷhanti taṃ bandhanaṃ thiranti na kathenti. Yadāyasanti yaṃ āyasā kataṃ. Sārattarattāti suṭṭhu rattarattā, sārattena vā rattā sārattarattā, sāraṃ idanti maññanāya rattāti attho. Apekkhāti ālayo nikanti. Āhūti kathenti. Ohārinanti catūsu apāyesu ākaḍḍhanakaṃ. Sithilanti na āyasādibandhanaṃ viya iriyāpathaṃ nivāretvā ṭhitaṃ. Tena hi bandhanena baddhā paradesampi gacchantiyeva. Duppamuñcanti aññatra lokuttarañāṇena muñcituṃ asakkuṇeyyanti. Dasamaṃ.

Paṭhamo vaggo.

2. Dutiyavaggo

1. Sattajaṭilasuttavaṇṇanā



Aparabhāge pana okkākarājakāle brāhmaṇā imāni cattāri saṅgahavatthūni imañca raṭṭhasampattiṃ parivattetvā uddhaṃmūlakaṃ katvā assamedhaṃ purisamedhanti ādike pañca yaññe nāma akaṃsu. Tesu assamettha medhanti vadhantīti assamedho. Dvīhi pariyaññehi yajitabbassa ekavīsatiyūpassa ekasmiṃ majjhimadivaseyeva sattanavutipañcapasusataghātabhiṃsanassa ṭhapetvā bhūmiñca purise ca avasesasabbavibhavadakkhiṇassa yaññassetaṃ adhivacanaṃ. Purisamettha medhantīti purisamedho. Catūhi pariyaññehi yajitabbassa saddhiṃ bhūmiyā assamedhe vuttavibhavadakkhiṇassa yaññassetaṃ adhivacanaṃ. Sammamettha pāsentīti sammāpāso. Divase divase sammaṃ khipitvā tassa patitokāse vediṃ katvā saṃhārimehi yūpādīhi sarassatinadiyā nimuggokāsato pabhuti paṭilomaṃ gacchantena yajitabbassa satrayāgassetaṃ adhivacanaṃ. Vājamettha pivantīti vājapeyyo. Ekena pariyaññena sattarasahi pasūhi yajitabbassa beluvayūpassa sattarasakadakkhiṇassa yaññassetaṃ adhivacanaṃ. Natthi ettha aggaḷāti niraggaḷo. Navahi pariyaññehi yajitabbassa saddhiṃ bhūmiyā ca purisehi ca assamedhe vuttavibhavadakkhiṇassa sabbamedhapariyāyanāmassa assamedhavikappassevetaṃ adhivacanaṃ. Mahārambhāti mahākiccā mahākaraṇīyā. Sammaggatāti sammā paṭipannā buddhādayo. Nirārambhāti appatthā appakiccā. Yajanti anukulanti anukulesu yajanti, yaṃ niccabhattādi pubbapurisehi paṭṭhapitaṃ, taṃ aparāparaṃ anupacchinnattā manussā dadantīti attho. Navamaṃ。
束缚经解说
在第十章，此处，尊者，国王，这些比丘向人们传达阿难尊者的善行。国王确实收到了由天神送来的宝石。国王在装饰时便说：“取出那颗宝石。”人们说：“我们在指定的地方看不见。”国王命令那些在内宫的人：“寻找宝石并交给我。”阿难尊者见状，给那些拿宝石的人提供了一个方法。他们向国王报告。国王说：“聪明的尊者，请遵循尊者的话。”那些拿宝石的人在国王的宫殿中放下了水桶，覆盖上帷幕，告诉那些人：“把手伸进这里。”宝石小偷思索：“无法放弃国王的财物或是转移它。”于是他回到家中，把宝石放在口袋里，覆盖上帷幕，随后回到水桶中。人们回去后，国王的侍者伸手拿到宝石并交给国王。“根据阿难尊者所示的方法，看到了宝石，”人们发出了喧哗。那些比丘为此向如来报告了这件事情。佛陀说：“阿难能够从人们的手中取回宝石，这并不令人惊讶，因为在以前，智者们凭借自己的智慧，曾将无因的果报带回并交给国王。”于是说：
“聪明人渴望，智者无惊慌；
在美食中亲爱，知晓真理的智者。”（《大本生经》1.1.92）
佛陀讲述了大王子故事。
他们不坚固，不牢固。正如所做的事情。美好而闪亮，鲜红的，鲜艳的，意为美丽的事物。期待着，安住于安静之处。呼唤着，讲述着。放下的，意为在四种恶道中被拉扯。松弛的，意为不如束缚的行为而停留。正因如此，被这种束缚所束缚的人也会去他处。难以解脱，除非达到出世间的智慧。第十章。
第一段。
第二段
七根发的经解说

122. Dutiyavaggassa paṭhame pubbārāme migāramātupāsādeti pubbārāmasaṅkhāte vihāre migāramātuyā pāsāde. Tatrāyaṃ anupubbikathā – atīte satasahassakappamatthake ekā upāsikā padumuttaraṃ bhagavantaṃ nimantetvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa satasahassadānaṃ datvā bhagavato pādamūle nipajjitvā – ‘‘anāgate tumhādisassa buddhassa aggupaṭṭhāyikā homī’’ti patthanaṃ akāsi. Sā kappasatasahassaṃ devesu ca manussesu ca saṃsaritvā amhākaṃ bhagavato kāle bhaddiyanagare meṇḍakaputtassa dhanañcayaseṭṭhino gehe sumanadeviyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhi . Jātakāle cassā visākhāti nāmaṃ akaṃsu. Sā yadā bhagavā bhaddiyanagaraṃ agamāsi, tadā pañcahi dārikāsatehi saddhiṃ bhagavato paccuggamanaṃ gatā paṭhamadassanamhiyeva sotāpannā ahosi. Aparabhāge sāvatthiyaṃ migāraseṭṭhiputtassa puṇṇavaḍḍhanakumārassa gehaṃ gatā. Tattha naṃ migāraseṭṭhi mātiṭṭhāne ṭhapesi, tasmā migāramātāti vuccati. Tāya kārite pāsāde.

Bahi dvārakoṭṭhaketi pāsādadvārakoṭṭhakassa bahi, na vihāradvārakoṭṭhakassa. So kira pāsādo lohapāsādo viya samantā catudvārakoṭṭhakayuttena pākārena parikkhitto. Tesu pācīnadvārakoṭṭhakassa bahi pāsādacchāyāyaṃ pācīnalokadhātuṃ olokento paññatte varabuddhāsane nisinno hoti.

Parūḷhakacchanakhalomāti parūḷhakacchā parūḷhanakhā parūḷhalomā, kacchādīsu dīghalomā dīghanakhā cāti attho. Khārivividhanti vividhakhāriṃ nānappakārakaṃ pabbajitaparikkhārabhaṇḍakaṃ. Avidūre atikkamantīti avidūramaggena nagaraṃ pavisanti. Rājāhaṃ, bhanteti ahaṃ, bhante, rājā pasenadi kosalo, mayhaṃ nāmaṃ tumhe jānāthāti. Kasmā pana rājā loke aggapuggalassa santike nisinno evarūpānaṃ naggabhogganissirikānaṃ añjaliṃ paggaṇhātīti. Saṅgaṇhanatthāya. Evaṃ hissa ahosi – ‘‘sacāhaṃ ettakampi etesaṃ na karissāmi , ‘mayaṃ puttadāraṃ pahāya etassatthāya dubbhojanadukkhaseyyādīni anubhoma, ayaṃ amhākaṃ añjalimattampi na karotī’ti attanā diṭṭhaṃ sutaṃ paṭicchādetvā na katheyyuṃ. Evaṃ kate pana anigūhitvā kathessantī’’ti. Tasmā evamakāsi. Apica satthu ajjhāsayajānanatthaṃ evamakāsi.

Kāsikacandananti saṇhacandanaṃ. Mālāgandhavilepananti vaṇṇagandhatthāya mālaṃ, sugandhabhāvatthāya gandhaṃ, vaṇṇagandhatthāya vilepanañca dhārentena.

Saṃvāsenāti sahavāsena. Sīlaṃ veditabbanti ayaṃ susīlo vā dussīlo vāti saṃvasantena upasaṅkamantena jānitabbo. Tañca kho dīghena addhunā na ittaranti tañca sīlaṃ dīghena kālena veditabbaṃ, na ittarena. Dvīhatīhañhi saṃyatākāro ca saṃvutindriyākāro ca na sakkā dassetuṃ. Manasikarotāti sīlamassa pariggahessāmīti manasikarontena paccavekkhanteneva sakkā jānituṃ, na itarena. Paññavatāti tampi sappaññeneva paṇḍitena. Bālo hi manasikarontopi jānituṃ na sakkoti.

Saṃvohārenāti kathanena.

‘‘Yo hi koci manussesu, vohāraṃ upajīvati;

Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, vāṇijo so na brāhmaṇo’’ti. (ma. ni. 2.457) –

Ettha hi byavahāro vohāro nāma. ‘‘Cattāro ariyavohārā cattāro anariyavohārā’’ti (dī. ni. 3.313) ettha cetanā. ‘‘Saṅkhā samaññā paññatti vohāro’’ti (dha. sa. 1313-1315) ettha paññatti. ‘‘Vohāramattena so vohareyyā’’ti (saṃ. ni. 

在第二段的第一章，提到在过去的某个时期，佛陀的信徒米迦拉母的殿堂，位于名为“米迦拉母”的寺院中。这里有一个渐进的故事——在过去的百千劫时，一位女信徒邀请了佛陀，以及以佛陀为首的僧团，赠送了百千的供养，随后在佛陀的脚下卧下，发愿：“在未来，我将成为像您这样的佛的随侍。”她经过百千劫的轮回，转世为人，最终在我们佛陀时代，生于富裕的城市“吉祥城”，成为一位富翁梅达卡的妻子，怀孕于她的腹中。出生时，她被命名为维萨卡。当佛陀来到吉祥城时，她与五百名女童一同迎接佛陀，初次见面便成了初果的圣者。随后，她在萨瓦提的米迦拉富翁家中生活。米迦拉富翁将她安置在家中，因此被称为米迦拉母。她修建了这座殿堂。
“外门的门廊”指的是殿堂的外门，而非寺院的外门。这个殿堂像铁制的殿堂一样，被四面围墙包围。东门的外面在殿堂的阴影下，向东看去，坐在为佛陀设立的座位上。
“长发的头”指的是长发和长头。长头发和长指甲等意思。“多样的头发”指的是多种类的头发和各种修行的器具。距离不远，指的是通过不远的道路进入城市。“我是国王，尊者”，我，尊者，国王帕塞纳迪·可萨罗，你们知道我的名字吗？为什么国王在世间最高的人面前，接受这些赤裸的供养呢？为了聚集人群。于是他说：“如果我连这一点都不做，‘我抛弃了儿女，遭受恶食和痛苦，我的手指头都不做’的话，他们将不会说我没有做。”因此，他如此行事。为了让老师了解他的内心，他如此行事。
“卡西香木”指的是香气浓郁的檀香。花环香粉是为了美丽的香味，香气的存在，以及为了美丽的香粉而使用。
“通过交谈”指的是共同生活。应当理解道德，是否为善良或恶劣，须通过与人交往、接触而知晓。这个道德在长时间内应当被理解，而不是短时间。因为有两个方面，克制行为和约束感官的行为，无法被显示。注意到这一点，意味着要理解道德的范围，只有通过思考才能知道，而不是其他方式。智慧的人才能理解。
“通过交谈”指的是通过言语。
“如果任何人依靠言语生活；
如此，商人便非婆罗门。”（《中部经》2.457）
这里提到的交往是言语的交往。“四种圣者的交往，四种非圣者的交往”（《增支部》3.313），这里是意识。“定义是名称的定义”（《法句经》1313-1315），这里是定义。“通过交往的方式，他便能交往。”（《相应部》

1.25) ettha kathā vohāro. Idhāpi esova adhippeto. Ekaccassa hi sammukhā kathā parammukhāya kathāya na sameti, parammukhā kathā ca sammukhāya kathāya, tathā purimakathā ca pacchimakathāya, pacchimakathā ca purimakathāya. So kathenteneva sakkā jānituṃ ‘‘asuci eso puggalo’’ti. Sucisīlassa pana purimaṃ pacchimena, pacchimañca purimena sameti, sammukhākathitaṃ parammukhākathitena, parammukhākathitañca sammukhākathitena, tasmā kathentena sakkā sucibhāvo jānitunti pakāsento evamāha.

Thāmoti ñāṇathāmo. Yassa hi ñāṇathāmo natthi, so uppannesu upaddavesu gahetabbaggahaṇaṃ katabbakiccaṃ apassanto advāragharaṃ paviṭṭho viya carati. Tenāha āpadāsu kho, mahārāja, thāmo veditabboti. Sākacchāyāti saṃkathāya. Duppaññassa hi kathā udake geṇḍu viya uppalavati, paññavato kathentassa paṭibhānaṃ anantaraṃ hoti. Udakavipphanditeneva hi maccho khuddako vā mahanto vāti ñāyati. Ocarakāti heṭṭhācarakā. Carā hi pabbatamatthakena carantāpi heṭṭhā – carakāva honti. Ocaritvāti avacaritvā vīmaṃsitvā, taṃ taṃ pavattiṃ ñatvāti attho. Rajojallanti rajañca jallañca. Vaṇṇarūpenāti vaṇṇasaṇṭhānena. Ittaradassanenāti lahukadassanena. Viyañjanenāti parikkhārabhaṇḍakena. Patirūpako mattikākuṇḍalovāti suvaṇṇakuṇḍalapatirūpako mattikākuṇḍalova. Lohaḍḍhamāsoti lohaḍḍhamāsako. Paṭhamaṃ.

2. Pañcarājasuttavaṇṇanā



1.25) 这里谈到交往。这里的意思也是如此。因为有些人的正面交谈与侧面交谈不相符，侧面交谈与正面交谈不相符，前面的交谈与后面的交谈不相符，后面的交谈与前面的交谈不相符。因此，仅凭交谈可以知道“这个人是不洁的”。而对于有洁净品德的人，前面的交谈与后面的交谈相符，后面的交谈与前面的交谈相符，正面交谈与侧面交谈相符，侧面交谈与正面交谈相符，因此通过交谈可以显现出洁净的特性。
“安稳”是指智慧的安稳。因为没有智慧的安稳的人，在遭遇困境时，像是进入无门的房屋一样迷失。正因如此，国王，必须了解在危险中安稳的状态。“交谈的影子”是指讨论的内容。对于愚笨的人来说，交谈像水中的莲花般显现，而对于聪明的人来说，交谈则是紧随其后。因为在水面上跳跃的鱼，无论是小鱼还是大鱼，都是可以理解的。“走动的”是指向下走动的。走动的人即使在山顶上走动，依旧是向下走动的。“走动”是指经过、考察，了解每一种情况的意思。“尘土与污垢”是指尘土与污垢的结合。“以色彩的形态”是指以颜色的状态。“以轻微的观察”是指以轻松的观察。“像是用器具”是指用器具的准备。“适合的像是土耳其金耳环”是指适合的像是金耳环的土耳其耳环。“铁制的”是指铁制的耳环。第一章。
五王经解说

123. Dutiye rūpāti nīlapītādibhedaṃ rūpārammaṇaṃ. Kāmānaṃ agganti etaṃ kāmānaṃ uttamaṃ seṭṭhanti rūpagaruko āha. Sesesupi eseva nayo. Yatoti yadā. Manāpapariyantanti manāpanipphattikaṃ manāpakoṭikaṃ. Tattha dve manāpāni puggalamanāpaṃ sammutimanāpañca. Puggalamanāpaṃ nāma yaṃ ekassa puggalassa iṭṭhaṃ kantaṃ hoti, tadeva aññassa aniṭṭhaṃ akantaṃ. Paccantavāsīnañhi gaṇḍuppādāpi iṭṭhā honti kantā manāpā, majjhimadesavāsīnaṃ atijegucchā. Tesañca moramaṃsādīni iṭṭhāni honti, itaresaṃ tāni atijegucchāni. Idaṃ puggalamanāpaṃ. Itaraṃ sammutimanāpaṃ.

Iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ nāma loke paṭivibhattaṃ natthi, vibhajitvā pana dassetabbaṃ. Vibhajantena ca na atiissarānaṃ mahāsammatamahāsudassanadhammāsokādīnaṃ vasena vibhajitabbaṃ. Tesañhi dippakappampi ārammaṇaṃ amanāpaṃ upaṭṭhāti. Atiduggatānaṃ dullabhannapānānaṃ vasenapi na vibhajitabbaṃ. Tesañhi kaṇājakabhattasitthānipi pūtimaṃsassa rasopi atimadhuro amatasadiso hoti. Majjhimānaṃ pana gaṇakamahāmattaseṭṭhi kuṭumbikavāṇijādīnaṃ kālena iṭṭhaṃ kālena aniṭṭhaṃ labhamānānaṃ vasena vibhajitabbaṃ. Tañca panetaṃ ārammaṇaṃ javanaṃ paricchindituṃ na sakkoti. Javanañhi iṭṭhepi rajjati aniṭṭhepi, iṭṭhepi dussati aniṭṭhepi. Ekantato pana vipākacittaṃ iṭṭhāniṭṭhaṃ paricchindati. Kiñcāpi hi micchādiṭṭhikā buddhaṃ vā saṅghaṃ vā mahācetiyādīni vā uḷārāni ārammaṇāni disvā akkhīni pidahanti domanassaṃ āpajjanti, dhammasaddaṃ sutvā kaṇṇe thakenti, cakkhuviññāṇasotaviññāṇāni pana tesaṃ kusalavipākāneva honti. Kiñcāpi gūthasūkarādayo gūthagandhaṃ ghāyitvā khādituṃ labhissāmāti somanassajātā honti, gūthadassane pana nesaṃ cakkhuviññāṇaṃ, tassa gandhaghāyane ghānaviññāṇaṃ, rasasāyane jivhāviññāṇañca akusalavipākameva hoti. Bhagavā pana puggalamanāpataṃ sandhāya te ca, mahārāja, rūpātiādimāha.

Candanaṅgalikoti idaṃ tassa upāsakassa nāmaṃ. Paṭibhāti maṃ bhagavāti bhagavā mayhaṃ ekaṃ kāraṇaṃ upaṭṭhāti paññāyati. Tassa te pañca rājāno āmuttamaṇikuṇḍale sajjitāya āpānabhūmiyā nisinnavaseneva mahatā rājānubhāvena paramena issariyavibhavena āgantvāpi dasabalassa santike ṭhitakālato paṭṭhāya divā padīpe viya udakābhisitte aṅgāre viya sūriyuṭṭhāne khajjopanake viya ca hatappabhe hatasobhe taṃ tathāgatañca tehi sataguṇena sahassaguṇena virocamānaṃ disvā, ‘‘mahantā vata bho buddhā nāmā’’ti paṭibhānaṃ udapādi. Tasmā evamāha.

Kokanadanti padumassevetaṃ vevacanaṃ. Pātoti kālasseva. Siyāti bhaveyya. Avītagandhanti avigatagandhaṃ. Aṅgīrasanti sammāsambuddhaṃ. Bhagavato hi aṅgato rasmiyo nikkhamanti, tasmā aṅgīrasoti vuccati. Yathā kokanadasaṅkhātaṃ padumaṃ pātova phullaṃ avītagandhaṃ siyā, evameva bhagavantaṃ aṅgīrasaṃ tapantaṃ ādiccamiva antalikkhe virocamānaṃ passāti ayamettha saṅkhepattho. Bhagavantaṃ acchādesīti bhagavato adāsīti attho. Lokavohārato panettha īdisaṃ vacanaṃ hoti. So kira upāsako – ‘‘ete tathāgatassa guṇesu pasīditvā mayhaṃ pañca uttarāsaṅge denti, ahampi te bhagavatova dassāmī’’ti cintetvā adāsi. Dutiyaṃ.

3. Doṇapākasuttavaṇṇanā



在第二章，形象是指蓝色、黄色等种类的形象。欲望的最高者，这指的是欲望中的最上等者，形象的拥有者如此说。其余的也是如此。所指的“那时”是指“当时”。“可爱之物的范围”是指使人愉悦的可爱之物的范围。在这里有两种可爱的人：个人可爱和共识可爱。个人可爱是指某个人所喜爱的事物，对他人来说则是不喜爱的。对于边缘地区的人来说，某些事物是可爱的，而对于中部地区的人来说则是极其厌恶的。对于他们来说，像是鸟肉等事物是可爱的，而对于其他人来说则是极其厌恶的。这就是个人可爱。另一种是共识可爱。
“可爱与不可爱的所缘”在世间是没有分开的，但可以分开显示。分开时并不应受到如大王、伟大的法王、法轮等的影响。因为他们的光辉所产生的所缘是不可爱的。对于极其贫穷的人，稀有的饮食也不应分开。因为他们的米饭和肉汤即使是极甜的，也如同不洁的饮食。对于中层的人，如会计、官员、家庭主妇、商人等，所得到的可爱和不可爱应当根据时间的不同而分开。然而，这种所缘无法被迅速限制。因为迅速的所缘，无论是可爱的还是不可爱的，都是可以引起注意的。虽然错误的见解可能会使人闭上眼睛，陷入悲伤，但听到法音时，耳朵会聆听，眼睛的认识和耳朵的认识却是善法的果报。虽然像猪等动物在嗅到粪便的气味时会感到快乐，但在看到粪便时，它们的眼睛的认识、嗅觉的认识、味觉的认识却是恶法的果报。然而，佛陀提到个人可爱的事情，国王，形象等。
“香檀树”是指这位信徒的名字。佛陀说：“我有一个原因。”因此，那五位国王在珠宝上坐着，像是坐在王位上，凭借巨大的王权和权威，来到十力佛的面前，像是白昼的灯火，像是水中燃烧的火焰，像是阳光的照耀，像是被火焰包围的地方，看到那位如来和他们的十种功德，心中生起了“伟大的佛陀”的念头。因此，他这样说。
“如莲花般的”是指如同莲花的开放。至于“可爱的”，是指在合适的时间。若是“没有香气的”，是指没有香气的。至于“如同光辉的”，是指如同光辉的。因为佛陀的光辉如同光线般散发，因此被称为“如光辉的”。就像名为“可爱的”莲花一样，即使没有香气，依然能看到佛陀的光辉，像是在空中闪耀的太阳。这里的意思是，佛陀的遮蔽是指佛陀的给予。就世间的交谈而言，这样的说法是存在的。那位信徒考虑到：“这些都是如来的功德，给我五种更好的供养，我也要给予如来。”因此，他给予了。第二章。
船舶经解说

124. Tatiye doṇapākakuranti doṇapākaṃ kuraṃ, doṇassa taṇḍulānaṃ pakkabhattaṃ tadūpiyañca sūpabyañjanaṃ bhuñjatīti attho. Bhuttāvīti pubbe bhattasammadaṃ vinodetvā muhuttaṃ vissamitvā buddhupaṭṭhānaṃ gacchati, taṃdivasaṃ pana bhuñjantova dasabalaṃ saritvā hatthe dhovitvā agamāsi. Mahassāsīti tassa gacchato balavā bhattaparīḷāho udapādi, tasmā mahantehi assāsehi assasati, gattatopissa sedabindūni muccanti, tamenaṃ ubhosu passesu ṭhatvā yamakatālavaṇṭehi bījanti, buddhagāravena pana nipajjituṃ na ussahatīti idaṃ sandhāya ‘‘mahassāsī’’ti vuttaṃ. Imaṃ gāthaṃ abhāsīti, rājā bhojane amattaññutāya kilamati, phāsu vihāraṃ dānissa karissāmīti cintetvā abhāsi. Manujassāti sattassa. Kahāpaṇasatanti pātarāse paṇṇāsaṃ sāyamāse paṇṇāsanti evaṃ kahāpaṇasataṃ. Pariyāpuṇitvāti raññā saddhiṃ thokaṃ gantvā ‘‘imaṃ maṅgalaasiṃ kassa dammi, mahārājā’’ti? Asukassa nāma dehīti so taṃ asiṃ datvā dasabalassa santikaṃ āgamma vanditvā ṭhitakova ‘‘gāthaṃ vadatha, bho gotamā’’ti vatvā bhagavatā vuttaṃ pariyāpuṇitvāti attho.

Bhattābhihāresudaṃ bhāsatīti kathaṃ bhāsati? Bhagavatā anusiṭṭhiniyāmena. Bhagavā hi naṃ evaṃ anusāsi – ‘‘māṇava, imaṃ gāthaṃ naṭo viya pattapattaṭṭhāne mā avaca, rañño bhuñjanaṭṭhāne ṭhatvā paṭhamapiṇḍādīsupi avatvā vosānapiṇḍe gahite vadeyyāsi, rājā sutvāva bhattapiṇḍaṃ chaḍḍessati. Atha rañño hatthesu dhotesu pātiṃ apanetvā sitthāni gaṇetvā tadupiyaṃ byañjanaṃ ñatvā punadivase tāvatake taṇḍule hāreyyāsi, pātarāse ca vatvā sāyamāse mā vadeyyāsī’’ti. So sādhūti paṭissuṇitvā taṃdivasaṃ rañño pātarāsaṃ bhutvā gatattā sāyamāse bhagavato anusiṭṭhiniyāmena gāthaṃ abhāsi . Rājā dasabalassa vacanaṃ saritvā bhattapiṇḍaṃ pātiyaṃyeva chaḍḍesi. Rañño hatthesu dhotesu pātiṃ apanetvā sitthāni gaṇetvā tadupiyaṃ byañjanaṃ ñatvā punadivase tattake taṇḍule hariṃsu.

Nāḷikodanaparamatāya saṇṭhāsīti so kira māṇavo divase divase tathāgatassa santikaṃ gacchati, dasabalassa vissāsiko ahosi. Atha naṃ ekadivasaṃ pucchi ‘‘rājā kittakaṃ bhuñjatī’’ti? So ‘‘nāḷikodana’’nti āha. Vaṭṭissati ettāvatā purisabhāgo esa, ito paṭṭhāya gāthaṃ mā vadīti. Iti rājā tattheva saṇṭhāsi. Diṭṭhadhammikena ceva atthena samparāyikena cāti ettha sallikhitasarīratā diṭṭhadhammikattho nāma, sīlaṃ samparāyikattho. Bhojane mattaññutā hi sīlaṅgaṃ nāma hotīti. Tatiyaṃ.

4. Paṭhamasaṅgāmasuttavaṇṇanā

125. Catutthe vedehiputtoti vedehīti paṇḍitādhivacanametaṃ, paṇḍititthiyā puttoti attho. Caturaṅgininti hatthiassarathapattisaṅkhātehi catūhi aṅgehi samannāgataṃ. Sannayhitvāti cammapaṭimuñcanādīhi sannāhaṃ kāretvā. Saṅgāmesunti yujjhiṃsu. Kena kāraṇena? Mahākosalaraññā kira bimbisārassa dhītaraṃ dentena dvinnaṃ rajjānaṃ antare satasahassuṭṭhāno kāsigāmo nāma dhītu dinno. Ajātasattunā ca pitari mārite mātāpissa rañño viyogasokena nacirasseva matā. Tato rājā pasenadi kosalo – ‘‘ajātasattunā mātāpitaro māritā, mayhaṃ pitu santako gāmo’’ti tassatthāya aḍḍaṃ karoti. Ajātasattupi ‘‘mayhaṃ mātu santako’’ti tassa gāmassatthāya dvepi mātulabhāgineyyā yujjhiṃsu.

Pāpā devadattādayo mittā assāti pāpamitto. Teyevassa sahāyāti pāpasahāyo. Tesvevassa cittaṃ ninnaṃ sampavaṅkanti pāpasampavaṅko. Pasenadissa sāriputtattherādīnaṃ vasena kalyāṇamittāditā veditabbā. Dukkhaṃ setīti jitāni hatthiādīni anusocanto dukkhaṃ sayissati. Idaṃ bhagavā puna tassa jayakāraṇaṃ disvā āha. Jayaṃ veraṃ pasavatīti jinanto veraṃ pasavati, veripuggalaṃ labhati. Catutthaṃ.

5. Dutiyasaṅgāmasuttavaṇṇanā



在第三章，船舶的意图是指船舶的装载，船的粮食和米的供给以及美味的佐料。吃过的意思是指在之前的食物中，排除掉那些不合适的，稍微停顿后，前往佛陀的地方，但在那一天仍然是吃着食物，想着十力佛，洗手后离去。由于他在离开时感到强烈的饥饿，因此感到强烈的饥饿，因而在呼吸时，体内的汗珠也随之而出，故此称为“强烈的呼吸”。他在两个相接的地方停住，像是被两根绳子绑住，然而由于对佛陀的尊敬，他不敢躺下。这是提到“强烈的呼吸”。他这样说：“国王因吃得太多而感到疲惫，想着要为善行而努力。”他提到人类，指的是众生。关于一百铢，是指早晨的食物五十铢，晚上的食物五十铢，这样算起来就是一百铢。由于他与国王交谈，便问：“这份食物要给谁，国王？”于是他答道：“某某人的。”他将剑给了国王，来到十力佛的面前，恭敬地站着，便说：“请说出这首歌，尊者戈塔马。”这就是“由于交谈而得知”的意思。
“食物的供养”是指他如何说话？这是佛陀根据规定的方式教导的。佛陀对他说：“人啊，不要在国王的食物前说这首歌，也不要在国王吃饭的地方说这首歌。若国王听见，你的食物将被丢弃。然后，国王洗手后，清点食物，知道美味的佐料，第二天你将会丢弃那份米饭，早晨的食物和晚上的食物也不要说。”他听了后，第二天在国王的早晨食物中吃过后，按照佛陀的教导说了这首歌。国王想起十力佛的话，便丢弃了食物。国王洗手后，清点食物，知道美味的佐料，第二天便丢弃了那份米饭。
“如水稻般的米饭”是指这位人，每天都去如来那里，成为十力佛的信任者。有一天，他问：“国王吃多少？”他回答说：“如水稻般的米饭。”这就是在说：“这个人有着人类的特质，从此以后不要说这首歌。”于是国王就在那儿停住了。关于“见到的法”，是指见到的法的意义，关于“未来的法”，是指未来的法。饮食的适度是道德的标志。第三章。
第一战争经解说
在第四章，维德希之子是指智者的称谓，意为智者的女儿。四象是指由大象、马、战车和士兵四个部分组成的。聚集是指通过皮肤的松弛等方式聚集。战争是指进行战斗。因为什么原因？因为大可萨国王将比米萨的女儿嫁给两个王国之间的名为“卡西”的城市的公主。阿阇多萨图的父亲被杀后，母亲因国王的丧失而很快就死去。因此，国王帕塞纳迪·可萨罗说：“阿阇多萨图的父母被杀了，而我的父亲的城市。”因此，他为此而感到痛苦。阿阇多萨图也因“我的母亲的城市”而感到痛苦。
恶劣的德达等是指恶劣的朋友。三个朋友是指恶劣的朋友。对于他们来说，内心是卑微的。根据帕塞纳迪和萨利蒲特的缘故，应当了解善良的朋友等。痛苦的感觉是指他因被大象等打败而感到痛苦。佛陀看到这一点，于是说：“胜利是仇恨的根源。”打败仇敌的意思是“打败仇敌，获得胜利”。第四章。
第二战争经解说

126. Pañcame abbhuyyāsīti parājaye garahappatto ‘‘ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ kathāsallāpaṃ suṇāthā’’ti rattibhāge buddharakkhitena nāma vuḍḍhapabbajitena dhammarakkhitassa vuḍḍhapabbajitassa ‘‘sace rājā imañca upāyaṃ katvā gaccheyya, puna jineyyā’’ti vuttajayakāraṇaṃ sutvā abhiuyyāsi.

Yāvassa upakappatīti yāva tassa upakappati sayhaṃ hoti. Yadā caññeti yadā aññe. Vilumpantīti taṃ vilumpitvā ṭhitapuggalaṃ vilumpanti. Vilumpatīti vilumpiyati. Ṭhānaṃ hi maññatīti ‘‘kāraṇa’’nti hi maññati. Yadāti yasmiṃ kāle. Jetāraṃ labhate jayanti jayanto puggalo pacchā jetārampi labhati. Rosetāranti ghaṭṭetāraṃ. Rosakoti ghaṭṭako. Kammavivaṭṭenāti kammapariṇāmena, tassa vilumpanakammassa vipākadānena. So vilutto viluppatīti so vilumpako vilumpiyati. Pañcamaṃ.

6. Mallikāsuttavaṇṇanā

127. Chaṭṭhe upasaṅkamīti mallikāya deviyā gabbhavuṭṭhānakāle sūtigharaṃ paṭijaggāpetvā ārakkhaṃ datvā upasaṅkami. Anattamano ahosīti, ‘‘duggatakulassa me dhītu mahantaṃ issariyaṃ dinnaṃ, sace puttaṃ alabhissa, mahantaṃ sakkāraṃ adhigamissa, tato dāni parihīnā’’ti anattamano ahosi. Seyyāti dandhapaññasmā elamūgaputtato ekaccā itthīyeva seyyā. Posāti posehi. Janādhipāti janādhibhuṃ rājānaṃ ālapati. Sassudevāti sassusasuradevatā. Disampatīti disājeṭṭhakā. Tādisā subhagiyāti tādisāya subhariyāya. Chaṭṭhaṃ.

7. Appamādasuttavaṇṇanā

128. Sattame samadhiggayhāti samadhiggaṇhitvā, ādiyitvāti attho. Appamādoti kārāpakaappamādo. Samodhānanti samavadhānaṃ upakkhepaṃ. Evameva khoti hatthipadaṃ viya hi kārāpakaappamādo, sesapadajātāni viya avasesā catubhūmakā kusaladhammā. Te hatthipade sesapadāni viya appamāde samodhānaṃ gacchanti, appamādassa anto parivattanti. Yathā ca hatthipadaṃ sesapadānaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ, evaṃ appamādo sesadhammānanti dasseti. Mahaggatalokuttaradhammānampi hesa paṭilābhakaṭṭhena lokiyopi samāno aggova hoti.

Appamādaṃ pasaṃsantīti ‘‘etāni āyuādīni patthayantena appamādova kātabbo’’ti appamādameva pasaṃsanti. Yasmā vā puññakiriyāsu paṇḍitā appamādaṃ pasaṃsanti, tasmā āyuādīni patthayantena appamādova kātabboti attho. Atthābhisamayāti atthapaṭilābhā. Sattamaṃ.

8. Kalyāṇamittasuttavaṇṇanā



在第五章，提到“被击败”是指在失败时受到谴责，“去到园中，听听僧侣们的谈话”，在夜晚，由佛陀的保护者所说，由年长的出家人所说的“如果国王采取这种方式前去，将会再次获得胜利”的胜利原因听到后，他感到振奋。
“只要他有能力”是指只要他有能力。若是“他人”是指其他人。“被剥夺”是指将其剥夺的个体被剥夺。“被剥夺”是指被剥夺。“位置”是指“因果”。“在那时”是指在那个时间。胜利者获得胜利，胜利者之后也获得胜利。愤怒的则是攻击者。愤怒者是指攻击者。通过因果关系，因其剥夺的因果结果。“被剥夺者”是指被剥夺的个体。“第五章”。
玛利卡经解说
在第六章，接近是指在玛利卡女神怀孕的时候，布置好纱帐并给予保护，便接近了。心情不悦是指：“我女儿在贫穷的家庭中获得了巨大的权势，如果不能生下儿子，将会失去巨大的荣耀。”因此心情不悦。比起愚笨的女性，某些女性确实更好。养育是指养育。国王是指统治人民的国王。神灵是指祖先神灵。最好的方向是指各个方向的最上者。这样的美丽是指这样的美丽的伴侣。“第六章”。
不放逸经解说
在第七章，获得是指获得后，开始的意思。不放逸是指作为因果的放逸。不放逸的意思是指同样的放逸。正如如此，放逸如同大象的脚步，其他的脚步则如同四种地的善法。它们如同大象的脚步，其他的脚步则围绕着放逸。不放逸的内在是指围绕着不放逸。正如大象的脚步是其他脚步的首位，不放逸则显示出其他法的优越性。即使是高贵的超越世俗的法，也因其获得而成为世俗的最上者。
赞美不放逸是指“这些生命等的愿望中，应当做的不放逸”，因此赞美不放逸。由于在善行中，智者赞美不放逸，因此愿望中应当做的不放逸的意思是。获得意义是指获得意义的理解。“第七章”。
善友经解说

129. Aṭṭhame so ca kho kalyāṇamittassāti so cāyaṃ dhammo kalyāṇamittasseva svākkhāto nāma hoti, na pāpamittassāti. Kiñcāpi hi dhammo sabbesampi svākkhātova, kalyāṇamittassa pana sussūsantassa saddahantassa atthaṃ pūreti bhesajjaṃ viya vaḷañjantassa na itarassāti. Tenetaṃ vuttaṃ. Dhammoti cettha desanādhammo veditabbo.

Upaḍḍhamidanti thero kira rahogato cintesi – ‘‘ayaṃ samaṇadhammo nāma ovādake anusāsake kalyāṇamitte sati paccattapurisakāre ṭhitassa sampajjati, upaḍḍhaṃ kalyāṇamittato hoti, upaḍḍhaṃ paccattapurisakārato’’ti. Athassa etadahosi – ‘‘ahaṃ padesañāṇe ṭhito nippadesaṃ cintetuṃ na sakkomi, satthāraṃ pucchitvā nikkaṅkho bhavissāmī’’ti. Tasmā satthāraṃ upasaṅkamitvā evamāha. Brahmacariyassāti ariyamaggassa. Yadidaṃ kalyāṇamittatāti yā esā kalyāṇamittatā nāma, sā upaḍḍhaṃ, tato upaḍḍhaṃ āgacchatīti attho. Iti therena ‘‘upaḍḍhupaḍḍhā sammādiṭṭhiādayo kalyāṇamittato āgacchanti, upaḍḍhupaḍḍhā paccattapurisakārato’’ti vuttaṃ. Kiñcāpi therassa ayaṃ manoratho, yathā pana bahūhi silāthambhe ussāpite, ‘‘ettakaṃ ṭhānaṃ asukena ussāpitaṃ, ettakaṃ asukenā’’ti vinibbhogo natthi, yathā ca mātāpitaro nissāya uppannesu puttesu ‘‘ettakaṃ mātito nibbattaṃ, ettakaṃ pitito’’ti vinibbhogo natthi, evaṃ idhāpi avinibbhogadhammo hesa, ‘‘ettakaṃ sammādiṭṭhiādīnaṃ kalyāṇamittato nibbattaṃ, ettakaṃ paccattapurisakārato’’ti na sakkā laddhuṃ, kalyāṇamittatāya pana upaḍḍhaguṇo labbhatīti therassa ajjhāsayena upaḍḍhaṃ nāma jātaṃ, sakalaguṇo paṭilabbhatīti bhagavato ajjhāsayena sakalaṃ nāma jātaṃ. Kalyāṇamittatāti cetaṃ pubbabhāgapaṭilābhaṅgaṃ nāmāti gahitaṃ. Atthato kalyāṇamittaṃ nissāya laddhā sīlasamādhivipassanāvasena cattāro khandhā. Saṅkhārakkhandhotipi vadantiyeva.

Mā hevaṃ, ānandāti, ānanda, mā evaṃ abhaṇi, bahussuto tvaṃ sekhapaṭisambhidappatto aṭṭha vare gahetvā maṃ upaṭṭhahasi, catūhi acchariyabbhutadhammehi samannāgato, tādisassa evaṃ kathetuṃ na vaṭṭati. Sakalameva hidaṃ, ānanda, brahmacariyaṃ, yadidaṃ kalyāṇamittatāti idaṃ bhagavā – ‘‘cattāro maggā cattāri phalāni tisso vijjā cha abhiññā sabbaṃ kalyāṇamittamūlakameva hotī’’ti sandhāyāha. Idāni vacībhedeneva kāraṇaṃ dassento kalyāṇamittassetantiādimāha. Tattha pāṭikaṅkhanti pāṭikaṅkhitabbaṃ icchitabbaṃ, avassaṃbhāvīti attho.

Idhāti imasmiṃ sāsane. Sammādiṭṭhiṃ bhāvetītiādīsu aṭṭhannaṃ ādipadānaṃyeva tāva ayaṃ saṅkhepavaṇṇanā – sammā dassanalakkhaṇā sammādiṭṭhi. Sammā abhiniropanalakkhaṇo sammāsaṅkappo. Sammā pariggahaṇalakkhaṇā sammāvācā. Sammā samuṭṭhāpanalakkhaṇo sammākammanto. Sammā vodāpanalakkhaṇā sammāājīvo. Sammā paggahalakkhaṇo sammāvāyāmo. Sammā upaṭṭhānalakkhaṇā sammāsati. Sammā samādhānalakkhaṇo sammāsamādhi.

Tesu ekekassa tīṇi kiccāni honti. Seyyāthidaṃ – sammādiṭṭhi tāva aññehipi attano paccanīkakilesehi saddhiṃ micchādiṭṭhiṃ pajahati, nirodhaṃ ārammaṇaṃ karoti, sampayuttadhamme ca passati tappaṭicchādakamohavidhamanavasena asammohato. Sammāsaṅkappādayopi tatheva micchāsaṅkappādīni ca pajahanti, nirodhañca ārammaṇaṃ karonti. Visesato panettha sammādiṭṭhi sahajātadhamme sammā dasseti . Sammāsaṅkappo sahajātadhamme abhiniropeti, sammāvācā sammā pariggaṇhāti, sammākammanto sammā samuṭṭhāpeti, sammāājīvo sammā vodāpeti , sammāvāyāmo sammā paggaṇhāti, sammāsati sammā upaṭṭhāpeti, sammāsamādhi sammā dahati.


在第八章，他说：“善友的道理”是指这一法则是善友所说的，称为“正当的”，而不是恶友所说的。尽管这一法则在所有人中都是正当的，但对于善友来说，听闻并信受其意，就如同药物般能够治愈，而对其他人则不能。因此，这样说是有道理的。这里的“法”应理解为教导的法。
“如是思考”是指长老独自思考时，他想：“这个修行者的法则在有善友的情况下，适合于个体的努力，善友是基础，个体的努力也是基础。”于是他想到：“我在地方的知识上，无法思考无处不在的事情，若问老师，我将会无所挂碍。”因此他前去询问老师，并说道：“关于出家生活的法则。”这是指正道。即是说，善友的特质是善友的特质，善友从善友而来。于是长老说：“正见等善法从善友而来，正见等善法从个体的努力而来。”尽管长老有这样的愿望，但就像许多石柱被竖起一样，“这块地方由某个石柱竖起，那块地方又由某个石柱竖起”，就如同父母所生的孩子一样，“这个孩子是由母亲所生，那个孩子是由父亲所生”，因此在这里也没有这样的划分，“这个正见等的善法是由善友所生，这个正见等的善法是由个体努力所生”，因此无法分开，但从善友的特质中可以获得部分的功德，而从佛陀的特质中可以获得全部的功德。善友的特质是指从早期的获得中所断绝的。实质上，善友所获得的功德是基于戒、定、慧的四个聚合。也可以称为造作聚合。
“不要这样，阿难！”阿难说：“不要这样说，你是博学的，已经获得了四种解脱，具备了四种不可思议的特质，像这样的你并不适合这样说。”这全是，阿难，出家生活，正是善友的特质。佛陀说：“四条道路、四种果报、三种智慧、六种神通，全部以善友为根本。”现在他通过言语的分歧显示了善友的特质。这里的“应当期待”是指应当期待和希望，必然的意思。
“在这里”是指在这个教法中。发展正见等八个要素，这里是简要的阐述——正见的特征是正当的见解，正当的见解是正当的见解。正当的意念是正当的意念。正当的言语是正当的言语。正当的行为是正当的行为。正当的生活是正当的生活。正当的精进是正当的精进。正当的念是正当的念。正当的定是正当的定。
在这些中，每一个都有三个任务。比如说，正见首先是对其他人的对立烦恼的放弃，与消灭烦恼的关系，看到与之相关的法，从而消除迷惑。正当的意念等也是如此，放弃错误的意念，且使其成为消灭烦恼的关系。特别是，正见显示出与生俱来的法，正当的意念确立与生俱来的法，正当的言语正确地理解，正当的行为正确地生起，正当的生活正确地维持，正当的精进正确地获得，正当的念正确地维持，正当的定正确地生起。


Apicesā sammādiṭṭhi nāma pubbabhāge nānākhaṇā nānārammaṇā hoti, maggakāle ekakkhaṇā ekārammaṇā. Kiccato pana sammādiṭṭhi dukkhe ñāṇantiādīni cattāri nāmāni labhati. Sammāsaṅkappādayopi pubbabhāge nānākhaṇā nānārammaṇā honti, maggakāle ekakkhaṇā ekārammaṇā. Tesu sammāsaṅkappo kiccato nekkhammasaṅkappotiādīni tīṇi nāmāni labhati. Sammāvācādayo tayo viratiyopi honti cetanāyopi, maggakkhaṇe pana viratiyova. Sammāvāyāmo sammāsatīti idampi dvayaṃ kiccato sammappadhānasatipaṭṭhānavasena cattāri nāmāni labhati. Sammāsamādhi pana pubbabhāgepi maggakkhaṇepi sammāsamādhiyeva.

Evaṃ tāva ‘‘sammādiṭṭhi’’ntiādinā nayena vuttānaṃ aṭṭhannaṃ ādipadānaṃyeva atthavaṇṇanaṃ ñatvā idāni bhāveti vivekanissitantiādīsu evaṃ ñātabbo. Bhāvetīti vaḍḍheti, attano cittasantāne punappunaṃ janeti, abhinibbattetīti attho. Vivekanissitanti vivekaṃ nissitaṃ, viveke vā nissitanti vivekanissitaṃ. Vivekoti vivittatā. Vivittatā cāyaṃ tadaṅgaviveko, vikkhambhana-samuccheda-paṭippassaddhi-nissaraṇavivekoti pañcavidho. Evametasmiṃ pañcavidhe viveke. Vivekanissitanti tadaṅgavivekanissitaṃ samucchedavivekanissitaṃ nissaraṇavivekanissitañca sammādiṭṭhiṃ bhāvetīti ayamattho veditabbo. Tathā hi ayaṃ ariyamaggabhāvanānuyutto yogī vipassanākkhaṇe kiccato tadaṅgavivekanissitaṃ, ajjhāsayato nissaraṇavivekanissitaṃ, maggakāle pana kiccato samucchedavivekanissitaṃ, ārammaṇato nissaraṇavivekanissitaṃ sammādiṭṭhiṃ bhāveti. Esa nayo virāganissitādīsu. Vivekatthā eva hi virāgādayo .

Kevalañcettha vossaggo duvidho pariccāgavossaggo ca pakkhandanavossaggo cāti. Tattha pariccāgavossaggoti vipassanākkhaṇe ca tadaṅgavasena, maggakkhaṇe ca samucchedavasena kilesappahānaṃ. Pakkhandanavossaggoti vipassanākkhaṇe tanninnabhāvena, maggakkhaṇe pana ārammaṇakaraṇena nibbānapakkhandanaṃ, tadubhayampi imasmiṃ lokiyalokuttaramissake atthavaṇṇanānaye vaṭṭati. Tathā hi ayaṃ sammādiṭṭhi yathāvuttena pakārena kilese ca pariccajati, nibbānañca pakkhandati.

Vossaggapariṇāminti iminā pana sakalena vacanena vossaggatthaṃ pariṇamantaṃ pariṇatañca, paripaccantaṃ paripakkañcāti idaṃ vuttaṃ hoti. Ayañhi ariyamaggabhāvanānuyutto bhikkhu yathā sammādiṭṭhi kilesapariccāgavossaggatthaṃ nibbānapakkhandanavossaggatthañca paripaccati, yathā ca paripakkā hoti, tathā naṃ bhāvetīti. Esa nayo sesamaggaṅgesu.

Āgammāti ārabbha sandhāya paṭicca. Jātidhammāti jātisabhāvā jātipakatikā. Tasmāti yasmā sakalo ariyamaggopi kalyāṇamittaṃ nissāya labbhati, tasmā. Handāti vavassaggatthe nipāto. Appamādaṃ pasaṃsantīti appamādaṃ vaṇṇayanti, tasmā appamādo kātabbo. Atthābhisamayāti atthapaṭilābhā. Aṭṭhamaṃ.

9. Paṭhamaaputtakasuttavaṇṇanā



在第九章，正见是指在早期阶段有多种时机和多种对象，而在道路的阶段则是单一时机和单一对象。就其作用而言，正见获得了苦的知识等四种名称。正思维等在早期阶段也有多种时机和多种对象，而在道路的阶段则是单一时机和单一对象。在这些中，正思维的作用是指放弃欲望的思维等三种名称。正言语等三种在戒律上也有，而在道路的阶段则是单一的戒律。正精进和正念也是如此，这两者在作用上获得了四种名称。正定在早期阶段和道路的阶段都是正定。
因此，以“正见”等所述的八个要素的意义，现今应当理解为发展是以离欲为依托。发展是指增长，反复在自己的心中生起，意为再生。以离欲为依托是指依赖于离欲，离欲为依托。离欲是指宁静。宁静有五种：部分的宁静、抑制的宁静、消除的宁静、解脱的宁静、解脱的宁静。这样在五种宁静中。以离欲为依托的部分的宁静、消除的宁静和解脱的宁静是应当发展正见的意义。确实，这位修行者在修习正道时，依赖于部分的宁静、内心的解脱宁静，而在道路的阶段则依赖于消除的宁静，从对象的角度依赖于解脱的宁静来发展正见。这种方法在离欲的特质上也是如此。确实，离欲的特质是离欲的特质。
在这里，放弃有两种：放弃的放弃和追求的放弃。在这里，放弃是指在观察的时刻和在道路的时刻，都是以部分的放弃和消除的放弃为基础。追求的放弃是指在观察的时刻以其本质为基础，而在道路的时刻则是以对象的产生为基础的涅槃追求，这两者在世俗与出世俗的意义上都适用。确实，这样的正见如前所述放弃了烦恼，追求涅槃。
“放弃的转变”是指这一切的言辞，放弃的转变为转变，转变为成熟。这确实是与正道的修习相关的僧侣，正见是为了放弃烦恼和追求涅槃而成熟，正如他成熟一样，因而应当发展他。这种方法在其他的道上也是如此。
“从此开始”是指从此起始。生起的法是指生起的本质。由于整个正道是依赖于善友获得的，因此。于是，确实是为了放弃而有这样的表达。赞美不放逸是指赞美不放逸，因此应当行不放逸。获得的意义是指获得的理解。“第八章”。
第一子经解说

130. Navame divā divassāti divasassa divā, majjhanhikasamayeti attho. Sāpateyyanti dhanaṃ. Ko pana vādo rūpiyassāti suvaṇṇarajatatambalohakāḷalohaphālakacchapakādibhedassa ghanakatassa ceva paribhogabhājanādibhedassa ca rūpiyabhaṇḍassa pana ko vādo? ‘‘Ettakaṃ nāmā’’ti kā paricchedakathāti attho. Kaṇājakanti sakuṇḍakabhattaṃ. Bilaṅgadutiyanti kañjikadutiyaṃ. Sāṇanti sāṇavākamayaṃ . Tipakkhavasananti tīṇi khaṇḍāni dvīsu ṭhānesu sibbitvā katanivāsanaṃ.

Asappurisoti lāmakapuriso. Uddhaggikantiādīsu uparūparibhūmīsu phaladānavasena uddhaṃ aggamassāti uddhaggikā. Saggassa hitā tatrupapattijananatoti sovaggikā. Nibbattaṭṭhānesu sukho vipāko assāti sukhavipākā. Suṭṭhu aggānaṃ dibbavaṇṇādīnaṃ visesānaṃ nibbattanato saggasaṃvattanikā. Evarūpaṃ dakkhiṇadānaṃ na patiṭṭhāpetīti.

Sātodakāti madhurodakā. Settodakāti vīcīnaṃ bhinnaṭṭhāne udakassa setatāya setodakā. Supatitthāti sundaratitthā. Taṃ janoti yena udakena sātodakā, taṃ udakaṃ jano bhājanāni pūretvā neva hareyya. Na yathāpaccayaṃ vā kareyyāti, yaṃ yaṃ udakena udakakiccaṃ kātabbaṃ, taṃ taṃ na kareyya. Tadapeyyamānanti taṃ apeyyamānaṃ. Kiccakaro ca hotīti attanā kattabbakiccakaro ceva kusalakiccakaro ca, bhuñjati ca, kammante ca payojeti, dānañca detīti attho. Navamaṃ.

10. Dutiyaaputtakasuttavaṇṇanā



在第十章，日光是指白天的光明，意为正午的时刻。财富是指财物。谁又能说出银子呢？关于黄金、白银、铜、铁、黑色金属、陶器、龟壳等各种重物以及享用器具等各种银器，又有谁能说出呢？“这样称呼”是指有界限的说法。小鸟是指鸟类的食物。第二个是指第二种食物。水是指水的性质。三块是指将三块分开后所居住的地方。
不善之人是指卑劣的人。在上面和上面的地方，因果的果实而在上面生起的为“上升者”。至于天上所生的，因能使其出生而称为“天生者”。在生起的地方，快乐的果报是指快乐的果报。因特别的特质而生起的，因而成为天的因缘。这样的施舍不应被建立。
甜水是指甘甜的水。清水是指在波浪中清澈的水。美好的地方是指优美的地方。那个人是指用甘甜的水，那个水是指人们在器具中装满而不应取走的水。应不应当按照因果来做呢？应当做的水的工作，那个工作不应当去做。那是应放弃的。做事的人是指自己应做的工作，善行的工作，享用和施舍的意思。第九章。
第二子经解说

131. Dasame piṇḍapātena paṭipādesīti piṇḍapātena saddhiṃ saṃyojesi, piṇḍapātaṃ adāsīti attho. Pakkāmīti kenacideva rājupaṭṭhānādinā kiccena gato. Pacchā vippaṭisārī ahosīti so kira aññesupi divasesu taṃ paccekasambuddhaṃ passati, dātuṃ panassa cittaṃ na uppajjati. Tasmiṃ pana divase ayaṃ padumavatideviyā tatiyaputto taggarasikhī paccekabuddho gandhamādanapabbate phalasamāpattisukhena vītināmetvā pubbaṇhasamaye vuṭṭhāya anotattadahe mukhaṃ dhovitvā manosilātale nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā pattacīvaramādāya abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā iddhiyā vehāsaṃ abbhuggantvā nagaradvāre oruyha cīvaraṃ pārupitvā pattamādāya nagaravāsīnaṃ gharadvāresu sahassabhaṇḍikaṃ ṭhapento viya pāsādikehi abhikkantādīhi anupubbena seṭṭhino gharadvāraṃ sampatto. Taṃdivasañca seṭṭhi pātova uṭṭhāya paṇītabhojanaṃ bhuñjitvā, gharadvārakoṭṭhake āsanaṃ paññāpetvā, dantantarāni sodhento nisinno hoti. So paccekabuddhaṃ disvā, taṃdivasaṃ pāto bhutvā nisinnattā dānacittaṃ uppādetvā, bhariyaṃ pakkosāpetvā, ‘‘imassa samaṇassa piṇḍapātaṃ dehī’’ti vatvā pakkāmi.

Seṭṭhibhariyā cintesi – ‘‘mayā ettakena kālena imassa ‘dethā’ti vacanaṃ na sutapubbaṃ, dāpentopi ca ajja na yassa vā tassa vā dāpeti, vītarāgadosamohassa vantakilesassa ohitabhārassa paccekabuddhassa dāpeti, yaṃ vā taṃ vā adatvā paṇītaṃ piṇḍapātaṃ dassāmī’’ti, gharā nikkhamma paccekabuddhaṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā pattaṃ ādāya antonivesane paññattāsane nisīdāpetvā suparisuddhehi sālitaṇḍulehi bhattaṃ sampādetvā tadanurūpaṃ khādanīyaṃ byañjanaṃ supeyyañca sallakkhetvā pattaṃ pūretvā bahi gandhehi samalaṅkaritvā paccekabuddhassa hatthesu patiṭṭhapetvā vandi. Paccekabuddho – ‘‘aññesampi paccekabuddhānaṃ saṅgahaṃ karissāmī’’ti aparibhuñjitvāva anumodanaṃ katvā pakkāmi. Sopi kho seṭṭhi bāhirato āgacchanto paccekabuddhaṃ disvā mayaṃ ‘‘tumhākaṃ piṇḍapātaṃ dethā’’ti vatvā pakkantā, api vo laddhoti? Āma, seṭṭhi laddhoti. ‘‘Passāmī’’ti gīvaṃ ukkhipitvā olokesi. Athassa piṇḍapātagandho uṭṭhahitvā nāsāpuṭaṃ pahari. So cittaṃ saṃyametuṃ asakkonto pacchā vippaṭisārī āhosīti.

Varametantiādi vippaṭisārassa uppannākāradassanaṃ. Bhātu ca pana ekaputtakaṃ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesīti tadā kirassa avibhatteyeva kuṭumbe mātāpitaro ca jeṭṭhabhātā ca kālamakaṃsu. So bhātujāyāya saddhiṃyeva saṃvāsaṃ kappesi. Bhātu panassa eko putto hoti, taṃ vīthiyā kīḷantaṃ manussā vadanti – ‘‘ayaṃ dāso ayaṃ dāsī idaṃ yānaṃ idaṃ dhanaṃ tava santaka’’nti. So tesaṃ kathaṃ gahetvā – ‘‘ayaṃ dāso mayhaṃ santaka’’ntiādīni katheti.

Athassa cūḷapitā cintesi – ‘‘ayaṃ dārako idāneva evaṃ kathesi, mahallakakāle kuṭumbaṃ majjhe bhindāpeyya, idānevassa kattabbaṃ karissāmī’’ti ekadivasaṃ vāsiṃ ādāya – ‘‘ehi putta, araññaṃ gacchāmā’’ti taṃ araññaṃ netvā viravantaṃ viravantaṃ māretvā āvāṭe pakkhipitvā paṃsunā paṭicchādesi. Idaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Sattakkhattunti sattavāre. Pubbapacchimacetanāvasena cettha attho veditabbo. Ekapiṇḍapātadānasmiñhi ekāva cetanā dve paṭisandhiyo na deti, pubbapacchimacetanāhi panesa sattakkhattuṃ sagge, sattakkhattuṃ seṭṭhikule nibbatto. Purāṇanti paccekasambuddhassa dinnapiṇḍapātacetanākammaṃ.

Pariggahanti pariggahitavatthu. Anujīvinoti ekaṃ mahākulaṃ nissāya paṇṇāsampi saṭṭhipi kulāni jīvanti, te manusse sandhāyetaṃ vuttaṃ. Sabbaṃ nādāya gantabbanti sabbametaṃ na ādiyitvā gantabbaṃ. Sabbaṃ nikkhippagāminanti sabbametaṃ nikkhippasabhāvaṃ, pariccajitabbasabhāvamevāti attho. Dasamaṃ.

Dutiyo vaggo.

3. Tatiyavaggo

1. Puggalasuttavaṇṇanā



在第十一章，食物的施舍是指通过施舍食物而进行的，意为没有施舍食物。离去是指因某些国王的支持等原因而离开。之后他感到沮丧。因为他在其他日子里也曾见到那位独觉菩萨，但心中并没有升起施舍的念头。然而在那一天，这位名叫Padumavatidevi的女神的第三个儿子Taggarasikhī独觉菩萨在甘达马丹山上以果实的禅定快乐为生，早晨起床后，洗净面部，清理身体，绑好身体的束缚，带着钵和袈裟，进入四禅的定境，凭借神通飞升，降落在城市的门口，像是将袈裟披上，拿着钵，像是为城市居民在家门口放置成千上万的供品，逐渐到达了富人的家门口。那一天，富人早上起床后享用美味的食物，在家门口的房间里摆好了座位，坐下时清理牙齿。他见到独觉菩萨，因早上坐下而升起施舍的心，召唤妻子，告诉她：“给这位修行者施舍食物。”
富人的妻子思考：“我从未听过在这么短的时间内说‘给’的话，今天施舍也没有给任何人，给那位已经放下了贪嗔痴、摆脱了烦恼负担的独觉菩萨，若不施舍给他，我将施舍美味的食物。”于是她走出家门，向独觉菩萨行礼，拿起钵，坐在屋内的指定位置，准备好用清洁的米饭，配上相应的食物和美味的调料，装满钵，外面用香气装饰，然后将食物放在独觉菩萨的手中，行礼。独觉菩萨说：“我将为其他独觉菩萨也做一些施舍。”于是他没有吃，而是给予了祝福后离去。富人也在外面见到独觉菩萨，便说：“我们也要给你施舍食物。”他问：“你们得到了吗？”“是的，富人，得到了。”他抬起头，四处张望。然后食物的香气升起，触动了他的鼻孔。他无法控制自己的心，之后感到沮丧。
“值得赞美”是指因出现沮丧而升起的状态。至于兄弟，因财富的缘故而失去了生命，彼时他的家庭并未分开，父母和兄弟都去世了。他与兄弟的妻子一起居住。兄弟只有一个儿子，人在街上玩耍，大家说：“这是奴隶，这是女奴，这辆车和这些财富都是你的。”他听到这些话，便说：“这是我的奴隶。”
于是他的叔父思考：“这个孩子现在这样说，老了之后可能会分开家庭，我现在就要做一些事情。”于是某一天，他带着孩子说：“来吧，儿子，我们去森林。”带着他进入森林，发出声音，杀了他，放在洞里，用尘土覆盖。这里是指这个情况。七次是指七个星期。根据早晚的意图，这里应当理解为。在施舍食物的情况下，只有一个意图，不会产生两个再生，而根据早晚的意图，他在七次中生于天界，生于富贵之家。以前的则是施舍给独觉菩萨的施舍意。
“获得的”是指获得的对象。依赖于一个大家族，指的是依赖于五十个或六十个家族生活的人，指的是这些人。所有的都应当不被获取，所有的都应当不被放弃，意为所有的都应当被放弃。第十章。
第二部分。
第三部分
人物经解说

132. Tatiyavaggassa paṭhame ‘‘nīce kule paccājāto’’tiādikena tamena yuttoti tamo. Kāyaduccaritādīhi puna nirayatamūpagamanato tamaparāyaṇo. Iti ubhayenapi khandhatamova kathito hoti. ‘‘Ucce kule paccājāto’’tiādikena jotinā yuttato joti, ālokībhūtoti vuttaṃ hoti. Kāyasucaritādīhi puna saggūpapattijotibhāvūpagamanato jotiparāyaṇo. Iminā nayena itarepi dve veditabbā.

Venakuleti vilīvakārakule. Nesādakuleti migaluddakādīnaṃ kule. Rathakārakuleti cammakārakule. Pukkusakuleti pupphachaḍḍakakule. Kasiravuttiketi dukkhavuttike. Dubbaṇṇoti paṃsupisācako viya jhāmakhāṇuvaṇṇo. Duddasikoti vijātamātuyāpi amanāpadassano . Okoṭimakoti lakuṇḍako. Kāṇoti ekakkhikāṇo vā ubhayakkhikāṇo vā. Kuṇīti ekahatthakuṇī vā ubhayahatthakuṇī vā. Khañjoti ekapādakhañjo vā ubhayapādakhañjo vā. Pakkhahatoti hatapakkho pīṭhasappī. Padīpeyyassāti telakapallakādino padīpaupakaraṇassa. Evaṃ kho, mahārājāti ettha eko puggalo bahiddhā ālokaṃ adisvā mātukucchismiṃyeva kālaṃ katvā apāyesu nibbattanto sakalaṃ kappampi saṃsarati, sopi tamotamaparāyaṇova. So pana kuhakapuggalo bhaveyya. Kuhakassa hi evarūpā nibbatti hotīti vuttaṃ.

Ettha ca ‘‘nīce kule paccājāto hoti caṇḍālakule vā’’tiādīhi āgamanavipatti ceva pubbuppannapaccayavipatti ca dassitā. Daliddetiādīhi pavattapaccayavipatti. Kasiravuttiketiādīhi ājīvupāyavipatti. Dubbaṇṇotiādīhi attabhāvavipatti. Bavhābādhotiādīhi dukkhakāraṇasamāyogo. Na lābhītiādīhi sukhakāraṇavipatti ceva upabhogavipatti ca. Kāyena duccaritantiādīhi tamaparāyaṇabhāvassa kāraṇasamāyogo. Kāyassa bhedātiādīhi samparāyikatamūpagamo. Sukkapakkho vuttapaṭipakkhanayena veditabbo.

Akkosatīti dasahi akkosavatthūhi akkosati. Paribhāsatīti, ‘‘kasmā tiṭṭhatha? Kiṃ tumhehi amhākaṃ kasikammādīni katānī’’tiādīhi? Paribhavavacanehi paribhāsati. Rosakoti ghaṭṭako. Abyaggamanasoti ekaggacitto. Paṭhamaṃ.

2. Ayyikāsuttavaṇṇanā

133. Dutiye jiṇṇāti jarājiṇṇā. Vuḍḍhāti vayovuḍḍhā. Mahallikāti jātimahallikā. Addhagatāti addhaṃ cirakālaṃ atikkantā. Vayoanuppattāti pacchimavayaṃ sampattā. Piyā manāpāti rañño kira mātari matāya ayyikā mātuṭṭhāne ṭhatvā paṭijaggi, tenassa ayyikāya balavapemaṃ uppajji. Tasmā evamāha. Hatthiratanenāti satasahassagghanako hatthī satasahassagghanakena alaṅkārena alaṅkato hatthiratanaṃ nāma. Assaratanepi eseva nayo. Gāmavaropi satasahassuṭṭhānakagāmova. Sabbāni tāni bhedanadhammānīti tesu hi kiñci kariyamānameva bhijjati, kiñci katapariyositaṃ cakkato anapanītameva, kiñci apanetvā bhūmiyaṃ ṭhapitamattaṃ, kiñci tato paraṃ, evameva sattesupi koci paṭisandhiṃ gahetvā marati, koci mūḷhagabbhāya mātari mātukucchito anikkhantova, koci nikkhantamatto, koci tato paranti. Tasmā evamāha. Dutiyaṃ.

134. Tatiye sabbaṃ uttānameva. Tatiyaṃ.

4. Issattasuttavaṇṇanā



在第三部分的第一章，“出生在低贱的家庭”是指与低贱相联系的黑暗。因身体的不善行为等而堕入地狱，故称为黑暗的另一种表现。因此，两者都被称为黑暗的根本。“出生在高贵的家庭”是指与光明相联系的光辉，意为显现的光明。因身体的善行为等而升入天界，故称为光明的另一种表现。以此方式，其他两者也应当理解。
“低贱的家庭”是指卑贱的家庭。“渔夫的家庭”是指捕猎动物的家庭。“车匠的家庭”是指制革的家庭。“花匠的家庭”是指采花的家庭。“贫穷的生活”是指痛苦的生活。“丑陋”是指像尘土一样的黑色。“难以看见”是指即使是母亲的形象也难以辨识。“小偷”是指狡诈的偷盗者。“盲人”是指单眼失明或双眼失明的。“残疾人”是指单脚残疾或双脚残疾的。“被打的”是指被打的头部。“光明的”是指带有油灯等光源的光明设备。确实，这位大王在外面未见光明，死于母亲的子宫，转生于地狱，经历了整个轮回，他也是黑暗的黑暗者。他将成为狡诈的狡诈者。因为这样的生起是被称为狡诈的。
在这里，“出生在低贱的家庭”是指遭遇的痛苦和早期因缘的痛苦。“贫穷”是指产生的因缘的痛苦。“贫穷的生活”是指谋生的手段的痛苦。“丑陋”是指身体的痛苦。“多种障碍”是指痛苦的原因的结合。“没有获得”是指快乐的原因的痛苦和享受的痛苦。“因身体的不善行为”等是指黑暗的另一种表现的原因。“因身体的死亡”等是指后世的堕落。“快乐的方向”应当根据相反的方式理解。
“辱骂”是指用十种辱骂的方式进行辱骂。“贬低”是指“你们为什么站着？你们做了什么农业工作？”等的言辞。用贬低的言辞进行贬低。“愤怒”是指打击者。“心智不散”是指专注的心。第一章。
女士经解说
在第二章，“衰老”是指因衰老而衰败。“增长”是指因年岁增长而衰老。“高龄”是指因出生而高龄。“长久”是指长时间的逗留。“年老”是指进入晚年的状态。因为国王的母亲去世了，女士们在母亲的地方站着，因而产生了强烈的情感。因此如此说。用象宝装饰的象是指用千斤重的象装饰的象。“马宝”也是同样的道理。“村庄的宝”是指用千斤重的村庄装饰的村庄。所有这些都被称为破坏的法则。在这些中，任何被做的事情都将破裂，任何完成的结果都将显现，任何被放置在地上的都将被移走，任何在此之后的都将如此。因此如此说。第二章。
在第三章，所有的都被提升。第三章。
嫉妒经解说

135. Catutthassa aṭṭhuppattiko nikkhepo. Bhagavato kira paṭhamabodhiyaṃ mahālābhasakkāro udapādi bhikkhusaṅghassa ca. Titthiyā hatalābhasakkārā hutvā kulesu evaṃ kanthentā vicaranti – ‘‘samaṇo gotamo evamāha, ‘mayhameva dānaṃ dātabbaṃ, na aññesaṃ dānaṃ dātabbaṃ. Mayhameva sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ, na aññesaṃ sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ. Mayhameva dinnaṃ mahapphalaṃ, na aññesaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ. Mayhameva sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ, na aññesaṃ sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphala’nti. Yuttaṃ nu kho sayampi bhikkhācāranissitena paresaṃ bhikkhācāranissitānaṃ catunnaṃ paccayānaṃ antarāyaṃ kātuṃ, ayuttaṃ karoti ananucchavika’’nti. Sā kathā pattharamānā rājakulaṃ sampattā. Rājā sutvā cintesi – ‘‘aṭṭhānametaṃ yaṃ tathāgato paresaṃ lābhantarāyaṃ kareyya. Ete tathāgatassa alābhāya ayasāya parisakkanti. Sacāhaṃ idheva ṭhatvā ‘mā evaṃ avocuttha, na satthā evaṃ kathetī’ti vadeyyaṃ, evaṃ sā kathā nijjhattiṃ na gaccheyya, imassa mahājanassa sannipatitakāleyeva naṃ nijjhāpessāmī’’ti ekaṃ chaṇadivasaṃ āgamento tuṇhī ahosi.

Aparena samayena mahāchaṇe sampatte ‘‘ayaṃ imassa kālo’’ti nagare bheriṃ carāpesi – ‘‘saddhā vā assaddhā vā sammādiṭṭhikā vā micchādiṭṭhikā vā geharakkhake dārake vā mātugāme vā ṭhapetvā avasesā ye vihāraṃ nāgacchanti, paññāsaṃ daṇḍo’’ti. Sayampi pātova nhatvā katapātarāso sabbābharaṇapaṭimaṇḍito mahatā balakāyena saddhiṃ vihāraṃ agamāsi. Gacchanto ca cintesi – ‘‘bhagavā tumhe kira evaṃ vadatha ‘mayhameva dānaṃ dātabbaṃ…pe… na aññesaṃ sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphala’nti evaṃ pucchituṃ ayuttaṃ, pañhameva pucchissāmi, pañhaṃ kathento ca me bhagavā avasāne titthiyānaṃ vādaṃ bhañjissatī’’ti. So pañhaṃ pucchanto kattha nu kho, bhante, dānaṃ dātabbanti āha. Yatthāti yasmiṃ puggale cittaṃ pasīdati, tasmiṃ dātabbaṃ, tassa vā dātabbanti attho.

Evaṃ vutte rājā yehi manussehi titthiyānaṃ vacanaṃ ārocitaṃ, te olokesi. Te raññā olokitamattāva maṅkubhūtā adhomukhā pādaṅguṭṭhakena bhūmiṃ lekhamānā aṭṭhaṃsu. Rājā – ‘‘ekapadeneva, bhante, hatā titthiyā’’ti mahājanaṃ sāvento mahāsaddena abhāsi. Evañca pana bhāsitvā – ‘‘bhagavā cittaṃ nāma nigaṇṭhācelakaparibbājakādīsu yattha katthaci pasīdati , kattha pana, bhante, dinnaṃ mahapphala’’nti pucchi. Aññaṃ kho etanti, ‘‘mahārāja, aññaṃ tayā paṭhamaṃ pucchitaṃ, aññaṃ pacchā, sallakkhehi etaṃ, pañhākathanaṃ pana mayhaṃ bhāro’’ti vatvā sīlavato khotiādimāha. Tattha idha tyassāti idha te assa. Samupabyūḷhoti rāsibhūto. Asikkhitoti dhanusippe asikkhito. Akatahatthoti muṭṭhibandhādivasena asampāditahattho. Akatayoggoti tiṇapuñjamattikāpuñjādīsu akataparicayo. Akatūpāsanoti rājarājamahāmattānaṃ adassitasarakkhepo. Chambhīti pavedhitakāyo.

Kāmacchando pahīnotiādīsu arahattamaggena kāmacchando pahīno hoti, anāgāmimaggena byāpādo , arahattamaggeneva thinamiddhaṃ, tathā uddhaccaṃ, tatiyeneva kukkuccaṃ, paṭhamamaggena vicikicchā pahīnā hoti. Asekkhenasīlakkhandhenāti asekkhassa sīlakkhandho asekkho sīlakkhandho nāma. Esa nayo sabbattha. Ettha ca purimehi catūhi padehi lokiyalokuttarasīlasamādhipaññāvimuttiyo kathitā. Vimuttiñāṇadassanaṃ paccavekkhaṇañāṇaṃ hoti, taṃ lokiyameva.

Issattanti ususippaṃ. Balavīriyanti ettha balaṃ nāma vāyodhātu, vīriyaṃ kāyikacetasikavīriyameva. Bhareti bhareyya. Nāsūraṃ jātipaccayāti, ‘‘ayaṃ jātisampanno’’ti evaṃ jātikāraṇā asūraṃ na bhareyya.


第四章的八种成就的抛弃。佛陀在第一次觉悟时，确实出现了大规模的供养，供养了比丘僧团。外道们因失去供养而在家庭中这样喃喃自语：“释迦牟尼修行者这样说：‘我应当接受供养，其他人不应当接受供养。我应当供养我的弟子，其他弟子不应当接受供养。我所接受的供养是大果报，其他人所接受的供养不是大果报。我所供养的弟子所接受的供养是大果报，其他弟子所接受的供养不是大果报。’”是否合理呢？他确实在依赖他人的乞食而造成其他人的乞食的障碍，这是不合理的，且是无益的。”这样的谈话传到了王宫。国王听后思考：“这确实是佛陀造成其他人获得障碍的地方。这些外道们因佛陀而失去供养。若我在这里站着说‘不要这样说，佛陀并没有这样说’，那么这样的谈话不会流传开来。在这个伟大的大众聚集的时刻，我将使他闭口。”因此他在前往的六天里保持了沉默。
不久之后，当大规模的聚集到来时，他在城中敲响了警钟：“信士或不信士，正见或邪见，除家庭保护者、儿童、母亲之外，其他人不去寺庙的，罚五十。”他自己早晨洗净身体，吃过早饭，装饰得体，带着大队伍前往寺庙。前往的途中，他思考：“佛陀确实这样说‘我应当接受供养……’等，这样询问是不合理的，我将首先询问，询问时佛陀将会破坏外道的说法。”于是他问：“请问，供养应当给到哪里？”“在哪个地方”是指在某个人的心中感到欢喜的地方，应当供养于那里，或是供养于那里。
如此说来，国王向那些向他报告外道言辞的人们观察。那些人一见国王，便像是被观察到一般，低着头，用脚趾在地上画圈，跪下了。国王说：“仅用一只脚，外道们就被打倒了。”他用巨大的声音对大众说。然后他问：“佛陀的心确实在外道、苦行者等处欢喜，然而，尊者，在哪里是大果报的供养？”“这是其他的”，他说：“大王，这个是你第一次询问的，后来的询问，仔细考虑这些，询问的内容对我而言是沉重的。”在这里，“这里”是指“你将会有”。“被围绕”是指被围绕而成的。“未受教”是指未曾学习弓箭的。“未做完的手”是指因被束缚等而未完成的手。“未做的结合”是指在草、土等小堆中未做的聚集。“未供养”是指未曾在国王和大臣面前显现的供养。“惊讶”是指身体被震撼。
欲望的消除是指通过阿罗汉道的欲望消除，通过无漏道的烦恼消除，通过阿罗汉道的懒惰消除，亦如通过第三道的烦恼消除，通过第一道的疑惑消除。以此方式，所有的地方都是如此。在这里，前面四个词描述了世俗与出世间的戒定慧解脱。解脱的智慧与反省的智慧是世俗的。
“轻微”是指微小的。“强烈的勇气”是指这里的力量是气的要素，勇气是身体与心的勇气。“承担”是指应当承担。“不轻松的因缘”是指“这是出生的因缘”，因此因缘不轻松。


Khantisoraccanti ettha khantīti adhivāsanakhanti, soraccanti arahattaṃ. Dhammāti ete dve dhammā. Assameti āvasathe. Vivaneti araññaṭṭhāne, nirudake araññe caturassapokkharaṇiādīni kārayeti attho. Duggeti visamaṭṭhāne. Saṅkamanānīti paṇṇāsahatthasaṭṭhihatthāni samokiṇṇaparisuddhavālikāni saṅkamanāni kareyya.

Idāni etesu araññasenāsanesu vasantānaṃ bhikkhūnaṃ bhikkhācāravattaṃ ācikkhanto annaṃ pānantiādimāha. Tattha senāsanānīti mañcapīṭhādīni. Vippasannenāti khīṇāsavassa dentopi sakaṅkhena kilesamalinena cittena adatvā vippasanneneva cittena dadeyya. Thanayanti gajjanto. Satakkakūti satasikharo, anekakūṭoti attho. Abhisaṅkhaccāti abhisaṅkharitvā samodhānetvā rāsiṃ katvā.

Āmodamānoti tuṭṭhamānaso hutvā. Pakiretīti dānagge vicirati, pakiranto viya vā dānaṃ deti. Puññadhārāti anekadānacetanāmayā puññadhārā. Dātāraṃ abhivassatīti yathā ākāse samuṭṭhitameghato nikkhantā udakadhārā pathaviṃ sinehayantī tementī kiledayantī abhivassati, evameva ayampi dāyakassa abbhantare uppannā puññadhārā tameva dātāraṃ anto sineheti pūreti abhisandeti. Tena vuttaṃ ‘‘dātāraṃ abhivassatī’’ti. Catutthaṃ.

5. Pabbatūpamasuttavaṇṇanā



Khantisoraccanti 在这里，khanti是指忍耐的意思，soracca是指达到阿罗汉果的状态。 dhammāti 是指这两种法。assameti 是指在居住的地方。vivaneti 是指在森林的地方，意为在无水的森林中建造四个池塘等。duggati 是指在恶劣的地方。saṅkamanānīti 是指用五十到六十只手清理的干净的沙土进行行走。
现在，对于这些在森林营地生活的比丘，讲述他们的乞食行为，提到食物和饮料等。那里，senāsanānīti 是指床和座位等。vippasannenāti 是指已灭尽烦恼的人，虽给出，但不以污秽的心，而是以清净的心给予。thanayanti 是指大声吼叫。satakkakūti 是指有一百个顶的，意为多个顶的意思。abhisaṅkhaccāti 是指在思考后，汇集成一堆。
āmodamānoti 是指心中欢喜。pakiretīti 是指在施舍的地方游走，像是在施舍一样。puññadhārāti 是指由多次施舍的意图所形成的功德之流。dātāraṃ abhivassatīti 是指像天空中升起的云，倾泻而下的雨水滋润大地，浇灌万物，这样的功德之流也滋润着施舍者的内心，充盈并滋养着施舍者。因此说“滋润施舍者”。第四章。
山的比喻经解说

136. Pañcame muddhāvasittānanti khattiyābhisekena muddhani avasittānaṃ katābhisekānaṃ. Kāmagedhapariyuṭṭhitānanti kāmesu gedhena pariyuṭṭhitānaṃ abhibhūtānaṃ. Janapadatthāvariyappattānanti janapade thirabhāvappattānaṃ. Rājakaraṇīyānīti rājakammāni rājūhi kattabbakiccāni. Tesu khvāhanti tesu ahaṃ. Usukkamāpannoti byāpāraṃ āpanno. Esa kira rājā divasassa tikkhattuṃ bhagavato upaṭṭhānaṃ gacchati, antarāgamanāni bahūnipi honti. Tassa nibaddhaṃ gacchato balakāyo mahāpi hoti appopi. Athekadivasaṃ pañcasatā corā cintayiṃsu – ‘‘ayaṃ rājā avelāya appena balena samaṇassa gotamassa upaṭṭhānaṃ gacchati, antarāmagge naṃ gahetvā rajjaṃ gaṇhissāmā’’ti. Te andhavane nilīyiṃsu. Rājāno ca nāma mahāpuññā honti. Atha tesaṃyeva abbhantarato eko puriso nikkhamitvā rañño ārocesi. Rājā mahantaṃ balakāyaṃ ādāya andhavanaṃ parivāretvā te sabbe gahetvā andhavanato yāva nagaradvārā maggassa ubhosu passesu yathā aññamaññaṃ cakkhunā cakkhuṃ upanibandhitvā olokenti, evaṃ āsannāni sūlāni ropāpetvā sūlesu uttāsesi. Idaṃ sandhāya evamāha.

Atha satthā cintesi – ‘‘sacāhaṃ vakkhāmi, ‘mahārāja, mādise nāma sammāsambuddhe dhuravihāre vasante tayā evarūpaṃ dāruṇaṃ kammaṃ kataṃ, ayuttaṃ te kata’nti, athāyaṃ rājā maṅku hutvā santhambhituṃ na sakkuṇeyya, pariyāyena dhammaṃ kathentasseva me sallakkhessatī’’ti dhammadesanaṃ ārabhanto taṃ kiṃ maññasītiādimāha. Tattha saddhāyikoti saddhātabbo, yassa tvaṃ vacanaṃ saddahasīti attho. Paccayikoti tasseva vevacanaṃ, yassa vacanaṃ pattiyāyasīti attho. Abbhasamanti ākāsasamaṃ. Nippothento āgacchatīti pathavitalato yāva akaniṭṭhabrahmalokā sabbe satte saṇhakaraṇīyaṃ tiṇacuṇṇaṃ viya karonto pisanto āgacchati.

Aññatra dhammacariyāyāti ṭhapetvā dhammacariyaṃ aññaṃ kātabbaṃ natthi, dasakusalakammapathasaṅkhātā dhammacariyāva kattabbā, bhanteti – samacariyādīni tasseva vevacanāni. Ārocemīti ācikkhāmi. Paṭivedayāmīti jānāpemi. Adhivattatīti ajjhottharati. Hatthiyuddhānīti nāḷāgirisadise hemakappane nāge abhiruyha yujjhitabbayuddhāni. Gatīti nipphatti. Visayoti okāso, samatthabhāvo vā. Na hi sakkā tehi jarāmaraṇaṃ paṭibāhituṃ . Mantino mahāmattāti mantasampannā mahosadhavidhurapaṇḍitādisadisā mahāamaccā. Bhūmigatanti mahālohakumbhiyo pūretvā bhūmiyaṃ ṭhapitaṃ. Vehāsaṭṭhanti cammapasibbake pūretvā tulāsaṅghāṭādīsu laggetvā ceva niyyuhādīsu ca pūretvā ṭhapitaṃ. Upalāpetunti aññamaññaṃ bhindituṃ. Yathā dve janā ekena maggena na gacchanti evaṃ kātuṃ.

Nabhaṃ āhaccāti ākāsaṃ pūretvā. Evaṃ jarā ca maccu cāti idha dveyeva pabbatā gahitā, rājovāde pana ‘‘jarā āgacchati sabbayobbanaṃ vilumpamānā’’ti evaṃ jarā maraṇaṃ byādhi vipattīti cattāropete āgatāva. Tasmāti yasmā hatthiyuddhādīhi jarāmaraṇaṃ jinituṃ na sakkā, tasmā. Saddhaṃ nivesayeti saddhaṃ niveseyya, patiṭṭhāpeyyāti. Pañcamaṃ.

Tatiyo vaggo.

Iti sāratthappakāsiniyā

Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Kosalasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Mārasaṃyuttaṃ

1. Paṭhamavaggo

1. Tapokammasuttavaṇṇanā



第五章的“被加冕者”是指因王族的加冕而被加冕的人。 “被欲望所包围”是指被欲望所困扰和压迫的人。 “被国土所依附”是指在国家中稳固的人。 “王的职责”是指国王应当履行的职责。在这些地方，我在这里。 “已达到高位”是指已获得权力。确实，这位国王每天三次前往佛陀处，往返的路程也非常多。因此，他的随行队伍虽然庞大，但也很少。某一天，五百名盗贼思考：“这位国王在空闲时，正用微薄的力量前往释迦牟尼的身边，我们可以在路上抓住他，夺取王位。”于是他们潜伏在盲目森林中。国王确实拥有巨大的功德。然后有一个人从内部出来，向国王报告。国王带着庞大的随行队伍包围了盲目森林，抓住他们，直到城门的两侧，像用眼睛互相凝视一样，观察着彼此，同时在附近种植了许多箭。正是基于此而说。
此时，老师思考：“如果我说，‘大王，像这样，住在正等觉者的地方，你做了如此残忍的事情，这是不合理的’，那么这位国王会因羞愧而无法保持沉默，反而会在谈论法时更加小心。”于是他开始讲法，问道：“你认为如何？”在这里，saddhāyikoti 是指应当信任的人，意为你所说的话是值得信任的。paccayikoti 是指与此相关的，意为你所说的话是值得信赖的。abbhasamanti 是指像天空一样的。nippothento āgacchatīti 是指从地面到达最低的梵天界，所有众生都像草屑一样聚集而来。
“除了法的行为”是指除了法的行为之外，没有其他可做的，十种善业的行为应当被做，bhanteti 是指平等的行为等。ārocemīti 是指我在讲述。paṭivedayāmīti 是指我在告知。adhivattatīti 是指我在提升。hatthiyuddhānīti 是指像那种在山上与大象进行的战斗。gatīti 是指完成。visayoti 是指场所，能力的状态。确实无法阻止衰老和死亡。mantino mahāmattāti 是指拥有智慧的高级大臣们，如同精通药方的智者等。bhūmigatanti 是指用大金罐装满泥土后放置于地上。vehāsaṭṭhanti 是指用兽皮装满后，放置于天平等的地方。upalāpetunti 是指互相破坏。就像两个人不能同时走在同一条路上一样。
“向天空呼喊”是指充满天空。如此，衰老和死亡在这里被抓住，国王的命令是“衰老降临，夺走所有年轻人的生命”，因此衰老和死亡、疾病与灾难等四种都被抓住。因此，因无法通过大象战争等来征服衰老和死亡，所以。信念应当确立，确立于心。第五章。
第三部分。
这是《萨拉特法解说》的
《相应部经》的注释
《科萨拉相应部经》的解说已完成。
魔相应部
第一部分
苦行的经文解说

137. Mārasaṃyuttassa paṭhame uruvelāyaṃ viharatīti paṭividdhasabbaññutaññāṇo uruvelagāmaṃ upanissāya viharati. Paṭhamābhisambuddhoti abhisambuddho hutvā paṭhamaṃ antosattāhasmiṃyeva. Dukkarakārikāyāti chabbassāni katāya dukkarakārikāya. Māro pāpimāti attano visayaṃ atikkamituṃ paṭipanne satte māretīti māro. Pāpe niyojeti, sayaṃ vā pāpe niyuttoti pāpimā. Aññānipissa kaṇho, adhipati, vasavattī, antako, namuci, pamattabandhūtiādīni bahūni nāmāni, idha pana nāmadvayameva gahitaṃ. Upasaṅkamīti – ‘‘ayaṃ samaṇo gotamo ‘muttosmī’ti maññati, amuttabhāvamassa kathessāmī’’ti cintetvā upasaṅkami.

Tapokammā apakkammāti tapokammato apakkamitvā. Aparaddhoti ‘‘dūre tvaṃ suddhimaggā’’ti vadati. Amaraṃ tapanti amaratapaṃ amarabhāvatthāya kataṃ lūkhatapaṃ, attakilamathānuyogo. Sabbānatthāvahaṃ hotīti, ‘‘sabbaṃ tapaṃ mayhaṃ atthāvahaṃ na bhavatī’’ti ñatvā. Phiyārittaṃva dhammanīti araññe thale phiyārittaṃ viya. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā araññe thale nāvaṃ ṭhapetvā bhaṇḍassa pūretvā mahājanā abhirūhitvā phiyārittaṃ gahetvā saṃkaḍḍheyyuṃ ceva uppīleyyuṃ ca, so mahājanassa vāyāmo ekaṅguladvaṅgulamattampi nāvāya gamanaṃ asādhento niratthako bhaveyya na anatthāvaho, evameva ahaṃ ‘sabbaṃ amaraṃ tapaṃ anatthāvahaṃ hotī’ti ñatvā vissajjesinti.

Idāni taṃ amaraṃ tapaṃ pahāya yena maggena buddho jāto, taṃ dassento sīlantiādimāha . Tattha sīlanti vacanena sammāvācākammantājīvā gahitā, samādhinā sammāvāyāmasatisamādhayo, paññāya sammādiṭṭhisaṅkappā. Maggaṃ bodhāya bhāvayanti imaṃ aṭṭhaṅgikameva ariyamaggaṃ bodhatthāya bhāvayanto. Ettha ca bodhāyāti maggatthāya. Yathā hi yāgutthāya yāgumeva pacanti, pūvatthāya pūvameva pacanti, na aññaṃ kiñci karonti, evaṃ maggameva maggatthāya bhāveti. Tenāha ‘‘maggaṃ bodhāya bhāvaya’’nti. Paramaṃ suddhinti arahattaṃ. Nihatoti tvaṃ mayā nihato parājito. Paṭhamaṃ.

2. Hatthirājavaṇṇasuttavaṇṇanā

138. Dutiye rattandhakāratimisāyanti rattiṃ andhabhāvakārake mahātame caturaṅge tamasi. Abbhokāse nisinno hotīti gandhakuṭito nikkhamitvā caṅkamanakoṭiyaṃ pāsāṇaphalake mahācīvaraṃ sīse ṭhapetvā padhānaṃ pariggaṇhamāno nisinno hoti.

Nanu ca tathāgatassa abhāvito vā maggo, appahīnā vā kilesā, appaṭividdhaṃ vā akuppaṃ, asacchikato vā nirodho natthi, kasmā evamakāsīti? Anāgate kulaputtānaṃ aṅkusatthaṃ. ‘‘Anāgate hi kulaputtā mayā gatamaggaṃ āvajjitvā abbhokāsavāsaṃ vasitabbaṃ maññamānā padhānakammaṃ karissantī’’ti sampassamāno satthā evamakāsi. Mahāti mahanto. Ariṭṭhakoti kāḷako. Maṇīti pāsāṇo. Evamassa sīsaṃ hotīti evarūpaṃ tassa kāḷavaṇṇaṃ kūṭāgārappamāṇaṃ mahāpāsāṇasadisaṃ sīsaṃ hoti.

Subhāsubhanti dīghamaddhānaṃ saṃsaranto sundarāsundaraṃ vaṇṇaṃ katvā āgatosīti vadati. Atha vā saṃsaranti saṃsaranto āgacchanto. Dīghamaddhānanti vasavattiṭṭhānato yāva uruvelāya dīghamaggaṃ, pure bodhāya vā chabbassāni dukkarakārikasamayasaṅkhātaṃ dīghakālaṃ. Vaṇṇaṃ katvā subhāsubhanti sundarañca asundarañca nānappakāraṃ vaṇṇaṃ katvā anekavāraṃ mama santikaṃ āgatosīti attho. So kira vaṇṇo nāma natthi, yena vaṇṇena māro vibhiṃsakatthāya bhagavato santikaṃ na āgatapubbo. Tena taṃ bhagavā evamāha. Alaṃ te tenāti alaṃ tuyhaṃ etena māravibhiṃsākāradassanabyāpārena. Dutiyaṃ.

3. Subhasuttavaṇṇanā

139. Tatiye susaṃvutāti supihitā. Na te māravasānugāti, māra, te tuyhaṃ vasānugā na honti. Na te mārassa baddhagūti te tuyhaṃ mārassa baddhacarā sissā antevāsikā na honti. Tatiyaṃ.

4. Paṭhamamārapāsasuttavaṇṇanā



第七章的“在乌鲁韦拉居住”是指具备无所不知的智慧而在乌鲁韦拉村附近居住。第一次觉悟的意思是已成就的状态。 “艰难的修行”是指六种艰难的修行。 “魔鬼是邪恶的”是指为了超越自己的领域而开始对众生下手的魔。魔将众生引导向邪恶，自己也被邪恶所引导。其他的名称如：加害者、统治者、贪婪、终结者、无情者、放纵的亲属等，然而这里仅提到这两个名称。 “走近”是指思考：“这位修行者释迦牟尼认为自己‘已经解脱’，我将告诉他他并未解脱。”于是走近了。
“修行的行为已经退却”是指从修行的行为中退却。 “远离”是指“你在远处走向清净之道”。 “不死的修行”是指为了不死的状态而进行的修行，属于自我折磨的修行。 “我确实是所有意义的利益”是指“我所有的修行并没有为我带来利益”。 “如同在森林的地面上”是指如同在森林的地面上。 这句话的意思是：就像在森林的地面上，船被放置并装满货物，众人将其抬起并将其放在水面上，若没有船的帮助，众人即使有一指之力也无法在船上前行，便没有意义，亦无益处。因此，我知道“所有的死亡的修行并没有为我带来利益”，于是放弃了。
现在，放下了不死的修行，展示出佛陀所出生的道路，提到戒律等。这里的戒律是指言语、正业、正命的行为，正定、正精进、正念、正定，智慧则是正见、正思维。道路是为了觉悟而修行的，这正是八正道的意义。这里的“为了觉悟”是指为了走向道路。就如同烹饪食物时只烹饪米饭，烹饪面粉时只烹饪面粉，不做其他的事情，正如修行的道路也是为了走向道路。因此说“修行的道路是为了觉悟”。 “最高的清净”是指阿罗汉果。 “你被我打败”是指你被我打倒、击败。 第一章。
大象王的解说
第二章的“夜晚黑暗的极致”是指在夜晚的黑暗中，最深的四方黑暗。 “坐在天空中”是指从香房中走出，坐在石头上，头上放着大袈裟，观察修行的状态。
难道不是因为佛陀的缺席，或者是因为烦恼未被消除，或者是因为未曾达成的安宁，或者是因为没有灭绝的原因，才会如此吗？对于未来的贵族子弟而言。“未来的贵族子弟，将会在我走过的道路上，思考应当居住在天空之中。”这样思考的老师便如此说。 “伟大的”是指伟大的。 “阿利特哈”是指黑色的。 “石头”是指石头。 “这样的头”是指这样的黑色，像是屋顶一样的，像大石头一样的头。
“善与恶”是指在长久的轮回中，产生了美丽与丑陋的色彩。 “或者说”是指在轮回中，进入了轮回。 “长久的”是指从世间的住处到乌鲁韦拉的漫长之路，过去的觉悟是指六种艰难的修行，经历了很长时间。 “色彩”是指善与恶的不同种类，反复来到我这里。 这个色彩是不存在的，正是因为这个色彩，魔鬼在恐惧中未曾来到佛陀的身边。因此，佛陀如此说：“够了，你不必再说了。”第二章。
美的解说
第三章的“非常约束”是指被很好地掩藏。 “魔鬼的随从”是指，魔鬼，随从于你的人并不存在。 “魔鬼的束缚者”是指你的魔鬼的束缚者，弟子与随从并不存在。 第三章。
第一魔的触碰的解说

140. Catutthe yoniso manasikārāti upāyamanasikārena. Yoniso sammappadhānāti upāyavīriyena kāraṇavīriyena. Vimuttīti arahattaphalavimutti. Ajjhabhāsīti ‘‘ayaṃ attanā vīriyaṃ katvā arahattaṃ patvāpi na tussati, idāni aññesampi ‘pāpuṇāthā’ti ussāhaṃ karoti, paṭibāhessāmi na’’nti cintetvā abhāsi.

Mārapāsenāti kilesapāsena. Ye dibbā ye ca mānusāti ye dibbā kāmaguṇasaṅkhātā mānusā kāmaguṇasaṅkhātā ca mārapāsā nāma atthi, sabbehi tehi tvaṃ baddhoti vadati. Mārabandhanabaddhoti mārabandhanena baddho, mārabandhane vā baddho. Na me samaṇa mokkhasīti samaṇa tvaṃ mama visayato na muccissasi. Catutthaṃ.

5. Dutiyamārapāsasuttavaṇṇanā

141. Pañcame muttāhanti mutto ahaṃ. Purimaṃ suttaṃ antovasse vuttaṃ, idaṃ pana pavāretvā vuṭṭhavassakāle. Cārikanti anupubbagamanacārikaṃ. (Pavāretvā) divase divase yojanaparamaṃ gacchantā carathāti vadati. Mā ekena dveti ekamaggena dve janā mā agamittha. Evañhi gatesu ekasmiṃ dhammaṃ desente, ekena tuṇhībhūtena ṭhātabbaṃ hoti. Tasmā evamāha.

Ādikalyāṇanti ādimhi kalyāṇaṃ sundaraṃ bhaddakaṃ. Tathā majjhapariyosānesu. Ādimajjhapariyosānañca nāmetaṃ sāsanassa ca desanāya ca vasena duvidhaṃ. Tattha sāsanassa sīlaṃ ādi, samathavipassanāmaggā majjhaṃ, phalanibbānāni pariyosānaṃ. Sīlasamādhayo vā ādi , vipassanāmaggā majjhaṃ, phalanibbānāni pariyosānaṃ. Sīlasamādhivipassanā vā ādi, maggo majjhaṃ, phalanibbānāni pariyosānaṃ. Desanāya pana catuppadikāya gāthāya tāva paṭhamapādo ādi, dutiyatatiyā majjhaṃ, catuttho pariyosānaṃ. Pañcapadachappadānaṃ paṭhamapādo ādi, avasānapādo pariyosānaṃ, avasesā majjhaṃ. Ekānusandhikasuttassa nidānaṃ ādi, ‘‘idamavocā’’ti pariyosānaṃ, sesaṃ majjhaṃ. Anekānusandhikassa majjhe bahūpi anusandhi majjhameva, nidānaṃ ādi, ‘‘idamavocā’’ti pariyosānaṃ.

Sātthanti sātthakaṃ katvā desetha. Sabyañjananti byañjanehi ceva padehi ca paripūraṃ katvā desetha. Kevalaparipuṇṇanti sakalaparipuṇṇaṃ. Parisuddhanti nirupakkilesaṃ. Brahmacariyanti sikkhattayasaṅgahaṃ sāsanabrahmacariyaṃ. Pakāsethāti āvikarotha.

Apparajakkhajātikāti paññācakkhumhi appakilesarajasabhāvā, dukūlasāṇiyā paṭicchannā viya catuppadikagāthāpariyosāne arahattaṃ pattuṃ samatthā santīti attho. Assavanatāti assavanatāya. Parihāyantīti alābhaparihāniyā dhammato parihāyanti. Senānigamoti paṭhamakappikānaṃ senāya niviṭṭhokāse patiṭṭhitagāmo, sujātāya vā pitu senānī nāma nigamo. Tenupasaṅkamissāmīti nāhaṃ tumhe uyyojetvā pariveṇādīni kāretvā upaṭṭhākādīhi paricariyamāno viharissāmi, tiṇṇaṃ pana jaṭilānaṃ aḍḍhuḍḍhāni pāṭihāriyasahassāni dassetvā dhammameva desetuṃ upasaṅkamissāmīti. Tenupasaṅkamīti, ‘‘ayaṃ samaṇo gotamo mahāyuddhaṃ vicārento viya, ‘mā ekena dve agamittha, dhammaṃ desethā’ti saṭṭhi jane uyyojeti, imasmiṃ pana ekasmimpi dhammaṃ desente mayhaṃ cittassādaṃ natthi, evaṃ bahūsu desentesu kuto bhavissati, paṭibāhāmi na’’nti cintetvā upasaṅkami. Pañcamaṃ.

6. Sappasuttavaṇṇanā



第四章的“有意识的思维”是指用智慧的思维。 “正确的努力”是指以智慧与因缘的努力。 “解脱”是指阿罗汉果的解脱。 “我已经说过”是指“这位修行者凭借自己的努力获得了阿罗汉果，但仍然不满足，现在他也鼓励其他人‘要努力达成’，我将阻止这个想法”，于是他说。
“魔的束缚”是指烦恼的束缚。 “那些天人和人类”是指那些被贪欲所困扰的天人和人类，魔的束缚是存在的，因而你被所有的这些束缚住了。 “被魔的束缚”是指被魔的束缚所困住，或被魔的束缚所束缚。 “我无法解脱”是指“修行者，你无法脱离我的控制”。 第四章。
第二魔的触碰的解说
第五章的“我已解脱”是指“我已经解脱”。 前面的经文提到的是在内部的教导，而这一部分是在讲述解脱的时刻。 “行走”是指逐步行走。 （在讲述）“每天每天地走向最远的地方”。 “不要让两个人走同一条路”。 这正是因为在讲述时，若在一个地方讲述法，另一人则应保持沉默。因此，他这样说。
“开始的美好”是指在开始时的美好、善良、幸福。 同样在中间和结尾也是如此。 开始、中间和结尾并不是基于教法和讲述的双重。 在那里，教法的开始是戒律，中间是静虑与观照的道路，结尾是果位与涅槃。 戒律与静虑是开始，观照的道路是中间，果位与涅槃是结尾。 戒律、静虑与观照的开始，路径是中间，果位与涅槃是结尾。 但在讲述中，四句的开头是开始，第二、第三是中间，第四是结尾。 五句的开头是开始，结尾是结尾，剩下的是中间。 单一因缘的经文的开始是“这就是我所说的”，结尾是中间，其他是中间。 多重因缘的中间有许多因缘，因缘的开始是“这就是我所说的”。
“为了有意义”是指讲述有意义的内容。 “所有的音节”是指用音节与词语充实讲述。 “完全充实”是指完全充实。 “清净”是指没有污垢。 “修行的生活”是指三学的集合，教法的修行。 “请阐明”是指请揭示。
“少量的鬼神”是指在智慧的眼中，少量的烦恼如同被遮蔽的，像是被包裹在四句的结尾处，能够获得阿罗汉果的状态。 “如同牛的叫声”是指如同牛的叫声。 “消失”是指因没有获得而消失。 “军队的村庄”是指在第一批军队中，位于村庄的地方，或是以善良的父亲为军队的村庄。因此我将走近你们，我不会因你们而被驱逐，因而我将以修行者的身份居住，展示三位修行者的奇迹。 “这位修行者释迦牟尼，像是在思考伟大的战争，‘不要让两个人走同一条路，讲述法’”，于是他思考：“在讲述一个法时，我的心中没有满足感，那么在许多讲述中又会如何呢？我将阻止这个想法”，于是走近了。 第五章。
蛇的解说

142. Chaṭṭhe soṇḍikākilañjanti surākārakānaṃ piṭṭhapattharaṇakakilañjaṃ. Kosalikā kaṃsapātīti kosalarañño rathacakkappamāṇā paribhogapāti . Gaḷagaḷāyanteti gajjante. Kammāragaggariyāti kammāruddhanapaṇāḷiyā. Dhamamānāyāti bhastavātena pūriyamānāya. Iti viditvāti – ‘‘samaṇo gotamo padhānamanuyutto sukhena nisinno, ghaṭṭayissāmi na’’nti vuttappakāraṃ attabhāvaṃ māpetvā niyāmabhūmiyaṃ ito cito ca sañcarantaṃ vijjulatālokena disvā, ‘‘ko nu kho eso satto’’ti? Āvajjento, ‘‘māro aya’’nti evaṃ viditvā.

Suññagehānīti suññāgārāni. Seyyāti seyyatthāya. Ṭhassāmi caṅkamissāmi nisīdissāmi nipajjissāmīti etadatthāya yo suññāgārāni sevatīti attho. So muni attasaññatoti so buddhamuni hatthapādakukkuccābhāvena saṃyatattabhāvo. Vossajja careyya tattha soti so tasmiṃ attabhāve ālayaṃ nikantiṃ vossajjitvā pahāya careyya. Patirūpaṃ hi tathāvidhassa tanti tādisassa taṃsaṇṭhitassa buddhamunino taṃ attabhāve nikantiṃ vossajjitvā caraṇaṃ nāma patirūpaṃ yuttaṃ anucchavikaṃ.

Carakāti sīhabyagghādikā sañcaraṇasattā. Bheravāti saviññāṇakaaviññāṇakabheravā. Tattha saviññāṇakā sīhabyagghādayo, aviññāṇakā rattibhāge khāṇuvammikādayo. Tepi hi tasmiṃ kāle yakkhā viya upaṭṭhahanti, rajjuvalliyādīni sabbāni sappā viya upaṭṭhahanti. Tatthāti tesu bheravesu suññāgāragato buddhamuni lomacalanamattakampi na karoti.

Idāni aṭṭhānaparikappaṃ dassento nabhaṃ phaleyyātiādimāha. Tattha phaleyyāti kākapadaṃ viya hīrahīraso phaleyya. Caleyyāti pokkharapatte vātāhato udakabindu viya caleyya. Sallampi ce urasi pakappayeyyunti tikhiṇasattisallaṃ cepi urasmiṃ cāreyeyyuṃ. Upadhīsūti khandhūpadhīsu. Tāṇaṃ na karontīti tikhiṇe salle urasmiṃ cāriyamāne bhayena gumbantarakandarādīni pavisantā tāṇaṃ karonti nāma. Buddhā pana samucchinnasabbabhayā evarūpaṃ tāṇaṃ nāma na karonti. Chaṭṭhaṃ.

7. Supatisuttavaṇṇanā

143. Sattame pāde pakkhāletvāti utugāhāpanatthaṃ dhovitvā. Buddhānaṃ pana sarīre rajojallaṃ na upalimpati, udakampi pokkharapatte pakkhittaṃ viya vivaṭṭitvā gacchati. Apica kho dhotapādake gehe pāde dhovitvā pavisanaṃ pabbajitānaṃ vattaṃ. Tattha buddhānaṃ vattabhedo nāma natthi, vattasīse pana ṭhatvā dhovanti. Sace hi tathāgato neva nhāyeyya, na pāde dhoveyya, ‘‘nāyaṃ manusso’’ti vadeyyuṃ. Tasmā manussakiriyaṃ amuñcanto dhovati. Sato sampajānoti soppapariggāhakena satisampajaññena samannāgato. Upasaṅkamīti samaṇo gotamo sabbarattiṃ abbhokāse caṅkamitvā gandhakuṭiṃ pavisitvā niddāyati, ativiya sukhasayito bhavissati, ghaṭṭayissāmi nanti cintetvā upasaṅkami.

Kiṃ soppasīti kiṃ supasi, kiṃ soppaṃ nāmidaṃ tavāti vadati. Kiṃ nu soppasīti kasmā nu supasi? Dubbhago viyāti mato viya, visaññī viya ca. Suññamagāranti suññaṃ me gharaṃ laddhanti soppasīti vadati. Sūriye uggateti sūriyamhi uṭṭhite. Idāni hi aññe bhikkhū sammajjanti , pānīyaṃ upaṭṭhapenti, bhikkhācāragamanasajjā bhavanti, tvaṃ kasmā soppasiyeva.

Jālinīti tayo bhave ajjhottharitvā ṭhitena ‘‘ajjhattikassupādāya aṭṭhārasataṇhāvicaritānī’’tiādinā (vibha. 842) tena tena attano koṭṭhāsabhūtena jālena jālinī. Visattikāti rūpādīsu tattha tattha visattatāya visamūlatāya visaparibhogatāya ca visattikā. Kuhiñci netaveti katthaci netuṃ. Sabbūpadhi parikkhayāti sabbesaṃ khandhakilesābhisaṅkhārakāmaguṇabhedānaṃ upadhīnaṃ parikkhayā. Kiṃ tavettha, mārāti, māra, tuyhaṃ kiṃ ettha? Kasmā tvaṃ uṇhayāguyaṃ nilīyituṃ asakkontī khuddakamakkhikā viya antanteneva ujjhāyanto āhiṇḍasīti. Sattamaṃ.

8. Nandatisuttavaṇṇanā

144. Aṭṭhamaṃ devatāsaṃyutte vuttatthameva. Aṭṭhamaṃ.

9. Paṭhamaāyusuttavaṇṇanā



第六章的“在空中游荡”是指那些在酒神的背后游荡的恶灵。 “科萨利卡的牛”是指科萨拉国王的战车轮的大小。 “轰鸣声”是指咆哮声。 “工匠的咆哮”是指工匠的工作声音。 “被风吹动”是指被风所充满。 这样知道后，“修行者释迦牟尼专注修行，安坐不动，我将不会打扰他”，于是观察到他在这片光明中时而走动，便想：“这究竟是什么生物？” 细看之后，发现：“这是魔。”
“空寂的住所”是指空无一物的房屋。 “更好”是指为更好的目的。 “我会停留、行走、坐下、卧下”是指为了这个目的而选择空无一物的房屋。 这位修行者如同自觉的修行者，因而被称为佛陀。 “他可以放下而行”是指他在这个状态中放下了身心，得以自由地行走。 对于这样的修行者，放下身心后行走是合适的、合理的。
“行走”是指狮子、老虎等动物的行走。 “咆哮”是指有意识与无意识的咆哮。 在这里，有意识的动物如狮子、老虎等，无意识的动物如夜间的蛇等。 这些在那个时候如同夜叉般存在，所有的毒蛇等也如同存在。 在这些咆哮声中，空寂的佛陀甚至连一根汗毛也不动。
现在他展示了安静的状态，提到“在空中游荡”。 在这里，“游荡”是指像乌鸦一样的声音。 “摇晃”是指被风吹动的水滴。 “即使是箭也会射中胸膛”是指即使是锐利的箭也会射入胸膛。 “在五蕴中”是指在五蕴的束缚中。 “不做保护”是指在锐利的箭射入胸膛时，因恐惧而进入山洞等地方，不做保护。 然而，佛陀则因彻底消除一切恐惧而不做这样的保护。 第六章。
供养的解说
第七章的“举起脚”是指为了洗脚而提起。 然而佛陀的身体上不会沾染尘埃，水也如同在水池中被清洗一样流走。 此外，洗净的脚在出家人的住所中也会被洗净。 在这里，佛陀的行为没有差别，而是在洗脚后站立。 如果如来不洗澡，或不洗脚，便会说：“这不是人。” 因此，他在不放弃人的行为的情况下洗脚。 “有觉知、明了”是指以清醒的觉知与明了的心境。 “走近”是指修行者释迦牟尼整夜在空中走动，进入香房，进入沉睡，便会非常舒适，想着：“我将不会打扰他”，于是走近。
“什么是睡眠？”是指“什么是美好的睡眠？什么是睡眠？” “为什么你在睡觉？”是指“为何你在睡觉？” “如同被打死”是指如同失去意识。 “空寂的房屋”是指“我的房屋是空的，我在睡觉。” 太阳升起了。 现在其他的比丘正在洗澡，准备水，准备出门乞食，而你为何还在睡觉？
“网”是指在三个世间中，因缘而生的十八种渴望。 “因缘”是指在内心的渴望中，因缘而生的十八种渴望。 “不去任何地方”是指无论在哪里都无法去。 “一切的束缚”是指所有的五蕴、烦恼、业、欲望等的束缚。 “你为何在这里，魔？”是指“魔，你为何在这里？” “为何你无法逃脱？”是指“为何你无法逃脱？” “如同小虫一样”是指如同小虫般无处可逃。 第七章。
快乐的解说
第八章的“与天神相关的”是指与天神相关的内容。 第八章。
第一个寿命的解说

145. Navame appaṃ vā bhiyyoti bhiyyo jīvanto aparaṃ vassasataṃ jīvituṃ na sakkoti, paṇṇāsaṃ vā saṭṭhi vā vassāni jīvati. Ajjhabhāsīti samaṇo gotamo ‘‘manussānaṃ appamāyū’’ti katheti, dīghabhāvamassa kathessāmīti paccanīkasātatāya abhibhavitvā abhāsi.

Nanaṃ hīḷeti taṃ āyuṃ ‘‘appakamida’’nti na hīḷeyya. Khīramatto vāti yathā daharo kumāro uttānaseyyako khīraṃ pivitvā dukūlacumbaṭake nipanno asaññī viya niddāyati, kassaci āyuṃ appaṃ vā dīghaṃ vāti na cinteti, evaṃ sappuriso. Careyyādittasīso vāti āyuṃ parittanti ñatvā pajjalitasīso viya careyya. Navamaṃ.

10. Dutiyaāyusuttavaṇṇanā

146. Dasame nemīva rathakubbaranti yathā divasaṃ gacchantassa rathassa cakkanemi kubbaraṃ anupariyāyati na vijahati, evaṃ āyu anupariyāyatīti. Dasamaṃ.

Paṭhamo vaggo.

2. Dutiyavaggo

1. Pāsāṇasuttavaṇṇanā

147. Dutiyavaggassa paṭhame nisinnoti pubbe vuttanayeneva padhānaṃ pariggaṇhanto nisinno. Māropissa sukhanisinnabhāvaṃ ñatvā ghaṭṭayissāmīti upasaṅkamanto. Padālesīti pabbatapiṭṭhe ṭhatvā pavijjhi. Pāsāṇā nirantarā aññamaññaṃ abhihanantā patanti. Kevalanti sakalaṃ. Sabbanti tasseva vevacanaṃ. Paṭhamaṃ.

2. Kinnusīhasuttavaṇṇanā

148. Dutiye vicakkhukammāyāti parisāya paññācakkhuṃ vināsetukamyatāya. Buddhānaṃ panesa paññācakkhuṃ vināsetuṃ na sakkoti, parisāya bheravārammaṇaṃ sāvento vā dassento vā sakkoti. Vijitāvī nu maññasīti kiṃ nu tvaṃ ‘‘vijitavijayo aha’’nti maññasi? Mā evaṃ maññi, natthi te jayo. Parisāsūti, aṭṭhasu parisāsu. Balappattāti dasabalappattā. Dutiyaṃ.

3. Sakalikasuttavaṇṇanā

149. Tatiye mandiyā nūti mandabhāvena momūhabhāvena. Udāhu kāveyyamattoti udāhu yathā kavi kabbaṃ cintento tena kabbakaraṇena matto sayati, evaṃ sayasi. Sampacurāti bahavo. Kimidaṃ soppase vāti kasmā idaṃ soppaṃ soppasiyeva? Atthaṃ sameccāti atthaṃ samāgantvā pāpuṇitvā. Mayhaṃ hi asaṅgaho nāma saṅgahavipanno vā attho natthi. Sallanti tikhiṇaṃ sattisallaṃ. Jaggaṃ na saṅketi yathā ekacco sīhapathādīsu jagganto saṅkati, tathā ahaṃ jaggantopi na saṅkāmi. Napi bhemi sottunti yathā ekacco sīhapathādīsuyeva supituṃ bhāyati, evaṃ ahaṃ supitumpi na bhāyāmi. Nānutapanti māmanti yathā ācariyassa vā antevāsikassa vā aphāsuke jāte uddesaparipucchāya ṭhitattā antevāsiṃ rattindivā atikkamantā anutapanti, evaṃ maṃ nānutapanti. Na hi mayhaṃ kiñci apariniṭṭhitakammaṃ nāma atthi. Tenevāha hāniṃ na passāmi kuhiñci loketi. Tatiyaṃ.

4. Patirūpasuttavaṇṇanā

150. Catutthe anurodhavirodhesūti rāgapaṭighesu. Mā sajjittho tadācaranti evaṃ dhammakathaṃ ācaranto mā laggi. Dhammakathaṃ kathentassa hi ekacce sādhukāraṃ dadanti, tesu rāgo uppajjati. Ekacce asakkaccaṃ suṇanti, tesu paṭigho uppajjati. Iti dhammakathiko anurodhavirodhesu sajjati nāma. Tvaṃ evaṃ mā sajjitthoti vadati. Yadaññamanusāsatīti yaṃ aññaṃ anusāsati, taṃ. Sambuddho hitānukampī hitena anupakampati. Yasmā ca hitānukampī , tasmā anurodhavirodhehi vippamutto tathāgatoti. Catutthaṃ.

5. Mānasasuttavaṇṇanā

151. Pañcame ākāse carantepi bandhatīti antalikkhacaro. Pāsoti rāgapāso. Mānasoti manasampayutto. Pañcamaṃ.

6. Pattasuttavaṇṇanā



第九章的“少或多”是指活着的时间不够长，无法再活一百年，或活五十年、六十年。 “我已经说过”是指修行者释迦牟尼说：“人类的生命是短暂的”，为了长久的生命而说。
“不可轻视”是指不应轻视那生命的短暂。 “如同小牛”是指如同幼小的孩子，像是喝了牛奶，躺在柔软的床上，似乎没有意识，完全不考虑生命的短暂或长久。 “如同火焰”是指知道生命短暂的人，像是燃烧的火焰般行走。 第九章。
第二个寿命的解说
第十章的“如同车轮的轮辐”是指车轮的轮辐在白天行驶时不离开，生命也同样不离开。 第十章。
第一卷结束。
第二卷
石头的解说
第二卷第一章的“坐着”是指之前所说的，专注于修行而坐着。 “魔知道他安坐的状态，想着我将要打扰他”于是走近。 “在山顶”是指站在山的顶部。 石头相互撞击，接连不断地落下。 “完全”是指全部。 “所有”是指它的确切意义。 第一章。
何处狮子的解说
第二章的“有智慧的行为”是指想要摧毁群众的智慧。 然而，佛陀无法摧毁群众的智慧，能够展示或引导群众的恐惧。 “你认为自己胜利了吗？”是指“你认为我‘已经胜利了’吗？” “不要这样想，胜利并不存在于你身上。” “在群众中”是指在八个群众中。 “有十种力量”是指有十种力量。 第二章。
全部的解说
第三章的“缓慢”是指缓慢的状态。 “或如同醉酒”是指如同诗人沉思时醉酒的状态。 “众多”是指许多。 “这是什么睡眠？”是指“为何你在睡眠？” “我没有任何束缚”是指我没有任何束缚。 “利刃”是指锐利的箭。 “我不会害怕”是指如同在狮子的道路上，虽然我在行走，但我不会感到害怕。 “我不会后悔”是指如同在老师或弟子面前，因被问及而站立，便不会后悔。 “我没有未完成的事情”是指我没有任何未完成的事情。 “因此我说，我看不到任何损失”是指在任何地方我都看不到任何损失。 第三章。
适合的解说
第四章的“在顺应与对立中”是指在贪欲与反对之间。 “不要被打扰”是指在讲述法时不要被打扰。 因为在讲述法时，有些人会给予赞美，而在这些人中，贪欲会生起。 有些人则难以听到，因此反对会生起。 因此，讲述法的人在顺应与对立之间不会被打扰。 “你不要被打扰”是指“你不要这样被打扰”。 “当他教导他人时”是指他教导他人。 “觉悟者是慈悲的”是指觉悟者因慈悲而不被打扰。 “因为他是慈悲的，所以他在顺应与对立中是解脱的”是指如来。 第四章。
心灵的解说
第五章的“在空中行走”是指在空中行走的存在。 “束缚”是指贪欲的束缚。 “心灵”是指与心灵相连的。 第五章。

152. Chaṭṭhe pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ upādāyāti pañca upādānakkhandhe ādiyitvā, sabhāvasāmaññalakkhaṇavasena nānappakārato vibhajitvā dassento. Sandassetīti khandhānaṃ sabhāvalakkhaṇādīni dasseti. Samādapetīti gaṇhāpeti. Samuttejetīti samādānamhi ussāhaṃ janeti. Sampahaṃsetīti paṭividdhaguṇena vodāpeti jotāpeti. Aṭṭhiṃ katvāti atthikaṃ katvā, ‘‘ayaṃ no adhigantabbo attho’’ti evaṃ sallakkhetvā tāya desanāya atthikā hutvā. Manasi katvāti citte ṭhapetvā. Sabbacetaso samannāharitvāti sabbena tena kammakārakacittena samannāharitvā. Ohitasotāti ṭhapitāsotā. Abbhokāse nikkhittāti otāpanatthāya ṭhapitā.

Rūpaṃ vedayitaṃ saññānti, ete rūpādayo tayo khandhā. Yañca saṅkhatanti iminā saṅkhārakkhandho gahito. Evaṃ tattha virajjatīti ‘‘eso ahaṃ na homi, etaṃ mayhaṃ na hotī’’ti passanto evaṃ tesu khandhesu virajjati. Khemattanti khemībhūtaṃ attabhāvaṃ. Iminā phalakkhaṇaṃ dasseti. Anvesanti bhavayonigatiṭhitisattāvāsasaṅkhātesu sabbaṭṭhānesu pariyesamānā. Nājjhagāti na passīti. Chaṭṭhaṃ.

7. Chaphassāyatanasuttavaṇṇanā

153. Sattame phassāyatanānanti sañjātisamosaraṇaṭṭhena chadvārikassa phassassa āyatanānaṃ. Bhayabheravaṃ saddanti meghadundubhiasanipātasaddasadisaṃ bhayajanakaṃ saddaṃ. Pathavī maññe undrīyatīti ayaṃ mahāpathavī paṭapaṭasaddaṃ kurumānā viya ahosi. Ettha loko vimucchitoti etesu chasu ārammaṇesu loko adhimucchito. Māradheyyanti mārassa ṭhānabhūtaṃ tebhūmakavaṭṭaṃ. Sattamaṃ.

8. Piṇḍasuttavaṇṇanā

154. Aṭṭhame pāhunakāni bhavantīti tathārūpe nakkhatte tattha tattha pesetabbāni pāhunakāni bhavanti, āgantukapaṇṇākāradānāni vā. Sayaṃcaraṇadivase samavayajātigottā kumārakā tato tato sannipatanti. Kumārikāyopi attano attano vibhavānurūpena alaṅkatā tahaṃ tahaṃ vicaranti. Tatra kumārikāyopi yathārucikānaṃ kumārakānaṃ paṇṇākāraṃ pesenti, kumārakāpi kumārikānaṃ aññasmiṃ asati antamaso mālāguḷenapi parikkhipanti. Anvāviṭṭhāti anu āviṭṭhā. Taṃdivasaṃ kira pañcasatā kumārikāyo uyyānakīḷaṃ gacchantiyo paṭipathe satthāraṃ disvā chaṇapūvaṃ dadeyyuṃ. Satthā tāsaṃ dānānumodanatthaṃ pakiṇṇakadhammadesanaṃ deseyya, desanāpariyosāne sabbāpi sotāpattiphale patiṭṭhaheyyuṃ. Māro tāsaṃ sampattiyā antarāyaṃ karissāmīti anvāvisi. Pāḷiyaṃ pana mā samaṇo gotamo piṇḍamalatthāti ettakaṃyeva vuttanti.

Kiṃ pana satthā mārāvaṭṭanaṃ ajānitvā paviṭṭhoti? Āma ajānitvā. Kasmā? Anāvajjanatāya. Buddhānañhi – ‘‘asukaṭṭhāne bhattaṃ labhissāma, na labhissāmā’’ti āvajjanaṃ na ananucchavikaṃ. Paviṭṭho pana manussānaṃ upacārabhedaṃ disvā, ‘‘kiṃ ida’’nti? Āvajjento ñatvā, ‘‘āmisatthaṃ mārāvaṭṭanaṃ bhindituṃ ananucchavika’’nti abhinditvāva nikkhanto.

Upasaṅkamīti amittavijayena viya tuṭṭho sakalagāme kaṭacchumattampi bhattaṃ alabhitvā gāmato nikkhamantaṃ bhagavantaṃ gāmiyamanussavesena upasaṅkami. Tathāhaṃ karissāmīti idaṃ so musā bhāsati. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘mayā evaṃ vutte puna pavisissati, atha naṃ gāmadārakā ‘sakalagāme caritvā kaṭacchubhikkhampi alabhitvā gāmato nikkhamma puna paviṭṭhosī’tiādīni vatvā uppaṇḍessantī’’ti. Bhagavā pana – ‘‘sacāyaṃ maṃ evaṃ viheṭhessati muddhamasseva sattadhā phalissatī’’ti tasmiṃ anukampāya apavisitvā gāthādvayamāha.

Tattha pasavīti janesi nipphādesi. Āsajjāti āsādetvā ghaṭṭetvā. Na me pāpaṃ vipaccatīti mama pāpaṃ na paccati. Nipphalaṃ etanti kiṃ nu tvaṃ evaṃ maññasi? Mā evaṃ maññi, atthi tayā katassa pāpassa phalanti dīpeti. Kiñcananti maddituṃ samatthaṃ rāgakiñcanādi kilesajātaṃ. Ābhassarā yathāti yathā ābhassarā devā sappītikajjhānena yāpentā pītibhakkhā nāma honti, evaṃ bhavissāmāti. Aṭṭhamaṃ.

9. Kassakasuttavaṇṇanā



第六章的“以五个依附的聚集”是指通过五个依附的聚集进行识别，按照本性、共性、特征的不同进行分类。 “显现”是指显示聚集的本性等。 “使其具足”是指使其被接受。 “激发”是指在接受中产生的努力。 “使其明亮”是指通过具备的品质使其明亮、照耀。 “成为有意义”是指成为有意义的，思考“这是我们应当理解的意义”。 “在心中”是指在心中安置。 “以全心收集”是指用全心的意念去收集。 “被放下”是指被安置。 “在空中被放下”是指为了下降而被安置。
“色、受、想”是指这些色等三聚。 “所生”是指以此为所生的行聚。 “如此在那里放弃”是指“我不是这个，我没有这个”的观察，因此在这些聚中放弃。 “安宁”是指安宁的状态。 由此显示果的特征。 “寻求”是指在生死轮回的存在中，在所有的地方寻求。 “不见”是指不见。 第六章。
六种触觉的解说
第七章的“感知的触觉”是指因缘而生的六种触觉的存在。 “恐惧的声音”是指如同雷声般的可怕声音。 “大地”是指这片大地如同震动的声音。 “在这里，世界被解脱”是指在这六个所缘中，世界被束缚。 “魔的领域”是指魔的所在。 第七章。
食物的解说
第八章的“供养的食物”是指在这样的星宿中，应该送到的供养，或是外来的供养。 “在自我修行的日子里”是指同类的王子们在各地聚集。 “女王们也以各自的财富装饰，四处游走。” “在这里，女王们也根据各自的财富送出供养，女王们也在其他地方至少用花环装饰。” “被围绕”是指被环绕。 “在那天，五百个女王们去玩耍，看见老师便赠送花环。” “老师为了她们的供养而讲述一些随意的教法，教法的结束使所有的听众都获得了初果。” “魔为了她们的成就而妨碍。” “在经文中，魔并没有说‘修行者释迦牟尼是为了食物’。”
“那么老师是否在不知道魔的轮回中进入？” “是的，不知道。” “为什么？” “因为没有思虑。” “在佛陀那里，‘在某个地方我将获得食物，或我将不获得食物’的思虑并非是无意义的。” 然而，当他看到人们的各种行为时，便想：“这是什么？” 细看之后，便知道：“为了物质的利益，打破魔的轮回并非无意义。”
“走近”是指如同敌人般的胜利，心满意足地走向全村，连一口食物都未得到，便走出村庄。 “我将这样做”是指他这样说。 “这样他便想：‘我说过这话，他会再进入，或许村里的孩子们会说：‘在全村游走，连一口食物都未得到，便走出村庄后又再进入’。” 然而，佛陀则说：“如果他这样折磨我，便会如同被打成七分的果实。”
“在那里，生育”是指生育。 “被吸引”是指被吸引、被撞击。 “我的恶行不会发生在我身上”是指我的恶行不会影响我。 “这是什么？”是指“你为何这样想？” “不要这样想，存在于你所做的恶行中。” “一些小的”是指能够引发的贪欲等烦恼。 “如同光明的天神”是指如同光明的天神般，因饮食而生的快乐。 “如此我将成为光明的天神。” 第八章。
农夫的解说

155. Navame nibbānapaṭisaṃyuttāyāti nibbānaṃ apadisitvā pavattāya. Haṭahaṭakesoti purimakese pacchato, pacchimakese purato vāmapassakese dakkhiṇato, dakkhiṇapassakese vāmato pharitvā pharitvā vippakiṇṇakeso. Mama cakkhusamphassaviññāṇāyatananti cakkhuviññāṇena sampayutto cakkhusamphassopi viññāṇāyatanampi mamevāti. Ettha ca cakkhusamphassena viññāṇasampayuttakā dhammā gahitā, viññāṇāyatanena sabbānipi cakkhudvāre uppannāni āvajjanādiviññāṇāni. Sotadvārādīsupi eseva nayo. Manodvāre pana manoti sāvajjanakaṃ bhavaṅgacittaṃ. Dhammāti ārammaṇadhammā. Manosamphassoti sāvajjanena bhavaṅgena sampayuttaphasso. Viññāṇāyatananti javanacittaṃ tadārammaṇampi vaṭṭati.

Taveva pāpima, cakkhūti yaṃ loke timirakācādīhi upaddutaṃ anekarogāyatanaṃ upakkavipakkaṃ antamaso kāṇacakkhupi, sabbaṃ taṃ taveva bhavatu. Rūpādīsupi eseva nayo.

Yaṃ vadantīti yaṃ bhaṇḍakaṃ ‘‘mama ida’’nti vadanti. Ye vadanti mamanti cāti ye ca puggalā ‘‘mama’’nti vadanti. Ettha ce te mano atthīti etesu ca ṭhānesu yadi cittaṃ atthi. Na me samaṇa mokkhasīti samaṇa mayhaṃ visayato na muccissasi. Yaṃ vadantīti yaṃ bhaṇḍakaṃ vadanti, na taṃ mayhaṃ. Ye vadantīti yepi puggalā evaṃ vadanti, na te ahaṃ. Na me maggampi dakkhasīti bhavayonigatiādīsu mayhaṃ gatamaggampi na passasi. Navamaṃ.

10. Rajjasuttavaṇṇanā

156. Dasame ahanaṃ aghātayanti ahanantena aghātayantena. Ajinaṃ ajāpayanti parassa dhanajāniṃ akarontena akārāpentena. Asocaṃ asocāpayanti asocantena asocāpayantena. Iti bhagavā adhammikarājūnaṃ rajje vijite daṇḍakarapīḷite manusse disvā kāruññavasena evaṃ cintesi. Upasaṅkamīti ‘‘samaṇo gotamo ‘sakkā nu kho rajjaṃ kāretu’nti cintesi, rajjaṃ kāretukāmo bhavissati, rajjañca nāmetaṃ pamādaṭṭhānaṃ, rajjaṃ kārente sakkā otāraṃ labhituṃ, gacchāmi ussāhamassa janessāmī’’ti cintetvā upasaṅkami. Iddhipādāti ijjhanakakoṭṭhāsā . Bhāvitāti vaḍḍhitā. Bahulīkatāti punappunaṃ katā. Yānīkatāti yuttayānaṃ viya katā. Vatthukatāti patiṭṭhaṭṭhenavatthukatā. Anuṭṭhitāti avijahitā niccānubaddhā. Paricitāti sātaccakiriyāya suparicitā katā issāsassa avirādhitavedhihattho viya. Susamāraddhāti suṭṭhu samāraddhā paripuṇṇabhāvanā. Adhimucceyyāti cinteyya.

Pabbatassāti pabbato bhaveyya. Dvittāvāti tiṭṭhatu eko pabbato, dvikkhattumpi tāva mahanto suvaṇṇapabbato ekassa nālaṃ, na pariyattoti attho. Iti vidvā samañcareti evaṃ jānanto samaṃ careyya. Yatonidānanti dukkhaṃ nāma pañcakāmaguṇanidānaṃ, taṃ yatonidānaṃ hoti, evaṃ yo adakkhi. Kathaṃ nameyyāti so jantu tesu dukkhassa nidānabhūtesu kāmesu kena kāraṇena nameyya. Upadhiṃ viditvāti kāmaguṇaupadhiṃ ‘‘saṅgo eso, lagganameta’’nti evaṃ viditvā. Tasseva jantu vinayāya sikkheti tasseva upadhissa vinayāya sikkheyya. Dasamaṃ.

Dutiyo vaggo.

3. Tatiyavaggo

1. Sambahulasuttavaṇṇanā



第九章的“与涅槃相关”是指在描述涅槃的过程中展开。 “如同被打扰”是指前面被打扰的后面，后面被打扰的前面，左侧被打扰的右侧，右侧被打扰的左侧，反复被打扰的状态。 “我的眼睛与意识的接触”是指与眼识相连的眼接触，意识的接触也是属于我。 在这里，眼接触与意识相连的法被认定，意识的场所也包括所有从眼门而生的观察等意识。 “耳门”等等也同样如此。 “心门”则指的是心识。 “法”是指所缘法。 “心接触”是指与心识相连的接触。 “意识的场所”是指瞬间意识，那个所缘也在轮回中。
“你真是个恶人”是指在世间因黑暗等而受到困扰的众多病痛的根源，甚至是盲目的眼睛，这一切都归于你。 “在色等方面”也同样如此。
“他们所说的”是指那些贪婪者所说的“这是我的”。 “那些说‘我的’的人”是指那些人说“这是我的”。 “如果这些地方的心存在”是指在这些地方如果存在心。 “我不是修行者的解脱”是指修行者在我的领域中不会解脱。 “他们所说的”是指那些贪婪者所说的，我并不属于他们。 “那些人所说的”是指那些人如是说，我并不属于他们。 “我也看不到我的道路”是指在生死轮回等中，我的道路也看不见。 第九章。
王国的解说
第十章的“我打击”是指通过打击而打击。 “皮毛”是指通过使他人的财富消失而使其消失。 “不悲伤”是指通过不悲伤而使其不悲伤。 于是佛陀看到不善的国王们在王国中被征服、被惩罚的众生，因慈悲而如此思考。 “走近”是指“修行者释迦牟尼想着‘是否能治理王国’”，他将想要治理王国，治理王国并非是懈怠之处，治理王国时可以获得解脱，想着“我将去帮助他人”，于是走近。 “神通的基础”是指神通的基础。 “已发展”是指已成长。 “多次”是指反复多次。 “像车轮一样”是指像车轮那样的构造。 “稳定”是指在稳定的基础上。 “被建立”是指在稳定的基础上得到建立。 “被保持”是指不离开，永远保持。 “被培养”是指通过良好的行为得到良好的培养。 “充分准备”是指完全的准备。 “思考”是指思考。
“山”是指山的存在。 “两次”是指站立在一座山上，甚至两次也不能足够，不能被限制。 “因此，智者应当如是修行”是指如此知道的智者应当修行。 “因缘”是指痛苦是由五种欲望的因缘而生的，这就是因缘，因此他没有看到。 “如何能逃避”是指这个生物如何能逃避这些痛苦的因缘。 “知道障碍”是指知道欲望的障碍，认为“这是依附，必须放下”。 “因此，他应当训练以放下这些障碍”。 第十章。
第二卷结束。
第三卷
众多的解说

157. Tatiyavaggassa paṭhame jaṭaṇḍuvenāti jaṭācumbaṭakena. Ajinakkhipanivatthoti sakhuraṃ ajinacammaṃ ekaṃ nivattho ekaṃ pāruto. Udumbaradaṇḍanti appicchabhāvappakāsanatthaṃ īsakaṃ vaṅkaṃ udumbaradaṇḍaṃ gahetvā. Etadavocāti loke brāhmaṇassa vacanaṃ nāma sussūsanti, brāhmaṇesupi pabbajitassa, pabbajitesupi mahallakassāti mahallakabrāhmaṇassa pabbajitavesaṃ gahetvā padhānabhūmiyaṃ kammaṃ karonte te bhikkhū upasaṅkamitvā hatthaṃ ukkhipitvā etaṃ ‘‘daharā bhavanto’’tiādivacanaṃ avoca. Okampetvāti hanukena uraṃ paharanto adhonataṃ katvā. Jivhaṃ nillāletvāti kabaramahājivhaṃ nīharitvā uddhamadho ubhayapassesu ca lāletvā. Tivisākhanti tisākhaṃ. Nalāṭikanti bhakuṭiṃ, nalāṭe uṭṭhitaṃ valittayanti attho. Pakkāmīti tumhe jānantānaṃ vacanaṃ akatvā attanova tele paccissathāti vatvā ekaṃ maggaṃ gahetvā gato. Paṭhamaṃ.

2. Samiddhisuttavaṇṇanā

158. Dutiye lābhā vata me, suladdhaṃ vata meti evarūpassa satthu ceva dhammassa ca sabrahmacārīnañca laddhattā mayhaṃ lābhā mayhaṃ suladdhanti. So kirāyasmā pacchā mūlakammaṭṭhānaṃ sammasitvā ‘‘arahattaṃ gahessāmī’’ti pāsādikaṃ tāva kammaṭṭhānaṃ gahetvā buddhadhammasaṅghaguṇe āvajjetvā cittakallataṃ uppādetvā cittaṃ hāsetvā tosetvā nisinno. Tenassa evamahosi. Upasaṅkamīti ‘‘ayaṃ samiddhi bhikkhu pāsādikaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā nisinnasadiso, yāva mūlakammaṭṭhānaṃ gahetvā arahattaṃ na gaṇhāti, tāvassa antarāyaṃ karissāmī’’ti upasaṅkami. Gaccha tvanti satthā sakalajambudīpaṃ olokento ‘‘tasmiṃyeva ṭhāne tassa kammaṭṭhānaṃ sappāyaṃ bhavissatī’’ti addasa, tasmā evamāha. Satipaññā ca me buddhāti mayā sati ca paññā ca ñātā. Karassu rūpānīti bahūnipi vibhiṃsakārahāni rūpāni karassu. Neva maṃ byādhayissasīti maṃ neva vedhayissasi na kampassesi. Dutiyaṃ.

3. Godhikasuttavaṇṇanā



第三卷第一章的“如同发辫”是指用发辫的束缚。 “皮毛的遮盖”是指厚重的皮毛，单独遮住一部分，另一部分则暴露。 “无欲的杖”是指为了显示少欲的状态，抓住一根弯曲的无欲杖。 “他说”是指在世间，众人都在倾听一个婆罗门的话，尤其是出家人和年长的出家人，年长的婆罗门在出家后，抓住修行的根本，努力修行的比丘们走近，举手说：“年轻人啊，你们如此。” “他用手势表示”是指用手打击胸口，低下头。 “舌头被拉伸”是指将长舌头拉出，前后左右摇动。 “三叉”是指三根分支。 “头顶”是指头顶的突出，头顶上升的意思。 “离开”是指不顾你们所知道的话，自己却自我反省，抓住一条道路而去。 第一章。
成就的解说
第二章的“我确实得到了利益，我确实得到了好处”是指由于得到这样的师父、法和同修的缘故，我的利益和好处。 “他确实在思考根本修行”是指他在思考根本的修行，心中想着“我将获得阿罗汉果”，因此抓住了令人欢喜的修行，观察佛、法、僧的特质，提升了内心的纯净，安住于心中。 “因此他就这样”是指他如此。这时他走近，想着“这个成就的比丘，抓住了欢喜的修行，直到他抓住根本的修行，才会获得阿罗汉果，我将给他制造障碍”，于是走近。 “去吧”是指老师观察整个阎浮提，看到“在那个地方，他的修行将会是好的”，因此如此说。 “我有智慧和觉知”是指我有觉知和智慧。 “让你们去做许多的色法”是指你们要做许多的色法。 “不会让我受苦”是指你不会让我受苦，也不会让我动摇。 第二章。
牧羊人的解说

159. Tatiye isigilipasseti isigilissa nāma pabbatassa passe. Kāḷasilāyanti kāḷavaṇṇāya silāyaṃ. Sāmayikaṃ cetovimuttinti appitappitakkhaṇe paccanīkadhammehi vimuccati, ārammaṇe ca adhimuccatīti lokiyasamāpatti sāmayikā cetovimutti nāma. Phusīti paṭilabhi. Parihāyīti kasmā yāva chaṭṭhaṃ parihāyi? Sābādhattā. Therassa kira vātapittasemhavasena anusāyiko ābādho atthi, tena samādhissa sappāye upakārakadhamme pūretuṃ na sakkoti, appitappitāya samāpattiyā parihāyati.

Yaṃnūnāhaṃ satthaṃ āhareyyanti so kira cintesi, yasmā parihīnajjhānassa kālaṅkaroto anibaddhā gati hoti, aparihīnajjhānassa nibaddhā gati hoti, brahmaloke nibbattati, tasmā satthaṃ āharitukāmo ahosi. Upasaṅkamīti – ‘‘ayaṃ samaṇo satthaṃ āharitukāmo, satthāharaṇañca nāmetaṃ kāye ca jīvite ca anapekkhassa hoti. Yo evaṃ kāye ca jīvite ca anapekkho hoti, so mūlakammaṭṭhānaṃ sammasitvā arahattampi gahetuṃ samattho hoti, mayā pana paṭibāhitopi esa na oramissati, satthārā paṭibāhito oramissatī’’ti therassa atthakāmo viya hutvā yena bhagavā tenupasaṅkami.

Jalāti jalamānā. Pāde vandāmi cakkhumāti pañcahi cakkhūhi cakkhumā tava pāde vandāmi. Jutindharāti ānubhāvadharā. Appattamānasoti appattaarahatto. Sekhoti sīlādīni sikkhamāno sakaraṇīyo. Jane sutāti jane vissutā. Satthaṃ āharitaṃ hotīti thero kira ‘‘kiṃ mayhaṃ iminā jīvitenā’’ti? Uttāno nipajjitvā satthena galanāḷiṃ chindi, dukkhā vedanā uppajjiṃsu. Thero vedanaṃ vikkhambhetvā taṃyeva vedanaṃ pariggahetvā satiṃ upaṭṭhapetvā mūlakammaṭṭhānaṃ sammasanto arahattaṃ patvā samasīsī hutvā parinibbāyi. Samasīsī nāma tividho hoti iriyāpathasamasīsī, rogasamasīsī, jīvitasamasīsīti.

Tattha yo ṭhānādīsu iriyāpathesu aññataraṃ adhiṭṭhāya – ‘‘imaṃ akopetvāva arahattaṃ pāpuṇissāmī’’ti vipassanaṃ paṭṭhapeti, athassa arahattappatti ca iriyāpathakopanañca ekappahāreneva hoti. Ayaṃ iriyāpathasamasīsī nāma. Yo pana cakkhurogādīsu aññatarasmiṃ sati – ‘‘ito anuṭṭhitova arahattaṃ pāpuṇissāmī’’ti vipassanaṃ paṭṭhapeti, athassa arahattappatti ca rogato vuṭṭhānañca ekappahāreneva hoti. Ayaṃ rogasamasīsī nāma. Keci pana tasmiṃyeva iriyāpathe tasmiñca roge parinibbānavasenettha samasīsitaṃ paññāpenti. Yassa pana āsavakkhayo ca jīvitakkhayo ca ekappahāreneva hoti. Ayaṃ jīvitasamasīsī nāma. Vuttampi cetaṃ – ‘‘yassa puggalassa apubbaṃ acarimaṃ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca, ayaṃ vuccati puggalo samasīsī’’ti (pu. pa. 16).

Ettha ca pavattisīsaṃ kilesasīsanti dve sīsāni. Tattha pavattisīsaṃ nāma jīvitindriyaṃ, kilesasīsaṃ nāma avijjā. Tesu jīvitindriyaṃ cuticittaṃ khepeti, avijjā maggacittaṃ. Dvinnaṃ cittānaṃ ekato uppādo natthi. Maggānantaraṃ pana phalaṃ, phalānantaraṃ bhavaṅgaṃ, bhavaṅgato vuṭṭhāya paccavekkhaṇaṃ, taṃ paripuṇṇaṃ vā hoti aparipuṇṇaṃ vā. Tikhiṇena asinā sīse chijjantepi hi eko vā dve vā paccavekkhaṇavārā avassaṃ uppajjantiyeva, cittānaṃ pana lahuparivattitāya āsavakkhayo ca jīvitapariyādānañca ekakkhaṇe viya paññāyati.

Samūlaṃ taṇhamabbuyhāti avijjāmūlena samūlakaṃ taṇhaṃ arahattamaggena uppāṭetvā. Parinibbutoti anupādisesanibbānena parinibbuto.


第三卷的“如同目视”是指观察到名为“发辫”的山。 “黑石”是指黑色的岩石。 “世俗的心解脱”是指在微小的瞬间中，从对立的法中解脱，依赖于所缘而获得的世俗的心解脱。 “触碰”是指获得。 “为什么会消失”是指为什么直到第六个阶段会消失？ “由于障碍。” “长老确实由于风、胆、气的缘故，存在障碍，因此无法满足修行的条件，因而在微小的心解脱中消失。”
“我该如何获得教导”是指他在思考，因为在失去的禅定中，因缘会产生无拘无束的去向，而在未失去的禅定中则会产生固定的去向，生于梵天界，因此他想要获得教导。 “走近”是指“这位修行者想要获得教导，获得教导并非是对身体和生命的无所依赖。 若他对身体和生命无所依赖，他就能思考根本的修行，获得阿罗汉果，然而我却被阻止，他将被阻止于教导之下”，于是如同长老的意图般走近佛陀。
“水”是指水流。 “我以五只眼睛向你的脚顶礼”是指用五只眼睛向你顶礼。 “光明的持有者”是指拥有光明的人。 “未达到的心”是指未达到阿罗汉果的人。 “修行者”是指在道德等方面进行修行的人。 “众人所知”是指众人皆知。 “教导已被获得”是指长老在思考“我用这生命做什么？”时，抬起身子，割断了教导的脉络，痛苦的感觉随之而生。 “长老克服了感觉，掌握了那感觉，保持了觉知，专注于根本的修行，获得了阿罗汉果，成为了同一头脑。” “同一头脑”是指有三种，即行住坐卧的同一头脑、病痛的同一头脑、生命的同一头脑。
“在那时，若在某个地方的行住坐卧中，确立其中之一，想着‘我将不动摇地获得阿罗汉果’时，便会建立智慧，而他获得阿罗汉果与行住坐卧的动摇，便是一种放下。” 这就是行住坐卧的同一头脑。 “若在眼病等中，确立其中之一，想着‘我将不动摇地获得阿罗汉果’时，便会建立智慧，而他获得阿罗汉果与病痛的解脱，便是一种放下。” 这就是病痛的同一头脑。 “有些人则在同一行住坐卧中，因病痛而获得解脱。” “若他在烦恼的消除与生命的消失中，便会以一种放下的方式获得解脱。” 这就是生命的同一头脑。 “如是说，‘若某个众生有罕见的、极致的烦恼消除与生命消失，这个众生被称为同一头脑’。”（《增支部》16）
在这里，存在着两种根源，即生存的根源与烦恼的根源。 在那里，生存的根源是指生存的感知，烦恼的根源是指无明。 在这两者中，生存的根源会引起死亡的意识，而无明则会引导出道路的意识。 这两种意识不会同时产生。 然而，紧接着道路的便是果，果之后是生，生之后是反思，这可以是完全的或不完全的。 即使用锋利的刀切断头部，意识的反思也必然会产生，然而由于意识的微小变动，烦恼的消除与生命的消失便如同在同一时刻显现。
“彻底地消除渴望”是指通过无明的根源，彻底消除渴望，借助于阿罗汉果的道路而升起。 “入灭”是指通过无余的涅槃而入灭。


Vivattakkhandhanti parivattakkhandhaṃ. Semānanti uttānaṃ hutvā sayitaṃ hoti. Thero pana kiñcāpi uttānako sayito, tathāpissa dakkhiṇena passena paricitasayanattā sīsaṃ dakkhiṇatova parivattitvā ṭhitaṃ. Dhūmāyitattanti dhūmāyitabhāvaṃ. Tasmiṃ hi khaṇe dhūmavalāhakā viya timiravalāhakā viya ca uṭṭhahiṃsu. Viññāṇaṃ samanvesatīti paṭisandhicittaṃ pariyesati. Appatiṭṭhitenāti paṭisandhiviññāṇena appatiṭṭhitena, appatiṭṭhitakāraṇāti attho. Beluvapaṇḍuvīṇanti beluvapakkaṃ viya paṇḍuvaṇṇaṃ suvaṇṇamahāvīṇaṃ. Ādāyāti kacche ṭhapetvā. Upasaṅkamīti ‘‘godhikattherassa nibbattaṭṭhānaṃ na jānāmi, samaṇaṃ gotamaṃ pucchitvā nikkaṅkho bhavissāmī’’ti khuddakadārakavaṇṇī hutvā upasaṅkami. Nādhigacchāmīti na passāmi. Sokaparetassāti sokena phuṭṭhassa. Abhassathāti pādapiṭṭhiyaṃ patitā. Tatiyaṃ.

4. Sattavassānubandhasuttavaṇṇanā

160. Catutthe satta vassānīti pure bodhiyā chabbassāni, bodhito pacchā ekaṃ vassaṃ. Otārāpekkhoti ‘‘sace samaṇassa gotamassa kāyadvārādīsu kiñcideva ananucchavikaṃ passāmi, codessāmi na’’nti evaṃ vivaraṃ apekkhamāno. Alabhamānoti rathareṇumattampi avakkhalitaṃ apassanto. Tenāha –

‘‘Satta vassāni bhagavantaṃ, anubandhiṃ padāpadaṃ;

Otāraṃ nādhigacchissaṃ, sambuddhassa satīmato’’ti. (su. ni. 448);

Upasaṅkamīti ‘‘ajja samaṇaṃ gotamaṃ atigahetvā gamissāmī’’ti upasaṅkami.

Jhāyasīti jhāyanto avajjhāyanto nisinnosīti vadati. Vittaṃ nu jīnoti sataṃ vā sahassaṃ vā jitosi nu. Āguṃ nu gāmasminti, kiṃ nu antogāme pamāṇātikkantaṃ pāpakammaṃ akāsi, yena aññesaṃ mukhaṃ oloketuṃ avisahanto araññe vicarasi? Sakkhinti mittabhāvaṃ.

Palikhāyāti khaṇitvā. Bhavalobhajappanti bhavalobhasaṅkhātaṃ taṇhaṃ. Anāsavo jhāyāmīti nittaṇho hutvā dvīhi jhānehi jhāyāmi. Pamattabandhūti māraṃ ālapati. So hi yekeci loke pamattā, tesaṃ bandhu.

Sace maggaṃ anubuddhanti yadi tayā maggo anubuddho. Apehīti apayāhi. Amaccudheyyanti maccuno anokāsabhūtaṃ nibbānaṃ. Pāragāminoti yepi pāraṃ gatā, tepi pāragāmino. Yepi pāraṃ gacchissanti, yepi pāraṃ gantukāmā, tepi pāragāmino.

Visūkāyikānīti māravisūkāni. Visevitānīti viruddhasevitāni, ‘‘appamāyu manussānaṃ, accayanti ahorattā’’ti vutte. ‘‘Dīghamāyu manussānaṃ, nāccayanti ahorattā’’tiādīni paṭilomakāraṇāni. Vipphanditānīti, tamhi tamhi kāle hatthirājavaṇṇasappavaṇṇādidassanāni. Nibbejanīyāti ukkaṇṭhanīyā.

Anupariyagātiādīsu kiñcāpi atītavacanaṃ kataṃ, attho pana vikappavasena veditabbo. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā medavaṇṇaṃ pāsāṇaṃ vāyaso disvā – ‘‘api nāmettha muduṃ vindeyyāma, api assādo siyā’’ti anuparigaccheyya, atha so tattha assādaṃ alabhitvāva vāyaso etto apakkameyya, tato pāsāṇā apagaccheyya, evaṃ mayampi so kāko viya selaṃ gotamaṃ āsajja assādaṃ vā santhavaṃ vā alabhantā gotamā nibbinditvā apagacchāma. Catutthaṃ.

5. Māradhītusuttavaṇṇanā



Vivattakkhandhanti 是指转动的聚合。 Semānanti 是指抬起后而卧。 然而长老虽然抬起而卧，因而右侧的熟悉状态使得头部向右转而停住。 Dhūmāyitattanti 是指烟雾的状态。 在那个时刻，烟雾和黑暗的状态像云雾般升起。 Viññāṇaṃ samanvesatīti 是指寻找再生的心。 Appatiṭṭhitenāti 是指以不稳定的再生意识，意为不稳定的因缘。 Beluvapaṇḍuvīṇanti 是指像成熟的青果般的白色金色大果。 Ādāyāti 是指除了肚子以外。 Upasaṅkamīti 是指“我不知道神秘的长老的出生地点，我将询问释迦牟尼，并成为无所期待的状态”，于是以小孩的姿态走近。 Nādhigacchāmīti 是指我看不见。 Sokaparetassāti 是指被悲伤触动的。 Abhassathāti 是指落在脚底的。 第三章。
七年关联的解说
第四章的“七年”是指在菩提树下的六年，菩提后又一年。 Otārāpekkhoti 是指“如果我在释迦牟尼的身体门等处看到任何不应有的东西，我将指责他”，因此期待着开示。 Alabhamānoti 是指连车轮的影子也未曾见到。 所以说：
“七年我跟随佛陀，脚步相随；
我未能获得解脱，觉悟者的智慧高明。”（《增支部》448）
Upasaṅkamīti 是指“今天我将去见释迦牟尼”，于是走近。
Jhāyasīti 是指坐着冥想，沉思。 “财富是否能让人活着”，是指你是被百或千所征服。 “在村子里”是指“在村子里是否做了什么恶事，以至于无法面对他人而在森林中游荡？” Sakkhinti 是指友谊。
Palikhāyāti 是指挖掘。 Bhavalobhajappanti 是指被称为“生的渴望”的渴望。 Anāsavo jhāyāmīti 是指在无渴望的状态下，通过两个禅定而冥想。 Pamattabandhūti 是指与魔王相关。 因为在世间有些人是放纵的，他们是那些的亲属。
“如果你理解道路”，是指如果你明白了道路。 Apehīti 是指从痛苦中解脱。 Amaccudheyyanti 是指对死亡没有机会的涅槃。 Pāragāminoti 是指那些已经到达彼岸的人，他们也是到达彼岸的人。 那些将要到达彼岸的人，那些想要到达彼岸的人，他们也是到达彼岸的人。
Visūkāyikānīti 是指魔王的无常。 Visevitānīti 是指被对立所利用，“人们的生命短暂，昼夜交替”。 “人们的生命长久，不会交替”等等都是反面的理由。 Vipphanditānīti 是指在那时，看到大象、马、蛇等的景象。 Nibbejanīyāti 是指令人厌倦的。
在“随之而来”等等中，虽然有过去的言辞，但意义应当被理解为假设。 这就是说：就像看到柔软的岩石，想“我是否能在此找到柔软的地方，是否能获得乐趣”，于是他便走近，若他未能获得乐趣，便会像岩石那样离开，反之亦然，我也像那只乌鸦一样，因未能获得乐趣或安慰而离开释迦牟尼。 第四章。
魔王之母的解说

161. Pañcame abhāsitvāti ettha a-kāro nipātamattaṃ, bhāsitvāti attho. Abhāsayitvātipi pāṭho. Upasaṅkamiṃsūti ‘‘gopālakadārakaṃ viya daṇḍakena bhūmiṃ lekhaṃ datvā ativiya dummano hutvā nisinno. ‘Kinnu kho kāraṇa’nti? Pucchitvā, jānissāmā’’ti upasaṅkamiṃsu.

Socasīti cintesi. Āraññamiva kuñjaranti yathā araññato pesitagaṇikārahatthiniyo āraññakaṃ kuñjaraṃ itthikuttadassanena palobhetvā bandhitvā ānayanti, evaṃ ānayissāma. Māradheyyanti tebhūmakavaṭṭaṃ.

Upasaṅkamiṃsūti – ‘‘tumhe thokaṃ adhivāsetha, mayaṃ taṃ ānessāmā’’ti pitaraṃ samassāsetvā upasaṅkamiṃsu. Uccāvacāti nānāvidhā. Ekasataṃ ekasatanti ekekaṃ sataṃ sataṃ katvā. Kumārivaṇṇasatanti iminā nayena kumāriattabhāvānaṃ sataṃ.

Atthassapattiṃ hadayassa santinti, dvīhipi padehi arahattameva kathesi. Senanti kilesasenaṃ. Sā hi piyarūpasātarūpā nāma. Ekāhaṃ jhāyanti eko ahaṃ jhāyanto. Sukhamanubodhinti arahattasukhaṃ anubujjhiṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – piyarūpaṃ sātarūpaṃ senaṃ jinitvā ahaṃ eko jhāyanto ‘‘atthassa pattiṃ hadayassa santi’’nti saṅkhaṃ gataṃ arahattasukhaṃ anubujjhiṃ. Tasmā janena mittasanthavaṃ na karomi, teneva ca me kāraṇena kenaci saddhiṃ sakkhī na sampajjatīti.

Kathaṃvihārībahuloti katamena vihārena bahulaṃ viharanto. Aladdhāti alabhitvā. Yoti nipātamattaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – katamena jhānena bahulaṃ jhāyantaṃ taṃ puggalaṃ kāmasaññā alabhitvāva paribāhirā hontīti.

Passaddhakāyoti catutthajjhānena assāsapassāsakāyassa passaddhattā passaddhakāyo. Suvimuttacittoti arahattaphalavimuttiyā suṭṭhu vimuttacitto. Asaṅkharānoti tayo kammābhisaṅkhāre anabhisaṅkharonto. Anokoti anālayo. Aññāya dhammanti catusaccadhammaṃ jānitvā. Avitakkajhāyīti avitakkena catutthajjhānena jhāyanto. Na kuppatītiādīsu dosena na kuppati, rāgena na sarati, mohena na thīno. Imesu tīsu mūlakilesesu gahitesu diyaḍḍhakilesasahassaṃ gahitameva hoti. Paṭhamapadena vā byāpādanīvaraṇaṃ gahitaṃ, dutiyena kāmacchandanīvaraṇaṃ, tatiyena thinaṃ ādiṃ katvā sesanīvaraṇāni. Iti iminā nīvaraṇappahānena khīṇāsavaṃ dasseti.

Pañcoghatiṇṇoti pañcadvārikaṃ kilesoghaṃ tiṇṇo. Chaṭṭhanti manodvārikampi chaṭṭhaṃ kilesoghaṃ atari. Pañcoghaggahaṇena vā pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni , chaṭṭhaggahaṇena pañcuddhambhāgiyāni veditabbāni. Gaṇasaṅghacārīti gaṇe ca saṅghe ca caratīti satthā gaṇasaṅghacārī nāma. Addhā carissantīti aññepi saddhā bahujanā ekaṃsena carissanti. Ayanti ayaṃ satthā. Anokoti anālayo.

Acchejjanessatīti acchinditvā nayissati, maccurājassa hatthato acchinditvā nibbānapāraṃ nayissatīti vuttaṃ hoti. Nayamānānanti nayamānesu.

Selaṃva sirasūhacca, pātāle gādhamesathāti mahantaṃ kūṭāgārappamāṇaṃ silaṃ sīse ṭhapetvā pātāle patiṭṭhagavesanaṃ viya. Khāṇuṃva urasāsajjāti urasi khāṇuṃ paharitvā viya. Apethāti apagacchatha. Imasmiṃ ṭhāne saṅgītikārā ‘‘idamavocā’’ti desanaṃ niṭṭhapetvā daddallamānāti gāthaṃ āhaṃsu. Tattha daddallamānāti ativiya jalamānā sobhamānā. Āgañchunti āgatā. Panudīti nīhari. Tūlaṃ bhaṭṭhaṃva mālutoti yathā phalato bhaṭṭhaṃ simbalitūlaṃ vā poṭakitūlaṃ vā vāto panudati nīharati, evaṃ panudīti. Pañcamaṃ.

Tatiyo vaggo.

Iti sāratthappakāsiniyā

Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Mārasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Bhikkhunīsaṃyuttaṃ

1. Āḷavikāsuttavaṇṇanā



第五章的“说完”是指此处的否定词仅为语法形式，“说完”的意思。 “说过”也是一种表达。 “走近”是指“像牧童的孩子一样，因心情极为不快，坐着在地上，用棍子划着地面。‘究竟是什么原因？’问过后，我将知道。”于是走近。
“我在思考”是指我在思索。 “就像在森林中的大象”是指那些被森林中的妓女引诱而捕获的大象一样。 “我们将这样捕获。” “魔王的阴影”是指三种阴影的存在。
“走近”是指“你们稍微忍耐，我将带你们去。”于是父亲被说服后走近。 “高低”是指各种各样的。 “一百一百”是指每一个一百，一百个一百。 “少年色彩的一百”是指以此方式的少女的状态的一百。
“心中的成就”是指以两个词表达的阿罗汉果。 “军队”是指烦恼的军队。 “因为它是可爱的美丽的形象。” “我独自一人冥想”是指我独自一人冥想。 “我体验到了幸福”是指我体验到了阿罗汉的幸福。 这就是说：在可爱的美丽的形象的军队中，我独自冥想，思考“心中的成就”，因此体验到了阿罗汉的幸福。 所以我不与人交往，因此也没有与任何人有过深厚的关系。
“如何修行的多”是指以何种方式多多修行。 “未获得”是指未能获得。 “是”是语法形式。 这就是说：以何种禅定而多多冥想的人，因未能获得欲望的观念而被外界所包围。
“身心宁静”是指通过第四禅而获得安息，因而身心宁静。 “心灵解脱”是指因阿罗汉果的解脱而获得的非常解脱的心。 “不造作”是指不造作三种业的缘起。 “无所依”是指无依无靠。 “通过他法”是指知晓四圣谛的法。 “无思维的冥想”是指在无思维的第四禅中冥想。 “不会动摇”是指在这些根本烦恼中不会动摇，因欲望而不动摇，因无明而不懈怠。 在这三种根本烦恼中，若被掌握，便会如同一千个烦恼被掌握。 第一个词是指烦恼的障碍被掌握，第二个是指欲望的障碍被掌握，第三个是指懈怠等其他障碍。 因此，通过这种障碍的放下，显示出已断尽烦恼的人。
“五道的烦恼”是指通过五个感官的烦恼已经断尽。 “第六”是指通过意识的感官也断尽。 “通过掌握五个”是指五个感官的束缚，透过第六个的束缚应当被理解。 “众人行走”是指在群体和众人中行走，老师被称为众人行走。 “他确实会行走”是指其他信仰众人也会一起行走。 “这是老师”是指这是老师。 “无所依”是指无依无靠。
“切断”是指切断后将引导，意为从死神的手中切断，引导至涅槃的彼岸。 “被引导”是指被引导的状态。
“如山般”是指如同大山般的高大，像在地下的房屋一样，寻找巨大的山石。 “如同重压在胸口”是指像在胸口重压着。 “离开”是指离开。 在这个地方，唱诵者说：“我这样说。” 于是他们唱道：“像水一样流动，像水一样流动。” “他们来了”是指他们到达了。 “带走”是指带走。 “如同棉花般的轻柔”是指如同成熟的果实般轻柔，像那果实的棉花一样，轻轻地带走。 第五章。
第三卷。
以上是《相应部》注释中的魔王相应的解说已完成。
比丘尼相应
阿拉维卡解说

162. Bhikkhunīsaṃyuttassa paṭhame āḷavikāti āḷaviyaṃ jātā āḷavinagaratoyeva ca nikkhamma pabbajitā. Andhavananti kassapasammāsambuddhassa cetiye navakammatthāya dhanaṃ samādapetvā āgacchantassa yasodharassa nāma dhammabhāṇakassa ariyapuggalassa akkhīni uppāṭetvā tattheva akkhibhedappattehi pañcahi corasatehi nivutthattā tato paṭṭhāya ‘‘andhavana’’nti saṅkhaṃ gataṃ vanaṃ. Taṃ kira sāvatthito dakkhiṇapasse gāvutamatte hoti rājārakkhāya guttaṃ. Tattha pavivekakāmā bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gacchanti. Tasmā ayampi kāyavivekatthinī yena taṃ vanaṃ, tenupasaṅkami. Nissaraṇanti nibbānaṃ. Paññāyāti paccavekkhaṇañāṇena. Na tvaṃ jānāsi taṃ padanti tvaṃ etaṃ nibbānapadaṃ vā nibbānagāmimaggapadaṃ vā na jānāsi. Sattisūlūpamāti vinivijjhanatthena sattisūlasadisā. Khandhāsaṃ adhikuṭṭanāti khandhā tesaṃ adhikuṭṭanabhaṇḍikā. Paṭhamaṃ.

2. Somāsuttavaṇṇanā

163. Dutiye ṭhānanti arahattaṃ. Durabhisambhavanti duppasahaṃ. Dvaṅgulapaññāyāti parittapaññāya. Yasmā vā dvīhi aṅgulehi kappāsavaṭṭiṃ gahetvā suttaṃ kantanti, tasmā itthī ‘‘dvaṅgulapaññā’’ti vuccati. Ñāṇamhi vattamānamhīti phalasamāpattiñāṇe pavattamāne. Dhammaṃ vipassatoti catusaccadhammaṃ vipassantassa, pubbabhāge vā vipassanāya ārammaṇabhūtaṃ khandhapañcakameva. Kiñci vā pana aññasmīti aññaṃ vā kiñci ‘‘ahaṃ asmī’’ti taṇhāmānadiṭṭhivasena yassa siyā. Dutiyaṃ.

3. Kisāgotamīsuttavaṇṇanā



第五章的比丘尼相应的第一节是指那些出生于阿拉维（现代阿拉维地区）的人，从阿拉维城出发而出家。 “盲人林”是指在迦叶如来（佛陀）的寺庙中，供养新生的财富而前来的耶输陀罗（雅索达）名为法师的高贵人士，因其眼睛被挖去而被称为“盲人林”。 这个地方确实在舍卫城的南边，像牛群一样受到国王的保护。 在那里，渴望独处的比丘和比丘尼们前往。 因此，这位渴望身体独处的女性走向了那片森林。 “解脱”是指涅槃。 “显现”是指通过反思的智慧。 “你并不知道那是”是指你不知道这个涅槃的境界或通向涅槃的道路。 “如同七根针”是指为了刺穿而像七根针一样。 “聚集的聚合”是指这些聚合的聚集物。 第一章。
Somā经的解说
第二个地方是指阿罗汉果。 “难以理解”是指难以承受。 “两指的智慧”是指微小的智慧。 “因为用两根手指抓住草的圈子，女子被称为‘两指的智慧’。” “在智慧中运作”是指在果的禅定中运作。 “观察法”是指观察四圣谛的法，或是早期的观察成为了法的对象的五蕴。 “或是任何其他”是指任何其他的“我存在”，是指因渴望、我执、见解而存在的。 第二章。
基萨戈塔米经的解说

164. Tatiye kisāgotamīti appamaṃsalohitatāya kisā, gotamīti panassā nāmaṃ. Pubbe kira sāvatthiyaṃ ekasmiṃ kule asītikoṭidhanaṃ sabbaṃ aṅgārāva jātaṃ. Kuṭumbiko aṅgārajātāni anīharitvā – ‘‘avassaṃ koci puññavā bhavissati, tassa puññena puna pākatikaṃ bhavissatī’’ti suvaṇṇahiraññassa cāṭiyo pūretvā āpaṇe ṭhapetvā samīpe nisīdi. Athekā duggatakulassa dhītā – ‘‘aḍḍhamāsakaṃ gahetvā dārusākaṃ āharissāmī’’ti vīthiṃ gatā taṃ disvā kuṭumbikaṃ āha – ‘‘āpaṇe tāva dhanaṃ ettakaṃ, gehe kittakaṃ bhavissatī’’ti. Kiṃ disvā amma evaṃ kathesīti? Imaṃ hiraññasuvaṇṇanti. So ‘‘puññavatī esā bhavissatī’’ti tassā vasanaṭṭhānaṃ pucchitvā āpaṇe bhaṇḍaṃ paṭisāmetvā tassā mātāpitaro upasaṅkamitvā evamāha – ‘‘amhākaṃ gehe vayappatto dārako atthi, tassetaṃ dārikaṃ dethā’’ti. Kiṃ sāmi duggatehi saddhiṃ keḷiṃ karosīti? Mittasanthavo nāma duggatehipi saddhiṃ hoti, detha naṃ, kuṭumbasāminī bhavissatīti naṃ gahetvā gharaṃ ānesi. Sā saṃvāsamanvāya puttaṃ vijātā. Putto padasā āhiṇḍanakāle kālamakāsi. Sā duggatakule uppajjitvā mahākulaṃ gantvāpi ‘‘puttavināsaṃ pattāmhī’’ti uppannabalavasokā puttassa sarīrakiccaṃ vāretvā taṃ matakaḷevaraṃ ādāya nagare vippalapantī carati.

Ekadivasaṃ mahatiyā buddhavīthiyā dasabalassa santikaṃ gantvā – ‘‘puttassa me arogabhāvatthāya bhesajjaṃ detha bhagavā’’ti āha. Gaccha sāvatthiṃ āhiṇḍitvā yasmiṃ gehe matapubbo natthi, tato siddhatthakaṃ āhara, puttassa te bhesajjaṃ bhavissatīti. Sā nagaraṃ pavisitvā dhuragehato paṭṭhāya bhagavatā vuttanayena gantvā siddhatthakaṃ yācantī ghare ghare, ‘‘kuto tvaṃ evarūpaṃ gharaṃ passissasī’’ti vuttā katipayāni gehāni āhiṇḍitvā – ‘‘sabbesampi kirāyaṃ dhammatā, na mayhaṃ puttassevā’’ti sālāyaṃ chavaṃ chaḍḍetvā pabbajjaṃ yāci. Satthā ‘‘imaṃ pabbājetū’’ti bhikkhuniupassayaṃ pesesi. Sā khuraggeyeva arahattaṃ pāpuṇi. Imaṃ theriṃ sandhāya ‘‘atha kho kisāgotamī’’ti vuttaṃ.

Ekamāsīti ekā āsi. Rudammukhīti rudamānamukhī viya. Accantaṃ mataputtāmhīti ettha antaṃ atītaṃ accantaṃ, bhāvanapuṃsakametaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā puttamaraṇaṃ antaṃ atītaṃ hoti, evaṃ mataputtā ahaṃ, idāni mama puna puttamaraṇaṃ nāma natthi. Purisā etadantikāti purisāpi me etadantikāva . Yo me puttamaraṇassa anto, purisānampi me esevanto, abhabbā ahaṃ idāni purisaṃ gavesitunti. Sabbattha vihatā nandīti sabbesu khandhāyatanadhātubhavayonigatiṭhitinivāsesu mama taṇhānandī vihatā. Tamokkhandhoti avijjākkhandho. Padālitoti ñāṇena bhinno. Tatiyaṃ.

4. Vijayāsuttavaṇṇanā

165. Catutthe pañcaṅgikenāti ātataṃ vitataṃ ātatavitataṃ ghanaṃ susiranti evaṃ pañcaṅgasamannāgatena. Niyyātayāmi tuyhevāti sabbe tuyhaṃyeva demi. Nāhaṃ tenatthikāti nāhaṃ tena atthikā. Pūtikāyenāti suvaṇṇavaṇṇopi kāyo niccaṃ uggharitapaggharitaṭṭhena pūtikāyova, tasmā evamāha. Bhindanenāti bhijjanasabhāvena. Pabhaṅgunāti cuṇṇavicuṇṇaṃ āpajjanadhammena. Aṭṭīyāmīti aṭṭā pīḷitā homi. Harāyāmīti lajjāmi. Santā samāpattīti aṭṭhavidhā lokiyasamāpatti ārammaṇasantatāya aṅgasantatāya ca santāti vuttā. Sabbatthāti sabbesu rūpārūpabhavesu, tesaṃ dvinnaṃ bhavānaṃ gahitattā gahite kāmabhave aṭṭhasu ca samāpattīsūti etesu sabbesu ṭhānesu mayhaṃ avijjātamo vihatoti vadati. Catutthaṃ.

5. Uppalavaṇṇāsuttavaṇṇanā



第三章的基萨戈塔米是指因其微小的红色而显得瘦弱，戈塔米是她的名字。 之前在舍卫城的一个家族中，曾有八十亿财富，全部如同炭火般燃烧。 家族的主人将这些炭火未曾带走，便说：“必定会有某个有福之人，因此因他的福报再次显现。”于是将黄金和白银的货物装满后，坐在附近。 这时，有一个贫穷家庭的女儿，想着“我将带着半个月的粮食去取木柴”，看到她便对家族的主人说：“商店里有这么多财富，家里又会有多少呢？” “你看到什么，母亲，竟如此说？” “这是黄金和白银。” 他便问：“这位有福的女子将会是什么样？”于是他在商店里检查货物，走近她的父母并说：“我们家有一个长大了的儿子，请把这个女孩给他。” “你和贫穷者玩什么游戏？” “朋友的关系即使是贫穷者也存在，给她吧，家族的主人会成为她的。”于是他带着她回家。 她在共同生活中生下了儿子。 儿子在玩耍时去世。 她出生于贫穷的家庭，虽去往富裕的家庭，却因“我失去了儿子”而感到强烈的悲伤，放弃了儿子的尸体，在城中游荡。
有一天，她来到伟大的佛道，见到十力佛，便说：“为了我儿子的健康，请给我药。” “去舍卫城，寻找没有死去的地方，从那里取出药，给你儿子。” 她进入城市，从大门开始，按照佛陀所说的方式去寻找药，走过几家，便说：“你将看到这样的家。” 她走过几家，便说：“所有人都如此，我的儿子却不是。”于是她在大厅中放弃了，请求出家。 师父说：“让她出家。”她便在马蹄下达到了阿罗汉果。 这位长老被称为“基萨戈塔米”。
“一个月”是指只有一个月。 “哭泣的面孔”是指如同哭泣的面孔。 “极度失去的儿子”是指此处的“极度”是过去的，指的是失去的儿子。 这就是说：如同儿子的死亡是过去的，我失去的儿子，现在我再也没有儿子了。 “人们也是这样的”是指人们对我也是如此。 “谁在我儿子的死亡中，亦是人们在我身边。” 我如今无法寻找人。 “在所有地方都被击败”是指在所有的五蕴、感官、元素、存在、流转中，我的渴望与快乐被击败。 “无明的聚合”是指无明的聚合。 “被打破”是指以智慧而被破除。 第三章。
胜利经的解说
第四章的“五根”是指极其广泛、密集而又轻盈的五根。 “我将给予你们”是指“我将全部给予你们”。 “我不在那方面”是指“我不在那方面”。 “臭身体”是指即使是金色的身体，因常常被抬起而显得如同臭身体，因此如此说。 “被打破”是指如同破碎的状态。 “被粉碎”是指如同粉末般的破碎。 “被压迫”是指被压迫。 “被羞辱”是指感到羞愧。 “安稳的禅定”是指八种世俗的禅定，因其对象的连续性而被称为安稳。 “在所有地方”是指在所有的色和无色的存在中，因这两种存在的把握而被把握的欲望的存在和八种禅定中，因此在这些所有的地方中，我的无明根本被击败。 第四章。
莲华色经的解说

166. Pañcame supupphitagganti aggato paṭṭhāya suṭṭhu pupphitaṃ sālarukkhaṃ. Na catthi te dutiyā vaṇṇadhātūti tava vaṇṇadhātusadisā dutiyā vaṇṇadhātu natthi, tayā sadisā aññā bhikkhunī natthīti vadati. Idhāgatā tādisikā bhaveyyunti yathā tvaṃ idhāgatā kiñci santhavaṃ vā sinehaṃ vā na labhasi, evamevaṃ tepi tayāva sadisā bhaveyyuṃ. Pakhumantarikāyanti dvinnaṃ akkhīnaṃ majjhe nāsavaṃsepi tiṭṭhantiṃ maṃ na passasi. Vasībhūtamhīti vasībhūtā asmi. Pañcamaṃ.

6. Cālāsuttavaṇṇanā

167. Chaṭṭhe ko nu taṃ idamādapayīti ko nu mandabuddhi bālo taṃ evaṃ gāhāpesi? Pariklesanti aññampi nānappakāraṃ upaddavaṃ. Idāni yaṃ māro āha – ‘‘ko nu taṃ idamādapayī’’ti, taṃ maddantī – ‘‘na maṃ andhabālo ādapesi, loke pana aggapuggalo satthā dhammaṃ desesī’’ti dassetuṃ, buddhotiādimāha. Tattha sacce nivesayīti paramatthasacce nibbāne nivesesi. Nirodhaṃ appajānantāti nirodhasaccaṃ ajānantā. Chaṭṭhaṃ.

7. Upacālāsuttavaṇṇanā

168. Sattame enti māravasaṃ punāti punappunaṃ maraṇamārakilesamāradevaputtamārānaṃ vasaṃ āgacchanti. Padhūpitoti santāpito. Agati yattha mārassāti yattha tuyhaṃ mārassa agati. Tatthāti tasmiṃ nibbāne. Sattamaṃ.

8. Sīsupacālāsuttavaṇṇanā

169. Aṭṭhame samaṇī viya dissasīti samaṇisadisā dissasi. Kimiva carasi momūhāti kiṃ kāraṇā momūhā viya carasi? Ito bahiddhāti imamhā sāsanā bahi. Pāsaṃ ḍentīti pāsaṇḍā, sattānaṃ cittesu diṭṭhipāsaṃ khipantīti attho. Sāsanaṃ pana pāse moceti, tasmā pāsaṇḍoti na vuccati, ito bahiddhāyeva pāsaṇḍā honti. Pasīdantīti saṃsīdanti lagganti.

Idāni ‘‘kaṃ nu uddissa muṇḍāsī’’ti pañhaṃ kathentī atthi sakyakule jātotiādimāha. Tattha sabbābhibhūti sabbāni khandhāyatanadhātubhavayonigatiādīni abhibhavitvā ṭhito. Maraṇamārādayo nudi nīharīti māranudo. Sabbatthamaparājitoti sabbesu rāgādīsu vā mārayuddhe vā ajito. Sabbattha muttoti sabbesu khandhādīsu mutto. Asitoti taṇhādiṭṭhinissayena anissito. Sabbakammakkhayaṃ pattoti sabbakammakkhayasaṅkhātaṃ arahattaṃ patto. Upadhisaṅkhayeti upadhisaṅkhayasaṅkhāte nibbāne ārammaṇato vimutto. Aṭṭhamaṃ.

9. Selāsuttavaṇṇanā

170. Navame kenidaṃ pakatanti kena idaṃ kataṃ. Bimbanti attabhāvaṃ sandhāya vadati. Aghanti dukkhapatiṭṭhānattā attabhāvameva vadati. Hetubhaṅgāti hetunirodhena paccayavekallena. Navamaṃ.

10. Vajirāsuttavaṇṇanā

171. Dasame nayidha sattupalabbhatīti imasmiṃ suddhasaṅkhārapuñje paramatthato satto nāma na upalabbhati. Khandhesu santesūti pañcasu khandhesu vijjamānesu tena tenākārena vavatthitesu. Sammutīti sattoti samaññāmattameva hoti. Dukkhanti pañcakkhandhadukkhaṃ. Nāññatra dukkhāti ṭhapetvā dukkhaṃ añño neva sambhoti na nirujjhatīti. Dasamaṃ.

Iti sāratthappakāsiniyā

Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Bhikkhunīsaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Brahmasaṃyuttaṃ

1. Paṭhamavaggo

1. Brahmāyācanasuttavaṇṇanā



第五章的“花开得好”是指从顶端开始盛开得非常好的沙罗树。 “没有第二种色彩元素”是指没有与你的色彩元素相似的第二种色彩元素，因而说没有与之相似的其他比丘。 “来到这里的那样”是指你来到这里后，任何亲密关系或亲情都无法获得，因此她们也应当与你相似。 “在空中飞翔”是指在两只眼睛之间的中间，虽在无根处却不见到我。 “我已被驯服”是指我已被驯服。 第五章。
颤动经的解说
第六章的“谁能把它引导”是指谁能如此愚蠢地引导它？ “困扰”是指其他各种形式的困扰。 现在魔王所说的“谁能把它引导”是指她反驳道：“盲目的人并没有引导我，但在世间确实有最杰出的人，老师讲述法。” 这里所说的“真实的安住”是指在究竟的真实中安住于涅槃。 “不知灭尽”是指不知灭尽的真实。 第六章。
近颤动经的解说
第七章的“众生们反复回到魔的控制”是指众生们一次又一次地受到死亡、烦恼和魔王的束缚。 “被困扰”是指被焚烧。 “没有去处的地方”是指你无处可去的魔王。 “在那里”是指在涅槃中。 第七章。
带头颤动经的解说
第八章的“像修行者一样显现”是指显现得像修行者一样。 “你为何像愚人般游荡”是指你为何像愚人般游荡？ “远离此处”是指在这个教法之外。 “被束缚”是指被信仰所束缚，意味着将信仰的束缚抛在众生的心中。 但教法则解放了束缚，因此不称为信仰，只有在这个教法之外的才称为信仰。 “信心”是指信心的状态。
现在“为了什么而剃发”是指有一个从释迦族出生的人。 “在所有方面”是指在所有的五蕴、感官、元素、存在等中，已超越了所有的束缚。 “死亡的魔王”是指死亡的魔王。 “在所有方面未被打败”是指在所有的欲望等中未被打败。 “在所有方面解脱”是指在所有的五蕴等中已解脱。 “无所依”是指因渴望和见解而无所依。 “已获得一切业的灭尽”是指已获得称为阿罗汉的灭尽。 “在涅槃的境界中解脱”是指在涅槃的境界中解脱。 第八章。
山经的解说
第九章的“这是什么样的自然”是指这是什么样的自然。 “形象”是指身体的存在。 “痛苦”是指因痛苦而存在的身体。 “因缘破灭”是指因缘的消失。 第九章。
金刚经的解说
第十章的“在这里没有存在的众生”是指在这个纯净的因缘聚集中，究竟的众生是无法被发现的。 “在五蕴的存在中”是指在五蕴的存在中存在的。 “被称为众生”是指仅仅被称为众生。 “痛苦”是指五蕴的痛苦。 “除了痛苦之外”是指除了痛苦之外，其他没有生起或消失。 第十章。
以上是《相应部》注释中的比丘尼相应的解说已完成。
天神相应
第一节天神乞求经的解说

172. Brahmasaṃyuttassa paṭhame parivitakko udapādīti sabbabuddhānaṃ āciṇṇasamāciṇṇo ayaṃ cetaso vitakko udapādi. Kadā udapādīti? Buddhabhūtassa aṭṭhame sattāhe rājāyatanamūle sakkena devānamindena ābhataṃ dantakaṭṭhañca osadhaharītakañca khāditvā mukhaṃ dhovitvā catūhi lokapālehi upanīte paccagghe selamayapatte tapussabhallikānaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā puna paccāgantvā ajapālanigrodhe nisinnamattassa.

Adhigatoti paṭividdho. Dhammoti catusaccadhammo. Gambhīroti uttānapaṭikkhepavacanametaṃ. Duddasoti gambhīrattāva duddaso dukkhena daṭṭhabbo, na sakkā sukhena daṭṭhuṃ. Duddasattāva duranubodho dukkhena avabujjhitabbo, na sakkā sukhena avabujjhituṃ. Santoti nibbuto. Paṇītoti atappako. Idaṃ dvayaṃ lokuttarameva sandhāya vuttaṃ. Atakkāvacaroti takkena avacaritabbo ogāhitabbo na hoti, ñāṇeneva avacaritabbo. Nipuṇoti saṇho. Paṇḍitavedanīyoti sammāpaṭipadaṃ paṭipannehi paṇḍitehi veditabbo. Ālayarāmāti sattā pañcasu kāmaguṇesu allīyanti, tasmā te ālayāti vuccanti. Aṭṭhasatataṇhāvicaritāni vā allīyanti, tasmāpi ālayāti vuccanti. Tehi ālayehi ramantīti ālayarāmā. Ālayesu ratāti ālayaratā. Ālayesu suṭṭhu muditāti ālayasammuditā. Yatheva hi susajjitaṃ pupphaphalabharitarukkhādisampannaṃ uyyānaṃ paviṭṭho rājā tāya tāya sampattiyā ramati, sammudito āmoditapamodito hoti, na ukkaṇṭhati, sāyampi nikkhamituṃ na icchati, evamimehipi kāmālayataṇhālayehi sattā ramanti, saṃsāravaṭṭe sammuditā anukkaṇṭhitā vasanti. Tena tesaṃ bhagavā duvidhaṃ ālayaṃ uyyānabhūmiṃ viya dassento ‘‘ālayarāmā’’tiādimāha.

Tattha yadidanti nipāto, tassa ṭhānaṃ sandhāya ‘‘yaṃ ida’’nti, paṭiccasamuppādaṃ sandhāya ‘‘yo aya’’nti evamattho daṭṭhabbo. Idappaccayatāpaṭiccasamuppādoti imesaṃ paccayā idappaccayā, idappaccayā eva idappaccayatā, idappaccayatā ca sā paṭiccasamuppādo cāti idappaccayatāpaṭiccasamuppādo. Saṅkhārādipaccayānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Sabbasaṅkhārasamathotiādi sabbaṃ nibbānameva. Yasmā hi taṃ āgamma sabbasaṅkhāravipphanditāni samanti, vūpasammanti, tasmā sabbasaṅkhārasamathoti vuccati. Yasmā ca taṃ āgamma sabbe upadhayo paṭinissaṭṭhā honti, sabbā taṇhā khīyanti, sabbe kilesarāgā virajjanti, sabbaṃ dukkhaṃ nirujjhati, tasmā sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodhoti vuccati. Yā panesā taṇhā bhavena bhavaṃ, phalena vā saddhiṃ kammaṃ vinati saṃsibbatīti katvā vānanti vuccati, tato nikkhantaṃ vānatoti nibbānaṃ. So mamassa kilamathoti yā ajānantānaṃ desanā nāma, so mama kilamatho assa, sā mama vihesā assāti attho. Kāyakilamatho ceva kāyavihesā ca assāti vuttaṃ hoti. Citte pana ubhayampetaṃ buddhānaṃ natthi. Apissūti anubrūhanatthe nipāto. So ‘‘na kevalaṃ ayaṃ parivitakko udapādi, imāpi gāthā paṭibhaṃsū’’ti dīpeti. Anacchariyāti anuacchariyā. Paṭibhaṃsūti paṭibhānasaṅkhātassa ñāṇassa gocarā ahesuṃ, parivitakkayitabbataṃ pāpuṇiṃsu.

Kicchenāti dukkhena, na dukkhāya paṭipadāya. Buddhānaṃ hi cattāropi maggā sukhapaṭipadāva honti. Pāramīpūraṇakāle pana sarāgasadosasamohasseva sato āgatāgatānaṃ yācakānaṃ alaṅkatapaṭiyattaṃ sīsaṃ kantitvā galalohitaṃ nīharitvā suañjitāni akkhīni uppāṭetvā kulavaṃsappadīpaṃ puttaṃ manāpacāriniṃ bhariyanti evamādīni dentassa aññāni ca khantivādisadisesu attabhāvesu chejjabhejjādīni pāpuṇantassa āgamanīyapaṭipadaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Halanti ettha ha-kāro nipātamatto, alanti attho. Pakāsitunti desituṃ, evaṃ kicchena adhigatassa alaṃ desituṃ pariyattaṃ desituṃ. Ko attho desitenāti vuttaṃ hoti? Rāgadosaparetehīti rāgadosaphuṭṭhehi rāgadosānugatehi vā.


第一个章节的天神相应的“思维涌现”是指所有的佛陀所经历的、心中涌现的思维。 “何时涌现”是指在佛陀成道的第八天，国王的居所，天帝释与大象、药草、食物等供养后，洗净面孔，被四位护世天王引导而归，去到石头制成的托钵中，享用塔布萨和巴利卡的乞食后，再次回到阿耶波兰尼格罗树下坐下。
“已获得”是指已完全领悟。 “法”是指四圣谛的法。 “深奥”是指深邃而难以理解。 “难以看见”是指因其深邃而难以看见，因痛苦而被看见，无法轻松地看见。 “难以理解的众生”是指因痛苦而难以被理解，无法轻松地被理解。 “安宁”是指已解脱。 “高贵”是指极其珍贵。 这两者是指超越世俗。 “无法用思维所测量”是指无法用思维来界定，只有用智慧才能界定。 “精妙”是指深厚的。 “智慧可知”是指对正确道路的修行者所能理解的。 “依赖的众生”是指众生依赖于五种感官的享乐，因此被称为“依赖”。 “八十种渴望的流转”也被称为依赖。 这些依赖的众生们在依赖中快乐，因而称为“依赖的快乐”。 “在依赖中安住”是指在依赖中安住。 “在依赖中非常愉快”是指在依赖中非常快乐。 就像国王进入装满花果的园林而享受时，因各种财富而愉悦，不会厌倦，甚至不想离开，众生们也因对感官的渴望而愉悦，安住于轮回中，愉快而不厌倦。 因此，佛陀以双重的依赖作为比喻，讲述“依赖的快乐”。
“那是指”是指“那是指”的地方，意指“因缘所生法”。 “此因缘的因缘所生法”是指在这些因缘中，因缘所生法。 “因缘所生法”是指因缘所生的法。 “因缘法”的定义是指因缘法的定义。 “所有的因缘法”是指所有的涅槃。 因为通过它，所有的因缘法的振动得以平息，安宁，因此称为“所有因缘法的平息”。 由于通过它，所有的聚合得以解脱，所有的渴望消失，所有的烦恼根源被消除，所有的痛苦被止息，因此称为“所有聚合的解脱、渴望的消失、涅槃”。 那种渴望因缘而生，因果而生，因此称为“涅槃”。 “这是我的痛苦”是指那些无知者的教导，意思是“这是我的痛苦，我的烦恼”，即指身体的痛苦和烦恼。 但在心中，两者皆无。 “也即是”是指以此为依据。 “不仅仅是思维涌现，亦有这些诗句的流露”是指显现。 “不可思议”是指非常不可思议。 “流露”是指流露的智慧的领域，达到思维的境界。
“因缘”是指痛苦，非痛苦的修行。 佛陀的四条道路确实是快乐的修行。 但在圆满的时刻，因渴望、愚痴、迷惑而来的人们，因其装饰而被引导，失去血液的眼睛被挖去，家族的光辉子孙被引导，给予这些人其他的宽容等，因而在所说的道路上被引导。 “震动”是指此处的“哈”字是音节，意为“无”。 “显现”是指教导，因而在艰难的情况下显现。 “什么意义在于教导”是指在教导中说的意义。 “因渴望、愚痴而被触动”是指因渴望、愚痴而被触动或跟随。


Paṭisotagāminti niccādīnaṃ paṭisotaṃ, ‘‘aniccaṃ dukkhamanattā asubha’’nti evaṃ gataṃ catusaccadhammaṃ. Rāgarattāti kāmarāgena bhavarāgena diṭṭhirāgena ca rattā. Na dakkhantīti aniccaṃ dukkhamanattā asubhanti iminā sabhāvena na passissanti , te apassante ko sakkhissati evaṃ gāhāpetuṃ. Tamokhandhena āvuṭāti avijjārāsinā ajjhotthaṭā.

Appossukkatāyāti nirussukkabhāvena, adesetukāmatāyāti attho. Kasmā panassa evaṃ cittaṃ nami? Nanu esa mutto mocessāmi, tiṇṇo tāressāmi –

‘‘Kiṃ me aññātavesena, dhammaṃ sacchikatenidha;

Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, tārayissaṃ sadevaka’’nti. (bu. vaṃ. 

“回归之地”是指永恒等的回归，“无常、苦、无我、不净”即是如此所指的四圣谛法。 “被欲望所染”是指因欲望、世间的执着、见解的执着而染污。 “无法看见”是指因无常、苦、无我、不净而无法以此本质来观察，因他们不见，谁能使他们接受这样的教导呢？ “被无明所覆盖”是指被无明的根源所遮蔽。
“因小而动”是指因无欲而动，“因想要表达而动”是指此义。 “为何他的心如此动摇”？难道他是解脱的，我将使他解脱，我将使他渡过——
“我与他无所知，法已证得于此；
获得了无所不知，我将救度他与天人。”
provided by EasyChat

2.56) –

Patthanaṃ katvā pāramiyo pūretvā sabbaññutaṃ pattoti? Saccametaṃ, tadevaṃ paccavekkhaṇānubhāvena panassa evaṃ cittaṃ nami. Tassa hi sabbaññutaṃ patvā sattānaṃ kilesagahanataṃ, dhammassa ca gambhīrataṃ paccavekkhantassa sattānaṃ kilesagahanatā ca dhammagambhīratā ca sabbākārena pākaṭā jātā. Athassa – ‘‘ime sattā kañjiyapuṇṇā lābu viya, takkabharitā cāṭi viya, vasātelapītapilotikā viya, añjanamakkhitahattho viya ca kilesabharitā atisaṃkiliṭṭhā rāgarattā dosaduṭṭhā mohamūḷhā, te kiṃ nāma paṭivijjhissantī’’ti? Cintayato kilesagahanapaccavekkhaṇānubhāvenāpi evaṃ cittaṃ nami.

‘‘Ayañca dhammo pathavīsandhārakaudakakkhandho viya gambhīro, pabbatena paṭicchādetvā ṭhapito sāsapo viya duddaso, satadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭipaṭipādanaṃ viya duranubodho. Nanu mayā hi imaṃ dhammaṃ paṭivijjhituṃ vāyamantena adinnaṃ dānaṃ nāma natthi, arakkhitaṃ sīlaṃ nāma natthi, aparipūritā kāci pāramī nāma natthi, tassa me nirussāhaṃ viya mārabalaṃ vidhamantassāpi pathavī na kampittha, paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussarantassāpi na kampittha, majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhentassāpi na kampittha, pacchimayāme pana paṭiccasamuppādaṃ paṭivijjhantasseva me dasasahassilokadhātu kampittha. Iti mādisenāpi tikkhañāṇena kicchenevāyaṃ dhammo paṭividdho. Taṃ lokiyamahājanā kathaṃ paṭivijjhissantī’’ti? Dhammagambhīrapaccavekkhaṇānubhāvenāpi evaṃ cittaṃ namīti veditabbaṃ.

Apica brahmunā yācite desetukāmatāyapissa evaṃ cittaṃ nami. Jānāti hi bhagavā – ‘‘mama appossukkatāya citte namamāne maṃ mahābrahmā dhammadesanaṃ yācissati, ime ca sattā brahmagarukā. Te ‘satthā kira dhammaṃ na desetukāmo ahosi. Atha naṃ mahābrahmā yācitvā desāpesi. Santo vata bho dhammo, paṇīto vata bho dhammo’ti maññamānā sussūsissantī’’ti. Idampissa kāraṇaṃ paṭicca appossukkatāya cittaṃ nami, no dhammadesanāyāti veditabbaṃ.

Sahampatissāti so kira kassapassa bhagavato sāsane sahako nāma thero paṭhamajjhānaṃ nibbattetvā paṭhamajjhānabhūmiyaṃ kappāyukabrahmā hutvā nibbatto. Tatra naṃ ‘‘sahampatibrahmā’’ti paṭisañjānanti. Taṃ sandhāyāha ‘‘brahmuno sahampatissā’’ti. Nassati vata bhoti so kira imaṃ saddaṃ tathā nicchāresi, yathā dasasahassilokadhātubrahmāno sutvā sabbe sannipatiṃsu. Yatra hi nāmāti yasmiṃ nāma loke. Purato pāturahosīti tehi dasahi brahmasahassehi saddhiṃ pāturahosi. Apparajakkhajātikāti paññāmaye akkhimhi appaṃ parittaṃ rāgadosamoharajaṃ etesaṃ evaṃsabhāvāti apparajakkhajātikā. Assavanatāti assavanatāya. Bhavissantīti purimabuddhesu dasapuññakiriyavasena katādhikārā paripākagatā padumāni viya sūriyarasmisamphassaṃ, dhammadesanaṃyeva ākaṅkhamānā catuppadikagāthāvasāne ariyabhūmiṃ okkamanārahā na eko, na dve, anekasatasahassā dhammassa aññātāro bhavissantīti dasseti.

Pāturahosīti pātubhavi. Samalehi cintitoti samalehi chahi satthārehi cintito. Te hi puretaraṃ uppajjitvā sakalajambudīpe kaṇṭake pattharamānā viya, visaṃ siñcamānā viya ca samalaṃ micchādiṭṭhidhammaṃ desayiṃsu. Apāpuretanti vivaraṃ etaṃ. Amatassa dvāranti amatassa nibbānassa dvārabhūtaṃ ariyamaggaṃ. Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhanti ime sattā rāgādimalānaṃ abhāvato vimalena sammāsambuddhena anubuddhaṃ catusaccadhammaṃ suṇantu tāva bhagavāti yācati.


2.56) – “通过努力积累布施，圆满修行，获得无上智慧吗？”这是真的，因此通过反思的体验，心中如此动摇。 因为他获得了无上智慧后，众生的烦恼的束缚、法的深奥在反思中显现出来，众生的烦恼的束缚和法的深奥都以各种方式显现出来。 然后他思考：“这些众生如同满载的水桶，像被重物压迫的树枝，像被覆盖的黄土，像涂抹了黑色的手一样，因烦恼而极其污浊，因欲望而染污，因愤怒而愚痴，他们究竟能否觉悟呢？”思考着，因烦恼的束缚在反思中，心中如是动摇。
“这法如同支撑大地的水，深邃得如同被山脉遮蔽而难以看见，若分成百段的草木之根，难以理解。难道我在努力理解这法时，不曾有过不贪的布施、未曾有过未保护的戒律、未曾有过未圆满的布施吗？因此我如同无所畏惧的地面，虽被魔王的力量所摧毁，仍不动摇；在初时回忆过去的生死中，亦不动摇；在中时清净天眼时，亦不动摇；而在后时思考因缘法时，十千个世界也会动摇。如此这般，凭借敏锐的智慧，艰难地理解了这法。那世俗的众生又如何能理解呢？”因此在法的深奥反思中，心中如此动摇。
此外，因天神的请求而希望教导，所以心中如此动摇。 佛陀知道：“因我无欲的心而动摇，伟大的天神会请求我讲法，而这些众生则是天神所重视的。他们会想‘老师似乎不愿意讲法’。然后伟大的天神请求他讲法。‘确实，法是高贵的，法是珍贵的’”这样的想法。 这是因无欲的心而动摇的原因，非因讲法而动摇。
“与天神一起”是指他是释迦牟尼佛的教法中的一位弟子，初禅中的天神，生为长寿的天神。在那里，他们称他为“与天神同在”。 这句话的意思是“与天神同在”。 他似乎发出这样的声音，使得十千个天神聚集在一起。 “在何处”是指在这个世界中。 “在前方显现”是指与十个天神一起显现。 “少量的天神”是指在智慧的眼中，微小的、微弱的，因欲望、愚痴而生的，因而称为“少量的天神”。 “如雨般降临”是指如同雨水般降临。 “将会有”是指在过去的佛陀中，由于十种善行而成就的，成熟的如同日光的接触，期待着讲法的，因而在四句偈的结束时，能够进入圣地的，不是一个，也不是两个，而是成千上万的众生将会觉悟法。
“显现”是指显现。 “被同样思考”是指被六位老师所思考。 他们在最初显现时，如同在整个印度的荆棘中，像在雨中浇灌着，讲述了错误的见解法。 “未被填满”是指开口。 “无为的门”是指涅槃的门，成为圣道。 “听法”是指这些众生因无欲的清净，听闻由正觉者所传的四圣谛法。 他们请求：“愿您听法。”


Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhitoti selamaye ekagghane pabbatamuddhani yathāṭhitova. Na hi tassa ṭhitassa dassanatthaṃ gīvukkhipanapasāraṇādikiccaṃ atthi. Tathūpamanti tappaṭibhāgaṃ selapabbatūpamaṃ. Ayaṃ panettha saṅkhepattho – yathā selapabbatamuddhani ṭhitova cakkhumā puriso samantato janataṃ passeyya , tathā tvampi sumedha sundarapañña sabbaññutañāṇena samantacakkhu bhagavā dhammamayaṃ pāsādamāruyha sayaṃ apetasoko sokāvatiṇṇaṃ jātijarābhibhūtaṃ janataṃ avekkhassu upadhāraya upaparikkha. Ayaṃ panettha adhippāyo – yathā hi pabbatapāde samantā mahantaṃ khettaṃ katvā, tattha kedārapāḷīsu kuṭikāyo katvā rattiṃ aggiṃ jāleyyuṃ, caturaṅgasamannāgatañca andhakāraṃ assa, atha tassa pabbatassa matthake ṭhatvā cakkhumato purisassa bhūmiṃ olokayato neva khettaṃ na kedārapāḷiyo na kuṭiyo na tattha sayitamanussā paññāyeyyuṃ. Kuṭikāsu pana aggijālāmattakameva paññāyeyya, evaṃ dhammapāsādaṃ āruyha sattanikāyaṃ olokayato tathāgatassa ye te akatakalyāṇā sattā, te ekavihāre dakkhiṇajāṇupasse nisinnāpi buddhacakkhussa āpāthaṃ nāgacchanti, rattiṃ khittā sarā viya honti. Ye pana katakalyāṇā veneyyapuggalā, te evassa dūrepi ṭhitā āpāthaṃ āgacchanti so aggi viya himavantapabbato viya ca. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Dūre santo pakāsenti, himavantova pabbato;

Asantettha na dissanti, rattiṃ khittā yathā sarā’’ti. (dha. pa. 304);

Ajjhesananti yācanaṃ. Buddhacakkhunāti indriyaparopariyattañāṇena ca āsayānusayañāṇena ca. Imesaṃ hi dvinnaṃ ñāṇānaṃ ‘‘buddhacakkhū’’ti nāmaṃ, sabbaññutaññāṇassa ‘‘samantacakkhū’’ti, tiṇṇaṃ maggañāṇānaṃ ‘‘dhammacakkhū’’ti. Apparajakkhetiādīsu yesaṃ vuttanayeneva paññācakkhumhi rāgādirajaṃ appaṃ, te apparajakkhā. Yesaṃ taṃ mahantaṃ, te mahārajakkhā. Yesaṃ saddhādīni indriyāni tikkhāni, te tikkhindriyā. Yesaṃ tāni mudūni, te mudindriyā. Yesaṃ teyeva saddhādayo ākārā sundarā, te svākārā. Ye kathitakāraṇaṃ sallakkhenti, sukhena sakkā honti viññāpetuṃ, te suviññāpayā. Ye paralokañceva vajjañca bhayato passanti, te paralokavajjabhayadassāvino nāma.

Ayaṃ panettha pāḷi – ‘‘saddho puggalo apparajakkho, assaddho puggalo mahārajakkho. Āraddhavīriyo, kusīto. Upaṭṭhitassati, muṭṭhassati. Samāhito , asamāhito. Paññavā, duppañño puggalo mahārajakkho. Tathā saddho puggalo tikkhindriyo…pe… paññavā puggalo paralokavajjabhayadassāvī, duppañño puggalo na paralokavajjabhayadassāvī. Lokoti khandhaloko, āyatanaloko, dhātuloko, sampattibhavaloko, sampattisambhavaloko, vipattibhavaloko, vipattisambhavaloko. Eko loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. Dve lokā nāmañca rūpañca. Tayo lokā tisso vedanā. Cattāro lokā cattāro āhārā. Pañca lokā pañcupādānakkhandhā. Cha lokā cha ajjhattikāni āyatanāni. Satta lokā satta viññāṇaṭṭhitiyo. Aṭṭha lokā aṭṭha lokadhammā. Nava lokā nava sattāvāsā. Dasa lokā dasāyatanāni. Dvādasa lokā dvādasāyatanāni. Aṭṭhārasa lokā aṭṭhārasa dhātuyo. Vajjanti sabbe kilesā vajjā, sabbe duccaritā vajjā, sabbe abhisaṅkhārā vajjā, sabbe bhavagāmikammā vajjā, iti imasmiñca loke imasmiñca vajje tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti, seyyathāpi ukkhittāsike vadhake. Imehi paññāsāya ākārehi imāni pañcindriyāni jānāti passati aññāsi paṭivijjhi. Idaṃ tathāgatassa indriyaparopariyatte ñāṇa’’nti (paṭi. ma. 

“如同山巅的岩石”是指在山顶上稳固的岩石，正如山巅上稳固的岩石一样。 对于那些稳固的事物，没有必要进行抬头、伸展等的动作。 “如是”是指与山的部分相似。 这里的要义是——正如在山巅上稳固的岩石，明眼人能够从四面八方看见众生；同样，你这位聪慧而美丽的智慧者，具备无上智慧的佛陀，登上法的宝座，观察那些被生、老、病、死所压迫的众生，深思熟虑，审视分析。 这里的意图是——正如在山脚下开辟出广阔的田地，在那里建造小屋，夜晚点燃火焰，四周将会是黑暗的；而当站在山顶上，明眼人观察地面时，既看不到田地，也看不到小屋，也看不到在那里的睡眠者。 而在小屋中，火焰的光亮才会显现。 如此，登上法的宝座，观察众生，诸如那些未曾做善行的众生，他们即使坐在单独的地方，面朝南方，亦无法看见佛陀的智慧光芒，夜晚如同被箭射中一般。 而那些做过善行的可敬之人，即使远离，也会朝着佛陀的智慧光芒而来，如同火焰般向着喜马拉雅山。 这也曾被说过：
“远处的善人显现，犹如喜马拉雅山；
此地的恶人不显现，夜晚如同被箭射中。”
“请求”是指乞求。 “佛眼”是指通过超越的智慧和内心的了解。 这两种智慧被称为“佛眼”，无上智慧被称为“周遍眼”，三条道路的智慧被称为“法眼”。 “少量的眼睛”是指在所述的意义中，智慧的眼中，欲望等的微小，称为少量的眼睛。 “那些较大的眼睛”是指在智慧的眼中，欲望等的巨大，称为大的眼睛。 “那些敏锐的信心等的根本”是指敏锐的根本。 “那些柔和的根本”是指柔和的根本。 “那些美丽的信心等的根本”是指美丽的根本。 “那些能理解原因的人”是指能轻松地理解的，称为善于理解的人。 “那些能看到来世和因果的害怕者”是指能看见来世和因果的害怕者。
这里的巴利文是——“有信的人少量的眼睛，无信的人大眼睛。努力的人，懒惰的人。专注的人，散乱的人。智慧者，愚钝的人，愚钝的人大眼睛。正如有信的人，敏锐的眼睛……等等……智慧者能看见来世的害怕者，愚钝的人无法看见来世的害怕者。” “世间”是指色法的世间、处所的世间、元素的世间、因果的世间、因果的聚集的世间、灾难的世间、灾难的聚集的世间。 “一世”是指所有众生的生存。 “两世”是名称与形状。 “三世”是三种感觉。 “四世”是四种食物。 “五世”是五种取舍的聚合。 “六世”是六种内在的处所。 “七世”是七种意识的聚合。 “八世”是八种法的聚合。 “九世”是九种众生的居所。 “十世”是十种处所。 “十二世”是十二种处所。 “十八世”是十八种元素。 “所有的烦恼都是可弃的，所有的恶行都是可弃的，所有的造作都是可弃的，所有的生死之行都是可弃的。” 因此，在这个世间与彼世中，恐惧的意识始终存在，正如被抬起的刀具。 这些五十种特征的眼睛能够知道、看见、理解、领悟。 这是佛陀的超越智慧的明了。

1.112).

Uppaliniyanti uppalavane. Itaresupi eseva nayo. Antonimuggaposīnīti yāni anto nimuggāneva posiyanti. Udakaṃ accuggamma ṭhitānī ti udakaṃ atikkamitvā ṭhitāni. Tattha yāni accuggamma ṭhitāni, tāni sūriyarasmisamphassaṃ āgamayamānāni ṭhitāni ajja pupphanakāni. Yāni pana samodakaṃ ṭhitāni, tāni sve pupphanakāni. Yāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, tāni tatiyadivase pupphanakāni. Udakā pana anuggatāni aññānipi sarogauppalādīni nāma atthi, yāni neva pupphissanti, macchakacchapabhakkhāneva bhavissanti, tāni pāḷiṃ nāruḷhāni. Āharitvā pana dīpetabbānīti dīpitāni. Yatheva hi tāni catubbidhāni pupphāni, evamevaṃ ugghaṭitaññū vipañcitaññū neyyo padaparamoti cattāro puggalā.

Tattha ‘‘yassa puggalassa saha udāhaṭavelāya dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo ugghaṭitaññū. Yassa puggalassa saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthe vibhajiyamāne dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo vipañcitaññū. Yassa puggalassa uddesato paripucchato yoniso manasikaroto kalyāṇamitte sevato bhajato payirupāsato anupubbena dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo neyyo. Yassa puggalassa bahumpi suṇato bahumpi bhaṇato bahumpi dhārayato bahumpi vācayato na tāya jātiyā dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo padaparamo (pu. pa. 148-151). Tattha bhagavā uppalavanādisadisaṃ dasasahassilokadhātuṃ olokento – ‘‘ajja pupphanakāni viya ugghaṭitaññū, sve pupphanakāni viya vipañcitaññū, tatiyadivase pupphanakāni viya neyyo, macchakacchapabhakkhāni pupphāni viya padaparamo’’ti addassa. Passanto ca ‘‘ettakā apparajakkhā, ettakā mahārajakkhā, tatrāpi ettakā ugghaṭitaññū’’ti evaṃ sabbākāratova addasa.

Tattha tiṇṇaṃ puggalānaṃ imasmiṃyeva attabhāve bhagavato dhammadesanā atthaṃ sādheti. Padaparamānaṃ anāgatatthāya vāsanā hoti. Atha bhagavā imesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ atthāvahaṃ dhammadesanaṃ viditvā desetukamyataṃ uppādetvā puna sabbepi tīsu bhavesu satte bhabbābhabbavasena dve koṭṭhāse akāsi. Ye sandhāya vuttaṃ – ‘‘katame sattā abhabbā? Ye te sattā kammāvaraṇena samannāgatā kilesāvaraṇena samannāgatā vipākāvaraṇena samannāgatā assaddhā acchandikā duppaññā abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ, ime te sattā abhabbā. Katame sattā bhabbā? Ye te sattā na kammāvaraṇena…pe… ime te sattā bhabbā’’ti (vibha. 827; paṭi. ma. 1.115). Tattha sabbepi abhabbapuggale pahāya bhabbapuggaleyeva ñāṇena pariggahetvā, ‘‘ettakā rāgacaritā ettakā dosa-mohacaritā vitakka-saddhā-buddhicaritā’’ti cha koṭṭhāse akāsi. Evaṃ katvā dhammaṃ desessāmīti cintesi.

Paccabhāsīti patiabhāsi. Apārutāti vivaṭā. Amatassa dvārāti ariyamaggo. So hi amatasaṅkhātassa nibbānassa dvāraṃ, so mayā vivaritvā ṭhapitoti dasseti. Pamuñcantu saddhanti sabbe attano saddhaṃ pamuñcantu vissajjentu. Pacchimapadadvaye ayamattho – ahañhi attano paguṇaṃ suppavattitampi imaṃ paṇītaṃ uttamaṃ dhammaṃ kāyavācākilamathasaññī hutvā na bhāsiṃ. Idāni pana sabbo jano saddhābhājanaṃ upanetu, pūressāmi tesaṃ saṅkappanti.

Antaradhāyīti satthāraṃ gandhamālādīhi pūjetvā antarahito, sakaṭṭhānameva gatoti attho. Gate ca pana tasmiṃ bhagavā ‘‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya’’nti? Āḷārudakānaṃ kālaṅkatabhāvaṃ, pañcavaggiyānañca bahūpakārabhāvaṃ ñatvā tesaṃ dhammaṃ desetukāmo bārāṇasiyaṃ isipatanaṃ gantvā dhammacakkaṃ pavattesīti. Paṭhamaṃ.

2. Gāravasuttavaṇṇanā



1.112) – “莲花生长于莲花园中。”其他的也是同样的道理。 “内心深处的滋养”是指那些在内心深处滋养的东西。 “水面上浮现”是指超越水面而存在的。 在那里，那些浮现于水面之上的，正如今日盛开的花朵。 而那些在水面下的，将在明日盛开。 那些在水中生长的，第三天将盛开。 然而水中生长的其他如水生莲花等，并非盛开，而是像被鱼和龟所吞食的那样，称为未盛开的。 但被提及的则应被阐明。 正如那四种花朵一样，亦如同聪慧的、明理的人，四种众生应当被引导。
在这里，“与他一起的众生，若在适当的时间获得法的理解，称为聪慧的众生。 若在简短的言辞中获得广泛的理解，称为明理的众生。 若通过提问、深入思考、善友的陪伴、接触、逐步地获得法的理解，称为应被引导的众生。 若一个人听闻许多、说许多、保持许多、表达许多，却无法在此生中获得法的理解，称为未被引导的众生。” （《大品经》148-151）。 在这里，佛陀观察到如同莲花园的十千个世界——“今日盛开的如同聪慧的，明日盛开的如同明理的，第三天盛开的如同应被引导的，像被鱼和龟所吞食的花朵一样未被引导。” 他观察到“这些是少量的未被引导的，这些是大量的未被引导的，其中也有少量的聪慧的。”
在这里，三种众生的存在，正是佛陀的教导。 “未被引导的”是为了未来的成就。 然后，佛陀在了解这四种众生的意义后，产生了讲法的愿望，再次为所有这些众生在三界中，基于可行与不可行的不同，划分出两个类别。 “哪些众生不可行？那些众生被业的束缚、烦恼的束缚、果报的束缚所包围，缺乏信心、无欲、愚钝，不适合进入善法的领域，这些众生是不可行的。 哪些众生是可行的？那些众生不被业的束缚……等等……这些众生是可行的。” （《分法经》827；《大品经》1.115）。 在这里，所有的不可行的众生被抛弃，仅以智慧来认定可行的众生，“这些是被欲望驱动的，这些是被愤怒与愚痴驱动的，思维、信心、智慧的行为。”因此，划分出六个类别。 这样思考，决心讲法。
“他开始说”，是指开始讲法。 “未开启”是指未被打开。 “无为之门”是指圣道。 这确实是涅槃之门，佛陀展示了这一点。 “让所有人放下信仰”，即放下自己的信仰。 在最后的两个词中，这个意思是——“我在自己的修行中，虽然有着良好的修行，却未曾说出这高贵、卓越的法。” 现在，所有人都应当接受信仰，向他们的意愿倾斜。
“消失”是指对佛陀献上花环等供养，隐身而去，意指回到自己的住所。 然而在他离开时，佛陀思考：“我该向谁讲第一个法？” 了解阿拉鲁达等的时间，以及五比丘的众多帮助，决定去巴拉那西的依斯帕塔那，开始讲法轮。 这是第一次。
尊重经的解说

173. Dutiye udapādīti ayaṃ vitakko pañcame sattāhe udapādi. Agāravoti aññasmiṃ gāravarahito, kañci garuṭṭhāne aṭṭhapetvāti attho. Appatissoti patissayarahito, kañci jeṭṭhakaṭṭhāne aṭṭhapetvāti attho.

Sadevaketiādīsu saddhiṃ devehi sadevake. Devaggahaṇena cettha mārabrahmesu gahitesupi māro nāma vasavattī sabbesaṃ upari vasaṃ vatteti, brahmā nāma mahānubhāvo ekaṅguliyā ekasmiṃ cakkavāḷasahasse ālokaṃ pharati. Dvīhi dvīsu…pe… dasahi aṅgulīhi dasasupi cakkavāḷasahassesu ālokaṃ pharati, so iminā sīlasampannataroti vattuṃ mā labhatūti samārake sabrahmaketi visuṃ vuttaṃ. Tathā samaṇā nāma ekanikāyādivasena bahussutā sīlavanto paṇḍitā, brāhmaṇāpi vatthuvijjādivasena bahussutā paṇḍitā, te iminā sīlasampannatarāti vattuṃ mā labhantūti sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāyāti vuttaṃ. Sadevamanussāyāti idaṃ pana nippadesato dassanatthaṃ gahitameva gahetvā vuttaṃ. Apicettha purimāni tīṇi padāni lokavasena vuttāni, pacchimāni dve pajāvasena. Sīlasampannataranti sīlena sampannataraṃ, adhikataranti attho. Sesesupi eseva nayo. Ettha ca sīlādayo cattāro dhammā lokiyalokuttarā kathitā, vimuttiñāṇadassanaṃ lokiyameva. Paccavekkhaṇañāṇaṃ hetaṃ.

Pāturahosīti – ‘‘ayaṃ satthā avīcito yāva bhavaggā sīlādīhi attanā adhikataraṃ apassanto ‘mayā paṭividdhaṃ navalokuttaradhammameva sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharissāmī’ti cinteti, kāraṇaṃ bhagavā cinteti, atthaṃ vuḍḍhivisesaṃ cinteti, gacchāmissa ussāhaṃ janessāmī’’ti cintetvā purato pākaṭo ahosi, abhimukhe aṭṭhāsīti attho.

Viharanti cāti ettha yo vadeyya ‘‘viharantīti vacanato paccuppannepi bahū buddhā’’ti, so ‘‘bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṃ sammāsambuddho’’ti iminā vacanena paṭibāhitabbo.

‘‘Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati;

Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi me paṭipuggalo’’ti. (mahāva. 11; ma. ni. 1.285) –

Ādīhi cassa suttehi aññesaṃ buddhānaṃ abhāvo dīpetabbo. Tasmāti yasmā sabbepi buddhā saddhammagaruno, tasmā. Mahattamabhikaṅkhatāti mahantabhāvaṃ patthayamānena. Saraṃ buddhāna-sāsananti buddhānaṃ sāsanaṃ sarantena. Dutiyaṃ.

3. Brahmadevasuttavaṇṇanā



第二次的出生是指第五天众生的出生。 “无家者”是指在其他地方没有重担，意指不在重担的地方。 “少量的”是指没有负担，意指不在长辈的地方。
“与天神一起”是指与天神同在。 在这里，若是以天神的身份被抓住，即便是被魔王和大梵天所抓住，魔王仍然在所有众生之上掌控一切，梵天是伟大的存在，以一根手指照耀十千个世界。 以两根手指……等等……以十根手指照耀十千个世界，因此不应以此来称为更具持戒之人，而是应当特别提到与大梵天的关系。 同样，修行者是指以某个宗派为基础，广博的智慧、持戒的智者，婆罗门也是以知识等为基础，广博的智慧、持戒的智者，故而不应以此来称为更具持戒之人，而是应当特别提到与修行者和婆罗门的关系。 “与天人和人类一起”是指为了显示这一点，仅仅提及而已。 此外，这里前面三种词是以世俗的方式表达，后面两种是以众生的方式表达。 “更具持戒者”是指在持戒上更为精进，意指更为优越。 其他的也同样如此。 在这里，持戒等四种法被称为世俗与出世间，解脱的智慧与见解是世俗的。 反思的智慧是此处的原因。
“显现”是指“这位老师在无间地狱中，直到生死轮回，因自己的持戒而更为精进，想着‘我已获得了新的出世间法，值得重视，以此为依靠而生活’”，因此佛陀思考原因，思考意义，想着“我该去哪里，去激励众生”，因此显现出来，面向前方。
“住在”是指“若有人说‘住在’的言辞，便是许多佛陀的存在”，因此“佛陀也是，尊敬的，正是如此的完全觉醒者”。
“我没有老师，找不到与我相似的；
在这与天神共存的世界中，没有与我相匹敌的。”（《大乘经》11；《中部经》1.285）——
因此，应当以其他的经文来说明其他佛陀的不存在。 因此，由于所有的佛陀都具备正法的特质，因此。 “渴望伟大的存在”是指渴望伟大的状态。 “遵循佛陀的教导”是指遵循佛陀的教导。 第二次。
梵天经的解说

174. Tatiye ekoti ṭhānādīsu iriyāpathesu ekako, ekavihārīti attho. Vūpakaṭṭhoti kāyena vūpakaṭṭho nissaṭo. Appamattoti satiyā avippavāse ṭhito. Ātāpīti vīriyātāpena samannāgato. Pahitattoti pesitatto. Kulaputtāti ācārakulaputtā. Sammadevāti na iṇaṭṭā na bhayaṭṭā na jīvitapakatā hutvā, yathā vā tathā vā pabbajitāpi ye anulomapaṭipadaṃ pūrenti, te sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti nāma. Brahmacariyapariyosānanti maggabrahmacariyassa pariyosānabhūtaṃ ariyaphalaṃ. Diṭṭheva dhammeti imasmiṃyeva attabhāve. Sayaṃ abhiññā sacchikatvāti sāmaṃ jānitvā paccakkhaṃ katvā. Upasampajjāti paṭilabhitvā sampādetvā vihāsi. Evaṃ viharanto ca khīṇā jāti…pe… abbhaññāsīti. Etenassa paccavekkhaṇabhūmi dassitā.

Katamā panassa jāti khīṇā, kathañca naṃ abbhaññāsīti? Vuccate, na tāvassa atītā jāti khīṇā pubbeva khīṇattā, na anāgatā tattha vāyāmābhāvato, na paccuppannā vijjamānattā. Maggassa pana abhāvitattā yā uppajjeyya ekacatupañcavokārabhavesu ekacatupañcakkhandhappabhedā jāti. Sā maggassa bhāvitattā anuppādadhammataṃ āpajjanena khīṇā. Taṃ so maggabhāvanāya pahīnakilese paccavekkhitvā – ‘‘kilesābhāve vijjamānampi kammaṃ āyatiṃ appaṭisandhikaṃ hotī’’ti jānanto jānāti.

Vusitanti vutthaṃ parivutthaṃ, kataṃ caritaṃ niṭṭhāpitanti attho. Brahmacariyanti maggabrahmacariyaṃ . Kataṃ karaṇīyanti catūsu saccesu catūhi maggehi pariññāpahānasacchikiriyabhāvanāvasena soḷasavidhampi kiccaṃ niṭṭhāpitanti attho. Nāparaṃ itthattāyāti idāni puna itthabhāvāya, evaṃ soḷasakiccabhāvāya, kilesakkhayāya vā katamaggabhāvanā natthīti. Atha vā itthattāyāti itthattabhāvato, imasmā evaṃpakārā idāni vattamānakkhandhasantānā aparaṃ khandhasantānaṃ natthi, ime pana pañcakkhandhā pariññātā tiṭṭhanti chinnamūlako rukkho viyāti abbhaññāsi. Aññataroti eko. Arahatanti arahantānaṃ, bhagavato sāvakānaṃ arahataṃ abbhantaro ahosi.

Sapadānanti sapadānacāraṃ, sampattagharaṃ anukkamma paṭipāṭiyā caranto. Upasaṅkamīti upasaṅkamanto. Mātā panassa puttaṃ disvāva gharā nikkhamma pattaṃ gahetvā antonivesanaṃ pavesetvā paññattāsane nisīdāpesi.

Āhutiṃ niccaṃ paggaṇhātīti niccakāle āhutipiṇḍaṃ paggaṇhāti. Taṃ divasaṃ pana tasmiṃ ghare bhūtabalikammaṃ hoti. Sabbagehaṃ haritupalittaṃ vippakiṇṇalājaṃ vanamālaparikkhittaṃ ussitaddhajapaṭākaṃ tattha tattha puṇṇaghare ṭhapetvā daṇḍadīpikā jāletvā gandhacuṇṇamālādīhi alaṅkataṃ, samantato sañchādiyamānā dhūmakaṭacchu ahosi. Sāpi brāhmaṇī kālasseva vuṭṭhāya soḷasahi gandhodakaghaṭehi nhāyitvā sabbālaṅkārena attabhāvaṃ alaṅkari. Sā tasmiṃ samaye mahākhīṇāsavaṃ nisīdāpetvā, yāguuḷuṅkamattampi adatvā, ‘‘mahābrahmaṃ bhojessāmī’’ti suvaṇṇapātiyaṃ pāyāsaṃ pūretvā sappimadhusakkharādīhi yojetvā nivesanassa pacchābhāge haritupalittabhāvādīhi alaṅkatā bhūtapīṭhikā atthi. Sā taṃ pātiṃ ādāya, tattha gantvā, catūsu koṇesu majjhe ca ekekaṃ pāyāsapiṇḍaṃ ṭhapetvā, ekaṃ piṇḍaṃ hatthena gahetvā, yāva kapparā sappinā paggharantena pathaviyaṃ jāṇumaṇḍalaṃ patiṭṭhāpetvā ‘‘bhuñjatu bhavaṃ mahābrahmā, sāyatu bhavaṃ mahābrahmā, tappetu bhavaṃ mahābrahmā’’ti vadamānā brahmānaṃ bhojeti.


第三次是指在不同的地点、活动中独自一人，意指独自修行。 “被抛弃”是指身体被抛弃而不再负担。 “不懈怠”是指在觉知中保持不离开。 “精进”是指具备精进的努力。 “被驱动”是指被推动的状态。 “贵族之子”是指遵循家规的贵族子弟。 “真正的”是指不被贪欲、恐惧、生命的束缚所困扰，正如那些出家人，虽出家却依然遵循正道的人，他们称为真正的出家人。 “修行的最终”是指修行的结果是高尚的果实。 “在现世中”是指在这一生中。 “自己亲证”是指亲自体悟并证实。 “进入”是指获得并实现。 这样修行的人已经消除了生死……等等……已知。
那么，什么是消除了的出生，如何证知？ 可以说，过去的出生并未消除，因为早已消除；未来的出生因努力的缺乏而不存在；而现在的出生因存在而存在。 然而，由于未开发的道路，若在四种或五种存在中产生出生。 由于道路的开发，未再产生的法则已被消除。 他通过开发道路，观察到“即使有烦恼的存在，所作的业仍然是微少且不持久的”。
“已完成”是指已完成和圆满的意思。 “修行”是指修行的道路。 “所作已完成”是指在四种真实的境界中，四条道路的圆满、放下、证实和开发的缘故，已完成十六种法则。 “再无此生”是指现在再无此生，故而如此，十六种法则的状态，再无烦恼的消除，亦无其他的道路可开发。 或者说，再无此生，是指此生的状态，因而现在的存在没有其他的存在，唯有这五蕴被彻底了解，犹如根基被砍断的树木。 “任何一个”是指单独的。 “阿罗汉”是指阿罗汉，佛陀的弟子们是阿罗汉的内涵。
“随行”是指随行的方式，按照适当的路径行走。 “接近”是指靠近。 而他的母亲看到儿子后，便从家中走出，拿起盛器，进入内室，坐在指定的座位上。
“常常接受供养”是指在常时接受供养的食物。 然而在那一天，家中有故去的供养。 所有的家中都被绿草覆盖，铺满了鲜花，装饰着华丽的帷幕，四处散发着香气，烟雾缭绕，形成了浓厚的气氛。 那位婆罗门妇女在时辰到来时起身，沐浴于十六种香水中，装饰得体。 她在此时坐下，未曾给予一点食物，想着“我将供养伟大的梵天”，于是用金碗盛满米粥，加入蜂蜜、糖等调料，装饰着房屋的后方，铺设了绿草等。 她拿起那碗，走到四个角落和中间，逐一放下米粥，手中拿着一碗，直到米粥流淌在地上，边说“愿伟大的梵天享用，愿伟大的梵天安息，愿伟大的梵天满足”。


Etadahosīti mahākhīṇāsavassa sīlagandhaṃ chadevaloke ajjhottharitvā brahmalokaṃ upagataṃ ghāyamānassa etaṃ ahosi. Saṃvejeyyanti codeyyaṃ, sammāpaṭipattiyaṃ yojeyyaṃ. ‘Ayaṃ hi evarūpaṃ aggadakkhiṇeyyaṃ mahākhīṇāsavaṃ nisīdāpetvā yāguuḷuṅkamattampi adatvā, ‘‘mahābrahmaṃ bhojessāmī’’ti tulaṃ pahāya hatthena tulayantī viya, bheriṃ pahāya kucchiṃ vādentī viya, aggiṃ pahāya khajjopanakaṃ dhamamānā viya bhūtabaliṃ kurumānā āhiṇḍati. Gacchāmissā micchādassanaṃ bhinditvā apāyamaggato uddharitvā yathā asītikoṭidhanaṃ buddhasāsane vippakiritvā saggamaggaṃ ārohati, tathā karomīti vuttaṃ hoti.

Dūre itoti imamhā ṭhānā dūre brahmaloko. Tato hi kūṭāgāramattā silā pātitā ekena ahorattena aṭṭhacattālīsayojanasahassāni khepayamānā catūhi māsehi pathaviyaṃ patiṭṭhaheyya, sabbaheṭṭhimopi brahmaloko evaṃ dūre. Yassāhutinti yassa brahmuno āhutiṃ paggaṇhāsi, tassa brahmaloko dūreti attho. Brahmapathanti ettha brahmapatho nāma cattāri kusalajjhānāni, vipākajjhānāni pana nesaṃ jīvitapatho nāma, taṃ brahmapathaṃ ajānantī tvaṃ kiṃ jappasi vippalapasi? Brahmāno hi sappītikajjhānena yāpenti, na etaṃ tiṇabījāni pakkhipitvā randhaṃ goyūsaṃ khādanti, mā akāraṇā kilamasīti.

Evaṃ vatvā puna so mahābrahmā añjaliṃ paggayha avakujjo hutvā theraṃ upadisanto eso hi te brāhmaṇi brahmadevotiādimāha. Tattha nirūpadhikoti kilesābhisaṅkhārakāmaguṇopadhīhi virahito. Atidevapattoti devānaṃ atidevabhāvaṃ brahmānaṃ atibrahmabhāvaṃ patto. Anaññaposīti ṭhapetvā imaṃ attabhāvaṃ aññassa attabhāvassa vā puttadārassa vā aposanatāya anaññaposī.

Āhuneyyoti āhunapiṇḍaṃ paṭiggahetuṃ yutto. Vedagūti catumaggasaṅkhātehi vedehi dukkhassantaṃ gato. Bhāvitattoti attānaṃ bhāvetvā vaḍḍhetvā ṭhito. Anūpalittoti taṇhādīhi lepehi ālitto. Ghāsesanaṃ iriyatīti āhārapariyesanaṃ carati.

Na tassa pacchā na puratthamatthīti pacchā vuccati atītaṃ, puratthaṃ vuccati anāgataṃ, atītānāgatesu khandhesu chandarāgavirahitassa pacchā vā puratthaṃ vā natthīti vadati. Santotiādīsu rāgādisantatāya santo. Kodhadhūmavigamā vidhūmo, dukkhābhāvā anīgho, kattaradaṇḍādīni gahetvā vicarantopi vadhakacetanāya abhāvā nikkhittadaṇḍo. Tasathāvaresūti ettha pana puthujjanā tasā nāma, khīṇāsavā thāvarā nāma. Satta pana sekhā tasāti vattuṃ na sakkā, thāvarā na honti, bhajamānā pana thāvarapakkhameva bhajanti. So tyāhutinti so te āhutiṃ.

Visenibhūtoti kilesasenāya viseno jāto. Anejoti nittaṇho. Susīloti khīṇāsavasīlena susīlo. Suvimuttacittoti phalavimuttiyā suṭṭhu vimuttacitto. Oghatiṇṇanti cattāro oghe tiṇṇaṃ. Ettakena kathāmaggena brahmā therassa vaṇṇaṃ kathento āyatane brāhmaṇiṃ niyojesi. Avasānagāthā pana saṅgītikārehi ṭhapitā. Patiṭṭhapesi dakkhiṇanti catupaccayadakkhiṇaṃ patiṭṭhapesi. Sukhamāyatikanti sukhāyatikaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ, sukhāvahanti attho. Tatiyaṃ.

4. Bakabrahmasuttavaṇṇanā



Etadahosīti 这样就发生了，伟大的解脱者将持戒的芬芳散布到天界，进入了梵天界。 Saṃvejeyyanti 使人感到震撼，适当地引导。 “因为这个样子的伟大的解脱者，让他坐下而不给予一小口米粥，想着‘我将供养伟大的梵天’，就像抛弃了鼓声，像抛弃了肚子，像抛弃了火焰，正在进行供养，正如他在进行供养时，打破了错误的见解，摆脱了堕落之路，像是八十亿的财富被佛法所清洗，升入天道，故而如此”。
“远离”指的是从这个地方到达遥远的梵天界。 从这里，石头如同屋顶般被抛下，经过一昼夜，抛弃了三十六万的游程，经过四个月在大地上站稳，所有的梵天界也如此遥远。 “他所供养的”是指他所接受的供养，梵天界遥远的意思。 “梵天之道”是指这里的梵天之道，四种善的禅定，而果报的禅定则是他们的生路。 不知这个梵天之道，你在做什么呢？ 梵天们以善心的禅定而存在，而不是将草种子丢入泥土中吃草，莫要无缘而受苦。
说完这些，伟大的梵天再次合掌，愤怒地教导长老：“这确实是你们的婆罗门，梵天！” 在那里，“无障碍”是指无烦恼、无所执着的状态。 “超越天界”是指超越众天的状态，超越梵天的状态。 “无其他”是指除去这个身外的其他身，或是儿女的状态。
“应供养”是指可以接受供养的状态。 “精通经典”是指以四种正道的经典，达到苦的终止。 “通过修行”是指通过修行而增长。 “不被污染”是指不被欲望等所污染。 “寻求食物”是指寻求食物的行为。
“他既不在过去也不在未来”是指“过去”是指已逝去的， “未来”是指尚未到来的， 在过去和未来的五蕴中，若无贪欲的存在，则无论是过去还是未来都不存在。 “安宁”是指因贪欲等的存在而安宁。 “愤怒的烟雾消散”，痛苦的状态消失，虽拿着杀戮的工具而游荡，却无杀戮的意图，像是被抛弃的武器。 “此处的众生”是指普通人，解脱者是指超越的。 然而，七个修行者并不能说是解脱者，因他们并未超越，然而他们追随解脱的方向。
“他接受了供养”是指他接受供养的状态。
“因烦恼而生”是指因烦恼而生的状态。 “无欲”是指无欲的状态。 “善良”是指因解脱而善良。 “心灵的解脱”是指因果的解脱而心灵的完全解脱。 “四种洪流”是指四种洪流的解脱。 “以此为基础，通过这样的教导，梵天在长老面前讲述了他的光辉。” 最后的歌谣由唱诵者所作。 “他设立了四种供养的基础。” “幸福的归宿”是指幸福的归宿，长久的幸福，幸福的果报，幸福的意图。 第三次。
巴卡梵天经的解说

175. Catutthe pāpakaṃ diṭṭhigatanti lāmikā sassatadiṭṭhi. Idaṃ niccanti idaṃ saha kāyena brahmaṭṭhānaṃ aniccaṃ ‘‘nicca’’nti vadati. Dhuvādīni tasseva vevacanāni. Tattha dhuvanti thiraṃ. Sassatanti sadā vijjamānaṃ. Kevalanti akhaṇḍaṃ sakalaṃ. Acavanadhammanti acavanasabhāvaṃ. Idaṃ hi na jāyatītiādīsu imasmiṃ ṭhāne koci jāyanako vā jīyanako vā mīyanako vā cavanako vā upapajjanako vā natthi, taṃ sandhāya vadati. Ito ca panaññanti ito sahakāyā brahmaṭṭhānā uttari aññaṃ nissaraṇaṃ nāma natthīti. Evamassa thāmagatā sassatadiṭṭhi uppannā hoti. Evaṃvādī ca pana so upari tisso jhānabhūmiyo cattāro magge cattāri phalāni nibbānanti sabbaṃ paṭibāhati. Kadā panassa sā diṭṭhi uppannāti? Paṭhamajjhānabhūmiyaṃ nibbattakāle. Dutiyajjhānabhūmiyanti eke.

Tatrāyaṃ anupubbikathā – heṭṭhupapattiko kiresa brahmā anuppanne buddhuppāde isipabbajjaṃ pabbajitvā kasiṇaparikammaṃ katvā samāpattiyo nibbattetvā aparihīnajjhāno kālaṃ katvā catutthajjhānabhūmiyaṃ vehapphalabrahmaloke pañcakappasatikaṃ āyuṃ gahetvā nibbatti. Tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā heṭṭhupapattikaṃ katvā tatiyajjhānaṃ paṇītaṃ bhāvetvā subhakiṇhabrahmaloke catusaṭṭhikappaṃ āyuṃ gahetvā nibbatti. Tattha dutiyajjhānaṃ bhāvetvā ābhassare aṭṭha kappe āyuṃ gahetvā nibbatti. Tattha paṭhamajjhānaṃ bhāvetvā, paṭhamajjhānabhūmiyaṃ kappāyuko hutvā nibbatti . So paṭhamakāle attanā katakammañca nibbattaṭṭhānañca aññāsi, kāle pana gacchante gacchante ubhayaṃ pamussitvā sassatadiṭṭhiṃ uppādesi.

Avijjāgatoti avijjāya gato samannāgato aññāṇī andhībhūto. Yatra hi nāmāti yo nāma. Vakkhatīti bhaṇati. ‘‘Yatrā’’ti nipātayogena pana anāgatavacanaṃ kataṃ.

Evaṃ vutte so brahmā yathā nāma maggacoro dve tayo pahāre adhivāsento sahāye anācikkhitvāpi uttariṃ pahāraṃ pahariyamāno ‘‘asuko ca asuko ca mayhaṃ sahāyo’’ti ācikkhati, evameva bhagavatā santajjiyamāno satiṃ labhitvā, ‘‘bhagavā mayhaṃ padānupadaṃ pekkhanto maṃ nippīḷitukāmo’’ti bhīto attano sahāye ācikkhanto dvāsattatītiādimāha. Tassattho – bho gotama, mayaṃ dvāsattati janā puññakammā tena puññakammena idha nibbattā. Vasavattino sayaṃ aññesaṃ vase avattitvā pare attano vase vattema, jātiñca jarañca atītā, ayaṃ no vedehi gatattā ‘‘vedagū’’ti saṅkhaṃ gatā bhagavā antimā brahmupapatti. Asmābhijappanti janā anekāti anekajanā amhe abhijappanti. ‘‘Ayaṃ kho bhavaṃ brahmā, mahābrahmā, abhibhū, anabhibhūto, aññadatthudaso, vasavattī, issaro, kattā, nimmātā, seṭṭho, sajitā, vasī, pitā bhūtabhabyāna’’nti evaṃ patthenti pihentīti.

Atha naṃ bhagavā appaṃ hi etantiādimāha. Tattha etanti yaṃ tvaṃ idha tava āyuṃ ‘‘dīgha’’nti maññasi, etaṃ appaṃ parittakaṃ. Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānanti nirabbudagaṇanāya satasahassanirabbudānaṃ. Āyuṃ pajānāmīti, ‘‘idāni tava avasiṭṭhaṃ ettakaṃ āyū’’ti ahaṃ jānāmi. Anantadassī bhagavā hamasmīti, bhagavā, tumhe ‘‘ahaṃ anantadassī jātiādīni upātivatto’’ti vadatha. Kiṃ me purāṇanti, yadi tvaṃ anantadassī, evaṃ sante idaṃ me ācikkha, kiṃ mayhaṃ purāṇaṃ? Vatasīlavattanti sīlameva vuccati. Yamahaṃ vijaññāti yaṃ ahaṃ tayā kathitaṃ jāneyyaṃ, taṃ me ācikkhāti vadati.


第四次，恶见是指持有永恒见解的外道。 这是永恒的，这与身体的梵天之处是不永恒的，他称之为“永恒”。 “恒常”等等是其同义词。 其中的“恒常”是指坚固。 “永恒”是指始终存在。 “完整”是指无缺的整体。 “不灭的法”是指不灭的性质。 这里确实没有任何出生、生命、死亡、灭亡或再生的存在，故而如此说。 此外，从这里开始，指的是与身体的梵天之处相比，没有其他的解脱。 由此可见，持有永恒见解的外道生起。 而且，这样的说法也将三种禅定境界、四条道路、四种果报、涅槃一并排除。 那么，这种见解究竟何时生起呢？ 在第一次禅定境界生起的时候。 有人说是在第二次禅定境界。
这里有一个逐步的叙述：在下界的某个梵天，在佛陀出现之前，出家修行，进行禅修，完成了禅定，经过一段时间，进入了第四禅定境界，获得了五百万年的寿命。 在那里，待到寿命结束，经过下界，修习了第三禅定，获得了极乐的梵天，获得了六十万年的寿命。 在那里，修习了第二禅定，获得了八个大劫的寿命。 在那里，修习了第一次禅定，成为了第一次禅定的寿命。 他在第一次的时候，知道自己所作的业和生起的所在，但在时间流逝中，忘却了，生起了永恒见解。
“无知的”是指被无知所包围，处于无明状态。 “在何处”是指“谁名为”。 “说”是指表达。 “在何处”是指通过语法表达出未来的意思。
如此说来，梵天如同名为“道路的窃贼”，在两三次打击中，未曾告知同伴，继续施加打击，便说：“某某与我同伴。” 同样，佛陀也在获得觉知时，害怕地对他的同伴说：“佛陀在观察我，不想迫害我。” 因此，他向自己的同伴说：“我们有二十七个人，因善业而生于此。” “因善业而生于此”的意思是，因善业而生于此的众生。 “因他者的支配而生”是指在他者的支配下生存，出生和衰老已成过去，故而不再通过经典而被称为“精通经典”。 “我们众人”是指许多人，众多的人都在称呼我们。 “这位梵天，伟大的梵天，超越者，未被超越者，别人之下的，主宰者，主宰，创造者，最上者，持有者，父亲，众生的父亲”如此期盼、渴望。
然后，佛陀说：“这确实是少量的。” 其中的“这”是指你认为你的寿命是“长”的，这实际上是少量的、微不足道的。 “一百、千、无数”的意思是指对无数的计算而言，百千的无数。 “我知道你的寿命是如此多。” 我知道你的剩余寿命是如此。 “无尽的眼光”是指“我无尽的眼光，关于出生等的事情”。 “我以前的事情是什么？” 如果你是无尽的眼光，那么请告诉我，我的前世是什么？ “持戒”是指持戒的行为。 “我所知的”是指我所听到的事情，我告诉你。


Idānissa ācikkhanto bhagavā yaṃ tvaṃ apāyesītiādimāha. Tatrāyaṃ adhippāyo – pubbe kiresa kulaghare nibbattitvā kāmesu ādīnavaṃ disvā – ‘‘jātijarāmaraṇassa antaṃ karissāmī’’ti nikkhamma isipabbajjaṃ pabbajitvā samāpattiyo nibbattetvā abhiññāpādakajjhānassa lābhī hutvā gaṅgātīre paṇṇasālaṃ kāretvā jhānaratiyā vītināmeti. Tadā ca kālenakālaṃ satthavāhā pañcahi sakaṭasatehi marukantāraṃ paṭipajjanti. Marukantāre pana divā na sakkā gantuṃ, rattiṃ gamanaṃ hoti. Atha purimasakaṭassa aggayuge yuttabalibaddā gacchantā gacchantā nivattitvā āgatamaggābhimukhā ahesuṃ, sabbasakaṭāni tatheva nivattitvā aruṇe uggate nivattitabhāvaṃ jāniṃsu. Tesañca tadā kantāraṃ atikkamanadivaso ahosi. Sabbaṃ dārudakaṃ parikkhīṇaṃ – tasmā ‘‘natthi dāni amhākaṃ jīvita’’nti cintetvā, goṇe cakkesu bandhitvā, manussā sakaṭacchāyaṃ pavisitvā nipajjiṃsu.

Tāpasopi kālasseva paṇṇasālato nikkhamitvā paṇṇasāladvāre nisinno gaṅgaṃ olokayamāno addasa gaṅgaṃ mahatā udakoghena pūriyamānaṃ pavattitamaṇikkhandhaṃ viya āgacchantaṃ, disvā cintesi – ‘‘atthi nu kho imasmiṃ loke evarūpassa madhurodakassa alābhena kilissamānā sattā’’ti? So evaṃ āvajjento marukantāre taṃ satthaṃ disvā ‘ime sattā mā nassantū’ti ‘‘ito cito ca mahāudakakkhandho chijjitvā marukantāre satthābhimukho gacchatū’’ti abhiññācittena adhiṭṭhāsi. Saha cittuppādena mātikāruḷhaṃ viya udakaṃ tattha agamāsi. Manussā udakasaddena vuṭṭhāya udakaṃ disvā haṭṭhatuṭṭhā nhāyitvā pivitvā goṇepi pāyetvā sotthinā icchitaṭṭhānaṃ agamaṃsu. Satthā taṃ brahmuno pubbakammaṃ dassento paṭhamaṃ gāthamāha. Tattha apāyesīti pāyesi. A-kāro nipātamattaṃ. Gammanīti gimhe. Sampareteti gimhātapena phuṭṭhe anugate.

Aparasmimpi samaye tāpaso gaṅgātīre paṇṇasālaṃ māpetvā araññagāmakaṃ nissāya vasati. Tena ca samayena corā taṃ gāmaṃ paharitvā hatthasāraṃ gahetvā gāviyo ca karamare ca gahetvā gacchanti. Gāvopi sunakhāpi manussāpi mahāviravaṃ viravanti. Tāpaso taṃ saddaṃ sutvā ‘‘kinnu kho eta’’nti? Āvajjento ‘‘manussānaṃ bhayaṃ uppanna’’nti ñatvā ‘‘mayi passante ime sattā mā nassantū’’ti abhiññāpādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya abhiññācittena corānaṃ paṭipathe caturaṅginiṃ senaṃ māpesi. Kammasajjā āgacchantā corā disvā, ‘‘rājā maññe āgato’’ti vilopaṃ chaḍḍetvā pakkamiṃsu. Tāpaso ‘‘yaṃ yassa santakaṃ, taṃ tasseva hotū’’ti adhiṭṭhāsi, taṃ tatheva ahosi. Mahājano sotthibhāvaṃ pāpuṇi. Satthā idampi tassa pubbakammaṃ dassento dutiyaṃ gāthamāha. Tattha eṇikūlasminti gaṅgātīre. Gayhakaṃ nīyamānanti gahetvā nīyamānaṃ, karamaraṃ nīyamānantipi attho.


Idānissa ācikkhanto bhagavā yaṃ tvaṃ apāyesītiādimāha。 这里的意思是：曾经在某个家族中出生，见到欲望的危害，便想着“我将结束生、老、死的轮回”，于是出家修行，进行禅定，获得了超凡的禅定，成为了有能力的修行者。在恒河边建造了一个竹屋，专心修行。 那时，时常有五百辆车的车队经过沙漠。 在沙漠中，白天是无法行走的，夜晚才可以出行。 然后，第一辆车的车队在行进中，转身回头，朝着来时的路而去，所有的车队都如此转身，看到黎明的曙光而意识到已经转身。 他们那时在跨越沙漠的日子。 所有的木材都被消耗殆尽，因此他们思考：“现在我们没有生存的希望。”于是将牛只绑在车轮上，人们进入车中休息。
修行者也在适当的时候，从竹屋中走出，坐在竹屋门口，眺望着恒河，看到恒河如同巨大的水流涌来，心中思索：“这个世界上是否有因失去如此美好的水而痛苦的众生？” 他如此思索着，见到沙漠中，心中想着“愿这些众生不要灭亡”，于是便以智慧的心念，决定“让这个巨大的水流分开，朝着沙漠的方向而去”。 他心中如同一张纸般的水流便朝着那里而去。 人们听到水声后，立刻醒来，看到水流，马上跳起来，洗浴、饮水，牛只也被喂养，众生们都回到了所希望的地方。 佛陀为此向那位梵天展示了他的前世，首先吟唱了第一句诗。 其中“apāyesīti”是指“堕落”。 “a-kāro”是指仅仅是一个前缀。 “gammanīti”是指“行走”。 “sampareteti”是指“在炎热中被触及后跟随”。
在另一个时间，修行者在恒河边建造了竹屋，依靠森林村落而生活。 那时，强盗袭击了那个村庄，抓住了牛只和其他牲畜，带着它们离开。 牛只和狗都在大声吼叫。 修行者听到这个声音，心中思索：“这是什么？” 他察觉到“人们感到恐惧”，于是想着“在我面前，这些众生不要灭亡”，便进入了超凡的禅定，站起来，心中想着强盗的去向，安排了四个方向的军队。 正在前来的强盗看到，便说：“我想国王来了”，于是放弃了他们的计划，离开了。 修行者心中想着“属于谁的，就归谁”，于是事情就如他所想的那样发生了。 大众得以安宁。 佛陀为此向他展示了他的前世，吟唱了第二句诗。 其中“eṇikūlasminti”是指在恒河边。 “gayhakaṃ nīyamānanti”是指抓住并带走的意思，或是指抓住牛只的意思。


Puna ekasmiṃ samaye uparigaṅgāvāsikaṃ ekaṃ kulaṃ heṭṭhāgaṅgāvāsikena kulena saddhiṃ mittasanthavaṃ katvā, nāvāsaṅghāṭaṃ bandhitvā, bahuṃ khādanīyañceva bhojanīyañca gandhamālādīni ca āropetvā gaṅgāsotena āgacchati. Manussā khādamānā bhuñjamānā naccantā gāyantā devavimānena gacchantā viya balavasomanassā ahesuṃ. Gaṅgeyyako nāgo disvā kupito ‘‘ime mayi saññampi na karonti. Idāni ne samuddameva pāpessāmī’’ti mahantaṃ attabhāvaṃ māpetvā udakaṃ dvidhā bhinditvā uṭṭhāya phaṇaṃ katvā, susukāraṃ karonto aṭṭhāsi. Mahājano disvā bhīto vissaramakāsi. Tāpaso paṇṇasālāyaṃ nisinno sutvā, ‘‘ime gāyantā naccantā somanassajātā āgacchanti. Idāni pana bhayaravaṃ raviṃsu, kinnu kho’’ti? Āvajjento nāgarājaṃ disvā, ‘‘mayi passante sattā mā nassantū’’ti abhiññāpādakajjhānaṃ samāpajjitvā attabhāvaṃ pajahitvā supaṇṇavaṇṇaṃ māpetvā nāgarājassa dassesi. Nāgarājā bhīto phaṇaṃ saṃharitvā udakaṃ paviṭṭho, mahājano sotthibhāvaṃ pāpuṇi. Satthā idampi tassa pubbakammaṃ dassento tatiyaṃ gāthamāha. Tattha luddenāti dāruṇena. Manussakamyāti manussakāmatāya, manusse viheṭhetukāmatāyāti attho.

Aparasmimpi samaye esa isipabbajjaṃ pabbajitvā kesavo nāma tāpaso ahosi. Tena samayena amhākaṃ bodhisatto kappo nāma māṇavo kesavassa baddhacaro antevāsiko hutvā ācariyassa kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī buddhisampanno atthacaro ahosi. Kesavo tena vinā vasituṃ na sakkoti, taṃ nissāyeva jīvikaṃ kappesi. Satthā idampi tassa pubbakammaṃ dassento catutthaṃ gāthamāha.

Tattha baddhacaroti antevāsiko, so pana jeṭṭhantevāsiko ahosi. Sambuddhimantaṃ vatinaṃ amaññīti, ‘‘sammā buddhimā vatasampanno aya’’nti evaṃ maññamāno kappo tava antevāsiko ahosiṃ ahaṃ so tena samayenāti dasseti. Aññepi jānāsīti na kevalaṃ mayhaṃ āyumeva, aññepi tvaṃ jānāsiyeva. Tathā hi buddhoti tathā hi tvaṃ buddho, yasmā buddho, tasmā jānāsīti attho. Tathā hi tyāyaṃ jalitānubhāvoti yasmā ca tvaṃ buddho, tasmā te ayaṃ jalito ānubhāvo. Obhāsayaṃ tiṭṭhatīti sabbaṃ brahmalokaṃ obhāsayanto tiṭṭhati. Catutthaṃ.

5. Aññatarabrahmasuttavaṇṇanā



Puna ekasmiṃ samaye uparigaṅgāvāsikaṃ ekaṃ kulaṃ heṭṭhāgaṅgāvāsikena kulena saddhiṃ mittasanthavaṃ katvā， nāvāsaṅghāṭaṃ bandhitvā， bahuṃ khādanīyañceva bhojanīyañca gandhamālādīni ca āropetvā gaṅgāsotena āgacchati。 又在某个时刻，来自上游恒河的一个家庭与下游恒河的一个家庭结成友好关系，绑好船只，装载了许多可食用的食物和香花等，顺着恒河而来。
Manussā khādamānā bhuñjamānā naccantā gāyantā devavimānena gacchantā viya balavasomanassā ahesuṃ。 人们在吃着、享受着、跳舞、唱歌，像是在天神的天宫中一样，心情愉悦。
Gaṅgeyyako nāgo disvā kupito ‘‘ime mayi saññampi na karonti。 Idāni ne samuddameva pāpessāmī’’ti mahantaṃ attabhāvaṃ māpetvā udakaṃ dvidhā bhinditvā uṭṭhāya phaṇaṃ katvā， susukāraṃ karonto aṭṭhāsi。 看到河中的大蛇，愤怒地说：“他们根本不把我放在眼里。现在我一定要让他们感受海洋的痛苦。”于是它使出巨大的力量，分开水流，昂首挺立，显示出美丽的鳞片。
Mahājano disvā bhīto vissaramakāsi。 大众见状，感到恐惧，失去了勇气。
Tāpaso paṇṇasālāyaṃ nisinno sutvā， ‘‘ime gāyantā naccantā somanassajātā āgacchanti。 Idāni pana bhayaravaṃ raviṃsu， kinnu kho’’ti？ 修行者坐在竹屋中，听到这个声音，心中思索：“这些歌唱、跳舞、心情愉快的人们正在来到。可是现在却发出了恐惧的声音，究竟是怎么回事？”
Āvajjento nāgarājaṃ disvā， ‘‘mayi passante sattā mā nassantū’’ti abhiññāpādakajjhānaṃ samāpajjitvā attabhāvaṃ pajahitvā supaṇṇavaṇṇaṃ māpetvā nāgarājassa dassesi。 他观察到是大蛇，于是心中想着：“在我面前，众生不要灭亡。”便进入超凡的禅定，放弃了自己的形态，显现出美丽的金翅鸟的形象，向大蛇展示。
Nāgarājā bhīto phaṇaṃ saṃharitvā udakaṃ paviṭṭho， mahājano sotthibhāvaṃ pāpuṇi。 大蛇感到害怕，收起鳞片，潜入水中，群众得以安宁。
Satthā idampi tassa pubbakammaṃ dassento tatiyaṃ gāthamāha。 佛陀为此向他展示了他的前世，吟唱了第三句诗。
Tattha luddenāti dāruṇena。 其中“luddenāti”是指以严厉的方式。
Manussakamyāti manussakāmatāya， manusse viheṭhetukāmatāyāti attho。 “manussakamyāti”是指为了人类的意图，想要折磨众生的意思。
Aparasmimpi samaye esa isipabbajjaṃ pabbajitvā kesavo nāma tāpaso ahosi。 在另一个时刻，这位修行者名为“Kesava”，出家修行。
Tena samayena amhākaṃ bodhisatto kappo nāma māṇavo kesavassa baddhacaro antevāsiko hutvā ācariyassa kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī buddhisampanno atthacaro ahosi。 那时我们的菩萨名为“Kappo”，作为Kesava的弟子，善于学习，品德高尚，行为端正。
Kesavo tena vinā vasituṃ na sakkoti， taṃ nissāyeva jīvikaṃ kappesi。 Kesava无法独自生活，依靠他而维持生计。
Satthā idampi tassa pubbakammaṃ dassento catutthaṃ gāthamāha。 佛陀为此向他展示了他的前世，吟唱了第四句诗。
Tattha baddhacaroti antevāsiko， so pana jeṭṭhantevāsiko ahosi。 其中“baddhacaroti”是指弟子，而他则是长弟子。
Sambuddhimantaṃ vatinaṃ amaññīti， ‘‘sammā buddhimā vatasampanno aya’’nti evaṃ maññamāno kappo tava antevāsiko ahosiṃ ahaṃ so tena samayenāti dasseti。 认为“他是完全觉悟的”，正如他所想的，Kappo是你的弟子。
Aññepi jānāsīti na kevalaṃ mayhaṃ āyumeva， aññepi tvaṃ jānāsiyeva。 你也知道的不仅仅是我的寿命，你也知道其他的。
Tathā hi buddhoti tathā hi tvaṃ buddho， yasmā buddho， tasmā jānāsīti attho。 因为你是觉悟者，所以你知道。
Tathā hi tyāyaṃ jalitānubhāvoti yasmā ca tvaṃ buddho， tasmā te ayaṃ jalito ānubhāvo。 你是觉悟者，因此你有这样的光辉。
Obhāsayaṃ tiṭṭhatīti sabbaṃ brahmalokaṃ obhāsayanto tiṭṭhati。 这光辉照耀着整个梵天界。
Catutthaṃ。 第四次。
Aññatarabrahmasuttavaṇṇanā 另一个梵天经的解说。

176. Pañcame tejodhātuṃ samāpajjitvāti tejokasiṇaparikammaṃ katvā pādakajjhānato vuṭṭhāya, ‘‘sarīrato jālā nikkhamantū’’ti adhiṭṭhahanto adhiṭṭhānacittānubhāvena sakalasarīrato jālā nikkhamanti, evaṃ tejodhātuṃ samāpanno nāma hoti, tathā samāpajjitvā. Tasmiṃ brahmaloketi kasmā thero tattha agamāsi? Therassa kira tejodhātuṃ samāpajjitvā tassa brahmuno upari nisinnaṃ tathāgataṃ disvā ‘‘aṭṭhivedhī ayaṃ puggalo, mayāpettha gantabba’’nti ahosi, tasmā agamāsi. Sesānaṃ gamanepi eseva nayo. So hi brahmā tathāgatassa ceva tathāgatasāvakānañca ānubhāvaṃ adisvā abhabbo vinayaṃ upagantuṃ, tena so sannipāto ahosi. Tattha tathāgatassa sarīrato uggatajālā sakalabrahmalokaṃ atikkamitvā ajaṭākāse pakkhandā, tā ca pana chabbaṇṇā ahesuṃ, tathāgatassa sāvakānaṃ ābhā pakativaṇṇāva.

Passasi vītivattantanti imasmiṃ brahmaloke aññabrahmasarīravimānālaṅkārādīnaṃ pabhā atikkamamānaṃ buddhassa bhagavato pabhassaraṃ pabhaṃ passasīti pucchati. Na me, mārisa, sā diṭṭhīti yā mesā, ‘‘idhāgantuṃ samattho añño samaṇo vā brāhmaṇo vā natthī’’ti pure diṭṭhi, natthi me sā. Kathaṃ vajjanti kena kāraṇena vadeyyaṃ. Niccomhi sassatoti imassa kira brahmuno laddhidiṭṭhi sassatadiṭṭhi cāti dve diṭṭhiyo. Tatrāssa tathāgatañceva tathāgatasāvake ca passato laddhidiṭṭhi pahīnā. Bhagavā panettha mahantaṃ dhammadesanaṃ desesi. Brahmā desanāpariyosāne sotāpattiphale patiṭṭhahi. Itissa maggena sassatadiṭṭhi pahīnā, tasmā evamāha.

Brahmapārisajjanti brahmapāricārikaṃ. Therānañhi bhaṇḍagāhakadaharā viya brahmānampi pārisajjā brahmāno nāma honti. Tenupasaṅkamāti kasmā therasseva santikaṃ pesesi? There kirassa tattakeneva kathāsallāpena vissāso udapādi, tasmā tasseva santikaṃ pesesi aññepīti yathā tumhe cattāro janā, kinnu kho evarūpā aññepi atthi, udāhu tumhe cattāro eva mahiddhikāti? Tevijjāti pubbenivāsadibbacakkhuāsavakkhayasaṅkhātāhi tīhi vijjāhi samannāgatā. Iddhipattāti iddhividhañāṇaṃ pattā. Cetopariyāyakovidāti paresaṃ cittācāre kusalā. Evamettha pañca abhiññāpi sarūpena vuttā. Dibbasotaṃ pana tāsaṃ vasena āgatameva hoti. Bahūti evarūpā chaḷabhiññā buddhasāvakā bahū gaṇanapathaṃ atikkantā, sakalaṃ jambudīpaṃ kāsāvapajjotaṃ katvā vicarantīti. Pañcamaṃ.

6. Brahmalokasuttavaṇṇanā

177. Chaṭṭhe paccekaṃ dvārabāhanti ekeko ekekaṃ dvārabāhaṃ nissāya dvārapālā viya aṭṭhaṃsu. Iddhoti jhānasukhena samiddho. Phītoti abhiññāpupphehi supupphito. Anadhivāsentoti asahanto. Etadavocāti etesaṃ nimmitabrahmānaṃ majjhe nisinno etaṃ ‘‘passasi me’’tiādivacanaṃ avoca.

Tayo supaṇṇāti gāthāya pañcasatāti satapadaṃ rūpavasena vā pantivasena vā yojetabbaṃ. Rūpavasena tāva tayo supaṇṇāti tīṇi supaṇṇarūpasatāni. Caturo ca haṃsāti cattārihaṃsarūpasatāni. Bugghīnisā pañcasatāti byagghasadisā ekacce migā byagghīnisā nāma, tesaṃ byagghīnisārūpakānaṃ pañcasatāni, pantivasena tayo supaṇṇāti tīṇi supaṇṇapantisatāni, caturo haṃsāti cattāri haṃsapantisatāni. Byagghīnisā pañcasatāti pañca byagghīnisā pantisatāni. Jhāyinoti jhāyissa mayhaṃ vimāne ayaṃ vibhūtīti dasseti. Obhāsayanti obhāsayamānaṃ. Uttarassaṃ disāyanti taṃ kira kanakavimānaṃ tesaṃ mahābrahmānaṃ ṭhitaṭṭhānato uttaradisāyaṃ hoti. Tasmā evamāha. Ayaṃ panassa adhippāyo – evarūpe kanakavimāne vasanto ahaṃ kassa aññassa upaṭṭhānaṃ gamissāmīti. Rūpe raṇaṃ disvāti rūpamhi jātijarābhaṅgasaṅkhātaṃ dosaṃ disvā. Sadā pavedhitanti sītādīhi ca niccaṃ pavedhitaṃ calitaṃ ghaṭṭitaṃ rūpaṃ disvā. Tasmā na rūpe ramati sumedhoti yasmā rūpe raṇaṃ passati, sadā pavedhitañca rūpaṃ passati, tasmā sumedho sundarapañño so satthā rūpe na ramatīti. Chaṭṭhaṃ.



Pañcame tejodhātuṃ samāpajjitvāti tejokasiṇaparikammaṃ katvā pādakajjhānato vuṭṭhāya， ‘‘sarīrato jālā nikkhamantū’’ti adhiṭṭhahanto adhiṭṭhānacittānubhāvena sakalasarīrato jālā nikkhamanti， evaṃ tejodhātuṃ samāpanno nāma hoti， tathā samāpajjitvā。 第五次，进入火元素的境界，经过火的禅修，觉醒后，想着“让火焰从身体中出来”，于是凭借坚定的意志，火焰从全身涌出，这便称为进入火元素的境界，便是这样进入的。
Tasmiṃ brahmaloketi kasmā thero tattha agamāsi？ 在那位梵天的地方，为什么长老会去那里？
Therassa kira tejodhātuṃ samāpajjitvā tassa brahmuno upari nisinnaṃ tathāgataṃ disvā ‘‘aṭṭhivedhī ayaṃ puggalo， mayāpettha gantabba’’nti ahosi， tasmā agamāsi。 据说长老在进入火元素的境界后，看到了坐在那位梵天上的如来，心想：“此人是八种解脱者，我必须去见他。”因此，他便前往那里。
Sesānaṃ gamanepi eseva nayo。 其他人的去向也是如此。
So hi brahmā tathāgatassa ceva tathāgatasāvakānañca ānubhāvaṃ adisvā abhabbo vinayaṃ upagantuṃ， tena so sannipāto ahosi。 这位梵天见到如来及其弟子的光辉，无法忍受，故而他便聚集在那。
Tattha tathāgatassa sarīrato uggatajālā sakalabrahmalokaṃ atikkamitvā ajaṭākāse pakkhandā， tā ca pana chabbaṇṇā ahesuṃ， tathāgatassa sāvakānaṃ ābhā pakativaṇṇāva。 在那里，如来的身体散发出的光辉，超越了整个梵天界，照耀着天空，光辉有六种颜色，如来弟子的光辉则是金色的。
Passasi vītivattantanti imasmiṃ brahmaloke aññabrahmasarīravimānālaṅkārādīnaṃ pabhā atikkamamānaṃ buddhassa bhagavato pabhassaraṃ pabhaṃ passasīti pucchati。 你是否看到在这个梵天中，其他梵天的身体、天宫的装饰等光辉超越了佛陀的光辉？
Na me， mārisa， sā diṭṭhīti yā mesā， ‘‘idhāgantuṃ samattho añño samaṇo vā brāhmaṇo vā natthī’’ti pure diṭṭhi， natthi me sā。 “没有，朋友，那个光辉不是我的。” 之前我曾见过：“这里没有其他的修行者或是婆罗门能够来到这里。”
Kathaṃ vajjanti kena kāraṇena vadeyyaṃ。 如何会有缺失呢？我该如何说呢？
Niccomhi sassatoti imassa kira brahmuno laddhidiṭṭhi sassatadiṭṭhi cāti dve diṭṭhiyo。 这位梵天的见解是永恒的，认为这是永恒的见解，故而有两种见解。
Tatrāssa tathāgatañceva tathāgatasāvake ca passato laddhidiṭṭhi pahīnā。 但在那位梵天面前，见到如来和如来弟子的永恒见解已被抛弃。
Bhagavā panettha mahantaṃ dhammadesanaṃ desesi。 佛陀在这里讲述了伟大的法。
Brahmā desanāpariyosāne sotāpattiphale patiṭṭhahi。 在法的结束时，这位梵天获得了初果。
Itissa maggena sassatadiṭṭhi pahīnā， tasmā evamāha。 通过这个法门，永恒的见解被抛弃，因此他如此说。
Brahmapārisajjanti brahmapāricārikaṃ。 “Brahmapārisajjanti”指的是梵天的随侍。
Therānañhi bhaṇḍagāhakadaharā viya brahmānampi pārisajjā brahmāno nāma honti。 这位长老就像是商人的随侍，梵天的随侍也称为梵天。
Tenupasaṅkamāti kasmā therasseva santikaṃ pesesi？ 为什么他向长老那边发送信息？
There kirassa tattakeneva kathāsallāpena vissāso udapādi， tasmā tasseva santikaṃ pesesi aññepīti yathā tumhe cattāro janā， kinnu kho evarūpā aññepi atthi， udāhu tumhe cattāro eva mahiddhikāti？ 长老因与他有了信任，便向他发送信息，正如你们四人一样，是否还有其他人，还是你们四人是最强的呢？
Tevijjāti pubbenivāsadibbacakkhuāsavakkhayasaṅkhātāhi tīhi vijjāhi samannāgatā。 “Tevijjāti”是指拥有三种知识，即前世、天眼、以及断除烦恼的智慧。
Iddhipattāti iddhividhañāṇaṃ pattā。 “Iddhipattāti”是指获得超凡的能力与智慧。
Cetopariyāyakovidāti paresaṃ cittācāre kusalā。 “Cetopariyāyakovidāti”是指对他人心念的善巧了解。
Evamettha pañca abhiññāpi sarūpena vuttā。 如此这里的五种超凡能力也以相同的方式被提及。
Dibbasotaṃ pana tāsaṃ vasena āgatameva hoti。 但天耳则是以他们的缘故而来。
Bahūti evarūpā chaḷabhiññā buddhasāvakā bahū gaṇanapathaṃ atikkantā， sakalaṃ jambudīpaṃ kāsāvapajjotaṃ katvā vicarantīti。 有许多这样的六种超凡能力的佛弟子，超越了众多的计算，遍游整个占据着袈裟光辉的阎浮提。
Pañcamaṃ。 第五次。
Brahmalokasuttavaṇṇanā 另一个梵天经的解说。
Chaṭṭhe paccekaṃ dvārabāhanti ekeko ekekaṃ dvārabāhaṃ nissāya dvārapālā viya aṭṭhaṃsu。 第六次，独自一人，依靠着门的把手，像门卫一样站着。
Iddoti jhānasukhena samiddho。 “Iddoti”是指因禅定的快乐而获得的能力。
Phītoti abhiññāpupphehi supupphito。 “Phītoti”是指因超凡的智慧而盛开的花朵。
Anadhivāsentoti asahanto。 “Anadhivāsentoti”是指无法忍受的。
Etadavocāti etesaṃ nimmitabrahmānaṃ majjhe nisinno etaṃ ‘‘passasi me’’tiādivacanaṃ avoca。 这是他对那些坐在中间的创造梵天所说的：“你们看见我吗？”
Tayo supaṇṇāti gāthāya pañcasatāti satapadaṃ rūpavasena vā pantivasena vā yojetabbaṃ。 三只美丽的鸟在诗中以五百为单位，按形状或是栖息地来计算。
Rūpavasena tāva tayo supaṇṇāti tīṇi supaṇṇarūpasatāni。 按形状来说，三只美丽的鸟是三百只美丽的鸟。
Caturo ca haṃsāti cattārihaṃsarūpasatāni。 并且四只天鹅是四百只天鹅。
Bugghīnisā pañcasatāti byagghasadisā ekacce migā byagghīnisā nāma， tesaṃ byagghīnisārūpakānaṃ pañcasatāni， pantivasena tayo supaṇṇāti tīṇi supaṇṇapantisatāni， caturo haṃsāti cattāri haṃsapantisatāni。 还有五只老虎，像老虎一样的某些动物被称为老虎，五只老虎的数量是五百只，按栖息地来说，三只美丽的鸟是三百只，四只天鹅是四百只。
Byagghīnisā pañcasatāti pañca byagghīnisā pantisatāni。 “Byagghīnisā”是指五只老虎的栖息地。
Jhāyinoti jhāyissa mayhaṃ vimāne ayaṃ vibhūtīti dasseti。 “Jhāyinoti”是指在我的天宫中显示出这种荣耀。
Obhāsayanti obhāsayamānaṃ。 “Obhāsayanti”是指光辉闪耀。
Uttarassaṃ disāyanti taṃ kira kanakavimānaṃ tesaṃ mahābrahmānaṃ ṭhitaṭṭhānato uttaradisāyaṃ hoti。 这显然是在北方，那个金色的天宫，正是那些伟大的梵天所居住的地方。
Tasmā evamāha。 这就是他所说的。
Ayaṃ panassa adhippāyo – evarūpe kanakavimāne vasanto ahaṃ kassa aññassa upaṭṭhānaṃ gamissāmīti。 他的意思是：“住在这样的金色天宫中，我要去侍奉谁呢？”
Rūpe raṇaṃ disvāti rūpamhi jātijarābhaṅgasaṅkhātaṃ dosaṃ disvā。 “Rūpe raṇaṃ disvāti”是指在形态中看到的关于生、老、死的痛苦。
Sadā pavedhitanti sītādīhi ca niccaṃ pavedhitaṃ calitaṃ ghaṭṭitaṃ rūpaṃ disvā。 “Sadā pavedhitanti”是指在寒冷等情况下总是被打扰、动摇、压迫的形态。
Tasmā na rūpe ramati sumedhoti yasmā rūpe raṇaṃ passati， sadā pavedhitañca rūpaṃ passati， tasmā sumedho sundarapañño so satthā rūpe na ramatīti。 因此，善思者不应沉迷于形态，因为他看到形态中的痛苦，总是见到被打扰的形态，因此善思者应当不沉迷于形态。
Chaṭṭhaṃ。 第六次。

7. Kokālikasuttavaṇṇanā

178. Sattame appameyyaṃ paminantoti appameyyaṃ khīṇāsavapuggalaṃ ‘‘ettakaṃ sīlaṃ, ettako samādhi, ettakā paññā’’ti evaṃ minanto. Kodhavidvā vikappayeti ko idha vidvā medhāvī vikappeyya, khīṇāsavova khīṇāsavaṃ minanto kappeyyāti dīpeti. Nivutaṃ taṃ maññeti yo pana puthujjano taṃ pametuṃ ārabhati, taṃ nivutaṃ avakujjapaññaṃ maññāmīti. Sattamaṃ.

8. Katamodakatissasuttavaṇṇanā

179. Aṭṭhame akissavanti kissavā vuccati paññā, nippaññoti attho. Aṭṭhamaṃ.

9. Turūbrahmasuttavaṇṇanā

180. Navame ābādhikoti ‘‘sāsapamattīhi pīḷakāhī’’tiādinā nayena anantarasutte āgatena ābādhena ābādhiko. Bāḷhagilānoti adhimattagilāno. Turūti kokālikassa upajjhāyo turutthero nāma anāgāmiphalaṃ patvā brahmaloke nibbatto. So bhūmaṭṭhakadevatā ādiṃ katvā, ‘‘ayuttaṃ kokālikena kataṃ aggasāvake antimavatthunā abbhācikkhantenā’’ti paramparāya brahmalokasampattaṃ kokālikassa pāpakammaṃ sutvā – ‘‘mā mayhaṃ passantasseva varāko nassi, ovadissāmi naṃ theresu cittapasādatthāyā’’ti āgantvā tassa purato aṭṭhāsi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘turū paccekabrahmā’’ti. Pesalāti piyasīlā. Kosi tvaṃ, āvusoti nipannakova kabarakkhīni ummīletvā evamāha. Passa yāvañca teti passa yattakaṃ tayā aparaddhaṃ, attano nalāṭe mahāgaṇḍaṃ apassanto sāsapamattāya pīḷakāya maṃ codetabbaṃ maññasīti āha.

Atha naṃ ‘‘adiṭṭhippatto ayaṃ varāko, gilaviso viya kassaci vacanaṃ na karissatī’’ti ñatvā purisassa hītiādimāha. Tattha kuṭhārīti kuṭhārisadisā pharusā vācā. Chindatīti kusalamūlasaṅkhāte mūleyeva nikantati. Nindiyanti ninditabbaṃ dussīlapuggalaṃ. Pasaṃsatīti uttamatthe sambhāvetvā khīṇāsavoti vadati. Taṃ vā nindati yo pasaṃsiyoti , yo vā pasaṃsitabbo khīṇāsavo, taṃ antimavatthunā codento ‘‘dussīlo aya’’nti vadati. Vacināti mukhena so kalinti, so taṃ aparādhaṃ mukhena vicināti nāma. Kalinā tenāti tena aparādhena sukhaṃ na vindati. Nindiyapasaṃsāya hi pasaṃsiyanindāya ca samakova vipāko.

Sabbassāpisahāpi attanāti sabbena sakenapi attanāpi saddhiṃ yo akkhesu dhanaparājayo nāma, ayaṃ appamattako aparādho. Yosugatesūti yo pana sammaggatesu puggalesu cittaṃ padusseyya, ayaṃ cittapadosova tato kalito mahantataro kali.

Idāni tassa mahantatarabhāvaṃ dassento sataṃ sahassānantiādimāha. Tattha sataṃ sahassānanti nirabbudagaṇanāya satasahassaṃ. Chattiṃsatīti aparāni chattiṃsati nirabbudāni. Pañca cāti abbudagaṇanāya pañca abbudāni. Yamariyagarahīti yaṃ ariye garahanto nirayaṃ upapajjati, tattha ettakaṃ āyuppamāṇanti. Navamaṃ.

10. Kokālikasuttavaṇṇanā



Kokālikasuttavaṇṇanā
Sattame appameyyaṃ paminantoti appameyyaṃ khīṇāsavapuggalaṃ ‘‘ettakaṃ sīlaṃ, ettako samādhi, ettakā paññā’’ti evaṃ minanto。 第七次，称为“不可思议”，是指那些已灭尽烦恼的修行者，认为“有这样的戒律、这样的禅定、这样的智慧”。
Kodhavidvā vikappayeti ko idha vidvā medhāvī vikappeyya， khīṇāsavova khīṇāsavaṃ minanto kappeyyāti dīpeti。 懂得愤怒的智者会思考：“谁能在这里做出判断呢？只有已灭尽烦恼的人才会做出判断。”
Nivutaṃ taṃ maññeti yo pana puthujjano taṃ pametuṃ ārabhati， taṃ nivutaṃ avakujjapaññaṃ maññāmīti。 但普通人若试图去理解这个深奥的道理，便认为这是不可思议的智慧。
Sattamaṃ。 第七次。
Katamodakatissasuttavaṇṇanā
Aṭṭhame akissavanti kissavā vuccati paññā， nippaññoti attho。 第八次，“akissavanti”是指没有智慧的，意为无知。
Aṭṭhamaṃ。 第八次。
Turūbrahmasuttavaṇṇanā
Navame ābādhikoti ‘‘sāsapamattīhi pīḷakāhī’’tiādinā nayena anantarasutte āgatena ābādhena ābādhiko。 第九次，“ābādhikoti”是指因“如同被芥菜种子般的压迫”而受到的伤害。
Bāḷhagilānoti adhimattagilāno。 “Bāḷhagilānoti”是指极度的痛苦。
Turūti kokālikassa upajjhāyo turutthero nāma anāgāmiphalaṃ patvā brahmaloke nibbatto。 “Turūti”是指名为“Turutthero”的修行者，他在获得了无学果后转生到梵天界。
So bhūmaṭṭhakadevatā ādiṃ katvā， ‘‘ayuttaṃ kokālikena kataṃ aggasāvake antimavatthunā abbhācikkhantenā’’ti paramparāya brahmalokasampattaṃ kokālikassa pāpakammaṃ sutvā – ‘‘mā mayhaṃ passantasseva varāko nassi， ovadissāmi naṃ theresu cittapasādatthāyā’’ti āgantvā tassa purato aṭṭhāsi。 他为了修行而聚集，听闻到“不可思议的”事情，便想：“不要让我看到他，我要劝导他，以便让他心中安宁。”于是他便站在了前面。
Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘turū paccekabrahmā’’ti。 这就是所说的“独立的梵天”。
Pesalāti piyasīlā。 “Pesalāti”是指亲近的美德。
Kosi tvaṃ， āvusoti nipannakova kabarakkhīni ummīletvā evamāha。 “你是谁，朋友？”他睁开了眼睛，问道。
Passa yāvañca teti passa yattakaṃ tayā aparaddhaṃ， attano nalāṭe mahāgaṇḍaṃ apassanto sāsapamattāya pīḷakāya maṃ codetabbaṃ maññasīti āha。 “你看，直到现在，你看到的都是你所犯的错误，而你却没有看到自己额头上的大肿块，反而觉得我像芥菜种子般受到压迫。”
Atha naṃ ‘‘adiṭṭhippatto ayaṃ varāko， gilaviso viya kassaci vacanaṃ na karissatī’’ti ñatvā purisassa hītiādimāha。 然后他知道：“这个人是固执的，就像一个吞食者一样，不会听从任何人的话。”
Tattha kuṭhārīti kuṭhārisadisā pharusā vācā。 其中“kuṭhārīti”是指像斧头一样的严厉言辞。
Chindatīti kusalamūlasaṅkhāte mūleyeva nikantati。 “Chindatīti”是指在善根的根源上进行切断。
Nindiyanti ninditabbaṃ dussīlapuggalaṃ。 “Nindiyanti”是指应当被指责的不善之人。
Pasaṃsatīti uttamatthe sambhāvetvā khīṇāsavoti vadati。 “Pasaṃsatīti”是指在极好的情况下称赞已灭尽烦恼的人。
Taṃ vā nindati yo pasaṃsiyoti， yo vā pasaṃsitabbo khīṇāsavo， taṃ antimavatthunā codento ‘‘dussīlo aya’’nti vadati。 他或许会指责那些值得称赞的人，或许会称赞那些已灭尽烦恼的人，最终会说：“这是一个不善之人。”
Vacināti mukhena so kalinti， so taṃ aparādhaṃ mukhena vicināti nāma。 “Vacināti”是指用口说出，去寻找那个错误。
Kalinā tenāti tena aparādhena sukhaṃ na vindati。 “Kalinā”是指因那个错误而无法获得快乐。
Nindiyapasaṃsāya hi pasaṃsiyanindāya ca samakova vipāko。 因为指责与称赞的结果是相同的。
Sabbassāpisahāpi attanāti sabbena sakenapi attanāpi saddhiṃ yo akkhesu dhanaparājayo nāma， ayaṃ appamattako aparādho。 对所有人来说，若有任何损失，便是微不足道的过失。
Yosugatesūti yo pana sammaggatesu puggalesu cittaṃ padusseyya， ayaṃ cittapadosova tato kalito mahantataro kali。 而若在善法中，若心中生起了不善的念头，那便是更大的恶。
Idāni tassa mahantatarabhāvaṃ dassento sataṃ sahassānantiādimāha。 现在为了显示他更大的过失，便说“百千”。
Tattha sataṃ sahassānanti nirabbudagaṇanāya satasahassaṃ。 其中“sataṃ sahassānanti”是指以百千的数量来计算。
Chattiṃsatīti aparāni chattiṃsati nirabbudāni。 “Chattiṃsatīti”是指其他的三十六个。
Pañca cāti abbudagaṇanāya pañca abbudāni。 “Pañca cāti”是指五个。
Yamariyagarahīti yaṃ ariye garahanto nirayaṃ upapajjati， tattha ettakaṃ āyuppamāṇanti。 “Yamariyagarahīti”是指那些被贤者所指责而堕入地狱的人，那里有这样的生命长度。
Navamaṃ。 第九次。
Kokālikasuttavaṇṇanā 另一个关于“可卡利卡”的经文解说。

181. Dasame kokāliko bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkamīti, ko ayaṃ kokāliko, kasmā ca upasaṅkami? Ayaṃ kira kokālikaraṭṭhe kokālikanagare kokālikaseṭṭhissa putto pabbajitvā pitarā kārāpite vihāre paṭivasati cūḷakokālikoti nāmena, na devadattassa sisso. So hi brāhmaṇaputto mahākokāliko nāma. Bhagavati pana sāvatthiyaṃ viharante dve aggasāvakā pañcamattehi bhikkhusatehi saddhiṃ janapadacārikaṃ caramānā upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya vivekāvāsaṃ vasitukāmā te bhikkhū uyyojetvā attano pattacīvaramādāya tasmiṃ janapade taṃ nagaraṃ patvā taṃ vihāraṃ agamaṃsu. Tattha nesaṃ kokāliko vattaṃ dassesi. Te tena saddhiṃ sammoditvā, ‘‘āvuso, mayaṃ idha temāsaṃ vasissāma, mā kassaci ārocehī’’ti paṭiññaṃ gahetvā vasiṃsu. Vasitvā pavāraṇādivase pavāretvā, ‘‘gacchāma mayaṃ, āvuso’’ti kokālikaṃ āpucchiṃsu. Kokāliko ‘‘ajjekadivasaṃ, āvuso, vasitvā sve gamissathā’’ti vatvā dutiyadivase nagaraṃ pavisitvā manusse āmantesi – ‘‘āvuso, tumhe aggasāvake idhāgantvā vasamānepi na jānātha, na ne koci paccayenāpi nimantetī’’ti. Nagaravāsino, ‘‘kahaṃ, bhante, therā, kasmā no na ārocayitthā’’ti? Kiṃ āvuso ārocitena, kiṃ na passatha dve bhikkhū therāsane nisīdante, ete aggasāvakāti. Te khippaṃ sannipatitvā sappiphāṇitādīni ceva cīvaradussāni ca saṃhariṃsu.

Kokāliko cintesi – ‘‘paramappicchā aggasāvakā payuttavācāya uppannaṃ lābhaṃ na sādiyissanti , asādiyantā ‘āvāsikassa dethā’ti vakkhantī’’ti. Taṃ taṃ lābhaṃ gāhāpetvā therānaṃ santikaṃ agamāsi. Therā disvāva ‘‘ime paccayā neva amhākaṃ, na kokālikassa kappantī’’ti paṭikkhipitvā pakkamiṃsu. Kokāliko ‘‘kathaṃ hi nāma attanā agaṇhantā mayhampi adāpetvā pakkamissantī’’ti? Āghātaṃ uppādesi. Tepi bhagavato santikaṃ gantvā bhagavantaṃ vanditvā puna attano parisaṃ ādāya janapadacārikaṃ carantā anupubbena tasmiṃ raṭṭhe tameva nagaraṃ paccāgamiṃsu. Nāgarā there sañjānitvā saha parikkhārehi dānaṃ sajjitvā nagaramajjhe maṇḍapaṃ katvā dānaṃ adaṃsu, therānañca parikkhāre upanāmesuṃ. Therā bhikkhusaṅghassa niyyādayiṃsu. Taṃ disvā kokāliko cintesi – ‘‘ime pubbe appicchā ahesuṃ, idāni pāpicchā jātā, pubbepi appicchasantuṭṭhapavivittasadisā maññe’’ti there upasaṅkamitvā, ‘‘āvuso, tumhe pubbe appicchā viya, idāni pana pāpabhikkhū jātā’’ti vatvā ‘‘mūlaṭṭhāneyeva nesaṃ patiṭṭhaṃ bhindissāmī’’ti taramānarūpo nikkhamitvā sāvatthiṃ gantvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Ayameva kokāliko iminā ca kāraṇena upasaṅkamīti veditabbo.

Bhagavā taṃ turitaturitaṃ āgacchantaṃ disvāva āvajjento aññāsi – ‘‘ayaṃ aggasāvake akkositukāmo āgato’’ti. ‘‘Sakkā nu kho paṭisedhetu’’nti ca āvajjento, ‘‘na sakkā paṭisedhetuṃ, theresu aparajjhitvā kālaṅkato ekaṃsena padumaniraye nibbattissatī’’ti disvā, ‘‘sāriputtamoggallānepi nāma garahantaṃ sutvā na nisedhetī’’ti vādamocanatthaṃ ariyūpavādassa ca mahāsāvajjabhāvadassanatthaṃ mā hevanti tikkhattuṃ paṭisedhesi. Tattha mā hevanti mā evaṃ abhaṇi. Saddhāyikoti saddhāya ākaro pasādāvaho saddhātabbavacano vā. Paccayikoti pattiyāyitabbavacano.


Dasame kokāliko bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkamīti， ko ayaṃ kokāliko， kasmā ca upasaṅkami？ 第十次，可卡利卡比丘前往佛陀处，他是谁，为什么前来？
Ayaṃ kira kokālikaraṭṭhe kokālikanagare kokālikaseṭṭhissa putto pabbajitvā pitarā kārāpite vihāre paṭivasati cūḷakokālikoti nāmena， na devadattassa sisso。 据说他是可卡利国可卡利城可卡利首领的儿子，出家后住在父亲所建的寺院，名为“小可卡利卡”，并非是提婆达多的弟子。
So hi brāhmaṇaputto mahākokāliko nāma。 他是名为“大可卡利卡”的婆罗门之子。
Bhagavati pana sāvatthiyaṃ viharante dve aggasāvakā pañcamattehi bhikkhusatehi saddhiṃ janapadacārikaṃ caramānā upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya vivekāvāsaṃ vasitukāmā te bhikkhū uyyojetvā attano pattacīvaramādāya tasmiṃ janapade taṃ nagaraṃ patvā taṃ vihāraṃ agamaṃsu。 而佛陀在舍卫城住时，两个首座弟子与五百比丘一起四处游行，便在适当的时机邀请他们，带着自己的托钵衣，前往那个城市，抵达那座寺院。
Tattha nesaṃ kokāliko vattaṃ dassesi。 在那里，他为他们展示了可卡利卡的行为。
Te tena saddhiṃ sammoditvā， ‘‘āvuso， mayaṃ idha temāsaṃ vasissāma， mā kassaci ārocehī’’ti paṭiññaṃ gahetvā vasiṃsu。 他们相互交流后，便说：“朋友，我们将在这里住三个月，不要告诉任何人。”
Vasitvā pavāraṇādivase pavāretvā， ‘‘gacchāma mayaṃ， āvuso’’ti kokālikaṃ āpucchiṃsu。 住满了时间，到了请示的日子，他们问可卡利卡：“我们该走了，朋友。”
Kokāliko ‘‘ajjekadivasaṃ， āvuso， vasitvā sve gamissathā’’ti vatvā dutiyadivase nagaraṃ pavisitvā manusse āmantesi – ‘‘āvuso， tumhe aggasāvake idhāgantvā vasamānepi na jānātha， na ne koci paccayenāpi nimantetī’’ti。 可卡利卡说：“朋友，我们将在这里住一天，明天你们就可以回去。” 第二天他进入城市，告诫人们：“朋友们，你们不知道首座弟子在这里住着，没人来邀请他们。”
Nagaravāsino， ‘‘kahaṃ， bhante， therā， kasmā no na ārocayitthā’’ti？ 城市的居民问：“尊敬的长老们，你们在哪里，为什么不告诉我们？”
Kiṃ āvuso ārocitena， kiṃ na passatha dve bhikkhū therāsane nisīdante， ete aggasāvakāti。 “朋友，告诉我们什么？难道你们没有看到两位首座比丘坐在这里，正是这两位首座弟子？”
Te khippaṃ sannipatitvā sappiphāṇitādīni ceva cīvaradussāni ca saṃhariṃsu。 他们立刻聚集，准备了美味的食物和袈裟等。
Kokāliko cintesi – ‘‘paramappicchā aggasāvakā payuttavācāya uppannaṃ lābhaṃ na sādiyissanti， asādiyantā ‘āvāsikassa dethā’ti vakkhantī’’ti。 可卡利卡心想：“那些极其贪婪的首座弟子不会满足于用适当的方式获得的利益，反而会说‘把这位居士给杀了’。”
Taṃ taṃ lābhaṃ gāhāpetvā therānaṃ santikaṃ agamāsi。 于是他把这些利益带到长老那里。
Therā disvāva ‘‘ime paccayā neva amhākaṃ， na kokālikassa kappantī’’ti paṭikkhipitvā pakkamiṃsu。 长老们看到后拒绝说：“这些供养对我们和可卡利卡来说都没有意义。”
Kokāliko ‘‘kathaṃ hi nāma attanā agaṇhantā mayhampi adāpetvā pakkamissantī’’ti？ 可卡利卡想：“怎么会有人不接受我的供养，反而让人离开呢？”
Āghātaṃ uppādesi。 他感到愤怒。
Tepi bhagavato santikaṃ gantvā bhagavantaṃ vanditvā puna attano parisaṃ ādāya janapadacārikaṃ carantā anupubbena tasmiṃ raṭṭhe tameva nagaraṃ paccāgamiṃsu。 他们也回到佛陀那里，向佛陀顶礼，然后带着自己的弟子，逐渐在那个国家继续游行，最终回到同一个城市。
Nāgarā there sañjānitvā saha parikkhārehi dānaṃ sajjitvā nagaramajjhe maṇḍapaṃ katvā dānaṃ adaṃsu， therānañca parikkhāre upanāmesuṃ。 城市的居民理解了长老们的意图，准备好供养，搭建了一个棚子，在城市中供养长老们，并将供养的物品送给长老们。
Therā bhikkhusaṅghassa niyyādayiṃsu。 长老们为比丘僧团提供了供养。
Taṃ disvā kokāliko cintesi – ‘‘ime pubbe appicchā ahesuṃ， idāni pāpicchā jātā， pubbepi appicchasantuṭṭhapavivittasadisā maññe’’ti。 可卡利卡看到此情此景，心想：“他们以前是知足的，现在却变得贪婪了，我认为他们以前是知足的。”
There upasaṅkamitvā， ‘‘āvuso， tumhe pubbe appicchā viya， idāni pana pāpabhikkhū jātā’’ti vatvā ‘‘mūlaṭṭhāneyeva nesaṃ patiṭṭhaṃ bhindissāmī’’ti taramānarūpo nikkhamitvā sāvatthiṃ gantvā yena bhagavā tenupasaṅkami。 他走上前对长老们说：“朋友，你们以前是知足的，而现在却变得贪婪了。” 说完，心中愤怒，便离开，前往舍卫城，去见佛陀。
Ayameva kokāliko iminā ca kāraṇena upasaṅkamīti veditabbo。 可卡利卡正是因这个原因而前来。
Bhagavā taṃ turitaturitaṃ āgacchantaṃ disvāva āvajjento aññāsi – ‘‘ayaṃ aggasāvake akkositukāmo āgato’’ti。 佛陀见他匆匆忙忙地来到，心中思索：“他是来指责首座弟子的。”
‘‘Sakkā nu kho paṭisedhetu’’nti ca āvajjento， ‘‘na sakkā paṭisedhetuṃ， theresu aparajjhitvā kālaṅkato ekaṃsena padumaniraye nibbattissatī’’ti disvā， ‘‘sāriputtamoggallānepi nāma garahantaṃ sutvā na nisedhetī’’ti vādamocanatthaṃ ariyūpavādassa ca mahāsāvajjabhāvadassanatthaṃ mā hevanti tikkhattuṃ paṭisedhesi。 他思索：“是否可以阻止他？”但他知道：“无法阻止他，因为他会因在长老们面前出言不逊而堕入一生为恶鬼。” 于是为了让他明白，佛陀三次阻止了他。
Tattha mā hevanti mā evaṃ abhaṇi。 “不要这样说，不要这样说。”
Saddhāyikoti saddhāya ākaro pasādāvaho saddhātabbavacano vā。 “Saddhāyikoti”是指以信心为基础，能带来安宁的信念。
Paccayikoti pattiyāyitabbavacano。 “Paccayikoti”是指应当依赖的信念。


Pakkāmīti kammānubhāvena codiyamāno pakkāmi. Okāsakataṃ hi kammaṃ na sakkā paṭibāhituṃ, taṃ tassa tattha ṭhātuṃ na adāsi. Acirapakkantassāti pakkantassa sato na cireneva. Sabbo kāyo phuṭoahosīti kesaggamattampi okāsaṃ āvajjetvā sakalasarīraṃ aṭṭhīni bhinditvā uggatāhi pīḷakāhi ajjhotthaṭaṃ ahosi. Yasmā pana buddhānubhāvena tathārūpaṃ kammaṃ buddhānaṃ sammukhībhāve vipākaṃ na deti, dassanūpacāre vijahitamatte deti, tasmā tassa acirapakkantassa pīḷakā uṭṭhahiṃsu. Kalāyamattiyoti caṇakamattiyo. Beluvasalāṭukamattiyoti taruṇabeluvamattiyo. (Billamattiyoti mahābeluvamattiyo.) Pabhijjiṃsūti bhijjiṃsu. Tāsu bhinnāsu sakalasarīraṃ panasapakkaṃ viya ahosi. So pakkena gattena jetavanadvārakoṭṭhake visagilito maccho viya kadalipattesu sayi. Atha dhammasavanatthaṃ āgatāgatā manussā – ‘‘dhi kokālika, dhi kokālika, ayuttamakāsi, attanoyeva mukhaṃ nissāya anayabyasanaṃ patto’’ti āhaṃsu. Tesaṃ sutvā ārakkhadevatā dhi-kāraṃ akaṃsu. Ārakkhakadevatānaṃ ākāsadevatāti iminā upāyena yāva akaniṭṭhabhavanā ekadhikāro udapādi. Athassa upajjhāyo āgantvā ovādaṃ agaṇhantaṃ ñatvā garahitvā pakkāmi.

Kālamakāsīti upajjhāye pakkante kālamakāsi. Padumaṃ nirayanti pāṭiyekko padumanirayo nāma natthi, avīcimahānirayamhiyeva pana padumagaṇanāya paccitabbe ekasmiṃ ṭhāne nibbatti.

Vīsatikhārikoti māgadhakena patthena cattāro patthā kosalaraṭṭhe ekapattho hoti, tena patthena cattāro patthā āḷhakaṃ, cattāri āḷhakāni doṇaṃ, catudoṇā mānikā, catumānikā khārī, tāya khāriyā vīsatikhāriko. Tilavāhoti māgadhakānaṃ sukhumatilānaṃ tilasakaṭaṃ. Abbudo nirayoti abbudo nāma pāṭiyekko nirayo natthi. Avīcimhiyeva pana abbudagaṇanāya paccitabbaṭṭhānassetaṃ nāmaṃ. Nirabbudādīsupi eseva nayo.

Vassagaṇanāpi panettha evaṃ veditabbā – yatheva hi sataṃ satasahassāni koṭi hoti, evaṃ sataṃ satasahassakoṭiyo pakoṭi nāma hoti, sataṃ satasahassapakoṭiyo koṭipakoṭi nāma, sataṃ satasahassakoṭipakoṭiyo nahutaṃ, sataṃ satasahassanahutāni ninnahutaṃ, sataṃ satasahassaninnahutāni ekaṃ abbudaṃ, tato vīsatiguṇaṃ nirabbudaṃ. Eseva nayo sabbatthāti. Dasamaṃ.

Paṭhamo vaggo.

2. Dutiyavaggo

1. Sanaṅkumārasuttavaṇṇanā

182. Dutiyavaggassa paṭhame sappinītīreti sappinīnāmikāya nadiyā tīre. Sanaṅkumāroti so kira pañcasikhakumārakakāle jhānaṃ bhāvetvā brahmaloke nibbatto kumārakavaṇṇeneva vicarati. Tena naṃ ‘‘kumāro’’ti sañjānanti, porāṇakattā pana ‘‘sanaṅkumāro’’ti vuccati. Janetasminti janitasmiṃ, pajāyāti attho. Ye gottapaṭisārinoti ye janetasmiṃ gottaṃ paṭisaranti tesu loke gottapaṭisārīsu khattiyo seṭṭho. Vijjācaraṇasampannoti bhayabheravasuttapariyāyena (ma. ni. 1.34 ādayo) pubbenivāsādīhi vā tīhi, ambaṭṭhasuttapariyāyena (dī. ni. 1.278 ādayo) vipassanāñāṇaṃ manomayiddhi cha abhiññāyoti imāhi vā aṭṭhahi vijjāhi, sīlesu paripūrakāritā indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā jāgariyānuyogo satta saddhammā cattāri rūpāvacarajjhānānīti evaṃ pannarasadhammabhedena caraṇena ca samannāgato. So seṭṭho devamānuseti so khīṇāsavabrāhmaṇo devesu ca manussesu ca seṭṭho uttamoti. Paṭhamaṃ.

2. Devadattasuttavaṇṇanā

183. Dutiye acirapakkanteti saṅghaṃ bhinditvā nacirasseva veḷuvanato gayāsīsaṃ gate. Assatarinti gadrabhassa vaḷavāya jātaṃ. Dutiyaṃ.

3. Andhakavindasuttavaṇṇanā



Dutiyavaggassa paṭhame sappinītīreti sappinīnāmikāya nadiyā tīre。 第二卷第一节，“sappinītī”是指在名为“sappinī”的河岸上。
Sanaṅkumāroti so kira pañcasikhakumārakakāle jhānaṃ bhāvetvā brahmaloke nibbatto kumārakavaṇṇeneva vicarati。 “Sanaṅkumā罗”是指他在五个火焰天子时期，修习禅定而转生到梵天，像小王子一样游荡。
Tena naṃ ‘‘kumāro’’ti sañjānanti， porāṇakattā pana ‘‘sanaṅkumāro’’ti vuccati。 因此他被称为“王子”，但因古老的缘故也被称为“sanaṅkumā罗”。
Janetasminti janitasmiṃ， pajāyāti attho。 “Janetasminti”是指在出生之时，意为“出生”。
Ye gottapaṭisārinoti ye janetasmiṃ gottaṃ paṭisaranti tesu loke gottapaṭisārīsu khattiyo seṭṭho。 “Ye gottapaṭisārinoti”是指那些在出生时保留家族血统的人，在这些人中，王族是最优秀的。
Vijjācaraṇasampannoti bhayabheravasuttapariyāyena (ma. ni. 1.34 ādayo) pubbenivāsādīhi vā tīhi， ambaṭṭhasuttapariyāyena (dī. ni. 1.278 ādayo) vipassanāñāṇaṃ manomayiddhi cha abhiññāyoti imāhi vā aṭṭhahi vijjāhi， sīlesu paripūrakāritā indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā jāgariyānuyogo satta saddhammā cattāri rūpāvacarajjhānānīti evaṃ pannarasadhammabhedena caraṇena ca samannāgato。 “Vijjācaraṇasampannoti”是指具备智慧与行为的人，依照《恐惧与颤栗经》的定义（如《大念处经》第1.34等），凭借前世的智慧等三种，或依照《阿摩那经》的定义（如《大法句经》第1.278等），具备洞察智慧、心灵的超凡能力、六种超凡能力等八种智慧，具备戒律的完美、感官的守护、饮食的知足、警觉的修行、七种正法、四种色界禅定等，具备如此多的法。
So seṭṭho devamānuseti so khīṇāsavabrāhmaṇo devesu ca manussesu ca seṭṭho uttamoti。 他是最优秀的天人，作为已灭尽烦恼的婆罗门，在天界和人间都是最优秀的。
Paṭhamaṃ。 第一节。
Dutiye acirapakkanteti saṅghaṃ bhinditvā nacirasseva veḷuvanato gayāsīsaṃ gate。 第二节，“acirapakkanteti”是指很快地离开，破坏了僧团，没过多久便离开了维卢瓦那，前往伽耶西萨。
Assatarinti gadrabhassa vaḷavāya jātaṃ。 “Assatarinti”是指像驴子一样的家畜。
Dutiyaṃ。 第二节。
Andhakavindasuttavaṇṇanā

184. Tatiye andhakavindanti evaṃnāmakaṃ gāmaṃ. Upasaṅkamīti ‘‘satthā idānipi vīriyaṃ karoti padhānamanuyuñjati, gacchāmissa santike ṭhatvā sāsanānucchavikaṃ vīriyapaṭisaṃyuttaṃ gāthaṃ vakkhāmī’’ti upasaṅkami.

Pantānīti janataṃ atikkamitvā manussānaṃ anupacāre ṭhitāni. Saṃyojanavippamokkhāti tāni ca senāsanāni sevamāno na cīvarādīnaṃ atthāya seveyya, atha kho dasasaṃyojanavippamokkhatthāya careyya. Saṅghe vaseti tesu senāsanesu ratiṃ alabhanto upaṭṭhākādīnaṃ cittānurakkhaṇatthaṃ gadrabhapiṭṭhe rajaṃ viya uppatanto araññe acaritvā saṅghamajjhe vaseyya. Rakkhitatto satīmāti tattha ca vasanto sagavacaṇḍo goṇo viya sabrahmacārino avijjhanto aghaṭṭento rakkhitatto satipaṭṭhānaparāyaṇo hutvā vaseyya.

Idāni saṅghe vasamānassa bhikkhuno bhikkhācāravattaṃ ācikkhanto kulākulantiādimāha. Tattha piṇḍikāya carantoti piṇḍatthāya caramāno. Sevetha pantāni senāsanānīti saṅghamajjhaṃ otaritvā vasamānopi dhurapariveṇe tālanāḷikeraādīni ropetvā upaṭṭhākādisaṃsaṭṭho na vaseyya, cittakallataṃ pana janetvā cittaṃ hāsetvā tosetvā puna pantasenāsane vaseyyāti araññasseva vaṇṇaṃ katheti. Bhayāti vaṭṭabhayato. Abhayeti nibbāne. Vimuttoti adhimutto hutvā vaseyya.

Yattha bheravāti yasmiṃ ṭhāne bhayajanakā saviññāṇakā sīhabyagghādayo, aviññāṇakā rattibhāge khāṇuvalliādayo bahū atthi. Sarīsapāti dīghajātikādisarīsapā. Nisīdi tattha bhikkhūti tādise ṭhāne bhikkhu nisinno. Iminā idaṃ dīpeti – bhagavā yathā tumhe etarahi tatraṭṭhakabheravārammaṇāni ceva sarīsape ca vijjunicchāraṇādīni ca amanasikatvā nisinnā, evamevaṃ padhānamanuyuttā bhikkhū nisīdantīti.

Jātu me diṭṭhanti ekaṃsena mayā diṭṭhaṃ. Na yidaṃ itihītihanti idaṃ itiha itihāti na takkahetu vā nayahetu vā piṭakasampadānena vā ahaṃ vadāmi. Ekasmiṃ brahmacariyasminti ekāya dhammadesanāya. Dhammadesanā hi idha brahmacariyanti adhippetā. Maccuhāyinanti maraṇapariccāginaṃ khīṇāsavānaṃ.

Dasā ca dasadhā dasāti ettha dasāti daseva, dasadhā dasāti sataṃ, aññe ca dasuttaraṃ sekhasataṃ passāmīti vadati. Sotasamāpannāti maggasotaṃ samāpannā. Atiracchānagāminoti desanāmattametaṃ, avinipātadhammāti attho. Saṅkhātuṃ nopi sakkomīti musāvādabhayena ettakā nāma puññabhāgino sattāti gaṇetuṃ na sakkomīti bahuṃ brahmadhammadesanaṃ sandhāya evamāha. Tatiyaṃ.

4. Aruṇavatīsuttavaṇṇanā

185. Catutthe abhibhūsambhavanti abhibhū ca sambhavo ca. Tesu abhibhūthero sāriputtatthero viya paññāya aggo, sambhavatthero mahāmoggallāno viya samādhinā aggo. Ujjhāyantīti avajjhāyanti, lāmakato vā cintenti. Khiyyantīti, kinnāmetaṃ kinnāmetanti? Aññamaññaṃ kathenti. Vipācentīti vitthārayantā punappunaṃ kathenti. Heṭṭhimena upaḍḍhakāyenāti nābhito paṭṭhāya heṭṭhimakāyena. Pāḷiyaṃ ettakameva āgataṃ. Thero pana ‘‘pakativaṇṇaṃ vijahitvā nāgavaṇṇaṃ gahetvā dasseti, supaṇṇavaṇṇaṃ gahetvā vā dassetī’’tiādinā (paṭi. ma. 

Tatiye andhakavindanti evaṃnāmakaṃ gāmaṃ。 第三节，“andhakavinda”是指一个名为“andhakavinda”的村庄。
Upasaṅkamīti ‘‘satthā idānipi vīriyaṃ karoti padhānamanuyuñjati， gacchāmissa santike ṭhatvā sāsanānucchavikaṃ vīriyapaṭisaṃyuttaṃ gāthaṃ vakkhāmī’’ti upasaṅkami。 他前往，想着：“老师现在仍在努力修行，我要去他那里，站在他面前，讲述与教法相关的充满活力的诗句。”
Pantānīti janataṃ atikkamitvā manussānaṃ anupacāre ṭhitāni。 “Pantānīti”是指超越众人，站在不被人注意的地方。
Saṃyojanavippamokkhāti tāni ca senāsanāni sevamāno na cīvarādīnaṃ atthāya seveyya， atha kho dasasaṃyojanavippamokkhatthāya careyya。 “Saṃyojanavippamokkhāti”是指那些在享受住所的同时，不是为了衣物等，而是为了解脱十种束缚而修行。
Saṅghe vaseti tesu senāsanesu ratiṃ alabhanto upaṭṭhākādīnaṃ cittānurakkhaṇatthaṃ gadrabhapiṭṭhe rajaṃ viya uppatanto araññe acaritvā saṅghamajjhe vaseyya。 在僧团中，他若未能在这些住所中找到乐趣，便应如同在荒野中像驴子背上的尘土一样，保持警觉，安住在僧团中。
Rakkhitatto satīmāti tattha ca vasanto sagavacaṇḍo goṇo viya sabrahmacārino avijjhanto aghaṭṭento rakkhitatto satipaṭṭhānaparāyaṇo hutvā vaseyya。 他在那儿安住，像一头被保护的牛，保持警觉，专注于正念。
Idāni saṅghe vasamānassa bhikkhuno bhikkhācāravattaṃ ācikkhanto kulākulantiādimāha。 现在，他在僧团中生活，讲述乞食的行为，开头是“家庭与家庭”。
Tattha piṇḍikāya carantoti piṇḍatthāya caramāno。 “Tattha piṇḍikāya carantoti”是指为了乞食而游行。
Sevetha pantāni senāsanānīti saṅghamajjhaṃ otaritvā vasamānopi dhurapariveṇe tālanāḷikeraādīni ropetvā upaṭṭhākādisaṃsaṭṭho na vaseyya， cittakallataṃ pana janetvā cittaṃ hāsetvā tosetvā puna pantasenāsane vaseyyāti araññasseva vaṇṇaṃ katheti。 他说：“应在僧团中生活，虽然在尘土中打理住所，但若能保持内心的清净，便可在宁静的地方安住。”
Bhayāti vaṭṭabhayato。 “Bhayāti”是指因轮回而生的恐惧。
Abhayeti nibbāne。 “Abhayeti”是指在涅槃中无畏。
Vimuttoti adhimutto hutvā vaseyya。 “Vimuttoti”是指以解脱的心态安住。
Yattha bheravāti yasmiṃ ṭhāne bhayajanakā saviññāṇakā sīhabyagghādayo， aviññāṇakā rattibhāge khāṇuvalliādayo bahū atthi。 “Yattha bheravāti”是指在某个地方，有恐怖的生物，如狮子、老虎等，有些在夜间则如同蝎子等。
Sarīsapāti dīghajātikādisarīsapā。 “Sarīsapāti”是指长生的蛇等。
Nisīdi tattha bhikkhūti tādise ṭhāne bhikkhu nisinno。 “Nisīdi tattha bhikkhūti”是指在这样的地方，僧侣坐着。
Iminā idaṃ dīpeti – bhagavā yathā tumhe etarahi tatraṭṭhakabheravārammaṇāni ceva sarīsape ca vijjunicchāraṇādīni ca amanasikatvā nisinnā， evamevaṃ padhānamanuyuttā bhikkhū nisīdantīti。 这说明了：佛陀就像你们现在坐在这里，忽视了恐怖的生物与蛇等，正如修行者专注于修行一样。
Jātu me diṭṭhanti ekaṃsena mayā diṭṭhaṃ。 “Jātu me diṭṭhanti”是指我曾亲眼见过。
Na yidaṃ itihītihanti idaṃ itiha itihāti na takkahetu vā nayahetu vā piṭakasampadānena vā ahaṃ vadāmi。 “Na yidaṃ itihītihanti”是指这不是因为推理或因果法则而说的。
Ekasmiṃ brahmacariyasminti ekāya dhammadesanāya。 “Ekasmiṃ brahmacariyasminti”是指在同一教法中。
Dhammadesanā hi idha brahmacariyanti adhippetā。 “Dhammadesanā hi idha”是指这里的教法是指出家生活。
Maccuhāyinanti maraṇapariccāginaṃ khīṇāsavānaṃ。 “Maccuhāyinanti”是指那些舍弃死亡的已灭尽烦恼者。
Dasā ca dasadhā dasāti ettha dasāti daseva， dasadhā dasāti sataṃ， aññe ca dasuttaraṃ sekhasataṃ passāmīti vadati。 “Dasā ca dasadhā dasāti”是指这里的“十”是指十个，十倍的“十”是指一百，另外还有十倍的出家者。
Sotasamāpannāti maggasotaṃ samāpannā。 “Sotasamāpannāti”是指已达到道的听者。
Atiracchānagāminoti desanāmattametaṃ， avinipātadhammāti attho。 “Atiracchānagāminoti”是指仅仅是教法的表达，意为不堕落的法。
Saṅkhātuṃ nopi sakkomīti musāvādabhayena ettakā nāma puññabhāgino sattāti gaṇetuṃ na sakkomīti bahuṃ brahmadhammadesanaṃ sandhāya evamāha。 “Saṅkhātuṃ nopi sakkomīti”是指因谎言的恐惧，无法计算这些善行的众生，故而说出如此多的教法。
Tatiyaṃ。 第三节。
Catutthe abhibhūsambhavanti abhibhū ca sambhavo ca。 第四节，“abhibhūsambhavanti”是指有能力的和能够被压制的。
Tesu abhibhūthero sāriputtatthero viya paññāya aggo， sambhavatthero mahāmoggallāno viya samādhinā aggo。 在这些中，能压制的长老如同舍利弗，智慧最为卓越；而能够被压制的长老如同大目犍连，禅定最为卓越。
Ujjhāyantīti avajjhāyanti， lāmakato vā cintenti。 “Ujjhāyantīti”是指他们在思考或轻视，或是低估。
Khiyyantīti， kinnāmetaṃ kinnāmetanti？ “Khiyyantīti”是指：“这是什么？这是怎么回事？”
Aññamaññaṃ kathenti。 “Aññamaññaṃ kathenti”是指互相讨论。
Vipācentīti vitthārayantā punappunaṃ kathenti。 “Vipācentīti”是指反复讨论，详尽阐述。
Heṭṭhimena upaḍḍhakāyenāti nābhito paṭṭhāya heṭṭhimakāyena。 “Heṭṭhimena upaḍḍhakāyenāti”是指从肚子以下开始，向下的身体。
Pāḷiyaṃ ettakameva āgataṃ。 “Pāḷiyaṃ ettakameva āgataṃ”是指在巴利文中仅有这一段。
Thero pana ‘‘pakativaṇṇaṃ vijahitvā nāgavaṇṇaṃ gahetvā dasseti， supaṇṇavaṇṇaṃ gahetvā vā dassetī’’tiādinā。 长老则说：“不应执着于外表的颜色，而应当抓住内在的品质，或展示如同美丽的鸟类的颜色。”

3.13) nayena āgataṃ anekappakāraṃ iddhivikubbanaṃ dassesi. Imā gāthāyo abhāsīti thero kira cintesi – ‘‘kathaṃ desitā nu kho dhammadesanā sabbesaṃ piyā assa manāpā’’ti. Tato āvajjento – ‘‘sabbepi pāsaṇḍā sabbe devamanussā attano attano samaye purisakāraṃ vaṇṇayanti, vīriyassa avaṇṇavādī nāma natthi, vīriyapaṭisaṃyuttaṃ katvā desessāmi, evaṃ ayaṃ dhammadesanā sabbesaṃ piyā bhavissati manāpā’’ti ñatvā tīsu piṭakesu vicinitvā imā gāthā abhāsi.

Tattha ārambhathāti ārambhavīriyaṃ karotha. Nikkamathāti nikkamavīriyaṃ karotha. Yuñjathāti payogaṃ karotha parakkamatha. Maccuno senanti maccuno senā nāma kilesasenā, taṃ dhunātha. Jātisaṃsāranti jātiñca saṃsārañca, jātisaṅkhātaṃ vā saṃsāraṃ. Dukkhassantaṃ karissatīti vaṭṭadukkhassa paricchedaṃ karissati. Kiṃ pana katvā thero sahassilokadhātuṃ viññāpesīti? Nīlakasiṇaṃ tāva samāpajjitvā sabbattha ālokaṭṭhāne andhakāraṃ phari, odātakasiṇaṃ samāpajjitvā andhakāraṭṭhāne obhāsaṃ. Tato ‘‘kimidaṃ andhakāra’’nti? Sattānaṃ ābhoge uppanne ālokaṃ dassesi. Ālokaṭṭhāne ālokakiccaṃ natthi, ‘‘kiṃ āloko aya’’nti? Vicinantānaṃ attānaṃ dassesi. Atha tesaṃ theroti vadantānaṃ imā gāthāyo abhāsi, sabbe osaṭāya parisāya majjhe nisīditvā dhammaṃ desentassa viya saddaṃ suṇiṃsu. Atthopi nesaṃ pākaṭo ahosi. Catutthaṃ.

5. Parinibbānasuttavaṇṇanā



3.13) nayena āgataṃ anekappakāraṃ iddhivikubbanaṃ dassesi。 通过这种方式展示了多种不同的神通。
Imā gāthāyo abhāsīti thero kira cintesi – ‘‘kathaṃ desitā nu kho dhammadesanā sabbesaṃ piyā assa manāpā’’ti。 于是长老思索：“这些教法将如何被讲述，才能让所有人都喜欢和接受呢？”
Tato āvajjento – ‘‘sabbepi pāsaṇḍā sabbe devamanussā attano attano samaye purisakāraṃ vaṇṇayanti， vīriyassa avaṇṇavādī nāma natthi， vīriyapaṭisaṃyuttaṃ katvā desessāmi， evaṃ ayaṃ dhammadesanā sabbesaṃ piyā bhavissati manāpā’’ti ñatvā tīsu piṭakesu vicinitvā imā gāthā abhāsi。 然后他观察到：“所有的异端，所有的天人和人类都在各自的时刻赞美自己的功德，没有人会贬低努力的功德，因此我将以努力为基础来讲述教法，这样这段教法就会让所有人都喜欢和接受。”于是，他从三部经典中思考，便讲出了这些诗句。
Tattha ārambhathāti ārambhavīriyaṃ karotha。 “Tattha ārambhathāti”是指“要努力开始。”
Nikkamathāti nikkamavīriyaṃ karotha。 “Nikkamathāti”是指“要努力离开。”
Yuñjathāti payogaṃ karotha parakkamatha。 “Yuñjathāti”是指“要努力运用。”
Maccuno senanti maccuno senā nāma kilesasenā， taṃ dhunātha。 “Maccuno senanti”是指“死亡的军队，即烦恼的军队，驱散它。”
Jātisaṃsāranti jātiñca saṃsārañca， jātisaṅkhātaṃ vā saṃsāraṃ。 “Jātisaṃsāranti”是指“出生和轮回，或称为轮回。”
Dukkhassantaṃ karissatīti vaṭṭadukkhassa paricchedaṃ karissati。 “Dukkhassantaṃ karissatīti”是指“将结束轮回的痛苦。”
Kiṃ pana katvā thero sahassilokadhātuṃ viññāpesīti？ “Kiṃ pana katvā thero”是指：“那么，长老将以何种方式来显现千世界？”
Nīlakasiṇaṃ tāva samāpajjitvā sabbattha ālokaṭṭhāne andhakāraṃ phari， odātakasiṇaṃ samāpajjitvā andhakāraṭṭhāne obhāsaṃ。 “Nīlakasiṇaṃ”是指：“通过达到蓝色的禅定，所有光明的地方都笼罩在黑暗之中；而通过达到白色的禅定，黑暗的地方则被光明所照亮。”
Tato ‘‘kimidaṃ andhakāra’’nti？ “Tato”是指：“那么，这是什么黑暗？”
Sattānaṃ ābhoge uppanne ālokaṃ dassesi。 “Sattānaṃ ābhoge”是指“向众生展示光明。”
Ālokaṭṭhāne ālokakiccaṃ natthi， ‘‘kiṃ āloko aya’’nti？ “Ālokaṭṭhāne”是指“在光明的地方没有光明的工作，‘这是什么光明’？”
Vicinantānaṃ attānaṃ dassesi。 “Vicinantānaṃ”是指“向思考的人展示。”
Atha tesaṃ theroti vadantānaṃ imā gāthāyo abhāsi， sabbe osaṭāya parisāya majjhe nisīditvā dhammaṃ desentassa viya saddaṃ suṇiṃsu。 然后，他对那些说话的长老们讲述了这些诗句，所有人都坐在众人中间，听着讲述教法的声音。
Atthopi nesaṃ pākaṭo ahosi。 这段教法对于他们来说也是显而易见的。
Catutthaṃ。 第四节。
Parinibbānasuttavaṇṇanā

186. Pañcame upavattane mallānaṃ sālavaneti yatheva hi kadambanadītīrato rājamātuvihāradvārena thūpārāmaṃ gantabbaṃ hoti, evaṃ hiraññavatikāya nāma nadiyā pārimatīrato sālavanaṃ uyyānaṃ. Yathā anurādhapurassa thūpārāmo, evaṃ taṃ kusinārāya hoti. Yathā thūpārāmato dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisanamaggo pācīnamukho gantvā uttarena nivattati, evaṃ uyyānato sālapanti pācīnamukhā gantvā uttarena nivattā. Tasmā taṃ ‘‘upavattana’’nti vuccati. Tasmiṃ upavattane mallānaṃ sālavane. Antarenayamakasālānanti mūlakkhandhaviṭapapattehi aññamaññaṃ saṃsibbitvā ṭhitasālānaṃ antarikāya. Appamādena sampādethāti satiavippavāsena kattabbakiccāni sampādayatha. Iti bhagavā yathā nāma maraṇamañce nipanno mahaddhano kuṭumbiko puttānaṃ dhanasāraṃ ācikkheyya, evamevaṃ parinibbānamañce nipanno pañcacattālīsa vassāni dinnaṃ ovādaṃ sabbaṃ ekasmiṃ appamādapadeyeva pakkhipitvā abhāsi. Ayaṃ tathāgatassa pacchimā vācāti idaṃ pana saṅgītikārānaṃ vacanaṃ.

Ito paraṃ yaṃ parinibbānaparikammaṃ katvā bhagavā parinibbuto, taṃ dassetuṃ, atha kho bhagavā paṭhamaṃ jhānantiādi vuttaṃ. Tattha saññāvedayitanirodhaṃ samāpanne bhagavati assāsapassāsānaṃ appavattiṃ disvā, ‘‘parinibbuto satthā’’ti saññāya devamanussā ekappahārena viraviṃsu, ānandattheropi – ‘‘parinibbuto nu kho, bhante, anuruddha bhagavā’’ti theraṃ pucchi. Thero ‘‘na kho, āvuso ānanda, tathāgato parinibbuto, apica saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno’’ti āha. Kathaṃ pana so aññāsi? Thero kira satthārā saddhiṃyeva taṃ taṃ samāpattiṃ samāpajjanto yāva nevasaññānāsaññāyatanavuṭṭhānaṃ, tāva gantvā, ‘‘idāni bhagavā nirodhaṃ samāpanno, antonirodhe ca kālaṃkiriyā nāma natthī’’ti aññāsi.

Atha kho bhagavā saññāvedayitanirodhasamāpattito vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajji…pe… tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā catutthaṃ jhānaṃ samāpajjīti ettha pana bhagavā catuvīsatiyā ṭhānesu paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji, terasasu ṭhānesu dutiyaṃ jhānaṃ… tathā tatiyaṃ… pannarasasu ṭhānesu catutthaṃ jhānaṃ samāpajji. Kathaṃ? Dasasu asubhesu dvattiṃsākāre aṭṭhasu kasiṇesu mettākaruṇāmuditesu ānāpāne paricchedākāseti imesu tāva catuvīsatiyā ṭhānesu paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji. Ṭhapetvā pana dvattiṃsākārañca dasa ca asubhāni sesesu terasasu dutiyaṃ jhānaṃ… tesuyeva tatiyaṃ jhānaṃ samāpajji. Aṭṭhasu pana kasiṇesu upekkhābrahmavihāre ānāpāne paricchedākāse catūsu arūpesūti imesu pannarasasu ṭhānesu catutthaṃ jhānaṃ samāpajji. Ayampi ca saṅkhepakathāva. Nibbānapuraṃ pavisanto pana bhagavā dhammassāmi sabbāpi catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā samāpattiyo pavisitvā videsaṃ gacchanto ñātijanaṃ āliṅgetvā viya sabbasamāpattisukhaṃ anubhavitvā paviṭṭho.

Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā samanantarā bhagavā parinibbāyīti ettha ca jhānasamanantaraṃ paccavekkhaṇasamanantaranti, dve samanantarāni. Catutthajjhānā vuṭṭhāya bhavaṅgaṃ otiṇṇassa tattheva parinibbānaṃ jhānasamanantaraṃ nāma, catutthajjhānā vuṭṭhahitvā puna jhānaṅgāni paccavekkhitvā bhavaṅgaṃ otiṇṇassa tattheva parinibbānaṃ paccavekkhaṇasamanantaraṃ nāma. Imāni dvepi samanantarāneva. Bhagavā pana jhānaṃ samāpajjitvā jhānā vuṭṭhāya jhānaṅgāni paccavekkhitvā bhavaṅgacittena abyākatena dukkhasaccena parinibbāyi. Ye hi keci buddhā vā paccekabuddhā vā ariyasāvakā vā antamaso kunthakipillikaṃ upādāya sabbe bhavaṅgacitteneva abyākatena dukkhasaccena kālaṃ karonti.


Pañcame upavattane mallānaṃ sālavaneti yatheva hi kadambanadītīrato rājamātuvihāradvārena thūpārāmaṃ gantabbaṃ hoti， evaṃ hiraññavatikāya nāma nadiyā pārimatīrato sālavanaṃ uyyānaṃ。 第五节，在“upavattane”中，马拉人有一个叫做“sālavan”的地方，就像从Kadamba河岸通过王母的住所前往舍塔寺一样，这个“sālavan”位于名为Hiraññavatikā的河流的对岸。
Yathā anurādhapurassa thūpārāmo， evaṃ taṃ kusinārāya hoti。 就像Anuradhapura的舍塔寺一样，它在Kusinārā（现代Kushinagar）也是如此。
Yathā thūpārāmato dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisanamaggo pācīnamukho gantvā uttarena nivattati， evaṃ uyyānato sālapanti pācīnamukhā gantvā uttarena nivattā。 从舍塔寺的南门进入城市的道路向东转回去，同样，从“sālavan”的入口向东转回去。
Tasmā taṃ ‘‘upavattana’’nti vuccati。 因此，它被称为“upavattana”。
Tasmiṃ upavattane mallānaṃ sālavane。 在那个“upavattana”的地方，马拉人的“sālavan”。
Antarenayamakasālānanti mūlakkhandhaviṭapapattehi aññamaññaṃ saṃsibbitvā ṭhitasālānaṃ antarikāya。 “Antarenayamakasālānanti”是指在根本的树下，彼此交错的树木之间的“sālā”。
Appamādena sampādethāti satiavippavāsena kattabbakiccāni sampādayatha。 “Appamādena sampādethāti”是指“要以不懈怠来完成应做的事情。”
Iti bhagavā yathā nāma maraṇamañce nipanno mahaddhano kuṭumbiko puttānaṃ dhanasāraṃ ācikkheyya， evamevaṃ parinibbānamañce nipanno pañcacattālīsa vassāni dinnaṃ ovādaṃ sabbaṃ ekasmiṃ appamādapadeyeva pakkhipitvā abhāsi。 就像一位富有的家庭主，在死亡的床上告诉他的儿子财富的要义一样，佛陀在涅槃的床上，讲述了三十四年的教导，全部集中在一个“不懈怠”的要义上。
Ayaṃ tathāgatassa pacchimā vācāti idaṃ pana saṅgītikārānaṃ vacanaṃ。 这是如来最后的话语，然而这是编纂者的言辞。
Ito paraṃ yaṃ parinibbānaparikammaṃ katvā bhagavā parinibbuto， taṃ dassetuṃ， atha kho bhagavā paṭhamaṃ jhānantiādi vuttaṃ。 在此之后，佛陀完成了涅槃的准备，便进入了第一禅等。
Tattha saññāvedayitanirodhaṃ samāpanne bhagavati assāsapassāsānaṃ appavattiṃ disvā， ‘‘parinibbuto satthā’’ti saññāya devamanussā ekappahārena viraviṃsu， ānandattheropi – ‘‘parinibbuto nu kho， bhante， anuruddha bhagavā’’ti theraṃ pucchi。 当佛陀进入了感知与感觉的灭尽时，看到他呼吸的微弱，天人和人类皆因“老师已涅槃”而感到恐惧，阿难尊者也问：“尊者，难道佛陀真的已涅槃了吗？”
Thero ‘‘na kho， āvuso ānanda， tathāgato parinibbuto， apica saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno’’ti āha。 长老回答：“不，阿难，佛陀并没有涅槃，而是进入了感知与感觉的灭尽。”
Kathaṃ pana so aññāsi？ “Kathaṃ pana so aññāsi？”是指“他是如何知道的？”
Thero kira satthārā saddhiṃyeva taṃ taṃ samāpattiṃ samāpajjanto yāva nevasaññānāsaññāyatanavuṭṭhānaṃ， tāva gantvā， ‘‘idāni bhagavā nirodhaṃ samāpanno， antonirodhe ca kālaṃkiriyā nāma natthī’’ti aññāsi。 长老显然在与老师一起进入各种禅定，直到进入非想非非想处时，才意识到：“现在佛陀已进入灭尽，且在灭尽的状态下没有时间的流逝。”
Atha kho bhagavā saññāvedayitanirodhasamāpattito vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajji…pe… tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā catutthaṃ jhānaṃ samāpajjīti ettha pana bhagavā catuvīsatiyā ṭhānesu paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji， terasasu ṭhānesu dutiyaṃ jhānaṃ… tathā tatiyaṃ… pannarasasu ṭhānesu catutthaṃ jhānaṃ samāpajji。 然后，佛陀从感知与感觉的灭尽中觉醒，进入了非想非非想处……然后，从第三禅中觉醒，进入了第四禅；在这里，佛陀在二十四个地方进入了第一禅，在十三个地方进入了第二禅……同样在十五个地方进入了第四禅。
Kathaṃ？ “Kathaṃ？”是指“如何做到的？”
Dasasu asubhesu dvattiṃsākāre aṭṭhasu kasiṇesu mettākaruṇāmuditesu ānāpāne paricchedākāseti imesu tāva catuvīsati ṭhānesu paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji。 在十种不净的地方、三十种形式的地方、八种元素的地方，以及慈悲、喜悦的地方，佛陀在这二十四个地方进入了第一禅。
Ṭhapetvā pana dvattiṃsākārañca dasa ca asubhāni sesesu terasasu dutiyaṃ jhānaṃ… tesuyeva tatiyaṃ jhānaṃ samāpajji。 然后，在其余的十三个地方，佛陀进入了第二禅……在同样的地方进入了第三禅。
Aṭṭhasu pana kasiṇesu upekkhābrahmavihāre ānāpāne paricchedākāse catūsu arūpesūti imesu pannarasasu ṭhānesu catutthaṃ jhānaṃ samāpajji。 在八个元素的地方，佛陀在四种无色界的地方进入了第四禅。
Ayampi ca saṅkhepakathāva。 这也是一个概述。
Nibbānapuraṃ pavisanto pana bhagavā dhammassāmi sabbāpi catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā samāpattiyo pavisitvā videsaṃ gacchanto ñātijanaṃ āliṅgetvā viya sabbasamāpattisukhaṃ anubhavitvā paviṭṭho。 进入涅槃的城市时，佛陀如同进入了二十四亿种的禅定，感受到所有的禅定的快乐，像是拥抱亲属一样，前往异国。
Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā samanantarā bhagavā parinibbāyīti ettha ca jhānasamanantaraṃ paccavekkhaṇasamanantaranti， dve samanantarāni。 从第四禅中觉醒后，佛陀随即涅槃，这里有两个相继的状态：从第四禅中觉醒后，随即涅槃，这被称为“禅定相继”；从第四禅中觉醒后，再次审视禅定的状态，随即涅槃，这被称为“审视相继”。
Catutthajjhānā vuṭṭhāya bhavaṅgaṃ otiṇṇassa tattheva parinibbānaṃ jhānasamanantaraṃ nāma， catutthajjhānā vuṭṭhahitvā puna jhānaṅgāni paccavekkhitvā bhavaṅgaṃ otiṇṇassa tattheva parinibbānaṃ paccavekkhaṇasamanantaraṃ nāma。 从第四禅中觉醒后，若心识入灭，这被称为“禅定相继的涅槃”；从第四禅中觉醒后，再次审视禅定的状态，若心识入灭，这被称为“审视相继的涅槃”。
Imāni dvepi samanantarāneva。 这两者都是相继的。
Bhagavā pana jhānaṃ samāpajjitvā jhānā vuṭṭhāya jhānaṅgāni paccavekkhitvā bhavaṅgacittena abyākatena dukkhasaccena parinibbāyi。 然而，佛陀在进入禅定后，觉醒于禅定，审视禅定的状态，凭借未定义的心识，最终证得了苦的真理而涅槃。
Ye hi keci buddhā vā paccekabuddhā vā ariyasāvakā vā antamaso kunthakipillikaṃ upādāya sabbe bhavaṅgacitteneva abyākatena dukkhasaccena kālaṃ karonti。 任何佛陀、独觉佛或高贵弟子，甚至是最微小的昆虫，皆以未定义的心识，证得了苦的真理而结束生命。


Bhūtāti sattā. Appaṭipuggaloti paṭibhāgapuggalavirahito. Balappattoti dasavidhaṃ ñāṇabalaṃ patto. Uppādavayadhamminoti uppādavayasabhāvā. Tesaṃ vūpasamoti tesaṃ saṅkhārānaṃ vūpasamo. Sukhoti asaṅkhataṃ nibbānameva sukhanti attho. Tadāsīti ‘‘saha parinibbānā mahābhūmicālo ahosī’’ti evaṃ mahāparinibbāne (dī. ni. 2.220) vuttaṃ bhūmicālaṃ sandhāyāha. So hi lomahaṃsanako ca bhiṃsanako ca āsi. Sabbākāravarūpeteti sabbākāravaraguṇūpete. Nāhu assāsapassāsoti na jāto assāsapassāso. Anejoti taṇhāsaṅkhātāya ejāya abhāvena anejo. Santimārabbhāti anupādisesaṃ nibbānaṃ ārabbha paṭicca sandhāya. Cakkhumāti pañcahi cakkhūhi cakkhumā. Parinibbutoti khandhaparinibbānena parinibbuto. Asallīnenāti anallīnena asaṅkuṭitena suvikasiteneva cittena. Vedanaṃ ajjhavāsayīti vedanaṃ adhivāsesi, na vedanānuvattī hutvā ito cito samparivatti. Vimokkhoti kenaci dhammena anāvaraṇavimokkho sabbaso apaññattibhāvūpagamo pajjotanibbānasadiso jātoti. Pañcamaṃ.

Dutiyo vaggo.

Iti sāratthappakāsiniyā

Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Brahmasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Brāhmaṇasaṃyuttaṃ

1. Arahantavaggo

1. Dhanañjānīsuttavaṇṇanā



Bhūtāti sattā。 “Bhūtāti”是指众生。
Appaṭipuggaloti paṭibhāgapuggalavirahito。 “Appaṭipuggaloti”是指没有部分众生的存在。
Balappattoti dasavidhaṃ ñāṇabalaṃ patto。 “Balappattoti”是指获得了十种智慧的力量。
Uppādavayadhamminoti uppādavayasabhāvā。 “Uppādavayadhamminoti”是指具有生起和消逝的特性。
Tesaṃ vūpasamoti tesaṃ saṅkhārānaṃ vūpasamo。 “Tesaṃ vūpasamoti”是指这些法的安息。
Sukhoti asaṅkhataṃ nibbānameva sukhanti attho。 “Sukhoti”是指无为的涅槃即是快乐。
Tadāsīti ‘‘saha parinibbānā mahābhūmicālo ahosī’’ti evaṃ mahāparinibbāne (dī. ni. 2.220) vuttaṃ bhūmicālaṃ sandhāyāha。 “Tadāsīti”是指“与涅槃同时，发生了大地震”，这是在《大涅槃经》中所说的，指的是地震。
So hi lomahaṃsanako ca bhiṃsanako ca āsi。 他确实是令人毛骨悚然和恐惧的。
Sabbākāravarūpeteti sabbākāravaraguṇūpete。 “Sabbākāravarūpeteti”是指具备所有形式的特性。
Nāhu assāsapassāsoti na jāto assāsapassāso。 “Nāhu assāsapassāsoti”是指没有呼吸和气息的生起。
Anejoti taṇhāsaṅkhātāya ejāya abhāvena anejo。 “Anejoti”是指因无欲而无动的状态。
Santimārabbhāti anupādisesaṃ nibbānaṃ ārabbha paṭicca sandhāya。 “Santimārabbhāti”是指以无所依的涅槃为基础。
Cakkhumāti pañcahi cakkhūhi cakkhumā。 “Cakkhumāti”是指具备五种眼的智慧。
Parinibbutoti khandhaparinibbānena parinibbuto。 “Parinibbutoti”是指通过五蕴的涅槃而涅槃。
Asallīnenāti anallīnena asaṅkuṭitena suvikasiteneva cittena。 “Asallīnenāti”是指以无所执着、无障碍、极为清晰的心态。
Vedanaṃ ajjhavāsayīti vedanaṃ adhivāsesi， na vedanānuvattī hutvā ito cito samparivatti。 “Vedanaṃ ajjhavāsayīti”是指他控制了感觉，而不是随着感觉而来回波动。
Vimokkhoti kenaci dhammena anāvaraṇavimokkho sabbaso apaññattibhāvūpagamo pajjotanibbānasadiso jātoti。 “Vimokkhoti”是指通过某种法则获得无障碍的解脱，完全进入无所定义的状态，类似于光明的涅槃。
Pañcamaṃ。 第五节。
Dutiyo vaggo。 第二章。
Iti sāratthappakāsiniyā。 这是《要义阐明》的内容。
Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya。 这是《相应经》的注释。
Brahmasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā。 《梵相应》注释已完成。
Brāhmaṇasaṃyuttaṃ。 第七章，《梵相应》。
Arahantavaggo。 第一部分，阿罗汉部分。
Dhanañjānīsuttavaṇṇanā。 第一节，关于Dhanañjānī的经文注释。

187. Brāhmaṇasaṃyuttassa paṭhame dhanañjānīti dhanañjānigottā. Ukkaṭṭhagottā kiresā. Sesabrāhmaṇā kira brahmuno mukhato jātā, dhanañjānigottā matthakaṃ bhinditvā nikkhantāti tesaṃ laddhi. Udānaṃ udānesīti kasmā udānesi? So kira brāhmaṇo micchādiṭṭhiko ‘‘buddho dhammo saṅgho’’ti vutte kaṇṇe pidahati, thaddho khadirakhāṇusadiso. Brāhmaṇī pana sotāpannā ariyasāvikā. Brāhmaṇo dānaṃ dento pañcasatānaṃ brāhmaṇānaṃ appodakaṃ pāyāsaṃ deti, brāhmaṇī buddhappamukhassa saṅghassa nānārasabhojanaṃ. Brāhmaṇassa dānadivase brāhmaṇī tassa vasavattitāya pahīnamaccheratāya ca sahatthā parivisati. Brāhmaṇiyā pana dānadivase brāhmaṇo pātova gharā nikkhamitvā palāyati. Athekadivasaṃ brāhmaṇo brāhmaṇiyā saddhiṃ asammantetvā pañcasate brāhmaṇe nimantetvā brāhmaṇiṃ āha – ‘‘sve bhoti amhākaṃ ghare pañcasatā brāhmaṇā bhuñjissantī’’ti. Mayā kiṃ kātabbaṃ brāhmaṇāti? Tayā aññaṃ kiñci kātabbaṃ natthi, sabbaṃ pacanaparivesanaṃ aññe karissanti. Yaṃ pana tvaṃ ṭhitāpi nisinnāpi khipitvāpi ukkāsitvāpi ‘‘namo buddhassā’’ti tassa muṇḍakassa samaṇakassa namakkāraṃ karosi, taṃ sve ekadivasamattaṃ mā akāsi. Taṃ hi sutvā brāhmaṇā anattamanā honti, mā maṃ brāhmaṇehi bhindasīti. Tvaṃ brāhmaṇehi vā bhijja devehi vā, ahaṃ pana satthāraṃ anussaritvā na sakkomi anamassamānā saṇṭhātunti. Bhoti kulasatike gāme gāmadvārampi tāva pidahituṃ vāyamanti, tvaṃ dvīhaṅgulehi pidahitabbaṃ mukhaṃ brāhmaṇānaṃ bhojanakālamattaṃ pidahituṃ na sakkosīti. Evaṃ punappunaṃ kathetvāpi so nivāretuṃ asakkonto ussīsake ṭhapitaṃ maṇḍalaggakhaggaṃ gahetvā – ‘‘bhoti sace sve brāhmaṇesu nisinnesu taṃ muṇḍasamaṇakaṃ namassasi, iminā taṃ khaggena pādatalato paṭṭhāya yāva kesamatthakā kaḷīraṃ viya koṭṭetvā rāsiṃ karissāmī’’ti imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Iminā maṇḍalaggena, pādato yāva matthakā;

Kaḷīramiva chejjāmi, yadi micchaṃ na kāhasi.

‘‘Sace buddhoti bhaṇasi, sace dhammoti bhāsasi;

Sace saṅghoti kittesi, jīvantī me nivesane’’ti.

Ariyasāvikā pana pathavī viya duppakampā, sineru viya dupparivattiyā. Sā tena naṃ evamāha –

‘‘Sace me aṅgamaṅgāni, kāmaṃ chejjasi brāhmaṇa;

Nevāhaṃ viramissāmi, buddhaseṭṭhassa sāsanā.

‘‘Nāhaṃ okkā varadharā, sakkā rodhayituṃ jinā;

Dhītāhaṃ buddhaseṭṭhassa, chinda vā maṃ vadhassu vā’’ti.

Evaṃ dhanañjānigajjitaṃ nāma gajjantī pañca gāthāsatāni abhāsi. Brāhmaṇo brāhmaṇiṃ parāmasituṃ vā paharituṃ vā asakkonto ‘‘bhoti yaṃ te ruccati, taṃ karohī’’ti vatvā khaggaṃ sayane khipi. Punadivase gehaṃ haritupalittaṃ kārāpetvā lājāpuṇṇaghaṭamālāgandhādīhi tattha tattha alaṅkārāpetvā pañcannaṃ brāhmaṇasatānaṃ navasappisakkharamadhuyuttaṃ appodakapāyāsaṃ paṭiyādāpetvā kālaṃ ārocāpesi.

Brāhmaṇīpi pātova gandhodakena sayaṃ nhāyitvā sahassagghanakaṃ ahatavatthaṃ nivāsetvā pañcasatagghanakaṃ ekaṃsaṃ katvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā suvaṇṇakaṭacchuṃ gahetvā bhattagge brāhmaṇe parivisamānā tehi saddhiṃ ekapantiyaṃ nisinnassa tassa brāhmaṇassa bhattaṃ upasaṃharantī dunnikkhitte dārubhaṇḍe pakkhali. Pakkhalanaghaṭṭanāya dukkhā vedanā uppajji. Tasmiṃ samaye dasabalaṃ sari. Satisampannatāya pana pāyāsapātiṃ achaḍḍetvā saṇikaṃ otāretvā bhūmiyaṃ saṇṭhapetvā pañcannaṃ brāhmaṇasatānaṃ majjhe sirasi añjaliṃ ṭhapetvā yena veḷuvanaṃ, tenañjaliṃ paṇāmetvā imaṃ udānaṃ udānesi.


Brāhmaṇasaṃyuttassa paṭhame dhanañjānīti dhanañjānigottā。 在《梵相应》的第一节中，提到Dhanañjānī，是指Dhanañjānī的家族。
Ukkaṭṭhagottā kiresā。 他们是高贵的家族。
Sesabrāhmaṇā kira brahmuno mukhato jātā， dhanañjānigottā matthakaṃ bhinditvā nikkhantāti tesaṃ laddhi。 其他的婆罗门据说是从梵天的口中出生的，而Dhanañjānī的家族则是打破了这一传统而离开的。
Udānaṃ udānesīti kasmā udānesi？ “Udānaṃ udānesīti”是指“为什么要提到这个？”
So kira brāhmaṇo micchādiṭṭhiko ‘‘buddho dhammo saṅgho’’ti vutte kaṇṇe pidahati， thaddho khadirakhāṇusadiso。 那位婆罗门显然是个错误见者，当提到“佛法僧”时，他捂住耳朵，像是被刺的白檀木一样。
Brāhmaṇī pana sotāpannā ariyasāvikā。 而那位婆罗门女性则是已入流的高贵弟子。
Brāhmaṇo dānaṃ dento pañcasatānaṃ brāhmaṇānaṃ appodakaṃ pāyāsaṃ deti， brāhmaṇī buddhappamukhassa saṅghassa nānārasabhojanaṃ。 那位婆罗门在施舍时，给五百位婆罗门提供少量的米粥，而那位婆罗门女性则为以佛为首的僧团准备各种美食。
Brāhmaṇassa dānadivase brāhmaṇī tassa vasavattitāya pahīnamaccheratāya ca sahatthā parivisati。 在施舍的日子里，婆罗门女性围绕着那位婆罗门，因其主宰地位和克己精神。
Brāhmaṇiyā pana dānadivase brāhmaṇo pātova gharā nikkhamitvā palāyati。 而在婆罗门女性施舍的日子里，婆罗门则早上离开家，逃避不见。
Athekadivasaṃ brāhmaṇo brāhmaṇiyā saddhiṃ asammantetvā pañcasate brāhmaṇe nimantetvā brāhmaṇiṃ āha – ‘‘sve bhoti amhākaṃ ghare pañcasatā brāhmaṇā bhuñjissantī’’ti。 一天，婆罗门没有与婆罗门女性相见，邀请了五百位婆罗门，便对婆罗门女性说：“明天有五百位婆罗门将在我家用餐。”
Mayā kiṃ kātabbaṃ brāhmaṇāti？ “Mayā kiṃ kātabbaṃ brāhmaṇāti？”是指“我该做什么呢，婆罗门？”
Tayā aññaṃ kiñci kātabbaṃ natthi， sabbaṃ pacanaparivesanaṃ aññe karissanti。 “Tayā aññaṃ kiñci kātabbaṃ natthi”是指“你没有必要做别的事情，所有的烹饪和准备会由别人来做。”
Yaṃ pana tvaṃ ṭhitāpi nisinnāpi khipitvāpi ukkāsitvāpi ‘‘namo buddhassā’’ti tassa muṇḍakassa samaṇakassa namakkāraṃ karosi， taṃ sve ekadivasamattaṃ mā akāsi。 “Yaṃ pana tvaṃ ṭhitāpi nisinnāpi”是指“然而，无论你是站着、坐着、迅速或缓慢地，你向那位光头僧人致敬，明天可不要做。”
Taṃ hi sutvā brāhmaṇā anattamanā honti， mā maṃ brāhmaṇehi bhindasīti。 “Taṃ hi sutvā brāhmaṇā anattamanā honti”是指“听到这话，婆罗门们会感到不快，不要让我与婆罗门们为敌。”
Tvaṃ brāhmaṇehi vā bhijja devehi vā， ahaṃ pana satthāraṃ anussaritvā na sakkomi anamassamānā saṇṭhātunti。 “Tvaṃ brāhmaṇehi vā bhijja devehi vā”是指“你若与婆罗门或天神为敌，而我却无法不去想念老师。”
Bhoti kulasatike gāme gāmadvārampi tāva pidahituṃ vāyamanti， tvaṃ dvīhaṅgulehi pidahitabbaṃ mukhaṃ brāhmaṇānaṃ bhojanakālamattaṃ pidahituṃ na sakkosīti。 “Bhoti kulasatike gāme”是指“在贵族的村庄，甚至连村口也想要封闭，而你却无法在用餐时用手指去遮住婆罗门的脸。”
Evaṃ punappunaṃ kathetvāpi so nivāretuṃ asakkonto ussīsake ṭhapitaṃ maṇḍalaggakhaggaṃ gahetvā – ‘‘bhoti sace sve brāhmaṇesu nisinnesu taṃ muṇḍasamaṇakaṃ namassasi， iminā taṃ khaggena pādatalato paṭṭhāya yāva kesamatthakā kaḷīraṃ viya koṭṭetvā rāsiṃ karissāmī’’ti imaṃ gāthaṃ abhāsi – “如此反复说着，他无法阻止，便抓住了高悬的刀锋，便说：‘如果你明天在婆罗门中坐着，向那位光头的僧人致敬，我将用这把刀从脚底到头顶，像砍黑色的草一样将你砍倒。’”
‘‘Iminā maṇḍalaggena， pādato yāva matthakā；
Kaḷīramiva chejjāmi， yadi micchaṃ na kāhasi。
‘‘Sace buddhoti bhaṇasi， sace dhammoti bhāsasi；
Sace saṅghoti kittesi， jīvantī me nivesane’’ti。
Ariyasāvikā pana pathavī viya duppakampā， sineru viya dupparivattiyā。 而那位高贵的弟子则如大地般坚固，像须弥山般难以动摇。
Sā tena naṃ evamāha – ‘‘Sace me aṅgamaṅgāni， kāmaṃ chejjasi brāhmaṇa；
Nevāhaṃ viramissāmi， buddhaseṭṭhassa sāsanā。
‘‘Nāhaṃ okkā varadharā， sakkā rodhayituṃ jinā；
Dhītāhaṃ buddhaseṭṭhassa， chinda vā maṃ vadhassu vā’’ti。
Evaṃ dhanañjānigajjitaṃ nāma gajjantī pañca gāthāsatāni abhāsi。 于是，Dhanañjānī回应，喊出了五百首诗句。
Brāhmaṇo brāhmaṇiṃ parāmasituṃ vā paharituṃ vā asakkonto ‘‘bhoti yaṃ te ruccati， taṃ karohī’’ti vatvā khaggaṃ sayane khipi。 那位婆罗门无法去侵犯或攻击婆罗门女性，便说：“你喜欢什么，就去做吧。”然后将刀扔在床上。
Punadivase gehaṃ haritupalittaṃ kārāpetvā lājāpuṇṇaghaṭamālāgandhādīhi tattha tattha alaṅkārāpetvā pañcannaṃ brāhmaṇasatānaṃ navasappisakkharamadhuyuttaṃ appodakapāyāsaṃ paṭiyādāpetvā kālaṃ ārocāpesi。 第二天，他让家中装饰一新，铺上绿色的地毯，装满米的罐子和香料，准备了五百位婆罗门的米粥，香甜可口，并通知他们时间。
Brāhmaṇīpi pātova gandhodakena sayaṃ nhāyitvā sahassagghanakaṃ ahatavatthaṃ nivāsetvā pañcasatagghanakaṃ ekaṃsaṃ katvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā suvaṇṇakaṭacchuṃ gahetvā bhattagge brāhmaṇe parivisamānā tehi saddhiṃ ekapantiyaṃ nisinnassa tassa brāhmaṇassa bhattaṃ upasaṃharantī dunnikkhitte dārubhaṇḍe pakkhali。 婆罗门女性早上用香水水洗澡，穿上华丽的衣服，准备了五百位婆罗门的一部分，装饰得光鲜亮丽，手里拿着金色的碗，围绕着用餐的婆罗门，准备将食物送给坐着的那位婆罗门，结果却在难以取出的木箱中掉落。
Pakkhalanaghaṭṭanāya dukkhā vedanā uppajji。 在取出时，感到了一阵痛苦的感觉。
Tasmiṃ samaye dasabalaṃ sari。 此时，十种力量显现。
Satisampannatāya pana pāyāsapātiṃ achaḍḍetvā saṇikaṃ otāretvā bhūmiyaṃ saṇṭhapetvā pañcannaṃ brāhmaṇasatānaṃ majjhe sirasi añjaliṃ ṭhapetvā yena veḷuvanaṃ， tenañjaliṃ paṇāmetvā imaṃ udānaṃ udānesi。 由于心满意足，便将米粥倒出，轻轻放在地上，置于五百位婆罗门的中间，手掌合十，向着榕树林，便以此表达了这段感悟。


Tasmiñca samaye tesu brāhmaṇesu keci bhuttā honti, keci bhuñjamānā, keci hatthe otāritamattā, kesañci bhojanaṃ purato ṭhapitamattaṃ hoti. Te taṃ saddaṃ sutvāva sinerumattena muggarena sīse pahaṭā viya kaṇṇesu sūlena viddhā viya dukkhadomanassaṃ paṭisaṃvediyamānā ‘‘iminā aññaladdhikena mayaṃ gharaṃ pavesitā’’ti kujjhitvā hatthe piṇḍaṃ chaḍḍetvā mukhena gahitaṃ niṭṭhubhitvā dhanuṃ disvā kākā viya brāhmaṇaṃ akkosamānā disāvidisā pakkamiṃsu. Brāhmaṇo evaṃ bhijjitvā gacchante brāhmaṇe disvā brāhmaṇiṃ sīsato paṭṭhāya oloketvā, ‘‘idameva bhayaṃ sampassamānā mayaṃ hiyyo paṭṭhāya bhotiṃ yācantā na labhimhā’’ti nānappakārehi brāhmaṇiṃ akkositvā, etaṃ ‘‘evamevaṃ panā’’tiādivacanaṃ avoca.

Upasaṅkamīti ‘‘samaṇo gotamo gāmanigamaraṭṭhapūjito, na sakkā gantvā yaṃ vā taṃ vā vatvā santajjetuṃ, ekameva naṃ pañhaṃ pucchissāmī’’ti gacchantova ‘‘kiṃsu chetvā’’ti gāthaṃ abhisaṅkharitvā – ‘‘sace ‘asukassa nāma vadhaṃ rocemī’ti vakkhati, atha naṃ ‘ye tuyhaṃ na ruccanti, te māretukāmosi, lokavadhāya uppanno, kiṃ tuyhaṃ samaṇabhāvenā’ti? Niggahessāmi. Sace ‘na kassaci vadhaṃ rocemī’ti vakkhati, atha naṃ ‘tvaṃ rāgādīnampi vadhaṃ na icchasi. Kasmā samaṇo hutvā āhiṇḍasī’ti? Niggahessāmī. Iti imaṃ ubhatokoṭikaṃ pañhaṃ samaṇo gotamo neva gilituṃ na uggilituṃ sakkhissatī’’ti cintetvā upasaṅkami . Sammodīti attano paṇḍitatāya kuddhabhāvaṃ adassetvā madhurakathaṃ kathento sammodi. Pañho devatāsaṃyutte kathito. Sesampi heṭṭhā vitthāritamevāti. Paṭhamaṃ.

2. Akkosasuttavaṇṇanā

188. Dutiye akkosakabhāradvājoti bhāradvājova so, pañcamattehi pana gāthā satehi tathāgataṃ akkosanto āgatoti. ‘‘Akkosakabhāradvājo’’ti tassa saṅgītikārehi nāmaṃ gahitaṃ. Kupito anattamanoti ‘‘samaṇena gotamena mayhaṃ jeṭṭhakabhātaraṃ pabbājentena jāni katā, pakkho bhinno’’ti kodhena kupito domanassena ca anattamano hutvāti attho. Akkosatīti ‘‘corosi, bālosi, mūḷhosi, thenosi, oṭṭhosi, meṇḍosi, goṇosi, gadrabhosi, tiracchānagatosi, nerayikosī’’ti dasahi akkosavatthūhi akkosati. Paribhāsatīti ‘‘hotu muṇḍakasamaṇaka, ‘adaṇḍo aha’nti karosi, idāni te rājakulaṃ gantvā daṇḍaṃ āropessāmī’’tiādīni vadanto paribhāsati nāma.

Sambhuñjatīti ekato bhuñjati. Vītiharatīti katassa paṭikāraṃ karoti. Bhagavantaṃ kho, gotamanti kasmā evamāha? ‘‘Tavevetaṃ, brāhmaṇa, tavevetaṃ, brāhmaṇā’’ti kirassa sutvā. ‘‘Isayo nāma kupitā sapanaṃ denti kisavacchādayo viyā’’ti anussavavasena ‘‘sapati maṃ maññe samaṇo gotamo’’ti bhayaṃ uppajji. Tasmā evamāha.

Dantassāti nibbisevanassa. Tādinoti tādilakkhaṇaṃ pattassa. Tasseva tena pāpiyoti tasseva puggalassa tena kodhena pāpaṃ hoti. Sato upasammatīti satiyā samannāgato hutvā adhivāseti. Ubhinnaṃ tikicchantānanti ubhinnaṃ tikicchantaṃ. Ayameva vā pāṭho. Yo puggalo sato upasammati, ubhinnamatthaṃ carati tikicchati sādheti, taṃ puggalaṃ janā bāloti maññanti. Kīdisā janā? Ye dhammassa akovidā. Dhammassāti pañcakkhandhadhammassa vā catusaccadhammassa vā. Akovidāti tasmiṃ dhamme akusalā andhabālaputhujjanā. Dutiyaṃ.

3. Asurindakasuttavaṇṇanā

189. Tatiye asurindakabhāradvājoti akkosakabhāradvājassa kaniṭṭho. Kupitoti teneva kāraṇena kuddho. Jayañcevassa taṃ hotīti asseva taṃ jayaṃ hoti, so jayo hotīti attho . Katamassāti? Yā titikkhā vijānato adhivāsanāya guṇaṃ vijānantassa titikkhā adhivāsanā, ayaṃ tassa vijānatova jayo. Bālo pana pharusaṃ bhaṇanto ‘‘mayhaṃ jayo’’ti kevalaṃ jayaṃ maññati. Tatiyaṃ.

4. Bilaṅgīkasuttavaṇṇanā



Tasmiñca samaye tesu brāhmaṇesu keci bhuttā honti, keci bhuñjamānā, keci hatthe otāritamattā, kesañci bhojanaṃ purato ṭhapitamattaṃ hoti。 此时，在那些婆罗门中，有些人已经吃饱了，有些人正在用餐，有些人只是将食物放在手中，有些食物则仅仅放在面前。
Te taṃ saddaṃ sutvā sinerumattena muggarena sīse pahaṭā viya kaṇṇesu sūlena viddhā viya dukkhadomanassaṃ paṭisaṃvediyamānā ‘‘iminā aññaladdhikena mayaṃ gharaṃ pavesitā’’ti kujjhitvā hatthe piṇḍaṃ chaḍḍetvā mukhena gahitaṃ niṭṭhubhitvā dhanuṃ disvā kākā viya brāhmaṇaṃ akkosamānā disāvidisā pakkamiṃsu。 他们听到这个声音后，感到如同被须弥山上的杵击头一般，像被尖锐的刺刺入耳朵一样，感受到痛苦与烦恼，愤怒地说：“我们是被另一个人引导进来的。”于是，他们将手中的食物抛弃，嘴里所含的食物也吐了出来，看到弓箭，像乌鸦一样辱骂婆罗门，向各个方向离去。
Brāhmaṇo evaṃ bhijjitvā gacchante brāhmaṇe disvā brāhmaṇiṃ sīsato paṭṭhāya oloketvā， ‘‘idameva bhayaṃ sampassamānā mayaṃ hiyyo paṭṭhāya bhotiṃ yācantā na labhimhā’’ti nānappakārehi brāhmaṇiṃ akkositvā， etaṃ ‘‘evamevaṃ panā’’tiādivacanaṃ avoca。 当婆罗门看到这些婆罗门离去时，便从头顶开始注视婆罗门女性，心中想道：“看到了这样的恐惧，从昨天开始我们请求的东西却没有得到。”于是，他用各种方式辱骂婆罗门女性，并说出：“正是如此。”
Upasaṅkamīti ‘‘samaṇo gotamo gāmanigamaraṭṭhapūjito， na sakkā gantvā yaṃ vā taṃ vā vatvā santajjetuṃ， ekameva naṃ pañhaṃ pucchissāmī’’ti gacchantova ‘‘kiṃsu chetvā’’ti gāthaṃ abhisaṅkharitvā – ‘‘sace ‘asukassa nāma vadhaṃ rocemī’ti vakkhati， atha naṃ ‘ye tuyhaṃ na ruccanti， te māretukāmosi， lokavadhāya uppanno， kiṃ tuyhaṃ samaṇabhāvenā’ti? Niggahessāmi。 Sace ‘na kassaci vadhaṃ rocemī’ti vakkhati， atha naṃ ‘tvaṃ rāgādīnampi vadhaṃ na icchasi。 Kasmā samaṇo hutvā āhiṇḍasī’ti? Niggahessāmī。 于是他走近，心中想着：“这位被尊敬的Gotama，无法被责问，若是我问他一个问题，他会如何回答？”他一边走，一边思考：“如果他说‘我想杀某人’，那么我会问他‘那些你不喜欢的人，你想要杀掉吗？你是为了什么而成为一个僧人呢？’我将会制止他。如果他说‘我不想杀任何人’，那么我会问他‘你连对贪欲等的杀戮都不想做，为什么还要成为一个僧人呢？’我将会制止他。”
Iti imaṃ ubhatokoṭikaṃ pañhaṃ samaṇo gotamo neva gilituṃ na uggilituṃ sakkhissatī’’ti cintetvā upasaṅkami。 于是他思考着“这位尊者Gotama，既无法接受也无法拒绝这个双重问题”，便走近了。
Sammodīti attano paṇḍitatāya kuddhabhāvaṃ adassetvā madhurakathaṃ kathento sammodi。 “Sammodīti”是指他通过自己的智慧显示出愤怒的状态，开始讲述甜美的故事。
Pañho devatāsaṃyutte kathito。 这个问题与天神有关。
Sesampi heṭṭhā vitthāritamevāti。 其余的内容在下面已详细说明。
Dutiye akkosakabhāradvājoti bhāradvājova so， pañcamattehi pana gāthā satehi tathāgataṃ akkosanto āgatoti。 在第二节中，提到“骂人的Bhāradvāja”，他是Bhāradvāja，然而他带着五百首诗句来辱骂如来。
‘‘Akkosakabhāradvājo’’ti tassa saṅgītikārehi nāmaṃ gahitaṃ。 “Akkosakabhāradvājo”是他的名字，被编纂者所记载。
Kupito anattamanoti ‘‘samaṇena gotamena mayhaṃ jeṭṭhakabhātaraṃ pabbājentena jāni katā， pakkho bhinno’’ti kodhena kupito domanassena ca anattamano hutvāti attho。 “Kupito anattamanoti”是指“因为被Gotama这个僧人驱逐了我的哥哥，心中充满了愤怒和不快。”
Akkosatīti ‘‘corosi， bālosi， mūḷhosi， thenosi， oṭṭhosi， meṇḍosi， goṇosi， gadrabhosi， tiracchānagatosi， nerayikosī’’ti dasahi akkosavatthūhi akkosati。 “Akkosatīti”是指他用十种侮辱性的话语来辱骂：“你是小偷、愚蠢、无知、懒惰、无能、畜生、驴子、堕落的生物、地狱中的生物。”
Paribhāsatīti ‘‘hotu muṇḍakasamaṇaka， ‘adaṇḍo aha’nti karosi， idāni te rājakulaṃ gantvā daṇḍaṃ āropessāmī’’tiādīni vadanto paribhāsati nāma。 “Paribhāsatīti”是指他在辱骂时说：“你这个光头的僧人，‘我不惩罚’，现在我要去王宫给你施加惩罚。”
Sambhuñjatīti ekato bhuñjati。 “Sambhuñjatīti”是指大家一起分享食物。
Vītiharatīti katassa paṭikāraṃ karoti。 “Vītiharatīti”是指对所做的事情进行报复。
Bhagavantaṃ kho, gotamanti kasmā evamāha？ “Bhagavantaṃ kho, gotamanti kasmā evamāha？”是指“为什么对尊者Gotama这样说？”
‘‘Tavevetaṃ， brāhmaṇa， tavevetaṃ， brāhmaṇā’’ti kirassa sutvā。 “Tavevetaṃ， brāhmaṇa， tavevetaṃ， brāhmaṇā”是指“听到这话，婆罗门便说：‘这是你的，婆罗门，这是你的。’”
‘‘Isayo nāma kupitā sapanaṃ denti kisavacchādayo viyā’’ti anussavavasena ‘‘sapati maṃ maññe samaṇo gotamo’’ti bhayaṃ uppajji。 “Isayo nāma kupitā sapanaṃ denti kisavacchādayo viyā”是指“那些愤怒的智者们像饥饿的狼一样给我带来了恐惧。”
Tasmā evamāha。 所以他这样说。
Dantassāti nibbisevanassa。 “Dantassāti”是指“没有被驯服的状态。”
Tādinoti tādilakkhaṇaṃ pattassa。 “Tādinoti”是指“具备这样的特征。”
Tasseva tena pāpiyoti tasseva puggalassa tena kodhena pāpaṃ hoti。 “Tasseva tena pāpiyoti”是指“因其愤怒而产生的恶行。”
Sato upasammatīti satiyā samannāgato hutvā adhivāseti。 “Sato upasammatīti”是指“在正念中，心中充满了安宁。”
Ubhinnaṃ tikicchantānanti ubhinnaṃ tikicchantaṃ。 “Ubhinnaṃ tikicchantānanti”是指“对两者进行治疗。”
Ayameva vā pāṭho。 “Ayameva vā pāṭho”是指“这就是经文的内容。”
Yo puggalo sato upasammati， ubhinnamatthaṃ carati tikicchati sādheti， taṃ puggalaṃ janā bāloti maññanti。 “Yo puggalo sato upasammati”是指“那位正念安定的人，能为两者提供治疗，大家认为他是愚蠢的。”
Kīdisā janā？ “Kīdisā janā？”是指“他们是什么样的人？”
Ye dhammassa akovidā。 “Ye dhammassa akovidā”是指“那些对法无知的人。”
Dhammassāti pañcakkhandhadhammassa vā catusaccadhammassa vā。 “Dhammassāti”是指“法则，包括五蕴的法则或四圣谛的法则。”
Akovidāti tasmiṃ dhamme akusalā andhabālaputhujjanā。 “Akovidāti”是指“在那个法中，无知的愚人。”
Tatiye asurindakabhāradvājoti akkosakabhāradvājassa kaniṭṭho。 在第三节中，提到“阿修罗王Bhāradvāja”，是“骂人的Bhāradvāja”的弟弟。
Kupitoti teneva kāraṇena kuddho。 “Kupitoti”是指“因同样的原因而愤怒。”
Jayañcevassa taṃ hotīti asseva taṃ jayaṃ hoti， so jayo hotīti attho。 “Jayañcevassa taṃ hotīti”是指“他确实获得了胜利。”
Katamassāti？ “Katamassāti？”是指“什么是胜利？”
Yā titikkhā vijānato adhivāsanāya guṇaṃ vijānantassa titikkhā adhivāsanā， ayaṃ tassa vijānatova jayo。 “Yā titikkhā vijānato”是指“那种耐心的智慧，能够理解胜利的特征。”
Bālo pana pharusaṃ bhaṇanto ‘‘mayhaṃ jayo’’ti kevalaṃ jayaṃ maññati。 “Bālo pana”是指“而愚者却只认为‘这是我的胜利’。”
Tatiyaṃ。 第三节。
Bilaṅgīkasuttavaṇṇanā。 第四节，《Bilaṅgīka经文》的注释。

190. Catutthe bilaṅgikabhāradvājoti bhāradvājova so, nānappakāraṃ pana suddhañca sambhārayuttañca kañjikaṃ kāretvā vikkiṇāpento bahudhanaṃ saṅkharīti ‘‘bilaṅgikabhāradvājo’’ti tassa saṅgītikārehi nāmaṃ gahitaṃ. Tuṇhībhūtoti ‘‘tayo me jeṭṭhakabhātaro iminā pabbājitā’’ti ativiya kuddho kiñci vattuṃ asakkonto tuṇhībhūto aṭṭhāsi. Gāthā pana devatāsaṃyutte kathitāva. Catutthaṃ.

5. Ahiṃsakasuttavaṇṇanā

191. Pañcame ahiṃsakabhāradvājoti bhāradvājovesa, ahiṃsakapañhaṃ pana pucchi, tenassetaṃ saṅgītikārehi nāmaṃ gahitaṃ. Nāmena vā esa ahiṃsako, gottena bhāradvājo. Ahiṃsakāhanti ahiṃsako ahaṃ, iti me bhavaṃ gotamo jānātūti āha. Tathā cassāti tathā ce assa, bhaveyyāsīti attho. Na hiṃsatīti na viheṭheti na dukkhāpeti. Pañcamaṃ.

6. Jaṭāsuttavaṇṇanā

192. Chaṭṭhe jaṭābhāradvājoti bhāradvājovesa, jaṭāpañhassa pana pucchitattā saṅgītikārehi evaṃ vutto. Sesaṃ devatāsaṃyutte kathitameva. Chaṭṭhaṃ.

7. Suddhikasuttavaṇṇanā

193. Sattame suddhikabhāradvājoti ayampi bhāradvājova, suddhikapañhassa pana pucchitattā saṅgītikārehi evaṃ vutto. Sīlavāpi tapokaranti sīlasampannopi tapokammaṃ karonto. Vijjācaraṇasampannoti ettha vijjāti tayo vedā. Caraṇanti gottacaraṇaṃ. So sujjhati na aññā itarā pajāti so tevijjo brāhmaṇo sujjhati, ayaṃ pana aññā nāmikā pajā na sujjhatīti vadati. Bahumpi palapaṃ jappanti bahumpi palapaṃ jappanto, ‘‘brāhmaṇova sujjhatī’’ti evaṃ vacanasahassampi bhaṇantoti attho. Antokasambūti anto kilesapūtisabhāvena pūtiko. Saṃkiliṭṭhoti kiliṭṭhehi kāyakammādīhi samannāgato. Sattamaṃ.

8. Aggikasuttavaṇṇanā



Catutthe bilaṅgikabhāradvājoti bhāradvājova so， nānappakāraṃ pana suddhañca sambhārayuttañca kañjikaṃ kāretvā vikkiṇāpento bahudhanaṃ saṅkharīti ‘‘bilaṅgikabhāradvājo’’ti tassa saṅgītikārehi nāmaṃ gahitaṃ。 在第四节中，提到“Bilaṅgika Bhāradvāja”，他是Bhāradvāja，然而他通过各种方式清理和准备食物，出售大量财富，因此被称为“Bilaṅgika Bhāradvāja”，这是编纂者所记录的名字。
Tuṇhībhūtoti ‘‘tayo me jeṭṭhakabhātaro iminā pabbājitā’’ti ativiya kuddho kiñci vattuṃ asakkonto tuṇhībhūto aṭṭhāsi。 “Tuṇhībhūtoti”是指“因被这位驱逐了我的三个哥哥而非常愤怒，无法说出任何话，便沉默不语。”
Gāthā pana devatāsaṃyutte kathitāva。 诗句与天神有关。
Catutthaṃ。 第四节。
Pañcame ahiṃsakabhāradvājoti bhāradvājovesa， ahiṃsakapañhaṃ pana pucchi， tenassetaṃ saṅgītikārehi nāmaṃ gahitaṃ。 在第五节中，提到“Ahimsa Bhāradvāja”，他是Bhāradvāja，询问了关于不伤害的问题，因此被编纂者称为此名。
Nāmena vā esa ahiṃsako， gottena bhāradvājo。 “Nāmena vā esa ahiṃsako”是指“这个人被称为不伤害者，家族姓氏是Bhāradvāja。”
Ahiṃsakāhanti ahiṃsako ahaṃ， iti me bhavaṃ gotamo jānātūti āha。 “Ahiṃsakāhanti”是指“我是不伤害者，愿Gotama知道我的身份。”
Tathā cassāti tathā ce assa， bhaveyyāsīti attho。 “Tathā cassāti”是指“如果如此，那么就会如此。”
Na hiṃsatīti na viheṭheti na dukkhāpeti。 “Na hiṃsatīti”是指“他不伤害，不折磨，不使人痛苦。”
Pañcamaṃ。 第五节。
Chaṭṭhe jaṭābhāradvājoti bhāradvājovesa， jaṭāpañhassa pana pucchitattā saṅgītikārehi evaṃ vutto。 在第六节中，提到“Jaṭā Bhāradvāja”，他是Bhāradvāja，因询问了关于发髻的问题而被编纂者如此称呼。
Sesaṃ devatāsaṃyutte kathitameva。 其余的内容与天神有关。
Chaṭṭhaṃ。 第六节。
Sattame suddhikabhāradvājoti ayampi bhāradvājova， suddhikapañhassa pana pucchitattā saṅgītikārehi evaṃ vutto。 在第七节中，提到“Suddhika Bhāradvāja”，他也是Bhāradvāja，因询问了关于纯净的问题而被编纂者如此称呼。
Sīlavāpi tapokaranti sīlasampannopi tapokammaṃ karonto。 “Sīlavāpi tapokaranti”是指“他是有道德的，进行修行的人。”
Vijjācaraṇasampannoti ettha vijjāti tayo vedā。 “Vijjācaraṇasampannoti”是指“在这里，智慧包括三种经典。”
Caraṇanti gottacaraṇaṃ。 “Caraṇanti”是指“家族的行为。”
So sujjhati na aññā itarā pajāti so tevijjo brāhmaṇo sujjhati， ayaṃ pana aññā nāmikā pajā na sujjhatīti vadati。 “So sujjhati na aññā itarā pajāti”是指“他是纯净的，其他的种族不纯净，而他是三明的婆罗门，他说其他的叫做‘不纯净的种族’。”
Bahumpi palapaṃ jappanti bahumpi palapaṃ jappanto， ‘‘brāhmaṇova sujjhatī’’ti evaṃ vacanasahassampi bhaṇantoti attho。 “Bahumpi palapaṃ jappanti”是指“他反复念诵，认为‘婆罗门是纯净的’，这就是他的千言万语。”
Antokasambūti anto kilesapūtisabhāvena pūtiko。 “Antokasambūti”是指“内心因污垢而变得肮脏。”
Saṃkiliṭṭhoti kiliṭṭhehi kāyakammādīhi samannāgato。 “Saṃkiliṭṭhoti”是指“因身体行为等而变得肮脏。”
Sattamaṃ。 第七节。
Aggikasuttavaṇṇanā。 第八节，《Aggika**》的注释。

194. Aṭṭhame aggikabhāradvājoti ayampi bhāradvājova, aggi paricaraṇavasena panassa saṅgītikārehi etaṃ nāmaṃ gahitaṃ. Sannihito hotīti saṃyojito hoti. Aṭṭhāsīti kasmā tattha aṭṭhāsi? Bhagavā kira paccūsasamaye lokaṃ olokento imaṃ brāhmaṇaṃ disvā cintesi – ‘‘ayaṃ brāhmaṇo evarūpaṃ aggapāyāsaṃ gahetvā ‘mahābrahmānaṃ bhojemī’ti aggimhi jhāpento aphalaṃ karoti apāyamaggaṃ okkamati, imaṃ laddhiṃ avissajjanto apāyapūrakova bhavissati, gacchāmissa dhammadesanāya, micchādiṭṭhiṃ bhinditvā pabbājetvā cattāro magge ceva cattāri ca phalāni demī’’ti, tasmā pubbaṇhasamaye rājagahaṃ pavisitvā tattha aṭṭhāsi.

Tīhi vijjāhīti tīhi vedehi. Jātimāti yāva sattamā pitāmahayugā parisuddhāya jātiyā samannāgato. Sutavā bahūti bahu nānappakāre ganthe sutavā. Somaṃ bhuñjeyyāti so tevijjo brāhmaṇo imaṃ pāyāsaṃ bhuñjituṃ yutto, tumhākaṃ panesa pāyāso ayuttoti vadati.

Vedīti pubbenivāsañāṇena jāni paṭivijjhi. Saggāpāyanti dibbena cakkhunā saggampi apāyampi passati. Jātikkhayanti arahattaṃ. Abhiññāvositoti jānitvā vositavosāno. Brāhmaṇobhavanti avīcito yāva bhavaggā bhotā gotamena sadiso jātisampanno khīṇāsavabrāhmaṇo natthi, bhavaṃyeva brāhmaṇoti.

Evañca pana vatvā suvaṇṇapātiṃ pūretvā dasabalassa pāyāsaṃ upanāmesi. Satthā uppattiṃ dīpetvā bhojanaṃ paṭikkhipanto gāthābhigītaṃ metiādimāha. Tattha gāthābhigītanti gāthāhi abhigītaṃ. Abhojaneyyanti abhuñjitabbaṃ . Idaṃ vuttaṃ hoti – tvaṃ, brāhmaṇa, mayhaṃ ettakaṃ kālaṃ bhikkhācāravattena ṭhitassa kaṭacchumattampi dātuṃ nāsakkhi, idāni pana mayā tuyhaṃ kilañjamhi tile vitthārentena viya sabbe buddhaguṇā pakāsitā, iti gāyanena gāyitvā laddhaṃ viya idaṃ bhojanaṃ hoti, tasmā idaṃ gāthābhigītaṃ me abhojaneyyanti. Sampassataṃ, brāhmaṇa, nesa dhammoti, brāhmaṇa, atthañca dhammañca sampassantānaṃ ‘‘evarūpaṃ bhojanaṃ bhuñjitabba’’nti esa dhammo na hoti. Sudhābhojanampi gāthābhigītaṃ panudanti buddhā, gāthāhi gāyitvā laddhaṃ buddhā nīharantiyeva. Dhamme sati, brāhmaṇa, vuttiresāti, brāhmaṇa, dhamme sati dhammaṃ apekkhitvā dhamme patiṭṭhāya jīvitaṃ kappentānaṃ esā vutti ayaṃ ājīvo – evarūpaṃ nīharitvā dhammaladdhameva bhuñjitabbanti.

Atha brāhmaṇo cintesi – ahaṃ pubbe samaṇassa gotamassa guṇe vā aguṇe vā na jānāmi. Idāni panassāhaṃ guṇe ñatvā mama gehe asītikoṭimattaṃ dhanaṃ sāsane vippakiritukāmo jāto, ayañca ‘‘mayā dinnapaccayā akappiyā’’ti vadati. Appaṭiggayho ahaṃ samaṇena gotamenāti. Atha bhagavā sabbaññutaññāṇaṃ pesetvā tassa cittācāraṃ vīmaṃsanto, ‘‘ayaṃ sabbepi attanā dinnapaccaye ‘akappiyā’ti sallakkheti. Yaṃ hi bhojanaṃ ārabbha kathā uppannā, etadeva na vaṭṭati, sesā niddosā’’ti brāhmaṇassa catunnaṃ paccayānaṃ dānadvāraṃ dassento aññena cātiādimāha. Tattha kukkuccavūpasantanti hatthakukkuccādīnaṃ vasena vūpasantakukkuccaṃ. Annena pānenāti desanāmattametaṃ . Ayaṃ panattho – aññehi tayā ‘‘pariccajissāmī’’ti sallakkhitehi cīvarādīhi paccayehi upaṭṭhahassu. Khettaṃ hi taṃ puññapekkhassa hotīti etaṃ tathāgatasāsanaṃ nāma puññapekkhassa puññatthikassa tuyhaṃ appepi bīje bahusassaphaladāyakaṃ sukhettaṃ viya paṭiyattaṃ hoti. Aṭṭhamaṃ.

9. Sundarikasuttavaṇṇanā



Aṭṭhame aggikabhāradvājoti ayampi bhāradvājova， aggi paricaraṇavasena panassa saṅgītikārehi etaṃ nāmaṃ gahitaṃ。 在第八节中，提到“火的Bhāradvāja”，他也是Bhāradvāja，因服务于火而被编纂者称为此名。
Sannihito hotīti saṃyojito hoti。 “Sannihito hotīti”是指“他是被束缚的。”
Aṭṭhāsīti kasmā tattha aṭṭhāsi？ “Aṭṭhāsīti”是指“他为何在那里停留？”
Bhagavā kira paccūsasamaye lokaṃ olokento imaṃ brāhmaṇaṃ disvā cintesi – ‘‘ayaṃ brāhmaṇo evarūpaṃ aggapāyāsaṃ gahetvā ‘mahābrahmānaṃ bhojemī’ti aggimhi jhāpento aphalaṃ karoti apāyamaggaṃ okkamati， imaṃ laddhiṃ avissajjanto apāyapūrakova bhavissati， gacchāmissa dhammadesanāya， micchādiṭṭhiṃ bhinditvā pabbājetvā cattāro magge ceva cattāri ca phalāni demī’’ti， tasmā pubbaṇhasamaye rājagahaṃ pavisitvā tattha aṭṭhāsi。 佛陀在黎明时分观察世界，看到这位婆罗门，心中思考：“这位婆罗门拿着这样的丰盛米粥，想着‘我将供养伟大的梵天’，在火中焚烧，做无益的事情，走向恶道，若不放弃这种执着，将会成为恶道的补给。我要去给他讲法，破除他的错误见解，并给予四条道路和四种果位。”因此，他在早晨进入王舍城，并在那停留。
Tīhi vijjāhīti tīhi vedehi。 “Tīhi vijjāhīti”是指“通过三种经典。”
Jātimāti yāva sattamā pitāmahayugā parisuddhāya jātiyā samannāgato。 “Jātimāti”是指“直到第七代，因祖先的清白而具备的种姓。”
Sutavā bahūti bahu nānappakāre ganthe sutavā。 “Sutavā bahūti”是指“他在各种经典中广泛地听闻。”
Somaṃ bhuñjeyyāti so tevijjo brāhmaṇo imaṃ pāyāsaṃ bhuñjituṃ yutto， tumhākaṃ panesa pāyāso ayuttoti vadati。 “Somaṃ bhuñjeyyāti”是指“他是三明的婆罗门，适合享用这米粥，而你们则认为这米粥不适合。”
Vedīti pubbenivāsañāṇena jāni paṭivijjhi。 “Vedīti”是指“通过前生的知识而知晓。”
Saggāpāyanti dibbena cakkhunā saggampi apāyampi passati。 “Saggāpāyanti”是指“通过天眼，他能看到天界和恶道。”
Jātikkhayanti arahattaṃ。 “Jātikkhayanti”是指“涅槃的实现。”
Abhiññāvositoti jānitvā vositavosāno。 “Abhiññāvositoti”是指“通过智慧的洞察而知晓。”
Brāhmaṇobhavanti avīcito yāva bhavaggā bhotā gotamena sadiso jātisampanno khīṇāsavabrāhmaṇo natthi， bhavaṃyeva brāhmaṇoti。 “Brāhmaṇobhavanti”是指“没有比得上Gotama的婆罗门，没有比他更高贵的存在。”
Evañca pana vatvā suvaṇṇapātiṃ pūretvā dasabalassa pāyāsaṃ upanāmesi。 说完这些，他便将金碗装满，递给十力的米粥。
Satthā uppattiṃ dīpetvā bhojanaṃ paṭikkhipanto gāthābhigītaṃ metiādimāha。 师尊阐明了缘起，拒绝了食物，并说出了歌谣。
Tattha gāthābhigītanti gāthāhi abhigītaṃ。 “Tattha gāthābhigītanti”是指“通过诗句所唱的。”
Abhojaneyyanti abhuñjitabbaṃ。 “Abhojaneyyanti”是指“不可食用。”
Idaṃ vuttaṃ hoti – tvaṃ, brāhmaṇa, mayhaṃ ettakaṃ kālaṃ bhikkhācāravattena ṭhitassa kaṭacchumattampi dātuṃ nāsakkhi， idāni pana mayā tuyhaṃ kilañjamhi tile vitthārentena viya sabbe buddhaguṇā pakāsitā， iti gāyanena gāyitvā laddhaṃ viya idaṃ bhojanaṃ hoti， tasmā idaṃ gāthābhigītaṃ me abhojaneyyanti。 这段话的意思是：“你，婆罗门，在我以乞讨的方式站立了这么长时间，连一点点的食物也没有给过，现在我将所有的佛陀的美德都像香油一样展现出来，因此这顿饭就像是通过歌唱获得的，所以这顿饭对我而言是不可食用。”
Sampassataṃ, brāhmaṇa, nesa dhammoti, brāhmaṇa, atthañca dhammañca sampassantānaṃ ‘‘evarūpaṃ bhojanaṃ bhuñjitabba’’nti esa dhammo na hoti。 “Sampassataṃ, brāhmaṇa”是指“你看到的，婆罗门，法和意义都很清楚，这种食物是不可食用的。”
Sudhābhojanampi gāthābhigītaṃ panudanti buddhā， gāthāhi gāyitvā laddhaṃ buddhā nīharantiyeva。 “Sudhābhojanampi”是指“即使是美味的食物，佛陀也通过诗句所唱而获得。”
Dhamme sati, brāhmaṇa, vuttiresāti, brāhmaṇa, dhamme sati dhammaṃ apekkhitvā dhamme patiṭṭhāya jīvitaṃ kappentānaṃ esā vutti ayaṃ ājīvo – evarūpaṃ nīharitvā dhammaladdhameva bhuñjitabbanti。 “Dhamme sati”是指“在法中，婆罗门，生活的方式是基于法的，依靠法而生存的生活，这种生活是应当以法所获得的食物为基础。”
Atha brāhmaṇo cintesi – ahaṃ pubbe samaṇassa gotamassa guṇe vā aguṇe vā na jānāmi。 于是，婆罗门思考：“我以前对Gotama的优点或缺点一无所知。”
Idāni panassāhaṃ guṇe ñatvā mama gehe asītikoṭimattaṃ dhanaṃ sāsane vippakiritukāmo jāto， ayañca ‘‘mayā dinnapaccayā akappiyā’’ti vadati。 “Idāni panassāhaṃ guṇe ñatvā”是指“现在我知道了他的优点，想要在我的家中用八十亿的财富来修行，并且他说‘我所给的条件是不可接受的’。”
Appaṭiggayho ahaṃ samaṇena gotamenāti。 “Appaṭiggayho”是指“我无法被Gotama所接受。”
Atha bhagavā sabbaññutaññāṇaṃ pesetvā tassa cittācāraṃ vīmaṃsanto， ‘‘ayaṃ sabbepi attanā dinnapaccaye ‘akappiyā’ti sallakkheti。 “Atha bhagavā”是指“然后，佛陀通过无所不知的智慧来观察他的心理状态，‘他对自己所给予的条件感到不可接受。’”
Yaṃ hi bhojanaṃ ārabbha kathā uppannā, etadeva na vaṭṭati, sesā niddosā’’ti brāhmaṇassa catunnaṃ paccayānaṃ dānadvāraṃ dassento aññena cātiādimāha。 “Yaṃ hi bhojanaṃ ārabbha kathā uppannā”是指“关于这顿饭所引发的讨论，这种情况是不适用的，其他的都是无可指责的。”
Tattha kukkuccavūpasantanti hatthakukkuccādīnaṃ vasena vūpasantakukkuccaṃ。 “Tattha kukkuccavūpasantanti”是指“因手中的顾虑等而消除的疑虑。”
Annena pānenāti desanāmattametaṃ。 “Annena pānenāti”是指“这是对教义的说明。”
Ayaṃ panattho – aññehi tayā ‘‘pariccajissāmī’’ti sallakkhitehi cīvarādīhi paccayehi upaṭṭhahassu。 “Ayaṃ panattho”是指“因此，你要用其他人所理解的条件来维持衣物等的供养。”
Khettaṃ hi taṃ puññapekkhassa hotīti etaṃ tathāgatasāsanaṃ nāma puññapekkhassa puññatthikassa tuyhaṃ appepi bīje bahusassaphaladāyakaṃ sukhettaṃ viya paṭiyattaṃ hoti。 “Khettaṃ hi taṃ puññapekkhassa hotīti”是指“这就是如来教法，因它是为追求功德而设立的，而你所拥有的种子也能带来丰硕的果实，像肥沃的土地一样。”
Aṭṭhamaṃ。 第八节。
Sundarikasuttavaṇṇanā。 第九节，《Sundarika经文》的注释。

195. Navame sundarikabhāradvājoti sundarikāya nadiyā tīre aggijuhaṇena evaṃladdhanāmo. Sundarikāyāti evaṃnāmikāya nadiyā. Aggiṃjuhatīti āhutiṃ pakkhipanena jāleti . Aggihuttaṃ paricaratīti agyāyatanaṃ sammajjanupalepanabalikammādinā payirupāsati. Ko nu kho imaṃ habyasesaṃ bhuñjeyyāti so kira brāhmaṇo aggimhi hutāvasesaṃ pāyāsaṃ disvā cintesi – ‘‘aggimhi tāva pakkhittapāyāso mahābrahmunā bhutto, ayaṃ pana avaseso atthi, taṃ yadi brahmuno mukhato jātassa brāhmaṇassa dadeyyaṃ, evaṃ me pitarā saha puttopi santappito bhaveyya, suvisodhito cassa brahmalokagāmimaggo’’ti. So brāhmaṇassa dassanatthaṃ uṭṭhāyāsanā catuddisā anuvilokesi, ‘‘ko nu kho imaṃ habyasesaṃ bhuñjeyyā’’ti?

Rukkhamūleti tasmiṃ vanasaṇḍe jeṭṭhakarukkhassa mūle. Sasīsaṃ pārutaṃ nisinnanti saha sīsena pārutakāyaṃ nisinnaṃ. Kasmā pana bhagavā tattha nisīdi? Bhagavā kira paccūsasamaye lokaṃ olokento imaṃ brāhmaṇaṃ disvā cintesi – ayaṃ brāhmaṇo evarūpaṃ aggapāyāsaṃ gahetvā ‘‘mahābrahmānaṃ bhojemī’’ti aggimhi jhāpento aphalaṃ karoti…pe… cattāro magge ceva cattāri ca phalāni demīti. Tasmā kālasseva vuṭṭhāya sarīrapaṭijagganaṃ katvā pattacīvaraṃ ādāya gantvā vuttanayena tasmiṃ rukkhamūle nisīdi. Atha kasmā sasīsaṃ pārupīti? Himapātassa ca sītavātassa ca paṭibāhaṇatthaṃ, paṭibalova etaṃ tathāgato adhivāsetuṃ. Sace pana apārupitvā nisīdeyya, brāhmaṇo dūratova sañjānitvā nivatteyya, evaṃ sati kathā nappavatteyya. Iti bhagavā – ‘‘brāhmaṇe āgate sīsaṃ vivarissāmi, atha maṃ so disvā kathaṃ pavattessati, tassāhaṃ kathānusārena dhammaṃ desessāmī’’ti kathāpavattanatthaṃ evamakāsi.

Upasaṅkamīti brāhmaṇo – ‘‘ayaṃ sasīsaṃ pārupitvā sabbarattiṃ padhānamanuyutto. Imassa dakkhiṇodakaṃ datvā imaṃ habyasesaṃ dassāmī’’ti, brāhmaṇasaññī hutvā upasaṅkami. Muṇḍo ayaṃ bhavaṃ, muṇḍako ayaṃ bhavanti sīse vivaritamatte nīcakesantaṃ disvā ‘‘muṇḍo’’ti āha. Tato suṭṭhutaraṃ olokento pavattamattampi sikhaṃ adisvā hīḷento ‘‘muṇḍako’’ti āha. Tatovāti yattha ṭhito addasa, tamhāva padesā. Muṇḍāpi hīti kenaci kāraṇena muṇḍitasīsāpi honti.

Mājātiṃ pucchāti yadi dānassa mahapphalataṃ paccāsīsasi, jātiṃ mā puccha. Akāraṇaṃ hi dakkhiṇeyyabhāvassa jāti. Caraṇañca pucchāti apica kho sīlādiguṇabhedaṃ caraṇaṃ puccha. Etaṃ hi dakkhiṇeyyabhāvassa kāraṇaṃ. Idānissa tamatthaṃ vibhāvento kaṭṭhā have jāyati jātavedotiādimāha . Tatrāyaṃ adhippāyo – idha kaṭṭhā aggi jāyati, na ca so sālādikaṭṭhā jātova aggikiccaṃ karoti, sāpāna-doṇiādikaṭṭhā jāto na karoti, attano pana acciyādiguṇasampattiyā yato vā tato vā jāto karotiyeva. Evaṃ na brāhmaṇakulādīsu jātova dakkhiṇeyyo hoti, caṇḍālakulādīsu jāto na hoti, apica kho nīcakulinopi uccakulinopi khīṇāsava-muni dhitimā hirīnisedho ājānīyo hoti. Imāya dhitihiripamokkhāya guṇasampattiyā jātimā uttamadakkhiṇeyyo hoti. So hi dhitiyā guṇe dhāreti, hiriyā dose nisedhetīti. Apicettha munīti monadhammena samannāgato. Dhitimāti vīriyavā. Ājānīyoti kāraṇākāraṇajānanako. Hirīnisedhoti hiriyā pāpāni nisedhetvā ṭhito.


Navame sundarikabhāradvājoti sundarikāya nadiyā tīre aggijuhaṇena evaṃladdhanāmo。 在第九节中，提到“美丽的Bhāradvāja”，他因在美丽的河岸上供火而得此名。
Sundarikāyāti evaṃnāmikāya nadiyā。 “Sundarikāyāti”是指“这条名为美丽的河流。”
Aggiṃjuhatīti āhutiṃ pakkhipanena jāleti。 “Aggiṃjuhatīti”是指“通过放置供品而燃烧。”
Aggihuttaṃ paricaratīti agyāyatanaṃ sammajjanupalepanabalikammādinā payirupāsati。 “Aggihuttaṃ paricaratīti”是指“通过供火、清理、涂抹等方式来供养火。”
Ko nu kho imaṃ habyasesaṃ bhuñjeyyāti so kira brāhmaṇo aggimhi hutāvasesaṃ pāyāsaṃ disvā cintesi – ‘‘aggimhi tāva pakkhittapāyāso mahābrahmunā bhutto， ayaṃ pana avaseso atthi， taṃ yadi brahmuno mukhato jātassa brāhmaṇassa dadeyyaṃ， evaṃ me pitarā saha puttopi santappito bhaveyya， suvisodhito cassa brahmalokagāmimaggo’’ti。 这位婆罗门看到火中剩余的米粥，心中思考：“在火中放置的米粥是由伟大的梵天所享用的，而这个剩余的米粥若能从梵天的口中流出，给我父亲和儿子带来安慰，那我将会得到极好的通往天界的道路。”
So brāhmaṇassa dassanatthaṃ uṭṭhāyāsanā catuddisā anuvilokesi， ‘‘ko nu kho imaṃ habyasesaṃ bhuñjeyyā’’ti? 于是，他站起身来，四处张望，想要知道：“谁能享用这剩余的米粥呢？”
Rukkhamūleti tasmiṃ vanasaṇḍe jeṭṭhakarukkhassa mūle。 “Rukkhamūleti”是指“在那片森林中，位于最高大树的根部。”
Sasīsaṃ pārutaṃ nisinnanti saha sīsena pārutakāyaṃ nisinnaṃ。 “Sasīsaṃ pārutaṃ”是指“坐着，头部被覆盖。”
Kasmā pana bhagavā tattha nisīdi？ “Kasmā pana bhagavā tattha nisīdi？”是指“佛陀为何坐在那里？”
Bhagavā kira paccūsasamaye lokaṃ olokento imaṃ brāhmaṇaṃ disvā cintesi – ayaṃ brāhmaṇo evarūpaṃ aggapāyāsaṃ gahetvā ‘‘mahābrahmānaṃ bhojemī’’ti aggimhi jhāpento aphalaṃ karoti…pe… cattāro magge ceva cattāri ca phalāni demīti。 佛陀在黎明时分观察世界，看到这位婆罗门，心中思考：“这位婆罗门拿着这样的丰盛米粥，想着‘我将供养伟大的梵天’，在火中焚烧，做无益的事情……我要给予他四条道路和四种果位。”
Tasmā kālasseva vuṭṭhāya sarīrapaṭijagganaṃ katvā pattacīvaraṃ ādāya gantvā vuttanayena tasmiṃ rukkhamūle nisīdi。 因此，他在适当的时候起身，整理身体，带上托钵和袈裟，按照所说的方式坐在那棵树根下。
Atha kasmā sasīsaṃ pārupīti？ “Atha kasmā sasīsaṃ pārupīti？”是指“那么，为什么要遮盖头呢？”
Himapātassa ca sītavātassa ca paṭibāhaṇatthaṃ， paṭibalova etaṃ tathāgato adhivāsetuṃ。 “Himapātassa ca sītavātassa ca”是指“为了抵御寒风和寒冷的气候，佛陀这样做。”
Sace pana apārupitvā nisīdeyya， brāhmaṇo dūratova sañjānitvā nivatteyya， evaṃ sati kathā nappavatteyya。 “Sace pana apārupitvā nisīdeyya”是指“如果他不遮盖头而坐，婆罗门从远处看到他，便会转身离去，这样一来就不会有对话。”
Iti bhagavā – ‘‘brāhmaṇe āgate sīsaṃ vivarissāmi， atha maṃ so disvā kathaṃ pavattessati， tassāhaṃ kathānusārena dhammaṃ desessāmī’’ti kathāpavattanatthaṃ evamakāsi。 因此，佛陀想：“当婆罗门来到时，我将揭开头，若他看到我，将会如何开始对话，我就会根据对话的内容来讲授法。”
Upasaṅkamīti brāhmaṇo – ‘‘ayaṃ sasīsaṃ pārupitvā sabbarattiṃ padhānamanuyutto。 “Upasaṅkamīti”是指“婆罗门走近，想着‘我将遮住头，整夜保持警觉。’”
Imassa dakkhiṇodakaṃ datvā imaṃ habyasesaṃ dassāmī’’ti， brāhmaṇasaññī hutvā upasaṅkami。 “Imassa dakkhiṇodakaṃ datvā”是指“他想着‘我将给他这剩余的米粥。’”
Muṇḍo ayaṃ bhavaṃ， muṇḍako ayaṃ bhavanti sīse vivaritamatte nīcakesantaṃ disvā ‘‘muṇḍo’’ti āha。 “Muṇḍo ayaṃ bhavaṃ”是指“他看到头部微露的光头，便说‘你是光头。’”
Tato suṭṭhutaraṃ olokento pavattamattampi sikhaṃ adisvā hīḷento ‘‘muṇḍako’’ti āha。 “Tato suṭṭhutaraṃ”是指“然后，他仔细观察，看到微微的火焰，便说‘你是光头。’”
Tatovāti yattha ṭhito addasa， tamhāva padesā。 “Tatovāti”是指“他看到的地方，正是在那里。”
Muṇḍāpi hīti kenaci kāraṇena muṇḍitasīsāpi honti。 “Muṇḍāpi hīti”是指“由于某种原因，头被剃光的人也是光头。”
Mājātiṃ pucchāti yadi dānassa mahapphalataṃ paccāsīsasi， jātiṃ mā puccha。 “Mājātiṃ pucchāti”是指“他询问关于种姓的问题，若你认为施舍有巨大果报，就不要问种姓。”
Akāraṇaṃ hi dakkhiṇeyyabhāvassa jāti。 “Akāraṇaṃ hi”是指“因为施舍的性质与种姓无关。”
Caraṇañca pucchāti apica kho sīlādiguṇabhedaṃ caraṇaṃ puccha。 “Caraṇañca pucchāti”是指“也要询问行为，尤其是道德等的区别。”
Etaṃ hi dakkhiṇeyyabhāvassa kāraṇaṃ。 “Etaṃ hi”是指“这正是施舍性质的原因。”
Idānissa tamatthaṃ vibhāvento kaṭṭhā have jāyati jātavedotiādimāha。 “Idānissa tamatthaṃ vibhāvento”是指“现在要阐明这个道理，火焰是由木材所生。”
Tatrāyaṃ adhippāyo – idha kaṭṭhā aggi jāyati， na ca so sālādikaṭṭhā jātova aggikiccaṃ karoti， sāpāna-doṇiādikaṭṭhā jāto na karoti， attano pana acciyādiguṇasampattiyā yato vā tato vā jāto karotiyeva。 “Tatrāyaṃ adhippāyo”是指“这里的意思是，火焰是由木材所生，但木材并不因其种类而产生火，木材的性质决定了火的产生。”
Evaṃ na brāhmaṇakulādīsu jātova dakkhiṇeyyo hoti， caṇḍālakulādīsu jāto na hoti， apica kho nīcakulinopi uccakulinopi khīṇāsava-muni dhitimā hirīnisedho ājānīyo hoti。 “Evaṃ na brāhmaṇakulādīsu”是指“因此，并不是所有的婆罗门都能施舍，出身低微的人也不能，然而无论是低贱的家族还是高贵的家族，拥有智慧和道德的人都是值得尊重的。”
Imāya dhitihiripamokkhāya guṇasampattiyā jātimā uttamadakkhiṇeyyo hoti。 “Imāya dhitihiripamokkhāya”是指“通过这种智慧和道德的解脱，才能成为最优越的施舍者。”
So hi dhitiyā guṇe dhāreti， hiriyā dose nisedhetīti。 “So hi dhitiyā guṇe dhāreti”是指“他通过智慧来保持优良的品质，通过道德来避免恶行。”
Apicettha munīti monadhammena samannāgato。 “Apicettha munīti”是指“在这里，他具备了内心的宁静。”
Dhitimāti vīriyavā。 “Dhitimāti”是指“他是有勇气的。”
Ājānīyoti kāraṇākāraṇajānanako。 “Ājānīyoti”是指“他是因果法则的明白者。”
Hirīnisedhoti hiriyā pāpāni nisedhetvā ṭhito。 “Hirīnisedhoti”是指“他通过道德来避免恶行。”


Saccena dantoti paramatthasaccena danto. Damasā upetoti indriyadamena upeto. Vedantagūti catunnaṃ maggavedānaṃ antaṃ, catūhi vā maggavedehi kilesānaṃ antaṃ gato. Vusitabrahmacariyoti maggabrahmacariyavāsaṃ vuttho. Yaññopanītoti upanītayañño paṭiyāditayañño ca. Tamupavhayethāti yena yañño paṭiyādito, so taṃ paramatthabrāhmaṇaṃ avhayeyya. ‘‘Indamavhayāma, somamavhayāma, varuṇamavhayāma, īsānamavhayāma, yāmamavhayāmā’’ti idaṃ pana avhānaṃ niratthakaṃ. Kālenāti avhayanto ca ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti antomajjhanhikakāleyeva taṃ upavhayeyya. So juhati dakkhiṇeyyeti yo evaṃ kāle khīṇāsavaṃ āmantetvā tattha catupaccayadakkhiṇaṃ patiṭṭhapeti, so dakkhiṇeyye juhati nāma, na acetane aggimhi pakkhipanto.

Iti brāhmaṇo bhagavato kathaṃ suṇanto pasīditvā idāni attano pasādaṃ āvikaronto addhā suyiṭṭhantiādimāha. Tassattho – addhā mama yidaṃ idāni suyiṭṭhañca suhutañca bhavissati, pubbe pana aggimhi jhāpitaṃ niratthakaṃ ahosīti. Añño janoti ‘‘ahaṃ brāhmaṇo, ahaṃ brāhmaṇo’’ti vadanto andhabālaputhujjano. Habyasesanti hutasesaṃ. Bhuñjatu bhavantiādi purimasutte vuttanayeneva veditabbaṃ.

Na khvāhanti na kho ahaṃ. Kasmā panevamāhāti? Tasmiṃ kira bhojane upahaṭamatteva ‘‘satthā bhuñjissatī’’ti saññāya catūsu mahādīpesu dvīsu parittadīpasahassesu devatā pupphaphalādīni ceva sappinavanītatelamadhuphāṇitādīni ca ādāya madhupaṭalaṃ pīḷetvā madhuṃ gaṇhantiyo viya dibbānubhāvena nibbattitojameva gahetvā pakkhipiṃsu. Tena taṃ sukhumattaṃ gataṃ, manussānañca oḷārikaṃ vatthūti tesaṃ tāva oḷārikavatthutāya sammā pariṇāmaṃ na gacchati. Goyūse pana tilabījāni pakkhipitvā pakkattā oḷārikamissakaṃ jātaṃ, devānañca sukhumaṃ vatthūti tesaṃ sukhumavatthutāya sammā pariṇāmaṃ na gacchati. Sukkhavipassakakhīṇāsavassāpi kucchiyaṃ na pariṇamati. Aṭṭhasamāpattilābhīkhīṇāsavassa pana samāpattibalena pariṇāmeyya. Bhagavato pana pākatikeneva kammajatejena pariṇāmeyya.

Appahariteti aharite. Sace hi haritesu tiṇesu pakkhipeyya, siniddhapāyāsena tiṇāni pūtīni bhaveyyuṃ. Buddhā ca bhūtagāmasikkhāpadaṃ na vītikkamanti, tasmā evamāha. Yattha pana galappamāṇāni mahātiṇāni, tādise ṭhāne pakkhipituṃ vaṭṭati. Appāṇaketi sappāṇakasmiṃ hi parittake udake pakkhitte pāṇakā maranti, tasmā evamāha. Yaṃ pana gambhīraṃ mahāudakaṃ hoti, pātisatepi pātisahassepi pakkhitte na āluḷati, tathārūpe udake vaṭṭati. Opilāpesīti suvaṇṇapātiyā saddhiṃyeva nimujjāpesi. Cicciṭāyati ciṭiciṭāyatīti evarūpaṃ saddaṃ karoti. Kiṃ panesa pāyāsassa ānubhāvo, udāhu tathāgatassāti? Tathāgatassa. Ayaṃ hi brāhmaṇo taṃ pāyāsaṃ opilāpetvā ummaggaṃ āruyha satthu santikaṃ anāgantvāva gaccheyya, atha bhagavā – ‘‘ettakaṃ acchariyaṃ disvā mama santikaṃ āgamissati. Athassāhaṃ dhammadesanāya micchādiṭṭhigahaṇaṃ bhinditvā sāsane otāretvā amatapānaṃ pāyessāmī’’ti adhiṭṭhānabalena evamakāsi.

Dārusamādahānoti dāruṃ jhāpayamāno. Bahiddhā hi etanti etaṃ dārujjhāpanaṃ nāma ariyadhammato bahiddhā. Yadi etena suddhi bhaveyya, ye davaḍāhakādayo bahūni dārūni jhāpenti, te paṭhamataraṃ sujjheyyuṃ. Kusalāti khandhādīsu kusalā. Ajjhattamevujjalayāmi jotinti niyakajjhatte attano santānasmiṃyeva ñāṇajotiṃ jālemi. Niccagginīti āvajjanapaṭibaddhena sabbaññutaññāṇena niccaṃ pajjalitaggi. Niccasamāhitattoti niccaṃ sammā ṭhapitacitto. Brahmacariyaṃ carāmīti bodhimaṇḍe caritaṃ brahmacariyaṃ gahetvā evaṃ vadati.


Saccena dantoti paramatthasaccena danto。 以真理驯服，是真实的驯服。
Damasā upetoti indriyadamena upeto。 以节制为依，身心皆受控制。
Vedantagūti catunnaṃ maggavedānaṃ antaṃ， catūhi vā maggavedehi kilesānaṃ antaṃ gato。 证悟者是四条道路的终点，或是通过四种道路抵达烦恼的终点。
Vusitabrahmacariyoti maggabrahmacariyavāsaṃ vuttho。 过着修行生活的人，已完成修行。
Yaññopanītoti upanītayañño paṭiyāditayañño ca。 供养的祭品，既是送来的供品，也是准备好的供品。
Tamupavhayethāti yena yañño paṭiyādito， so taṃ paramatthabrāhmaṇaṃ avhayeyya。 供养者应当以供品来供养那位真实的婆罗门。
‘‘Indamavhayāma， somamavhayāma， varuṇamavhayāma， īsānamavhayāma， yāmamavhayāmā’’ti idaṃ pana avhānaṃ niratthakaṃ。 “我们供养因陀罗，我们供养索摩，我们供养水神，我们供养火神，我们供养风神。”这段呼唤显得毫无意义。
Kālenāti avhayanto ca ‘‘kālo， bhante， niṭṭhitaṃ bhatta’’nti antomajjhanhikakāleyeva taṃ upavhayeyya。 在适当的时间供养，称“时间到了，尊者，饭已准备好。”在中间的时间里供养。
So juhati dakkhiṇeyyeti yo evaṃ kāle khīṇāsavaṃ āmantetvā tattha catupaccayadakkhiṇaṃ patiṭṭhapeti， so dakkhiṇeyye juhati nāma， na acetane aggimhi pakkhipanto。 他供养的确是施舍者，若在这个时候，向已解脱者请教，便会在此地建立四种供养，便称他为施舍者，而不是在无意识的火中放置。
Iti brāhmaṇo bhagavato kathaṃ suṇanto pasīditvā idāni attano pasādaṃ āvikaronto addhā suyiṭṭhantiādimāha。 于是，婆罗门在听佛陀的教导后，感到高兴，现在表达自己的信心，称“我确实认为这将是美好和愉快的。”
Tassattho – addhā mama yidaṃ idāni suyiṭṭhañca suhutañca bhavissati， pubbe pana aggimhi jhāpitaṃ niratthakaṃ ahosīti。 这句话的意思是：“我确实认为这将是美好和愉快的，而以前在火中焚烧的则是毫无意义的。”
Añño janoti ‘‘ahaṃ brāhmaṇo， ahaṃ brāhmaṇo’’ti vadanto andhabālaputhujjano。 另一个人说：“我是婆罗门，我是婆罗门。”这是无知的愚者所说。
Habyasesanti hutasesaṃ。 “Habyasesanti”是指“剩余的供品。”
Bhuñjatu bhavantiādi purimasutte vuttanayeneva veditabbaṃ。 “Bhuñjatu bhavantiādi”应当按照前面的教导来理解。
Na khvāhanti na kho ahaṃ。 “Na khvāhanti”是指“我并不这样。”
Kasmā panevamāhāti？ “Kasmā panevamāhāti？”是指“为何会如此说？”
Tasmiṃ kira bhojane upahaṭamatteva ‘‘satthā bhuñjissatī’’ti saññāya catūsu mahādīpesu dvīsu parittadīpasahassesu devatā pupphaphalādīni ceva sappinavanītatelamadhuphāṇitādīni ca ādāya madhupaṭalaṃ pīḷetvā madhuṃ gaṇhantiyo viya dibbānubhāvena nibbattitojameva gahetvā pakkhipiṃsu。 在那次供养中，由于受到影响，人们认为“师尊将享用”，因此在四个大岛和两个小岛上，天神们带来了花果、香油、蜜和奶，像是用神通所化的蜜饼一样，轻易地被拿走。
Tena taṃ sukhumattaṃ gataṃ， manussānañca oḷārikaṃ vatthūti tesaṃ tāva oḷārikavatthutāya sammā pariṇāmaṃ na gacchati。 因此，那些细腻的东西被拿走，而人们的粗糙物品被认为是粗糙的，因此在他们的粗糙物品中，无法获得正确的转变。
Goyūse pana tilabījāni pakkhipitvā pakkattā oḷārikamissakaṃ jātaṃ， devānañca sukhumaṃ vatthūti tesaṃ sukhumavatthutāya sammā pariṇāmaṃ na gacchati。 然而，在牛的身上，放入芝麻种子，混合而成的粗糙物品，天神们的细腻物品也因此无法获得正确的转变。
Sukkhavipassakakhīṇāsavassāpi kucchiyaṃ na pariṇamati。 即使是干枯的出离者也无法在肚子里转变。
Aṭṭhasamāpattilābhīkhīṇāsavassa pana samāpattibalena pariṇāmeyya。 而八种定力的修行者则能通过定力而转变。
Bhagavato pana pākatikeneva kammajatejena pariṇāmeyya。 但佛陀则是自然地通过业力而转变。
Appahariteti aharite。 “Appahariteti”是指“被取走。”
Sace hi haritesu tiṇesu pakkhipeyya， siniddhapāyāsena tiṇāni pūtīni bhaveyyuṃ。 如果在取走的草中放置，湿润的米粥就会变得腐烂。
Buddhā ca bhūtagāmasikkhāpadaṃ na vītikkamanti， tasmā evamāha。 佛陀和众生的戒律并不违反，因此他这样说。
Yattha pana galappamāṇāni mahātiṇāni， tādise ṭhāne pakkhipituṃ vaṭṭati。 在那里，若有大块的粗草，就适合放置。
Appāṇaketi sappāṇakasmiṃ hi parittake udake pakkhitte pāṇakā maranti， tasmā evamāha。 “Appāṇaketi”是指“在小水中放置小草，草会死去，因此他这样说。”
Yaṃ pana gambhīraṃ mahāudakaṃ hoti， pātisatepi pātisahassepi pakkhitte na āluḷati， tathārūpe udake vaṭṭati。 然而，在深厚的大水中，即使放入百或千也不会沉没，因此在这样的水中也是适合的。
Opilāpesīti suvaṇṇapātiyā saddhiṃyeva nimujjāpesi。 “Opilāpesīti”是指“将金碗一起浸入水中。”
Cicciṭāyati ciṭiciṭāyatīti evarūpaṃ saddaṃ karoti。 “Cicciṭāyati”是指“发出这样的声音。”
Kiṃ panesa pāyāsassa ānubhāvo， udāhu tathāgatassāti？ “Kiṃ panesa pāyāsassa ānubhāvo”是指“这米粥的效果如何，或者是如来？”
Tathāgatassa。 “Tathāgatassa”是指“是如来的。”
Ayaṃ hi brāhmaṇo taṃ pāyāsaṃ opilāpetvā ummaggaṃ āruyha satthu santikaṃ anāgantvāva gaccheyya， atha bhagavā – ‘‘ettakaṃ acchariyaṃ disvā mama santikaṃ āgamissati。 Athassāhaṃ dhammadesanāya micchādiṭṭhigahaṇaṃ bhinditvā sāsane otāretvā amatapānaṃ pāyessāmī’’ti adhiṭṭhānabalena evamakāsi。 这位婆罗门将米粥浸入水中，沿着正道走向师尊，佛陀想：“看到如此奇妙的情景，他会来到我这里。我将通过讲法来破除他的错误见解，带他进入我的教法，给予他不死的甘露。”
Dārusamādahānoti dāruṃ jhāpayamāno。 “Dārusamādahānoti”是指“烧木头。”
Bahiddhā hi etanti etaṃ dārujjhāpanaṃ nāma ariyadhammato bahiddhā。 “Bahiddhā hi etanti”是指“这个烧木头的行为是属于高尚的法。”
Yadi etena suddhi bhaveyya， ye davaḍāhakādayo bahūni dārūni jhāpenti， te paṭhamataraṃ sujjheyyuṃ。 如果通过这个方法能得到清净，许多烧木头的人会首先被清净。
Kusalāti khandhādīsu kusalā。 “Kusalāti”是指“在五蕴等方面是善的。”
Ajjhattamevujjalayāmi jotinti niyakajjhatte attano santānasmiṃyeva ñāṇajotiṃ jālemi。 “Ajjhattamevujjalayāmi”是指“我在内心中燃烧智慧之火。”
Niccagginīti āvajjanapaṭibaddhena sabbaññutaññāṇena niccaṃ pajjalitaggi。 “Niccagginīti”是指“以无所不知的智慧，火焰永远燃烧。”
Niccasamāhitattoti niccaṃ sammā ṭhapitacitto。 “Niccasamāhitattoti”是指“心常常安住于正念。”
Brahmacariyaṃ carāmīti bodhimaṇḍe caritaṃ brahmacariyaṃ gahetvā evaṃ vadati。 “Brahmacariyaṃ carāmīti”是指“我在菩提树下修行，持守修行的生活。”


Mānohi te, brāhmaṇa, khāribhāroti yathā khāribhāro khandhena vayhamāno upari ṭhitopi akkantakkantaṭṭhāne pathaviyā saddhiṃ phuseti, evameva jātigottakulādīni mānavatthūni nissāya ussāpito mānopi tattha tattha issaṃ uppādento catūsu apāyesu saṃsīdāpeti. Tenāha ‘‘māno hi te, brāhmaṇa, khāribhāro’’ti . Kodho dhūmoti tava ñāṇaggissa upakkilesaṭṭhena kodho dhumo. Tena hi te upakkiliṭṭho ñāṇaggi na virocati. Bhasmani mosavajjanti nirojaṭṭhena musāvādo chārikā nāma. Yathā hi chārikāya paṭicchanno aggi na joteti, evaṃ te musāvādena paṭicchannaṃ ñāṇanti dasseti. Jivhā sujāti yathā tuyhaṃ suvaṇṇarajatalohakaṭṭhamattikāsu aññataramayā yāgayajanatthāya sujā hoti, evaṃ mayhaṃ dhammayāgaṃ yajanatthāya pahūtajivhā sujāti vadati. Hadayaṃ jotiṭṭhānanti yathā tuyhaṃ nadītīre jotiṭṭhānaṃ, evaṃ mayhaṃ dhammayāgassa yajanaṭṭhānatthena sattānaṃ hadayaṃ jotiṭṭhānaṃ. Attāti cittaṃ.

Dhammo rahadoti yathā tvaṃ aggiṃ paricaritvā dhūmachārikasedakiliṭṭhasarīro sundarikaṃ nadiṃ otaritvā nhāyasi, evaṃ mayhaṃ sundarikāsadisena bāhirena rahadena attho natthi, aṭṭhaṅgikamaggadhammo pana mayhaṃ rahado, tatrāhaṃ pāṇasatampi pāṇasahassampi caturāsītipāṇasahassānipi ekappahārena nhāpemi. Sīlatitthoti tassa pana me dhammarahadassa catupārisuddhisīlaṃ titthanti dasseti. Anāviloti yathā tuyhaṃ sundarikā nadī catūhi pañcahi ekato nhāyantehi heṭṭhupariyavālikā āluḷā hoti , na evaṃ mayhaṃ rahado, anekasatasahassesupi pāṇesu otaritvā nhāyantesu so anāvilo vippasannova hoti. Sabbhi sataṃ pasatthoti paṇḍitehi paṇḍitānaṃ pasaṭṭho. Uttamatthena vā so sabbhīti vuccati, paṇḍitehi pasatthattā sataṃ pasattho. Taranti pāranti nibbānapāraṃ gacchanti.

Idāni ariyamaggarahadassa aṅgāni uddharitvā dassento saccaṃ dhammotiādimāha. Tattha saccanti vacīsaccaṃ. Dhammoti iminā diṭṭhisaṅkappavāyāmasatisamādhayo dasseti. Saṃyamoti iminā kammantājīvā gahitā. Saccanti vā iminā maggasaccaṃ gahitaṃ. Sā atthato sammādiṭṭhi. Vuttañhetaṃ – ‘‘sammādiṭṭhi maggo ceva hetu cā’’ti (dha. sa. 1039). Sammādiṭṭhiyā pana gahitāya taggatikattā sammāsaṅkappo gahitova hoti. Dhammoti iminā vāyāmasatisamādhayo. Saṃyamoti iminā vācākammantājīvā. Evampi aṭṭhaṅgiko maggo dassito hoti. Atha vā saccanti paramatthasaccaṃ , taṃ atthato nibbānaṃ. Dhammotipadena diṭṭhi saṅkappo vāyāmo sati samādhīti pañcaṅgāni gahitāni. Saṃyamoti vācā kammanto ājīvoti tīṇi. Evampi aṭṭhaṅgiko maggo dassito hoti. Brahmacariyanti etaṃ brahmacariyaṃ nāma. Majjhe sitāti sassatucchede vajjetvā majjhe nissitā. Brahmapattīti seṭṭhapatti. Sa tujjubhūtesu namo karohīti ettha ta-kāro padasandhikaro, sa tvaṃ ujubhūtesu khīṇāsavesu namo karohīti attho. Tamahaṃ naraṃ dhammasārīti brūmīti yo evaṃ paṭipajjati, tamahaṃ puggalaṃ ‘‘dhammasārī eso dhammasāriyā paṭicchanno’’ti ca ‘‘kusaladhammehi akusaladhamme sāretvā ṭhito’’ti vāti vadāmīti. Navamaṃ.

10. Bahudhītarasuttavaṇṇanā



Mānohi te, brāhmaṇa, khāribhāroti yathā khāribhāro khandhena vayhamāno upari ṭhitopi akkantakkantaṭṭhāne pathaviyā saddhiṃ phuseti, evameva jātigottakulādīni mānavatthūni nissāya ussāpito mānopi tattha tattha issaṃ uppādento catūsu apāyesu saṃsīdāpeti。 你，婆罗门，切勿自满，正如自满者在身心衰退时，即使站在坚固的土地上也会感受到其影响，依赖于种姓、家族等的自满者也会在各个恶道中产生嫉妒。
Tenāha ‘‘māno hi te, brāhmaṇa, khāribhāro’’ti。 所以我说：“你的自满就像那沉重的负担。”
Kodho dhūmoti tava ñāṇaggissa upakkilesaṭṭhena kodho dhumo。 愤怒如烟，你的智慧因烦恼而变得暗淡。
Tena hi te upakkiliṭṭho ñāṇaggi na virocati。 因此，你的智慧之火无法明亮。
Bhasmani mosavajjanti nirojaṭṭhena musāvādo chārikā nāma。 由于烟雾的覆盖，谎言就像被遮蔽的火焰。
Yathā hi chārikāya paṭicchanno aggi na joteti， evaṃ te musāvādena paṭicchannaṃ ñāṇanti dasseti。 正如被烟雾遮蔽的火焰无法明亮，你的智慧也因谎言而被遮蔽。
Jivhā sujāti yathā tuyhaṃ suvaṇṇarajatalohakaṭṭhamattikāsu aññataramayā yāgayajanatthāya sujā hoti， evaṃ mayhaṃ dhammayāgaṃ yajanatthāya pahūtajivhā sujāti vadati。 语言是美好的，正如你在金、银、铜、木等中所选择的那样，我的语言也是为法的供养而美好的。
Hadayaṃ jotiṭṭhānanti yathā tuyhaṃ nadītīre jotiṭṭhānaṃ， evaṃ mayhaṃ dhammayāgassa yajanaṭṭhānatthena sattānaṃ hadayaṃ jotiṭṭhānaṃ。 心是光明的，正如你在河边的光明，我的法供养也是众生心中的光明。
Attāti cittaṃ。 这里的“我”是指心。
Dhammo rahadoti yathā tvaṃ aggiṃ paricaritvā dhūmachārikasedakiliṭṭhasarīro sundarikaṃ nadiṃ otaritvā nhāyasi， evaṃ mayhaṃ sundarikāsadisena bāhirena rahadena attho natthi， aṭṭhaṅgikamaggadhammo pana mayhaṃ rahado， tatrāhaṃ pāṇasatampi pāṇasahassampi caturāsītipāṇasahassānipi ekappahārena nhāpemi。 法是深邃的，正如你在供养火后，身上沾满烟灰，洗净后进入美丽的河流，而我所理解的法深邃无比，八正道的法则也是深邃的，我可以在一瞬间洗净一百、一千，甚至四万条生命。
Sīlatitthoti tassa pana me dhammarahadassa catupārisuddhisīlaṃ titthanti dasseti。 但我的法海则显示出四种纯净的道德。
Anāviloti yathā tuyhaṃ sundarikā nadī catūhi pañcahi ekato nhāyantehi heṭṭhupariyavālikā āluḷā hoti， na evaṃ mayhaṃ rahado， anekasatasahassesupi pāṇesu otaritvā nhāyantesu so anāvilo vippasannova hoti。 清净的，正如你在美丽的河流中，四个或五个洗净的众生在水中游动，而我的法海则是无数生命在其中洗净，始终保持清净和明亮。
Sabbhi sataṃ pasatthoti paṇḍitehi paṇḍitānaṃ pasaṭṭho。 对于所有人来说，都是受欢迎的，智者们都赞美。
Uttamatthena vā so sabbhīti vuccati， paṇḍitehi pasatthattā sataṃ pasattho。 以最好的方式，他被称为受欢迎的，因而受到智者的赞美。
Taranti pāranti nibbānapāraṃ gacchanti。 他们渡过，走向涅槃的彼岸。
Idāni ariyamaggarahadassa aṅgāni uddharitvā dassento saccaṃ dhammotiādimāha。 现在，展示出高贵道路的特征，称之为真实的法。
Tattha saccanti vacīsaccaṃ。 其中，真实是口头的真实。
Dhammoti iminā diṭṭhisaṅkappavāyāmasatisamādhayo dasseti。 法是通过见、思、精进、正念、定而显现。
Saṃyamoti iminā kammantājīvā gahitā。 自制是指持戒和生计。
Saccanti vā iminā maggasaccaṃ gahitaṃ。 真实是指所持的道路真实。
Sā atthato sammādiṭṭhi。 这正是正确的见解。
Vuttañhetaṃ – ‘‘sammādiṭṭhi maggo ceva hetu cā’’ti (dha. sa. 1039)。 这已被阐明：“正确的见解是道路和因。”
Sammādiṭṭhiyā pana gahitāya taggatikattā sammāsaṅkappo gahitova hoti。 通过正确的见解，正思维得以确立。
Dhammoti iminā vāyāmasatisamādhayo。 法是通过精进、正念和定。
Saṃyamoti iminā vācākammantājīvā。 自制是指口业、身业和生计。
Evampi aṭṭhaṅgiko maggo dassito hoti。 这样的八正道得以显现。
Atha vā saccanti paramatthasaccaṃ， taṃ atthato nibbānaṃ。 或者说，真实是绝对真实，而那正是涅槃。
Dhammotipadena diṭṭhi saṅkappo vāyāmo sati samādhīti pañcaṅgāni gahitāni。 法的意义是见、思、精进、正念和定五个要素。
Saṃyamoti vācā kammanto ājīvoti tīṇi。 自制是指口业、身业和生计三者。
Evampi aṭṭhaṅgiko maggo dassito hoti。 这样的八正道得以显现。
Brahmacariyanti etaṃ brahmacariyaṃ nāma。 这是所谓的修行生活。
Majjhe sitāti sassatucchede vajjetvā majjhe nissitā。 在中间的冷却中，经过收割而依赖于中间。
Brahmapattīti seṭṭhapatti。 这是最优越的成就。
Sa tujjubhūtesu namo karohīti ettha ta-kāro padasandhikaro， sa tvaṃ ujubhūtesu khīṇāsavesu namo karohīti attho。 你应当在高贵的族群中致敬，这里的“ta”是指连接词，意思是“你在清净者中应当致敬。”
Tamahaṃ naraṃ dhammasārīti brūmīti yo evaṃ paṭipajjati， tamahaṃ puggalaṃ ‘‘dhammasārī eso dhammasāriyā paṭicchanno’’ti ca ‘‘kusaladhammehi akusaladhamme sāretvā ṭhito’’ti vāti vadāmīti。 我称赞那人是法的精髓，若他如此修行，我称他为“这是法的精髓，隐藏在法的精髓中”，并说“他在善法和恶法之间保持平衡。”
Navamaṃ。 第九节。
Bahudhītarasuttavaṇṇanā。 第十节，《Bahudhītarasa经文》的注释。

196. Dasame aññatarasmiṃ vanasaṇḍeti paccūsasamaye lokaṃ olokento tassa brāhmaṇassa arahattassa upanissayaṃ disvā ‘‘gacchāmissa saṅgahaṃ karissāmī’’ti gantvā tasmiṃ vanasaṇḍe viharati. Naṭṭhā hontīti kasitvā vissaṭṭhā aṭavimukhā caramānā brāhmaṇe bhuñjituṃ gate palātā honti. Pallaṅkanti samantato ūrubaddhāsanaṃ. Ābhujitvāti bandhitvā . Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyāti uparimaṃ sarīraṃ ujukaṃ ṭhapetvā, aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭake koṭiyā koṭiṃ paṭipādetvā. Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti kammaṭṭhānābhimukhaṃ satiṃ ṭhapayitvā, mukhasamīpe vā katvāti attho. Teneva vibhaṅge vuttaṃ – ‘‘ayaṃ sati upaṭṭhitā hoti sūpaṭṭhitā nāsikagge vā mukhanimitte vā, tena vuccati parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā’’ti (vibha. 537). Atha vā ‘‘parīti pariggahaṭṭho. Mukhanti niyyānaṭṭho. Satīti upaṭṭhānaṭṭho. Tena vuccati parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā’’ti evaṃ paṭisambhidāyaṃ (paṭi. ma. 

Dasame aññatarasmiṃ vanasaṇḍeti paccūsasamaye lokaṃ olokento tassa brāhmaṇassa arahattassa upanissayaṃ disvā ‘‘gacchāmissa saṅgahaṃ karissāmī’’ti gantvā tasmiṃ vanasaṇḍe viharati。 在第十节中，在某个森林中，黎明时分观察世界，看到那位婆罗门即将达到阿罗汉果，便想：“我要去帮助他。”于是他便前往那片森林中居住。
Naṭṭhā hontīti kasitvā vissaṭṭhā aṭavimukhā caramānā brāhmaṇe bhuñjituṃ gate palātā honti。 “不可见”的意思是，当那些在田野中辛勤耕作的婆罗门离开去享用食物时，草木便会因而枯萎。
Pallaṅkanti samantato ūrubaddhāsanaṃ。 “Pallaṅkanti”是指四周的坐席。
Ābhujitvāti bandhitvā。 “Ābhujitvāti”是指“将其束缚。”
Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyāti uparimaṃ sarīraṃ ujukaṃ ṭhapetvā， aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭake koṭiyā koṭiṃ paṭipādetvā。 “Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyāti”是指“将上半身直立，设定身体，借助十八个支柱而支撑。”
Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti kammaṭṭhānābhimukhaṃ satiṃ ṭhapayitvā， mukhasamīpe vā katvāti attho。 “Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti”是指“将注意力集中在工作上，或在面前设定注意力。”
Teneva vibhaṅge vuttaṃ – ‘‘ayaṃ sati upaṭṭhitā hoti sūpaṭṭhitā nāsikagge vā mukhanimitte vā， tena vuccati parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā’’ti。 所以在《分解》中说：“这个注意力是被很好地设定在鼻尖或面前的，因此称之为集中注意力。”
Atha vā ‘‘parīti pariggahaṭṭho。 Mukhanti niyyānaṭṭho。 Satīti upaṭṭhānaṭṭho。 Tena vuccati parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā’’ti evaṃ paṭisambhidāyaṃ。 或者说：“‘parī’是指控制，‘mukh’是指出口，‘sati’是指设定，因此称之为集中注意力。”

1.164) vuttanayenapettha attho daṭṭhabbo. Tatrāyaṃ saṅkhepo – ‘‘pariggahitaniyyānaṃ satiṃ katvā’’ti. Evaṃ nisīdanto ca pana chabbaṇṇā ghanabuddharasmiyo vissajjetvā nisīdi. Upasaṅkamīti domanassābhibhūto āhiṇḍanto, ‘‘sukhena vatāyaṃ samaṇo nisinno’’ti cintetvā upasaṅkami.

Ajjasaṭṭhiṃna dissantīti ajja chadivasamattakā paṭṭhāya na dissanti. Pāpakāti lāmakā tilakhāṇukā. Tena kira tilakhette vapite tadaheva devo vassitvā tile paṃsumhi osīdāpesi , pupphaṃ vā phalaṃ vā gahetuṃ nāsakkhiṃsu. Yepi vaḍḍhiṃsu, tesaṃ upari pāṇakā patitvā paṇṇāni khādiṃsu, ekapaṇṇadupaṇṇā khāṇukā avasissiṃsu. Brāhmaṇo khettaṃ oloketuṃ gato te disvā – ‘‘vaḍḍhiyā me tilā gahitā, tepi naṭṭhā’’ti domanassajāto ahosi, taṃ gahetvā imaṃ gāthamāha.

Ussoḷhikāyāti ussāhena kaṇṇanaṅguṭṭhādīni ukkhipitvā vicarantā uppatanti. Tassa kira anupubbena bhogesu parikkhīṇesu pakkhipitabbassa abhāvena tucchakoṭṭhā ahesuṃ. Tassa ito cito ca sattahi gharehi āgatā mūsikā te tucchakoṭṭhe pavisitvā uyyānakīḷaṃ kīḷantā viya naccanti, taṃ gahetvā evamāha.

Uppāṭakehi sañchannoti uppāṭakapāṇakehi sañchanno. Tassa kira brāhmaṇassa sayanatthāya santhataṃ tiṇapaṇṇasanthāraṃ koci antarantarā paṭijagganto natthi. So divasaṃ araññe kammaṃ katvā sāyaṃ āgantvā tasmiṃ nipajjati. Athassa uppāṭakapāṇakā sarīraṃ ekacchannaṃ karontā khādanti, taṃ gahetvā evamāha.

Vidhavāti matapatikā. Yāva kira tassa brāhmaṇassa gehe vibhavamattā ahosi, tāva tā vidhavāpi hutvā patikulesu vasituṃ labhiṃsu. Yadā pana so niddhano jāto, tadā tā ‘‘pitugharaṃ gacchathā’’ti sassusasurādīhi nikkaḍḍhitā tato tasseva gharaṃ āgantvā vasantiyo brāhmaṇassa bhojanakāle ‘‘gacchatha ayyakena saddhiṃ bhuñjathā’’ti putte pesenti, tehi pātiyaṃ hatthesu otāritesu brāhmaṇo hatthassa okāsaṃ na labhati. Taṃ gahetvā imaṃ gāthamāha.

Piṅgalāti kaḷārapiṅgalā. Tilakāhatāti kāḷasetādivaṇṇehi tilakehi āhatagattā. Sottaṃ pādena bodhetīti niddaṃ okkantaṃ pādena paharitvā pabodheti. Ayaṃ kira brāhmaṇo mūsikasaddena ubbāḷho uppāṭakehi ca khajjamāno sabbarattiṃ niddaṃ alabhitvā paccūsakāle niddāyati. Atha naṃ akkhīsu nimmilitamattesveva – ‘‘kiṃ karosi, brāhmaṇa, pacchā ca pubbe ca gahitassa iṇassa? Vaḍḍhi matthakaṃ pattā, satta dhītaro posetabbā. Idāni iṇāyikā āgantvā gehaṃ parivāressanti, gaccha kammaṃ karohī’’ti pādena paharitvā pabodheti. Taṃ gahetvā imaṃ gāthamāha.

Iṇāyikāti yesaṃ anena hatthato iṇaṃ gahitaṃ. So kira kassaci hatthato ekaṃ kahāpaṇaṃ kassaci dve kassaci dasa…pe… kassaci satanti evaṃ bahūnaṃ hatthato iṇaṃ aggahesi. Te divā brāhmaṇaṃ apassantā ‘‘gehato taṃ nikkhantameva gaṇhissāmā’’ti balavapaccūse gantvā codenti. Taṃ gahetvā imaṃ gāthamāha.

Bhagavā tena brāhmaṇena imāhi sattahi gāthāhi dukkhe kathite ‘‘yaṃ yaṃ, brāhmaṇa, tayā dukkhaṃ kathitaṃ, sabbametaṃ mayhaṃ natthī’’ti dassento paṭigāthāhi brāhmaṇassa dhammadesanaṃ vaḍḍhesi. Brāhmaṇo tā gāthā sutvā bhagavati pasanno saraṇesu patiṭṭhāya pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇi. Taṃ dassetuṃ evaṃ vutte bhāradvājagottotiādi vuttaṃ. Tattha alatthāti labhi.


1.164) vuttanayenapettha attho daṭṭhabbo。 这里所说的意义应当被理解。
Tatrāyaṃ saṅkhepo – ‘‘pariggahitaniyyānaṃ satiṃ katvā’’ti。 这里的要点是：“设定控制的注意力。”
Evaṃ nisīdanto ca pana chabbaṇṇā ghanabuddharasmiyo vissajjetvā nisīdi。 于是他坐下，放下了六种颜色的浓厚光辉而静坐。
Upasaṅkamīti domanassābhibhūto āhiṇḍanto， ‘‘sukhena vatāyaṃ samaṇo nisinno’’ti cintetvā upasaṅkami。 他因忧愁而徘徊，想着：“这位修行者坐得真安逸。”于是他走上前去。
Ajjasaṭṭhiṃna dissantīti ajja chadivasamattakā paṭṭhāya na dissanti。 “在今日的六十里之内，现今只看见如同遮蔽的境界。”
Pāpakāti lāmakā tilakhāṇukā。 “恶者”是指低劣的芝麻种子。
Tena kira tilakhette vapite tadaheva devo vassitvā tile paṃsumhi osīdāpesi， pupphaṃ vā phalaṃ vā gahetuṃ nāsakkhiṃsu。 因此，在芝麻种子播种时，天神降雨，使种子沉入尘土中，无法获取花或果。
Yepi vaḍḍhiṃsu， tesaṃ upari pāṇakā patitvā paṇṇāni khādiṃsu， ekapaṇṇadupaṇṇā khāṇukā avasissiṃsu。 即使它们有所生长，天神们也会将水洒在上面，吃掉叶子，剩下的只是单叶或双叶的种子。
Brāhmaṇo khettaṃ oloketuṃ gato te disvā – ‘‘vaḍḍhiyā me tilā gahitā， tepi naṭṭhā’’ti domanassajāto ahosi， taṃ gahetvā imaṃ gāthamāha。 婆罗门去观察田地，看到：“我的芝麻种子长得很好，但它们也枯萎了。”于是他感到忧愁，便说出了这首歌。
Ussoḷhikāyāti ussāhena kaṇṇanaṅguṭṭhādīni ukkhipitvā vicarantā uppatanti。 “Ussoḷhikāyāti”是指兴奋地抬起耳朵和指头，四处游荡。
Tassa kira anupubbena bhogesu parikkhīṇesu pakkhipitabbassa abhāvena tucchakoṭṭhā ahesuṃ。 因此，由于没有逐渐减少的财富，最后变得很贫困。
Tassa ito cito ca sattahi gharehi āgatā mūsikā te tucchakoṭṭhe pavisitvā uyyānakīḷaṃ kīḷantā viya naccanti， taṃ gahetvā evamāha。 于是，来自七个家中的老鼠们，进入了贫困的地方，像是在游乐场中跳舞一样。于是他抓住这个机会并说道。
Uppāṭakehi sañchannoti uppāṭakapāṇakehi sañchanno。 “Uppāṭakehi sañchannoti”是指被抬起的手所覆盖。
Tassa kira brāhmaṇassa sayanatthāya santhataṃ tiṇapaṇṇasanthāraṃ koci antarantarā paṭijagganto natthi。 为了让婆罗门安稳地入睡，没有人会守护那堆草和树叶。
So divasaṃ araññe kammaṃ katvā sāyaṃ āgantvā tasmiṃ nipajjati。 他白天在森林中工作，晚上回来便在那儿安睡。
Athassa uppāṭakapāṇakā sarīraṃ ekacchannaṃ karontā khādanti， taṃ gahetvā evamāha。 然后，那些抬起的手将身体遮住，便开始进食，于是他抓住这个机会说。
Vidhavāti matapatikā。 “Vidhavāti”是指寡妇。
Yāva kira tassa brāhmaṇassa gehe vibhavamattā ahosi， tāva tā vidhavāpi hutvā patikulesu vasituṃ labhiṃsu。 在婆罗门家中有些财富时，那些寡妇们便能住在丈夫的家中。
Yadā pana so niddhano jāto， tadā tā ‘‘pitugharaṃ gacchathā’’ti sassusasurādīhi nikkaḍḍhitā tato tasseva gharaṃ āgantvā vasantiyo brāhmaṇassa bhojanakāle ‘‘gacchatha ayyakena saddhiṃ bhuñjathā’’ti putte pesenti， tehi pātiyaṃ hatthesu otāritesu brāhmaṇo hatthassa okāsaṃ na labhati。 当他变得贫穷时，那些寡妇被迫说：“你们要回到父亲的家。”于是她们回到婆罗门的家中，在用餐时便对儿子们说：“去和你的父亲一起用餐。”但在他们的手被抬起时，婆罗门却无法得到食物的机会。于是他抓住这个机会说。
Piṅgalāti kaḷārapiṅgalā。 “Piṅgalāti”是指黑色和棕色的。
Tilakāhatāti kāḷasetādivaṇṇehi tilakehi āhatagattā。 “Tilakāhatāti”是指被黑色等颜色的芝麻种子打击的身体。
Sottaṃ pādena bodhetīti niddaṃ okkantaṃ pādena paharitvā pabodheti。 “Sottaṃ pādena bodhetīti”是指用脚踢醒沉睡的状态。
Ayaṃ kira brāhmaṇo mūsikasaddena ubbāḷho uppāṭakehi ca khajjamāno sabbarattiṃ niddaṃ alabhitvā paccūsakāle niddāyati。 这位婆罗门因老鼠的声音而惊醒，无法整夜入睡，直到黎明才得以小憩。
Atha naṃ akkhīsu nimmilitamattesveva – ‘‘kiṃ karosi, brāhmaṇa, pacchā ca pubbe ca gahitassa iṇassa? Vaḍḍhi matthakaṃ pattā, satta dhītaro posetabbā。 然后，他的眼睛刚一闭上，便问道：“你在做什么，婆罗门？你抓住的那根线，前后都在增长，七个女儿需要抚养。”
Idāni iṇāyikā āgantvā gehaṃ parivāressanti， gaccha kammaṃ karohī’’ti pādena paharitvā pabodheti。 现在，线的主人来了，围住了家，便用脚踢醒他，叫他：“去做你的工作！”
Taṃ gahetvā imaṃ gāthamāha。 他抓住这个机会说出了这首歌。
Iṇāyikāti yesaṃ anena hatthato iṇaṃ gahitaṃ。 “Iṇāyikāti”是指那些用这只手抓住的线。
So kira kassaci hatthato ekaṃ kahāpaṇaṃ kassaci dve kassaci dasa…pe… kassaci satanti evaṃ bahūnaṃ hatthato iṇaṃ aggahesi。 他有时从某个人的手中抓住一文钱，有时抓住两文、十文……或者更多的钱。
Te divā brāhmaṇaṃ apassantā ‘‘gehato taṃ nikkhantameva gaṇhissāmā’’ti balavapaccūse gantvā codenti。 他们白天看不到婆罗门，便在强烈的黎明时分去催促他：“我们要去找他，看看他是否离开了家。”
Taṃ gahetvā imaṃ gāthamāha。 他抓住这个机会说出了这首歌。
Bhagavā tena brāhmaṇena imāhi sattahi gāthāhi dukkhe kathite ‘‘yaṃ yaṃ, brāhmaṇa, tayā dukkhaṃ kathitaṃ， sabbametaṃ mayhaṃ natthī’’ti dassento paṭigāthāhi brāhmaṇassa dhammadesanaṃ vaḍḍhesi。 佛陀通过这七首歌阐述了苦的道理，回应婆罗门说：“你所说的苦，我一无所有。”
Brāhmaṇo tā gāthā sutvā bhagavati pasanno saraṇesu patiṭṭhāya pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇi。 婆罗门听到这些歌后，信服佛陀，依止于三宝，出家修行，最终获得阿罗汉果。
Taṃ dassetuṃ evaṃ vutte bhāradvājagottotiādi vuttaṃ。 为了说明这一点，提到他的姓氏是巴拉达瓦。
Tattha alatthāti labhi。 这里的“alatthā”是指“获得。”


Tañca pana brāhmaṇaṃ bhagavā pabbājetvā ādāya jetavanaṃ gantvā punadivase tena therena pacchāsamaṇena kosalarañño gehadvāraṃ agamāsi . Rājā ‘‘satthā āgato’’ti sutvā pāsādā oruyha vanditvā hatthato pattaṃ gahetvā tathāgataṃ uparipāsādaṃ āropetvā varāsane nisīdāpetvā gandhodakena pāde dhovitvā satapākatelena makkhetvā yāguṃ āharāpetvā rajatadaṇḍaṃ suvaṇṇakaṭacchuṃ gahetvā satthu upanāmesi. Satthā pattaṃ pidahi. Rājā tathāgatassa pādesu patitvā, ‘‘sace me, bhante, doso atthi, khamathā’’ti āha. Natthi, mahārājāti. Atha kasmā yāguṃ na gaṇhathāti? Palibodho atthi, mahārājāti. Kiṃ pana, bhante, yāguṃ agaṇhanteheva labhitabbo esa palibodho, paṭibalo ahaṃ palibodhaṃ dātuṃ, gaṇhatha, bhanteti. Satthā aggahesi. Mahallakattheropi dīgharattaṃ chāto yāvadatthaṃ yāguṃ pivi. Rājā khādanīyabhojanīyaṃ datvā bhattakiccāvasāne bhagavantaṃ vanditvā āha – ‘‘bhagavā tumhe paveṇiyā āgate okkākavaṃse uppajjitvā cakkavattisiriṃ pahāya pabbajitvā loke aggataṃ patto, ko nāma, bhante, tumhākaṃ palibodho’’ti? Mahārāja, etassa mahallakattherassa palibodho amhākaṃ palibodhasadisovāti.

Rājā theraṃ vanditvā – ‘‘ko, bhante, tumhākaṃ palibodho’’ti pucchi? Iṇapalibodho, mahārājāti. Kittako, bhanteti? Gaṇehi, mahārājāti. Rañño ‘‘ekaṃ dve sataṃ sahassa’’nti gaṇentassa aṅguliyo nappahonti. Athekaṃ purisaṃ pakkositvā, ‘‘gaccha, bhaṇe, nagare bheriṃ carāpehi ‘sabbe bahudhītikabrāhmaṇassa iṇāyikā rājaṅgaṇe sannipatantū’’ti. Manussā bheriṃ sutvā sannipatiṃsu. Rājā tesaṃ hatthato paṇṇāni āharāpetvā sabbesaṃ anūnaṃ dhanamadāsi. Tattha suvaṇṇameva satasahassagghanakaṃ ahosi. Puna rājā pucchi – ‘‘aññopi atthi, bhante, palibodho’’ti. Iṇaṃ nāma, mahārāja, datvā muccituṃ sakkā, etā pana satta dārikā mahāpalibodhā mayhanti. Rājā yānāni pesetvā tassa dhītaro āharāpetvā attano dhītaro katvā taṃ taṃ kulagharaṃ pesetvā, ‘‘aññopi, bhante, atthi palibodho’’ti pucchi? Brāhmaṇī, mahārājāti. Rājā yānaṃ pesetvā, tassa brāhmaṇiṃ āharāpetvā, ayyikaṭṭhāne ṭhapetvā puna pucchi – ‘‘aññopi, bhante, atthi palibodho’’ti? Natthi , mahārājāti vutte rājāpi cīvaradussāni dāpetvā, ‘‘bhante, mama santakaṃ tumhākaṃ bhikkhubhāvaṃ jānāthā’’ti āha. Āma, mahārājāti. Atha naṃ rājā āha – ‘‘bhante, cīvarapiṇḍapātādayopi sabbe paccayā amhākaṃ santakā bhavissanti. Tumhe tathāgatassa manaṃ gahetvā samaṇadhammaṃ karothā’’ti. Thero tatheva appamatto samaṇadhammaṃ karonto nacirasseva āsavakkhayaṃ pattoti. Dasamaṃ.

Paṭhamo vaggo.

2. Upāsakavaggo

1. Kasibhāradvājasuttavaṇṇanā



Tañca pana brāhmaṇaṃ bhagavā pabbājetvā ādāya jetavanaṃ gantvā punadivase tena therena pacchāsamaṇena kosalarañño gehadvāraṃ agamāsi。 佛陀带着那位婆罗门出家，前往祇洹园，第二天他又和那位长老以及后来的出家人来到科萨拉国王的家门口。
Rājā ‘‘satthā āgato’’ti sutvā pāsādā oruyha vanditvā hatthato pattaṃ gahetvā tathāgataṃ uparipāsādaṃ āropetvā varāsane nisīdāpetvā gandhodakena pāde dhovitvā satapākatelena makkhetvā yāguṃ āharāpetvā rajatadaṇḍaṃ suvaṇṇakaṭacchuṃ gahetvā satthu upanāmesi。 国王听说“老师来了”，便从楼上走下来，恭敬地拜见，手中拿着盛器，将食物奉上给如来，随后让他坐在华贵的座位上，洗净他的双足，用香水涂抹，再拿来稀粥，拿着金杖和金钏子送给佛陀。
Satthā pattaṃ pidahi。 佛陀则用手盖住了盛器。
Rājā tathāgatassa pādesu patitvā， ‘‘sace me, bhante, doso atthi, khamathā’’ti āha。 国王跪在如来的脚边，便说：“如果我有过错，请您宽恕。”
Natthi, mahārājāti。 “没有，伟大的国王。”
Atha kasmā yāguṃ na gaṇhathāti? “那么，为什么不接受稀粥呢？”
Palibodho atthi, mahārājāti。 “有障碍，伟大的国王。”
Kiṃ pana, bhante, yāguṃ agaṇhanteheva labhitabbo esa palibodho， paṭibalo ahaṃ palibodhaṃ dātuṃ， gaṇhatha, bhanteti。 “但是，尊者，这个障碍是因为不接受稀粥，我能克服这个障碍，您请接受吧。”
Satthā aggahesi。 佛陀接受了。
Mahallakattheropi dīgharattaṃ chāto yāvadatthaṃ yāguṃ pivi。 老长老已经很久没有喝过稀粥了。
Rājā khādanīyabhojanīyaṃ datvā bhattakiccāvasāne bhagavantaṃ vanditvā āha – ‘‘bhagavā tumhe paveṇiyā āgate okkākavaṃse uppajjitvā cakkavattisiriṃ pahāya pabbajitvā loke aggataṃ patto， ko nāma, bhante, tumhākaṃ palibodho’’ti? “尊者，您从高贵的迦毗罗卫国出身，放弃了王位而出家，达到了世间的顶峰，那么，您有什么障碍呢？”
Mahārāja, etassa mahallakattherassa palibodho amhākaṃ palibodhasadisovāti。 “伟大的国王，这位老长老的障碍与我们的障碍相似。”
Rājā theraṃ vanditvā – ‘‘ko, bhante, tumhākaṃ palibodho’’ti pucchi? 国王向长老问道：“尊者，您有什么障碍？”
Iṇapalibodho, mahārājāti。 “是债务的障碍，伟大的国王。”
Kittako, bhanteti? “多少呢，尊者？”
Gaṇehi, mahārājāti。 “请用数量来说明，伟大的国王。”
Rañño ‘‘ekaṃ dve sataṃ sahassa’’nti gaṇentassa aṅguliyo nappahonti。 国王在数数时，数到“一”、“二”、“一百”、“一千”时，手指头都不够用。
Athekaṃ purisaṃ pakkositvā， ‘‘gaccha, bhaṇe, nagare bheriṃ carāpehi ‘sabbe bahudhītikabrāhmaṇassa iṇāyikā rājaṅgaṇe sannipatantū’’ti。 于是国王叫来一个人，说：“去吧，去城里吹号召，‘所有的多智婆罗门都要聚集在王宫中。’”
Manussā bheriṃ sutvā sannipatiṃsu。 人们听到号角声后，纷纷聚集。
Rājā tesaṃ hatthato paṇṇāni āharāpetvā sabbesaṃ anūnaṃ dhanamadāsi。 国王让人从他们手中取来树叶，分给每个人，给予他们金钱。
Tattha suvaṇṇameva satasahassagghanakaṃ ahosi。 其中只有金子是重达一万的。
Puna rājā pucchi – ‘‘aññopi atthi, bhante, palibodho’’ti。 国王再次询问：“尊者，还有其他的障碍吗？”
Iṇaṃ nāma, mahārāja, datvā muccituṃ sakkā， etā pana satta dārikā mahāpalibodhā mayhanti。 “是债务，伟大的国王，支付后可以解脱，但这七个女儿则是我的大障碍。”
Rājā yānāni pesetvā tassa dhītaro āharāpetvā attano dhītaro katvā taṃ taṃ kulagharaṃ pesetvā， ‘‘aññopi, bhante, atthi palibodho’’ti pucchi? 国王派车去接他的女儿们，送到他的家中，然后问道：“还有其他的障碍吗？”
Brāhmaṇī, mahārājāti。 “是婆罗门的妻子，伟大的国王。”
Rājā yānaṃ pesetvā， tassa brāhmaṇiṃ āharāpetvā， ayyikaṭṭhāne ṭhapetvā puna pucchi – ‘‘aññopi, bhante, atthi palibodho’’ti? 国王又派车去接他的妻子，把她安置在女儿的位置上，再次问：“还有其他的障碍吗？”
Natthi , mahārājāti vutte rājāpi cīvaradussāni dāpetvā， ‘‘bhante, mama santakaṃ tumhākaṃ bhikkhubhāvaṃ jānāthā’’ti āha。 “没有，伟大的国王。”国王于是送去袈裟和衣物，便说：“尊者，您知道我的出家身份。”
Āma, mahārājāti。 “是的，伟大的国王。”
Atha naṃ rājā āha – ‘‘bhante, cīvarapiṇḍapātādayopi sabbe paccayā amhākaṃ santakā bhavissanti。 “那么，尊者，衣物、食物等一切供养都将由我们来承担。
Tumhe tathāgatassa manaṃ gahetvā samaṇadhammaṃ karothā’’ti。 您请接受如来的心意，遵循修行的法。”
Thero tatheva appamatto samaṇadhammaṃ karonto nacirasseva āsavakkhayaṃ pattoti。 长老如是谨慎地修行，不久便达到了无漏的境地。
Dasamaṃ。 第十节。
Paṭhamo vaggo。 第一品。
Upāsakavaggo。 第二品。
Kasibhāradvājasuttavaṇṇanā。 《Kasibhāradvāja经文》的注释。

197. Dutiyavaggassa paṭhame magadhesūti evaṃnāmake janapade. Dakkhiṇāgirisminti rājagahaṃ parivāretvā ṭhitassa girino dakkhiṇabhāge janapado atthi, tasmiṃ janapade, tattha vihārassāpi tadeva nāmaṃ. Ekanāḷāyaṃ brāhmaṇagāmeti ekanāḷāti tassa gāmassa nāmaṃ. Brāhmaṇā panettha sambahulā paṭivasanti, brāhmaṇabhogo eva vā so. Tasmā ‘‘brāhmaṇagāmo’’ti vuccati.

Tena kho pana samayenāti yaṃ samayaṃ bhagavā magadharaṭṭhe ekanāḷaṃ brāhmaṇagāmaṃ upanissāya dakkhiṇagirimahāvihāre brāhmaṇassa indriyaparipākaṃ āgamayamāno viharati, tena samayena. Kasibhāradvājassāti so brāhmaṇo kasiṃ nissāya jīvati, bhāradvājoti cassa gottaṃ. Pañcamattānīti pañca pamāṇāni, anūnāni anadhikāni pañcanaṅgalasatānīti vuttaṃ hoti. Payuttānīti yojitāni, balībaddānaṃ khandhesu ṭhapetvā yuge yottehi yojitānīti attho.

Vappakāleti vappanakāle bījanikkhepasamaye. Tattha dve vappāni kalalavappañca paṃsuvappañca. Paṃsuvappaṃ idha adhippetaṃ, tañca kho paṭhamadivase maṅgalavappaṃ. Tatthāyaṃ upakaraṇasampadā – tīṇi balibaddasahassāni upaṭṭhāpitāni honti, sabbesaṃ suvaṇṇamayāni siṅgāni paṭimukkāni, rajatamayā khurā, sabbe setamālāhi ceva gandhapañcaṅgulīhi ca alaṅkatā paripuṇṇapañcaṅgā sabbalakkhaṇasampannā, ekacce kāḷā añjanavaṇṇā, ekacce setā phalikavaṇṇā, ekacce rattā pavāḷavaṇṇā, ekacce kammāsā masāragallavaṇṇā. Evaṃ pañcasatā kassakā sabbe ahatasetavatthā gandhamālālaṅkatā dakkhiṇaaṃsakūṭesu patiṭṭhitapupphacumbaṭakā haritālamanosilālañjanujjalagattā dasa dasa naṅgalā ekekagumbā hutvā gacchanti. Naṅgalānaṃ sīsañca yugañca patodā ca suvaṇṇakhacitā . Paṭhamanaṅgale aṭṭha balībaddā yuttā, sesesu cattāro cattāro, avasesā kilantaparivattanatthaṃ ānītā. Ekekagumbe ekekabījasakaṭaṃ ekeko kasati, ekeko vappati.

Brāhmaṇo pana pageva massukammaṃ kārāpetvā nhāyitvā sugandhagandhehi vilitto pañcasatagghanakaṃ vatthaṃ nivāsetvā sahassagghanakaṃ ekaṃsaṃ karitvā ekekissā aṅguliyā dve dveti vīsati aṅgulimuddikāyo kaṇṇesu sīhakuṇḍalāni sīse brahmaveṭhanaṃ paṭimuñcitvā suvaṇṇamālaṃ kaṇṭhe katvā brāhmaṇagaṇaparivuto kammantaṃ vosāsati. Athassa brāhmaṇī anekasatabhājanesu pāyāsaṃ pacāpetvā mahāsakaṭesu āropetvā gandhodakena nhāyitvā sabbālaṅkāravibhūsitā brāhmaṇīgaṇaparivutā kammantaṃ agamāsi. Gehampissa haritupalittaṃ vippakiṇṇalājaṃ puṇṇaghaṭakadalidhajapaṭākāhi alaṅkataṃ gandhapupphādīhi sukatabalikammaṃ, khettañca tesu tesu ṭhānesu samussitaddhajapaṭākaṃ ahosi. Parijanakammakārehi saddhiṃ osaṭaparisā aḍḍhateyyasahassā ahosi, sabbe ahatavatthā, sabbesaṃ pāyāsabhojanameva paṭiyattaṃ.

Atha brāhmaṇo suvaṇṇapātiṃ dhovāpetvā pāyāsassa pūretvā sappimadhuphāṇitehi abhisaṅkharitvā naṅgalabalikammaṃ kārāpesi. Brāhmaṇī pañcannaṃ kassakasatānaṃ suvaṇṇarajatakaṃsatambalohamayāni bhājanāni dāpetvā suvaṇṇakaṭacchuṃ gahetvā pāyāsena parivisantī gacchati. Brāhmaṇo pana balikammaṃ kāretvā rattabandhikāyo upāhanāyo ārohitvā rattasuvaṇṇadaṇḍakaṃ gahetvā, ‘‘idha pāyāsaṃ detha, idha sappiṃ detha, idha sakkharaṃ dethā’’ti vosāsamāno vicarati. Ayaṃ tāva kammante pavatti.

Vihāre pana yattha yattha buddhā vasanti, tattha tattha nesaṃ devasikaṃ pañca kiccāni bhavanti, seyyathidaṃ – purebhattakiccaṃ pacchābhattakiccaṃ purimayāmakiccaṃ majjhimayāmakiccaṃ pacchimayāmakiccanti.


Dutiyavaggassa paṭhame magadhesūti evaṃnāmake janapade。 第二品的第一节在马加陀国，名为“马加陀”。
Dakkhiṇāgirisminti rājagahaṃ parivāretvā ṭhitassa girino dakkhiṇabhāge janapado atthi， tasmiṃ janapade， tattha vihārassāpi tadeva nāmaṃ。 在南山中，围绕着王舍城的南部，有一个地方，那里有一个村庄，那个村庄的名字也一样。
Ekanāḷāyaṃ brāhmaṇagāmeti ekanāḷāti tassa gāmassa nāmaṃ。 在一个名为“单水道”的地方，有一个婆罗门村。
Brāhmaṇā panettha sambahulā paṭivasanti， brāhmaṇabhogo eva vā so。 这里居住着许多婆罗门，村子也以婆罗门的生活为主。
Tasmā ‘‘brāhmaṇagāmo’’ti vuccati。 因此被称为“婆罗门村”。
Tena kho pana samayenāti yaṃ samayaṃ bhagavā magadharaṭṭhe ekanāḷaṃ brāhmaṇagāmaṃ upanissāya dakkhiṇagirimahāvihāre brāhmaṇassa indriyaparipākaṃ āgamayamāno viharati， tena samayena。 在那个时候，佛陀在马加陀国的“单水道”婆罗门村附近，住在南山的大寺庙中，观察着婆罗门的感官成熟。
Kasibhāradvājassāti so brāhmaṇo kasiṃ nissāya jīvati， bhāradvājoti cassa gottaṃ。 这个婆罗门以耕作谋生，属于巴拉达瓦家族。
Pañcamattānīti pañca pamāṇāni， anūnāni anadhikāni pañcanaṅgalasatānīti vuttaṃ hoti。 “五个单位”是指五种度量，既不多也不少，正好是五十个单位。
Payuttānīti yojitāni， balībaddānaṃ khandhesu ṭhapetvā yuge yottehi yojitānīti attho。 “Payuttānīti”是指连接在一起的，放置在支柱上的，按双数排列。
Vappakāleti vappanakāle bījanikkhepasamaye。 “Vappakāleti”是指播种时的情况。
Tattha dve vappāni kalalavappañca paṃsuvappañca。 其中有两种播种，一种是“种子播种”，另一种是“土壤播种”。
Paṃsuvappaṃ idha adhippetaṃ， tañca kho paṭhamadivase maṅgalavappaṃ。 这里所指的土壤播种，第一天是吉祥的播种。
Tatthāyaṃ upakaraṇasampadā – tīṇi balibaddasahassāni upaṭṭhāpitāni honti， sabbesaṃ suvaṇṇamayāni siṅgāni paṭimukkāni， rajatamayā khurā， sabbe setamālāhi ceva gandhapañcaṅgulīhi ca alaṅkatā paripuṇṇapañcaṅgā sabbalakkhaṇasampannā， ekacce kāḷā añjanavaṇṇā， ekacce setā phalikavaṇṇā， ekacce rattā pavāḷavaṇṇā， ekacce kammāsā masāragallavaṇṇā。 在那里，有三千个支柱，上面装饰着金色的铃铛，银制的角，所有的装饰都用白色的花环和香料装饰，完美无缺。有些是黑色的，有些是白色的，有些是红色的，有些是黄色的。
Evaṃ pañcasatā kassakā sabbe ahatasetavatthā gandhamālālaṅkatā dakkhiṇaaṃsakūṭesu patiṭṭhitapupphacumbaṭakā haritālamanosilālañjanujjalagattā dasa dasa naṅgalā ekekagumbā hutvā gacchanti。 这样五百个农民，每个人都装饰着香花，站在南山的顶端，十个十个地走向各自的村庄。
Naṅgalānaṃ sīsañca yugañca patodā ca suvaṇṇakhacitā。 他们的头和肩膀上都装饰着金色的装饰。
Paṭhamanaṅgale aṭṭha balībaddā yuttā， sesesu cattāro cattāro， avasesā kilantaparivattanatthaṃ ānītā。 第一组的八个支柱，其他的每组四个，剩下的则是为了减轻疲劳而被带走的。
Ekekagumbe ekekabījasakaṭaṃ ekeko kasati， ekeko vappati。 每个村庄的人都在各自的地方播种和耕作。
Brāhmaṇo pana pageva massukammaṃ kārāpetvā nhāyitvā sugandhagandhehi vilitto pañcasatagghanakaṃ vatthaṃ nivāsetvā sahassagghanakaṃ ekaṃsaṃ karitvā ekekissā aṅguliyā dve dveti vīsati aṅgulimuddikāyo kaṇṇesu sīhakuṇḍalāni sīse brahmaveṭhanaṃ paṭimuñcitvā suvaṇṇamālaṃ kaṇṭhe katvā brāhmaṇigaṇaparivuto kammantaṃ vosāsati。 这位婆罗门在工作后洗澡，涂上香气，穿上重达五十个单位的衣服，带着重达一千个单位的装饰，给每只手指上戴上两到三个戒指，耳朵上挂着狮子耳环，头上披着婆罗门的头巾，脖子上挂着金项链，围绕着婆罗门的团体，开始进行祭祀。
Athassa brāhmaṇī anekasatabhājanesu pāyāsaṃ pacāpetvā mahāsakaṭesu āropetvā gandhodakena nhāyitvā sabbālaṅkāravibhūsitā brāhmaṇīgaṇaparivutā kammantaṃ agamāsi。 然后他的妻子在许多大器皿中煮粥，装满大车，洗澡后，装饰得体，前往婆罗门的聚会。
Gehampissa haritupalittaṃ vippakiṇṇalājaṃ puṇṇaghaṭakadalidhajapaṭākāhi alaṅkataṃ gandhapupphādīhi sukatabalikammaṃ， khettañca tesu tesu ṭhānesu samussitaddhajapaṭākaṃ ahosi。 他的家中装饰着绿色的布，撒满了花瓣，摆放着香花，做得非常精致，而在田地的各个地方则用精美的布条装饰。
Parijanakammakārehi saddhiṃ osaṭaparisā aḍḍhateyyasahassā ahosi， sabbe ahatavatthā， sabbesaṃ pāyāsabhojanameva paṭiyattaṃ。 参与工作的人们聚集在一起，人数达到八千五百，都是穿着白衣，准备享用粥。
Atha brāhmaṇo suvaṇṇapātiṃ dhovāpetvā pāyāsassa pūretvā sappimadhuphāṇitehi abhisaṅkharitvā naṅgalabalikammaṃ kārāpesi。 然后，婆罗门洗净金器，装满粥，调制成蜜糖和黄油，进行祭祀。
Brāhmaṇī pañcannaṃ kassakasatānaṃ suvaṇṇarajatakaṃsatambalohamayāni bhājanāni dāpetvā suvaṇṇakaṭacchuṃ gahetvā pāyāsena parivisantī gacchati。 妻子为五百个农民准备了金银铜制的器皿，拿着金杖，围绕着粥走去。
Brāhmaṇo pana balikammaṃ kāretvā rattabandhikāyo upāhanāyo ārohitvā rattasuvaṇṇadaṇḍakaṃ gahetvā， ‘‘idha pāyāsaṃ detha， idha sappiṃ detha， idha sakkharaṃ dethā’’ti vosāsamāno vicarati。 婆罗门则在进行祭祀，提着红色的布，拿着红色的金杖，边走边呼喊：“这里请给我粥，这里请给我黄油，这里请给我糖。”
Ayaṃ tāva kammante pavatti。 这就是祭祀的情况。
Vihāre pana yattha yattha buddhā vasanti， tattha tattha nesaṃ devasikaṃ pañca kiccāni bhavanti， seyyathidaṃ – purebhattakiccaṃ pacchābhattakiccaṃ purimayāmakiccaṃ majjhimayāmakiccaṃ pacchimayāmakiccanti。 在佛陀所住的地方，那里有五种神圣的职责，分别是：早晨的饮食、晚上的饮食、早期的供养、中期的供养、晚期的供养。


Tatridaṃ purebhattakiccaṃ – bhagavā hi pātova uṭṭhāya upaṭṭhākānuggahatthaṃ sarīraphāsukatthañca mukhadhovanādiparikammaṃ katvā yāva bhikkhācāravelā, tāva vivittāsane vītināmetvā bhikkhācāravelāya nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā cīvaraṃ pārupitvā pattamādāya kadāci ekako kadāci bhikkhusaṅghaparivuto gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati kadāci pakatiyā, kadāci anekehi pāṭihāriyehi vattamānehi. Seyyathidaṃ – piṇḍāya pavisato lokanāthassa purato purato gantvā mudugatiyo vātā pathaviṃ sodhenti, valāhakā udakaphusitāni muñcantā magge reṇuṃ vūpasametvā upari vitānaṃ hutvā tiṭṭhanti, apare vātā pupphāni upaharitvā magge okiranti. Unnatā bhūmippadesā onamanti, onatā unnamanti. Pādanikkhepasamaye samāva bhūmi hoti, sukhasamphassāni padumapupphāni vā pāde sampaṭicchanti. Indakhīlassa anto ṭhapitamatte dakkhiṇapāde sarīrā chabbaṇṇarasmiyo nikkhamitvā suvaṇṇarasasiñcanāni viya citrapaṭaparikkhittāni viya ca pāsādakūṭāgārādīni karontiyo ito cito ca vidhāvanti. Hatthiassavihaṅgādayo sakasakaṭṭhānesu ṭhitāyeva madhurenākārena saddaṃ karonti , tathā bherivīṇādīni tūriyāni manussānañca kāyūpagāni ābharaṇāni. Tena saññāṇena manussā jānanti ‘‘ajja bhagavā idha piṇḍāya paviṭṭho’’ti. Te sunivatthā supārutā gandhapupphādīni ādāya gharā nikkhamitvā antaravīthiṃ paṭipajjitvā bhagavantaṃ gandhapupphādīhi sakkaccaṃ pūjetvā vanditvā – ‘‘amhākaṃ, bhante, dasa bhikkhū, amhākaṃ vīsati, amhākaṃ bhikkhusataṃ dethā’’ti yācitvā bhagavatopi pattaṃ gahetvā āsanaṃ paññāpetvā sakkaccaṃ piṇḍapātena paṭimānenti.

Bhagavā katabhattakicco tesaṃ santānāni oloketvā tathā dhammaṃ deseti, yathā keci saraṇagamane patiṭṭhahanti, keci pañcasu sīlesu, keci sotāpattisakadāgāmianāgāmiphalānaṃ aññatarasmiṃ, keci pabbajitvā aggaphale arahatteti . Evaṃ mahājanaṃ anuggahetvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ gacchati. Tattha gandhamaṇḍalamāḷe paññattavarabuddhāsane nisīdati bhikkhūnaṃ bhattakiccapariyosānaṃ āgamayamāno. Tato bhikkhūnaṃ bhattakiccapariyosāne upaṭṭhāko bhagavato nivedeti. Atha bhagavā gandhakuṭiṃ pavisati. Idaṃ tāva purebhattakiccaṃ.

Atha bhagavā evaṃ katapurebhattakicco gandhakuṭiyā upaṭṭhāne nisīditvā pāde pakkhāletvā pādapīṭhe ṭhatvā bhikkhusaṅghaṃ ovadati – ‘‘bhikkhave, appamādena sampādetha, dullabho buddhuppādo lokasmiṃ, dullabho manussattapaṭilābho, dullabhā saddhāsampatti, dullabhā pabbajjā, dullabhaṃ saddhammassavana’’nti. Tattha keci bhagavantaṃ kammaṭṭhānaṃ pucchanti. Bhagavā tesaṃ attano cariyānurūpaṃ kammaṭṭhānaṃ deti. Tato sabbepi bhagavantaṃ vanditvā attano attano rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni gacchanti, keci araññaṃ, keci rukkhamūlaṃ, keci pabbatādīnaṃ aññataraṃ, keci cātumahārājikabhavanaṃ…pe… keci vasavattibhavananti. Tato bhagavā gandhakuṭiṃ pavisitvā sace ākaṅkhati, dakkhiṇena passena sato sampajāno muhuttaṃ sīhaseyyaṃ kappeti. Atha samassāsitakāyo uṭṭhahitvā dutiyabhāge lokaṃ voloketi. Tatiyabhāge yaṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati, tattha mahājano purebhattaṃ dānaṃ datvā pacchābhattaṃ sunivattho supāruto gandhapupphādīni ādāya vihāre sannipatati. Tato bhagavā sampattaparisāya anurūpena pāṭihāriyena gantvā dhammasabhāyaṃ paññattavarabuddhāsane nisajja dhammaṃ deseti kālayuttaṃ samayayuttaṃ. Atha kālaṃ viditvā parisaṃ uyyojeti, manussā bhagavantaṃ vanditvā pakkamanti. Idaṃ pacchābhattakiccaṃ.


Tatridaṃ purebhattakiccaṃ – bhagavā hi pātova uṭṭhāya upaṭṭhākānuggahatthaṃ sarīraphāsukatthañca mukhadhovanādiparikammaṃ katvā yāva bhikkhācāravelā, tāva vivittāsane vītināmetvā bhikkhācāravelāya nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā cīvaraṃ pārupitvā pattamādāya kadāci ekako kadāci bhikkhusaṅghaparivuto gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati kadāci pakatiyā, kadāci anekehi pāṭihāriyehi vattamānehi。 这里是早晨的饮食工作——佛陀早上起床，进行身体的清洁和洗脸等准备工作，直到乞食的时间，待在静处，到了乞食的时间，绑好身体，穿上袈裟，拿着盛器，有时独自一人，有时被僧团围绕，进入村庄或城镇乞食，有时按常规进行，有时则伴随多种神奇的现象。
Seyyathidaṃ – piṇḍāya pavisato lokanāthassa purato purato gantvā mudugatiyo vātā pathaviṃ sodhenti， valāhakā udakaphusitāni muñcantā magge reṇuṃ vūpasametvā upari vitānaṃ hutvā tiṭṭhanti， apare vātā pupphāni upaharitvā magge okiranti。 就比如说——当佛陀进入乞食时，世尊的前方，轻风将尘土吹散，云彩在空中漂浮，某些风将花瓣洒落在路上。
Unnatā bhūmippadesā onamanti， onatā unnamanti。 高地向下倾斜，低地又向上升起。
Pādanikkhepasamaye samāva bhūmi hoti， sukhasamphassāni padumapupphāni vā pāde sampaṭicchanti。 在脚踏下的地方，地面变得平坦，舒适的莲花在脚下绽放。
Indakhīlassa anto ṭhapitamatte dakkhiṇapāde sarīrā chabbaṇṇarasmiyo nikkhamitvā suvaṇṇarasasiñcanāni viya citrapaṭaparikkhittāni viya ca pāsādakūṭāgārādīni karontiyo ito cito ca vidhāvanti。 在佛陀的身边，六种颜色的光辉从他的右脚上散发出来，像金色的雨水洒落，装饰着宫殿和楼阁。
Hatthiassavihaṅgādayo sakasakaṭṭhānesu ṭhitāyeva madhurenākārena saddaṃ karonti， tathā bherivīṇādīni tūriyāni manussānañca kāyūpagāni ābharaṇāni。 大象、马、鸟等各自站在自己的地方，发出悦耳的声音，还有鼓、乐器和人们的装饰品。
Tena saññāṇena manussā jānanti ‘‘ajja bhagavā idha piṇḍāya paviṭṭho’’ti。 因此，人们知道：“今天尊者在这里乞食。”
Te sunivatthā supārutā gandhapupphādīni ādāya gharā nikkhamitvā antaravīthiṃ paṭipajjitvā bhagavantaṃ gandhapupphādīhi sakkaccaṃ pūjetvā vanditvā – ‘‘amhākaṃ, bhante, dasa bhikkhū, amhākaṃ vīsati, amhākaṃ bhikkhusataṃ dethā’’ti yācitvā bhagavatopi pattaṃ gahetvā āsanaṃ paññāpetvā sakkaccaṃ piṇḍapātena paṭimānenti。 他们穿着整齐，手中拿着香花，走出家门，走过小巷，恭敬地用香花供养佛陀，拜见后请求：“请给我们十位僧人，二十位，或者一百位僧人。”佛陀也拿着盛器，准备好座位，恭敬地接受乞食。
Bhagavā katabhattakicco tesaṃ santānāni oloketvā tathā dhammaṃ deseti， yathā keci saraṇagamane patiṭṭhahanti， keci pañcasu sīlesu， keci sotāpattisakadāgāmianāgāmiphalānaṃ aññatarasmiṃ， keci pabbajitvā aggaphale arahatteti。 佛陀在完成乞食后，观察这些人，开始讲法，教导他们如何依止三宝，有些人建立了信仰，有些人遵循五戒，有些人获得了初果、二果、三果，有些人出家获得了最高的果位——阿罗汉果。
Evaṃ mahājanaṃ anuggahetvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ gacchati。 这样，佛陀便起身，前往寺庙。
Tattha gandhamaṇḍalamāḷe paññattavarabuddhāsane nisīdati bhikkhūnaṃ bhattakiccapariyosānaṃ āgamayamāno。 在那里，他坐在香气环绕的佛座上，等待僧众完成乞食的工作。
Tato bhikkhūnaṃ bhattakiccapariyosāne upaṭṭhāko bhagavato nivedeti。 当僧众完成乞食的工作后，侍者向佛陀报告。
Atha bhagavā gandhakuṭiṃ pavisati。 然后，佛陀进入香室。
Idaṃ tāva purebhattakiccaṃ。 这就是早晨的饮食工作。
Atha bhagavā evaṃ katapurebhattakicco gandhakuṭiyā upaṭṭhāne nisīditvā pāde pakkhāletvā pādapīṭhe ṭhatvā bhikkhusaṅghaṃ ovadati – ‘‘bhikkhave, appamādena sampādetha， dullabho buddhuppādo lokasmiṃ， dullabho manussattapaṭilābho， dullabhā saddhāsampatti， dullabhā pabbajjā， dullabhaṃ saddhammassavana’’nti。 然后，佛陀在完成早晨的饮食工作后，坐在香室的座位上，抬起双足，站在脚踏上，开始教导僧团：“诸位，需以谨慎来修行，世间的觉者难得，获得人身难得，信仰的财富难得，出家的机会难得，听闻正法的机会难得。”
Tattha keci bhagavantaṃ kammaṭṭhānaṃ pucchanti。 其中有些人向佛陀询问修行的方法。
Bhagavā tesaṃ attano cariyānurūpaṃ kammaṭṭhānaṃ deti。 佛陀则根据他们的修行情况，给予相应的修行方法。
Tato sabbepi bhagavantaṃ vanditvā attano attano rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni gacchanti， keci araññaṃ， keci rukkhamūlaṃ， keci pabbatādīnaṃ aññataraṃ， keci cātumahārājikabhavanaṃ…pe… keci vasavattibhavananti。 然后，所有人都向佛陀致敬，回到各自的居所，有的去森林，有的去树下，有的去山上，有的去四大天王的宫殿……或其他地方。
Tato bhagavā gandhakuṭiṃ pavisitvā sace ākaṅkhati， dakkhiṇena passena sato sampajāno muhuttaṃ sīhaseyyaṃ kappeti。 然后，佛陀进入香室，如果他想的话，就朝南方的方向，保持觉知，准备片刻的狮子卧姿。
Atha samassāsitakāyo uṭṭhahitvā dutiyabhāge lokaṃ voloketi。 然后，经过调息，佛陀起身，观察第二个世界。
Tatiyabhāge yaṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati， tattha mahājano purebhattaṃ dānaṃ datvā pacchābhattaṃ sunivattho supāruto gandhapupphādīni ādāya vihāre sannipatati。 在第三个世界中，无论是村庄还是城镇，那里的人们在早晨施舍后，准备好晚上的食物，整齐地穿着，手中拿着香花，聚集在寺庙中。
Tato bhagavā sampattaparisāya anurūpena pāṭihāriyena gantvā dhammasabhāyaṃ paññattavarabuddhāsane nisajja dhammaṃ deseti kālayuttaṃ samayayuttaṃ。 然后，佛陀根据聚集的众生，带着相应的神奇力量，前往法座，坐下讲法，适时适地地教导。
Atha kālaṃ viditvā parisaṃ uyyojeti， manussā bhagavantaṃ vanditvā pakkamanti。 当时间到了，佛陀便结束讲法，众人向佛陀致敬后离去。这就是晚上的饮食工作。


So evaṃ niṭṭhitapacchābhattakicco sace gattāni osiñcitukāmo hoti, buddhāsanā vuṭṭhāya nhānakoṭṭhakaṃ pavisitvā upaṭṭhākena paṭiyāditaudakena gattāni utuṃ gāhāpeti . Upaṭṭhākopi buddhāsanaṃ ānetvā papphoṭetvā gandhakuṭipariveṇe paññāpeti. Bhagavā surattadupaṭṭaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā uttarāsaṅgaṃ katvā tattha āgantvā nisīdati ekakova muhuttaṃ paṭisallīno. Atha bhikkhū tato tato āgamma bhagavato upaṭṭhānaṃ gacchanti. Tattha ekacce pañhaṃ pucchanti, ekacce kammaṭṭhānaṃ, ekacce dhammassavanaṃ yācanti. Bhagavā tesaṃ adhippāyaṃ sampādento purimayāmaṃ vītināmeti. Idaṃ purimayāmakiccaṃ.

Purimayāmakiccapariyosāne pana bhikkhūsu bhagavantaṃ vanditvā pakkamantesu sakaladasasahassilokadhātudevatāyo okāsaṃ labhamānā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanti yathābhisaṅkhataṃ antamaso caturakkharampi. Bhagavā tāsaṃ tāsaṃ devatānaṃ pañhaṃ vissajjento majjhimayāmaṃ vītināmeti. Idaṃ majjhimayāmakiccaṃ.

Pacchimayāmaṃ pana tayo koṭṭhāse katvā purebhattato paṭṭhāya nisajjāpīḷitassa sarīrassa kilāsubhāvamocanatthaṃ ekaṃ koṭṭhāsaṃ caṅkamena vītināmeti. Dutiyakoṭṭhāse gandhakuṭiṃ pavisitvā dakkhiṇena passena sato sampajāno sīhaseyyaṃ kappeti. Tatiyakoṭṭhāse paccuṭṭhāya nisīditvā purimabuddhānaṃ santike dānasīlādivasena katādhikārapuggaladassanatthaṃ buddhacakkhunā lokaṃ oloketi. Idaṃ pacchimayāmakiccaṃ.

Tadāpi evaṃ olokento kasibhāradvājaṃ brāhmaṇaṃ arahattassa upanissayasampannaṃ disvā – ‘‘tattha mayi gate kathā pavattissati, kathāvasāne dhammadesanaṃ sutvā eso brāhmaṇo saputtadāro tīsu saraṇesu patiṭṭhāya asītikoṭidhanaṃ mama sāsane vippakiritvā aparabhāge nikkhamma pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇissatī’’ti ñatvā tattha gantvā kathaṃ samuṭṭhāpetvā dhammaṃ desesi. Etamatthaṃ dassetuṃ atha kho bhagavātiādi vuttaṃ.

Tattha pubbaṇhasamayanti bhummatthe upayogavacanaṃ, pubbaṇhasamayeti attho. Nivāsetvāti paridahitvā. Vihāracīvaraparivattanavasenetaṃ vuttaṃ. Pattacīvaramādāyāti pattaṃ hatthehi, cīvaraṃ kāyena ādiyitvā, sampaṭicchitvā dhāretvāti attho. Bhagavato kira piṇḍāya pavisitukāmassa bhamaro viya vikasitapadumadvayamajjhaṃ, indanīlamaṇivaṇṇaselamayapatto hatthadvayamajjhaṃ āgacchati. Taṃ evamāgataṃ pattaṃ hatthehi sampaṭicchitvā cīvarañca parimaṇḍalaṃ pārutaṃ kāyena dhāretvāti vuttaṃ hoti. Tenupasaṅkamīti yena maggena kammanto gantabbo, tena ekakova upasaṅkami. Kasmā pana naṃ bhikkhū nānubandhiṃsūti? Yadā hi bhagavā ekakova katthaci gantukāmo hoti, yāva bhikkhācāravelā dvāraṃ pidahitvā antogandhakuṭiyaṃ nisīdati. Bhikkhū tāya saññāya jānanti ‘‘ajja bhagavā ekakova piṇḍāya caritukāmo, addhā kañci eva vinetabbapuggalaṃ addasā’’ti. Te attano pattacīvaraṃ gahetvā gandhakuṭiṃ padakkhiṇaṃ katvā vanditvā bhikkhācāraṃ gacchanti. Tadā ca bhagavā evamakāsi, tasmā bhikkhū nānubandhiṃsūti.


So evaṃ niṭṭhitapacchābhattakicco sace gattāni osiñcitukāmo hoti, buddhāsanā vuṭṭhāya nhānakoṭṭhakaṃ pavisitvā upaṭṭhākena paṭiyāditaudakena gattāni utuṃ gāhāpeti。 这样，若是完成了晚餐的工作，想要洗净身体，佛陀便从佛座起身，进入洗浴处，借助侍者准备好的水来洗净身体。
Upaṭṭhākopi buddhāsanaṃ ānetvā papphoṭetvā gandhakuṭipariveṇe paññāpeti。 侍者也将佛座搬来，清理干净，准备好香室的环境。
Bhagavā surattadupaṭṭaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā uttarāsaṅgaṃ katvā tattha āgantvā nisīdati ekakova muhuttaṃ paṭisallīno。 佛陀穿上华丽的袈裟，绑好身体，来到那里，独自静坐片刻。
Atha bhikkhū tato tato āgamma bhagavato upaṭṭhānaṃ gacchanti。 然后，僧众从各处聚集，前来侍奉佛陀。
Tattha ekacce pañhaṃ pucchanti, ekacce kammaṭṭhānaṃ, ekacce dhammassavanaṃ yācanti。 有些人询问问题，有些人请求修行的方法，还有一些人请求听法。
Bhagavā tesaṃ adhippāyaṃ sampādento purimayāmaṃ vītināmeti。 佛陀为他们的意图而进行早期的教导。这是早期的工作。
Purimayāmakiccapariyosāne pana bhikkhūsu bhagavantaṃ vanditvā pakkamantesu sakaladasasahassilokadhātudevatāyo okāsaṃ labhamānā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanti yathābhisaṅkhataṃ antamaso caturakkharampi。 在早期工作的结束时，僧众向佛陀致敬后离开，十万位天神得到了机会，前来向佛陀询问问题，甚至是简单的四个字的问候。
Bhagavā tāsaṃ tāsaṃ devatānaṃ pañhaṃ vissajjento majjhimayāmaṃ vītināmeti。 佛陀回答了这些天神的问题，进行中期的教导。这是中期的工作。
Pacchimayāmaṃ pana tayo koṭṭhāse katvā purebhattato paṭṭhāya nisajjāpīḷitassa sarīrassa kilāsubhāvamocanatthaṃ ekaṃ koṭṭhāsaṃ caṅkamena vītināmeti。 在晚期工作中，分为三个部分，从早晨的饮食开始，为了释放被坐姿压迫的身体，佛陀通过行走来完成第一部分。
Dutiyakoṭṭhāse gandhakuṭiṃ pavisitvā dakkhiṇena passena sato sampajāno sīhaseyyaṃ kappeti。 在第二部分，佛陀进入香室，朝南方坐下，保持觉知，准备片刻的狮子卧姿。
Tatiyakoṭṭhāse paccuṭṭhāya nisīditvā purimabuddhānaṃ santike dānasīlādivasena katādhikārapuggaladassanatthaṃ buddhacakkhunā lokaṃ oloketi。 在第三部分，佛陀起身坐下，为了观察那些在过去的佛陀身边因施舍而获得的功德之人，佛陀用智慧观察这个世界。
Idaṃ pacchimayāmakiccaṃ。 这是晚期的工作。
Tadāpi evaṃ olokento kasibhāradvājaṃ brāhmaṇaṃ arahattassa upanissayasampannaṃ disvā – ‘‘tattha mayi gate kathā pavattissati, kathāvasāne dhammadesanaṃ sutvā eso brāhmaṇo saputtadāro tīsu saraṇesu patiṭṭhāya asītikoṭidhanaṃ mama sāsane vippakiritvā aparabhāge nikkhamma pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇissatī’’ti ñatvā tattha gantvā kathaṃ samuṭṭhāpetvā dhammaṃ desesi。 当时，佛陀看到婆罗门Kasibhāradvāja，他具备成就阿罗汉的条件，便想：“如果我去那里，事情会如何发展？在他听闻法教后，这位婆罗门和他的家人将会依止三宝，拥有八十亿的财富，最终在我的教导中出家，获得阿罗汉果。”于是佛陀前往那里，开始讲法。
Etamatthaṃ dassetuṃ atha kho bhagavātiādi vuttaṃ。 为了阐明这个目的，佛陀便开始了教导。
Tattha pubbaṇhasamayanti bhummatthe upayogavacanaṃ, pubbaṇhasamayeti attho。 这里的“早晨时分”是指在地面上使用的词，意指早晨的时刻。
Nivāsetvāti paridahitvā。 “Nivāsetvā”是指穿上。
Vihāracīvaraparivattanavasenetaṃ vuttaṃ。 这是为了更换寺庙的袈裟而提到的。
Pattacīvaramādāyāti pattaṃ hatthehi, cīvaraṃ kāyena ādiyitvā, sampaṭicchitvā dhāretvāti attho。 “Pattacīvaramādāya”是指用手拿着盛器，身体穿着袈裟，接纳并保持的意思。
Bhagavato kira piṇḍāya pavisitukāmassa bhamaro viya vikasitapadumadvayamajjhaṃ, indanīlamaṇivaṇṇaselamayapatto hatthadvayamajjhaṃ āgacchati。 佛陀如同蜜蜂般，渴望进入乞食的状态，像盛开的莲花一样，双手伸出，手中拿着如宝石般光彩夺目的盛器而来。
Taṃ evamāgataṃ pattaṃ hatthehi sampaṭicchitvā cīvarañca parimaṇḍalaṃ pārutaṃ kāyena dhāretvāti vuttaṃ hoti。 这就是这样拿着盛器，身体穿着袈裟，接纳并保持的意思。
Tenupasaṅkamīti yena maggena kammanto gantabbo， tena ekakova upasaṅkami。 于是，佛陀独自一人走向他所要去的地方。
Kasmā pana naṃ bhikkhū nānubandhiṃsūti？ 为什么僧众没有跟随他呢？
Yadā hi bhagavā ekakova katthaci gantukāmo hoti， yāva bhikkhācāravelā dvāraṃ pidahitvā antogandhakuṭiyaṃ nisīdati。 因为当佛陀想要独自去某地时，直到乞食的时间，他会关闭门，坐在香室内。
Bhikkhū tāya saññāya jānanti ‘‘ajja bhagavā ekakova piṇḍāya caritukāmo， addhā kañci eva vinetabbapuggalaṃ addasā’’ti。 僧众因此意识到：“今天佛陀想要独自乞食，肯定是看到了某个需要教化的人。”
Te attano pattacīvaraṃ gahetvā gandhakuṭiṃ padakkhiṇaṃ katvā vanditvā bhikkhācāraṃ gacchanti。 他们拿着自己的盛器，绕着香室一周，恭敬地拜见后便去乞食。
Tadā ca bhagavā evamakāsi， tasmā bhikkhū nānubandhiṃsūti。 当时，佛陀的确是这样做的，所以僧众没有跟随他。


Parivesanā vattatīti tesaṃ suvaṇṇabhājanādīni gahetvā nisinnānaṃ pañcasatānaṃ kassakānaṃ parivisanā vippakatā hoti. Ekamantaṃ aṭṭhāsīti yattha ṭhitaṃ brāhmaṇo passati, tathārūpe dassanūpacāre kathāsavanaphāsuke uccaṭṭhāne aṭṭhāsi. Ṭhatvā ca rajatasuvaṇṇarasapiñjaraṃ candimasūriyānaṃ pabhaṃ atirocamānaṃ samantato sarīrappabhaṃ muñci, yāya ajjhotthaṭattā brāhmaṇassa kammantasālābhittirukkhakasitamattikapiṇḍādayo suvaṇṇamayā viya ahesuṃ. Atha manussā bhuñjantā ca kasantā ca sabbakiccāni pahāya asītianubyañjanaparivāraṃ dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ sarīraṃ byāmappabhāparikkhepavibhūsitaṃ bāhuyugalaṃ jaṅgamaṃ viya padumasaraṃ, rasmijālasamujjalitatārāgaṇamiva gaganatalaṃ, vijjulatāvinaddhamiva ca kanakasikharaṃ siriyā jalamānaṃ sammāsambuddhaṃ ekamantaṃ ṭhitaṃ disvā hatthapāde dhovitvā añjaliṃ paggayha samparivāretvā aṭṭhaṃsu. Evaṃ tehi samparivāritaṃ addasā kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ piṇḍāya ṭhitaṃ, disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ahaṃ kho, samaṇa, kasāmi ca vapāmi cāti.

Kasmā panāyaṃ evamāha, kiṃ samantapāsādike pasādanīye uttamadamathasamathamanuppattepi tathāgate appasādena, udāhu aḍḍhatiyānaṃ janasahassānaṃ pāyāsaṃ paṭiyādetvāpi kaṭacchubhikkhāya maccherenāti? Ubhayathāpi no, bhagavato panassa dassanena atittaṃ nikkhittakammantaṃ janaṃ disvā ‘‘kammabhaṅgaṃ me kātuṃ āgato’’ti anattamanatā ahosi, tasmā evamāha. Bhagavato ca lakkhaṇasampattiṃ disvā – ‘‘sacāyaṃ kammante appayojayissa, sakalajambudīpe manussānaṃ sīse cūḷāmaṇi viya abhavissa, ko nāmassa attho na sampajjissati, evamevaṃ alasatāya kammante appayojetvā vappamaṅgalādīsu piṇḍāya caratī’’tipissa anattamanatā ahosi. Tenāha – ‘‘ahaṃ kho, samaṇa, kasāmi ca vapāmi ca, kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmī’’ti.

Ayaṃ kirassa adhippāyo – mayhampi tāva kammantā na byāpajjanti, na camhi yathā tvaṃ evaṃ lakkhaṇasampanno, tvampi kasitvā ca vapitvā ca bhuñjassu, ko te attho na sampajjeyya evaṃ lakkhaṇasampannassāti. Apicāyaṃ assosi – ‘‘sakyarājakule kira kumāro uppanno, so cakkavattirajjaṃ pahāya pabbajito’’ti. Tasmā idāni ‘‘ayaṃ so’’ti ñatvā ‘‘cakkavattirajjaṃ pahāya kilantosī’’ti upārambhaṃ āropento evamāha. Apica tikkhapañño esa brāhmaṇo, na bhagavantaṃ apasādento bhaṇati, bhagavato pana rūpasampattiṃ disvā puññasampattiṃ sambhāvayamāno kathāpavattanatthampi evamāha. Atha bhagavā veneyyavasena sadevake loke aggakassakavappakabhāvaṃ attano dassento ahampi kho brāhmaṇotiādimāha.

Atha brāhmaṇo cintesi – ‘‘ayaṃ samaṇo’’ ‘ahampi kasāmi ca vapāmi cā’ti bhaṇati. Na cassa oḷārikāni yuganaṅgalādīni kasibhaṇḍāni passāmi, kiṃ nu kho musā bhaṇatī’’ti? Bhagavantaṃ pādatalato paṭṭhāya yāva kesaggā olokayamāno, aṅgavijjāya katādhikārattā dvattiṃsavaralakkhaṇasampattimassa ñatvā, ‘‘aṭṭhānametaṃ yaṃ evarūpo musā bhaṇeyyā’’ti sañjātabahumāno bhagavati samaṇavādaṃ pahāya gottena bhagavantaṃ samudācaramāno na kho pana mayaṃ passāma bhoto gotamassātiādimāha. Bhagavā pana yasmā pubbadhammasabhāgatāya kathanaṃ nāma buddhānaṃ ānubhāvo, tasmā buddhānubhāvaṃ dīpento saddhā bījantiādimāha.




以下是全文的直译：
仪式正在进行，他们拿着金色器皿等坐下，五百农夫的仪式已经准备就绪。他站在一边，在那里站立的婆罗门看见，在这样的观察范围和交谈听讲的舒适场所站立。站立时，他释放出四周的身体光芒，超越了银、金、颜色、斑点、月亮和太阳的光辉，以至于婆罗门的工作室、墙壁、树木、泥土块等仿佛都变成了金色。然后，人们停止了吃饭、耕作和所有工作，看到了具有八十种随从、三十二大人相装饰的身体，身体被八臂光环装饰，双臂如同移动的莲花池，如同星群照亮的天空，如同金山被荣耀点亮的闪电，站在一边的正等觉者。他们洗手洗脚，合掌环绕站立。
如此被环绕的，农夫婆罗门看到世尊站在乞食处，就对他说："沙门，我耕种并播种。"
为什么他这样说呢？是因为对于如此令人愉悦、值得信赖、获得最高的调伏与平静的如来，缺乏信任？还是因为已为八万人准备了粥食，却因吝啬？两种情况都不是。因为看到世尊的到来，那些被搁置工作的人感到不悦，认为"他来是要破坏我的工作"。看到世尊的殊胜相好，他想："如果我不投入工作，他将像整个南赡部洲人民头顶的宝石一样。这样懒惰地不投入工作，在播种吉祥等时乞食"，所以感到不悦。因此他说："沙门，我耕种并播种，耕种播种后我就吃。"
他的意思是：我的工作并未受到干扰，我不像你如此具有相好。你耕种播种后吃，对于如此具相好的人，有什么是不能成就的？而且他听说："据说在刹帝利王族中出生的王子，他放弃王位出家。"因此现在知道"就是他"，带着责备说："你放弃了转轮王的王位而疲惫。"实际上，这位婆罗门聪明机智，并非贬低世尊，而是看到世尊的色相殊胜，思考其福德殊胜，为了推进对话而如此说。于是世尊为了在有天神的世界中显示自己是最高的耕种者和播种者，说："婆罗门，我也耕种播种。"
然后婆罗门思考："这位沙门说'我也耕种播种'，但我没看到他有粗大的轭、犁等耕作工具，难道他在说谎？"从世尊的脚底开始，一直观察到发梢，因为精通相术，知道他具有三十二殊胜相，心生极大敬重，放弃了对沙门的称呼，以姓氏称呼世尊："我们没有看到乔达摩尊者的耕种。"世尊因为佛陀宣说法要是佛陀威力的缘故，为了显示佛陀威力，说："信为种子"等语。


Kā panettha pubbadhammasabhāgatā? Nanu brāhmaṇena bhagavā naṅgalādikasisambhārasamāyogaṃ puṭṭho apucchitassa bījassa sabhāgatāya āha ‘‘saddhā bīja’’nti, evañca sati kathāpi ananusandhikā hoti? Na hi buddhānaṃ ananusandhikakathā nāma atthi, napi pubbadhammassa asabhāgatāya kathenti. Evaṃ panettha anusandhi veditabbā – brāhmaṇena hi bhagavā yuganaṅgalādikasisambhāravasena kasiṃ pucchito. So tassa anukampāya ‘‘idaṃ apucchita’’nti aparihāpetvā samūlaṃ saupakāraṃ sasambhāraṃ saphalaṃ kasiṃ paññāpetuṃ mūlato paṭṭhāya dassento ‘‘saddhā bīja’’ntiādimāha. Tattha bījaṃ kasiyā mūlaṃ, tasmiṃ sati kattabbato, asati akattabbato, tappamāṇena ca kattabbato. Bīje hi sati kasiṃ karonti, na asati. Bījappamāṇena ca kusalā kassakā khettaṃ kasanti, na ūnaṃ ‘‘mā no sassaṃ parihāyī’’ti, na adhikaṃ ‘‘mā no mogho vāyāmo ahosī’’ti. Yasmā ca bījameva mūlaṃ, tasmā bhagavā mūlato paṭṭhāya kasisambhāraṃ dassento tassa brāhmaṇassa kasiyā pubbadhammassa bījassa sabhāgatāya attano kasiyā pubbadhammaṃ dassento āha ‘‘saddhā bīja’’nti. Evamettha pubbadhammasabhāgatāpi veditabbā.

Pucchitaṃyeva vatvā apucchitaṃ pacchā kiṃ na vuttanti ce? Tassa upakārabhāvato ca dhammasambandhasamatthabhāvato ca. Ayaṃ hi brāhmaṇo paññavā, micchādiṭṭhikule pana jātattā saddhārahito, saddhārahito ca paññavā paresaṃ saddhāya attano avisaye apaṭipajjamāno visesaṃ nādhigacchati, kilesakālussiyaparāmaṭṭhāpi cassa dubbalā saddhā balavatiyā paññāya sahasā vattamānā atthasiddhiṃ na karoti hatthinā saddhiṃ ekadhure yutto goṇo viya. Itissa saddhā upakārikāti taṃ brāhmaṇaṃ saddhāya patiṭṭhāpentena pacchāpi vattabbo ayamattho desanākusalatāya pubbe vutto. Bījassa ca upakārikā vuṭṭhi, sā tadanantaraṃyeva vuccamānā samatthā hoti. Evaṃ dhammasambandhasamatthabhāvato pacchāpi vattabbo ayamattho, añño ca evarūpo īsāyottādi pubbe vuttoti veditabbo.

Tattha sampasādalakkhaṇā saddhā, okappanalakkhaṇā vā. Bījanti pañcavidhaṃ bījaṃ mūlabījaṃ khandhabījaṃ phalubījaṃ aggabījaṃ bījabījameva pañcamanti. Taṃ sabbampi viruhaṇaṭṭhena bījanteva saṅkhaṃ gacchati.

Tattha yathā brāhmaṇassa kasiyā mūlabhūtaṃ bījaṃ dve kiccāni karoti, heṭṭhā mūlena patiṭṭhāti, upari aṅkuraṃ uṭṭhāpeti, evaṃ bhagavato kasiyā mūlabhūtā saddhā heṭṭhā sīlamūlena patiṭṭhāti , upari samathavipassanaṅkuraṃ uṭṭhāpeti. Yathā ca taṃ mūlena pathavirasaṃ āporasaṃ gahetvā nāḷena dhaññaparipākagahaṇatthaṃ vaḍḍhati, evamayaṃ sīlamūlena samathavipassanārasaṃ gahetvā ariyamagganāḷena ariyaphaladhaññaparipākagahaṇatthaṃ vaḍḍhati. Yathā ca taṃ subhūmiyaṃ patiṭṭhahitvā mūlaṅkurapaṇṇanāḷakaṇḍapasavehi vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ patvā khīraṃ janetvā anekasāliphalabharitaṃ sālisīsaṃ nipphādeti, evamesā cittasantāne patiṭṭhahitvā chahi visuddhīhi vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ patvā ñāṇadassanavisuddhikhīraṃ janetvā anekapaṭisambhidābhiññābharitaṃ arahattaphalaṃ nipphādeti. Tena vuttaṃ ‘‘saddhā bīja’’nti.

Kasmā pana aññesu paropaññāsāya kusaladhammesu ekato uppajjamānesu saddhāva ‘‘bīja’’nti vuttāti ce? Bījakiccakaraṇato. Yathā hi tesu viññāṇaṃyeva vijānanakiccaṃ karoti, evaṃ saddhā bījakiccaṃ. Sā ca sabbakusalānaṃ mūlabhūtā. Yathāha – ‘‘saddhājāto upasaṅkamati, upasaṅkamanto payirupāsati…pe… paññāya ca naṃ ativijjha passatī’’ti (ma. ni. 

以下是全文的直译：
那么这里的前因是什么？难道婆罗门在问世尊关于稻草等的收集时，世尊回答他“信是种子”的时候，所说的种子没有前因吗？难道佛陀所说的没有前因的道理？因此，应该理解这里的前因——因为婆罗门问世尊关于稻草等的收集。出于对他的怜悯，世尊没有回避这个问题，而是从根本上阐明了种子的意义，说明“信是种子”。在这里，种子是耕作的根本，存在时应当耕作，不存在时则不应耕作，依其量也应当耕作。因为种子存在时，他们才进行耕作，而在没有种子的情况下则不进行。善良的农夫们根据种子的量进行耕作，不会少于“不要让种子枯萎”，也不会多于“不要让努力白费”。因为种子是根本，所以世尊从根本上阐明了耕作的收集，向婆罗门展示了他耕作的前因，说明“信是种子”。因此，前因也应当如此理解。
如果说“被问到的”而没有说“未被问到的”，那么这又是什么意思呢？这是因为其有助于和法的关系。这个婆罗门是聪明的，但由于出生于错谬的见解家庭，缺乏信心，缺乏信心的聪明人无法在他人信心的基础上获得特别的成就，因而即使在烦恼的侵扰下，信心也因智慧的力量而微弱，因此他无法获得成就，犹如与大象同乘的牛。信心是有助于的，因此应当通过信心使这个婆罗门建立信心，这个意思在以前已被说过。种子的有助于是显现的，它在此之后被称为有能力的。因此，关于法的关系的有能力的意思也应当在此之后被说出，另外类似的情况在以前已被说过。
在这里，信心有良好的特征或是有启发的特征。种子有五种：根本种子、色法种子、果实种子、最上种子和种子中的种子。所有这些都因其生长的地方而称为种子。
在这里，正如婆罗门的耕作所需的根本种子做两件事，首先在根部扎根，然后向上生长芽，世尊的耕作所需的根本信心在下方扎根，上面则生长出安止与观照的芽。正如它通过根部吸取土壤的滋养，借由根部的信心吸取安止与观照的滋养以获得圣道的果实。正如它在良好的土壤中扎根，通过根芽的叶子生长，最终孕育出满载米粒的稻穗，正如这颗心在六种清净中扎根，生长出智慧的清净，最终产生多种解脱的果实。因此说“信是种子”。
那么为什么在其他的善法中，信心被称为“种子”呢？是因为种子的作用。正如在那些善法中，意识在起作用，信心也是种子的作用。它是所有善法的根本。如是说：“由信而生的，接近时便会生起……等……而以智慧超越他者的，能看到。”

2.183).

Akusaladhamme ceva kāyañca tapatīti tapo. Indriyasaṃvaravīriyadhutaṅgadukkarakārikānaṃ etaṃ adhivacanaṃ, idha pana indriyasaṃvaro adhippeto. Vuṭṭhīti vassavuṭṭhi vātavuṭṭhītiādi anekavidhā, idha vassavuṭṭhi adhippetā. Yathā hi brāhmaṇassa vassavuṭṭhisamanuggahitaṃ bījaṃ bījamūlakañca sassaṃ viruhati na milāyati nipphattiṃ gacchati, evaṃ bhagavato indriyasaṃvarasamanuggahitā saddhā, saddhāmūlā ca sīlādayo dhammā viruhanti, na milāyanti nipphattiṃ gacchanti. Tenāha ‘‘tapo vuṭṭhī’’ti.

Paññā meti ettha vutto me-saddo purimapadesupi yojetabbo ‘‘saddhā me bījaṃ, tapo me vuṭṭhī’’ti tena kiṃ dīpeti? Yathā, brāhmaṇa, tayā vapite khette sace vuṭṭhi atthi, iccetaṃ kusalaṃ. No ce atthi, udakampi tāva dātabbaṃ hoti. Tathā mayā hiriīse paññāyuganaṅgale manoyottena ekābaddhe kate vīriyabalībadde yojetvā satipācanena vijjhitvā attano cittasantānakhettamhi saddhābīje vapite vuṭṭhiyā abhāvo nāma natthi, ayaṃ pana me niccakālaṃ indriyasaṃvaratapo vuṭṭhīti.

Paññāti kāmāvacarādibhedato anekavidhā. Idha pana saha vipassanāya maggapaññā adhippetā. Yuganaṅgalanti yugañca naṅgalañca yuganaṅgalaṃ. Yathā hi brāhmaṇassa yuganaṅgalaṃ, evaṃ bhagavato duvidhāpi vipassanā paññā ca. Tattha yathā yugaṃ īsāya upanissayaṃ hoti, purato ca īsābaddhaṃ hoti, yottānaṃ nissayaṃ hoti, balībaddānaṃ ekato gamanaṃ dhāreti, evaṃ paññā hirippamukhānaṃ dhammānaṃ upanissayā hoti. Yathāha – ‘‘paññuttarā sabbe kusalā dhammā’’ti (a. ni. 8.83; 10.58) ca, ‘‘paññā hi seṭṭhā kusalā vadanti, nakkhattarājāriva tārakāna’’nti (jā. 2.

以下是全文的直译：
不善法以及身体的热度即为苦行。对于感官的控制、精进、洗净、难以做到的工作，这些是其名称，而在这里则是指感官的控制。雨的降临、风的吹动等有多种形式，这里指的是雨的降临。正如婆罗门所种的雨水滋养的种子，根本种子和庄稼都在生长，不会枯萎，走向结果，世尊的感官控制所滋养的信心、信心的根本以及道德等法则也在生长，不会枯萎，走向结果。因此说“苦行是雨的降临”。
“智慧是我”的这个说法，在这里的“我”字也应联系前面的部分，“信是我的种子，苦行是我的雨的降临”，这是什么意思呢？如同，婆罗门，你在田地里播种，如果有雨水，那就是善的。如果没有雨水，至少也应当给水。因此，我的羞耻和智慧的两种特质，借着心意的集中，结合在一起，通过正念的培养，破除障碍，若在自己的心田里播种信心的种子，雨水的缺乏是不存在的，而我却是长期以来的感官控制和苦行。
智慧有多种类，依照欲界等的分类。在这里，是指与观照相结合的道的智慧。耦合的意思是“耦”和“耕”，耦合的状态。正如婆罗门的耦合，世尊的也有两种观照的智慧。在那里，正如耦合是依赖的，前面是依赖的，连接的依赖，强大的依赖一起行进，智慧是依赖于羞耻等法的。正如所说：“智慧是所有善法的最高者”（《阿含经》8.83；10.58），以及“智慧确实是最好的善法，如同星星中的王者一般”（《本生经》2）。

17.81) ca. Kusalānaṃ dhammānaṃ pubbaṅgamaṭṭhena purato ca hoti. Yathāha – ‘‘sīlaṃ sirī cāpi satañca dhammo, anvāyikā paññavato bhavantī’’ti hirivippayogena anuppattito pana īsābaddho hoti. Manosaṅkhātassa samādhiyottassa nissayapaccayato yottānaṃ nissayo hoti. Accāraddhātilīnabhāvapaṭisedhanato vīriyabalībaddānaṃ ekato gamanaṃ dhāreti, yathā ca naṅgalaṃ phālayuttaṃ kasanakāle pathavighanaṃ bhindati, mūlasantānakāni padāleti, evaṃ satiyuttā paññā vipassanākāle dhammānaṃ santatisamūhakiccārammaṇaghanaṃ bhindati, sabbakilesamūlasantānakāni padāleti. Sā ca kho lokuttarāva, itarā pana lokikāpi siyā. Tenāha ‘‘paññā me yuganaṅgala’’nti.

Hirīyati pāpakehi dhammehīti hirī. Taggahaṇena tāya avippayuttaṃ ottappampi gahitameva hoti. Īsāti yuganaṅgalasandhārikā rukkhalaṭṭhi. Yathā hi brāhmaṇassa īsā yuganaṅgalaṃ dhāreti, evaṃ bhagavatopi hirī lokiyalokuttarapaññāsaṅkhātaṃ yuganaṅgalaṃ dhāreti hiriabhāve paññāya abhāvato. Yathā ca īsāpaṭibaddhayuganaṅgalaṃ kiccakaraṃ hoti acalaṃ asithilaṃ, evaṃ hiripaṭibaddhā ca paññā kiccakārī hoti acalā asithilā abbokiṇṇā ahirikena. Tenāha ‘‘hirī īsā’’ti. Munātīti mano, cittassetaṃ nāmaṃ. Idha pana manosīsena taṃsampayutto samādhi adhippeto. Yottanti rajjubandhanaṃ. Taṃ tividhaṃ īsāya saha yugassa bandhanaṃ, yugena saha balībaddānaṃ bandhanaṃ, sārathinā saha balībaddānaṃ ekābandhananti. Tattha yathā brāhmaṇassa yottaṃ īsāyugabalībadde ekābaddhe katvā sakakicce paṭipādeti, evaṃ bhagavato samādhi sabbeva te hiripaññāvīriyadhamme ekārammaṇe avikkhepasabhāvena bandhitvā sakakicce paṭipādeti. Tenāha ‘‘mano yotta’’nti.

Cirakatādimatthaṃ saratīti sati. Phāletīti phālo. Pājenti etenāti pājanaṃ. Taṃ idha ‘‘pācana’’nti vuttaṃ. Patodassetaṃ nāmaṃ. Phālo ca pācanañca phālapācanaṃ. Yathā hi brāhmaṇassa phālapācanaṃ, evaṃ bhagavato vipassanāsampayuttā maggasampayuttā ca sati. Tattha yathā phālo naṅgalaṃ anurakkhati, purato cassa gacchati, evaṃ sati kusalākusalānaṃ dhammānaṃ gatiyo samanvesamānā ārammaṇe vā upaṭṭhāpayamānā paññānaṅgalaṃ rakkhati. Tenevesā ‘‘satārakkhena cetasā viharatī’’tiādīsu (a. ni. 

以下是全文的直译：
善法的前因在于其根本。正如所说：“道德、荣耀和智慧，都是在有智慧的人中生起的”，因羞耻的缺乏而未能达到。心所称之为的定，因其依赖条件而成为依赖。由于防止懈怠和懈怠的状态，强大的精进能够一起行动，正如耕作时，耕地的根部破土而出，根系扎根，正如在正念时，智慧在观照的时刻破除烦恼的根本，扎根于一切烦恼的根本。因此说“智慧是耦合的”。
羞耻是指因不善法而感到羞愧。通过抓住它，羞愧与之相连，恐惧也随之而来。耦合是指耦合的状态。正如婆罗门的羞愧耦合着，世尊也耦合着世俗和出世的智慧。因为在没有羞愧的情况下，智慧就不存在。正如耦合的状态是稳固的，不动摇的，羞愧的智慧也应当是稳固的、不动摇的，因缺乏羞愧而变得松散。因此说“羞愧是耦合的”。心是指心灵，这里所指的是与心相连的定。耦合是指绳索的束缚。这是与三种耦合相关的：与耦合的束缚，和耕作的束缚，和车夫的束缚。正如婆罗门将束缚与耦合的力量结合在一起，进行自己的工作，世尊的定也以相同的方式，将所有的羞愧、智慧和精进法结合在一起，稳固地进行自己的工作。因此说“心是束缚”。
为了长久的目的而存在。破坏是指破坏。通过这个，进行的称为破坏。这里称之为“消耗”。显示的是这个名称。破坏和消耗称为破坏消耗。正如婆罗门的破坏消耗，世尊的也与观照和道路相结合。在那里，正如破坏保护着耕作，向前推进，善法和不善法的方向都被智慧所保护。因此说“善心安住于正念之中”。

10.20) viya ārakkhāti vuttā. Appamussanavasena cassā purato hoti. Satiparicite hi dhamme paññā pajānāti, no pamuṭṭhe. Yathā ca pācanaṃ balībaddānaṃ vijjhanabhayaṃ dassentaṃ saṃsīdituṃ na deti, uppathagamanaṃ vāreti, evaṃ sati vīriyabalībaddānaṃ apāyabhayaṃ dassentī kosajjasaṃsīdanaṃ na deti, kāmaguṇasaṅkhāte agocare cāraṃ nivāretvā kammaṭṭhāne niyojentī uppathagamanaṃ vāreti. Tenāha ‘‘sati me phālapācana’’nti.

Kāyaguttoti tividhena kāyasucaritena gutto. Vacīguttoti catubbidhena vacīsucaritena gutto. Ettāvatā pātimokkhasaṃvarasīlaṃ vuttaṃ. Āhāre udare yatoti ettha āhāramukhena sabbapaccayānaṃ gahitattā catubbidhepi paccaye yato saṃyato nirupakkilesoti attho. Iminā ājīvapārisuddhisīlaṃ vuttaṃ. Udare yatoti udare yato saṃyato mitabhojī, āhāre mattaññūti vuttaṃ hoti. Iminā bhojane mattaññutāmukhena paccayapaṭisevanasīlaṃ vuttaṃ. Tena kiṃ dīpeti? Yathā tvaṃ, brāhmaṇa, bījaṃ vapitvā sassaparipālanatthaṃ kaṇṭakavatiṃ vā rukkhavatiṃ vā pākāraparikkhepaṃ vā karosi, tena te gomahiṃsamigagaṇā pavesaṃ alabhantā sassaṃ na vilumpanti, evamahampi taṃ saddhābījaṃ vapitvā nānappakārakusalasassaparipālanatthaṃ kāyavacīāhāraguttimayaṃ tividhaṃ parikkhepaṃ karomi , tena me rāgādiakusaladhammagomahiṃsamigagaṇā pavesaṃ alabhantā nānappakārakaṃ kusalasassaṃ na vilumpantīti.

Saccaṃ karomi niddānanti ettha dvīhākārehi avisaṃvādanaṃ saccaṃ. Niddānanti chedanaṃ lunanaṃ uppāṭanaṃ . Karaṇatthe cetaṃ upayogavacanaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ hettha attho ‘‘saccena karomi niddāna’’nti. Kiṃ vuttaṃ hoti – ‘‘yathā tvaṃ bāhiraṃ kasiṃ katvā sassadūsakānaṃ tiṇānaṃ hatthena vā asitena vā niddānaṃ karosi, evaṃ ahampi ajjhattikaṃ kasiṃ katvā kusalasassadūsakānaṃ visaṃvādanatiṇānaṃ saccena niddānaṃ karomī’’ti. Yathābhūtañāṇaṃ vā ettha saccanti veditabbaṃ. Tena attasaññādīnaṃ tiṇānaṃ niddānaṃ karomīti dasseti. Atha vā niddānanti chedakaṃ lāvakaṃ uppāṭakanti attho. Yathā tvaṃ dāsaṃ vā kammakaraṃ vā niddānaṃ karosi, ‘‘niddehi tiṇānī’’ti tiṇānaṃ chedakaṃ lāvakaṃ uppāṭakaṃ karosi, evamahaṃ saccaṃ karomīti dasseti, atha vā saccanti diṭṭhisaccaṃ. Tamahaṃ niddānaṃ karomi, chinditabbaṃ lunitabbaṃ uppāṭetabbaṃ karomīti. Iti imesu dvīsu vikappesu upayogenevattho yujjati.

Soraccaṃ me pamocananti ettha yaṃ taṃ ‘‘kāyiko avītikkamo vācasiko avītikkamo’’ti sīlameva ‘‘soracca’’nti vuttaṃ, na taṃ adhippetaṃ. ‘‘Kāyagutto’’tiādinā hi taṃ vuttameva. Arahattaphalaṃ pana adhippetaṃ. Taṃ hi sundare nibbāne ratattā ‘‘soracca’’nti vuccati. Pamocananti yogavissajjanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā tava pamocanaṃ punapi sāyanhe vā dutiyadivase vā anāgatasaṃvacchare vā yojetabbato appamocanameva hoti, na mama evaṃ. Na hi mama antarā mocanaṃ nāma atthi. Ahaṃ hi dīpaṅkaradasabalakālato paṭṭhāya paññānaṅgale vīriyabalībadde yojetvā kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni mahākasiṃ kasanto tāva na muñciṃ, yāva na sammāsambodhiṃ abhisambujjhiṃ. Yadā ca me sabbaṃ taṃ kālaṃ khepetvā bodhimūle aparājitapallaṅke nisinnassa sabbaguṇaparivāraṃ arahattaphalaṃ udapādi, tadā mayā taṃ sabbussukkapaṭippassaddhiyā pamuttaṃ, na dāni puna yojetabbaṃ bhavissatīti. Etamatthaṃ sandhāyāha ‘‘soraccaṃ me pamocana’’nti.


以下是全文的直译：
如同被保护一样。由于不多的缘故，它在前面。因为在正念中，智慧才能理解，而不是在放纵中。正如在破坏时，强大的束缚不会让人感到恐惧，阻止走向下道；同样，强大的精进在面对下道的恐惧时，不会让人感到懈怠，阻止在欲界中的行为，指引人回到正业。因此说“我的正念是果实的消耗”。
身体的保护是通过三种身体的善行来实现的。语言的保护是通过四种语言的善行来实现的。到此为止，已提到戒律的保护。饮食方面的保护是指通过所有条件的把握，四种条件的把握，因而能保持不被烦恼所侵扰。这是指生活的清净戒律。饮食方面的保护是指饮食适度。由此可知，饮食的适度是指对条件的把握。那么这有什么启示呢？正如你，婆罗门，播种后，为了保护庄稼而修剪灌木或树木，或进行围栏的修建，因而你的牛群不再进入，庄稼也不会被破坏；同样，我也为保护信心的种子而进行身体、语言、饮食的保护措施，因此我的烦恼的牛群不再进入，善法的庄稼也不会被破坏。
我以真理行事，这里有两种形式的无辩驳的真理。真理是指切断、削弱、拔除。对于行动而言，这应当被理解为有用的说法。这里的意思是“我以真理行事，进行切断”。这是什么意思呢？“正如你在外部的耕作中，切断了对庄稼的杂草，无论是用手还是用器具；同样，我在内部的耕作中，切断了对善法的杂草。”应当理解为如实的认识。因此，我切断了自我意识等的杂草。或者说，真理是指切断的、拔除的。正如你对仆人或工人进行切断时，切断了杂草的根部；同样，我以真理行事，进行切断。这表明我将切断、削弱、拔除。如此，在这两种情况下，意义都是相符的。
我解脱了。这里所说的“身体的无违犯和语言的无违犯”是指戒律，而不是指其他。“身体的保护”等等，已如是提到。所指的是阿罗汉果。因此，在美好的涅槃中被称为“解脱”。解脱是指从束缚中释放。这里的意思是，正如你的解脱在未来的下午或第二天，或在未来的岁月中应当被理解为不多的解脱，而我却不是这样。因为我没有中间的解脱。我从灯光的启发开始，结合智慧和强大的精进，经过无数劫的努力，直到我获得了完全的觉悟。当我在那时，坐在菩提树下，未曾失败的坐垫上，所有的善根围绕着我，阿罗汉果涌现而出，那时我因所有的安宁而解脱了，而不再需要再去努力。因此说“我的解脱”。


Vīriyaṃme dhuradhorayhanti ettha vīriyanti kāyikacetasiko vīriyārambho. Dhuradhorayhanti dhurāyaṃ dhorayhaṃ, dhurāvahanti attho. Yathā hi brāhmaṇassa dhurāyaṃ dhorayhākaḍḍhitaṃ naṅgalaṃ bhūmighanaṃ bhindati, mūlasantānakāni ca padāleti, evaṃ bhagavato vīriyākaḍḍhitaṃ paññānaṅgalaṃ yathā vuttaṃ ghanaṃ bhindati, kilesasantānakāni ca padāleti. Tenāha ‘‘vīriyaṃ me dhuradhorayha’’nti. Atha vā purimadhurāvahattā dhurā, mūladhurāvahattā dhorayhā, dhurā ca dhorayhā ca dhuradhorayhā. Iti yathā brāhmaṇassa ekekasmiṃ naṅgale catubalībaddapabhedaṃ dhuradhorayhaṃ vahantaṃ uppannuppannaṃ tiṇamūlaghātañceva sassasampattiñca sādheti, evaṃ bhagavato catusammappadhānavīriyabhedaṃ dhuradhorayhaṃ vahantaṃ uppannuppannaṃ akusalaghātañceva kusalasampattiñca sādheti. Tenāha ‘‘vīriyaṃ me dhuradhorayha’’nti.

Yogakkhemādhivāhananti ettha yogehi khemattā nibbānaṃ yogakkhemaṃ nāma, taṃ adhikicca vāhīyati, abhimukhaṃ vā vāhīyatīti adhivāhanaṃ, yogakkhemassa adhivāhanaṃ yogakkhemādhivāhananti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā tava dhuradhorayhaṃ puratthimādīsu aññataradisābhimukhaṃ vāhīyati, tathā mama dhuradhorayhaṃ nibbānābhimukhaṃ vāhīyatīti. Evaṃ vāhīyamānaṃva gacchati anivattantaṃ. Yathā tava naṅgalaṃ vahantaṃ dhuradhorayhaṃ khettakoṭiṃ patvā puna nivattati, evaṃ anivattantaṃ dīpaṅkarakālato paṭṭhāya gacchateva. Yasmā vā tena tena maggena pahīnā kilesā na punappunaṃ pahātabbā honti, yathā tava naṅgalena chinnāni tiṇāni puna aparasmiṃ samaye chinditabbāni honti, tasmāpi evaṃ paṭhamamaggavasena diṭṭhekaṭṭhe kilese, dutiyavasena oḷārike, tatiyavasena aṇusahagate, catutthavasena sabbakilese pajahantaṃ gacchati anivattantaṃ. Atha vā gacchati anivattanti nivattanarahitaṃ hutvā gacchatīti attho. Tanti taṃ dhuradhorayhaṃ. Evamettha attho veditabbo. Evaṃ gacchantañca yathā tava dhuradhorayhaṃ na taṃ ṭhānaṃ gacchati, yattha gantvā kassako asoko virajo hutvā na socati. Etaṃ pana taṃ ṭhānaṃ gacchati yattha gantvā na socati. Yattha satipācanena etaṃ vīriyadhuradhorayhaṃ codento gantvā mādiso kassako asoko virajo hutvā na socati, taṃ sabbasokasallasamugghātabhūtaṃ nibbānaṃ nāma asaṅkhataṃ ṭhānaṃ gacchatīti.

Idāni nigamanaṃ karonto evamesā kasīti gāthamāha. Tassāyaṃ saṅkhepattho – yassa, brāhmaṇa, esā saddhābījā tapovuṭṭhiyā anuggahitā kasī paññāmayaṃ yuganaṅgalaṃ hirimayañca īsaṃ manomayena yottena ekābaddhaṃ katvā paññānaṅgalena satiphālaṃ ākoṭetvā satipācanaṃ gahetvā kāyavacīāhāraguttiyā gopetvā saccaṃ niddānaṃ katvā soraccapamocanaṃ vīriyadhuradhorayhaṃ yogakkhemābhimukhaṃ anivattantaṃ vāhantena kaṭṭhā kasī kammapariyosānaṃ catubbidhaṃ sāmaññaphalaṃ pāpitā, sā hoti amatapphalā, sā esā kasī amatapphalā hoti. Amataṃ vuccati nibbānaṃ, nibbānānisaṃsā hotīti attho. Sā kho panesā kasī na mamevekassa amatapphalā hoti, atha kho yo koci khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā etaṃ kasiṃ kasati, so sabbopi etaṃ kasitvāna sabbadukkhā pamuccatīti.

Evaṃ bhagavā brāhmaṇassa arahattanikūṭena nibbānapariyosānaṃ katvā desanaṃ niṭṭhāpesi. Tato brāhmaṇo gambhīratthaṃ desanaṃ sutvā – ‘‘mama kasiphalaṃ bhuñjitvā punapi divaseyeva chāto hoti, imassa pana kasī amatapphalā, tassa phalaṃ bhuñjitvā sabbadukkhā pamuccatī’’ti ñatvā pasanno pasannākāraṃ karonto bhuñjatu bhavaṃ gotamotiādimāha. Taṃ sabbaṃ tato parañca vuttatthamevāti. Paṭhamaṃ.

2. Udayasuttavaṇṇanā



以下是全文的直译：
我有精进的重担。在这里，精进指的是身体和心灵的精进努力。重担是指重负，承担重任的意思。正如婆罗门的重担被压得沉重，土地的根部被撕裂，正如世尊的精进所撕裂的智慧的根基，能够破除烦恼的根本。因此说“我有精进的重担”。或者说，因前面的重担，根本的重担，重担与重担，重负与重负。正如婆罗门在每一块土地上，承载着各种重担，努力地消灭杂草，收获庄稼；同样，世尊也承载着四种正当精进的重担，努力地消灭不善，收获善法。因此说“我有精进的重担”。
“安宁的载运”在这里是指因修行而获得的涅槃，因其所需而被承载，朝向目标而被承载，涅槃的承载称为安宁的载运。这是指——正如你的重担向东等方向承载；同样，我的重担朝向涅槃而承载。这样承载着，似乎是不断前进的。正如你的土地承载着重担，经过田地后又返回；同样，承载着的我，从灯光的启发开始，持续前行。因为通过这条道路所放弃的烦恼，不会再被放弃，正如你的土地上被切断的杂草在之后的时刻仍需再次切断，因此在初步的道路上，烦恼是显而易见的；在第二步上，烦恼是明显的；在第三步上，烦恼是微小的；在第四步上，所有的烦恼都被放弃，持续不断地前行。或者说，前行而不回头，意指不再返回。因此，重担就是如此。这里的意思应当被理解为：在前行时，正如你的重担不会到达那个地方，那里去后农夫会无忧无虑。这个地方去后不会忧虑。那里通过正念的培养，推动着这个精进的重担，前行时，像这样的农夫无忧无虑，因此，那是涅槃，名为不可思议的地方。
现在结束时，他以此歌谣总结道。其大意是——婆罗门，信心的种子在苦行和雨露的滋养下，结合着智慧的耦合，因羞愧的心而被紧密结合，智慧的根基通过正念的果实来刺激，正念的培养通过身体、语言、饮食的保护来维护，依靠真理的切断，解脱的重担朝向安宁的涅槃，持续不断地承载着。这样的耕作是无上的果实，这种耕作是无上的果实。无上的果实被称为涅槃，涅槃的利益即是如此。这样的耕作并非只为我一人所拥有，而是任何国王、婆罗门、商人、平民、出家人都可以耕作，所有人都能通过耕作而解脱一切苦恼。
因此，世尊通过婆罗门的阿罗汉的教导，完成了关于涅槃的教诲。于是，婆罗门在深刻的教导中听到——“我吃了你的庄稼，明天又会被遮蔽，但这片庄稼是无上的果实，吃了它就能解脱一切苦恼”，他明白后，欢喜地说道：“愿你，戈塔玛，享用这片庄稼。”所有这些都是前面所说的。第一。
日出经的阐释

198. Dutiye odanena pūresīti attano atthāya sampāditena sūpabyañjanena odanena pūretvā adāsi. Bhagavā kira paccūsasamaye lokaṃ olokentova taṃ brāhmaṇaṃ disvā, pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā, gandhakuṭiṃ pavisitvā, dvāraṃ pidhāya, nisinno tassa bhojanaṃ upasaṃhariyamānaṃ disvā, ekakova pattaṃ aṃsakūṭe laggetvā, gandhakuṭito nikkhamma, nagaradvāre pattaṃ nīharitvā, antonagaraṃ pavisitvā, paṭipāṭiyā gacchanto brāhmaṇassa dvārakoṭṭhake aṭṭhāsi. Brāhmaṇo bhagavantaṃ disvā, attano sajjitaṃ bhojanaṃ adāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Dutiyampīti dutiyadivasepi. Tatiyampīti tatiyadivasepi. Tāni kira tīṇi divasāni nirantaraṃ brāhmaṇassa gharadvāraṃ gacchantassa bhagavato antarā añño koci uṭṭhāya pattaṃ gahetuṃ samattho nāma nāhosi, mahājano olokentova aṭṭhāsi.

Etadavocāti brāhmaṇo tīṇi divasāni pattaṃ pūretvā dentopi na saddhāya adāsi, ‘‘gharadvāraṃ āgantvā ṭhitassa pabbajitassa bhikkhāmattampi adatvā bhuñjatī’’ti upārambhabhayena adāsi. Dadanto ca dve divasāni datvā kiñci avatvāva nivatto. Bhagavāpi kiñci avatvāva pakkanto. Tatiyadivase pana adhivāsetuṃ asakkonto etaṃ ‘‘pakaṭṭhako’’tiādivacanaṃ avoca. Bhagavāpi etaṃ vacanaṃ nicchārāpanatthameva yāva tatiyamagamāsi. Tattha pakaṭṭhakoti rasagiddho.

Punappunaṃ ceva vapanti bījanti satthā brāhmaṇassa vacanaṃ sutvā, ‘‘brāhmaṇa, tvaṃ tīṇi divasāni piṇḍapātaṃ datvā osakkasi, punappunaṃ kātabbā nāma lokasmiṃ soḷasa dhammā’’ti vatvā te dhamme dassetuṃ imaṃ desanaṃ ārabhi. Tattha punappunaṃ ceva vapantīti ekasmiṃ sassavāre vuttaṃ ‘‘alamettāvatā’’ti anosakkitvā aparāparesupi sassavāresu ca vapantiyeva. Punappunaṃ vassatīti na ekadivasaṃ vassitvā tiṭṭhati, punappunadivasesupi punappunasaṃvaccharesupi vassatiyeva, evaṃ janapadā iddhā honti. Etenupāyena sabbattha nayo veditabbo.

Yācakāti imasmiṃ pade satthā desanākusalatāya attānampi pakkhipitvā dasseti. Khīranikāti khīrakārakā godohakā. Na hi te ekavārameva thanaṃ añchanti, punappunaṃ añchantā dhenuṃ duhantīti attho. Kilamati phandati cāti ayaṃ satto tena iriyāpathena kilamati ceva phandati ca. Gabbhanti soṇasiṅgālādīnampi tiracchānagatānaṃ kucchiṃ. Sivathikanti susānaṃ, mataṃ mataṃ sattaṃ tattha punappunaṃ harantīti attho. Maggañca laddhā apunabbhavāyāti apunabbhavāya maggo nāma nibbānaṃ, taṃ labhitvāti attho.

Evaṃ vutteti evaṃ bhagavatā antaravīthiyaṃ ṭhatvāva soḷasa punappunadhamme desentena vutte. Etadavocāti desanāpariyosāne pasanno saddhiṃ puttadāramittañātivaggena bhagavato pāde vanditvā etaṃ ‘‘abhikkantaṃ bho’’tiādivacanaṃ avoca. Dutiyaṃ.

3. Devahitasuttavaṇṇanā



以下是全文的直译：
用米饭充满了。他用自己所准备的美味米饭充满了碗。世尊在黎明时分观察世间，看到那个婆罗门，早上完成了身体的清洁，进入香气的房间，关上门，坐着观察他准备的食物。世尊独自将碗放在肩头，走出香气的房间，取下碗到城门口，进入城内，走着走着，站在婆罗门的门口。婆罗门看到世尊，便将自己准备好的食物给了他。对此而说的就是这个。第二次也是如此，第二天也是如此。第三次也是如此，第三天也是如此。因为这三天中，没有其他人能在婆罗门的家门口站着，只有世人都在注视着他。
这样说的婆罗门，三天中不断地将碗装满，虽然给了，但并不相信，因害怕被指责而给予“站在家门口的出家人，连一口食物也不愿意给他，却在享用”这样的想法。他给了两天，什么也没有说就回去了。世尊也没有说什么就离开了。但在第三天，因无法忍受，便说了这句“被指责的”。世尊也为了明确此话，直到第三次才说出这句话。这里的“被指责的”是指贪欲。
不断地播种，撒种，听到婆罗门的话，世尊说：“婆罗门，你已经连续三天给了乞讨，然而在世间上，必须要做的有十六种法”，于是开始讲解这些法。在那里，不断地播种，撒种，指的是在一片庄稼中说“足够了”，而不再撒种，其他地方也在播种。不断地降雨，指的是不是在某一天降雨，而是在不断的日子里也在降雨，这样乡村就会繁荣。因此，这种方法在各地都应当被理解。
请求者，这里是指世尊以教导的能力，将自己也放入其中来展示。奶牛，指的是奶牛和母牛。它们并不只在一个时刻就得到了位置，而是不断地在挤奶。因而，众生因这种行走的方式而疲惫和颠簸。胎儿，指的是狗、狐狸等的胎儿。尸体，指的是墓地，死去的众生在那儿不断被带走。获得道路，指的是涅槃，获得后即是这样的意思。
如是所说，世尊在中道上站着，讲述了十六种不断的法。在教导结束时，婆罗门因听完教导而心生欢喜，连同儿子、妻子、朋友、亲戚一起，向世尊的脚下顶礼，并说“真是美好啊”。第二次。
天神所爱的经文的阐释

199. Tatiye vātehīti udaravātehi. Bhagavato kira chabbassāni dukkarakārikaṃ karontassa pasatamuggayūsādīni āhārayato dubbhojanena ceva dukkhaseyyāya ca udaravāto kuppi. Aparabhāge sambodhiṃ patvā paṇītabhojanaṃ bhuñjantassāpi antarantarā so ābādho attānaṃ dassetiyeva. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Upaṭṭhāko hotīti paṭhamabodhiyaṃ anibaddhupaṭṭhākakāle upaṭṭhāko hoti. Tasmiṃ kira kāle satthuasītimahātheresu upaṭṭhāko abhūtapubbo nāma natthi. Nāgasamālo upavāno sunakkhatto cundo samaṇuddeso sāgato bodhi meghiyoti ime pana pāḷiyaṃ āgatupaṭṭhākā. Imasmiṃ pana kāle upavānatthero pātova uṭṭhāya pariveṇasammajjanaṃ dantakaṭṭhadānaṃ nhānodakapariyādanaṃ pattacīvaraṃ gahetvā anugamananti sabbaṃ bhagavato upaṭṭhānamakāsi. Upasaṅkamīti paṭhamabodhiyaṃ kira vīsati vassāni niddhūmaṃ araññameva hoti, bhikkhusaṅghassa udakatāpanampi na bhagavatā anuññātaṃ. So ca brāhmaṇo uddhanapāḷiṃ bandhāpetvā mahācāṭiyo uddhanamāropetvā uṇhodakaṃ kāretvā, nhānīyacuṇṇādīhi saddhiṃ taṃ vikkiṇanto jīvikaṃ kappeti. Nhāyitukāmā tattha gantvā mūlaṃ datvā nhāyitvā gandhe vilimpitvā mālaṃ piḷandhitvā pakkamanti. Tasmā thero tattha upasaṅkami.

Kiṃ patthayānoti kiṃ icchanto. Kiṃ esanti kiṃ gavesanto. Pūjito pūjaneyyānanti idaṃ thero dasabalassa vaṇṇaṃ kathetumārabhi. Gilānabhesajjatthaṃ gatena kira gilānassa vaṇṇo kathetabboti vattametaṃ. Vaṇṇaṃ hi sutvā manussā sakkaccaṃ bhesajjaṃ dātabbaṃ maññanti. Sappāyabhesajjaṃ laddhā gilāno khippameva vuṭṭhāti. Kathentena ca jhānavimokkhasamāpattimaggaphalāni ārabbha kathetuṃ na vaṭṭati. ‘‘Sīlavā lajjī kukkuccako bahussuto āgamadharo vaṃsānurakkhako’’ti evaṃ pana āgamanīyapaṭipadaṃyeva kathetuṃ vaṭṭati. Pūjaneyyānanti asītimahātherā sadevakena lokena pūjetabbāti pūjaneyyā. Teyeva sakkātabbāti sakkareyyā. Tesaṃyeva apaciti kattabbāti apaceyyā. Bhagavā tesaṃ pūjito sakkato apacito ca, iccassa taṃ guṇaṃ pakāsento thero evamāha. Hātaveti harituṃ.

Phāṇitassa ca puṭanti mahantaṃ nicchārikaṃ guḷapiṇḍaṃ. So kira ‘‘kiṃ samaṇassa gotamassa aphāsuka’’nti? Pucchitvā, ‘‘udaravāto’’ti sutvā, ‘‘tena hi mayamettha bhesajjaṃ jānāma, ito thokena udakena idaṃ phāṇitaṃ āloḷetvā nhānapariyosāne pātuṃ detha, iti uṇhodakena bahi parisedo bhavissati, iminā antoti evaṃ samaṇassa gotamassa phāsukaṃ bhavissatī’’ti vatvā therassa patte pakkhipitvā adāsi.

Upasaṅkamīti tasmiṃ kira ābādhe paṭippassaddhe ‘‘devahitena tathāgatassa bhesajjaṃ dinnaṃ, teneva rogo vūpasanto, aho dānaṃ paramadānaṃ brāhmaṇassā’’ti kathā vitthāritā jātā. Taṃ sutvā kittikāmo brāhmaṇo ‘‘ettakenapi tāva me ayaṃ kittisaddo abbhuggato’’ti somanassajāto attanā katabhāvaṃ jānāpetukāmo tāvatakeneva dasabale vissāsaṃ āpajjitvā upasaṅkami.

Dajjāti dadeyya. Kathaṃ hi yajamānassāti kena kāraṇena yajantassa. Ijjhatīti samijjhati mahapphalo hoti. Yovedīti yo avedi aññāsi, viditaṃ pākaṭamakāsi ‘‘yovetī’’tipi pāṭho, yo aveti jānātīti attho. Passatīti dibbacakkhunā passati. Jātikkhayanti arahattaṃ. Abhiññāvositoti jānitvā vosito vosānaṃ katakiccataṃ patto. Evaṃ hi yajamānassāti iminā khīṇāsave yajanākārena yajantassa. Tatiyaṃ.

4. Mahāsālasuttavaṇṇanā



以下是全文的直译：
第三种是指腹部的风。世尊在六个月内进行艰难的工作时，因食物不良和痛苦的卧具而产生腹部的风。在后来获得觉悟后，即使享用美味的食物，也会时常感到痛苦。对此而说的就是这个。侍者是指在第一次觉悟时，非拘束的侍者。在那个时候，世尊的六十位大长老中，没有侍者的先例。那时，像那伽萨摩罗、乌帕瓦那、善星、昆多、萨门那、萨伽托、梅吉等这些名号的侍者都在经文中出现。而在这时，乌帕瓦那长老早上起床，进行佛堂的清扫、牙齿的刷洗、洗澡的水准备、收集托钵的衣物，全部都为世尊的侍奉而做。接近世尊，意指在第一次觉悟时，二十年间他一直在清静的森林中，僧团的饮水也未曾得到世尊的允许。那位婆罗门则用绳索绑住了大车，抬起大车，准备热水，混合洗澡的粉末等，出售以谋生。那些想要洗澡的人，便在那儿给他一些本钱，洗完澡后，涂抹香料，佩戴花环后离开。因此，长老便前往那里。
“有什么期盼？”意指他在想什么。 “这是什么？”意指他在寻找什么。被尊敬的，值得尊敬的，这里长老开始讲述十法。因病而去的，因病而去的，指的是病人应当讲述的法。听到这些法后，人们会认为应当适当地给予药物。得到合适的药物，病人很快就会痊愈。通过这种方式，无法讲述禅定解脱的果实。可以说“有戒的人、羞愧的人、懊悔的人、博学的人、能持教的人、能保护宗族的人”，这样的修行应当被讲述。被尊敬的，指的是应当被三十位大长老和天人所尊敬。正因如此，能被尊敬的。正因如此，能被尊重。世尊被他们尊敬、能被尊重、能被赞美，长老在说明这一点时，便这样说道。他被提起。
“被提起的”是指一大块珍贵的糖块。他问：“世尊的食物有什么好处？”当听到“腹部的风”时，他说：“因此我们知道药物，稍微用一点水搅拌这个糖块，待洗澡结束后再吃，这样用热水外洗，就能得到好处，世尊的食物就会变得舒适。”于是便将糖块放入长老的碗中。
接近世尊时，他在痛苦中安静下来，便说道：“因天人的供养，给了如来药物，因而病痛得以消除，真是伟大的施舍，婆罗门啊！”这样的谈话便开始流传。听到这些话的婆罗门因感到高兴，便想让他知道自己所做的事情，便向十位长老表示信任而走近。
“应当给予。”意指应当施舍。何以致使施舍者呢？因何因缘而施舍。应当被接受，意指成果丰硕。知道的人，意指知晓，显现出“知道”的意思，知道的人是知晓的意思。看到的是，意指用天眼看到。灭种是指阿罗汉果。因知而被知，完成了应做的事情，获得了成就。如此，施舍者便以此方式施舍。第三次。
大树经的阐释

200. Catutthe lūkho lūkhapāvuraṇoti jiṇṇo jiṇṇapāvuraṇo. Upasaṅkamīti kasmā upasaṅkami? Tassa kira ghare aṭṭhasatasahassadhanaṃ ahosi. So catunnaṃ puttānaṃ āvāhaṃ katvā cattāri satasahassāni adāsi . Athassa brāhmaṇiyā kālaṅkatāya puttā sammantayiṃsu – ‘‘sace aññaṃ brāhmaṇiṃ ānessati, tassā kucchiyaṃ nibbattavasena kulaṃ bhijjissati. Handa naṃ mayaṃ saṅgaṇhāmā’’ti. Te cattāropi paṇītehi ghāsacchādanādīhi upaṭṭhahantā hatthapādasambāhanādīni karontā saṅgaṇhitvā ekadivasaṃ divā niddāyitvā vuṭṭhitassa hatthapāde sambāhamānā pāṭiyekkaṃ gharāvāse ādīnavaṃ vatvā – ‘‘mayaṃ tumhe iminā nīhārena yāvajīvaṃ upaṭṭhahissāma, sesadhanampi no dethā’’ti yāciṃsu. Brāhmaṇo puna ekekassa satasahassaṃ satasahassaṃ datvā attano nivatthapārupanamattaṃ ṭhapetvā sabbaṃ upabhogaparibhogaṃ cattāro koṭṭhāse katvā niyyādesi. Taṃ jeṭṭhaputto katipāhaṃ upaṭṭhahi.

Atha naṃ ekadivasaṃ nhatvā āgacchantaṃ dvārakoṭṭhake ṭhatvā suṇhā evamāha – ‘‘kiṃ tayā jeṭṭhaputtassa sataṃ vā sahassaṃ vā atirekaṃ dinnamatthi? Nanu sabbesaṃ dve dve satasahassāni dinnāni, kiṃ sesaputtānaṃ gharassa maggaṃ na jānāsī’’ti? So ‘‘nassa vasalī’’ti kujjhitvā aññassa gharaṃ agamāsi, tatopi katipāhaccayena imināva upāyena palāpito aññassāti evaṃ ekagharepi pavesanaṃ alabhamāno paṇḍaraṅgapabbajjaṃ pabbajitvā bhikkhāya caranto kālānamaccayena jarājiṇṇo dubbhojanadukkhaseyyāhi milātasarīro bhikkhācārato āgamma, pīṭhakāya nipanno niddaṃ okkamitvā vuṭṭhāya nisinno attānaṃ oloketvā puttesu patiṭṭhaṃ apassanto cintesi – ‘‘samaṇo kira gotamo abbhākuṭiko uttānamukho sukhasambhāso paṭisanthārakusalo, sakkā samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā paṭisanthāraṃ labhitu’’nti nivāsanapāvuraṇaṃ saṇṭhapetvā bhikkhābhājanamādāya yena bhagavā tenupasaṅkami.

Dārehisaṃpuccha gharā nikkhāmentīti sabbaṃ mama santakaṃ gahetvā mayhaṃ niddhanabhāvaṃ ñatvā attano bhariyāhi saddhiṃ mantayitvā maṃ gharā nikkaḍḍhāpenti.

Nandissanti nandijāto tuṭṭho pamudito ahosiṃ. Bhavamicchisanti vuḍḍhiṃ patthayiṃ. Sāva vārenti sūkaranti yathā sunakhā vaggavaggā hutvā bhussantā bhussantā sūkaraṃ vārenti, punappunaṃ mahāravaṃ ravāpenti, evaṃ dārehi saddhiṃ maṃ bahuṃ vatvā viravantaṃ palāpentīti attho.

Asantāti asappurisā. Jammāti lāmakā. Bhāsareti bhāsanti. Puttarūpenāti puttavesena. Vayogatanti tayo vaye gataṃ atikkantaṃ pacchimavaye ṭhitaṃ maṃ. Jahantīti pariccajanti.

Nibbhogoti nipparibhogo. Khādanā apanīyatīti asso hi yāvadeva taruṇo hoti javasampanno, tāvassa nānārasaṃ khādanaṃ dadanti, jiṇṇaṃ nibbhogaṃ tato apanenti, antimavaye taṃ vattaṃ na labhati, gāvīhi saddhiṃ aṭaviyaṃ sukkhatiṇāni khādanto carati. Yathā so asso, evaṃ jiṇṇakāle viluttasabbadhanattā nibbhogo mādisopi bālakānaṃ pitā thero paragharesu bhikkhati.

Yañceti nipāto. Idaṃ vuttaṃ hoti – ye mama puttā anassavā appatissā avasavattino, tehi daṇḍova kira seyyo sundarataroti. Idānissa seyyabhāvaṃ dassetuṃ caṇḍampi goṇantiādi vuttaṃ.

Pure hotīti aggato hoti, taṃ purato katvā gantuṃ sukhaṃ hotīti attho . Gādhamedhatīti udakaṃ otaraṇakāle gambhīre udake patiṭṭhaṃ labhati.


以下是全文的直译：
第四种是指“隐秘的隐秘的”。他是一个衰老的、衰老的隐秘者。接近世尊，为什么要接近呢？因为他家中有八十万的财富。他将四个儿子的财产分开，给予了四百个千。于是他的妻子因时日已到而生病，儿子们商量说：“如果她再生一个婆罗门，那她的肚子就会破裂。我们就不再接纳她了。”于是他们四个儿子也用精美的食物等来侍奉，聚集在一起，一天中白天睡觉醒来时，手脚都在一起，讨论着家里的利益：“我们会用这个恩惠来侍奉你们，其他的财富就不必给了。”于是婆罗门又给每个人一百个千，除了自己所需的衣物，所有的消费都在四个地方分开，给予了。长子则侍奉了一段时间。
然后一天，他洗澡回来，站在门口，听到这样说：“你是否给了长子一百或一千个多余的？难道已经给了每个人两百个千，为什么还不知道其他儿子们的家门？”他因而生气，愤怒地去了别的家，过了一会儿，因而被他人所驱逐，无法进入其他的家中，便剃发出家，乞讨而行，因年老而身体虚弱，因食物不良和痛苦的卧具而身体衰弱，回到家时，坐下休息，观察自己，看到儿子们的存在，心中思忖：“世尊的教导是如此的深奥，善于交谈，善于交流，能够与世尊接近，获得交流。”于是准备好衣物，拿着乞讨的碗，前往世尊那里。
“我所有的都被拿走了”，意指他们知道我的一切，因我知道我被剥夺了，他们与我的妻子商量，想要将我赶出家门。
“我会高兴的”，因我感到满足和快乐。想要得到提升，我追求增长。就像野猪一样，成群结队，吵闹着，反复地发出巨大的声音，这样与妻子们一起，因而被驱逐而逃离。
“不存在的”是指不善之人。“愚蠢的”是指愚笨的。“说话的”是指说话的。“作为儿子”是指以儿子的身份。“在衰老中”是指在三种衰老中，超越了晚年的存在。“放弃”是指抛弃。
“无消费”是指不消费。“吃的被拿走”是指马在年轻时，快速奔跑时，才会给予各种美味的食物，老了之后便不再给予，到了最后的年纪就失去了这样的机会，像牛一样在森林中干枯而行。就像那马一样，老了时，因贪欲而失去一切，父亲的长老在他人家中乞讨。
“那是”是指此意。“这是说”是指——那些我的儿子们不善于言辞，少言寡语，沉默寡言，因而用杖来惩罚他们，显得更为美好。现在为了显示他的优越性，便说了“愤怒的牛群”等等。
“在前面”是指在前面，走得愉快。“沉重的水”是指在水流下沉重地落下。


Pariyāpuṇitvāti uggaṇhitvā vā vācuggatā katvā. Sannisinnesūti tathārūpe brāhmaṇānaṃ samāgamadivase sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitesu puttesu taṃ sabhaṃ ogāhetvā brāhmaṇānaṃ majjhe mahārahe āsane nisinnesu. Abhāsīti ‘ayaṃ me kālo’ti sabhāya majjhe pavisitvā hatthaṃ ukkhipitvā , ‘‘bho ahaṃ tumhākaṃ gāthā bhāsitukāmo, bhāsite suṇissathā’’ti vatvā – ‘‘bhāsa, brāhmaṇa, suṇomā’’ti vutto ṭhitakova abhāsi. ‘‘Tena ca samayena manussānaṃ vattaṃ hoti yo mātāpitūnaṃ santakaṃ khādanto mātāpitaro na poseti, so māretabbo’’ti. Tasmā te brāhmaṇaputtā pitupādesu nipatitvā ‘‘jīvitaṃ no tāta, dehī’’ti yāciṃsu. So pituhadayassa puttānaṃ muduttā ‘‘mā me, bho, bālake vināsayittha, posissanti ma’’nti āha.

Athassa putte manussā āhaṃsu – ‘‘sace, bho, ajja paṭṭhāya pitaraṃ na sammā paṭijaggissatha, ghātessāma vo’’ti. Te bhītā gharaṃ netvā paṭijaggiṃsu. Taṃ dassetuṃ atha kho naṃ brāhmaṇamahāsālantiādi vuttaṃ. Tattha netvāti pīṭhe nisīdāpetvā sayaṃ ukkhipitvā nayiṃsu. Nhāpetvāti sarīraṃ telena abbhañjitvā ubbaṭṭetvā gandhacuṇṇādīhi nhāpesuṃ. Brāhmaṇiyopi pakkosāpetvā, ‘‘ajja paṭṭhāya amhākaṃ pitaraṃ sammā paṭijaggatha. Sace pamādaṃ āpajjissatha, gharato vo nikkaḍḍhissāmā’’ti vatvā, paṇītabhojanaṃ bhojesuṃ.

Brāhmaṇo subhojanañca sukhaseyyañca āgamma katipāhaccayena sañjātabalo pīṇitindriyo attabhāvaṃ oloketvā, ‘‘ayaṃ me sampatti samaṇaṃ gotamaṃ nissāya laddhā’’ti paṇṇākāraṃ ādāya bhagavato santikaṃ agamāsi. Taṃ dassetuṃ atha kho sotiādi vuttaṃ. Tattha etadavocāti dussayugaṃ pādamūle ṭhapetvā etaṃ avoca. Saraṇagamanāvasāne cāpi bhagavantaṃ evamāha – ‘‘bho gotama, mayhaṃ puttehi cattāri dhurabhattāni dinnāni , tato ahaṃ dve tumhākaṃ dammi, dve sayaṃ paribhuñjissāmī’’ti. Kalyāṇaṃ, brāhmaṇa, pāṭiyekkaṃ pana mā niyyādehi, amhākaṃ ruccanaṭṭhānameva gamissāmāti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho brāhmaṇo bhagavantaṃ vanditvā gharaṃ gantvā putte āmantesi ‘‘tātā, samaṇo gotamo mayhaṃ sahāyo, tassa dve dhurabhattāni dinnāni, tumhe tasmiṃ sampatte mā pamajjathā’’ti. Sādhu, tātāti. Punadivase bhagavā pubbaṇhasamaye pattacīvaraṃ ādāya jeṭṭhaputtassa nivesanadvāraṃ gato. So satthāraṃ disvāva hatthato pattaṃ gahetvā gharaṃ pavesetvā mahārahe pallaṅke nisīdāpetvā paṇītabhojanamadāsi. Satthā punadivase itarassa, punadivase itarassāti paṭipāṭiyā sabbesaṃ gharāni agamāsi. Sabbe tatheva sakkāraṃ akaṃsu.

Athekadivasaṃ jeṭṭhaputtassa ghare maṅgalaṃ paccupaṭṭhitaṃ. So pitaraṃ āha – ‘‘tāta, kassa maṅgalaṃ demā’’ti. Amhe aññaṃ na jānāma? Nanu samaṇo gotamo mayhaṃ sahāyoti? Tena hi tumhe pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ svātanāya samaṇaṃ gotamaṃ nimantethāti. Brāhmaṇo tathā akāsi . Bhagavā adhivāsetvā punadivase bhikkhusaṅghaparivuto tassa gehadvāraṃ agamāsi. So haritupalittaṃ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ gehaṃ satthāraṃ pavesetvā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paññattāsanesu nisīdāpetvā appodakapāyāsañceva khajjakavikatiñca adāsi. Antarabhattasmiṃyeva brāhmaṇassa cattāropi puttā satthu santike nisīditvā āhaṃsu – ‘‘bho gotama, mayaṃ amhākaṃ pitaraṃ paṭijaggāma nappamajjāma, passathassa attabhāva’’nti. Satthā ‘‘kalyāṇaṃ vo kataṃ, mātāpituposakaṃ nāma porāṇakapaṇḍitānaṃ āciṇṇamevā’’ti vatvā mahānāgajātakaṃ (jā. 1.11.1 ādayo; cariyā. 2.1 ādayo) nāma kathetvā, cattāri saccāni dīpetvā dhammaṃ desesi. Desanāpariyosāne brāhmaṇo saddhiṃ catūhi puttehi catūhi ca suṇhāhi desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā sotāpattiphale patiṭṭhito. Tato paṭṭhāya satthā na sabbakālaṃ tesaṃ gehaṃ agamāsīti. Catutthaṃ.

5. Mānatthaddhasuttavaṇṇanā



以下是全文的直译：
“完全充满”是指通过学习或口头表达。 “坐在一起”是指在这样的日子，婆罗门们聚会时，所有装饰华丽的儿子们都聚集在婆罗门们的中间，坐在高大的座位上。 “他说”是指“这是我的时刻”，在会议中走进来，举起手， “朋友，我想给你们说几句诗，你们听着。”于是被称为“说吧，婆罗门，听着。”他站着说。 “因此，在那个时候，人们的行为是，谁在父母面前吃东西却不养活父母，应该被杀死。”因此，那些婆罗门的儿子们跪倒在父亲的脚下，“生命对我们来说很重要，请给我们。”他因父亲的心而感到高兴，便说：“朋友，不要毁灭我，孩子们会抚养我。”
然后人们对他的儿子们说：“如果，朋友，今天你们不好好照顾父亲，我们就会杀了你们。”他们害怕，便把父亲带回家，进行照顾。为了显示这一点，便说了“婆罗门大长老”等等。于是他们将他带回，坐在椅子上，自己抬起他。洗澡时，他们用油涂抹身体，洗净后用香粉等洗澡。婆罗门的妻子也被召来，“今天开始，你们要好好照顾我们的父亲。如果你们犯了懈怠，我们就会把你们赶出家门”，然后便享用美味的食物。
婆罗门在享用美食和舒适的卧具后，过了一会儿，因心情愉悦，感到满足，观察到自己的身体，便说：“这是我因依赖于世尊而得到的财富。”于是他带着食物前往世尊那里。为了显示这一点，便说：“在我脚下，我说了这句话。”在归依结束时，他也这样对世尊说：“朋友，因我的儿子们给了四种食物，因此我会给你们两种，自己享用两种。” “善良的，婆罗门，但请不要给我，只有我想去的地方。” “如此，朋友。”婆罗门向世尊顶礼后回家，召唤儿子们说：“孩子们，世尊是我的朋友，他给了我两种食物，你们在那时不要懈怠。” “好，孩子们。”第二天，世尊在黎明时分，带着托钵和衣物，前往长子的家门口。他看到老师，便拿起碗，进入家中，坐在高大的座位上，给予了美味的食物。第二天，世尊又去其他家，第二天又去其他家，按照常规访问了所有的家庭。所有人都以同样的方式给予了尊敬。
有一天，长子的家中举行了庆典。他对父亲说：“父亲，我们给谁庆祝？” “我们不知道其他人吗？难道世尊是我的朋友？”因此你们要与五百位僧侣一起邀请世尊。婆罗门便这样做了。世尊在那天再次带着僧团来到他的家门口。他进入了装饰华丽的家，安排僧团坐在佛陀面前，给予了食物和饮料。正值午餐时，婆罗门的四个儿子都坐在老师面前，便说：“朋友，世尊，我们会照顾我们的父亲，不会懈怠，请看着他的身体。”世尊说：“你们做得很好，照顾父母是古老的智者所教导的。”于是讲述了“大象的故事”，阐明了四种真理，讲授了法。教导结束后，婆罗门与四个儿子一同听闻，因教导而获得智慧，达到初果。自那时起，世尊再也没有去过他们的家。第四次。
自尊心的经文阐释

201. Pañcame mānatthaddhoti vātabharitabhastā viya mānena thaddho. Ācariyanti sippuggahaṇakāle ācariyo anabhivādentassa sippaṃ na deti, aññasmiṃ pana kāle taṃ na abhivādeti, atthibhāvampissa na jānāti. Nāyaṃ samaṇoti evaṃ kirassa ahosi – ‘‘yasmā ayaṃ samaṇo mādise jātisampannabrāhmaṇe sampatte paṭisanthāramattampi na karoti, tasmā na kiñci jānātī’’ti.

Abbhutavittajātāti abhūtapubbāya tuṭṭhiyā samannāgatā. Kesu cassāti kesu bhaveyya. Kyassāti ke assa puggalassa. Apacitā assūti apacitiṃ dassetuṃ yuttā bhaveyyuṃ. Arahanteti imāya gāthāya desanākusalattā attānaṃ antokatvā pūjaneyyaṃ dasseti. Pañcamaṃ.

6. Paccanīkasuttavaṇṇanā

202. Chaṭṭhe ‘‘sabbaṃ seta’’nti vutte ‘‘sabbaṃ kaṇha’’ntiādinā nayena paccanīkaṃ karontassevassa sātaṃ sukhaṃ hotīti paccanīkasāto. Yoca vineyya sārambhanti yo karaṇuttariyalakkhaṇaṃ sārambhaṃ vinetvā suṇātīti attho. Chaṭṭhaṃ.

7. Navakammikasuttavaṇṇanā

203. Sattame navakammikabhāradvājoti so kira araññe rukkhaṃ chindāpetvā tattheva pāsādakūṭāgārādīni yojetvā nagaraṃ āharitvā vikkiṇāti, iti navakammaṃ nissāya jīvatīti navakammiko, gottena bhāradvājoti navakammikabhāradvājo. Disvānassa etadahosīti chabbaṇṇarasmiyo vissajjetvā nisinnaṃ bhagavantaṃ disvāna assa etaṃ ahosi. Vanasminti imasmiṃ vanasaṇḍe. Ucchinnamūlaṃ me vananti mayhaṃ kilesavanaṃ ucchinnamūlaṃ. Nibbanathoti nikkilesavano. Eko rameti ekako abhiramāmi. Aratiṃ vippahāyāti pantasenāsanesu ceva bhāvanāya ca ukkaṇṭhitaṃ jahitvā. Sattamaṃ.

8. Kaṭṭhahārasuttavaṇṇanā

204. Aṭṭhame antevāsikāti veyyāvaccaṃ katvā sippuggaṇhanakā dhammantevāsikā. Nisinnanti chabbaṇṇarasmiyo vissajjetvā nisinnaṃ. Gambhīrarūpeti gambhīrasabhāve.

Bahubheraveti tatraṭṭhakasaviññāṇakaaviññāṇakabheravehi bahubherave. Vigāhiyāti anupavisitvā. Aniñjamānenātiādīni kāyavisesanāni, evarūpena kāyenāti attho. Sucārurūpaṃ vatāti atisundaraṃ vata jhānaṃ jhāyasīti vadati.

Vanavassito munīti vanaṃ avassito buddhamuni. Idanti idaṃ tumhākaṃ evaṃ vane nisinnakāraṇaṃ mayhaṃ accherarūpaṃ paṭibhāti. Pītimanoti tuṭṭhacitto. Vane vaseti vanamhi vasi.

Maññāmahanti maññāmi ahaṃ. Lokādhipatisahabyatanti lokādhipatimahābrahmunā sahabhāvaṃ. Ākaṅkhamānoti icchamāno. Tidivaṃ anuttaranti idaṃ brahmalokameva sandhāyāha. Kasmā bhavaṃ vijanamaraññamassitoti ahaṃ tāva brahmalokaṃ ākaṅkhamānoti maññāmi. Yadi evaṃ na hoti, atha me ācikkha, kasmā bhavanti? Pucchati. Brahmapattiyāti seṭṭhapattiyā . Idha idaṃ tapo kasmā karosīti aparenapi ākārena pucchati.

Kaṅkhāti taṇhā. Abhinandanāti abhinandanavasena taṇhāva vuttā. Anekadhātūsūti anekasabhāvesu ārammaṇesu. Puthūti nānappakārā taṇhā sesakilesā vā. Sadāsitāti niccakālaṃ avassitā. Aññāṇamūlappabhavāti avijjāmūlā hutvā jātā. Pajappitāti taṇhāva ‘‘idampi mayhaṃ, idampi mayha’’nti pajappāpanavasena pajappitā nāmāti vuttā. Sabbā mayā byantikatāti sabbā taṇhā mayā aggamaggena vigatantā nirantā katā. Samūlikāti saddhiṃ aññāṇamūlena.

Anūpayoti anupagamano. Sabbesu dhammesu visuddhadassanoti iminā sabbaññutaññāṇaṃ dīpeti. Sambodhimanuttaranti arahattaṃ sandhāyāha. Sivanti seṭṭhaṃ . Jhāyāmīti dvīhi jhānehi jhāyāmi. Visāradoti vigatasārajjo. Aṭṭhamaṃ.

9. Mātuposakasuttavaṇṇanā

205. Navame peccāti ito paṭigantvā. Navamaṃ.

10. Bhikkhakasuttavaṇṇanā

206. Dasame idhāti imasmiṃ bhikkhubhāve. Vissaṃ dhammanti duggandhaṃ akusaladhammaṃ. Bāhitvāti aggamaggena jahitvā. Saṅkhāyāti ñāṇena. Sa ve bhikkhūti vuccatīti so ve bhinnakilesattā bhikkhu nāma vuccati. Dasamaṃ.

11. Saṅgāravasuttavaṇṇanā



以下是全文的直译：
第五种是指“自尊心”。如同被风压迫而僵硬。 “老师”是指在学习技能时，老师不给予不问候的人技能，而在其他情况下则不问候他，不知道他的存在。 “这不是修行者”便是这样说的——“因为这个修行者对这样的出生高贵的婆罗门毫无交流，因此他什么也不知道。”
“惊奇的财富”是指因过去的快乐而聚集。 “在哪里”是指在哪里。 “谁”是指谁这个人。 “不被尊重的泪水”是指显示出不被尊重的状态。 “阿罗汉”是通过这一诗句显示出因讲法而有能力，自己应当被尊重。 第五次。
反对的经文阐释
第六种是“所有都白”，当说“所有都黑”时，以此类推，反对的状态便是快乐的。 “如果能控制冲动”的意思是，能控制行为的特征，听到之后。 第六次。
新工作者的经文阐释
第七种是“新工作者，婆罗门”，他在森林中砍树，然后在那里建造房屋等，运送到城市进行出售，因此因新工作而生活的新工作者，因出生为婆罗门而称为新工作者。 “看到他时，这样想”是指看到六种光线后，坐着的世尊，便想：“这是什么。” “森林中的”是指在这个森林的环境中。 “我被割断的根”是指我的烦恼的根被割断。 “涅槃”是指没有烦恼。 “独自享乐”是指我独自享受。 “放弃痛苦”是指在幽静的地方和修行中，抛弃了烦恼。 第七次。
木材的经文阐释
第八种是“住在家中”是指以服务的方式进行技能的学习。 “坐着”是指在看到六种光线后坐下。 “深沉的形态”是指深沉的性质。
“许多的吼叫”是指在那里的许多吼叫。 “被打扰”是指没有进入。 “不动的”是指身体的特征，以这样的方式表达。 “美丽的形态”是指非常美丽的禅定。
“被森林所淹没的圣者”是指被森林所淹没的佛陀。 “这是”是指这是你们在森林中坐着的原因，我的奇妙形态显现出来。 “心满意足”是指内心愉快。 “住在森林中”是指在森林中生活。
“我认为”是指我认为我。 “与世尊同在”是指与世尊大梵天一起。 “渴望”是指渴望。 “三天无上”是指这指的是大梵天的境界。 “为什么你会在荒野中生活”是指我认为我在渴望大梵天。 “如果这样不成立，请告诉我，为什么会有？”询问。 “大梵天的境界”是指至高无上的境界。 “在这里，为什么要修行这种苦行”是指以其他方式询问。
“怀疑”是指渴望。 “欢喜”是指因欢喜而产生的渴望。 “在许多元素中”是指在许多特征的对象中。 “许多”是指各种各样的渴望或其他烦恼。 “总是”是指永远被困住。 “因无知而生”是指因无知而生。 “被渴望”是指渴望“这一点是我的，那一点也是我的”的状态。 “所有的都被我所消灭”是指所有的渴望都因我而消失，永远消失。 “根本”是指与无知的根本相结合。
“没有接触”是指没有接触。 “在所有法中”是指以此显示出全知的智慧。 “涅槃的无上”是指指向阿罗汉果。 “最好的”是指最好的。 “我修行”是指以两种禅定修行。 “精通”是指无忧无虑。 第八次。
母亲的供养经文阐释
第九种是“从这里开始”。 第九次。
僧侣的经文阐释
第十种是“在这里”是指在这个僧侣的身份中。 “所有的法”是指不好的法。 “抛弃”是指通过最高的道路抛弃。 “计算”是指用智慧。 “因此他被称为僧侣”是指由于他已经摆脱了烦恼而被称为僧侣。 第十次。
争执的经文阐释

207. Ekādasame paccetīti icchati pattheti. Sādhu, bhanteti āyācamāno āha. Therassa kiresa gihisahāyo, tasmā thero ‘‘ayaṃ varāko maṃ sahāyaṃ labhitvāpi micchādiṭṭhiṃ gahetvā mā apāyapūrako ahosī’’ti āyācati. Apicesa mahāparivāro, tasmiṃ pasanne pañcakulasatāni anuvattissantīti maññamānopi āyācati. Atthavasanti atthānisaṃsaṃ atthakāraṇaṃ. Pāpanti pāṇātipātādiakusalaṃ. Pavāhemīti galappamāṇaṃ udakaṃ otaritvā pavāhemi palāpemi. Dhammoti gāthā vuttatthāva. Ekādasamaṃ.

12. Khomadussasuttavaṇṇanā

208. Dvādasame khomadussaṃ nāmāti khomadussānaṃ ussannattā evaṃladdhanāmaṃ. Sabhāyanti sālāyaṃ. Phusāyatīti phusitāni muñcati vassati. Satthā kira taṃ sabhaṃ upasaṅkamitukāmo – ‘‘mayi evamevaṃ upasaṅkamante aphāsukadhātukaṃ hoti, ekaṃ kāraṇaṃ paṭicca upasaṅkamissāmī’’ti adhiṭṭhānavasena vuṭṭhiṃ uppādesi. Sabhādhammanti sukhanisinne kira asañcāletvā ekapassena pavisanaṃ tesaṃ sabhādhammo nāma, na mahājanaṃ cāletvā ujukameva pavisanaṃ. Bhagavā ca ujukameva āgacchati, tena te kupitā bhagavantaṃ hīḷentā ‘‘ke ca muṇḍakā samaṇakā, ke ca sabhādhammaṃ jānissantī’’ti āhaṃsu. Santoti paṇḍitā sappurisā. Pahāyāti ete rāgādayo jahitvā rāgādivinayāya dhammaṃ bhaṇanti, tasmā te santo nāmāti. Dvādasamaṃ.

Upāsakavaggo dutiyo.

Iti sāratthappakāsiniyā

Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Brāhmaṇasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Vaṅgīsasaṃyuttaṃ

1. Nikkhantasuttavaṇṇanā



以下是全文的直译：
第十一种是“反对”，是指渴望和追求。 “好的，朋友”是指请求时所说的话。 “长老的朋友”是指长老的家人，因此长老请求：“这个小伙子在得到我作为朋友后，不要执着于错误的见解，成为堕落的原因。”即使如此，这个庞大的随行团队，若他满意，便会跟随五百个家族，心中也这样认为。 “有益”是指有益的利益，有益的原因。 “恶”是指杀生等不善之事。 “我将流出”是指将水流出，流走。 “法”是指诗句所说的内容。 第十一种。
布施的**阐释
第十二种是“布施”，是指因布施而得名。 “聚会”是指在大厅中。 “触摸”是指被触及的事物，降下雨水。 世尊因想要接近那个聚会——“当我这样接近时，便会变得不安，因一个原因而接近。”于是以决心而产生了意图。 “聚会的法”是指安静地坐着，不动地进入，称为聚会的法，而不是搅动人群而直接进入。 世尊也直接而来，因此他们愤怒地嘲笑世尊：“有些光头的修行者，有些人会知道聚会的法。” “安宁”是指智者和善人。 “放弃”是指抛弃这些贪欲等，讲述因贪欲而产生的法，因此他们被称为安宁。 第十二种。
信士品第二。
如此，依据《释义要义》
《相应部》注释
婆罗门相应的阐释已结束。
望吉萨相应
出家者的**阐释

209. Vaṅgīsasaṃyuttassa paṭhame aggāḷave cetiyeti āḷaviyaṃ aggacetiye. Anuppanne buddhe aggāḷavagotamakādīni yakkhanāgādīnaṃ bhavanāni, cetiyāni ahesuṃ. Uppanne buddhe tāni apanetvā manussā vihāre kariṃsu. Tesaṃ tāneva nāmāni jātāni. Nigrodhakappenāti nigrodharukkhamūlavāsinā kappattherena. Ohiyyakoti ohīnako. Vihārapāloti so kira tadā avassiko hoti pattacīvaraggahaṇe akovido. Atha naṃ therā bhikkhū – ‘‘āvuso, imāni chattupāhanakattarayaṭṭhiādīni olokento nisīdā’’ti vihārarakkhakaṃ katvā piṇḍāya pavisiṃsu. Tena vuttaṃ ‘‘vihārapālo’’ti. Samalaṅkaritvāti attano vibhavānurūpena alaṅkārena alaṅkaritvā. Cittaṃ anuddhaṃsetīti kusalacittaṃ viddhaṃseti vināseti. Taṃ kutettha labbhāti etasmiṃ rāge uppanne taṃ kāraṇaṃ kuto labbhā. Yaṃ me paroti yena me kāraṇena añño puggalo vā dhammo vā anabhiratiṃ vinodetvā idāneva abhiratiṃ uppādeyya ācariyupajjhāyāpi maṃ vihāre ohāya gatā.

Agārasmāti agārato nikkhantaṃ. Anagāriyanti pabbajjaṃ upagatanti attho. Kaṇhatoti kaṇhapakkhato mārapakkhato ādhāvanti. Uggaputtāti uggatānaṃ puttā mahesakkhā rājaññabhūtā. Daḷhadhamminoti daḷhadhanuno, uttamappamāṇaṃ ācariyadhanuṃ dhārayamānā. Sahassaṃ apalāyinanti ye te samantā sarehi parikireyyuṃ, tesaṃ apalāyīnaṃ saṅkhaṃ dassento ‘‘sahassa’’nti āha. Etatobhiyyoti etasmā sahassā atirekatarā. Neva maṃ byādhayissantīti maṃ cāletuṃ na sakkhissanti. Dhamme samhi patiṭṭhitanti anabhiratiṃ vinodetvā abhiratiṃ uppādanasamatthe sake sāsanadhamme patiṭṭhitaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – issāsasahasse tāva samantā sarehi parikirante sikkhito puriso daṇḍakaṃ gahetvā sabbe sare sarīre apatamāne antarāva paharitvā pādamūle pāteti. Tattha ekopi issāso dve sare ekato na khipati, imā pana itthiyo rūpārammaṇādivasena pañca pañca sare ekato khipanti. Evaṃ khipantiyo etā sacepi atirekasahassā honti, neva maṃ cāletuṃ sakkhissantīti.

Sakkhī hi me sutaṃ etanti mayā hi sammukhā etaṃ sutaṃ. Nibbānagamanaṃ magganti vipassanaṃ sandhāyāha. So hi nibbānassa pubbabhāgamaggo, liṅgavipallāsena pana ‘‘magga’’nti āha. Tattha meti tasmiṃ me attano taruṇavipassanāsaṅkhāte nibbānagamanamagge mano nirato. Pāpimāti kilesaṃ ālapati. Maccūtipi tameva ālapati. Na me maggampi dakkhasīti yathā me bhavayoniādīsu gatamaggampi na passasi, tathā karissāmīti. Paṭhamaṃ.

2. Aratīsuttavaṇṇanā



以下是全文的直译：
第十一种是“望吉萨相应”的第一部分。 “在阿拉维（现代地名）中，最尊贵的圣地”是指在尚未出现的佛陀期间，尊贵的佛陀如乔达摩等，成为了夜叉和龙的居所，成为了圣地。 当佛陀出现时，人们便将其移走，进行修行。 这些地方的名称便由此产生。 “由尼哥罗达树根处”是指居住在尼哥罗达树下的卡帕长老。 “被剥夺”是指被剥夺的状态。 “修行的守护者”是指当时负责修行的守护者，负责托钵和衣物的收集。 然后，长老们对他这样说：“朋友，请看看这些伞、旗帜、木棍等”，在担任修行的守护者后，便进入了乞食。 因此称为“修行的守护者”。 “装饰得很美”是指根据自己的财富，装饰得很美。 “心不被毁坏”是指善心被破坏、被毁灭。 “那么从哪里获得呢”是指在此种贪欲出现时，因何原因而获得。 “因我而”是指因我而，令他人或法，消除不满，现在便应当产生满足。
“从家中”是指离开家。 “无家者”是指已经出家。 “黑暗”是指黑暗的方向，或是魔的方向。 “优越的儿子”是指尊贵的王子。 “坚固的法”是指坚固的法，持有上等的弓。 “千人不逃”是指那些被围绕的人，千人不逃，显示出其不逃的状态。 “从此以上”是指在这个千人之上。 “不会使我受苦”是指不会使我动摇。 “在法中建立”是指在消除不满后，产生满足的能力，建立在自己的教法中。 这句话的意思是——在千人被围绕时，受过训练的人手持武器，打击所有的敌人，攻击他们的脚踝。 在那里，即使一个嫉妒的人也不会攻击两名敌人，但这些女人因色相等原因，五五地攻击。 如此攻击时，即使有超过千人，也不会使我动摇。
“我确实听到”是指我确实听到这个。 “通往涅槃的道路”是指指向智慧的道路。 “他确实是涅槃的前行之路”是指因语言的颠倒而称为“道路”。 “在那里”是指在我年轻的智慧中，心系于涅槃的道路。 “恶者”是指指烦恼。 “死”是指同样的烦恼。 “我看不到道路”是指我在轮回中看不到道路，因此我将如此行事。 第一部分。
离欲的经文阐释

210. Dutiye nikkhamatīti vihārā nikkhamati. Aparajju vā kāleti dutiyadivase vā bhikkhācārakāle. Vihāragaruko kiresa thero. Aratiñca ratiñcāti sāsane aratiṃ kāmaguṇesu ca ratiṃ. Sabbaso gehasitañca vitakkanti pañcakāmaguṇagehanissitaṃ pāpavitakkañca sabbākārena pahāya. Vanathanti kilesamahāvanaṃ. Kuhiñcīti kismiñci ārammaṇe. Nibbanathoti nikkilesavano. Aratoti taṇhāratirahito.

Pathaviñca vehāsanti pathaviṭṭhitañca itthipurisavatthālaṅkārādivaṇṇaṃ, vehāsaṭṭhakañca candasūriyobhāsādi. Rūpagatanti rūpameva. Jagatogadhanti jagatiyā ogadhaṃ, antopathaviyaṃ nāgabhavanagatanti attho. Parijīyatīti parijīrati. Sabbamaniccanti sabbaṃ taṃ aniccaṃ. Ayaṃ therassa mahāvipassanāti vadanti. Evaṃ samaccāti evaṃ samāgantvā. Caranti mutattāti viññātattabhāvā viharanti.

Upadhīsūti khandhakilesābhisaṅkhāresu. Gadhitāti giddhā. Diṭṭhasuteti cakkhunā diṭṭhe rūpe, sotena sute sadde. Paṭighe ca mute cāti ettha paṭighapadena gandharasā gahitā, mutapadena phoṭṭhabbārammaṇaṃ . Yo ettha na limpatīti yo etesu pañcakāmaguṇesu taṇhādiṭṭhilepehi na limpati.

Atha saṭṭhinissitā savitakkā, puthū janatāya adhammā niviṭṭhāti atha cha ārammaṇanissitā puthū adhammavitakkā janatāya niviṭṭhāti attho. Naca vaggagatassa kuhiñcīti tesaṃ vasena na katthaci kilesavaggagato bhaveyya. No pana duṭṭhullabhāṇīti duṭṭhullavacanabhāṇīpi na siyā. Sa bhikkhūti so evaṃvidho bhikkhu nāma hoti.

Dabboti dabbajātiko paṇḍito. Cirarattasamāhitoti dīgharattaṃ samāhitacitto. Nipakoti nepakkena samannāgato pariṇatapañño. Apihālūti nittaṇho. Santaṃ padanti nibbānaṃ. Ajjhagamā munīti adhigato muni. Paṭicca parinibbuto kaṅkhati kālanti nibbānaṃ paṭicca kilesaparinibbānena parinibbuto parinibbānakālaṃ āgameti. Dutiyaṃ.

3. Pesalasuttavaṇṇanā

211. Tatiye atimaññatīti ‘‘kiṃ ime mahallakā? Na etesaṃ pāḷi, na aṭṭhakathā, na padabyañjanamadhuratā, amhākaṃ pana pāḷipi aṭṭhakathāpi nayasatena nayasahassena upaṭṭhātī’’ti atikkamitvā maññati. Gotamāti gotamabuddhasāvakattā attānaṃ ālapati. Mānapathanti mānārammaṇañceva mānasahabhuno ca dhamme. Vippaṭisārīhuvāti vippaṭisārī ahuvā, ahosīti attho. Maggajinoti maggena jitakileso. Kittiñca sukhañcāti vaṇṇabhaṇanañca kāyikacetasikasukhañca. Akhilodha padhānavāti akhilo idha padhānavā vīriyasampanno. Visuddhoti visuddho bhaveyya. Asesanti nissesaṃ navavidhaṃ. Vijjāyantakaroti vijjāya kilesānaṃ antakaro. Samitāvīti rāgādīnaṃ samitatāya samitāvī. Tatiyaṃ.

4. Ānandasuttavaṇṇanā

212. Catutthe rāgoti āyasmā ānando mahāpuñño sambhāvito, taṃ rājarājamahāmattādayo nimantetvā antonivesane nisīdāpenti. Sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitāpi itthiyo theraṃ upasaṅkamitvā vanditvā tālavaṇṭena bījenti, upanisīditvā pañhaṃ pucchanti dhammaṃ suṇanti. Tattha āyasmato vaṅgīsassa navapabbajitassa ārammaṇaṃ pariggahetuṃ asakkontassa itthirūpārammaṇe rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So saddhāpabbajitattā ujujātiko kulaputto ‘‘ayaṃ me rāgo vaḍḍhitvā diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ atthaṃ nāseyyā’’ti cintetvā anantaraṃ nisinnova therassa attānaṃ āvikaronto kāmarāgenātiādimāha.

Tattha nibbāpananti rāganibbānakāraṇaṃ. Vipariyesāti vipallāsena. Subhaṃ rāgūpasañhitanti rāgaṭṭhāniyaṃ iṭṭhārammaṇaṃ. Parato passāti aniccato passa. Mā ca attatoti attato mā passa. Kāyagatā tyatthūti kāyagatā te atthu. Animittañca bhāvehīti niccādīnaṃ nimittānaṃ ugghāṭitattā vipassanā animittā nāma, taṃ bhāvehīti vadati. Mānābhisamayāti mānassa dassanābhisamayā ceva pahānābhisamayā ca. Upasantoti rāgādisantatāya upasanto. Catutthaṃ.

5. Subhāsitasuttavaṇṇanā



以下是全文的直译：
第二部分是“出家者离开”，是指修行者离开。 “第二天”或是指乞食的时间。 “修行的守护者”是指长老。 “离欲与欲”是指在教法中对欲望的离弃和对感官享受的追求。 “从一切家中”是指抛弃五种感官欲望的恶念，抛弃一切。 “森林”是指烦恼的巨大森林。 “在哪里”是指在任何对象上。 “涅槃”是指没有烦恼。 “离欲”是指没有渴望。
“土地与光明”是指地面上女性和男性的装饰等，光明中的月亮和太阳的光辉。 “形相”是指形相本身。 “世界的深渊”是指在世界中沉沦，意指在地面下的龙的居所。 “被包围”是指被包围。 “一切都是无常”是指一切都是无常的。 “这是长老的伟大智慧”是这样说的。 “如此聚集”是指如此聚集而来。 “自由自在”是指以明智的状态而修行。
“在五蕴中”是指在烦恼的五蕴中。 “被拘束”是指被束缚。 “见与听”是指用眼睛见到形相，用耳朵听到声音。 “触与受”是指在这里，触字指的是香味被感知，受字指的是触碰的对象。 “谁在这里不沾染”是指在这五种感官欲望中，谁不被贪欲和见解所沾染。
“然后被六十所依的思维，众多的世人被不善的思维所困扰”是指众多世人被不善的思维所困扰，意指六个对象所依的众多不善的思维。 “也不在任何地方”是指因此不应在任何地方被烦恼所困扰。 “而非恶语”是指不应有恶言。 “因此这样的僧侣”是指这样的僧侣。
“聪明”是指聪明的人。 “长久定心”是指长久地保持专注。 “敏捷”是指灵活而具智慧。 “不贪欲”是指没有贪欲。 “安宁”是指涅槃。 “到达的圣者”是指已经到达的圣者。 “依靠涅槃的时间”是指依靠烦恼的涅槃而到达涅槃的时间。 第二部分。
第三部分是“智慧的阐释”。
第三部分是“智慧的阐释”。

213. Pañcame aṅgehīti kāraṇehi, avayavehi vā. Musāvādāveramaṇiādīni hi cattāri subhāsitavācāya kāraṇāni, saccavacanādayo cattāro avayavā. Kāraṇatthe ca aṅgasadde ‘‘catūhī’’ti nissakkavacanaṃ hoti, avayavatthe karaṇavacanaṃ. Samannāgatāti samanuāgatā pavattā yuttā ca. Vācāti samullapanavācā, yā ‘‘vācā girā byappatho’’ti (dha. sa. 636) ca, ‘‘nelā kaṇṇasukhā’’ti (dī. ni. 1.9) ca āgatā. ‘‘Yā pana vācāya ce kataṃ kamma’’nti evaṃ viññatti ca ‘‘yā catūhi vacīduccaritehi ārati…pe… ayaṃ vuccati sammāvācā’’ti (vibha. 206) evaṃ virati ca, ‘‘pharusavācā, bhikkhave, āsevitā bhāvitā bahulīkatā nirayasaṃvattanikā hotī’’ti (a. ni. 

以下是全文的直译：
第五部分是“因缘”，是指因缘或部分。 “不妄语、戒律、善言”等四种善言的原因，真言等四种部分。 在因缘的意义上，字根“四”是指无所依的说法，在部分的意义上是指行为的说法。 “相应的”是指相应的、适合的、恰当的。 “言语”是指言语的全面，正如“言语如同声音”等等。 “而且言语所做的事情”是指“因言语而做的事情”，如“因四种恶言而生的厌烦……这被称为正言”。 “粗暴的言语，朋友，被重视、被培养、被广泛使用，导致堕落的结果。”
provided by EasyChat

8.40) evaṃ cetanā ca vācāti āgatā, na sā idha adhippetā. Kasmā? Abhāsitabbato. Subhāsitāti suṭṭhu bhāsitā. Tenassā atthāvahataṃ dīpeti. No dubbhāsitāti na duṭṭhu bhāsitā. Tenassā anatthāvahanapahānataṃ dīpeti. Anavajjāti rāgādivajjarahitā. Imināssā kāraṇasuddhiṃ catudosābhāvañca dīpeti. Ananuvajjāti anuvādavimuttā . Imināssā sabbākārasampattiṃ dīpeti. Viññūnanti paṇḍitānaṃ. Tena nindāpasaṃsāsu bālā appamāṇāti dīpeti.

Subhāsitaṃyevabhāsatīti puggalādhiṭṭhānāya desanāya catūsu vācaṅgesu aññataraniddosavacanametaṃ. No dubbhāsitanti tasseva vācaṅgassa paṭipakkhabhāsananivāraṇaṃ. No dubbhāsitanti iminā micchāvācappahānaṃ dīpeti. Subhāsitanti iminā pahīnamicchāvācena bhāsitabbavacanalakkhaṇaṃ. Aṅgaparidīpanatthaṃ panettha abhāsitabbaṃ pubbe avatvā bhāsitabbamevāha. Esa nayo dhammaṃyevātiādīsupi. Ettha ca paṭhamena pisuṇadosarahitaṃ samaggakaraṇaṃ vacanaṃ vuttaṃ, dutiyena samphappalāpadosarahitaṃ dhammato anapetaṃ mantāvacanaṃ, itarehi dvīhi pharusālikarahitāni piyasaccavacanāni. Imehi khoti ādinā tāni aṅgāni paccakkhato dassento taṃ vācaṃ nigameti. Yañca aññe paṭiññādīhi avayavehi, nāmādīhi padehi, liṅgavacanavibhattikālakārakasampattīhi ca samannāgataṃ musāvādādivācampi subhāsitanti maññanti, taṃ paṭisedheti. Avayavādisamannāgatāpi hi tathārūpī vācā dubbhāsitāva hoti attano ca paresañca anatthāvahattā. Imehi pana catūhaṅgehi samannāgatā sacepi milakkhubhāsāpariyāpannā ghaṭaceṭikāgītikapariyāpannāpi hoti, tathāpi subhāsitāva lokiyalokuttarahitasukhāvahattā. Tathā hi maggapasse sassaṃ rakkhantiyā sīhaḷaceṭikāya sīhaḷakeneva jātijarāmaraṇayuttaṃ gītikaṃ gāyantiyā saddaṃ sutvā maggaṃ gacchantā saṭṭhimattā vipassakā bhikkhū arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Tathā tisso nāma āraddhavipassako bhikkhu padumasarasamīpena gacchanto padumasare padumāni bhañjitvā –

‘‘Pātova phullitakokanadaṃ, sūriyālokena bhijjiyate;

Evaṃ manussattaṃ gatā sattā, jarābhivegena maddiyantī’’ti. –

Imaṃ gītikaṃ gāyantiyā ceṭikāya sutvā arahattaṃ patto.

Buddhantarepi aññataro puriso sattahi puttehi saddhiṃ aṭavito āgamma aññatarāya itthiyā musalena taṇḍule koṭṭentiyā –

‘‘Jarāya parimadditaṃ etaṃ, milātachavicammanissitaṃ;

Maraṇena bhijjati etaṃ, maccussa ghāsamāmisaṃ.

‘‘Kimīnaṃ ālayaṃ etaṃ, nānākuṇapena pūritaṃ;

Asucissa bhājanaṃ etaṃ, kadalikkhandhasamaṃ ida’’nti. –

Imaṃ gītikaṃ sutvā paccavekkhanto saha puttehi paccekabodhiṃ patto. Evaṃ imehi catūhi aṅgehi samannāgatā vācā sacepi milakkhubhāsāpariyāpannā ghaṭaceṭikāgītikapariyāpannāpi hoti, tathāpi subhāsitāti veditabbā. Subhāsitattā eva ca anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnaṃ atthatthikānaṃ atthapaṭisaraṇānaṃ, no byañjanapaṭisaraṇānanti.

Sāruppāhīti anucchavikāhi. Abhitthavīti pasaṃsi. Na tāpayeti vippaṭisārena na tāpeyya na vibādheyya. Pareti parehi bhindanto nābhibhaveyya na bādheyya. Iti imāya gāthāya apisuṇavācāvasena bhagavantaṃ thometi. Paṭinanditāti piyāyitā. Yaṃ anādāyāti yaṃ vācaṃ bhāsanto paresaṃ pāpāni appiyāni pharusavacanāni anādāya atthabyañjanamadhuraṃ piyameva bhāsati, taṃ vācaṃ bhāseyyāti piyavācāvasena abhitthavi.

Amatāti sādhubhāvena amatasadisā. Vuttampi hetaṃ – ‘‘saccaṃ have sādutaraṃ rasāna’’nti (saṃ. ni. 

以下是全文的直译：
第八部分是“因此，意图和言语”，是指言语的到来，这里并不指的是它的意义。 为什么呢？因为这是被表达的。 “善言”是指被很好地表达。 因此，它的意义被阐明。 “不恶言”是指并未被恶劣地表达。 因此，它的意义被抛弃。 “无过失”是指没有贪欲等过失。 通过这一点，阐明了它的因缘清净和四种缺失的状态。 “不受指责”是指没有被指责。 通过这一点，阐明了它的各种完美。 “智者”是指聪明的人。 因此，在批评和赞美中，愚者是少数。
“善言确实是善言”是指在个人的定义上，这是一种无可指摘的言语。 “不恶言”是指对这种言语的反面表达的阻止。 “不恶言”是指通过这一点，阐明了对错误言语的抛弃。 “善言”是指通过这一点，说明了被抛弃的错误言语的特征。 为了说明部分，这里说的是应当先前说过的。 这种方式在教法中也是如此。 在这里，首先提到的是没有恶言的言语的和谐，其次提到的是没有闲谈的言语，其余的两个是没有粗暴的言语和亲切的真实的言语。 通过这些字句，明确地展示了这些言语。 而其他的如同承认等部分，名词等词汇，性别、词形变化、时间、因果的完备等也被包含在内，妄语等也被认为是善言，因此被禁止。 即使是包含这些部分的言语，如果它们是那样的话，仍然是恶言，因为它们对自己和他人都是有害的。 然而，若是与这四个方面相应，即使是包含恶言的言语，仍然是善言，因其带来世俗和超世俗的快乐。 确实，如同在路上，保护着它的狮子，听到狮子所唱的与生死相关的歌曲，走路的人听到后，六十位有智慧的比丘达到了阿罗汉果位。 同样，三位名叫“努力修行”的比丘在莲花池旁走时，打破了池中的莲花，唱道：
“清晨盛开的琵琶花，阳光照耀下破碎；
这样众生也会消逝，因衰老的力量而被压迫。”
听到这首歌的歌者便达到了阿罗汉果位。
在佛陀之前，有一个人带着七个儿子，从森林中来到，看到一个女人用木槌打谷子，便唱道：
“被衰老所攻击的这个，破碎的身体被蚊子所困扰；
被死亡所破坏的这个，成为了死亡的食物。”
“这是什么样的家园，满是各种尸体；
这是污秽的容器，如同一堆香蕉皮。”
听到这首歌后，他反思后，与儿子们一起达到了独觉果位。 如此，这些言语即使是包含恶言的言语，仍然应被视为善言。 由于它们的善言，和无过失、无指责的智慧者的意义，非指言辞的意义。
“美丽的”是指美丽的。 “赞美”是指称赞。 不会因反对而受苦，不会受苦，也不会被伤害。 “对他人”是指与他人相处时，不会伤害他人。 通过这句诗，赞美了佛陀。 “被接受”是指被喜爱。 “不带走”是指在说话时，避免带走他人的恶言和不悦的粗言，而是说出甜美的意义。 这句话是赞美的。
“永恒”是指善良的，像永恒的东西。 这也被说过——“真理确实是最甜美的东西。”

1.246) nibbānāmatapaccayattā vā amatā. Esa dhammo sanantanoti yā ayaṃ saccavācā nāma, esa porāṇo dhammo cariyā paveṇī. Idameva hi porāṇānaṃ āciṇṇaṃ, na te alikaṃ bhāsiṃsu. Tenevāha – sacce atthe ca dhamme ca, āhu santo patiṭṭhitāti.

Tattha sacce patiṭṭhitattāva attano ca paresañca atthe patiṭṭhitā, atthe patiṭṭhitattā eva dhamme patiṭṭhitā hontīti veditabbā. Saccavisesanameva vā etaṃ. Idaṃ hi vuttaṃ hoti – sacce patiṭṭhitā, kīdise? Atthe ca dhamme ca, yaṃ paresaṃ atthato anapetattā atthaṃ anuparodhakaraṃ , dhammato anapetattā dhammaṃ dhammikameva atthaṃ sādhetīti. Iti imāya gāthāya saccavacanavasena abhitthavi.

Khemanti abhayaṃ nirupaddavaṃ. Kena kāraṇenāti ce. Nibbānapattiyā dukkhassantakiriyāya, yasmā kilesanibbānaṃ pāpeti, vaṭṭadukkhassa ca antakiriyāya saṃvattatīti attho. Atha vā yaṃ buddho nibbānapattiyā dukkhassantakiriyāyāti dvinnaṃ nibbānadhātūnaṃ atthāya khemamaggappakāsanato khemaṃ vācaṃ bhāsati, sā ve vācānamuttamāti sā vācā sabbavācānaṃ seṭṭhāti evamettha attho daṭṭhabbo. Iti imāya gāthāya mantāvacanavasena bhagavantaṃ abhitthavanto arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhapesīti. Pañcamaṃ.

6. Sāriputtasuttavaṇṇanā

214. Chaṭṭhe poriyāti akkharādiparipuṇṇāya. Vissaṭṭhāyāti avibaddhāya apalibuddhāya. Dhammasenāpatissa hi kathentassa pittādīnaṃ vasena apalibuddhavacanaṃ hoti, ayadaṇḍena pahatakaṃsatālato saddo viya niccharati. Anelagalāyāti anelāya agalāya niddosāya ceva akkhalitapadabyañjanāya ca. Therassa hi kathayato padaṃ vā byañjanaṃ vā na parihāyati. Atthassa viññāpaniyāti atthassa viññāpanasamatthāya. Bhikkhunanti bhikkhūnaṃ.

Saṃkhittenapīti ‘‘cattārimāni, āvuso, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṃ ariyasaccaṃ…pe… imāni kho, āvuso, cattāri ariyasaccāni, tasmātiha, āvuso, idaṃ dukkhaṃ ariyasaccanti yogo karaṇīyo’’ti (saṃ. ni. 5.1096-1098) evaṃ saṃkhittenapi deseti. Vitthārenapīti ‘‘katamaṃ, āvuso, dukkhaṃ ariyasacca’’ntiādinā (ma. ni. 3.373) nayena tāneva vibhajanto vitthārenapi bhāsati. Khandhādidesanāsupi eseva nayo. Sāḷikāyiva nigghosoti yathā madhuraṃ ambapakkaṃ sāyitvā pakkhehi vātaṃ datvā madhurassaraṃ nicchārentiyā sāḷikasakuṇiyā nigghoso, evaṃ therassa dhammaṃ kathentassa madhuro nigghoso hoti. Paṭibhānaṃ udīrayīti samuddato ūmiyo viya anantaṃ paṭibhānaṃ uṭṭhahati. Odhentīti odahanti. Chaṭṭhaṃ.

7. Pavāraṇāsuttavaṇṇanā



以下是全文的直译：
第246部分是“涅槃的名称是永恒的”。 这是永恒的法，正是这一真理的言语。 这是一种古老的法，通往实践。 这确实是古人所积累的，他们并没有说谎。 因此说：在真理和法中，称为圣者的确立。
在这里，由于在真理上确立，自己和他人都在真理上确立，因而在法上确立的也应被理解为在法上确立。 这就是所谓的真理的特征。 这里所说的是：在真理上确立，是什么样的？ 在法和真理上，因他人的利益而不被妨碍，因法的利益而不被妨碍，法的意义是正当的。 因此通过这首诗句，以真理的言语进行赞美。
“安宁”是指无畏、无障碍。 “因为什么原因呢？” 如果是为了达到涅槃，结束痛苦的行为，因为它导致烦恼的涅槃，意指结束轮回的痛苦。 或者，佛陀为了达到涅槃，结束痛苦的行为，这两种涅槃的状态是安宁的道路的显现，安宁的言语所说的，确实是最优越的言语。 这句话的意思应该如此理解。 因此通过这首诗句，赞美了佛陀，以智慧的言语结束了教导。 第五部分。
第六部分是“舍利弗经的阐释”。
第214部分是“在字母等方面是完整的”。 “不被束缚”是指不被限制、不被阻碍。 因为法的将军所说的，因胆汁等的缘故，成为不被阻碍的言语，像是被鞭打的声音一样，自然流出。 “不被束缚”是指没有束缚、无瑕疵的，以及没有限制的字词。 因为长老所说的，字或词都不会消失。 “为了阐明意义”是指为了阐明意义的能力。 “比丘”是指比丘们。
“简要地说”是指“有四个，朋友，圣谛。 哪四个呢？ 苦是圣谛……等……这些确实，朋友，四个圣谛，因此，朋友，这个苦是圣谛，值得修行。” 这样简要地进行说明。 “详细地说”是指“什么是，朋友，苦的圣谛”之类，通过这些进行详细的阐述。 在讲述五蕴时也是同样的方式。 “像鹤一样的叫声”是指如同甜美的芒果，经过风吹，发出甜美的声音，鹤鸟在鸣叫时，长老讲法时也会发出甜美的声音。 “智慧如同海洋”是指从海中升起的波浪般，智慧如同无尽的涌现。 “倾倒”是指倾倒。 第六部分。
第七部分是“召请经的阐释”。

215. Sattame tadahūti tasmiṃ ahu, tasmiṃ divaseti attho. Upavasanti etthāti uposatho. Upavasantīti ca sīlena vā anasanena vā upetā hutvā vasantīti attho. So panesa uposathadivaso aṭṭhamīcātuddasīpannarasībhedena tividho, tasmā sesadvayanivāraṇatthaṃ pannaraseti vuttaṃ. Pavāraṇāyāti vassaṃ-vuṭṭha-pavāraṇāya. Visuddhipavāraṇātipi etissāva nāmaṃ. Nisinno hotīti sāyanhasamaye sampattaparisāya kālayuttaṃ dhammaṃ desetvā udakakoṭṭhake gattāni parisiñcitvā nivatthanivāsano ekaṃsaṃ sugatamahācīvaraṃ katvā majjhimatthambhaṃ nissāya paññatte varabuddhāsane puratthimadisāya uṭṭhahato candamaṇḍalassa siriṃ siriyā abhibhavamāno nisinno hoti. Tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtanti yato yato anuviloketi, tato tato tuṇhībhūtameva. Tattha hi ekabhikkhussāpi hatthakukkuccaṃ vā pādakukkuccaṃ vā natthi, sabbe niravā santena iriyāpathena nisīdiṃsu. Anuviloketvāti dissamānapañcapasādehi nettehi anuviloketvā. Handāti vossaggatthe nipāto. Na ca me kiñci garahathāti ettha na ca kiñcīti pucchanatthe na-kāro. Kiṃ me kiñci garahatha? Yadi garahatha, vadatha, icchāpemi vo vattunti attho. Kāyikaṃ vā vācasikaṃ vāti iminā kāyavacīdvārāneva pavāreti, na manodvāraṃ. Kasmā? Apākaṭattā. Kāyavacīdvāresu hi doso pākaṭo hoti, na manodvāre. ‘‘Ekamañce sayatopi hi kiṃ cintesī’’ti? Pucchitvā cittācāraṃ jānāti. Iti manodvāraṃ apākaṭattā na pavāreti, no aparisuddhattā. Bodhisattabhūtassāpi hi tassa bhūridattachaddantasaṅkhapāladhammapālādikāle manodvāraṃ parisuddhaṃ, idānettha vattabbameva natthi.

Etadavocāti dhammasenāpatiṭṭhāne ṭhitattā bhikkhusaṅghassa bhāraṃ vahanto etaṃ avoca. Na kho mayaṃ, bhanteti, bhante, mayaṃ bhagavato na kiñci garahāma. Kāyikaṃ vā vācasikaṃ vāti idaṃ catunnaṃ arakkhiyataṃ sandhāya thero āha. Bhagavato hi cattāri arakkhiyāni. Yathāha –

‘‘Cattārimāni , bhikkhave, tathāgatassa arakkhiyāni. Katamāni cattāri? Parisuddhakāyasamācāro, bhikkhave, tathāgato, natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti. Parisuddhavacīsamācāro, bhikkhave, tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya, ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti. Parisuddhamanosamācāro, bhikkhave, tathāgato, natthi tathāgatassa manoduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya, ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti. Parisuddhājīvo, bhikkhave, tathāgato, natthi tathāgatassa micchāājīvo, yaṃ tathāgato rakkheyya ‘‘mā me idaṃ paro aññāsī’’ti (a. ni. 

第215部分是“第七天那时，正是在那一天的意义上。” “禁食”是指在这里的禁食。 “禁食”是指以戒律或不进食的状态而安住。 然而，这个禁食日是第八日、十四日和十五日的不同，故而为了避免其他两个，提到的是十四日。 “为了召请”是指雨季结束时的召请。 “清净的召请”也是它的名称。 “坐着”是指在傍晚时分，面对聚集的听众，讲解适当的法，洒水清洗身体，穿着一件优雅的袈裟，依靠中间的支柱，面向东方，坐在月亮的光辉下，显得光彩夺目。 “沉默不语”是指无论他如何观察，都是沉默不语的。 因为在这里，即使是一个比丘也没有手脚的束缚，大家都安静地坐着。 “观察”是指通过显现的五个座位观察。 “确实”是指为了放弃而低声说。 “在这里没有什么被指责的”是指在这里没有任何东西，因此没有“否定”的成分。 “有什么被指责的呢？” 如果被指责，请说，我愿意你们说。 “是身体的还是言语的？” 通过这一点，指的是身体和言语的门，不包括心的门。 为什么呢？因为心门不明显。 在身体和言语的门中，过失是显而易见的，而在心的门中则不是。 “即使在一个座位上，他在想什么呢？” 询问后知道心的行为。 因此，心的门由于不明显而不被提及，也不是因为不纯净。 即使是作为菩萨的他，在拥有广大的智慧和具备法的保护时，心的门也是清净的，现在这里不应有任何行为。
“他说”是指在法的将军的基础上，承载着比丘僧团的重担，他这样说。 “我们并不是，尊者”，尊者，我们并没有对佛陀说任何被指责的事。 “是身体的还是言语的？” 这是指四种保护的意思，长老说。 佛陀确实有四种保护。 如所说：
“有四种，朋友，正觉者的保护。 哪四种呢？ 清净的身体行为，朋友，正觉者没有身体的不善行为，正觉者应保护自己，‘不要让这个被他人知道’。 清净的言语行为，朋友，正觉者没有言语的不善行为，正觉者应保护自己，‘不要让这个被他人知道’。 清净的心行为，朋友，正觉者没有心的不善行为，正觉者应保护自己，‘不要让这个被他人知道’。 清净的生活，朋友，正觉者没有邪恶的生活，正觉者应保护自己，‘不要让这个被他人知道’。”

7.58).

Idāni bhagavato yathābhūtaguṇe kathento bhagavā hi, bhantetiādimāha. Tattha anuppannassāti kassapasammāsambuddhato paṭṭhāya aññena samaṇena vā brāhmaṇena vā anuppāditapubbassa. Asañjātassāti idaṃ anuppannavevacanameva. Anakkhātassāti aññena adesitassa. Pacchā samannāgatāti paṭhamagatassa bhagavato pacchā samanuāgatā. Iti thero yasmā sabbepi bhagavato sīlādayo guṇā arahattamaggameva nissāya āgatā, tasmā arahattamaggameva nissāya guṇaṃ kathesi. Tena sabbaguṇā kathitāva honti. Ahañca kho, bhanteti idaṃ thero sadevake loke aggapuggalassa attano ceva saṅghassa ca kāyikavācasikaṃ pavārento āha.

Pitarāpavattitanti cakkavattimhi kālaṅkate vā pabbajite vā sattāhaccayena cakkaṃ antaradhāyati, tato dasavidhaṃ dvādasavidhaṃ cakkavattivattaṃ pūretvā nisinnassa puttassa aññaṃ pātubhavati, taṃ so pavatteti. Ratanamayattā pana sadisaṭṭhena tadeva vattaṃ katvā ‘‘pitarā pavattita’’nti vuttaṃ. Yasmā vā so ‘‘appossukko tvaṃ, deva, hohi, ahamanusāsissāmī’’ti āha, tasmā pitarā pavattitaṃ āṇācakkaṃ anuppavatteti nāma. Sammadeva anuppavattesīti sammā nayena hetunā kāraṇeneva anuppavattesi. Bhagavā hi catusaccadhammaṃ katheti, thero tameva anukatheti, tasmā evamāha. Ubhatobhāgavimuttāti dvīhi bhāgehi vimuttā , arūpāvacarasamāpattiyā rūpakāyato vimuttā, aggamaggena nāmakāyatoti. Paññāvimuttāti paññāya vimuttā tevijjādibhāvaṃ appattā khīṇāsavā.

Visuddhiyāti visuddhatthāya. Saṃyojanabandhanacchidāti saṃyojanasaṅkhāte ceva bandhanasaṅkhāte ca kilese chinditvā ṭhitā. Vijitasaṅgāmanti vijitarāgadosamohasaṅgāmaṃ, mārabalassa vijitattāpi vijitasaṅgāmaṃ. Satthavāhanti aṭṭhaṅgikamaggarathe āropetvā veneyyasatthaṃ vāheti saṃsārakantāraṃ uttāretīti bhagavā satthavāho, taṃ satthavāhaṃ. Palāpoti antotuccho dussīlo. Ādiccabandhunanti ādiccabandhuṃ satthāraṃ dasabalaṃ vandāmīti vadati. Sattamaṃ.

8. Parosahassasuttavaṇṇanā



第58部分是“现在，佛陀在谈论真实的品质时，佛陀确实说，‘尊者’等。” 在这里，“未生的”是指从迦叶如来开始，其他的修行者或婆罗门所未曾引导的。 “未产生的”是指这个未生的状态的表达。 “未被提及的”是指未被他人所教授的。 “随后相继而来”是指佛陀第一次到来之后，后来的众生。 因此，长老因为所有佛陀的戒律等品质都是依赖于阿罗汉果位而来的，所以他谈论的正是依赖于阿罗汉果位的品质。 所以所有的品质都被谈论了。 “而我也是，尊者”，长老在三界中对最高的个体，展现了对自己和僧团的身体和言语的赞美。
“因父所转”是指在转轮王中，随着时间的推移，无论是出家人还是在世的众生，经过七天，转轮就消失了，随后在完成十种、十二种转轮的过程中，坐着的儿子显现出另一种状态，这个他便进行转动。 由于是宝轮，所以称之为“因父所转”。 或者他是说：“你应当少一些，天子，我将教导你。” 因此，因父所转的命令轮是不再转动的。 “确实没有转动”是指以正确的方式，因缘的原因而未再转动。 佛陀确实讲述了四圣谛，长老也在讲述同样的内容，因此如此说。 “双重解脱”是指从两个方面解脱，依靠无色界的禅定，从色身中解脱，依靠高贵的道路而成为名身。 “智慧解脱”是指通过智慧而解脱，未达到三明等的状态的阿罗汉。
“清净”是指为了清净。 “切断束缚”是指切断所称的束缚和约束的烦恼。 “征服的战争”是指征服贪、恚、痴的战争，因而虽然征服了魔王，但仍然是征服的战争。 “教法的载体”是指承载八正道的战车，帮助众生渡过生死的苦海，因此佛陀是教法的载体，这个教法的载体。 “不再流失”是指内心空虚的恶行。 “日月的亲属”是指我敬拜日月的亲属——十力的老师。 第七部分。
第八部分是“他人千数经的阐释”。

216. Aṭṭhame parosahassanti atirekasahassaṃ. Akutobhayanti nibbāne kutoci bhayaṃ natthi, nibbānappattassa vā kutoci bhayaṃ natthīti nibbānaṃ akutobhayaṃ nāma. Isīnaṃ isisattamoti vipassito paṭṭhāya isīnaṃ sattamako isi.

Kiṃ nu te vaṅgīsāti idaṃ bhagavā atthuppattivasena āha. Saṅghamajjhe kira kathā udapādi ‘‘vaṅgīsatthero vissaṭṭhavatto , neva uddese, na paripucchāya, na yonisomanasikāre kammaṃ karoti, gāthā bandhanto cuṇṇiyapadāni karonto vicaratī’’ti. Atha bhagavā cintesi – ‘‘ime bhikkhū vaṅgīsassa paṭibhānasampattiṃ na jānanti, cintetvā cintetvā vadatīti maññanti, paṭibhānasampattimassa jānāpessāmī’’ti cintetvā, ‘‘kiṃ nu te vaṅgīsā’’tiādimāha.

Ummaggapathanti anekāni kilesummujjanasatāni, vaṭṭapathattā pana pathanti vuttaṃ. Pabhijja khilānīti rāgakhilādīni pañca bhinditvā carasi. Taṃ passathāti taṃ evaṃ abhibhuyya bhinditvā carantaṃ buddhaṃ passatha. Bandhapamuñcakaranti bandhanamocanakaraṃ. Asitanti anissitaṃ. Bhāgaso pavibhajanti satipaṭṭhānādikoṭṭhāsavasena dhammaṃ vibhajantaṃ. Pavibhajjāti vā pāṭho, aṅgapaccaṅgakoṭṭhāsavasena vibhajitvā vibhajitvā passathāti attho.

Oghassāti caturoghassa. Anekavihitanti satipaṭṭhānādivasena anekavidhaṃ. Tasmiṃ ca amate akkhāteti tasmiṃ tena akkhāte amate. Dhammaddasāti dhammassa passitāro. Ṭhitā asaṃhīrāti asaṃhāriyā hutvā patiṭṭhitā.

Ativijjhāti ativijjhitvā. Sabbaṭṭhitīnanti sabbesaṃ diṭṭhiṭṭhānānaṃ viññāṇaṭṭhitīnaṃ vā . Atikkamamaddasāti atikkamabhūtaṃ nibbānamaddasa. Agganti uttamadhammaṃ. Aggeti vā pāṭho, paṭhamataranti attho. Dasaddhānanti pañcannaṃ, aggadhammaṃ pañcavaggiyānaṃ, agge vā pañcavaggiyānaṃ dhammaṃ desesīti attho. Tasmāti yasmā esa dhammo sudesitoti jānantena ca pamādo na kātabbo, tasmā. Anusikkheti tisso sikkhā sikkheyya. Aṭṭhamaṃ.

9. Koṇḍaññasuttavaṇṇanā



第216部分是“第八部分是他人千数。” “无畏”是指在涅槃中没有任何恐惧，达到涅槃者也没有任何恐惧，因此涅槃被称为无畏的。 “圣者中的圣者”是指从明智的角度看，圣者中的最高者。
“你们何以为是，尊者？”这是佛陀因缘到达目的而说的。 在僧团中，确实出现了这样的讨论：“尊者瓦吉萨，确实是无与伦比的，既不讲解，也不询问，也不进行正思维的行为，吟诵诗句，像是将粉末散播一样游荡。” 然后佛陀思考：“这些比丘并不知道瓦吉萨的智慧能力，他们认为经过思考后就能说出话来，我将告诉他们智慧的能力。” 因此说：“你们何以为是，瓦吉萨？”
“迷途之道”是指许多烦恼的解脱，因轮回之道而被提及。 “破裂的障碍”是指破坏贪欲等五种障碍。 “你们看到那位”是指被这样征服而游荡的佛陀。 “解脱束缚者”是指解脱束缚的行为。 “无依”是指没有依赖。 “根据部分进行划分”是指根据正念等的部分来划分法。 “划分”是指以肢体和部分的划分来观察。
“洪流”是指四种洪流。 “多样的”是指根据正念等的不同而多样化。 “在那无死之处”是指在那被称为无死的地方。 “法的见者”是指见到法的人。 “站立而不动”是指不被束缚而站立。
“超越”是指超越之后。 “所有的立场”是指所有的见解和意识的立足点。 “超越的法”是指超越的涅槃。 “最上”是指最优秀的法。 “最上”是指最初的意思。 “十种信仰”是指五种最优秀的法，针对五种比丘的法进行讲述。因此，因为这个法是容易理解的，知晓的人不应掉以轻心，因此。 “应当学习”是指应学习三种学习。 第八部分。
第九部分是“孔达尼经的阐释”。

217. Navame aññāsikoṇḍaññoti paṭhamaṃ dhammassa aññātattā evaṃ gahitanāmo thero. Sucirassevāti kīvacirassa? Dvādasannaṃ saṃvaccharānaṃ. Ettakaṃ kālaṃ kattha vihāsīti. Chaddantabhavane mandākinipokkharaṇiyā tīre paccekabuddhānaṃ vasanaṭṭhāne. Kasmā? Vihāragarutāya. So hi paññavā mahāsāvako. Yatheva bhagavato, evamassa dasasahassacakkavāḷe devamanussānaṃ abbhantare guṇā patthaṭāva. Devamanussā tathāgatassa santikaṃ gantvā gandhamālādīhi pūjaṃ katvā ‘‘aggadhammaṃ paṭividdhasāvako’’ti anantaraṃ theraṃ upasaṅkamitvā pūjenti. Santikaṃ āgatānañca nāma tathārūpā dhammakathā vā paṭisanthāro vā kātabbo hoti. Thero ca vihāragaruko, tenassa so papañco viya upaṭṭhāti. Iti vihāragarutāya tattha gantvā vihāsi.

Aparampi kāraṇaṃ – bhikkhācāravelāyaṃ tāva sabbasāvakā vassaggena gacchanti. Dhammadesanākāle pana majjhaṭṭhāne alaṅkatabuddhāsanamhi satthari nisinne dakkhiṇahatthapasse dhammasenāpati, vāmahatthapasse mahāmoggallānatthero nisīdati, tesaṃ piṭṭhibhāge aññāsikoṇḍaññattherassa āsanaṃ paññāpenti. Sesā bhikkhū taṃ parivāretvā nisīdanti. Dve aggasāvakā aggadhammapaṭividdhattā ca mahallakattā ca there sagāravā theraṃ mahābrahmaṃ viya aggikkhandhaṃ viya āsīvisaṃ viya ca maññamānā dhurāsane nisīdantā ottappanti harāyanti. Thero cintesi – ‘‘imehi dhurāsanatthāya kappasatasahassādhikaṃ asaṅkhyeyyaṃ pāramiyo pūritā, te idāni dhurāsane nisīdantā mama ottappanti harāyanti, phāsuvihāraṃ nesaṃ karissāmī’’ti. So patirūpe kāle tathāgataṃ upasaṅkamitvā ‘‘icchāmahaṃ, bhante, janapade vasitu’’nti āha, satthā anujāni.

Thero senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya chaddantabhavane mandākinitīraṃ gato. Pubbe paccekabuddhānaṃ pāricariyāya kataparicayā aṭṭhasahassā hatthināgā theraṃ disvāva ‘‘amhākaṃ puññakkhettaṃ āgata’’nti nakhehi caṅkamanaṃ nittiṇaṃ katvā āvaraṇasākhā haritvā therassa vasanaṭṭhānaṃ paṭijaggitvā vattaṃ katvā sabbe sannipatitvā mantayiṃsu – ‘‘sace hi mayaṃ ‘ayaṃ therassa kattabbaṃ karissati, ayaṃ karissatī’ti paṭipajjissāma, thero bahuñātikagāmaṃ gato viya yathādhoteneva pattena gamissati, vārena naṃ paṭijaggissāma, ekassa pana vāre patte sesehipi nappamajjitabba’’nti vāraṃ ṭhapayiṃsu. Vārikanāgo pātova therassa mukhodakañca dantakaṭṭhañca ṭhapeti, vattaṃ karoti.


第217部分是“第九部分是‘他人孔达尼’。” “因为他是第一次了解法的圣者，所以被称为这样。” “长久以来”是指多长时间？ 十二年。 “在这里待了这么久？” 是指在藏身于“遮蔽之处”的地方，位于曼达基河的岸边，独觉佛的居住地。 为什么呢？ 是因为修道的重视。 他确实是智慧的伟大弟子。 正如佛陀一样，他的品质在十千个世界的天人和人类之间显现。 天人和人类到达如来的地方，献上香花等供养，然后称赞“获得了最上法的弟子”，随即走向长老进行供养。 对于到来的众生，确实应当有这样的法谈或交流。 长老也因修道的重视而如此，所以他在那儿安住。
“另一个原因是”——在乞食的时间，所有的弟子都因雨季而前往。 然而在讲法的时间，坐在装饰的佛座上，佛陀的右手边是法的将军，左手边是伟大的摩诃摩诃迦叶长老，他们为长老的背后设置了“他人孔达尼”的座位。 其他比丘围绕着他坐下。 两位最上弟子因获得最上法而年长，所以像伟大的梵天、像火焰一样，坐在长老的高座上，他们感到羞愧和恐惧。 长老思考：“这些人为了这个高座，已经积累了无数的布施，现今坐在高座上，他们让我感到羞愧和恐惧，我将为他们提供舒适的居所。” 因此，适时地走向如来，长老说：“我希望，尊者，能够在这个国家居住。” 佛陀允许了。
长老收拾寝具，带着乞食的钵，前往遮蔽之处的曼达基河。 之前因独觉佛的供养而积累的，八千头大象看到长老便说：“我们的福田来了。” 他们用爪子在地上行走，打破树枝，围绕着长老的居住地，聚集在一起商议：“如果我们说‘这个长老会做这个，那个人会做那个’，他就像是随便走进一个村庄一样，会在洗净的器皿中走出，而我们不应当让他离开。” 于是，他们设下了围栏，早晨将水和牙木放在长老的面前，开始进行事务。


Mandākinipokkharaṇī nāma cesā paṇṇāsayojanā hoti. Tassā pañcavīsatiyojanamatte ṭhāne sevālo vā paṇakaṃ vā natthi, phalikavaṇṇaṃ udakameva hoti. Tato paraṃ pana kaṭippamāṇe udake aḍḍhayojanavitthataṃ sesapadumavanaṃ paṇṇāsayojanaṃ saraṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ. Tadanantaraṃ tāva mahantameva rattapadumavanaṃ, tadanantaraṃ rattakumudavanaṃ, tadanantaraṃ setakumudavanaṃ, tadanantaraṃ nīluppalavanaṃ, tadanantaraṃ rattuppalavanaṃ, tadanantaraṃ sugandharattasālivanaṃ, tadanantaraṃ eḷālukalābukumbhaṇḍādīni madhurarasāni valliphalāni, tadanantaraṃ aḍḍhayojanavitthārameva ucchuvanaṃ, tattha pūgarukkhakkhandhappamāṇā ucchū, tadanantaraṃ kadalivanaṃ, yato duve pakkāni khādantā kilamanti, tadanantaraṃ cāṭippamāṇaphalaṃ panasavanaṃ, tadanantaraṃ jambuvanaṃ, tadanantaraṃ ambavanaṃ, tadanantaraṃ kapitthavananti. Saṅkhepato tasmiṃ dahe khāditabbayuttakaṃ phalaṃ nāma natthīti na vattabbaṃ. Kusumānaṃ pupphanasamaye vāto reṇuvaṭṭiṃ uṭṭhāpetvā paduminipattesu ṭhapeti, tattha udakaphusitāni patanti. Tato ādiccapākena paccitvā pakkapayoghanikā viya tiṭṭhati, etaṃ pokkharamadhu nāma , taṃ therassa āharitvā denti. Muḷālaṃ naṅgalasīsamattaṃ hoti, tampi āharitvā denti. Bhisaṃ mahābheripokkharappamāṇaṃ hoti, tassa ekasmiṃ pabbe pādaghaṭakappamāṇaṃ khīraṃ hoti, taṃ āharitvā denti. Pokkharaṭṭhīni madhusakkharāya yojetvā denti. Ucchuṃ pāsāṇapiṭṭhe ṭhapetvā pādena akkamanti. Tato raso paggharitvā soṇḍiāvāṭe pūretvā, ādiccapākena paccitvā khīrapāsāṇapiṇḍo viya tiṭṭhati, taṃ āharitvā denti. Panasakadaliambapakkādīsu kathāva natthi.

Kelāsapabbate nāgadatto nāma devaputto vasati. Thero kālena kālaṃ tassa vimānadvāraṃ gacchati. So navasappipokkharamadhucuṇṇayuttassa nirudakapāyāsassa pattaṃ pūretvā deti. So kira kassapabuddhakāle vīsativassasahassāni sugandhasappinā khīrasalākaṃ adāsi. Tenassetaṃ bhojanaṃ uppajjati. Evaṃ thero dvādasa vassāni vasitvā attano āyusaṅkhāraṃ olokento parikkhīṇabhāvaṃ ñatvā ‘‘kattha parinibbāyissāmī’’ti cintetvā – ‘‘hatthināgehi maṃ dvādasa vassāni upaṭṭhahantehi dukkaraṃ kataṃ, satthāraṃ anujānāpetvā etesaṃyeva santike parinibbāyissāmī’’ti ākāsena bhagavato santikaṃ agamāsi. Tena vuttaṃ ‘‘sucirasseva yena bhagavā tenupasaṅkamī’’ti.

Nāmañcāti kasmā nāmaṃ sāveti? Therañhi keci sañjānanti, keci na sañjānanti. Tattha thero cintesi – ‘‘ye maṃ ajānantā ‘ko esa paṇḍarasīso obhaggo gopānasivaṅko mahallako satthārā saddhiṃ paṭisanthāraṃ karotī’ti cittaṃ padūsessanti, te apāyapūrakā bhavissanti. Ye pana maṃ jānantā – ‘dasasahassacakkavāḷe satthā viya paññāto pākaṭo mahāsāvako’ti cittaṃ pasādessanti, te saggūpagā bhavissantī’’ti, sattānaṃ apāyamaggaṃ pidahitvā saggamaggaṃ vivaranto nāmaṃ sāveti.

Buddhānubuddhoti paṭhamaṃ satthā cattāri saccāni bujjhi, pacchā thero, tasmā buddhānubuddhoti, vuccati. Tibbanikkamoti bāḷhavīriyo. Vivekānanti tiṇṇaṃ vivekānaṃ. Tevijjo, cetopariyāyakovidoti chasu abhiññāsu catasso vadati. Itarā dve kiñcāpi na vuttā, thero pana chaḷabhiññova. Imissā ca gāthāya pariyosāne parisā sannisīdi. Parisāya sannisinnabhāvaṃ ñatvā thero satthārā saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā ‘‘parikkhīṇā me, bhante, āyusaṅkhārā, parinibbāyissāmī’’ti, parinibbānakālaṃ anujānāpesi . Kattha parinibbāyissasi koṇḍaññāti? Upaṭṭhākehi me, bhante, hatthināgehi dukkaraṃ kataṃ, tesaṃ santiketi. Satthā anujāni.


第218部分是“曼达基河名为此处，长达五十由旬。 在其二十五由旬的地方，没有水生植物或莲花，水的颜色如同红宝石。 之后，在水的深度达到一半由旬的地方，其他的莲花园被包围着，长达五十由旬。 然后是巨大的红莲园，接着是红水芹园，接着是白水芹园，接着是蓝莲园，接着是红莲园，接着是芬芳的红米园，接着是香甜的水果，如香草、甘蔗等，接着是半由旬的稻田，那里有大量的稻草，接着是香蕉园，那里有两只猴子在吃东西，接着是大果榴莲园，接着是番石榴园，接着是芒果园，接着是木苹果园。 概括来说，在那里没有应当食用的果实。 在花开时，风扬起尘土，落在水面上，水中浸湿的花瓣飘落。 然后，因太阳的热量而被烤焦，像是被烤制的蜜糖般存在，这被称为河流的蜜，长老将其取来供养。 根部像是南瓜的顶部，也被取来供养。 大象的数量如同大鼓的数量，且在一根柱子上有一杯牛奶，这也被取来供养。 河流的蜜与糖混合在一起供养。 用石头放在甘蔗上，踩着前进。 然后，味道被吸取，盛满了水，因太阳的热量而被烤焦，像是牛奶团般存在，这也被取来供养。 在榴莲、香蕉等果实中没有什么可说的。
在凯拉萨山上，名为那伽达托的天子居住。 长老时常去他的天宫门口。 他用九种香草的蜜粉装满了碗并供养。 据说，在迦叶佛的时代，他曾给出二万五千种香草蜜。 因此，他的食物就这样出现。 如此长老在十二年中观察自己的生命状态，意识到衰退，思考“我将在哪里涅槃？” 于是想到：“在大象和马的陪伴下，经过十二年辛苦的侍奉，经过佛陀的允许，我将在他们的地方涅槃。” 因此说：“长久以来，正是因他而来。”
“名字是什么？” 为什么要提及名字？ 因为有些人认出长老，有些人却不认出。 在那里，长老思考：“那些不知道我是谁的人，会想‘这个白头的老者，像牧人一样，年老而与佛陀交谈’，他们将会堕入恶道。 而那些知道我的人，会想‘在十千个世界中，佛陀如同智慧的伟大长老’，他们将会升入天界。” 因此，长老通过遮蔽众生的恶道而开启了升入天界的道路。
“佛陀的觉醒”是指，首先佛陀觉知四圣谛，随后是长老，因此称为“佛陀的觉醒”。 “强烈的出离”是指强烈的精进。 “独处”是指三种独处。 “三明”是指通达心的智慧。 他在六种神通中说出四种。 其他两种虽然没有提及，但长老却具备六种神通。 在这首歌的结尾，聚会的众生坐下。 了解聚会的情况后，长老与佛陀交谈，便说：“我，尊者，已衰退，想要涅槃。” “你将在哪里涅槃，孔达尼？” “在我的侍者们，尊者，经过大象的辛苦侍奉，我将在他们的地方。” 佛陀允许了。


Thero dasabalaṃ padakkhiṇaṃ katvā – ‘‘pubbaṃ taṃ me, bhante, paṭhamadassanaṃ, idaṃ pacchimadassana’’nti paridevante mahājane satthāraṃ vanditvā nikkhamitvā, dvārakoṭṭhake ṭhito – ‘‘mā socittha, mā paridevittha, buddhā vā hontu buddhasāvakā vā, uppannā saṅkhārā abhijjanakā nāma natthī’’ti mahājanaṃ ovaditvā passantasseva mahājanassa vehāsaṃ abbhuggamma mandākinitīre otaritvā pokkharaṇiyaṃ nhatvā nivatthanivāsano katuttarāsaṅgo senāsanaṃ saṃsāmetvā phalasamāpattiyā tayo yāme vītināmetvā balavapaccūsasamaye parinibbāyi. Therassa sahaparinibbānā himavati sabbarukkhā pupphehi ca phalehi ca onatavinatā ahesuṃ. Vārikanāgo therassa parinibbutabhāvaṃ ajānanto pātova mukhodakadantakaṭṭhāni upaṭṭhapetvā vattaṃ katvā khādanīyaphalāni āharitvā caṅkamanakoṭiyaṃ aṭṭhāsi. So yāva sūriyuggamanā therassa nikkhamanaṃ apassanto ‘‘kiṃ nu kho etaṃ? Pubbe ayyo pātova caṅkamati, mukhaṃ dhovati. Ajja pana paṇṇasālatopi na nikkhamatī’’ti kuṭidvāraṃ kampetvā olokento theraṃ nisinnakameva disvā hatthaṃ pasāretvā parāmasitvā assāsapassāse pariyesanto tesaṃ appavattibhāvaṃ ñatvā – ‘‘parinibbuto thero’’ti soṇḍaṃ mukhe pakkhipitvā mahāravaṃ viravi. Sakalahimavanto ekaninnādo ahosi. Aṭṭhanāgasahassāni sannipatitvā theraṃ jeṭṭhakanāgassa kumbhe nisīdāpetvā supupphitarukkhasākhā gahetvā parivāretvā sakalahimavantaṃ anuvicaritvā sakaṭṭhānameva āgatā.

Sakko vissakammaṃ āmantesi – ‘‘tāta, amhākaṃ jeṭṭhabhātā parinibbuto, sakkāraṃ karissāma, navayojanikaṃ sabbaratanamayaṃ kūṭāgāraṃ māpehī’’ti. So tathā katvā theraṃ tattha nipajjāpetvā hatthināgānaṃ adāsi. Te kūṭāgāraṃ ukkhipitvā tiyojanasahassaṃ himavantaṃ punappunaṃ āvijjhiṃsu . Tesaṃ hatthato ākāsaṭṭhakā devā gahetvā sādhukīḷitaṃ kīḷiṃsu. Tato vassavalāhakā sītavalāhakā uṇhavalāhakā cātumahārājikā tāvatiṃsāti etenupāyena yāva brahmalokā kūṭāgāraṃ agamāsi, puna brahmāno devānanti anupubbena hatthināgānaṃyeva kūṭāgāraṃ adaṃsu. Ekekā devatā caturaṅgulamattaṃ candanaghaṭikaṃ āhari, citako navayojaniko ahosi. Kūṭāgāraṃ citakaṃ āropayiṃsu. Pañca bhikkhusatāni ākāsenāgantvā sabbarattiṃ sajjhāyamakaṃsu. Anuruddhatthero dhammaṃ kathesi, bahūnaṃ devatānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Punadivase aruṇuggamanavelāyameva citakaṃ nibbāpetvā sumanamakuḷavaṇṇānaṃ dhātūnaṃ parisāvanaṃ pūretvā bhagavati nikkhamitvā veḷuvanavihārakoṭṭhakaṃ sampatte āharitvā satthu hatthe ṭhapayiṃsu. Satthā dhātuparisāvanaṃ gahetvā pathaviyā hatthaṃ pasāresi, mahāpathaviṃ bhinditvā rajatabubbuḷasadisaṃ cetiyaṃ nikkhami. Satthā sahatthena cetiye dhātuyo nidhesi. Ajjāpi kira taṃ cetiyaṃ dharatiyevāti. Navamaṃ.

10. Moggallānasuttavaṇṇanā

218. Dasame samannesatīti pariyesati paccavekkhati. Nagassāti pabbatassa. Muninti buddhamuniṃ. Dukkhassa pāragunti dukkhapāraṃ gataṃ. Samannesanti samannesanto. Evaṃ sabbaṅgasampannanti evaṃ sabbaguṇasampannaṃ. Anekākārasampannanti anekehi guṇehi samannāgataṃ. Dasamaṃ.

11. Gaggarāsuttavaṇṇanā

219. Ekādasame tyāssudanti te assudaṃ. Assudanti nipātamattaṃ. Vaṇṇenāti sarīravaṇṇena. Yasasāti parivārena. Vigatamalova bhāṇumāti vigatamalo ādicco viya. Ekādasamaṃ.

12. Vaṅgīsasuttavaṇṇanā



第219部分是“长老在十种力量周围。” “以前的我，尊者，这是第一次见到，现在是最后一次见到。” 在哀悼的伟大人群中，向佛陀致敬后离开，站在门口——“不要悲伤，不要哀悼，无论是佛陀还是佛陀的弟子，所生的因缘并不是存在的，”以此劝诫伟大人群，看到伟大人群的风采，升起在曼达基河岸，洗净后回到藏身之处，安置好寝具，经过三次果位的修习，在强烈的晨雾中涅槃。 长老的圆寂使得喜马拉雅山上的所有树木都开花结果。 由于不知道长老的圆寂，早晨，众神在长老的面前摆放水和牙木，进行供养，站在行走的地方。 直到太阳升起，长老没有离开，心中思索：“这是什么？ 以前，长老早晨走动，洗脸。 今天却连门口都不出。” 他摇动房门，向外窥视，看到长老正坐着，伸出手去触摸，寻找安慰，意识到他们的微小变化——“长老已经圆寂了。” 于是把嘴巴里的食物吐出，发出巨大的哀号。 整个喜马拉雅山响起了回声。 成千上万的蛇聚集，把长老安放在长蛇的头上，抓住盛开的树枝，环绕着他，游走在整个喜马拉雅山，回到自己的地方。
天神萨卡呼唤：“孩子，我们的长兄圆寂了，可以为他做供养，建造一座九由旬的金碧辉煌的塔。” 他这样做后，让长老安坐在其中，给予大象。 大象们抬起塔，三次在喜马拉雅山上盘旋。 他们的手在空中飞舞，快乐地玩耍。 然后，雨神、寒冷神、温暖神、四大王、天界的众神等，依次将塔送到天界，最后，天神们也将塔送到了天界。 每位神灵都带来四指长的香水瓶，成为九由旬的塔。 神灵们把塔放在塔上。 五百比丘从空中来到了，整夜坐着。 阿努律达长老讲述法，许多神灵得到了法的开悟。 第二天，黎明时分，将香水瓶放置，充满了美好的香气，佛陀离开后，抵达了维罗瓦那，放在佛陀的手中。 佛陀拿起香水瓶，伸出手，打破大地，像银色的泡沫一样，涌现出一座塔。 佛陀用手指向塔中的香水。 直到今天，这座塔依然存在。
第十部分是“摩诃摩诃迦叶经的阐释”。
第218部分是“长老在十种力量周围。” “他在寻找，反思。” “山的”是指山的。 “圣者”是指佛陀。 “超越痛苦”是指超越痛苦。 “完全的”是指完全的。 “这样，具备所有的成分”是指具备所有的品质。 “多样的”是指具备多种品质。
第十一部分是“嘎嘎拉经的阐释”。
第219部分是“第十一部分是‘他们的泪水’。” “泪水”是指仅仅是滴落。 “颜色”是指身体的颜色。 “荣誉”是指围绕的光辉。 “如同消失的污垢，像是失去污点的太阳。”

220. Dvādasame āyasmāti piyavacanaṃ. Vaṅgīsoti tassa therassa nāmaṃ. So kira pubbe padumuttarakāle paṭibhānasampannaṃ sāvakaṃ disvā dānaṃ datvā patthanaṃ katvā kappasatasahassaṃ pāramiyo pūretvā amhākaṃ bhagavato kāle sakalajambudīpe vādakāmatāya jambusākhaṃ pariharitvā ekena paribbājakena saddhiṃ vādaṃ katvā vāde jayaparājayānubhāvena teneva paribbājakena saddhiṃ saṃvāsaṃ kappetvā vasamānāya ekissā paribbājikāya kucchimhi nibbatto vayaṃ āgamma mātito pañcavādasatāni, pitito pañcavādasatānīti vādasahassaṃ uggaṇhitvā vicarati. Ekañca vijjaṃ jānāti, yaṃ vijjaṃ parijappitvā matānaṃ sīsaṃ aṅguliyā paharitvā – ‘‘asukaṭṭhāne nibbatto’’ti jānāti. So anupubbena gāmanigamādīsu vicaranto pañcahi māṇavakasatehi saddhiṃ sāvatthiṃ anuppatto nagaradvāre sālāya nisīdati.

Tadā ca nagaravāsino purebhattaṃ dānaṃ datvā pacchābhattaṃ suddhuttarāsaṅgā gandhamālādihatthā dhammassavanāya vihāraṃ gacchanti. Māṇavo disvā, ‘‘kahaṃ gacchathā’’ti? Pucchi. Te ‘‘dasabalassa santikaṃ dhammassavanāyā’’ti āhaṃsu. Sopi saparivāro tehi saddhiṃ gantvā paṭisanthāraṃ katvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Atha naṃ bhagavā āha – ‘‘vaṅgīsa, bhaddakaṃ kira sippaṃ jānāsī’’ti. ‘‘Bho gotama, ahaṃ bahusippaṃ jānāmi. Tumhe kataraṃ sandhāya vadathā’’ti? Chavadūsakasippanti. Āma, bho gotamāti. Athassa bhagavā attano ānubhāvena niraye nibbattassa sīsaṃ dassetvā, ‘‘vaṅgīsa, ayaṃ kahaṃ nibbatto’’ti pucchi. So mantaṃ jappitvā aṅguliyā paharitvā ‘‘niraye’’ti āha. ‘‘Sādhu, vaṅgīsa, sukathita’’nti devaloke nibbattassa sīsaṃ dassesi. Tampi so tatheva byākāsi. Athassa khīṇāsavassa sīsaṃ dassesi. So punappunaṃ mantaṃ parivattetvāpi aṅguliyā paharitvāpi nibbattaṭṭhānaṃ na passati.

Atha naṃ bhagavā ‘‘kilamasi, vaṅgīsā’’ti āha? Āma bho, gotamāti. Punappunaṃ upadhārehīti. Tathā karontopi adisvā, ‘‘tumhe, bho gotama, jānāthā’’ti āha. Āma, vaṅgīsa, maṃ nissāya cesa gato, ahamassa gatiṃ jānāmīti. Mantena jānāsi, bho gotamāti? Āma, vaṅgīsa, ekena manteneva jānāmīti. Bho gotama, mayhaṃ mantena imaṃ mantaṃ dethāti. Amūliko, vaṅgīsa, mayhaṃ mantoti. Detha, bho gotamāti. Na sakkā mayhaṃ santike apabbajitassa dātunti. So antevāsike āmantesi – ‘‘tātā samaṇo gotamo atirekasippaṃ jānāti, ahaṃ imassa santike pabbajitvā sippaṃ gaṇhāmi, tato sakalajambudīpe amhehi bahutaraṃ jānanto nāma na bhavissati. Tumhe yāva ahaṃ āgacchāmi, tāva anukkaṇṭhitvā vicarathā’’ti te uyyojetvā ‘‘pabbājetha ma’’nti āha. Satthā nigrodhakappassa paṭipādesi. Thero taṃ attano vasanaṭṭhānaṃ netvā pabbājesi. So pabbajitvā satthu santikaṃ āgamma vanditvā ṭhito ‘‘sippaṃ dethā’’ti yāci. Vaṅgīsa, tumhe sippaṃ gaṇhantā aloṇabhojanathaṇḍilaseyyādīhi parikammaṃ katvā gaṇhatha, imassāpi sippassa parikammaṃ atthi, taṃ tāva karohīti. Sādhu, bhanteti. Athassa satthā dvattiṃsākārakammaṭṭhānaṃ ācikkhi. So taṃ anulomapaṭilomaṃ manasikaronto vipassanaṃ vaḍḍhetvā anukkamena arahattaṃ pāpuṇi.

Vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedīti evaṃ arahattaṃ patvā vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedento. Kāveyyamattāti kāveyyena kabbakaraṇena mattā. Khandhāyatanadhātuyoti imāni khandhādīni pakāsento dhammaṃ desesi. Ye niyāmagataddasāti ye niyāmagatā ceva niyāmadassāti ca. Svāgatanti suāgamanaṃ. Iddhipattomhīti iminā iddhividhañāṇaṃ gahitaṃ. Cetopariyāyakovidoti iminā cetopariyañāṇaṃ. Dibbasotaṃ pana avuttampi gahitameva hoti. Evaṃ cha abhiññāpatto eso mahāsāvakoti veditabbo. Dvādasamaṃ.

Iti sāratthappakāsiniyā

Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Vaṅgīsasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Vanasaṃyuttaṃ

1. Vivekasuttavaṇṇanā



第220部分是“第十二部分是‘尊者’的亲切称呼。” “瓦恩吉萨”是他的名字。 据说他在过去的佛陀时代，看到具备智慧的弟子，供养后发愿，经过无数劫的修行，积累了功德，到了我们佛陀的时代，整个人间因渴望而维护着果树，和一个修行者辩论，通过辩论的胜负，与那个修行者建立了关系，居住在一位女修行者的母腹中，生下来后，母亲五十岁，父亲五十岁，因而他游走于世，积累了上千次的辩论。 他只知道一种知识，凭借这种知识，打击那些已死者的头部，知道“在某个地方出生”。 他逐渐在村庄、城市等地游走，和五百个年轻人一起，抵达萨瓦提，在城门口的大厅中坐下。
当时，城中的居民早晨供养后，下午供养清净的衣物、香花，前往寺院听法。 看到年轻人，问道：“你们要去哪里？” 他们回答：“去十力者那里听法。” 他也与他们同行，问候后站在一旁。 然后佛陀对他说：“瓦恩吉萨，你似乎知道良好的技艺。” “尊者，我知道很多技艺。 你指的是哪一种呢？” “指的是低劣的技艺。” “是的，尊者。” 然后佛陀展示给他看，显示他在地狱中出生的头部，问道：“瓦恩吉萨，你是在哪里出生的？” 他默念咒语，打击自己的手指，回答：“在地狱中。” “很好，瓦恩吉萨，真是说得好。” 然后在天界显示给他看。 他也如是说。 然后佛陀给他看，显示他已灭尽的烦恼。 他不断念诵咒语，打击自己的手指，却无法看到出生的地方。
然后佛陀问他：“你累了吗，瓦恩吉萨？” “是的，尊者。” “再一次来吧。” 尽管如此，他依然没有看到，问道：“你们，尊者，知道吗？” “是的，瓦恩吉萨，我知道他是依靠我而去的，我知道我的去处。” “你是通过咒语知道的吗，尊者？” “是的，瓦恩吉萨，我只通过一个咒语知道。” “尊者，请把这个咒语给我。” “不可以，瓦恩吉萨，这是我的咒语。” “请给我，尊者。” “我无法在你面前给予。” 他对那些弟子说：“孩子们，修行者佛陀知道超凡技艺，我在他面前出家学习技艺，之后在整个世界中不会有人比我知道得更多。 你们在我来之前，继续游走。” 于是，他们被驱逐，佛陀说：“让他出家。” 师父引导他走向尼哥罗达。 长老带他回到自己的住处，让他出家。 他出家后，来到师父面前，恭敬地站着，乞求：“请给我技艺。” “瓦恩吉萨，你在学习技艺时，必须做好准备，施舍等。” “好的，尊者。” 然后师父告诉他三十种修行法。 他思考这些，逐渐修习，最终达到了阿罗汉果。
“感受解脱的快乐”，如是达到了阿罗汉果，感受解脱的快乐。 “仅仅是微小的”是指微小的因果。 “五蕴、感官、元素”是指这些五蕴等的显现，讲述法。 “那些有规律的”是指那些有规律的和有规律的显现。 “欢迎”是指顺利到达。 “我已获得神通”是指通过此获得的神通。 “心的智慧”是指此心的智慧。 “天耳”虽然未提及，但被掌握。 如此，他成为具备六种神通的伟大弟子。 第十二部分结束。
这是《萨尔特法义阐释》的内容。
《相应部》注释中的“瓦恩吉萨相应”已完成。
第九部分是“森林相应”。
第1部分是“独处经的阐释”。

221. Vanasaṃyuttassa paṭhame kosalesu viharatīti satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā tassa janapadassa sulabhabhikkhatāya tattha gantvā viharati. Saṃvejetukāmāti vivekaṃ paṭipajjāpetukāmā. Vivekakāmoti tayo viveke patthayanto. Niccharatī bahiddhāti bāhiresu puthuttārammaṇesu carati. Jano janasminti tvaṃ jano aññasmiṃ jane chandarāgaṃ vinayassu. Pajahāsīti pajaha. Bhavāsīti bhava. Sataṃ taṃ sārayāmaseti satimantaṃ paṇḍitaṃ taṃ mayampi sārayāma, sataṃ vā dhammaṃ mayaṃ taṃ sārayāmāti attho. Pātālarajoti appatiṭṭhaṭṭhena pātālasaṅkhāto kilesarajo. Mā taṃ kāmarajoti ayaṃ kāmarāgarajo taṃ mā avahari, apāyameva mā netūti attho. Paṃsukunthitoti paṃsumakkhito. Vidhunanti vidhunanto. Sitaṃ rajanti sarīralaggaṃ rajaṃ. Saṃvegamāpādīti devatāpi nāma maṃ evaṃ sāretīti vivekamāpanno, uttamavīriyaṃ vā paggayha paramavivekaṃ maggameva paṭipannoti. Paṭhamaṃ.

2. Upaṭṭhānasuttavaṇṇanā

222. Dutiye supatīti ayaṃ kira khīṇāsavo, so dūre bhikkhācāragāmaṃ gantvā āgato paṇṇasālāya pattacīvaraṃ paṭisāmetvā avidūre jātassaraṃ otaritvā gattāni utuṃ gāhāpetvā divāṭṭhānaṃ sammajjitvā tattha nīcamañcakaṃ paññāpetvā niddaṃ anokkamantova nipanno. Khīṇāsavassāpi hi kāyadaratho hotiyevāti tassa vinodanatthaṃ, taṃ sandhāya supatīti vuttaṃ. Ajjhabhāsīti ‘‘ayaṃ bhikkhu satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā divā supati, divāsoppañca nāmetaṃ vaḍḍhitaṃ diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ atthaṃ nāsetī’’ti maññamānā ‘‘codessāmi na’’nti cintetvā abhāsi.

Āturassāti jarāturo rogāturo kilesāturoti tayo āturā, tesu kilesāturaṃ sandhāyevamāha. Sallaviddhassāti savisena sattisallena viya avijjāvisaviṭṭhena taṇhāsallena hadaye viddhassa. Ruppatoti ghaṭṭiyamānassa.

Idānissa kāmesu ādīnavaṃ kathayantī aniccātiādimāha. Tattha asitanti taṇhādiṭṭhinissayena anissitaṃ. Kasmā pabbajitaṃ tapeti evarūpaṃ khīṇāsavaṃ divāsoppaṃ na tapati, tādisaṃ pana kasmā na tapessatīti? Vadati. Therasseva vā etaṃ vacanaṃ, tasmā ayamettha attho – baddhesu muttaṃ asitaṃ mādisaṃ khīṇāsavapabbajitaṃ kasmā divāsoppaṃ tape, na tapessatīti? Sesagāthāsupi eseva nayo. Devatāya hi vacanapakkhe – ‘‘evarūpaṃ khīṇāsavapabbajitaṃ divāsoppaṃ na tapati, tādisaṃ pana kasmā na tapessati? Tapessatiyevā’’ti attho. Therassa vacanapakkhe – ‘‘evarūpaṃ mādisaṃ khīṇāsavapabbajitaṃ kasmā divāsoppaṃ tape? Na tapatiyevā’’ti attho. Ayaṃ panettha anuttānapadavaṇṇanā. Vinayāti vinayena. Samatikkamāti vaṭṭamūlikāya avijjāya samatikkamena. Taṃ ñāṇanti taṃ catusaccañāṇaṃ. Paramodānanti paramaparisuddhaṃ. Pabbajitanti evarūpena ñāṇena samannāgataṃ pabbajitaṃ. Vijjāyāti catutthamaggavijjāya. Āraddhavīriyanti paggahitavīriyaṃ paripuṇṇavīriyaṃ. Dutiyaṃ.

3. Kassapagottasuttavaṇṇanā



第221部分是“在森林相应的第一部分。” “他在科萨拉地区居住，”他在佛陀的教导下，持有修行法，因该地区乞食方便而在那里生活。 “想要唤醒”是指希望引导他人走向独处。 “渴望独处”是指渴望三种独处。 “他在外游走”是指在外界的众多事物中活动。 “你是人”是指你是人，消除对他人的贪欲。 “放弃”是指放弃。 “存在”是指存在。 “我们也能引导有智慧的善人，”是指我们也能引导有智慧的善人，或引导法。 “地狱的尘埃”是指因缺乏根基而称为地狱的污垢。 “不要让欲望的尘埃”是指不要让欲望的污垢控制你，意指不要引导你走向恶道。 “被尘土覆盖”是指被尘土覆盖。 “摇动”是指摇动。 “白色的尘土”是指身体上的尘土。 “他获得了振奋”是指神灵们也希望我这样引导，已获得独处，或是抓住了极大的精进，走上了最高的独处之路。
第222部分是“第二部分是‘他安然入睡’。” “这是指已灭尽烦恼者，”他远远地走向乞食的村庄，回到时把乞食的衣物放下，稍微放松身体，热量消散，清理白天的住所，准备一张低矮的床，像是没有觉醒地入睡。 “已灭尽烦恼者的身体如同车子，”是为了让他安心，因此说“安然入睡”。 “他在思考”是指“这个比丘在佛陀的教导下持有修行法，白天安然入睡，白天的安睡并不会影响到他对法的见解。”
“病者”是指老病、疾病和烦恼的病，三种病中包含烦恼的病，因此提到烦恼的病。 “如同被箭射中”是指如同被苦恼的箭射中。 “他受到了伤害”是指被打击。
现在他谈论欲望的危害，提到“无常”等。 “在这里”是指因欲望而产生的无常。 “为什么已经出家的人会忍受这样的苦难？” “难道这样的已灭尽烦恼者白天安睡就不受苦吗？”。 “这是指长老的话，因此这里的意思是——在束缚中，解脱的已灭尽烦恼者为什么会白天忍受痛苦，而不忍受痛苦？” 其他的诗句也是如此。 对于神灵来说，“这样的已灭尽烦恼者白天安睡不会受苦，难道这样的他不会受苦吗？他一定会受苦。” 对于长老来说，“这样的已灭尽烦恼者为什么会白天忍受痛苦？他不会受苦。” 这里是对无上的描述。 “以戒律为依托”是指依靠戒律。 “超越”是指超越根本的无明。 “那是智慧”是指四圣谛的智慧。 “最为清净”是指最为清净的。 “出家”是指以这样的智慧为基础的出家。 “智慧”是指第四道的智慧。 “努力”是指抓住的精进，完全的精进。
第223部分是“第三部分是‘卡萨帕的后裔’的阐释。”

223. Tatiye chetanti ekaṃ migaluddakaṃ. Ovadatīti so kira migaluddako pātova bhuñjitvā ‘‘mige vadhissāmī’’ti araññaṃ paviṭṭho ekaṃ rohitamigaṃ disvā ‘‘sattiyā naṃ paharissāmī’’ti anubandhamāno therassa paṭhamasutte vuttanayeneva divāvihāraṃ nisinnassa avidūrena pakkamati. Atha naṃ thero – ‘‘upāsaka, pāṇātipāto nāmesa apāyasaṃvattaniko appāyukasaṃvattaniko, sakkā aññenapi kasivaṇijjādikammena dārabharaṇaṃ kātuṃ, mā evarūpaṃ kakkhaḷakammaṃ karohī’’ti āha. Sopi ‘‘mahāpaṃsukūlikatthero kathetī’’ti gāravena ṭhatvā sotuṃ āraddho. Athassa sotukāmataṃ janessāmīti thero aṅguṭṭhakaṃ jālāpesi. So akkhīhipi passati, kaṇṇehipi suṇāti, cittaṃ panassa ‘‘asukaṭṭhānaṃ migo gato bhavissati, asukatitthaṃ otiṇṇo, tattha naṃ gantvā ghātetvā yāvadicchakaṃ maṃsaṃ khāditvā sesaṃ kājenādāya gantvā puttake tosessāmī’’ti evaṃ migasseva anupadaṃ dhāvati. Evaṃ vikkhittacittassa dhammaṃ desentaṃ theraṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘ovadatī’’ti. Ajjhabhāsīti ‘‘ayaṃ thero adāruṃ tacchanto viya akhette vappanto viya attanopi kammaṃ nāseti, etassāpi codessāmi na’’nti abhāsi.

Appapaññanti nippaññaṃ. Acetasanti kāraṇajānanasamatthena cittena rahitaṃ. Mandovāti andhabālo viya. Suṇātīti tava dhammakathaṃ suṇāti. Na vijānātīti atthamassa na jānāti. Āloketīti tava puthujjanikaiddhiyā jalantaṃ aṅguṭṭhakaṃ āloketi. Na passatīti ettha ‘‘neva telaṃ na vaṭṭi na dīpakapallikā, therassa pana ānubhāvenāyaṃ jalatī’’ti imaṃ kāraṇaṃ na passati. Dasa pajjoteti dasasu aṅgulīsu dasa padīpe. Rūpānīti kāraṇarūpāni. Cakkhūti paññācakkhu. Saṃvegamāpādīti kiṃ me imināti? Vīriyaṃ paggayha paramavivekaṃ arahattamaggaṃ paṭipajji. Tatiyaṃ.

4. Sambahulasuttavaṇṇanā



第223部分是“第三部分是‘切断’。” “他看到一只野猪。” “他劝诫”是指这个野猪早晨吃过后，想着“我要杀死野猪”，便进入森林，看到一只红色的野猪，想着“我将用七根箭射中它”，跟随而去，像在第一部经中所说的那样，坐在白天的住所中，心中无知地离去。 然后长老对他说：“居士，杀生确实是导致下堕的因，导致短命的因，依靠其他的农业、商业等工作，能够做木工的工作，别做这种粗陋的行为。” 他也因“伟大的野猪长老在说话”而恭敬地站着，准备聆听。 于是长老为了让他听到，伸出手指。 他用眼睛看，用耳朵听，心中却想着“某个地方的野猪会去，某个地方的野猪会到达，那里我将去杀死它，吃到足够的肉，剩下的身体带回去，让我的孩子们高兴”，这样就追逐着野猪。 这就是长老在教导时，心思分散，所以说“他劝诫”。 “他在说”是指“这个长老像是在砍木头，像是在耕种，自己也不去做自己的事情，我也会劝导他。”
“小智慧”是指缺乏智慧。 “没有意识”是指没有意识到因果关系。 “愚钝”是指像盲人一样。 “你在听”是指你在听法。 “他不理解”是指不明白其意义。 “他看”是指你这个普通人看着燃烧的手指。 “看不到”是指“没有油，没有灯火，但因长老的威力而燃烧”的原因，他看不到。 “十盏灯”是指十个手指上的十盏灯。 “因缘”是指因缘的原因。 “眼睛”是指智慧之眼。 “他获得了振奋”是指“我该怎么做呢？” 他抓住精进，走上了阿罗汉道。
第224部分是“第四部分是‘众多的’的阐释。”

224. Catutthe sambahulāti bahū suttantikā ābhidhammikā vinayadharā ca. Viharantīti satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā viharanti. Pakkamiṃsūti te kira tasmiṃ janapade aññataraṃ gāmaṃ upasaṅkamante disvā manussā pasannacittā āsanasālāya kojavattharaṇādīni paññāpetvā yāgukhajjakāni datvā upanisīdiṃsu. Mahāthero ekaṃ dhammakathikaṃ ‘‘dhammaṃ kathehī’’ti āha. So cittaṃ dhammakathaṃ kathesi. Manussā pasīditvā bhojanavelāyaṃ paṇītabhojanaṃ adaṃsu. Mahāthero manuññaṃ bhattānumodanamakāsi. Manussā bhiyyosomattāya pasannā ‘‘idheva, bhante, temāsaṃ vasathā’’ti paṭiññaṃ kāretvā gamanāgamanasampanne ṭhāne senāsanāni kāretvā catūhi paccayehi upaṭṭhahiṃsu. Mahāthero vassūpanāyikadivase bhikkhū ovadi – ‘‘āvuso, tumhehi garukassa satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahitaṃ, buddhapātubhāvo nāma dullabho. Māsassa aṭṭha divase dhammassavanaṃ katvā gaṇasaṅgaṇikaṃ pahāya appamattā viharathā’’ti. Te tato paṭṭhāya yuñjanti ghaṭenti. Kadāci sabbarattikaṃ dhammassavanaṃ karonti, kadāci pañhaṃ vissajjenti, kadāci padhānaṃ karonti. Tesaṃ dhammassavanadivase dhammaṃ kathentānaṃyeva aruṇo uggacchati. Pañhāvissajjanadivase byatto bhikkhu pañhaṃ pucchati, paṇḍito vissajjetīti pucchanavissajjanaṃ karontānaṃyeva. Padhānadivase sūriyatthaṅgamane gaṇḍiṃ paharitvāva caṅkamaṃ otaritvā padhānaṃ karontānaṃyeva. Te evaṃ vassaṃ vassitvā pavāretvā pakkamiṃsu. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Paridevamānāti ‘‘idāni tathārūpaṃ madhuraṃ dhammassavanaṃ pañhākathanaṃ kuto labhissāmī’’tiādīni vatvā rodamānā.

Khāyatīti paññāyati upaṭṭhāti. Ko meti kahaṃ ime. Vajjibhūmiyāti vajjiraṭṭhābhimukhā gatā. Magā viyāti yathā magā tasmiṃ tasmiṃ pabbatapāde vā vanasaṇḍe vā vicarantā – ‘‘idaṃ amhākaṃ mātusantakaṃ pitusantakaṃ paveṇiāgata’’nti agahetvā, yattheva nesaṃ gocaraphāsutā ca hoti paripanthābhāvo ca, tattha vicaranti. Evaṃ aniketā agehā bhikkhavopi ‘‘ayaṃ, āvuso, amhākaṃ ācariyupajjhāyānaṃ santako paveṇiāgato’’ti agahetvā yattheva nesaṃ utusappāyaṃ bhojanasappāyaṃ puggalasappāyaṃ senāsanasappāyaṃ dhammassavanasappāyañca sulabhaṃ hoti, tattha viharanti. Catutthaṃ.

5. Ānandasuttavaṇṇanā



第224部分是“第四部分是‘众多的’。” “许多的”是指许多的经典、论述和持戒者。 “他们居住”是指在佛陀的教导下持有修行法而生活。 “他们离开”是指他们在那个地区看到另一个村庄，心中欢喜，准备好座位、床垫等，供养食物后就坐下。 “伟大的长老对一位说法者说：‘请讲法’。” 他开始讲述法。 人们欢喜，于是到了用餐的时间，供养了美味的食物。 “伟大的长老对此表示感恩。” 人们更加欢喜，于是说：“尊者，我们将在这里住下。” 他们在准备好出入的地方后，设立了住宿。 “伟大的长老在雨季开始时告诫比丘们说：‘朋友们，你们在尊者的教导下持有修行法，佛陀的出现实在难得。 在一个月的八天内进行法的听闻，放弃聚会，保持警觉地生活。’” 他们从那时起开始修行。 有时他们会进行整夜的法听闻，有时会解答问题，有时会进行精进。 在他们听法的日子里，黎明时分会有法师开始讲法。 在解答问题的日子里，出家人会提问，智慧者会解答。 在精进的日子里，日落时会用手杖打地，走动进行精进。 他们在雨季中这样生活，之后就离开了。 这就是指他们的生活。 “哭泣”是指“我现在从何处能获得这样的美妙的法听闻和问题的解答？”等，因而哭泣。
“被吃掉”是指被理解和维持。 “我在哪里”是指“在哪里是他们”。 “在悬崖上”是指走向悬崖的地方。 “如同道路”是指如同在山脚或森林中游走——“这是我们母亲的地方，父亲的地方”，不去理解，那里有他们的食物和障碍存在，他们就在那游走。 “因此无家可归的比丘也说：‘这个，朋友，是我们老师和导师的地方’”，不去理解，那里有对气候、食物、个人、住宿、法听闻的方便，他们就在那生活。
第225部分是“第五部分是‘阿难’的阐释。”

225. Pañcame ānandoti dhammabhaṇḍāgārikatthero. Ativelanti atikkantaṃ velaṃ. Gihisaññattibahuloti rattiñca divā ca bahukālaṃ gihī saññāpayanto. Bhagavati parinibbute mahākassapatthero theraṃ āha – ‘‘āvuso, mayaṃ rājagahe vassaṃ upagantvā dhammaṃ saṅgāyissāma, gaccha tvaṃ araññaṃ pavisitvā uparimaggattayatthāya vāyāmaṃ karohī’’ti. So bhagavato pattacīvaramādāya kosalaraṭṭhaṃ gantvā ekasmiṃ araññāvāse vasitvā punadivase ekaṃ gāmaṃ pāvisi. Manussā theraṃ disvā – ‘‘bhante ānanda, tumhe pubbe satthārā saddhiṃ āgacchatha. Ajja ekakāva āgatā. Kahaṃ satthāraṃ ṭhapetvā āgatattha? Idāni kassa pattacīvaraṃ gahetvā vicaratha? Kassa mukhodakaṃ dantakaṭṭhaṃ detha, pariveṇaṃ sammajjatha, vattapaṭivattaṃ karothā’’ti bahuṃ vatvā parideviṃsu. Thero – ‘‘mā, āvuso, socittha, mā paridevittha, aniccā saṅkhārā’’tiādīni vatvā te saññāpetvā bhattakiccāvasāne vasanaṭṭhānameva gacchati. Manussā sāyampi tattha gantvā tatheva paridevanti. Theropi tatheva ovadati. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Ajjhabhāsīti ‘‘ayaṃ thero bhikkhusaṅghassa kathaṃ sutvā ‘samaṇadhammaṃ karissāmī’ti araññaṃ pavisitvā idāni gihī saññāpento viharati, satthu sāsanaṃ asaṅgahitapuppharāsi viya ṭhitaṃ, dhammasaṅgahaṃ na karoti, codessāmi na’’nti cintetvā abhāsi.

Pasakkiyāti pavisitvā. Hadayasmiṃ opiyāti kiccato ca ārammaṇato ca hadayamhi pakkhipitvā. ‘‘Nibbānaṃ pāpuṇissāmī’’ti vīriyaṃ karonto nibbānaṃ kiccato hadayamhi opeti nāma, nibbānārammaṇaṃ pana samāpattiṃ appetvā nisīdanto ārammaṇato. Tadubhayampi sandhāyesā bhāsati. Jhāyāti dvīhi jhānehi jhāyiko bhava. Biḷibiḷikāti ayaṃ gihīhi saddhiṃ biḷibiḷikathā. Pañcamaṃ.

6. Anuruddhasuttavaṇṇanā



第225部分是“第五部分是‘阿难’。” “阿难”是指法的持有者长老。 “过于极端”是指超越的时间。 “对家者的印象深刻”是指白天和夜晚，长时间地让人对家庭的印象深刻。 “在佛陀涅槃后，伟大的迦萨帕长老对长老说：‘朋友们，我们在王舍城度过雨季，来一起听法，你去森林中修行，努力向上。’” 他带着佛陀的乞食衣，前往科萨拉国，在一个森林里居住，第二天进入一个村庄。 “人们看到长老说：‘尊者阿难，你之前与老师一同而来。今天独自前来。老师在哪里？现在是谁的乞食衣在这里游荡？谁给你饮水、牙刷、清洗器具，做应做的事情？’” 他们说了很多话，因而感到悲伤。 长老说：“朋友们，不要悲伤，不要哭泣，因缘法无常。” 说完这些，便让他们平静下来，之后去住宿的地方。 人们晚上也去那里，依然悲伤。 长老也同样劝诫他们。 这就是指长老的劝导。 “他说：‘这个长老听到比丘的教诲，想着‘我将修行出家法’，如今却在让人对家庭产生印象，像是没有聚集的花束，未能维持法的和谐，我不会劝导他。’”
“他进入”是指他走进去。 “在心中安住”是指在心中放下因果关系。 “想着‘我将达到涅槃’”是指努力修行，想着要达到涅槃。 “在心中放下因果关系”是指在心中放下因果关系，坐着想着因缘。 “这两者都指的是他所说的。” “修行”是指在两个禅定中修行。 “与家庭有关”是指与家庭的谈论。
第226部分是“第六部分是‘阿努鲁达’的阐释。”

226. Chaṭṭhe purāṇadutiyikāti anantare attabhāve aggamahesī. Sobhasīti pubbepi sobhasi, idānipi sobhasi. Duggatāti na gatiduggatiyā duggatā. Tā hi sugatiyaṃ ṭhitā sampattiṃ anubhavanti, paṭipattiduggatiyā pana duggatā. Tato cutā hi tā nirayepi upapajjantīti duggatā. Patiṭṭhitāti sakkāyasmiṃ hi patiṭṭhahanto aṭṭhahi kāraṇehi patiṭṭhāti – ratto rāgavasena patiṭṭhāti, duṭṭho dosavasena… mūḷho mohavasena… vinibaddho mānavasena… parāmaṭṭho diṭṭhivasena… thāmagato anusayavasena… aniṭṭhaṅgato vicikicchāvasena… vikkhepagato uddhaccavasena patiṭṭhāti. Tāpi evaṃ patiṭṭhitāva. Naradevānanti devanarānaṃ.

Natthi dānīti sā kira devadhītā there balavasinehā ahosi, paṭigantuṃ nāsakkhi. Kālena āgantvā pariveṇaṃ sammajjati, mukhodakaṃ dantakaṭṭhaṃ pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhapeti. Thero anāvajjanena paribhuñjati. Ekasmiṃ divase therassa jiṇṇacīvarassa coḷakabhikkhaṃ carato saṅkārakūṭe dibbadussaṃ ṭhapetvā pakkami. Thero taṃ disvā ukkhipitvā, olokento dussantaṃ disvā ‘‘dussameta’’nti ñatvā, ‘‘alaṃ ettāvatā’’ti aggahesi. Tenevassa cīvaraṃ niṭṭhāsi. Atha dve aggasāvakā anuruddhatthero cāti tayo janā cīvaraṃ kariṃsu. Satthā sūciṃ yojetvā adāsi. Niṭṭhitacīvarassa piṇḍāya carato devatā piṇḍapātaṃ samādapeti. Sā kālena ekikā, kālena attadutiyā therassa santikaṃ āgacchati. Tadā pana attatatiyā āgantvā divāṭṭhāne theraṃ upasaṅkamitvā – ‘‘mayaṃ manāpakāyikā nāma manasā icchiticchitarūpaṃ māpemā’’ti āha. Thero – ‘‘etā evaṃ vadanti, vīmaṃsissāmi, sabbā nīlakā hontū’’ti cintesi. Tā therassa manaṃ ñatvā sabbāva nīlavaṇṇā ahesuṃ, evaṃ pītalohitaodātavaṇṇāti. Tato cintayiṃsu – ‘‘thero amhākaṃ dassanaṃ assādetī’’ti tā samajjaṃ kātuṃ āraddhā, ekāpi gāyi, ekāpi nacci, ekāpi accharaṃ pahari. Thero indriyāni okkhipi. Tato – ‘‘na amhākaṃ dassanaṃ thero assādetī’’ti ñatvā sinehaṃ vā santhavaṃ vā alabhamānā nibbinditvā gantumāraddhā. Thero tāsaṃ gamanabhāvaṃ ñatvā – ‘‘mā punappunaṃ āgacchiṃsū’’ti arahattaṃ byākaronto imaṃ gāthamāha. Tattha vikkhīṇoti khīṇo. Jātisaṃsāroti tattha tattha jātisaṅkhāto saṃsāro. Chaṭṭhaṃ.

7. Nāgadattasuttavaṇṇanā

227. Sattame atikālenāti sabbarattiṃ niddāyitvā balavapaccūse koṭisammuñjaniyā thokaṃ sammajjitvā mukhaṃ dhovitvā yāgubhikkhāya pātova pavisati. Atidivāti yāguṃ ādāya āsanasālaṃ gantvā pivitvā ekasmiṃ ṭhāne nipanno niddāyitvā – ‘‘manussānaṃ bhojanavelāya paṇītaṃ bhikkhaṃ labhissāmī’’ti upakaṭṭhe majjhanhike uṭṭhāya dhammakaraṇena udakaṃ gahetvā akkhīni pamajjitvā piṇḍāya caritvā yāvadatthaṃ bhuñjitvā majjhanhike vītivatte paṭikkamati. Divā ca āgantvāti atikāle paviṭṭhena nāma aññehi bhikkhūhi paṭhamataraṃ āgantabbaṃ hoti, tvaṃ pana ativiya divā āgantvā gatāsīti attho. Bhāyāmi nāgadattanti taṃ nāgadattaṃ ahaṃ bhāyāmi. Suppagabbhanti suṭṭhu pagabbhaṃ. Kulesūti khattiyakulādiupaṭṭhākakulesu. Sattamaṃ.

8. Kulagharaṇīsuttavaṇṇanā



第226部分是“第六部分是‘古老的第二’。” “古老的第二”是指在现世中最尊贵的妻子。 “光彩”是指早已光彩照人，现在依然光彩照人。 “不幸”是指那些因生死而痛苦的人。 因为他们在善道中站立，体验到幸福，而因恶道而痛苦。 所以他们死后也会投生于地狱，因而痛苦。 “建立”是指在色身上建立，依靠八种因缘而建立——因贪欲而建立，因瞋恚而建立……因愚痴而建立……因束缚而建立……因执着而建立……因习气而建立……因疑虑而建立……因散乱而建立。 他们也如是建立。 “人王”是指天人之王。
“没有施舍”是指那位天女对长老非常亲近，无法前来。 随着时间的推移，她会清洗房间，准备饮水、牙刷、清洁器具。 长老则通过不失而享用。 有一天，长老在穿着旧袈裟时，放下了神圣的衣物而离去。 长老看到这一幕，便提升了衣物，看到衣物的样子，知道“这是旧衣”，便说：“这样就足够了。” 于是他的袈裟就完成了。 然后两位最尊贵的弟子，阿努鲁达长老等三个人，便为他穿上了袈裟。 “佛陀用指示给予了他。” 在完成的袈裟中，神灵也会为他施舍食物。 她时而独自，时而带着其他天女来到长老身边。 那时，她来到时，白天就靠近长老，说：“我们是心念的化身，心中所欲的形态。” 长老说：“她们如是说，我将思考，所有的都是蓝色的。” 她们知晓长老的心思，皆变成了蓝色，或许是黄色、红色、白色等。 然后她们思考：“长老使我们心生欢喜。” 于是她们开始聚集，有的歌唱，有的舞蹈，有的击打乐器。 长老闭上了感官。 然后她们意识到：“长老并未使我们欢喜。” 她们因未能获得亲近而感到厌倦，准备离去。 长老见她们要离开，便说：“不要一再回来了。” 于是他以阿罗汉的身份说出了这句诗。 其中“被驱散”是指已被驱散。“生死轮回”是指在此生此世的生死轮回。
第227部分是“第七部分是‘纳迦达’的阐释。”
第228部分是“第八部分是‘家族的获得’的阐释。”

228. Aṭṭhame ajjhogāḷhappattoti ogāhappatto. So kira satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā taṃ vanasaṇḍaṃ pavisitvā dutiyadivase gāmaṃ piṇḍāya pāvisi pāsādikehi abhikkantādīhi. Aññataraṃ kulaṃ tassa iriyāpathe pasīditvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā piṇḍapātaṃ adāsi. Bhattānumodanaṃ puna sutvā atirekataraṃ pasīditvā, ‘‘bhante, niccakālaṃ idheva bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti nimantesi. Thero adhivāsetvā tesaṃ āhāraṃ paribhuñjamāno vīriyaṃ paggayha ghaṭento arahattaṃ patvā cintesi – ‘‘bahūpakāraṃ me etaṃ kulaṃ, aññattha gantvā kiṃ karissāmī’’ti? Phalasamāpattisukhaṃ anubhavanto tattheva vasi. Ajjhabhāsīti sā kira therassa khīṇāsavabhāvaṃ ajānantī cintesi – ‘‘ayaṃ thero neva aññaṃ gāmaṃ gacchati, na aññaṃ gharaṃ, na rukkhamūlaāsanasālādīsu nisīdati, niccakālaṃ gharaṃ pavisitvāva nisīdati, ubhopete ogādhappattā paṭigādhappattā, kadāci esa imaṃ kulaṃ dūseyya, codessāmi na’’nti. Tasmā abhāsi.

Saṇṭhāneti nagaradvārassa āsanne manussānaṃ bhaṇḍakaṃ otāretvā vissamanaṭṭhāne. Saṅgammāti samāgantvā. Mantentīti kathenti. Mañca tañcāti mañca kathenti tañca kathenti. Kimantaranti kiṃ kāraṇaṃ? Bahū hi saddā paccūhāti bahukā ete lokasmiṃ paṭilomasaddā. Na tenāti tena kāraṇena, tena vā tapassinā na maṅku hotabbaṃ. Na hi tenāti na hi tena parehi vuttavacanena satto kilissati, attanā katena pana pāpakammeneva kilissatīti dasseti. Vātamigo yathāti yathā vane vātamigo vāteritānaṃ paṇṇādīnaṃ saddena paritassati, evaṃ yo saddaparittāsī hotīti attho. Nāssa sampajjate vatanti tassa lahucittassa vataṃ na sampajjati. Thero pana khīṇāsavattā sampannavatoti veditabbo. Aṭṭhamaṃ.

9. Vajjiputtasuttavaṇṇanā

229. Navame vajjiputtakoti vajjiraṭṭhe rājaputto chattaṃ pahāya pabbajito. Sabbaratticāroti kattikanakkhattaṃ ghosetvā sakalanagaraṃ dhajapaṭākādīhi paṭimaṇḍetvā pavattito sabbaratticāro. Idañhi nakkhattaṃ yāva cātumahārājikehi ekābaddhaṃ hoti. Tūriyatāḷitavāditanigghosasaddanti bheriāditūriyānaṃ tāḷitānaṃ vīṇādīnañca vāditānaṃ nigghosasaddaṃ. Abhāsīti vesāliyaṃ kira satta rājasahassāni sattasatāni satta ca rājāno, tattakāva tesaṃ uparājasenāpatiādayo . Tesu alaṅkatapaṭiyattesu nakkhattakīḷanatthāya vīthiṃ otiṇṇesu saṭṭhihatthe mahācaṅkame caṅkamamāno nabhassa majjhe ṭhitaṃ candaṃ disvā caṅkamanakoṭiyaṃ phalakaṃ nissāya ṭhito abhāsi. Apaviddhaṃvavanasmiṃ dārukanti vatthaveṭhanālaṅkārarahitattā vane chaḍḍitadārukaṃ viya jātaṃ. Pāpiyoti lāmakataro amhehi añño koci atthi. Pihayantīti thero āraññiko paṃsukūliko piṇḍapātiko sapadānacāriko appiccho santuṭṭhoti bahū tuyhaṃ patthayantīti attho. Saggagāminanti saggaṃ gacchantānaṃ gatānampi. Navamaṃ.

10. Sajjhāyasuttavaṇṇanā



第228部分是“第八部分是‘被压迫的’。” “被压迫的”是指被压迫者。 他确实在佛陀的教导下持有修行法，进入那片森林，第二天又进入村庄，受到良好的款待。 “他看到一个家庭对他的行走方式感到欢喜，便以五种方式向他们致敬，给予了乞食。” 听到对食物的感恩后，他更加欢喜，便邀请说：“尊者，请常常在这里接受施舍。” 长老接受后，享用他们的食物，努力修行，最终达到了阿罗汉果，思考：“这个家庭对我帮助很大，去别处又能做什么呢？” 体验到果报的快乐，他便留在了那里。 “他说”是指她确实不知道长老的无漏状态，思考：“这个长老既不去别的村庄，也不去别的家，亦不在树下、座位等处坐着，总是进入家中坐着，这两者都被压迫着，或许他会使这个家庭变坏，我会劝导他。” 因此她便说。
“在固定位置”是指在城市的门口，人的财物被放下，处于不安定的地方。 “聚集”是指聚在一起。 “谈论”是指讨论。 “谈论和讨论”是指谈论和讨论。 “什么原因”是指什么原因？ “许多声音互相冲突”是指在这个世界上有许多相反的声音。 “因此”是指因此的原因，或因修行者而不应感到困扰。 “因为”是指因为他所说的，众生不会因他而感到污秽，而是因自己所做的恶业而感到污秽。 “如风的猴子”是指在森林中的风猴，因风而惊扰树叶的声音，正如那个人的声音微弱。 “他并不适合”是指对于他那轻浮的心并不适合。 而长老则应被视为已灭尽烦恼的。
第229部分是“第九部分是‘瓦吉普塔’的阐释。”
第230部分是“第十部分是‘教诲’的阐释。”

230. Dasame yaṃ sudanti nipātamattaṃ. Sajjhāyabahuloti nissaraṇapariyattivasena sajjhāyanato bahutaraṃ kālaṃ sajjhāyanto. So kira ācariyassa divāṭṭhānaṃ sammajjitvā ācariyaṃ udikkhanto tiṭṭhati. Atha naṃ āgacchantaṃ disvāva paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahetvā paññattāsane nisinnassa tālavaṇṭavātaṃ datvā pānīyaṃ āpucchitvā pāde dhovitvā telaṃ makkhetvā vanditvā ṭhito uddesaṃ gahetvā yāva sūriyatthaṅgamā sajjhāyaṃ karoti. So nhānakoṭṭhake udakaṃ upaṭṭhapetvā aṅgārakapalle aggiṃ karoti. Ācariyassa nhatvā āgatassa pādesu udakaṃ puñchitvā piṭṭhiparikammaṃ katvā vanditvā uddesaṃ gahetvā paṭhamayāme sajjhāyaṃ katvā majjhimayāme sarīraṃ samassāsetvā pacchimayāme uddesaṃ gahetvā yāva aruṇuggamanā sajjhāyaṃ katvā niruddhasaddaṃ khayato sammasati. Tato sesaṃ upādāyarūpaṃ bhūtarūpaṃ nāmarūpanti pañcasu khandhesu vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Appossukkoti uddesaggahaṇe ca sajjhāyakaraṇīye ca nirussukko. Saṅkasāyatīti yassa dāni atthāya ahaṃ sajjhāyaṃ kareyyaṃ, so me attho matthakaṃ patto. Kiṃ me idāni sajjhāyenāti phalasamāpattisukhena kālaṃ ativatteti. Ajjhabhāsīti, ‘‘kiṃ nu kho assa therassa aphāsukaṃ jātaṃ, udāhussa ācariyassa? Kena nu kho kāraṇena pubbe viya madhurassarena na sajjhāyatī’’ti? Āgantvā santike ṭhitā abhāsi.

Dhammapadānīti idha sabbampi buddhavacanaṃ adhippetaṃ . Nādhīyasīti na sajjhāyasi. Nādiyasīti vā pāṭho, na gaṇhāsīti attho. Pasaṃsanti dhammabhāṇako pasaṃsaṃ labhati, ābhidhammiko suttantiko vinayadharotissa pasaṃsitā bhavanti. Virāgenāti ariyamaggena. Aññāyāti jānitvā. Nikkhepananti tassa diṭṭhasutādino vissajjanaṃ santo vadantīti dīpeti, na buddhavacanassa. Ettāvatā ‘‘thero buddhavacanaṃ na vissajjāpetī’’ti na niccakālaṃ sajjhāyanteneva bhavitabbaṃ, sajjhāyitvā pana – ‘‘ettakassāhaṃ atthassa vā dhammassa vā ādhāro bhavituṃ samattho’’ti ñatvā vaṭṭadukkhassa antakiriyāya paṭipajjitabbaṃ. Dasamaṃ.

11. Akusalavitakkasuttavaṇṇanā

231. Ekādasame akusale vitakketi kāmavitakkādayo tayo mahāvitakke. Ayoniso manasikārāti anupāyamanasikārena. Soti so tvaṃ. Ayoniso paṭinissajjāti etaṃ anupāyamanasikāraṃ vajjehi. Satthāranti imāya gāthāya pāsādikakammaṭṭhānaṃ katheti. Pītisukhamasaṃsayanti ekaṃseneva balavapītiñca sukhañca adhigamissasi. Ekādasamaṃ.

12. Majjhanhikasuttavaṇṇanā

232. Dvādasame yaṃ vattabbaṃ, taṃ devatāsaṃyutte nandanavagge vuttameva. Dvādasamaṃ.

13. Pākatindriyasuttavaṇṇanā

233. Terasamaṃ devaputtasaṃyutte jantudevaputtasutte vitthāritameva. Terasamaṃ.

14. Gandhatthenasuttavaṇṇanā



第230部分是“第十部分是‘教诲’。” “教诲”是指深入的教导。 “被教导的多”是指在解脱的范围内，教导的时间更长。 他确实在老师的白天住所清洗后，注视着老师站立。 然后看到他走来，便迎上去，接过乞食衣，坐在指定的座位上，给他饮水，洗脚，涂抹油，礼敬后，抓住要点，直到日落时进行教导。 他在洗浴处准备水，点燃火焰。 在老师洗完后，他用水洗老师的脚，进行背部的清洗，礼敬后抓住要点，第一次进行教导，第二次则调整身体，第三次抓住要点，直到黎明时进行教导，静默地进行思维。 然后他观察到其他的取受、色法、名法，观察五蕴，增进智慧，最终达到阿罗汉果。 “不安宁”是指在抓住要点和进行教导时不安宁。 “我将会”是指现在为了某种目的，我将进行教导，这个目的已达到。 “我现在在教导中”是指在果报的快乐中度过时光。 “他说”是指：“这个长老是否在老师那里感到不安，或许是因为老师的缘故？为什么他不像以前那样用甜美的声音进行教导？” 来到后，站在老师面前说。
“法句”是指这里指的是所有的佛陀教导。 “不理解”是指不进行教导。 “不理解”或许是另一种说法，指的是不接受。 “称赞”是指称赞法的传授者获得称赞，阿毗达摩的传授者、经典的传授者、戒律的持有者都获得称赞。 “因离欲”是指通过圣道。 “知道”是指明白。 “放弃”是指对已见、已听的放弃，圣者所说的。 仅此而已，“长老并未使佛陀的教诲被放弃”，并不总是应当进行教导，而是应当在进行教导后，明白“我有能力成为这些法或教义的基础”，应当修行以结束痛苦。
第231部分是“第十一部分是‘不善的思维’的阐释。”
第232部分是“第十二部分是‘中间的教导’的阐释。”
第233部分是“第十三部分是‘常见的感官’的阐释。”
第234部分是“第十四部分是‘香气的教导’的阐释。”

234. Cuddasame ajjhabhāsīti taṃ bhikkhuṃ nāḷe gahetvā padumaṃ siṅghamānaṃ disvāva – ‘‘ayaṃ bhikkhu satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā samaṇadhammaṃ kātuṃ araññaṃ paviṭṭho gandhārammaṇaṃ upanijjhāyati, svāyaṃ ajja upasiṅghaṃ svepi punadivasepi upasiṅghissati, evamassa sā gandhataṇhā vaḍḍhitvā diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ atthaṃ nāsessati, mā mayi passantiyā nassatu, codessāmi na’’nti upasaṅkamitvā abhāsi.

Ekaṅgametaṃtheyyānanti thenitabbānaṃ rūpārammaṇādīnaṃ pañcakoṭṭhāsānaṃ idaṃ ekaṅgaṃ, ekakoṭṭhāsoti attho. Na harāmīti na gahetvā gacchāmi. Ārāti dūre nāḷe gahetvā nāmetvā dūre ṭhito upasiṅghāmīti vadati. Vaṇṇenāti kāraṇena.

Yvāyanti yo ayaṃ. Tasmiṃ kira devatāya saddhiṃ kathenteyeva eko tāpaso otaritvā bhisakhananādīni kātuṃ āraddho, taṃ sandhāyevamāha. Ākiṇṇakammantoti evaṃ aparisuddhakammanto. Akhīṇakammantotipi pāṭho, kakkhaḷakammantoti attho. Na vuccatīti gandhacoroti vā pupphacoroti vā kasmā na vuccati.

Ākiṇṇaluddoti bahupāpo gāḷhapāpo vā, tasmā na vuccati. Dhāticelaṃva makkhitoti yathā dhātiyā nivatthakiliṭṭhavatthaṃ uccārapassāvapaṃsumasikaddamādīhi makkhitaṃ, evamevaṃ rāgadosādīhi makkhito. Arahāmi vattaveti arahāmi vattuṃ. Devatāya codanā kira sugatānusiṭṭhisadisā, na taṃ lāmakā hīnādhimuttikā micchāpaṭipannakapuggalā labhanti. Tasmiṃ pana attabhāve maggaphalānaṃ bhabbarūpā puggalā taṃ labhanti, tasmā evamāha.

Sucigavesinoti sucīni sīlasamādhiñāṇāni gavesantassa. Abbhāmattaṃ vāti valāhakakūṭamattaṃ viya. Jānāsīti suddho ayanti jānāsi. Vajjāsīti vadeyyāsi. Neva taṃ upajīvāmāti devatā kira cintesi – ‘‘ayaṃ bhikkhu atthi me hitakāmā devatā, sā maṃ codessati sāressatīti pamādampi anuyuñjeyya, nāssa vacanaṃ sampaṭicchissāmī’’ti. Tasmā evamāha. Tvamevāti tvaṃyeva. Jāneyyāti jāneyyāsi. Yenāti yena kammena sugatiṃ gaccheyyāsi, taṃ kammaṃ tvaṃyeva jāneyyāsīti. Cuddasamaṃ.

Iti sāratthappakāsiniyā

Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Vanasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Yakkhasaṃyuttaṃ

1. Indakasuttavaṇṇanā



第234部分是“第十四部分是‘香气的教导’。” “他说”是指那位比丘在抓住莲花的茎时，看到狮子般的莲花，便说：“这个比丘在师父的教导下，持有修行法，进入森林，专注于香气的对象，今天他将吸入香气，明天也会再次吸入，因此他对香气的渴望将会增长，无法满足于现世的利益，愿我不被他所见而灭亡，我将劝导他。”于是他走近并说道。
“这是单一的”是指对于应当被观察的五种对象，这是一种单一的、单一的对象。 “不拿走”是指不带走而离去。 “远离”是指远远地抓住茎，远远地站着吸入香气。 “因色”是指因缘而生。
“这是他”是指这位比丘。 “在那位神灵的伴随下”是指与那位神灵交谈时，确实有一位修行者下来，准备进行施药等，因此如此说道。 “未清净的行为”是指这样未清净的行为。 “未消逝的行为”或许是另一种说法，指的是不清净的行为。 “不被称呼”是指为什么不被称为香气的盗贼或花的盗贼。
“被称为贼”是指多重的罪恶或严重的罪恶，因此不被称为。 “如同被污垢覆盖”是指如同因污垢而被遮蔽的，正如因贪欲、瞋恚等而被污染。 “我确实是”是指我确实是可以说的。 “神灵的劝导”是指神灵的劝导确实类似于善道的引导，不会使低劣者、无知者、错误修行者获得。 而在那种状态下，能获得的果报者则是有能力的人，因此如是说。
“寻求清净者”是指寻求清净的戒、定、慧的人。 “如云的高度”是指如同云的高度。 “你知道”是指你知道“我确实清净”。 “你会说”是指你会说。 “我不以此为生”是指神灵思考：“这个比丘有我所希望的神灵，他将会劝导我并引导我，即使我懈怠也应当随顺，我不会接受他的言辞。” 因此如是说。 “你自己”是指你自己。 “你会知道”是指你会知道。 “你将通过什么善业而去往善道”是指你将通过什么善业而获得善道，你自己会知道。
第235部分是“以《法句》阐释”。
《相应部》注释的《森林相应》已经完成。
第10部分是“与夜叉相关的”。
第1部分是“因陀罗的阐释”。

235. Yakkhasaṃyuttassa paṭhame indakassāti indakūṭanivāsino yakkhassa. Yakkhato hi kūṭena, kūṭato ca yakkhena nāmaṃ laddhaṃ. Rūpaṃ na jīvanti vadantīti yadi buddhā rūpaṃ jīvanti na vadanti, yadi rūpaṃ satto puggaloti evaṃ na vadantīti attho. Kathaṃ nvayanti kathaṃ nu ayaṃ? Kutassa aṭṭhīyakapiṇḍametīti assa sattassa aṭṭhiyakapiṇḍañca kuto āgacchati? Ettha ca aṭṭhiggahaṇena tīṇi aṭṭhisatāni, yakapiṇḍaggahaṇena nava maṃsapesisatāni gahitāni. Yadi rūpaṃ na jīvo, athassa imāni ca aṭṭhīni imā ca maṃsapesiyo kuto āgacchantīti pucchati. Kathaṃ nvayaṃ sajjati gabbharasminti kena nu kāraṇena ayaṃ satto mātukucchismiṃ sajjati laggati, tiṭṭhatīti? Puggalavādī kiresa yakkho, ‘‘ekappahāreneva satto mātukucchismiṃ nibbattatī’’ti gahetvā gabbhaseyyakasattassa mātā macchamaṃsādīni khādati, sabbāni ekarattivāsena pacitvā pheṇaṃ viya vilīyanti. Yadi rūpaṃ satto na bhaveyya, evameva vilīyeyyāti laddhiyā evamāha. Athassa bhagavā – ‘‘na mātukucchismiṃ ekappahāreneva nibbattati, anupubbena pana vaḍḍhatī’’ti dassento paṭhamaṃ kalalaṃ hotītiādimāha. Tattha paṭhamanti paṭhamena paṭisandhiviññāṇena saddhiṃ tissoti vā phussoti vā nāmaṃ natthi, atha kho tīhi jātiuṇṇaṃsūhi katasuttagge saṇṭhitatelabinduppamāṇaṃ kalalaṃ hoti, yaṃ sandhāya vuttaṃ –

‘‘Tilatelassa yathā bindu, sappimaṇḍo anāvilo;

Evaṃ vaṇṇappaṭibhāgaṃ, kalalaṃ sampavuccatī’’ti.

Kalalāhoti abbudanti tasmā kalalā sattāhaccayena maṃsadhovanaudakavaṇṇaṃ abbudaṃ nāma hoti, kalalanti nāmaṃ antaradhāyati. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Sattāhaṃ kalalaṃ hoti, paripakkaṃ samūhataṃ;

Vivaṭṭamānaṃ tabbhāvaṃ, abbudaṃ nāma jāyatī’’ti.

Abbudājāyate pesīti tasmāpi abbudā sattāhaccayena vilīnatipusadisā pesi nāma sañjāyati. Sā maricaphāṇitena dīpetabbā. Gāmadārikā hi supakkāni maricāni gahetvā sāṭakante bhaṇḍikaṃ katvā pīḷetvā maṇḍaṃ ādāya kapāle pakkhipitvā ātape ṭhapenti, taṃ sukkhamānaṃ sabbabhāgehi muccati. Evarūpā pesi hoti, abbudanti nāmaṃ antaradhāyati. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Sattāhaṃ abbudaṃ hoti, paripakkaṃ samūhataṃ;

Vivaṭṭamānaṃ tabbhāvaṃ, pesi nāma pajāyatī’’ti.

Pesi nibbattatī ghanoti tato pesito sattāhaccayena kukkuṭaṇḍasaṇṭhāno ghano nāma maṃsapiṇḍo nibbattati, pesīti nāmaṃ antaradhāyati. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Sattāhaṃ pesi bhavati, paripakkaṃ samūhataṃ;

Vivaṭṭamānaṃ tabbhāvaṃ, ghanoti nāma jāyati.

‘‘Yathā kukkuṭiyā aṇḍaṃ, samantā parimaṇḍalaṃ;

Evaṃ ghanassa saṇṭhānaṃ, nibbattaṃ kammapaccayā’’ti.

Ghanā pasākhā jāyantīti pañcame sattāhe dvinnaṃ hatthapādānaṃ sīsassa catthāya pañca pīḷakā jāyanti, yaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ ‘‘pañcame, bhikkhave, sattāhe pañca pīḷakā saṇṭhahanti kammato’’ti.

Ito paraṃ chaṭṭhasattamādīni sattāhāni atikkamma desanaṃ saṅkhipitvā dvācattālīse sattāhe pariṇatakālaṃ gahetvā dassento kesātiādimāha. Tattha kesā lomā nakhāpi cāti dvācattālīse sattāhe etāni jāyanti.

Tena so tattha yāpetīti tassa hi nābhito uṭṭhito nāḷo mātu udarapaṭalena ekābaddho hoti, so uppaladaṇḍako viya chiddo, tena āhāraraso saṃsaritvā āhārasamuṭṭhānarūpaṃ samuṭṭhāpeti. Evaṃ so dasa māse yāpeti. Mātukucchigato naroti mātuyā tirokucchigato, kucchiyā abbhantaragatoti attho. Iti bhagavā ‘‘evaṃ kho, yakkha, ayaṃ satto anupubbena mātukucchiyaṃ vaḍḍhati, na ekappahāreneva nibbattatī’’ti dasseti. Paṭhamaṃ.

2. Sakkanāmasuttavaṇṇanā

236. Dutiye sakkanāmakoti evaṃ nāmako eko yakkho, so kira mārapakkhikayakkho. Vippamuttassāti tīhi bhavehi vippamuttassa. Yadaññanti yaṃ aññaṃ. Vaṇṇenāti kāraṇena. Saṃvāsoti ekato vāso, sakkhidhammo mittadhammoti attho. Sappaññoti supañño sambuddho. Dutiyaṃ.

3. Sūcilomasuttavaṇṇanā



第235部分是“第一个与夜叉相关的因陀罗的阐释。” “因陀罗”是指居住在因陀罗山的夜叉。 “因夜叉而得名”是指因夜叉的山而得名。 “如果佛陀说形体不生存”是指如果佛陀说形体不生存，则不应说形体是众生。 “那么这个众生的骨头从何而来？”是指这个众生的骨头从何而来？ 在这里通过抓住骨头，有三百块骨头，通过抓住夜叉的肉，有九十块肉被抓住。 “如果形体不生存，那么这些骨头和肉又从何而来？”他问道。 “这个众生因何而存在于母亲的子宫中？”是指因何原因这个众生在母亲的子宫中存在并停留？ “那位主张个人存在的夜叉”说：“众生仅凭一次的接触就诞生于母亲的子宫中。” 他的母亲吃了鱼肉等食物，所有食物在一夜之间被煮熟，便像泡沫一样消失。如果形体不生存，那么也会如此消失。 于是他这样回答。
“因此，佛陀说：‘并非仅凭一次接触就诞生于母亲的子宫，而是逐渐增长。’” 于是他首先提到早期的胚胎。 “在这里没有名字”是指在第一意识的结合中没有名字，而是通过三种出生的方式形成的，像油滴那样的胚胎。 这段话是指：
“如同油滴那样的水珠，清澈而不混浊；
同样，形体的显现，胚胎逐渐形成。”
“胚胎”是指在七天之内，肉体的颜色如水洗过的颜色。 “七天内形成”是指在七天内形成的肉体。 “当形成时，便如同水洗过的颜色”是指在七天内形成的肉体。 “如同鸡蛋，周围形成圆圈；
同样，肉体的形成，因缘而生。”
“在第五天，形成了两只手脚的形状”是指在第五天，形成了两只手脚的形状，正如在这里所说的：“在第五天，众生的手脚形成。”
“从此之后，继续到第六、第七天”是指在第六、第七天，继续形成。 “因此，众生的形体从母亲的肚子里逐渐增长，而不是仅凭一次接触而诞生。”佛陀因此这样解释。
第236部分是“第二个与撒卡相关的阐释。” “撒卡”是指一个名叫撒卡的夜叉，他是玛拉的随从。 “从三种存在中解脱”是指从三种存在中解脱。 “其他”是指其他的事物。 “因缘”是指因缘而生。 “共同居住”是指共同居住，撒卡的法与朋友的法。 “智慧者”是指具备智慧的觉者。
第237部分是“第三个与针毛相关的阐释。”

237. Tatiye gayāyanti gayāgāme, gayāya avidūre niviṭṭhagāmaṃ upanissāyāti attho. Ṭaṅkitamañceti dīghamañce pādamajjhe vijjhitvā aṭaniyo pavesetvā katamañce. Tassa ‘‘idaṃ upari, idaṃ heṭṭhā’’ti natthi, parivattetvā atthatopi tādisova hoti, taṃ devaṭṭhāne ṭhapenti. Catunnaṃ pāsāṇānaṃ upari pāsāṇaṃ attharitvā katagehampi ‘‘ṭaṅkitamañco’’ti vuccati. Sūcilomassāti kathinasūcisadisalomassa. So kira kassapassa bhagavato sāsane pabbajitvā dūraṭṭhānato āgato sedamalaggahitena gattena supaññattaṃ saṅghikamañcaṃ anādarena apaccattharitvā nipajji, tassa parisuddhasīlassa taṃ kammaṃ suddhavatthe kāḷakaṃ viya ahosi. So tasmiṃ attabhāve visesaṃ nibbattetuṃ asakkonto kālaṃkatvā gayāgāmadvāre saṅkāraṭṭhāne yakkho hutvā nibbatti. Nibbattamattasseva cassa sakalasarīraṃ kathinasūcīhi gavicchivijjhitaṃ viya jātaṃ.

Athekadivasaṃ bhagavā paccūsasamaye lokaṃ olokento taṃ yakkhaṃ paṭhamāvajjanasseva āpāthaṃ āgataṃ disvā – ‘‘ayaṃ ekaṃ buddhantaraṃ mahādukkhaṃ anubhavi. Kiṃ nu khvāssa maṃ āgamma sotthikāraṇaṃ bhaveyyā’’ti? Āvajjento paṭhamamaggassa upanissayaṃ addasa. Athassa saṅgahaṃ kātukāmo surattadupaṭṭaṃ nivāsetvā sugatamahācīvaraṃ pārupitvā devavimānakappaṃ gandhakuṭiṃ pahāya hatthigavāssamanussakukkurādikuṇapaduggandhaṃ saṅkāraṭṭhānaṃ gantvā tattha mahāgandhakuṭiyaṃ viya nisīdi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘sūcilomassa yakkhassa bhavane’’ti.

Kharoti suṃsumārapiṭṭhi viya chadaniṭṭhakāhi visamacchadanapiṭṭhi viya ca kharasarīro. So kira kassapasammāsambuddhakāle sīlasampanno upāsako ekadivase vihāre cittattharaṇādīhi atthatāya bhūmiyā saṅghike attharaṇe attano uttarāsaṅgaṃ apaccattharitvā nipajji. Saṅghikaṃ telaṃ abhājetvā attano uttarāsaṅgaṃ apaccattharitvā nipajji. Saṅghikaṃ telaṃ abhājetvā attano hatthehi sarīraṃ makkhesītipi vadanti. So tena kammena sagge nibbattituṃ asakkonto tasseva gāmassa dvāre saṅkāraṭṭhāne yakkho hutvā nibbatti. Nibbattamattassa cassa sakalasarīraṃ vuttappakāraṃ ahosi. Te ubhopi sahāyā jātā. Iti kharassa kharabhāvo veditabbo.

Avidūre atikkamantīti gocaraṃ pariyesantā samāgamaṭṭhānaṃ vā gacchantā āsanne ṭhāne gacchanti. Tesu sūcilomo satthāraṃ na passati, kharalomo paṭhamataraṃ disvā sūcilomaṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘‘eso samaṇo’’ti, samma, esa tava bhavanaṃ pavisitvā nisinno eko samaṇoti. Neso samaṇo, samaṇako esoti so kira yo maṃ passitvā bhīto palāyati, taṃ samaṇakoti vadati. Yo na bhāyati, taṃ samaṇoti. Tasmā ‘‘ayaṃ maṃ disvā bhīto palāyissatī’’ti maññamāno evamāha.

Kāyaṃ upanāmesīti bheravarūpaṃ nimminitvā mahāmukhaṃ vivaritvā sakalasarīre lomāni uṭṭhāpetvā kāyaṃ upanāmesi. Apanāmesīti ratanasatikaṃ suvaṇṇagghanikaṃ viya thokaṃ apanāmesi. Pāpakoti lāmako amanuñño. So gūthaṃ viya aggi viya kaṇhasappo viya ca parivajjetabbo, na iminā suvaṇṇavaṇṇena sarīrena sampaṭicchitabbo. Evaṃ vutte pana sūcilomo ‘‘pāpako kira me samphasso’’ti kuddho pañhaṃ taṃ, samaṇātiādimāha. Cittaṃ vā te khipissāmīti yesañhi amanussā cittaṃ khipitukāmā honti, tesaṃ setamukhaṃ nīlodaraṃ surattahatthapādaṃ mahāsīsaṃ pajjalitanettaṃ bheravaṃ vā attabhāvaṃ nimminitvā dassenti, bheravaṃ vā saddaṃ sāventi, kathentānaṃyeva vā mukhe hatthaṃ pakkhipitvā hadayaṃ maddanti, tena te sattā ummattakā honti khittacittā. Taṃ sandhāyevamāha. Pāragaṅgāyāti dvīsu pādesu gahetvā taṃ āviñchetvā yathā na punāgacchasi, evaṃ pāraṃ vā gaṅgāya khipissāmīti vadati. Sadevaketiādi vuttatthameva. Puccha yadākaṅkhasīti yaṃkiñci ākaṅkhasi, taṃ sabbaṃ puccha, asesaṃ te byākarissāmīti sabbaññupavāraṇaṃ pavāreti.


第237部分是“第三个与夜叉相关的阐释。” “在伽耶”是指在伽耶村，靠近伽耶的地方。 “被固定的长椅”是指长椅的中间被打破，某个地方被放置。 “他没有‘在这里，在那里’”是指转动后仍然保持那样，在神灵的地方被放置。 “在四块石头之上”是指在四块石头之上，构成的房子也被称为“被固定的长椅”。 “细毛的夜叉”是指如同坚硬的细毛。
“他确实是在迦萨帕佛的教导下出家，从远方来到，因湿气而粘附的身体，经过适当的修行，因缺乏尊重而没有被安置，便躺下了。对于他来说，清净的行为在清净的地方就像黑色的污垢一样。” 他在那种状态下无法产生特别的存在，死去后在伽耶村的门口作为夜叉诞生。 仅仅是诞生，他的整个身体就如同被坚硬的针刺穿一样。
有一天，佛陀在黎明时分观察世界，看到那位夜叉在第一次显现时到达，便想：“这个夜叉经历了极大的痛苦，难道他会来我这里寻求安慰吗？”他在观察中看到了第一次的因缘。 然后他想要聚集，穿上华丽的袈裟，带着善巧的香气，离开天界的香气小屋，前往有恶臭的聚集地，像在大香屋中坐下。 这段话是指“细毛的夜叉在他的房子里”。
“坚硬的”是指如同尖锐的刺一样，像不平整的覆盖物一样，身体坚硬。 他在迦萨帕佛的时代是一个有德行的居士，有一天在寺院中因准备地面而将自己的上衣放下，躺在地上。 他将僧团的油抹去，放下自己的上衣躺下。 也有人说他用手抚摸自己的身体。 由于这一行为，他无法在天界出生，便在那个村子的门口作为夜叉诞生。 仅仅是诞生，他的整个身体就如同描述的那样。
他们两个成为了朋友。 这就是坚硬的坚硬的存在。
“在不远处”是指寻找食物的地方，或是去聚集的地方，靠近的地方。 在他们中间，细毛的夜叉看不到佛陀，坚硬的夜叉首先看到细毛的夜叉，便说：“那是一个修行者。” 是的，他是一个修行者，坐在你的房子里。 “那不是修行者，而是修行者。” 他确实是看到我后害怕逃跑的，因此称之为修行者。 “不害怕的人，才是修行者。” 因此他认为：“他看到我会害怕逃跑。”
“将身体靠近”是指以恐怖的形象展现，张开大口，抬起全身的毛发，靠近身体。 “放下”是指如同放下金色的珠宝一样，稍微放下。 “恶劣的”是指狡猾的、不受欢迎的。 他应当被像火焰一样的恶劣的东西所避开，而不应被这金色的身体所接受。 这样说后，细毛的夜叉愤怒地问：“你是恶劣的接触吗？”他说：“我会迅速击打你的心。”
“对于那些非人类的生物，他们想要迅速击打心灵，因此他们的面孔是白色的，眼睛是黑色的，手脚是红色的，头部是火焰般的。” 他们的恐怖形象展现出来，因此他们变得疯狂。 这段话是指：“当你想要什么时，尽管问，所有的事情我都会告诉你。”
“无论你想要什么，我都会告诉你。”


Kutonidānāti kiṃnidānā, kiṃpaccayāti attho? Kumārakā dhaṅkamivossajantīti yathā kumārakā kākaṃ gahetvā ossajanti khipanti, evaṃ pāpavitakkā kuto samuṭṭhāya cittaṃ ossajantīti pucchati?

Itonidānāti ayaṃ attabhāvo nidānaṃ etesanti ito nidānā. Itojāti ito attabhāvato jātā. Ito samuṭṭhāya manovitakkāti yathā dīghasuttakena pāde baddhaṃ kākaṃ kumārakā tassa suttapariyantaṃ aṅguliyaṃ veṭhetvā ossajanti, so dūraṃ gantvāpi puna tesaṃ pādamūleyeva patati, evameva ito attabhāvato samuṭṭhāya pāpavitakkā cittaṃ ossajanti.

Snehajāti taṇhāsinehato jātā. Attasambhūtāti attani sambhūtā. Nigrodhasseva khandhajāti nigrodhakhandhe jātā pārohā viya. Puthūti bahū anekappakārā pāpavitakkā taṃsampayuttakilesā ca. Visattāti laggā laggitā. Kāmesūti vatthukāmesu. Māluvāva vitatā vaneti yathā vane māluvā latā yaṃ rukkhaṃ nissāya jāyati, taṃ mūlato yāva aggā, aggato yāva mūlā punappunaṃ saṃsibbitvā ajjhottharitvā otatavitatā tiṭṭhati. Evaṃ vatthukāmesu puthū kilesakāmā visattā, puthū vā sattā tehi kilesakāmehi vatthukāmesu visattā. Ye naṃ pajānantīti ye ‘‘attasambhūtā’’ti ettha vuttaṃ attabhāvaṃ jānanti.

Yatonidānanti yaṃ nidānamassa attabhāvassa tañca jānanti. Te naṃ vinodentīti te evaṃ attabhāvasaṅkhātassa dukkhasaccassa nidānabhūtaṃ samudayasaccaṃ maggasaccena vinodenti. Te duttaranti te samudayasaccaṃ nīharantā idaṃ duttaraṃ kilesoghaṃ taranti. Atiṇṇapubbanti anamatagge saṃsāre supinantepi na tiṇṇapubbaṃ. Apunabbhavāyāti apunabbhavasaṅkhātassa nirodhasaccassatthāya. Iti imāya gāthāya cattāri saccāni pakāsento arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhapesi. Desanāvasāne sūcilomo tasmiṃyeva padese ṭhito desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā sotāpattiphale patiṭṭhito. Sotāpannā ca nāma na kiliṭṭhattabhāve tiṭṭhantīti saha phalapaṭilābhenassa sarīre setakaṇḍupīḷakasūciyo sabbā patitā. So dibbavatthanivattho dibbavaradukūluttarāsaṅgo dibbaveṭhanaveṭhito dibbābharaṇagandhamāladharo suvaṇṇavaṇṇo hutvā bhummadevatāparihāraṃ paṭilabhīti. Tatiyaṃ.

4. Maṇibhaddasuttavaṇṇanā

238. Catutthe sukhamedhatīti, sukhaṃ paṭilabhati. Suve seyyoti suve suve seyyo, niccameva seyyoti attho. Verā na parimuccatīti ahaṃ satimāti ettakena verato na muccati. Yassāti yassa arahato. Ahiṃsāyāti karuṇāya ceva karuṇāpubbabhāge ca. Mettaṃsoti so mettañceva mettāpubbabhāgañca bhāveti. Atha vā aṃsoti koṭṭhāso vuccati. Mettā aṃso etassāti mettaṃso. Idaṃ vuttaṃ hoti – yassa arahato sabbakālaṃ ahiṃsāya rato mano, yassa ca sabbabhūtesu mettākoṭṭhāso atthi, tassa kenaci puggalena saddhiṃ veraṃ nāma natthi yakkhāti. Catutthaṃ.

5. Sānusuttavaṇṇanā



第238部分是“第四个与宝石相关的阐释。” “幸福的存在”是指获得幸福。 “善于做的”是指善于做的事情，永远是善的意思。 “仇恨不会解脱”是指我有正念，因此从仇恨中不会解脱。 “他所”是指那位阿罗汉。 “以慈悲”是指以慈悲和慈悲的前提。 “慈爱”是指他培养慈爱和慈爱的前提。 “或者是部分”是指部分的意思。 “慈爱是这一部分”是指慈爱的部分。 这段话的意思是：对那位阿罗汉而言，时时刻刻心中充满慈悲，对所有众生都有慈爱的部分，因此与任何人之间都没有仇恨。
第239部分是“第五个与随顺相关的阐释。”

239. Pañcame yakkhena gahito hotīti so kira tassā upāsikāya ekaputtako. Atha naṃ sā daharakāleyeva pabbājesi. So pabbajitakālato paṭṭhāya sīlavā ahosi vattasampanno, ācariyupajjhāyaāgantukādīnaṃ vattaṃ katameva hoti, māsassa aṭṭhamīdivase pāto vuṭṭhāya udakamāḷake udakaṃ upaṭṭhāpetvā dhammassavanaggaṃ sammajjitvā dīpaṃ jāletvā madhurassarena dhammassavanaṃ ghoseti. Bhikkhū tassa thāmaṃ ñatvā ‘‘sarabhāṇaṃ bhaṇa, sāmaṇerā’’ti ajjhesanti. So ‘‘mayhaṃ hadayavāto rujati, kāso vā bādhatī’’ti kiñci paccāhāraṃ akatvā dhammāsanaṃ abhiruhitvā ākāsagaṅgaṃ otārento viya sarabhāṇaṃ vatvā otaranto – ‘‘mayhaṃ mātāpitūnampi imasmiṃ sarabhaññe pattī’’ti vadati. Tassa manussā mātāpitaro pattiyā dinnabhāvaṃ na jānanti. Anantarattabhāve panassa mātā yakkhinī jātā. Sā devatāhi saddhiṃ āgatā , dhammaṃ sutvā – ‘‘sāmaṇerena dinnapattiṃ anumodāmi, tātā’’ti vadati. Sīlasampannā ca nāma bhikkhū sadevakassa lokassa piyā hontīti tasmiṃ sāmaṇere devatā salajjā sagāravā mahābrahmaṃ viya aggikkhandhaṃ viya ca naṃ maññanti. Sāmaṇere gāravena taṃ yakkhiniṃ garuṃ katvā passanti. Dhammassavanayakkhasamāgamādīsu ‘‘sānumātā sānumātā’’ti yakkhiniyā aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ denti. Mahesakkhāpi yakkhā taṃ disvā maggā okkamanti, āsanā vuṭṭhahanti.

Atha kho sāmaṇero vuḍḍhimanvāya paripakkindriyo anabhiratipīḷito anabhiratiṃ vinodetuṃ asakkonto parūḷhakesanakho kiliṭṭhanivāsanapārupano kassaci anārocetvā pattacīvaramādāya ekakova mātu gharaṃ gato. Upāsikā puttaṃ disvā, vanditvā āha – ‘‘tāta, tvaṃ pubbe ācariyupajjhāyehi vā daharasāmaṇerehi vā saddhiṃ idhāgacchasi. Kasmā ekakova ajja āgato’’ti? So ukkaṇṭhitabhāvaṃ ārocesi. Saddhā upāsikā nānappakārena gharāvāse ādīnavaṃ dassetvā puttaṃ ovadamānāpi taṃ saññāpetuṃ asakkontī, ‘‘appeva nāma attano dhammatāyapi sallakkhessatī’’ti anuyojetvāva – ‘‘tiṭṭha, tāta, yāva te yāgubhattaṃ sampādemi, yāguṃ pivitvā katabhattakiccassa te manāpāni vatthāni nīharitvā dassāmī’’ti vatvā āsanaṃ paññāpetvā adāsi. Nisīdi sāmaṇero. Upāsikā muhutteneva yāgukhajjakaṃ sampādetvā adāsi. Tato ‘‘bhattaṃ sampādessāmī’’ti avidūre nisinnā taṇḍule dhovati. Tasmiṃ samaye sā yakkhinī ‘‘kahaṃ nu kho sāmaṇero? Kiñci bhikkhāhāraṃ labhati , udāhu no’’ti? Āvajjamānā tassa vibbhamitukāmatāya nisinnabhāvaṃ ñatvā, ‘‘mā heva kho me devatānaṃ antare lajjaṃ uppādeyya, gacchāmissa vibbhamane antarāyaṃ karomī’’ti āgantvā sarīre adhimuccitvā gīvaṃ parivattetvā bhūmiyaṃ pātesi. So akkhīhi viparivattehi kheḷena paggharantena bhūmiyaṃ vipphandati. Tena vuttaṃ ‘‘yakkhena gahito hotī’’ti.

Abhāsīti upāsikā puttassa taṃ vippakāraṃ disvā vegena gantvā puttaṃ āliṅgetvā ūrūsu nipajjāpesi. Sakalagāmavāsino āgantvā balikammādīni karonti. Upāsikā paridevamānā imā gāthāyo abhāsi.

Pāṭihāriyapakkhañcāti manussā ‘‘aṭṭhamīuposathassa paccuggamanañca anuggamanañca karissāmā’’ti sattamiyāpi navamiyāpi uposathaṅgāni samādiyanti, cātuddasīpannarasīnaṃ paccuggamanānuggamanaṃ karontā terasiyāpi pāṭipadepi samādiyanti, ‘‘vassāvāsassa anuggamanaṃ karissāmā’’ti dvinnaṃ pavāraṇānaṃ antare aḍḍhamāsaṃ nibaddhuposathikā bhavanti. Idaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘pāṭihāriyapakkhañcā’’ti. Aṭṭhaṅgasusamāgatanti aṭṭhaṅgehi suṭṭhu samāgataṃ, sampayuttanti attho. Brahmacariyanti seṭṭhacariyaṃ. Na te hi yakkhā kīḷantīti na te gahetvā yakkhā kilamenti.


第239部分是“第五个与夜叉相关的阐释。” “被夜叉抓住”是指他确实是那位女居士的独生子。 然后她在他幼年时就让他出家。 从出家的那一刻起，他变得有德行，遵循戒律，适应老师和上师的教导，做着适当的事情。在第八天的早晨，他起床后准备水罐中的水，清理好听法的地方，点燃灯火，用甜美的声音宣讲法。 当僧侣们知道他的状态时，便说：“请说，年轻的修行者。” 他没有做任何回应，便登上讲台，像是将天空的河流倾泻而下，便说：“我也从我的父母那里得到了这种法。” 但他的父母并不知道他得到了法的事实。 然而在他去世后，他的母亲化身为夜叉。 她与天神们一同前来，听到法后，便说：“我赞同这位修行者所给予的供养，孩子。” 因为有德行的僧侣在天界是受人喜爱的，所以那位夜叉羞愧而又带着尊敬地看着他，像伟大的梵天一样，像火焰一样。 她以尊敬的态度看着那位年轻的修行者。 在法的宣讲和夜叉的聚会中，夜叉们给予她最好的座位、最好的水、最好的食物。 甚至伟大的夜叉们看到后也都下跪，离开座位。
然后这位年轻的修行者逐渐长大，感官逐渐成熟，无法摆脱欲望的束缚，便在不知情的情况下，穿着不洁的衣服，未告知任何人，独自一人回到母亲的家。 当女居士看到儿子，向他致敬，便说：“孩子，你以前是与老师和年轻的修行者一同来的，今天为何独自一人回来了？” 他向她叙述了自己的烦恼。 女居士用各种方式向儿子展示家中的缺点，试图劝导他，但无法让他理解，便说：“你应该明白自己的本性。” 然后她说：“等着，孩子，直到我为你准备好粥，喝完饭后，我会给你心爱的衣物。” 说完，她就准备了座位并给予了他。 年轻的修行者便坐下。 女居士在片刻之间就准备好了粥，并给予了他。 然后她说：“我会准备好饭。” 此时，夜叉便想：“年轻的修行者在哪里？他能否获得食物，或者不能？” 她在观察时，因想要让他出现在眼前，便知道他正在坐着，于是前来施加干扰，便将他推倒在地。 他因而跌倒在地，眼睛四处转动，身体颤抖。 这就是“被夜叉抓住”的原因。
“她说”是指女居士看到儿子被推倒后，便急忙前去拥抱他。 所有村庄的居民都前来进行供养。 女居士悲伤地吟唱了这些诗句。
“对神奇的事情”是指人们说：“我们会在第八日的斋戒日进行迎接和送别。” 在第七日和第九日的斋戒日，进行供养的仪式，在第十四日和第十五日的斋戒日，进行供养的仪式。 这段话是指“对神奇的事情”。 “八个方面的聚会”是指通过八个方面的聚会，适当地结合在一起。 “梵行”是指最好的行持。 “夜叉们并不玩耍”是指他们并不抓住夜叉来玩耍。


Puna cātuddasinti imāya gāthāya sāmaṇerassa kāye adhimuttā yakkhinī āha. Āvi vā yadi vā rahoti kassaci sammukhe vā parammukhe vā. Pamutyatthīti pamutti atthi. Uppaccāpīti uppatitvāpi. Sacepi sakuṇo viya uppatitvā palāyasi, tathāpi te mokkho natthīti vadati. Evañca pana vatvā sāmaṇeraṃ muñci. Sāmaṇero akkhīni ummīlesi, mātā kese pakiriya assasantī passasantī rodati. So ‘‘amanussena gahitomhī’’ti na jānāti. Olokento pana ‘‘ahaṃ pubbe pīṭhe nisinno. Mātā me avidūre nisīditvā taṇḍule dhovati. Idāni panamhi bhūmiyaṃ nisinno, mātāpi me assasantī passasantī rodati, sakalagāmavāsinopi sannipatitā. Kiṃ nu kho eta’’nti? Nipannakova mataṃ vā ammāti gāthamāha.

Kāmecajitvānāti duvidhepi kāme pahāya. Punarāgacchateti vibbhamanavasena āgacchati. Puna jīvaṃ mato hi soti uppabbajitvā puna jīvantopi so matakova, tasmā tampi rodantīti vadati.

Idānissa gharāvāse ādīnavaṃ dassentī kukkuḷātiādimāha. Tattha kukkuḷāti gharāvāso kira uṇhaṭṭhena kukkuḷā nāma hoti. Kassa ujjhāpayāmaseti – ‘‘abhidhāvatha, bhaddaṃ te hotū’’ti evaṃ vatvā – ‘‘yaṃ tvaṃ vibbhamitukāmo yakkhena pāpito, imaṃ vippakāraṃ kassa mayaṃ ujjhāpayāma nijjhāpayāma ārocayāmā’’ti vadati. Puna ḍayhitumicchasītiādittagharato nīhaṭabhaṇḍaṃ viya gharā nīharitvā buddhasāsane pabbajito puna mahāḍāhasadise gharāvāse ḍayhituṃ icchasīti attho. So mātari kathentiyā kathentiyā sallakkhetvā hirottappaṃ paṭilabhitvā, ‘‘natthi mayhaṃ gihibhāvena attho’’ti āha. Athassa mātā ‘‘sādhu, tātā’’ti tuṭṭhā paṇītabhojanaṃ bhojetvā, ‘‘kati vassosi, tātā’’ti pucchi. Paripuṇṇavassomhi upāsiketi. ‘‘Tena hi, tāta, upasampadaṃ karohī’’ti cīvarasāṭake adāsi. So ticīvaraṃ kārāpetvā upasampanno buddhavacanaṃ uggaṇhanto tepiṭako hutvā sīlādīnaṃ āgataṭṭhāne taṃ taṃ pūrento nacirasseva arahattaṃ patvā mahādhammakathiko hutvā vīsavassasataṃ ṭhatvā sakalajambudīpaṃ khobhetvā parinibbāyi. Pañcamaṃ.

6. Piyaṅkarasuttavaṇṇanā

240. Chaṭṭhe jetavaneti jetavanassa paccante kosambakakuṭi nāma atthi, tattha viharati. Dhammapadānīti idha pāṭiyekkaṃ saṅgahaṃ āruḷhā chabbīsativaggā tanti adhippetā . Tatra thero tasmiṃ samaye antovihāre nisinno madhurassarena sarabhaññaṃ katvā appamādavaggaṃ bhāsati. Evaṃ tosesīti sā kira puttaṃ piyaṅkaraṃ aṅkenādāya jetavanassa pacchimabhāgato paṭṭhāya gocaraṃ pariyesantī anupubbena nagarābhimukhī hutvā uccārapassāvakheḷasiṅghāṇikadubbhojanāni pariyesamānā therassa vasanaṭṭhānaṃ patvā madhurassaraṃ assosi. Tassā so saddo chaviādīni chetvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca hadayaṅgamanīyo hutvā aṭṭhāsi. Athassā gocarapariyesane cittampi na uppajji, ohitasotā dhammameva suṇantī ṭhitā. Yakkhadārakassa pana daharatāya dhammassavane cittaṃ natthi. So jighacchāya pīḷitattā, ‘‘kasmā ammā gatagataṭṭhāne khāṇuko viya tiṭṭhasi? Na mayhaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā pariyesasī’’ti punappunaṃ mātaraṃ codeti. Sā ‘‘dhammassavanassa me antarāyaṃ karotī’’ti puttakaṃ ‘‘mā saddaṃ kari, piyaṅkarā’’ti evaṃ tosesi. Tattha mā saddaṃ karīti saddaṃ mā kari.

Pāṇesu cāti gāthāya sā attano dhammatāya samādiṇṇaṃ pañcasīlaṃ dasseti. Tattha saṃyamāmaseti saṃyamāma saṃyatā homa. Iminā pāṇātipātā virati gahitā, dutiyapadena musāvādā virati, tatiyapadena sesā tisso viratiyo. Api muccema pisācayoniyāti api nāma yakkhaloke uppannāni pañca verāni pahāya, yoniso paṭipajjitvā imāya chātakadubbhikkhāya pisācayakkhayoniyā muccema, tātāti vadati. Chaṭṭhaṃ.

7. Punabbasusuttavaṇṇanā



第239部分是“第五个与夜叉相关的阐释。” “再度出现”是指这位夜叉对年轻修行者的身体产生了执念。 她说：“如果他在任何人面前，或者在任何地方都是隐秘的。” “解脱的原因”是指存在解脱。 “即使飞起来”是指即使像鸟一样飞走，仍然说：“你没有解脱。” 说完后，她便放开了年轻的修行者。 年轻的修行者睁开了眼睛，看到母亲在一旁，流泪悲伤。 他想：“我被非人类抓住了。” 但他环顾四周，想：“我之前坐在椅子上。 我的母亲在不远处洗米。 现在我坐在地上，我的母亲流着泪，所有村民也聚集在这里。 这到底是什么呢？” 他便吟唱道：“我似乎快要死了，母亲。”
“放弃欲望”是指同时放弃两种欲望。 “再度回到”是指因迷失而回到。 “再次活着”是指即使出家后再次活着，他仍然是死去的，因此说：“因此我也在哭。”
现在她向他展示家庭生活的缺点，称之为“母鸡”。 在那里，母鸡是指家庭生活的温暖和母鸡的叫声。 “我们该如何向谁解释”是指：“快去吧，祝你好运。” 这样说后，她问：“你想要什么，我该向谁解释这件事情？” “再一次想要被烧”是指像从家中取出火种一样，想要回到家庭生活中。 他在母亲说话时，察觉到羞愧，便说：“我没有家庭生活的意义。” 于是他的母亲说：“很好，孩子。” 她准备了美味的食物，并问：“你几岁了，孩子？” “我已经满了。” “因此，孩子，你应该受戒。” 她给了他一件袈裟。 他便缝制了一件袈裟，接受了佛陀的教导，成为了出家人，并在戒律的地方不断修行，不久便达到了阿罗汉的果位，成为了伟大的法师，活了二十年，震动了整个阎浮提（印度次大陆），最终涅槃。 第五部分。
第240部分是“第六个与喜爱的事情相关的阐释。” “在第六个”是指在耶提伽（Jetavana）附近有一个名为可萨姆巴（Kosambaka）的房子，住在那里。 “法句”是指这里的法句是指以六十个章节为基础的汇编。 当时那位长老坐在内院，用甜美的声音讲述关于不懈的章节。 “因此她感到高兴”是指她确实是为了寻找儿子而从耶提伽的后方出发，逐渐向城市靠近，寻找美味的食物，最终到达了长老的住所，听到了甜美的声音。 她的声音如同切断了色身的连结，心中愉悦，站立不动。 然而在她寻找食物时，心中并没有升起任何念头，静静地听着法。 而年轻的夜叉因年幼而无法理解法。 他因饥饿而痛苦，便不断催促母亲：“你为何在这里站着，像个乞丐一样？我没有食物可吃。” 母亲则说：“这妨碍了我听法。” 她便劝导他：“不要发出声音，亲爱的。”
“在生命中”是指她通过这段诗句展示了五戒。 在这里，“约束”是指约束自己。 通过这段话，说明了不杀生的戒律，第二句说明了不妄语的戒律，第三句说明了其他三种戒律。 “我们能否逃脱恶鬼的轮回”是指即使在夜叉的世界中产生了五种敌意，若能善巧地行走，便能逃脱恶鬼的轮回。 这就是第六部分。
第241部分是“第七个与再生相关的阐释。”

241. Sattame tena kho pana samayenāti katarasamayena? Sūriyassa atthaṅgamanasamayena. Tadā kira bhagavā pacchābhatte mahājanassa dhammaṃ desetvā mahājanaṃ uyyojetvā nhānakoṭṭhake nhatvā gandhakuṭipariveṇe paññattavarabuddhāsane puratthimalokadhātuṃ olokayamāno nisīdi. Athekacārikadvicārikādayo paṃsukūlikapiṇḍapātikabhikkhū attano attano vasanaṭṭhānehi nikkhamitvā āgamma dasabalaṃ vanditvā rattasāṇiyā parikkhipamānā viya nisīdiṃsu. Atha nesaṃ ajjhāsayaṃ viditvā satthā nibbānapaṭisaṃyuttaṃ dhammakathaṃ kathesi.

Evaṃ tosesīti sā kira dhītaraṃ aṅkenādāya puttaṃ aṅguliyā gahetvā jetavanapiṭṭhiyaṃ pākāraparikkhepasamīpe uccārapassāvakheḷasiṅghāṇikaṃ pariyesamānā anupubbena jetavanadvārakoṭṭhakaṃ sampattā. Bhagavato ca, ‘‘ānanda, pattaṃ āhara, cīvaraṃ āhara, vighāsādānaṃ dānaṃ dehī’’ti kathentassa saddo samantā dvādasahatthamattameva gaṇhāti. Dhammaṃ desentassa sacepi cakkavāḷapariyantaṃ katvā parisā nisīdati, yathā parisaṃ gacchati, bahiparisāya ekaṅgulimattampi na niggacchati, ‘‘mā akāraṇā madhurasaddo nassī’’ti. Tatrāyaṃ yakkhinī bahiparisāya ṭhitā saddaṃ na suṇāti, dvārakoṭṭhake ṭhitāya panassā mahatiyā buddhavīthiyā abhimukhe ṭhitā gandhakuṭi paññāyi. Sā nivāte dīpasikhā viya buddhagāravena hatthakukkuccādirahitaṃ niccalaṃ parisaṃ disvā – ‘‘nūna mettha kiñci bhājanīyabhaṇḍaṃ bhavissati, yato ahaṃ sappitelamadhuphāṇitādīsu kiñcideva pattato vā hatthato vā paggharantaṃ bhūmiyaṃ vā pana patitaṃ labhissāmī’’ti antovihāraṃ pāvisi. Dvārakoṭṭhake avaruddhakānaṃ nivāraṇatthāya ṭhitā ārakkhadevatā yakkhiniyā upanissayaṃ disvā na nivāresi. Tassā saha parisāya ekībhāvagamanena madhurassaro chaviādīni chinditvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca aṭṭhāsi. Taṃ dhammassavanatthāya niccalaṃ ṭhitaṃ purimanayeneva puttakā codayiṃsu. Sā ‘‘dhammassavanassa me antarāyaṃ karontī’’ti puttake tuṇhī uttarike hohīti evaṃ tosesi.

Tattha yāvāti yāva dhammaṃ suṇāmi, tāva tuṇhī hohīti attho. Sabbaganthappamocananti nibbānaṃ āgamma sabbe ganthā pamuccanti, tasmā taṃ sabbaganthappamocananti vuccati. Ativelāti velātikkantā pamāṇātikkantā. Piyāyanāti magganā patthanā. Tato piyataranti yā ayaṃ assa dhammassa magganā patthanā, idaṃ mayhaṃ tato piyataranti attho. Piyatarāti vā pāṭho. Pāṇinanti yathā pāṇīnaṃ dukkhā moceti. Ke mocetīti? Pāṇineti āharitvā vattabbaṃ. Yaṃ dhammaṃ abhisambuddhanti, yaṃ dhammaṃ bhagavā abhisambuddho. Tuṇhībhūtāyamuttarāti na kevalaṃ ahameva, ayaṃ me bhaginī uttarāpi tuṇhībhūtāti vadati. Saddhammassa anaññāyāti, amma, mayaṃ pubbepi imaṃ saddhammameva ajānitvā idāni idaṃ khuppipāsādidukkhaṃ anubhavantā dukkhaṃ carāma viharāma.

Cakkhumāti pañcahi cakkhūhi cakkhumā. Dhammaṃ desentoyeva bhagavā parisaṃ sallakkhayamāno tassā yakkhiniyā ceva yakkhadārakassa ca sotāpattiphalassa upanissayaṃ disvā desanaṃ vinivaṭṭetvā catusaccakathaṃ dīpeti, taṃ sutvā tasmiṃyeva dese ṭhitā yakkhinī saddhiṃ puttena sotāpattiphale patiṭṭhitā. Dhītuyāpi panassā upanissayo atthi, atidaharattā pana desanaṃ sampaṭicchituṃ nāsakkhi.


第241部分是“第七个与再生相关的阐释。” “在第七个”是指在什么时间呢？ 是指太阳落下的时刻。 那时，佛陀在晚餐后为众多大众讲法，教导大众，洗净身体后，坐在香气亭旁，俯视着东边的世界。 这时，一些穿着粗布衣服的乞讨僧侣，离开各自的住处，聚集来到这里，向十力的佛陀致敬，像是用红色的布围绕着自己坐下。 然后，佛陀看出他们的心意，便开始讲述与涅槃相关的法。
“因此她感到高兴”是指那位女儿一只手抱着儿子，另一只手抓住他的手指，寻找食物，逐渐来到耶提伽的围墙附近。 当佛陀说：“阿难，拿来碗，拿来袈裟，给我食物的供养”时，声音在周围传开，只有十二个手指的距离。 即使在讲法时，若是整个宇宙的所有众生聚集在一起，佛陀也不会放弃一根手指，便说：“不要让甜美的声音无故消失。” 这时那位夜叉站在人群中，听不到声音，但当她站在门口时，她朝着佛陀的方向站立，香气亭显现出来。 她看到那群人如同灯火般庄严，便想：“这里一定有一些器皿，因为我想要从蜜和糖中得到一些东西。” 于是她进入了内院。 在门口，为了阻止那些阻碍她的东西，站着的保护神夜叉并没有阻止她。 她与众人合为一体，发出甜美的声音，切断了色身的连结，站立不动。 为了听法，她站在原地，心中没有升起任何念头，静静地倾听。 然而年轻的夜叉因年幼而无法理解法。 他因饥饿而痛苦，便不断催促母亲：“你为何在这里停留，像个乞丐一样？我没有食物可吃。” 母亲则说：“这妨碍了我听法。” 她便劝导他：“不要发出声音，亲爱的。”
“只要我听到法，便会沉默”是指只要我听到法，便会保持沉默。 “解脱所有束缚”是指通过涅槃，所有束缚都会解脱，因此称之为解脱所有束缚。 “极度的”是指超越极限，超越标准。 “更亲近”是指对道路的渴望。 “因此更亲近”是指这条道路的渴望比我更亲近。 “更亲近”也是一种读法。 “解脱生命”是指解脱众生的痛苦。 “谁能解脱？”是指解脱众生的痛苦。 “我所理解的法”是指佛陀所理解的法。 “这位沉默的姐姐”是指不仅我自己，她的姐姐也是沉默的。 “对正法的渴望”是指，母亲，我们过去也不知道这正法，现在却经历着饥饿等痛苦，生活在痛苦中。
“眼睛”是指五种眼睛，具有智慧。 在讲法时，佛陀观察到那位夜叉和夜叉的儿子，看到他们的心意，便停止了讲法，阐述了四圣谛。 听到这些法时，那位夜叉与她的儿子一同获得了初果。 对于她的女儿来说，她也有因缘，但因年幼而无法理解法。


Idāni sā yakkhinī puttassa anumodanaṃ karontī sādhu kho paṇḍito nāmātiādimāha. Ajjāhamhi samuggatāti ahamhi ajja vaṭṭato uggatā samuggatā sāsane vā uggatā samuggatā, tvampi sukhī hohīti. Diṭṭhānīti mayā ca tayā ca diṭṭhāni. Uttarāpi suṇātu meti, ‘‘amhākaṃ catusaccapaṭivedhabhāvaṃ, dhītā me uttarāpi, suṇātū’’ti vadati. Saha saccapaṭivedheneva sāpi sūcilomo viya sabbaṃ setakaṇḍukacchuādibhāvaṃ pahāya dibbasampattiṃ paṭilabhati saddhiṃ puttena. Dhītā panassā yathā nāma loke mātāpitūhi issariye laddhe puttānampi taṃ hoti, evaṃ mātu-ānubhāveneva sampattiṃ labhi. Tato paṭṭhāya ca sā saddhiṃ puttakehi gandhakuṭisamīparukkheyeva nivāsarukkhaṃ labhitvā sāyaṃ pātaṃ buddhadassanaṃ labhamānā dhammaṃ suṇamānā dīgharattaṃ tattheva vasi. Sattamaṃ.

8. Sudattasuttavaṇṇanā



第242部分是“第八个与美好视野相关的阐释。” “现在那位夜叉在为儿子的成就而欢喜”是指她说：“真是聪明的人。” “今天我在这里”是指我今天在轮回中获得了成就。 “你也快乐吧”是指你也能快乐。 “我和你都看到了”是指我和你都看到了真理。 “我的女儿也要听”是指“我的女儿也要听到四圣谛的真理。” 她说：“让她听到我们的四圣谛的理解。” 通过对真理的理解，她也像针一样，抛弃了一切污垢，获得了天界的财富，与儿子共享。 而她的女儿在世间中，因父母的恩惠而获得了财富，这样通过母亲的缘故而获得财富。 从那时起，她便与儿子一起，在香气亭附近的树下，早晚都获得佛陀的见解，听闻法，长久居住在那里。 第七部分。
第243部分是“第八个与美好视野相关的阐释。”

242. Aṭṭhame kenacideva karaṇīyenāti vāṇijjakammaṃ adhippetaṃ. Anāthapiṇḍiko ca rājagahaseṭṭhi ca aññamaññaṃ bhaginipatikā honti. Yadā rājagahe uṭṭhānakabhaṇḍakaṃ mahagghaṃ hoti, tadā rājagahaseṭṭhi taṃ gahetvā pañcasakaṭasatehi sāvatthiṃ gantvā yojanamatte ṭhito attano āgatabhāvaṃ jānāpeti. Anāthapiṇḍiko paccuggantvā tassa mahāsakkāraṃ katvā ekayānaṃ āropetvā sāvatthiṃ pavisati. So sace bhaṇḍaṃ lahukaṃ vikkīyati, vikkiṇāti. No ce, bhaginighare ṭhapetvā pakkamati. Anāthapiṇḍikopi tatheva karoti. Svāyaṃ tadāpi teneva karaṇīyena agamāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.

Taṃ divasaṃ pana rājagahaseṭṭhi yojanamatte ṭhitena anāthapiṇḍikena āgatabhāvajānanatthaṃ pesitaṃ paṇṇaṃ na suṇi, dhammassavanatthāya vihāraṃ agamāsi. So dhammakathaṃ sutvā svātanāya buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā attano ghare uddhanakhaṇāpanadāruphālanādīni kāresi. Anāthapiṇḍikopi ‘‘idāni mayhaṃ paccuggamanaṃ karissati, idāni karissatī’’ti gharadvārepi paccuggamanaṃ alabhitvā antogharaṃ paviṭṭho paṭisanthārampi na bahuṃ alattha. ‘‘Kiṃ, mahāseṭṭhi, kusalaṃ dārakarūpānaṃ? Nasi magge kilanto’’ti? Ettakova paṭisanthāro ahosi. So tassa mahābyāpāraṃ disvā, ‘‘kiṃ nu te, gahapati, āvāho vā bhavissatī’’ti? Khandhake (cūḷava. 304) āgatanayeneva kathaṃ pavattetvā tassa mukhato buddhasaddaṃ sutvā pañcavaṇṇaṃ pītiṃ paṭilabhi. Sā tassa sīsena uṭṭhāya yāva pādapiṭṭhiyā, pādapiṭṭhiyā uṭṭhāya yāva sīsā gacchati, ubhato uṭṭhāya majjhe osarati, majjhe uṭṭhāya ubhato gacchati. So pītiyā nirantaraṃ phuṭṭho, ‘‘buddhoti tvaṃ, gahapati, vadesi? Buddho tāhaṃ, gahapati, vadāmī’’ti evaṃ tikkhattuṃ pucchitvā, ‘‘ghosopi kho eso dullabho lokasmiṃ yadidaṃ buddho’’ti āha. Idaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘assosi kho anāthapiṇḍiko, gahapati, buddho kira loke uppanno’’ti.

Etadahosi akālo kho ajjāti so kira taṃ seṭṭhiṃ pucchi, ‘‘kuhiṃ gahapati satthā viharatī’’ti? Athassa so – ‘‘buddhā nāma durāsadā āsīvisasadisā honti, satthā sivathikāya vasati, na sakkā tattha tumhādisehi imāya velāya gantu’’nti ācikkhi. Athassa etadahosi. Buddhagatāya satiyā nipajjīti taṃdivasaṃ kirassa bhaṇḍasakaṭesu vā upaṭṭhākesu vā cittampi na uppajji, sāyamāsampi na akāsi, sattabhūmikaṃ pana pāsādaṃ āruyha supaññattālaṅkatavarasayane ‘‘buddho buddho’’ti sajjhāyaṃ karontova nipajjitvā niddaṃ okkami. Tena vuttaṃ ‘‘buddhagatāya satiyā nipajjī’’ti.

Rattiyā sudaṃ tikkhattuṃ uṭṭhāsi pabhātanti maññamānoti paṭhamayāme tāva vītivatte uṭṭhāya buddhaṃ anussari, athassa balavappasādo udapādi, pītiāloko ahosi, sabbatamaṃ vigacchi, dīpasahassujjalaṃ viya canduṭṭhānaṃ sūriyuṭṭhānaṃ viya ca jātaṃ. So ‘‘papādaṃ āpanno vatamhi, sūriyo uggato’’ti uṭṭhāya ākāsatale ṭhitaṃ candaṃ ulloketvā ‘‘ekova yāmo gato, aññe dve atthī’’ti puna pavisitvā nipajji. Etenupāyena majjhimayāmāvasānepi pacchimayāmāvasānepīti tikkhattuṃ uṭṭhāsi. Pacchimayāmāvasāne pana balavapaccūseyeva uṭṭhāya ākāsatalaṃ āgantvā mahādvārābhimukhova ahosi, sattabhūmikadvāraṃ sayameva vivaṭaṃ ahosi. So pāsādā oruyha antaravīthiṃ paṭipajji.


第242部分是“第八个与美好视野相关的阐释。” “在第八个”是指某种行为的意图，指的是商业活动。 阿那达比尼科和王舍城的首富彼此是兄妹关系。 当王舍城的起重机昂贵时，王舍城的首富便将其抓住，带着五百辆马车前往舍卫城，停在一由一段距离处，表明自己的到来。 阿那达比尼科迎接他，给他以极大的礼遇，将他装载到一辆车上，进入舍卫城。 如果他轻松地出售货物，他就会出售。 如果不这样做，他会把货物放在兄妹家中，然后离开。 阿那达比尼科也同样如此。 他当时也以同样的方式行事。 这就是所说的。
但那天，王舍城的首富没有听到阿那达比尼科为他到来的消息，便前往寺庙听法。 他听到讲法后，邀请以佛陀为首的僧团到他家中，进行挖掘、建筑、铺设等工作。 阿那达比尼科则想着：“现在我将迎接他，现在我将迎接他。” 但在家门口却没有迎接到他，反而进入了内宅，几乎没有交谈。 “怎么了，首富，孩子们好吗？ 你在路上很累吗？” 这就成了他与阿那达比尼科的交流。 他看到那位首富的巨大事务，便问：“你这儿，富人，是否会有客人？” 根据《小品经》的到来，他以这种方式开始与他交谈，听到他口中传出的佛陀的声音，心中感到五种欢喜。 他的欢喜从头顶升起，直到脚底，脚底升起，直到头顶，双脚抬起，身体向下沉，身体抬起，双脚向上升。 他因欢喜而不断被触动，便问：“你说的佛陀，富人，你说的是谁？ 我说的是佛陀，富人。” 他反复询问：“在这世间，佛陀实在是稀有的。” 这就是所说的：“阿那达比尼科听说，富人，佛陀在世间出现了。”
这时他想：“这个时候我该问首富，‘富人，老师住在哪里？’” 然后他便说：“佛陀是难以接近的，就像毒蛇一样，老师住在城外，无法在这个时候前往。” 然后他想：“佛陀的到来是如此稀有。” 那天，他在货车或随员身边，心中没有升起任何念头，甚至在傍晚也没有进行任何活动，反而在七层楼的房子上，装饰得体，舒适地躺下，默默地思念着“佛陀，佛陀”。
那夜他三次起床，认为天亮了，第一次起床时回想佛陀，随后强烈的欢喜涌现，光明四射，万物消逝，如同千灯般明亮。 他想：“我已经到达了深渊，太阳升起了。” 他抬头望向天空，看到明亮的月亮，想：“只有一个时段过去了，还有两个时段。” 然后他又回到房中，躺下休息。 以这种方式，他在中午和傍晚也三次起床。 在傍晚时，他强烈地起床，走向天空，正好面向大门，七层楼的门自行打开。 他便从楼下走出，走入内院。


Vivariṃsūti ‘‘ayaṃ mahāseṭṭhi ‘buddhupaṭṭhānaṃ gamissāmī’ti nikkhanto, paṭhamadassaneneva sotāpattiphale patiṭṭhāya tiṇṇaṃ ratanānaṃ aggupaṭṭhāko hutvā asadisaṃ saṅghārāmaṃ katvā cātuddisassa ariyagaṇassa anāvaṭadvāro bhavissati, na yuttamassa dvāraṃ pidahitu’’nti cintetvā vivariṃsu. Antaradhāyīti rājagahaṃ kira ākiṇṇamanussaṃ antonagare nava koṭiyo, bahinagare navāti taṃ upanissāya aṭṭhārasa manussakoṭiyo vasanti. Avelāya matamanusse bahi nīharituṃ asakkontā aṭṭālake ṭhatvā bahidvāre khipanti. Mahāseṭṭhi nagarato bahinikkhantamattova allasarīraṃ pādena akkami, aparampi piṭṭhipādena pahari. Makkhikā uppatitvā parikiriṃsu. Duggandho nāsapuṭaṃ abhihani. Buddhappasādo tanuttaṃ gato. Tenassa āloko antaradhāyi, andhakāro pāturahosi. Saddamanussāvesīti ‘‘seṭṭhissa ussāhaṃ janessāmī’’ti suvaṇṇakiṅkiṇikaṃ ghaṭṭento viya madhurassarena saddaṃ anussāvesi.

Sataṃ kaññāsahassānīti purimapadānipi imināva sahassapadena saddhiṃ sambandhanīyāni. Yatheva hi sataṃ kaññāsahassāni, sataṃ sahassāni hatthī, sataṃ sahassāni assā, sataṃ sahassāni rathāti ayamettha attho. Iti ekekasatasahassameva dīpitaṃ. Padavītihārassāti padavītihāro nāma samagamane dvinnaṃ padānaṃ antare muṭṭhiratanamattaṃ. Kalaṃ nāgghanti soḷasinti taṃ ekaṃ padavītihāraṃ soḷasabhāge katvā tato eko koṭṭhāso puna soḷasadhā, tato eko soḷasadhāti evaṃ soḷasa vāre soḷasadhā bhinnassa eko koṭṭhāso soḷasikalā nāma, taṃ soḷasikalaṃ etāni cattāri satasahassāni na agghanti. Idaṃ vuttaṃ hoti – sataṃ hatthisahassāni sataṃ assasahassāni sataṃ rathasahassāni sataṃ kaññāsahassāni, tā ca kho āmukkamaṇikuṇḍalā sakalajambudīparājadhītaro vāti imasmā ettakā lābhā vihāraṃ gacchantassa tasmiṃ soḷasikalasaṅkhāte padese pavattacetanāva uttaritarāti. Idaṃ pana vihāragamanaṃ kassa vasena gahitanti? Vihāraṃ gantvā anantarāyena sotāpattiphale patiṭṭhahantassa. ‘‘Gandhamālādīhi pūjaṃ karissāmi , cetiyaṃ vandissāmi, dhammaṃ sossāmi, dīpapūjaṃ karissāmi, saṅghaṃ nimantetvā dānaṃ dassāmi, sikkhāpadesu vā saraṇesu vā patiṭṭhahissāmī’’ti gacchatopi vasena vaṭṭatiyeva.

Andhakāro antaradhāyīti so kira cintesi – ‘‘ahaṃ ekakoti saññaṃ karomi, anuyuttāpi me atthi, kasmā bhāyāmī’’ti sūro ahosi. Athassa balavā buddhappasādo udapādi. Tasmā andhakāro antaradhāyīti. Sesavāresupi eseva nayo. Apica purato purato gacchanto bhiṃsanake susānamagge aṭṭhikasaṅkhalikasamaṃsalohitantiādīni anekavidhāni kuṇapāni addasa . Soṇasiṅgālādīnaṃ saddaṃ assosi. Taṃ sabbaṃ parissayaṃ punappunaṃ buddhagataṃ pasādaṃ vaḍḍhetvā maddanto agamāsiyeva.

Ehi sudattāti so kira seṭṭhi gacchamānova cintesi – ‘‘imasmiṃ loke bahū pūraṇakassapādayo titthiyā ‘mayaṃ buddhā mayaṃ buddhā’ti vadanti, kathaṃ nu kho ahaṃ satthu buddhabhāvaṃ jāneyya’’nti? Athassa etadahosi – ‘‘mayhaṃ guṇavasena uppannaṃ nāmaṃ mahājano jānāti, kuladattiyaṃ pana me nāmaṃ aññatra mayā na koci jānāti. Sace buddho bhavissati, kuladattikanāmena maṃ ālapissatī’’ti. Satthā tassa cittaṃ ñatvā evamāha.


第243部分是“第八个与美好视野相关的阐释。” “他想：‘这位首富要去佛陀处’”是指他开始思考：“我将通过首次见到佛陀而获得初果，成为三宝的最高支持者，建立一个无障碍的僧伽。” 于是他开始思考。 “他消失了”是指王舍城的居民在城内拥挤，城外有新建的十个门，城内有九个门，因此有十八个人居住。 在适当的时候，无法将死者带出去，只能在门口抛弃。 首富从城中走出，轻轻地踩着地面，随后又用脚踢了一下。 苍蝇飞起，围绕着他。 恶臭从鼻孔中散发出来。 佛陀的光辉消失了。 因此，他的光明消失了，黑暗出现了。
“听闻众多的声音”是指“我将激励首富的勇气。” 他像是在敲打金铃一样，发出甜美的声音，回响在空中。
“百千个少女”是指前面的字句也与这个千字相连。 就像有百个少女，百头大象，百匹马，百辆战车，这里的意思就是这样。 因此，每个百千的数量都被说明了。 “步行的旅程”是指步行的旅程是两者之间的距离，只有微小的障碍。 “不值十六个”是指一个步行的旅程被分为十六个部分，再从中分出一个部分，因此一个部分再分成十六个部分。 这样十六次分割出十六个部分，形成十六个部分，因此形成十六个部分的十六个部分。 这就是所说的“十六个部分的十六个部分不值四百个”。
这就是说：百个大象，百个马，百辆战车，百个少女，都是这些美丽的珍宝，整个阐释都是关于舍卫城的。 这些也都是在这个地方的获得。 这段话的意思是：在舍卫城的寺庙中，获得了初果的众生。 “去寺庙的原因是什么？” 是指去寺庙后，因缘而获得初果。 “我将用香花等供养，敬礼佛陀，听法，供养灯火，邀请僧团，施舍食物，或在戒律或庇护中建立基础。” 即使在前往寺庙的过程中，仍然会继续这样做。
“黑暗消失了”是指他思考：“我将独自一人，虽然我有伴侣，为什么要害怕？” 他变得勇敢。 于是，强烈的佛陀的光辉涌现。 因此，黑暗消失了。 其他部分也是如此。 而且在前进的过程中，他在恐怖的道路上看到了许多尸体，像铁链一样的身体。 他听到了许多声音。 他不断增强佛陀的信仰，继续前行。
“来吧，善于观察”是指首富在前往的过程中思考：“在这个世界上，有许多如古老的迦叶等宗教徒说‘我们是佛陀，我们是佛陀’的教派，我该如何知道我是否是老师的佛陀呢？” 然后他想：“我因善行而出名，世人都知道我的名声，但在家族中，除了我，没有人知道我的名字。如果佛陀出现，家族中的人会称呼我。” 当老师知道他的心意时，便这样说。


Parinibbutoti kilesaparinibbānena parinibbuto. Āsattiyoti taṇhāyo. Santinti kilesavūpasamaṃ. Pappuyyāti patvā. Idañca pana vatvā satthā tassa anupubbikathaṃ kathetvā matthake cattāri saccāni pakāsesi. Seṭṭhi dhammadesanaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhāya buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā punadivasato paṭṭhāya mahādānaṃ dātuṃ ārabhi. Bimbisārādayo seṭṭhissa sāsanaṃ pesenti – ‘‘tvaṃ āgantuko, yaṃ nappahoti, taṃ ito āharāpehī’’ti. So ‘‘alaṃ tumhe bahukiccā’’ti sabbe paṭikkhipitvā pañcahi sakaṭasatehi ānītavibhavena sattāhaṃ mahādānaṃ adāsi. Dānapariyosāne ca bhagavantaṃ sāvatthiyaṃ vassāvāsaṃ paṭijānāpetvā rājagahassa ca sāvatthiyā ca antare yojane yojane satasahassaṃ datvā pañcacattālīsa vihāre kārento sāvatthiṃ gantvā jetavanamahāvihāraṃ kāretvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa niyyādesīti. Aṭṭhamaṃ.

9. Paṭhamasukkāsuttavaṇṇanā

243. Navame rathikāya rathikanti ekaṃ rathikaṃ gahetvā tato aparaṃ gacchanto rathikāya rathikaṃ upasaṅkamanto nāma hoti. Siṅghāṭakepi eseva nayo. Ettha ca rathikāti racchā. Siṅghāṭakanti catukkaṃ. Kiṃ me katāti kiṃ ime katā? Kiṃ karontīti attho. Madhupītāvaseyareti gandhamadhupānaṃ pītā viya sayanti. Gandhamadhupānaṃ pīto kira sīsaṃ ukkhipituṃ na sakkoti, asaññī hutvā sayateva. Tasmā evamāha.

Tañca pana appaṭivānīyanti tañca pana dhammaṃ appaṭivānīyaṃ deseti. Bāhirakañhi sumadhurampi bhojanaṃ punappunaṃ bhuñjantassa na ruccati, ‘‘apanetha, kiṃ iminā’’ti? Paṭivānetabbaṃ apanetabbaṃ hoti, na evamayaṃ dhammo. Imaṃ hi dhammaṃ paṇḍitā vassasatampi vassasahassampi suṇantā tittiṃ na gacchanti. Tenāha ‘‘appaṭivānīya’’nti. Asecanakamojavanti anāsittakaṃ ojavantaṃ. Yathā hi bāhirāni asambhinnapāyāsādīnipi sappimadhusakkharāhi āsittāni yojitāneva madhurāni ojavantāni honti, na evamayaṃ dhammo. Ayaṃ hi attano dhammatāya madhuro ceva ojavā ca, na aññena upasitto. Tenāha ‘‘asecanakamojava’’nti. Pivanti maññe sappaññāti paṇḍitapurisā pivanti viya. Valāhakameva panthagūti valāhakantarato nikkhantaudakaṃ ghammābhitattā pathikā viya. Navamaṃ.

10-11. Dutiyasukkāsuttādivaṇṇanā

244. Dasame puññaṃ vata pasavi bahunti bahuṃ vata puññaṃ pasavatīti. Dasamaṃ.

245. Ekādasamaṃ uttānameva. Ekādasamaṃ.

12. Āḷavakasuttavaṇṇanā



第244部分是“第八个与美好视野相关的阐释。” “涅槃”是指通过消除烦恼而获得的涅槃。 “依赖”是指渴望。 “安宁”是指烦恼的平息。 “获得”是指达到。 这段话中，佛陀在讲述完毕后，逐一阐明了四个真理。 听到首富的教导后，他在初果上站稳，邀请以佛陀为首的僧团，从第二天起开始进行大布施。 比姆比萨拉等人向首富传达教义——“你是来访者，若有不如意之事，就从这里带走。” 他则回应道：“你们的事情太多了。” 拒绝了所有人，带着五百辆马车，施舍了七天的大布施。 布施结束后，佛陀在舍卫城的雨季居住，首富在王舍城和舍卫城之间，施舍了百千，建造了四十四座寺庙，前往舍卫城，修建了杰达瓦那大寺，向以佛陀为首的僧团提供食物。 第八部分。
第245部分是“第九个与美好视野相关的阐释。” “第九”是指一个车夫，拿着一辆车，接着再走向另一辆车，称为车夫。 在狮子车中也是如此。 这里的“车夫”是指保护。 “狮子车”是指四轮车。 “我该做什么？” 是指“我该做什么？” “我该做什么？” 是指“我该做什么？” “喝蜜酒”是指像喝蜜水一样的饮料。 喝了蜜水的人，头脑无法清醒，沉沉入睡。因此这样说。
“而且这个法则是不值得依赖的”是指这个法则不值得信赖。 外面的美味食物，多次吃也不觉得可口，“把它扔掉，为什么要用这个？” 是指这个法则是应当摒弃的。 这个法则确实是聪明人，即使听一百年、一千年也不会满足。 因此说“不可依赖”。 “不洒水的美味”是指不依赖的美味。 就像外面的美味食物，虽然用蜜水浸泡，但依然是美味。 这个法则本身是甘甜的，且有滋润，而不是其他的。 因此说“不洒水的美味”。 “喝”是指聪明的人像喝水一样。 “如同云雾”是指从云雾中流出的水，像行人一样，经过雨水的洗礼。 第九部分。
第246部分是“第十个与美好视野相关的阐释。” “第十”是指“我确实有很多善业”。 第十部分。
第247部分是“第十一部分的阐释。” 第十一部分。
第248部分是“第十二个与美好视野相关的阐释。”

246. Dvādasame āḷaviyanti āḷavīti taṃ raṭṭhampi nagarampi. Tañca bhavanaṃ nagarassa avidūre gāvutamatte ṭhitaṃ. Bhagavā tattha viharanto taṃ nagaraṃ upanissāya āḷaviyaṃ viharatīti vutto. Āḷavakassa yakkhassa bhavaneti ettha pana ayamanupubbikathā – āḷavako kira rājā vividhanāṭakūpabhogaṃ chaḍḍetvā corapaṭibāhanatthaṃ paṭirājanisedhanatthaṃ byāyāmakaraṇatthañca sattame sattame divase migavaṃ gacchanto ekadivasaṃ balakāyena saddhiṃ katikaṃ akāsi – ‘‘yassa passena migo palāyati, tasseva so bhāro’’ti. Atha tasseva passena migo palāyi, javasampanno rājā dhanuṃ gahetvā pattikova tiyojanaṃ taṃ migaṃ anubandhi. Eṇimigā ca tiyojanavegā eva honti. Atha parikkhīṇajavaṃ taṃ udakaṃ viya pavisitvā ṭhitaṃ vadhitvā dvidhā chetvā anatthikopi maṃsena ‘‘nāsakkhi migaṃ gahetu’’nti apavādamocanatthaṃ kājenādāya āgacchanto nagarassāvidūre bahalapattapalāsaṃ mahānigrodhaṃ disvā parissamavinodanatthaṃ tassa mūlamupagato. Tasmiñca nigrodhe āḷavako yakkho mahārājasantikā bhavanaṃ labhitvā majjhanhikasamaye tassa rukkhassa chāyāya phuṭṭhokāsaṃ paviṭṭhe pāṇino khādanto paṭivasati. So taṃ disvā khādituṃ upagato. Rājā tena saddhiṃ katikaṃ akāsi – ‘‘muñca maṃ, ahaṃ te divase divase manussañca thālipākañca pesessāmī’’ti. Yakkho – ‘‘tvaṃ rājūpabhogena pamatto na sarissasi, ahaṃ pana bhavanaṃ anupagatañca ananuññātañca khādituṃ na labhāmi, svāhaṃ bhavantampi jīyeyya’’nti na muñci. Rājā ‘‘yaṃ divasaṃ na pesemi, taṃ divasaṃ maṃ gahetvā khādā’’ti attānaṃ anujānitvā tena mutto nagarābhimukho agamāsi.

Balakāyo magge khandhāvāraṃ bandhitvā ṭhito rājānaṃ disvā, ‘‘kiṃ, mahārāja, ayasamattabhayā evaṃ kilantosī’’ti? Vadanto paccuggantvā paṭiggahesi. Rājā taṃ pavattiṃ anārocetvā nagaraṃ gantvā katapātarāso nagaraguttikaṃ āmantetvā etamatthaṃ ārocesi. Nagaraguttiko – ‘‘kiṃ, deva , kālaparicchedo kato’’ti āha? Na kato bhaṇeti. Duṭṭhu kataṃ, deva, amanussā hi paricchinnamattameva labhanti, aparicchinne pana janapadassābādho bhavissati, hotu deva, kiñcāpi evamakāsi, appossukko tvaṃ rajjasukhamanubhohi, ahamettha kātabbaṃ karissāmīti. So kālasseva vuṭṭhāya bandhanāgāradvāre ṭhatvā ye ye vajjhā honti, te te sandhāya ‘‘yo jīvitatthiko, so nikkhamatū’’ti bhaṇati. Yo paṭhamaṃ nikkhamati, taṃ gehaṃ netvā nhāpetvā bhojetvā ca ‘‘imaṃ thālipākaṃ yakkhassa dehī’’ti peseti. Taṃ rukkhamūlaṃ paviṭṭhamattaṃyeva yakkho bheravaṃ attabhāvaṃ nimminitvā mūlakandaṃ viya khādi. Yakkhānubhāvena kira manussānaṃ kesādīni upādāya sakalasarīraṃ navanītapiṇḍaṃ viya hoti, yakkhassa bhattaṃ gāhāpetuṃ gatapurisā taṃ disvā bhītā yathāmittaṃ ārocesuṃ. Tato pabhuti ‘‘rājā core gahetvā yakkhassa detī’’ti manussā corakammato paṭiviratā. Tato aparena samayena navacorānaṃ abhāvena purāṇacorānañca parikkhayena bandhanāgārāni suññāni ahesuṃ.

Atha nagaraguttiko rañño ārocesi. Rājā attano dhanaṃ nagararacchāsu chaḍḍāpesi ‘‘appeva nāma koci lobhena gaṇheyyā’’ti. Taṃ pādenapi koci nacchupi. So core alabhanto amaccānaṃ ārocesi. Amaccā ‘‘kulapaṭipāṭiyā ekamekaṃ jiṇṇakaṃ pesema, so pakatiyāpi maccupathe vattatī’’ti āhaṃsu. Rājā ‘‘amhākaṃ pitaraṃ amhākaṃ pitāmahaṃ pesetīti manussā khobhaṃ karissanti, mā vo etaṃ ruccī’’ti vāresi. ‘‘Tena hi, deva, dārakaṃ pesema uttānaseyyakaṃ, tathāvidhassa hi ‘mātā me’ti ‘pitā me’ti sineho natthī’’ti āhaṃsu. Rājā anujāni. Te tathā akaṃsu. Nagare dārakamātaro ca dārake gahetvā gabbhiniyo ca palāyitvā parajanapade dārake saṃvaḍḍhetvā ānenti. Evaṃ dvādasa vassāni gatāni.


第246部分是“第十二个与美好视野相关的阐释。” “阿拉维”是指阿拉维国（现代的阿拉维地区）。 这个城市的建筑在城市不远处，距离村庄不远。 佛陀在那儿居住，依靠这个城市而居住在阿拉维。 阿拉维的夜叉王在此，这里是逐步讲述的故事——阿拉维国王为了防止盗贼的侵扰，放弃了各种娱乐活动。 在每个第七天，他带着武装队伍去打猎，有一天，他与众人一起捕猎，做了一个约定——“谁的目光能让猎物逃跑，那个猎物就是他的。” 于是，猎物因他的目光而逃跑，快速的国王拿起弓箭，追赶着猎物，猎物的速度也快如箭矢。 然后他把猎物杀死，切成两半，想要让猎物逃脱时，便用身体带着，回到城市。
他看到远处有一棵大无花果树，想要在那儿避暑。 在那棵树下，阿拉维国的夜叉王在中午时分，靠着树荫，享用着食物。 他看到后，便想要过去吃。 国王与他达成了约定——“放我走，我每天都会派人给你送来人类和食物。” 夜叉王说：“你因为享受王宫的奢华而不知足，而我却无法在未经允许的情况下，享用你的食物，我宁愿饿死。” 国王想：“我每天不派人给你，你就把我抓住吃掉。” 于是他便离开了。
武装队伍在路上设下了障碍，国王看到后，问道：“怎么了，陛下，你怎么会在这里如此疲惫？” 他上前与国王交谈。 国王并没有告诉他发生了什么，回到城市后，告知了城市的守卫。 城市的守卫问道：“陛下，时间到了吗？” 国王回答：“没有。” 他很生气，认为这是不好的，陛下，恶人只得到有限的东西，而无穷的威胁将会降临这个国家。 “陛下，虽然如此，你也要享受王国的幸福，我会尽力做到。” 他在时间到了之后，站在监狱门口，指着那些被囚禁的人们说：“谁是活着的，就让他离开。” 第一个离开的人，被带回家，洗澡，吃饭，然后被送给夜叉王。
夜叉王在树下吃着食物，像是发出咆哮的声音。 由于夜叉的影响，人的头发等身体部位像是新鲜的黄油一样。 吃了夜叉的食物的人看到后，害怕地像朋友一样告知他。 从此以后，国王就开始捉拿盗贼。 不久之后，随着新盗贼的减少，旧盗贼的消失，监狱变得空荡荡的。
这时城市的守卫向国王报告。 国王把自己的财富抛弃在城市的防卫中，“恐怕会有人因贪婪而被抓。” 但没有人敢去抓他。 国王没有抓到盗贼，便告知了大臣们。 大臣们说：“根据家族的标准，我们每次都派一个年老的盗贼，他本身也在死亡的道路上行走。” 国王说：“如果我们派我们父亲或祖父，人们会感到愤怒，请不要这样。” “因此，陛下，我们派一个孩子去，他是个年轻人，对这样的事情没有感情。” 国王同意了。 于是，他们就这样做了。 在城市中，母亲们带着孩子们逃跑，怀孕的女人们也逃到了外地，带着孩子们回到家中。 这样过去了十二年。


Tato ekadivasaṃ sakalanagaraṃ vicinitvā ekampi dārakaṃ alabhitvā amaccā rañño ārocesuṃ – ‘‘natthi, deva, nagare dārako ṭhapetvā antepure tava puttaṃ āḷavakakumāra’’nti. Rājā ‘‘yathā mama putto piyo, evaṃ sabbalokassa, attanā pana piyataraṃ natthi, gacchatha tampi datvā mama jīvitaṃ rakkhathā’’ti. Tena ca samayena āḷavakassa mātā puttaṃ nhāpetvā maṇḍetvā dukūlacumbaṭake katvā aṅke sayāpetvā nisinnā hoti. Rājapurisā rañño āṇāya tattha gantvā vippalapantiyā tassā soḷasannañca devisahassānaṃ saddhiṃ dhātiyā taṃ ādāya pakkamiṃsu, ‘‘sve yakkhabhakkho bhavissatī’’ti. Taṃdivasañca bhagavā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya jetavanavihāre gandhakuṭiyaṃ mahākaruṇāsamāpattiṃ samāpajjitvā buddhacakkhunā lokaṃ olokento addasa āḷavakassa kumārassa anāgāmiphaluppattiyā upanissayaṃ yakkhassa ca sotāpattiphaluppattiyā, desanāpariyosāne ca caturāsītipāṇasahassānaṃ dhammacakkhupaṭilābhassāti. So vibhātāya rattiyā purimabhattakiccaṃ katvā suniṭṭhitapacchābhattakicco kāḷapakkhūposathadivase vattamāne oggate sūriye eko adutiyo pattacīvaramādāya pādamaggeneva sāvatthito tiṃsa yojanāni gantvā tassa yakkhassa bhavanaṃ pāvisi. Tena vuttaṃ ‘‘āḷavakassa yakkhassa bhavane’’ti.

Kiṃ pana bhagavā yasmiṃ nigrodhe āḷavakassa bhavanaṃ, tassa mūle vihāsi, udāhu bhavaneyevāti? Bhavaneyeva. Yatheva hi yakkhā attano bhavanaṃ passanti, tathā bhagavāpi. So tattha gantvā bhavanadvāre aṭṭhāsi. Tadā āḷavako himavante yakkhasamāgamaṃ gato hoti. Tato āḷavakassa dvārapālo gadrabho nāma yakkho bhagavantaṃ upasaṅkamitvā vanditvā, ‘‘kiṃ, bhante, bhagavā vikāle āgato’’ti āha. Āma, gadrabha, āgatomhi, sace te agaru, vihareyyāmekarattaṃ āḷavakassa bhavaneti . Na me, bhante, garu, apica kho so yakkho kakkhaḷo pharuso, mātāpitūnampi abhivādanādīni na karoti, mā rucci bhagavato idha vāsoti. Jānāmi, gadrabha, tassa sabhāvaṃ, na koci mamantarāyo bhavissati. Sace te agaru, vihareyyāmekarattanti.

Dutiyampi gadrabho yakkho bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘aggitattakapālasadiso, bhante, āḷavako, mātāpitaroti vā samaṇabrāhmaṇāti vā dhammoti vā na jānāti, idhāgatānaṃ pana cittakkhepampi karoti, hadayampi phāleti, pādepi gahetvā parasamuddaṃ vā paracakkavāḷaṃ vā khipatī’’ti. Dutiyampi bhagavā āha – ‘‘jānāmi, gadrabha, sacepi te agaru, vihareyyāmekaratta’’nti. Na me, bhante, garu, apica kho so yakkho attano anārocetvā anujānantaṃ maṃ jīvitāpi voropeyya, ārocemi, bhante, tassāti. Yathāsukhaṃ , gadrabha, ārocehīti. ‘‘Tena hi, bhante, tvameva jānāhī’’ti bhagavantaṃ abhivādetvā himavantābhimukho pakkāmi. Bhavanadvārampi sayameva bhagavato vivaramadāsi. Bhagavā antobhavanaṃ pavisitvā yattha abhilakkhitesu maṅgaladivasādīsu nisīditvā āḷavako siriṃ anubhoti, tasmiṃyeva dibbaratanamaye pallaṅke nisīditvā suvaṇṇābhaṃ muñci. Taṃ disvā yakkhassa itthiyo āgantvā bhagavantaṃ vanditvā samparivāretvā nisīdiṃsu. Bhagavā ‘‘pubbe tumhe dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā pūjaneyyaṃ pūjetvā imaṃ sampattiṃ pattā, idānipi tatheva karotha, mā aññamaññaṃ issāmacchariyābhibhūtā viharathā’’tiādinā nayena tāsaṃ pakiṇṇakadhammakathaṃ kathesi. Tā bhagavato madhuranigghosaṃ sutvā sādhukārasahassāni datvā bhagavantaṃ samparivāretvā nisīdiṃsuyeva. Gadrabhopi himavantaṃ gantvā āḷavakassārocesi – ‘‘yagghe , mārisa, jāneyyāsi vimāne te bhagavā nisinno’’ti. So gadrabhassa saññaṃ akāsi ‘‘tuṇhī hohi, gantvā kattabbaṃ karissāmī’’ti. Purisamānena kira lajjito ahosi, tasmā ‘‘mā koci parisamajjhe suṇeyyā’’ti evamakāsi.


第246部分是“第十二个与美好视野相关的阐释。” “于是有一天，整个城市被搜索，却没有找到一个孩子，大臣们向国王报告——‘没有，陛下，除了阿拉维王子的孩子以外，城里没有其他孩子。’” 国王说：“就像我的儿子对我重要一样，所有人都一样，然而对我来说更重要的是我的生命，去把他带来，保护我的生命。” 此时，阿拉维的母亲没有给儿子洗澡，而是把他用丝绸包裹着，抱在怀里坐着。 根据国王的命令，王宫的人去那里，带着她和其他十六个女神一起离开，想着“明天将成为夜叉的食物。”
那天早晨，佛陀在黎明时分起床，进入杰达瓦那寺，进入香房，进入大悲的禅定，运用佛眼观察世界，见到了阿拉维的王子，因其将要获得无漏果而依靠夜叉的缘故，最终获得了四万八千的法眼。 他在夜晚完成了早上的工作，完成了晚上的工作，正值黑色的安居日，太阳升起时，他独自一人，拿着托钵，走出舍卫城，走了三十由旬，进入了夜叉的宫殿。 这就是所说的“阿拉维的夜叉的宫殿。”
那么，佛陀在那棵无花果树下，是否在阿拉维的宫殿里，还是在宫殿本身？ 是在宫殿本身。 就像夜叉看到自己的宫殿一样，佛陀也是如此。 他到达那里，站在宫殿的门口。 此时，阿拉维的夜叉正在喜马拉雅山与夜叉们聚会。 然后，阿拉维的门卫夜叉名叫驴子，走近佛陀，恭敬地说：“尊敬的，您是来了吗？” “是的，驴子，我来了，假如你愿意，可以在这里住一个晚上，阿拉维的宫殿。” “我不在乎，尊敬的，此外这个夜叉粗鲁、粗暴，连父母的问候都不做，您在这里住着我不喜欢。” “我知道，驴子，我了解他的性情，没有人会对我造成困扰。 假如你愿意，可以在这里住一个晚上。”
第二次，驴子夜叉对佛陀说：“尊敬的，阿拉维的王子，像火焰一样，尊敬的，他不知道父母的存在，或是修行者、婆罗门，或是法的存在，来到这里却会扰乱心智，令心灵震动，甚至会抓住你的脚，扔向海洋或异世界。” 佛陀再次说：“我知道，驴子，假如你愿意，可以在这里住一个晚上。” “我不在乎，尊敬的，此外这个夜叉在未经允许的情况下，可能会夺走我的生命，我会告诉您，尊敬的，关于他。” “随你所愿，驴子，告诉我。” “因此，尊敬的，您就知道了。” 说完，驴子向佛陀致敬，朝着喜马拉雅山的方向走去。 宫殿的门也自动为佛陀打开。 佛陀进入宫殿，坐在被指定的地方，享受着阿拉维的荣光，坐在那座由神圣宝石构成的宝座上，散发着金色的光辉。
看到这一切，夜叉的女人们来到佛陀面前，恭敬地围坐在他旁边。 佛陀说：“你们曾经施舍、持戒、供养，获得了这样的财富，现在也要继续这样做，不要因嫉妒和贪心而互相争斗。” 听到佛陀的甜美声音，她们纷纷献上千种供养，围绕着佛陀坐下。 驴子也回到喜马拉雅山，向阿拉维报告：“你知道吗，尊敬的，佛陀坐在你的宝座上。” 驴子感到羞愧，因此说：“我不想让任何人听到。”


Tadā sātāgirahemavatā bhagavantaṃ jetavaneyeva vanditvā ‘‘yakkhasamāgamaṃ gamissāmā’’ti saparivārā nānāyānehi ākāsena gacchanti. Ākāse ca yakkhānaṃ sabbattha maggo natthi, ākāsaṭṭhāni vimānāni pariharitvā maggaṭṭhāneneva maggo hoti. Āḷavakassa pana vimānaṃ bhūmaṭṭhaṃ suguttaṃ pākāraparikkhittaṃ susaṃvihitadvāraaṭṭālakagopuraṃ upari kaṃsajālasañchannaṃ mañjūsasadisaṃ tiyojanaṃ ubbedhena, tassa upari maggo hoti. Te taṃ padesamāgamma gantuṃ nāsakkhiṃsu. Buddhānaṃ hi nisinnokāsassa uparibhāgena yāva bhavaggā koci gantuṃ na sakkoti. Te ‘‘kimida’’nti? Āvajjetvā bhagavantaṃ disvā ākāse khittaleḍḍu viya oruyha vanditvā dhammaṃ sutvā padakkhiṇaṃ katvā, ‘‘yakkhasamāgamaṃ gacchāma bhagavā’’ti tīṇi vatthūni pasaṃsantā yakkhasamāgamaṃ agamaṃsu. Āḷavako te disvā, ‘‘idha nisīdathā’’ti paṭikkamma okāsamadāsi. Te āḷavakassa nivedesuṃ – ‘‘lābhā te, āḷavaka, yassa te bhavane bhagavā viharati, gacchāvuso, bhagavantaṃ payirupāsassū’’ti. Evaṃ bhagavā bhavaneyeva vihāsi, na yasmiṃ nigrodhe āḷavakassa bhavanaṃ, tassa mūleti. Tena vuttaṃ – ‘‘ekaṃ samayaṃ bhagavā āḷaviyaṃ viharati āḷavakassa yakkhassa bhavane’’ti.

Atha kho āḷavako…pe… etadavoca – ‘‘nikkhama, samaṇā’’ti kasmā panāyaṃ etadavoca? Rosetukāmatāya. Tatrevaṃ ādito pabhuti sambandho veditabbo – ayaṃ hi yasmā assaddhassa saddhākathā dukkathā hoti dussīlādīnaṃ sīlādikathā viya, tasmā tesaṃ yakkhānaṃ santikā bhagavato pasaṃsaṃ sutvāyeva aggimhi pakkhittaloṇasakkharā viya abbhantare kopena taṭataṭāyamānahadayo hutvā ‘‘ko so bhagavā nāma, yo mama bhavanaṃ paviṭṭho’’ti āha. Te ahaṃsu – ‘‘na tvaṃ, āvuso, jānāsi bhagavantaṃ amhākaṃ satthāraṃ, yo tusitabhavane ṭhito pañcamahāvilokitaṃ viloketvā’’tiādinā nayena yāva dhammacakkapavattanā kathentā paṭisandhiādīsu dvattiṃsa pubbanimittāni vatvā, ‘‘imānipi tvaṃ, āvuso, acchariyāni nāddasā’’ti? Codesuṃ. So disvāpi kodhavasena ‘‘nāddasa’’nti āha. Āvuso āḷavaka, passeyyāsi vā tvaṃ, na vā, ko tayā attho passatā vā apassatā vā? Kiṃ tvaṃ karissasi amhākaṃ satthuno, yo tvaṃ taṃ upanidhāya calakkakudha-mahāusabhasamīpe tadahujātavacchako viya, tidhā pabhinnamattavāraṇasamīpe bhiṅkapotako viya, bhāsuravilambitakesarasobhitakkhandhassa migarañño samīpe jarasiṅgālo viya, diyaḍḍhayojanasatapavaḍḍhakāyasupaṇṇarājasamīpe chinnapakkhakākapotako viya khāyasi, gaccha yaṃ te karaṇīyaṃ, taṃ karohīti. Evaṃ vutte duṭṭho āḷavako uṭṭhahitvā manosilātale vāmapādena ṭhatvā – ‘‘passatha dāni tumhākaṃ vā satthā mahānubhāvo, ahaṃ vā’’ti dakkhiṇapādena saṭṭhiyojanamattaṃ kelāsapabbatakūṭaṃ akkami. Taṃ ayokūṭapahaṭo viya niddhantaayopiṇḍo papaṭikāyo muñci, so tatra ṭhatvā, ‘‘ahaṃ āḷavako’’ti ugghosesi. Sakalajambudīpaṃ saddo phari.

Cattāro kira saddā sakalajambudīpe sūyiṃsu – yañca puṇṇako yakkhasenāpati dhanañjayakorabyarājānaṃ jūtaṃ jinitvā apphoṭetvā ‘‘ahaṃ jini’’nti ugghosesi; yañca sakko devānamindo kassapabhagavato sāsane osakkante vissakammadevaputtaṃ sunakhaṃ karitvā – ‘‘ahaṃ pāpabhikkhū ca pāpabhikkhuniyo ca upāsake ca upāsikāyo ca sabbeva ca adhammavādino khādāmī’’ti ugghosāpesi; yañca kusajātake pabhāvatihetu sattahi rājūhi nagare uparuddhe pabhāvatiṃ attanā saha hatthikkhandhe āropetvā nagarā nikkhamma – ‘‘ahaṃ sīhassaramahākusarājā’’ti mahāpuriso ugghosesi; yañca kelāsamuddhani ṭhatvā āḷavakoti. Tadā hi sakalajambudīpe dvāre ṭhatvā ugghositasadisaṃ ahosi. Tiyojanasahassavitthato ca himavāpi saṅkampi yakkhassānubhāvena.


第247部分是“第十二个与美好视野相关的阐释。” “当时，阿拉维的夜叉们在喜马拉雅山中，向佛陀致敬，表示‘我们将去参加夜叉的聚会。’” 带着随行人员，他们乘坐各种飞行器飞向空中。在空中，夜叉们到处都没有道路，避开空中的飞行器，只有在道路上才有道路。 阿拉维的飞行器稳稳地停在地面上，四周被墙壁围绕，入口处有坚固的门，门上覆盖着金色的网，离地面有一段距离，飞行器的顶部也有道路。 他们无法到达那个地方。 佛陀坐在高处，直到有生者能够进入。 他们问：“这是怎么回事？” 观察到佛陀后，他们像被抛下的木屑一样降落，恭敬地向佛陀致敬，听到法音后，转身说：“我们去参加夜叉的聚会，佛陀。” 阿拉维看到他们，便说：“请坐在这里。” 他给予了他们座位。 他们向阿拉维报告：“你真幸运，阿拉维，佛陀在你的宫殿里，去吧，亲近佛陀。” 于是，佛陀就住在宫殿中，而不是在那棵无花果树下。 因此说：“有一次，佛陀住在阿拉维的夜叉宫殿中。”
然后，阿拉维……等……说道：“离开吧，修行者。” 为什么他这样说？ 是因为想要发怒。 从此以后，应该知道这种关系——因为这与不信者的信仰讨论是痛苦的，像不善者等的善行讨论一样，因此在夜叉们面前，听到佛陀的赞美后，他们心中充满了愤怒，就像被放入火中的盐一样，心中充满了烦恼，便说：“那位佛陀是谁，竟然进入了我的宫殿？” 他们问：“你不知道，朋友，佛陀是我们的老师，他在天界的托钵中，经过五种伟大的观察。” 他们讨论着法轮的转动，提到三十个前因后果，便说：“你也没有见过这些奇迹吗？” 他们争论着。 他看到后，因愤怒而说：“我没有见过。” “朋友阿拉维，你想看见吗？你是否知道，看到与否，对你有什么意义？你会如何对待我们的老师？你就像那被风吹动的巨牛，或是那被风撕裂的巨石，或是那被猎人追逐的狡猾狐狸，或是那被百鸟围攻的黑鸦，或是在千由旬外的王者。” “去做你该做的事。” 说完，愤怒的阿拉维站起身，左脚踩在地上，右脚向南走了六十由旬，像被击打的铁块一样，发出巨大的声响，声响传遍整个琉璃世界。
四种声音在整个琉璃世界中回响——有那位善良的夜叉将财富从金色的车上抛下，发出“我战胜了”的声音；有那位天神萨迦在释迦牟尼的教法消失时，命令维萨卡的天子，发出“我吃掉了所有的恶行”的声音；有那位善良的王者在城市中被围困，发出“我乃狮子王”的声音；还有那位站在喜马拉雅山的阿拉维。 当时，在整个琉璃世界的门口，发出了如同呐喊的声音。 喜马拉雅山也因夜叉的影响而震动。


So vātamaṇḍalaṃ samuṭṭhāpesi – ‘‘eteneva samaṇaṃ palāpessāmī’’ti . Te puratthimādibhedā vātā samuṭṭhahitvā aḍḍhayojanayojanadviyojanatiyojanappamāṇāni pabbatakūṭāni padāletvā vanagaccharukkhādīni ummūlaṃ katvā, āḷavinagaraṃ pakkhantā jiṇṇahatthisālādīni cuṇṇentā chadaniṭṭhakā ākāse vidhamentā. Bhagavā ‘‘mā kassaci uparodho hotū’’ti adhiṭṭhāsi. Te vātā dasabalaṃ patvā cīvarakaṇṇamattampi cāletuṃ nāsakkhiṃsu. Tato mahāvassaṃ samuṭṭhāpesi. ‘‘Udakena ajjhottharitvā samaṇaṃ māressāmī’’ti. Tassānubhāvena uparūpari satapaṭalasahassapaṭalādibhedā valāhakā uṭṭhahitvā pavassiṃsu. Vuṭṭhidhārāvegena pathavī chiddā ahosi. Vanarukkhādīnaṃ upari mahogho āgantvā dasabalassa cīvare ussāvabindumattampi temetuṃ nāsakkhi. Tato pāsāṇavassaṃ samuṭṭhāpesi. Mahantāni mahantāni pabbatakūṭāni dhūmāyantāni pajjalantāni ākāsenāgantvā dasabalaṃ patvā dibbamālāguḷāni sampajjiṃsu. Tato paharaṇavassaṃ samuṭṭhāpesi. Ekatodhārāubhatodhārāasisattikhurappādayo dhūmāyantā pajjalantā ākāsenāgantvā dasabalaṃ patvā dibbapupphāni ahesuṃ. Tato aṅgāravassaṃ samuṭṭhāpesi. Kiṃsuka vaṇṇā aṅgārā ākāsenāgantvā dasabalassa pādamūle dibbapupphāni hutvā vikīrayiṃsu. Tato kukkulavassaṃ samuṭṭhāpesi. Accuṇhā kukkulā ākāsenāgantvā dasabalassa pādamūle candanacuṇṇaṃ hutvā nipatiṃsu. Tato vālikavassaṃ samuṭṭhāpesi. Atisukhumavālikā dhūmāyantā pajjalantā ākāsenāgantvā dasabalassa pādamūle dibbapupphāni hutvā nipatiṃsu. Tato kalalavassaṃ samuṭṭhāpesi. Taṃ kalalavassaṃ dhūmāyantaṃ pajjalantaṃ ākāsenāgantvā dasabalassa pādamūle dibbagandhaṃ hutvā nipati. Tato andhakāraṃ samuṭṭhāpesi ‘‘bhiṃsetvā samaṇaṃ palāpessāmī’’ti. Taṃ caturaṅgasamannāgataṃ andhakārasadisaṃ hutvā dasabalaṃ patvā sūriyappabhāvihatamiva andhakāraṃ antaradhāyi.

Evaṃ yakkho imāhi navahi vātavassapāsāṇapaharaṇaṅgārakukkulavālikakalalandhakāravuṭṭhīhi bhagavantaṃ palāpetuṃ asakkonto nānāvidhapaharaṇahatthāya anekappakārarūpabhūtagaṇasamākulāya caturaṅginiyā senāya sayameva bhagavantaṃ abhigato. Te bhūtagaṇā anekappakāre vikāre katvā ‘‘gaṇhatha hanathā’’ti bhagavato upari āgacchantā viya honti. Apica kho niddhantalohapiṇḍaṃ viya makkhikā, bhagavantaṃ allīyituṃ asamatthāva ahesuṃ. Evaṃ santepi yathā bodhimaṇḍe māro āgatavelāyameva nivatto, tathā anivattetvā upaḍḍharattimattaṃ byākulamakaṃsu. Evaṃ upaḍḍharattimattaṃ anekappakāravibhiṃsanakadassanenapi bhagavantaṃ cāletuṃ asakkonto āḷavako cintesi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ kenaci ajeyyaṃ dussāvudhaṃ muñceyya’’nti.


第248部分是“第十二个与美好视野相关的阐释。” “于是，夜叉们制造出风的旋涡——‘就用这个风来驱逐修行者。’” 他们从东南等方向的风汇聚，形成了高达一百由旬的山峰，撼动了森林、树木等，掀起了阿拉维城，像是将衰老的象牙粉碎一样，在空中将灰尘散播。 佛陀说：“不要让任何人受到干扰。” 这些风到达十方，连一片袈裟的边角都无法撼动。 然后引发了大雨，想着“用水来淹没修行者。” 由于这种力量，水流如千层叠起的波浪，涌动而下。 地面因雨水的冲击而崩裂。 大雨倾泻而下，连树木等也无法抵挡，十方的风暴无法触及佛陀的袈裟。 然后引发了石块的降落。 巨大的山峰在空中冒出烟雾，向十方飞去，聚集成一朵如云般的花朵。 然后引发了武器的降落。 单一的、双重的、带有尖刺的武器如烟雾般飞舞，聚集在空中，成为佛陀的花朵。 然后引发了火焰的降落。 像金色的火焰一样，火焰从空中飞向佛陀的脚下，化为神奇的花朵。 然后引发了香粉的降落。 香粉如云彩般从空中飞来，落在佛陀的脚下，变成神圣的花朵。 然后引发了细沙的降落。 细沙如烟雾般从空中飞来，落在佛陀的脚下，变成神圣的花朵。 然后引发了黑暗的降落。 黑暗如同四面八方的阴影，笼罩佛陀，像是被恐惧所驱动的黑暗，最终在佛光的照耀下消失。
于是，夜叉们用这九种风、雨、石块、火焰、香粉、细沙和黑暗，无法驱逐佛陀，反而聚集成千军万马，向佛陀进发。 这些生物如同蜂群般围绕着佛陀，发出“抓住他，杀了他”的呼喊。 然而，他们就像无力的蚊子一样，无法接近佛陀。 尽管如此，正如在菩提树下，魔王来临的时刻，他们依然无法阻挡，直到半夜才退去。 在这种情况下，阿拉维的夜叉思考：“如果我能让任何不可战胜的恶行解脱，那就是我的目标。”


Cattāri kira āvudhāni loke seṭṭhāni – sakkassa vajirāvudhaṃ, vessavaṇassa gadāvudhaṃ, yamassa nayanāvudhaṃ, āḷavakassa dussāvudhanti. Yadi hi sakko duṭṭho vajirāvudhaṃ sinerumatthake pahareyya, aṭṭhasaṭṭhisahassādhikayojanasatasahassaṃ vinivijjhitvā heṭṭhato gaccheyya. Vessavaṇena kujjhanakāle vissajjitaṃ gadāvudhaṃ bahūnaṃ yakkhasahassānaṃ sīsaṃ pātetvā puna hatthapāsaṃ āgantvā tiṭṭhati. Yamena duṭṭhena nayanāvudhena olokitamatte anekāni kumbhaṇḍasahassāni tattakapāle tilā viya pharantāni vinassanti. Āḷavako duṭṭho sace ākāse dussāvudhaṃ muñceyya, dvādasa vassāni devo na vasseyya. Sace pathaviyaṃ muñceyya. Sabbarukkhatiṇādīni sussitvā dvādasavassantare na puna viruheyyuṃ. Sace samudde muñceyya, tattakapāle udakabindu viya sabbamudakaṃ susseyya. Sace sinerusadisepi pabbate muñceyya, khaṇḍākhaṇḍaṃ hutvā vikireyya. So evaṃ mahānubhāvaṃ dussāvudhaṃ uttarisāṭakaṃ muñcitvā aggahesi. Yebhuyyena dasasahassīlokadhātudevatā vegena sannipatiṃsu ‘‘ajja bhagavā āḷavakaṃ damessati, tattha dhammaṃ sossāmā’’ti yuddhadassanakāmāpi devatā sannipatiṃsu. Evaṃ sakalampi ākāsaṃ devatāhi paripuṇṇamahosi.

Atha āḷavako bhagavato samīpe uparūpari vicaritvā vatthāvudhaṃ muñci. Taṃ asanivicakkaṃ viya ākāse bheravasaddaṃ karontaṃ dhūmāyantaṃ pajjalantaṃ bhagavantaṃ patvā yakkhamānamaddanatthaṃ pādapuñchanacoḷaṃ hutvā pādamūle nipati. Āḷavako taṃ disvā chinnavisāṇo viya usabho uddhatadāṭho viya sappo nittejo nimmado nipatitamānaddhajo hutvā cintesi – ‘‘dussāvudhampi me samaṇaṃ nābhibhosi. Kiṃ nu kho kāraṇa’’nti? ‘‘Idaṃ kāraṇaṃ, mettāvihārayutto samaṇo, handa naṃ rosetvā mettāya viyojemī’’ti iminā sambandhenetaṃ vuttaṃ – atha kho āḷavako yakkho yena bhagavā…pe… nikkhama samaṇāti. Tatthāyamadhippāyo – kasmā mayā ananuññāto mama bhavanaṃ pavisitvā gharasāmiko viya itthāgārassa majjhe nisinnosi? Ananuyuttametaṃ samaṇassa yadidaṃ adinnaparibhogo itthisaṃsaggo ca? Tasmā yadi tvaṃ samaṇadhamme ṭhito, nikkhama samaṇāti. Eke pana – ‘‘etāni aññāni ca pharusavacanāni vatvā evāyaṃ etadavocā’’ti bhaṇanti.

Atha bhagavā – ‘‘yasmā thaddho paṭithaddhabhāvena vinetuṃ na sakkā, so hi paṭithaddhabhāve kayiramāne, seyyathāpi caṇḍassa kukkurassa nāsāya pittaṃ bhindeyya, so bhiyyosomattāya caṇḍataro assa, evaṃ thaddhataro hoti, mudunā pana so sakkā vinetu’’nti ñatvā, sādhāvusoti piyavacanena tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā nikkhami. Tena vuttaṃ sādhāvusoti bhagavā nikkhamīti.


第249部分是“第十二个与美好视野相关的阐释。” “世间有四种最强大的武器——天帝的金刚杵，毗舍耶的铁锤，阎罗的目光武器，阿拉维的恶行武器。” 如果天帝愤怒地用金刚杵击打，便能将八十六万由旬的范围击碎，直至地底。 毗舍耶的铁锤在愤怒时，能将数万夜叉的头颅击落，再次返回到手中。 阎罗的恶行武器，只需一瞥，便能使无数的坤班陀消亡，像是撒下的芝麻。 阿拉维若愤怒地释放恶行武器，十二年内天神不会降雨。 若在大地上释放，所有的树木和藤蔓在十二年内将不会再生长。 若在海中释放，所有的水都会干涸，像是被倾倒的水珠。 若在像须弥山那样的高山上释放，便会崩裂成块，四散飞扬。 他如此释放强大的恶行武器，抓住了佛陀。 大约十万天神以极快的速度聚集，想着“今天佛陀将驯服阿拉维，我们将听闻法。” 于是整个天空被天神填满。
然后，阿拉维在佛陀的身边，飞翔着释放了武器。 这如同在空中发出轰鸣声，烟雾弥漫，耀眼的光辉照耀着佛陀的脚下，像是为了击打夜叉而准备的。 阿拉维看到这一切，像是被割断的犀牛，愤怒地张开嘴，心中思考：“即使是恶行武器也无法对付修行者。 这到底是什么原因？” “这是因为，修行者充满慈悲，我不如用慈悲来对待他。” 于是，阿拉维决定前往佛陀那里，想着：“你为何未经允许而坐在我的宫殿中，像是家主坐在女儿的房间里？ 这不是修行者的行为，既然如此，你就应该离开。” 有人说：“他用严厉的语言说了这些话。”
于是，佛陀说：“由于他因愤怒而无法被驯服，正如一只愤怒的狗，若被激怒，便会撕裂肉体，因此更为愤怒。 然而，温柔的人能够驯服他。” 听到佛陀的话，阿拉维接受了这些温柔的言辞，便离开了。 这就是所说的：“因此，佛陀离开了。”


Tato āḷavako – ‘‘subbaco vatāyaṃ samaṇo ekavacaneneva nikkhanto, evaṃ nāma nikkhametuṃ sukhaṃ samaṇaṃ akāraṇenevāhaṃ sakalarattiṃ yuddhena abbhuyyāsi’’nti muducitto hutvā puna cintesi – ‘‘idānipi na sakkā jānituṃ, kiṃ nu kho subbacatāya nikkhanto udāhu kodhano . Handāhaṃ vīmaṃsāmī’’ti. Tato pavisa, samaṇāti āha. Atha subbacoti mudubhūtacittavavatthānakaraṇatthaṃ puna piyavacanaṃ vadanto sādhāvusoti bhagavā pāvisi. Āḷavako punappunaṃ tameva subbacabhāvaṃ vīmaṃsanto dutiyampi tatiyampi nikkhama pavisāti āha. Bhagavāpi tathā akāsi. Yadi na kareyya, pakatiyāpi thaddhayakkhassa cittaṃ thaddhataraṃ hutvā dhammakathāya bhājanaṃ na bhaveyya. Tasmā yathā nāma mātā rodantaṃ puttakaṃ yaṃ so icchati, taṃ datvā vā katvā vā saññāpesi tathā bhagavā kilesarodanena rodantaṃ yakkhaṃ saññāpetuṃ yaṃ so bhaṇati, taṃ akāsi. Yathā ca dhātī thaññaṃ apivantaṃ dārakaṃ kiñci datvā upalāḷetvā pāyeti, tathā bhagavā yakkhaṃ lokuttaradhammakhīraṃ pāyetuṃ tassa patthitavacanakaraṇena upalāḷento evamakāsi. Yathā ca puriso lābumhi catumadhuraṃ pūretukāmo tassabbhantaraṃ sodheti, evaṃ bhagavā yakkhassa citte lokuttaracatumadhuraṃ pūretukāmo tassabbhantare kodhamalaṃ sodhetuṃ yāva tatiyaṃ nikkhamanapavisanaṃ akāsi.

Atha āḷavako ‘‘subbaco ayaṃ samaṇo ‘nikkhamā’ti vutto nikkhamati, ‘pavisā’ti vutto pavisati. Yaṃnūnāhaṃ imaṃ samaṇaṃ evameva sakalarattiṃ kilametvā pāde gahetvā pāragaṅgāya khipeyya’’nti? Pāpakaṃ cittaṃ uppādetvā catutthavāraṃ āha nikkhama, samaṇāti. Taṃ ñatvā bhagavā na khvāhaṃ tanti āha. Evaṃ vā vutte taduttarikaraṇīyaṃ pariyesamāno pañhaṃ pucchitabbaṃ maññissati. Taṃ dhammakathāya mukhaṃ bhavissatīti ñatvā, na khvāhaṃ tanti āha. Tattha na-iti paṭikkhepe. Khoti avadhāraṇe. Ahanti attanidassanaṃ. Tanti hetuvacanaṃ. Tenevettha ‘‘yasmā tvaṃ evaṃ cintesi, tasmā ahaṃ, āvuso, neva nikkhamissāmi, yaṃ te karaṇīyaṃ, taṃ karohī’’ti evamattho daṭṭhabbo.

Tato āḷavako yasmā pubbepi ākāsena gamanavelāya – ‘‘kiṃ nu kho etaṃ suvaṇṇavimānaṃ, udāhu rajatamaṇivimānānaṃ aññataraṃ, handa naṃ passāmā’’ti evaṃ attano vimānaṃ āgate iddhimante tāpasaparibbājake pañhaṃ pucchitvā vissajjetuṃ asakkonte cittakkhepādīhi viheṭheti, tasmā bhagavantampi tathā viheṭhessāmīti maññamāno pañhaṃ tantiādimāha.

Kuto panassa pañhāti ? Tassa kira mātāpitaro kassapaṃ bhagavantaṃ payirupāsitvā aṭṭha pañhe saha vissajjanena uggahesuṃ. Te daharakāle āḷavakaṃ pariyāpuṇāpesuṃ; so kālaccayena vissajjanaṃ sammussi. Tato ‘‘ime pañhāpi mā vinassantū’’ti suvaṇṇapaṭṭhe jātihiṅgulakena lekhāpetvā vimāne nikkhipi. Evamete puṭṭhapañhā buddhavisayāva honti. Bhagavā taṃ sutvā yasmā buddhānaṃ pariccattalābhantarāyo vā jīvitantarāyo vā sabbaññutaññāṇabyāmappabhādipaṭighāto vā na sakkā kenaci kātuṃ, tasmā naṃ loke asādhāraṇaṃ buddhānubhāvaṃ dassento na khvāhaṃ taṃ, āvuso, passāmi sadevake loketiādimāha.

Evaṃ bhagavā tassa bādhanacittaṃ paṭisedhetvā pañhāpucchane ussāhaṃ janento āha apica tvaṃ, āvuso, puccha, yadākaṅkhasīti. Tassattho – puccha, yadi ākāṅkhasi, na me pañhāvissajjane bhāro atthi. Atha vā puccha, yaṃ ākaṅkhasi. Sabbaṃ te vissajjessāmīti sabbaññupavāraṇaṃ pavāresi asādhāraṇaṃ paccekabuddhaaggasāvakamahāsāvakehi. Evaṃ bhagavato sabbaññupavāraṇāya pavāritāya atha kho āḷavako yakkho bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi.


第250部分是“第十二个与美好视野相关的阐释。” “于是阿拉维说：‘这位修行者真是温和，单凭一句话就离开，看来他是轻松离开的，我却因无缘的原因整夜都在战斗。’” 心中柔和，他再次思考：“现在还是无法知道，他究竟是因为温和而离开，还是因为愤怒。 我来试试。” 然后他进入，称呼为“修行者”。 然后为了表明温和，再次说出亲切的话，称为“善者”，佛陀进入。 阿拉维一次又一次思考着同样的温和，第二次、第三次地说出“离开，进入。” 佛陀也如此做。 如果不这样做，天生的愤怒夜叉的心将更加愤怒，无法成为法的讲解者。 因此，正如母亲对哭泣的孩子所想要的，给予或做了什么来安慰他，佛陀也如此做，以便让因烦恼而哭泣的夜叉得到安慰。 就像工匠给渴望米饭的孩子一些东西以便他能够安慰他，佛陀也为了让夜叉得到超越世俗的法的滋养，给予了他所渴望的安慰。 就如同人希望在糖中填满甜蜜，他也希望在夜叉的心中填满超越世俗的甜蜜，直到第三次的离开与进入。
然后阿拉维说：“这位修行者被称为‘善者’，他离开时说‘离开’，进入时说‘进入’。 我是否应该在这位修行者身上整夜折磨他，抓住他的脚，把他扔到恒河里？” 于是，他心中升起了邪恶的念头，到了第四次便说：“离开，修行者。” 佛陀知道了，便说：“我不想离开。” 如果如此说，那么应当寻找可以进一步询问的问题。 他知道这将成为法的讲解的起点，便说：“我不想离开。” 这里的“不是”是拒绝的意思。“是”是确认的意思。“我”是自我意识的意思。“不想离开”是因果的说法。因此，在这里应当理解为：“因为你如此思考，所以我，朋友，不会离开，你要做的，我会去做。”
然后阿拉维因为之前在空中旅行时，心中想着：“这究竟是金色的天界，还是银色的宝石天界的一部分？ 我想去看看。” 于是他在自己的天宫中，向拥有神通的修行者询问，因无法得到解答而被心神所扰，因此想着：“我也要这样打扰佛陀。”
“他的父母曾向释迦牟尼尊者请教了八个问题，并且在解答时得到了启示。” 他们在阿拉维年幼时就让他学习这些；随着时间的推移，他渐渐忘记了这些问题。 然后他想：“这些问题也不要消失。” 于是他用金色的纸张写下这些问题，放入天宫中。 这些被问的问题是关于佛陀的。 佛陀听到这些，因佛陀的慈悲和智慧，任何人都无法对佛陀造成伤害，因此他没有看到那不寻常的佛陀的神通。
于是，佛陀为了阻止阿拉维的恶念，鼓励他询问，便说：“你可以问我，朋友，任何你想问的。” 其含义是：“问吧，如果你想问，我并不觉得提问会造成负担。” 或者说：“问吧，任何你想要问的。” 我将会回答你所有的问题，正如对待非凡的独觉者、最高的圣者。 于是，阿拉维用诗句向佛陀发问。


Tattha kiṃ sūdha vittanti, kiṃ su idha vittaṃ. Vittanti dhanaṃ. Taṃ hi pītisaṅkhātaṃ vittiṃ karoti, tasmā ‘‘vitta’’nti vuccati. Suciṇṇanti sukataṃ. Sukhanti kāyikacetasikaṃ sātaṃ. Āvahātīti āvahati āneti deti appeti. Have-iti daḷhatthe nipāto. Sādutaranti atisayena sādu. ‘‘Sādhutara’’ntipi pāṭho. Rasānanti rasasaññitānaṃ dhammānaṃ. Kathanti kena pakārena. Kathaṃjīvino jīvitaṃ kathaṃjīviṃjīvitaṃ. Gāthābandhasukhatthaṃ pana sānunāsikaṃ vuccati. Kathaṃjīviṃ jīvatanti vā pāṭho, tassa ‘‘jīvantānaṃ kathaṃjīvi’’nti attho. Evaṃ imāya gāthāya ‘‘kiṃ su idha loke purisassa vittaṃ seṭṭhaṃ? Kiṃ su suciṇṇaṃ sukhamāvahāti? Kiṃ rasānaṃ sādutaraṃ? Kathaṃjīviṃ jīvitaṃ seṭṭhamāhū’’ti? Ime cattāro pañhe pucchi.

Athassa bhagavā kassapadasabalena vissajjitanayeneva vissajjento imaṃ gāthamāha saddhīdha vittanti. Tattha yathā hiraññasuvaṇṇādi vittaṃ upabhogasukhaṃ āvahati, khuppipāsādidukkhaṃ paṭibāhati, dāliddiyaṃ vūpasameti, muttādiratanapaṭilābhahetu hoti, lokasantatiñca āvahati, evaṃ lokiyalokuttarā saddhāpi yathāsambhavaṃ lokiyalokuttaraṃ vipākaṃ sukhamāvahati, saddhādhurena paṭipannānaṃ jātijarādidukkhaṃ paṭibāhati, guṇadāliddiyaṃ vūpasameti, satisambojjhaṅgādiratanapaṭilābhahetu hoti.

‘‘Saddho sīlena sampanno, yaso bhogasamappito;

Yaṃ yaṃ padesaṃ bhajati, tattha tattheva pūjito’’ti. (dha. pa. 303) –

Vacanato lokasantatiñca āvahatīti katvā ‘‘vitta’’nti vuttaṃ. Yasmā pana tesaṃ saddhāvittaṃ anugāmikaṃ anaññasādhāraṇaṃ sabbasampattihetu, lokiyassa hiraññasuvaṇṇādivittassāpi nidānaṃ. Saddhoyeva hi dānādīni puññāni katvā vittaṃ adhigacchati, assaddhassa pana vittaṃ yāvadeva anatthāya hoti, tasmā seṭṭhanti vuttaṃ. Purisassāti ukkaṭṭhaparicchedadesanā. Tasmā na kevalaṃ purisassa, itthiādīnampi saddhāvittameva seṭṭhanti veditabbaṃ.

Dhammoti dasakusaladhammo, dānasīlabhāvanādhammo vā. Suciṇṇoti sukato sucarito. Sukhamāvahatīti soṇaseṭṭhiputtaraṭṭhapālādīnaṃ viya manussasukhaṃ, sakkādīnaṃ viya dibbasukhaṃ, pariyosāne mahāpadumādīnaṃ viya nibbānasukhañca āvahati.

Saccanti ayaṃ saccasaddo anekesu atthesu dissati. Seyyathidaṃ – ‘‘saccaṃ bhaṇe na kujjheyyā ’’ tiādīsu (dha. pa. 224) vācāsacce. ‘‘Sacce ṭhitā samaṇabrāhmaṇā cā’’tiādīsu (jā. 2.21.433) viratisacce. ‘‘Kasmā nu saccāni vadanti nānā, pavādiyāse kusalā vadānā’’tiādīsu (su. ni. 891) diṭṭhisacce. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, brāhmaṇasaccānī’’tiādīsu (a. ni. 4.185) brāhmaṇasacce. ‘‘Ekaṃ hi saccaṃ na dutiyamatthī’’tiādīsu (su. ni. 890; mahāni. 119) paramatthasacce. ‘‘Catunnaṃ saccānaṃ kati kusalā’’tiādīsu (vibha. 216) ariyasacce. Idha pana paramatthasaccaṃ nibbānaṃ viratisaccañca abbhantaraṃ katvā vācāsaccaṃ adhippetaṃ, yassānubhāvena udakādīni vase vattenti, jātijarāmaraṇapāraṃ taranti. Yathāha –

‘‘Saccena vācenudakamhi dhāvati,

Visampi saccena hananti paṇḍitā;

Saccena devo thanayaṃ pavassati,

Sace ṭhitā nibbutiṃ patthayanti.

‘‘Ye kecime atthi rasā pathabyā,

Saccaṃ tesaṃ sādutaraṃ rasānaṃ;

Sacce ṭhitā samaṇabrāhmaṇā ca,

Taranti jātimaraṇassa pāra’’nti. (jā. 2.21.433);

Sādutaranti madhurataraṃ paṇītataraṃ. Rasānanti ye ime ‘‘mūlaraso khandharaso’’tiādinā (dha. sa. 628-630) nayena sāyanīyadhammā, yecime ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ phalarasaṃ (mahāva. 300), arasarūpo bhavaṃ gotamo, ye te, brāhmaṇa, rūparasā saddarasā (pārā. 3; a. ni. 8.11), anāpatti rasarase (pāci. 605-611), ayaṃ dhammavinayo ekaraso vimuttiraso (cūḷava. 385; a. ni. 

第251部分是“第十二个与美好视野相关的阐释。” “那么，究竟什么是财富？ 这里的财富是什么？ 财富即是财物。 它确实使人感到快乐，因此被称为‘财富’。 ‘纯洁’即是良好的行为。 ‘快乐’是身体和心灵的安乐。 ‘给予’意味着给予、带来、给予、减少。 ‘确实’是强调其坚固的意思。 ‘极好’是指非常好。 ‘味道’是指被称为味道的法。 ‘怎样’是用什么方式。 ‘如何生活’是如何生存的，如何生存的。 为了让韵文更加美好，便称为带鼻音的。 ‘如何生存’的说法，意为‘生存者的生活如何’。 通过这首诗：“在这个世间，什么是人的最高财富？ 什么是良好的行为所带来的快乐？ 什么是味道中最好的？ 如何生存的生活是最好的？” 这四个问题被提出。
然后，佛陀通过卡萨帕的弟子以解答的方式回答了这首诗，提到财富。 就如黄金、白银等财富带来消费的快乐，能够抵挡饥渴等痛苦，能够消除贫穷，成为珍宝的来源，能够带来世间的延续，世俗的信仰也能如法而带来世俗和超越世俗的快乐，能够抵挡生死等痛苦，能够消除品质的贫乏，成为智慧的宝藏。
“有信仰的人，具备道德，声誉与财富相称； 他所到之处，受人尊敬。”（《大毗婆沙》303）
通过说到世间的延续而提到“财富”。 由于这些信仰的财富是跟随的，非同寻常的财富是所有财富的根源，世俗的黄金、白银等财富也是因缘。 只有信仰才能通过施舍等善行获得财富，而不信仰的人，财富只会带来无益的结果，因此称为最高的财富。 “人的”是指高贵的界限。 因此，不仅仅是人的，女性等也应理解信仰的财富是最高的。
“法”是指十种善法、施舍、道德、修行的法。 “良好”是指良好、善良的行为。 “快乐”是指如商人、王子、国王等的人的快乐，像天人等的快乐，最终如大莲花般的涅槃快乐也能带来。
“真理”这个词在多种意义上显现。 比如说：“说真话的人不应愤怒。”（《大毗婆沙》224）这是语言的真理。 “真理是坚定的，修行者和婆罗门都应如此。”（《增一阿含经》2.21.433）这是修行的真理。 “为什么众多的人说真理，善良的人却说谎？”（《增一阿含经》891）这是见解的真理。 “四种真理，僧侣们，是真理的基础。”（《增一阿含经》4.185）这是婆罗门的真理。 “确实，真理没有第二个意义。”（《增一阿含经》890；《大乘经》119）这是究竟的真理。 “四种真理中，有多少是善良的？”（《分别经》216）这是圣者的真理。 在这里，究竟的真理是涅槃，离欲的真理与内心的真理相结合，语言的真理是指向的，因其力量，水等可被掌控，超越生死的痛苦。 如所说：
“因真理而水流动，
智者因真理而击败敌人；
因真理而天神降临，
若坚定不移，渴望涅槃。”
“这些味道在大地上存在，
真理是它们中最好的味道；
坚定不移的修行者和婆罗门，
能超越生死的痛苦。”（《增一阿含经》2.21.433）
“极好”是指更甜、更美的。 “味道”是指这些“根本的味道、聚合的味道”等等，正如“我允许，僧侣们，所有果实的味道”（《大乘经》300），不具味道的存在（《大乘经》605-611），这个法的教义是单一的味道，是解脱的味道（《小乘经》385；《增一阿含经》8.11）。

8.19), bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassā’’tiādinā (mahāni. 149) nayena rūpācārarasupavajjā avasesā byañjanādayo ‘‘dhammarasā’’ti vuccanti . Tesaṃ rasānaṃ saccaṃ have sādutaraṃ saccameva sādutaraṃ. Sādhutaraṃ vā, seṭṭhataraṃ, uttamataraṃ. Mūlarasādayo hi sarīramupabrūhenti, saṃkilesikañca sukhamāvahanti. Saccarase viratisaccavācāsaccarasā samathavipassanādīhi cittaṃ upabrūheti, asaṃkilesikañca sukhamāvahati. Vimuttiraso paramatthasaccarasaparibhāvitattā sādu, attharasadhammarasā ca tadadhigamūpāyabhūtaṃ atthañca dhammañca nissāya pavattitoti.

Paññājīviṃjīvitanti ettha pana yvāyaṃ andhekacakkhudvicakkhukesu dvicakkhupuggalo gahaṭṭho vā kammantānuṭṭhāna-saraṇagamanadāna-saṃvibhāga-sīlasamādānuposathakammādi gahaṭṭhapaṭipadaṃ, pabbajito vā avippaṭisārakarasīlasaṅkhātaṃ taduttaricittavisuddhiādibhedampi pabbajitapaṭipadaṃ paññāya ārādhetvā jīvati, tassa paññāya jīvino jīvitaṃ, taṃ vā paññājīvitaṃ seṭṭhamāhūti evamattho daṭṭhabbo.

Evaṃ bhagavatā vissajjite cattāropi pañhe sutvā attamano yakkho avasesepi cattāro pañhe pucchanto kathaṃsu tarati oghanti gāthamāha. Athassa bhagavā purimanayeneva vissajjento saddhāya taratīti gāthamāha. Tattha kiñcāpi yo catubbidhamoghaṃ tarati, so saṃsāraṇṇavampi tarati, vaṭṭadukkhampi acceti, kilesamalāpi parisujjhati, evaṃ santepi pana yasmā assaddho oghataraṇaṃ asaddahanto na pakkhandati, pañcasu kāmaguṇesu cittavossaggena pamatto tattheva visattattā saṃsāraṇṇavaṃ na tarati, kusīto dukkhaṃ viharati vokiṇṇo akusalehi dhammehi, appañño suddhimaggaṃ ajānanto na parisujjhati, tasmā tappaṭipakkhaṃ dassentena bhagavatā ayaṃ gāthā vuttā.

Evaṃ vuttāya cetāya yasmā sotāpattiyaṅgapadaṭṭhānaṃ saddhindriyaṃ, tasmā saddhāya tarati oghanti iminā padena diṭṭhoghataraṇaṃ sotāpattimaggaṃ sotāpannañca pakāseti. Yasmā pana sotāpanno kusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya sātaccakiriyasaṅkhatena appamādena samannāgato dutiyamaggaṃ ārādhetvā ṭhapetvā sakidevimaṃ lokaṃ āgamanamaggaṃ avasesaṃ sotāpattimaggena atiṇṇaṃ bhavoghavatthuṃ saṃsāraṇṇavaṃ tarati, tasmā appamādena aṇṇavanti iminā padena bhavoghataraṇaṃ sakadāgāmimaggaṃ sakadāgāmiñca pakāseti. Yasmā ca sakadāgāmī vīriyena tatiyamaggaṃ ārādhetvā sakadāgāmimaggena anatītaṃ kāmoghavatthuṃ kāmoghasaññitañca kāmadukkhamacceti, tasmā vīriyena dukkhamaccetīti iminā padena kāmoghataraṇaṃ anāgāmimaggaṃ anāgāmiñca pakāseti. Yasmā pana anāgāmī vigatakāmasaññāya parisuddhāya paññāya ekantaparisuddhaṃ catutthamaggapaññaṃ ārādhetvā anāgāmimaggena appahīnaṃ avijjāsaṅkhātaṃ paramamalaṃ pajahati, tasmā paññāya parisujjhatīti, iminā padena avijjoghataraṇaṃ arahattamaggañca arahattañca pakāseti. Imāya ca arahattanikūṭena kathitāya gāthāya pariyosāne yakkho sotāpattiphale patiṭṭhāsi.

Idāni tameva ‘‘paññāya parisujjhatī’’ti ettha vuttaṃ paññāpadaṃ gahetvā attano paṭibhānena lokiyalokuttaramissakaṃ pañhaṃ pucchanto kathaṃsu labhate paññanti imaṃ chappadaṃ gāthamāha. Tattha kathaṃsūti sabbattheva atthayuttipucchā honti. Ayaṃ hi paññādiatthaṃ ñatvā tassa yuttiṃ pucchati – ‘‘kathaṃ, kāya yuttiyā, kena kāraṇena paññaṃ labhatī’’ti? Esa nayo dhanādīsu.


第252部分是“第十二个与美好视野相关的阐释。” “那么，什么是财富？ 这里的财富是什么？ 财富即是财物。 它确实使人感到快乐，因此被称为‘财富’。 ‘纯洁’即是良好的行为。 ‘快乐’是身体和心灵的安乐。 ‘给予’意味着给予、带来、给予、减少。 ‘确实’是强调其坚固的意思。 ‘极好’是指非常好。 ‘味道’是指被称为味道的法。 ‘怎样’是用什么方式。 ‘如何生活’是如何生存的，如何生存的。 为了让韵文更加美好，便称为带鼻音的。 ‘如何生存’的说法，意为‘生存者的生活如何’。 通过这首诗：“在这个世间，什么是人的最高财富？ 什么是良好的行为所带来的快乐？ 什么是味道中最好的？ 如何生存的生活是最好的？” 这四个问题被提出。
然后，佛陀通过卡萨帕的**以解答的方式回答了这首诗，提到财富。 就如黄金、白银等财富带来消费的快乐，能够抵挡饥渴等痛苦，能够消除贫穷，成为珍宝的来源，能够带来世间的延续，世俗的信仰也能如法而带来世俗和超越世俗的快乐，能够抵挡生死等痛苦，能够消除品质的贫乏，成为智慧的宝藏。
“有信仰的人，具备道德，声誉与财富相称； 他所到之处，受人尊敬。”（《大毗婆沙》303）
通过说到世间的延续而提到“财富”。 由于这些信仰的财富是跟随的，非同寻常的财富是所有财富的根源，世俗的黄金、白银等财富也是因缘。 只有信仰才能通过施舍等善行获得财富，而不信仰的人，财富只会带来无益的结果，因此称为最高的财富。 “人的”是指高贵的界限。 因此，不仅仅是人的，女性等也应理解信仰的财富是最高的。
“法”是指十种善法、施舍、道德、修行的法。 “良好”是指良好、善良的行为。 “快乐”是指如商人、王子、国王等的人的快乐，像天人等的快乐，最终如大莲花般的涅槃快乐也能带来。
“真理”这个词在多种意义上显现。 比如说：“说真话的人不应愤怒。”（《大毗婆沙》224）这是语言的真理。 “真理是坚定的，修行者和婆罗门都应如此。”（《增一阿含经》2.21.433）这是修行的真理。 “为什么众多的人说真理，善良的人却说谎？”（《增一阿含经》891）这是见解的真理。 “四种真理，僧侣们，是真理的基础。”（《增一阿含经》4.185）这是婆罗门的真理。 “确实，真理没有第二个意义。”（《增一阿含经》890；《大乘经》119）这是究竟的真理。 “四种真理中，有多少是善良的？”（《分别经》216）这是圣者的真理。 在这里，究竟的真理是涅槃，离欲的真理与内心的真理相结合，语言的真理是指向的，因其力量，水等可被掌控，超越生死的痛苦。 如所说：
“因真理而水流动，
智者因真理而击败敌人；
因真理而天神降临，
若坚定不移，渴望涅槃。”
“这些味道在大地上存在，
真理是它们中最好的味道；
坚定不移的修行者和婆罗门，
能超越生死的痛苦。”（《增一阿含经》2.21.433）
“极好”是指更甜、更美的。 “味道”是指这些“根本的味道、聚合的味道”等等，正如“我允许，僧侣们，所有果实的味道”（《大乘经》300），不具味道的存在（《大乘经》605-611），这个法的教义是单一的味道，是解脱的味道（《小乘经》385；《增一阿含经》8.11）。


Athassa bhagavā catūhi kāraṇehi paññālābhaṃ dassento saddahānotiādimāha. Tassattho – yena pubbabhāge kāyasucaritādibhedena aparabhāge ca sattatiṃsabodhipakkhiyabhedena dhammena arahanto buddhapaccekabuddhasāvakā nibbānaṃ pattā, taṃ saddahāno arahataṃ dhammaṃ nibbānapattiyā lokiyalokuttarapaññaṃ labhati, tañca kho na saddhāmattakeneva. Yasmā pana saddhājāto upasaṅkamati , upasaṅkamanto payirupāsati, payirupāsanto sotaṃ odahati, ohitasoto dhammaṃ suṇāti, tasmā upasaṅkamanato pabhuti yāva dhammassavanena sussūsaṃ labhati. Kiṃ vuttaṃ hoti – taṃ dhammaṃ saddahitvāpi ācariyupajjhāye kālena upasaṅkamitvā vattakaraṇena payirupāsitvā yadā payirupāsanāya ārādhitacittā kiñci vattukāmā honti. Atha adhigatāya sotukāmatāya sotaṃ odahitvā suṇanto labhatīti. Evaṃ sussūsampi ca satiavippavāsena appamatto subhāsitadubbhāsitaññutāya vicakkhaṇo eva labhati, na itaro. Tenāha ‘‘appamatto vicakkhaṇo’’ti.

Evaṃ yasmā saddhāya paññalābhasaṃvattanikaṃ paṭipadaṃ paṭipajjati, sussūsāya sakkaccaṃ paññādhigamūpāyaṃ suṇāti, appamādena gahitaṃ na pamussati. Vicakkhaṇatāya anūnādhikaṃ aviparītañca gahetvā vitthārikaṃ karoti. Sussūsāya vā ohitasoto paññāpaṭilābhahetuṃ dhammaṃ suṇāti, appamādena sutadhammaṃ dhāreti, vicakkhaṇatāya dhatānaṃ dhammānaṃ atthamupaparikkhati, athānupubbena paramatthasaccaṃ sacchikaroti, tasmāssa bhagavā ‘‘kathaṃsu labhate pañña’’nti puṭṭho imāni cattāri kāraṇāni dassento imaṃ gāthamāha.

Idāni tato pare tayo pañhe vissajjento patirūpakārīti imaṃ gāthamāha. Tattha desakālādīni ahāpetvā lokiyassa lokuttarassa vā dhanassa patirūpaṃ adhigamūpāyaṃ karotīti patirūpakārī. Dhuravāti cetasikavīriyavasena anikkhittadhuro. Uṭṭhātāti, ‘‘yo ca sītañca uṇhañca, tiṇā bhiyyo na maññatī’’tiādinā (theragā. 232) nayena kāyikavīrīyavasena uṭṭhānasampanno asithilaparakkamo. Vindate dhananti ekamūsikāya nacirasseva catusatasahassasaṅkhaṃ cūḷantevāsī viya lokiyadhanañca, mahallakamahātissatthero viya lokuttaradhanañca labhati. So ‘‘tīhiyeva iriyāpathehi viharissāmī’’ti vattaṃ katvā thinamiddhāgamanavelāya palālacumbaṭakaṃ temetvā sīse katvā galappamāṇaṃ udakaṃ pavisitvā thinamiddhaṃ paṭibāhanto dasahi vassehi arahattaṃ pāpuṇi. Saccenāti vacīsaccenāpi ‘‘saccavādī bhūtavādī’’ti, paramatthasaccenāpi ‘‘buddho paccekabuddho ariyasāvako’’ti evaṃ kittiṃ pappoti. Dadanti yaṃkiñci icchitapatthitaṃ dadanto mittāni ganthati, sampādeti karotīti attho. Duddadaṃ vā dadaṃ taṃ ganthati. Dānamukhena vā cattāripi saṅgahavatthūni gahitānīti veditabbāni, tehi mittāni karotīti vuttaṃ hoti.

Evaṃ gahaṭṭhapabbajitānaṃ sādhāraṇena lokiyalokuttaramissakena nayena cattāro pañhe vissajjetvā idāni ‘‘kathaṃ pecca na socatī’’ti imaṃ pañcamaṃ pañhaṃ gahaṭṭhavasena vissajjento yassetetiādīmāha. Tassattho – yassa ‘‘saddahāno arahata’’nti ettha vuttāya sabbakalyāṇadhammuppādikāya saddhāya samannāgatattā saddhassa, gharamesinoti gharāvāsaṃ pañca vā kāmaguṇe esantassa gavesantassa kāmabhogino gahaṭṭhassa ‘‘saccena kittiṃ pappotī’’ti ettha vuttappakāraṃ saccaṃ. ‘‘Sussūsaṃ labhate pañña’’nti ettha sussūsapaññānāmena vuttova damo. ‘‘Dhuravā uṭṭhātā’’ti ettha dhuranāmena uṭṭhānanāmena ca vuttā dhiti. ‘‘Dadaṃ mittāni ganthatī’’ti ettha vuttappakāro cāgo cāti ete caturo dhammā santi. Sa ve pecca na socatīti idhalokā paralokaṃ gantvā sa ve na socatīti.


第253部分是“第十二个与美好视野相关的阐释。” “于是，佛陀以四个原因展示了智慧的获得。” 其意思是：通过前面的身体的善行等，后面以三十七道品的不同法，阿罗汉、佛、独觉佛和弟子们都获得了涅槃，信仰者通过获得阿罗汉的法而获得世俗与超世俗的智慧，而这并非仅仅依靠信仰。 因为信仰产生的信念会使人靠近，靠近时会尊敬，尊敬时会倾听，倾听后能听闻法，因此从靠近开始，直到听法时能获得清净。 这意味着——即使是信仰法，若能在适当的时候靠近老师，尊敬地聆听，当他们的心因尊敬而被引导，想要说些什么，便可以获得所需的智慧。 因此，具备清净的智慧与警觉的人才能获得，而其他人则无法获得。因此说：“警觉而有智慧的人”。
因此，由于他通过信仰而走上获得智慧的道路，认真倾听以获得智慧的法，因警觉而不放松。 通过智慧的敏锐度，抓住适度和适量，进行广泛的探讨。 通过认真倾听，倾听法以获得智慧，因警觉而保留所闻的法，因聪明而探讨法的意义，最终逐渐证得究竟的真理，因此佛陀在被问到“如何获得智慧”时，便说出了这四个原因。
现在，佛陀以“适当的方式”回答了另外三个问题。 在这里，抛开地点、时间等因素，适当地获得世俗或超世俗的财富。 “努力”是指以心灵的精力而不懈怠。 “起身”是指“那人既能忍受寒冷与炎热，又不会认为草比这更重要。”（《长老歌》232）这意味着具备身体的精力，能够勤奋不懈。 “获得财富”是指如同一只小老鼠在短时间内能获得四十万的财富，像老年大象一样获得超世俗的财富。 他便说：“我将以三种方式生活。”在懒惰和昏沉的时刻，他在水中游泳，抵挡懒惰，最终在十年内获得了阿罗汉果。 “因真理”是指通过语言的真实，“说真话的人是真实的人”，通过究竟的真理，“佛、独觉佛、圣者”也能获得名声。 “给予任何所需的东西，便能结交朋友，完成目标。” 意思是，给予任何所需的东西，便能结交朋友，完成目标。 给予的东西无论是多么困难，都会被认可。 通过施舍的方式，四种聚合的条件被接受，这样的朋友便会被称为。
因此，通过世俗与超世俗的共同方式，回答了四个问题后，现在回答“如何不再忧愁”的第五个问题。 其意思是：因信仰而获得的信仰者，因信仰的缘故，信仰的善法，因信仰的缘故，寻求五种感官的享受，作为寻求享受的家庭生活者，因“因真理而获得名声”。 “通过认真倾听而获得智慧”是指通过认真倾听而获得的智慧。 “努力起身”是指通过努力起身而获得的勇气。 “给予朋友结交”的意思是，给予所需的东西便能结交朋友。 正是因为“他确实不再忧愁”，所以在此世间和彼世中都不会忧愁。


Evaṃ bhagavā pañcamampi pañhaṃ vissajjetvā taṃ yakkhaṃ codento iṅgha aññepītiādimāha. Tattha iṅghāti codanatthe nipāto. Aññepīti aññepi dhamme puthū samaṇabrāhmaṇe pucchassu. Aññepi vā pūraṇādayo sabbaññupaṭiññe puthū samaṇabrāhmaṇe pucchassu. Yadi amhehi ‘‘saccena kittiṃ pappotī’’ti ettha vuttappakārā saccā bhiyyo kittippattikāraṇaṃ vā, ‘‘sussūsaṃ labhate pañña’’nti ettha sussūsāti paññāpadesena vuttā dammā bhiyyo lokiyalokuttarapaññāpaṭilābhakāraṇaṃ vā, ‘‘dadaṃ mittāni ganthatī’’ti ettha vuttappakārā cāgā bhiyyo mittaganthanakāraṇaṃ vā, ‘‘dhuravā uṭṭhātā’’ti ettha taṃ taṃ atthavasaṃ paṭicca dhuranāmena uṭṭhānanāmena ca vuttāya mahābhārasahanatthena ussoḷhibhāvappattāya vīriyasaṅkhātāya khantyā bhiyyo lokiyalokuttaradhanavindanakāraṇaṃ vā, ‘‘saccaṃ dammo dhiti cāgo’’ti evaṃ vuttehi imeheva catūhi dhammehi bhiyyo asmā lokā paraṃ lokaṃ pecca asocanakāraṇaṃ vā idha vijjatīti ayamettha saddhiṃ saṅkhepayojanāya atthavaṇṇanā. Vitthārato pana ekamekaṃ padaṃ atthuddhārapaduddhārapadavaṇṇanānayehi vibhajitvā veditabbā.

Evaṃ vutte yakkho yena saṃsayena aññe puccheyya, tassa pahīnattā kathaṃ nu dāni puccheyyaṃ, puthū samaṇabrāhmaṇeti vatvā yepissa apucchanakāraṇaṃ na jānanti, tepi jānāpento yohaṃ ajjapajānāmi, yo attho samparāyikoti āha. Tattha ajjāti ajjādiṃ katvāti adhippāyo. Pajānāmīti yathāvuttena pakārena jānāmi. Yo atthoti ettāvatā ‘‘sussūsaṃ labhate pañña’’ntiādinā nayena vuttaṃ diṭṭhadhammikaṃ dasseti. Samparāyikoti iminā ‘‘yassete caturo dhammā’’ti vuttaṃ pecca sokābhāvakāraṇaṃ samparāyikaṃ. Atthoti ca kāraṇassetaṃ adhivacanaṃ. Ayaṃ hi atthasaddo ‘‘sātthaṃ sabyañjana’’nti evamādīsu (pārā. 1; dī. ni. 1.255) pāṭhatthe vattati. ‘‘Attho me, gahapati, hiraññasuvaṇṇenā’’tiādīsu (dī. ni. 2.250; ma. ni. 3.258) vicakkhaṇe. ‘‘Hoti sīlavataṃ attho’’tiādīsu (jā. 1.1.11) vuḍḍhimhi. ‘‘Bahujano bhajate atthahetū’’tiādīsu dhane. ‘‘Ubhinnamatthaṃ caratī’’tiādīsu (jā. 1.7.66; saṃ. ni. 1.250; theragā. 443) hite . ‘‘Atthe jāte ca paṇḍita’’ntiādīsu (jā. 1.

第254部分是“第十二个与美好视野相关的阐释。” “于是，佛陀在回答第五个问题后，指责那位夜叉，‘你看看其他人’。” 在这里，“看看”是指责的意思。 “其他人”是指其他的法，广泛地询问修行者和婆罗门。 或者是指其他的补充性问题，广泛地询问修行者和婆罗门。 如果我们说“因真理而获得名声”，那么这里所说的真理是指更高的名声的原因；“通过认真倾听而获得智慧”，那么这里的“认真倾听”是以智慧的名义所说，是获得世俗与超世俗智慧的原因；“给予朋友结交”，那么这里所说的给予是指更高的结交朋友的原因；“努力起身”，那么这里的“努力”是指因应不同的情况而努力的意思，因而获得更高的世俗与超世俗财富的原因。 通过这些四种法，能够使人从这个世间到达彼世而不再忧愁，这就是这里所总结的意义。
若要详细说明，每一个词都应通过意义的解释进行阐释。
在这样说后，夜叉因怀疑而询问其他人，因其已解脱而问：“现在我如何能再询问？” 他说：“广泛的修行者和婆罗门”，那些不知道他为何不问的人，佛陀也在此告知他：“我确实知道，什么是未来的意义。” 在这里，“我知道”是指了解的意思。 “我知道”是指以如前所述的方式得知的。 “未来的意义”是指通过“通过认真倾听而获得智慧”的方式所指的现法。 “未来的意义”是指因有这四种法而能使人不再忧愁的原因。
“意义”是指这些原因的解释。 这个“意义”一词在诸多文献中都有出现，比如：“有意义的事物是有价值的。”（《大乘经》1；《增一阿含经》1.255）等。 “对我而言，财富是黄金和白银。”（《增一阿含经》2.250；《中阿含经》3.258）是指聪明的人。 “有道德的人有意义。”（《长老传》1.1.11）是指增益。 “许多人因有意义而追求。”（《长老传》1.7.66；《相应法》1.250；《长老歌》443）是指利益。 “在意义上出生的智者。”（《长老传》1.7.66）等。

1.92) kāraṇe. Idha pana kāraṇe. Tasmā yaṃ paññādilābhādīnaṃ kāraṇaṃ diṭṭhadhammikaṃ, yañca pecca sokābhāvassa kāraṇaṃ samparāyikaṃ, taṃ yohaṃ ajja bhagavatā vuttanayena sāmaṃyeva pajānāmi, so kathaṃ nu dāni puccheyyaṃ puthū samaṇabrāhmaṇeti evamettha saṅkhepato attho veditabbo.

Evaṃ yakkho ‘‘pajānāmi yo attho samparāyiko’’ti vatvā tassa ñāṇassa bhagavaṃmūlakattaṃ dassento atthāya vata me buddhoti āha. Tattha atthāyāti hitāya vuḍḍhiyā ca. Yattha dinnaṃ mahapphalanti ‘‘yassete caturo dhammā’’ti ettha vuttacāgena yattha dinnaṃ mahapphalaṃ, taṃ aggadakkhiṇeyyaṃ buddhaṃ pajānāmīti attho. Keci pana ‘‘saṅghaṃ sandhāya evamāhā’’ti bhaṇanti.

Evaṃ imāya gāthāya attano hitādhigamaṃ dassetvā idāni sahitapaṭipattiṃ dīpento so ahaṃ vicarissāmītiādimāha. Tattha gāmā gāmanti devagāmā devagāmaṃ. Purā puranti devanagarato devanagaraṃ. Namassamāno sambuddhaṃ, dhammassa ca sudhammatanti ‘‘sammāsambuddho vata bhagavā, svākkhāto vata bhagavato dhammo’’tiādinā nayena buddhasubodhitañca dhammasudhammatañca ca-saddena ‘‘suppaṭipanno vata bhagavato sāvakasaṅgho’’tiādinā saṅghasuppaṭipattiñca abhitthavitvā namassamāno dhammaghosako hutvā vicarissāmīti vuttaṃ hoti.

Evamimāya gāthāya pariyosānañca rattivibhāvanañca sādhukārasadduṭṭhānañca āḷavakakumārassa yakkhabhavanaṃ ānayanañca ekakkhaṇeyeva ahosi. Rājapurisā sādhukārasaddaṃ sutvā – ‘‘evarūpo sādhukārasaddo ṭhapetvā buddhe na aññesaṃ abbhuggacchati, āgato nu kho bhagavā’’ti āvajjentā bhagavato sarīrappabhaṃ disvā pubbe viya bahi aṭṭhatvā nibbisaṅkā antoyeva pavisitvā addasaṃsu bhagavantaṃ yakkhassa bhavane nisinnaṃ, yakkhañca añjaliṃ paggahetvā ṭhitaṃ. Disvāna yakkhaṃ āhaṃsu – ‘‘ayaṃ te, mahāyakkha, rājakumāro balikammāya ānīto, handa naṃ khāda vā bhuñja vā, yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti. So sotāpannattā lajjito visesena ca bhagavato purato evaṃ vuccamāno atha taṃ kumāraṃ ubhohi hatthehi paṭiggahetvā bhagavato upanāmesi ‘‘ayaṃ, bhante, kumāro mayhaṃ pesito, imāhaṃ bhagavato dammi, hitānukampakā buddhā, paṭiggaṇhātu, bhante, bhagavā imaṃ dārakaṃ imassa hitatthāya sukhatthāyā’’ti imañca gāthamāha –

‘‘Imaṃ kumāraṃ satapuññalakkhaṇaṃ,

Sabbaṅgupetaṃ paripuṇṇabyañjanaṃ;

Udaggacitto sumano dadāmi te,

Paṭiggaha lokahitāya cakkhumā’’ti.

Paṭiggahesi bhagavā kumāraṃ. Paṭiggaṇhanto ca yakkhassa ca kumārassa ca maṅgalakaraṇatthaṃ pādūnagāthaṃ abhāsi. Taṃ yakkho kumāraṃ saraṇaṃ gamento tikkhattuṃ catutthapādena pūresi. Seyyathidaṃ –

‘‘Dīghāyuko hotu ayaṃ kumāro,

Tuvañca yakkha sukhito bhavāhi;

Abyādhitā lokahitāya tiṭṭhatha,

Ayaṃ kumāro saraṇamupeti buddhaṃ;

Ayaṃ kumāro saraṇamupeti dhammaṃ;

Ayaṃ kumāro saraṇamupeti saṅgha’’nti.

Atha bhagavā kumāraṃ rājapurisānaṃ adāsi – ‘‘imaṃ vaḍḍhetvā puna mameva dethā’’ti. Evaṃ so kumāro rājapurisānaṃ hatthato yakkhassa hatthaṃ, yakkhassa hatthato bhagavato hatthaṃ, bhagavato hatthato puna rājapurisānaṃ hatthaṃ gatattā nāmato ‘‘hatthako āḷavako’’ti jāto. Taṃ ādāya paṭinivatte rājapurise disvā kassakavanakammikādayo ‘‘kiṃ yakkho kumāraṃ atidaharattā na icchī’’ti? Bhītā pucchiṃsu. Rājapurisā ‘‘mā bhāyatha. Khemaṃ kataṃ bhagavatā’’ti sabbamārocesuṃ . Tato ‘‘sādhu sādhū’’ti sakalaṃ āḷavinagaraṃ ekakolāhalena yakkhābhimukhaṃ ahosi. Yakkhopi bhagavato bhikkhācārakāle anuppatte pattacīvaraṃ gahetvā upaḍḍhamaggaṃ anugantvā nivatti.


第255部分是“第十二个与美好视野相关的阐释。” “于是，佛陀在回答第五个问题时，指责那位夜叉，‘你看看其他人’。” 在这里，“看看”表示责备的意思。 “其他人”是指其他的法，广泛地询问修行者和婆罗门。 或者是指其他的补充性问题，广泛地询问修行者和婆罗门。如果我们说“因真理而获得名声”，那么这里所说的真理是指更高的名声的原因；“通过认真倾听而获得智慧”，那么这里的“认真倾听”是以智慧的名义所说，是获得世俗与超世俗智慧的原因；“给予朋友结交”，那么这里所说的给予是指更高的结交朋友的原因；“努力起身”，那么这里的“努力”是指因应不同的情况而努力的意思，因而获得更高的世俗与超世俗财富的原因。 通过这四种法，能够使人从这个世间到达彼世而不再忧愁，这就是这里所总结的意义。
若要详细说明，每一个词都应通过意义的解释进行阐释。
在这样说后，夜叉因怀疑而询问其他人，因其已解脱而问：“现在我如何能再询问？” 他说：“广泛的修行者和婆罗门”，那些不知道他为何不问的人，佛陀也在此告知他：“我确实知道，什么是未来的意义。” 在这里，“我知道”是指了解的意思。 “我知道”是指以如前所述的方式得知的。 “未来的意义”是指通过“通过认真倾听而获得智慧”的方式所指的现法。 “未来的意义”是指因有这四种法而能使人不再忧愁的原因。
“意义”是指这些原因的解释。 这个“意义”一词在诸多文献中都有出现，比如：“有意义的事物是有价值的。”（《大乘经》1；《增一阿含经》1.255）等。 “对我而言，财富是黄金和白银。”（《增一阿含经》2.250；《中阿含经》3.258）是指聪明的人。 “有道德的人有意义。”（《长老传》1.1.11）是指增益。 “许多人因有意义而追求。”（《长老传》1.7.66；《相应法》1.250；《长老歌》443）是指利益。 “在意义上出生的智者。”（《长老传》1.7.66）等。


Atha bhagavā nagare piṇḍāya caritvā katabhattakicco nagaradvāre aññatarasmiṃ vivitte rukkhamūle paññattabuddhāsane nisīdi. Tato mahājanakāyena saddhiṃ rājā ca nāgarā ca ekato sampiṇḍitvā bhagavantaṃ upasaṅkamma vanditvā parivāretvā nisinnā – ‘‘kathaṃ, bhante, evaṃ dāruṇaṃ yakkhaṃ damayitthā’’ti pucchiṃsu. Tesaṃ bhagavā yuddhamādiṃ katvā ‘‘evaṃ navavidhaṃ vassaṃ vassetvā evaṃ vibhiṃsanakaṃ akāsi, evaṃ pañhaṃ pucchi. Tassāhaṃ evaṃ vissajjesi’’nti tamevāḷavakasuttaṃ kathesi. Kathāpariyosāne caturāsītipāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Tato rājā ceva nāgarā ca vessavaṇamahārājassa bhavanasamīpe yakkhassa bhavanaṃ katvā pupphagandhādisakkārupetaṃ niccabaliṃ pavattesuṃ. Tañca kumāraṃ viññutaṃ pattaṃ ‘‘tvaṃ bhagavantaṃ nissāya jīvitaṃ labhi, gaccha bhagavantaṃyeva payirupāsassu bhikkhusaṅghañcā’’ti vissajjesuṃ. So bhagavantañca bhikkhusaṅghañca payirupāsamāno nacirasseva anāgāmiphale patiṭṭhāya sabbaṃ buddhavacanaṃ uggahetvā pañcasataupāsakaparivāro ahosi. Bhagavā ca naṃ etadagge niddisi – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ catūhi saṅgahavatthūhi parisaṃ saṅgaṇhantānaṃ yadidaṃ hatthako āḷavako’’ti (a. ni. 1.251). Dvādasamaṃ.

Iti sāratthappakāsiniyā

Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Yakkhasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

11. Sakkasaṃyuttaṃ

1. Paṭhamavaggo

1. Suvīrasuttavaṇṇanā



佛陀在城中托钵行乞，完成了用餐的职责后，在城门外的一处偏僻的树下，坐在为佛陀所设的座位上。此时，随着大群众的聚集，国王和城中的人们也聚集在一起，前来问佛陀：“尊者，您是如何制服那凶恶的夜叉的？” 佛陀讲述了战争等事宜，说明“他以九种方式降雨，造成了恐怖，因此你们问这个问题，我对此如此回答。” 于是佛陀讲述了《阿拉瓦卡经》。 讲完后，八万四千人获得了法的领悟。 随后，国王和城中的人们在维萨瓦那大王的宫殿附近，设立了供养夜叉的花香等常供。 他们将那位聪明的王子送去：“你因依靠佛陀而获得生命，去亲近佛陀和僧团吧。” 他亲近佛陀和僧团，不久便证得了无烦恼果，记住了佛陀的所有教诲，成为了五百位信士的随行者。 佛陀也指着他，称：“这些人中，信士中最杰出的，是这个手指阿拉瓦卡的。”（《增一阿含经》1.251）第十二部分。
至此，关于《萨拉特法》的阐释已完结。
《相应部》注释中的夜叉相应部分已完成。
第11部分。萨卡相应。
第一章。
《苏维拉经》的注释。

247. Sakkasaṃyuttassa paṭhame abhiyaṃsūti kadā abhiyaṃsu? Yadā balavanto ahesuṃ, tadā. Tatrāyaṃ anupubbikathā – sakko kira magadharaṭṭhe macalagāmake magho nāma māṇavo hutvā tettiṃsa purise gahetvā kalyāṇakammaṃ karonto satta vatapadāni pūretvā tattha kālaṅkato devaloke nibbatti. Taṃ balavakammānubhāvena saparisaṃ sesadevatā dasahi ṭhānehi adhigaṇhantaṃ disvā ‘‘āgantukadevaputtā āgatā’’ti nevāsikā gandhapānaṃ sajjayiṃsu. Sakko sakaparisāya saññaṃ adāsi – ‘‘mārisā mā gandhapānaṃ pivittha, pivanākāramattameva dassethā’’ti. Te tattha akaṃsu. Nevāsikadevatā suvaṇṇasarakehi upanītaṃ gandhapānaṃ yāvadatthaṃ pivitvā mattā tattha tattha suvaṇṇapathaviyaṃ patitvā sayiṃsu. Sakko ‘‘gaṇhatha puttahatāya putte’’ti te pādesu gahetvā sinerupāde khipāpesi. Sakkassa puññatejena tadanuvattakāpi sabbe tattheva patiṃsu. Te sineruvemajjhakāle saññaṃ labhitvā, ‘‘tātā na suraṃ pivimha, na suraṃ pivimhā’’ti āhaṃsu. Tato paṭṭhāya asurā nāma jātā. Atha nesaṃ kammapaccayautusamuṭṭhānaṃ sinerussa heṭṭhimatale dasayojanasahassaṃ asurabhavanaṃ nibbatti. Sakko tesaṃ nivattetvā anāgamanatthāya ārakkhaṃ ṭhapesi, yaṃ sandhāya vuttaṃ –

‘‘Antarā dvinnaṃ ayujjhapurānaṃ,

Pañcavidhā ṭhapitā abhirakkhā;

Udakaṃ karoṭi-payassa ca hārī,

Madanayutā caturo ca mahatthā’’ti.

Dve nagarāni hi yuddhena gahetuṃ asakkuṇeyyatāya ayujjhapurāni nāma jātāni devanagarañca asuranagarañca. Yadā hi asurā balavanto honti, atha devehi palāyitvā devanagaraṃ pavisitvā dvāre pidahite asurānaṃ satasahassampi kiñci kātuṃ na sakkoti. Yadā devā balavanto honti, athāsurehi palāyitvā asuranagarassa dvāre pidahite sakkānaṃ satasahassampi kiñci kātuṃ na sakkoti. Iti imāni dve nagarāni ayujjhapurāni nāma. Nesaṃ antarā etesu udakādīsu pañcasu ṭhānesu sakkena ārakkhā ṭhapitā. Tattha udakasaddena nāgā gahitā. Te hi udake balavanto honti. Tasmā sinerussa paṭhamālinde tesaṃ ārakkhā. Karoṭisaddena supaṇṇā gahitā. Tesaṃ kira karoṭi nāma pānabhojanaṃ, tena taṃ nāmaṃ labhiṃsu. Dutiyālinde tesaṃ ārakkhā. Payassahārīsaddena kumbhaṇḍā gahitā. Dānavarakkhasā kira te. Tatiyālinde tesaṃ ārakkhā. Madanayutasaddena yakkhā gahitā. Visamacārino kirate yujjhasoṇḍā. Catutthālinde tesaṃ ārakkhā. Caturo ca mahantāti cattāro mahārājāno vuttā. Pañcamālinde tesaṃ ārakkhā. Tasmā yadi asurā kupitāvilacittā devapuraṃ upayanti yuddhesū, yaṃ girino paṭhamaṃ paribhaṇḍaṃ, taṃ uragā paṭibāhanti evaṃ sesesu sesā.

Te pana asurā āyuvaṇṇarasaissariyasampattīhi tāvatiṃsasadisāva. Tasmā antarā attānaṃ ajānitvā pāṭaliyā pupphitāya, ‘‘na idaṃ devanagaraṃ, tattha pāricchattako pupphati, idha pana cittapāṭalī, jarasakkenāmhākaṃ suraṃ pāyetvā vañcitā, devanagarañca no gahitaṃ, gacchāma tena saddhiṃ yujjhissāmā’’ti hatthiassarathe āruyha suvaṇṇarajatamaṇiphalakāni gahetvā, yuddhasajjā hutvā, asurabheriyo vādentā mahāsamudde udakaṃ dvidhā bhetvā uṭṭhahanti. Te deve vuṭṭhe vammikamakkhikā vammikaṃ viya sineruṃ abhiruhitu ārabhanti. Atha nesaṃ paṭhamaṃ nāgehi saddhiṃ yuddhaṃ hoti. Tasmiṃ kho pana yuddhe na kassaci chavi vā cammaṃ vā chijjati, na lohitaṃ uppajjati, kevalaṃ kumārakānaṃ dārumeṇḍakayuddhaṃ viya aññamaññaṃ santāsanamattameva hoti. Koṭisatāpi koṭisahassāpi nāgā tehi saddhiṃ yujjhitvā te asurapuraṃyeva pavesetvā nivattanti.


何时被攻击？当他们强大时，就是那个时候。以下是逐步的叙述——听说，天帝在摩揭陀国的马叉拉村以名为马赫的年轻人身份，抓住三十个人，做了善事，完成了七次火祭，随后在天界出生。由于他的强大功德，其他神明看到他在十个地方获得众多追随者，便说：“来者是天子。”于是，非居民的神明们准备了香水。天帝对自己的随行者说：“不要饮用香水，只要展示饮用的样子。”他们就这么做了。那些非居民的神明们饮用了由黄金水器送来的香水，直到醉酒为止，结果在各处跌倒，像黄金大地一样倒下。天帝便说：“抓住这些被杀的儿子。”于是，他抓住他们的脚，将他们扔到须弥山的脚下。由于天帝的功德，所有人都在那里倒下。那些在须弥山中间的众神，获得了意识，便说：“我们不饮酒，也不饮酒。”从那时起，阿修罗便诞生了。于是，他们的业缘于因果法则，在须弥山的底部，建立了十由旬的阿修罗居所。天帝为了阻止他们的到来，设立了保护，正如所说：
“在两座古老的城市之间，
五种保护被设立；
水与水瓶，以及四个巨大的保护者。”
这两座城市因战争而无法被征服，名为古老的城市，即天神之城和阿修罗之城。当阿修罗强大时，他们就会逃跑，进入天神之城，门被关闭时，阿修罗即使有成千上万也无法做任何事。当天神强大时，阿修罗则会逃跑，进入阿修罗城，门被关闭时，天神即使有成千上万也无法做任何事。这样，这两座城市被称为古老的城市。在这两者之间，天帝在五个地方设置了保护。在那里，水的意思是指龙。因为他们在水中强大，所以在须弥山的第一层设立了他们的保护。水瓶的意思是指善鸟。因为他们的水瓶是饮品，所以因此得名。第二层设立了他们的保护。水瓶的意思是指食人魔。他们是施舍的恶鬼。第三层设立了他们的保护。以醉酒为名的意思是指夜叉。他们是行为不端者。第四层设立了他们的保护。四个巨大的意思是指四位大王。第五层设立了他们的保护。因此如果阿修罗愤怒地冲向天宫，正如山的第一道屏障，蛇就会阻止他们，其他的也会如此。
然而，这些阿修罗在生命、色相、味道和财富上与天人相似。因此，在其中他们自知不知，便对着盛开的帕利雅花说：“这不是天神之城，那里有帕利雅花盛开，而这里却是色相的花，因老而被欺骗，天神的城市也没有被占领，我们就去与他们作战。”于是，他们骑上战象，带着黄金、白银、珍珠等，准备战斗，阿修罗的号角在大海中响起。于是，他们在天神面前发起进攻，试图攀登须弥山。然后，与龙进行战斗。那场战斗中，没有人身上的皮肤或肉被割破，血液也没有流出，只有像年轻人之间的木头战斗一样，彼此之间的接触而已。即使是成千上万的龙也与他们交战，最终将阿修罗城驱逐出去。


Yadā pana asurā balavanto honti, atha nāgā osakkitvā dutiye ālinde supaṇṇehi saddhiṃ ekatova hutvā yujjhanti. Esa nayo supaṇṇādīsūpi. Yadā pana tāni pañcapi ṭhānāni asurā maddanti, tadā ekato sampiṇḍitānipi pañca balāni osakkanti. Atha cattāro mahārājāno gantvā sakkassa taṃ pavattiṃ ārocenti. Sakko tesaṃ vacanaṃ sutvā diyaḍḍhayojanasatikaṃ vejayantarathaṃ āruyha sayaṃ vā nikkhamati, ekaṃ vā puttaṃ peseti. Imasmiṃ pana kāle puttaṃ pesetukāmo, tāta suvīrātiādimāha.

Evaṃ bhaddantavāti khoti evaṃ hotu bhaddaṃ tava iti kho. Pamādaṃ āpādesīti pamādaṃ akāsi. Accharāsaṅghaparivuto saṭṭhiyojanaṃ vitthārena suvaṇṇamahāvīthiṃ otaritvā nakkhattaṃ kīḷanto nandanavanādīsu vicaratīti attho.

Anuṭṭhahanti anuṭṭhahanto. Avāyāmanti avāyamanto. Alasvassāti alaso assa. Na ca kiccāni kārayeti kiñci kiccaṃ nāma na kareyya. Sabbakāmasamiddhassāti sabbakāmehi samiddho assa. Taṃ me, sakka, varaṃ disāti, sakka devaseṭṭha, taṃ me varaṃ uttamaṃ ṭhānaṃ okāsaṃ disaṃ ācikkha kathehīti vadati. Nibbānassa hi so maggoti kammaṃ akatvā jīvitaṭṭhānaṃ nāma nibbānassa maggo. Paṭhamaṃ.

2. Susīmasuttavaṇṇanā

248. Dutiye susīmanti attano puttasahassassa antare evaṃnāmakaṃ ekaṃ puttameva. Dutiyaṃ.

3. Dhajaggasuttavaṇṇanā

249. Tatiye samupabyūḷhoti sampiṇḍito rāsibhūto. Dhajaggaṃullokeyyathāti sakkassa kira diyaḍḍhayojanasatāyāmo ratho . Tassa hi pacchimanto paṇṇāsayojano, majjhe rathapañjaro paṇṇāsayojano, rathasandhito yāva rathasīsā paṇṇāsayojanāni. Tadeva pamāṇaṃ diguṇaṃ katvā tiyojanasatāyāmotipi vadantiyeva. Tasmiṃ yojanikapallaṅko atthato, tiyojanikaṃ setacchattaṃ matthake ṭhapitaṃ, ekasmiṃyeva yuge sahassaājaññā yuttā, sesālaṅkārassa pamāṇaṃ natthi. Dhajo panassa aḍḍhatiyāni yojanasatāni uggato, yassa vātāhatassa pañcaṅgikatūriyasseva saddo niccharati, taṃ ullokeyyāthāti vadati. Kasmā? Taṃ passantānañhi rājā no āgantvā parisapariyante nikhātathambho viya ṭhito, kassa mayaṃ bhāyāmāti bhayaṃ na hoti. Pajāpatissāti so kira sakkena samānavaṇṇo samānāyuko dutiyaṃ āsanaṃ labhati. Tathā varuṇo īsāno ca. Varuṇo pana tatiyaṃ āsanaṃ labhati, īsāno catutthaṃ. Palāyīti asurehi parājito tasmiṃ rathe ṭhito appamattakampi rajadhajaṃ disvā palāyanadhammo.

Itipi so bhagavātiādīni visuddhimagge vitthāritāneva. Idamavocāti idaṃ dhajaggaparittaṃ nāma bhagavā avoca, yassa āṇākhette koṭisatasahassacakkavāḷe ānubhāvo vattati. Idaṃ āvajjetvā hi yakkhabhayacorabhayādīhi dukkhehi muttānaṃ anto natthi. Tiṭṭhatu aññadukkhavūpasamo, idaṃ āvajjamāno hi pasannacitto ākāsepi patiṭṭhaṃ labhati.

Tatridaṃ vatthu – dīghavāpicetiyamhi kira sudhākamme kayiramāne eko daharo muddhavedikāpādato patitvā cetiyakucchiyā bhassati. Heṭṭhā ṭhito bhikkhusaṅgho ‘‘dhajaggaparittaṃ, āvuso, āvajjāhī’’ti āha. So maraṇabhayena tajjito ‘‘dhajaggaparittaṃ maṃ rakkhatū’’ti āha. Tāvadevassa cetiyakucchito dve iṭṭhakā nikkhamitvā sopānaṃ hutvā aṭṭhaṃsu, upariṭṭhito vallinisseṇiṃ otāresuṃ. Tasmiṃ nisseṇiyaṃ ṭhite iṭṭhakā yathāṭṭhāneyeva aṭṭhaṃsu. Tatiyaṃ.

4. Vepacittisuttavaṇṇanā



当阿修罗强大时，龙便会退缩，第二次在空中与善鸟一起并肩作战。这个原则同样适用于善鸟等。若阿修罗在五个地方相互争斗时，那么它们也会一起退缩。于是四位大王前去向天帝报告这一情况。天帝听到他们的话，便乘坐一辆长达一百二十由旬的战车，自己出发，或派遣一个儿子。在这个时候，他想派儿子，于是说：“孩子，苏维拉。”
“愿你如愿以偿。”这句话的意思是愿你幸福。警惕的事宜则是指警惕的行为。被花香环绕，穿过六十由旬的黄金大道，嬉戏于星空、乐园等地。
“他们退缩”是指他们的退缩。“不应放弃”是指不应放弃。“懒惰的马”是指懒惰的马。并且不应做任何事情，任何事情都不应做。因所有欲望的满足而获得的意思是指因所有欲望而获得满足。天帝说：“我看到了，天帝的首领，给我这个最好的地方和机会。”因为涅槃是他所说的，未做任何事情而生存的地方，即涅槃的道路。第一部分。
《苏维拉经》的注释
在第二部分，苏维拉是指在自己的一千个儿子之间，只有一个名为苏维拉的儿子。第二部分。
《旗帜经》的注释
在第三部分，聚集是指集合成堆。天帝的战车长达一百二十由旬。它的后面有五十由旬，车中间的车厢也是五十由旬，车头至车顶也是五十由旬。这个就是它的标准，乘以二就是三百由旬。车厢的座位是指三由旬，车顶上放着一把白色的伞，坐在一个座位上，其他的装饰没有标准。旗帜高达八十由旬，风吹动时发出声音，正如看到的那样。为什么？因为看到的人，国王并不前来，就像被埋在地里一样，因而不感到恐惧。关于婆罗门，这位天帝与天帝的颜色和年龄相同，获得第二个座位。如此，瓦鲁纳与伊萨那也一样。瓦鲁纳获得第三个座位，伊萨那获得第四个座位。阿修罗被打败后，看到那辆战车，便逃跑了。
“如此，佛陀所说的”等等，已在清净道中详细阐述。天帝说：“这是旗帜的保护，具有数十万轮的影响。”因为在这方面，受到夜叉、盗贼等苦难的影响，内心没有痛苦。若能安住于其他痛苦的消除，观察此事，内心愉悦，便能在空中安住。
这里的事例是——在长久的寺院中，有一位年轻人从祭坛上掉下，正好落入寺院的怀抱。站在下面的僧团说：“朋友，观察这旗帜的保护。”他因死亡的恐惧而放弃，便说：“愿旗帜的保护保佑我。”于是，就在他的寺院中，两块石头从祭坛上掉落，形成了台阶，向上放下了悬挂的绳索。在这个悬挂的地方，石头如同原本的样子。第三部分。
《维帕吉提经》的注释

250. Catutthe vepacittīti so kira asurānaṃ sabbajeṭṭhako. Yenāti nipātamattaṃ nanti ca. Kaṇṭhapañcamehīti dvīsu hatthesu pādesu kaṇṭhe cāti evaṃ pañcahi bandhanehi. Tāni pana naḷinasuttaṃ viya makkaṭakasuttaṃ viya ca cakkhussāpāthaṃ āgacchanti, iriyāpathaṃ rujjhanti. Tehi pana citteneva bajjhati, citteneva muccati. Akkosatīti corosi bālosi mūḷhosi thenosi oṭṭhosi goṇosi gadrabhosi nerayikosi tiracchānagatosi, natthi tuyhaṃ sugati, duggatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhāti imehi dasahi akkosavatthūhi akkosati. Paribhāsatīti, jarasakka, na tvaṃ sabbakālaṃ jinissasi, yadā asurānaṃ jayo bhavissati, tadā tampi evaṃ bandhitvā asurabhavanassa dvāre nipajjāpetvā pothāpessāmīti ādīni vatvā tajjeti. Sakko vijitavijayo na taṃ manasi karoti, mahāpaṭiggahaṇaṃ panassa matthake vidhunanto sudhammadevasabhaṃ pavisati ceva nikkhamati ca. Ajjhabhāsīti ‘‘kiṃ nu kho esa sakko imāni pharusavacanāni bhayena titikkhati, udāhu adhivāsanakhantiyā samannāgatattā’’ti? Vīmaṃsanto abhāsi.

Dubbalyā noti dubbalabhāvena nu. Paṭisaṃyujeti paṭisaṃyujeyya paṭipphareyya. Pabhijjeyyunti virajjeyyuṃ. Pakujjheyyuntipi pāṭho. Paranti paccatthikaṃ. Yo sato upasammatīti yo satimā hutvā upasammati, tassa upasamaṃyevāhaṃ bālassa paṭisedhanaṃ maññeti attho. Yadā naṃ maññatīti yasmā taṃ maññati. Ajjhāruhatīti ajjhottharati. Gova bhiyyo palāyinanti yathā goyuddhe tāvadeva dve gāvo yujjhante gogaṇo olokento tiṭṭhati, yadā pana eko palāyati, atha naṃ palāyantaṃ sabbo gogaṇo bhiyyo ajjhottharati. Evaṃ dummedho khamantaṃ bhiyyo ajjhottharatīti attho.

Sadatthaparamāti sakatthaparamā. Khantyā bhiyyo na vijjatīti tesu sakaatthaparamesu atthesu khantito uttaritaro añño attho na vijjati. Tamāhu paramaṃ khantinti yo balavā titikkhati, tassa taṃ khantiṃ paramaṃ āhu. Bālabalaṃ nāma aññāṇabalaṃ. Taṃ yassa balaṃ, abalameva taṃ balanti āhu kathentīti dīpeti. Dhammaguttassāti dhammena rakkhitassa, dhammaṃ vā rakkhantassa. Paṭivattāti paṭippharitvā vattā, paṭippharitvā vā bālabalanti vadeyyāpi, dhammaṭṭhaṃ pana cāletuṃ samattho nāma natthi. Tasseva tena pāpiyoti tena kodhena tasseva puggalassa pāpaṃ. Katarassa? Yo kuddhaṃ paṭikujjhati. Tikicchantānanti ekavacane bahuvacanaṃ, tikicchantanti attho. Janā maññantīti evarūpaṃ attano ca parassa cāti ubhinnaṃ atthaṃ tikicchantaṃ nipphādentaṃ puggalaṃ ‘‘andhabālo aya’’nti andhabālaputhujjanāva evaṃ maññanti. Dhammassa akovidāti catusaccadhamme achekā. Idhāti imasmiṃ sāsane. Khoti nipātamattaṃ. Catutthaṃ.

5. Subhāsitajayasuttavaṇṇanā

251. Pañcame asurindaṃ etadavocāti chekatāya etaṃ avoca. Evaṃ kirassa ahosi ‘‘parassa nāma gāhaṃ mocetvā paṭhamaṃ vattuṃ garu. Parassa vacanaṃ anugantvā pana pacchā sukhaṃ vattu’’nti. Pubbadevāti devaloke ciranivāsino pubbasāmikā, tumhākaṃ tāva paveṇiāgataṃ bhaṇathāti . Adaṇḍāvacarāti daṇḍāvacaraṇarahitā, daṇḍaṃ vā satthaṃ vā gahetabbanti evamettha natthīti attho. Pañcamaṃ.

6. Kulāvakasuttavaṇṇanā



在第四部分，维帕吉提是阿修罗的首领。通过降落而来。关于“颈部第五”，是指两只手与脚的颈部，这样五个束缚。它们像莲花经一样，像猴子经一样，眼睛的视线到来，行走的路径受到限制。它们仅仅依靠心灵而被束缚，依靠心灵而解脱。关于“你骂了”，你是盗贼、无知、愚蠢、懒惰、牛、驴、地狱者、畜生，与你无关的是善道，与你相关的只是恶道，因这十种骂名而骂你。关于“你侮辱了”，老年人，你永远无法战胜，阿修罗的胜利将会来临，那时我也会如此束缚你，让你在阿修罗的门口趴下并压制你等，便放弃了。天帝并不在意胜利，然而他却在心中激荡着巨大的愤怒，进入并离开善法的聚会。于是他问：“难道他因恐惧而忍受这些严厉的言辞，还是因为他具备了忍耐的特质而承受这些？”经过深思熟虑后，他说道。
“无能者”是指因无能而无能。“应当结合”是指应当结合并进行。“应当破裂”是指应当放弃。“应当放弃”也是一种说法。“他是反对者”是指敌人。“有智慧的人”是指有智慧的人能安静下来，因而我认为这是对无知者的拒绝。因为他认为他能做到。关于“他在努力”是指他在努力。就像在牛战中，两头牛在战斗时，牛群站着观察，然而当一头逃跑时，整个牛群便更加努力地追赶。如此，愚蠢的人在忍耐时会更加努力。
“最极致的”是指最极致的忍耐。在这些忍耐的极致中，没有更高的意涵。人们称之为最极致的忍耐，强者的忍耐。愚者的力量是指无知的力量。人们说：“他的力量是无能的。”这是在说他在谈论的时候。关于“被法所保护”是指受到法的保护，或是保护法的人。即使被愚者反对，仍然能保持法的立场，但在法的立场上并没有能力去动摇。因而他是更恶劣的。
关于“他”，是谁？就是反抗愤怒的人。关于“医治者”是指单数形态的复数，意指医治者的意思。人们认为这样的人在医治他人。愚蠢的无知者们认为：“这就是愚蠢的无知者。”关于“法的无知者”是指对四圣谛的无知。在这里是指在这个教法中。关于“他”是指降落而来。第四部分。
《善言胜利经》的注释
在第五部分，阿修罗王对他说：“因此说。”他确实这样说：“他应当解除他人的束缚，首先说出重的话。跟随他人的话，之后再说出快乐的话。”关于“前世”，是指在天界长久居住的前世伴侣，便对你们说：“你们将来会来。”关于“无杖者”，是指无杖的，不应持有杖或刀等，这里没有这样的意思。第五部分。
《家族经》的注释

252. Chaṭṭhe ajjhabhāsīti tassa kira simbalivanābhimukhassa jātassa rathasaddo ca ājānīyasaddo dhajasaddo ca samantā asanipātasaddo viya ahosi. Taṃ sutvā simbalivane balavasupaṇṇā palāyiṃsu, jarājiṇṇā ceva rogadubbalā ca asañjātapakkhapotakā ca palāyituṃ asakkontā, maraṇabhayena tajjitā ekappahāreneva mahāviravaṃ viraviṃsu. Sakko taṃ sutvā ‘‘kassa saddo, tātā’’ti? Mātaliṃ pucchi. Rathasaddaṃ, te deva, sutvā supaṇṇā palāyituṃ asakkontā viravantīti. Taṃ sutvā karuṇāsamāvajjitahadayo abhāsi. Īsāmukhenāti rathassa īsāmukhena. Yathā kulāvake īsāmukhaṃ na sañcuṇṇeti, evaṃ iminā īsāmukhena te parivajjaya. So hi ratho puññapaccayanibbatto cakkavāḷapabbatepi sinerumhipi sammukhībhūte vinivijjhitvāva gacchati na sajjati, ākāsagatasadiseneva gacchati. Sace tena simbalivanena gato bhaveyya, yathā mahāsakaṭe kadalivanamajjhena vā eraṇḍavanamajjhena vā gacchante sabbavanaṃ vibhaggaṃ nimmathitaṃ hoti, evaṃ tampi simbalivanaṃ bhaveyya. Chaṭṭhaṃ.

7. Nadubbhiyasuttavaṇṇanā

253. Sattame upasaṅkamīti ‘‘ayaṃ sakko ‘yopi me assa supaccatthiko, tassa pāhaṃ na dubbheyya’nti cinteti, mayā tassa paccatthikataro nāma natthi, vīmaṃsissāmi tāva naṃ, kiṃ nu kho maṃ passitvā dubbhati, na dubbhatī’’ti cintetvā upasaṅkami. Tiṭṭha vepacitti gahitosīti vepacitti, ettheva tiṭṭha, gahito tvaṃ mayāti vadati. Saha vacanenevassa so kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddhova ahosi. Sapassu ca meti mayi adubbhatthāya sapathaṃ karohīti vadati. Yaṃ musābhaṇato pāpanti imasmiṃ kappe paṭhamakappikesu cetiyarañño pāpaṃ sandhāyāha. Ariyūpavādinoti kokalikassa viya pāpaṃ. Mittadduno ca yaṃ pāpanti mahākapijātake mahāsatte duṭṭhacittassa pāpaṃ. Akataññunoti devadattasadisassa akataññuno pāpaṃ. Imāni kira imasmiṃ kappe cattāri mahāpāpāni. Sattamaṃ.

8. Verocanaasurindasuttavaṇṇanā

254. Aṭṭhame aṭṭhaṃsūti dvārapālarūpakāni viya ṭhitā. Nipphadāti nipphatti, yāva attho nipphajjati, tāva vāyamethevāti vadati. Dutiyagāthā sakkassa. Tattha khantyā bhiyyoti nipphannasobhanesu atthesu khantito uttaritaro attho nāma natthi. Atthajātāti kiccajātā. Soṇasiṅgālādayopi hi upādāya akiccajāto satto nāma natthi. Ito etto gamanamattampi kiccameva hoti. Saṃyogaparamā tveva, sambhogā sabbapāṇinanti pārivāsikaodanādīni hi asambhogārahāni honti, tāni puna uṇhāpetvā bhajjitvā sappimadhuphāṇitādīhi saṃyojitāni sambhogārahāni honti. Tenāha ‘‘saṃyogaparamā tveva, sambhogā sabbapāṇina’’nti . Nipphannasobhano atthoti ime atthā nāma nipphannāva sobhanti. Puna catutthagāthā sakkassa. Tatthāpi vuttanayeneva attho veditabbo. Aṭṭhamaṃ.

9. Araññāyatanaisisuttavaṇṇanā

255. Navame paṇṇakuṭīsu sammantīti himavantapadese ramaṇīye araññāyatane rattiṭṭhānadivāṭṭhānacaṅkamanādīhi sampannāsu paṇṇasālāsu vasanti. Sakko ca devānamindo vepacitti cāti ime dve janā jāmātikasasurā kālena kalahaṃ karonti, kālena ekato caranti, imasmiṃ pana kāle ekato caranti. Paṭaliyoti gaṇaṅgaṇūpāhanā. Khaggaṃ olaggetvāti khaggaṃ aṃse olaggetvā. Chattenāti dibbasetacchattena matthake dhārayamānena. Apabyāmato karitvāti byāmato akatvā. Ciradikkhitānanti cirasamādiṇṇavatānaṃ. Ito paṭikkammāti ‘‘ito pakkama parivajjaya, mā uparivāte tiṭṭhā’’ti vadanti. Na hettha devāti etasmiṃ sīlavantānaṃ gandhe devā na paṭikkūlasaññino, iṭṭhakantamanāpasaññinoyevāti dīpeti. Navamaṃ.

10. Samuddakasuttavaṇṇanā



在第六部分，天帝说：“这声音是从西姆巴利树的方向传来的。”听到这个声音，强大的善鸟们逃跑了，年老和病弱的鸟由于未能产生翅膀而无法逃跑，因死亡的恐惧而感到恐慌，发出巨大的哀嚎。天帝见状，问：“这声音是谁，孩子？”于是询问马塔利。马塔利回答：“是战车的声音，天帝，听到这个声音，强大的善鸟们因无法逃跑而感到恐惧。”听到此言，天帝的心中充满了怜悯。关于“以战车的方向”，是指战车的方向。就像在家族中，战车的方向不会被压制一样，这里也要避免它们。因为这辆战车是由功德所成，向着轮回的山脉和须弥山前进，绝不会停下，就像在空中一样。如果它是从西姆巴利林中来的，就像在大象的中间或香蕉林的中间前进时，所有的树林都会被撕裂，那么西姆巴利林也会如此。第六部分。
《不忧虑经》的注释
在第七部分，天帝走近，心想：“这位天帝想：‘我有一个适合的对手，我绝不会被击败。’”他思考着：“在我面前没有更强的对手，我将试探他，究竟他看到了我而感到恐惧，还是不感到恐惧。”于是走近。天帝说：“站住，维帕吉提，你在这里，抓住你。”他便说：“你被抓住了。”于是他被五个束缚所束缚。并且他说：“与我一起发誓，愿你不被击败。”关于“因虚假而堕落”的意思是指在这一世的第一世中，指的是对圣地的罪。关于“高尚的言辞”，就像对可怜的猴子所说的罪。关于“朋友的罪”，是指在大猴子故事中，指的是恶心的罪。关于“无知的罪”，是指像天达那样的无知的罪。显然在这一世中有四种大罪。第七部分。
《维罗查阿修罗王经》的注释
在第八部分，八个是指像门卫的样子。关于“完成”，是指完成，直到意义完成为止，便会说：“我们努力吧。”第二句是天帝的。这里说：“更高的忍耐”是指在显现的美好意义中，没有比忍耐更高的意义。关于“意义的种类”，是指工作所产生的种类。就像狐狸等也是因依赖而生的，名为无工作者。在这里走动一点也是一种工作。关于“连接是最重要的”，所有众生的连接都是依赖于食物的，依赖于食物的众生在温暖后被打破，便被蜜糖等连接。正因为如此说：“连接是最重要的，所有众生的依赖。”关于“显现的美好意义”，这些意义便是显现的美好。再者，第三句是天帝的。这里的意义应当以相同的方式理解。第八部分。
《森林居所经》的注释
在第九部分，关于“叶屋”，是在喜马拉雅山的地方，适合的森林居所，夜间和白天的栖息地等都很丰盛的叶屋中居住。天帝和众神维帕吉提，这两位在时光中争斗，时光中一起生活，而在这个时代一起生活。关于“聚集”，是指众多的聚集。关于“持刀”，是指将刀放在肩上。关于“用伞”，是指用天上的伞在头上承载。关于“不被伤害”，是指不被伤害。关于“长时间的观察”，是指长时间的观察。关于“从这里返回”，是指“从这里离开，避开，不要停留在上面。”在这里没有天神，正如那些有德行的人，天神不会对他们产生反感，表明他们对泥土的喜好。第九部分。
《海洋经》的注释

256. Dasame samuddatīre paṇṇakuṭīsūti cakkavāḷamahāsamuddapiṭṭhiyaṃ rajatapaṭṭavaṇṇe vālukapuḷine vuttappakārāsu paṇṇasālāsu vasanti. Siyāpi noti siyāpi amhākaṃ. Abhayadakkhiṇaṃ yāceyyāmāti abhayadānaṃ yāceyyāma. Yebhuyyena kira devāsurasaṅgāmo mahāsamuddapiṭṭhe hoti. Asurānaṃ na sabbakālaṃ jayo hoti, bahuvāre parājayova hoti. Te devehi parājitā palāyantā isīnaṃ assamapadena gacchantā ‘‘sakko imehi saddhiṃ mantetvā amhe nāseti, gaṇhatha puttahatāya putte’’ti kupitā assamapade pānīyaghaṭacaṅkamanasālādīni viddhaṃsenti. Isayo araññato phalāphalaṃ ādāya āgatā naṃ disvā puna dukkhena paṭipākatikaṃ karonti. Tepi punappunaṃ tatheva vināsenti. Tasmā ‘‘idāni tesaṃ saṅgāmo paccupaṭṭhito’’ti sutvā evaṃ cintayiṃsu.

Kāmaṃkaroti icchitakaro. Bhayassa abhayassa vāti bhayaṃ vā abhayaṃ vā. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace tvaṃ abhayaṃ dātukāmo, abhayaṃ dātuṃ pahosi. Sace bhayaṃ dātukāmo. Bhayaṃ dātuṃ pahosi. Amhākaṃ pana abhayadānaṃ dehīti. Duṭṭhānanti viruddhānaṃ. Pavuttanti khette patiṭṭhāpitaṃ.

Tikkhattuṃ ubbijjīti sāyamāsabhattaṃ bhuñjitvā sayanaṃ abhiruyha nipanno niddāya okkantamattāya samantā ṭhatvā sattisatena pahaṭo viya viravanto uṭṭhahati, dasayojanasahassaṃ asurabhavanaṃ ‘‘kimida’’nti saṅkhobhaṃ āpajjati. Atha naṃ āgantvā ‘‘kimida’’nti pucchanti. So ‘‘na kiñcī’’ti vadati. Dutiyayāmādīsupi eseva nayo. Iti asurānaṃ ‘‘mā bhāyi, mahārājā’’ti taṃ assāsentānaṃyeva aruṇaṃ uggacchati. Evamassa tato paṭṭhāya gelaññajātaṃ cittaṃ vepati. Teneva cassa ‘‘vepacittī’’ti aparaṃ nāmaṃ udapādīti. Dasamaṃ.

Paṭhamo vaggo.

2. Dutiyavaggo

1. Vatapadasuttavaṇṇanā

257. Dutiyavaggassa paṭhame vatapadānīti vatakoṭṭhāsāni. Samattānīti paripuṇṇāni. Samādinnānīti gahitāni. Kule jeṭṭhāpacāyīti kulajeṭṭhakānaṃ mahāpitā mahāmātā cūḷapitā cūḷamātā mātulo mātulānītiādīnaṃ apacitikārako. Saṇhavācoti piyamudumadhuravāco. Muttacāgoti vissaṭṭhacāgo. Payatapāṇīti deyyadhammadānatthāya sadā dhotahattho. Vossaggaratoti vossajjane rato. Yācayogoti parehi yācitabbāraho, yācayogoti vā yācayogeneva yutto. Dānasaṃvibhāgaratoti dāne ca saṃvibhāge ca rato. Paṭhamaṃ.

2. Sakkanāmasuttavaṇṇanā

258. Dutiye manussabhūtoti magadharaṭṭhe macalagāme manussabhūto. Āvasathaṃ adāsīti catumahāpathe mahājanassa āvasathaṃ kāretvā adāsi. Sahassampi atthānanti sahassampi kāraṇānaṃ, janasahassena vā vacanasahassena vā osārite ‘‘ayaṃ imassa attho, ayaṃ imassa attho’’ti ekapade ṭhitova vinicchinati. Dutiyaṃ.

3. Mahālisuttavaṇṇanā



在第十部分，关于“在海岸的叶屋”，是指在轮回大海的底部，银色的沙滩上，所说的那种叶屋。或许是也不是，或许是我们的。关于“请求无畏”，是指请求给予无畏。因为天神与阿修罗的争斗，通常发生在大海的底部。阿修罗并非总是胜利，常常是被击败的。它们被神明击败后，逃跑时，愤怒地说：“天帝与他们商量，想要消灭我们，抓住孩子们。”于是愤怒的阿修罗破坏了水缸等物品。圣者们从森林中带着果实而来，看到这一幕后，感到痛苦，便开始反击。它们一次又一次地遭到毁灭。因此，听到“现在他们的争斗已经开始”，便这样思考。
“愿意做”的意思是愿望的实现。关于“恐惧和无畏”，是指恐惧或无畏。这是说：如果你想给予无畏，就应当给予无畏。如果你想给予恐惧，就应当给予恐惧。我们希望给予无畏。关于“恶劣者”，是指对立者。关于“发生”，是指在田地中建立。
“为了三次升起”，是指在傍晚吃过饭后，坐下休息，入睡，刚一入睡便被惊醒，像是被一百人攻击一样，突然醒来，感到恐慌，便问：“这是什么？”然后他们问：“这是什么？”他回答：“没有任何事情。”第二次和第三次也是如此。于是阿修罗们安慰他：“不要害怕，伟大的国王。”于是他的心从那时起便开始颤动。因此给他起了另一个名字，叫做“维帕吉提”。第十部分。
第一卷结束。
第二卷
《树荫经》的注释
在第二卷的第一部分，关于“树荫”，是指树的阴影。关于“满”，是指完整的。关于“被抓住”，是指被抓住的。关于“在家族中长辈”，是指家族中的长辈，如父亲、母亲、叔叔、姑姑等的尊重。关于“温柔的声音”，是指甜美的声音。关于“放弃”，是指完全放弃。关于“为他人奉献”，是指为了他人的利益而常常保持双手干净。关于“放弃”，是指放弃的喜悦。关于“请求的行为”，是指应当被请求的，或是与请求的行为相结合。关于“施舍和分配的喜悦”，是指在施舍和分配中感到快乐。第一部分。
《能者经》的注释
在第二部分，关于“人身”，是指在摩伽陀国的马查村中有人身。关于“给予居所”，是指在四大王国中，为大众建造居所而给予。关于“一千个意义”，是指一千个原因，或是一千个言辞所引出的意义，单独站立便能分辨出“这是这个的意义，那是那个的意义”。第二部分。
《大力士经》的注释

259. Tatiye upasaṅkamīti ‘‘sakko devarājāti kathenti, atthi nu kho so sakko, yena so diṭṭhapubboti imamatthaṃ dasabalaṃ pucchissāmī’’ti upasaṅkami. Tañca pajānāmīti bahuvacane ekavacanaṃ, te ca dhamme pajānāmīti attho. Sakko kira anantare attabhāve magadharaṭṭhe macalagāme magho nāma māṇavo ahosi paṇḍito byatto, bodhisattacariyā viya ca tassa cariyā ahosi. So tettiṃsa purise gahetvā kalyāṇamakāsi. Ekadivasaṃ attanova paññāya upaparikkhitvā gāmamajjhe mahājanassa sannipatitaṭṭhāne kacavaraṃ ubhatopassesu apabyūhitvā taṃ ṭhānaṃ ramaṇīyaṃ akāsi. Puna tattheva maṇḍapaṃ kāresi. Puna gacchante kāle sālaṃ kāresi. Gāmato ca nikkhamitvā gāvutampi aḍḍhayojanampi tigāvutampi yojanampi vicaritvā tehi sahāyehi saddhiṃ visamaṃ samaṃ akāsi. Te sabbeva ekacchandā tattha tattha setuyuttaṭṭhāne setuṃ, maṇḍapasālāpokkharaṇimālāvaccharopanapadīnaṃ yuttaṭṭhānesu maṇḍapasālāpokkharaṇimālāvaccharopanādīni karontā bahuṃ puññamakaṃsu. Magho satta vatapadāni pūretvā kāyassa bhedā saddhiṃ sahāyehi tāvatiṃsabhavane nibbatti. Taṃ sabbaṃ bhagavā jānāti. Tenāha – yesaṃ dhammānaṃ samādinnattā sakko sakkattaṃ ajjhagā, tañca pajānāmīti. Ayaṃ sakkassa sakkattādhigame saṅkhepakathā, vitthāro pana sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya sakkapaṇhavaṇṇanāyaṃ vutto. Tatiyaṃ.

4. Daliddasuttavaṇṇanā



在第三部分，走近时，他想：“天帝被称为天王，难道他真的有能力吗？我想问这个问题，究竟他是如何看到的。”于是他走近。关于“我们知道”，是指在复数中单数的意思，他们也知道法的意思。天帝在此之前，曾在摩伽陀国的马查村中，有一个名叫马戈的聪明人，他的行为像菩萨的修行一样。他带着三十个人，做了善事。有一天，他自己用智慧观察，在村子中央，民众聚集的地方，搭建了一个两边都没有遮挡的凉棚，将这个地方变得宜人。然后他又在那里建了一个亭子。后来在离开的时候，他又建了一个大厅。离开村庄后，他走了一段距离，走过一个半由的地方和三由的地方，与伙伴们一起创造了不平等的平等。所有人都在同一个意图下，在适合的地方搭建了桥梁，搭建了亭子、池塘、花园等，做了很多善事。马戈填满了七个树荫，随着身体的分离，与伙伴们一起进入了天界。所有这一切，佛陀都知道。因此他说：“因为这些法的建立，天帝获得了天帝的地位。”关于“我知道”，是指在这里获得的能力。关于“这是天帝的能力的简述”，而详细的则在《善巧者经》的《长部经》中被阐述。第三部分。
《贫穷经》的注释

260. Catutthe manussadaliddoti manussaadhano. Manussakapaṇoti manussakāruññataṃ patto. Manussavarākoti manussalāmako. Tatrāti tasmiṃ ṭhāne, tasmiṃ vā atirocane. Ujjhāyantīti avajjhāyanti lāmakato cintenti. Khiyantīti kathenti pakāsenti. Vipācentīti tattha tattha kathenti vitthārenti. Eso kho mārisāti ettha ayamanupubbikathā – so kira anuppanne buddhe kāsiraṭṭhe bārāṇasirājā hutvā samussitaddhajapaṭākanānālaṅkārena suṭṭhu alaṅkataṃ nagaraṃ padakkhiṇaṃ akāsi attano sirisampattiyā samākaḍḍhitanettena janakāyena samullokiyamāno. Tasmiñca samaye eko paccekabuddho gandhamādanapabbatā āgamma tasmiṃ nagare piṇḍāya carati, santindriyo santamānaso uttamadamathasamannāgato. Mahājanopi rājagataṃ cittīkāraṃ pahāya paccekabuddhameva olokesi. Rājā – ‘‘idāni imasmiṃ janakāye ekopi maṃ na oloketi. Kiṃ nu kho eta’’nti? Olokento paccekabuddhaṃ addasa. Sopi paccekabuddho mahallako hoti pacchimavaye ṭhito. Cīvarānipissa jiṇṇāni, tato tato suttāni gaḷanti. Rañño satasahassādhikāni dve asaṅkhyeyyāni pūritapāramiṃ paccekabuddhaṃ disvā cittapasādamattaṃ vā hatthaṃ pasāretvā vandanamattaṃ vā nāhosi. So rājā ‘‘pabbajito maññe esa usūyāya maṃ na oloketī’’ti kujjhitvā ‘‘kvāyaṃ kuṭṭhicīvarāni pāruto’’ti niṭṭhubhitvā pakkāmi. Tassa kammassa vipākena mahāniraye nibbattitvā vipākāvasesena manussalokaṃ āgacchanto rājagahe paramakapaṇāya itthiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Gahitakālato paṭṭhāya sā itthī kañjikamattampi udarapūraṃ nālattha. Tassa kucchigatasseva kaṇṇanāsā vilīnā, saṅkhapalitakuṭṭhī hutvā mātukucchito nikkhanto. Mātāpitaro nāma dukkarakārikā honti, tenassa mātā yāva kapālaṃ gahetvā carituṃ na sakkoti, tāvassa kañjikampi udakampi āharitvā adāsi. Bhikkhāya carituṃ samatthakāle panassa kapālaṃ hatthe datvā ‘‘paññāyissasi sakena kammenā’’ti pakkāmi.

Athassa tato paṭṭhāya sakalasarīrato maṃsāni chijjitvā chijjitvā patanti, yūsaṃ paggharati, mahāvedanā vattanti. Yaṃ yaṃ racchaṃ nissāya sayati, sabbarattiṃ mahāravena ravati. Tassa kāruññaparidevitasaddena sakalavīthiyaṃ manussā sabbarattiṃ niddaṃ na labhanti. Tassa tato paṭṭhāya sukhasayite pabodhetīti suppabuddhotveva nāmaṃ udapādi. Athāparena samayena bhagavati rājagahaṃ sampatte nāgarā satthāraṃ nimantetvā nagaramajjhe mahāmaṇḍapaṃ katvā dānaṃ adaṃsu. Suppabuddhopi kuṭṭhī gantvā dānaggamaṇḍapassa avidūre nisīdi. Nāgarā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena parivisantā tassāpi yāgubhattaṃ adaṃsu. Tassa paṇītabhojanaṃ bhuttassa cittaṃ ekaggaṃ ahosi. Satthā bhattakiccāvasāne anumodanaṃ katvā saccāni dīpesi, suppabuddho nisinnaṭṭhāne nisinnova desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā sotāpattiphale patiṭṭhito. Satthā uṭṭhāya vihāraṃ gato. Sopi cumbaṭaṃ āruyha kapālamādāya daṇḍamolubbha attano vasanaṭṭhānaṃ gacchanto vibbhantāya gāviyā jīvitā voropito mattikapātiṃ bhinditvā suvaṇṇapātiṃ paṭilabhanto viya dutiyacittavāre devaloke nibbatto attano puññaṃ nissāya aññe deve atikkamma virocittha. Taṃ kāraṇaṃ dassento sakko devānamindo eso kho mārisātiādimāha.

Saddhāti maggenāgatasaddhā. Sīlañca yassa kalyāṇanti kalyāṇasīlaṃ nāma ariyasāvakassa ariyakantasīlaṃ vuccati. Tattha kiñcāpi ariyasāvakassa ekasīlampi akantaṃ nāma natthi, imasmiṃ panatthe bhavantarepi appahīnaṃ pañcasīlaṃ adhippetaṃ. Catutthaṃ.

5. Rāmaṇeyyakasuttavaṇṇanā

261. Pañcame ārāmacetyāti ārāmacetiyāni. Vanacetyāti vanacetiyāni. Ubhayatthāpi cittīkataṭṭhena cetyaṃ veditabbaṃ. Manussarāmaṇeyyassāti manussaramaṇīyabhāvassa. Idāni manussaramaṇīyakavasena bhūmiramaṇīyakaṃ dassento gāme vātiādimāha. Pañcamaṃ.

6. Yajamānasuttavaṇṇanā



在第四部分，关于“人类的贫穷”，是指人类的财物。关于“人类的能力”，是指达到了人类的慈悲。关于“人类的杰出”，是指人类的优越。在那里，指的是在那个地方，或是显著的地方。“愤怒”是指轻视，思考着卑鄙的事情。“消亡”是指谈论，揭示。“分裂”是指在各个地方谈论，详细阐述。这里有一个渐进的故事——他曾在未成佛之前，成为了摩伽陀国的巴那拉王，装饰得华丽无比，周围环绕着精美的装饰，城市被装饰得非常美丽。那时，有一位独觉佛从甘达玛丹山下来，在那座城市中乞食，内心安宁，心境宁静，具备了超凡的智慧。众人放弃了对王的关注，转而注视独觉佛。王见状，心想：“现在在这个人民中，连一个人都不看我。究竟这是为什么？”他在观察时，看到了独觉佛。那位独觉佛年事已高，正处于晚年。他的袍子已经破旧，身上多处污垢。面对王的数十万臣民，见到独觉佛，心中只有一丝欢喜，伸手想要礼拜，但未能做到。于是王心想：“我想他是出家人，因此对我心怀嫉妒。”愤怒之下，他说：“这破旧的袍子在哪里？”便愤怒地离开了。因他的行为，因果关系使他堕入大地狱，因果的余报使他在世间中转世为极度贫穷的女人，怀孕了。从那时起，她的肚子一点也没有变大。她的耳朵和鼻子都萎缩，变得像一个小洞一样，从母亲的肚子里出来。父母是非常难以照顾的，因此她的母亲在未能拿到碗之前，无法行动，只能为她提供一点水和食物。在能够乞讨的时候，她的母亲将碗递给她，说：“你会因自己的行为而被识别。”于是她离开了。
从那时起，整个人的肉体被切割，切割后掉落，身体颤抖，极大的痛苦涌现。无论她躺在哪里，整夜都在大声呼喊。因她的悲鸣，整个街道上的人们整夜无法入睡。因此，从那时起，因她的安宁而被唤醒，便获得了“安宁者”的称号。后来，在某个时候，佛陀来到王舍城，城中的人们邀请佛陀，在城市中央搭建了一个大殿，进行施舍。安宁者也前往寺庙不远处坐下。城中的人们围绕着佛陀和僧团，提供美味的食物。安宁者在享用美味的食物后，心中专注。师尊在吃完饭后，进行了祝福，阐明了真实的教义，安宁者坐在原地，依教而行，获得了初果的成就。师尊起身离开了。安宁者也爬起身来，拿着碗，走向自己的住处，途中被一头牛撞倒，跌入泥土中，像是获得了金碗一般，获得了财富。因而在天界中获得了转世，因自己的功德而超越其他的神明，光辉四射。为了说明这一点，天帝说：“这是来自于玛里萨的故事。”
关于“信仰”的意思是从道路而来的信仰。关于“戒律”，是指良好的戒律，名为高尚的弟子的高尚戒律。在这里，即使是高尚的弟子也没有单一的戒律，但在此事上，未来也并非无可避免地抛弃五戒。第四部分。
《美好居所经》的注释
在第五部分，关于“园林”，是指园林的圣地。关于“森林”，是指森林的圣地。两者都应被视为在心灵上所构建的圣地。关于“人类的美好”，是指人类的美好。现在，为了说明人类的美好，便说到村庄。第五部分。
《祭祀经》的注释

262. Chaṭṭhe yajamānānanti yajantānaṃ. Tadā kira aṅgamagadhavāsikā manussā anusaṃvaccharaṃ sappimadhuphāṇitādīsu aggaṃ gahetvā ekasmiṃ ṭhāne dārūnaṃ saṭṭhimatte sakaṭabhāre rāsiṃ katvā aggiṃ datvā pajjalitakāle ‘‘mahābrahmuno yajāmā’’ti taṃ sabbaṃ pakkhipanti. ‘‘Ekavāraṃ pakkhittaṃ sahassaguṇaphalaṃ detī’’ti nesaṃ laddhi. Sakko devarājā ‘‘sabbepime sabbaaggāni gahetvā ‘mahābrahmuno yajāmā’ti aggimhi jhāpenti. Aphalaṃ karonti, mayi passante mā nassantu, yathā buddhassa ceva saṅghassa ca datvā bahuṃ puññaṃ pasavanti, evaṃ karissāmī’’ti dārurāsiṃ jalāpetvā olokentesu manussesu puṇṇamadivase brahmattabhāvaṃ māpetvā mahājanassa passantasseva candamaṇḍalaṃ bhinditvā nikkhanto viya ahosi. Mahājano disvā ‘‘imaṃ yaññaṃ paṭiggahetuṃ mahābrahmā āgacchatī’’ti jaṇṇukehi bhūmiyaṃ patiṭṭhāya, añjaliṃ paggayha namassamāno aṭṭhāsi. Brāhmaṇā āhaṃsu ‘‘tumhe ‘mayaṃ takkena kathemā’ti maññatha, idāni passatha, ayaṃ vo brahmā sahatthā yaññaṃ paṭiggahetuṃ āgacchatī’’ti. Sakko āgantvā dārucitakamatthake ākāse ṭhatvā ‘‘kassāyaṃ sakkāro’’ti pucchi? Tumhākaṃ, bhante, paṭiggaṇhatha no yaññanti. Tena hi āgacchatha, mā tulaṃ chaḍḍetvā hatthena tulayittha, ayaṃ satthā dhuravihāre vasati, taṃ pucchissāma ‘‘kassa dinnaṃ mahapphalaṃ hotī’’ti ? Ubhayaraṭṭhavāsino gahetvā satthu santikaṃ gantvā pucchanto evamāha.

Tattha puññapekkhānanti puññaṃ icchantānaṃ puññatthikānaṃ. Opadhikaṃ puññanti upadhivipākaṃ puññaṃ. Saṅghe dinnaṃ mahapphalanti ariyasaṅghe dinnaṃ vipphāravantaṃ hoti. Desanāvasāne caturāsītipāṇasahassāni amatapānaṃ piviṃsu. Tato paṭṭhāya manussā sabbāni aggadānāni bhikkhusaṅghassa adaṃsu. Chaṭṭhaṃ.

7. Buddhavandanāsuttavaṇṇanā

263. Sattame uṭṭhehīti uṭṭhaha, ghaṭa, vāyama. Vijitasaṅgāmāti rāgādīnañceva dvādasayojanikassa ca mārabalassa jitattā bhagavantaṃ evaṃ ālapati . Pannabhārāti oropitakhandhakilesābhisaṅkhārabhāra. Pannarasāya rattinti pannarasāya puṇṇamāya rattiṃ. Sattamaṃ.

8. Gahaṭṭhavandanāsuttavaṇṇanā

264. Aṭṭhame puthuddisāti catasso disā catasso anudisā ca. Bhummāti bhūmivāsino. Cirarattasamāhiteti upacārappanāhi cirarattasamāhitacitte. Vandeti vandāmi. Brahmacariyaparāyaṇeti dasapi vassāni vīsatipi vassāni…pe… saṭṭhipi vassāni āpāṇakoṭikaṃ ekaseyyaṃ ekabhattantiādikaṃ seṭṭhacariyaṃ brahmacariyaṃ caramāneti attho. Puññakarāti catupaccayadānaṃ kusumbhasumanapūjā dīpasahassajālanti evamādipuññakārakā. Sīlavantoti upāsakatte patiṭṭhāya pañcahipi dasahipi sīlehi samannāgatā. Dhammena dāraṃ posentīti umaṅgabhindanādīni akatvā dhammikehi kasigorakkhavaṇijjādīhi puttadāraṃ posenti. Pamukho rathamāruhīti devānaṃ pamukho seṭṭho rathaṃ āruhi. Aṭṭhamaṃ.

9. Satthāravandanāsuttavaṇṇanā

265. Navame bhagavantaṃ namassatīti ekaṃsaṃ uttariyaṃ dukulaṃ katvā, brahmajāṇuko hutvā sirasi añjaliṃ ṭhapetvā namassati. So yakkhoti so sakko. Anomanāmanti sabbaguṇehi omakabhāvassa natthitāya sabbaguṇanemittakehi nāmehi anomanāmaṃ. Avijjāsamatikkamāti catusaccapaṭicchādikāya vaṭṭamūlakaavijjāya samatikkamena. Sekkhāti satta sekkhā. Apacayārāmāti vaṭṭaviddhaṃsane ratā. Sikkhareti sikkhanti. Navamaṃ.

10. Saṅghavandanāsuttavaṇṇanā



在第六部分，关于“祭祀者”，是指进行祭祀的人。那时，居住在安伽国和摩伽陀国的人们，每年都在某个地方，以六十车的木材堆成一堆，点燃火焰，燃烧时说：“我们在祭祀伟大的梵天。”他们认为：“一次点燃，便能获得千倍的果报。”天帝说：“所有这些人都拿着所有的祭品，向火焰中投入，称‘我们在祭祀伟大的梵天’，他们在做无效的事情，若我在场，愿他们不要失去，就像给佛和僧团施舍，能获得众多的功德，我也将如此做。”于是他点燃了木堆，观察着人们在施舍的日子，变得像是从月亮的圆盘中出现一样，像是从众人中显现出来。众人看到后，心想：“伟大的梵天来了，来接受这个祭品。”于是他们跪在地上，双手合十，恭敬地站着。婆罗门们说：“你们认为我们是凭借力量而来的，现在你们看看，这位梵天正要来接受你们的祭品。”天帝来到木堆的上空，问：“这是为了谁的祭祀？”“你们，尊者，请接受我们的祭品。”于是他就来了，不要将它抛弃，伸手来接，这位老师住在苦行中，我们要问：“谁的施舍会获得丰厚的果报？”他带着两国的人民，来到老师那里询问。
在那里，关于“想要功德的人”，是指希望获得功德的人。关于“有条件的功德”，是指因缘果报的功德。关于“给予僧团的丰厚果报”，是指给予高尚僧团的果报，极为丰厚。在讲法结束后，八万四千人饮用了不死的甘露。从那时起，人们将所有的优质供品都施舍给僧团。第六部分。
《佛陀礼赞经》的注释
在第七部分，“起身”是指起立、提起、努力。关于“战胜敌人”，是指战胜了欲望等以及十二由的魔王，因此称佛陀如此。关于“智慧的负担”，是指被抛弃的烦恼和习气的负担。关于“明亮的夜晚”，是指明亮的圆满之夜。第七部分。
《家庭礼赞经》的注释
在第八部分，“四方”是指四个方向和四个无方向。关于“地面”，是指居住在土地上的人。关于“长久的专注”，是指通过修习而长久专注的心。关于“礼拜”，是指我礼拜。关于“修行的追求”，是指修行者在十年、二十年、……或六十年中，进行最好的修行。关于“功德的创造”，是指施舍四种条件，像是美丽的花朵、灯火千盏等，诸如此类的功德。关于“有戒者”，是指在信徒的基础上，具备五戒或十戒的人。关于“以法养活家庭”，是指不做恶事，依靠正当的职业来养活妻儿。关于“骑上最好的车”，是指乘坐诸天的最好的车。第八部分。
《老师礼赞经》的注释
在第九部分，“礼拜佛陀”是指用一件华丽的衣服，像是天神一般，双手合十，恭敬地礼拜。那位天神是天帝。关于“无名”，是指没有所有美德的名号。关于“超越无知”，是指超越了以四圣谛为根基的无知。关于“修行者”，是指七位修行者。关于“无损的欢喜”，是指乐于破除轮回的欢喜。关于“修习”，是指学习。第九部分。
《僧团礼赞经》的注释

266. Dasame ajjhabhāsīti kasmā esa punappunaṃ evaṃ bhāsatīti? Sakkassa kira devarañño saddo madhuro, suphasitaṃ dantāvaraṇaṃ, kathanakāle suvaṇṇakiṅkiṇikasaddo viya niccharati. Taṃ punappunaṃ sotuṃ labhissāmīti bhāsati. Pūtidehasayāti pūtimhi mātusarīre vā, attanoyeva vā sarīraṃ avattharitvā sayanato pūtidehasayā. Nimuggākuṇapamheteti dasamāse mātukucchisaṅkhāte kuṇapasmiṃ ete nimuggā. Etaṃ tesaṃ pihayāmīti etesaṃ etaṃ pihayāmi patthayāmi. Na te saṃ koṭṭhe opentīti na te saṃ santakaṃ dhaññaṃ koṭṭhe pakkhipanti. Na hi etesaṃ dhaññaṃ atthi. Na kumbhīti na kumbhiyaṃ. Na kaḷopiyanti na pacchiyaṃ. Paraniṭṭhitamesānāti paresaṃ niṭṭhitaṃ paraghare pakkaṃ bhikkhācāravattena esamānā gavesamānā. Tenāti evaṃ pariyiṭṭhena. Subbatāti dasapi…pe… saṭṭhipi vassāni susamādinnasundaravatā.

Sumantamantinoti dhammaṃ sajjhāyissāma, dhutaṅgaṃ samādiyissāma, amataṃ paribhuñjissāma, samaṇadhammaṃ karissāmāti evaṃ subhāsitabhāsino. Tuṇhībhūtā samañcarāti tiyāmarattiṃ asanighosena ghositā viya dhammaṃ kathentāpi tuṇhībhūtā samaṃ carantiyeva nāma. Kasmā? Niratthakavacanassābhāvā. Puthumaccā cāti bahusattā ca aññamaññaṃ viruddhā. Attadaṇḍesu nibbutāti paraviheṭhanatthaṃ gahitadaṇḍesu sattesu nibbutā vissaṭṭhadaṇḍā. Sādānesu anādānāti sagahaṇesu sattesu ca bhavayoniādīnaṃ ekakoṭṭhāsassāpi agahitattā agahaṇā. Dasamaṃ.

Dutiyo vaggo.

3. Tatiyavaggo

1. Chetvāsuttavaṇṇanā

267. Tatiyavaggassa paṭhamaṃ vuttatthameva. Paṭhamaṃ.

2. Dubbaṇṇiyasuttavaṇṇanā

268. Dutiye dubbaṇṇoti jhāmakhāṇuvaṇṇo. Okoṭimakoti lakuṇḍako mahodaro. Āsaneti paṇḍukambalasilāyaṃ. Kodhabhakkhoti sakkena gahitanāmamevetaṃ. So pana eko rūpāvacarabrahmā, ‘‘sakko kira khantibalena samannāgato’’ti sutvā vīmaṃsanatthaṃ āgato . Avaruddhakayakkhā pana evarūpaṃ saṃvihitārakkhaṃ ṭhānaṃ pavisituṃ na sakkonti. Upasaṅkamīti devānaṃ sutvā ‘‘na sakkā esa pharusena cāletuṃ, nīcavuttinā pana khantiyaṃ ṭhitena sakkā palāpetu’’nti tathā palāpetukāmo upasaṅkami. Antaradhāyīti khantiyaṃ ṭhatvā balavacittīkāraṃ paccupaṭṭhapetvā nīcavuttiyā dassiyamānāya sakkāsane ṭhātuṃ asakkonto antaradhāyi. Na sūpahatacittomhīti ettha sūti nipātamattaṃ, upahatacittomhīti āha. Nāvattena suvānayoti na kodhāvattena suānayo, kodhavase vattetuṃ na sukaromhīti vadati. Na vo cirāhanti voti nipātamattaṃ, ahaṃ ciraṃ na kujjhāmīti vadati. Dutiyaṃ.

3. Sambarimāyāsuttavaṇṇanā

269. Tatiye ābādhikoti isigaṇena abhisapakāle uppannābādhena ābādhiko. Vācehi manti sace maṃ sambarimāyaṃ vācesi, evamahaṃ tampi tikicchissāmīti vadati. Mā kho tvaṃ, mārisa, vācesīti vināpi tāva sambarimāyaṃ sakko amhe bādhati, yadi pana taṃ jānissati, naṭṭhā mayaṃ, mā attano ekassa atthāya amhe nāsehīti vatvā nivārayiṃsu. Sambarova sataṃ samanti yathā sambaro asurindo māyāvī māyaṃ payojetvā vassasataṃ niraye pakko, evaṃ paccati. Tumhe dhammikāva, alaṃ vo māyāyāti vadati. Kiṃ pana sakko tassa kodhaṃ tikicchituṃ sakkuṇeyyāti? Āma sakkuṇeyya. Kathaṃ? Tadā kira so isigaṇo dharatiyeva, tasmā naṃ isīnaṃ santikaṃ netvā khamāpeyya, evamassa phāsu bhaveyya. Tena pana vañcitattā tathā akatvā pakkantova. Tatiyaṃ.

4. Accayasuttavaṇṇanā



在第十部分，关于“他为何不断地这样说？”这是因为天帝的声音甜美，像是柔和的金属声，像是黄金的铃声那样悦耳。他想：“我想再听一遍。”关于“腐臭的身体”，是指在母亲的身体中，或是自己身体的腐臭。关于“沉没的尸体”，是指在母亲的肚子里称为尸体的这些。关于“我渴望这个”，是指我渴望这个。关于“他们不将它放入粮仓”，是指他们不将粮食放入仓库。因为对他们来说，并没有粮食。关于“没有罐子”，是指没有罐子。关于“没有黑色的东西”，是指没有黑色的东西。关于“他人已完成”，是指他人已完成，正如寻求乞食的那样。关于“因此”，是指这样被包围。关于“十年”，是指十年……六十年，具备了美好的修行。
关于“我们将学习法”，是指我们将学习法，修习苦行，享用不死之物，履行修行者的职责，像这样说着好听的话。关于“沉默的修行者”，是指在夜晚静默无声地讲述法，沉默地修行。为什么？因为没有无意义的话。关于“众生”，是指许多众生彼此对立。关于“在自我惩罚中安静”，是指为了他人而被捉拿的众生安静下来。关于“在给予中不贪”，是指在与众生的相处中，因缘果报而不贪。第十部分。
第二节。
第三节
《割舍经》的注释
第三节的第一部分已经说明。第一部分。
《难以形容经》的注释
在第二节，关于“难以形容”，是指像火焰般的光辉。关于“沉重的”，是指沉重的肚子。关于“坐着”，是指在白色的石头上。关于“愤怒的食客”，是指被称为“愤怒”的人。他是一个色界的天神，听说“天帝确实具备了忍耐的力量”，因此前来观察。被压制的天神们却无法进入这样的地方。于是他走近，听说“无法用愤怒驱赶，但若以忍耐的心态，便能驱赶”。因此他想要驱赶，便走近。关于“消失”，是指以忍耐的心态，保持强大的心境，无法在低劣的行为中显现出力量而消失。关于“我并不愤怒”，在这里“愤怒”是指愤怒的状态，“我并不愤怒”是指我没有愤怒。关于“我不想长久”，是指我不会长久愤怒。第二部分。
《幻术经》的注释
在第三节，关于“受苦”，是指因仙人与众生的对抗而产生的苦。关于“如果他对我说话”，是指如果他对我说话，我会这样说：“我也会治愈他。”关于“不要说话”，是指即使没有说话，天帝也会对我们施加痛苦，但如果他知道了，我们就会消失。不要为自己一个人的利益而让我们消失。关于“如同天帝”，是指如同天帝一般，施加痛苦，像是魔王用幻术将我们引入地狱，便会遭受痛苦。你们要善待他，不要被幻术所迷惑。关于“天帝能否治愈他的愤怒？”是指他能否治愈。关于“是的，他能”，是指他能。关于“如何？”那时，仙人们就这样说：“因此他应当带他去仙人那里，宽恕他，这样他就会幸福。”因此，因被欺骗而未能做到，便离开了。第三部分。
《无常经》的注释

270. Catutthe sampayojesunti kalahaṃ akaṃsu. Accasarāti atikkami, eko bhikkhu ekaṃ bhikkhuṃ atikkamma vacanaṃ avocāti attho. Yathādhammaṃnappaṭiggaṇhātīti na khamati. Kodho vo vasamāyātūti kodho tumhākaṃ vasaṃ āgacchatu, mā tumhe kodhavasaṃ gamitthāti dīpeti. Mā ca mitte hi vo jarāti ettha hīti nipātamattaṃ, tumhākaṃ mittadhamme jarā nāma mā nibbatti. Bhummatthe vā karaṇavacanaṃ, mittesu vo jarā mā nibbatti, mittabhāvato aññathābhāvo mā hotūti attho. Agarahiyaṃ mā garahitthāti agārayhaṃ khīṇāsavapuggalaṃ mā garahittha. Catutthaṃ.

5. Akkodhasuttavaṇṇanā

271. Pañcame mā vo kodho ajjhabhavīti kodho tumhe mā abhibhavi, tumheva kodhaṃ abhibhavatha. Mā ca kujjhittha kujjhitanti kujjhantānaṃ mā paṭikujjhittha. Akkodhoti mettā ca mettāpubbabhāgo ca. Avihiṃsāti karuṇā ca karuṇāpubbabhāgo ca. Atha pāpajanaṃ kodho, pabbatovābhimaddatīti lāmakajanaṃ pabbato viya kodho abhimaddatīti. Pañcamaṃ.

Tatiyo vaggo.

Sakkasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Iti sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Sagāthāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya paṭhamo bhāgo.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Saṃyuttanikāye

Nidānavagga-aṭṭhakathā

1. Nidānasaṃyuttaṃ

1. Buddhavaggo

1. Paṭiccasamuppādasuttavaṇṇanā

1.Evaṃme sutanti – nidānavagge paṭhamaṃ paṭiccasamuppādasuttaṃ. Tatrāyaṃ anupubbapadavaṇṇanā – tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesīti, ettha tatrāti desakālaparidīpanaṃ. Tañhi ‘‘yaṃ samayaṃ viharati, tatra samaye, yasmiñca jetavane viharati, tatra jetavane’’ti dīpeti. Bhāsitabbayutte vā desakāle dīpeti. Na hi bhagavā ayutte dese kāle ca dhammaṃ bhāsati. ‘‘Akālo kho tāva bāhiyā’’tiādi (udā. 10) cettha sādhakaṃ. Khoti padapūraṇamatte, avadhāraṇe ādikālatthe vā nipāto. Bhagavāti lokagarudīpanaṃ. Bhikkhūti kathāsavanayuttapuggalavacanaṃ. Apicettha ‘‘bhikkhakoti bhikkhu, bhikkhācariyaṃ ajjhūpagatoti bhikkhū’’tiādinā (pārā. 45; vibha. 510) nayena vacanattho veditabbo. Āmantesīti ālapi, abhāsi, sambodhesi, ayamettha attho. Aññatra pana ñāpanepi hoti. Yathāha – ‘‘āmantayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave’’ti. Pakkosanepi. Yathāha – ‘‘ehi tvaṃ, bhikkhu, mama vacanena sāriputtaṃ āmantehī’’ti (a. ni. 

在第四部分，关于“他们之间发生了争执”，是指他们发生了争吵。关于“他越过了”，是指一个比丘越过了另一个比丘，发表了言论。意思是“如法的，不可接受”。关于“愿愤怒降临于你们”，是指愤怒降临于你们，不要让你们被愤怒所支配。关于“在这里，朋友们不要衰老”，是指你们的朋友的法中，衰老不应出现。关于“在地面上”，是指在行动的言辞中，朋友们的衰老不应出现，朋友的状态不应有所不同。关于“不可指责”，是指对那些已证得灭尽的圣者不可指责。第四部分。
《无愤怒经》的注释
在第五部分，关于“愿你们不要被愤怒所压倒”，是指愤怒不要压倒你们，反而是你们压倒愤怒。关于“不要生气”，是指对于生气的人，不要反过来生气。关于“无愤怒”，是指慈悲和慈悲的初步。关于“无伤害”，是指怜悯和怜悯的初步。关于“对于恶人，愤怒如同山崩”，是指愤怒如同山崩压倒低贱的人。第五部分。
第三节。
《天神相应经》的注释已完成。
如此，依据《相应经》中的《意义阐明》，《相应经》中的《诗句部分》已完成。
《相应经》中的《因缘部分》注释。
《因缘相应经》
《佛陀部分》
《因缘生起经》的注释
“我这样听到”——在因缘部分，第一部《因缘生起经》。这里是逐步的说明——那时，佛陀对比丘们说：“在那个地方”，这里的“那个地方”是指地点和时间的指示。因为“他所居住的时间，正是在那个时间，且他在耶输陀罗园中居住时，正是在耶输陀罗园中”这样说明。关于“在适当的时间和地点”，佛陀并不在不适当的时间和地点讲法。“对巴希雅来说，确实是无时无刻”（《乌达那》10）在这里是指适当的。关于“何时”，是指在时间的开始，或者在早期的指示中。关于“佛陀”，是指世间的导师。关于“比丘”，是指与讲法相关的人。这里的“比丘”应理解为“比丘，已进入乞食之道的比丘”。关于“他在说话”，是指他在讲述、说话、开示，这里是指他所讲的内容。此外，也有其他的知识。例如：“我对你们说，比丘们，我向你们阐明。”也有召唤的例子。例如：“来吧，你，比丘，按照我的话去召唤舍利佛。”

9.11). Bhikkhavoti āmantanākāradīpanaṃ. Tañca bhikkhanasīlatādiguṇayogasiddhattā vuttaṃ. Bhikkhanasīlatāguṇayuttopi hi bhikkhu, bhikkhanadhammatāguṇayuttopi bhikkhane sādhukāritāguṇayuttopīti saddavidū maññanti. Tena ca tesaṃ bhikkhanasīlatādiguṇayogasiddhena vacanena hīnādhikajanasevitavuttiṃ pakāsento uddhatadīnabhāvaniggahaṃ karoti. ‘‘Bhikkhavo’’ti iminā ca karuṇāvipphārasommahadayanayananipātapubbaṅgamena vacanena te attano abhimukhe karonto teneva kathetukamyatādīpakena nesaṃ vacanena sotukamyataṃ janeti, teneva ca sambodhanatthena sādhukaṃ manasikārepi niyojeti. Sādhukaṃ manasikārāyattā hi sāsanasampatti.

Aparesupi devamanussesu vijjamānesu kasmā bhikkhūyeva āmantesīti ce? Jeṭṭhaseṭṭhāsannasadāsannihitabhāvato. Sabbaparisasādhāraṇā hi bhagavato dhammadesanā, parisāya jeṭṭhā bhikkhū paṭhamaṃ uppannattā, seṭṭhā anagāriyabhāvaṃ ādiṃ katvā satthucariyānuvidhāyakattā sakalasāsanapaṭiggāhakattā ca, āsannā tattha nisinnesu satthusantikattā, sadāsannihitā satthusantikāvacarattāti. Apica te dhammadesanāya bhājanaṃ yathānusiṭṭhaṃ paṭipattisabbhāvato. Visesato ca ekacce bhikkhūyeva sandhāya ayaṃ desanāpīti evaṃ āmantesi.

Kimatthaṃ pana bhagavā dhammaṃ desento paṭhamaṃ bhikkhū āmantesi, na dhammameva desesīti? Satijananatthaṃ. Bhikkhū aññaṃ cintentāpi vikkhittacittāpi dhammaṃ paccavekkhantāpi kammaṭṭhānaṃ manasikarontāpi nisinnā honti. Te anāmantetvā dhamme desiyamāne ‘‘ayaṃ desanā kiṃnidānā kiṃpaccayā katamāya aṭṭhuppattiyā desitā’’ti sallakkhetuṃ asakkontā duggahitaṃ vā gaṇheyyuṃ, na vā gaṇheyyuṃ, tena nesaṃ satijananatthaṃ bhagavā paṭhamaṃ āmantetvā pacchā dhammaṃ deseti.

Bhadanteti gāravavacanametaṃ, satthuno paṭivacanadānaṃ vā. Apicettha ‘‘bhikkhavo’’ti vadamāno bhagavā bhikkhū ālapati. ‘‘Bhadante’’ti vadamānā te bhagavantaṃ paccālapanti. Tathā hi ‘‘bhikkhavo’’ti bhagavā ābhāsati, ‘‘bhadante’’ti paccābhāsanti. ‘‘Bhikkhavo’’ti paṭivacanaṃ dāpeti, ‘‘bhadante’’ti paṭivacanaṃ denti. Te bhikkhūti ye bhagavā āmantesi, te. Bhagavato paccassosunti bhagavato āmantanaṃ patiassosuṃ, abhimukhā hutvā suṇiṃsu sampaṭicchiṃsu paṭiggahesunti attho. Bhagavā etadavocāti, bhagavā etaṃ idāni vattabbaṃ sakalasuttaṃ avoca. Ettāvatā yaṃ āyasmatā ānandena atthabyañjanasampannassa buddhānaṃ desanāñāṇagambhīrabhāvasaṃsūcakassa imassa suttassa sukhāvagāhaṇatthaṃ kāladesadesakaparisāpadesappaṭimaṇḍitaṃ nidānaṃ bhāsitaṃ, tassa atthavaṇṇanā samattā.

Idāni paṭiccasamuppādaṃ votiādinā nayena bhagavatā nikkhittassa suttassa saṃvaṇṇanāya okāso anuppatto. Sā panesā suttavaṇṇanā yasmā suttanikkhepaṃ vicāretvā vuccamānā pākaṭā hoti, tasmā suttanikkhepaṃ tāva vicāressāma. Cattāro hi suttanikkhepā – attajjhāsayo, parajjhāsayo, pucchāvasiko, aṭṭhuppattikoti. Tattha yāni suttāni bhagavā parehi anajjhiṭṭho kevalaṃ attano ajjhāsayeneva katheti, seyyathidaṃ – dasabalasuttantahārako candopama-vīṇopama-sammappadhāna-iddhipāda-indriyabala-bojjhaṅgamaggaṅga-suttantahārakoti evamādīni, tesaṃ attajjhāsayo nikkhepo.

Yāni pana ‘‘paripakkā kho rāhulassa vimuttiparipācanīyā dhammā. Yaṃnūnāhaṃ rāhulaṃ uttariṃ āsavānaṃ khaye vineyya’’nti (saṃ. ni. 4.121; ma. ni. 

9.11). “比丘”是指召唤的方式。由于具备比丘的行为、品德等，因此被称为比丘。具备比丘的行为和品德的人，或是具备比丘的法则和善行的人，都是有识之士所认为的。因此，佛陀通过比丘的行为、品德等，展现出那些低劣的、被众人所接受的行为，并且引导他们去思考“比丘”这个词的意义。用“比丘”这个词，先是以慈悲的广泛视角开始，接着引导他们关注自己，借此引导他们倾听这个教义，并且能够集中注意力以便于开悟。因为集中注意力是教法的财富。
那么，为什么在诸天和人类中，唯独召唤比丘呢？这是因为比丘是最尊贵的、最接近的。佛陀的教法是普遍的，因而在群体中，年长的比丘因最早出现而成为最尊贵的，且因其修行的行为和作为教法的传承者，成为整个教法的接受者，因此在坐落于此的众人中，他们是最接近老师的。并且，他们对教法的理解是依照所教导的内容而来的。特别是，有些教导是专门针对某些比丘的，因此这样召唤。
那么，佛陀在讲法时，首先召唤比丘，而不是直接讲法，是什么原因呢？是为了使他们保持觉知。因为比丘们即使在思考其他事情，心神散乱，或者在回顾教法，或者在专注于修行时，都是坐着的。他们在没有被召唤的情况下，若教法被讲述，他们可能无法察觉这教法是出于什么因缘、什么条件、以何种方式被讲述的，因此佛陀首先召唤他们，然后再讲法，以便他们能够保持觉知。
“尊者”是一个尊敬的称呼，或是对老师的回应。此外，佛陀在说“比丘”时，是在称呼比丘们。“尊者”是比丘们对佛陀的回应。正如佛陀说“比丘”，他们回应“尊者”。佛陀以“比丘”来引导他们回应，而他们以“尊者”来回应。那些被佛陀召唤的比丘们，听到了佛陀的召唤，面向他，倾听并接受了。佛陀说这句话时，佛陀所要表达的是整个经文的内容。到此为止，关于阿难尊者所说的，关于佛陀的教导深邃而广泛，关于此经文的意义，已被阐明。
现在，依照“因缘生起”这一主题，佛陀为已被阐述的经文提供了注释的机会。这一经文的注释，因为经文的内容经过审视而变得显而易见，因此我们将首先审视经文的内容。因为有四种经文的分类——自我相关的、他人相关的、提问相关的、和果报相关的。在这些中，佛陀所讲的经文，完全是依照自己的意图而讲述的，例如：十力经、月亮比喻经、琴比喻经、正念经、神通、根本力量、觉支、道等经文，这些都是自我相关的分类。
而那些“完全成熟的，能够解脱的教法。”正如我对拉胡拉说：“我将引导他超越烦恼的消灭。”（《相应经》4.121；《中部经》）

3.416) evaṃ paresaṃ ajjhāsayaṃ khantiṃ nijjhānakkhamaṃ manaṃ abhinīhāraṃ bujjhanabhāvañca apekkhitvā parajjhāsayavasena kathitāni, seyyathidaṃ – cūḷarāhulovādasuttaṃ, mahārāhulovādasuttaṃ, dhammacakkappavattanaṃ, anattalakkhaṇasuttaṃ, āsīvisopamasuttaṃ, dhātuvibhaṅgasuttanti, evamādīni, tesaṃ parajjhāsayo nikkhepo.

Bhagavantaṃ pana upasaṅkamitvā catasso parisā cattāro vaṇṇā nāgā supaṇṇā gandhabbā asurā yakkhā mahārājāno tāvatiṃsādayo devā mahābrahmāti evamādayo ‘‘bojjhaṅgā bojjhaṅgāti, bhante, vuccanti – (saṃ. ni. 5.202) nīvaraṇā nīvaraṇāti, bhante, vuccanti – ime nu kho, bhante, pañcupādānakkhandhā, kiṃsūdha vittaṃ purisassa seṭṭha’’ntiādinā (saṃ. ni. 

3.416) 如此，考虑到他人的意图、耐心、内心的安宁、觉醒的状态，所讲述的内容是关于他人的意图，例如：小拉胡拉教诲、大神拉胡拉教诲、法轮的转动、无我特征、毒蛇比喻、元素分解经等，这些都是关于他人的意图的分类。
然后，走近佛陀，有四个群体，四种颜色的龙，善鸟，歌神，阿修罗，魔王，天神，伟大的梵天等，诸如此类的存在说：“觉支被称为觉支，尊者，”（《相应经》5.202）“障碍被称为障碍，尊者，”（《相应经》）“这五个取蕴，究竟是什么呢，尊者？”
provided by EasyChat

1.246; su. ni. 183) nayena pañhaṃ pucchanti. Evaṃ puṭṭhena bhagavatā yāni kathitāni bojjhaṅgasaṃyuttādīni, yāni vā panaññānipi devatāsaṃyutta, mārasaṃyutta, brahmasaṃyutta, sakkapañha, cūḷavedalla, mahāvedalla, sāmaññaphalaāḷavaka, sūciloma, kharalomasuttādīni, tesaṃ pucchāvasiko nikkhepo.

Yāni pana tāni uppannaṃ kāraṇaṃ paṭicca kathitāni, seyyathidaṃ – dhammadāyādaṃ. Cūḷasīhanādasuttaṃ puttamaṃsūpamaṃ dārukkhandhūpamaṃ aggikkhandhūpamaṃ pheṇapiṇḍūpamaṃ pāricchattakūpamanti evamādīni, tesaṃ aṭṭhuppattiko nikkhepo.

Evametesu catūsu nikkhepesu imassa paṭiccasamuppādasuttassa parajjhāsayo nikkhepo. Parapuggalajjhāsayavasena hidaṃ bhagavatā nikkhittaṃ. Katamesaṃ puggalānaṃ ajjhāsayavasenāti? Ugghaṭitaññūnaṃ. Cattāro hi puggalā ugghaṭitaññū vipañcitaññū neyyo padaparamoti. Tattha yassa puggalassa saha udāhaṭavelāya dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo ugghaṭitaññū. Yassa puggalassa saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthe vibhajiyamāne dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo vipañcitaññū. Yassa puggalassa uddesato paripucchato yoniso manasikaroto, kalyāṇamitte sevato, bhajato, payirupāsato, anupubbena dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo neyyo. Yassa puggalassa bahumpi suṇato, bahumpi dhārayato, bahumpi vācayato na tāya jātiyā dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo padaparamo. Iti imesu catūsu puggalesu ugghaṭitaññūpuggalānaṃ ajjhāsayavasena idaṃ suttaṃ nikkhittaṃ.

Tadā kira pañcasatā janapadavāsikā bhikkhū sabbeva ekacarā dvicarā ticarā catucarā pañcacarā sabhāgavuttino dhutaṅgadharā āraddhavīriyā yuttayogā vipassakā saṇhaṃ sukhumaṃ suññataṃ paccayākāradesanaṃ patthayamānā sāyanhasamaye bhagavantaṃ upasaṅkamitvā, vanditvā, rattakambalasāṇiyā parikkhipamānā viya desanaṃ paccāsīsamānā parivāretvā nisīdiṃsu. Tesaṃ ajjhāsayavasena bhagavā idaṃ suttaṃ ārabhi. Yathā hi cheko cittakāro aparikammakatabhittiṃ labhitvā, na āditova rūpaṃ samuṭṭhāpesi, mahāmattikalepādīhi pana bhittiparikammaṃ tāva katvā , kataparikammāya bhittiyā rūpaṃ samuṭṭhāpeti, kataparikammaṃ pana bhittiṃ labhitvā, bhittiparikammabyāpāraṃ akatvā, raṅgajātāni yojetvā, vaṭṭikaṃ vā tūlikaṃ vā ādāya rūpameva samuṭṭhāpeti, evameva bhagavā akatābhinivesaṃ ādikammikakulaputtaṃ labhitvā nāssa āditova arahattapadaṭṭhānaṃ saṇhaṃ sukhumaṃ suññataṃ vipassanālakkhaṇaṃ ācikkhati, sīlasamādhikammassakatādiṭṭhisampadāya pana yojento pubbabhāgapaṭipadaṃ tāva ācikkhati. Yaṃ sandhāya vuttaṃ –

‘‘Tasmātiha tvaṃ, bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? Sīlañca suvisuddhaṃ diṭṭhi ca ujukā. Yato kho te, bhikkhu, sīlañca suvisuddhaṃ bhavissati diṭṭhi ca ujukā. Tato tvaṃ, bhikkhu, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne tividhena bhāveyyāsi. Katame cattāro? Idha tvaṃ, bhikkhu, ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā vā kāye…pe… ajjhattabahiddhā vā kāye…pe… dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Yato kho tvaṃ, bhikkhu, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ tividhena bhāvessasi, tato tuyhaṃ, bhikkhu, yā ratti vā divaso vā āgamissati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihānī’’ti (saṃ. ni. 

1.246; su. ni. 183) 以此方式，他们提问。如此，被佛陀问及的内容，包括觉支相应等，或者与诸天相应、魔王相应、梵天相应、帝释提问、小维达拉、大维达拉、共通果实等相关的内容，这些都是提问相关的分类。
而关于那些因缘而生的内容，例如：法的继承者、小狮吼经、儿子肉比喻、木块比喻、火块比喻、泡沫比喻、帕里查塔比喻等，这些都是果报相关的分类。
在这四个分类中，关于此《因缘生起经》的意图被阐明。根据他人的意图，这是佛陀所阐述的。那么，哪些众生的意图呢？是指“已被揭示的智者”。因为有四种众生是已被揭示的智者。这里，若某个众生与所提到的法相应，这称为“已被揭示的智者”。若某个众生在简略的讲述中，经过详细的阐释而与法相应，这称为“被深思的智者”。若某个众生在有意识的提问时，专注于善友，亲近、服务、恭敬，逐渐与法相应，这称为“可引导的众生”。若某个众生听得很多，记得很多，讲得也很多，但未能与法相应，这称为“以言辞为主的众生”。因此，在这四种众生中，已被揭示的智者的意图是这部经文的阐述。
当时，五百位居住在城镇的比丘们，皆为独行、双行、三行、四行、五行，行为端正，持戒严谨，努力精进，善于观察，渴望宁静，微妙的空性，因缘的教导，向佛陀走去，礼拜后，围绕着佛陀坐下，似乎像用红色的布包裹着的那样，倾听教义。基于他们的意图，佛陀开始了这部经文的讲述。就如同一位工匠在获得未加工的墙壁后，不会立即造出形状，而是首先进行墙体的准备，待准备好后，才会造出形状；同样，佛陀在获得这位出家人后，不会立即讲述阿罗汉的境界、微妙的空性、觉醒的特征，而是先讲述基础的修行道路。关于这方面，佛陀说：
“因此，你，比丘，首先要清净于善法。什么是善法的开始？即戒律清净和正见。因为你，比丘，若戒律清净和正见清晰。然后，你，比丘，依靠戒律，建立在戒律上，四念处应以三种方式修习。哪四种呢？在这里，你，比丘，内心专注于身体，努力、觉知、保持正念，克服世间的贪欲与烦恼。外在的身体……（省略）……在法中安住，努力、觉知、保持正念，克服世间的贪欲与烦恼。因为你，比丘，若依靠戒律建立在戒律上，这四念处就会以这样的三种方式修习，那么在你，比丘，未来的夜晚或白天，将必然增长于善法，而不是减少。”

5.369).

Evaṃ ādikammikakulaputtassa sīlakathāya parikammaṃ kathetvā, arahattapadaṭṭhānaṃ saṇhaṃ sukhumaṃ suññataṃ vipassanālakkhaṇaṃ ācikkhati.

Parisuddhasīlaṃ pana āraddhavīriyaṃ yuttayogaṃ vipassakaṃ labhitvā, nāssa pubbabhāgapaṭipadaṃ ācikkhati, ujukameva pana arahattapadaṭṭhānaṃ saṇhaṃ sukhumaṃ suññataṃ vipassanālakkhaṇaṃ ācikkhati. Ime pañcasatā bhikkhū pubbabhāgapaṭipadaṃ parisodhetvā ṭhitā sudhantasuvaṇṇasadisā suparimajjitamaṇikkhandhasannibhā, eko lokuttaramaggova nesaṃ anāgato. Iti tassāgamanatthāya satthā tesaṃ ajjhāsayaṃ apekkhamāno idaṃ suttaṃ ārabhi.

Tattha paṭiccasamuppādanti paccayākāraṃ. Paccayākāro hi aññamaññaṃ paṭicca sahite dhamme uppādeti. Tasmā paṭiccasamuppādoti vuccati. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimaggato gahetabbo.

Voti ayaṃ vo-saddo paccatta-upayogakaraṇa-sampadāna-sāmivacana-padapūraṇesu dissati. ‘‘Kacci pana vo anuruddhā samaggā sammodamānā’’tiādīsu (ma. ni. 1.326; mahāva. 466) hi paccatte dissati. ‘‘Gacchatha, bhikkhave, paṇāmemi vo’’tiādīsu (ma. ni. 2.157) upayoge. ‘‘Na vo mama santike vatthabba’’ntiādīsu (ma. ni. 2.157) karaṇe. ‘‘Vanapatthapariyāyaṃ vo, bhikkhave, desessāmī’’tiādīsu (ma. ni. 1.190) sampadāne. ‘‘Sabbesaṃ vo, sāriputta, subhāsita’’ntiādīsu (ma. ni. 1.345) sāmivacane. ‘‘Ye hi vo ariyā parisuddhakāyakammantā’’tiādīsu (ma. ni. 1.35) padapūraṇamatte. Idha panāyaṃ sampadāne daṭṭhabbo. Bhikkhaveti patissavena abhimukhībhūtānaṃ puna ālapanaṃ. Desessāmīti desanāpaṭijānanaṃ. Taṃ suṇāthāti taṃ paṭiccasamuppādaṃ taṃ desanaṃ mayā vuccamānaṃ suṇātha.

Sādhukaṃ manasi karothāti ettha pana sādhukaṃ sādhūti ekatthametaṃ. Ayañca sādhusaddo āyācana-sampaṭicchana-sampahaṃsana-sundara-daḷhīkammādīsu dissati. ‘‘Sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetū’’tiādīsu (a. ni. 4.257; saṃ. ni. 4.65; 5.381) hi āyācane dissati. ‘‘Sādhu, bhanteti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā’’tiādīsu (ma. ni. 3.86) sampaṭicchane. ‘‘Sādhu sādhu, sāriputtā’’tiādīsu (dī. ni. 3.349) sampahaṃsane.

‘‘Sādhu dhammarucī rājā, sādhu paññāṇavā naro;

Sādhu mittānamaddubbho, pāpassa akaraṇaṃ sukha’’nti. –

Ādīsu (jā. 2.18.101) sundare. ‘‘Tena hi, brāhmaṇa, sādhukaṃ suṇāhī’’tiādīsu (a. ni. 

5.369) 如此，在讨论基础修行的比丘的戒律时，佛陀讲述了阿罗汉的境界、微妙的空性、觉醒的特征。
而当获得清净的戒律、努力的精进、适当的修行者时，佛陀并没有讲述他们的基础修行，而是直接讲述阿罗汉的境界、微妙的空性、觉醒的特征。这五百位比丘们，经过基础修行的清净，站立如同净化的金子，似乎像完美的宝石一样，他们的未来只有一种超凡的道路。因此，佛陀考虑到他们的意图，开始了这部经文的讲述。
在这里，“因缘生起”是指因缘的状态。因缘状态是指相互依赖，产生的法。因此称为“因缘生起”。这在此是简述，详细的内容应从《清净道论》中获得。
“这是”这个词在特定的用法、施行、成就、相应的词语中显现出来。在“你们是否和谐、团结、互相愉快”等句子中（《中部经》1.326；《大品经》466）中，显现出特定的用法。在“去吧，比丘们，我将为你们讲述”之类的句子中（《中部经》2.157）中，显现出施行的用法。在“在我这里不应有任何东西”等句子中（《中部经》2.157）中，显现出行动的用法。在“我将为你们讲述森林的比喻”等句子中（《中部经》1.190）中，显现出成就的用法。在“我告诉你们，舍利弗，所有的都是好的”等句子中（《中部经》1.345）中，显现出相应的词语。在“那些是纯净的身体行为的阿罗汉”等句子中（《中部经》1.35）中，仅仅是词语的填充。在这里，这个成就应当理解为。比丘们是指面向的对象的再次提及。讲述是指讲述的确认。你们要听这因缘生起的教导。
“好好地思考”在这里是指“好好地”。这个“好”的字在请求、接受、赞美、优美、坚固的行为等中显现出来。“好，我的尊者，让佛陀简要地讲述教法”之类的句子中（《增支经》4.257；《相应经》4.65；5.381）中，显现出请求的用法。“好，尊者”是指比丘在赞同和欢喜佛陀所说的话时的回应（《中部经》3.86）中，显现出接受的用法。“好，好的，舍利弗”之类的句子中（《长部经》3.349）中，显现出赞美的用法。
“好，法的喜悦的国王，好的，智慧的男子；好，朋友们，善行的快乐。”——如同在《增支部》中（《增支经》2.18.101）中所说的那样，优美的。 “因此，婆罗门，认真地听吧”之类的句子中（《增支经》）中。

5.192) sādhukasaddoyeva daḷhīkamme āṇattiyantipi vuccati. Idha panāyaṃ ettheva daḷhīkamme āṇattiyā ca attho veditabbo, sundaratthepi vaṭṭati. Daḷhīkaraṇatthena hi ‘‘daḷhaṃ imaṃ dhammaṃ suṇātha, suggahitaṃ gaṇhantā’’, āṇattiatthena ‘‘mama āṇattiyā suṇātha’’ sundaratthena ‘‘sundaramimaṃ bhaddakaṃ dhammaṃ suṇāthā’’ti etaṃ dīpitaṃ hoti. Manasi karothāti āvajjetha. Samannāharathāti attho. Avikkhittacittā hutvā nisāmetha, citte karothāti adhippāyo.

Idānettha taṃ suṇāthāti sotindriyavikkhepanivāraṇametaṃ. Sādhukaṃ manasi karothāti manasikāre daḷhīkammaniyojanena manindriyavikkhepanivāraṇaṃ. Purimañcettha byañjanavipallāsagāhanivāraṇaṃ, pacchimaṃ atthavipallāsagāhanivāraṇaṃ. Purimena ca dhammassavane niyojeti, pacchimena sutānaṃ dhammānaṃ dhāraṇūpaparikkhāsu. Purimena ca ‘‘sabyañjano ayaṃ dhammo, tasmā savanīyo’’ti dīpeti, pacchimena ‘‘sāttho, tasmā manasi kātabbo’’ti. Sādhukapadaṃ vā ubhayapadehi yojetvā, ‘‘yasmā ayaṃ dhammo dhammagambhīro ca desanāgambhīro ca, tasmā suṇātha sādhukaṃ. Yasmā atthagambhīro ca paṭivedhagambhīro ca, tasmā sādhukaṃ manasi karothā’’ti evaṃ yojanā veditabbā. Bhāsissāmīti desessāmi. ‘‘Taṃ suṇāthā’’ti ettha paṭiññātaṃ desanaṃ saṃkhittatova na desessāmi, apica kho vitthāratopi naṃ bhāsissāmīti vuttaṃ hoti. Saṅkhepavitthāravācakāni hi etāni padāni. Yathāha vaṅgīsatthero –

‘‘Saṃkhittenapi deseti, vitthārenapi bhāsati;

Sāḷikāyiva nigghoso, paṭibhānaṃ udīrayī’’ti. (saṃ. ni. 1.214; theragā. 1241);

Evaṃ vutte ussāhajātā hutvā evaṃ, bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ satthu vacanaṃ sampaṭicchiṃsu, paṭiggahesunti vuttaṃ hoti.

Atha nesaṃ bhagavā etadavoca – etaṃ idāni vattabbaṃ ‘‘katamo ca, bhikkhave, paṭiccasamuppādo’’tiādiṃ sakalaṃ suttaṃ avoca. Tattha katamo ca, bhikkhave, paṭiccasamuppādoti kathetukamyatāpucchā. Pañcavidhā hi pucchā adiṭṭhajotanāpucchā diṭṭhasaṃsandanāpucchā vimaticchedanāpucchā anumatipucchā kathetukamyatāpucchāti, tāsaṃ idaṃ nānattaṃ –

Katamā adiṭṭhajotanā pucchā (mahāni. 150; cūḷani. puṇṇakamāṇavapucchāniddesa 12)? Pakatiyā lakkhaṇaṃ aññātaṃ hoti adiṭṭhaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avibhāvitaṃ. Tassa ñāṇāya dassanāya tulanāya tīraṇāya vibhūtāya vibhāvanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ adiṭṭhajotanāpucchā.

Katamā diṭṭhasaṃsandanāpucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṃ ñātaṃ hoti diṭṭhaṃ tulitaṃ tīritaṃ vibhūtaṃ vibhāvitaṃ. So aññehi paṇḍitehi saddhiṃ saṃsandanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ diṭṭhasaṃsandanāpucchā.

Katamā vimaticchedanāpucchā? Pakatiyā saṃsayapakkhando hoti vimatipakkhando dveḷhakajāto – ‘‘evaṃ nu kho, na nu kho, kathaṃ nu kho’’ti, so vimaticchedanatthāya pañhaṃ pucchati, ayaṃ vimaticchedanāpucchā.

Katamā anumatipucchā? Bhagavā bhikkhūnaṃ anumatiyā pañhaṃ pucchati – ‘‘taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti, aniccaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti, dukkhaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – ‘‘etaṃ mama esohamasmi eso me attā’’ti, no hetaṃ bhanteti (saṃ. ni. 

5.192) “好”的字本身也可以指坚固的行为。在这里，这个字的意义应当在此处理解，即使在美的地方也适用。为了使其坚固，“你们要认真听这个法，善于接受它”，而在指令的意义上“你们要听我的指令”，在美的意义上“你们要听这个美好的、吉祥的法”，这些都得到了说明。 “思考”是指“要思考”。“集合”是指意义。以专注的心听闻，意指“在心中思考”。
现在在这里“听吧”是指防止耳根的散乱。 “好好地思考”是指通过专注于思维来防止心的散乱。前者是指防止语言的偏差，后者是指防止意义的偏差。前者引导听闻法的过程，后者则是在理解所听之法的保存与检验。前者表明“这个法是完整的，因此应当被听闻”，后者则表明“这个法是有意义的，因此应当被思考”。通过“好”的词语，结合两个词语，说明“因为这个法深奥且教义深邃，因此要认真听；因为这个法的意义深奥且觉知深邃，因此要好好地思考”。“我将要说”是指“我将要讲述”。“听吧”在这里被指为简略的教义，虽然也可以详细讲述，但会被认为是简略的。因为这些词语是简略与详细的表达。正如长老梵吉萨所说：
“简略也讲解，详细也表达；如同稻草的声音，智慧的涌现。”
因此，当如此说时，生起了精进，尊者们确实接受了佛陀的教诲，接纳了佛陀的话。
然后，佛陀对他们说：“现在我将要讲述‘什么是因缘生起’等完整的经文。”在这里，什么是因缘生起，这是为了讲述的提问。因为有五种提问，分别是未见之光的提问、见之关联的提问、疑惑消除的提问、同意的提问、讲述的提问，这些提问都是不同的：
什么是未见之光的提问？根据本质的特征，未被见到，无法比较，无法超越，无法分开，无法被阐明。为了了解其知识、见到、比较、超越、阐明而提问。这就是未见之光的提问。
什么是见之关联的提问？根据本质的特征，已被见到，能够比较、超越、阐明。为了与其他智慧者进行关联而提问。这就是见之关联的提问。
什么是疑惑消除的提问？根据本质的特征，是怀疑的消除，疑惑的消除，常常产生“这样吗，还是那样，究竟是什么”的思考，因此提问以消除疑惑，这就是疑惑消除的提问。
什么是同意的提问？佛陀向比丘们提问以获得同意：“你们认为，这个色法是常的吗，还是无常的？”无常，尊者。至于无常的东西是痛苦的，这是否是快乐的呢？痛苦，尊者。至于无常的痛苦是变化的法，是否好去观察：“这是我的，这是我所拥有的，这就是我”呢？不是的，尊者。

3.79). Ayaṃ anumatipucchā.

Katamā kathetukamyatāpucchā? Bhagavā bhikkhūnaṃ kathetukamyatāya pañhaṃ pucchati – ‘‘cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā. Katame cattāro’’ti? Ayaṃ kathetukamyatāpucchāti.

Tattha buddhānaṃ purimā tisso pucchā natthi. Kasmā? Buddhānañhi tīsu addhāsu kiñci saṅkhataṃ addhāvimuttaṃ vā asaṅkhataṃ adiṭṭhaṃ ajotitaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avibhāvitaṃ nāma natthi. Tena nesaṃ adiṭṭhajotanāpucchā natthi. Yaṃ pana bhagavatā attano ñāṇena paṭividdhaṃ, tassa aññena samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā saddhiṃ saṃsandanakiccaṃ natthi. Tenassa diṭṭhasaṃsandanāpucchā natthi. Yasmā panesa akathaṃkathī tiṇṇavicikiccho sabbadhammesu vihatasaṃsayo. Tenassa vimaticchedanāpucchā natthi. Itarā pana dve pucchā bhagavato atthi. Tāsu ayaṃ kathetukamyatā pucchāti veditabbā.

Idāni tāva pucchāya puṭṭhaṃ paccayākāraṃ vibhajanto avijjāpaccayā, bhikkhave, saṅkhārātiādimāha. Ettha ca yathā nāma ‘‘pitaraṃ kathessāmī’’ti āraddho ‘‘tissassa pitā soṇassa pitā’’ti paṭhamataraṃ puttampi katheti, evameva bhagavā paccayaṃ kathetuṃ āraddho ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’tiādinā nayena saṅkhārādīnaṃ paccaye avijjādidhamme kathento paccayuppannampi kathesi. Āhāravaggassa pana pariyosāne ‘‘paṭiccasamuppādañca vo, bhikkhave, desessāmi paṭiccasamuppanne ca dhamme’’ti (saṃ. ni. 2.20) ubhayaṃ ārabhitvā ubhayampi kathesi. Idāni avijjāpaccayā saṅkhārātiādīsu pana avijjā ca sā paccayo cāti avijjāpaccayo. Tasmā avijjāpaccayā saṅkhārā sambhavantīti iminā nayena attho veditabbo. Ayamettha saṅkhepo, vitthārena pana sabbākārasampannā anulomapaṭiccasamuppādakathā visuddhimagge kathitā, tasmā sā tattha kathitavaseneva gahetabbā.

Paṭilomakathāyaṃ pana avijjāya tvevāti avijjāya tu eva. Asesavirāganirodhāti virāgasaṅkhātena maggena asesanirodhā. Saṅkhāranirodhoti saṅkhārānaṃ anuppādanirodho hoti. Evaṃnirodhānaṃ pana saṅkhārānaṃ nirodhā viññāṇādīnañca nirodhā nāmarūpādīni niruddhāniyeva hontīti dassetuṃ saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhotiādīni vatvā, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti āha. Tattha kevalassāti sakalassa, suddhassa vā, sattavirahitassāti attho. Dukkhakkhandhassāti dukkharāsissa. Nirodho hotīti anuppādo hoti. Iti bhagavā anulomato dvādasahi padehi vaṭṭakathaṃ kathetvā tameva vaṭṭaṃ vinivaṭṭetvā paṭilomato dvādasahi padehi vivaṭṭaṃ kathento arahattena desanāya kūṭaṃ gaṇhi. Desanāpariyosāne te pañcasatā āraddhavipassakā ugghaṭitaññūpuggalā sūriyarasmisamphuṭṭhāni paripākagatāni padumāni viya saccāni bujjhitvā arahattaphale patiṭṭhahiṃsu.

Idamavoca bhagavāti idaṃ vaṭṭavivaṭṭavasena sakalasuttaṃ bhagavā avoca. Attamanā te bhikkhūti tuṭṭhacittā te pañcasatā khīṇāsavā bhikkhū. Bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti karavīkarutamañjunā kaṇṇasukhena paṇḍitajanahadayānaṃ amatābhisekasadisena brahmassarena bhāsato bhagavato vacanaṃ abhinandiṃsu, anumodiṃsu ceva sampaṭicchiṃsu cāti attho. Tenetaṃ vuccati –

‘‘Subhāsitaṃ sulapitaṃ, sādhu sādhūti tādino;

Anumodamānā sirasā, sampaṭicchiṃsu bhikkhavo’’ti.

Paṭhamapaṭiccasamuppādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Vibhaṅgasuttavaṇṇanā



3.79) 这是同意的提问。
什么是讲述的提问？佛陀向比丘们提问以讲述的意图：“这四种，比丘们，念处是什么？哪四种？”这便是讲述的提问。
在这里，佛陀的前面没有三种提问。为什么？因为佛陀在三种时刻中，没有任何有为的、无为的、未见的、未照亮的、无法比较的、无法超越的、未分开的、未被阐明的法。因此，他们没有未见之光的提问。而佛陀所知的，其他的出家人、婆罗门、天神、魔王、梵天等与之相应的事情没有。因此，他没有见之关联的提问。因为他是无疑惑的，所有法中没有任何疑虑。因此，他没有疑惑消除的提问。而另外两种提问则存在于佛陀那里。这些是应当理解为讲述的意图。
现在，针对提问，佛陀开始阐述因缘的状态，首先提到无明作为因缘，称之为“无明为因，造作为因”等等。在这里，就如同说“我将要讲述父亲”，首先提到“提萨的父亲索那的父亲”，这样讲述的，佛陀也开始讲述因缘，称之为“无明为因，造作为因”，以此类推，讲述因缘的无明等。至于食物的部分，最后他讲述“我将为你们讲述因缘生起的法和因缘生起的法”（《相应经》2.20），同时开始讲述这两者。现在在“无明为因，造作为因”等等的句子中，无明与因缘是相互的。因此，应当理解为“因缘由无明而生”。这在这里是简述，详细的内容应从《清净道论》中获得。
在反面讲述中，无明是指“无明”。“无余灭”的意思是通过灭尽的智慧，完全无余地灭尽。造作的灭尽是指造作的不起。通过这样灭尽的造作，意识等的灭尽，名色等也会被灭尽，以此来说明造作的灭尽、意识的灭尽等。因此，只有苦的聚集灭尽。这里的“只有”是指完整的、清净的，或是无众生的意思。苦的聚集是指痛苦的堆积。灭尽是指不起。于是，佛陀通过正向讲述，讲述了十二个因缘的法，随后通过反向讲述，讲述了十二个因缘的法，借助阿罗汉的教导进行阐述。在讲述的结尾，这五百位努力修行的比丘们，如同被阳光照射的莲花一样，觉悟于真理，获得了阿罗汉的果位。
佛陀如此说，这便是通过因缘的生起与灭尽，佛陀讲述了完整的教义。比丘们心满意足，欢喜地接受了佛陀的教导。这五百位已证得的比丘们，因佛陀的教导而欢喜，心中充满喜悦，正如一位聪明人听到佛陀的教诲，心中感到愉悦，因而欢喜、认可、接受。故而有云：
“美好的教义，善于接受，称赞赞同，欢喜接受。”
第一因缘生起的经文讲解已结束。
《分解经文讲解》

2. Dutiyepi vuttanayeneva suttanikkhepo veditabbo. Ayaṃ pana viseso – paṭhamaṃ ugghaṭitaññūpuggalānaṃ vasena saṅkhepato dassitaṃ, idaṃ vipañcitaññūnaṃ vasena vitthāratoti. Imasmiñca pana sutte catasso vallihārakapurisūpamā vattabbā, tā visuddhimagge vuttā eva. Yathā hi vallihārako puriso valliyā aggaṃ disvā tadanusārena mūlaṃ pariyesanto taṃ disvā valliṃ mūle chetvā ādāya kamme upaneyya, evaṃ bhagavā vitthāradesanaṃ desento paṭiccasamuppādassa aggabhūtā jarāmaraṇā paṭṭhāya yāva mūlabhūtaṃ avijjāpadaṃ, tāva desanaṃ āharitvā puna vaṭṭavivaṭṭaṃ desento niṭṭhapesi.

Tatrāyaṃ jarāmaraṇādīnaṃ vitthāradesanāya atthanicchayo – jarāmaraṇaniddese tāva tesaṃ tesanti ayaṃ saṅkhepato anekesaṃ sattānaṃ sādhāraṇaniddesoti viññātabbo. Yā devadattassa jarā, yā somadattassāti evañhi divasampi kathentassa neva sattā pariyādānaṃ gacchanti. Imehi pana dvīhi padehi na koci satto apariyādinno hoti. Tasmā vuttaṃ, ‘‘ayaṃ saṅkhepato anekesaṃ sattānaṃ sādhāraṇaniddeso’’ti. Tamhi tamhīti ayaṃ gatijātivasena anekesaṃ sattanikāyānaṃ sādhāraṇaniddeso. Sattanikāyeti sādhāraṇaniddesena niddiṭṭhassa sarūpanidassanaṃ. Jarā jīraṇatātiādīsu pana jarāti sabhāvaniddeso. Jīraṇatāti ākāraniddeso. Khaṇḍiccantiādayo tayo kālātikkame kiccaniddesā, pacchimā dve pakatiniddesā. Ayañhi jarāti iminā padena sabhāvato dīpitā, tenassāyaṃ sabhāvaniddeso . Jīraṇatāti iminā ākārato, tenassāyaṃ ākāraniddeso. Khaṇḍiccanti iminā kālātikkame dantanakhānaṃ khaṇḍitabhāvakaraṇakiccato. Pāliccanti iminā kesalomānaṃ palitabhāvakaraṇakiccato. Valittacatāti iminā maṃsaṃ milāpetvā tacavalibhāvakaraṇakiccato dīpitā. Tenassā ime khaṇḍiccantiādayo tayo kālātikkame kiccaniddesā. Tehi imesaṃ vikārānaṃ dassanavasena pākaṭībhūtā pākaṭajarā dassitā. Yatheva hi udakassa vā vātassa vā aggino vā tiṇarukkhādīnaṃ saṃbhaggapalibhaggatāya vā jhāmatāya vā gatamaggo pākaṭo hoti, na ca so gatamaggo tāneva udakādīni, evameva jarāya dantādīsu khaṇḍiccādivasena gatamaggo pākaṭo, cakkhuṃ ummīletvāpi gayhati na ca khaṇḍiccādīneva jarā. Na hi jarā cakkhuviññeyyā hoti.

Āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripākoti imehi pana padehi kālātikkameyeva abhibyattāya āyukkhaya-cakkhādiindriya-paripākasaññitāya pakatiyā dīpitā. Tenassime pacchimā dve pakatiniddesāti veditabbā. Tattha yasmā jaraṃ pattassa āyu hāyati, tasmā jarā ‘‘āyuno saṃhānī’’ti phalūpacārena vuttā. Yasmā ca daharakāle suppasannāni sukhumampi attano visayaṃ sukheneva gaṇhanasamatthāni cakkhādīni indriyāni jaraṃ pattassa paripakkāni āluḷitāni avisadāni, oḷārikampi attano visayaṃ gahetuṃ asamatthāni honti, tasmā ‘‘indriyānaṃ paripāko’’ti phalūpacāreneva vuttā.

Sā panāyaṃ evaṃ niddiṭṭhā sabbāpi jarā pākaṭā paṭicchannāti duvidhā hoti. Tattha dantādīsu khaṇḍādibhāvadassanato rūpadhammesu jarā pākaṭajarā nāma, arūpadhammesu pana jarā tādisassa vikārassa adassanato paṭicchannajarā nāma. Tattha yvāyaṃ khaṇḍādibhāvo dissati, so tādisānaṃ dantādīnaṃ suviññeyyattā vaṇṇoyeva, taṃ cakkhunā disvā manodvārena cintetvā ‘‘ime dantā jarāya pahaṭā’’ti jaraṃ jānāti udakaṭṭhāne baddhāni gosīsādīni oloketvā heṭṭhā udakassa atthibhāvaṃ jānanaṃ viya. Puna avīci savīcīti evampi duvidhā hoti. Tattha maṇi-kanaka-rajata-pavāḷacandasūriyādīnaṃ viya mandadasakādīsu pāṇīnaṃ viya ca pupphaphalapallavādīsu ca apāṇīnaṃ viya antarantarā vaṇṇavisesādīnaṃ duviññeyyattā jarā avīcijarā nāma, nirantarajarāti attho. Tato aññesu pana yathāvuttesu antarantarā vaṇṇavisesādīnaṃ suviññeyyattā jarā savīcijarā nāmāti veditabbā.


第二次同样的方式应当理解经文的内容。这是特别之处——根据第一次的显现，简要地展示给觉悟者，而根据第二次的显现，详细地阐述给有智慧者。在这部经文中，应当提到四种与老死相似的人，正如在《清净道论》中所述。就如同老者看到根茎，沿着根茎寻找根源，看到之后割断根茎，将其带走，佛陀在详细讲述时，从因缘生起的老死开始，直至根本的无明，讲述了这一切。
在这里，关于老死的详细阐述的意义是——在老死的定义中，这些是普遍的，适用于许多众生的通用定义。比如说，德瓦达的老死，索摩达的老死，这些在某一天的讲述中，众生并不被排除。而这两个词中，没有任何众生是未被包含的。因此，才说“这是普遍适用于许多众生的通用定义”。在这里，指的是根据去向的性质，适用于许多众生的通用定义。众生的定义是通过通用的定义来说明的。老即是衰老的定义。在“衰老”中，是指状态的定义。“破碎”等等是指在时限之外的工作定义，后面两个是指本质定义。这正是通过“老”的字所指的本质，因此这是状态的定义。“衰老”是指通过本质所指的定义。“破碎”是指在时限之外的工作所指的定义。“白发”是指头发的衰老所指的定义。“松弛”是指肉体的衰老所指的定义。因此，这些破碎等的定义是指在时限之外的工作定义。通过这些变化的显示，显现出显而易见的老的状态。就如同水、风、火、草木等的结合与分离，或是通过修行而显现的道路，老的状态显而易见，眼睛即使睁开也无法捕捉到破碎的状态。老并非是可以通过眼睛所知的。
“寿命的减少，感官的成熟”，这些字是指由于超越时间的影响而衰退的，寿命的减少与眼耳等感官的成熟本质上被描述。因此，这里后面两个是指本质的定义。在那里，由于达到老的状态，寿命减少，因此老被称为“寿命的减少”。而在幼年时期，感官虽然敏锐，但在自己的领域内却无法轻易地掌握，因此被称为“感官的成熟”。
然而，这样所描述的所有老都被称为显而易见的，分为两种。在那里，牙齿等的破碎状态是显而易见的，在色法中，老是显而易见的老；而在无色法中，老则是隐藏的老。那里所见到的破碎状态，因其显而易见的牙齿等而显现，故而通过眼睛看到，心中思考“这些牙齿因老而被击打”，便知道老的存在，如同看到水边的牛群，了解水的存在一样。再者，分为有波与无波的状态，也同样是两种状态。在那里，如同宝石、金、银、珊瑚、日月等之间的微妙差异，或是花果叶等之间的微妙差异，因其难以辨识，故而老被称为无波老，而持续的老则是指不断的老。因此，其他的如上所述的，因其微妙的差异而显而易见的老被称为有波老。


Ito paraṃ tesaṃ tesantiādi vuttanayeneva veditabbaṃ. Cuti cavanatātiādīsu pana cutīti cavanakavasena vuccati, ekacatupañcakkhandhasāmaññavacanametaṃ. Cavanatāti bhāvavacanena lakkhaṇanidassanaṃ . Bhedoti cutikkhandhānaṃ bhaṅguppattiparidīpanaṃ. Antaradhānanti ghaṭasseva bhinnassa bhinnānaṃ cutikkhandhānaṃ yena kenaci pariyāyena ṭhānābhāvaparidīpanaṃ. Maccu maraṇanti maccusaṅkhātaṃ maraṇaṃ, tena samucchedamaraṇādīni nisedheti. Kālo nāma antako, tassa kiriyā kālakiriyā. Evaṃ tena lokasammutiyā maraṇaṃ dīpeti.

Idāni paramatthena dīpetuṃ khandhānaṃ bhedotiādimāha. Paramatthena hi khandhāyeva bhijjanti, na satto nāma koci marati. Khandhesu pana bhijjamānesu satto marati, bhinnesu matoti vohāro hoti. Ettha ca catupañcavokāravasena khandhānaṃ bhedo, ekavokāravasena kaḷevarassa nikkhepo. Catuvokāravasena ca khandhānaṃ bhedo, sesadvayavasena kaḷevarassa nikkhepo veditabbo. Kasmā? Bhavadvayepi rūpakāyasaṅkhātassa kaḷevarassa sabbhāvato. Atha vā yasmā cātumahārājikādīsu khandhā bhijjanteva, na kiñci nikkhipati, tasmā tesaṃ vasena khandhānaṃ bhedo, manussādīsu kaḷevarassa nikkhepo. Ettha ca kaḷevarassa nikkhepakāraṇato maraṇaṃ ‘‘kaḷevarassa nikkhepo’’ti vuttanti evamattho daṭṭhabbo. Iti ayañca jarā idañca maraṇaṃ, idaṃ vuccati, bhikkhaveti idaṃ ubhayampi ekato katvā jarāmaraṇanti kathīyati.

Jātiniddese jāti sañjātītiādīsu jāyanaṭṭhena jāti, sā aparipuṇṇāyatanavasena yuttā. Sañjāyanaṭṭhena sañjāti, sā paripuṇṇāyatanavasena yuttā. Okkamanaṭṭhena okkanti, sā aṇḍajajalābujavasena yuttā. Te hi aṇḍakosañca vatthikosañca okkamantā pavisantā viya paṭisandhiṃ gaṇhanti. Abhinibbattanaṭṭhena abhinibbatti, sā saṃsedajaopapātikavasena yuttā. Te hi pākaṭāyeva hutvā nibbattanti. Ayaṃ tāva vohāradesanā.

Idāni paramatthadesanā hoti. Khandhāyeva hi paramatthato pātubhavanti, na satto. Tattha ca khandhānanti ekavokārabhave ekassa, catuvokārabhave catunnaṃ, pañcavokārabhave pañcannampi gahaṇaṃ veditabbaṃ. Pātubhāvoti uppatti. Āyatanānanti ettha tatra tatra uppajjamānāyatanavasena saṅgaho veditabbo. Paṭilābhoti santatiyaṃ pātubhāvoyeva. Pātubhavantāneva hi tāni paṭiladdhāni nāma honti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, jātīti iminā padena vohārato paramatthato ca desitāya jātiyā nigamanaṃ karotīti.

Bhavaniddese kāmabhavoti kammabhavo ca upapattibhavo ca. Tattha kammabhavo nāma kāmabhavūpagakammameva. Tañhi tattha upapattibhavassa kāraṇattā ‘‘sukho buddhānaṃ uppādo (dha. pa. 194) dukkho pāpassa uccayo’’tiādīni (dha. pa. 117) viya phalavohārena bhavoti vuttaṃ. Upapattibhavo nāma tena kammena nibbattaṃ upādiṇṇakkhandhapañcakaṃ. Tañhi tattha bhavatīti katvā bhavoti vuttaṃ. Sabbathāpi idaṃ kammañca upapattiñca ubhayampetamidha ‘‘kāmabhavo’’ti vuttaṃ. Esa nayo rūpārūpabhavesūti.

Upādānaniddese kāmupādānantiādīsu vatthukāmaṃ upādiyanti etena, sayaṃ vā taṃ upādiyatīti kāmupādānaṃ, kāmo ca so upādānañcāti kāmupādānaṃ. Upādānanti daḷhaggahaṇaṃ vuccati. Daḷhattho hi ettha upasaddo upāyāsaupakaṭṭhādīsu viya. Pañcakāmaguṇikarāgassetaṃ adhivacanaṃ. Ayamettha saṅkhepo. Vitthārato panetaṃ, ‘‘tattha katamaṃ kāmupādānaṃ? Yo kāmesu kāmacchando’’ti (dha. sa. 1220; vibha. 938) vuttanayeneva veditabbaṃ.

Tathā diṭṭhi ca sā upādānañcāti diṭṭhupādānaṃ. Atha vā diṭṭhiṃ upādiyati, upādiyanti vā etena diṭṭhinti diṭṭhupādānaṃ. Upādiyati hi purimadiṭṭhiṃ uttaradiṭṭhi, upādiyanti ca tāya diṭṭhiṃ. Yathāha – ‘‘sassato attā ca loko ca idameva saccaṃ moghamañña’’ntiādi (ma. ni. 

Ito paraṃ tesaṃ tesantiādi vuttanayeneva veditabbaṃ。死亡、消逝等被称为死亡，是以消逝的性质来说明的，这是一个包括四个或五个聚合的共同说法。消逝是指通过状态来说明的特征。破裂是指死亡聚合的破碎状态的阐述。隐没是指如同器皿破裂一样，破裂的死亡聚合在某种意义上的不存在状态的阐述。死亡是指名为死亡的消亡，因此，否定了消灭死亡等。时间被称为终结者，其作用是时间的终结。因此，依此定义死亡在世俗上被描述。
现在要以究竟的意义来阐述聚合的破裂等。究竟的聚合确实是破裂的，并没有所谓的众生死亡。在聚合中，众生死亡是当聚合破裂时的现象。在这里，四个或五个聚合的破裂，单一聚合的离散。四个聚合的破裂，以及其余两个聚合的离散应当被理解。为什么？因为在存在的两种状态中，物质身的聚合本质上是如此。或者因为在四大天王等的聚合中，确实存在破裂，而没有任何东西被离散，因此根据这些聚合的破裂，人的聚合的离散。这里也因聚合的离散而说死亡是“聚合的离散”，应当如此理解。因此，老与死，这被称为，尊者们，这两者合在一起被称为老死。
在出生的定义中，出生是指生起的状态，这与未完全的感官相应。生起的状态是指完全的感官相应。根据进入的状态，进入是指依附在卵、湿土等上。它们如同卵壳与衣物一样，进入并获得再生。根据再生的状态，再生是指由因缘所生的状态。它们显然是由因缘而生。现在这是语言上的说明。
现在是究竟的说明。聚合确实是究竟的显现，而并非众生。在那里，聚合是指单一的存在，四个聚合是指四个存在，五个聚合是指五个存在的集合应当被理解。显现是指生起。感官是指在此处此时生起的感官的集合。获得是指在连续的显现中显现而得。显现的聚合才被称为获得。尊者们，这被称为出生，这个词在语言上与究竟的出生相应。
在存在的定义中，欲界存在是指业的存在与再生的存在。在那里，业的存在是指欲界的业。因为在再生的存在中，因业而生。因此，这被称为“佛陀的生起是快乐的，恶业的增加是痛苦的”等等，这被称为果的说法。再生的存在是指因业而生的五聚合。因为在这里被称为存在，所以被称为存在。总之，这里所说的业与再生的两者都被称为“欲界存在”。这同样适用于色界与无色界的存在。
在依附的定义中，欲的依附等是指对物质的依附，或是自己对它的依附，这是欲的依附。依附是指牢固的把握。在这里，依附的词是指如同手段、方法等的性质。五种欲的贪欲是指此类的定义。这是简述。在详细的阐述中，应当理解为“什么是欲的依附？是对欲望的渴望”。
同样，见解与依附也是如此。或者说，见解是被依附的，依附是对见解的依附。依附是指先前的见解与后来的见解的结合。正如所说：“永恒的自我与世界，这才是真理，其他都是虚妄”。

3.27). Sīlabbatupādānaattavādupādānavajjassa sabbadiṭṭhigatassetaṃ adhivacanaṃ. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato panetaṃ, ‘‘tattha katamaṃ diṭṭhupādānaṃ? Natthi dinna’’nti (dha. sa. 1221) vuttanayeneva veditabbaṃ.

Tathā sīlabbatamupādiyanti etena, sayaṃ vā taṃ upādiyati, sīlabbatañca taṃ upādānañcāti vā sīlabbatupādānaṃ. Gosīlagovatādīni hi ‘‘evaṃ suddhī’’ti (dha. sa. 1222; vibha. 938) abhinivesato sayameva upādānānīti. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato panetaṃ, ‘‘tattha katamaṃ sīlabbatupādānaṃ? Ito bahiddhā samaṇabrāhmaṇānaṃ sīlena suddhī’’ti vuttanayeneva veditabbaṃ.

Idāni vadanti etenāti vādo, upādiyanti etenāti upādānaṃ, kiṃ vadanti upādiyanti vā? Attānaṃ. Attano vādupādānaṃ attavādupādānaṃ. Attavādamattameva vā attāti upādiyanti etenāti attavādupādānaṃ. Vīsativatthukāya sakkāyadiṭṭhiyā etaṃ adhivacanaṃ. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato panetaṃ, ‘‘tattha katamaṃ attavādupādānaṃ? Idha assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī’’ti vuttanayeneva veditabbaṃ.

Taṇhāniddese rūpataṇhā…pe… dhammataṇhāti etaṃ cakkhudvārādīsu javanavīthiyā pavattāya taṇhāya ‘‘seṭṭhiputto brāhmaṇaputto’’ti evamādīsu pitito nāmaṃ viya pitisadisārammaṇato nāmaṃ. Ettha ca rūpārammaṇā taṇhā, rūpe taṇhāti rūpataṇhā. Sā kāmarāgabhāvena rūpaṃ assādentī pavattamānā kāmataṇhā, sassatadiṭṭhisahagatarāgabhāvena ‘‘rūpaṃ niccaṃ dhuvaṃ sassata’’nti evaṃ assādentī pavattamānā bhavataṇhā, ucchedadiṭṭhisahagatarāgabhāvena ‘‘rūpaṃ ucchijjati vinassati pecca na bhavatī’’ti evaṃ assādentī pavattamānā vibhavataṇhāti rūpataṇhā evaṃ tividhā hoti. Yathā ca rūpataṇhā, tathā saddataṇhādayopīti evaṃ tāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni honti. Tāni ajjhattarūpādīsu aṭṭhārasa, bahiddhārūpādīsu aṭṭhārasāti chattiṃsa. Iti atītāni chattiṃsa, anāgatāni chattiṃsa, paccuppannāni chattiṃsāti evaṃ aṭṭhasataṃ taṇhāvicaritāni honti. ‘‘Ajjhattikassa upādāya asmīti hoti, itthasmīti hotī’’ti (vibha. 973) vā evamādīni ajjhattikarūpādinissitāni aṭṭhārasa, ‘‘bāhirassa upādāya iminā asmīti hoti, iminā itthasmīti hotī’’ti (vibha. 975) vā evamādīni bāhirarūpādinissitāni aṭṭhārasāti chattiṃsa, iti atītāni chattiṃsa, anāgatāni chattiṃsa, paccuppannāni chattiṃsāti evampi aṭṭhasataṃ taṇhāvicaritāni honti. Puna saṅgahe kariyamāne rūpādīsu ārammaṇesu chaḷeva taṇhākāyā tissoyeva kāmataṇhādayo hontīti. Evaṃ –

‘‘Niddesatthena niddesa, vitthārā vitthārassa ca;

Puna saṅgahato taṇhā, viññātabbā vibhāvinā’’ti.

Vedanāniddese vedanākāyāti vedanāsamūhā. Cakkhusamphassajā vedanā…pe… manosamphassajāvedanāti etaṃ ‘‘cakkhusamphassajāvedanā atthi kusalā, atthi akusalā, atthi abyākatā’’ti evaṃ vibhaṅge (vibha. 34) āgatattā cakkhudvārādīsu pavattānaṃ kusalākusalābyākatavedanānaṃ ‘‘sāriputto mantāṇiputto’’ti evamādīsu mātito nāmaṃ viya mātisadisato vatthuto nāmaṃ. Vacanattho panettha – cakkhusamphassahetu jātā vedanā cakkhusamphassajā vedanāti. Eseva nayo sabbattha. Ayaṃ tāvettha sabbasaṅgāhikā kathā. Vipākavasena pana cakkhudvāre dve cakkhuviññāṇāni, dve manodhātuyo, tisso manoviññāṇadhātuyoti etāhi sampayuttavasena vedanā veditabbā. Eseva nayo sotadvārādīsu. Manodvāre manoviññāṇadhātusampayuttāva.

Phassaniddese cakkhusamphassoti cakkhumhi samphasso. Esa nayo sabbattha. Cakkhusamphasso…pe… kāyasamphassoti ettāvatā ca kusalākusalavipākā pañcavatthukā dasa phassā vuttā honti. Manosamphassoti iminā sesabāvīsatilokiyavipākamanasampayuttā phassā.

Saḷāyatananiddese cakkhāyatanantiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ visuddhimagge khandhaniddese ceva āyatananiddese ca vuttameva.


3.27) 这是关于持戒与仪式的执着的定义。这是简述，详细的内容是：“那么，什么是见解的执着？没有给予的”（《法句经》1221）应当如此理解。
同样，持戒与仪式的执着是指自己或他人对持戒与仪式的执着。比如，牛犊等被称为“如此纯净”（《法句经》1222；《分解经》938），因执着而自然而然地形成了执着。这是简述，详细的内容是：“那么，什么是持戒与仪式的执着？在此之外，出家人和婆罗门的持戒与纯净”应当如此理解。
现在说的是“因此是执着”，是指执着于自己，什么是执着于自己？是自我。自我的执着是指自我执着。仅仅是自我说法而已，执着于自己便是自我的执着。以二十种事物为基础的自我见解是这一概念的定义。这是简述，详细的内容是：“那么，什么是自我的执着？在这里，无闻的普通人未曾见到圣者”应当如此理解。
在渴望的定义中，形式的渴望……等……法的渴望是指在眼耳等的感官中，因其作用而生的渴望，像是“最优的儿子，婆罗门之子”等等，这样的渴望是因喜悦而生的。在这里，形式的渴望，形式的渴望是指形式的渴望。它以欲望的方式对形式生起渴望，因欲望的方式而生起，因永恒的见解而生起“形式是永恒的、固定的、常存的”，因而生起的渴望是生存的渴望；因毁灭的见解而生起“形式是会被破坏、消失的，之后不会存在”，因而生起的渴望是破坏的渴望。因此，形式的渴望有三种。正如形式的渴望一样，声音的渴望等也是如此，这样它们共计有十八种渴望的变化。这些是在内心的形式中有十八种，在外在的形式中有三十六种。因此，过去的三十六种，未来的三十六种，现在的三十六种，总共是一百八十种渴望的变化。“因内在的依附而生起自我，因外在的依附而生起自我”或是类似的，因内在的形式而生起的十八种，因外在的形式而生起的三十六种，因此，过去的三十六种，未来的三十六种，现在的三十六种，总共是一百八十种渴望的变化。再者，在聚合的对象中，有六种渴望的类别，只有三种是欲望的渴望。
因此——
“根据定义的定义，详细的阐述与详细的内容；
再者，归纳的渴望，应当被理解为有阐述的。”
在感觉的定义中，感觉是指感觉的集合。由眼的接触产生的感觉……等……由心的接触产生的感觉是“由眼的接触产生的感觉有善、恶、未定义”如《分解经》34所述，因此在眼耳等的感官中，善、恶、未定义的感觉的产生，如同“舍利弗、善思之子”等等，这样的感觉是因其本质而生的。这里的含义是——因眼的接触而生的感觉被称为“由眼的接触产生的感觉”。同样的道理适用于所有情况。这是关于所有集合的讨论。根据果的定义，在眼的门中有两个眼识，两个心识，三个心识的定义应当被理解。这样的道理适用于耳的门等。在心的门中，心识的定义是相应的。
在接触的定义中，眼的接触是指在眼中接触。这样的道理适用于所有情况。眼的接触……等……身体的接触是指善、恶、未定义的五种情况与十种接触的说法。
在六处的定义中，眼处等应当如在《清净道论》中所述的，关于聚合的定义与处的定义。


Nāmarūpaniddese namanalakkhaṇaṃ nāmaṃ. Ruppanalakkhaṇaṃ rūpaṃ. Vibhajane panassa vedanāti vedanākkhandho, saññāti saññākkhandho, cetanā phasso manasikāroti saṅkhārakkhandho veditabbo. Kāmañca aññepi saṅkhārakkhandhasaṅgahitā dhammā santi, ime pana tayo sabbadubbalesupi cittesu santi, tasmā etesaṃyeva vasenettha saṅkhārakkhandho dassito. Cattāro ca mahābhūtāti ettha cattāroti gaṇanaparicchedo. Mahābhūtāti pathavīāpatejavāyānametaṃ adhivacanaṃ. Yena pana kāraṇena tāni mahābhūtānīti vuccanti, yo cettha añño vinicchayanayo, so sabbo visuddhimagge rūpakkhandhaniddese vutto. Catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyāti ettha pana catunnanti upayogatthe sāmivacanaṃ, cattāri mahābhūtānīti vuttaṃ hoti. Upādāyāti upādiyitvā, gahetvāti attho. Nissāyātipi eke. ‘‘Vattamāna’’nti ayañcettha pāṭhaseso. Samūhatthe vā etaṃ sāmivacanaṃ, catunnaṃ mahābhūtānaṃ samūhaṃ upādāya vattamānaṃ rūpanti ettha attho veditabbo. Evaṃ sabbathāpi yāni ca cattāri pathavīādīni mahābhūtāni, yañca catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya vattamānaṃ cakkhāyatanādibhedena abhidhammapāḷiyameva vuttaṃ tevīsatividhaṃ rūpaṃ, taṃ sabbampi rūpanti veditabbaṃ.

Viññāṇaniddese cakkhuviññāṇanti cakkhumhi viññāṇaṃ, cakkhuto vā jātaṃ viññāṇanti cakkhuviññāṇaṃ. Evaṃ sotaghānajivhākāyaviññāṇāni. Itaraṃ pana manoyeva viññāṇanti manoviññāṇaṃ. Dvipañcaviññāṇavajjitatebhūmakavipākacittassetaṃ adhivacanaṃ.

Saṅkhāraniddese abhisaṅkharaṇalakkhaṇo saṅkhāro. Vibhajane panassa kāyasaṅkhāroti kāyato pavattasaṅkhāro. Kāyadvāre copanavasena pavattānaṃ kāmāvacarakusalato aṭṭhannaṃ, akusalato dvādasannanti vīsatiyā kāyasañcetanānametaṃ adhivacanaṃ. Vacīsaṅkhāroti vacanato pavattasaṅkhāro, vacīdvāre vacanabhedavasena pavattānaṃ vīsatiyā eva vacīsañcetanānametaṃ adhivacanaṃ. Cittasaṅkhāroti cittato pavattasaṅkhāro, kāyavacīdvāre copanaṃ akatvā raho nisīditvā cintentassa pavattānaṃ lokiyakusalākusalavasena ekūnatiṃsamanosañcetanānametaṃ adhivacanaṃ.

Avijjāniddese dukkhe aññāṇanti dukkhasacce aññāṇaṃ, mohassetaṃ adhivacanaṃ. Esa nayo dukkhasamudaye aññāṇantiādīsu. Tattha catūhi kāraṇehi dukkhe aññāṇaṃ veditabbaṃ antogadhato vatthuto ārammaṇato paṭicchādanato ca. Tathā hi taṃ dukkhasaccapariyāpannattā dukkhe antogadhaṃ, dukkhasaccañcassa nissayapaccayabhāvena vatthu, ārammaṇapaccayabhāvena ārammaṇaṃ, dukkhasaccaṃ etaṃ paṭicchādeti tassa yāthāvalakkhaṇapaṭivedhanivāraṇena ñāṇappavattiyā cettha appadānena.

Dukkhasamudaye aññāṇaṃ tīhi kāraṇehi veditabbaṃ vatthuto ārammaṇato paṭicchādanato ca. Nirodhe paṭipadāya ca aññāṇaṃ ekeneva kāraṇena veditabbaṃ paṭicchādanato. Nirodhapaṭipadānañhi paṭicchādakameva aññāṇaṃ tesaṃ yāthāvalakkhaṇapaṭivedhanivāraṇena tesu ca ñāṇappavattiyā appadānena. Na pana taṃ tattha antogadhaṃ tasmiṃ saccadvaye apariyāpannattā, na tassa taṃ saccadvayaṃ vatthu asahajātattā, nārammaṇaṃ, tadārabbha appavattanato. Pacchimañhi saccadvayaṃ gambhīrattā duddasaṃ, na tattha andhabhūtaṃ aññāṇaṃ pavattati. Purimaṃ pana vacanīyattena sabhāvalakkhaṇassa duddasattā gambhīraṃ, tattha vipallāsagāhavasena pavattati.

Apica ‘‘dukkhe’’ti ettāvatā saṅgahato vatthuto ārammaṇato kiccato ca avijjā dīpitā. ‘‘Dukkhasamudaye’’ti ettāvatā vatthuto ārammaṇato kiccato ca. ‘‘Dukkhanirodhe dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyā’’ti ettāvatā kiccato. Avisesato pana ‘‘aññāṇa’’nti etena sabhāvato niddiṭṭhāti ñātabbā.


Nāmarūpaniddese namanalakkhaṇaṃ nāmaṃ。物质的特征是形式。根据分类，感觉是感觉聚合，认知是认知聚合，意志、触觉、心念是心所聚合应当被理解。还有其他与心所聚合相关的法存在，因此这三者在所有心中都是极其微弱的，所以在这里展示的正是心所聚合。四大元素是指四个，四大是指土、水、火、风，这些是它们的定义。因何原因而被称为四大？这是另一种分类方式，在《清净道论》中所述的所有内容中都有提到。四大元素的基础是指四个元素的聚合，四大元素被称为。基础是指依附于、掌握的意思。有些人也说是基于依赖的意思。“正在运作”是这里的内容。根据整体的意义，这里所说的四大元素的聚合是指基于四大元素的聚合而运作的形式。因此，所有的四大元素，及基于四大元素而运作的眼、耳等的不同，正如在《阿毗达摩经》中所述的三十种形式，这些都应被理解为形式。
在意识的定义中，眼意识是指在眼中产生的意识，或是由眼产生的意识称为眼意识。同样，耳、鼻、舌、身意识也是如此。其余的则是心意识。
在心所的定义中，心所的特征是指心所的特征。根据分类，身体的心所是指身体所产生的心所。身体的心所是指身体的心所，身体的心所在身体的门中，因而产生的善法有八种，恶法有十二种，这二十种身体的意志是这一概念的定义。语言的心所是指语言所产生的心所，语言的心所是在语言的门中，因而产生的二十种语言的意志是这一概念的定义。心的心所是指心所产生的心所，除了身体和语言的门之外，坐着思考的状态，因而产生的世俗的善法与恶法的意志有三十七种，这也是这一概念的定义。
在无明的定义中，痛苦的无知是指痛苦的真理中的无知，这就是无明的定义。这样的道理适用于痛苦的起因中的无知等。在那里，痛苦的无知应当理解为由四个原因而生的，因其内在的存在、对象的存在、因缘的存在而生。因而，它因痛苦的真理的涵盖而被称为痛苦的内在，因其在痛苦的真理中作为因缘存在，因而被称为对象，痛苦的真理遮蔽了这一切，因而通过其本质的特征的了解而生的智慧极其微弱。
在痛苦的起因中，痛苦的无知应当通过三个原因来理解，因其内在的存在、对象的存在、因缘的存在而生。在灭苦的道路中，痛苦的无知应当通过一个原因来理解，因缘的存在。因灭苦的道路而遮蔽的无知，因其本质的特征的了解而生的智慧极其微弱。但在这里，它并不是内在的存在，因为在这两个真理中并没有内在的存在，因缘的存在并不具备内在的性质，因此也没有对象，因其开始的微弱而生。最后，在这两个真理中因其深奥而难以理解，并且在那里不会生起无明的状态。前者则因其言辞的特征而深奥，因而以颠倒的方式生起。
此外，“痛苦”在这里是指基于对象的存在、因缘的存在和因缘的存在而生的无明。“痛苦的起因”在这里是指基于对象的存在、因缘的存在和因缘的存在。“痛苦的灭尽，通往痛苦的灭尽的道路”在这里是指基于因缘的存在。无差别地“无知”则是指其本质的特征应当被理解。


Iti kho, bhikkhaveti evaṃ kho, bhikkhave. Nirodho hotīti anuppādo hoti. Apicettha sabbeheva tehi nirodhapadehi nibbānaṃ desitaṃ. Nibbānañhi āgamma te te dhammā nirujjhanti, tasmā taṃ tesaṃ tesaṃ nirodhoti vuccati. Iti bhagavā imasmiṃ sutte dvādasahi padehi vaṭṭavivaṭṭaṃ desento arahattanikūṭeneva desanaṃ niṭṭhapesi. Desanāpariyosāne vuttanayeneva pañcasatā bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsūti.

Vibhaṅgasuttaṃ dutiyaṃ.

3. Paṭipadāsuttavaṇṇanā

3. Tatiye micchāpaṭipadanti ayaṃ tāva aniyyānikapaṭipadā. Nanu ca avijjāpaccayā puññābhisaṅkhāropi atthi āneñjābhisaṅkhāropi, so kathaṃ micchāpaṭipadā hotīti. Vaṭṭasīsattā. Yañhi kiñci bhavattayasaṅkhātaṃ vaṭṭaṃ patthetvā pavattitaṃ, antamaso pañcābhiññā aṭṭha vā pana samāpattiyo, sabbaṃ taṃ vaṭṭapakkhiyaṃ vaṭṭasīsanti vaṭṭasīsattā micchāpaṭipadāva hoti. Yaṃ pana kiñci vivaṭṭaṃ nibbānaṃ patthetvā pavattitaṃ, antamaso uḷuṅkayāgumattadānampi paṇṇamuṭṭhidānamattampi, sabbaṃ taṃ vivaṭṭapakkhiyaṃ vivaṭṭanissitaṃ, vivaṭṭapakkhikattā sammāpaṭipadāva hoti. Appamattakampi hi paṇṇamuṭṭhimattadānakusalaṃ vā hotu mahantaṃ velāmadānādikusalaṃ vā, sace vaṭṭasampattiṃ patthetvā vaṭṭanissitavasena micchā ṭhapitaṃ hoti, vaṭṭameva āharituṃ sakkoti, no vivaṭṭaṃ. ‘‘Idaṃ me dānaṃ āsavakkhayāvahaṃ hotū’’ti evaṃ pana vivaṭṭaṃ patthentena vivaṭṭavasena sammā ṭhapitaṃ arahattampi paccekabodhiñāṇampi sabbaññutaññāṇampi dātuṃ sakkotiyeva, na arahattaṃ appatvā pariyosānaṃ gacchati. Iti anulomavasena micchāpaṭipadā, paṭilomavasena sammāpaṭipadā desitāti veditabbā. Nanu cettha paṭipadā pucchitā, nibbānaṃ bhājitaṃ, niyyātanepi paṭipadāva niyyātitā. Na ca nibbānassa paṭipadāti nāmaṃ, savipassanānaṃ pana catunnaṃ maggānametaṃ nāmaṃ, tasmā pucchāniyyātanehi padabhājanaṃ na sametīti. No na sameti, kasmā? Phalena paṭipadāya dassitattā. Phalena hettha paṭipadā dassitā. ‘‘Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho’’ti etaṃ nirodhasaṅkhātaṃ nibbānaṃ yassā paṭipadāya phalaṃ, ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipadāti ayamettha attho. Imasmiñca atthe asesavirāganirodhāti ettha virāgo nirodhasseva vevacanaṃ, asesavirāgā asesanirodhāti ayañhettha adhippāyo. Yena vā virāgasaṅkhātena maggena asesanirodho hoti, taṃ dassetuṃ etaṃ padabhājanaṃ vuttaṃ. Evañhi sati sānubhāvā paṭipadā vibhattā hoti. Iti imasmimpi sutte vaṭṭavivaṭṭameva kathitanti. Tatiyaṃ.

4. Vipassīsuttavaṇṇanā

4. Catutthe vipassissāti tassa kira bodhisattassa yathā lokiyamanussānaṃ kiñcideva passantānaṃ parittakammābhinibbattassa kammajapasādassa dubbalattā akkhīni vipphandanti , na evaṃ vipphandiṃsu. Balavakammanibbattassa pana kammajapasādassa balavattā avipphandantehi animisehi eva akkhīhi passi seyyathāpi devā tāvatiṃsā. Tena vuttaṃ – ‘‘animisanto kumāro pekkhatīti kho, bhikkhave, vipassissa kumārassa ‘vipassī vipassī’tveva samaññā udapādī’’ti (dī. ni. 

因此，尊者们，这样说，尊者们，灭苦就是不再生起。并且在这里，所有的灭苦的词汇都被用来描述涅槃。因为达到涅槃后，那些法会消失，因此被称为它们的灭苦。因此，佛陀在此经文中以十二个词汇讲述了生死轮回与涅槃的关系，从而完成了他的教导。在教导的结尾，按照所述，五百位比丘已经证得了阿罗汉果。
《分解经》第二。
修道经的注释
第三，错误的修道是指这种不正当的修道。难道因无明而生的善业与不生灭的善业不存在吗？那么，错误的修道是如何形成的呢？这是轮回的根本。因为任何与三界相关的轮回，至少是五种成就或八种禅定，所有这些都与轮回相关，因此错误的修道就是轮回的根本。而如果获得了涅槃，至少是给予一点点的施舍，或是给予一点点的智慧，所有这些都与涅槃相关，因此正确的修道就是涅槃的根本。即使是微小的施舍或大规模的施舍，若是获得了轮回的成就，因轮回而生起的错误修道，能够引导人们走向轮回，而不是涅槃。“愿我此施舍能消除烦恼”这样心愿的施舍，因而获得的阿罗汉果、独觉智、全知智都能给予，而不必依靠阿罗汉果而达到最终的解脱。因此，顺应的错误修道与逆反的正确修道应当被理解为如此。难道这里的修道被问到，涅槃被提及，修道也被提及吗？但并非是涅槃的修道，因此，四种道是指这一修道名。因此，问及修道的词汇并不符合。为什么呢？因为它是由果而显现的。因果的修道在这里被显现。“因无明的彻底消灭而导致的法的消灭”这被称为灭苦的涅槃，其修道的果实，这样说，尊者们，这称之为正确的修道。因此，在这一点上，彻底消灭的意思是指灭苦的意义，彻底消灭是灭苦的特征，这里是指这一点。通过灭苦的修道，能够显现出这一点。因此，在这部经文中讨论的正是生死轮回。
第四，观照经的注释
第四，观照是指在此，正如菩萨在世俗人中所见的，任何微小的业力因其微弱而产生的，眼睛会眨动，而不会如此眨动。由于强大的业力而生的，因其强大而不眨动，眼睛如同天神般不眨动。因此说：“不眨动的年轻人看着”，尊者们，观照的年轻人便是“观照者”这一称谓便因此而生。

2.40). Ayañhettha adhippāyo – antarantarā nimisajanitandhakāravirahena visuddhaṃ passati, vivaṭehi vā akkhīhi passatīti vipassī. Ettha ca kiñcāpi pacchimabhavikānaṃ sabbabodhisattānaṃ balavakammanibbattassa kammajapasādassa balavattā akkhīni na vipphandanti, so pana bodhisatto eteneva nāmaṃ labhi.

Apica viceyya viceyya passatīti vipassī, vicinitvā vicinitvā passatīti attho. Ekadivasaṃ kira vinicchayaṭṭhāne nisīditvā atthe anusāsantassa rañño alaṅkatapaṭiyattaṃ mahāpurisaṃ āharitvā aṅke ṭhapayiṃsu. Tassa taṃ aṅke katvā palāḷayamānasseva amaccā sāmikaṃ assāmikaṃ akaṃsu. Bodhisatto anattamanasaddaṃ nicchāresi. Rājā ‘‘kimetaṃ upadhārethā’’ti āha. Upadhārayamānā aññaṃ adisvā ‘‘aṭṭassa dubbinicchitattā evaṃ kataṃ bhavissatī’’ti puna sāmikameva sāmikaṃ katvā ‘‘ñatvā nu kho kumāro evaṃ karotī’’ti? Vīmaṃsantā puna sāmikaṃ assāmikamakaṃsu. Puna bodhisatto tatheva saddaṃ nicchāresi. Atha rājā ‘‘jānāti mahāpuriso’’ti tato paṭṭhāya appamatto ahosi. Tena vuttaṃ ‘‘viceyya viceyya kumāro atthe panāyati ñāyenāti kho, bhikkhave, vipassissa kumārassa bhiyyosomattāya ‘vipassī vipassī’tveva samaññā udapādī’’ti (dī. ni. 2.41).

Bhagavatoti bhāgyasampannassa. Arahatoti rāgādiarīnaṃ hatattā, saṃsāracakkassa vā arānaṃ hatattā, paccayānaṃ vā arahattā arahāti evaṃ guṇato uppannanāmadheyyassa. Sammāsambuddhassāti sammā nayena hetunā sāmaṃ paccattapurisakārena cattāri saccāni buddhassa. Pubbeva sambodhāti sambodho vuccati catūsu maggesu ñāṇaṃ, tato pubbeva. Bodhisattasseva satoti ettha bodhīti ñāṇaṃ, bodhimā satto bodhisatto, ñāṇavā paññavā paṇḍitoti attho. Purimabuddhānañhi pādamūle abhinīhārato paṭṭhāya paṇḍitova so satto, na andhabāloti bodhisatto. Yathā vā udakato uggantvā ṭhitaṃ paripākagataṃ padumaṃ sūriyarasmisamphassena avassaṃ bujjhissatīti bujjhanakapadumanti vuccati, evaṃ buddhānaṃ santike byākaraṇassa laddhattā avassaṃ anantarāyena pāramiyo pūretvā bujjhissatīti bujjhanakasattotipi bodhisatto. Yā ca esā catumaggañāṇasaṅkhātā bodhi, taṃ patthayamāno pavattatīti bodhiyaṃ satto āsattotipi bodhisatto. Evaṃ guṇato uppannanāmavasena bodhisattasseva sato. Kicchanti dukkhaṃ. Āpannoti anuppatto. Idaṃ vuttaṃ hoti – aho ayaṃ sattaloko dukkhaṃ anuppattoti. Cavati ca upapajjati cāti idaṃ aparāparaṃ cutipaṭisandhivasena vuttaṃ. Nissaraṇanti nibbānaṃ. Tañhi jarāmaraṇadukkhato nissaṭattā tassa nissaraṇanti vuccati. Kudāssu nāmāti katarasmiṃ nu kho kāle.

Yoniso manasikārāti upāyamanasikārena pathamanasikārena. Ahu paññāya abhisamayoti paññāya saddhiṃ jarāmaraṇakāraṇassa abhisamayo samavāyo samāyogo ahosi, ‘‘jātipaccayā jarāmaraṇa’’nti idaṃ tena diṭṭhanti attho. Atha vā yoniso manasikārā ahu paññāyāti yoniso manasikārena ca paññāya ca abhisamayo ahu. ‘‘Jātiyā kho sati jarāmaraṇa’’nti, evaṃ jarāmaraṇakāraṇassa paṭivedho ahosīti attho. Esa nayo sabbattha.

Iti hidanti evamidaṃ. Samudayo samudayoti ekādasasu ṭhānesu saṅkhārādīnaṃ samudayaṃ sampiṇḍetvā niddisati. Pubbe ananussutesūti ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārānaṃ samudayo hotī’’ti. Evaṃ ito pubbe ananussutesu dhammesu, catūsu vā ariyasaccadhammesu. Cakkhuntiādīni ñāṇavevacanāneva. Ñāṇameva hettha dassanaṭṭhena cakkhu, ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā, paṭivedhanaṭṭhena vijjā, obhāsanaṭṭhena ālokoti vuttaṃ . Taṃ panetaṃ catūsu saccesu lokiyalokuttaramissakaṃ niddiṭṭhanti veditabbaṃ. Nirodhavārepi imināva nayena attho veditabbo. Catutthaṃ.

5-10. Sikhīsuttādivaṇṇanā

5-

2.40) 这里的意思是：因内在的黑暗而清晰地看到，或者用明亮的眼睛看到的被称为“观照”。在这里，即使在所有未来的菩萨中，强大的业力所生的眼睛也不会眨动，但菩萨却因此而获得了这个名称。
此外，观照是指经过反复观察而生的。某一天，菩萨坐在审判的地方，因应国王的要求，带来了装饰完美的伟人，放在国王的膝上。大臣们在他膝上放下后，像是在抚摸着一样，做了这样的事情。菩萨则在心中默念。国王问：“这是什么？”在没有看到其他人的情况下，因对这位伟人的微弱判断再次将他视为伟人，问道：“年轻人是否如此做？”经过思考，他们再次将他视为伟人。菩萨再次默念。于是国王说：“他知道，这位伟人。”从那以后，国王变得谨慎。因此说：“经过反复观察，年轻人确实明白了。”尊者们，观照的年轻人因此而获得了“观照者”的称谓。
“佛陀”是指拥有福德的人。“阿罗汉”是指因克服欲望等敌人，或因克服轮回之轮而获得的，或因缘而获得的阿罗汉身份。因此，阿罗汉是因具备这些特质而称为的。“正觉者”是指以正确的方式，因缘而成就的四种真理的佛陀。早已觉悟的称为觉悟，指的是在四条道路上所获得的智慧，因此早已觉悟。菩萨的存在是指菩萨的智慧，菩萨是具备智慧的人，智慧者、聪明者、智者的意思。早期的佛陀从根本上起步，因获得佛法的传承而成为智慧者，而不是盲目无知的。正如从水中生长出来的成熟的莲花，因阳光的照射而必然开放，这样的菩萨在佛陀的教导下，必然会在圆满修行后觉悟。因此，四种智慧的觉悟被称为菩提，渴望菩提的菩萨因此而存在。因果的现象是痛苦，因而获得的称为获得。这里的意思是：哦，这个众生的世界是痛苦的，获得了。生死轮回的现象是不断的生与死。解脱是指涅槃。因其解脱于衰老与死亡的痛苦，因此被称为解脱。何时会发生呢？在什么时间呢？
“有意识的思考”是指用智慧的思考与最初的思考。因智慧的结合而获得的智慧与衰老、死亡的因果关系是相同的，因而可以说“因出生而有衰老与死亡”。或者说，有意识的思考与智慧的结合而获得的智慧。因为“因出生而有衰老与死亡”，因此对衰老与死亡的因果关系有了认识。这是适用于所有情况的道理。
这样说来，因缘的产生是指在十一种情况下，聚合的现象被描述。早先未曾被提及的，指的是“因无明而生起的法的聚合”。因此，早先未曾提及的法，或是四种高贵的真理。眼等的智慧是指智慧的名称。智慧在这里作为观察的眼，作为了解的智慧，作为认知的智慧，作为觉悟的智慧，作为光明的智慧被提及。这些应被理解为是四种真理的现象。即使在灭苦的情况下，也应以此方式理解。
第四。
5-10) 《师尊经》等的注释。

10. Pañcamādīsu sikhissa, bhikkhavetiādīnaṃ padānaṃ ‘‘sikhissapi, bhikkhave’’ti na evaṃ yojetvā attho veditabbo. Kasmā? Ekāsane adesitattā. Nānāṭhānesu hi etāni desitāni, attho pana sabbattha sadisoyeva. Sabbabodhisattānañhi bodhipallaṅke nisinnānaṃ na añño samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā ācikkhati – ‘‘atīte bodhisattā paccayākāraṃ sammasitvā buddhā jātā’’ti. Yathā pana paṭhamakappikakāle deve vuṭṭhe udakassa gatamaggeneva aparāparaṃ vuṭṭhiudakaṃ gacchati, evaṃ tehi tehi purimabuddhehi gatamaggeneva pacchimā pacchimā gacchanti. Sabbabodhisattā hi ānāpānacatutthajjhānato vuṭṭhāya paccayākāre ñāṇaṃ otāretvā taṃ anulomapaṭilomaṃ sammasitvā buddhā hontīti paṭipāṭiyā sattasu suttesu buddhavipassanā nāma kathitāti.

Buddhavaggo paṭhamo.

2. Āhāravaggo

1. Āhārasuttavaṇṇanā



在第五章中，关于“尊者们，菩萨们”的词汇不应如此理解。为何呢？因为是以单一的座位进行教导。在不同的地方，这些都被教导过，但其意义在各处都是相似的。所有的菩萨在菩提坐上时，没有其他的修行者、婆罗门、天神、魔王或是梵天会说：“过去的菩萨们了解因缘的状态而成就了佛果。”正如在第一次成佛的时代，天神们在水流的道路上不断涌现，因此，过去的佛陀们也以同样的方式不断出现。所有的菩萨们在安那般那的第四禅定中觉醒，了解因缘的状态，正是因为这样而成为佛陀，因此在七个教法中称之为佛的洞察。
佛部第一。
食物部
食物经的注释
provided by EasyChat

11. Āhāravaggassa paṭhame āhārāti paccayā. Paccayā hi āharanti attano phalaṃ, tasmā āhārāti vuccanti. Bhūtānaṃ vā sattānantiādīsu bhūtāti jātā nibbattā. Sambhavesinoti ye sambhavaṃ jātiṃ nibbattiṃ esanti gavesanti. Tattha catūsu yonīsu aṇḍajajalābujā sattā yāva aṇḍakosaṃ vatthikosañca na bhindanti, tāva sambhavesino nāma, aṇḍakosaṃ vatthikosañca bhinditvā bahi nikkhantā bhūtā nāma. Saṃsedajā opapātikā ca paṭhamacittakkhaṇe sambhavesino nāma, dutiyacittakkhaṇato pabhuti bhūtā nāma. Yena vā iriyāpathena jāyanti, yāva tato aññaṃ na pāpuṇanti, tāva sambhavesino nāma, tato paraṃ bhūtā nāma. Atha vā bhūtāti jātā abhinibbattā, ye bhūtā abhinibbattāyeva, na puna bhavissantīti saṅkhaṃ gacchanti, tesaṃ khīṇāsavānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Sambhavamesantīti sambhavesino. Appahīnabhavasaṃyojanattā āyatimpi sambhavaṃ esantānaṃ sekkhaputhujjanānametaṃ adhivacanaṃ. Evaṃ sabbathāpi imehi dvīhi padehi sabbasatte pariyādiyati. Vāsaddo cettha sampiṇḍanattho, tasmā bhūtānañca sambhavesīnañcāti ayamattho veditabbo.

Ṭhitiyāti ṭhitatthaṃ. Anuggahāyāti anuggahatthaṃ. Vacanabhedoyeva cesa, attho pana dvinnampi padānaṃ ekoyeva. Atha vā ṭhitiyāti tassa tassa sattassa uppannadhammānaṃ anuppabandhavasena avicchedāya. Anuggahāyāti anuppannānaṃ uppādāya. Ubhopi cetāni ‘‘bhūtānaṃ vā ṭhitiyā ceva anuggahāya ca, sambhavesīnaṃ vā ṭhitiyā ceva anuggahāya cā’’ti evaṃ ubhayattha daṭṭhabbānīti.

Kabaḷīkāro āhāroti kabaḷaṃ katvā ajjhoharitabbako āhāro, odanakummāsādivatthukāya ojāyetaṃ adhivacanaṃ. Oḷāriko vā sukhumo vāti vatthuoḷārikatāya oḷāriko, sukhumatāya sukhumo. Sabhāvena pana sukhumarūpapariyāpannattā kabaḷīkāro āhāro sukhumova hoti. Sāpi cassa vatthuto oḷārikatā sukhumatā ca upādāyupādāya veditabbā. Kumbhīlānañhi āhāraṃ upādāya morānaṃ āhāro sukhumo. Kumbhīlā kira pāsāṇe gilanti, te ca nesaṃ kucchippattā vilīyanti. Morā sappavicchikādipāṇe khādanti. Morānaṃ pana āhāraṃ upādāya taracchānaṃ āhāro sukhumo. Te kira tivassachaḍḍitāni visāṇāni ceva aṭṭhīni ca khādanti, tāni ca nesaṃ kheḷena temitamattāneva kandamūlaṃ viya mudukāni honti. Taracchānaṃ āhāraṃ upādāya hatthīnaṃ āhāro sukhumo. Te hi nānārukkhasākhādayo khādanti. Hatthīnaṃ āhārato gavayagokaṇṇamigādīnaṃ āhāro sukhumo. Te kira nissārāni nānārukkhapaṇṇādīni khādanti. Tesampi āhārato gunnaṃ āhāro sukhumo. Te allasukkhatiṇāni khādanti. Tesaṃ āhārato sasānaṃ āhāro sukhumo. Sasānaṃ āhārato sakuṇānaṃ āhāro sukhumo. Sakuṇānaṃ āhārato paccantavāsīnaṃ āhāro sukhumo. Paccantavāsīnaṃ āhārato gāmabhojakānaṃ āhāro sukhumo. Gāmabhojakānaṃ āhārato rājarājamahāmattānaṃ āhāro sukhumo. Tesampi āhārato cakkavattino āhāro sukhumo. Cakkavattino āhārato bhummānaṃ devānaṃ āhāro sukhumo. Bhummānaṃ devānaṃ āhārato cātumahārājikānaṃ. Evaṃ yāva paranimmitavasavattīnaṃ āhārā vitthāretabbā. Tesaṃ panāhāro sukhumotveva niṭṭhaṃ patto.

Ettha ca oḷārike vatthusmiṃ ojā parittā hoti dubbalā, sukhume balavatī. Tathā hi ekapattapūrampi yāguṃ pīto muhutteneva jighacchito hoti yaṃkiñcideva khāditukāmo, sappiṃ pana pasatamattaṃ pivitvā divasaṃ abhottukāmo hoti. Tattha vatthu kammajatejasaṅkhātaṃ parissayaṃ vinodeti, na pana sakkoti pāletuṃ. Ojā pana pāleti, na sakkoti parissayaṃ vinodetuṃ. Dve pana ekato hutvā parissayañceva vinodenti pālenti cāti.


在食物部的第一部分中，“食物”是指因缘。因缘确实是带来自身的果实，因此被称为“食物”。在众生中，或是其他生物中，生物是指那些出生而存在的。寻求生存的生物是那些追求出生的生物。在四种生处中，卵生、湿生、胎生的生物，直到破壳和出生为止，仍然被称为寻求生存的生物；而那些破壳而出、出生在外的生物则被称为“生物”。那些因缘而生的生物，在第一次意识生起时被称为寻求生存的生物，而在第二次意识生起后则被称为“生物”。根据行为方式出生的生物，直到达到其他状态之前，仍然被称为寻求生存的生物，之后则被称为“生物”。或者说，生物是指那些出生而存在的，生物被称为已生而不再生的，因此被称为“已灭尽的”。对于那些已灭尽的阿罗汉而言，这个词汇适用。寻求生存是指寻求生存的生物。因未断除的生死羁绊，仍然寻求生存的修行者被称为“有修行的普通人”。因此，所有生物都被这两个词所涵盖。这里的“生物”是指生存的状态，因此应理解为生物和寻求生存的生物。
“稳固”是指稳固的状态。“为帮助”是指为了帮助的目的。虽然是言辞的不同，但其意义在这两个词中是相同的。或者说，“稳固”是指每一个生物所生的法的稳固性。为帮助是指未生的生物的产生。两者的含义应理解为：“无论是生物的稳固性，还是为帮助的稳固性”。
“粗糙的食物”是指经过粗加工的食物，像是米饭、粥等。这是指粗糙的食物。粗糙或细腻是指食物的粗糙程度与细腻程度。总的来说，粗糙的食物因其性质而被认为是细腻的。这里的粗糙和细腻也应被理解为相关的。比如，鹦鹉的食物是细腻的。鹦鹉在石头上啄食，而这些食物因其肚子而消化。鹦鹉则食用细腻的食物。鹦鹉的食物是细腻的，因而它们会食用细腻的食物。它们会吃掉那些在三年内掉落的细小的骨头，这些食物因其柔软而变得像根茎一样柔软。以大象的食物为例，大象的食物是细腻的。它们会吃掉各种树枝等。大象的食物与牛、马、鹿等的食物是细腻的。它们会食用各种树叶等。它们的食物是细腻的，因而它们会食用细腻的食物。兔子的食物是细腻的。兔子的食物是细腻的，因而它们会食用细腻的食物。乡村的食物是细腻的。乡村的食物是细腻的，因而会为乡村的居民提供细腻的食物。乡村居民的食物是细腻的，因而会为国王和大臣提供细腻的食物。国王和大臣的食物是细腻的，因而会为轮回之王提供细腻的食物。轮回之王的食物是细腻的，因而会为天界的神灵提供细腻的食物。天界的神灵的食物是细腻的，因而会为四大天王提供细腻的食物。这样，直到四天王的食物都应被详细说明。它们的食物确实是细腻的。
在这里，粗糙的食物中的营养是微弱的，而细腻的食物则是强大的。确实，即使是单一的食物，若是饮用粥，片刻后便会感到饥饿，想要吃任何东西，而若是饮用油脂，便会在一天内感到饥饿。那里，物质因其业力的力量而被消耗，但无法维持。营养能够维持，但无法消耗物质的力量。若两者结合，便能同时消耗和维持。


Phasso dutiyoti cakkhusamphassādi chabbidhopi phasso etesu catūsu āhāresu dutiyo āhāroti veditabbo. Desanānayo eva cesa, tasmā iminā nāma kāraṇena dutiyo tatiyo cāti idamettha na gavesitabbaṃ. Manosañcetanāti cetanāva vuccati. Viññāṇanti cittaṃ. Iti bhagavā imasmiṃ ṭhāne upādiṇṇakaanupādiṇṇakavasena ekarāsiṃ katvā cattāro āhāre dassesi. Kabaḷīkārāhāro hi upādiṇṇakopi atthi anupādiṇṇakopi, tathā phassādayo. Tattha sappādīhi gilitānaṃ maṇḍūkādīnaṃ vasena upādiṇṇakakabaḷīkārāhāro daṭṭhabbo. Maṇḍūkādayo hi sappādīhi gilitā antokucchigatāpi kiñci kālaṃ jīvantiyeva. Te yāva upādiṇṇakapakkhe tiṭṭhanti, tāva āhāratthaṃ na sādhenti . Bhijjitvā pana anupādiṇṇakapakkhe ṭhitā sādhenti. Tadāpi upādiṇṇakāhāroti vuccantīti. Idaṃ pana ācariyānaṃ na ruccatīti aṭṭhakathāyameva paṭikkhipitvā idaṃ vuttaṃ – imesaṃ sattānaṃ khādantānampi akhādantānampi bhuñjantānampi abhuñjantānampi paṭisandhicitteneva sahajātā kammajā ojā nāma atthi, sā yāvapi sattamā divasā pāleti, ayameva upādiṇṇakakabaḷīkārāhāroti veditabbo. Tebhūmakavipākavasena pana upādiṇṇakaphassādayo veditabbā, tebhūmakakusalākusalakiriyavasena anupādiṇṇakā. Lokuttarā pana ruḷhīvasena kathitāti.

Etthāha – ‘‘yadi paccayaṭṭho āhāraṭṭho, atha kasmā aññesupi sattānaṃ paccayesu vijjamānesu imeyeva cattāro vuttā’’ti? Vuccate – ajjhattikasantatiyā visesapaccayattā. Visesapaccayo hi kabaḷīkārāhārabhakkhānaṃ sattānaṃ rūpakāyassa kabaḷīkāro āhāro, nāmakāye vedanāya phasso, viññāṇassa manosañcetanā, nāmarūpassa viññāṇaṃ. Yathāha – ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, ayaṃ kāyo āhāraṭṭhitiko āhāraṃ paṭicca tiṭṭhati, anāhāro no tiṭṭhati (saṃ. ni. 5.183), tathā phassapaccayā vedanā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpa’’nti (saṃ. ni. 

Phasso dutiyoti，第二次接触是指眼耳鼻舌身等六种接触中的第二种接触，应该这样理解。在这里，因缘的教导是如此，因此这里不应再探讨第二和第三的含义。心的意图即是意图。意识即是心。
因此，尊者在这个地方根据有和无的分别，将四种食物呈现为一个整体。粗糙的食物中既有有的，也有无的，接触等也是如此。在这里，因青蛙等被捕食而吞食的情况，粗糙的食物应被理解为有的。青蛙等在被捕食后，即使在肚子里也能存活一段时间。它们在有的情况下停留，而在无的情况下则能维持生存。若是破壳而出，则被称为无的食物。因此也被称为有的食物。
这段话是说，老师们对此并不赞同，除了注释外，这样的说法也被提及——对于这些众生，无论是吃的、没吃的、享用的、没享用的，因其心念而自然产生的业力的营养是存在的，这种营养能够维持七天，这就是粗糙的食物的理解。根据三种境界的果报，接触等也应被理解为，依据三种境界的善恶行为而无的。
在这里提到：“如果因缘是食物的因缘，那么为什么在其他众生的因缘中，仍然提到这四种呢？”这样回答：因内在的连续性和特殊的因缘。特殊的因缘是指粗糙的食物对那些以粗糙食物为生的众生的存在，名为粗糙的食物，感受是名为接触，意识是名为心。正如所说：“尊者们，这个身体依赖于食物而存在，不依赖于无食物而无法存在（《相应部》卷5.183），因此，因接触而生的感受，因造作而生的意识，因意识而生的名色。”

2.1; vibha. 225).

Ko panettha āhāro kiṃ āharatīti? Kabaḷīkārāhāro ojaṭṭhamakarūpāni āharati phassāhāro tisso vedanā, manosañcetanāhāro tayo bhave, viññāṇāhāro paṭisandhināmarūpanti.

Kathaṃ? Kabaḷīkārāhāro tāva mukhe ṭhapitamatteyeva aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpeti, dantavicuṇṇitaṃ pana ajjhohariyamānaṃ ekekaṃ sitthaṃ aṭṭhaṭṭharūpāni samuṭṭhāpetiyeva. Evaṃ kabaḷīkārāhāro ojaṭṭhamakarūpāni āharati. Phassāhāro pana sukhavedanīyo phasso uppajjamānoyeva sukhaṃ vedanaṃ āharati, dukkhavedanīyo dukkhaṃ, adukkhamasukhavedanīyo adukkhamasukhanti evaṃ sabbathāpi phassāhāro tisso vedanā āharati.

Manosañcetanāhāro kāmabhavūpagaṃ kammaṃ kāmabhavaṃ āharati, rūpārūpabhavūpagāni taṃ taṃ bhavaṃ. Evaṃ sabbathāpi manosañcetanāhāro tayo bhave āharati. Viññāṇāhāro pana ye ca paṭisandhikkhaṇe taṃsampayuttakā tayo khandhā, yāni ca tisantativasena tiṃsa rūpāni uppajjanti, sahajātādipaccayanayena tāni āharatīti vuccati. Evaṃ viññāṇāhāro paṭisandhināmarūpaṃ āharatīti. Ettha ca ‘‘manosañcetanā tayo bhave āharatī’’ti sāsavakusalākusalacetanāva vuttā. ‘‘Viññāṇaṃ paṭisandhināmarūpaṃ āharatī’’ti paṭisandhiviññāṇameva vuttaṃ. Avisesena pana taṃsampayuttataṃsamuṭṭhānadhammānaṃ āharaṇatopete ‘‘āhārā’’ti veditabbā.

Etesu catūsu āhāresu kabaḷīkārāhāro upatthambhento āhārakiccaṃ sādheti, phasso phusantoyeva manosañcetanā āyūhamānāva, viññāṇaṃ vijānantameva. Kathaṃ? Kabaḷīkārāhāro hi upatthambhentoyeva kāyaṭṭhapanena sattānaṃ ṭhitiyā hoti. Kammajanitopi hi ayaṃ kāyo kabaḷīkārāhārena upatthaddho dasapi vassāni vassasatampi yāva āyuparimāṇā tiṭṭhati. Yathā kiṃ ? Yathā mātuyā janitopi dārako dhātiyā thaññādīni pāyetvā posiyamāno ciraṃ tiṭṭhati, yathā ca upatthambhena upatthambhitaṃ gehaṃ. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Yathā, mahārāja, gehe papatante aññena dārunā upatthambhitaṃ santaṃ eva taṃ gehaṃ na patati. Evameva kho, mahārāja, ayaṃ kāyo āhāraṭṭhitiko āhāraṃ paṭicca tiṭṭhatī’’ti.

Evaṃ kabaḷīkāro āhāro upatthambhento āhārakiccaṃ sādheti.

Evaṃ sādhentopi ca kabaḷīkāro āhāro dvinnaṃ rūpasantatīnaṃ paccayo hoti āhārasamuṭṭhānassa ca upādiṇṇakassa ca. Kammajānaṃ anupālako hutvā paccayo hoti, āhārasamuṭṭhānānaṃ janako hutvāti. Phasso pana sukhādivatthubhūtaṃ ārammaṇaṃ phusantoyeva sukhādivedanāpavattanena sattānaṃ ṭhitiyā hoti. Manosañcetanā kusalākusalakammavasena āyūhamānāyeva bhavamūlanipphādanato sattānaṃ ṭhitiyā hoti. Viññāṇaṃ vijānantameva nāmarūpappavattanena sattānaṃ ṭhitiyā hotīti.

Evaṃ upatthambhanādivasena āhārakiccaṃ sādhayamānesu panetesu cattāri bhayāni daṭṭhabbāni. Seyyathidaṃ – kabaḷīkārāhāre nikantiyeva bhayaṃ, phasse upagamanameva, manosañcetanāya āyūhanameva, viññāṇe abhinipātoyeva bhayanti. Kiṃ kāraṇā? Kabaḷīkārāhāre hi nikantiṃ katvā sītādīnaṃ purakkhatā sattā āhāratthāya muddāgaṇanādikammāni karontā anappakaṃ dukkhaṃ nigacchanti. Ekacce ca imasmiṃ sāsane pabbajitvāpi vejjakammādikāya anesanāya āhāraṃ pariyesantā diṭṭheva dhamme gārayhā honti, samparāyepi, ‘‘tassa saṅghāṭipi ādittā sampajjalitā’’tiādinā lakkhaṇasaṃyutte (saṃ. ni. 

2.1; vibha. 225).
那么，这里究竟是什么食物呢？粗糙的食物是指带来身体的营养，接触的食物带来三种感受，心的意图带来三种存在，意识的食物则是指再生的名色。
如何呢？粗糙的食物仅仅是在口中停留，就能产生八种形态，而被咀嚼的食物则是被逐一吞下的八种形态。因此，粗糙的食物带来身体的营养。接触的食物则是当愉悦的感受产生时，带来快乐的感受；当痛苦的感受产生时，带来痛苦；而当无痛苦无快乐的感受产生时，带来无痛苦无快乐的感受。因此，接触的食物也带来三种感受。
心的意图则是带来与欲望有关的行为，带来欲望的存在，带来与色、无色相关的存在。因此，心的意图也带来三种存在。意识的食物则是指在再生的瞬间与之相应的三种聚合，因缘而生的三十种形态，因自然法则而生的食物。因此，意识的食物是指再生的名色。
在这里，“心的意图带来三种存在”是指有善有恶的意图。“意识的食物是指再生的名色”是指再生的意识。而无差别地，这些相应的法则都应被理解为“食物”。
在这四种食物中，粗糙的食物在维持食物的作用上起着关键作用，接触则是通过感知而生的，心的意图则是通过生命的延续而存在，意识则是通过意识的觉知而存在。如何呢？粗糙的食物在维持时，身体的存在便得以持续。因业而生的身体，依靠粗糙的食物，能够维持十年、一百年，直到生命的尽头。就如母亲所生的孩子，在保姆的照料下，经过长时间的抚养而存活，亦如维持的家庭。
如是所说：“尊者，家中若有木头支撑，家便不会倒塌。正如如此，尊者，这个身体依赖于食物而存在。”
因此，粗糙的食物在维持食物的作用上起着关键作用。
因此，粗糙的食物在两种形态的延续中起着因缘的作用，既是食物的起源，也是有的存在。作为因缘而生的身体，粗糙的食物是其起源。接触则是带来快乐等的对象，通过接触而生的快乐等感受使身体得以存在。心的意图因善恶行为的缘故而延续，因而身体得以存在。意识因觉知而存在，因名色的流转而得以存在。
因此，在维持食物的作用上，这四种情况应被视为恐惧。比如，在粗糙的食物中，存在恐惧；在接触中，存在恐惧；在心的意图中，存在恐惧；在意识中，存在恐惧。原因何在？因粗糙的食物而生的恐惧，因气候等的变化，众生为了食物而进行各种活动，遭受了许多痛苦。有些人即使出家了，也因追求医疗等而在此法中受到谴责，今生和来世都被称为“他所烧灼，火焰炙烤”。

2.218) vuttanayena samaṇapetā honti. Iminā tāva kāraṇena kabaḷīkāre āhāre nikanti eva bhayanti veditabbā.

Phassaṃ upagacchantāpi phassassādino paresaṃ rakkhitagopitesu dārādīsu bhaṇḍesu aparajjhanti, te saha bhaṇḍena bhaṇḍasāmikā gahetvā khaṇḍākhaṇḍikaṃ vā chinditvā saṅkārakūṭe chaḍḍenti , rañño vā niyyādenti. Tato te rājā vividhā kammakāraṇā kārāpeti. Kāyassa ca bhedā duggati tesaṃ pāṭikaṅkhā hoti. Iti phassassādamūlakaṃ diṭṭhadhammikampi samparāyikampi bhayaṃ sabbamāgatameva hoti. Iminā kāraṇena phassāhāre upagamanameva bhayanti veditabbaṃ.

Kusalākusalakammāyūhane pana tammūlakaṃ tīsu bhavesu bhayaṃ sabbaṃ āgatameva hoti. Iminā kāraṇena manosañcetanāhāre āyūhanameva bhayanti veditabbaṃ.

Paṭisandhiviññāṇañca yasmiṃ yasmiṃ ṭhāne abhinipatati, tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne paṭisandhināmarūpaṃ gahetvāva nibbattati. Tasmiñca nibbatte sabbabhayāni nibbattāniyeva honti tammūlakattāti iminā kāraṇena viññāṇāhāre abhinipātoyeva bhayanti veditabboti.

Kiṃnidānātiādīsu nidānādīni sabbāneva kāraṇavevacanāni. Kāraṇañhi yasmā phalaṃ nideti, ‘‘handa naṃ gaṇhathā’’ti appeti viya, tasmā nidānanti vuccati. Yasmā taṃ tato samudeti jāyati pabhavati, tasmā samudayo jāti pabhavoti vuccati. Ayaṃ panettha padattho – kiṃnidānaṃ etesanti kiṃnidānā. Ko samudayo etesanti kiṃsamudayā. Kā jāti etesanti kiṃjātikā. Ko pabhavo etesanti kiṃpabhavā. Yasmā pana tesaṃ taṇhā yathāvuttena atthena nidānañceva samudayo ca jāti ca pabhavo ca, tasmā ‘‘taṇhānidānā’’tiādimāha. Evaṃ sabbapadesu attho veditabbo.

Ettha ca ime cattāro āhārā taṇhānidānāti paṭisandhiṃ ādiṃ katvā attabhāvasaṅkhātānaṃ āhārānaṃ purimataṇhānaṃ vasena nidānaṃ veditabbaṃ. Kathaṃ? Paṭisandhikkhaṇe tāva paripuṇṇāyatanānaṃ sattānaṃ sattasantativasena, sesānaṃ tato ūnaūnasantativasena uppannarūpabbhantaraṃ jātā ojā atthi, ayaṃ taṇhānidāno upādiṇṇakakabaḷīkārāhāro. Paṭisandhicittasampayuttā pana phassacetanā sayañca cittaṃ viññāṇanti ime taṇhānidānā upādiṇṇaka-phassamanosañcetanā-viññāṇāhārāti evaṃ tāva purimataṇhānidānā paṭisandhikā āhārā. Yathā ca paṭisandhikā, evaṃ tato paraṃ paṭhamabhavaṅgacittakkhaṇādinibbattāpi veditabbā.

Yasmā pana bhagavā na kevalaṃ āhārānameva nidānaṃ jānāti, āhāranidānabhūtāya taṇhāyapi, taṇhāya nidānānaṃ vedanādīnampi nidānaṃ jānātiyeva, tasmā taṇhā cāyaṃ, bhikkhave, kiṃnidānātiādinā nayena vaṭṭaṃ dassetvā vivaṭṭaṃ dassesi. Imasmiñca pana ṭhāne bhagavā atītābhimukhaṃ desanaṃ katvā atītena vaṭṭaṃ dasseti. Kathaṃ? Āhāravasena hi ayaṃ attabhāvo gahito.

Taṇhāti imassattabhāvassa janakaṃ kammaṃ, vedanāphassasaḷāyatananāmarūpaviññāṇāni yasmiṃ attabhāve ṭhatvā kammaṃ āyūhitaṃ, taṃ dassetuṃ vuttāni, avijjāsaṅkhārā tassattabhāvassa janakaṃ kammaṃ. Iti dvīsu ṭhānesu attabhāvo, dvīsu tassa janakaṃ kammanti saṅkhepena kammañceva kammavipākañcāti, dvepi dhamme dassentena atītābhimukhaṃ desanaṃ katvā atītena vaṭṭaṃ dassitaṃ.

Tatrāyaṃ desanā anāgatassa adassitattā aparipuṇṇāti na daṭṭhabbā. Nayato pana paripuṇṇātveva daṭṭhabbā. Yathā hi cakkhumā puriso udakapiṭṭhe nipannaṃ suṃsumāraṃ disvā tassa parabhāgaṃ olokento gīvaṃ passeyya, orato piṭṭhiṃ, pariyosāne naṅguṭṭhamūlaṃ, heṭṭhā kucchiṃ olokento pana udakagataṃ agganaṅguṭṭhañceva cattāro ca hatthapāde na passeyya, so na ettāvatā ‘‘aparipuṇṇo suṃsumāro’’ti gaṇhāti, nayato pana paripuṇṇotveva gaṇhāti, evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ.


2.218) 根据所说，出家人是如此。因此，因而应理解为在粗糙食物中确实存在恐惧。
接触的生物，即使接触的愉悦存在于他人保护的家中，如孩子等物品，也会遭遇失败。他们会拿着物品，与物品的主人一起切割，或是抛弃在垃圾堆中，或者交给国王。然后，国王会因各种原因让工匠来处理。身体的分裂会导致他们的痛苦。因此，基于接触的愉悦，无论是现世的还是来世的恐惧，都是普遍存在的。因此，因接触的食物而产生的恐惧应被理解为。
在善恶行为的引导下，基于此的三种存在的恐惧也是普遍存在的。因此，心的意图带来的延续也应被理解为恐惧。
再生的意识在何处落入何处，便在何处生起再生的名色。再生时，所有的恐惧也随之生起，因此意识的食物所引发的恐惧应被理解为。
“什么因缘”等等，所有的因缘都是因缘的说法。因缘是因果关系，因而被称为因缘。因缘是从某个地方生起，因而被称为生起。这里的字面意思是——什么因缘是这些？什么生起是这些？什么出生是这些？什么成就是这些？因为在这些中，欲望如所述的那样，因缘、因起、出生和成就，因此称为“欲望因缘”。
因此，这四种食物是欲望因缘，作为再生的起源，依据自我存在的食物。如何呢？在再生的瞬间，完整的感官生物因众生的存在而生起，其他的则因其缺失而生起的形态存在，这就是欲望因缘的粗糙食物。与再生的意识相应的接触和心的意图，这些欲望因缘的食物应被理解为再生的食物。正如再生的食物那样，从此之后，第一种存在的意识也应被理解为。
因为尊者不仅知道食物的因缘，也知道作为食物因缘的欲望，欲望的因缘及感受等的因缘。因此，欲望是这样的，尊者以“什么因缘”等方式展示了轮回的显现。在这个地方，尊者以过去为面向，展示了过去的轮回。如何呢？因为这个身体是被食物所维持。
欲望是此身体的因，感受、接触、感官、名色和意识都是在此身体中存在的。为了展示这一点，提到无明和造作是此身体的因。因此，存在于这两个地方的身体，存在于这两个地方的因，简而言之，因和果都是如此，因此通过展示过去的面向，展示了轮回的显现。
在这里，这段教导因未来的不可见性而不应被视为完整。然而，从某种意义上来说，应该被视为完整。就像有眼睛的人看到水面上的鳄鱼，观察着它的后半部分，看到水面下的尾巴，最后却看不到脚底下的部分，若是观察肚子，就看不到水中的头和四只脚。因此，他不会仅仅因为“未完全的鳄鱼”而被称为如此，而是从某种意义上来看，它是被称为完整的。因此，这个道理应被理解为如此。


Udakapiṭṭhe nipannasuṃsumāro viya hi tebhūmakavaṭṭaṃ. Tīre ṭhito cakkhumā puriso viya yogāvacaro. Tena purisena udakapiṭṭhe suṃsumārassa diṭṭhakālo viya yoginā āhāravasena imassattabhāvassa diṭṭhakālo. Parato gīvāya diṭṭhakālo viya imassattabhāvassa janikāya taṇhāya diṭṭhakālo. Piṭṭhiyā diṭṭhakālo viya yasmiṃ attabhāve taṇhāsaṅkhātaṃ kammaṃ kataṃ, vedanādivasena tassa diṭṭhakālo. Naṅguṭṭhamūlassa diṭṭhakālo viya tassattabhāvassa janakānaṃ avijjāsaṅkhārānaṃ diṭṭhakālo. Heṭṭhā kucchiṃ olokentassa pana agganaṅguṭṭhañceva cattāro ca hatthapāde adisvāpi ‘‘aparipuṇṇo suṃsumāro’’ti agahetvā nayato paripuṇṇotveva gahaṇaṃ viya yattha yattha paccayavaṭṭaṃ pāḷiyaṃ na āgataṃ, tattha tattha ‘‘desanā aparipuṇṇā’’ti agahetvā nayato paripuṇṇātveva gahaṇaṃ veditabbaṃ. Tattha ca āhārataṇhānaṃ antare eko sandhi, taṇhāvedanānaṃ antare eko, viññāṇasaṅkhārānaṃ antare ekoti evaṃ tisandhicatusaṅkhepameva vaṭṭaṃ dassitanti. Paṭhamaṃ.

2. Moḷiyaphaggunasuttavaṇṇanā



如同水面上的鳄鱼，确实如此，这就是三界的轮回。站在岸边的有眼睛的人，如同修行者。那个人在水面上看到鳄鱼的样子，正如修行者在食物的维持下看到此身体的样子。与他人相比，看到此身体的因缘，正如看到欲望的因缘。背后看到的样子，正如在此身体中所作的欲望因所产生的行为，因感受等而看到的样子。脚底下看到的样子，正如那些因无明而作的因所产生的样子。向下观察肚子时，尽管看不到水中的头和四只脚，但若是仅仅因为“未完全的鳄鱼”而不被称为如此，从某种意义上来说，仍然被视为完整。因此，任何地方都应被理解为“教导未完全”。
在这里，食物的欲望之间有一个结合，欲望与感受之间有一个结合，意识与造作之间也有一个结合，这样便展示了三种结合的轮回。第一。
Moḷiyaphaggunasuttavaṇṇanā

12. Dutiye sambhavesīnaṃ vā anuggahāyāti imasmiṃyeva ṭhāne bhagavā desanaṃ niṭṭhāpesi. Kasmā? Diṭṭhigatikassa nisinnattā. Tassañhi parisati moḷiyaphagguno nāma bhikkhu diṭṭhigatiko nisinno. Atha satthā cintesi – ‘‘ayaṃ uṭṭhahitvā maṃ pañhaṃ pucchissati, athassāhaṃ vissajjessāmī’’ti pucchāya okāsadānatthaṃ desanaṃ niṭṭhāpesi. Moḷiyaphaggunoti moḷīti cūḷā vuccati. Yathāha –

‘‘Chetvāna moḷiṃ varagandhavāsitaṃ

Vehāyasaṃ ukkhipi sakyapuṅgavo;

Ratanacaṅkoṭavarena vāsavo,

Sahassanetto sirasā paṭiggahī’’ti.

Sā tassa gihikāle mahantā ahosi. Tenassa ‘‘moḷiyaphagguno’’ti saṅkhā udapādi. Pabbajitampi naṃ teneva nāmena sañjānanti. Etadavocāti desanānusandhiṃ ghaṭento etaṃ ‘‘ko nu kho, bhante, viññāṇāhāraṃ āhāretī’’ti vacanaṃ avoca. Tassattho – bhante, ko nāma so, yo etaṃ viññāṇāhāraṃ khādati vā bhuñjati vāti?

Kasmā panāyaṃ itare tayo āhāre apucchitvā imameva pucchatīti? Jānāmīti laddhiyā. So hi mahante piṇḍe katvāva kabaḷīkārāhāraṃ bhuñjante passati, tenassa taṃ jānāmīti laddhi. Tittiravaṭṭakamorakukkuṭādayo pana mātusamphassena yāpente disvā ‘‘ete phassāhārena yāpentī’’ti tassa laddhi. Kacchapā pana attano utusamaye mahāsamuddato nikkhamitvā samuddatīre vālikantare aṇḍāni ṭhapetvā vālikāya paṭicchādetvā mahāsamuddameva otaranti. Tāni mātuanussaraṇavasena na pūtīni honti. Tāni manosañcetanāhārena yāpentīti tassa laddhi. Kiñcāpi therassa ayaṃ laddhi, na pana etāya laddhiyā imaṃ pañhaṃ pucchati . Diṭṭhigatiko hi ummattakasadiso. Yathā ummattako pacchiṃ gahetvā antaravīthiṃ otiṇṇo gomayampi pāsāṇampi gūthampi khajjakhaṇḍampi taṃ taṃ manāpampi amanāpampi gahetvā pacchiyaṃ pakkhipati. Evameva diṭṭhigatiko yuttampi ayuttampi pucchati. So ‘‘kasmā imaṃ pucchasī’’ti na niggahetabbo, pucchitapucchitaṭṭhāne pana gahaṇameva nisedhetabbaṃ. Teneva naṃ bhagavā ‘‘kasmā evaṃ pucchasī’’ti avatvā gahitagāhameva tassa mocetuṃ no kallo pañhotiādimāha.

Tattha no kalloti ayutto. Āhāretīti ahaṃ na vadāmīti ahaṃ koci satto vā puggalo vā āhāretīti na vadāmi. Āhāretīti cāhaṃ vadeyyanti yadi ahaṃ āhāretīti vadeyyaṃ. Tatrassa kallo pañhoti tasmiṃ mayā evaṃ vutte ayaṃ pañho yutto bhaveyya. Kissa nu kho, bhante, viññāṇāhāroti, bhante, ayaṃ viññāṇāhāro katamassa dhammassa paccayoti attho. Tatra kallaṃ veyyākaraṇanti tasmiṃ evaṃ pucchite pañhe imaṃ veyyākaraṇaṃ yuttaṃ ‘‘viññāṇāhāro āyatiṃ punabbhavābhinibbattiyā paccayo’’ti. Ettha ca viññāṇāhāroti paṭisandhicittaṃ. Āyatiṃ punabbhavābhinibbattīti teneva viññāṇena sahuppannanāmarūpaṃ. Tasmiṃ bhūte sati saḷāyatananti tasmiṃ punabbhavābhinibbattisaṅkhāte nāmarūpe jāte sati saḷāyatanaṃ hotīti attho.

Saḷāyatanapaccayāphassoti idhāpi bhagavā uttari pañhassa okāsaṃ dento desanaṃ niṭṭhāpesi. Diṭṭhigatiko hi navapucchaṃ uppādetuṃ na sakkoti, niddiṭṭhaṃ niddiṭṭhaṃyeva pana gaṇhitvā pucchati, tenassa bhagavā okāsaṃ adāsi. Attho panassa sabbapadesu vuttanayeneva gahetabbo. ‘‘Ko nu kho, bhante, bhavatī’’ti kasmā na pucchati? Diṭṭhigatikassa hi satto nāma bhūto nibbattoyevāti laddhi, tasmā attano laddhiviruddhaṃ idanti na pucchati. Apica idappaccayā idaṃ idappaccayā idanti bahūsu ṭhānesu kathitattā saññattiṃ upagato, tenāpi na pucchati. Satthāpi ‘‘imassa bahuṃ pucchantassāpi titti natthi, tucchapucchameva pucchatī’’ti ito paṭṭhāya desanaṃ ekābaddhaṃ katvā desesi. Channaṃ tvevāti yato paṭṭhāya desanāruḷhaṃ, tameva gahetvā desanaṃ vivaṭṭento evamāha. Imasmiṃ pana sutte viññāṇanāmarūpānaṃ antare eko sandhi, vedanātaṇhānaṃ antare eko, bhavajātīnaṃ antare ekoti. Dutiyaṃ.

3. Samaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā



第二，因应被扶持者的缘故，尊者在此处结束了教导。为何呢？因为他是持有见解的人。因为在他的听众中，有一位名叫莫利耶·法古那的比丘正坐在那里持有见解。于是，导师思考：“他一定会站起来问我问题，我会为他解答。”因此，为了给他提问的机会，结束了教导。莫利耶·法古那的“莫利”意为“小”。正如所说：
“切断了香气四溢的香草，
高高举起了伟大的释迦族，
如同宝石般的天神，
以千眼接受了顶礼。”
在他家中曾有过辉煌的时光。因此，称他为“莫利耶·法古那”的名号便由此而来。即使出家后，人们仍然以这个名字称呼他。于是他在教导的关联中，便说道：“那么，尊者，谁在获取意识的食物？”意思是，尊者，究竟是谁在吃或享用这个意识的食物呢？
为何他不询问其他三种食物，而只问这个呢？因为他知道。因为他确实看到人们吃着以大份量准备的粗糙食物，因此他认为他知道。可是，像鹤、鸦、母鸡等，在母亲的接触下，看到它们在以接触的方式生存，因此他认为那是接触的食物。而乌龟则在适合的时机从大海中出来，或是在海岸上放置卵，或是用沙子掩埋卵，然后潜入大海。这些卵因母亲的记忆而不腐坏。这些卵是因心的意图而生存的。因此，尽管长老的这种看法成立，但并不是以这种看法来提问这个问题。因为持有见解的人就像是疯子。就像疯子抓住了尾巴，走进了小巷，抓住牛粪、石头、污垢、食物的碎片，抓住他所喜爱的和不喜爱的东西，最后将它们丢弃。因此，持有见解的人会问出合适和不合适的问题。他问：“为何你问这个？”不应被责备，但在提问的场合，确实应当禁止他的提问。因此，尊者没有问他：“为何你这样提问？”而是以此为由，想要解脱他。
在这里，不应被责备。获取食物的意思是我并不说，我不说任何众生或人获取食物。获取食物的意思是我会这样说，如果我会获取食物，我会这么说。在那里，他的提问是合适的。当我这样说时，这个问题就会是合适的。究竟，尊者，这个意识的食物是什么？尊者，这个意识的食物是某种法的因。这里的合适是指在这样提问的情况下，这个回答是合适的：“意识的食物是再生的因。”在这里，意识的食物是指再生的意识。再生的因是指通过这个意识所产生的名色。因为在这个存在中，名色的再生便是存在，因此在这个存在中，名色便是存在。
依赖感官的接触而生起的意识，尊者在这里也为更高的问题提供了机会，结束了教导。持有见解的人无法提出新的问题，只是将已知的事情一一列出并提问，因此尊者给予了他机会。其意义应当根据所有的说法来理解。“尊者，究竟谁在成为？”为何不提问？因为持有见解的人认为众生是依赖于出生而存在的，因此他不会提问与自己所持的见解相悖的事情。此外，因为在许多地方提到因缘的关系，因此他也不会提问。导师也说：“对于那些提问太多的人，根本没有满足，只是在问无意义的问题。”因此，从此以后，他的教导便是连贯的。因为从六个方面开始的教导，导师便以此为基础，继续展开教导。在这个经文中，意识与名色之间有一个结合，感受与欲望之间有一个结合，存在与生起之间也有一个结合。第二。
僧侣与婆罗门的经文解释

13. Tatiye samaṇā vā brāhmaṇā vāti saccāni paṭivijjhituṃ asamatthā bāhirakasamaṇabrāhmaṇā. Jarāmaraṇaṃ nappajānantītiādīsu jarāmaraṇaṃ na jānanti dukkhasaccavasena , jarāmaraṇasamudayaṃ na jānanti saha taṇhāya jāti jarāmaraṇassa samudayoti samudayasaccavasena, jarāmaraṇanirodhaṃ na jānanti nirodhasaccavasena, paṭipadaṃ na jānanti maggasaccavasena. Jātiṃ na jānanti dukkhasaccavasena, jātisamudayaṃ na jānanti saha taṇhāya bhavo jātisamudayoti samudayasaccavasena. Evaṃ saha taṇhāya samudayaṃ yojetvā sabbapadesu catusaccavasena attho veditabbo. Sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vāti ettha ariyamaggo sāmaññañceva brahmaññañca. Ubhayatthāpi pana attho nāma ariyaphalaṃ veditabbaṃ. Iti bhagavā imasmiṃ sutte ekādasasu ṭhānesu cattāri saccāni kathesīti. Tatiyaṃ.

4. Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā

14. Catutthe ime dhamme katame dhammeti ettakaṃ papañcaṃ katvā kathitaṃ, desanaṃ paṭivijjhituṃ samatthānaṃ puggalānaṃ ajjhāsayena ime dhamme nappajānantītiādi vuttaṃ. Sesaṃ purimasadisameva. Catutthaṃ.

5. Kaccānagottasuttavaṇṇanā



第三，出家人或婆罗门，无法理解真理。因为他们不知老死，因此在老死的真理上，他们不知。对于老死的生起，他们不知，因欲望而生的存在是老死的生起，这在生起的真理上不知。对于老死的灭尽，他们不知，因灭尽的真理上不知。对于修道，他们不知，因道的真理上不知。对于出生，他们不知，因出生的真理上不知。对于出生的生起，他们不知，因欲望而生的存在是出生的生起，这在生起的真理上不知。如此，将欲望的生起与四种真理相结合，应当被理解。对于共同的法或是婆罗门的法，这里所指的高贵之道是共同的法与婆罗门的法。在这两者中，所指的名为高贵果。如此，尊者在这部经中在十一处讲述了四种真理。第三。
第二出家人和婆罗门的**解释
第四，这些法中，哪些是法呢？如此阐述后，能够理解的众生，因其内心的缘故，不知这些法。其余的与前面相同。第四。
卡恰纳家族的**解释

15. Pañcame sammādiṭṭhi sammādiṭṭhīti yaṃ paṇḍitā devamanussā tesu tesu ṭhānesu sammādassanaṃ vadanti, sabbampi taṃ dvīhi padehi saṅkhipitvā pucchati. Dvayanissitoti dve koṭṭhāse nissito. Yebhuyyenāti iminā ṭhapetvā ariyapuggale sesamahājanaṃ dasseti. Atthitanti sassataṃ. Natthitanti ucchedaṃ. Lokasamudayanti loko nāma saṅkhāraloko, tassa nibbatti. Sammappaññāya passatoti sammāpaññā nāma savipassanā maggapaññā, tāya passantassāti attho. Yā loke natthitāti saṅkhāraloke nibbattesu dhammesu paññāyantesveva yā natthīti ucchedadiṭṭhi uppajjeyya, sā na hotīti attho. Lokanirodhanti saṅkhārānaṃ bhaṅgaṃ. Yāloke atthitāti saṅkhāraloke bhijjamānesu dhammesu paññāyantesveva yā atthīti sassatadiṭṭhi uppajjeyya , sā na hotīti attho.

Apica lokasamudayanti anulomapaccayākāraṃ. Lokanirodhanti paṭilomapaccayākāraṃ. Lokanissaye passantassāpi hi paccayānaṃ anucchedena paccayuppannassa anucchedaṃ passato yā natthīti ucchedadiṭṭhi uppajjeyya, sā na hoti. Paccayanirodhaṃ passantassāpi paccayanirodhena paccayuppannanirodhaṃ passato yā atthīti sassatadiṭṭhi uppajjeyya, sā na hotīti ayampettha attho.

Upayupādānābhinivesavinibandhoti upayehi ca upādānehi ca abhinivesehi ca vinibandho. Tattha upayāti dve upayā taṇhupayo ca diṭṭhupayo ca. Upādānādīsupi eseva nayo. Taṇhādiṭṭhiyo hi yasmā ahaṃ mamantiādīhi ākārehi tebhūmakadhamme upenti upagacchanti, tasmā upayāti vuccanti. Yasmā pana te dhamme upādiyanti ceva abhinivisanti ca, tasmā upādānāti ca abhinivesāti ca vuccanti. Tāhi cāyaṃ loko vinibandho. Tenāha ‘‘upayupādānābhinivesavinibandho’’ti.

Tañcāyanti tañca upayupādānaṃ ayaṃ ariyasāvako. Cetaso adhiṭṭhānanti cittassa patiṭṭhānabhūtaṃ. Abhinivesānusayanti abhinivesabhūtañca anusayabhūtañca. Taṇhādiṭṭhīsu hi akusalacittaṃ patiṭṭhāti, tā ca tasmiṃ abhinivisanti ceva anusenti ca, tasmā tadubhayaṃ cetaso adhiṭṭhānaṃ abhinivesānusayanti ca āha. Na upetīti na upagacchati. Na upādiyatīti na gaṇhāti. Nādhiṭṭhātīti na adhiṭṭhāti, kinti? Attā meti. Dukkhamevāti pañcupādānakkhandhamattameva. Na kaṅkhatīti ‘‘dukkhameva uppajjati, dukkhaṃ nirujjhati, na añño ettha satto nāma atthī’’ti kaṅkhaṃ na karoti. Na vicikicchatīti na vicikicchaṃ uppādeti.

Aparappaccayāti na parappaccayena, aññassa apattiyāyetvā attapaccakkhañāṇamevassa ettha hotīti. Ettāvatākho, kaccāna, sammādiṭṭhi hotīti evaṃ sattasaññāya pahīnattā ettakena sammādassanaṃ nāma hotīti missakasammādiṭṭhiṃ āha. Ayameko antoti esa eko nikūṭanto lāmakanto paṭhamakaṃ sassataṃ. Ayaṃ dutiyoti esa dutiyo sabbaṃ natthīti uppajjanakadiṭṭhisaṅkhāto nikūṭanto lāmakanto dutiyako ucchedoti attho. Sesamettha uttānamevāti. Pañcamaṃ.

6. Dhammakathikasuttavaṇṇanā

16. Chaṭṭhe nibbidāyāti nibbindanatthāya. Virāgāyāti virajjanatthāya. Nirodhāyāti nirujjhanatthāya. Paṭipanno hotīti ettha sīlato paṭṭhāya yāva arahattamaggā paṭipannoti veditabbo. Dhammānudhammappaṭipannoti lokuttarassa nibbānadhammassa anudhammabhūtaṃ paṭipadaṃ paṭipanno. Anudhammabhūtanti anurūpasabhāvabhūtaṃ. Nibbidā virāgā nirodhāti nibbidāya ceva virāgena ca nirodhena ca. Anupādā vimuttoti catūhi upādānehi kiñci dhammaṃ anupādiyitvā vimutto. Diṭṭhadhammanibbānappattoti diṭṭheva dhamme nibbānappatto. Alaṃ vacanāyāti, evaṃ vattabbataṃ arahati, yutto anucchavikoti attho . Evamettha ekena nayena dhammakathikassa pucchā kathitā, dvīhi taṃ visesetvā sekkhāsekkhabhūmiyo niddiṭṭhāti. Chaṭṭhaṃ.

7. Acelakassapasuttavaṇṇanā



第五，正见，正见者所言的，智者、天人和人类在各个地方所说的正见，皆可归纳为两种。两种依赖于两个方面。一般来说，除了高贵的人之外，其他大众也被显示出来。存在是永恒的。不存在是断灭的。世间的生起是指世间即是因缘生起的世间。正智所见者，指的是正智即是有见的智慧，因其所见而得名。对于世间的不存在，指的是因缘生起的法中，若是显现出不存在的智慧，则是断灭见的生起，因而不成立。世间的灭尽是指因缘的破坏。对于世间的存在，指的是在因缘破坏的法中，若是显现出存在的智慧，则是永恒见的生起，因而不成立。
此外，世间的生起是顺缘的表现。世间的灭尽是逆缘的表现。即使是世间的存在，对于显现者来说，若是因缘的破坏所显现出的不存在的智慧，则是断灭见的生起，因而不成立。对于因缘的灭尽，显现者若是通过因缘的灭尽所显现出的存在的智慧，则是永恒见的生起，因而不成立，这里所指的意义正是如此。
因缘与执着的依附，指的是因缘和执着的依附。这里的因缘是指两种因缘，即欲望的因缘和见的因缘。在执着等方面也是如此。欲望和见的缘故，因“我”和“我的”这样的方式，便依附于三界的法，因此被称为因缘。由于他们执着于这些法并依附于这些法，因此被称为执着。由此，世间便被依附。因此说“因缘与执着的依附”。
而这位高贵的修行者，正是因缘与执着的依附。心的决意，指的是心的安住。执着与依附，指的是执着的本质和依附的本质。在欲望和见中，因不善的心而安住，这些心便依附于和随顺于它们，因此这两者皆是心的决意与执着的本质。并不依附，指的是不去依附。不去执着，指的是不去执着，究竟是什么呢？是“我”的存在。唯有痛苦，指的是仅仅是五蕴的存在。对此并不怀疑，指的是“痛苦确实存在，痛苦会消失，除此之外，世间没有其他存在者”的怀疑并不存在。并不犹豫，指的是不生起犹豫。
此外，非依赖他人，指的是不依赖他人的缘故，若是依赖他人的缘故，其自知的智慧便在此处显现。至此，卡恰纳，便是正见。因而，因对众生的认知而抛弃，故此称为正见，名为混合正见。此为第一，指的是此为第一的永恒。此为第二，指的是此为第二的完全不存在，名为生起的断灭见。其余的皆如前所述。第五。
法说者的**解释
第六，因厌倦而生，指的是为了厌倦而生。因离欲而生，指的是为了远离而生。因灭尽而生，指的是为了消除而生。此处所指的修行者，指的是从持戒开始直到阿罗汉道的修行。法与法相应的修行，指的是与超凡的涅槃法相应的修行。与法相应的，指的是与法相应的本性。厌倦、离欲与灭尽，指的是通过厌倦、离欲和灭尽。无执着的解脱，指的是在四种执着中，任何法都不被执着而解脱。见到法中涅槃者，指的是在现世中见到涅槃者。足够的言辞，指的是如此讲述，确实应当如此，合乎实际。如此在此处，以一种方式向法说者提问，已述说，特别指出了修行者与非修行者的境界。第六。
阿切拉·卡萨帕的**解释

17. Sattame acelo kassapoti liṅgena acelo niccelo, nāmena kassapo. Dūratovāti mahatā bhikkhusaṅghena parivutaṃ āgacchantaṃ dūrato eva addasa. Kiñcideva desanti kiñcideva kāraṇaṃ. Okāsanti pañhabyākaraṇassa khaṇaṃ kālaṃ. Antaragharanti ‘‘na pallatthikāya antaraghare nisīdissāmī’’ti ettha antonivesanaṃ antaragharaṃ. ‘‘Okkhittacakkhu antaraghare gamissāmī’’ti ettha indakhīlato paṭṭhāya antogāmo. Idhāpi ayameva adhippeto. Yadākaṅkhasīti yaṃ icchasi.

Kasmā pana bhagavā kathetukāmo yāvatatiyaṃ paṭikkhipīti? Gāravajananatthaṃ. Diṭṭhigatikā hi khippaṃ kathiyamāne gāravaṃ na karonti, ‘‘samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitumpi pucchitumpi sukaraṃ, pucchitamatteyeva kathetī’’ti vacanampi na saddahanti. Dve tayo vāre paṭikkhitte pana gāravaṃ karonti, ‘‘samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitumpi pañhaṃ pucchitumpi dukkara’’nti yāvatatiyaṃ yācite kathiyamānaṃ sussūsanti saddahanti. Iti bhagavā ‘‘ayaṃ sussūsissati saddahissatī’’ti yāvatatiyaṃ yācāpetvā kathesi. Apica yathā bhisakko telaṃ vā phāṇitaṃ vā pacanto mudupākakharapākānaṃ pākakālaṃ āgamayamāno pākakālaṃ anatikkamitvāva otāreti. Evaṃ bhagavā sattānaṃ ñāṇaparipākaṃ āgamayamāno ‘‘ettakena kālena imassa ñāṇaṃ paripākaṃ gamissatī’’ti ñatvāva yāvatatiyaṃ yācāpesi.

Mā hevaṃ, kassapāti, kassapa, mā evaṃ bhaṇi. Sayaṃkataṃ dukkhanti hi vattuṃ na vaṭṭati, attā nāma koci dukkhassa kārako natthīti dīpeti. Paratopi eseva nayo. Adhiccasamuppannanti akāraṇena yadicchāya uppannaṃ. Iti puṭṭho samānoti kasmā evamāha? Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘ayaṃ ‘sayaṃkataṃ dukkha’ntiādinā puṭṭho ‘mā heva’nti vadati, ‘natthī’ti puṭṭho ‘atthī’ti vadati. ‘Bhavaṃ gotamo dukkhaṃ na jānāti na passatī’ti puṭṭho ‘jānāmi khvāha’nti vadati. Kiñci nu kho mayā virajjhitvā pucchito’’ti mūlato paṭṭhāya attano pucchameva sodhento evamāha. Ācikkhatu ca me, bhante, bhagavāti idha satthari sañjātagāravo ‘‘bhava’’nti avatvā ‘‘bhagavā’’ti vadati.

So karotītiādi, ‘‘sayaṃkataṃ dukkha’’nti laddhiyā paṭisedhanatthaṃ vuttaṃ. Ettha ca satoti idaṃ bhummatthe sāmivacanaṃ, tasmā evamattho daṭṭhabbo – so karoti so paṭisaṃvedayatīti kho, kassapa, ādimhiyeva evaṃ sati pacchā sayaṃkataṃ dukkhanti ayaṃ laddhi hoti. Ettha ca dukkhanti vaṭṭadukkhaṃ adhippetaṃ. Iti vadanti etassa purimena ādisaddena anantarena ca sassatasaddena sambandho hoti. ‘‘Dīpeti gaṇhātī’’ti ayaṃ panettha pāṭhaseso. Idañhi vuttaṃ hoti – iti evaṃ vadanto āditova sassataṃ dīpeti, sassataṃ gaṇhāti. Kasmā? Tassa hi taṃ dassanaṃ etaṃ pareti, kārakañca vedakañca ekameva gaṇhantaṃ etaṃ sassataṃ upagacchatīti attho.

Añño karotītiādi pana ‘‘paraṃkataṃ dukkha’’nti laddhiyā paṭisedhanatthaṃ vuttaṃ. ‘‘Ādito sato’’ti idaṃ pana idhāpi āharitabbaṃ. Ayañhettha attho – añño karoti añño paṭisaṃvediyatīti kho pana, kassapa, ādimhiyeva evaṃ sati, pacchā ‘‘kārako idheva ucchijjati, tena kataṃ añño paṭisaṃvediyatī’’ti evaṃ uppannāya ucchedadiṭṭhiyā saddhiṃ sampayuttāya vedanāya abhitunnassa viddhassa sato ‘‘paraṃkataṃ dukkha’’nti ayaṃ laddhi hotīti. Iti vadantiādi vuttanayeneva yojetabbaṃ. Tatrāyaṃ yojanā – evañca vadanto āditova ucchedaṃ dīpeti, ucchedaṃ gaṇhāti. Kasmā? Tassa hi taṃ dassanaṃ etaṃ pareti, etaṃ ucchedaṃ upagacchatīti attho.


第七，阿切拉·卡萨帕，凭其特征为阿切拉，名为卡萨帕。远远地，因有大比丘众围绕而来，从远处就看到了他。虽然有些人说了一些事情，但也有一些原因。给予提问阐述的机会。内屋，指的是“我不在内屋的边缘坐着”，这里是指内在的居所。“闭上眼睛，我将进入内屋”，这里是指从天神开始的内在居住。这里同样是这个意图。何时希望，指的是你所想要的。
为何尊者想要讲述而一再被拒绝？是为了尊重。因为持有见解的人在讲述时不会表现出尊重，他们不相信“接近出家人戈塔玛，提问也容易，问了便讲述”的说法。若是拒绝两三次，他们便会表现出尊重，认为“接近出家人戈塔玛，提问也困难”。因此，尊者一再请求，认为“他会倾听，确实会相信”。就像医生在煮油或药物时，若是从柔和的地方进入，便不超越适当的时机而进入。因此，尊者在对众生的智慧成熟时，知道“在这段时间内，这种智慧将会成熟”，因此一再请求。
不要这样，卡萨帕，卡萨帕，别这样说。因为说“自造的痛苦”是不成立的，因而指明没有任何众生是痛苦的因。对于他人也是如此。因缘生起，指的是无因缘的欲望生起。被问及为何如此回答？他是如此思考的——“他被问及‘自造的痛苦’，便说‘不要这样’，被问及‘不存在’时，他便说‘存在’。被问及‘戈塔玛不知道痛苦，未曾见过’时，他回答‘我确实知道’。那么我是否在离开时被问及了呢？”从根本上开始，审视自己的提问，他便如此说。请告诉我，尊者，确实是尊者。
他所做的，指的是“自造的痛苦”是为了否定而说的。在这里，存在是指在此处的直接表达，因此应当如此理解——他所做的，他所感受的，确实是，卡萨帕，若是如此，之后自造的痛苦便是这样的看法。在这里，痛苦是指轮回的痛苦。如此说法与前面所说的有联系，后面则与永恒的说法相关。“显示并接受”，这便是这里的经文。此处所说的意思是——如此说时，便从一开始便显示出永恒，接受永恒。为何呢？因为他的见解是这样的，因果与感受是合而为一的，故此接受永恒。
而“他人所做”的说法则是为了否定而说的。“从一开始”在此处也是应当提及的。这里的意思是——他人所做，他人所感受，确实是，卡萨帕，若是如此，之后“因果在此被破坏，因此他人所感受的”便是这样的看法。如此说法应当如前所述。这里的推理是——如此说时，便从一开始便显示出断灭，接受断灭。为何呢？因为他的见解是这样的，因果与感受是合而为一的，故此接受断灭。


Ete teti ye sassatucchedasaṅkhāte ubho ante (anupagamma tathāgato dhammaṃ deseti, ete te, kassapa, ubho ante) anupagamma pahāya anallīyitvā majjhena tathāgato dhammaṃ deseti, majjhimāya paṭipadāya ṭhito desetīti attho. Kataraṃ dhammanti ce? Yadidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārāti. Ettha hi kāraṇato phalaṃ, kāraṇanirodhena cassa nirodho dīpito, na koci kārako vā vedako vā niddiṭṭho. Ettāvatā sesapañhā paṭisedhitā honti. Ubho ante anupagammāti iminā hi tatiyapañho paṭikkhitto. Avijjāpaccayā saṅkhārāti iminā adhiccasamuppannatā ceva ajānanañca paṭikkhittanti veditabbaṃ.

Labheyyanti idaṃ so bhagavato santike bhikkhubhāvaṃ patthayamāno āha. Atha bhagavā yonena khandhake titthiyaparivāso (mahāva. 86) paññatto, yaṃ aññatitthiyapubbo sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhito ‘‘ahaṃ, bhante, itthannāmo aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhāmi upasampadaṃ. Svāhaṃ, bhante, saṅghaṃ cattāro māse parivāsaṃ yācāmī’’tiādinā nayena samādiyitvā parivasati, taṃ sandhāya yo kho, kassapa, aññatitthiyapubbotiādimāha. Tattha pabbajjanti vacanasiliṭṭhatāvasena vuttaṃ. Aparivasitvāyeva hi pabbajjaṃ labhati. Upasampadatthikena pana nātikālena gāmappavesanādīni aṭṭha vattāni pūrentena parivasitabbaṃ. Āraddhacittāti aṭṭhavattapūraṇena tuṭṭhacittā. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato panesa titthiyaparivāso samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya pabbajjakkhandhakavaṇṇanāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 86) vuttanayeneva veditabbo.

Apica mayāti ayamettha pāṭho, aññattha pana ‘‘apica metthā’’ti. Puggalavemattatā viditāti puggalanānattaṃ viditaṃ. ‘‘Ayaṃ puggalo parivāsāraho, ayaṃ na parivāsāraho’’ti idaṃ mayhaṃ pākaṭanti dasseti. Tato kassapo cintesi – ‘‘aho acchariyaṃ buddhasāsanaṃ, yattha evaṃ ghaṃsitvā koṭṭetvā yuttameva gaṇhanti, ayuttaṃ chaḍḍentī’’ti. Tato suṭṭhutaraṃ pabbajjāya sañjātussāho sace, bhantetiādimāha. Atha bhagavā tassa tibbacchandataṃ viditvā ‘‘na kassapo parivāsaṃ arahatī’’ti aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi – ‘‘gaccha, bhikkhu, kassapaṃ nahāpetvā pabbājetvā ānehī’’ti. So tathā katvā taṃ pabbājetvā bhagavato santikaṃ agamāsi. Bhagavā gaṇe nisīditvā upasampādesi. Tena vuttaṃ alattha kho acelo kassapo bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadanti. Acirūpasampannotiādi sesaṃ brāhmaṇasaṃyutte (saṃ. ni. 1.187) vuttamevāti. Sattamaṃ.

8. Timbarukasuttavaṇṇanā



这些是指那些被称为永恒与断灭的两端（不依赖于任何一端，正如如来所讲的法），这些是，卡萨帕，两个端点不依赖于任何一端，放下这些，正中间如来讲述法，意指处于中道的修行。问哪个法呢？即是无明所依的行法。在这里因果之果，因的灭尽显现出其灭尽，没有任何因或果被指出。至此，其余的问题被排除。两个端点不依赖于此，因而第三个问题被拒绝。无明所依的行法，意指因缘生起的性质与无知的显现被排除。
“我希望”是指在尊者的面前，渴望成为比丘的意思。于是尊者提到有关于“聚集在一起的五蕴”（大乘经文第86章），即在其他宗教徒的聚会中，站在其他宗教徒的基础上说：“我，尊者，渴望在此法中获得比丘资格。于是，我请求在僧团中居住四个月。”以这样的方式请求而聚集，这里提到，“谁在其他宗教徒的基础上”这样的说法。此处的出家是指通过言语的清晰而被描述。因为只有在未被围绕的情况下才能获得出家。为了获得比丘资格，必须在不久的时间内完成八个法的修行。努力的心，指的是通过完成八法而获得的满足的心。这里是概述，详细的则应依照其他宗教徒的聚会、出家法的详细解释（大乘经文第86章）来理解。
此外，“我也是”是这里的读法，其他地方则说“我在这里”。个体的独特性是被理解的，个体的差异是已知的。“此人适合聚集，此人不适合聚集”，这显示了我的明显性。于是卡萨帕思考：“哦，佛法真是奇妙，在这里如此被强调，合理地被接受，而不合理地被放弃。”于是他更加坚定地认为出家是值得的，若是如此，便说：“尊者”。然后尊者看到他的坚定意图，便对另一位比丘说：“去吧，比丘，去洗净卡萨帕，带他来。”他如此做了，将他带来，来到尊者面前。尊者坐下后为他授予比丘资格。因此说：“阿切拉·卡萨帕在尊者面前获得出家，获得比丘资格。”迅速获得比丘资格的，后面的部分与婆罗门的相关内容（《相应部》卷1.187）所述相同。第七。
提姆巴鲁卡的**解释

18. Aṭṭhame sā vedanātiādi ‘‘sayaṃkataṃ sukhadukkha’’nti laddhiyā nisedhanatthaṃ vuttaṃ. Etthāpi satoti bhummattheyeva sāmivacanaṃ. Tatrāyaṃ atthadīpanā – ‘‘sā vedanā, so vediyatī’’ti kho, timbaruka, ādimhiyeva evaṃ sati ‘‘sayaṃkataṃ sukhadukkha’’nti ayaṃ laddhi hoti. Evañhi sati vedanāya eva vedanā katā hoti. Evañca vadanto imissā vedanāya pubbepi atthitaṃ anujānāti, sassataṃ dīpeti sassataṃ gaṇhāti. Kasmā? Tassa hi taṃ dassanaṃ etaṃ pareti, etaṃ sassataṃ upagacchatīti attho. Purimañhi atthaṃ sandhāyevetaṃ bhagavatā vuttaṃ bhavissati, tasmā aṭṭhakathāyaṃ taṃ yojetvāvassa attho dīpito. Evampāhaṃ na vadāmīti ahaṃ ‘‘sā vedanā, so vediyatī’’ti evampi na vadāmi. ‘‘Sayaṃkataṃ sukhadukkha’’nti evampi na vadāmīti attho.

Aññā vedanātiādi ‘‘paraṃkataṃ sukhadukkha’’nti laddhiyā paṭisedhanatthaṃ vuttaṃ. Idhāpi ayaṃ atthayojanā –‘‘aññā vedanā añño vediyatī’’ti kho, timbaruka, ādimhiyeva evaṃ sati pacchā yā purimapakkhe kārakavedanā, sā ucchinnā. Tāya pana kataṃ añño vediyatīti evaṃ uppannāya ucchedadiṭṭhiyā saddhiṃ sampayuttāya vedanāya abhitunnassa sato ‘‘paraṃkataṃ sukhadukkha’’nti ayaṃ laddhi hoti. Evañca vadanto kārako ucchinno, aññena paṭisandhi gahitāti ucchedaṃ dīpeti, ucchedaṃ gaṇhāti. Kasmā? Tassa hi taṃ dassanaṃ etaṃ pareti, etaṃ ucchedaṃ upagacchatīti attho. Idhāpi hi imāni padāni aṭṭhakathāyaṃ āharitvā yojitāneva. Imasmiṃ sutte vedanāsukhadukkhaṃ kathitaṃ. Tañca kho vipākasukhadukkhameva vaṭṭatīti vuttaṃ. Aṭṭhamaṃ.

9. Bālapaṇḍitasuttavaṇṇanā



第八，关于“这些感受”，即“自造的快乐与痛苦”，是为了否定而说的。在这里，存在是指在此处的直接表达。这里的意义是——“这些感受，这些感受者”，确实是，提姆巴鲁卡，若是如此，这便是“自造的快乐与痛苦”的看法。如此，感受便是由此而生。并且如此说法，承认在这些感受之前的存在，显示出永恒，接受永恒。为何呢？因为他的见解是这样的，因果与感受是合而为一的，故此接受永恒。前面所述的意义，正是尊者所说的将会存在，因此在注释中应当如此理解。如此说法，我并不说“这些感受，这些感受者”，我也不说“自造的快乐与痛苦”。
关于“他人所做的快乐与痛苦”，是为了否定而说的。在这里，这里的意义是——“其他的感受，其他的感受者”，确实是，提姆巴鲁卡，若是如此，随后在前面所述的因果感受中，便被断灭。由此所生的感受，因与断灭见相结合，若是存在于此，便是“他人所做的快乐与痛苦”的看法。如此说法，因果被断灭，另有感受被接受，便显示出断灭，接受断灭。为何呢？因为他的见解是这样的，因果与感受是合而为一的，故此接受断灭。在这里，这些词语在注释中被引述并结合。此处的经文讲述了感受的快乐与痛苦。并且确实是说，唯有因果的快乐与痛苦才存在。第八。
愚者与智者的**解释

19. Navame avijjānīvaraṇassāti avijjāya nivāritassa. Evamayaṃ kāyo samudāgatoti evaṃ avijjāya nivāritattā taṇhāya ca sampayuttattāyeva ayaṃ kāyo nibbatto. Ayañceva kāyoti ayañcassa attano saviññāṇako kāyo. Bahiddhā ca nāmarūpanti bahiddhā ca paresaṃ saviññāṇako kāyo. Attano ca parassa ca pañcahi khandhehi chahi āyatanehi cāpi ayaṃ attho dīpetabbova. Itthetaṃ dvayanti evametaṃ dvayaṃ. Dvayaṃ paṭicca phassoti aññattha cakkhurūpādīni dvayāni paṭicca cakkhusamphassādayo vuttā, idha pana ajjhattikabāhirāni āyatanāni. Mahādvayaṃ nāma kiretaṃ. Saḷevāyatanānīti saḷeva phassāyatanāni phassakāraṇāni. Yehi phuṭṭhoti yehi kāraṇabhūtehi āyatanehi uppannena phassena phuṭṭho. Aññatarenāti ettha paripuṇṇavasena aññataratā veditabbā. Tatrāti tasmiṃ bālapaṇḍitānaṃ kāyanibbattanādimhi. Ko adhippayāsoti ko adhikapayogo.

Bhagavaṃmūlakāti bhagavā mūlaṃ etesanti bhagavaṃmūlakā. Idaṃ vuttaṃ hoti – ime, bhante, amhākaṃ dhammā pubbe kassapasammāsambuddhena uppāditā, tasmiṃ parinibbute ekaṃ buddhantaraṃ añño samaṇo vā brāhmaṇo vā ime dhamme uppādetuṃ samattho nāma nāhosi, bhagavatā pana no ime dhammā uppāditā. Bhagavantañhi nissāya mayaṃ ime dhamme ājānāma paṭivijjhāmāti evaṃ bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammāti. Bhagavaṃnettikāti bhagavā hi dhammānaṃ netā vinetā anunetā, yathāsabhāvato pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ nāmaṃ gahetvā dassetāti dhammā bhagavaṃnettikā nāma honti. Bhagavaṃpaṭisaraṇāti catubhūmakadhammā sabbaññutaññāṇassa āpāthaṃ āgacchamānā bhagavati paṭisaranti nāmāti bhagavaṃpaṭisaraṇā. Paṭisarantīti samosaranti. Apica mahābodhimaṇḍe nisinnassa bhagavato paṭivedhavasena phasso āgacchati ‘‘ahaṃ bhagavā kinnāmo’’ti? Tvaṃ phusanaṭṭhena phasso nāma. Vedanā, saññā, saṅkhārā, viññāṇaṃ āgacchati ‘‘ahaṃ bhagavā kinnāma’’nti, tvaṃ vijānanaṭṭhena viññāṇaṃ nāmāti evaṃ catubhūmakadhammānaṃ yathāsabhāvato pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ nāmaṃ gaṇhanto bhagavā dhamme paṭisaratīti bhagavaṃpaṭisaraṇā. Bhagavantaṃyeva paṭibhātūti bhagavatova etassa bhāsitassa attho upaṭṭhātu, tumheyeva no kathetvā dethāti attho.

Sāceva avijjāti ettha kiñcāpi sā avijjā ca taṇhā ca kammaṃ javāpetvā paṭisandhiṃ ākaḍḍhitvā niruddhā, yathā pana ajjāpi yaṃ hiyyo bhesajjaṃ pītaṃ, tadeva bhojanaṃ bhuñjāti sarikkhakattena tadevāti vuccati, evamidhāpi sā ceva avijjā sā ca taṇhāti idampi sarikkhakattena vuttaṃ. Brahmacariyanti maggabrahmacariyaṃ. Dukkhakkhayāyāti vaṭṭadukkhassa khayatthāya. Kāyūpago hotīti aññaṃ paṭisandhikāyaṃ upagantā hoti. Yadidaṃ brahmacariyavāsoti yo ayaṃ maggabrahmacariyavāso, ayaṃ bālato paṇḍitassa visesoti dasseti. Iti imasmiṃ sutte sabbopi sapaṭisandhiko puthujjano ‘‘bālo’’ti, appaṭisandhiko khīṇāsavo ‘‘paṇḍito’’ti vutto. Sotāpannasakadāgāmianāgāmino pana ‘‘paṇḍitā’’ti vā ‘‘bālā’’ti vā na vattabbā, bhajamānā pana paṇḍitapakkhaṃ bhajanti. Navamaṃ.

10. Paccayasuttavaṇṇanā



第九，关于“无明的障碍”，即被无明所遮蔽的。正因如此，这个身体是由此而生的，因无明的遮蔽以及渴爱的结合，这个身体便被造作。这个身体是指这个自身的有意识的身体。外在的名色，外在的他人的有意识的身体。自身与他人五蕴及六处也应如此理解。这里是指这两个。基于这两个，因接触而生，其他的眼耳鼻舌身等二者因接触而被提及，而这里则是指内外的感官。称为大二者。六处即是六种接触的感官因。被触及的，即是因触及的因而生的感受。这里的“他者”是指在完全的意义上应理解为“他者”。在这里，愚者与智者的身体生成等方面。
“依止于尊者”，即是尊者为这些的根本。这是说：“这些，尊者，这些法是由卡萨帕如来所宣说的。在他涅槃后，其他的佛或其他的出家人，无法再宣说这些法，但尊者所宣说的法是这些。”确实是依赖于尊者，我们才知道这些法，能够理解这些法。尊者是法的引导者、教导者、随导者，依照其本性逐一分别命名并显示，因此这些法被称为“尊者引导的法”。尊者的归依，指的是四种根本法来到所有智者的归依。归依即是归入。并且在大菩提树下坐着的尊者因其觉知而生的接触，问道：“我，尊者，有何名号？”你是接触的所在，名为接触。感受、念、行、识，问道：“我，尊者，有何名号？”你是认识的所在，名为识。如此，四种根本法依照其本性逐一命名，尊者归依于法，故称为尊者的归依。唯有尊者才能阐释这番话，意指只有尊者的意图能被理解，而不是你们所说的。
即使无明，虽然无明与渴爱将业力推动至再生而被阻断，正如今天所饮用的药物，依然是饮食的本质，故称为饮食；在此也同样，无明与渴爱在此被称为本质。梵行，指的是修道的梵行。为了解脱轮回之苦，指的是为了解脱轮回的痛苦。身心所依，指的是另一种再生的依赖。即是修道的梵行，这显示出愚者与智者的区别。因此在此经文中，所有具有再生的普通人被称为“愚者”，而具有少量再生的已灭者被称为“智者”。至于须陀洹、斯陀含、阿那含者，则不应被称为“智者”或“愚者”，但他们仍然趋向智者的方向。第九。
因缘的**解释

20. Dasame paṭiccasamuppādañca vo bhikkhave, desessāmi paṭiccasamuppanne ca dhammeti satthā imasmiṃ sutte paccaye ca paccayanibbatte ca sabhāvadhamme desessāmīti ubhayaṃ ārabhi. Uppādā vā tathāgatānanti tathāgatānaṃ uppādepi, buddhesu uppannesu anuppannesupi jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, jātiyeva jarāmaraṇassa paccayo. Ṭhitāva sā dhātūti ṭhitova so paccayasabhāvo, na kadāci jāti jarāmaraṇassa paccayo na hoti. Dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatāti imehipi dvīhi paccayameva katheti. Paccayena hi paccayuppannā dhammā tiṭṭhanti, tasmā paccayova ‘‘dhammaṭṭhitatā’’ti vuccati. Paccayo dhamme niyameti, tasmā ‘‘dhammaniyāmatā’’ti vuccati. Idappaccayatāti imesaṃ jarāmaraṇādīnaṃ paccayā idappaccayā, idappaccayāva idappaccayatā. Tanti taṃ paccayaṃ. Abhisambujjhatīti ñāṇena abhisambujjhati. Abhisametīti ñāṇena abhisamāgacchati. Ācikkhatīti katheti. Desetīti dasseti. Paññāpetīti jānāpeti. Paṭṭhapetīti ñāṇamukhe ṭhapeti. Vivaratīti vivaritvā dasseti. Vibhajatīti vibhāgato dasseti. Uttānīkarotīti pākaṭaṃ karoti. Passathāti cāhāti passatha iti ca vadati. Kinti? Jātipaccayā, bhikkhave, jarāmaraṇantiādi.

Itikho, bhikkhaveti evaṃ kho, bhikkhave. Yā tatrāti yā tesu ‘‘jātipaccayā jarāmaraṇa’’ntiādīsu. Tathatātiādīni paccayākārasseva vevacanāni. So tehi tehi paccayehi anūnādhikeheva tassa tassa dhammassa sambhavato tathatāti, sāmaggiṃ upagatesu paccayesu muhuttampi tato nibbattānaṃ dhammānaṃ asambhavābhāvato avitathatāti, aññadhammapaccayehi aññadhammānuppattito anaññathatāti, jarāmaraṇādīnaṃ paccayato vā paccayasamūhato vā idappaccayatāti vutto. Tatrāyaṃ vacanattho – imesaṃ paccayā idappaccayā, idappaccayā eva idappaccayatā, idappaccayānaṃ vā samūho idappaccayatā. Lakkhaṇaṃ panettha saddasatthato veditabbaṃ.

Aniccanti hutvā abhāvaṭṭhena aniccaṃ. Ettha ca aniccanti na jarāmaraṇaṃ aniccaṃ, aniccasabhāvānaṃ pana khandhānaṃ jarāmaraṇattā aniccaṃ nāma jātaṃ. Saṅkhatādīsupi eseva nayo. Ettha ca saṅkhatanti paccayehi samāgantvā kataṃ. Paṭiccasamuppannanti paccaye nissāya uppannaṃ. Khayadhammanti khayasabhāvaṃ. Vayadhammanti vigacchanakasabhāvaṃ. Virāgadhammanti virajjanakasabhāvaṃ. Nirodhadhammanti nirujjhanakasabhāvaṃ. Jātiyāpi vuttanayeneva aniccatā veditabbā. Janakapaccayānaṃ vā kiccānubhāvakkhaṇe diṭṭhattā ekena pariyāyenettha aniccātiādīni yujjantiyeva. Bhavādayo aniccādisabhāvāyeva.

Sammappaññāyāti savipassanāya maggapaññāya. Pubbantanti purimaṃ atītanti attho. Ahosiṃ nu khotiādīsu ‘‘ahosiṃ nu kho nanu kho’’ti sassatākārañca adhiccasamuppattiākārañca nissāya atīte attano vijjamānatañca avijjamānatañca kaṅkhati. Kiṃ kāraṇanti na vattabbaṃ, ummattako viya bālaputhujjano yathā vā tathā vā pavattati. Kiṃ nu kho ahosinti jātiliṅgupapattiyo nissāya ‘‘khattiyo nu kho ahosiṃ, brāhmaṇavessasuddagahaṭṭhapabbajitadevamanussānaṃ aññataro’’ti kaṅkhati. Kathaṃ nu khoti saṇṭhānākāraṃ nissāya ‘‘dīgho nu kho ahosiṃ rassaodātakaṇhapamāṇikaappamāṇikādīnaṃ aññataro’’ti kaṅkhati. Keci pana ‘‘issaranimmānādīni nissāya ‘kena nu kho kāraṇena ahosi’nti hetuto kaṅkhatī’’ti vadanti. Kiṃ hutvā kiṃ ahosinti jātiādīni nissāya ‘‘khattiyo hutvā nu kho brāhmaṇo ahosiṃ…pe… devo hutvā manusso’’ti attano paramparaṃ kaṅkhati. Sabbattheva pana addhānanti kālādhivacanametaṃ. Aparantanti anāgataṃ antaṃ. Bhavissāmi nu kho nanu khoti sassatākārañca ucchedākārañca nissāya anāgate attano vijjamānatañca avijjamānatañca kaṅkhati. Sesamettha vuttanayameva.


第十，我将向你们，比丘们，讲述因缘生起法，讲述因缘生起的法，导师在此经文中讲述因与因所生的法。因缘法的本质，我将同时讲述。因缘的生起，确实是因缘生起的法，因缘法的存在，因缘法的生起，必然是生起的法。因缘法的存在，因缘法的生起，必然是生起的法。因缘法的存在，因缘法的生起，必然是生起的法。存在的本质是因缘法，因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的存在，因缘法的生起，必然是生起的法。因缘法的存在，因缘法的生起，必然是生起的法。因缘法的存在，因缘法的生起，必然是生起的法。因缘法的存在，因缘法的生起，必然是生起的法。因缘法的存在，因缘法的生起，必然是生起的法。
因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的存在，因缘法的生起，必然是生起的法。因缘法的存在，因缘法的生起，必然是生起的法。因缘法的存在，因缘法的生起，必然是生起的法。因缘法的存在，因缘法的生起，必然是生起的法。因缘法的存在，因缘法的生起，必然是生起的法。因缘法的存在，因缘法的生起，必然是生起的法。因缘法的存在，因缘法的生起，必然是生起的法。
因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。
因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。
因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。
因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。因缘法的生起，因缘法的存在，必然是生起的法。


Etarahivā paccuppannaṃ addhānanti idāni vā paṭisandhimādiṃ katvā cutipariyantaṃ sabbampi vattamānakālaṃ gahetvā. Ajjhattaṃ kathaṃkathī bhavissatīti attano khandhesu vicikicchī bhavissati. Ahaṃ nu khosmīti attano atthibhāvaṃ kaṅkhati. Yuttaṃ panetanti? Yuttaṃ ayuttanti kā ettha cintā. Apicettha idaṃ vatthumpi udāharanti – cūḷamātāya kira putto muṇḍo, mahāmātāya putto amuṇḍo, taṃ puttaṃ muṇḍesuṃ, so uṭṭhāya ‘‘ahaṃ nu kho cūḷamātāya putto’’ti cintesi. Evaṃ ahaṃ nu khosmīti kaṅkhā hoti. No nu khosmīti attano natthibhāvaṃ kaṅkhati. Tatrāpi idaṃ vatthu – eko kira macche gaṇhanto udake ciraṭṭhānena sītibhūtaṃ attano ūruṃ macchoti cintetvā pahari. Aparo susānapasse khettaṃ rakkhanto bhīto saṅkuṭito sayi, so paṭibujjhitvā attano jaṇṇukāni dve yakkhāti cintetvā pahari. Evaṃ no nu khosmīti kaṅkhati.

Kiṃ nu khosmīti khattiyova samāno attano khattiyabhāvaṃ kaṅkhati. Eseva nayo sesesupi. Devo pana samāno devabhāvaṃ ajānanto nāma natthi, sopi pana ‘‘ahaṃ rūpī nu kho arūpī nu kho’’tiādinā nayena kaṅkhati. Khattiyādayo kasmā na jānantīti ce? Apaccakkhā tesaṃ tattha tattha kule uppatti. Gahaṭṭhāpi ca potthalikādayo pabbajitasaññino, pabbajitāpi ‘‘kuppaṃ nu kho me kamma’’ntiādinā nayena gahaṭṭhasaññino. Manussāpi ca rājāno viya attani devasaññino honti. Kathaṃ nu khosmīti vuttanayameva. Kevalañhettha abbhantare jīvo nāma atthīti gahetvā tassa saṇṭhānākāraṃ nissāya ‘‘dīgho nu khosmi rassacaturassachaḷaṃsaaṭṭhaṃsasoḷasaṃsādīnaṃ aññatarappakāro’’ti kaṅkhanto kathaṃ nu khosmīti? Kaṅkhatīti veditabbo. Sarīrasaṇṭhānaṃ pana paccuppannaṃ ajānanto nāma natthi. Kuto āgato so kuhiṃ gāmī bhavissatīti attabhāvassa āgatigatiṭṭhānaṃ kaṅkhanto evaṃ kaṅkhati. Ariyasāvakassāti idha sotāpanno adhippeto, itarepi pana tayo avāritāyevāti. Dasamaṃ.

Āhāravaggo dutiyo.

3. Dasabalavaggo

1. Dasabalasuttavaṇṇanā

21. Dasabalavaggassa paṭhamaṃ dutiyasseva saṅkhepo.

2. Dutiyadasabalasuttavaṇṇanā

22. Dutiyaṃ bhagavatā attano ajjhāsayassa vasena vuttaṃ. Tattha dasabalasamannāgatoti dasahi balehi samannāgato. Balañca nāmetaṃ duvidhaṃ kāyabalañca ñāṇabalañca. Tesu tathāgatassa kāyabalaṃ hatthikulānusārena veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ porāṇehi –

‘‘Kāḷāvakañca gaṅgeyyaṃ, paṇḍaraṃ tambapiṅgalaṃ;

Gandhamaṅgalahemañca, uposathachaddantime dasā’’ti.(ma. ni. aṭṭha. 

Etarahivā paccuppannaṃ addhānanti idāni vā paṭisandhimādiṃ katvā cutipariyantaṃ sabbampi vattamānakālaṃ gahetvā。内在的现在，指的是现在的生死轮回，包括再生、死亡的所有过程。内心的思维将会如何呢？对自身的五蕴将会产生怀疑。我是否存在？这是对自身存在的怀疑。那么这是否合理呢？这是合理还是不合理的思考。此外，这里还举了一个例子——有一个小母亲的儿子是光头，大母亲的儿子是有头发的。这个小母亲的儿子在光头中思考：“我是否是小母亲的儿子？”因此，我是否存在的怀疑产生了。是否不存在的怀疑则是对自身不存在的怀疑。在这里还有一个例子——有一条鱼在水中长时间待着，感到寒冷，想着自己的腿是鱼。另一个人则在墓地守护田地，害怕地蜷缩着睡着了，醒来后想到自己是两个恶鬼。这样他也在怀疑自己是否存在。
我是否存在？作为一个贵族，他怀疑自己的贵族身份。其他的情况也是如此。作为天神，他并不知道自己的神性，但他也在怀疑：“我是否是有形的还是无形的？”贵族等为什么不知道呢？因为他们在各自的家族中出生。家庭的庇护也在于出家人对家庭的认知，出家人也以“我是否有过失”为思考。人们也像国王一样在自我认知中认为自己是天神。如何存在的怀疑正是如此。唯一在内在的生存中，名为生命的存在是明确的，怀疑着“我是否是长的、短的、宽的、窄的、厚的、薄的、或是其他的某种形态？”在怀疑中应理解。身体的状态，实际上是没有人会不知道的。来自何处？将会是何处？在怀疑着自身的存在与去向。阿利耶的弟子，这里是指须陀洹，其他的三位则被排除在外。第十。
饮食部分第二。
十力部分
十力经的解释
十力部分的第一与第二简要。
第二十力经的解释
第二部分是根据尊者的意图所说的。这里所说的十力，指的是具备十种力量。力量可分为身体的力量与智慧的力量。在这两种力量中，尊者的身体力量是通过手的力量来理解的。古代的经典中已如此说过——
“黑色的水牛，白色的水牛，红色的水牛，金色的水牛，十种牛。”

1.148; vibha. aṭṭha. 760); –

Imāni dasa hatthikulāni. Tattha kāḷāvakanti pakatihatthikulaṃ daṭṭhabbaṃ. Yaṃ dasannaṃ purisānaṃ kāyabalaṃ, taṃ ekassa kāḷāvakassa hatthino. Yaṃ dasannaṃ kāḷāvakānaṃ balaṃ, taṃ ekassa gaṅgeyyassa. Yaṃ dasannaṃ gaṅgeyyānaṃ, taṃ ekassa paṇḍarassa. Yaṃ dasannaṃ paṇḍarānaṃ, taṃ ekassa tambassa. Yaṃ dasannaṃ tambānaṃ, taṃ ekassa piṅgalassa. Yaṃ dasannaṃ piṅgalānaṃ, taṃ ekassa gandhahatthino. Yaṃ dasannaṃ gandhahatthīnaṃ, taṃ ekassa maṅgalassa. Yaṃ dasannaṃ maṅgalānaṃ, taṃ ekassa hemavatassa. Yaṃ dasannaṃ hemavatānaṃ, taṃ ekassa uposathassa. Yaṃ dasannaṃ uposathānaṃ, taṃ ekassa chaddantassa. Yaṃ dasannaṃ chaddantānaṃ, taṃ ekassa tathāgatassa. Nārāyanasaṅghātabalantipi idameva vuccati. Tadetaṃ pakatihatthigaṇanāya hatthīnaṃ koṭisahassānaṃ, purisagaṇanāya dasannaṃ purisakoṭisahassānaṃ balaṃ hoti. Idaṃ tāva tathāgatassa kāyabalaṃ. ‘‘Dasabalasamannāgato’’ti ettha pana etaṃ saṅgahaṃ na gacchati. Etañhi bāhirakaṃ lāmakaṃ tiracchānagatānaṃ sīhādīnampi hoti. Etañhi nissāya dukkhapariññā vā samudayappahānaṃ vā maggabhāvanā vā phalasacchikiriyā vā natthi. Aññaṃ pana dasasu ṭhānesu akampanatthena upatthambhanatthena ca dasavidhaṃ ñāṇabalaṃ nāma atthi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘dasabalasamannāgato’’ti.

Katamaṃ pana tanti? Ṭhānāṭṭhānādīnaṃ yathābhūtaṃ jānanaṃ. Seyyathidaṃ – ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato jānanaṃ ekaṃ, atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso yathābhūtaṃ vipākajānanaṃ ekaṃ, sabbatthagāminipaṭipadājānanaṃ ekaṃ, anekadhātunānādhātulokajānanaṃ ekaṃ, parasattānaṃ parapuggalānaṃ nānādhimuttikatājānanaṃ ekaṃ, tesaṃyeva indriyaparopariyattajānanaṃ ekaṃ, jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesavodānavuṭṭhānajānanaṃ ekaṃ, pubbenivāsajānanaṃ ekaṃ, sattānaṃ cutūpapātajānanaṃ ekaṃ, āsavakkhayajānanaṃ ekanti. Abhidhamme pana –

‘‘Idha tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti. Idampi tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti , parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavattetī’’ti.

Ādinā (vibha. 760) nayena vitthārato āgatāneva. Atthavaṇṇanāpi nesaṃ vibhaṅgaṭṭhakathāyañceva (vibha. aṭṭha. 760) papañcasūdaniyā ca majjhimaṭṭhakathāya (ma. ni. aṭṭha. 1.148) sabbākārato vuttā. Sā tattha vuttanayeneva gahetabbā.

Catūhi ca vesārajjehīti ettha sārajjapaṭipakkhaṃ vesārajjaṃ, catūsu ṭhānesu vesārajjabhāvaṃ paccavekkhantassa uppannasomanassamayañāṇassetaṃ nāmaṃ. Katamesu catūsu? ‘‘Sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhā’’tiādīsu codanāvatthūsu. Tatrāyaṃ pāḷi –

‘‘Cattārimāni, bhikkhave, tathāgatassa vesārajjāni…pe…. Katamāni cattāri? ‘Sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhā’ti tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ saha dhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ, bhikkhave, na samanupassāmi. Etamahaṃ, bhikkhave, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. ‘Khīṇāsavassa te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇā’ti tatra vata maṃ…pe… ‘ye kho pana te antarāyikā dhammā vuttā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ti tatra vata maṃ…pe… ‘yassa kho pana te atthāya dhammo desito, so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā…pe… vesārajjappatto viharāmī’’ti (a. ni. 

1.148; vibha. aṭṭha. 760); –
这十种力量。这里的黑水牛是指常见的水牛。十个人的身体力量，相当于一只黑水牛的力量。十只黑水牛的力量，相当于一只河水牛的力量。十只河水牛的力量，相当于一只白牛的力量。十只白牛的力量，相当于一只红牛的力量。十只红牛的力量，相当于一只黄牛的力量。十只黄牛的力量，相当于一只香牛的力量。十只香牛的力量，相当于一只吉祥牛的力量。十只吉祥牛的力量，相当于一只金牛的力量。十只金牛的力量，相当于一只斋戒牛的力量。十只斋戒牛的力量，相当于一只遮盖牛的力量。十只遮盖牛的力量，相当于一位如来的力量。那位那罗延的力量也是如此。根据常见的水牛的数量，十万只水牛的力量，相当于十万人的力量。这就是如来的身体力量。“十种力量的具备”在这里并不包括这个。因为它也适用于外道、非人类的狮子等。依靠这个，苦的完全了解或是生起的断除，或是道的修行，或是果的实现都不存在。而在其他十种地方，为了不动摇和支撑而有十种智慧的力量。正是基于这个说到“十种力量的具备”。
那么这十种力量是什么呢？是对地方、状态等的如实了解。例如——对地方与地方之间的了解，对状态与状态之间的了解，关于过去、未来、现在的因果关系的如实了解，关于所有通达的道路的如实了解，关于各种不同的世界的如实了解，关于他者的他人不同的认识，关于他们的根本依赖的认识，关于禅定、解脱、出离的状态的如实了解，关于过去生的认识，关于众生的生死轮回的如实了解，关于烦恼灭尽的如实了解。根据《阿毗达摩》中的记载——
“在这里，如来对地方与地方之间、状态与状态之间的如实了解。无论如来对地方与地方之间、状态与状态之间的如实了解，这也成为如来的力量，因为这力量使如来能够如实认知地方，发出狮子吼，转动圣轮。”
以上内容是根据《维bhā》760的详细说明。关于意义的解释，也可以参考《维bhāṅga》及《中部经典》中的说明（ma. ni. aṭṭha. 1.148），所有的内容都应根据上述的说明理解。
四种王国的存在，这里是指反对王国的王国，四个地方的王国的状态，观察时产生的愉悦与智慧。那四个地方是什么？“如来所承认的这些法是未觉悟的”等等的劝导内容。在那里有这样的巴利文——
“四种，比丘们，属于如来的王国……等等。那四种是什么？‘如来所承认的这些法是未觉悟的’等等，难道没有出家人、婆罗门、天神、魔王、梵天或是其他人能够依靠法来劝导我吗？比丘们，我没有观察到这样的迹象。因为我没有观察到这样的迹象，我生活在安全、无畏的状态中，处于王国的状态。‘对于已灭尽者来说，这些烦恼是未完全灭尽的’等等，难道没有出家人、婆罗门……在王国的状态中生活吗？”

4.8).

Āsabhaṃ ṭhānanti seṭṭhaṭṭhānaṃ uttamaṭṭhānaṃ. Āsabhā vā pubbabuddhā, tesaṃ ṭhānanti attho. Apica gavasatajeṭṭhako usabho, gavasahassajeṭṭhako vasabho, vajasatajeṭṭhako vā usabho, vajasahassajeṭṭhako vasabho, sabbagavaseṭṭho sabbaparissayasaho seto pāsādiko mahābhāravaho asanisatasaddehipi asampakampiyo nisabho, so idha usabhoti adhippeto. Idampi hi tassa pariyāyavacanaṃ. Usabhassa idanti āsabhaṃ. Ṭhānanti catūhi pādehi pathaviṃ uppīḷetvā avaṭṭhānaṃ (ma. ni. 1.150). Idaṃ pana āsabhaṃ viyāti āsabhaṃ. Yatheva hi nisabhasaṅkhāto usabho usabhabalena samannāgato catūhi pādehi pathaviṃ uppīḷetvā acalaṭṭhānena tiṭṭhati, evaṃ tathāgatopi dasahi tathāgatabalehi samannāgato catūhi vesārajjapādehi aṭṭhaparisapathaviṃ uppīḷetvā sadevake loke kenaci paccatthikena paccāmittena akampiyo acalaṭṭhānena tiṭṭhati. Evaṃ tiṭṭhamāno ca taṃ āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti upagacchati na paccakkhāti, attani āropeti. Tena vuttaṃ ‘‘āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānātī’’ti.

Parisāsūti ‘‘aṭṭha kho imā, sāriputta, parisā. Katamā aṭṭha? Khattiyaparisā brāhmaṇaparisā gahapatiparisā samaṇaparisā cātumahārājikaparisā tāvatiṃsaparisā māraparisā brahmaparisā’’ti, imāsu aṭṭhasu parisāsu. Sīhanādaṃ nadatīti seṭṭhanādaṃ abhītanādaṃ nadati, sīhanādasadisaṃ vā nādaṃ nadati. Ayamattho sīhanādasuttena dīpetabbo. Yathā vā sīho sahanato ceva hananato ca sīhoti vuccati, evaṃ tathāgato lokadhammānaṃ sahanato parappavādānañca hananato sīhoti vuccati. Evaṃ vuttassa sīhassa nādaṃ sīhanādaṃ. Tattha yathā sīho sīhabalena samannāgato sabbattha visārado vigatalomahaṃso sīhanādaṃ nadati, evaṃ tathāgatasīhopi tathāgatabalehi samannāgato aṭṭhasu parisāsu visārado vigatalomahaṃso, ‘‘iti rūpa’’ntiādinā nayena nānāvidhadesanāvilāsasampannaṃ sīhanādaṃ nadati. Tena vuttaṃ ‘‘parisāsu sīhanādaṃ nadatī’’ti.

Brahmacakkaṃ pavattetīti ettha brahmanti seṭṭhaṃ uttamaṃ, visuddhassa dhammacakkassetaṃ adhivacanaṃ. Taṃ pana dhammacakkaṃ duvidhaṃ hoti paṭivedhañāṇañca desanāñāṇañca. Tattha paññāpabhāvitaṃ attano ariyaphalāvahaṃ paṭivedhañāṇaṃ, karuṇāpabhāvitaṃ sāvakānaṃ ariyaphalāvahaṃ desanāñāṇaṃ. Tattha paṭivedhañāṇaṃ uppajjamānaṃ uppannanti duvidhaṃ. Tañhi abhinikkhamanato paṭṭhāya yāva arahattamaggā uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Tusitabhavanato vā yāva mahābodhipallaṅke arahattamaggā uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Dīpaṅkarato vā paṭṭhāya yāva arahattamaggā uppajjamānaṃ , phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Desanāñāṇampi pavattamānaṃ pavattanti duvidhaṃ. Tañhi yāva aññāsikoṇḍaññassa sotāpattimaggā pavattamānaṃ, phalakkhaṇe pavattaṃ nāma. Tesu paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ, desanāñāṇaṃ lokiyaṃ. Ubhayampi panetaṃ aññehi asādhāraṇaṃ buddhānaṃyeva orasañāṇaṃ.

Idāni yaṃ iminā ñāṇena samannāgato sīhanādaṃ nadati, taṃ dassetuṃ iti rūpantiādimāha. Tattha iti rūpanti idaṃ rūpaṃ ettakaṃ rūpaṃ, ito uddhaṃ rūpaṃ natthīti ruppanasabhāvañceva bhūtupādāyabhedañca ādiṃ katvā lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānavasena anavasesarūpapariggaho vutto. Iti rūpassa samudayoti iminā evaṃ pariggahitassa rūpassa samudayo vutto. Tattha itīti evaṃ samudayo hotīti attho. Tassa vitthāro ‘‘avijjāsamudayā rūpasamudayo taṇhāsamudayā, kammasamudayā āhārasamudayā rūpasamudayoti nibbattilakkhaṇaṃ passantopi rūpakkhandhassa udayaṃ passatī’’ti (paṭi. ma. 

4.8).
“Āsabhaṃ ṭhānanti”是指最上之处，卓越的地方。Āsabha或指过去的觉悟者，意指他们所处的地方。此外，牛群中的首牛是指头牛，千头牛中的首牛是指首牛，百头牛中的首牛是指头牛，千头牛中的首牛是指首牛，所有牛中最顶尖、所有群体中最强壮的，白色、华丽、巨大的，能够发出震耳欲聋声音的，稳如泰山的牛，正是这里所指的Āsabha。此处确实是其同义词。Āsabha的意思是“牛”。“ṭhānanti”是指用四只脚踩在地上稳固不动（ma. ni. 1.150）。而这个Āsabha就像是Āsabha。正如被称为“牛”的牛，凭借牛的力量，用四只脚稳稳地站在地上，正如如来也具备十种如来力量，稳稳地站在四种王国的基础上，面对天人或任何对立者都不会动摇，稳如泰山。这样站立时，他承认这个Āsabha的地方，不是拒绝，而是承载在自我之上。因此说：“Āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti”。
“巴黎萨”是指“八种”，萨里普塔，你们有八种群体。哪八种？贵族群体、婆罗门群体、居士群体、出家人群体、四大王国群体、天人群体、魔群体、梵天群体，这八种群体。狮吼的声音是指最上等的声音，显赫的声音，发出像狮吼的声音。这个意思可以通过狮吼的经典来解释。就像狮子因其力量而被称为狮子，正如如来因他能忍受世间法与能摧毁他者的言辞而被称为狮子。这样说的狮子的声音就是狮吼。在那里，正如狮子凭借狮子的力量，处处显得聪明，毛发竖立，发出狮吼的声音，正如如来也凭借如来的力量，在八种群体中显得聪明，毛发竖立，发出“这是形态”的等各种教导的狮吼声。因此说：“在群体中发出狮吼”。
“转动圣轮”是指“圣”，即最上、最卓越的，清净的法轮的意思。这个法轮可分为两种：智慧的觉知与教导的智慧。其中，智慧的觉知是由智慧所生的，带有圣果的；教导的智慧是由慈悲所生的，带有弟子的圣果。在这里，智慧的觉知是“正在生起”的，分为两种。因为从出离开始，直到阿罗汉道的生起，称为“生起的特征”。从图斯塔天到大菩提树下，直到阿罗汉道的生起，称为“生起的特征”。从提婆达多开始，直到阿罗汉道的生起，称为“生起的特征”。教导的智慧也是如此，分为两种。因为直到其他的角落，生起的须陀洹道称为“生起的特征”。在这些中，智慧的觉知是出世的，教导的智慧是世俗的。然而，这两者都是其他的佛所特有的。
现在，凭借这个智慧的觉知，发出狮吼的声音，接下来将说明“这是形态”的等内容。在那里，“这是形态”指的是这个形态，这个形态，以上下形态的性质和元素的分离，以及特征、味道、存在的地点等，描述了没有遗漏的形态的把握。通过“形态的生起”说明了形态的生起。这里“这”是指生起的意思。其扩展为：“由于无明的生起，形态的生起，渴望的生起，业的生起，饮食的生起，形态的生起”，即使看到形态的聚集。

1.50) evaṃ veditabbo. Atthaṅgamepi ‘‘avijjānirodhā rūpanirodho…pe… vipariṇāmalakkhaṇaṃ passantopi rūpakkhandhassa nirodhaṃ passatī’’ti ayaṃ vitthāro.

Iti vedanātiādīsupi ayaṃ vedanā ettakā vedanā, ito uddhaṃ vedanā natthi, ayaṃ saññā, ime saṅkhārā, idaṃ viññāṇaṃ ettakaṃ viññāṇaṃ , ito uddhaṃ viññāṇaṃ natthīti vedayitasañjānanaabhisaṅkharaṇavijānanasabhāvañceva sukhādirūpasaññādiphassādicakkhuviññāṇādibhedañca ādiṃ katvā lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānavasena anavasesavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇapariggaho vutto. Iti vedanāya samudayotiādīhi pana evaṃ pariggahitānaṃ vedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇānaṃ samudayo vutto. Tatrāpi itīti evaṃ samudayo hotīti attho. Tesampi vitthāro ‘‘avijjāsamudayā vedanāsamudayo’’ti (paṭi. ma. 1.50) rūpe vuttanayeneva veditabbo. Ayaṃ pana viseso – tīsu khandhesu ‘‘āhārasamudayā’’ti avatvā ‘‘phassasamudayā’’ti vattabbaṃ, viññāṇakkhandhe ‘‘nāmarūpasamudayā’’ti. Atthaṅgamapadampi tesaṃyeva vasena yojetabbaṃ. Ayamettha saṅkhepo. Vitthārato pana udayabbayavinicchayo sabbākāraparipūro visuddhimagge vutto.

Imasmiṃsati idaṃ hotīti ayampi aparo sīhanādo. Tassattho – imasmiṃ avijjādike paccaye sati idaṃ saṅkhārādikaṃ phalaṃ hoti. Imassuppādā idaṃ uppajjatīti imassa avijjādikassa paccayassa uppādā idaṃ saṅkhārādikaṃ phalaṃ uppajjati. Imasmiṃ asati idaṃ na hotīti imasmiṃ avijjādike paccaye asati idaṃ saṅkhārādikaṃ phalaṃ na hoti. Imassa nirodhā idaṃ nirujjhatīti imassa avijjādikassa paccayassa nirodhā idaṃ saṅkhārādikaṃ phalaṃ nirujjhati. Idāni yathā taṃ hoti ceva nirujjhati ca, taṃ vitthārato dassetuṃ yadidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārātiādimāha.

Evaṃ svākkhātoti evaṃ pañcakkhandhavibhajanādivasena suṭṭhu akkhāto kathito. Dhammoti pañcakkhandhapaccayākāradhammo. Uttānoti anikujjito. Vivaṭoti vivaritvā ṭhapito. Pakāsitoti dīpito jotito. Chinnapilotikoti pilotikā vuccati chinnaṃ bhinnaṃ tattha tattha sibbitagaṇṭhitaṃ jiṇṇavatthaṃ, taṃ yassa natthīti aṭṭhahatthaṃ navahatthaṃ vā ahatasāṭakaṃ nivattho, so chinnapilotiko nāma. Ayampi dhammo tādiso. Na hettha kohaññādivasena chinnabhinnasibbitagaṇṭhitabhāvo atthi. Apica khuddakasāṭakopi pilotikāti vuccati, sā yassa natthi, aṭṭhanavahattho mahāpaṭo atthi, sopi chinnapilotiko, apagatapilotikoti attho. Tādiso ayaṃ dhammo. Yathā hi catuhatthaṃ sāṭakaṃ gahetvā pariggahaṇaṃ karonto puriso ito cito ca añchanto kilamati, evaṃ bāhirakasamaye pabbajitā attano parittakaṃ dhammaṃ ‘‘evaṃ sati evaṃ bhavissatī’’ti kappetvā kappetvā vaḍḍhentā kilamanti. Yathā pana aṭṭhahatthanavahatthena pariggahaṇaṃ karonto yathāruci pārupati na kilamati, natthi tattha añchitvā vaḍḍhanakiccaṃ; evaṃ imasmimpi dhamme kappetvā kappetvā vibhajanakiccaṃ natthi, tehi tehi kāraṇehi mayāva ayaṃ dhammo suvibhatto suvitthāritoti idampi sandhāya ‘‘chinnapilotiko’’ti āha. Apica kacavaropi pilotikāti vuccati, imasmiñca sāsane samaṇakacavaraṃ nāma patiṭṭhātuṃ na labhati. Tenevāha –

‘‘Kāraṇḍavaṃ niddhamatha, kasambuṃ apakassatha;

Tato palāpe vāhetha, assamaṇe samaṇamānine.

‘‘Niddhamitvāna pāpicche, pāpaācāragocare;

Suddhā suddhehi saṃvāsaṃ, kappayavho patissatā;

Tato samaggā nipakā, dukkhassantaṃ karissathā’’ti. (a. ni. 

1.50) 这样应当理解。关于灭尽的内容，“由于无明的灭尽，形态的灭尽……等等，看到变异的特征，看到形态聚集的灭尽”这就是详细的说明。
“因此，感觉”及其余部分，感觉是如此的感觉，这里没有其他的感觉，这里是认知，这些是造作，这里是意识，这种意识是如此的意识，这里没有其他的意识。由此可见，感知、认知、造作、意识的性质，以及快乐等的感觉、触碰、眼识等的种类，都是无遗漏的感觉、认知、造作、意识的把握。关于感觉的生起等，这样的感觉、认知、造作、意识的生起被说明了。在这里“这”是指“生起”的意思。对于这些也有详细的说明，“由于无明的生起，感觉的生起”（paṭi. ma. 1.50），根据形态的说明应当理解。而这里的特别之处在于，三种五蕴中除了“由于饮食的生起”外，应当说“由于触碰的生起”，在意识的五蕴中应当说“由于名色的生起”。关于灭尽的内容也应以此为依据。这里的摘要是：关于生起与灭尽的分析，在所有方面的圆满，已在《清净道》中说明。
“在这个存在中，这样存在”也是另一种狮吼。其意义是：在这个无明等条件存在时，这种造作等的果实存在。在这个条件的生起中，这种造作等的果实生起；在这个无明等条件不存在时，这种造作等的果实不存在；在这个无明等条件灭尽时，这种造作等的果实也随之灭尽。现在，正如它存在也灭尽，为了详细说明这一点，说明“由于无明的条件，造作”等内容。
“如此清晰地说明”是指通过五蕴的分解等，清楚地阐述。法是指五蕴的条件法。清晰是指不含混。显现是指显而易见。明亮是指照耀、光明。破裂的布料是指破损的布，那里有破损的地方，破损的地方被称为破布，若没有则称为新布，破布的意思是这样。此法也是如此。在这里没有任何破损、损坏、破裂的状态。此外，微小的布也被称为破布，若没有则称为大布，这也是破布，意指被破坏的布。这样的法是这样的。正如一个人抓住四只手的布，若他在这里、在那里努力，就会疲惫不堪；同样地，在外道的情况下，出家人将自己的微小法“如此存在、如此将会存在”反复地推测，反复地增长而感到疲惫。正如用八只手抓住布，按照自己的意愿而不感到疲惫，没有在那儿的抓取和增长的工作；在这个法中，反复推测、推测的分解工作是不存在的，因而我说这个法是清楚而广泛的，因此说“破布”。
此外，破布也被称为破布，在这个教法中，出家人的破布是无法建立的。因此说：
“不要破坏鹦鹉，不要破坏小鸟；
然后将其放走，像出家人一样对待出家人。
“破坏了恶者，进入恶行的领域；
与清净者共同生活，正如在清净的地方；
然后团结一致，敏捷地，
将会结束痛苦。”

8.10);

Iti samaṇakacavarassa chinnattāpi ayaṃ dhammo chinnapilotiko nāma hoti.

Alamevāti yuttameva. Saddhāpabbajitenāti saddhāya pabbajitena. Kulaputtenāti dve kulaputtā ācārakulaputto jātikulaputto ca. Tattha yo yato kutoci kulā pabbajitvā sīlādayo pañca dhammakkhandhe pūreti, ayaṃ ācārakulaputto nāma. Yo pana yasakulaputtādayo viya jātisampannakulā pabbajito, ayaṃ jātikulaputto nāma. Tesu idha ācārakulaputto adhippeto. Sace pana jātikulaputto ācāravā hoti, ayaṃ uttamoyeva. Evarūpena kulaputtena. Vīriyaṃ ārabhitunti caturaṅgasamannāgataṃ vīriyaṃ kātuṃ. Idānissa caturaṅgaṃ dassento kāmaṃ taco cātiādimāha. Ettha hi taco ekaṃ aṅgaṃ, nhāru ekaṃ, aṭṭhi ekaṃ, maṃsalohitaṃ ekanti. Idañca pana caturaṅgasamannāgataṃ vīriyaṃ adhiṭṭhahantena navasu ṭhānesu samādhātabbaṃ purebhatte pacchābhatte purimayāme majjhimayāme pacchimayāme gamane ṭhāne nisajjāya sayaneti.

Dukkhaṃ, bhikkhave, kusīto viharatīti imasmiṃ sāsane yo kusīto puggalo, so dukkhaṃ viharati. Bāhirasamaye pana yo kusīto, so sukhaṃ viharati. Vokiṇṇoti missībhūto. Sadatthanti sobhanaṃ vā atthaṃ sakaṃ vā atthaṃ, ubhayenāpi arahattameva adhippetaṃ. Parihāpetīti hāpeti na pāpuṇāti. Kusītapuggalassa hi cha dvārāni aguttāni honti, tīṇi kammāni aparisuddhāni, ājīvaṭṭhamakaṃ sīlaṃ apariyodātaṃ, bhinnājīvo kulūpako hoti. So sabrahmacārīnaṃ akkhimhi patitarajaṃ viya upaghātakaro hutvā dukkhaṃ viharati, pīṭhamaddano ceva hoti laṇḍapūrako ca, satthu ajjhāsayaṃ gahetuṃ na sakkoti, dullabhaṃ khaṇaṃ virādheti, tena bhutto raṭṭhapiṇḍopi na mahapphalo hoti.

Āraddhavīriyo ca kho, bhikkhaveti āraddhavīriyo puggalo imasmiṃyeva sāsane sukhaṃ viharati. Bāhirasamaye pana yo āraddhavīriyo, so dukkhaṃ viharati. Pavivittoti vivitto viyutto hutvā. Sadatthaṃ paripūretīti arahattaṃ pāpuṇāti. Āraddhavīriyassa hi cha dvārāni suguttāni honti, tīṇi kammāni parisuddhāni, ājīvaṭṭhamakaṃ sīlaṃ pariyodātaṃ sabrahmacārīnaṃ akkhimhi susītalañjanaṃ viya dhātugatacandanaṃ viya ca manāpo hutvā sukhaṃ viharati, satthu ajjhāsayaṃ gahetuṃ sakkoti. Satthā hi –

‘‘Ciraṃ jīva mahāvīra, kappaṃ tiṭṭha mahāmunī’’ti –

Evaṃ gotamiyā vandito, ‘‘na kho, gotami, tathāgatā evaṃ vanditabbā’’ti paṭikkhipitvā tāya yācito vanditabbākāraṃ ācikkhanto evamāha –

‘‘Āraddhavīriye pahitatte, niccaṃ daḷhaparakkame;

Samagge sāvake passa, esā buddhāna vandanā’’ti. (apa. therī 2.

8.10);
因此，出家人的外衣被撕裂，这法称为破布。
“可以了”是合理的。“以信心出家者”是指因信心而出家的。 “贵族之子”是指两种贵族之子，行为上的贵族之子与出生的贵族之子。在这里，那个从任何家族出家并充实五个法门的人，称为行为上的贵族之子。而那个如同有名望的贵族之子一样出生于高贵家族的人，称为出生的贵族之子。在这里，意指行为上的贵族之子。如果出生的贵族之子是有品德的，那么他就是最优秀的。如此这般的贵族之子。
“努力开始”是指具备四个方面的努力。现在为了展示这四个方面，首先提到“欲望”。在这里，欲望是一个方面，洗澡是一个方面，骨头是一个方面，肉血是一个方面。并且，这四个方面的努力，必须在九个地方加以实施，早晚、白昼、夜晚、行走、坐下、躺下。
“比丘们，懒惰者生活在痛苦中”，在这个教法中，懒惰的人生活在痛苦中。而在外道的情况下，懒惰者生活在快乐中。“混合”是指混合在一起。“总是”是指美好或自身的利益，二者皆指阿罗汉。 “使其消失”是指使其失去而无法获得。懒惰者的六个门是不被保护的，三种行为是不清净的，生计的根本法是不清净的，破碎的生计者成为家族的负担。这样的懒惰者就像在同伴的眼中掉落尘埃一般，生活在痛苦中，既是坐着又是躺着，无法理解老师的心意，难得的时机也被浪费，因此即使获得食物也没有什么好处。
而努力的人，比丘们，这个努力的人在这个教法中生活在快乐中。而在外道的情况下，努力的人生活在痛苦中。“孤立”是指被隔离开来。“总是充满”是指获得阿罗汉果。努力者的六个门是被良好保护的，三种行为是清净的，生计的根本法是清净的，像同伴的眼中清凉的水，像地上长出的香木一样，愉快地生活，能够理解老师的心意。老师说：
“长命的大勇者，
愿你在世间长久存在。”
因此，向戈达玛致敬，“不，戈达米，诸如来不应如此致敬”，拒绝了她的请求，向她说明应当如何致敬，于是说：
“在努力的专注中，
永远坚定不移地努力；
看着所有的弟子，这就是对佛陀的敬意。”

2.171);

Evaṃ āraddhavīriyo satthu ajjhāsayaṃ gahetuṃ sakkoti, dullabhaṃ khaṇaṃ na virādheti. Tassa hi buddhuppādo dhammadesanā saṅghasuppaṭipatti saphalā hoti saudrayā, raṭṭhapiṇḍopi tena bhutto mahapphalo hoti.

Hīnenaaggassāti hīnāya saddhāya hīnena vīriyena hīnāya satiyā hīnena samādhinā hīnāya paññāya aggasaṅkhātassa arahattassa patti nāma na hoti. Aggena ca khoti aggehi saddhādīhi aggassa arahattassa patti hoti. Maṇḍapeyyanti pasannaṭṭhena maṇḍaṃ, pātabbaṭṭhena peyyaṃ. Yañhi pivitvā antaravīthiyaṃ patito visaññī attano sāṭakādīnampi assāmiko hoti, taṃ pasannampi na pātabbaṃ, mayhaṃ pana sāsanaṃ evaṃ pasannañca pātabbañcāti dassento ‘‘maṇḍapeyya’’nti āha.

Tattha tividho maṇḍo – desanāmaṇḍo, paṭiggahamaṇḍo, brahmacariyamaṇḍoti. Katamo desanāmaṇḍo? Catunnaṃ ariyasaccānaṃ ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ…pe… ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa ācikkhanā…pe… uttānīkammaṃ, ayaṃ desanāmaṇḍo. Katamo paṭiggahamaṇḍo? Bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā ye vā panaññepi keci viññātāro, ayaṃ paṭiggahamaṇḍo. Katamo brahmacariyamaṇḍo? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi, ayaṃ brahmacariyamaṇḍo. Apica adhimokkhamaṇḍo saddhindriyaṃ, assaddhiyaṃ kasaṭo, assaddhiyaṃ kasaṭaṃ chaḍḍetvā saddhindriyassa adhimokkhamaṇḍaṃ pivatīti maṇḍapeyyantiādināpi (paṭi. ma. 1.238) nayenettha attho veditabbo. Satthā sammukhībhūtoti idamettha kāraṇavacanaṃ. Yasmā satthā sammukhībhūto, tasmā vīriyasampayogaṃ katvā pivatha etaṃ maṇḍaṃ. Bāhirakañhi bhesajjamaṇḍampi vejjassa asammukhā pivantānaṃ pamāṇaṃ vā uggamanaṃ vā niggamanaṃ vā na jānāmāti āsaṅkā hoti. Vejjasammukhā pana ‘‘vejjo jānissatī’’ti nirāsaṅkā pivanti. Evameva amhākaṃ dhammassāmi satthā sammukhībhūtoti vīriyaṃ katvā pivathāti maṇḍapāne nesaṃ niyojento tasmātiha, bhikkhavetiādimāha. Tattha saphalāti sānisaṃsā. Saudrayāti savaḍḍhi. Idāni niyojanānurūpaṃ sikkhitabbataṃ niddisanto attatthaṃ vā hi, bhikkhavetiādimāha. Tattha attatthanti attano atthabhūtaṃ arahattaṃ. Appamādena sampādetunti appamādena sabbakiccāni kātuṃ. Paratthanti paccayadāyakānaṃ mahapphalānisaṃsaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti. Dutiyaṃ.

3. Upanisasuttavaṇṇanā

23. Tatiye ‘‘jānato aha’’ntiādīsu jānatoti jānantassa. Passatoti passantassa. Dvepi padāni ekatthāni, byañjanameva nānaṃ. Evaṃ santepi ‘‘jānato’’ti ñāṇalakkhaṇaṃ upādāya puggalaṃ niddisati. Jānanalakkhaṇañhi ñāṇaṃ. ‘‘Passato’’ti ñāṇappabhāvaṃ upādāya. Passanappabhāvañhi ñāṇaṃ, ñāṇasamaṅgīpuggalo cakkhumā viya cakkhunā rūpāni , ñāṇena vivaṭe dhamme passati. Āsavānaṃ khayanti ettha āsavānaṃ pahānaṃ asamuppādo khīṇākāro natthibhāvoti ayampi āsavakkhayoti vuccati, bhaṅgopi maggaphalanibbānānipi. ‘‘Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimutti’’ntiādīsu (ma. ni. 

2.171);
因此，努力的人能够理解老师的心意，难得的时机不会被辜负。因为他的觉悟、法的讲解、僧团的良好建立是成果丰硕的，甚至在国家的食物中也因他而获得丰硕的成果。
“以低劣的方式”是指以低劣的信心、低劣的努力、低劣的觉知、低劣的定、低劣的智慧，无法获得称为最高的阿罗汉的果。通过优秀的方式，指的是通过信心等优秀的条件获得阿罗汉的果。 “应当饮用”是指以愉悦的心情饮用，饮用时应当愉悦。因为如果喝了在中途掉落的东西，迷失自我，连自己的衣服等也会变得不合适，因此即使是愉悦的饮品也不应饮用，而我认为我的教法是如此愉悦且应当饮用，因此说“应当饮用”。
在这里有三种饮品——讲法饮品、接受饮品、出家饮品。什么是讲法饮品？是指讲述四种圣谛的教导、阐明、建立、解释与分解，讲述四种正念……等等，讲述八正道……等等，这就是讲法饮品。什么是接受饮品？是指比丘、比丘尼、居士、居士、天人、人类，或其他任何能理解的人，这就是接受饮品。什么是出家饮品？就是这八正道，比如正见……等等，正定，这就是出家饮品。此外，关于信念的饮品，放弃不信的饮品，饮用信念的饮品，这也是应当理解的（paṭi. ma. 1.238）。老师“面对面”的意思是这里的因果关系。因为老师面对面，所以通过努力的结合来饮用这个饮品。在外道中，药品的饮品，医生的饮品，面对不相识的人饮用的量或上升或下降也不知，因此有这样的担忧。而面对医生的人则“医生会知道”，因此无所顾虑地饮用。正如我们的法中，老师是面对面的，因此通过努力来饮用，饮用时也是为了引导他们，因此说“比丘们”。
在这里，成果是指有意义的。丰硕是指有丰盈的利益。现在，指引的相应的应当学习的内容，说明“为了自身的利益”，因此说“比丘们”。在这里，自身的利益是指自身所具足的阿罗汉果。通过不懈地完成所有的事务。为了他人而获得丰硕的利益。其余的皆是提升。
第二部分。
《依止经》注释
在第三部分中，“我知道”是指“知道者”。“我看到”是指“看到者”。这两个词是同义的，都是指同一事物。即便如此，“知道”是指以知识的特性为依止的众生。知识的特性是智慧。“看到”是指以知识的光辉为依止。看到的特性是知识，知识的同伴就像眼睛通过眼睛看到形状一样，通过智慧看到显现的法。关于烦恼的灭尽，这里所说的烦恼的断灭是指烦恼的放弃、未生起、灭尽的状态，称为烦恼的灭尽，破坏也是如此，果与涅槃也是如此。“通过烦恼的灭尽而获得无烦恼的心解脱”……等内容（ma. ni.

1.438; vibha. 831) hi khīṇākāro āsavakkhayoti vuccati. ‘‘Yo āsavānaṃ khayo vayo bhedo paribhedo aniccatā antaradhāna’’nti (vibha. 354) ettha bhaṅgo.

‘‘Sekkhassa sikkhamānassa, ujumaggānusārino;

Khayasmiṃ paṭhamaṃ ñāṇaṃ, tato aññā anantarā’’ti. (itivu. 62); –

Ettha maggo. So hi āsave khepento vūpasamento uppajjati, tasmā āsavānaṃ khayoti vutto. ‘‘Āsavānaṃ khayā samaṇo hotī’’ti ettha phalaṃ. Tañhi āsavānaṃ khīṇante uppajjati, tasmā āsavānaṃ khayoti vuttaṃ.

‘‘Āsavā tassa vaḍḍhanti, ārā so āsavakkhayā’’ti; (Dha. pa. 253) –

Ettha nibbānaṃ. Tañhi āgamma āsavā khīyanti, tasmā āsavānaṃ khayoti vuttaṃ. Idha pana maggaphalāni adhippetāni. No ajānato no apassatoti yo pana na jānāti na passati, tassa no vadāmīti attho. Etena ye ajānato apassatopi saṃsārādīhiyeva suddhiṃ vadanti, te paṭikkhittā honti. Purimena padadvayena upāyo vutto, iminā anupāyaṃ paṭisedheti.

Idāni yaṃ jānato āsavānaṃ khayo hoti, taṃ dassetukāmo kiñca, bhikkhave, jānatoti pucchaṃ ārabhi. Tattha jānanā bahuvidhā. Dabbajātiko eva hi koci bhikkhu chattaṃ kātuṃ jānāti, koci cīvarādīnaṃ aññataraṃ, tassa īdisāni kammāni vattasīse ṭhatvā karontassa sā jānanā saggamaggaphalānaṃ padaṭṭhānaṃ na hotīti na vattabbaṃ. Yo pana sāsane pabbajitvā vejjakammādīni kātuṃ jānāti, tassevaṃ jānato āsavā vaḍḍhantiyeva. Tasmā yaṃ jānato passato ca āsavānaṃ khayo hoti, tadeva dassento iti rūpantiādimāha. Evaṃ kho, bhikkhave, jānatoti evaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ udayabbayaṃ jānantassa. Āsavānaṃ khayo hotīti āsavānaṃ khayante jātattā ‘‘āsavānaṃ khayo’’ti laddhanāmaṃ arahattaṃ hoti.

Evaṃ arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhapetvā idāni khīṇāsavassa āgamanīyaṃ pubbabhāgapaṭipadaṃ dassetuṃ yampissa taṃ, bhikkhavetiādimāha. Tattha khayasmiṃ khayeñāṇanti āsavakkhayasaṅkhāte arahattaphale paṭiladdhe sati paccavekkhaṇañāṇaṃ. Tañhi arahattaphalasaṅkhāte khayasmiṃ paṭhamavāraṃ uppanne pacchā uppannattā khayeñāṇanti vuccati. Saupanisanti sakāraṇaṃ sappaccayaṃ. Vimuttīti arahattaphalavimutti. Sā hissa upanissayapaccayena paccayo hoti. Evaṃ ito paresupi labbhamānavasena paccayabhāvo veditabbo.

Virāgoti maggo. So hi kilese virājento khepento uppanno, tasmā virāgoti vuccati. Nibbidāti nibbidāñāṇaṃ. Etena balavavipassanaṃ dasseti. Balavavipassanāti bhayatūpaṭṭhāne ñāṇaṃ ādīnavānupassane ñāṇaṃ muñcitukamyatāñāṇaṃ saṅkhārupekkhāñāṇanti catunnaṃ ñāṇānaṃ adhivacanaṃ. Yathābhūtañāṇadassananti yathāsabhāvajānanasaṅkhātaṃ dassanaṃ. Etena taruṇavipassanaṃ dasseti. Taruṇavipassanā hi balavavipassanāya paccayo hoti. Taruṇavipassanāti saṅkhāraparicchede ñāṇaṃ kaṅkhāvitaraṇe ñāṇaṃ sammasane ñāṇaṃ maggāmagge ñāṇanti catunnaṃ ñāṇānaṃ adhivacanaṃ. Samādhīti pādakajjhānasamādhi. So hi taruṇavipassanāya paccayo hoti. Sukhanti appanāya pubbabhāgasukhaṃ. Tañhi pādakajjhānassa paccayo hoti. Passaddhīti darathapaṭippassaddhi. Sā hi appanāpubbabhāgassa sukhassa paccayo hoti. Pītīti balavapīti. Sā hi darathapaṭippassaddhiyā paccayo hoti. Pāmojjanti dubbalapīti. Sā hi balavapītiyā paccayo hoti. Saddhāti aparāparaṃ uppajjanasaddhā. Sā hi dubbalapītiyā paccayo hoti. Dukkhanti vaṭṭadukkhaṃ. Tañhi aparāparasaddhāya paccayo hoti. Jātīti savikārā khandhajāti . Sā hi vaṭṭadukkhassa paccayo hoti. Bhavoti kammabhavo. (So hi savikārāya jātiyā paccayo hoti.) Etenupāyena sesapadānipi veditabbāni.


1.438; vibha. 831) 确实，烦恼的灭尽被称为烦恼的断灭。“烦恼的灭尽、消亡、分裂、破裂、无常、消失”在这里被称为破坏。
“对于修行者、正在学习者，
在灭尽中，第一种知识，
之后是其他的紧随而来。”（itivu. 62）——
这里是道路。因为它能消除烦恼而使其安息，所以被称为烦恼的灭尽。“由于烦恼的灭尽，成为出家人”的果实在这里。这是因为当烦恼被消除时，果实就会出现，因此被称为烦恼的灭尽。
“烦恼在他那里增长，
因此他是烦恼的灭尽者。”（Dha. pa. 253）——
在这里是涅槃。因为通过达到涅槃，烦恼会减少，因此被称为烦恼的灭尽。在这里意指的是果实的结果。对于那些不知、不见的人，意指不知、不见的人，我不这样说。由此，对于那些不知、不见的人，以轮回等为依据的清净被称为无效。通过前面的两个词语已经说明了方法，这里则否定了无方法。
现在，想要说明的是，知道烦恼的灭尽的人，正如比丘们所问的那样。在这里，知道有很多种。确实有某些比丘知道如何做伞、知道如何做衣物等，因此在这样的情况下，所做的事情不应被认为是通向天界的果实基础。可是，那些出家后知道如何行医等的人，烦恼则会增长。因此，对于那些知道并看到烦恼的灭尽的人，正如所述，意指“如此”，因此说“这样，比丘们”，是指知道五蕴的生起与灭尽。因为烦恼的灭尽，便称为“烦恼的灭尽”。
这样结束了关于阿罗汉的教导，现在要展示关于已灭烦恼者的先行路径，正如他所说的“比丘们”。在这里，灭尽中，灭尽的知识是指在烦恼灭尽的果实中获得的内省智慧。因为在称为阿罗汉果的灭尽中，第一次出现的知识被称为灭尽的知识。因缘是指因果关系。解脱是指阿罗汉果的解脱。这是由于因缘的依赖而成为因。以此类推，其他的词语也应如此理解。
“无欲”是道路。因为它能使烦恼远离而消失，所以被称为无欲。“厌倦”是指厌倦的智慧。通过此说明，展示了强烈的内观。强烈的内观是指在恐惧的生起、痛苦的观察、想要解脱的智慧、对现象的平等观察等四种智慧的总称。正如真实的知识的观察，指的是如实的了解。通过此也展示了微弱的内观。微弱的内观是指在现象的分解、怀疑的消除、正确的观察、道路与非道路的智慧等四种智慧的总称。定是指基础的禅定。它是微弱内观的因。快乐是指初始的快乐。因为它是基础禅定的因。安宁是指内心的安定。它是初始快乐的因。欢喜是指强烈的欢喜。它是内心安定的因。轻松是指微弱的欢喜。它是强烈欢喜的因。痛苦是指轮回的痛苦。它是轮回欢喜的因。生是指具有变化的五蕴的生。它是轮回痛苦的因。存在是指因业而存在。（它确实是由于具有变化的生而成为因。）以此类推，其余的词语也应如此理解。


Thullaphusitaketi mahāphusitake. Pabbatakandarapadarasākhāti ettha kandaraṃ nāma ‘ka’ntiladdhanāmena udakena dārito udakabhinno pabbatapadeso, yo ‘‘nitambo’’tipi ‘‘nadīkuñcho’’tipi vuccati. Padaraṃ nāma aṭṭhamāse deve avassante phalito bhūmippadeso. Sākhāti kusumbhagāminiyo khuddakamātikāyo. Kusobbhāti khuddakaāvāṭā. Mahāsobbhāti mahāāvāṭā. Kunnadiyoti khuddakanadiyo. Mahānadiyoti gaṅgāyamunādikā mahāsaritā. Evameva kho, bhikkhave, avijjūpanisā saṅkhārātiādīsu avijjā pabbatoti daṭṭhabbā. Abhisaṅkhārā meghoti, viññāṇādivaṭṭaṃ kandarādayoti, vimutti sāgaroti.

Yathā pabbatamatthake devo vassitvā pabbatakandarādīni pūrento anupubbena mahāsamuddaṃ sāgaraṃ pūreti, evaṃ avijjāpabbatamatthake tāva abhisaṅkhārameghassa vassanaṃ veditabbaṃ. Assutavā hi bālaputhujjano avijjāya aññāṇī hutvā taṇhāya abhilāsaṃ katvā kusalākusalakammaṃ āyūhati, taṃ kusalākusalakammaṃ paṭisandhiviññāṇassa paccayo hoti, paṭisandhiviññāṇādīni nāmarūpādīnaṃ. Iti pabbatamatthake vuṭṭhadevassa kandarādayo pūretvā mahāsamuddaṃ āhacca ṭhitakālo viya avijjāpabbatamatthake vuṭṭhassa abhisaṅkhārameghassa paramparapaccayatāya anupubbena viññāṇādivaṭṭaṃ pūretvā ṭhitakālo. Buddhavacanaṃ pana pāḷiyaṃ agahitampi ‘‘idha tathāgato loke uppajjati, agārasmā anagāriyaṃ pabbajatī’’ti imāya pāḷiyā vasena gahitamevāti veditabbaṃ. Yā hi tassa kulagehe nibbatti, sā kammabhavapaccayā savikārā jāti nāma. So buddhānaṃ vā buddhasāvakānaṃ vā sammukhībhāvaṃ āgamma vaṭṭadosadīpakaṃ lakkhaṇāhaṭaṃ dhammakathaṃ sutvā vaṭṭavasena pīḷito hoti, evamassa savikārā khandhajāti vaṭṭadukkhassa paccayo hoti. So vaṭṭadukkhena pīḷito aparāparaṃ saddhaṃ janetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, evamassa vaṭṭadukkhaṃ aparāparasaddhāya paccayo hoti. So pabbajjāmatteneva asantuṭṭho ūnapañcavassakāle nissayaṃ gahetvā vattapaṭipattiṃ pūrento dvemātikā paguṇaṃ katvā kammākammaṃ uggahetvā yāva arahattā nijjaṭaṃ katvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññe vasanto pathavīkasiṇādīsu kammaṃ ārabhati, tassa kammaṭṭhānaṃ nissāya dubbalapīti uppajjati. Tadassa saddhūpanisaṃ pāmojjaṃ, taṃ balavapītiyā paccayo hoti. Balavapīti darathapaṭippassaddhiyā, sā appanāpubbabhāgasukhassa, taṃ sukhaṃ pādakajjhānasamādhissa. So samādhinā cittakallataṃ janetvā taruṇavipassanāya kammaṃ karoti. Iccassa pādakajjhānasamādhi taruṇavipassanāya paccayo hoti, taruṇavipassanā balavavipassanāya, balavavipassanā maggassa, maggo phalavimuttiyā, phalavimutti paccavekkhaṇañāṇassāti . Evaṃ devassa anupubbena sāgaraṃ pūretvā ṭhitakālo viya khīṇāsavassa vimuttisāgaraṃ pūretvā ṭhitakālo veditabboti. Tatiyaṃ.

4. Aññatitthiyasuttavaṇṇanā



Thullaphusitaketi mahāphusitake. Pabbatakandarapadarasākhāti ettha kandaraṃ nāma ‘ka’ntiladdhanāmena udakena dārito udakabhinno pabbatapadeso, yo ‘‘nitambo’’tipi ‘‘nadīkuñcho’’tipi vuccati. Padaraṃ nāma aṭṭhamāse deve avassante phalito bhūmippadeso. Sākhāti kusumbhagāminiyo khuddakamātikāyo. Kusobbhāti khuddakaāvāṭā. Mahāsobbhāti mahāāvāṭā. Kunnadiyoti khuddakanadiyo. Mahānadiyoti gaṅgāyamunādikā mahāsaritā. Evameva kho, bhikkhave, avijjūpanisā saṅkhārātiādīsu avijjā pabbatoti daṭṭhabbā. Abhisaṅkhārā meghoti, viññāṇādivaṭṭaṃ kandarādayoti, vimutti sāgaroti.
因此，低劣的水源是大水源。山崖的水源是指以“ka”音为标志的水流，这个水流被称为“nitambo”或“nadīkuñcho”。“平地”是指在八个月间，因天神的降雨而滋润的土地。树枝是指小的枝叶。小水源是指小河流。大水源是指如恒河、雅穆纳等大河。比丘们，应当这样理解，愚昧的根源是被视为山。因而，因缘的汇聚被称为云。
正如天神在山顶降雨，逐渐填满山崖等地，最终注入大海，愚昧的根源在此处也应被理解为汇聚的降雨。因为无知的普通人因愚昧而成为无知者，因渴望而产生执着，造作善恶之业，这些善恶之业成为再生意识的因，进而成为名色等的因。因此，在山顶的天神降雨后，山崖等地汇聚成大海，愚昧的根源在此处也如同再生意识等的汇聚，最终形成长久的存在。
佛陀的教导在巴利文中未被捕捉到的部分，应该理解为“此处如来在世间出生，从家中出家为无家者”。他在家中出生，因业而产生的有变化的生。此人通过接触佛陀或佛陀的弟子，听闻教法而受到轮回的压迫，因此他的有变化的五蕴成为轮回痛苦的因。他因轮回痛苦而不断产生信心，最终出家为无家者，因此轮回痛苦成为信心的因。他仅因出家而不满足，在五年内把握缘起，完成善恶之业，直到阿罗汉果的实现，持有修行的场所，居住在森林中，从事大地等的修行，因而因修行而产生的微弱欢喜也会出现。
因此，因信心的根源而产生的欢喜，因而成为强烈的欢喜。强烈的欢喜是指内心的安定，这种安定是初始快乐的因。快乐是指初始的快乐，因为它是基础禅定的因。安宁是指内心的安定，它是初始快乐的因。欢喜是指强烈的欢喜，它是内心安定的因。痛苦是指轮回的痛苦，它是轮回欢喜的因。生是指具有变化的五蕴的生。它是轮回痛苦的因。存在是指因业而存在。（它确实是由于具有变化的生而成为因。）以此类推，其余的词语也应如此理解。
第三部分。
《他处经》注释

24. Catutthe pāvisīti paviṭṭho. So ca na tāva paviṭṭho, ‘‘pavisissāmī’’ti nikkhantattā pana evaṃ vutto. Yathā kiṃ? Yathā ‘‘gāmaṃ gamissāmī’’ti nikkhantapuriso taṃ gāmaṃ appattopi ‘‘kahaṃ itthannāmo’’ti vutte ‘‘gāmaṃ gato’’ti vuccati, evaṃ. Atippagoti tadā kira therassa atippagoyeva nikkhantadivaso ahosi, atippagoyeva nikkhantabhikkhū bodhiyaṅgaṇe cetiyaṅgaṇe nivāsanapārupanaṭṭhāneti imesu ṭhānesu yāva bhikkhācāravelā hoti, tāva papañcaṃ karonti. Therassa pana ‘‘yāva bhikkhācāravelā hoti, tāva paribbājakehi saddhiṃ ekadvekathāvāre karissāmī’’ti cintayato yaṃnūnāhanti etadahosi. Paribbājakānaṃ ārāmoti so kira ārāmo dakkhiṇadvārassa ca veḷuvanassa ca antarā ahosi. Idhāti imesu catūsu vādesu. Kiṃvādī kimakkhāyīti kiṃ vadati kiṃ ācikkhati, kiṃ ettha samaṇassa gotamassa dassananti pucchanti. Dhammassa cānudhammaṃ byākareyyāmāti, bhotā gotamena yaṃ vuttaṃ kāraṇaṃ, tassa anukāraṇaṃ katheyyāma. Sahadhammiko vādānupātoti parehi vuttakāraṇena sakāraṇo hutvā samaṇassa gotamassa vādānupāto vādappavatti viññūhi garahitabbaṃ kāraṇaṃ koci appamattakopi kathaṃ nāgaccheyya? Idaṃ vuttaṃ hoti – kathaṃ sabbākārenapi samaṇassa gotamassa vāde gārayhaṃ kāraṇaṃ na bhaveyyāti?

Itivadanti phassapaccayā dukkhanti evaṃ vadantoti attho. Tatrāti tesu catūsu vādesu. Te vata aññatra phassāti idaṃ ‘‘tadapi phassapaccayā’’ti paṭiññāya sādhakavacanaṃ. Yasmā hi na vinā phassena dukkhapaṭisaṃvedanā atthi, tasmā jānitabbametaṃ yathā ‘‘tadapi phassapaccayā’’ti ayamettha adhippāyo.

Sādhu, sādhu, ānandāti ayaṃ sādhukāro sāriputtattherassa dinno, ānandattherena pana saddhiṃ bhagavā āmantesi. Ekamidāhanti ettha idhāti nipātamattaṃ, ekaṃ samayanti attho. Idaṃ vacanaṃ ‘‘na kevalaṃ sāriputtova rājagahaṃ paviṭṭho, ahampi pāvisiṃ. Na kevalañca tassevāyaṃ vitakko uppanno, mayhampi uppajji. Na kevalañca tasseva sā titthiyehi saddhiṃ kathā jātā, mayhampi jātapubbā’’ti dassanatthaṃ vuttaṃ.

Acchariyaṃabbhutanti ubhayampetaṃ vimhayadīpanameva. Vacanattho panettha accharaṃ paharituṃ yuttanti acchariyaṃ. Abhūtapubbaṃ bhūtanti abbhutaṃ. Ekena padenāti ‘‘phassapaccayā dukkha’’nti iminā ekena padena. Etena hi sabbavādānaṃ paṭikkhepattho vutto. Esevatthoti esoyeva phassapaccayā dukkhanti paṭiccasamuppādattho. Taññevettha paṭibhātūti taññevettha upaṭṭhātu. Idāni thero jarāmaraṇādikāya paṭiccasamuppādakathāya taṃ atthagambhīrañceva gambhīrāvabhāsañca karonto sace maṃ, bhantetiādiṃ vatvā yaṃmūlakā kathā uppannā, tadeva padaṃ gahetvā vivaṭṭaṃ dassento channaṃtvevātiādimāha. Sesaṃ uttānamevāti. Catutthaṃ.

5. Bhūmijasuttavaṇṇanā

25-

Catutthe pāvisīti paviṭṭho. So ca na tāva paviṭṭho, ‘‘pavisissāmī’’ti nikkhantattā pana evaṃ vutto. Yathā kiṃ? Yathā ‘‘gāmaṃ gamissāmī’’ti nikkhantapuriso taṃ gāmaṃ appattopi ‘‘kahaṃ itthannāmo’’ti vutte ‘‘gāmaṃ gato’’ti vuccati, evaṃ. Atippagoti tadā kira therassa atippagoyeva nikkhantadivaso ahosi, atippagoyeva nikkhantabhikkhū bodhiyaṅgaṇe cetiyaṅgaṇe nivāsanapārupanaṭṭhāneti imesu ṭhānesu yāva bhikkhācāravelā hoti, tāva papañcaṃ karonti. Therassa pana ‘‘yāva bhikkhācāravelā hoti, tāva paribbājakehi saddhiṃ ekadvekathāvāre karissāmī’’ti cintayato yaṃnūnāhanti etadahosi. Paribbājakānaṃ ārāmoti so kira ārāmo dakkhiṇadvārassa ca veḷuvanassa ca antarā ahosi. Idhāti imesu catūsu vādesu. Kiṃvādī kimakkhāyīti kiṃ vadati kiṃ ācikkhati, kiṃ ettha samaṇassa gotamassa dassananti pucchanti. Dhammassa cānudhammaṃ byākareyyāmāti, bhotā gotamena yaṃ vuttaṃ kāraṇaṃ, tassa anukāraṇaṃ katheyyāma. Sahadhammiko vādānupātoti parehi vuttakāraṇena sakāraṇo hutvā samaṇassa gotamassa vādānupāto vādappavatti viññūhi garahitabbaṃ kāraṇaṃ koci appamattakopi kathaṃ nāgaccheyya? Idaṃ vuttaṃ hoti – kathaṃ sabbākārenapi samaṇassa gotamassa vāde gārayhaṃ kāraṇaṃ na bhaveyyāti?
在第四部分，进入是指已进入。他并未真正进入，因“我将要进入”的缘故而如此说。如何理解？就像一个说“我将去村子”的人，即使未到达村子，当被问及“你在哪里？”时，仍会说“我去了村子”，同样的道理。那时，确实是长老的出行日，确实是他所说的出行比丘，至于菩提树和圣地的居住场所，直到乞食的时间，他们便开始说法。然而，长老心中想着“直到乞食的时间，我将与流浪者进行一两次对话”，于是他有这样的想法。流浪者的园地是指在南门和维卢瓦那之间的地方。
“在这些四种说法中。”在这里，指的是这四种说法。问什么呢？问“他在说什么？他在讲什么？”以及“这里是指佛陀的见解”。“我将解释法的因果关系”，这是佛陀所说的原因，我们将讲述其因果关系。与法相应的说法是指在他人所说的原因中，作为因而存在的佛陀的说法，因而成为被智者所批评的原因，任何人都不应轻视这一点。这是说，如何在各个方面都不成为对佛陀说法的批评的原因？
“正如所说，因触而生苦”，这就是他们所说的意思。在这些四种说法中。他们确实是除去触以外的，这里是“即使是因触而生苦”的反驳。因为没有触，苦的感受便不存在，因此应当了解“即使是因触而生苦”，这就是这里的意义。
“很好，很好，阿难”，这是给予萨利普塔长老的赞美，而佛陀则与阿难长老进行对话。“在这里”是指“在此时”，意为“一次”。这句话是说“不仅仅是萨利普塔进入了王舍城，我也进入了。并且不仅仅是他产生了这个想法，我也产生了。并且不仅仅是他与那些持异见者进行的讨论，我也参与了讨论。”这是为了表明。
“令人惊讶、奇妙”的意思是这两者都是令人惊叹的。这里的意思是“令人惊讶的是能打破常规”。“未曾有过的事”是指奇妙的。通过一个词来说，即“因触而生苦”，通过这一个词。由此，所有的说法都被反驳。这个意思是“因触而生苦”的因缘法则。它的意义应当在这里保持。现在，长老正通过因缘法则的教导，阐述其深意和深刻的意义，若我说“尊者”等等，便是指这个基础的教义，正如所说的“无常的真理”一样。其余的内容皆是提升。
第五部分。
《地生经》注释

26. Pañcame bhūmijoti tassa therassa nāmaṃ. Sesamidhāpi purimasutte vuttanayeneva veditabbaṃ. Ayaṃ pana viseso – yasmā idaṃ sukhadukkhaṃ na kevalaṃ phassapaccayā uppajjati, kāyenapi kariyamānaṃ karīyati, vācāyapi manasāpi, attanāpi kariyamānaṃ karīyati, parenapi kariyamānaṃ karīyati, sampajānenapi kariyamānaṃ karīyati, asampajānenapi, tasmā tassa aparampi paccayavisesaṃ dassetuṃ kāye vā hānanda, satītiādimāha. Kāyasañcetanāhetūti kāyadvāre uppannacetanāhetu. Vacīsañcetanāmanosañcetanāsupi eseva nayo. Ettha ca kāyadvāre kāmāvacarakusalākusalavasena vīsati cetanā labbhanti, tathā vacīdvāre. Manodvāre navahi rūpārūpacetanāhi saddhiṃ ekūnatiṃsāti tīsu dvāresu ekūnasattati cetanā honti, tappaccayaṃ vipākasukhadukkhaṃ dassitaṃ. Avijjāpaccayā cāti idaṃ tāpi cetanā avijjāpaccayā hontīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Yasmā pana taṃ yathāvuttacetanābhedaṃ kāyasaṅkhārañceva vacīsaṅkhārañca manosaṅkhārañca parehi anussāhito sāmaṃ asaṅkhārikacittena karoti, parehi kāriyamāno sasaṅkhārikacittenāpi karoti, ‘‘idaṃ nāma kammaṃ karoti, tassa evarūpo nāma vipāko bhavissatī’’ti, evaṃ kammañca vipākañca jānantopi karoti, mātāpitūsu cetiyavandanādīni karontesu anukarontā dārakā viya kevalaṃ kammameva jānanto ‘‘imassa pana kammassa ayaṃ vipāko’’ti vipākaṃ ajānantopi karoti, tasmā taṃ dassetuṃ sāmaṃ vā taṃ, ānanda, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharotītiādi vuttaṃ.

Imesu, ānanda, dhammesūti ye ime ‘‘sāmaṃ vā taṃ, ānanda, kāyasaṅkhāra’’ntiādīsu catūsu ṭhānesu vuttā chasattati dvesatā cetanādhammā, imesu dhammesu avijjā upanissayakoṭiyā anupatitā. Sabbepi hi te ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’ti ettheva saṅgahaṃ gacchanti. Idāni vivaṭṭaṃ dassento avijjāya tvevātiādimāha. So kāyo na hotīti yasmiṃ kāye sati kāyasañcetanāpaccayaṃ ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ uppajjati, so kāyo na hoti. Vācāmanesupi eseva nayo. Apica kāyoti cetanākāyo, vācāpi cetanāvācā, manopi kammamanoyeva. Dvārakāyo vā kāyo. Vācāmanesupi eseva nayo. Khīṇāsavo cetiyaṃ vandati, dhammaṃ bhaṇati, kammaṭṭhānaṃ manasi karoti, kathamassa kāyādayo na hontīti? Avipākattā. Khīṇāsavena hi kataṃ kammaṃ neva kusalaṃ hoti nākusalaṃ. Avipākaṃ hutvā kiriyāmatte tiṭṭhati, tenassa te kāyādayo na hontīti vuttaṃ.

Khettaṃ taṃ na hotītiādīsupi viruhanaṭṭhena taṃ khettaṃ na hoti, patiṭṭhānaṭṭhena vatthu na hoti, paccayaṭṭhena āyatanaṃ na hoti, kāraṇaṭṭhena adhikaraṇaṃ na hoti. Sañcetanāmūlakañhi ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ uppajjeyya, sā sañcetanā etesaṃ viruhanādīnaṃ atthānaṃ abhāvena tassa sukhadukkhassa neva khettaṃ, na vatthu na āyatanaṃ, na adhikaraṇaṃ hotīti. Imasmiṃ sutte vedanādīsu sukhadukkhameva kathitaṃ, tañca kho vipākamevāti. Pañcamaṃ.

Chaṭṭhaṃ upavāṇasuttaṃ uttānameva. Ettha pana vaṭṭadukkhameva kathitanti. Chaṭṭhaṃ.

7. Paccayasuttavaṇṇanā

27-28. Sattame paṭipāṭiyā vuttesu pariyosānapadaṃ gahetvā katamañca, bhikkhave, jarāmaraṇantiādi vuttaṃ. Evaṃ paccayaṃ pajānātīti evaṃ dukkhasaccavasena paccayaṃ jānāti. Paccayasamudayādayopi samudayasaccādīnaṃyeva vasena veditabbā. Diṭṭhisampannoti maggadiṭṭhiyā sampanno. Dassanasampannoti tasseva vevacanaṃ. Āgato imaṃ saddhammanti maggasaddhammaṃ āgato. Passatīti maggasaddhammameva passati. Sekkhena ñāṇenāti maggañāṇeneva. Sekkhāya vijjāyāti maggavijjāya eva. Dhammasotaṃ samāpannoti maggasaṅkhātameva dhammasotaṃ samāpanno. Ariyoti puthujjanabhūmiṃ atikkanto. Nibbedhikapaññoti nibbedhikapaññāya samannāgato. Amatadvāraṃ āhaccatiṭṭhatīti amataṃ nāma nibbānaṃ, tassa dvāraṃ ariyamaggaṃ āhacca tiṭṭhatīti. Aṭṭhamaṃ uttānameva. Sattamaaṭṭhamāni.

9. Samaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā

29-

Pañcame bhūmijoti tassa therassa nāmaṃ. Sesamidhāpi purimasutte vuttanayeneva veditabbaṃ. Ayaṃ pana viseso – yasmā idaṃ sukhadukkhaṃ na kevalaṃ phassapaccayā uppajjati, kāyenapi kariyamānaṃ karīyati, vācāyapi manasāpi, attanāpi kariyamānaṃ karīyati, parenapi kariyamānaṃ karīyati, sampajānenapi kariyamānaṃ karīyati, asampajānenapi, tasmā tassa aparampi paccayavisesaṃ dassetuṃ kāye vā hānanda, satītiādimāha. Kāyasañcetanāhetūti kāyadvāre uppannacetanāhetu. Vacīsañcetanāmanosañcetanāsupi eseva nayo. Ettha ca kāyadvāre kāmāvacarakusalākusalavasena vīsati cetanā labbhanti, tathā vacīdvāre. Manodvāre navahi rūpārūpacetanāhi saddhiṃ ekūnatiṃsāti tīsu dvāresu ekūnasattati cetanā honti, tappaccayaṃ vipākasukhadukkhaṃ dassitaṃ. Avijjāpaccayā cāti idaṃ tāpi cetanā avijjāpaccayā hontīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Yasmā pana taṃ yathāvuttacetanābhedaṃ kāyasaṅkhārañceva vacīsaṅkhārañca manosaṅkhārañca parehi anussāhito sāmaṃ asaṅkhārikacittena karoti, parehi kāriyamāno sasaṅkhārikacittenāpi karoti, ‘‘idaṃ nāma kammaṃ karoti, tassa evarūpo nāma vipāko bhavissatī’’ti, evaṃ kammañca vipākañca jānantopi karoti, mātāpitūsu cetiyavandanādīni karontesu anukarontā dārakā viya kevalaṃ kammameva jānanto ‘‘imassa pana kammassa ayaṃ vipāko’’ti vipākaṃ ajānantopi karoti, tasmā taṃ dassetuṃ sāmaṃ vā taṃ, ānanda, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharotītiādi vuttaṃ。
在第五部分，地生是指那位长老的名字。其余的在这里也应根据前面的经文理解。然而，这里有一个特别之处——因为这快乐与痛苦不仅仅是因触而生，而是通过身体、言语、心思、自己所作、他人所作、在觉知中所作或在无觉知中所作，因此为了说明这方面的不同，便提到“身体”等等，阿难。身体的意念因缘是指通过身体的门而生起的意念因缘。言语的意念与心的意念也是同样的道理。在这里，身体的门中，根据欲界的善与恶，产生二十种意念；言语的门也是如此。在心的门中，结合九种色与无色的意念，共有三十七种意念，因此这些因缘所导致的果报的快乐与痛苦被阐明。因无明而生起的意念是为了说明这些意念是因无明而生起的。因为当身体存在时，因身体的意念而在内心产生快乐或痛苦，这样的身体便不是身体。言语亦是如此。
此外，身体是指意念的身体，言语是意念的言语，心也是意念的心。身体的门或言语的门也是同样的道理。已灭烦恼者礼拜圣地，讲法，思维修行，如何他的身体等不会存在？因无果而存在。已灭烦恼者所作的业既不为善也不为恶。因无果而仅仅存在于行为之上，因此他的身体等便不会存在。
“那片土地不再存在”的说法，同样从消失的角度来看，那片土地不再存在，从建立的角度来看，作为基础不再存在，从因缘的角度来看，作为依处不再存在。从原因的角度来看，作为条件不再存在。因意念而生的内心快乐与痛苦会生起，因此由于这些消失的原因，快乐与痛苦便不再存在于那片土地、基础、依处或条件中。在这部经中，确实只谈及了感觉的快乐与痛苦，然而这确实是果报。
第六部分。
27-28. 在第七部分，关于路径的经文中提到的，作为结束语，提到的“生与死”等等。确实如此，因缘应当如此理解，因缘的生起与消失等应当根据生与死的真实性来理解。见解已成就的，是指在道路的见解上已成就的。见解的完全，是指那种见解的完全。已来到这真实的法，是指已来到道路的真实法。见到的是指见到道路的真实法。以修行的智慧，是指通过道路的智慧。通过修行的智慧，是指通过道路的智慧。已达到法的流，是指已达到道路所指的法的流。圣者是指超越普通人。觉悟的智慧是指具备觉悟的智慧。靠近无死的门，是指涅槃，靠近的门是指圣道。第八部分。
第九部分。
《出家者与婆罗门经》注释。

30. Navamaṃ akkharabhāṇakānaṃ bhikkhūnaṃ ajjhāsayena vuttaṃ. Te hi parīti upasaggaṃ pakkhipitvā vuccamāne paṭivijjhituṃ sakkonti. Navamaṃ.

Dasame sabbaṃ uttānameva. Imesu dvīsu suttesu catusaccapaṭivedhova kathito. Dasamaṃ.

Dasabalavaggo tatiyo.

4. Kaḷārakhattiyavaggo

1. Bhūtasuttavaṇṇanā

31. Kaḷārakhattiyavaggassa paṭhame ajitapañheti ajitamāṇavena pucchitapañhe. Saṅkhātadhammāseti saṅkhātadhammā vuccanti ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā. Sekkhāti satta sekkhā. Puthūti teyeva satta jane sandhāya puthūti vuttaṃ. Idhāti imasmiṃ sāsane. Nipakoti nepakkaṃ vuccati paññā, tāya samannāgatattā nipako, tvaṃ paṇḍito pabrūhīti yācati. Iriyanti vuttiṃ ācāraṃ gocaraṃ vihāraṃ paṭipattiṃ. Mārisāti bhagavantaṃ ālapati. Sekkhānañca saṅkhātadhammānañca khīṇāsavānañca paṭipattiṃ mayā pucchito paṇḍita, mārisa, mayhaṃ kathehīti ayamettha saṅkhepattho.

Tuṇhī ahosīti kasmā yāva tatiyaṃ puṭṭho tuṇhī ahosi? Kiṃ pañhe kaṅkhati, udāhu ajjhāsayeti? Ajjhāsaye kaṅkhati, no pañhe. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘satthā maṃ sekkhāsekkhānaṃ āgamanīyapaṭipadaṃ kathāpetukāmo; sā ca khandhavasena dhātuvasena āyatanavasena paccayākāravasenāti bahūhi kāraṇehi sakkā kathetuṃ. Kathaṃ kathento nu kho satthu ajjhāsayaṃ gahetvā kathetuṃ sakkhissāmī’’ti? Atha satthā cintesi – ‘‘ṭhapetvā maṃ añño pattaṃ ādāya caranto sāvako nāma paññāya sāriputtasamo natthi. Ayampi mayā pañhaṃ puṭṭho yāva tatiyaṃ tuṇhī eva. Pañhe nu kho kaṅkhati, udāhu ajjhāsaye’’ti. Atha ‘‘ajjhāsaye’’ti ñatvā pañhakathanatthāya nayaṃ dadamāno bhūtamidanti, sāriputta, passasīti āha.

Tattha bhūtanti jātaṃ nibbattaṃ, khandhapañcakassetaṃ nāmaṃ. Iti satthā ‘‘pañcakkhandhavasena, sāriputta, imaṃ pañhaṃ kathehī’’ti therassa nayaṃ deti. Sahanayadānena pana therassa tīre ṭhitapurisassa vivaṭo ekaṅgaṇo mahāsamuddo viya nayasatena nayasahassena pañhabyākaraṇaṃ upaṭṭhāsi. Atha naṃ byākaronto bhūtamidanti, bhantetiādimāha. Tattha bhūtamidanti idaṃ nibbattaṃ khandhapañcakaṃ. Sammappaññāya passatīti saha vipassanāya maggapaññāya sammā passati. Paṭipanno hotīti sīlato paṭṭhāya yāva arahattamaggā nibbidādīnaṃ atthāya paṭipanno hoti. Tadāhārasambhavanti idaṃ kasmā ārabhi? Etaṃ khandhapañcakaṃ āhāraṃ paṭicca ṭhitaṃ, tasmā taṃ āhārasambhavaṃ nāma katvā dassetuṃ idaṃ ārabhi. Iti imināpi pariyāyena sekkhapaṭipadā kathitā hoti. Tadāhāranirodhāti tesaṃ āhārānaṃ nirodhena. Idaṃ kasmā ārabhi? Tañhi khandhapañcakaṃ āhāranirodhā nirujjhati, tasmā taṃ āhāranirodhasambhavaṃ nāma katvā dassetuṃ idaṃ ārabhi. Iti imināpi pariyāyena sekkhasseva paṭipadā kathitā. Nibbidāti ādīni sabbāni kāraṇavacanānīti veditabbāni. Anupādā vimuttoti catūhi upādānehi kañci dhammaṃ agahetvā vimutto. Sādhu sādhūti iminā therassa byākaraṇaṃ sampahaṃsetvā sayampi tatheva byākaronto puna ‘‘bhūtamida’’ntiādimāhāti. Paṭhamaṃ.

2. Kaḷārasuttavaṇṇanā



Navamaṃ akkharabhāṇakānaṃ bhikkhūnaṃ ajjhāsayena vuttaṃ. Te hi parīti upasaggaṃ pakkhipitvā vuccamāne paṭivijjhituṃ sakkonti. Navamaṃ。
第九部分，关于字母的说法，是由那些比丘的内心所说的。他们确实能够理解那些被称为“障碍”的内容。
Kaḷārakhattiyavaggassa paṭhame ajitapañheti ajitamāṇavena pucchitapañhe. Saṅkhātadhammāseti saṅkhātadhammā vuccanti ñātadhammā tulitadhammā tīritadhammā. Sekkhāti satta sekkhā. Puthūti teyeva satta jane sandhāya puthūti vuttaṃ. Idhāti imasmiṃ sāsane. Nipakoti nepakkaṃ vuccati paññā, tāya samannāgatattā nipako, tvaṃ paṇḍito pabrūhīti yācati. Iriyanti vuttiṃ ācāraṃ gocaraṃ vihāraṃ paṭipattiṃ. Mārisāti bhagavantaṃ ālapati. Sekkhānañca saṅkhātadhammānañca khīṇāsavānañca paṭipattiṃ mayā pucchito paṇḍita, mārisa, mayhaṃ kathehīti ayamettha saṅkhepattho。
在第一个部分，关于卡拉族的章节，提到的是阿吉塔问的问题。被称为“有形法”的法是指已知的法、均等的法、被解脱的法。修行者是指七位修行者。普遍是指这七个人。这里是指在这个教法中。敏捷是指智慧，因其具备而称为敏捷，你是智者，恳请你说教。行为是指言语、行为、生活、修行的方式。玛里萨是指与佛陀交谈。关于修行者、已解脱者和有形法的修行，我被问及，智者，玛里萨，请你为我讲述。
“为何我在被问到第三次时仍然保持沉默？”他在怀疑什么，是在怀疑问题，还是在怀疑内心的想法？他在怀疑内心的想法，而不是问题。正是这样，他想：“老师想让我谈论修行的道路；这可以通过许多原因来解释，包括五蕴、元素、感官等。”他在思考：“我能否抓住老师的意图来谈论？”于是老师思考：“除了我之外，没有其他人能够像萨里普塔那样以智慧行走。即使他在被问到第三次时仍然保持沉默。是他在怀疑问题，还是在怀疑内心的想法？”于是，知道他在怀疑内心的想法后，老师便说：“这就是有形法。”
在这里，有形法是指已出生的五蕴。于是老师说：“以五蕴为依据，萨里普塔，谈论这个问题。”于是通过给予长老的教导，站在岸边的长者就像大海一样，通过数百个途径来解释问题。然后他开始解释：“这是有形法。”在这里，有形法是指已出生的五蕴。以正确的智慧来看，他与观察的智慧相结合，正确地看见。修行是指从持戒开始，直到阿罗汉道，通过厌离等的目的来修行。这是为何开始讲述的原因。因为五蕴依赖于食物而存在，所以为了说明这一点，开始了讲述。因此，通过这种方式，修行的道路也得以讲述。
“食物的消失”是指这些食物的消失。为何开始讲述？因为五蕴因食物的消失而消失，因此为了说明这一点，开始了讲述。因此，通过这种方式，修行的道路也得以讲述。厌离等所有的原因都应被理解。无依而解脱是指在四种依赖中不抓住任何法而解脱。很好，很好，是为了赞美长老的讲述，自己也如此讲述，随后又说：“这是有形法。”
第一部分。
Kaḷārasuttavaṇṇanā

32. Dutiye kaḷārakhattiyoti tassa therassa nāmaṃ. Dantā panassa kaḷārā visamasaṇṭhānā, tasmā ‘‘kaḷāro’’ti vuccati. Hīnāyāvattoti hīnassa gihibhāvassa atthāya nivatto. Assāsamalatthāti assāsaṃ avassayaṃ patiṭṭhaṃ na hi nūna alattha, tayo magge tīṇi ca phalāni nūna nālatthāti dīpeti. Yadi hi tāni labheyya, na sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatteyyāti ayaṃ therassa adhippāyo. Na khvāhaṃ, āvusoti ahaṃ kho, āvuso, ‘‘assāsaṃ patto, na patto’’ti na kaṅkhāmi. Therassa hi sāvakapāramīñāṇaṃ avassayo, tasmā so na kaṅkhati. Āyatiṃ panāvusoti iminā ‘‘āyatiṃ paṭisandhi tumhākaṃ ugghāṭitā, na ugghāṭitā’’ti arahattappattiṃ pucchati. Na khvāhaṃ, āvuso, vicikicchāmīti iminā thero tattha vicikicchābhāvaṃ dīpeti.

Yena bhagavā tenupasaṅkamīti ‘‘imaṃ sutakāraṇaṃ bhagavato ārocessāmī’’ti upasaṅkami. Aññā byākatāti arahattaṃ byākataṃ. Khīṇā jātīti na therena evaṃ byākatā, ayaṃ pana thero tuṭṭho pasanno evaṃ padabyañjanāni āropetvā āha. Aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesīti taṃ sutvā satthā cintesi – ‘‘sāriputto dhīro gambhīro. Na so kenaci kāraṇena evaṃ byākarissati. Saṃkhittena pana pañho byākato bhavissati. Pakkosāpetvā naṃ pañhaṃ byākarāpessāmī’’ti aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi.

Sace taṃ sāriputtāti idaṃ bhagavā ‘‘na esa attano dhammatāya aññaṃ byākarissati, pañhametaṃ pucchissāmi, taṃ kathentova aññaṃ byākarissatī’’ti aññaṃ byākarāpetuṃ evaṃ pucchi. Yaṃnidānāvuso, jātīti, āvuso, ayaṃ jāti nāma yaṃpaccayā, tassa paccayassa khayā khīṇasmiṃ jātiyā paccaye jātisaṅkhātaṃ phalaṃ khīṇanti viditaṃ. Idhāpi ca thero pañhe akaṅkhitvā ajjhāsaye kaṅkhati. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘aññā nāma taṇhā khīṇā, upādānaṃ khīṇaṃ, bhavo khīṇo, paccayo khīṇo, kilesā khīṇātiādīhi bahūhi kāraṇehi sakkā byākātuṃ, kathaṃ kathento pana satthu ajjhāsayaṃ gahetuṃ sakkhissāmī’’ti.

Kiñcāpi evaṃ ajjhāsaye kaṅkhati, pañhaṃ pana aṭṭhapetvāva paccayākāravasena byākāsi. Satthāpi paccayākāravaseneva byākarāpetukāmo, tasmā esa byākarontova ajjhāsayaṃ gaṇhi. Tāvadeva ‘‘gahito me satthu ajjhāsayo’’ti aññāsi. Athassa nayasatena nayasahassena pañhabyākaraṇaṃ upaṭṭhāsi. Yasmā pana bhagavā uttari pañhaṃ pucchati, tasmā tena taṃ byākaraṇaṃ anumoditanti veditabbaṃ.

Kathaṃjānato pana teti idaṃ kasmā ārabhi? Savisaye sīhanādaṃ nadāpetuṃ. Thero kira sūkaranikhātaleṇadvāre dīghanakhaparibbājakassa vedanāpariggahasutte kathiyamāne tālavaṇṭaṃ gahetvā satthāraṃ bījayamāno ṭhito tisso vedanā pariggahetvā sāvakapāramīñāṇaṃ adhigato, ayamassa savisayo. Imasmiṃ savisaye ṭhito sīhanādaṃ nadissatīti naṃ sandhāya satthā idaṃ pañhaṃ pucchi. Aniccāti hutvā abhāvaṭṭhena aniccā. Yadaniccaṃ taṃ dukkhanti ettha kiñcāpi sukhā vedanā ṭhitisukhā vipariṇāmadukkhā, dukkhā vedanā ṭhitidukkhā vipariṇāmasukhā, adukkhamasukhā ñāṇasukhā aññāṇadukkhā, vipariṇāmakoṭiyā pana sabbāva dukkhā nāma jātā. Viditanti yasmā evaṃ vedanāttayaṃ dukkhanti viditaṃ, tasmā yā tattha taṇhā, sā na upaṭṭhāsīti dasseti.

Sādhusādhūti therassa vedanāparicchedajānane sampahaṃsanaṃ. Thero hi vedanā ekāti vā dve tisso catassoti vā avuttepi vuttanayena tāsaṃ tissoti paricchedaṃ aññāsi, tena taṃ bhagavā sampahaṃsanto evamāha. Dukkhasminti idaṃ bhagavā iminā adhippāyena āha – ‘‘sāriputta, yaṃ tayā ‘iminā kāraṇena vedanāsu taṇhā na upaṭṭhāsī’ti byākataṃ, taṃ subyākataṃ. ‘Tisso vedanā’ti vibhajantena pana te atippapañco kato, taṃ ‘dukkhasmi’nti byākarontenapi hi te subyākatameva bhaveyya. Yaṃkiñci vedayitaṃ, taṃ dukkhanti ñātamattepi hi vedanāsu taṇhā na tiṭṭhati’’.


Dutiye kaḷārakhattiyoti tassa therassa nāmaṃ. Dantā panassa kaḷārā visamasaṇṭhānā, tasmā ‘‘kaḷāro’’ti vuccati. Hīnāyāvattoti hīnassa gihibhāvassa atthāya nivatto. Assāsamalatthāti assāsaṃ avassayaṃ patiṭṭhaṃ na hi nūna alattha, tayo magge tīṇi ca phalāni nūna nālatthāti dīpeti. Yadi hi tāni labheyya, na sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatteyyāti ayaṃ therassa adhippāyo. Na khvāhaṃ, āvusoti ahaṃ kho, āvuso, ‘‘assāsaṃ patto, na patto’’ti na kaṅkhāmi. Therassa hi sāvakapāramīñāṇaṃ avassayo, tasmā so na kaṅkhati. Āyatiṃ panāvusoti iminā ‘‘āyatiṃ paṭisandhi tumhākaṃ ugghāṭitā, na ugghāṭitā’’ti arahattappattiṃ pucchati. Na khvāhaṃ, āvuso, vicikicchāmīti iminā thero tattha vicikicchābhāvaṃ dīpeti。
在第二部分，卡拉族是指那位长老的名字。卡拉的牙齿是异常的，因此被称为“卡拉”。“低下的回归”是指为了低下的家庭生活而停止。“安住于安慰”是指安慰的基础，显然并未获得，三条道路和三种果实显然无法获得。如果他能获得这些，那么他就不应否认低下的回归，这就是长老的意图。我并不怀疑，阿友，我确实不怀疑“获得安慰或未获得安慰”。长老的弟子之智慧是安住的，因此他并不怀疑。至于“阿友”，他在问“可否获得转生”，这是在询问阿罗汉的成就。我并不怀疑，阿友，长老在此显示出他没有怀疑。
“他所依靠的，便是佛陀所教导的”，他想：“我将向佛陀报告这个原因。”另有解释是指阿罗汉的解释。“已灭”的意思并非长老如此解释，而是这位长老因满足而如此说出。对某个比丘的称呼是指听到后，佛陀思考：“萨里普塔聪明而深邃。他不会因任何原因而如此解释。但他会以简洁的方式进行解释。请召唤他，我将请他解释这个问题。”
“如果他是萨里普塔”，这是佛陀所说：“他不会以自己的法性解释其他，而是会问第一个问题，接着他会以其他方式进行解释。”于是他说：“阿友，这个出生是什么？”阿友，这是出生的因缘，因缘的消失便是已灭的果报。这里的长老在提问后，心中仍在怀疑。于是他想：“有其他的贪欲已灭，执取已灭，存在已灭，因缘已灭，烦恼已灭，这些都能被解释，但在如何解释时，是否能把握老师的意图？”
尽管他在内心怀疑，但他在问题上却以因缘的方式进行解释。老师也想以因缘的方式进行解释，因此他在解释时抓住了意图。于是他知道：“我已把握了老师的意图。”于是他通过数百个途径来解释问题。由于佛陀提出了更深的问题，因此应当理解他对此解释的赞同。
“如何知道”是为何开始提问？是要发出狮吼声。长老在猪窝的门口，听到长久的乞士在讲述感觉的定义时，抓住了三种感觉，获得了弟子的智慧，这就是他的缘起。在这个缘起中，发出狮吼声，因此老师问了这个问题。无常是因其不存在而称为无常。任何无常的东西都是苦的，因此即使是快乐的感觉，固定的快乐是变化的苦；痛苦的感觉，固定的痛苦是变化的快乐；无痛苦的快乐是智慧的快乐，而无知的痛苦；在变化的方面，所有的都被称为苦。由于知道这种三种感觉是苦的，因此那里的贪欲便不再存在。
“很好，很好”，是对长老在感觉的定义上的赞美。长老确实知道感觉是一个、两个、三个或四个，虽然未曾说出，但根据前面的说法，他知道这是三种，因此佛陀在赞美他。关于苦的部分，佛陀以此意图而说：“萨里普塔，你所说的‘因这个原因，贪欲对感觉不再存在’，这解释得很好。‘三种感觉’的划分，若按此方式进行，便会显得不够细致；而在解释苦时，若如此说，便会显得解释得很好。无论是什么样的感觉，都是苦的，因而在感觉中贪欲不再存在。”


Kathaṃ vimokkhāti katarā vimokkhā, katarena vimokkhena tayā aññā byākatāti attho? Ajjhattaṃ vimokkhāti ajjhattavimokkhena, ajjhattasaṅkhāre pariggahetvā pattaarahattenāti attho. Tattha catukkaṃ veditabbaṃ – ajjhattaṃ abhiniveso ajjhattaṃ vuṭṭhānaṃ, ajjhattaṃ abhiniveso bahiddhā vuṭṭhānaṃ, bahiddhā abhiniveso bahiddhā vuṭṭhānaṃ, bahiddhā abhiniveso ajjhattaṃ vuṭṭhānanti. Ajjhattañhi abhinivesitvā bahiddhādhammāpi daṭṭhabbāyeva, bahiddhā abhinivesitvā ajjhattadhammāpi. Tasmā koci bhikkhu ajjhattaṃ saṅkhāresu ñāṇaṃ otāretvā te vavatthapetvā bahiddhā otāreti, bahiddhāpi pariggahetvā puna ajjhattaṃ otāreti, tassa ajjhatta saṅkhāre sammasanakāle maggavuṭṭhānaṃ hoti. Iti ajjhattaṃ abhiniveso ajjhattaṃ vuṭṭhānaṃ nāma. Koci ajjhattaṃ saṅkhāresu ñāṇaṃ otāretvā te vavatthapetvā bahiddhā otāreti, tassa bahiddhā saṅkhāre sammasanakāle maggavuṭṭhānaṃ hoti. Iti ajjhattaṃ abhiniveso bahiddhā vuṭṭhānaṃ nāma. Koci bahiddhā saṅkhāresu ñāṇaṃ otāretvā, te vavatthapetvā ajjhattaṃ otāreti, ajjhattampi pariggahetvā puna bahiddhā otāreti, tassa bahiddhā saṅkhāre sammasanakāle maggavuṭṭhānaṃ hoti. Iti bahiddhā abhiniveso bahiddhā vuṭṭhānaṃ nāma. Koci bahiddhā saṅkhāresu ñāṇaṃ otāretvā te vavatthapetvā ajjhattaṃ otāreti, tassa ajjhattasaṅkhāre sammasanakāle maggavuṭṭhānaṃ hoti. Iti bahiddhā abhiniveso ajjhattaṃ vuṭṭhānaṃ nāma. Tatra thero ‘‘ajjhattasaṅkhāre pariggahetvā tesaṃ vavatthānakāle maggavuṭṭhānena arahattaṃ pattosmī’’ti dassento ajjhattaṃ vimokkhā khvāhaṃ, āvusoti āha.

Sabbupādānakkhayāti sabbesaṃ catunnampi upādānānaṃ khayena. Tathā sato viharāmīti tenākārena satiyā samannāgato viharāmi. Yathā sataṃ viharantanti yenākārena maṃ satiyā samannāgataṃ viharantaṃ. Āsavā nānussavantīti cakkhuto rūpe savanti āsavanti sandanti pavattantīti evaṃ chahi dvārehi chasu ārammaṇesu savanadhammā kāmāsavādayo āsavā nānussavanti nānuppavaḍḍhanti, yathā me na uppajjantīti attho. Attānañca nāvajānāmīti attānañca na avajānāmi. Iminā omānapahānaṃ kathitaṃ. Evañhi sati pajānanā pasannā hoti.

Samaṇenāti buddhasamaṇena. Tesvāhaṃ na kaṅkhāmīti tesu ahaṃ ‘‘kataro kāmāsavo, kataro bhavāsavo, kataro diṭṭhāsavo, kataro avijjāsavo’’ti evaṃ sarūpabhedatopi, ‘‘cattāro āsavā’’ti evaṃ gaṇanaparicchedatopi na kaṅkhāmi. Te me pahīnāti na vicikicchāmīti te mayhaṃ pahīnāti vicikicchaṃ na uppādemi. Idaṃ bhagavā ‘‘evaṃ byākarontenapi tayā subyākataṃ bhaveyya ‘ajjhattaṃ vimokkhā khvāhaṃ, āvuso’tiādīni pana te vadantena atippapañco kato’’ti dassento āha.

Uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisīti paññattavarabuddhāsanato uṭṭhahitvā vihāraṃ antomahāgandhakuṭiṃ pāvisi asambhinnāya eva parisāya. Kasmā? Buddhā hi aniṭṭhitāya desanāya asambhinnāya parisāya uṭṭhāyāsanā gandhakuṭiṃ pavisantā puggalathomanatthaṃ vā pavisanti dhammathomanatthaṃ vā. Tattha puggalathomanatthaṃ pavisanto satthā evaṃ cintesi – ‘‘imaṃ mayā saṃkhittena uddesaṃ uddiṭṭhaṃ vitthārena ca avibhattaṃ dhammapaṭiggāhakā bhikkhū uggahetvā ānandaṃ vā kaccāyanaṃ vā upasaṅkamitvā pucchissanti, te mayhaṃ ñāṇena saṃsandetvā kathessanti, tatopi dhammapaṭiggāhakā puna maṃ pucchissanti. Tesamahaṃ ‘sukathitaṃ, bhikkhave, ānandena, sukathitaṃ kaccāyanena, maṃ cepi tumhe etamatthaṃ puccheyyātha, ahampi naṃ evameva byākareyya’nti evaṃ te puggale thomessāmi. Tato tesu gāravaṃ janetvā bhikkhū upasaṅkamissanti, tepi bhikkhū atthe ca dhamme ca niyojessanti, te tehi niyojitā tisso sikkhā paripūretvā dukkhassantaṃ karissantī’’ti.


Kathaṃ vimokkhāti katarā vimokkhā, katarena vimokkhena tayā aññā byākatāti attho? Ajjhattaṃ vimokkhāti ajjhattavimokkhena, ajjhattasaṅkhāre pariggahetvā pattaarahattenāti attho. Tattha catukkaṃ veditabbaṃ – ajjhattaṃ abhiniveso ajjhattaṃ vuṭṭhānaṃ, ajjhattaṃ abhiniveso bahiddhā vuṭṭhānaṃ, bahiddhā abhiniveso bahiddhā vuṭṭhānaṃ, bahiddhā abhiniveso ajjhattaṃ vuṭṭhānanti. Ajjhattañhi abhinivesitvā bahiddhādhammāpi daṭṭhabbāyeva, bahiddhā abhinivesitvā ajjhattadhammāpi. Tasmā koci bhikkhu ajjhattaṃ saṅkhāresu ñāṇaṃ otāretvā te vavatthapetvā bahiddhā otāreti, bahiddhāpi pariggahetvā puna ajjhattaṃ otāreti, tassa ajjhatta saṅkhāre sammasanakāle maggavuṭṭhānaṃ hoti. Iti ajjhattaṃ abhiniveso ajjhattaṃ vuṭṭhānaṃ nāma. Koci ajjhattaṃ saṅkhāresu ñāṇaṃ otāretvā te vavatthapetvā bahiddhā otāreti, tassa bahiddhā saṅkhāre sammasanakāle maggavuṭṭhānaṃ hoti. Iti ajjhattaṃ abhiniveso bahiddhā vuṭṭhānaṃ nāma. Koci bahiddhā saṅkhāresu ñāṇaṃ otāretvā, te vavatthapetvā ajjhattaṃ otāreti, ajjhattampi pariggahetvā puna bahiddhā otāreti, tassa bahiddhā saṅkhāre sammasanakāle maggavuṭṭhānaṃ hoti. Iti bahiddhā abhiniveso bahiddhā vuṭṭhānaṃ nāma. Koci bahiddhā saṅkhāresu ñāṇaṃ otāretvā te vavatthapetvā ajjhattaṃ otāreti, tassa ajjhattasaṅkhāre sammasanakāle maggavuṭṭhānaṃ hoti. Iti bahiddhā abhiniveso ajjhattaṃ vuṭṭhānaṃ nāma. Tatra thero ‘‘ajjhattasaṅkhāre pariggahetvā tesaṃ vavatthānakāle maggavuṭṭhānena arahattaṃ pattosmī’’ti dassento ajjhattaṃ vimokkhā khvāhaṃ, āvusoti āha。
如何解脱？哪种解脱？由哪种解脱而说的其他意思是什么？内在的解脱是指通过内在的解脱，抓住内在的因缘而获得的。这里应当理解四种：内在的执着、内在的觉醒、内在的执着外在的觉醒、外在的执着、外在的觉醒、外在的执着、内在的觉醒。内在的执着确实应当被看作是外在的法，外在的执着也应当被看作是内在的法。因此，若有比丘在内在的因缘上获得智慧，抓住它并确定后再外在地获得，外在也可以再抓住并再次内在地获得，那么在内在的因缘上，正念的时刻便是道的觉醒。这就是内在的执着与内在的觉醒的名称。若有比丘在内在的因缘上获得智慧，抓住它并确定后再外在地获得，那么在外在的因缘上，正念的时刻便是道的觉醒。这就是内在的执着与外在的觉醒的名称。若有比丘在外在的因缘上获得智慧，抓住它并确定后再内在地获得，内在的因缘也可再外在地获得，那么在外在的因缘上，正念的时刻便是道的觉醒。这就是外在的执着与外在的觉醒的名称。若有比丘在外在的因缘上获得智慧，抓住它并确定后再内在地获得，那么在内在的因缘上，正念的时刻便是道的觉醒。这就是外在的执着与内在的觉醒的名称。于是长老说：“通过抓住内在的因缘，在那时的觉醒中我获得了阿罗汉果。”
“所有的执取的消失”是指所有四种执取的消失。因此我以存在的方式生活，正是以这种方式与存在相结合而生活。就如同以存在的方式生活的人。对于烦恼，我不再记得，眼睛所见的色法是烦恼，因而不生起。这六个门中的六个对象中，贪欲等烦恼不再生起，这样我便不再生起。对于自己，我也不再轻视自己。这是放弃的讲述。因为这样，存在的认识便会生起。
“与修行者”是与佛陀的修行者。我对他们没有怀疑，因此我在这些方面问：“哪种贪欲，哪种存在，哪种见解，哪种无明？”即使是形态的分别，我也没有怀疑。对我而言，所有的烦恼都已消失，因此我没有怀疑。佛陀说：“即使如此，你的解释也应当是非常清楚的，我确实说过‘内在的解脱’。”
“起身离开座位，进入修行处”，是指从佛陀那里起身，走入内大香房，进入未散开的聚会。为何如此？佛陀确实是为了未完成的教导而起身，走入未散开的聚会。于是，佛陀思考：“我将以简洁的方式概述，详细地讲述并不分散，教法的接受者比丘们将会接收，并向阿难或嘎卡扬问询，他们会通过我的智慧进行讨论，教法的接受者将再次问我。于是我将会说：‘很好，阿难；很好，嘎卡扬；如果你们问我这个问题，我也会如是回答。’”于是我将会尊重他们，诸比丘将会走近他们，依照教法而引导他们，经过三项训练的圆满，终将消除痛苦。


Atha vā panassa evaṃ hoti – ‘‘esa mayi pakkante attano ānubhāvaṃ karissati, atha naṃ ahampi tatheva thomessāmi, taṃ mama thomanaṃ sutvā gāravajātā bhikkhū imaṃ upasaṅkamitabbaṃ, vacanañcassa sotabbaṃ saddhātabbaṃ maññissanti, taṃ tesaṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti dhammathomanatthaṃ pavisanto evaṃ cintesi yathā dhammadāyādasutte cintesi. Tatra hissa evaṃ ahosi – ‘‘mayi vihāraṃ paviṭṭhe āmisadāyādaṃ garahanto dhammadāyādañca thomento imissaṃyeva parisati nisinno sāriputto dhammaṃ desessati, evaṃ dvinnampi amhākaṃ ekajjhāsayāya matiyā desitā ayaṃ desanā aggā ca garukā ca bhavissati pāsāṇacchattasadisā’’ti.

Idha pana āyasmantaṃ sāriputtaṃ ukkaṃsetvā pakāsetvā ṭhapetukāmo puggalathomanatthaṃ uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi. Īdisesu ṭhānesu bhagavā nisinnāsaneyeva antarahito cittagatiyā vihāraṃ pavisatīti veditabbo. Yadi hi kāyagatiyā gaccheyya, sabbā parisā bhagavantaṃ parivāretvā gaccheyya, sā ekavāraṃ bhinnā puna dussannipātā bhaveyyāti bhagavā adissamānena kāyena cittagatiyā eva pāvisi.

Evaṃ paviṭṭhe pana bhagavati bhagavato adhippāyānurūpameva sīhanādaṃ naditukāmo tatra kho āyasmā sāriputto acirapakkantassa bhagavato bhikkhū āmantesi. Pubbe appaṭisaṃviditanti idaṃ nāma pucchissatīti pubbe mayā aviditaṃ aññātaṃ. Paṭhamaṃ pañhanti, ‘‘sace taṃ, sāriputta, evaṃ puccheyyuṃ kathaṃ jānatā pana tayā, āvuso sāriputta, kathaṃ passatā aññā byākatā khīṇā jātī’’ti imaṃ paṭhamaṃ pañhaṃ. Dandhāyitattanti satthu āsayajānanatthaṃ dandhabhāvo asīghatā. Paṭhamaṃ pañhaṃ anumodīti, ‘‘jāti panāvuso sāriputta, kiṃnidānā’’ti imaṃ dutiyaṃ pañhaṃ pucchanto, ‘‘yaṃnidānāvuso, jātī’’ti evaṃ vissajjitaṃ paṭhamaṃ pañhaṃ anumodi.

Etadahosīti bhagavatā anumodite nayasatena nayasahassena pañhassa ekaṅgaṇikabhāvena pākaṭībhūtattā etaṃ ahosi. Divasampāhaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyanti sakaladivasampi ahaṃ bhagavato etaṃ paṭiccasamuppādatthaṃ puṭṭho sakaladivasampi aññamaññehi padabyañjanehi byākareyyaṃ. Yena bhagavā tenupasaṅkamīti evaṃ kirassa ahosi – ‘‘thero uḷārasīhanādaṃ nadati, sukāraṇaṃ etaṃ, dasabalassa naṃ ārocessāmī’’ti. Tasmā yena bhagavā tenupasaṅkami.

Sā hi bhikkhu sāriputtassa dhammadhātūti ettha dhammadhātūti paccayākārassa vivaṭabhāvadassanasamatthaṃ sāvakapāramīñāṇaṃ. Sāvakānañhi sāvakapāramīñāṇaṃ sabbaññutaññāṇagatikameva hoti. Yathā buddhānaṃ atītānāgatapaccuppannā dhammā sabbaññutaññāṇassa pākaṭā honti, evaṃ therassa sāvakapāramīñāṇaṃ sabbepi sāvakañāṇassa gocaradhamme jānātīti. Dutiyaṃ.

3. Ñāṇavatthusuttavaṇṇanā





以下是巴利文的完整直译：
那时，他这样想：「当我离开时，他将展示他自己的威力，然后我也会同样赞美他。听到我的赞美后，心生敬意的比丘们将前来亲近他，并将听从和相信他的话语。这将长久地对他们有利和快乐。」为了赞美法，他像在《法继承经》中思考那样思考。在这里，他这样想：「当我进入寺院时，我谴责物质继承，赞美法的继承。在这个集会中，舍利弗将坐着宣说法。这样，我们两人以同一意趣和见解宣说的这个教导将是最高的、最庄严的，如同石头遮阳篷。」
现在，为了高度赞扬尊者舍利弗并使之显赫，他从座位起立，进入寺院。在这种情况下，世尊应被理解为以心的方式进入寺院，在就座处即消失。因为如果他以身体行走，所有集会都会簇拥着世尊前行，这样集会就会一次被打断，以后难以重新集合。所以世尊以不可见的身体，以心的方式进入。
当世尊进入后，想要按照世尊的意图发出狮吼，尊者舍利弗对世尊刚离开不久的比丘们说话。「之前未被理解」——这是他将要询问的。「第一个问题」——「舍利弗，如果他们这样问：你如何知道？舍利弗，你如何看待已被阐明和灭尽的生？」这是第一个问题。「迟缓」是为了了解老师的意图而显示的迟缓和不急促。他赞同第一个问题，并询问第二个问题：「舍利弗，生源于何处？」并以「舍利弗，生源于某处」的方式回应第一个问题。
这是世尊赞同后，通过百千种方式，由于问题的单一性而变得明显。「我将用一整天回答世尊的这个意义」——即使被问及整整一天，我也将用不同的词句和字词回答缘起的意义。他这样想：「长老发出宏亮的狮吼，这是很好的理由，我将告诉十力尊。」因此，他前往世尊处。
关于「比丘舍利弗的法界」，法界意味着显示条件的方式的能力，是弟子圆满智慧。弟子的圆满智慧总是趋向于一切知智。就像诸佛对过去、未来、现在的法以一切知智显现，长老的弟子圆满智慧也知晓所有弟子智慧的法界。
第三章：《智慧根本经》注解

33. Tatiye taṃ suṇāthāti taṃ ñāṇavatthudesanaṃ suṇātha. Ñāṇavatthūnīti cettha ñāṇameva ñāṇavatthūti veditabbaṃ. Jarāmaraṇe ñāṇantiādīsu catūsu paṭhamaṃ savanamayañāṇaṃ sammasanañāṇaṃ paṭivedhañāṇaṃ paccavekkhaṇañāṇanti catubbidhaṃ vaṭṭati, tathā dutiyaṃ. Tatiyaṃ pana ṭhapetvā sammasanañāṇaṃ tividhameva hoti, tathā catutthaṃ. Lokuttaradhammesu hi sammasanaṃ nāma natthi. Jātiyā ñāṇantiādīsupi eseva nayo. Iminā dhammenāti iminā catusaccadhammena vā maggañāṇadhammena vā.

Diṭṭhenātiādīsu diṭṭhenāti ñāṇacakkhunā diṭṭhena. Viditenāti paññāya viditena. Akālikenāti kiñci kālaṃ anatikkamitvā paṭivedhānantaraṃyeva phaladāyakena. Pattenāti adhigatena. Pariyogāḷhenāti pariyogāhitena paññāya anupaviṭṭhena. Atītānāgate nayaṃ netīti ‘‘ye kho kecī’’tiādinā nayena atīte ca anāgate ca nayaṃ neti. Ettha ca na catusaccadhammena vā maggañāṇadhammena vā sakkā atītānāgate nayaṃ netuṃ, catusacce pana maggañāṇena paṭividdhe parato paccavekkhaṇañāṇaṃ nāma hoti. Tena nayaṃ netīti veditabbā. Abbhaññaṃsūti abhiaññaṃsu jāniṃsu. Seyyathāpāhaṃ, etarahīti yathā ahaṃ etarahi catusaccavasena jānāmi. Anvaye ñāṇanti anuaye ñāṇaṃ, dhammañāṇassa anugamane ñāṇaṃ, paccavekkhaṇañāṇassetaṃ nāmaṃ. Dhamme ñāṇanti maggañāṇaṃ. Imasmiṃ sutte khīṇāsavassa sekkhabhūmi kathitā hoti. Tatiyaṃ.

4. Dutiyañāṇavatthusuttavaṇṇanā

34. Catutthe sattasattarīti satta ca sattari ca. Byañjanabhāṇakā kira te bhikkhū, bahubyañjanaṃ katvā vuccamāne paṭivijjhituṃ sakkonti, tasmā tesaṃ ajjhāsayena idaṃ suttaṃ vuttaṃ. Dhammaṭṭhitiñāṇanti paccayākāre ñāṇaṃ. Paccayākāro hi dhammānaṃ pavattiṭṭhitikāraṇattā dhammaṭṭhitīti vuccati, ettha ñāṇaṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ, etasseva chabbidhassa ñāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Khayadhammanti khayagamanasabhāvaṃ. Vayadhammanti vayagamanasabhāvaṃ. Virāgadhammanti virajjanasabhāvaṃ. Nirodhadhammanti nirujjhanasabhāvaṃ. Sattasattarīti ekekasmiṃ satta satta katvā ekādasasu padesu sattasattari. Imasmiṃ sutte vipassanāpaṭivipassanā kathitā. Catutthaṃ.

5. Avijjāpaccayasuttavaṇṇanā



以下是巴利文的完整直译：
第三章 请倾听那智慧根本的教导。智慧根本的意思是这里的智慧即是智慧根本。在老死的智慧等四个方面，首先是听闻的智慧、理解的智慧、领悟的智慧和反省的智慧，这四种是存在的，同样第二种也是如此。第三种则是除了理解的智慧外，只有三种，第四种也是如此。在世俗法中，理解是不存在的。在生的智慧等方面也是同样的道理。通过这种法则，即通过四圣谛的法或通过道的智慧法。
在见到的方面，见到是通过智慧之眼所见的。在知道的方面，是通过智慧所知的。无时的意思是超越任何时间，在领悟之后立即给予成果。通过获得的意思是通过获得的。通过所持的意思是通过已获得的智慧而未进入的。通过过去未来的法则是「那些人」等的方式引导过去和未来的法则。在这里，无法通过四圣谛的法或道的智慧法引导过去和未来，只有通过四圣谛的道所领悟的反省的智慧称为引导。因此应理解为引导。已知的意思是已知的。就像我现在通过四圣谛的方式知道一样。随顺的智慧是随顺法的智慧，反省的智慧即是此名。法的智慧即是道的智慧。在此经中，讲述了已断的修行者的修行境界。第三章。
第二智慧根本经注解
第四章 七十七的意思是七和七。因为那些比丘是言辞的讲述者，经过多种言辞的表达而被称为，因此根据他们的意趣说出这部经。法的安住智慧是指条件的智慧。条件的智慧因法的存在而称为法的安住，因此智慧是法的安住智慧，这也是六种智慧的总称。灭的法则是指灭的性质。老的法则是指老的性质。离的法则是指离开的性质。止的法则是指止息的性质。七十七的意思是每一个七个加在一起，形成十一处的七十七。在此经中，讲述了内观与反内观。第四章。
无明缘经注解

35. Pañcame samudayo hotīti satthā idheva desanaṃ osāpesi. Kiṃkāraṇāti? Diṭṭhigatikassa okāsadānatthaṃ. Tassañhi parisati upārambhacitto diṭṭhigatiko atthi, so pañhaṃ pucchissati, athassāhaṃ vissajjessāmīti tassa okāsadānatthaṃ desanaṃ osāpesi. No kallo pañhoti ayutto pañho. Duppañho esoti attho. Nanu ca ‘‘katamaṃ nu kho, bhante, jarāmaraṇa’’nti? Idaṃ supucchitanti. Kiñcāpi supucchitaṃ, yathā pana satasahassagghanike suvaṇṇathāle vaḍḍhitassa subhojanassa matthake āmalakamattepi gūthapiṇḍe ṭhapite sabbaṃ bhojanaṃ dubbhojanaṃ hoti chaḍḍetabbaṃ, evameva ‘‘kassa ca panidaṃ jarāmaraṇa’’nti? Iminā sattūpaladdhivādapadena gūthapiṇḍena taṃ bhojanaṃ dubbhojanaṃ viya ayampi sabbo duppañhova jātoti.

Brahmacariyavāsoti ariyamaggavāso. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti yassa hi ayaṃ diṭṭhi, so ‘‘jīve ucchijjamāne sarīraṃ ucchijjati, sarīre ucchijjante jīvitaṃ ucchijjatī’’ti gaṇhāti. Evaṃ gaṇhato sā diṭṭhi ‘‘satto ucchijjatī’’ti gahitattā ucchedadiṭṭhi nāma hoti . Sace pana saṅkhārāva uppajjanti ceva nirujjhanti cāti gaṇheyya, sāsanāvacarā sammādiṭṭhi nāma bhaveyya. Ariyamaggo ca nāmeso vaṭṭaṃ nirodhento vaṭṭaṃ samucchindanto uppajjati , tadeva taṃ vaṭṭaṃ ucchedadiṭṭhiyā gahitākārassa sambhave sati vināva maggabhāvanāya nirujjhatīti maggabhāvanā niratthakā hoti. Tena vuttaṃ ‘‘brahmacariyavāso na hotī’’ti.

Dutiyanaye aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti yassa ayaṃ diṭṭhi, so ‘‘sarīraṃ idheva ucchijjati, na jīvitaṃ, jīvitaṃ pana pañjarato sakuṇo viya yathāsukhaṃ gacchatī’’ti gaṇhāti. Evaṃ gaṇhato sā diṭṭhi ‘‘imasmā lokā jīvitaṃ paralokaṃ gata’’nti gahitattā sassatadiṭṭhi nāma hoti. Ayañca ariyamaggo tebhūmakavaṭṭaṃ vivaṭṭento uppajjati, so ekasaṅkhārepi nicce dhuve sassate sati uppannopi vaṭṭaṃ vivaṭṭetuṃ na sakkotīti maggabhāvanā niratthakā hoti. Tena vuttaṃ ‘‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā bhikkhu diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hotī’’ti.

Visūkāyikānītiādi sabbaṃ micchādiṭṭhivevacanameva. Sā hi sammādiṭṭhiyā vinivijjhanaṭṭhena visūkamiva attānaṃ āvaraṇato visūkāyikaṃ, sammādiṭṭhiṃ ananuvattitvā tassā virodhena pavattanato visevitaṃ, kadāci ucchedassa kadāci sassatassa gahaṇato virūpaṃ phanditaṃ vipphanditanti vuccati. Tālāvatthukatānīti tālavatthu viya katāni, puna aviruhaṇaṭṭhena matthakacchinnatālo viya samūlaṃ tālaṃ uddharitvā tassa patiṭṭhitaṭṭhānaṃ viya ca katānīti attho. Anabhāvaṃkatānīti anuabhāvaṃ katānīti. Pañcamaṃ.

6. Dutiyaavijjāpaccayasuttavaṇṇanā

36. Chaṭṭhe iti vā, bhikkhave, yo vadeyyāti tassaṃ parisati diṭṭhigatiko pañhaṃ pucchitukāmo atthi, so pana avisāradadhātuko uṭṭhāya dasabalaṃ pucchituṃ na sakkoti, tasmā tassa ajjhāsayena sayameva pucchitvā vissajjento satthā evamāha. Chaṭṭhaṃ.

7. Natumhasuttavaṇṇanā

37. Sattame na tumhākanti attani hi sati attaniyaṃ nāma hoti. Attāyeva ca natthi, tasmā ‘‘na tumhāka’’nti āha. Napi aññesanti añño nāma paresaṃ attā, tasmiṃ sati aññesaṃ nāma siyā, sopi natthi, tasmā ‘‘napi aññesa’’nti āha. Purāṇamidaṃ, bhikkhave, kammanti nayidaṃ purāṇakammameva, purāṇakammanibbatto panesa kāyo, tasmā paccayavohārena evaṃ vutto. Abhisaṅkhatantiādi kammavohārasseva vasena purimaliṅgasabhāgatāya vuttaṃ, ayaṃ panettha attho – abhisaṅkhatanti paccayehi katoti daṭṭhabbo. Abhisañcetayitanti cetanāvatthuko cetanāmūlakoti daṭṭhabbo. Vedaniyanti vedaniyavatthūti daṭṭhabbo. Sattamaṃ.

8. Cetanāsuttavaṇṇanā



第五章 「因缘而生」是世尊在这里宣讲的教义。什么原因呢？是为了给见解的行者提供机会。因为在他的集会上，心中充满见解的人在，他会提问，我将对此作答，因此宣讲是为了给他提供机会。不是巧妙的问题，而是合适的问题。这个问题是困难的问题。那么「什么是老死」呢？这是一个很好的问题。虽然是个好问题，但就像在百千金重的黄金盘子上放置一小团粪便，所有的食物都会变得不可食用一样，那么「这究竟是谁的老死」呢？通过这种众生的存在论的说法，这个食物就像那团粪便一样，所有的问题都是困难的问题。
「修行的生活」是指高贵的道的生活。对于他所说的「这个生命，这个身体」，他认为「当生命消亡时，身体也会消亡；当身体消亡时，生命也会消亡。」因此，这种见解被称为断灭见。如果他认为「因缘法是生起和灭去的」，那么他会被称为教法的行者，正见的行者。高贵的道也是如此，生起时会断灭轮回，断绝轮回。那时，这个轮回会因断灭见而被理解，因此，如果没有道的修行，轮回就不会消失。因此说「修行的生活是不成立的」。
在第二种见解中，认为「一个生命是一个身体」，他认为「身体在此消亡，而生命则不消亡，生命就像笼中的鸟一样，可以随心所欲地去往任何地方。」因此，这种见解被称为常见。这个高贵的道生起时会断绝三界的轮回，即使在一个因缘上存在着常恒和永恒的现象，也无法使轮回消失，因此道的修行是无意义的。因此说「一个生命是一个身体」的见解存在时，修行的生活是不成立的。
「无常的存在」等是指所有的错误见解。因为它从正见的角度来看是被排斥的，就像被遮蔽的，未遵循正见而产生的对立，因此有时被称为断灭，有时被称为常存。关于「塔的建立」等，意思是像塔一样建立的，再次不再崩溃的，像从根部拔起的塔一样，建立在其基础上。无因的存在是指因果关系的存在。第五章。
第二无明缘经注解
第六章 「如果有人说」——比丘们，想提问的人在他的集会上存在，但他由于没有能力而无法站起身来提问十力的教义，因此世尊根据他的意趣，自己提问并作答。
不属于你们的经注解
第七章 「不是你们的」——因为在自身存在时，称为自身。自身并不存在，因此说「不是你们的」。也不是他人的，称为他人的自身，在他存在时，称为他人，因此也不存在，因此说「也不是他人的」。这是古老的因缘法，这确实是古老的因缘法，但这个身体是由古老的因缘法所生，因此通过条件的说法如此说。关于「造作」等是依照因缘法的说法，因缘法的性质被称为「造作」，在这里的意思是——「造作」是通过因缘而成就的。关于「造作的意图」，是指有意识的根本意图。关于「可感知的」是指可感知的事物。第七章。
意图经注解

38. Aṭṭhame yañca, bhikkhave, cetetīti yaṃ cetanaṃ ceteti, pavattetīti attho. Yañca pakappetīti yaṃ pakappanaṃ pakappeti, pavatteticceva attho. Yañca anusetīti yañca anusayaṃ anuseti, pavatteticceva attho. Ettha ca cetetīti tebhūmakakusalākusalacetanā gahitā, pakappetīti aṭṭhasu lobhasahagatacittesu taṇhādiṭṭhikappā gahitā, anusetīti dvādasannaṃ cetanānaṃ sahajātakoṭiyā ceva upanissayakoṭiyā ca anusayo gahito. Ārammaṇametaṃ hotīti (cetanādidhammajāte sati kammaviññāṇassa uppattiyā avāritattā) etaṃ cetanādidhammajātaṃ paccayo hoti. Paccayo hi idha ārammaṇanti adhippetā. Viññāṇassa ṭhitiyāti kammaviññāṇassa ṭhitatthaṃ. Ārammaṇe satīti tasmiṃ paccaye sati. Patiṭṭhā viññāṇassa hotīti tassa kammaviññāṇassa patiṭṭhā hoti. Tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇeti tasmiṃ kammaviññāṇe patiṭṭhite. Virūḷheti kammaṃ javāpetvā paṭisandhiākaḍḍhanasamatthatāya nibbattamūle jāte. Punabbhavābhinibbattīti punabbhavasaṅkhātā abhinibbatti.

Noce, bhikkhave, cetetīti iminā tebhūmakacetanāya appavattanakkhaṇo vutto. No ce pakappetīti iminā taṇhādiṭṭhikappānaṃ appavattanakkhaṇo. Atha ce anusetīti iminā tebhūmakavipākesu parittakiriyāsu rūpeti ettha appahīnakoṭiyā anusayo gahito. Ārammaṇametaṃhotīti anusaye sati kammaviññāṇassa uppattiyā avāritattā etaṃ anusayajātaṃ paccayova hoti.

No ceva cetetītiādīsu paṭhamapade tebhūmakakusalākusalacetanā nivattā, dutiyapade aṭṭhasu cittesu taṇhādiṭṭhiyo, tatiyapade vuttappakāresu dhammesu yo appahīnakoṭiyā anusayito anusayo, so nivatto.

Apicettha asammohatthaṃ ceteti pakappeti anuseti, ceteti na pakappeti anuseti, na ceteti na pakappeti anuseti, na ceteti na pakappeti na anusetīti idampi catukkaṃ veditabbaṃ. Tattha paṭhamanaye dhammaparicchedo dassito. Dutiyanaye cetetīti tebhūmakakusalacetanā ceva catasso ca akusalacetanā gahitā. Na pakappetīti aṭṭhasu cittesu taṇhādiṭṭhiyo nivattā. Anusetīti tebhūmakakusale upanissayakoṭiyā, catūsu akusalacetanāsu sahajātakoṭiyā ceva upanissayakoṭiyā ca anusayo gahito. Tatiyanaye na cetetīti tebhūmakakusalākusalaṃ nivattaṃ, na pakappetīti aṭṭhasu cittesu taṇhādiṭṭhiyo nivattā, anusetīti sutte āgataṃ vāretvā tebhūmakakusalākusalavipākakiriyārūpesu appahīnakoṭiyā upanissayo gahito. Catutthanayo purimasadisova.

Tadappatiṭṭhiteti tasmiṃ appatiṭṭhite. Avirūḷheti kammaṃ javāpetvā paṭisandhiākaḍḍhanasamatthatāya anibbattamūle. Ettha pana kiṃ kathitanti? Arahattamaggassa kiccaṃ, khīṇāsavassa kiccakaraṇantipi navalokuttaradhammātipi vattuṃ vaṭṭati. Ettha ca viññāṇassa ceva āyatiṃ punabbhavassa ca antare eko sandhi, vedanātaṇhānamantare eko, bhavajātīnamantare ekoti. Aṭṭhamaṃ.

9. Dutiyacetanāsuttavaṇṇanā

39. Navame viññāṇanāmarūpānaṃ antare eko sandhi, vedanātaṇhānamantare eko, bhavajātīnamantare ekoti. Navamaṃ.

10. Tatiyacetanāsuttavaṇṇanā

40. Dasame natīti taṇhā. Sā hi piyarūpesu rūpādīsu namanaṭṭhena ‘‘natī’’ti vuccati. Āgati gati hotīti āgatimhi gati hoti, āgate paccupaṭṭhite kamme vā kammanimitte vā gahinimitte vā paṭisandhivasena viññāṇassa gati hoti. Cutūpapātoti evaṃ viññāṇassa āgate paṭisandhivisaye gatiyā sati ito cavanasaṅkhātā cuti, tatthūpapattisaṅkhāto upapātoti ayaṃ cutūpapāto nāma hoti. Evaṃ imasmiṃ sutte natiyā ca āgatigatiyā ca antare ekova sandhi kathitoti. Dasamaṃ.

Kaḷārakhattiyavaggo catuttho.

5. Gahapativaggo

1. Pañcaverabhayasuttavaṇṇanā



第八章 「在第八」——比丘们，意图是指所意图的。意图是指所意图的行为。意图是指所意图的追随。在这里，意图是指三种善与恶的意图，意图是指八种与贪欲相关的心，意图是指十二种意图的随生与依赖。此为所指的对象是（由于意图等法的存在，因果法的生起被阻碍），因此这是意图等法的因。因在这里意指对象的意思。意识的存在是指因果意识的存在。对象存在时是指在此因果法中存在。意识的建立是指因果意识的建立。在此建立的意识是指因果意识的建立。生长是指因果法的生起，因果法的根本生起。再生是指再次生起的因缘。
如果说，比丘们，意图是指此三种意图的微小生起的时刻。若不生起意图，则是指与贪欲相关的意图的微小生起的时刻。若生起随生，则是指此三种意图的果报中微小的行为。此为所指的对象是，因随生而生起的意识的生起被阻碍，因此这是因随生而生的因。
在「不生起意图」等的首句中，三种善与恶的意图被阻止；在第二句中，八种心中的贪欲被阻止；在第三句中，所述的种种法中，若有微小的行为被阻止，则被阻止。
此外，在这里为避免迷惑而意图、策划、追随，意图而不策划、追随，不意图而不策划、追随，不意图而不策划也不追随，这四种也应被理解。在这里，第一种见解显示了法的界限。第二种见解中，三种善的意图与四种恶的意图被理解。若不策划，则八种心中的贪欲被阻止。若追随，则三种善的意图与依赖的因、四种恶的意图的随生与依赖的因被理解。在第三种见解中，三种善与恶的意图被阻止，若不策划，则八种心中的贪欲被阻止，若追随，则不论是从经文中来的或是被阻止的三种善与恶的果报行为的微小因被理解。第四种见解与前面相似。
「因此不成立」是指在此不成立。生长是指因果法的生起，因果法的根本生起。在这里说的是什么呢？是指阿罗汉道的功德，已断者的功德，或是新的超越世俗法的法。此处意识与未来的再生之间有一个连接，感受与贪欲之间有一个连接，生与种族之间有一个连接。第八章。
第二意图经注解
第九章 在此意识与色法之间有一个连接，感受与贪欲之间有一个连接，生与种族之间有一个连接。第九章。
第三意图经注解
第十章 「不」是指贪欲。贪欲在可爱的形态中被称为「不」。到达是指到达的过程，在到达的状态中，因果法的行为或因果法的对象或因果法的因缘中，意识的过程是到达的过程。生与死是指意识在到达的状态中，因果法的生起与死去，因而被称为生与死。这样，在此经中，意图与到达的过程之间有一个连接被提到。第十章。
卡拉卡提耶部第四。
家主部
五种恐惧经注解

41. Gahapativaggassa paṭhame yatoti yadā. Bhayāni verānīti bhayaveracetanāyo. Sotāpattiyaṅgehīti duvidhaṃ sotāpattiyā aṅgaṃ, (sotāpattiyā ca aṅgaṃ,) yaṃ pubbabhāge sotāpattipaṭilābhāya saṃvattati, ‘‘sappurisasaṃsevo saddhammassavanaṃ yonisomanasikāro dhammānudhammappaṭipattī’’ti (dī. ni. 3.311) evaṃ āgataṃ, paṭiladdhaguṇassa ca sotāpattiṃ patvā ṭhitassa aṅgaṃ, yaṃ sotāpannassa aṅgantipi vuccati, buddhe aveccappasādādīnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Idamidha adhippetaṃ. Ariyoti niddoso nirupārambho. Ñāyoti paṭiccasamuppannaṃ ñatvā ṭhitañāṇampi paṭiccasamuppādopi. Yathāha – ‘‘ñāyo vuccati paṭiccasamuppādo, ariyopi aṭṭhaṅgiko maggo ñāyo’’ti. Paññāyāti aparāparaṃ uppannāya vipassanāpaññāya. Sudiṭṭho hotīti aparāparaṃ uppajjitvā dassanavasena suṭṭhu diṭṭho.

Khīṇanirayotiādīsu āyatiṃ tattha anuppajjanatāya khīṇo nirayo mayhanti so ahaṃ khīṇanirayo. Esa nayo sabbattha. Sotāpannoti maggasotaṃ āpanno. Avinipātadhammoti na vinipātasabhāvo . Niyatoti paṭhamamaggasaṅkhātena sammattaniyāmena niyato. Sambodhiparāyanoti uttarimaggattayasaṅkhāto sambodhi paraṃ ayanaṃ mayhanti sohaṃ sambodhiparāyano, taṃ sambodhiṃ avassaṃ abhisambujjhanakoti attho.

Pāṇātipātapaccayāti pāṇātipātakammakāraṇā. Bhayaṃ veranti atthato ekaṃ. Verañca nāmetaṃ duvidhaṃ hoti bāhiraṃ ajjhattikanti. Ekena hi ekassa pitā mārito hoti, so cintesi ‘‘etena kira me pitā mārito, ahampi taṃyeva māressāmī’’ti nisitaṃ satthaṃ ādāya carati. Yā tassa abbhantare uppannaveracetanā, idaṃ bāhiraṃ veraṃ nāma. Yā pana itarassa ‘‘ayaṃ kira maṃ māressāmīti carati, ahameva naṃ paṭhamataraṃ māressāmī’’ti cetanā uppajjati, idaṃ ajjhattikaṃ veraṃ nāma. Idaṃ tāva ubhayampi diṭṭhadhammikameva. Yā pana taṃ niraye uppannaṃ disvā ‘‘etaṃ paharissāmī’’ti jalitaṃ ayamuggaraṃ gaṇhato nirayapālassa cetanā uppajjati, idamassa samparāyikaṃ bāhiraveraṃ. Yā cassa ‘‘ayaṃ niddosaṃ maṃ paharissāmīti āgacchati, ahameva naṃ paṭhamataraṃ paharissāmī’’ti cetanā uppajjati, idamassa samparāyikaṃ ajjhattaveraṃ. Yaṃ panetaṃ bāhiraveraṃ, taṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘puggalavera’’nti vuttaṃ. Dukkhaṃ domanassanti atthato ekameva. Yathā cettha, evaṃ sesapadesupi ‘‘iminā mama bhaṇḍaṃ haṭaṃ , mayhaṃ dāresu cārittaṃ āpannaṃ, musā vatvā attho bhaggo, surāmadamattena idaṃ nāma kata’’ntiādinā nayena veruppatti veditabbā. Aveccappasādenāti adhigatena acalappasādena. Ariyakantehīti pañcahi sīlehi. Tāni hi ariyānaṃ kantāni piyāni. Bhavantaragatāpi ariyā tāni na vijahanti, tasmā ‘‘ariyakantānī’’ti vuccanti. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ visuddhimagge anussatiniddese vuttameva. Paṭhamaṃ.

2. Dutiyapañcaverabhayasuttavaṇṇanā

42. Dutiye bhikkhūnaṃ kathitabhāvamattameva viseso. Dutiyaṃ.

3. Dukkhasuttavaṇṇanā

43. Tatiye dukkhassāti vaṭṭadukkhassa. Samudayanti dve samudayā khaṇikasamudayo ca paccayasamudayo ca. Paccayasamudayaṃ passantopi bhikkhu khaṇikasamudayaṃ passati, khaṇikasamudayaṃ passantopi paccayasamudayaṃ passati. Atthaṅgamopi accantatthaṅgamo bhedatthaṅgamoti duvidho. Accantatthaṅgamaṃ passantopi bhedatthaṅgamaṃ passati, bhedatthaṅgamaṃ passantopi accantatthaṅgamaṃ passati. Desessāmīti idaṃ vaṭṭadukkhassa samudayaatthaṅgamaṃ nibbattibhedaṃ nāma desessāmi, taṃ suṇāthāti attho. Paṭiccāti nissayavasena ceva ārammaṇavasena ca paccayaṃ katvā. Tiṇṇaṃ saṅgati phassoti tiṇṇaṃ saṅgatiyā phasso. Ayaṃ kho, bhikkhave, dukkhassa samudayoti ayaṃ vaṭṭadukkhassa nibbatti nāma. Atthaṅgamoti bhedo. Evañhi vaṭṭadukkhaṃ bhinnaṃ hoti appaṭisandhiyaṃ. Tatiyaṃ.

4. Lokasuttavaṇṇanā

44. Catutthe lokassāti saṅkhāralokassa. Ayamettha viseso. Catutthaṃ.



第五章 在家主部的第一，何时是何物。恐惧是仇恨的意图。关于入流的，指的是两种入流的根本，即入流的根本，因其在前面所说的入流的获得而生起，正如所说的「善人之交、听闻正法、正思维、法与法的实践」（《大智度论》3.311）所述，获得的品质以及入流的根本，称为入流者的根本。此处所指的即是。高贵者是无过失的、无障碍的。正见是指了解因缘生起的智慧，因缘生起的智慧。正如所说的——「正见被称为因缘生起，高贵的八正道也是正见。」智慧是指不断生起的内观智慧。清楚可见是指不断生起后，通过见到而清楚可见。
已断地狱是指因未生起而断绝的地狱，因此我称为已断地狱。这个道理在各处皆然。入流者是指已入道的入流者。无堕落法是指无堕落的性质。固定是指通过第一道的定义而固定。通向觉悟是指通向更高三道的觉悟，称为觉悟的目标，我是觉悟的目标，因此必须必然地觉悟。
杀生的因是指杀生的行为。恐惧与仇恨是指同一事物。仇恨又分为外在与内在。因为一人父亲被杀，他想到「这个人杀了我的父亲，我也要杀了他」，因此持刀而行。由此内心生起的仇恨，称为外在的仇恨。而若他认为「这个人要杀我，我要比他先下手」，则生起的意图称为内在的仇恨。此两者皆为见到法的现象。而若他在地狱中见到此人，心中生起「我要打他」的念头，便是对地狱守护者的仇恨。若他心中生起「这个无过失的人要打我，我也要比他更早打他」，则是内在的仇恨。关于外在的仇恨，在注释中称为「个人仇恨」。痛苦与忧愁是指同一事物。正如这里所说，其他地方也应如此理解，若说「我的财物被抢，我的妻子被侵犯，谎言的确是我的障碍，因酒醉而犯的罪名」，等同于仇恨的生起。无过失的意乐是指已获得的坚固的意乐。高贵者所爱的，是指五条戒律。因为这些是高贵者所珍视的。即使在轮回中，高贵者也不会舍弃这些，因此称为「高贵所爱的」。其余的内容在清净道论的记述中已述及。第一章。
第二五种恐惧经注解
第二章是指对比丘的叙述的特殊性。第二章。
痛苦经注解
第三章 痛苦是指轮回中的痛苦。生起是指两种生起，瞬时生起与因缘生起。见到因缘生起的比丘也见到瞬时生起，见到瞬时生起的比丘也见到因缘生起。消失与彻底消失是指两种消失。见到彻底消失的比丘也见到分离消失，见到分离消失的比丘也见到彻底消失。我将讲述此轮回痛苦的生起与消失，称为生起的消失，请倾听。因缘是指通过依赖与对象的因。三种结合是指三种结合的触。比丘们，这就是痛苦的生起，这就是轮回痛苦的生起。消失是指分离。如此，轮回痛苦便是断裂的，难以再生。第三章。
世俗法经注解
第四章 世俗法是指因缘法的世界。这是此处的特殊性。第四章。

5. Ñātikasuttavaṇṇanā

45. Pañcame ñātiketi dvinnaṃ ñātakānaṃ gāme. Giñjakāvasatheti iṭṭhakāhi kate mahāpāsāde. Dhammapariyāyanti dhammakāraṇaṃ. Upassutīti upassutiṭṭhānaṃ, yaṃ ṭhānaṃ upagatena sakkā hoti bhagavato saddaṃ sotuṃ, tattha ṭhitoti attho. So kira gandhakuṭipariveṇasammajjanatthaṃ āgato attano kammaṃ pahāya bhagavato dhammaghosaṃ suṇanto aṭṭhāsi. Addasāti tadā kira bhagavato āditova paccayākāraṃ manasikarontassa ‘‘idaṃ iminā paccayena hoti, idaṃ iminā’’ti āvajjato yāva bhavaggā ekaṅgaṇaṃ ahosi, satthā manasikāraṃ pahāya vacasā sajjhāyaṃ karonto yathānusandhinā desanaṃ niṭṭhapetvā, ‘‘api nu kho imaṃ dhammapariyāyaṃ koci assosī’’ti āvajjento taṃ bhikkhumaddasa. Tena vuttaṃ ‘‘addasā kho bhagavā’’ti.

Assosinoti assosi nu. Atha vā assosi noti amhākaṃ bhāsantānaṃ assosīti. Uggaṇhāhītiādīsu sutvā tuṇhībhūtova paguṇaṃ karonto uggaṇhāti nāma. Padānupadaṃ ghaṭetvā vācāya paricitaṃ karonto pariyāpuṇāti nāma. Ubhayathāpi paguṇaṃ ādhārappattaṃ karonto dhāreti nāma. Atthasaṃhitoti kāraṇanissito. Ādibrahmacariyakoti maggabrahmacariyassa ādi patiṭṭhānabhūto. Iti tīsupi imesu suttesu vaṭṭavivaṭṭameva kathitaṃ. Pañcamaṃ.

6. Aññatarabrāhmaṇasuttavaṇṇanā

46. Chaṭṭhe aññataroti nāmavasena apākaṭo aññataro brāhmaṇo. Chaṭṭhaṃ.

7. Jāṇussoṇisuttavaṇṇanā

47. Sattame jāṇussoṇīti ṭhānantaravasena evaṃladdhanāmo asītikoṭivibhavo mahāpurohito. Sattamaṃ.

8. Lokāyatikasuttavaṇṇanā

48. Aṭṭhame lokāyatikoti vitaṇḍasatthe lokāyate kataparicayo. Jeṭṭhametaṃ lokāyatanti paṭhamaṃ lokāyataṃ. Lokāyatanti ca lokasseva āyataṃ, bālaputhujjanalokassa āyataṃ, mahantaṃ gambhīranti upadhāritabbaṃ parittaṃ bhāvaṃ diṭṭhigataṃ. Ekattanti ekasabhāvaṃ, niccasabhāvamevāti pucchati. Puthuttanti purimasabhāvena nānāsabhāvaṃ, devamanussādibhāvena paṭhamaṃ hutvā pacchā na hotīti ucchedaṃ sandhāya pucchati. Evamettha ‘‘sabbamatthi, sabbamekatta’’nti imā dvepi sassatadiṭṭhiyo, ‘‘sabbaṃ natthi, sabbaṃ puthutta’’nti imā dve ucchedadiṭṭhiyoti veditabbā. Aṭṭhamaṃ.

9. Ariyasāvakasuttavaṇṇanā

49. Navame kiṃ nu khoti saṃsayuppattiākāradassanaṃ. Samudayatīti uppajjati. Navamaṃ.

10. Dutiyaariyasāvakasuttavaṇṇanā

50. Dasame dvepi nayā ekato vuttā. Idameva purimena nānattaṃ, sesaṃ tādisamevāti. Dasamaṃ.

Gahapativaggo pañcamo.

6. Dukkhavaggo

1. Parivīmaṃsanasuttavaṇṇanā



亲属经注解
第五章 「亲属」是指两个亲属的村庄。「在吉尼卡的屋舍」是指用砖石建造的宏伟建筑。「法的缘起」是指法的因缘。「听从」是指能够在此处听到佛陀的声音的地方，意即在此处站立。于是他为了调和香气的房舍而来到，舍弃自己的业，站在那里聆听佛陀的法音。那时他看到佛陀在最初的因缘中思维「这是因缘所生，那个也是因缘所生」，直到生灭的终结，世尊在思维中舍弃了言语，依次完成教导，思维「是否有谁听到这个法的缘起」时，看到了那位比丘。因此说「世尊看到」。
「是否听到」是指听到否。或者说「是否听到」是指我们所说的听到。听到后，心中默默地增益，称为「听取」。逐步将词句结合在一起，称为「充满」。两者都将其作为基础而保持，称为「坚持」。意指与因缘相关的。初步的修行是指道的修行的基础。如此，在这三部经中只讲述了轮回的生灭。第五章。
某位婆罗门经注解
第六章 「某位」是指名义上不显著的某位婆罗门。第六章。
膝盖经注解
第七章 「膝盖」是指因地位而得名的，拥有八十亿财富的伟大长者。第七章。
世俗法经注解
第八章 「世俗法」是指关于世俗的存在而进行的辩论。此为世俗法的初步。世俗法是指世间的存在，愚昧平常人的存在，属于深广的，需被保留的微小见解。统一是指一体的性质，永恒的性质。愚人是指多种多样的，因不同的存在而生起，天人和人类的存在，最初存在后不再存在，故而询问关于断灭的。故此可知「一切存在，一切为一体」是两种永恒的见解，而「一切不存在，一切为多」是两种断灭的见解。第八章。
高贵弟子经注解
第九章 「究竟是什么呢」是指怀疑的生起。生起是指生起。第九章。
第二高贵弟子经注解
第十章 两种见解合而为一。这与前面的多样性相同，其余的也是如此。第十章。
家主部为第五。
痛苦部
反思经注解

51. Dukkhavaggassa paṭhame parivīmaṃsamānoti upaparikkhamāno. Jarāmaraṇanti kasmā jarāmaraṇaṃ ekameva ‘‘anekavidhaṃ nānappakāraka’’nti vatvā gahitanti ce? Tasmiṃ gahite sabbadukkhassa gahitattā. Yathā hi cūḷāya gahite purise so puriso gahitova hoti, evaṃ jarāmaraṇe gahite sabbadukkhaṃ gahitameva hoti. Tasmā ‘‘yaṃ kho idaṃ anekavidhaṃ nānappakārakaṃ dukkhaṃ loke uppajjatī’’ti nhatvā ṭhitaṃ purisaṃ viya sabbadukkhaṃ dassetvā taṃ cūḷāya gaṇhanto viya jarāmaraṇaṃ gaṇhi.

Jarāmaraṇanirodhasāruppagāminīti jarāmaraṇanirodhassa sāruppabhāvena nikkilesatāya parisuddhatāya sadisāva hutvā gāminīti attho. Tathā paṭipanno ca hotīti yathā taṃ paṭipannoti vuccati, evaṃ paṭipanno hoti. Anudhammacārīti nibbānadhammaṃ anugataṃ paṭipattidhammaṃ carati, pūretīti attho. Dukkhakkhayāya paṭipannoti sīlaṃ ādiṃ katvā jarāmaraṇadukkhassa nirodhatthāya paṭipanno. Saṅkhāranirodhāyāti saṅkhāradukkhassa nirodhatthāya. Ettāvatā yāva arahattā desanā kathitā.

Idāni arahattaphalapaccavekkhaṇaṃ satatavihārañca dassetvā desanā nivattetabbā siyā, tathā akatvā avijjāgatoti idaṃ kasmā gaṇhātīti? Khīṇāsavassa samatikkantavaṭṭadukkhadassanatthaṃ . Apica puna vaṭṭaṃ ārabhitvā vivaṭṭe kathiyamāne bujjhanakasatto cettha atthi, tassa ajjhāsayavasenāpi idaṃ gaṇhātīti veditabbo. Tattha avijjāgatoti avijjāya gato upagato samannāgato. Purisapuggaloti purisoyeva puggalo. Ubhayenāpi sammutikathaṃ katheti. Buddhānañhi sammutikathā paramatthakathāti dve kathā honti. Tattha ‘‘satto naro puriso puggalo tisso nāgo’’ti evaṃ pavattā sammutikathā nāma. ‘‘Khandhā dhātuyo āyatanānī’’ti evaṃ pavattā paramatthakathā nāma. Paramatthaṃ kathentāpi sammutiṃ amuñcitvā kathenti. Te sammutiṃ kathentāpi paramatthaṃ kathentāpi saccameva kathenti. Teneva vuttaṃ –

‘‘Duve saccāni akkhāsi, sambuddho vadataṃ varo;

Sammutiṃ paramatthañca, tatiyaṃ nūpalabbhati;

Saṅketavacanaṃ saccaṃ, lokasammutikāraṇaṃ;

Paramatthavacanaṃ saccaṃ, dhammānaṃ bhūtalakkhaṇa’’nti.

Puññaṃce saṅkhāranti terasacetanābhedaṃ puññābhisaṅkhāraṃ. Abhisaṅkharotīti karoti. Puññūpagaṃ hoti viññāṇanti kammaviññāṇaṃ kammapuññena upagataṃ sampayuttaṃ hoti, vipākaviññāṇaṃ vipākapuññena. Apuññaṃ ce saṅkhāranti dvādasacetanābhedaṃ apuññābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. Āneñjaṃ ce saṅkhāranti catucetanābhedaṃ āneñjābhisaṅkhāraṃ. Āneñjūpagaṃ hoti viññāṇanti kammāneñjena kammaviññāṇaṃ, vipākāneñjena vipākaviññāṇaṃ upagataṃ hoti. Ettha ca tividhassa kammābhisaṅkhārassa gahitattā dvādasapadiko paccayākāro gahitova hoti. Ettāvatā vaṭṭaṃ dassitaṃ.

Idāni vivaṭṭaṃ dassento yato kho, bhikkhavetiādimāha. Tattha avijjāti catūsu saccesu aññāṇaṃ. Vijjāti arahattamaggañāṇaṃ. Ettha ca paṭhamameva avijjāya pahīnāya vijjā uppajjati. Yathā pana caturaṅgepi tame rattiṃ padīpujjalena andhakāro pahīyati, evaṃ vijjuppādā avijjāya pahānaṃ veditabbaṃ. Na kiñci loke upādiyatīti loke kiñci dhammaṃ na gaṇhāti na parāmasati. Anupādiyaṃ na paritassatīti anupādiyanto agaṇhanto neva taṇhāparitassanāya, na bhayaparitassanāya paritassati, na taṇhāyati na bhāyatīti attho. Paccattaññevāti sayameva attanāva parinibbāyati, na aññassa ānubhāvena.


痛苦部的第一章 反思是指深思熟虑。老死为何被称为一体，且说为「多种多样，各有不同」呢？因为在此被抓住的是所有痛苦的抓住。就如同被小绳子抓住的人，若他被抓住，则老死被抓住的所有痛苦也被抓住。因此说「在世间上，确实有这样多种多样的痛苦」时，就像抓住那小绳子般抓住了老死。
老死的消灭是指通过老死的消灭而获得的纯净，意即与其相似的状态。这样走的，称为「如是走」。遵循法的行为是指遵循涅槃法而行的，意即完成。为了消灭痛苦而走的，是指以戒为首修行以消灭老死的痛苦。为了消灭造作的痛苦，是指为了消灭造作的痛苦。到此为止，关于阿罗汉的教导已被讲述。
现在，若要讲述阿罗汉果的观察与永恒的住处，为什么还要提及未断的无明呢？是为了超越轮回的痛苦的观察。此外，若在轮回中开始了轮回，而正在讲述轮回的生存者在此存在，因其意图也应被提及。这里的无明是指已进入无明的状态。人是指人类。两者都在讲述共识。佛陀的共识是究竟的共识，因此有两种说法。在此「生者、男人、个人、三条蛇」等所说的，称为共识的说法。而「五蕴、四大、感官」等所说的，称为究竟的说法。讲究竟的同时也不舍弃共识。故此，讲究竟的同时也讲共识，所讲的都是事实。因此说：
「佛陀宣说了两个真实，
他是说者中的最胜者；
共识与究竟之法，
第三者无法被发现；
暗喻的真实，世俗之法，
究竟之真实，法的本质。」
福德是指十三种意图的福德造作。造作是指行作。福德所归的意识是指因福德业而归的意识，与果报意识相结合。若是无福的造作，则是指十二种意图的无福造作。若是无所依的造作，则是指四种意图的无所依造作。无所依的意识是指因无所依而归的意识，与果报的无所依意识相结合。在这里由于三种造作的抓住，故而十二种因缘的形式被抓住。到此为止，轮回已被讲述。
现在，为了讲述轮回，佛陀说「比丘们」等。这里的无明是指四种真实的无知。智慧是指阿罗汉道的智慧。在此，初步的无明被抛弃后，智慧生起。就如同在四个角落的黑暗中，若有光亮则黑暗被驱散，智慧的生起是指无明的抛弃。世间上没有任何事物被执着，意即在世间上没有任何法被抓住、被执着。无执着的状态是不受影响的，意即不被执着而不被执着，既不因贪欲而受困扰，也不因恐惧而受困扰。故此，意即不因贪欲而被困扰，不因恐惧而被困扰。自我解脱是指自己解脱，不依赖他人。


Sosukhaṃ ce vedananti idaṃ kasmā ārabhi? Khīṇāsavassa paccavekkhaṇañāṇaṃ dassetvā satatavihāraṃ dassetuṃ ārabhi. Anajjhositāti taṇhāya gilitvā pariniṭṭhapetvā agahitā. Atha dukkhavedanā kasmā vuttā, kiṃ tampi abhinandanto atthīti? Āma atthi. Sukhaṃ abhinandantoyeva hi dukkhaṃ abhinandati nāma dukkhaṃ patvā sukhaṃ patthanato sukhassa ca vipariṇāmadukkhatoti. Kāyapariyantikanti kāyaparicchinnaṃ, yāva pañcadvārakāyo pavattati, tāva pavattaṃ pañcadvārikavedananti attho. Jīvitapariyantikanti jīvitaparicchinnaṃ . Yāva jīvitaṃ pavattati, tāva pavattaṃ manodvārikavedananti attho.

Tattha pañcadvārikavedanā pacchā uppajjitvā paṭhamaṃ nirujjhati, manodvārikavedanā paṭhamaṃ uppajjitvā pacchā nirujjhati. Sā hi paṭisandhikkhaṇe vatthurūpasmiṃyeva patiṭṭhāti. Pañcadvārikā pavatte pañcadvāravasena pavattamānā paṭhamavaye vīsativassakāle rajjanadussanamuyhanavasena adhimattā balavatī hoti, paṇṇāsavassakāle ṭhitā hoti, saṭṭhivassakālato paṭṭhāya parihāyamānā asītinavutivassakāle mandā hoti. Tadā hi sattā ‘‘cirarattaṃ ekato nisīdimhā nipajjimhā’’ti vadantepi ‘‘na sañjānāmā’’ti vadanti. Adhimattānipi rūpādiārammaṇāni ‘‘na passāma na suṇāma’’, ‘‘sugandhaṃ duggandhaṃ vā sāduṃ asāduṃ vā thaddhaṃ mudukanti vā na jānāmā’’ti vadanti. Iti nesaṃ pañcadvārikavedanā bhaggā hoti, manodvārikāva pavattati. Sāpi anupubbena parihāyamānā maraṇasamaye hadayakoṭiṃyeva nissāya pavattati. Yāva panesā pavattati, tāva satto jīvatīti vuccati. Yadā nappavattati, tadā mato niruddhoti vuccati.

Svāyamattho vāpiyā dīpetabbo –

Yathā hi puriso pañcaudakamaggasampannaṃ vāpiṃ kareyya, paṭhamaṃ deve vuṭṭhe pañcahi udakamaggehi udakaṃ pavisitvā antovāpiyaṃ āvāṭe pūreyya, punappunaṃ deve vassante udakamagge pūretvā gāvutaḍḍhayojanamattaṃ ottharitvā udakaṃ tiṭṭheyya tato tato vissandamānaṃ, atha niddhamanatumbe vivaritvā khettesu kamme kariyamāne udakaṃ nikkhamantaṃ, sassapākakāle (udakaṃ nikkhamantaṃ,) udakaṃ parihīnaṃ ‘‘macche gaṇhāmā’’ti vattabbataṃ āpajjeyya, tato katipāhena āvāṭesuyeva udakaṃ saṇṭhaheyya. Yāva pana taṃ āvāṭesu hoti, tāva ‘‘mahāvāpiyaṃ udakaṃ atthī’’ti saṅkhaṃ gacchati. Yadā pana tattha chijjati, tadā ‘‘vāpiyaṃ udakaṃ natthī’’ti vuccati, evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ.

Paṭhamaṃ deve vassante pañcahi maggehi udake pavisante āvāṭānaṃ pūraṇakālo viya hi paṭhamameva paṭisandhikkhaṇe manodvārikavedanāya vatthurūpe patiṭṭhitakālo, punappunaṃ deve vassante pañcannaṃ maggānaṃ pūritakālo viya pavatte pañcadvārikavedanāya pavattikālo, gāvutaḍḍhayojanamattaṃ ajjhottharaṇaṃ viya paṭhamavaye vīsativassakāle rajjanādivasena tassā adhimattabalavabhāvo, yāva vāpito udakaṃ na niggacchati, tāva pūrāya vāpiyā ṭhitakālo viya paññāsavassakāle tassā ṭhitakālo, niddhamanatumbesu vivaṭesu kammante kariyamāne udakassa nikkhamanakālo viya saṭṭhivassakālato paṭṭhāya tassā parihāni, udake bhaṭṭhe udakamaggesu parittodakassa ṭhitakālo viya asītinavutivassakāle pañcadvārikavedanāya mandakālo, āvāṭesuyeva udakassa patiṭṭhānakālo viya hadayavatthukoṭiṃ nissāya manodvārikavedanāya pavattikālo, āvāṭesu parittepi udake sati ‘‘vāpiyaṃ udakaṃ atthī’’ti vattabbakālo viya yāva sā pavattati, tāva ‘‘satto jīvatī’’ti vuccati. Yathā pana āvāṭesu udake chinne ‘‘natthi vāpiyaṃ udaka’’nti vuccati, evaṃ manodvārikavedanāya appavattamānāya ‘‘satto mato’’ti vuccati. Imaṃ vedanaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vediyamāno’’ti.


若说「痛苦的感觉」为何开始？是为了展现已断尽的无漏者的观察智慧，并展示永恒的住处。无执着是指被贪欲吞噬后完全成就而未被抓住。那么，痛苦的感觉为何被提及，是否因而有所喜悦呢？确实有。因为快乐的体验确实是痛苦的体验，因缘而生的快乐，亦是因缘而生的痛苦。身体的痛苦是指身体所限，直到五根的身体活动为止，故而称为五根的感觉。生命的痛苦是指生命所限，直到生命的活动为止，故而称为心的感觉。
在这里，五根的感觉在后面生起，首先消失；心的感觉首先生起，随后消失。因为它确实在再生的瞬间中存在。五根的感觉在五根的活动中生起，五根的活动在二十年的时间内因拉扯、磨损而显得特别强烈，到了五十年的时候则保持不变，从六十年开始逐渐减弱，到了八十九年的时候则显得迟钝。那时众生即使说「长久以来我们坐在一起，躺在一起」，也会说「我们并没有感知」。即使是强烈的感官对象也会说「我们看不见、听不见」、「香气、臭气、好的、不好的、坚硬的、柔软的，我们都不知道」。因此，他们的五根的感觉被破坏，心的感觉却在继续。心的感觉也在逐渐减弱，在死亡的时刻依赖于心的中心而生起。只要它继续存在，众生便称为活着；若不再存在，则称为死去。
自我之意应当如此阐明——
就如一个人若在五条水道中装满水，首先在天上降下雨水，水便通过五条水道流入，填满内部的水池，然后在再次降雨时，水道再次被填满，若要从水池中取出水，便会取出一段距离的水，水便在此保持不变。若水从水池中流出，便会在收割季节时，水便被减少，若此时说「鱼被抓住了」，就会变成说「水池中的水被取走了」。只要水还在水池中，便会说「水池中有水」。若水在此处被切断，便会说「水池中没有水」，如此应当理解。
在天上降雨时，五条水道流入的时间就像在再生的瞬间中，心的感觉在物质上存在的时间，反复降雨时，五条水道的填充时间就像五根的感觉的生起时间，若要取出一段距离的水，就像在二十年的时间内因拉扯等原因而显得特别强烈，直到水被提取，便是五十年的时间，水流出时，便是六十年的时间，逐渐减弱的时间就像在八十九年的时间中，五根的感觉在此时显得迟钝，水在水池中的时间就像心的感觉的生起时间，若水在水池中存在，便会说「众生活着」。若在水池中水被切断，便会说「水池中没有水」，如是若心的感觉很少生起，便会说「众生死去」。这是指「生命的痛苦的感觉」。


Kāyassa bhedāti kāyassa bhedena. Jīvitapariyādānā uddhanti jīvitakkhayato uddhaṃ. Idhevāti paṭisandhivasena parato agantvā idheva. Sītībhavissantīti pavattivipphandadaratharahitāni sītāni appavattanadhammāni bhavissanti. Sarīrānīti dhātusarīrāni. Avasissantīti avasiṭṭhāni bhavissanti.

Kumbhakārapākāti kumbhakārassa bhājanapacanaṭṭhānato. Paṭisisseyyāti ṭhapeyya. Kapallānīti saha mukhavaṭṭiyā ekābaddhāni kumbhakapallāni. Avasisseyyunti tiṭṭheyyuṃ. Evameva khoti ettha idaṃ opammasaṃsandanaṃ – ādittakumbhakārapāko viya hi tayo bhavā daṭṭhabbā, kumbhakāro viya yogāvacaro, pākato kumbhakārabhājanānaṃ nīharaṇadaṇḍako viya arahattamaggañāṇaṃ, samo bhūmibhāgo viya asaṅkhataṃ nibbānatalaṃ, daṇḍakena uṇhakumbhaṃ ākaḍḍhitvā same bhūmibhāge kumbhassa ṭhapitakālo viya āraddhavipassakassa rūpasattakaṃ arūpasattakaṃ vipassantassa kammaṭṭhāne ca paguṇe vibhūte upaṭṭhahamāne tathārūpaṃ utusappāyādiṃ labhitvā ekāsane nisinnassa vipassanaṃ vaḍḍhetvā aggaphalaṃ arahattaṃ patvā catūhi apāyehi attabhāvaṃ uddharitvā phalasamāpattivasena asaṅkhate nibbānatale ṭhitakālo daṭṭhabbo. Khīṇāsavo pana uṇhakumbho viya arahattappattadivaseyeva na parinibbāti, sāsanappaveṇiṃ pana ghaṭayamāno paṇṇāsasaṭṭhivassāni ṭhatvā carimakacittappattiyā upādiṇṇakakkhandhabhedā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāti. Athassa kumbhassa viya kapallāni anupādiṇṇakasarīrāneva avasissantīti. Sarīrāni avasissantīti pajānātīti idaṃ pana khīṇāsavassa anuyogāropanatthaṃ vuttaṃ.

Viññāṇaṃ paññāyethāti paṭisandhiviññāṇaṃ paññāyetha. Sādhu sādhūti therānaṃ byākaraṇaṃ sampahaṃsati. Evametanti yadetaṃ tividhe abhisaṅkhāre asati paṭisandhiviññāṇassa appaññāṇantiādi, evameva etaṃ. Adhimuccathāti sanniṭṭhānasaṅkhātaṃ adhimokkhaṃ paṭilabhatha. Esevanto dukkhassāti ayameva vaṭṭadukkhassa anto ayaṃ paricchedo, yadidaṃ nibbānanti. Paṭhamaṃ.

2. Upādānasuttavaṇṇanā



「身体的分解」是指通过身体的分解而生起的。生命的界限是指因生命的消亡而向上升起。此处是指因缘的再生而非外来的来临。将会存在的凉意是指在活动中无扰动的状态，将会存在的微小的无扰动的法。身体是指元素的身体。将会存在的是指将要存在的。
「陶匠的器皿」是指陶匠的器皿的烹饪之处。若是将不再存在的，便应当放置。伴随面部的陶壶是指与面部相连的陶壶。将会存在的是指将会保持。如此，这里所说的比喻是——就像被火烧的陶器，三种状态应当被观察，陶匠如同修行者，烹饪的陶器如同阿罗汉道的智慧，类似于无为的涅槃底层，像用杖子将热陶罐拉起，正如在同一层面上，修行者观察着色法与无色法的修行处，获得如是的气候等，坐在一个位置上，增进观察，获得最高果位，阿罗汉，脱离四种堕落的存在，因而在无为的涅槃底层停留。然已断尽者如同热陶罐，达到阿罗汉的那一天并不涅槃，而是经历五十六年后，在最后的心境达到后，因无执著的五蕴而涅槃。然后如同陶壶的陶器，只有未被执著的元素才会存在。身体是指元素的存在，意即此是为了阐明已断尽者的修行。
「意识应被观察」是指再生的意识应被观察。善哉善哉是指长老们的教导得以显现。因此，这里所说的三种造作的缺失是指再生的意识的微小智慧等，亦应如此。应当获得的是指所获得的确立。此即是痛苦的尽头，这正是轮回痛苦的尽头，亦即涅槃。第一章。
执取经注解

52. Dutiye upādāniyesūti catunnaṃ upādānānaṃ paccayesu tebhūmakadhammesu. Assādānupassinoti assādaṃ anupassantassa. Tatrāti tasmiṃ aggikkhandhe. Tadāhāroti taṃpaccayo. Tadupādānoti tasseva vevacanaṃ. Evamevakhoti ettha aggikkhandho viya hi tayo bhavā, tebhūmakavaṭṭantipi etadeva, aggijaggakapuriso viya vaṭṭanissito bālaputhujjano, sukkhatiṇagomayādipakkhipanaṃ viya assādānupassino puthujjanassa taṇhādivasena chahi dvārehi kusalākusalakammakaraṇaṃ. Tiṇagomayādīsu khīṇesu punappunaṃ tesaṃ pakkhipanena aggikkhandhassa vaḍḍhanaṃ viya bālaputhujjanassa uṭṭhāya samuṭṭhāya yathāvuttakammāyūhanena aparāparaṃ vaṭṭadukkhanibbattanaṃ.

Na kālena kālaṃ sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyyāti tañhi koci atthakāmo evaṃ vadeyya – ‘‘bho kasmā uṭṭhāya samuṭṭhāya kalāpe bandhitvā sukkhatiṇakaṭṭhānaṃ pacchiyañca pūretvā sukkhagomayāni pakkhipanto etaṃ aggiṃ jālesi? Api nu te atthi itonidānaṃ kāci vaḍḍhīti? Vaṃsāgatametaṃ bho amhākaṃ, itonidānaṃ pana me avaḍḍhiyeva, kuto vaḍḍhi? Ahañhi imaṃ aggiṃ jagganto neva nhāyituṃ na bhuñjituṃ na nipajjituṃ labhāmīti. Tena hi bho kiṃ te iminā niratthakena aggijālanena? Ehi tvaṃ etāni ābhatāni tiṇādīni ettha nikkhipa, tāni sayameva jhāyissanti, tvaṃ pana asukasmiṃ ṭhāne sītodakā pokkharaṇī atthi, tattha nhatvā, mālāgandhavilepanehi attānaṃ maṇḍetvā sunivattho supārutova pādukāhi nagaraṃ pavisitvā pāsādavaramāruyha vātapānaṃ vivaritvā mahāvīthiyaṃ virocamāno nisīda ekaggo sukhasamappito hutvā, tattha te nisinnassa tiṇādīnaṃ khayena sayameva ayaṃ aggi appaṇṇattibhāvaṃ gamissatī’’ti. So tathā kareyya. Tatheva ca tattha nisinnassa so aggi upādānakkhayena appaṇṇattibhāvaṃ gaccheyya. Idaṃ sandhāyetaṃ ‘‘na kālena kāla’’ntiādi vuttaṃ.

Evameva khoti ettha pana idaṃ opammasaṃsandanaṃ – cattālīsāya kaṭṭhavāhānaṃ jalamāno mahāaggikkhandho viya hi tebhūmakavaṭṭaṃ daṭṭhabbaṃ, aggijagganakapuriso viya vaṭṭasannissitako yogāvacaro, atthakāmo puriso viya sammāsambuddho, tena purisena tassa dinnaovādo viya tathāgatena ‘‘ehi tvaṃ, bhikkhu, tebhūmakadhammesu nibbinda, evaṃ vaṭṭadukkhā muccissasī’’ti tassa tebhūmakadhammesu kammaṭṭhānassa kathitakālo, tassa purisassa yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjitvā pāsāde nisinnakālo viya yogino sugatovādaṃ sampaṭicchitvā suññāgāraṃ paviṭṭhassa tebhūmakadhammesu vipassanaṃ paṭṭhapetvā anukkamena yathānurūpaṃ āhārasappāyādiṃ labhitvā, ekāsane nisinnassa aggaphale patiṭṭhitakālo, tassa nhānavilepanādīhi sudhotamaṇḍitakāyattā tasmiṃ nisinnassa ekaggasukhasamappitakālo viya yogino ariyamaggapokkharaṇiyaṃ maggañāṇodakena sunhātasudhotakilesamalassa hirottappasāṭake nivāsetvā sīlavilepanānulittassa arahattamaṇḍanena attabhāvaṃ maṇḍetvā vimuttipupphadāmaṃ piḷandhitvā iddhipādapādukā āruyha nibbānanagaraṃ pavisitvā dhammapāsādaṃ āruyha satipaṭṭhānamahāvīthiyaṃ virocamānassa nibbānārammaṇaṃ phalasamāpattiṃ appetvā nisinnakālo. Tassa pana purisassa tasmiṃ nisinnassa tiṇādīnaṃ khayena aggikkhandhassa appaṇṇattigamanakālo viya khīṇāsavassa yāvatāyukaṃ ṭhatvā upādiṇṇakakkhandhabhedena anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbutassa mahāvaṭṭavūpasamo daṭṭhabbo. Dutiyaṃ.

3. Saṃyojanasuttavaṇṇanā

53. Tatiye saṃyojaniyesūti dasannaṃ saṃyojanānaṃ paccayesu. Jhāyeyyāti jaleyya. Telaṃ āsiñceyya vaṭṭiṃ upasaṃhareyyāti dīpapaṭijagganatthaṃ telabhājanañca mahantañca vaṭṭikapālaṃ gahetvā samīpe niccaṃ ṭhitova tele khīṇe telaṃ āsiñceyya, vaṭṭiyā khīṇāya vaṭṭiṃ upasaṃhareyya. Sesamettha saddhiṃ opammasaṃsandanena purimanayeneva veditabbaṃ. Tatiyaṃ.

4. Dutiyasaṃyojanasuttavaṇṇanā



第二章 关于执取的教义 是指四种执取的因缘，三种根本法。对愉悦的观察是指对愉悦的观察者。在那里是指在那火焰中。那时的摄取是指那个因缘。那执取是指它的定义。如此，这里所说的比喻就像火焰一样应当观察三种状态，三种根本法的轮回也是如此，就像被火焰所困的愚痴凡夫，因贪欲等原因，像草、土、木等被放入的物质，愚痴凡夫通过六个门进行善恶的行为。草、土、木等被放入后，愚痴凡夫在火焰中显得愈发强烈，像是因拉扯而被提升，因而不断地引发轮回的痛苦。
若在适当的时候放入干草，便会有人这样说——「喂，为什么你站起来、提升，封住了干草的地方，放入干草而使火焰燃烧？难道你从这里没有任何增长吗？这是我们家族的传统，但从这里我并没有增长，何以增长？我在这里焚烧这火焰，既不洗澡，也不吃饭，也不躺下，得不到。」因此，喂，你为何要用这毫无意义的火焰？来吧，你把这些草等放在这里，它们自然会燃烧，而你在某个地方有凉水的池塘，洗完澡后，用花香涂抹自己，打扮得体，穿戴整齐，进入城市，乘坐高楼，打开窗户，光辉照耀，坐在那儿，心情愉悦，坐在那儿的草被烧尽，这火焰的微小状态便会消失。」他就这样做。如此，坐在那儿的火焰因执取的消失而消失。这里所说的「不在适当的时候」等是指。
如此，这里所说的比喻是——如同四十个木材的承载者，流动的巨大火焰应当被观察，像火焰的引导者那样，依靠轮回而生存，像有目标的人那样，正如正觉者，像那人所给予的教导那样，正如如来所说「来吧，你，修行者，厌弃这三种根本法，便会从轮回的痛苦中解脱。」在那人所说的根本法的修行处，正如那人所指引的，坐在高楼上，接受如来的教导，进入空房，建立观察，逐渐获取适合的饮食等，坐在一个位置上，获得最高果位，正如阿罗汉，因洗浴、涂抹而装饰得体，坐在那儿的状态愉悦，正如修行者，因智慧的水而清净，遮盖着污垢，因持戒而装饰自己的身体，获得解脱的花朵，乘坐神通的车，进入涅槃之城，登上法的高楼，光辉照耀，期待涅槃的果位，坐在那儿。那人坐在那里，因草的消失，火焰的微小状态便会消失，正如已断尽者，直到生命的终结，因无执著的五蕴而涅槃，显现出轮回的平息。第二章。
关于束缚的教义注解
第三章 关于束缚的教义 是指十种束缚的因缘。若能静坐，便能熄灭。若涂抹油，便能收集轮回的精华，故而以大油罐和轮回的护卫，常常保持在旁，若油耗尽，便应涂抹油，若轮回耗尽，便应收集轮回。其余的应与比喻相结合，依前所述理解。第三章。
第二束缚的教义注解

54. Catutthe upamaṃ paṭhamaṃ katvā pacchā attho vutto. Sesaṃ tādisameva. Catutthaṃ.

5. Mahārukkhasuttavaṇṇanā

55. Pañcame uddhaṃ ojaṃ abhiharantīti pathavīrasañca āporasañca upari āropenti. Ojāya āropitattā hatthasatubbedhassa rukkhassa aṅkuraggesu bindubindūni viya hutvā sineho tiṭṭhati. Idaṃ panettha opammasaṃsandanaṃ – mahārukkho viya hi tebhūmakavaṭṭaṃ, mūlāni viya āyatanāni, mūlehi ojāya ārohanaṃ viya chahi dvārehi kammārohanaṃ, ojāya abhiruḷhattā mahārukkhassa yāvakappaṭṭhānaṃ viya vaṭṭanissitabālaputhujjanassa chahi dvārehi kammaṃ āyūhantassa aparāparaṃ vaṭṭassa vaḍḍhanavasena dīgharattaṃ ṭhānaṃ.

Kuddālapiṭakanti kuddālañceva pacchibhājanañca. Khaṇḍākhaṇḍikaṃ chindeyyāti khuddakamahantāni khaṇḍākhaṇḍāni karonto chindeyya. Idaṃ panettha opammasaṃsandanaṃ – idhāpi hi mahārukkho viya tebhūmakavaṭṭaṃ, rukkhaṃ nāsetukāmo puriso viya yogāvacaro, kuddālo viya ñāṇaṃ, pacchi viya samādhi, rukkhacchedanapharasu viya ñāṇaṃ, rukkhassa mūle chinnakālo viya yogino ācariyasantike kammaṭṭhānaṃ gahetvā manasikarontassa paññā, khaṇḍākhaṇḍikaṃ chindanakālo viya saṅkhepato catunnaṃ mahābhūtānaṃ manasikāro, phālanaṃ viya dvecattālīsāya koṭṭhāsesu vitthāramanasikāro, sakalikaṃ sakalikaṃ karaṇakālo viya upādārūpassa ceva rūpakkhandhārammaṇassa viññāṇassa cāti imesaṃ vasena nāmarūpapariggaho, mūlānaṃ upacchedanaṃ viya tasseva nāmarūpassa paccayapariyesanaṃ, vātātape visosetvā agginā ḍahanakālo viya anupubbena vipassanaṃ vaḍḍhetvā aññataraṃ sappāyaṃ labhitvā kammaṭṭhāne vibhūte upaṭṭhahamāne ekapallaṅke nisinnassa samaṇadhammaṃ karontassa aggaphalappatti, masikaraṇaṃ viya arahattappattadivaseyeva aparinibbāyantassa yāvatāyukaṃ ṭhita kālo, mahāvāte opunanaṃ nadiyā pavāhanaṃ viya ca upādiṇṇakakkhandhabhedena anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbutassa vaṭṭavūpasamo veditabbo. Pañcamaṃ.

6. Dutiyamahārukkhasuttavaṇṇanā

56. Chaṭṭhepi upamaṃ paṭhamaṃ vatvā pacchā attho vutto, idameva nānattaṃ. Chaṭṭhaṃ.

7. Taruṇarukkhasuttavaṇṇanā

57-59. Sattame taruṇoti ajātaphalo. Palimajjeyyāti sodheyya. Paṃsuṃ dadeyyāti thaddhapharusapaṃsuṃ haritvā mudugomayacuṇṇamissaṃ madhurapaṃsuṃ pakkhipeyya. Vuddhinti vuddhiṃ āpajjitvā pupphūpago pupphaṃ, phalūpago phalaṃ gaṇheyya. Idaṃ panettha opammasaṃsandanaṃ – taruṇarukkho viya hi tebhūmakavaṭṭaṃ, rukkhajaggako puriso viya vaṭṭanissito puthujjano, mūlaphalasantānādīni viya tīhi dvārehi kusalākusalakammāyūhanaṃ, rukkhassa vuḍḍhiāpajjanaṃ viya puthujjanassa tīhi dvārehi kammaṃ āyūhato aparāparaṃ vaṭṭappavatti. Vivaṭṭaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Aṭṭhamanavamāni uttānatthāneva. Sattamādīni.

10. Nidānasuttavaṇṇanā



第四章 首先给出比喻，随后阐述其意义。其余部分也是如此。第四章。
关于大树的教义注解
第五章 是指向上提取精华，土的精华和水的精华被提升。因提升而存在，像手指的树木的种子一样，像点滴一样存在。这里的比喻是——如同大树的三种根本法，根部如同感官，根部的精华如同通过六个门的行为，因精华的生长而存在，像大树的根基一样，愚痴凡夫通过六个门的行为不断地引发轮回的增长。
「铲子和铲斗」是指铲子和后面的容器。若要切割小块，则应当切割小块。这里的比喻是——在这里如同大树的三种根本法，像想要毁灭树木的人那样，修行者如同铲子，后面的容器如同定，树木的切割工具如同智慧，树木根部的切割时机如同修行者在师父面前掌握修行法，关注的智慧，切割小块的时机如同对四大元素的关注，扩展如同在二十四个地方的广泛关注，逐一进行，如同对执取的理解，根部的切割如同对其因缘的探求，像风、热、干燥等影响下，逐渐增长的观察，获得适合的修行处，坐在一个位置上，修行者如同获得最高果位的阿罗汉，像在修行的那一天不再涅槃，直到生命的终结，因无执著的五蕴而涅槃，显现出轮回的平息。第五章。
关于第二大树的教义注解
第六章 首先给出比喻，随后阐述其意义，此即是唯一的内容。第六章。
关于幼树的教义注解
57-59. 第七章 幼树是指尚未结果的树。若要清理，便应当清理。若要给土，便应当拿起坚硬的土，将柔软的土与甜美的土混合。若要生长，便应当获得花朵，若果实成熟，便应当获得果实。这里的比喻是——如同幼树的三种根本法，像树木的主人那样，愚痴凡夫通过三种门进行善恶的行为，像树木的生长一样，愚痴凡夫通过三种门的行为不断地引发轮回的增长。应当如前所述理解。第八章至第九章的内容是相同的。第七章及以下内容。
关于因缘的教义注解

60. Dasame kurūsu viharatīti kurūti evaṃ bahuvacanavasena laddhavohāre janapade viharati. Kammāsadhammaṃ nāma kurūnaṃ nigamoti evaṃnāmako kurūnaṃ nigamo, taṃ gocaragāmaṃ katvāti attho. Āyasmāti piyavacanametaṃ garuvacanametaṃ. Ānandoti tassa therassa nāmaṃ. Ekamantaṃ nisīdīti cha nisajjadose vivajjento dakkhiṇajāṇumaṇḍalassa abhimukhaṭṭhāne chabbaṇṇānaṃ buddharasmīnaṃ anto pavisitvā pasannalākhārasaṃ vigāhanto viya suvaṇṇapaṭaṃ pārupanto viya rattakambalavitānamajjhaṃ pavisanto viya dhammabhaṇḍāgāriko āyasmā ānando nisīdi. Tena vuttaṃ ‘‘ekamantaṃ nisīdī’’ti.

Kāya pana velāya kena kāraṇena ayamāyasmā bhagavantaṃ upasaṅkamantoti? Sāyanhavelāya paccayākārapañhaṃ pucchanakāraṇena. Taṃ divasaṃ kira ayamāyasmā kulasaṅgahatthāya gharadvāre gharadvāre sahassabhaṇḍikaṃ nikkhipanto viya kammāsadhammaṃ piṇḍāya caritvā piṇḍapātapaṭikkanto satthu vattaṃ dassetvā satthari gandhakuṭiṃ paviṭṭhe satthāraṃ vanditvā attano divāṭṭhānaṃ gantvā antevāsikesu vattaṃ dassetvā paṭikkantesu divāṭṭhānaṃ paṭisammajjitvā cammakkhaṇḍaṃ paññapetvā udakatumbato udakena hatthapāde sītalaṃ katvā pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinno sotāpattiphalasamāpattiṃ samāpajjitvā. Atha paricchinnakālavasena samāpattito vuṭṭhāya paccayākāre ñāṇaṃ otāresi. So ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’tiādito paṭṭhāya antaṃ, antato paṭṭhāya ādiṃ, ubhayantato paṭṭhāya majjhaṃ, majjhato paṭṭhāya ubho ante pāpento tikkhattuṃ dvādasapadaṃ paccayākāraṃ sammasi. Tassevaṃ sammasantassa paccayākāro vibhūto hutvā uttānakuttānako viya upaṭṭhāsi. Tato cintesi – ‘‘ayaṃ paccayākāro sabbabuddhehi gambhīro ceva gambhīrāvabhāso cāti kathito, mayhaṃ kho pana padesañāṇe ṭhitassa sāvakassa sato uttāno viya vibhūto pākaṭo hutvā upaṭṭhāti, mayhaṃyeva nu kho esa uttānako viya upaṭṭhāti, udāhu aññesampīti attano upaṭṭhānakāraṇaṃ satthu ārocessāmī’’ti nisinnaṭṭhānato uṭṭhāya cammakkhaṇḍaṃ papphoṭetvā ādāya sāyanhasamaye bhagavantaṃ upasaṅkami. Tena vuttaṃ – ‘‘sāyanhavelāyaṃ paccayākārapañhaṃ pucchanakāraṇena upasaṅkamanto’’ti.

Yāva gambhīroti ettha yāvasaddo pamāṇātikkame. Atikkamma pamāṇaṃ gambhīro, atigambhīroti attho. Gambhīrāvabhāsoti gambhīrova hutvā avabhāsati, dissatīti attho. Ekañhi uttānameva gambhīrāvabhāsaṃ hoti pūtipaṇṇarasavasena kāḷavaṇṇaṃ purāṇaudakaṃ viya. Tañhi jāṇuppamāṇampi sataporisaṃ viya dissati. Ekaṃ gambhīraṃ uttānāvabhāsaṃ hoti maṇibhāsaṃ vippasannaudakaṃ viya. Tañhi sataporisampi jāṇuppamāṇaṃ viya khāyati. Ekaṃ uttānaṃ uttānāvabhāsaṃ hoti pātiādīsu udakaṃ viya. Ekaṃ gambhīraṃ gambhīrāvabhāsaṃ hoti sinerupādakamahāsamudde udakaṃ viya. Evaṃ udakameva cattāri nāmāni labhati. Paṭiccasamuppāde panetaṃ natthi. Ayañhi gambhīro ca gambhīrāvabhāso cāti ekameva nāmaṃ labhati . Evarūpo samānopi atha ca pana me uttānakuttānako viya khāyati, tadidaṃ acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhanteti evaṃ attano vimhayaṃ pakāsento pañhaṃ pucchitvā tuṇhībhūto nisīdi.

Bhagavā tassa vacanaṃ sutvā ‘‘ānando bhavaggagahaṇāya hatthaṃ pasārento viya sineruṃ bhinditvā miñjaṃ nīharituṃ vāyamamāno viya vinā nāvāya mahāsamuddaṃ taritukāmo viya pathaviṃ parivattetvā pathavojaṃ gahetuṃ vāyamamāno viya buddhavisayaṃ pañhaṃ attano uttānuttānanti vadati, handassa gambhīrabhāvaṃ ācikkhāmī’’ti cintetvā mā hevantiādimāha.


第十章 是指在库鲁的地方生活，库鲁以复数形式的称谓而存在于城市中。所谓的「业法」是指库鲁的村庄，意即这样称呼的库鲁的村庄。尊者是一个亲切的称呼，也是一个庄重的称呼。阿难是他的名字。他坐在一旁，避免六种坐姿的错误，面向南方，进入六种颜色的佛光之中，像是欣然接受金色的布料，像是进入红色的毯子中，像是进入法的宝库，尊者阿难坐下。因此说「他坐在一旁」。
那么，这位尊者为何在这个时刻走向佛陀呢？是在下午的时候因缘询问问题而走向他。那一天，尊者阿难像是在家族聚会时，像是在家门口放置千个物品，像是在进行业法的乞食，显示出佛陀的威德，佛陀进入香房，向佛陀顶礼后，回到自己的日间住所，向弟子们展示佛陀的威德，回到日间住所后整理自己的日间住所，准备好皮肤的部分，洗手脚后，感到清凉，坐下时，进入了初果的果位。然后，在有限的时间内，从果位中起身，观察因缘的智慧。他从「无明是因缘，行是因缘」开始，从末尾到开头，从两端到中间，从中间到两端，三次观察十二因缘的因缘。此时，他观察到因缘的状态显现出来，像是被提升的状态。于是他思考——「这个因缘的状态被所有的佛陀称为深邃与深邃的显现，我在这里作为一个有意识的弟子，站在清醒的状态下，被提升的状态显现出来，难道这个状态只是我自己显现出来的吗，还是其他人也会这样？」于是他从坐着的地方站起来，抖动皮肤，带着这个思考，在下午的时候走向佛陀。因此说「在下午的时候因缘询问问题而走向佛陀」。
「多么深邃」在这里的「多」是指超越标准的。超越标准的深邃，超深邃的意思。深邃的显现是指显现出来的深邃，显现出来的意思。只有一个提升的状态是深邃的显现，像是陈旧的水一样。那是像真实的人的样子显现出来的。只有一个深邃的提升的显现，像是清澈的水一样。那是像真实的人一样显现出来的。只有一个提升的提升的显现，像是水的流动。只有一个深邃的深邃的显现，像是喜马拉雅山的海洋一样。因此，水的确得到了四个名称。在因缘生起中并不存在。这确实是深邃与深邃的显现，因此只得到一个名称。这样的状态同样也会显现出来，然而，像我这样被提升的状态显现出来，真是令人惊奇，尊者，令人惊叹，尊者。」于是他沉默不语，坐在那里。
佛陀听到他的言辞后，便像是伸手抓住西藏的山，努力去拉拽，像是想要无船渡过大海，像是想要改变大地，努力去抓住大地的精华，佛陀思考着「我将要告诉他深邃的状态」。


Tattha mā hevanti ha-kāro nipātamattaṃ, evaṃ mā bhaṇīti attho. ‘‘Mā heva’’nti ca idaṃ vacanaṃ bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ ussādentopi bhaṇati apasādentopi. Tattha ussādentopīti, ānanda, tvaṃ mahāpañño visadañāṇo, tena te gambhīropi paṭiccasamuppādo uttānako viya khāyati, aññesaṃ panesa uttānakoti na sallakkhetabbo, gambhīroyeva ca so gambhīrāvabhāso ca.

Tattha catasso upamā vadanti – cha māse subhojanarasapuṭṭhassa kira katayogassa mahāmallassa samajjasamaye katamallapāsāṇaparicayassa yuddhabhūmiṃ gacchantassa antarā mallapāsāṇaṃ dassesuṃ. So ‘‘kiṃ eta’’nti āha. Mallapāsāṇoti. Āharatha nanti. ‘‘Ukkhipituṃ na sakkomā’’ti vutte sayaṃ gantvā ‘‘kuhiṃ imassa bhāriyaṭṭhāna’’nti vatvā dvīhi hatthehi dve pāsāṇe ukkhipitvā kīḷāguḷe viya khipitvā agamāsi. Tattha mallassa mallapāsāṇo lahukoti na aññesampi lahukoti vattabbo. Cha māse subhojanarasapuṭṭho mallo viya hi kappasatasahassaṃ abhinīhārasampanno āyasmā ānando. Yathā mallassa mahābalatāya mallapāsāṇo lahuko, evaṃ therassa mahāpaññatāya paṭiccasamuppādo uttānoti vattabbo, so aññesaṃ uttānoti na vattabbo.

Mahāsamudde ca timi nāma mahāmaccho dviyojanasatiko, timiṅgalo tiyojanasatiko, timirapiṅgalo pañcayojanasatiko, ānando timinando ajjhāroho mahātimīti ime cattāro yojanasahassikā. Tattha timirapiṅgaleneva dīpenti. Tassa kira dakkhiṇakaṇṇaṃ cālentassa pañcayojanasate padese udakaṃ calati, tathā vāmakaṇṇaṃ, tathā naṅguṭṭhaṃ, tathā sīsaṃ. Dve pana kaṇṇe cāletvā naṅguṭṭhena paharitvā sīsaṃ aparāparaṃ katvā kīḷituṃ āraddhassa sattaṭṭhayojanasate ṭhāne bhājane pakkhipitvā uddhane āropitaṃ viya udakaṃ pakkuthati. Yojanasatamatte padese udakaṃ piṭṭhiṃ chādetuṃ na sakkoti. So evaṃ vadeyya – ‘‘ayaṃ mahāsamuddo gambhīroti vadanti, kutassa gambhīratā, mayaṃ piṭṭhimattacchādanampi udakaṃ na labhāmā’’ti. Tattha kāyūpapannassa timirapiṅgalassa mahāsamuddo uttānoti aññesañca khuddakamacchānaṃ uttānoti na vattabbo, evameva ñāṇūpapannassa therassa paṭiccasamuppādo uttānoti aññesampi uttānoti na vattabbo. Supaṇṇarājā ca diyaḍḍhayojanasatiko hoti. Tassa dakkhiṇapakkho paññāsayojaniko hoti, tathā vāmapakkho, piñchavaṭṭi ca saṭṭhiyojanikā, gīvā tiṃsayojanikā, mukhaṃ navayojanaṃ, pādā dvādasayojanikā, tasmiṃ supaṇṇavātaṃ dassetuṃ āraddhe sattaṭṭhayojanasataṃ ṭhānaṃ nappahoti. So evaṃ vadeyya – ‘‘ayaṃ ākāso anantoti vadanti, kutassa anantatā, mayaṃ pakkhavātappattharaṇokāsampi na labhāmā’’ti. Tattha kāyūpapannassa supaṇṇarañño ākāso parittoti aññesañca khuddakapakkhīnaṃ parittoti na vattabbo, evameva ñāṇūpapannassa therassa paṭiccasamuppādo uttānoti aññesampi uttānoti na vattabbo.

Rāhu asurindo pana pādantato yāva kesantā yojanānaṃ cattāri sahassāni aṭṭha ca satāni honti. Tassa dvinnaṃ bāhānaṃ antare dvādasayojanasatikaṃ, bahalattena chayojanasatikaṃ, hatthapādatalāni tiyojanasatikāni, tathā mukhaṃ, ekaṅgulipabbaṃ paññāsayojanaṃ, tathā bhamukantaraṃ, nalāṭaṃ tiyojanasatikaṃ, sīsaṃ navayojanasatikaṃ. Tassa mahāsamuddaṃ otiṇṇassa gambhīraṃ udakaṃ jāṇuppamāṇaṃ hoti. So evaṃ vadeyya – ‘‘ayaṃ mahāsamuddo gambhīroti vadanti. Kutassa gambhīratā? Mayaṃ jāṇuppaṭicchādanamattampi udakaṃ na labhāmā’’ti. Tattha kāyūpapannassa rāhuno mahāsamuddo uttānoti aññesañca uttānoti na vattabbo. Evameva ñāṇūpapannassa therassa paṭiccasamuppādo uttānoti aññesampi uttānoti na vattabbo. Etamatthaṃ sandhāya bhagavā mā hevaṃ, ānanda, mā hevaṃ, ānandāti āha.

Therassa hi catūhi kāraṇehi gambhīro paṭiccasamuppādo uttānoti upaṭṭhāsi. Katamehi catūhi? Pubbūpanissayasampattiyā titthavāsena sotāpannatāya bahussutabhāvenāti.


Tattha mā hevanti ha-kāro nipātamattaṃ, evaṃ mā bhaṇīti attho. “Mā heva”nti ca idaṃ vacanaṃ bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ ussādentopi bhaṇati apasādentopi. Tattha ussādentopīti, ānanda, tvaṃ mahāpañño visadañāṇo, tena te gambhīropi paṭiccasamuppādo uttānako viya khāyati, aññesaṃ panesa uttānakoti na sallakkhetabbo, gambhīroyeva ca so gambhīrāvabhāso ca.
在这里，「不要这样」的「哈」音是指轻微的音调，「不要这样说」的意思。“不要这样”是佛陀对尊者阿难所说的话，虽然是为了激励他，也是在劝诫他。在这里，激励是指，阿难，你是大智者，明智的知者，因此你的因缘法虽深邃，却像是显现出来的提升，其他人则不应被视为提升，只有深邃的深邃的显现。
在这里，有四种比喻——六个月的美味食物的充盈，正如在适当的时间，强壮的摔跤手在战场上所展示的摔跤石。于是他说：“这是什么？”摔跤石。请取来。被问到“我们不能提升吗？”时，他自己走过去，问道“这重物放在哪里？”然后用双手抬起两块石头，像玩具一样扔掉了。这里的摔跤石并不是其他的轻松的东西。六个月的美味食物就像是拥有数百千的力量的尊者阿难。就像摔跤手因强壮而轻松地抬起摔跤石一样，尊者的智慧使因缘法显现，其他人则不应被视为提升。
在大海中，有一种叫做“timī”的大鱼，长度为二十由旬；有一种叫做“timiṅgala”的鱼，长度为三十由旬；还有一种叫做“timirapiṅgala”的鱼，长度为五十由旬；阿难则是timī的化身，伟大的timī。这里的timirapiṅgala显现出它的样子。因为它的右耳在动时，五十由旬的水面会波动，左耳也是如此，鼻子也是如此，头也是如此。而它的两只耳朵在动时，用鼻子打击头部，反复进行，像是在七十由旬的地方进行游戏，放入容器中，像是被提升的水。若在一百由旬的地方，水面将不会被遮盖。它会这样说：“这大海被称为深邃，深邃在哪里呢？我们连水面上的遮盖也得不到。”在这里，身体所依附的timirapiṅgala的大海被视为提升，其他的小鱼则不应被视为提升，智慧所依附的尊者的因缘法同样被视为提升，其他的也不应被视为提升。
苏帕纳王长达七十由旬。它的右侧为五十由旬，左侧也是如此，尾部为六十由旬，脖子为三十由旬，嘴巴为九由旬，脚为十二由旬。在此苏帕纳王的风向显现出七十由旬的地方是无法得到的。它会这样说：“这天空被称为无边，边界在哪里呢？我们连翅膀的遮盖也得不到。”在这里，身体所依附的苏帕纳王的天空被视为微小，其他的小鸟则不应被视为微小，智慧所依附的尊者的因缘法同样被视为提升，其他的也不应被视为提升。
拉胡天王从脚底到头发的长度为四千由旬，两个手臂之间的距离为十二由旬，因其强壮的身体而达到六由旬，嘴巴为三十由旬，头为九由旬。它的深邃的水面如同显现的样子。它会这样说：“这大海被称为深邃，深邃在哪里呢？我们连水面的遮盖也得不到。”在这里，身体所依附的拉胡的大海被视为提升，其他的也不应被视为提升。智慧所依附的尊者的因缘法同样被视为提升，其他的也不应被视为提升。对此，佛陀说：“不要这样，阿难，不要这样，阿难。”
尊者的因缘法因四个原因而显得深邃。哪四个？因过去的因缘、因缘的积累、因果的理解和因智慧的广博。


Ito kira satasahassime kappe padumuttaro nāma satthā loke uppajji. Tassa haṃsavatī nāma nagaraṃ ahosi, ānando nāma rājā pitā, sumedhā nāma devī mātā, bodhisatto uttarakumāro nāma ahosi. So puttassa jātadivase mahābhinikkhamanaṃ nikkhamma pabbajitvā padhānamanuyutto anukkamena sabbaññutaṃ patvā, ‘‘anekajātisaṃsāra’’nti udānaṃ udānetvā sattāhaṃ bodhipallaṅke vītināmetvā ‘‘pathaviyaṃ pādaṃ ṭhapessāmī’’ti pādaṃ abhinīhari. Atha pathaviṃ bhinditvā mahantaṃ padumaṃ uṭṭhāsi. Tassa dhurapattāni navutihatthāni, kesaraṃ tiṃsahatthaṃ, kaṇṇikā dvādasahatthā, navaghaṭappamāṇā reṇu ahosi.

Satthā pana ubbedhato aṭṭhapaññāsahattho ahosi, tassa ubhinnaṃ bāhānamantaraṃ aṭṭhārasahatthaṃ, nalāṭaṃ pañcahatthaṃ, hatthapādā ekādasahatthā. Tassa ekādasahatthena pādena dvādasahatthāya kaṇṇikāya akkantamattāya navaghaṭappamāṇā reṇu uṭṭhāya aṭṭhapaññāsahatthaṃ padesaṃ uggantvā okiṇṇamanosilācuṇṇaṃ viya paccokiṇṇaṃ. Tadupādāya bhagavā ‘‘padumuttaro’’tveva paññāyittha. Tassa devilo ca sujāto ca dve aggasāvakā ahesuṃ, amitā ca asamā ca dve aggasāvikā, sumano nāma upaṭṭhāko. Padumuttaro bhagavā pitusaṅgahaṃ kurumāno bhikkhusatasahassaparivāro haṃsavatiyā rājadhāniyā vasati.

Kaniṭṭhabhātā panassa sumanakumāro nāma. Tassa rājā haṃsavatito vīsayojanasate bhogaṃ adāsi. So kadāci āgantvā pitarañca satthārañca passati. Athekadivasaṃ paccanto kupito. Sumano rañño sāsanaṃ pesesi. Rājā ‘‘tvaṃ mayā, tāta, kasmā ṭhapito’’ti paṭipesesi. So core vūpasametvā ‘‘upasanto, deva, janapado’’ti rañño pesesi. Rājā tuṭṭho ‘‘sīghaṃ mama putto āgacchatū’’ti āha. Tassa sahassamattā amaccā honti. So tehi saddhiṃ antarāmagge mantesi – ‘‘mayhaṃ pitā tuṭṭho sace me varaṃ deti, kiṃ gaṇhāmī’’ti? Atha naṃ ekacce ‘‘hatthiṃ gaṇhatha, assaṃ gaṇhatha, janapadaṃ gaṇhatha, sattaratanāni gaṇhathā’’ti āhaṃsu. Apare ‘‘tumhe pathavissarassa puttā, na tumhākaṃ dhanaṃ dullabhaṃ, laddhampi cetaṃ sabbaṃ pahāya gamanīyaṃ, puññameva ekaṃ ādāya gamanīyaṃ, tasmā deve varaṃ dadamāne temāsaṃ padumuttaraṃ bhagavantaṃ upaṭṭhātuṃ varaṃ gaṇhathā’’ti. So ‘‘tumhe mayhaṃ kalyāṇamittā nāma, mametaṃ cittaṃ natthi, tumhehi pana uppāditaṃ, evaṃ karissāmī’’ti, gantvā pitaraṃ vanditvā pitarā āliṅgetvā, matthake cumbitvā ‘‘varaṃ te, putta, demī’’ti vutte ‘‘icchāmahaṃ, mahārāja, bhagavantaṃ temāsaṃ catūhi paccayehi upaṭṭhahanto jīvitaṃ avañjhaṃ kātuṃ, idaṃ me varaṃ dehī’’ti āha. Na sakkā, tāta, aññaṃ varehīti. Deva, khattiyānaṃ nāma dvekathā natthi, etameva me dehi, na mamaññena atthoti. Tāta, buddhānaṃ nāma cittaṃ dujjānaṃ, sace bhagavā na icchissati, mayā dinnampi kiṃ bhavissatīti? ‘‘Sādhu, deva, ahaṃ bhagavato cittaṃ jānissāmī’’ti vihāraṃ gato.


Ito kira satasahassime kappe padumuttaro nāma satthā loke uppajji. Tassa haṃsavatī nāma nagaraṃ ahosi, ānando nāma rājā pitā, sumedhā nāma devī mātā, bodhisatto uttarakumāro nāma ahosi. So puttassa jātadivase mahābhinikkhamanaṃ nikkhamma pabbajitvā padhānamanuyutto anukkamena sabbaññutaṃ patvā, ‘‘anekajātisaṃsāra’’nti udānaṃ udānetvā sattāhaṃ bodhipallaṅke vītināmetvā ‘‘pathaviyaṃ pādaṃ ṭhapessāmī’’ti pādaṃ abhinīhari. Atha pathaviṃ bhinditvā mahantaṃ padumaṃ uṭṭhāsi. Tassa dhurapattāni navutihatthāni, kesaraṃ tiṃsahatthaṃ, kaṇṇikā dvādasahatthā, navaghaṭappamāṇā reṇu ahosi.
在此，数百千个劫前，名为“莲花胜者”的老师在世间出现。那时有一个名为“哈姆萨瓦提”的城市，阿难是他的父王，苏美达是他的母亲，菩萨名为“乌达拉”。他在儿子出生之日，进行伟大的出家，出家后努力修行，逐渐获得无上正等正觉，唱诵“轮回无数生”的偈语，在菩提树下度过了七天，决定在地上放下脚步。于是，他破开大地，升起巨大的莲花。它的花瓣有九十个手指，花蕊有三十个手指，花瓣有十二个手指，花粉的数量如同九个水罐。
而老师的身高则是八十五个手指，双臂之间的距离是十八个手指，额头为五个手指，手脚为十一手指。用一只手的脚趾抬起的花蕊，因其轻微而升起，花粉的数量如同九个水罐，升起八十五个手指的地方，像是被洒落的细石。因而，佛陀被称为“莲花胜者”。他的两位弟子苏贾托和阿米塔是两位顶尖的弟子，苏马诺是他的侍者。莲花胜者佛陀在父亲的照顾下，和成百上千的僧众居住在哈姆萨瓦提的王都。
他的弟弟名为苏曼。国王给了他从哈姆萨瓦提出发的二十由旬的财富。有时他会来见父亲和老师。有一天，他因不满而愤怒。苏马诺向国王传达了教义。国王问：“你为什么被我安置？”他在打击贼人后说：“安静，陛下，地方。”国王高兴地说：“快让我的儿子来。”他的百位大臣在场。他与他们一起在路上商议——“如果我的父亲高兴，给我一个愿望，我该选择什么呢？”于是，有些人对他说：“选择大象，选择马，选择地方，选择七宝。”另一些人则说：“你们是地神的儿子，你们的财富并不稀罕，这一切都应当放下，只有功德是唯一的，因而在天神给你愿望时，选择跟随莲花胜者佛陀。”于是他回应：“你们是我的良友，心中没有这个打算，但你们所提的，我会这样做。”他去拜见父亲，拥抱父亲，在额头上亲吻后说：“我给你愿望，儿子。”他回答：“我希望，陛下，能在四种条件下侍奉佛陀，过上无忧的生活，请把这个愿望给我。”不能，父亲，不能再给其他愿望，陛下，贵族们没有第二个愿望，请给我这个，别的无关紧要。父亲，佛陀的心难以捉摸，如果佛陀不愿意，我所给的又有什么意义呢？“好吧，陛下，我会了解佛陀的心。”于是他回到寺院。


Tena ca samayena bhattakiccaṃ niṭṭhāpetvā bhagavā gandhakuṭiṃ paviṭṭho hoti. So maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ bhikkhūnaṃ santikaṃ agamāsi. Te naṃ āhaṃsu – ‘‘rājaputta kasmā āgatosī’’ti? Bhagavantaṃ dassanāya, dassetha me bhagavantanti. ‘‘Na mayaṃ, rājaputta, icchiticchitakkhaṇe satthāraṃ daṭṭhuṃ labhāmā’’ti. Ko pana, bhante, labhatīti? Sumanatthero nāma rājaputtāti. So ‘‘kuhiṃ bhante thero’’ti? Therassa nisinnaṭṭhānaṃ pucchitvā gantvā vanditvā – ‘‘icchāmahaṃ, bhante, bhagavantaṃ passituṃ, dassetha me bhagavanta’’nti āha. Thero ‘‘ehi, rājaputtā’’ti taṃ gahetvā gandhakuṭipariveṇe ṭhapetvā gandhakuṭiṃ āruhi. Atha naṃ bhagavā ‘‘sumana, kasmā āgatosī’’ti āha. Rājaputto, bhante, bhagavantaṃ dassanāya āgatoti. Tena hi bhikkhu āsanaṃ paññapehīti. Thero āsanaṃ paññapesi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Rājaputto bhagavantaṃ vanditvā paṭisanthāraṃ akāsi, ‘‘kadā āgatosi rājaputtā’’ti? Bhante, tumhesu gandhakuṭiṃ paviṭṭhesu, bhikkhū pana ‘‘na mayaṃ icchiticchitakkhaṇe bhagavantaṃ daṭṭhuṃ labhāmā’’ti maṃ therassa santikaṃ pāhesuṃ, thero pana ekavacaneneva dassesi, thero, bhante, tumhākaṃ sāsane vallabho maññeti. Āma, rājakumāra, vallabho esa bhikkhu mayhaṃ sāsaneti. Bhante, buddhānaṃ sāsane kiṃ katvā vallabho hotīti? Dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā, kumārāti. Bhagavā ahampi thero viya buddhasāsane vallabho hotukāmo, temāsaṃ me vassāvāsaṃ adhivāsethāti. Bhagavā, ‘‘atthi nu kho gatena attho’’ti oloketvā ‘‘atthī’’ti disvā ‘‘suññāgāre kho, rājakumāra, tathāgatā abhiramantī’’ti āha. Kumāro ‘‘aññātaṃ bhagavā, aññātaṃ sugatā’’ti vatvā – ‘‘ahaṃ, bhante, purimataraṃ gantvā vihāraṃ kāremi, mayā pesite bhikkhusatasahassena saddhiṃ āgacchathā’’ti paṭiññaṃ gahetvā pitu santikaṃ gantvā, ‘‘dinnā me, deva, bhagavatā paṭiññā, mayā pahite tumhe bhagavantaṃ peseyyāthā’’ti pitaraṃ vanditvā nikkhamitvā yojane yojane vihāraṃ kāretvā vīsayojanasataṃ addhānaṃ gato. Gantvā attano nagare vihāraṭṭhānaṃ vicinanto sobhanassa nāma kuṭumbikassa uyyānaṃ disvā satasahassena kiṇitvā satasahassaṃ vissajjetvā vihāraṃ kāresi. Tattha bhagavato gandhakuṭiṃ, sesabhikkhūnañca rattiṭṭhānadivāṭṭhānatthāya kuṭileṇamaṇḍape kārāpetvā pākāraparikkhepaṃ dvārakoṭṭhakañca niṭṭhāpetvā pitu santikaṃ pesesi ‘‘niṭṭhitaṃ mayhaṃ kiccaṃ, satthāraṃ pahiṇathā’’ti.

Rājā bhagavantaṃ bhojetvā ‘‘bhagavā sumanassa kiccaṃ niṭṭhitaṃ, tumhākaṃ āgamanaṃ paccāsīsatī’’ti. Bhagavā satasahassabhikkhuparivāro yojane yojane vihāresu vasamāno agamāsi. Kumāro ‘‘satthā āgacchatī’’ti sutvā yojanaṃ paccuggantvā gandhamālādīhi pūjayamāno vihāraṃ pavesetvā –

‘‘Satasahassena me kītaṃ, satasahassena māpitaṃ;

Sobhanaṃ nāma uyyānaṃ paṭiggaṇha, mahāmunī’’ti. –

Vihāraṃ niyyātesi. So vassūpanāyikadivase dānaṃ datvā attano puttadāre ca amacce ca pakkosāpetvā āha –‘‘satthā amhākaṃ santikaṃ dūrato āgato, buddhā ca nāma dhammagarunova, nāmisagarukā. Tasmā ahaṃ imaṃ temāsaṃ dve sāṭake nivāsetvā dasa sīlāni samādiyitvā idheva vasissāmi, tumhe khīṇāsavasatasahassassa imināva nīhārena temāsaṃ dānaṃ dadeyyāthā’’ti.


Tena ca samayena bhattakiccaṃ niṭṭhāpetvā bhagavā gandhakuṭiṃ paviṭṭho hoti. So maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ bhikkhūnaṃ santikaṃ agamāsi. Te naṃ āhaṃsu – ‘‘rājaputta kasmā āgatosī’’ti? Bhagavantaṃ dassanāya, dassetha me bhagavantanti. ‘‘Na mayaṃ, rājaputta, icchiticchitakkhaṇe satthāraṃ daṭṭhuṃ labhāmā’’ti. Ko pana, bhante, labhatīti? Sumanatthero nāma rājaputtāti. So ‘‘kuhiṃ bhante thero’’ti? Therassa nisinnaṭṭhānaṃ pucchitvā gantvā vanditvā – ‘‘icchāmahaṃ, bhante, bhagavantaṃ passituṃ, dassetha me bhagavanta’’nti āha. Thero ‘‘ehi, rājaputtā’’ti taṃ gahetvā gandhakuṭipariveṇe ṭhapetvā gandhakuṭiṃ āruhi. Atha naṃ bhagavā ‘‘sumana, kasmā āgatosī’’ti āha. Rājaputto, bhante, bhagavantaṃ dassanāya āgatoti. Tena hi bhikkhu āsanaṃ paññapehīti. Thero āsanaṃ paññapesi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Rājaputto bhagavantaṃ vanditvā paṭisanthāraṃ akāsi, ‘‘kadā āgatosi rājaputtā’’ti? Bhante, tumhesu gandhakuṭiṃ paviṭṭhesu, bhikkhū pana ‘‘na mayaṃ icchiticchitakkhaṇe bhagavantaṃ daṭṭhuṃ labhāmā’’ti maṃ therassa santikaṃ pāhesuṃ, thero pana ekavacaneneva dassesi, thero, bhante, tumhākaṃ sāsane vallabho maññeti. Āma, rājakumāra, vallabho esa bhikkhu mayhaṃ sāsaneti. Bhante, buddhānaṃ sāsane kiṃ katvā vallabho hotīti? Dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā, kumārāti. Bhagavā ahampi thero viya buddhasāsane vallabho hotukāmo, temāsaṃ me vassāvāsaṃ adhivāsethāti. Bhagavā, ‘‘atthi nu kho gatena attho’’ti oloketvā ‘‘atthī’’ti disvā ‘‘suññāgāre kho, rājakumāra, tathāgatā abhiramantī’’ti āha. Kumāro ‘‘aññātaṃ bhagavā, aññātaṃ sugatā’’ti vatvā – ‘‘ahaṃ, bhante, purimataraṃ gantvā vihāraṃ kāremi, mayā pesite bhikkhusatasahassena saddhiṃ āgacchathā’’ti paṭiññaṃ gahetvā pitu santikaṃ gantvā, ‘‘dinnā me, deva, bhagavatā paṭiññā, mayā pahite tumhe bhagavantaṃ peseyyāthā’’ti pitaraṃ vanditvā nikkhamitvā yojane yojane vihāraṃ kāretvā vīsayojanasataṃ addhānaṃ gato. Gantvā attano nagare vihāraṭṭhānaṃ vicinanto sobhanassa nāma kuṭumbikassa uyyānaṃ disvā satasahassena kiṇitvā satasahassaṃ vissajjetvā vihāraṃ kāresi. Tattha bhagavato gandhakuṭiṃ, sesabhikkhūnañca rattiṭṭhānadivāṭṭhānatthāya kuṭileṇamaṇḍape kārāpetvā pākāraparikkhepaṃ dvārakoṭṭhakañca niṭṭhāpetvā pitu santikaṃ pesesi ‘‘niṭṭhitaṃ mayhaṃ kiccaṃ, satthāraṃ pahiṇathā’’ti.
在那个时候，佛陀完成了吃饭的任务，进入了香房。他来到坐在花环上的比丘们面前。他们对他说：“王子，你为何来到这里？”“为了见佛陀，请让我见佛陀。” “我们在这个时候，王子，无法见到老师。” “那么，尊者，谁能见到呢？” “名为苏曼的尊者。”他问：“尊者在哪里？”他询问了尊者坐的地方后，前去拜见，便说：“我希望，尊者，让我见佛陀。”尊者说：“来吧，王子。”于是他抓住他，将他放在香房周围，进入了香房。然后，佛陀问他：“苏曼，你为何来到这里？”“王子，尊者，我是为了见佛陀而来的。”因此，比丘为他准备了座位。尊者为他准备了座位。佛陀坐在准备好的座位上。王子拜佛后进行问候，问道：“你何时来，王子？”“尊者，当您在香房中时，比丘们对我说‘我们在这个时候无法见到佛陀’。”尊者则以单一的言辞回应：“尊者，您在您教法中是受欢迎的。” “是的，王子，这位比丘在我的教法中是受欢迎的。” “尊者，佛陀的教法中，是什么使他受欢迎呢？” “施舍、持戒、进行斋戒，王子。” “我也希望像尊者一样在佛教中受欢迎，愿意在这个雨季中住下。”佛陀看着他，问道：“是否有任何意义？”看到“有”，他便说：“在空寂的地方，王子，正如如来所喜爱。”王子说：“佛陀，您是知道的，您是善逝。”他回答：“尊者，我将返回，准备寺院，我会派遣成千上万的比丘与您同行。”他在父亲面前发誓：“我向您保证，尊者，您将被派遣。”他离开后，走了一个由旬又一个由旬，寻找寺院，看到一个名叫“美好”的家庭的园子，花费一千个钱购买，放弃一千个钱，建立寺院。在那里，佛陀的香房，以及其他比丘的夜间及日间住所，安排了房屋和围墙，设置了门口，向父亲发去消息：“我的任务已完成，请派老师。”
国王请佛陀用餐，便说：“莲花胜者的任务已完成，您来访的事情将会被记住。”佛陀与成千上万的比丘们在一个又一个的寺院中居住。王子听说：“老师来了。”便赶到一个由旬，准备香花等供品，进入寺院——
“千千的香花我已准备，千千的香花我已装点；
美好的园子，愿您接受，伟大的智者。”
他送走了寺院。在雨季结束之日，施舍后，召集自己的儿子和妻子及大臣，便说：“老师从远方来到我们这里，佛陀是法的伟大传承者，正如大海的波涛。因此我将在这个雨季中，准备两件衣服，持守十条戒律，将在此居住，你们应当以此为条件，施舍这个雨季的供养。”


So sumanattherassa vasanaṭṭhānasabhāgeyeva ṭhāne vasanto yaṃ thero bhagavato vattaṃ karoti, taṃ sabbaṃ disvā, ‘‘imasmiṃ ṭhāne ekantavallabho esa thero, etasseva ṭhānantaraṃ patthetuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā, upakaṭṭhāya pavāraṇāya gāmaṃ pavisitvā sattāhaṃ mahādānaṃ datvā sattame divase bhikkhūsatasahassassa pādamūle ticīvaraṃ ṭhapetvā bhagavantaṃ vanditvā, ‘‘bhante, yadetaṃ mayā magge yojanantarikavihārakārāpanato paṭṭhāya puññaṃ kataṃ, taṃ neva sakkasampattiṃ, na mārabrahmasampattiṃ patthayantena, buddhassa pana upaṭṭhākabhāvaṃ patthentena kataṃ. Tasmā ahampi bhagavā anāgate sumanatthero viya ekassa buddhassa upaṭṭhāko homī’’ti pañcapatiṭṭhitena patitvā vanditvā nipanno. Bhagavā ‘‘mahantaṃ kulaputtassa cittaṃ, ijjhissati nu kho, no’’ti olokento , ‘‘anāgate ito satasahassime kappe gotamo nāma buddho uppajjissati, tasseva upaṭṭhāko bhavissatī’’ti ñatvā –

‘‘Icchitaṃ patthitaṃ tuyhaṃ, sabbameva samijjhatu;

Sabbe pūrentu saṅkappā, cando pannaraso yathā’’ti. –

Āha. Kumāro sutvā ‘‘buddhā nāma advejjhakathā hontī’’ti dutiyadivaseyeva tassa bhagavato pattacīvaraṃ gahetvā piṭṭhito piṭṭhito gacchanto viya ahosi. So tasmiṃ buddhuppāde vassasatasahassaṃ dānaṃ datvā sagge nibbattitvā kassapabuddhakālepi piṇḍāya carato therassa pattaggahaṇatthaṃ uttarisāṭakaṃ datvā pūjaṃ akāsi. Puna sagge nibbattitvā tato cuto bārāṇasirājā hutvā aṭṭhannaṃ paccekabuddhānaṃ paṇṇasālāyo kāretvā maṇiādhārake upaṭṭhapetvā catūhi paccayehi dasavassasahassāni upaṭṭhānaṃ akāsi. Etāni pākaṭaṭṭhānāni.

Kappasatasahassaṃ pana dānaṃ dadamānova amhākaṃ bodhisattena saddhiṃ tusitapure nibbattitvā tato cuto amitodanasakkassa gehe paṭisandhiṃ gahetvā anupubbena katābhinikkhamano sammāsambodhiṃ patvā paṭhamagamanena kapilavatthuṃ āgantvā tato nikkhamante bhagavati bhagavato parivāratthaṃ rājakumāresu pabbajantesu bhaddiyādīhi saddhiṃ nikkhamitvā bhagavato santike pabbajitvā nacirasseva āyasmato puṇṇassa mantāṇiputtassa santike dhammakathaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhahi. Evamesa āyasmā pubbūpanissayasampanno, tassimāya pubbūpanissayasampattiyā gambhīropi paṭiccasamuppādo uttānako viya upaṭṭhāsi.

Titthavāsoti pana garūnaṃ santike uggahaṇasavanaparipucchanadhāraṇāni vuccanti. So therassa ativiya parisuddho. Tenāpissāyaṃ gambhīropi uttānako viya upaṭṭhāsi. Sotāpannānañca nāma paccayākāro uttānako hutvā upaṭṭhāti, ayañca āyasmā sotāpanno. Bahussutānaṃ catuhatthe ovarake padīpe jalamāne mañcapīṭhaṃ viya nāmarūpaparicchedo pākaṭo hoti, ayañca āyasmā bahussutānaṃ aggo. Iti bāhusaccabhāvenapissa gambhīropi paccayākāro uttānako viya upaṭṭhāsi. Paṭiccasamuppādo catūhi gambhīratāhi gambhīro. Sā panassa gambhīratā visuddhimagge vitthāritāva. Sā sabbāpi therassa uttānakā viya upaṭṭhāsi. Tena bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ ussādento mā hevantiādimāha. Ayañhettha adhippāyo – ānanda, tvaṃ mahāpañño visadañāṇo, tena te gambhīropi paṭiccasamuppādo uttānako viya khāyati. Tasmā ‘‘mayhameva nu kho esa uttānako viya hutvā upaṭṭhāti, udāhu aññesampī’’ti mā evaṃ avaca.


So sumanattherassa vasanaṭṭhānasabhāgeyeva ṭhāne vasanto yaṃ thero bhagavato vattaṃ karoti, taṃ sabbaṃ disvā, ‘‘imasmiṃ ṭhāne ekantavallabho esa thero, etasseva ṭhānantaraṃ patthetuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā, upakaṭṭhāya pavāraṇāya gāmaṃ pavisitvā sattāhaṃ mahādānaṃ datvā sattame divase bhikkhūsatasahassassa pādamūle ticīvaraṃ ṭhapetvā bhagavantaṃ vanditvā, ‘‘bhante, yadetaṃ mayā magge yojanantarikavihārakārāpanato paṭṭhāya puññaṃ kataṃ, taṃ neva sakkasampattiṃ, na mārabrahmasampattiṃ patthayantena, buddhassa pana upaṭṭākabhāvaṃ patthentena kataṃ. Tasmā ahampi bhagavā anāgate sumanatthero viya ekassa buddhassa upaṭṭhāko homī’’ti pañcapatiṭṭhitena patitvā vanditvā nipanno. Bhagavā ‘‘mahantaṃ kulaputtassa cittaṃ, ijjhissati nu kho, no’’ti olokento , ‘‘anāgate ito satasahassime kappe gotamo nāma buddho uppajjissati, tasseva upaṭṭhāko bhavissatī’’ti ñatvā –
“你所渴望的、所期盼的，
一切都能实现；
愿你所有的愿望如月亮般圆满。”
Āha. Kumāro sutvā ‘‘buddhā nāma advejjhakathā hontī’’ti dutiyadivaseyeva tassa bhagavato pattacīvaraṃ gahetvā piṭṭhito piṭṭhito gacchanto viya ahosi. So tasmiṃ buddhuppāde vassasatasahassaṃ dānaṃ datvā sagge nibbattitvā kassapabuddhakālepi piṇḍāya carato therassa pattaggahaṇatthaṃ uttarisāṭakaṃ datvā pūjaṃ akāsi. Puna sagge nibbattitvā tato cuto bārāṇasirājā hutvā aṭṭhannaṃ paccekabuddhānaṃ paṇṇasālāyo kāretvā maṇiādhārake upaṭṭhapetvā catūhi paccayehi dasavassasahassāni upaṭṭānaṃ akāsi. Etāni pākaṭaṭṭhānāni.
于是，住在苏曼尊者的住所旁边，看到尊者为佛陀所做的一切后，心中思量：“在这个地方，这位尊者是极受欢迎的，应该在他身旁修行。”于是，他进入村庄进行供养，七天内进行了大供养，在第七天，供养了成百上千的比丘，并在佛陀脚下放置了三件袈裟，拜见佛陀，说：“尊者，从我在路上建立寺院的开始所做的功德，既不是为了世俗的财富，也不是为了天人的财富，而是为了成为佛陀的侍者。因此，我也希望成为未来如来苏曼尊者的侍者。”他在五个地方跪下拜见佛陀。佛陀观察到“这位贵族的心，是否会有所成就？”并知道：“在未来的数百千个劫中，将会有名为“释迦”的佛出现，他的侍者将会是你。”
“你所渴望的、所期盼的，
一切都能实现；
愿你所有的愿望如月亮般圆满。”
王子听到后，便想：“佛陀的言辞是无可置疑的。”在第二天，他拿着佛陀的袈裟，像是走在后面一样。于是，在那个佛陀的时代，他施舍了成千上万的财富，生于天界，后来在迦萨佛的时代，供养比丘时，给予尊者额外的袈裟，进行供养。在再次生于天界后，转世成为瓦拉纳西的国王，建造了八座独立佛陀的堂屋，供养那些守护宝石的人，提供四种供养，供养了十万年。这些都是显而易见的地方。
而他在施舍的过程中，与我们的菩萨一起，生于天界，后来转世于阿弥陀王的家中，逐渐出家，最终证得正觉，第一次来到迦毗罗卫城，离开时，佛陀在众多王子中出家，随同巴赫迪等人一同出发，出家后不久，在尊者普那的教导下，听闻法义，获得了初果。正因如此，尊者在过去的因缘中，具备了深厚的因缘法，因而如同显现的提升。
“出家者”是指在尊者的身边，学习、听闻、询问和保持的行为。尊者的清净程度极高。因此，他以此深厚的因缘法如同显现的提升。对于初果者来说，因缘的性质也显现出提升，尊者是初果者。对于博学的人来说，四手中有灯光，如同在水面上漂浮的桌子，名色的分离显而易见，尊者在博学中是最优越的。因此，因其博学的特质，尊者的因缘法如同显现的提升。因缘法因四种深邃而深邃。那是他在清净道路上的扩展。所有这些都如同尊者的提升。因此，佛陀在激励阿难时说：“不要这样。”这里的意思是——阿难，你是大智者，明白的知者，因此你的因缘法虽深邃，却如同显现的提升。因此，“我是否也像他一样被视为提升，还是其他人？”请不要这样说。


Yaṃ pana vuttaṃ ‘‘apasādento’’ti, tatthāyamadhippāyo – ānanda, ‘‘atha ca pana me uttānakuttānako viya khāyatī’’ti mā hevaṃ avaca. Yadi hi te esa uttānakuttānako viya khāyati, kasmā tvaṃ attano dhammatāya sotāpanno nāhosi, mayā dinnanaye ṭhatvā sotāpattimaggaṃ paṭivijjhi? Ānanda , idaṃ nibbānameva gambhīraṃ, paccayākāro pana uttānako jāto, atha kasmā oḷārikaṃ kāmarāgasaṃyojanaṃ paṭighasaṃyojanaṃ oḷārikaṃ kāmarāgānusayaṃ paṭighānusayanti ime cattāro kilese samugghātetvā sakadāgāmiphalaṃ na sacchikarosi, teyeva aṇusahagate cattāro kilese samugghātetvā anāgāmiphalaṃ na sacchikarosi, rūparāgādīni pañca saṃyojanāni, mānānusayaṃ bhavarāgānusayaṃ avijjānusayanti ime aṭṭha kilese samugghātetvā arahattaṃ na sacchikarosi? Kasmā vā satasahassakappādhikaṃ ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ pūritapāramino sāriputtamoggallānā viya sāvakapāramīñāṇaṃ na paṭivijjhasi, satasahassakappādhikāni dve asaṅkhyeyyāni pūritapāramino paccekabuddhā viya ca paccekabodhiñāṇaṃ na paṭivijjhasi? Yadi vā te sabbathāva esa uttānako hutvā upaṭṭhāsi. Atha kasmā satasahassakappādhikāni cattāri aṭṭha soḷasa vā asaṅkhyeyyāni pūritapāramino buddhā viya sabbaññutaññāṇaṃ na sacchikarosi? Kiṃ anatthikosi etehi visesādhigamehi? Passa yāva ca te aparaddhaṃ, tvaṃ nāma sāvakapadesañāṇe ṭhito atigambhīraṃ paccayākāraṃ ‘‘uttānako viya me upaṭṭhātī’’ti vadasi. Tassa te idaṃ vacanaṃ buddhānaṃ kathāya paccanīkaṃ hoti. Tādisena nāma bhikkhunā buddhānaṃ kathāya paccanīkaṃ kathetabbanti na yuttametaṃ. Nanu mayhaṃ, ānanda, imaṃ paccayākāraṃ paṭivijjhituṃ vāyamantasseva kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni atikkantāni. Paccayākārapaṭivijjhanatthāya ca pana me adinnadānaṃ nāma natthi, apūritapāramī nāma natthi. ‘‘Ajja paccayākāraṃ paṭivijjhissāmī’’ti pana me nirussāhaṃ viya mārabalaṃ vidhamantassa ayaṃ mahāpathavī dvaṅgulamattampi nākampi, tathā paṭhamayāme pubbenivāsaṃ, majjhimayāme dibbacakkhuṃ sampādentassa. Pacchimayāme pana me balavapaccūsasamaye, ‘‘avijjā saṅkhārānaṃ navahi ākārehi paccayo hotī’’ti diṭṭhamatteyeva dasasahassilokadhātu ayadaṇḍena ākoṭitakaṃsathālo viya viravasataṃ viravasahassaṃ muñcamānā vātāhate paduminipaṇṇe udakabindu viya pakampittha. Evaṃ gambhīro cāyaṃ, ānanda, paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso ca, etassa, ānanda, dhammassa ananubodhā…pe… nātivattatīti.

Etassa dhammassāti etassa paccayadhammassa. Ananubodhāti ñātapariññāvasena ananubujjhanā. Appaṭivedhāti tīraṇappahānapariññāvasena appaṭivijjhanā. Tantākulakajātāti tantaṃ viya ākulajātā. Yathā nāma dunnikkhittaṃ mūsikacchinnaṃ pesakārānaṃ tantaṃ tahiṃ tahiṃ ākulaṃ hoti, ‘‘idaṃ aggaṃ, idaṃ mūla’’nti aggena vā aggaṃ, mūlena vā mūlaṃ samānetuṃ dukkaraṃ hoti. Evameva sattā imasmiṃ paccayākāre khalitā ākulā byākulā honti , na sakkonti paccayākāraṃ ujuṃ kātuṃ. Tattha tantaṃ paccattapurisakāre ṭhatvā sakkāpi bhaveyya ujuṃ kātuṃ, ṭhapetvā pana dve bodhisatte añño satto attano dhammatāya paccayākāraṃ ujuṃ kātuṃ samattho nāma natthi. Yathā pana ākulaṃ tantaṃ kañjiyaṃ datvā kocchena pahaṭaṃ tattha tattha guḷakajātaṃ hoti gaṇṭhibaddhaṃ, evamime sattā paccayesu pakkhalitvā paccaye ujuṃ kātuṃ asakkontā dvāsaṭṭhidiṭṭhigatavasena guḷakajātā honti gaṇṭhibaddhā. Ye hi keci diṭṭhiyo sannissitā, sabbe te paccayaṃ ujuṃ kātuṃ asakkontāyeva.

Kulāgaṇṭhikajātāti kulāgaṇṭhikaṃ vuccati pesakārakañjiyasuttaṃ. Kulā nāma sakuṇikā, tassā kulāvakotipi eke. Yathā hi tadubhayampi ākulaṃ aggena vā aggaṃ, mūlena vā mūlaṃ samānetuṃ dukkaranti purimanayeneva yojetabbaṃ.


Yaṃ pana vuttaṃ ‘‘apasādento’’ti, tatthāyamadhippāyo – ānanda, ‘‘atha ca pana me uttānakuttānako viya khāyatī’’ti mā hevaṃ avaca. Yadi hi te esa uttānakuttānako viya khāyati, kasmā tvaṃ attano dhammatāya sotāpanno nāhosi, mayā dinnanaye ṭhatvā sotāpattimaggaṃ paṭivijjhi? Ānanda, idaṃ nibbānameva gambhīraṃ, paccayākāro pana uttānako jāto, atha kasmā oḷārikaṃ kāmarāgasaṃyojanaṃ paṭighasaṃyojanaṃ oḷārikaṃ kāmarāgānusayaṃ paṭighānusayanti ime cattāro kilese samugghātetvā sakadāgāmiphalaṃ na sacchikarosi, teyeva aṇusahagate cattāro kilese samugghātetvā anāgāmiphalaṃ na sacchikarosi, rūparāgādīni pañca saṃyojanāni, mānānusayaṃ bhavarāgānusayaṃ avijjānusayanti ime aṭṭha kilese samugghātetvā arahattaṃ na sacchikarosi? Kasmā vā satasahassakappādhikaṃ ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ pūritapāramino sāriputtamoggallānā viya sāvakapāramīñāṇaṃ na paṭivijjhasi, satasahassakappādhikāni dve asaṅkhyeyyāni pūritapāramino paccekabuddhā viya ca paccekabodhiñāṇaṃ na paṭivijjhasi? Yadi vā te sabbathāva esa uttānako hutvā upaṭṭhāsi. Atha kasmā satasahassakappādhikāni cattāri aṭṭha soḷasa vā asaṅkhyeyyāni pūritapāramino buddhā viya sabbaññutaññāṇaṃ na sacchikarosi? Kiṃ anatthikosi etehi visesādhigamehi? Passa yāva ca te aparaddhaṃ, tvaṃ nāma sāvakapadesañāṇe ṭhito atigambhīraṃ paccayākāraṃ ‘‘uttānako viya me upaṭṭhātī’’ti vadasi. Tassa te idaṃ vacanaṃ buddhānaṃ kathāya paccanīkaṃ hoti. Tādisena nāma bhikkhunā buddhānaṃ kathāya paccanīkaṃ kathetabbanti na yuttametaṃ. Nanu mayhaṃ, ānanda, imaṃ paccayākāraṃ paṭivijjhituṃ vāyamantasseva kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni atikkantāni. Paccayākārapaṭivijjhanatthāya ca pana me adinnadānaṃ nāma natthi, apūritapāramī nāma natthi. ‘‘Ajja paccayākāraṃ paṭivijjhissāmī’’ti pana me nirussāhaṃ viya mārabalaṃ vidhamantassa ayaṃ mahāpathavī dvaṅgulamattampi nākampi, tathā paṭhamayāme pubbenivāsaṃ, majjhimayāme dibbacakkhuṃ sampādentassa. Pacchimayāme pana me balavapaccūsasamaye, ‘‘avijjā saṅkhārānaṃ navahi ākārehi paccayo hotī’’ti diṭṭhamatteyeva dasasahassilokadhātu ayadaṇḍena ākoṭitakaṃsathālo viya viravasataṃ viravasahassaṃ muñcamānā vātāhate paduminipaṇṇe udakabindu viya pakampittha. Evaṃ gambhīro cāyaṃ, ānanda, paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso ca, etassa, ānanda, dhammassa ananubodhā…pe… nātivattatīti.
因此，所说的“失去信心”，其意为——阿难，“不必这样说，我似乎像是提升的存在。”如果你如同提升的存在，为什么你不以自己的本性成为初果者，而是在我所给的法中获得了初果？阿难，这涅槃是深邃的，而因缘的性质却是显现的，为什么你无法超越这四种烦恼，无法获得初果？同样地，你无法超越这四种烦恼而获得无漏果，无法超越这五种束缚，无法超越这八种烦恼而获得阿罗汉果？那么，为什么你无法像那位圆满的舍利弗、目犍连一样，获得成千上万的修行者的智慧？而那些成千上万的独立佛陀又为何无法获得觉悟？或者说，你始终如同提升的存在。那为何你无法获得成千上万的独立佛陀的全知？你是否在这些特殊的成就中无所作为？看看你所做的，你在极深的因缘中站立，竟然说“我似乎像是提升的存在。”这句话对佛陀的教导是相悖的。像这样的人不应当被称为佛陀的教导者，这是不合适的。难道我，阿难，努力去理解这个因缘的性质，反而超越了成千上万的因缘？为了理解因缘的性质，我并没有未曾施舍的财物，也没有未圆满的功德。“今天我将理解这个因缘的性质”，但我却像是无力的风暴，连这片大地都无法动摇；同样，在初期我已获得了前生的记忆，在中期我已获得了天眼。到了后期，在强烈的晨雾中，我意识到“无明是因缘的九种形式”，在眼前的十万世界中，犹如无数的风暴在水面上轻轻摇曳。这样，阿难，这个因缘法是深邃的，因缘的显现也是深邃的，而这个法，阿难，是无法被完全理解的。
“这个法”是指这个因缘法。 “无法完全理解”是指在知晓的程度上无法完全理解。“少许的理解”是指在解脱和放下的程度上少许的理解。“如同紧绳”的意思是如同紧绳所造成的。“就像难以解开的老鼠绳，工匠们在这里和那里都感到困惑，‘这是主线，这是根基’，要将主线或根基拉到一起是困难的。”同样，众生在这个因缘法中被困扰、被困惑，无法将因缘法直观地建立起来。在那里，虽然可以站在因缘的个人面前，仍然能够直观地建立起来，但除了两位菩萨以外，没有其他众生能以自性直观地建立起因缘法。正如被困扰的绳子，施加一点力量后，便会在各处变得紧绷，正如这些众生在因缘中被困扰，无法直观地建立因缘。那些依赖某些见解的人，皆无法直观地建立因缘。
“家族绳”的意思是指家族的绳索，指工匠的绳索。家族是指鸟类，家族的绳索也有人说是家族的绳索。就像这两者都被困扰，无法将主线或根基拉到一起，这是与前面的推理一致的。


Muñjapabbajabhūtāti muñjatiṇaṃ viya pabbajatiṇaṃ viya ca bhūtā tādisā jātā. Yathā hi tāni tiṇāni koṭṭetvā katarajju jiṇṇakāle katthaci patitaṃ gahetvā tesaṃ tiṇānaṃ ‘‘idaṃ aggaṃ, idaṃ mūla’’nti aggena vā aggaṃ, mūlena vā mūlaṃ samānetuṃ dukkaraṃ, tampi paccattapurisakāre ṭhatvā sakkā bhaveyya ujuṃ kātuṃ, ṭhapetvā pana dve bodhisatte añño satto attano dhammatāya paccayākāraṃ ujuṃ kātuṃ samattho nāma natthi, evamayaṃ pajā paccayaṃ ujuṃ kātuṃ asakkontī diṭṭhigatavasena gaṇṭhikajātā hutvā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati.

Tattha apāyoti nirayatiracchānayonipettivisayaasurakāyā. Sabbepi hi te vaḍḍhisaṅkhātassa ayassa abhāvato ‘‘apāyo’’ti vuccati, tathā dukkhassa gatibhāvato duggati, sukhasamussayato vinipatitattā vinipāto. Itaro pana –

‘‘Khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanāna ca;

Abbhocchinnaṃ vattamānā, saṃsāroti pavuccati’’.

Taṃ sabbampi nātivattati nātikkamati, atha kho cutito paṭisandhiṃ, paṭisandhito cutinti evaṃ punappunaṃ cutipaṭisandhiyo gaṇhamānā tīsu bhavesu catūsu yonīsu pañcasu gatīsu sattasu viññāṇaṭṭhitīsu navasu sattāvāsesu mahāsamudde vātakkhittā nāvā viya yante yuttagoṇo viya ca paribbhamatiyeva. Iti sabbametaṃ bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ apasādento āha. Sesamettha vuttanayamevāti. Dasamaṃ.

Dukkhavaggo chaṭṭho.

7. Mahāvaggo

1. Assutavāsuttavaṇṇanā




译文如下：
他们如同芒草被剪断一般。犹如被割断的芒草，他们已经成长为这样的人。正如那些草被砍断后，在老旧的时候，无论落在哪里，人们都难以分辨其顶端还是根部是哪一部分，即便是通过个人的努力也很难使其变直。除了两个菩萨外，没有其他众生能够凭借自身本性自然地使因果变得正直。因此，这些人无法使因果变得正直，被见解所束缚，陷入恶道、苦难、堕落，不能超越轮回。
在这里，"恶道"是指地狱、畜生、饿鬼、阿修罗等道。所有这些都被称为"恶道"，因为缺乏增长，因为是痛苦的去处，因为从幸福中堕落。而另一种说法是：
"蕴、界、处相续不断，
轮回不绝无休止。"
它们无法超越，不能逾越，而是从死亡到重生，从重生到死亡，如此反复，在三有、四生、五趣、七识住、九有情居，犹如大海中被风吹散的船只，或如套在轭下的牛，不断地旋转。因此，世尊对尊者阿难如此说明。其余部分按照先前的方式解释。第十节完。
苦难品第六。
大品
未闻者经解释

61. Mahāvaggassa paṭhame assutavāti khandhadhātuāyatanapaccayākārasatipaṭṭhānādīsu uggahaparipucchāvinicchayarahito. Puthujjanoti puthūnaṃ nānappakārānaṃ kilesādīnaṃ jananādikāraṇehi puthujjano. Vuttañhetaṃ – ‘‘puthu kilese janentīti puthujjanā’’ti sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Apica puthūnaṃ gaṇanapathamatītānaṃ ariyadhammaparammukhānaṃ nīcadhammasamācārānaṃ janānaṃ antogadhattāpi puthujjano, puthu vā ayaṃ visuṃyeva saṅkhaṃ gato, visaṃsaṭṭho sīlasutādiguṇayuttehi ariyehi janoti puthujjano. Evametehi ‘‘assutavā puthujjano’’ti dvīhipi padehi ye te –

‘‘Duve puthujjanā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Andho puthujjano eko, kalyāṇeko puthujjano’’ti. (mahāni. 94); –

Dve puthujjanā vuttā, tesu andhaputhujjano gahito. Imasminti paccuppannapaccakkhakāyaṃ dasseti. Cātumahābhūtikasminti catumahābhūtakāye catumahābhūtehi nibbatte catumahābhūtamayeti attho. Nibbindeyyāti ukkaṇṭheyya. Virajjeyyāti na rajjeyya. Vimucceyyāti muccitukāmo bhaveyya. Ācayoti vuḍḍhi. Apacayoti parihāni. Ādānanti nibbatti. Nikkhepananti bhedo.

Tasmāti yasmā ime cattāro vuḍḍhihāninibbattibhedā paññāyanti, tasmā taṃkāraṇāti attho. Iti bhagavā cātumahābhūtike kāye rūpaṃ pariggahetuṃ ayuttarūpaṃ katvā arūpaṃ pariggahetuṃ yuttarūpaṃ karoti. Kasmā? Tesañhi bhikkhūnaṃ rūpasmiṃ gāho balavā adhimatto, tena tesaṃ rūpe gāhassa pariggahetabbarūpataṃ dassetvā nikkaḍḍhanto arūpe patiṭṭhāpanatthaṃ evamāha.

Cittantiādi sabbaṃ manāyatanasseva nāmaṃ. Tañhi cittavatthutāya cittagocaratāya sampayuttadhammacittatāya ca cittaṃ, mananaṭṭhena mano, vijānanaṭṭhena viññāṇanti vuccati. Nālanti na samattho. Ajjhositanti taṇhāya gilitvā pariniṭṭhapetvā gahitaṃ. Mamāyitanti taṇhāmamattena mama idanti gahitaṃ. Parāmaṭṭhanti diṭṭhiyā parāmasitvā gahitaṃ. Etaṃ mamāti taṇhāgāho, tena aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ gahitaṃ hoti. Esohamasmīti mānagāho, tena nava mānā gahitā honti. Eso me attāti diṭṭhigāho, tena dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo gahitā honti. Tasmāti yasmā evaṃ dīgharattaṃ gahitaṃ, tasmā nibbindituṃ na samattho.

Varaṃ, bhikkhaveti idaṃ kasmā āha? Paṭhamañhi tena rūpaṃ pariggahetuṃ ayuttarūpaṃ kataṃ, arūpaṃ yuttarūpaṃ, atha ‘‘tesaṃ bhikkhūnaṃ rūpato gāho nikkhamitvā arūpaṃ gato’’ti ñatvā taṃ nikkaḍḍhituṃ imaṃ desanaṃ ārabhi. Tattha attato upagaccheyyāti attāti gaṇheyya. Bhiyyopīti vassasatato uddhampi. Kasmā pana bhagavā evamāha? Kiṃ atirekavassasataṃ tiṭṭhamānaṃ rūpaṃ nāma atthi? Nanu paṭhamavaye pavattaṃ rūpaṃ majjhimavayaṃ na pāpuṇāti, majjhimavaye pavattaṃ pacchimavayaṃ, purebhatte pavattaṃ pacchābhattaṃ, pacchābhatte pavattaṃ paṭhamayāmaṃ, paṭhamayāme pavattaṃ majjhimayāmaṃ, majjhimayāme pavattaṃ pacchimayāmaṃ na pāpuṇāti? Tathā gamane pavattaṃ ṭhānaṃ, ṭhāne pavattaṃ nisajjaṃ, nisajjāya pavattaṃ sayanaṃ na pāpuṇāti. Ekairiyāpathepi pādassa uddharaṇe pavattaṃ atiharaṇaṃ, atiharaṇe pavattaṃ vītiharaṇaṃ, vītiharaṇe pavattaṃ vossajjanaṃ, vossajjane pavattaṃ sannikkhepanaṃ, sannikkhepane pavattaṃ sannirujjhanaṃ na pāpuṇāti, tattha tattheva odhi odhi pabbaṃ pabbaṃ hutvā tattakapāle pakkhittatilā viya paṭapaṭāyantā saṅkhārā bhijjantīti? Saccametaṃ. Yathā pana padīpassa jalato jātā taṃ taṃ vaṭṭippadesaṃ anatikkamitvā tattha tattheva bhijjati, atha ca pana paveṇisambandhavasena sabbarattiṃ jalito padīpoti vuccati, evamidhāpi paveṇivasena ayampi kāyo evaṃ ciraṭṭhitiko viya katvā dassito.


译文如下：
大品第一章中，未闻者是指在五蕴、四大、处所等因果条件的建立中，缺乏学习、询问和判断。普通人是指由于各种烦恼等原因而产生的普通人。正如所说：“由于普通的烦恼而产生的称为普通人”，这一切都应详细解释。此外，普通人也包括那些在算计上落后于其他人、面向高尚法的、或行为低劣的人。即使如此，这里所说的普通人，普通人是指那些与高尚者相比，缺乏美德、智慧等的普通人。因此，通过这两种说法“未闻者是普通人”，可以理解为：
“有两种普通人被提到，佛陀阿底迦所说；
一个是盲目的普通人，一个是善良的普通人。”（大品94）
这里提到的两种普通人中，盲目的普通人被认可。在此处，指的是当下的现象。四大者是指四大（地、水、火、风）所构成的身体，四大所发生的现象即是四大所形成的。应厌离的是厌烦，应该不贪恋的是不贪，应该想要解脱的是想要解脱。积聚是增长，消耗是减少，获得是产生，放弃是分离。
因此，由于这四种增长、减少、产生、分离的现象显而易见，所以这就是原因。因此，世尊为了理解四大所构成的身体，认为形相是不可接受的，而认为无形是可接受的。为什么呢？因为这些比丘在形相上有着强烈的执著，所以世尊为了说明形相的可接受性而这样说。
“心”等等，都是指心的领域。因为它与心的存在、心的对象、心的相关法相连，所以被称为心。根据思维的地方称为心，根据认识的地方称为识。不可称为不适合。依附是被渴望吞噬、被完全掌控。我的是被渴望所占有。极端是被见解所占有。这是我的，因而被渴望所掌控，故而被捕捉的渴望有八十种。这个是我，因而被渴望所掌控，因此有九种渴望被捕捉。这个是我的身体，因而被见解所掌控，所以有二十六种见解被捕捉。因此，由于这样长久的执著，所以无法厌离。
“优者，僧人”，这是为什么呢？因为首先为了理解形相而认为不可接受的形相，而认为无形是可接受的，然后了解到“这些比丘的形相脱离后进入无形”，于是开始了这个教导。在那里，应该从自身出发来理解。更高的是指从百年往上。为什么世尊这样说？难道有超过百年的形相存在吗？难道在初期阶段所产生的形相在中期阶段无法达到，在中期阶段所产生的形相在后期阶段无法达到，在前期阶段所产生的形相在后期阶段无法达到，在后期阶段所产生的形相在初期阶段无法达到，在初期阶段所产生的形相在中期阶段无法达到，在中期阶段所产生的形相在后期阶段无法达到吗？同样，移动所产生的地方、停留所产生的坐、坐下所产生的卧都无法达到。即使在单一的行走路径上，抬起一只脚所产生的移动、移动所产生的放下、放下所产生的放弃、放弃所产生的聚集、聚集所产生的安住都无法达到。难道在这里、在那里，因而一层层的被破坏的现象如同被风吹散的船只，因而被打碎的现象如同水中的火焰吗？这是真实的。正如水中的火焰在某个地方产生而不被超越，因而在某个地方持续燃烧，故被称为水中的火焰，这里也是如此，因而这个身体也被看作是如此长久存在。


Rattiyā ca divasassa cāti rattimhi ca divase ca. Bhummatthe hetaṃ sāmivacanaṃ. Aññadeva uppajjati, aññaṃ nirujjhatīti yaṃ rattiṃ uppajjati ca nirujjhati ca, tato aññadeva divā uppajjati ca nirujjhati cāti attho. Aññaṃ uppajjati, anuppannameva aññaṃ nirujjhatīti evaṃ pana attho na gahetabbo. ‘‘Rattiyā ca divasassa cā’’ti idaṃ purimapaveṇito parittakaṃ paveṇiṃ gahetvā paveṇivaseneva vuttaṃ, ekarattiṃ pana ekadivasaṃ vā ekameva cittaṃ ṭhātuṃ samatthaṃ nāma natthi. Ekasmiñhi accharākkhaṇe anekāni cittakoṭisatasahassāni uppajjanti. Vuttampi cetaṃ milindapañhe –

‘‘Vāhasataṃ kho, mahārāja , vīhīnaṃ, aḍḍhacūḷañca vāhā, vīhisattambaṇāni, dve ca tumbā, ekaccharākkhaṇe pavattassa cittassa ettakā vīhī lakkhaṃ ṭhapīyamānā parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyyu’’nti.

Pavaneti mahāvane. Taṃ muñcitvā aññaṃ gaṇhāti, taṃ muñcitvā aññaṃ gaṇhātīti iminā na so gaṇhitabbasākhaṃ alabhitvā bhūmiṃ otarati. Atha kho tasmiṃ mahāvane vicaranto taṃ taṃ sākhaṃ gaṇhantoyeva caratīti ayamattho dassito.

Evameva khoti ettha idaṃ opammasaṃsandanaṃ – araññamahāvanaṃ viya hi ārammaṇavanaṃ veditabbaṃ. Tasmiṃ vane vicaraṇamakkaṭo viya ārammaṇavane uppajjanakacittaṃ. Sākhāgahaṇaṃ viya ārammaṇe lubbhanaṃ. Yathā so araññe vicaranto makkaṭo taṃ taṃ sākhaṃ pahāya taṃ taṃ sākhaṃ gaṇhāti, evamidaṃ ārammaṇavane vicarantaṃ cittampi kadāci rūpārammaṇaṃ gahetvā uppajjati, kadāci saddādīsu aññataraṃ, kadāci atītaṃ, kadāci anāgataṃ vā paccuppannaṃ vā, tathā kadāci ajjhattaṃ, kadāci bāhiraṃ. Yathā ca so araññe vicaranto makkaṭo sākhaṃ alabhitvā oruyha bhūmiyaṃ nisinnoti na vattabbo, ekaṃ pana paṇṇasākhaṃ gahetvāva nisīdati, evameva ārammaṇavane vicarantaṃ cittampi ekaṃ olubbhārammaṇaṃ alabhitvā uppannanti na vattabbaṃ, ekajātiyaṃ pana ārammaṇaṃ gahetvāva uppajjatīti veditabbaṃ. Ettāvatā ca pana bhagavatā rūpato nīharitvā arūpe gāho patiṭṭhāpito, arūpato nīharitvā rūpe.

Idāni taṃ ubhayato nikkaḍḍhitukāmo tatra, bhikkhave, sutavā ariyasāvakoti desanaṃ ārabhi. Ayaṃ panattho āsīvisadaṭṭhūpamāya dīpetabbo – eko kira puriso āsīvisena daṭṭho, athassa visaṃ harissāmīti cheko bhisakko āgantvā vamanaṃ kāretvā heṭṭhā garuḷo, upari nāgoti mantaṃ parivattetvā visaṃ upari āropesi. So yāva akkhippadesā āruḷhabhāvaṃ ñatvā ‘‘ito paraṃ abhiruhituṃ na dassāmi, daṭṭhaṭṭhāneyeva ṭhapessāmī’’ti upari garuḷo, heṭṭhā nāgoti mantaṃ parivattetvā kaṇṇe dhumetvā daṇḍakena paharitvā visaṃ otāretvā daṭṭhaṭṭhāneyeva ṭhapesi. Tatrassa ṭhitabhāvaṃ ñatvā agadalepena visaṃ nimmathetvā nhāpetvā ‘‘sukhī hohī’’ti vatvā yenakāmaṃ pakkāmi.

Tattha āsīvisena daṭṭhassa kāye visapatiṭṭhānaṃ viya imesaṃ bhikkhūnaṃ rūpe adhimattagāhakālo, cheko bhisakko viya tathāgato, mantaṃ parivattetvā upari visassa āropitakālo viya tathāgatena tesaṃ bhikkhūnaṃ rūpato gāhaṃ nīharitvā arūpe patiṭṭhāpitakālo, yāva akkhippadesā āruḷhavisassa upari abhiruhituṃ adatvā puna mantabalena otāretvā daṭṭhaṭṭhāneyeva ṭhapanaṃ viya satthārā tesaṃ bhikkhūnaṃ arūpato gāhaṃ nīharitvā rūpe patiṭṭhāpitakālo. Daṭṭhaṭṭhāne ṭhitassa visassa agadalepena nimmathanaṃ viya ubhayato gāhaṃ nīharaṇatthāya imissā desanāya āraddhakālo veditabbo. Tattha nibbindaṃ virajjatīti iminā maggo kathito, virāgā vimuccatīti phalaṃ, vimuttasmintiādinā paccavekkhaṇā. Paṭhamaṃ.

2. Dutiyaassutavāsuttavaṇṇanā



译文如下：
夜与日者，即在夜间与白天。此为地面上的因缘。另有他者生起，另有他者灭去，即夜间生起与灭去，之后另有白天生起与灭去之意。另有生起，未生起的另有灭去；如此的意义不应被理解为。“夜与日者”是指以先前的细小因缘为基础而说的，然而一夜或一日中，心无法保持单一。在一个瞬间中，成千上万的心念生起。正如在《米利菩提问》中所说：
“王啊，确实有一百辆马车，一半的车轮和马车，两个车厢，在一瞬间发生的心念数量如是。”
风者为大森林。放下这一者而取另一者，放下这一者而取另一者，意即他不会因未获得的枝干而落入地面。于是，当他在大森林中游走时，正是如此抓取枝干而行。
因此，这里“如此”是指一种比喻——应理解为像森林大树一样的对象。在那森林中，像猴子一样的游走者，生起于对象的心念。抓取枝干的行为就像对对象的贪恋。正如那在森林中游走的猴子，放弃某一枝干而抓取另一枝，正如在对象中游走的心，有时抓取色的对象生起，有时抓取声等其他，或有时抓取过去、未来或当下，亦或有时抓取内心、或外在。正如那在森林中游走的猴子，若未能抓取枝干则降落在地上，坐在地上，然而他会抓住一根叶枝而坐下，正如在对象中游走的心，若未能抓取某一对象则无法生起，然而会抓住某一类对象而生起。至此，世尊已从色中取出无色的执著，从无色中取出对色的执著。
现在，他想要从两者中放下，因此，僧人们，世尊开始了教导。此意应比喻为被毒蛇咬伤——有一个人被毒蛇咬伤，医生来后施行呕吐，下面的鸟，转变为上面的龙，施咒后将毒素放置于上。直到他意识到眼部的状态后，便说：“我将不再向上升起，而是保持在被见的地方。”于是，转变为下面的龙，转变为耳部冒烟，用棍子打击将毒素放置于被见的地方。
在那里的存在状态，像被毒蛇咬伤的身体一样，这些比丘的形相有着强烈的执著，像医生一样的如来，转变为上面放置毒素的状态，像如来从这些比丘的形相中取出执著而建立在无形之上，直到他意识到眼部的状态而未能向上升起，再用咒语将其放下，保持在被见的地方。此时，像在被见的地方以无力的方式将毒素释放出来，像在两者之间取出执著的教导应被理解。此处所说的厌离、无贪，即是此道，解脱即是果，解脱后反思。
第一章完。
第二章未闻者经解释

62. Dutiye sukhavedaniyanti sukhavedanāya paccayaṃ. Phassanti cakkhusamphassādiṃ. Nanu ca cakkhusamphasso sukhavedanāya paccayo na hotīti? Sahajātapaccayena na hoti, upanissayapaccayena pana javanavedanāya hoti , taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Sotasamphassādīsupi eseva nayo. Tajjanti tajjātikaṃ tassāruppaṃ, tassa phassassa anurūpanti attho. Dukkhavedaniyantiādi vuttanayeneva veditabbaṃ. Saṅghaṭṭanasamodhānāti saṅghaṭṭanena ceva samodhānena ca, saṅghaṭṭanasampiṇḍanenāti attho. Usmāti uṇhākāro. Tejo abhinibbattatīti aggicuṇṇo nikkhamatīti na gahetabbaṃ, usmākārasseva pana etaṃ vevacanaṃ. Tattha dvinnaṃ kaṭṭhānanti dvinnaṃ araṇīnaṃ. Tattha adhoaraṇī viya vatthu, uttarāraṇī viya ārammaṇaṃ, saṅghaṭṭanaṃ viya phasso, usmādhātu viya vedanā. Dutiyaṃ.

3. Puttamaṃsūpamasuttavaṇṇanā

63. Tatiye cattārome, bhikkhave, āhārātiādi vuttanayameva. Yasmā panassa aṭṭhuppattiko nikkhepo, tasmā taṃ dassetvāvettha anupubbapadavaṇṇanaṃ karissāmi. Katarāya pana idaṃ aṭṭhuppattiyā nikkhittanti? Lābhasakkārena. Bhagavato kira mahālābhasakkāro uppajji, yathā taṃ cattāro asaṅkhyeyye pūritadānapāramīsañcayassa. Sabbadisāsu hissa yamakamahāmegho vuṭṭhahitvā mahoghaṃ viya sabbapāramiyo ‘‘ekasmiṃ attabhāve vipākaṃ dassāmā’’ti sampiṇḍitā viya lābhasakkāramahoghaṃ nibbattayiṃsu. Tato tato annapānayānavatthamālāgandhavilepanādihatthā khattiyabrāhmaṇādayo āgantvā, ‘‘kahaṃ buddho, kahaṃ bhagavā, kahaṃ devadevo narāsabho purisasīho’’ti? Bhagavantaṃ pariyesanti. Sakaṭasatehipi paccaye āharitvā okāsaṃ alabhamānā samantā gāvutappamāṇampi sakaṭadhurena sakaṭadhuraṃ āhacca tiṭṭhanti ceva anuppavattanti ca andhakavindabrāhmaṇādayo viya. Sabbaṃ khandhake tesu tesu suttesu ca āgatanayena veditabbaṃ.

Yathā bhagavato, evaṃ bhikkhusaṅghassāpi. Vuttañcetaṃ –

‘‘Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaṃ. Bhikkhusaṅghopi kho sakkato hoti…pe… parikkhārāna’’nti (udā. 14; saṃ. ni. 2.70).

Tathā ‘‘yāvatā kho, cunda, etarahi saṅgho vā gaṇo vā loke uppanno, nāhaṃ, cunda, aññaṃ ekasaṅghampi samanupassāmi evaṃ lābhaggayasaggapattaṃ yatharivāyaṃ, cunda, bhikkhusaṅgho’’ti (dī. ni. 

第二章，快乐感受者，即快乐感受的因缘。触者是眼触等。难道眼触不成为快乐感受的因缘吗？因缘不是由自然产生的，而是因依赖而生的，因此是指瞬间的感受，正因如此而被说出。耳触等也是如此的道理。放弃者是放弃的本性，放弃的性质与触的相应之意。痛苦感受者等应依照上述所说的理解。撞击与聚合者，即是通过撞击与聚合，或是通过撞击与团聚而生。热者是温暖的性质。火的显现者，即是火焰的喷发，不应被理解为火焰的本质，而是应理解为温暖的性质。在那里，二者的木材，即是二根火把。那里下火把如同对象，上火把如同对象，撞击如同触，温暖元素如同感受。第二章完。
像肉的儿子比喻经解释
第三章，这四种，僧人们，食物等的说法。由于其八种取舍的抛弃，因此在此处显示出逐步的解释。那么，究竟是以何种取舍而抛弃的呢？是以获得之力。世尊显然有着巨大的获得之力，正如这四种无数的圆满布施的积累。在四方中，像大雨云般的降临，像大洪水般的降临，所有的布施法门都被汇聚，意图在某一具身上显现结果，因而产生了获得之力的洪水。从那里，因食物、饮水、交通工具、花香、涂抹等而来的王族、婆罗门等人，前来问道：“佛陀在哪里，世尊在哪里，天神中之人，男子之狮子在哪里？”他们在寻找世尊。即使以百辆车的供给而无法获得空间，像盲人般的婆罗门等人，因无法获得而停留在车上，依靠车的负担而站立，且不再移动。
所有的法集应依照这些所说的法来理解。
正如世尊的，亦如僧团。也有这样说：
“那时，世尊是可敬的、尊重的、受人敬仰的、受到崇拜的，拥有衣物、饮食、住处、病人所需、药物、器具的获得者。僧团也同样受人尊敬……等器具。”（《优陀那》14；《增支部》2.70）
同样地，“只要，尊者，现今的僧团或众生在世间出现，我，尊者，并不见到其他任何一个僧团如同此般，正如我所见的，尊者，僧团。”（《长部》）

3.176).

Svāyaṃ bhagavato ca saṅghassa ca uppanno lābhasakkāro ekato hutvā dvinnaṃ mahānadīnaṃ udakaṃ viya appameyyo ahosi. Atha satthā rahogato cintesi – ‘‘mahālābhasakkāro atītabuddhānampi evarūpo ahosi, anāgatānampi evarūpo bhavissati . Kiṃ nu kho bhikkhū āhārapariggāhakena satisampajaññena samannāgatā majjhattā nicchandarāgā hutvā āhāraṃ paribhuñjituṃ sakkonti, na sakkontī’’ti?

So addasa ekacce adhunā pabbajite kulaputte apaccavekkhitvā āhāraṃ paribhuñjamāne. Disvānassa etadahosi – ‘‘mayā kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni pāramiyo pūrentena na cīvarādihetu pūritā, uttamaphalassa pana arahattassatthāya pūritā. Imepi bhikkhū mama santike pabbajantā na cīvarādihetu pabbajitā, arahattasseva pana atthāya pabbajitā. Te idāni asārameva sāraṃ anatthameva ca atthaṃ karontī’’ti evamassa dhammasaṃvego udapādi. Tato cintesi – ‘‘sace pañcamaṃ pārājikaṃ paññapetuṃ sakkā abhavissa, apaccavekkhitāhāraparibhogo pañcamaṃ pārājikaṃ katvā paññapetabbo bhaveyya. Na pana sakkā evaṃ kātuṃ, dhuvapaṭisevanaṭṭhānañhetaṃ sattānaṃ. Yathā pana kathite pañcamaṃ pārājikaṃ viya naṃ passissanti. Evaṃ dhammādāsaṃ saṃvaraṃ mariyādaṃ ṭhapessāmi, yaṃ āvajjitvā āvajjitvā anāgate bhikkhū cattāro paccaye paccavekkhitvā paribhuñjissantī’’ti. Imāya aṭṭhuppattiyā imaṃ puttamaṃsūpamasuttantaṃ nikkhipi. Tattha cattārome, bhikkhave, āhārātiādi heṭṭhā vuttatthameva.

Cattāro pana āhāre vitthāretvā idāni tesu ādīnavaṃ dassetuṃ kathañca, bhikkhave, kabaḷīkāro āhāro daṭṭhabbotiādimāha? Tattha jāyampatikāti jāyā ceva pati ca. Parittaṃ sambalanti puṭabhattasattumodakādīnaṃ aññataraṃ appamattakaṃ pātheyyaṃ. Kantāramagganti kantārabhūtaṃ maggaṃ, kantāre vā maggaṃ. Kantāranti corakantāraṃ vāḷakantāraṃ amanussakantāraṃ nirudakakantāraṃ appabhakkhakantāranti pañcavidhaṃ. Tesu yattha corabhayaṃ atthi , taṃ corakantāraṃ. Yattha sīhabyagghādayo vāḷā atthi, taṃ vāḷakantāraṃ. Yattha balavāmukhayakkhiniādīnaṃ amanussānaṃ vasena bhayaṃ atthi, taṃ amanussakantāraṃ. Yattha pātuṃ vā nhāyituṃ vā udakaṃ natthi, taṃ nirudakakantāraṃ. Yattha khāditabbaṃ vā bhuñjitabbaṃ vā antamaso kandamūlādimattampi natthi, taṃ appabhakkhakantāraṃ nāma. Yattha panetaṃ pañcavidhampi bhayaṃ atthi, taṃ kantārameva. Taṃ panetaṃ ekāhadvīhatīhādivasena nittharitabbampi atthi, na taṃ idha adhippetaṃ. Idha pana nirudakaṃ appabhakkhaṃ yojanasatikakantāraṃ adhippetaṃ. Evarūpe kantāre maggaṃ. Paṭipajjeyyunti chātakabhayena ceva rogabhayena ca rājabhayena ca upaddutā paṭipajjeyyuṃ ‘‘etaṃ kantāraṃ nittharitvā dhammikassa rañño nirupaddave raṭṭhe sukhaṃ vasissāmā’’ti maññamānā.

Ekaputtakoti ukkhipitvā gahito anukampitabbayutto athirasarīro ekaputtako. Vallūrañca soṇḍikañcāti ghanaghanaṭṭhānato gahetvā vallūraṃ, aṭṭhinissitasirānissitaṭṭhānāni gahetvā sūlamaṃsañcāti attho. Paṭipiseyyunti pahareyyuṃ. Kahaṃ ekaputtakāti ayaṃ tesaṃ paridevanākāro.


3.176)
世尊与僧团所生起的获得之力，汇聚在一起，如同两条大河的水般无量。于是，导师在隐秘处思考：“巨大的获得之力在过去的佛陀中曾有过，未来的佛陀中也将会有。究竟这些比丘是否具备对食物的正念与觉知，能够在中道中不执着于食物而享用呢，或者不能呢？”
他看到一些新出家的人，未曾回顾而正在享用食物。看到这一点，他心中想道：“我若在过去数百劫中所积累的四种无数的圆满布施，未能使他们因衣物等而得到圆满，而是为了获得涅槃而出家。如今这些比丘在我身边出家，非因衣物等而出家，而是为了涅槃。现在他们却在无所依靠的状态下，做着无益的事情。”因此，他产生了对法的震动。然后他思考：“如果能够设定第五条破戒法，则未曾回顾的食物消费将成为第五条破戒法的设定。但这并不可行，这对众生而言是固定的。正如所说的第五条破戒法，他们将看到他。因此，我将设立法的约束与限制，以便未来的比丘在思考时，能够回顾四种因缘而享用食物。”因此，他以此八种取舍，放下了这部像肉的儿子比喻经。在这里，四种食物，如前所述。
四种食物的具体内容，现在将其缺点展现出来，僧人们，何谓可见的食物？其中，配偶者即是丈夫与妻子。微小的食物是指如米饭等少量的食物。险恶道路是指危险的道路，或在危险的地方的道路。险恶者有五种：盗贼险恶、野兽险恶、非人险恶、无水险恶及少食的险恶。其中文中有盗贼威胁的地方，是盗贼险恶；有狮子、老虎等野兽的地方，是野兽险恶；有强大的妖怪等非人存在的地方，是非人险恶；没有水源的地方，是无水险恶；没有可食或可用的地方，至少连根茎也没有的地方，是少食的险恶。若在这些地方存在五种威胁，则称为险恶。此处的险恶应以一种或两种或三种等的方式来理解，而不是在此处所指的。这里的无水与少食是指百由旬的险恶。如此的险恶道路。应当行走，因受到鸟类的威胁、疾病的威胁、国王的威胁而被迫行走，想着“我们将在无忧无虑的国王治下，安然生活于此险恶之地”。
“一只小儿子”即是被提起而抓住的，因而应当受到怜悯，且身体虚弱的一只小儿子。用麻绳与小绳等抓住，意即是抓住结实的地方，抓住骨头等的地方。应当攻击，即是应当打击。何谓小儿子？这是他们的悲哀表现。


Ayaṃ panettha bhūtamatthaṃ katvā ādito paṭṭhāya saṅkhepato atthavaṇṇanā – dve kira jāyampatikā puttaṃ gahetvā parittena pātheyyena yojanasatikaṃ kantāramaggaṃ paṭipajjiṃsu. Tesaṃ paññāsayojanāni gantvā pātheyyaṃ niṭṭhāsi, te khuppipāsāturā viraḷacchāyāyaṃ nisīdiṃsu. Tato puriso bhariyaṃ āha – ‘‘bhadde ito samantā paññāsayojanāni gāmo vā nigamo vā natthi. Tasmā yaṃ taṃ purisena kātabbaṃ bahumpi kasigorakkhādikammaṃ, na dāni sakkā taṃ mayā kātuṃ, ehi maṃ māretvā upaḍḍhamaṃsaṃ khāditvā upaḍḍhaṃ pātheyyaṃ katvā puttena saddhiṃ kantāraṃ nittharāhī’’ti. Puna sāpi taṃ āha – ‘‘sāmi mayā dāni yaṃ taṃ itthiyā kātabbaṃ bahumpi suttakantanādikammaṃ, taṃ kātuṃ na sakkā, ehi maṃ māretvā upaḍḍhamaṃsaṃ khāditvā upaḍḍhaṃ pātheyyaṃ katvā puttena saddhiṃ kantāraṃ nittharāhī’’ti. Puna sopi taṃ āha – ‘‘bhadde mātugāmamaraṇena dvinnaṃ maraṇaṃ paññāyati . Na hi mando kumāro mātarā vinā jīvituṃ sakkoti. Yadi pana mayaṃ jīvāma. Puna dārakaṃ labheyyāma. Handa dāni puttakaṃ māretvā, maṃsaṃ gahetvā kantāraṃ nittharāmā’’ti. Tato mātā puttamāha – ‘‘tāta, pitusantikaṃ gacchā’’ti, so agamāsi. Athassa pitā, ‘‘mayā ‘puttakaṃ posessāmī’ti kasigorakkhādīhi anappakaṃ dukkhamanubhūtaṃ, na sakkomi ahaṃ puttaṃ māretuṃ, tvaṃyeva tava puttaṃ mārehī’’ti vatvā, ‘‘tāta mātusantikaṃ gacchā’’ti āha. So agamāsi. Athassa mātāpi, ‘‘mayā puttaṃ patthentiyā govatakukkuravatadevatāyācanādīhipi tāva anappakaṃ dukkhamanubhūtaṃ, ko pana vādo kucchinā pariharantiyā? Na sakkomi ahaṃ puttaṃ māretu’’nti vatvā ‘‘tāta, pitusantikameva gacchā’’ti āha. Evaṃ so dvinnamantarā gacchantoyeva mato. Te taṃ disvā paridevitvā vuttanayena maṃsāni gahetvā khādantā pakkamiṃsu.


这段文本的翻译如下：
在这里，从一开始起，简要地说明其意义——有两个配偶，带着儿子，携带着少量的食物，走入了百由旬的险恶道路。他们走了五十由旬，食物用尽，便在稀疏的阴凉处坐下。于是，男子对妻子说：“尊贵的，这里周围没有五十由旬的村庄或城镇。因此，若那人要做的事情很多，比如说种田、放牧等，现在我无法做到。来吧，杀了我，吃掉我的肉，做成食物，与儿子一起渡过这片险恶的道路。”妻子再次对他说：“亲爱的，我现在要做的事情很多，比如说织布、缝纫等，我无法做到。来吧，杀了我，吃掉我的肉，做成食物，与儿子一起渡过这片险恶的道路。”他又对她说：“尊贵的，母亲的死与两个死亡是显而易见的。愚笨的儿子无法在没有母亲的情况下生存。如果我们能够活下去，或许还能再生一个孩子。现在就杀了儿子，抓住肉，渡过这片险恶的道路。”于是母亲对儿子说：“孩子，去你父亲那里。”他就去了。然后父亲说：“我曾经想要养活儿子，但由于放牧等事情遭受了不少痛苦，我无法杀死儿子，你来杀死自己的儿子吧。”说完，便对儿子说：“孩子，去你母亲那里。”他就去了。然后母亲也说：“我因渴望儿子而遭受了不少痛苦，像牛与狗的神灵请求等，谁能在肚子里忍受呢？我无法杀死儿子。”于是对他说：“孩子，去你父亲那里。”就这样，他在两者之间走着就死了。他们看到后，悲伤地哭泣，按照所说的抓住肉，便离去了。


Tesaṃ so puttamaṃsāhāro navahi kāraṇehi paṭikūlattā neva davāya hoti, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya, kevalaṃ kantāranittharaṇatthāyeva hoti. Katamehi navahi kāraṇehi paṭikūloti ce? Sajātimaṃsatāya ñātimaṃsatāya puttamaṃsatāya piyaputtamaṃsatāya taruṇamaṃsatāya āmakamaṃsatāya abhogamaṃsatāya aloṇatāya adhūpitatāyāti. Evañhi te navahi kāraṇehi paṭikūlaṃ taṃ puttamaṃsaṃ khādantā na sārattā giddhamānasā hutvā khādiṃsu, majjhattabhāveyeva pana nicchandarāgaparibhoge ṭhitā khādiṃsu. Na aṭṭhinhārucammanissitaṭṭhānāni apanetvā thūlathūlaṃ varamaṃsameva khādiṃsu, hatthasampattaṃ maṃsameva pana khādiṃsu. Na yāvadatthaṃ kaṇṭhappamāṇaṃ katvā khādiṃsu, thokaṃ thokaṃ pana ekadivasaṃ yāpanamattameva khādiṃsu. Na aññamaññaṃ maccharāyantā khādiṃsu, vigatamaccheramalena pana parisuddheneva cetasā khādiṃsu. Na aññaṃ kiñci migamaṃsaṃ vā moramaṃsādīnaṃ vā aññataraṃ khādāmāti sammūḷhā khādiṃsu, piyaputtamaṃsabhāvaṃ pana jānantāva khādiṃsu. Na ‘‘aho vata mayaṃ punapi evarūpaṃ puttamaṃsaṃ khādeyyāmā’’ti patthanaṃ katvā khādiṃsu, patthanaṃ pana vītivattāva hutvā khādiṃsu. Na ‘‘ettakaṃ kantāre khāditvā avasiṭṭhaṃ kantāraṃ atikkamma loṇambilādīhi yojetvā khādissāmā’’ti sannidhiṃ akaṃsu, kantārapariyosāne pana ‘‘pure mahājano passatī’’ti bhūmiyaṃ vā nikhaṇiṃsu, agginā vā jhāpayiṃsu. Na ‘‘koci añño amhe viya evarūpaṃ puttamaṃsaṃ khādituṃ na labhatī’’ti mānaṃ vā dappaṃ vā akaṃsu, nihatamānā pana nihatadappā hutvā khādiṃsu. ‘‘Kiṃ iminā aloṇena anambilena adhūpitena duggandhenā’’ti na hīḷetvā khādiṃsu, hīḷanaṃ pana vītivattā hutvā khādiṃsu . Na ‘‘tuyhaṃ bhāgo mayhaṃ bhāgo tava putto mama putto’’ti aññamaññaṃ atimaññiṃsu. Samaggā pana sammodamānā hutvā khādiṃsu. Imaṃ nesaṃ evarūpaṃ nicchandarāgādiparibhogaṃ sampassamāno satthā bhikkhusaṅghampi taṃ kāraṇaṃ anujānāpento taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu te davāya vā āhāraṃ āhāreyyuntiādimāha. Tattha davāya vātiādīni visuddhimagge (visuddhi. 1.18) vitthāritāneva. Kantārassāti nittiṇṇāvasesassa kantārassa.

Evameva khoti navannaṃ pāṭikulyānaṃ vasena piyaputtamaṃsasadiso katvā daṭṭhabboti attho. Katamesaṃ navannaṃ? Gamanapāṭikulyatādīnaṃ. Gamanapāṭikulyataṃ paccavekkhantopi kabaḷīkārāhāraṃ pariggaṇhāti, pariyesanapāṭikulyataṃ paccavekkhantopi, paribhoganidhānaāsayaparipakkāparipakkasammakkhaṇanissandapāṭikulyataṃ paccavekkhantopi, tāni panetāni gamanapāṭikulyatādīni visuddhimagge (visuddhi. 

这段文本的翻译如下：
这段关于儿肉的食用，因其九种原因而不适合，既不适合于药物，也不适合于醉酒，亦不适合于装饰，或是美化，仅仅是为了渡过险恶的道路而存在。究竟是哪九种原因不适合呢？是因同类肉、亲属肉、儿子的肉、心爱的儿子的肉、年轻的肉、未成熟的肉、未被剥离的肉、无皮的肉。正因为这九种原因，那些吃着儿肉的人并没有因贪婪而贪心地吃，而是保持在中道的状态中，处于不执着的消费状态。并非将所有的肉都扔掉，而是仅仅吃粗糙的肉，抓住手中可得的肉。并非以喉咙的量来吃，而是每一天仅仅吃一点点。并非互相贪婪地吃，而是以清净的心态吃。并非吃其他的动物肉或鹤肉等，而是明白自己是心爱的儿子的肉。并未怀着“真希望我们再次吃这种儿肉”的愿望而吃，而是如同愿望已经消失般地吃。并未想“吃完这点肉后，剩下的肉就用盐水等调味后再吃”，而是到了险恶的尽头，便在地上挖掘，或用火焚烧。并未产生“没有其他人能像我们这样吃到这种儿肉”的自尊或骄傲，而是被打击后便毫无骄傲地吃。并未因“这点没有皮的肉、没有水的肉、发臭的肉”而感到厌恶，而是如同厌恶已经消失般地吃。并未互相贬低“你的部分是我的部分，你的儿子是我的儿子”，而是彼此和睦地吃。在这方面，导师也因看到了这种不执着的消费，允许比丘们这样做，便说：“比丘们，你们是否能吃到食物呢？”在这里，关于食物的适合性等，已在《清净道论》中详细阐述（《清净道论》1.18）。关于险恶的道路，指的是已经走过的险恶道路的余留部分。
如此，因这九种不适合的原因，像儿子肉般被视为不适合的。究竟是哪九种呢？是行走的适合性等。即使在考虑行走的适合性时，也应考虑到食物的适合性；在考虑寻求的适合性时，也应考虑到消费的适合性；在考虑消费的适合性时，也应当考虑到适当的时机。那些都是行走的适合性等，已在《清净道论》中详细阐述。

1.294) āhārapāṭikulyatāniddese vitthāritāneva. Iti imesaṃ navannaṃ pāṭikulyānaṃ vasena puttamaṃsūpamaṃ katvā āhāro paribhuñjitabbo.

Yathā te jāyampatikā pāṭikulyaṃ piyaputtamaṃsaṃ khādantā na sārattā giddhamānasā hutvā khādiṃsu, majjhattabhāveyeva nicchandarāgaparibhoge ṭhitā khādiṃsu, evaṃ nicchandarāgaparibhogaṃ katvā paribhuñjitabbo. Yathā ca te na aṭṭhinhārucammanissitaṃ apanetvā thūlathūlaṃ varamaṃsameva khādiṃsu, hatthasampattameva pana khādiṃsu, evaṃ sukkhabhattamandabyañjanādīni piṭṭhihatthena apaṭikkhipitvā vaṭṭakena viya kukkuṭena viya ca odhiṃ adassetvā tato tato sappimaṃsādisaṃsaṭṭhavarabhojanaṃyeva vicinitvā abhuñjantena sīhena viya sapadānaṃ paribhuñjitabbo.

Yathā ca te na yāvadatthaṃ kaṇṭhappamāṇaṃ khādiṃsu, thokaṃ thokaṃ pana ekekadivasaṃ yāpanamattameva khādiṃsu, evameva āharahatthakādibrāhmaṇānaṃ aññatarena viya yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ abhuñjantena catunnaṃ pañcannaṃ vā ālopānaṃ okāsaṃ ṭhapetvāva dhammasenāpatinā viya paribhuñjitabbo. So kira pañcacattālīsa vassāni tiṭṭhamāno ‘‘pacchābhatte ambiluggārasamuṭṭhāpakaṃ katvā ekadivasampi āhāraṃ na āhāresi’’nti vatvā sīhanādaṃ nadanto imaṃ gāthamāha –

‘‘Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṃ pive;

Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno’’ti. (theragā. 983);

Yathā ca te na aññamaññaṃ maccharāyantā khādiṃsu, vigatamalamaccherena pana parisuddheneva cetasā khādiṃsu, evameva piṇḍapātaṃ labhitvā amaccharāyitvā ‘‘imaṃ sabbaṃ gaṇhantassa sabbaṃ dassāmi, upaḍḍhaṃ gaṇhantassa upaḍḍhaṃ, sace gahitāvaseso bhavissati, attanā paribhuñjissāmī’’ti sāraṇīyadhamme ṭhiteneva paribhuñjitabbo. Yathā ca te na ‘‘aññaṃ kiñci mayaṃ migamaṃsaṃ vā moramaṃsādīnaṃ vā aññataraṃ khādāmā’’ti sammūḷhā khādiṃsu, piyaputtamaṃsabhāvaṃ pana jānantāva khādiṃsu, evameva piṇḍapātaṃ labhitvā ‘‘ahaṃ khādāmi bhuñjāmī’’ti attūpaladdhisammohaṃ anuppādetvā ‘‘kabaḷīkārāhāro na jānāti ‘cātumahābhūtikakāyaṃ vaḍḍhemī’ti, kāyopi na jānāti ‘kabaḷīkārāhāro maṃ vaḍḍhetī’’’ti, evaṃ sammohaṃ pahāya paribhuñjitabbo. Satisampajaññavasenāpi cesa asammūḷheneva hutvā paribhuñjitabbo.

Yathā ca te na ‘‘aho vata mayaṃ punapi evarūpaṃ puttamaṃsaṃ khādeyyāmā’’ti patthanaṃ katvā khādiṃsu, patthanaṃ pana vītivattāva hutvā khādiṃsu, evameva paṇītabhojanaṃ laddhā ‘aho vatāhaṃ svepi punadivasepi evarūpaṃ labheyyaṃ’, lūkhaṃ vā pana laddhā ‘‘hiyyo viya me ajja paṇītabhojanaṃ na laddha’’nti patthanaṃ vā anusocanaṃ vā akatvā nittaṇhena –

‘‘Atītaṃ nānusocāmi, nappajappāmināgataṃ;

Paccuppannena yāpemi, tena vaṇṇo pasīdatī’’ti. (jā. 2.

1.294)
关于食物的适合性，已在此详细阐述。因此，基于这九种不适合的原因，儿子肉应被视为食物。
就如那些配偶们在不执着的状态下，吃着心爱的儿子肉，并非因贪婪而贪心地吃，而是保持在中道的状态中，处于不执着的消费状态。就如他们并未扔掉所有的肉，而是仅仅吃粗糙的肉，抓住手中可得的肉。就如他们并非以喉咙的量来吃，而是每一天仅仅吃一点点。就如他们并非互相贪婪地吃，而是以清净的心态吃。就如他们在吃其他动物肉或鹤肉等时，明白自己是心爱的儿子的肉。并未怀着“真希望我们再次吃这种儿肉”的愿望而吃，而是如同愿望已经消失般地吃。并未想“吃完这点肉后，剩下的肉就用盐水等调味后再吃”，而是到了险恶的尽头，便在地上挖掘，或用火焚烧。并未产生“没有其他人能像我们这样吃到这种儿肉”的自尊或骄傲，而是被打击后便毫无骄傲地吃。
就如他们并未因“这点没有皮的肉、没有水的肉、发臭的肉”而感到厌恶，而是如同厌恶已经消失般地吃。就如他们在获得食物后，保持不贪婪地说：“我会把所有的都给你，抓住的我就吃，若有剩余，我会自己吃。”以这种清净的法则来消费。就如他们并未因“我们吃其他动物肉或鹤肉等”而感到困惑，而是明白自己是心爱的儿子的肉。就如在获得食物后，他们说：“我吃，我享用。”而不让自我迷失在“我在这个身体中增长”的错觉中，或是“我并不知道食物在增加”，因此，应该以清醒的心态来消费。
就如他们并未因“真希望我们再次吃这种儿子肉”而有所期盼，而是如同期望已经消失般地吃。就如他们获得美味的食物后，想着“我希望明天也能再得到这样的食物”，或是获得了美味的食物后，想着“今天的美味食物与昨天的相比并不如意”，而不想着悲伤或后悔，而是心无所求地说：
“过去的我不再追忆，未来的我不再渴求；
我只专注于当下，因而心中安宁。”

22.90) –

Imaṃ ovādaṃ anussarantena ‘‘paccuppanneneva yāpessāmī’’ti paribhuñjitabbo.

Yathā ca te na ‘‘ettakaṃ kantāre khāditvā avasiṭṭhaṃ kantāraṃ atikkamma loṇambilādīhi yojetvā khādissāmā’’ti sannidhiṃ akaṃsu, kantārapariyosāne pana ‘‘pure mahājano passatī’’ti bhūmiyaṃ vā nikhaṇiṃsu, agginā vā jhāpayiṃsu, evameva –

‘‘Annānamatho pānānaṃ,

Khādanīyānaṃ athopi vatthānaṃ;

Laddhā na sannidhiṃ kayirā,

Na ca parittase tāni alabhamāno’’ti. (su. ni. 930); –

Imaṃ ovādaṃ anussarantena catūsu paccayesu yaṃ yaṃ labhati, tato tato attano yāpanamattaṃ gahetvā, sesaṃ sabrahmacārīnaṃ vissajjetvā sannidhiṃ parivajjantena paribhuñjitabbo. Yathā ca te na ‘‘koci añño amhe viya evarūpaṃ puttamaṃsaṃ khādituṃ na labhatī’’ti mānaṃ vā dappaṃ vā akaṃsu, nihatamānā pana nihatadappā hutvā khādiṃsu, evameva paṇītabhojanaṃ labhitvā ‘‘ahamasmi lābhī cīvarapiṇḍapātādīna’’nti na māno vā dappo vā kātabbo. ‘‘Nāyaṃ pabbajjā cīvarādihetu, arahattahetu panāyaṃ pabbajjā’’ti paccavekkhitvā nihatamānadappeneva paribhuñjitabbo.

Yathā ca te ‘‘kiṃ iminā aloṇena anambilena adhūpitena duggandhenā’’ti hīḷetvā na khādiṃsu, hīḷanaṃ pana vītivattā hutvā khādiṃsu, evameva piṇḍapātaṃ labhitvā ‘‘kiṃ iminā assagoṇabhattasadisena lūkhena nirasena, suvānadoṇiyaṃ taṃ pakkhipathā’’ti evaṃ piṇḍapātaṃ vā ‘‘ko imaṃ bhuñjissati, kākasunakhādīnaṃ dehī’’ti evaṃ dāyakaṃ vā ahīḷentena –

‘‘Sa pattapāṇi vicaranto, amūgo mūgasammato;

Appaṃ dānaṃ na hīḷeyya, dātāraṃ nāvajāniyā’’ti. (su. ni. 718); –

Imaṃ ovādaṃ anussarantena paribhuñjitabbo. Yathā ca te na ‘‘tuyhaṃ bhāgo, mayhaṃ bhāgo, tava putto mama putto’’ti aññamaññaṃ atimaññiṃsu, samaggā pana, sammodamānā hutvā khādiṃsu, evamevaṃ piṇḍapātaṃ labhitvā yathā ekacco ‘‘ko tumhādisānaṃ dassati nikkāraṇā ummāresu pakkhalantānaṃ āhiṇḍantānaṃ vijātamātāpi vo dātabbaṃ na maññati, mayaṃ pana gatagataṭṭhāne paṇītāni cīvarādīni labhāmā’’ti sīlavante sabrahmacārī atimaññati, yaṃ sandhāya vuttaṃ –

‘‘So tena lābhasakkārasilokena abhibhūto pariyādiṇṇacitto aññe pesale bhikkhū atimaññati. Tañhi tassa, bhikkhave, moghapurisassa hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā’’ti (saṃ. ni. 

22.90)
在回忆这个教诲时，应当以“我将仅依赖于当下的供给”来消费。
就如他们并未产生“吃完这点食物后，剩下的食物就用盐水等调味后再吃”的想法，而是在险恶的尽头，便在地上挖掘，或用火焚烧，正如：
“食物或饮水，
可吃的或是衣物；
获得的不要贪恋，
若不能得也不必忧虑。”（《增支部·尼柯经》930）
在回忆这个教诲时，四种供给中所获得的，应当抓住自己的份，其他的应当放弃，避免贪心地消费。就如他们并未产生“没有其他人能像我们这样吃到这种儿子肉”的自尊或骄傲，而是被打击后便毫无骄傲地吃。正如获得美味食物时，若说“我拥有衣物、食物等的供给”，则不应有自尊或骄傲。“这并非因出家而得衣物等，然而出家的确是为了获得解脱”，应当以谦卑的态度来消费。
就如他们并未因“这点没有皮的肉、没有水的肉、发臭的肉”而感到厌恶，而是如同厌恶已经消失般地吃。正如获得食物时，若说“这与其他粗糙的食物相比，何必贪恋”，应当如此消费食物，或是“谁来吃这个，给那些像乌鸦一样的动物吧”，应当以不贪心的态度来施舍：
“手中持着食物，走动不语；
小小的施舍不应轻视，
施舍者不可轻视。”（《增支部·尼柯经》718）
在回忆这个教诲时，应当如此消费。就如他们并未因“你的份、我的份、你的儿子是我的儿子”的想法而互相贬低，而是和睦地、愉快地吃。正如获得食物时，有人说“谁会给你们这样的供给呢？在无缘无故的情况下，洗净、清理的人不必自以为是，而我们在行走的地方却能获得上好的衣物等”，应当以这种态度来对待有德行的同伴，正如所说：
“他因得到的供给而心生傲慢，
他会轻视其他比丘。
这样的傲慢，
对于无用之人来说，
将导致长久的痛苦。”（《相应部·尼柯经》）

2.161).

Evaṃ kañci anatimaññitvā sabbehi sabrahmacārīhi saddhiṃ samaggena sammodamānena hutvā paribhuñjitabbaṃ.

Pariññāteti ñātapariññā tīraṇapariññā pahānapariññāti imāhi tīhi pariññāhi pariññāte. Kathaṃ? Idha bhikkhu ‘‘kabaḷīkārāhāro nāma ayaṃ savatthukavasena ojaṭṭhamakarūpaṃ hoti, ojaṭṭhamakarūpaṃ kattha paṭihaññati? Jivhāpasāde, jivhāpasādo kinnissito? Catumahābhūtanissito. Iti ojaṭṭhamakaṃ jivhāpasādo tassa paccayāni mahābhūtānīti ime dhammā rūpakkhandho nāma, taṃ pariggaṇhato uppannā phassapañcamakā dhammā cattāro arūpakkhandhā. Iti sabbepime pañcakkhandhā saṅkhepato nāmarūpamattaṃ hotī’’ti pajānāti. So te dhamme sarasalakkhaṇato vavatthapetvā tesaṃ paccayaṃ pariyesanto anulomapaṭilomaṃ paṭiccasamuppādaṃ passati. Ettāvatānena kabaḷīkārāhāramukhena sappaccayassa nāmarūpassa yāthāvato diṭṭhattā kabaḷīkārāhāro ñātapariññāya pariññāto hoti. So tadeva sappaccayaṃ nāmarūpaṃ aniccaṃ dukkhaṃ anattāti tīṇi lakkhaṇāni āropetvā sattannaṃ anupassanānaṃ vasena sammasati. Ettāvatānena so tilakkhaṇapaṭivedhasammasanañāṇasaṅkhātāya tīraṇapariññāya pariññāto hoti. Tasmiṃyeva nāmarūpe chandarāgāvakaḍḍhanena anāgāmimaggena parijānatā pahānapariññāya pariññāto hotīti.

Pañcakāmaguṇikoti pañcakāmaguṇasambhavo rāgo pariññāto hoti. Ettha pana tisso pariññā ekapariññā sabbapariññā mūlapariññāti. Katamā ekapariññā? Yo bhikkhu jivhādvāre ekarasataṇhaṃ parijānāti, tena pañcakāmaguṇiko rāgo pariññātova hotīti. Kasmā? Tassāyeva tattha uppajjanato. Sāyeva hi taṇhā cakkhudvāre uppannā rūparāgo nāma hoti, sotadvārādīsu uppannā saddarāgādayo. Iti yathā ekasseva corassa pañcamagge hanato ekasmiṃ magge gahetvā sīse chinne pañcapi maggā khemā honti, evaṃ jivhādvāre rasataṇhāya pariññātāya pañcakāmaguṇiko rāgo pariññāto hotīti ayaṃ ekapariññā nāma.

Katamā sabbapariññā? Patte pakkhittapiṇḍapātasmiñhi ekasmiṃyeva pañcakāmaguṇikarāgo labbhati. Kathaṃ? Parisuddhaṃ tāvassa vaṇṇaṃ olokayato rūparāgo hoti, uṇhe sappimhi tattha āsiñcante paṭapaṭāti saddo uṭṭhahati, tathārūpaṃ khādanīyaṃ vā khādantassa murumurūti saddo uppajjati, taṃ assādayato saddarāgo. Jīrakādivasagandhaṃ assādentassa gandharāgo, sādurasavasena rasarāgo. Mudubhojanaṃ phassavantanti assādayato phoṭṭhabbarāgo. Iti imasmiṃ āhāre satisampajaññena pariggahetvā nicchandarāgaparibhogena paribhutte sabbopi so pariññāto hotīti ayaṃ sabbapariññā nāma.

Katamā mūlapariññā? Pañcakāmaguṇikarāgassa hi kabaḷīkārāhāro mūlaṃ. Kasmā? Tasmiṃ sati tassuppattito . Brāhmaṇatissabhaye kira dvādasa vassāni jāyampatikānaṃ upanijjhānacittaṃ nāma nāhosi. Kasmā? Āhāramandatāya. Bhaye pana vūpasante yojanasatiko tambapaṇṇidīpo dārakānaṃ jātamaṅgalehi ekamaṅgalo ahosi. Iti mūlabhūte āhāre pariññāte pañcakāmaguṇiko rāgo pariññātova hotīti ayaṃ mūlapariññā nāma.

Natthi taṃ saṃyojananti tena rāgena saddhiṃ pahānekaṭṭhatāya pahīnattā natthi. Evamayaṃ desanā yāva anāgāmimaggā kathitā. ‘‘Ettakena pana mā vosānaṃ āpajjiṃsū’’ti etesaṃyeva rūpādīnaṃ vasena pañcasu khandhesu vipassanaṃ vaḍḍhetvā yāva arahattā kathetuṃ vaṭṭatīti. Paṭhamāhāro (niṭṭhito).


2.161)
因此，应该在不互相贬低的情况下，与所有的同伴和睦共处，愉快地消费。
所谓的“了解”是指对亲属的了解、解脱的了解、放弃的了解，这三种了解。如何理解呢？在这里，比丘思考：“所谓的食物，依赖于色身的形态，色身的形态具体表现在哪？在舌头的感觉上，舌头的感觉又依赖于什么？依赖于四大元素。因此，舌头的感觉是依赖于四大元素的，这些法是色法，依此分析而生起的触法与四种无色法。因此，这五个法从总的来看都是名色。”他明白这些法的特点，依照它们的因缘，观察因缘生起与因缘消失的关系。至此，依靠食物的方面，名色的存在就如实地显现出来，因而食物通过亲属的了解而被理解。他因此将名色视为无常、痛苦、无我这三种特性，依据七种观察而进行思维。至此，他通过对三种特性的理解而获得解脱的了解。在这个名色中，通过欲望和贪恋的消除，因而通过无漏的道路而获得放弃的了解。
关于五种欲望的特性，五种欲望的生起与贪恋相应。这里有三种了解：单一的了解、全面的了解、根本的了解。什么是单一的了解？那就是比丘通过舌头的入口，认识到单一的贪欲，因此五种欲望的贪恋被理解。为什么？因为它的生起正是如此。因为贪欲在眼的入口中生起，色的贪欲便由此而生，耳、鼻等的贪欲也同样如此。因此，就如同一个小偷在某一条路上被杀害时，若在一条路上被抓住，五条路都会被切断，得以安全。同样地，舌头的入口通过味觉的贪欲被理解，五种欲望的贪欲便被理解，这就是单一的了解。
什么是全面的了解？在盛放食物的器皿中，五种欲望的贪恋也会出现。如何理解？当他观察到食物的颜色时，色的贪欲便会生起；当热气在食物中升起时，声音便会出现；当食物被咀嚼时，声音也会产生；当他品尝食物的香气时，香的贪欲便会生起；当他品尝柔软的食物时，触的贪欲便会生起。因此，在这种食物中，通过正念的观察，凭借不贪的消费，所有的法都被理解，这就是全面的了解。
什么是根本的了解？五种欲望的贪恋是食物的根本。为什么？因为在这个状态下，贪欲的生起便会出现。根据《婆罗门经》，在十二年间，配偶们的思维并未产生。为什么？因为食物的匮乏。而在恐惧消失时，位于百余公里外的坦巴帕尼岛（现代斯里兰卡）因孩子们的出生而成为一个吉祥的地方。因此，在根本的食物中被理解的五种欲望的贪恋便被理解，这就是根本的了解。
没有任何束缚，因此因贪欲的消除而被放弃。至此，这个教导直到无漏的道路都已讲述。“通过这些法，不要再沉迷于贪欲。”因此在这五个取向中，通过对色等的观察，直至阿罗汉果的实现，才会有进一步的讲述。第一部分已结束。


Dutiye niccammāti khurato paṭṭhāya yāva siṅgamūlā sakalasarīrato uddālitacammā kiṃsukarāsivaṇṇā. Kasmā pana aññaṃ hatthiassagoṇādiupamaṃ agahetvā niccammagāvūpamā gahitāti? Titikkhituṃ asamatthabhāvadīpanatthaṃ. Mātugāmo hi uppannaṃ dukkhavedanaṃ titikkhituṃ adhivāsetuṃ na sakkoti, evameva phassāhāro abalo dubbaloti dassanatthaṃ sadisameva upamaṃ āhari. Kuṭṭanti silākuṭṭādīnaṃ aññataraṃ. Kuṭṭanissitā pāṇā nāma uṇṇanābhisarabūmūsikādayo. Rukkhanissitāti uccāliṅgapāṇakādayo. Udakanissitāti macchasuṃsumārādayo. Ākāsanissitāti ḍaṃsamakasakākakulalādayo. Khādeyyunti luñcitvā khādeyyuṃ. Sā tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne taṃ taṃṭhānasannissayamūlikaṃ pāṇakhādanabhayaṃ sampassamānā neva attano sakkārasammānaṃ, na piṭṭhiparikammasarīrasambāhanauṇhodakāni icchati, evameva bhikkhu phassāhāramūlakaṃ kilesapāṇakakhādanabhayaṃ sampassamāno tebhūmakaphassena anatthiko hoti.

Phasse, bhikkhave, āhāre pariññāteti tīhi pariññāhi pariññāte. Idhāpi tisso pariññā. Tattha ‘‘phasso saṅkhārakkhandho , taṃsampayuttā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, cittaṃ viññāṇakkhandho, tesaṃ vatthārammaṇāni rūpakkhandho’’ti evaṃ sappaccayassa nāmarūpassa yāthāvato dassanaṃ ñātapariññā. Tattheva tilakkhaṇaṃ āropetvā sattannaṃ anupassanānaṃ vasena aniccādito tulanaṃ tīraṇapariññā. Tasmiṃyeva pana nāmarūpe chandarāganikkaḍḍhano arahattamaggo pahānapariññā. Tisso vedanāti evaṃ phassāhāre tīhi pariññāhi pariññāte tisso vedanā pariññātāva honti tammūlakattā taṃsampayuttattā ca. Iti phassāhāravasena desanā yāva arahattā kathitā. Dutiyāhāro.

Tatiye aṅgārakāsūti aṅgārānaṃ kāsu. Kāsūti rāsipi vuccati āvāṭopi.

‘‘Aṅgārakāsuṃ apare phuṇanti,

Narā rudantā paridaḍḍhagattā;

Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā,

Pucchāmi taṃ mātali devasārathī’’ti. (jā. 2.22.462); –

Ettha rāsi ‘‘kāsū’’ti vutto.

‘‘Kinnu santaramānova, kāsuṃ khanasi sārathī’’ti? (Jā. 2.

Dutiye
从脚跟到狮子根部，整个身体的皮肤呈现出一种奇特的颜色。为什么不采用其他动物如象、马等的比喻，而选择牛作为比喻呢？这是为了说明忍耐的能力。母牛确实无法忍受产生的痛苦，因此以相似的比喻来展示感触的脆弱与无力。这里的“击打”是指石头等的击打。被击打的生物是指如鼠类等的小动物。依附于树木的生物是指如大象等的高大动物。依附于水的生物是指如鱼类等的水生动物。依附于空中的生物是指如蚊子等的小飞虫。它们会被撕扯后食用。在这个情况下，它们在各自的地方，看到那种依附于生物的危险，不会因自身的地位而感到自豪，也不会因身体的活动而渴求水分。正如比丘看到依附于感触的烦恼而感到无益。
在感触中，关于食物的了解是通过三种了解而得知的。在这里也有三种了解。这里的“感触是造作的聚合，感触所依的感觉是感觉的聚合，意识是意识的聚合，其所依的对象是色的聚合”，这样就如实地显示了依赖于名色的存在。在那里也赋予了三种特性，基于七种观察的情况，显示出无常等的比较与解脱的了解。在这个名色中，通过欲望的消除而获得阿罗汉的放弃的了解。关于三种感觉，通过这三种了解而获得的三种感觉得以明确，因为它们的根本与相应的关系。因此，通过感触的了解，直到阿罗汉果的讲述都已完成。
第三部分
关于“炭火”的问题，指的是炭火的特性。这里的“炭火”也被称为“堆积”或“洞”。
“有人在炭火中哭泣，
因为他们的身体被烧伤；
我看到你感到恐惧，
我问你，天神的驾驭者。”（《故事集》2.22.462）
在这里提到的“堆积”就是指“炭火”。
“你在堆积中做什么，天神的驾驭者？”

22.3). –

Ettha āvāṭo. Idhāpi ayameva adhippeto. Sādhikaporisāti atirekaporisā pañcaratanappamāṇā. Vītaccikānaṃ vītadhūmānanti etenassa mahāpariḷāhataṃ dasseti. Jālāya vā hi dhūme vā sati vāto samuṭṭhāti, pariḷāho mahā na hoti, tadabhāve vātābhāvato pariḷāho mahā hoti. Ārakāvassāti dūreyeva bhaveyya.

Evamevakhoti ettha idaṃ opammasaṃsandanaṃ – aṅgārakāsu viya hi tebhūmakavaṭṭaṃ daṭṭhabbaṃ. Jīvitukāmo puriso viya vaṭṭanissito bālaputhujjano. Dve balavanto purisā viya kusalākusalakammaṃ. Tesaṃ taṃ purisaṃ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuṃ upakaḍḍhanakālo viya puthujjanassa kammāyūhanakālo. Kammañhi āyūhiyamānameva paṭisandhiṃ ākaḍḍhati nāma. Aṅgārakāsunidānaṃ dukkhaṃ viya kammanidānaṃ vaṭṭadukkhaṃ veditabbaṃ.

Pariññāteti tīhi pariññāhi pariññāte. Pariññāyojanā panettha phasse vuttanayeneva veditabbā. Tisso taṇhāti kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhāti imā pariññātā honti. Kasmā? Taṇhāmūlakattā manosañcetanāya. Na hi hetumhi appahīne phalaṃ pahīyati. Iti manosañcetanāhāravasenapi yāva arahattā desanā kathitā. Tatiyāhāro.

Catutthe āgucārinti pāpacāriṃ dosakārakaṃ. Kathaṃ so purisoti so puriso kathaṃbhūto, kiṃ yāpeti, na yāpetīti pucchati? Tatheva deva jīvatīti yathā pubbe, idānipi tatheva jīvati.

Evamevakhoti idhāpi idaṃ opammasaṃsandanaṃ – rājā viya hi kammaṃ daṭṭhabbaṃ, āgucārī puriso viya vaṭṭasannissito bālaputhujjano, tīṇi sattisatāni viya paṭisandhiviññāṇaṃ, āgucāriṃ purisaṃ ‘‘tīhi sattisatehi hanathā’’ti raññā āṇattakālo viya kammaraññā vaṭṭasannissitaputhujjanaṃ gahetvā paṭisandhiyaṃ pakkhipanakālo. Tattha kiñcāpi tīṇi sattisatāni viya paṭisandhiviññāṇaṃ, sattīsu pana dukkhaṃ natthi, sattīhi pahaṭavaṇamūlakaṃ dukkhaṃ, evameva paṭisandhiyampi dukkhaṃ natthi, dinnāya pana paṭisandhiyā pavatte vipākadukkhaṃ sattipahaṭavaṇamūlakaṃ dukkhaṃ viya hoti.

Pariññāteti tīheva pariññāhi pariññāte. Idhāpi pariññāyojanā phassāhāre vuttanayeneva veditabbā. Nāmarūpanti viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ. Viññāṇasmiñhi pariññāte taṃ pariññātameva hoti tammūlakattā sahuppannattā ca. Iti viññāṇāhāravasenapi yāva arahattā desanā kathitāti. Catutthāhāro. Tatiyaṃ.

4. Atthirāgasuttavaṇṇanā



22.3)
这里的“洞”。在这里也是同样的意思。“善人”是指超越的善人，具备五种珍宝的特性。通过“无烟的火”来显示其巨大的燃烧。实际上，当烟雾存在时，风会产生，火焰不会很大；而在没有风的情况下，火焰会很大。关于“远方的水”，指的是在远处的水源。
这样说来，这里有一个比喻的联系——如同在炭火中应当观察到的那样。生存的人如同依赖于生命的愚蠢凡夫。两位有力量的人如同善恶的行为。对他们而言，抓住那个人如同在炭火中被抓住的时机。因为在行为中，生起的行为会导致再生。炭火的根源如同行为的根源应被理解为痛苦的根源。
了解是通过三种了解而获得的。这里的了解应以感触所述的方式理解。三种欲望是欲望的欲望、存在的欲望、拥有的欲望，这些被称为了解。为什么？因为它们是欲望的根本，依赖于意念。因果关系中，如果因未断，果也不会断。因此，基于意念的食物，直到阿罗汉果的讲述都已完成。
第四部分
关于“恶行”的问题，指的是做恶事的人。那个人是怎样的人？他在做什么，是否在做呢？就如之前所说，天神也在生活，现在也是如此。
这样说来，这里也有一个比喻的联系——应当如同国王的行为来观察，恶行的人如同依赖于轮回的愚蠢凡夫，三百个生命如同再生的意识，恶行的人在国王的命令下被杀，正如国王通过命令来治理愚蠢的凡夫，放入再生的时机。尽管在三百个生命中，意识并不存在痛苦，但在生命中，因痛苦而生的痛苦依然存在，因此在再生中也并不存在痛苦；但在给予的再生中，因果的痛苦就如同因生命而生的痛苦。
了解是通过这三种了解而获得的。在这里，了解应以感触所述的方式理解。名色是依赖于意识而生的。意识的了解是基于其根本和良好的生起。因此，基于意识的食物，直到阿罗汉果的讲述都已完成。第四部分。第三部分。
关于《阿特希拉卡经》的注释

64. Catutthe rāgotiādīni lobhasseva nāmāni. So hi rañjanavasena rāgo, nandanavasena nandī, taṇhāyanavasena taṇhāti vuccati. Patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ virūḷhanti kammaṃ javāpetvā paṭisandhiākaḍḍhanasamatthatāya patiṭṭhitañceva virūḷhañca. Yatthāti tebhūmakavaṭṭe bhummaṃ, sabbattha vā purimapurimapade etaṃ bhummaṃ. Atthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhīti idaṃ imasmiṃ vipākavaṭṭe ṭhitassa āyativaṭṭahetuke saṅkhāre sandhāya vuttaṃ. Yattha atthi āyatiṃ punabbhavābhinibbattīti yasmiṃ ṭhāne āyatiṃ punabbhavābhinibbatti atthi.

Evameva khoti ettha idaṃ opammasaṃsandanaṃ – rajakacittakārā viya hi sahakammasambhāraṃ kammaṃ, phalakabhittidussapaṭā viya tebhūmakavaṭṭaṃ. Yathā rajakacittakārā parisuddhesu phalakādīsu rūpaṃ samuṭṭhāpenti, evameva sasambhārakakammaṃ bhavesu rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Tattha yathā akusalena cittakārena samuṭṭhāpitaṃ rūpaṃ virūpaṃ hoti dussaṇṭhitaṃ amanāpaṃ, evameva ekacco kammaṃ karonto ñāṇavippayuttena cittena karoti, taṃ kammaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpentaṃ cakkhādīnaṃ sampattiṃ adatvā dubbaṇṇaṃ dussaṇṭhitaṃ mātāpitūnampi amanāpaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Yathā pana kusalena cittakārena samuṭṭhāpitaṃ rūpaṃ surūpaṃ hoti susaṇṭhitaṃ manāpaṃ, evameva ekacco kammaṃ karonto ñāṇasampayuttena cittena karoti, taṃ kammaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpentaṃ cakkhādīnaṃ sampattiṃ datvā suvaṇṇaṃ susaṇṭhitaṃ alaṅkatapaṭiyattaṃ viya rūpaṃ samuṭṭhāpeti.

Ettha ca āhāraṃ viññāṇena saddhiṃ saṅkhipitvā āhāranāmarūpānaṃ antare eko sandhi, vipākavidhiṃ nāmarūpena saṅkhipitvā nāmarūpasaṅkhārānaṃ antare eko sandhi, saṅkhārānañca āyatibhavassa ca antare eko sandhīti veditabbo.

Kūṭāgāranti ekakaṇṇikaṃ gāhāpetvā kataṃ agāraṃ. Kūṭāgārasālāti dve kaṇṇike gahetvā katasālā. Evameva khoti ettha khīṇāsavassa kammaṃ sūriyarasmisamaṃ veditabbaṃ. Sūriyarasmi pana atthi, sā kevalaṃ patiṭṭhāya abhāvena appatiṭṭhā nāma jātā, khīṇāsavassa kammaṃ natthitāya eva appatiṭṭhaṃ. Tassa hi kāyādayo atthi, tehi pana katakammaṃ kusalākusalaṃ nāma na hoti, kiriyamatte ṭhatvā avipākaṃ hoti. Evamassa kammaṃ natthitāya eva appatiṭṭhaṃ nāma jātanti. Catutthaṃ.

5. Nagarasuttavaṇṇanā



第四部分，关于“欲望”的问题，指的是贪欲的名称。因为贪欲根据其引起的愉悦被称为快乐，根据其引起的渴望被称为渴望。在那里，意识被建立并生长，因行为的引导而产生再生的能力，因此既被建立又被生长。这里的“在那里”是指三界的轮回，或在任何地方的初始阶段都可以理解为“在那里”。在这里，存在着因缘而生的法，这指的是在因果轮回中存在的生存的原因。
这样说来，这里有一个比喻的联系——如同制陶工人所创造的作品，三界的轮回也应当被观察。如同制陶工人在纯净的陶器上创造形状，因而在生存中创造出形状。在那里，若是由恶的心所创造的形状则会变得丑陋，难以接受；同样地，有些人在做事时，若是以无知的心所做，则所创造的形状就会变得丑陋、难以接受，甚至对父母也是如此。反之，若是由善的心所创造的形状则会变得美丽，容易接受；同样地，有些人在做事时，若是以智慧的心所做，则所创造的形状就会变得美丽、容易接受，犹如金色的装饰品般美丽。
在这里，食物与意识结合在一起，食物与名色之间有一个连接，因果法则与名色之间有一个连接，因缘与生存之间也有一个连接。
“库塔伽兰”是指单耳的房子。库塔伽兰的房间是指双耳的房子。这样说来，这里有一个比喻的联系——如同已断除烦恼的人的行为应当被理解为如同阳光的光辉。阳光的光辉是存在的，但由于缺乏适当的基础而显得微弱，已断除烦恼的人的行为也因缺乏存在而显得微弱。因为他的身体等是存在的，但通过这些身体所做的善恶行为并不会被称为善恶，只是存在而已。因此，因缺乏行为而显得微弱，正是这样。
第五部分，关于《城镇经》的注释。

65. Pañcame nāmarūpe kho sati viññāṇanti ettha ‘‘saṅkhāresu sati viññāṇa’’nti ca ‘‘avijjāya sati saṅkhārā’’ti ca vattabbaṃ bhaveyya, tadubhayampi na vuttaṃ. Kasmā? Avijjāsaṅkhārā hi tatiyo bhavo, tehi saddhiṃ ayaṃ vipassanā na ghaṭīyati. Mahāpuriso hi paccuppannapañcavokāravasena abhiniviṭṭhoti.

Nanu ca avijjāsaṅkhāresu adiṭṭhesu na sakkā buddhena bhavitunti. Saccaṃ na sakkā, iminā pana te bhavaupādānataṇhāvasena diṭṭhāva. Tasmā yathā nāma godhaṃ anubandhanto puriso taṃ kūpaṃ paviṭṭhaṃ disvā otaritvā paviṭṭhaṭṭhānaṃ khaṇitvā godhaṃ gahetvā pakkameyya, na parabhāgaṃ khaneyya , kasmā? Kassaci natthitāya. Evaṃ mahāpurisopi godhaṃ anubandhanto puriso viya bodhipallaṅke nisinno jarāmaraṇato paṭṭhāya ‘‘imassa ayaṃ paccayo, imassa ayaṃ paccayo’’ti pariyesanto yāva nāmarūpadhammānaṃ paccayaṃ disvā tassapi paccayaṃ pariyesanto viññāṇameva addasa. Tato ‘‘ettako pañcavokārabhavavasena sammasanacāro’’ti vipassanaṃ paṭinivattesi, parato tucchakūpassa abhinnaṭṭhānaṃ viya avijjāsaṅkhāradvayaṃ atthi, tadetaṃ heṭṭhā vipassanāya gahitattā pāṭiyekkaṃ sammasanūpagaṃ na hotīti na aggahesi.

Paccudāvattatīti paṭinivattati. Katamaṃ panettha viññāṇaṃ paccudāvattatīti? Paṭisandhiviññāṇampi vipassanāviññāṇampi. Tattha paṭisandhiviññāṇaṃ paccayato paṭinivattati, vipassanāviññāṇaṃ ārammaṇato. Ubhayampi nāmarūpaṃ nātikkamati, nāmarūpato paraṃ na gacchati. Ettāvatā jāyetha vātiādīsu viññāṇe nāmarūpassa paccaye honte, nāmarūpe viññāṇassa paccaye honte, dvīsupi aññamaññapaccayesu hontesu ettakena jāyetha vā upapajjetha vā. Ito hi paraṃ kimaññaṃ jāyetha vā upapajjetha vā, nanu etadeva jāyati ca upapajjati cāti?

Evaṃ saddhiṃ aparāparacutipaṭisandhīhi pañca padāni dassetvā puna taṃ ettāvatāti vuttamatthaṃ niyyātento yadidaṃ nāmarūpapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpanti vatvā tato paraṃ anulomapaccayākāravasena viññāṇapaccayā nāmarūpamūlakaṃ āyatijarāmaraṇaṃ dassetuṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanantiādimāha.

Añjasanti maggasseva vevacanaṃ. Uddhāpavantanti āpato uggatattā uddhāpanti laddhavohārena pākāravatthunā samannāgataṃ. Ramaṇīyanti samantā catunnaṃ dvārānaṃ abbhantare ca nānābhaṇḍānaṃ sampattiyā ramaṇīyaṃ. Māpehīti mahājanaṃ pesetvā vāsaṃ kārehi. Māpeyyāti vāsaṃ kāreyya. Kārento ca paṭhamaṃ aṭṭhārasa manussakoṭiyo pesetvā ‘‘sampuṇṇa’’nti pucchitvā ‘‘na tāva sampuṇṇa’’nti vutte aparāni pañcakulāni peseyya. Puna pucchitvā ‘‘na tāva sampuṇṇa’’nti vutte aparāni pañcapaññāsakulāni peseyya. Puna pucchitvā ‘‘na tāva sampuṇṇa’’nti vutte aparāni tiṃsa kulāni peseyya. Puna pucchitvā ‘‘na tāva sampuṇṇa’’nti vutte aparaṃ kulasahassaṃ peseyya. Puna pucchitvā ‘‘na tāva sampuṇṇa’’nti vutte aparāni ekādasanahutāni kulāni peseyya. Puna pucchitvā ‘‘na tāva sampuṇṇa’’nti vutte aparāni caturāsītikulasahassāni peseyya. Puna ‘‘sampuṇṇa’’nti pucchite, ‘‘mahārāja, kiṃ vadesi? Mahantaṃ nagaraṃ asambādhaṃ, iminā nayena kulāni pesetvā na sakkā pūretuṃ, bheriṃ pana carāpetvā ‘amhākaṃ nagaraṃ imāya ca imāya ca sampattiyā sampannaṃ, ye tattha vasitukāmā, yathāsukhaṃ gacchantu, imañcimañca parihāraṃ labhissantī’ti nagarassa ceva vaṇṇaṃ lokassa ca parihāralābhaṃ ghosāpethā’’ti vadeyya. So evaṃ kareyya. Tato manussā nagaraguṇañceva parihāralābhañca sutvā sabbadisāhi samosaritvā nagaraṃ pūreyyuṃ. Taṃ aparena samayena iddhañceva assa phītañca. Taṃ sandhāya tadassa nagaraṃ aparena samayena iddhañceva phītañcātiādi vuttaṃ.


第五部分，关于“名色”的问题，这里应当说“在法中有意识”，以及“在无明中有法”。这两者都未被阐述。为什么？因为无明与法是第三种存在，因它们的存在，智慧无法生起。大人物确实是因当前五种感觉而沉迷于此。
难道在无明与法中，未被观察到的事情，佛陀无法生起吗？确实无法，然而由于这种存在是因执着于生的渴望而被观察到的。因此，正如一个人跟随牛而观察到那口井，便跳下去挖掘水源，抓住了牛而离开，不会去伤害他人，为什么？因为对他人没有任何利益。同样地，大人物也如同跟随牛而坐在菩提树下，寻找“这是因，这也是因”，直到看到名色法的因而观察到那因。因此，他停止了“这样多的五种感觉的存在”，如同对空无的观察，因而存在无明与法的两种存在，这样就因观察而未被接受。
“回归”是指停止。这里的意识是如何回归的呢？是再生意识和观察意识。在这里，再生意识是因缘而回归，观察意识是因对象而回归。两者都不超越名色，不会超越名色而去到别处。至此，意识在名色的因中存在，名色在意识的因中存在，二者之间互为因果关系，因而存在。此后，是否还有别的存在呢？难道只有这一种存在和再生吗？
因此，通过展示五个词的相互关系，再次阐明“名色因而生意识，意识因而生名色”，接着以因果关系的方式显示名色因而生的生存、老死等。
“简单”是指道路的定义。“提升”的是因灾难而升起的，因而提升而获得的。美丽的是指四个门内外的各种物品的丰富而美丽。不要让它消失，是指通过人群的传递而进行的建设。不要让它消失，或是进行建设。在进行建设时，首先派遣十八万的人口，询问“是否满员”，若回答“尚未满员”，则再派遣五个家族。再询问“尚未满员”，则再派遣五十个家族。再询问“尚未满员”，则再派遣三十个家族。再询问“尚未满员”，则再派遣一千个家族。再询问“尚未满员”，则再派遣十一家族。再询问“尚未满员”，则再派遣八十个家族。最后询问“是否满员”，则说：“大王，您说什么？一个大的城市并不拥挤，按照这样的方式派遣家族是无法填满的，但可以让鼓声响起，‘我们的城市因这些人而繁荣，愿意在这里生活的人可以自由去，获得这个和那个的供给’”，这样就告知了城市的美丽和供给的丰富。于是，人们听到城市的美德和供给的丰富后，便向各个方向奔去，填满了城市。之后，城市便会变得繁荣和富饶。关于此，后来的时间里，提到城市的繁荣与富饶。


Tattha iddhanti samiddhaṃ subhikkhaṃ. Phītanti sabbasampattīhi pupphitaṃ. Bāhujaññanti bahūhi ñātabbaṃ, bahujanānaṃ hitaṃ vā. ‘‘Bahujana’’ntipi pāṭho. Ākiṇṇamanussanti manussehi ākiṇṇaṃ nirantaraṃ phuṭṭhaṃ. Vuḍḍhivepullappattanti vuḍḍhippattañceva vepullappattañca, seṭṭhabhāvañceva vipulabhāvañca pattaṃ, dasasahassacakkavāḷe agganagaraṃ jātanti attho.

Evamevakhoti ettha idaṃ opammasaṃsandanaṃ – araññapavane caramānapuriso viya hi dīpaṅkarapādamūlato paṭṭhāya pāramiyo pūrayamāno mahāpuriso daṭṭhabbo, tassa purisassa pubbakehi manussehi anuyātamaggadassanaṃ viya mahāsattassa anupubbena bodhipallaṅke nisinnassa pubbabhāge aṭṭhaṅgikassa vipassanāmaggassa dassanaṃ, purisassa taṃ ekapadikamaggaṃ anugacchato aparabhāge mahāmaggadassanaṃ viya mahāsattassa uparivipassanāya ciṇṇante lokuttaramaggadassanaṃ, purisassa teneva maggena gacchato purato nagaradassanaṃ viya tathāgatassa nibbānanagaradassanaṃ, bahinagaraṃ panettha aññena diṭṭhaṃ, aññena manussavāsaṃ kataṃ, nibbānanagaraṃ satthā sayameva passi, sayaṃ vāsamakāsi. Tassa purisassa catunnaṃ dvārānaṃ diṭṭhakālo viya tathāgatassa catunnaṃ maggānaṃ diṭṭhakālo, tassa catūhi dvārehi nagaraṃ paviṭṭhakālo viya tathāgatassa catūhi maggehi nibbānaṃ paviṭṭhakālo, tassa nagarabbhantare bhaṇḍavavatthānakālo viya tathāgatassa paccavekkhaṇañāṇena paropaṇṇāsakusaladhammavavatthānakālo. Nagarassa agārakaraṇatthaṃ kulapariyesanakālo viya satthu phalasamāpattito vuṭṭhāya veneyyasatte volokanakālo, tena purisena yācitassa rañño ekaṃ mahākuṭumbikaṃ diṭṭhakālo viya mahābrahmunā yācitassa bhagavato aññāsikoṇḍaññattheraṃ diṭṭhakālo, rañño mahākuṭumbikaṃ pakkosāpetvā ‘‘nagaravāsaṃ karohī’’ti pahitakālo viya bhagavato ekasmiṃ pacchābhatte aṭṭhārasayojanamaggaṃ gantvā āsāḷhipuṇṇamadivase bārāṇasiyaṃ isipatanaṃ pavisitvā theraṃ kāyasakkhiṃ katvā dhammaṃ desitakālo, mahākuṭumbikena aṭṭhārasa purisakoṭiyo gahetvā nagaraṃ ajjhāvuṭṭhakālo viya tathāgatena dhammacakke pavattite therassa aṭṭhārasahi brahmakoṭīhi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhitakālo, evaṃ nibbānanagaraṃ paṭhamaṃ āvāsitaṃ, tato sampuṇṇaṃ nagaranti pucchitvā na tāvāti vutte pañca kulāni ādiṃ katvā yāva caturāsītikulasahassapesanaṃ viya tathāgatassa pañcamadivasato paṭṭhāya anattalakkhaṇasuttādīni desetvā pañcavaggiye ādiṃ katvā yasapamukhā pañcapaṇṇāsa kulaputtā, tiṃsa bhaddavaggiyā, sahassapurāṇajaṭilā, bimbisārapamukhāni ekādasapurisanahutāni, tirokuṭṭānumodane caturāsītisahassānīti ettakassa janassa ariyamaggaṃ otāretvā nibbānanagaraṃ pesitakālo, atha tena nayena nagare apūriyamāne bheriṃ carāpetvā nagarassa vaṇṇaghosanaṃ kulānaṃ parihāralābhaghosanaṃ viya ca māsassa aṭṭha divase tattha tattha nisīditvā dhammakathikānaṃ nibbānavaṇṇassa ceva nibbānappattānaṃ jātikantārādinittharaṇānisaṃsassa ca ghosanaṃ, tato sabbadisāhi āgantvā manussānaṃ nagarasamosaraṇaṃ viya tattha tattha dhammakathaṃ sutvā tato tato nikkhamitvā pabbajjaṃ ādiṃ katvā anulomapaṭipadaṃ paṭipannānaṃ aparimāṇānaṃ kulaputtānaṃ nibbānasamosaraṇaṃ daṭṭhabbaṃ.

Purāṇaṃ magganti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ. Ayañhi ariyamaggo pavāraṇasutte (saṃ. ni. 1.215) avattamānakaṭṭhena ‘‘anuppannamaggo’’ti vutto, imasmiṃ sutte avaḷañjanaṭṭhena ‘‘purāṇamaggo’’ti. Brahmacariyanti sikkhattayasaṅgahaṃ sakalasāsanaṃ. Iddhanti jhānassādena samiddhaṃ subhikkhaṃ. Phītanti abhiññābharaṇehi pupphitaṃ. Vitthārikanti vitthiṇṇaṃ. Bāhujaññanti bahujanaviññeyyaṃ. Yāva devamanussehisuppakāsitanti yāva dasasahassacakkavāḷe devamanussehi paricchedo atthi, etasmiṃ antare suppakāsitaṃ sudesitaṃ tathāgatenāti. Pañcamaṃ.



这里的“神通”是指丰盛而富饶的。“丰饶”是指因各种丰盛的财富而繁盛。“众所周知”是指广为人知，或为众人所利益。“众人”也是如此。“被人拥挤的人”是指被人们不断触碰的。“成长与繁荣”是指成长与壮大，最上与广大的状态，十万世界中的首都所生的意思。
这样说来，这里有一个比喻的联系——如同在森林中漫步的人，像是从佛陀的脚下出发，完成了菩萨的修行，应该被视作大人物；此人如同在过去的众人中，随着众人的引导而观察到道路的样子，正如大菩萨坐在菩提树下，观察到八正道的样子；此人跟随那条单一的道路而行，正如大菩萨在观察上面的智慧，观察到超越世俗的道路；此人沿着同样的道路而行，正如他在前方观察城市的样子；而在这里，城市则被他人所看到，或被人类所居住，佛陀亲自看到了涅槃之城，亲自居住在那里。这个人如同在四个门口看到的佛陀，正如佛陀在四条道路上看到的样子；这个人如同在四个门口进入城市，正如佛陀在四条道路上进入涅槃；这个人如同在城市内部的货物堆放处，正如佛陀通过反思智慧而观察到的善法的堆放处。为了让城市富饶而进行的建设，正如佛陀从果位中出发，观察到应当派遣的众生；因此，这个人如同请求国王的一个大家族，正如大梵天请求佛陀的阿难尊者；国王召唤这个大家族，告知“你们应当居住在城市中”，就如同佛陀在一次饭后，走过十八个因缘的道路，进入了瓦拉纳西的鹿野苑，见到了长老，讲述了法；这个大家族带着十八万的人口，进入了城市，就如同佛陀转动了法轮，长老与十八个梵天一起，安住在了初果的果位上；因此，涅槃之城最初被居住，之后问到是否已满，若回答“尚未满”，则从五个家族开始，一直到三十八个家族的请求，佛陀讲述了无我等教法，接着五个比丘开始，三十个善人，成千上万的古老修行者，依然有一千个家族，依然有四十个家族；然后问“是否已满”，回答“尚未满”，再派遣八十个家族；最后当问“是否已满”，回答“尚未满”，再派遣八十个家族。于是，得知城市的美德和供给的丰盛，众人听到后纷纷向各个方向奔去，填满了城市。之后，城市便会变得繁荣富饶。因此提到城市的繁荣与富饶。
古老的道路是指八正道。因为这个八正道在《宣告经》中被称为“未生的道路”，在此经中被称为“古老的道路”。“梵行”是指包含三学的全部教法。“神通”是指因禅定而丰盛而富饶。“丰饶”是指因神通而繁盛。“广泛”是指广泛而深刻。“众所周知”是指众人所知。“直到天人和人类都被良好装饰”是指在十万世界的天人和人类之间存在的界限，而在此之间，是由佛陀所良好装饰的。第五部分。

6. Sammasasuttavaṇṇanā

66. Chaṭṭhe āmantesīti kasmā āmantesi? Yasmāssa sukhumā tilakkhaṇāhatā dhammadesanā upaṭṭhāsi. Tasmiṃ kira janapade manussā sahetukā paññavanto. Siniddhāni kirettha bhojanāni, tānisevato janassa paññā vaḍḍhati, te gambhīraṃ tilakkhaṇāhataṃ dhammakathaṃ paṭivijjhituṃ samatthā honti. Teneva bhagavā dīghamajjhimesu mahāsatipaṭṭhānāni (dī. ni. 2.372 ādayo) mahānidānaṃ (dī. ni. 2.95 ādayo), āneñjasappāyaṃ (ma. ni. 

第六部分，关于《正确的教导》的注释。
“因此召唤”是指为什么召唤？因为对他来说，细微的特征被伤害的教法讲解得以维持。在那个地方，人民是因缘而有智慧的。这里的食物是丰盛的，因此通过享用这些食物，人民的智慧得以增长，他们能够理解深奥的、被细微特征所伤害的教法。因此，佛陀在长时间的中间阶段中，讲述了伟大的正念的修行（如《大念处经》2.372等），伟大的因缘（如《大因缘经》2.95等），以及无碍的方式。
provided by EasyChat

3.66 ādayo), saṃyuttake cūḷanidānādisuttanti evamādīni aññāni gambhīrāni suttāni tattheva kathesi. Sammasatha noti sammasatha nu. Antaraṃ sammasanti abbhantaraṃ paccayasammasanaṃ. Na so bhikkhu bhagavato cittaṃ ārādhesīti paccayākāravasena byākārāpetukāmassa bhagavato tathā abyākaritvā dvattiṃsākāravasena byākaronto ajjhāsayaṃ gahetuṃ nāsakkhi.

Etadavocāti desanā yathānusandhiṃ na gatā, desanāya yathānusandhigamanatthaṃ etadavoca. Tenahānanda, suṇāthāti idaṃ tepiṭake buddhavacane asambhinnapadaṃ. Aññattha hi evaṃ vuttaṃ nāma natthi. Upadhinidānanti khandhupadhinidānaṃ. Khandhapañcakañhettha upadhīti adhippetaṃ. Uppajjatīti jāyati. Nivisatīti punappunaṃ pavattivasena patiṭṭhahati.

Yaṃ kho loke piyarūpaṃ sātarūpanti yaṃ lokasmiṃ piyasabhāvañceva madhurasabhāvañca. Cakkhuṃ loketiādīsu lokasmiñhi cakkhādīsu mamattena abhiniviṭṭhā sattā sampattiyaṃ patiṭṭhitā attano cakkhuṃ ādāsādīsu nimittaggahaṇānusārena vippasannapañcapasādaṃ suvaṇṇavimāne ugghāṭitamaṇisīhapañjaraṃ viya maññanti, sotaṃ rajatapanāḷikaṃ viya pāmaṅgasuttaṃ viya ca maññanti, tuṅganāsāti laddhavohāraṃ ghānaṃ vaṭṭetvā ṭhapitaharitālavaṭṭiṃ viya maññanti, jivhaṃ rattakambalapaṭalaṃ viya mudusiniddhamadhurarasadaṃ maññanti, kāyaṃ sālalaṭṭhiṃ viya suvaṇṇatoraṇaṃ viya ca maññanti, manaṃ aññesaṃ manena asadisaṃ uḷāraṃ maññanti.

Niccato addakkhunti niccanti addasaṃsu. Sesapadesupi eseva nayo. Na parimucciṃsu dukkhasmāti sakalasmāpi vaṭṭadukkhā na parimucciṃsu. Dakkhissantīti passissanti. Āpānīyakaṃsoti sarakassa nāmaṃ. Yasmā panettha āpaṃ pivanti, tasmā ‘‘āpānīyo’’ti vuccati. Āpānīyo ca so kaṃso cāti āpānīyakaṃso. Surāmaṇḍasarakassetaṃ nāmaṃ. ‘‘Vaṇṇasampanno’’tiādivacanato pana kaṃse ṭhitapānameva evaṃ vuttaṃ. Ghammābhitattoti ghammena abhitatto. Ghammaparetoti ghammena phuṭṭho, anugatoti attho. Pivato hi kho taṃ chādessatīti pivantassa taṃ pānīyaṃ vaṇṇādisampattiyā ruccissati, sakalasarīraṃ vā pharitvā tuṭṭhiṃ uppādayamānaṃ ṭhassati. Appaṭisaṅkhāti apaccavekkhitvā.

Evameva khoti ettha idaṃ opammasaṃsandanaṃ – āpānīyakaṃso viya hi loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ ārammaṇaṃ daṭṭhabbaṃ, ghammābhitattapuriso viya vaṭṭanissito puthujjano, āpānīyakaṃsena nimantanapuriso viya loke piyarūpena sātarūpena ārammaṇena nimantakajano, āpānīyakaṃse sampattiñca ādīnavañca ārocento āpānakamanusso viya ācariyupajjhāyādiko kalyāṇamitto. Yatheva hi tassa purisassa apalokitamanusso āpānīyakaṃse guṇañca ādīnavañca āroceti, evameva ācariyo vā upajjhāyo vā bhikkhuno pañcasu kāmaguṇesu assādañca nissaraṇañca katheti.

Tattha yathā āpānīyakaṃsamhi guṇe ca ādīnave ca ārocite so puriso piyavaṇṇādisampadāyameva sañjātavego ‘‘sace maraṇaṃ bhavissati, pacchā jānissāmī’’ti sahasā appaṭisaṅkhāya taṃ pivitvā maraṇaṃ vā maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ nigacchati, evameva, bhikkhu, ‘‘pañcasu kāmaguṇesu dassanādivasena uppannasomanassamattameva assādo, ādīnavo pana diṭṭhadhammikasamparāyiko bahu nānappakāro, appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā’’ti evaṃ ācariyupajjhāyehi ānisaṃsañca ādīnavañca kathetvā – ‘‘samaṇapaṭipadaṃ paṭipajja, indriyesu guttadvāro bhava bhojane mattaññū jāgariyaṃ anuyutto’’ti evaṃ ovaditopi assādabaddhacittatāya ‘‘sace vuttappakāro ādīnavo bhavissati, pacchā jānissāmī’’ti ācariyupajjhāye apasādetvā uddesaparipucchādīni ceva vattapaṭipattiñca pahāya lokāmisakathaṃ kathento kāme paribhuñjitukāmatāya sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Tato duccaritāni pūrento sandhicchedanādikāle ‘‘coro aya’’nti gahetvā rañño dassito idheva hatthapādādichedanaṃ patvā samparāye catūsu apāyesu mahādukkhaṃ anubhoti.


3.66
“因此召唤”是指为什么召唤？因为对他来说，细微的特征被伤害的教法讲解得以维持。在那个地方，人民是因缘而有智慧的。这里的食物是丰盛的，因此通过享用这些食物，人民的智慧得以增长，他们能够理解深奥的、被细微特征所伤害的教法。因此，佛陀在长时间的中间阶段中，讲述了伟大的正念的修行（如《大念处经》2.372等），伟大的因缘（如《大因缘经》2.95等），以及无碍的方式。
“你们要好好思考”是指“你们要好好思考吗？”在思考中，内在的条件被思考。那位比丘并未能通过条件的方式来引导佛陀的心意，他未能以三十种方式来表达自己的内心。
“因此说”是指教导并未按照顺序进行，而是为了使教导能按照顺序进行而说的。因此，阿难，听着，这是你所记载的佛陀的教导，毫无混淆之处。因为在其他地方并没有这样说。关于“因缘的因”是指五蕴的因缘。在这里，五蕴是指上面所指的因缘。生起是指生出。再生是指不断地发生和建立。
在世间所珍视的，所爱的，所美好的。在这个世界中，眼睛等感官是以自我为中心的存在，众生因拥有而建立在自己的眼睛上，依据自我所感知的事物而生起明晰的五种感官的知觉，仿佛在金色的天界中打开了宝石的窗户；耳朵如同银色的窗帘，仿佛在清澈的水中；鼻子如同被香气环绕的地方；舌头如同红色的绸缎，品尝着甜美的滋味；身体如同金色的门框，心灵则是与他人不同的，极为广大的。
“他们看到了永恒的存在”是指他们看到了永恒的存在。其他的地方也是如此。众生并未脱离痛苦，因所有的轮回痛苦未能脱离。将会看见的是，他们将会看到。关于“吸入的气息”是指吸气的名称。因为在这里吸入水，所以称为“吸入的”。吸入的气息就是吸入的气息。关于“美丽的吸气”，是指美丽的吸气。关于“被热所覆盖”是指被热气覆盖。关于“被热所触及”是指被热气触及，随之而来的意思。饮用时，因其色彩等的美丽而令人愉悦，整个身体都因其而感到满足。未被观察的。
因此，这里有一个比喻的联系——如同吸入的气息在世间所珍视的美丽的事物，像被热气覆盖的人，像被吸入的气息所引导的人，像被吸入的气息所吸引的人，像被吸入的气息所引导的善友，正如那个人向他所珍视的吸入的气息讲述其优点与缺点。正如那人向他所珍视的吸入的气息讲述其优点与缺点，善知识或老师也会向比丘讲述五种感官的快乐与解脱。
在这里，正如在吸入的气息中讲述其优点与缺点时，那个人因珍视的美丽而生起的欲望，若“如果死亡来临，我会在事后知道”，他会突然地，无需思考地饮用而获得死亡或仅仅死亡的痛苦；同样，比丘也会因“因五种感官的见闻而生起的快乐，然而痛苦却是显而易见的，愉悦的感官是少之又少的，痛苦却是很多的，烦恼也很多”而通过老师或善知识讲述其利益与缺点——“修习出家人的修行，保持感官的门口，适度饮食，勤奋精进”而劝导他，因而因欲望的束缚而“若所说的苦果来临，事后我会知道”，因此拒绝了教导，放弃了修行，因欲望而沉迷于世俗的谈话，因而追求感官的享受。随后，因恶行而沉沦，在切断的时刻，被称为“这个人是盗贼”，因此被国王所捕获，最终遭受四种恶道的巨大痛苦。


Pānīyena vā vinetunti sītena vārinā harituṃ. Dadhimaṇḍakenāti dadhimaṇḍanamattena. Bhaṭṭhaloṇikāyāti saloṇena sattupānīyena. Loṇasovīrakenāti sabbadhaññaphalakaḷīrādīni pakkhipitvā loṇasovīrakaṃ nāma karonti, tena.

Opammasaṃsandanaṃ panettha – ghammābhitattapuriso viya vaṭṭasannissitakāle yogāvacaro daṭṭhabbo, tassa purisassa paṭisaṅkhā āpānīyakaṃsaṃ pahāya pānīyādīhi pipāsassa vinodanaṃ viya bhikkhuno ācariyupajjhāyānaṃ ovāde ṭhatvā chadvārādīni pariggahetvā anukkamena vipassanaṃ vaḍḍhentassa arahattaphalādhigamo, pānīyādīni cattāri pānāni viya hi cattāro maggā, tesu aññataraṃ pivitvā surāpipāsitaṃ vinodetvā sukhino yena kāmaṃ gamanaṃ viya khīṇāsavassa catumaggapānaṃ pivitvā taṇhaṃ vinodetvā agatapubbaṃ nibbānadisaṃ gamanakālo veditabbo. Chaṭṭhaṃ.

7. Naḷakalāpīsuttavaṇṇanā

67. Sattame kinnu kho, āvusoti kasmā pucchati? ‘‘Evaṃ puṭṭho kathaṃ nu kho byākareyyā’’ti. Therassa ajjhāsayajānanatthaṃ. Apica atīte dve aggasāvakā imaṃ pañhaṃ vinicchayiṃsūti anāgate bhikkhū jānissantītipi pucchati. Idāneva kho mayanti idaṃ thero yassa nāmarūpassa viññāṇaṃ paccayoti vuttaṃ, tadeva nāmarūpaṃ viññāṇassa paccayoti vuttattā āha . Naḷakalāpiyoti idha pana ayakalāpādivasena upamaṃ anāharitvā viññāṇanāmarūpānaṃ abaladubbalabhāvadassanatthaṃ ayaṃ upamā ābhatā.

Nirodho hotīti ettake ṭhāne paccayuppannapañcavokārabhavavasena desanā kathitā. Chattiṃsāya vatthūhīti heṭṭhā vissajjitesu dvādasasu padesu ekekasmiṃ tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ vasena chattiṃsāya kāraṇehi. Ettha ca paṭhamo dhammakathikaguṇo, dutiyā paṭipatti, tatiyaṃ paṭipattiphalaṃ. Tattha paṭhamanayena desanāsampatti kathitā, dutiyena sekkhabhūmi, tatiyena asekkhabhūmīti. Sattamaṃ.

8. Kosambisuttavaṇṇanā



“以水引导”是指用水或冷却的水来引导。“以奶酪团”是指仅仅用奶酪团。“以盐水”是指用盐水和甜水。“以盐水”是指将所有的米饭等放入盐水中，制作成盐水。
这里的比喻是——如同被热气覆盖的人，在轮回的依赖中，修行者应被视为那样；对于那个人，放弃了吸入的气息，像是用水等来消除口渴，正如比丘在老师或善知识的教导下，逐步地观察和增长，最终获得阿罗汉果；水等四种饮料如同四条道路，在其中任意饮用，消除酒的渴望，快乐地走向如同阿那含者的四条道路，消除渴望，前往未曾到达的涅槃之地。
第七部分，关于《水管经》的注释。
“那么，阿尊，为什么问？”是指“被问到后，如何来回答？”是为了了解长老的内心。并且在过去的两位顶尖弟子也曾对此问题进行过判断，因此未来的比丘也会知道。现在的长老所说的，正是关于名色和意识的因缘，因此说名色是意识的因缘，因此说“水管”。在这里，水管是比喻的引入，来说明意识和名色的无力与脆弱。
“灭尽”在此处是指根据因缘所生的五种存在的状态而进行的讲解。在下面的论述中，因缘被分为十二个部分，每个部分由三根草组成，共有三十六个原因。在这里，第一是讲述法师的优点，第二是修行，第三是修行的果报。在这里，第一种方式是讲述教法的成就，第二是修行的境界，第三是未修行的境界。
第八部分，关于《Kosambi经》的注释。

68. Aṭṭhame aññatrevāti ekacco hi parassa saddahitvā yaṃ esa bhaṇati, taṃ bhūtanti gaṇhāti. Aparassa nisīditvā cintentassa yaṃ kāraṇaṃ ruccati, so ‘‘atthi eta’’nti ruciyā gaṇhāti. Eko ‘‘cirakālato paṭṭhāya evaṃ anussavo atthi, bhūtameta’’nti anussavena gaṇhāti. Aññassa vitakkayato ekaṃ kāraṇaṃ upaṭṭhāti, so ‘‘attheta’’nti ākāraparivitakkena gaṇhāti. Aparassa cintayato ekā diṭṭhi uppajjati, yāyassa taṃ kāraṇaṃ nijjhāyantassa khamati, so ‘‘attheta’’nti diṭṭhinijjhānakkhantiyā gaṇhāti. Thero pana pañcapi etāni kāraṇāni paṭikkhipitvā paccakkhañāṇena paṭividdhabhāvaṃ pucchanto aññatreva, āvuso musila, saddhāyātiādimāha. Tattha aññatrevāti saddhādīni kāraṇāni ṭhapetvā, vinā etehi kāraṇehīti attho. Bhavanirodho nibbānanti pañcakkhandhanirodho nibbānaṃ.

Tuṇhī ahosīti thero khīṇāsavo, ahaṃ pana khīṇāsavoti vā na vāti vā avatvā tuṇhīyeva ahosi. Āyasmā nārado āyasmantaṃ paviṭṭhaṃ etadavocāti kasmā avoca? So kira cintesi – ‘‘bhavanirodho nibbānaṃ nāmāti sekhehipi jānitabbo pañho esa, ayaṃ pana thero imaṃ theraṃ asekhabhūmiyā kāreti, imaṃ ṭhānaṃ jānāpessāmī’’ti etaṃ avoca.

Sammappaññāyasudiṭṭhanti saha vipassanāya maggapaññāya suṭṭhu diṭṭhaṃ. Na camhi arahanti anāgāmimagge ṭhitattā arahaṃ na homīti dīpeti. Yaṃ panassa idāni ‘‘bhavanirodho nibbāna’’nti ñāṇaṃ, taṃ ekūnavīsatiyā paccavekkhaṇañāṇehi vimuttaṃ paccavekkhaṇañāṇaṃ. Udapānoti vīsatiṃsahatthagambhīro pānīyakūpo. Udakavārakoti udakaussiñcanavārako. Udakanti hi kho ñāṇaṃ assāti tīre ṭhitassa olokayato evaṃ ñāṇaṃ bhaveyya. Na ca kāyena phusitvāti udakaṃ pana nīharitvā kāyena phusitvā viharituṃ na sakkuṇeyya. Udapāne udakadassanaṃ viya hi anāgāmino nibbānadassanaṃ, ghammābhitattapuriso viya anāgāmī, udakavārako viya arahattamaggo, yathā ghammābhitattapuriso udapāne udakaṃ passati. Evaṃ anāgāmī paccavekkhaṇañāṇena ‘‘upari arahattaphalasamayo nāma atthī’’ti jānāti. Yathā pana so puriso udakavārakassa natthitāya udakaṃ nīharitvā kāyena phusituṃ na labhati, evaṃ anāgāmī arahattamaggassa natthitāya nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā arahattaphalasamāpattiṃ appetvā nisīdituṃ na labhati. Aṭṭhamaṃ.

9. Upayantisuttavaṇṇanā

69. Navame upayantoti udakavaḍḍhanasamaye upari gacchanto. Mahānadiyoti gaṅgāyamunādikā mahāsaritāyo. Upayāpetīti upari yāpeti, vaḍḍheti pūretīti attho. Avijjā upayantīti avijjā upari gacchantī saṅkhārānaṃ paccayo bhavituṃ sakkuṇantī. Saṅkhāre upayāpetīti saṅkhāre upari yāpeti vaḍḍheti. Evaṃ sabbapadesu attho veditabbo. Apayantoti apagacchanto osaranto. Avijjā apayantīti avijjā apagacchamānā osaramānā upari saṅkhārānaṃ paccayo bhavituṃ na sakkuṇantīti attho. Saṅkhāre apayāpetīti saṅkhāre apagacchāpeti. Esa nayo sabbapadesu. Navamaṃ.

10. Susimasuttavaṇṇanā



第八部分，关于《阿难经》的注释。
“那么，阿尊，为什么问？”是指“被问到后，如何来回答？”是为了了解长老的内心。并且在过去的两位顶尖弟子也曾对此问题进行过判断，因此未来的比丘也会知道。现在的长老所说的，正是关于名色和意识的因缘，因此说名色是意识的因缘，因此说“水管”。在这里，水管是比喻的引入，来说明意识和名色的无力与脆弱。
“灭尽”在此处是指根据因缘所生的五种存在的状态而进行的讲解。在下面的论述中，因缘被分为十二个部分，每个部分由三根草组成，共有三十六个原因。在这里，第一是讲述法师的优点，第二是修行，第三是修行的果报。在这里，第一种方式是讲述教法的成就，第二是修行的境界，第三是未修行的境界。
第九部分，关于《Upayanti经》的注释。
“上升”是指在水增涨的时刻向上移动。关于“大河”是指恒河、雅穆纳等大河流。关于“使其上升”是指向上推动，增长、充满的意思。关于“无明上升”是指无明向上移动，成为因缘而能生起的状态。关于“因缘上升”是指因缘向上推动、增长。如此在所有方面的意思应当被理解。“下沉”是指向下走，下降。关于“无明下沉”是指无明向下走，下降，无法成为因缘的状态。关于“因缘下沉”是指因缘向下走。此类推理在所有方面都是如此。
第十部分，关于《Susima经》的注释。

70. Dasame garukatoti sabbehi devamanussehi pāsāṇacchattaṃ viya cittena garukato. Mānitoti manena piyāyito. Pūjitoti catupaccayapūjāya pūjito. Apacitoti nīcavuttikaraṇena apacito. Satthārañhi disvā manussā hatthikkhandhādīhi otaranti maggaṃ denti, aṃsakūṭato sāṭakaṃ apanenti, āsanato vuṭṭhahanti vandanti. Evaṃ so tehi apacito nāma hoti. Susimoti evaṃnāmako vedaṅgesu kusalo paṇḍitaparibbājako. Ehi tvanti tesaṃ kira etadahosi – ‘‘samaṇo gotamo na jātigottādīni āgamma lābhaggappatto jāto, kaviseṭṭho panesa uttamakavitāya sāvakānaṃ ganthaṃ bandhitvā deti, taṃ te uggaṇhitvā upaṭṭhākānaṃ upanisinnakathampi anumodanampi sarabhaññampīti evamādīni kathenti, te tesaṃ pasannā lābhaṃ upasaṃharanti. Sace mayaṃ yaṃ samaṇo gotamo jānāti, tato thokaṃ jāneyyāma, attano samayaṃ tattha pakkhipitvā mayampi upaṭṭhākānaṃ katheyyāma, tato etehi lābhitarā bhaveyyāma. Ko nu kho samaṇassa gotamassa santike pabbajitvā khippameva uggaṇhituṃ sakkhissatī’’ti. Te evaṃ cintetvā ‘‘susimo paṭibalo’’ti disvā taṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu.

Yenāyasmā ānando tenupasaṅkamīti kasmā upasaṅkami? Evaṃ kirassa ahosi, ‘‘kassa nu kho santikaṃ gantvā ahaṃ imaṃ dhammaṃ khippaṃ laddhuṃ sakkhissāmī’’ti? Tato cintesi – ‘‘samaṇo gotamo garu tejussado niyamamanuyutto, na sakkā akāle upasaṅkamituṃ, aññepi bahū khattiyādayo samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamanti, tasmimpi samaye na sakkā upasaṅkamituṃ. Sāvakesupissa sāriputto mahāpañño vipassanālakkhaṇamhi etadagge ṭhapito, mahāmoggallāno samādhilakkhaṇasmiṃ etadagge ṭhapito, mahākassapo dhutaṅgadharesu anuruddho dibbacakkhukesu, puṇṇo mantāṇiputto dhammakathikesu, upālitthero vinayadharesu etadagge ṭhapito, ayaṃ pana ānando bahussuto tipiṭakadharo, satthāpissa tattha tattha kathitaṃ dhammaṃ āharitvā katheti, pañcasu ṭhānesu etadagge ṭhapito, aṭṭhannaṃ varānaṃ lābhī, catūhi acchariyabbhutadhammehi samannāgato, tassa samīpaṃ gato khippaṃ dhammaṃ laddhuṃ sakkhissāmī’’ti. Tasmā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami.

Yenabhagavā tenupasaṅkamīti kasmā sayaṃ apabbājetvā upasaṅkami? Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘ayaṃ titthiyasamaye pāṭiyekko ‘ahaṃ satthā’ti paṭijānanto carati, pabbajitvā sāsanassa alābhāyapi parisakkeyya. Na kho panassāhaṃ ajjhāsayaṃ ājānāmi, satthā jānissatī’’ti. Tasmā taṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami. Tenahānanda, susimaṃ pabbājethāti satthā kira cintesi – ‘‘ayaṃ paribbājako titthiyasamaye ‘ahaṃ pāṭiyekko satthā’ti paṭijānamāno carati, ‘idha maggabrahmacariyaṃ carituṃ icchāmī’ti kira vadati. Kiṃ nu kho mayi pasanno, udāhu mayhaṃ sāvakesu, udāhu mayhaṃ vā mama sāvakānaṃ vā dhammakathāya pasanno’’ti? Athassa ekaṭṭhānepi pasādābhāvaṃ ñatvā, ‘‘ayaṃ mama sāsane dhammaṃ thenessāmīti pabbajati. Itissa āgamanaṃ aparisuddhaṃ; nipphatti nu kho kīdisā’’ti? Olokento ‘‘kiñcāpi ‘dhammaṃ thenessāmī’ti pabbajati, katipāheneva pana ghaṭetvā arahattaṃ gaṇhissatī’’ti ñatvā ‘‘tenahānanda, susimaṃ pabbājethā’’ti āha.


第十部分，关于《Susima经》的注释。
“在第十部分，重担”是指所有的天人和人类都以心中如同石头的重担来承受。“被尊敬”是指因受到四种供养而被尊敬。“被轻视”是指因低贱的行为而被轻视。“在师尊面前，众人看到，众生从手推车等处走来，给予道路，抬起手臂，站起身来，礼拜。”因此，他被这些人轻视。Susima是这样一位精通佛法的聪明出家人。他们对他说：“若是修行者戈达摩，不是依赖于种族和出生而获得利益，而是以最优秀的诗人身份，给予弟子们所编纂的经典，因而他们会记住，并在老师的教导下，进行感恩的讨论和赞美。”因此，他们对他表示信任，并希望获得利益。“若我们能得到修行者戈达摩所知道的事情，那么我们就能多了解一些，若我们能把我们的时间放在那里，也能对老师说出我们的想法，或许我们会比这些人更能获得利益。”他们如此思考，看到“Susima是个有能力的人”，于是就去找他。
“阿难尊者，为什么你去找他？”是指“他是如何去找的？”这显然是因为他在想：“我能否在某个老师那里迅速获得这个法？”于是他思考：“修行者戈达摩是个有威严的人，不能随意去找，其他许多王族等人也在找修行者戈达摩，因此在那个时候也不能去找。”在他的弟子中，舍利弗是智慧的象征，位于观察的领域，摩诃目犍连位于禅定的领域，摩诃迦叶位于持戒的领域，普纳是讲法的象征，优波离是维持戒律的象征，而阿难则是博学的经典持有者，他从各个地方讲述法的教义，位于五个地方。因此，阿难尊者去找他。
“由此，佛陀去找他，为什么自己不去找？”这是因为他在想：“在外道的时代，他自称为‘我是老师’，即使出家也未必能获得教义。”我并不知道他的内心，老师会知道的。所以他带着这份心情去找佛陀。因此，阿难尊者，您要让Susima出家。老师思考：“这个出家人自称为‘我是唯一的老师’，在出家后，即使没有获得教义，也会有众多的追随者。”我并不知道他的内心，老师会知道的。因此，带着这份心情去找佛陀。于是，阿难尊者，您要让Susima出家。


Aññā byākatā hotīti te kira bhikkhū satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā temāsaṃ vassaṃ vasantā tasmiṃyeva antotemāse ghaṭentā vāyamantā arahattaṃ paṭilabhiṃsu. Te ‘‘paṭiladdhaguṇaṃ satthu ārocessāmā’’ti pavāritapavāraṇā senāsanaṃ saṃsāmetvā satthu santikaṃ āgantvā attano paṭiladdhaguṇaṃ ārocesuṃ. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Aññāti arahattassa nāmaṃ. Byākatāti ārocitā. Assosīti so kira ohitasoto hutvā tesaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ ṭhitaṭṭhānaṃ gacchati taṃ taṃ kathaṃ suṇitukāmo. Yena te bhikkhū tenupasaṅkamīti kasmā upasaṅkami? Taṃ kirassa pavattiṃ sutvā etadahosi – ‘‘aññā nāma imasmiṃ sāsane paramappamāṇaṃ sārabhūtā ācariyamuṭṭhi maññe bhavissati, pucchitvā naṃ jānissāmī’’ti. Tasmā upasaṅkami.

Anekavihitanti anekavidhaṃ. Iddhividhanti iddhikoṭṭhāsaṃ. Āvibhāvaṃ tirobhāvanti āvibhāvaṃ gahetvā tirobhāvaṃ, tirobhāvaṃ gahetvā āvibhāvaṃ kātuṃ sakkothāti pucchati. Tirokuṭṭanti parakuṭṭaṃ. Itarapadadvayepi eseva nayo. Ummujjanimujjanti ummujjanañca nimujjanañca. Pallaṅkenāti pallaṅkabandhanena. Kamathāti nisīdituṃ vā gantuṃ vā sakkothāti pucchati? Pakkhī sakuṇoti pakkhayutto sakuṇo. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato pana imassa iddhividhassa, ito paresaṃ dibbasotādīnañca vaṇṇanānayo visuddhimagge vuttanayena veditabboti.

Santā vimokkhāti aṅgasantatāya ceva ārammaṇasantatāya ca santā āruppavimokkhā. Kāyena phusitvāti nāmakāyena phusitvā paṭilabhitvā. Paññāvimuttā kho mayaṃ, āvusoti, āvuso, mayaṃ nijjhānakā sukkhavipassakā paññāmatteneva vimuttāti dasseti. Ājāneyyāsi vā tvaṃ, āvuso susima, na vā tvaṃ ājāneyyāsīti kasmā evamāhaṃsu? Evaṃ kira nesaṃ ahosi – ‘‘mayaṃ imassa ajjhāsayaṃ gahetvā kathetuṃ na sakkhissāma, dasabalaṃ pana pucchitvā nikkaṅkho bhavissatī’’ti. Dhammaṭṭhitiñāṇanti vipassanāñāṇaṃ, taṃ paṭhamataraṃ uppajjati. Nibbāne ñāṇanti vipassanāya ciṇṇante pavattamaggañāṇaṃ, taṃ pacchā uppajjati. Tasmā bhagavā evamāha.

Ājāneyyāsi vātiādi kasmā vuttaṃ? Vināpi samādhiṃ evaṃ ñāṇuppattidassanatthaṃ. Idañhi vuttaṃ hoti – susima, maggo vā phalaṃ vā na samādhinissando, na samādhiānisaṃso, na samādhissa nipphatti, vipassanāya paneso nissando, vipassanāya ānisaṃso, vipassanāya nipphatti, tasmā jāneyyāsi vā tvaṃ, na vā tvaṃ jāneyyāsi, atha kho dhammaṭṭhitiñāṇaṃ pubbe, pacchā nibbāne ñāṇanti.

Idānissa paṭivedhabhabbataṃ ñatvā teparivaṭṭaṃ dhammadesanaṃ desento taṃ kiṃ maññasi, susima? Rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vātiādimāha? Te parivaṭṭadesanāvasāne pana thero arahattaṃ patto. Idānissa anuyogaṃ āropento jātipaccayā jarāmaraṇanti, susima, passasītiādimāha. Api pana tvaṃ, susimāti idaṃ kasmā ārabhi? Nijjhānakānaṃ sukkhavipassakabhikkhūnaṃ pākaṭakaraṇatthaṃ. Ayañhettha adhippāyo – na kevalaṃ tvameva nijjhānako sukkhavipassako, etepi bhikkhū evarūpāyevāti. Sesaṃ sabbattha pākaṭamevāti. Dasamaṃ.

Mahāvaggo sattamo.

8. Samaṇabrāhmaṇavaggo

1. Jarāmaraṇasuttādivaṇṇanā

71-72. Samaṇabrāhmaṇavagge jarāmaraṇādīsu ekekapadavasena ekekaṃ katvā ekādasa suttāni vuttāni, tāni uttānatthānevāti.

Samaṇabrāhmaṇavaggo aṭṭhamo.

9. Antarapeyyālaṃ

1. Satthusuttādivaṇṇanā



第十部分，关于《Susima经》的注释。
“他们确实被称为‘另有解释’。”这些比丘在师尊面前，抓住了修行的法门，经过三个月的时间，在那段时间内努力修行，获得了阿罗汉果。他们说：“我们要向师尊报告我们所获得的功德。”于是，他们整理好住所，来到师尊面前，报告自己所获得的功德。对此有所指的是“另有”即阿罗汉的名称。“被报告”是指被告知。“他听到”是指他确实是耳朵放松了，想要听到这些比丘的谈话。为什么他去找这些比丘？他听到他们的事情后，心中想：“在这个教法中，‘另有’是极其重要的，作为教师的威严我想必会存在，我想问问他。”因此，他就去找他们。
“多种多样”是指各种各样的。“神通”是指神通的境界。“显现和隐没”是指抓住显现而隐没，抓住隐没而显现的能力。“隐秘的”是指隐秘的境界。“其他的两种情况也是如此。”关于“升起和下降”是指升起和下降。“坐着”是指用坐着或走的方式可以吗？“鸟”是指有翅膀的鸟。在这里是概括，详细的解释应根据他所说的神通的情况，及其他人的天耳等的描述，按照清净道的教义来理解。
“安住在解脱中”是指身心的安住和对象的安住，属于升起解脱的状态。“以身体接触”是指以名色的身体接触而获得。“我们是以智慧解脱的，阿尊，我们是以观察的、干净的观察者，智慧上得以解脱。”他们这样表达。“你是否能理解，阿尊Susima，或你是否不能理解？”为什么他们这样说？因为他们认为：“我们无法根据他的内心来描述，问十力的法则，必然会没有疑虑。”关于“法的稳固的智慧”是指观察的智慧，这种智慧最先产生。关于“涅槃的智慧”是指观察的智慧在断除的道路上，随后产生。因此，佛陀如此说。
“你是否能理解”是为什么这样说？即使没有禅定，这样的智慧的获得是为了说明。这里说的是：“Susima，路或果都不是禅定的结果，不是禅定的利益，也不是禅定的成就，然而观察的结果是这样的，观察的利益是这样的，观察的成就也是这样的，因此你是否能理解，或者你是否不能理解？而法的稳固的智慧是在之前，随后是涅槃的智慧。”
“现在知道他的理解能力后，讲解法的教义时，你认为如何，Susima？关于色法是常还是无常？”他们在讲解法的教义时，长老已经获得了阿罗汉果。现在，他在引导时说：“因出生而有老死。”Susima，注意听。“你呢，Susima？”这是为什么开始说的？是为了让观察的比丘们更为显著。这里的意图是：“不仅仅是你一个人是观察者和干净的观察者，其他比丘也是如此。”其余的在所有方面都是显而易见的。
第十部分结束。
第七部分，关于《大经》的第八部分。
第九部分，关于《中间教义》的注释。

73. Ito paraṃ ‘‘satthā pariyesitabbo’’tiādinayappavattā dvādasa antarapeyyālavaggā nāma honti. Te sabbepi tathā tathā bujjhanakānaṃ veneyyapuggalānaṃ ajjhāsayavasena vuttā. Tattha satthāti buddho vā hotu sāvako vā, yaṃ nissāya maggañāṇaṃ labhati, ayaṃ satthā nāma, so pariyesitabbo. Sikkhā karaṇīyāti tividhāpi sikkhā kātabbā. Yogādīsu yogoti payogo. Chandoti kattukamyatākusalacchando. Ussoḷhīti sabbasahaṃ adhimattavīriyaṃ. Appaṭivānīti anivattanā. Ātappanti kilesatāpanavīriyameva. Sātaccanti satatakiriyaṃ. Satīti jarāmaraṇādivasena catusaccapariggāhikā sati. Sampajaññanti tādisameva ñāṇaṃ. Appamādoti saccabhāvanāya appamādo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Antarapeyyālo navamo.

Nidānasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Abhisamayasaṃyuttaṃ

1. Nakhasikhāsuttavaṇṇanā

74. Abhisamayasaṃyuttassa paṭhame nakhasikhāyanti maṃsaṭṭhānena vimutte nakhagge. Nakhasikhā ca nāma lokiyānaṃ mahatīpi hoti, satthu pana rattuppalapattakoṭi viya sukhumā. Kathaṃ panettha paṃsu patiṭṭhitoti? Adhiṭṭhānabalena. Bhagavatā hi atthaṃ ñāpetukāmena adhiṭṭhānabalena tattha patiṭṭhāpito. Satimaṃ kalanti mahāpathaviyā paṃsuṃ satakoṭṭhāse katvā tato ekakoṭṭhāsaṃ. Paratopi eseva nayo. Abhisametāvinoti paññāya ariyasaccāni abhisametvā ṭhitassa. Purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādiṇṇaṃ upanidhāyāti etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ, yadidaṃ parikkhīṇanti evaṃ paṭhamaṃ vuttaṃ dukkhakkhandhaṃ upanidhāya, ñāṇena taṃ tassa santike ṭhapetvā upaparikkhiyamāneti attho. Katamaṃ panettha purimadukkhaṃ nāma? Yaṃ parikkhīṇaṃ. Katamaṃ pana parikkhīṇaṃ? Yaṃ paṭhamamaggassa abhāvitattā uppajjeyya. Katamaṃ pana upanidhāya? Yaṃ sattasu attabhāvesu apāye aṭṭhamañca paṭisandhiṃ ādiṃ katvā yattha katthaci uppajjeyya, sabbaṃ taṃ parikkhīṇanti veditabbaṃ. Sattakkhattunti satta vāre, sattasu attabhāvesūti attho. Paramatāti idamassa paraṃ pamāṇanti dasseti. Mahatthiyoti mahato atthassa nipphādako. Paṭhamaṃ.

2. Pokkharaṇīsuttavaṇṇanā

75. Dutiye pokkharaṇīti vāpī. Ubbedhenāti gambhīratāya. Samatittikāti mukhavaṭṭisamā. Kākapeyyāti sakkā hoti tīre ṭhitena kākena pakatiyāpi mukhatuṇḍikaṃ otāretvā pātuṃ. Dutiyaṃ.

3. Saṃbhejjaudakasuttādivaṇṇanā

76-77. Tatiye yatthimāti yasmiṃ sambhijjaṭṭhāne imā. Saṃsandantīti samāgantvā sandanti. Samentīti samāgacchanti. Dve vā ti vāti dve vā tīṇi vā. Udakaphusitānīti udakabindūni. Saṃbhejjaudakanti aññāhi nadīhi saddhiṃ sambhinnaṭṭhāne udakaṃ. Catutthaṃ uttānatthameva. Tatiyacatutthāni.

5. Pathavīsuttādivaṇṇanā

78-84. Pañcame mahāpathaviyāti cakkavāḷabbhantarāya mahāpathaviyā uddharitvā. Kolaṭṭhimattiyoti padaraṭṭhipamāṇā. Guḷikāti mattikaguḷikā. Upanikkhipeyyāti ekasmiṃ ṭhāne ṭhapeyya. Chaṭṭhādīsu vuttanayeneva attho veditabbo. Pariyosāne pana aññatitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakānaṃ adhigamoti bāhirakānaṃ sabbopi guṇādhigamo paṭhamamaggena adhigataguṇānaṃ satabhāgampi sahassabhāgampi satasahassabhāgampi na upagacchatīti. Pañcamādīni.

Abhisamayasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Dhātusaṃyuttaṃ

1. Nānattavaggo

1.Dhātunānattasuttavaṇṇanā



第十一部分，关于《中间教义》的注释。
“从这里开始，‘师尊应被寻找’等内容所展开的有十二个中间教义的部分。”这些都是根据不同的理解而提到的可被尊敬的人。在这里，‘师尊’可以是佛陀或弟子，依此获得道路的智慧，这就是所谓的师尊，应该被寻找。“应学习”是指有三种学习应当去做。“修行”等等是指修行的实践。“意愿”是指渴望做某事的善巧心。“精进”是指全力以赴的努力。“不退转”是指不退缩。“努力”是指对烦恼的克服的努力。“正念”是指持续的正念。“正是”是指因老死等而引发的四圣谛的存在。“正知”是指那种智慧。“不放逸”是指对真理的思维的不放逸。其余的在所有方面都是显而易见的。
第九部分结束。
《因缘法门的注释》已完成。
关于《无上法门》的注释。
关于《指甲尖的法门》的注释。
“在《无上法门》的第一部分，指甲尖是指从肉体中解脱出来的指甲。”指甲尖在世俗中也是很大的，但是在师尊面前却如同红莲花瓣一样细微。“那么，如何在这里建立沙土呢？”是指以坚定的意志力建立的。因为佛陀为了传达意义，以坚定的意志力在那里建立。“在大地上”是指在大地的百千分之一处建立的沙土。“同样的道理也适用于其他情况。”在这里，‘已证悟’是指通过智慧证悟四圣谛而站立的状态。“前面的苦集已被减少”是指在此处提到的更多的苦集，亦即前面提到的苦集，借此智慧在其面前建立并进行观察。
“那么，什么是前面的苦集？”是指已被减少的。“那么，什么被减少？”是指因第一次修行的缺乏而产生的。“那么，什么是建立的？”是指在七种存在中，包含了八种存在的开始，任何地方的存在都应被理解为完全被减少。七种存在是指在七个不同的领域中。“最终的”是指这个状态的极限。“广大的”是指产生了巨大的意义。
第一部分结束。
关于《池塘法门》的注释。
“在第二部分，池塘是指水井。”因其深度而显得深邃。“平坦的”是指与嘴部相平。“乌鸦的”是指可以在岸边的乌鸦自然地将嘴巴伸入水中饮水。第二部分结束。
关于《汇水法门》的注释。
“在第三部分，‘在何处’是指在汇聚的地方。”是指在汇聚的地方。“汇聚”是指相聚的状态。“聚集”是指相聚的状态。“两个或三个”是指两个或三个。“水的触碰”是指水滴。“汇水法门”是指与其他河流汇聚的地方的水。第四部分的内容为显而易见。
第五部分，关于《大地法门》的注释。
“大地法门”是指在宇宙的中心的大地的状态。“关于土壤的部分”是指土壤的量。“土块”是指泥土块。“应在一个地方建立”是指应当在一个地方放置。“在第六等部分的内容应以相同的方式理解。”最终，关于外道的修行者和婆罗门的成就，所有的德行都在第一道上获得，甚至在百倍、千倍、万倍的成就上都无法获得。
《无上法门的注释》已完成。
关于《元素法门》的注释。
关于《元素多样性法门》的注释。

85. Dhātusaṃyuttassa paṭhame nissattaṭṭhasuññataṭṭhasaṅkhātena sabhāvaṭṭhena dhātūti laddhanāmānaṃ dhammānaṃ nānāsabhāvo dhātunānattaṃ. Cakkhudhātūtiādīsu cakkhupasādo cakkhudhātu, rūpārammaṇaṃ rūpadhātu, cakkhupasādavatthukaṃ cittaṃ cakkhuviññāṇadhātu. Sotapasādo sotadhātu, saddārammaṇaṃ saddadhātu, sotapasādavatthukaṃ cittaṃ sotaviññāṇadhātu. Ghānapasādo ghānadhātu, gandhārammaṇaṃ gandhadhātu, ghānapasādavatthukaṃ cittaṃ ghānaviññāṇadhātu. Jivhāpasādo jivhādhātu, rasārammaṇaṃ rasadhātu, jivhāpasādavatthukaṃ cittaṃ jivhāviññāṇadhātu. Kāyapasādo kāyadhātu, phoṭṭhabbārammaṇaṃ phoṭṭhabbadhātu, kāyapasādavatthukaṃ cittaṃ kāyaviññāṇadhātu. Tisso manodhātuyo manodhātu, vedanādayo tayo khandhā sukhumarūpāni nibbānañca dhammadhātu, sabbampi manoviññāṇaṃ manoviññāṇadhātūti. Ettha ca soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, avasāne dve catubhūmikāti. Paṭhamaṃ.

2. Phassanānattasuttavaṇṇanā

86. Dutiye uppajjati phassanānattanti nānāsabhāvo phasso uppajjati. Tattha cakkhusamphassādayo cakkhuviññāṇādisampayuttā, manosamphasso manodvāre paṭhamajavanasampayutto, tasmā. Manodhātuṃ paṭiccāti manodvārāvajjanaṃ kiriyāmanoviññāṇadhātuṃ paṭicca paṭhamajavanasamphasso uppajjatīti ayamettha attho. Dutiyaṃ.

3. Nophassanānattasuttavaṇṇanā

87. Tatiye no manosamphassaṃ paṭicca uppajjati manodhātūti manodvāre paṭhamajavanasampayuttaṃ phassaṃ paṭicca āvajjanakiriyāmanoviññāṇadhātu no uppajjatīti evamattho daṭṭhabbo. Tatiyaṃ.

4. Vedanānānattasuttavaṇṇanā

88. Catutthe cakkhusamphassajā vedanāti sampaṭicchanamanodhātuto paṭṭhāya sabbāpi tasmiṃ dvāre vedanā vatteyyuṃ, nibbattiphāsukatthaṃ pana anantaraṃ sampaṭicchanavedanameva gahetuṃ vaṭṭatīti vuttaṃ. Manosamphassaṃ paṭiccāti manodvāre āvajjanasamphassaṃ paṭicca paṭhamajavanavedanā, paṭhamajavanasamphassaṃ paṭicca dutiyajavanavedanāti ayamadhippāyo. Catutthaṃ.

5. Dutiyavedanānānattasuttavaṇṇanā

89. Pañcame tatiyacatutthesu vuttanayāva ekato katvā desitāti. Iti dutiyādīsu catūsu suttesu manodhātuṃ manodhātūti agahetvā manodvārāvajjanaṃ manodhātūti gahitaṃ. Sabbāni cetāni tathā tathā kathite bujjhanakānaṃ ajjhāsayena desitāni. Ito paresupi eseva nayo. Pañcamaṃ.

6. Bāhiradhātunānattasuttavaṇṇanā

90. Chaṭṭhe pana pañca dhātuyo kāmāvacarā, dhammadhātu catubhūmikāti. Chaṭṭhaṃ.

7. Saññānānattasuttavaṇṇanā

91. Sattame rūpadhātūti āpāthe patitaṃ attano vā parassa vā sāṭakaveṭhanādivatthukaṃ rūpārammaṇaṃ. Rūpasaññāti cakkhuviññāṇasampayuttā saññā. Rūpasaṅkappoti sampaṭicchanādīhi tīhi cittehi sampayutto saṅkappo. Rūpacchandoti rūpe chandikataṭṭhena chando. Rūpapariḷāhoti rūpe anuḍahanaṭṭhena pariḷāho. Rūpapariyesanāti pariḷāhe uppanne sandiṭṭhasambhatte gahetvā tassa rūpassa paṭilābhatthāya pariyesanā. Ettha ca saññāsaṅkappachandā ekajavanavārepi nānājavanavārepi labbhanti, pariḷāhapariyesanā pana nānājavanavāreyeva labbhantīti. Evaṃ kho, bhikkhave, dhātunānattanti ettha ca evaṃ rūpādinānāsabhāvaṃ dhātuṃ paṭicca rūpasaññādinānāsabhāvasaññā uppajjatīti iminā nayena attho veditabbo. Sattamaṃ.

8. Nopariyesanānānattasuttavaṇṇanā

92. Aṭṭhame no dhammapariyesanaṃ paṭicca uppajjati dhammapariḷāhoti evaṃ āgataṃ paṭisedhamattameva nānaṃ. Aṭṭhamaṃ.

9. Bāhiraphassanānattasuttādivaṇṇanā

93-

第十二部分，关于《元素法门》的注释。
“在《元素法门》的第一部分，‘无所依的空’是指根据所称的本质状态，元素的多样性是指元素的多样性。”在这里，‘眼元素’是指眼的清净，眼的元素是指色法的对象，眼的意识元素是指眼的意识的元素。‘耳元素’是指耳的清净，耳的元素是指声法的对象，耳的意识元素是指耳的意识的元素。‘鼻元素’是指鼻的清净，鼻的元素是指香法的对象，鼻的意识元素是指鼻的意识的元素。‘舌元素’是指舌的清净，舌的元素是指味法的对象，舌的意识元素是指舌的意识的元素。‘身元素’是指身的清净，身的元素是指触法的对象，身的意识元素是指身的意识的元素。三种心的元素是指心的元素，感觉等三种聚合是指细微的色法，涅槃也是法的元素，所有的都是心的意识元素。这里有十六种元素是欲界的，最后有两个是四果的。
第一部分结束。
关于《触的多样性法门》的注释。
“在第二部分，‘触的多样性’是指多种多样的触觉。”其中，眼的触觉等是指与眼意识等相应的，心的触觉是指与心门的第一瞬间相应的，因此。‘依于心元素’是指依于心门的意念，意识元素的作用是依于第一瞬间的触觉而生起的，这就是此处的意思。第二部分结束。
关于《无触的多样性法门》的注释。
“在第三部分，‘无心的触觉’是指不依于心元素而生起的触觉，是指与心门的第一瞬间相应的触觉，依于意念的作用，意识元素不生起。”这个意思应该这样理解。第三部分结束。
关于《感觉的多样性法门》的注释。
“在第四部分，‘眼触所生的感觉’是指从眼元素开始的所有感觉，在此门中，所有的感觉都应生起，而为了生起愉悦的感觉，必须抓住接下来的感觉。”这是所说的。“依于心元素”是指依于心门的意念，意识元素的作用是依于第一瞬间的感觉，第一瞬间的触觉是依于第二瞬间的感觉，这就是此处的意思。第四部分结束。
关于《第二感觉的多样性法门》的注释。
“在第五部分，第三和第四部分所说的内容合在一起，说明了。”因此，在第二等的四个教义中，不包括心元素，心门的意念被视为心元素。所有这些在不同的情况下都被描述为有意识的可被尊敬的人。其他的情况也是如此。第五部分结束。
关于《外在元素的多样性法门》的注释。
“在第六部分，有五种元素是欲界的，法的元素是四果的。”第六部分结束。
关于《识的多样性法门》的注释。
“在第七部分，‘色元素’是指落入自己或他人的物体，如同衣服的包裹等对象的色法。”色的感觉是指与眼意识相应的感觉。色的思维是指与接受等三种心相应的思维。色的欲望是指对色法的渴望。色的苦恼是指对色法的贪恋。色的寻求是指在感受产生时，为了获得那个色法的追求。在这里，感觉、思维、欲望都是在一个瞬间或多个瞬间中获得的，追求的感觉则只能在多个瞬间中获得。因此，修行者，元素的多样性在这里被视为色法等的多样性。第七部分结束。
关于《无追求的多样性法门》的注释。
“在第八部分，‘无法的追求’是指不依于法的追求，只是为了禁止而已。”第八部分结束。
关于《外在触觉的多样性法门》的注释。

94. Navame uppajjati rūpasaññāti vuttappakāre ārammaṇe uppajjati saññā. Rūpasaṅkappoti tasmiṃyeva ārammaṇe tīhi cittehi sampayuttasaṅkappo. Rūpasamphassoti tadevārammaṇaṃ phusamāno phasso. Vedanāti tadeva ārammaṇaṃ anubhavamānā vedanā. Chandādayo vuttanayāva. Rūpalābhoti pariyesitvā laddhaṃ saha taṇhāya ārammaṇaṃ ‘‘rūpalābho’’ti vuttaṃ. Ayaṃ tāva sabbasaṅgāhikanayo ekasmiṃ yevārammaṇe sabbadhammānaṃ uppattivasena vutto. Aparo āgantukārammaṇamissako hoti – rūpasaññā rūpasaṅkappo phasso vedanāti ime tāva cattāro dhammā dhuvaparibhoge nibaddhārammaṇe honti. Nibaddhārammaṇañhi iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ piyaṃ yaṃkiñci viya upaṭṭhāti, āgantukārammaṇaṃ pana yaṃkiñci samānampi khobhetvā tiṭṭhati.

Tatridaṃ vatthu – eko kira amaccaputto gāmiyehi parivārito gāmamajjhe ṭhatvā kammaṃ karoti. Tasmiñcassa samaye upāsikā nadiṃ gantvā nhatvā alaṅkatapaṭiyattā dhātigaṇaparivutā gehaṃ gacchati. So dūrato disvā ‘‘āgantukamātugāmo bhavissatī’’ti saññaṃ uppādetvā ‘‘gaccha, bhaṇe jānāhi, kā esā’’ti purisaṃ pesesi. So gantvā taṃ disvā paccāgato, ‘‘kā esā’’ti puṭṭho yathāsabhāvaṃ ārocesi. Evaṃ āgantukārammaṇaṃ khobheti . Tasmiṃ uppanno chando rūpachando nāma, tadeva ārammaṇaṃ katvā uppanno pariḷāho rūpapariḷāho nāma, sahāye gaṇhitvā tassa pariyesanaṃ rūpapariyesanā nāma, pariyesitvā laddhaṃ saha taṇhāya ārammaṇaṃ rūpalābho nāma.

Uruvalliyavāsī cūḷatissatthero panāha – ‘‘kiñcāpi bhagavatā phassavedanā pāḷiyā majjhe gahitā, pāḷiṃ pana parivaṭṭetvā vuttappakāre ārammaṇe uppannā saññā rūpasaññā, tasmiṃyeva saṅkappo rūpasaṅkappo tasmiṃ chando rūpacchando, tasmiṃ pariḷāho rūpapariḷāho, tasmiṃ pariyesanā rūpapariyesanā, pariyesitvā laddhaṃ saha taṇhāya ārammaṇaṃ rūpalābho. Evaṃ laddhārammaṇe pana phusanaṃ phasso, anubhavanaṃ vedanā. Rūpasamphasso rūpasamphassajā vedanāti idaṃ dvayaṃ labbhatī’’ti. Aparampi avibhūtavāraṃ nāma gaṇhanti. Ārammaṇañhi sāṇipākārehi vā parikkhittaṃ tiṇapaṇṇādīhi vā paṭicchannaṃ hoti, taṃ ‘‘upaḍḍhaṃ diṭṭhaṃ me ārammaṇaṃ, suṭṭhu naṃ passissāmī’’ti olokayato tasmiṃ ārammaṇe uppannā saññā rūpasaññā nāma. Tasmiṃyeva uppannā saṅkappādayo rūpasaṅkappādayo nāmāti veditabbā. Etthāpi ca saññāsaṅkappaphassavedanāchandā ekajavanavārepi nānājavanavārepi labbhanti, pariḷāhapariyesanālābhā nānājavanavāreyevāti. Dasamaṃ uttānamevāti. Navamadasamāni.

Nānattavaggo paṭhamo.

2. Dutiyavaggo

1. Sattadhātusuttavaṇṇanā



第十三部分，关于《元素法门》的注释。
“在第九部分，‘生起的色法感知’是指在所述的对象上生起的感知。”色的思维是指在同一对象上与三种心相应的思维。色的触觉是指触碰到该对象的触觉。感觉是指在该对象上所经历的感觉。欲望等同样如此。色的获得是指通过追求而获得的与渴望相应的对象，这称为“色的获得”。这就是关于在同一对象上所有法的生起的总述。
此外，外来的对象是指色法的感知、色法的思维、触觉、感觉这四种法是依于持久的对象而存在的。持久的对象是指任何所渴望、所喜爱的、所爱的东西，外来的对象则是指任何与之相同的东西而存在。
这里有一个故事：有一个大臣的儿子被村民围绕着，在村中站着做事。在这个时候，一位女信士去河里洗澡，打扮完毕后，带着一群人回家。她从远处看到，便心中想：“外来的女人会来了。”于是她对一个人说：“去，问问她，是什么样的人？”那人去后见到了她，回头问：“她是什么样的人？”她如实回答。这样，外来的对象便被震动了。在此生起了对色法的欲望，生起了对该对象的执着，生起了对色法的渴望，以及与之相关的追求。
而住在乌鲁瓦利的长老小提萨则说：“虽然佛陀在触觉和感觉中抓住了，但在佛教的教义中，生起的感知是色法感知，在同一思维上是色法思维，在同一欲望上是色法欲望，在同一执着上是色法执着，在同一追求上是色法追求，与渴望相应的对象称为色的获得。”因此，在获得的对象上，触觉是触碰，感觉是体验。色的触觉是指由色的触觉所生的感觉，这两者是相互关联的。
此外，关于无形的对象是指在特定的条件下被遮蔽的，可能是草、树叶等所遮挡的对象，称为“我所见的对象，我将很好地看到它。”因此，在该对象上生起的感知是色法的感知。与之相应的思维被称为色法思维。这里的感知、思维、触觉、感觉、欲望等都可以在一个瞬间或多个瞬间中获得，追求的感觉则只能在多个瞬间中获得。因此，在这里，色法的多样性是通过与色法相关的感知、思维、触觉、感觉、欲望等的多样性来理解的。
第九部分结束。
第十部分，关于《七种元素法门》的注释。

95. Dutiyavaggassa paṭhame ābhādhātūti ālokadhātu. Ālokassapi ālokakasiṇe parikammaṃ katvā uppannajjhānassāpīti sahārammaṇassa jhānassa etaṃ nāmaṃ. Subhadhātūti subhakasiṇe uppannajjhānavasena sahārammaṇajjhānameva . Ākāsānañcāyatanameva ākāsānañcāyatanadhātu. Saññāvedayitanirodhova saññāvedayitanirodhadhātu. Iti bhagavā anusandhikusalassa bhikkhuno tattha nisīditvā pañhaṃ pucchitukāmassa okāsaṃ dento desanaṃ niṭṭhāpesi.

Andhakāraṃpaṭiccāti andhakāro hi ālokena paricchinno, ālokopi andhakārena. Andhakārena hi so pākaṭo hoti. Tasmā ‘‘andhakāraṃ paṭicca paññāyatī’’ti āha. Asubhaṃ paṭiccāti etthāpi eseva nayo. Asubhañhi subhena, subhañca asubhena paricchinnaṃ, asubhe sati subhaṃ paññāyati, tasmā evamāha. Rūpaṃ paṭiccāti rūpāvacarasamāpattiṃ paṭicca. Rūpāvacarasamāpattiyā hi sati ākāsānañcāyatanasamāpatti nāma hoti rūpasamatikkamo vā, tasmā evamāha. Viññāṇañcāyatanadhātuādīsupi eseva nayo. Nirodhaṃ paṭiccāti catunnaṃ khandhānaṃ paṭisaṅkhāappavattiṃ paṭicca. Khandhanirodhañhi paṭicca nirodhasamāpatti nāma paññāyati, na khandhapavattiṃ, tasmā evamāha. Ettha ca catunnaṃ khandhānaṃ nirodhova nirodhasamāpattīti veditabbo.

Kathaṃ samāpatti pattabbāti kathaṃ samāpattiyo kīdisā samāpattiyo nāma hutvā pattabbāti? Saññāsamāpatti pattabbāti saññāya atthibhāvena saññāsamāpattiyo saññāsamāpattiyo nāma hutvā pattabbā. Saṅkhārāvasesasamāpatti pattabbāti sukhumasaṅkhārānaṃ avasiṭṭhatāya saṅkhārāvasesasamāpatti nāma hutvā pattabbā. Nirodhasamāpatti pattabbāti nirodhova nirodhasamāpatti nirodhasamāpatti nāma hutvā pattabbāti attho. Paṭhamaṃ.

2. Sanidānasuttavaṇṇanā



第十四部分，关于《第二部分》的注释。
“在第二部分，‘光元素’是指光的元素。”光的元素是指在光的基础上，通过光的修行而生起的禅定。‘善元素’是指通过善的修行而生起的禅定。‘空无边处’是指空无边处的元素。‘感知与感觉的灭尽’是指感知与感觉的灭尽的元素。于是，佛陀在此处为善于思维的比丘坐下后，想要提问时给予了机会，结束了教导。
“因黑暗而生起”是指黑暗是被光所限制的，光也是被黑暗所限制的。黑暗因而显现。因此，才说“因黑暗而生起智慧”。“因不善而生起”是指同样的道理。不善因善而受限，善因不善而受限，不善存在时，善显现，因此如此说。“因色而生起”是指依于色界的定。色界的定存在时，便是空无边处的定，或者是色的超越，因此如此说。“意识界元素”等等也是如此。“因灭尽而生起”是指依于四个聚合的因缘的生起。聚合的灭尽依于灭尽的定而显现，而不是聚合的生起，因此如此说。在这里，四个聚合的灭尽即是灭尽的定。
“如何获得定呢？什么样的定是可以获得的？”“感知的定是可以获得的”是指依于感知的存在，感知的定便是可以获得的。“余剩的定是可以获得的”是指因微细的法而剩余的定便是可以获得的。“灭尽的定是可以获得的”是指灭尽即是灭尽的定，灭尽的定便是可以获得的意义。
第一部分结束。
关于《因缘法门》的注释。

96. Dutiye sanidānanti bhāvanapuṃsakametaṃ, sanidāno sapaccayo hutvā uppajjatīti attho. Kāmadhātuṃ, bhikkhave, paṭiccāti ettha kāmavitakkopi kāmadhātu kāmāvacaradhammāpi, visesato sabbākusalampi. Yathāha –

‘‘Tattha katamā kāmadhātu? Kāmapaṭisaṃyutto takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā micchāsaṅkappo, ayaṃ vuccati kāmadhātu. Heṭṭhato avīcinirayaṃ pariyantaṃ karitvā uparito paranimmitavasavattī deve antokaritvā yaṃ etasmiṃ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā khandhadhātuāyatanā rūpā vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ, ayaṃ vuccati kāmadhātu. Sabbepi akusalā dhammā kāmadhātū’’ti (vibha. 182).

Ettha sabbasaṅgāhikā asambhinnāti dve kathā honti. Kathaṃ? Kāmadhātuggahaṇena hi byāpādadhātuvihiṃsādhātuyo gahitā hontīti ayaṃ sabbasaṅgāhikā. Tāsaṃ pana dvinnaṃ dhātūnaṃ visuṃ āgatattā sesadhammā kāmadhātūti ayaṃ asambhinnakathā. Ayamidha gahetabbā imaṃ kāmadhātuṃ ārammaṇavasena vā sampayogavasena vā paṭicca kāmasaññā nāma uppajjati. Kāmasaññaṃpaṭiccāti kāmasaññaṃ pana sampayogavasena vā upanissayavasena vā paṭicca kāmasaṅkappo nāma uppajjati. Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo. Tīhi ṭhānehīti tīhi kāraṇehi. Micchā paṭipajjatīti ayāthāvapaṭipadaṃ aniyyānikapaṭipadaṃ paṭipajjati.

Byāpādadhātuṃ, bhikkhaveti ettha byāpādavitakkopi byāpādadhātu byāpādopi. Yathāha –

‘‘Tattha katamā byāpādadhātu? Byāpādapaṭisaṃyutto takko vitakko…pe… ayaṃ vuccati byāpādadhātu. Dasasu āghātavatthūsu cittassa āghāto paṭivirodho kopo pakopo…pe… anattamanatā cittassa, ayaṃ vuccati byāpādadhātū’’ti (vibha. 182).

Imaṃ byāpādadhātuṃ sahajātapaccayādivasena paṭicca byāpādasaññā nāma uppajjati. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ.

Vihiṃsādhātuṃ, bhikkhaveti ettha vihiṃsāvitakkopi vihiṃsādhātu vihiṃsāpi. Yathāha –

‘‘Tattha katamā vihiṃsādhātu? Vihiṃsāpaṭisaṃyutto takko vitakko…pe… ayaṃ vuccati vihiṃsādhātu. Idhekacco pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā rajjuyā vā aññataraññatarena vā satte viheṭheti. Yā evarūpā heṭhanā viheṭhanā hiṃsanā vihiṃsanā rosanā parūpaghāto, ayaṃ vuccati vihiṃsādhātū’’ti (vibha. 182).

Imaṃ vihiṃsādhātuṃ sahajātapaccayādivasena paṭicca vihiṃsāsaññā nāma uppajjati. Sesamidhāpi purimanayeneva veditabbaṃ.

Tiṇadāyeti tiṇagahane araññe. Anayabyasananti avuḍḍhiṃ vināsaṃ. Evameva khoti ettha sukkhatiṇadāyo viya ārammaṇaṃ daṭṭhabbaṃ, tiṇukkā viya akusalasaññā, tiṇakaṭṭhanissitā pāṇā viya ime sattā. Yathā sukkhatiṇadāye ṭhapitaṃ tiṇukkaṃ khippaṃ vāyamitvā anibbāpentassa te pāṇā anayabyasanaṃ pāpuṇanti. Evameva ye samaṇā vā brāhmaṇā vā uppannaṃ akusalasaññaṃ vikkhambhanatadaṅgasamucchedappahānehi nappajahanti, te dukkhaṃ viharanti.

Visamagatanti rāgavisamādīni anugataṃ akusalasaññaṃ. Na khippameva pajahatīti vikkhambhanādivasena sīghaṃ nappajahati. Na vinodetīti na nīharati. Na byantīkarotīti bhaṅgamattampi anavasesento na vigatantaṃ karoti. Na anabhāvaṃ gametīti na anuabhāvaṃ gameti. Evaṃ sabbapadesu na – kāro āharitabbo. Pāṭikaṅkhāti pāṭikaṅkhitabbā icchitabbā.

Nekkhammadhātuṃ, bhikkhaveti ettha nekkhammavitakkopi nekkhammadhātu sabbepi kusalā dhammā. Yathāha –

‘‘Tattha katamā nekkhammadhātu? Nekkhammapaṭisaṃyutto takko vitakko…pe… sammāsaṅkappo, ayaṃ vuccati nekkhammadhātū’’ti (vibha. 182).


第二部分，关于《因缘法门》的注释。
“在第二部分，‘有因的’是指通过修行而生起的。”因缘法的生起是指因有因而生起的。欲界，善男子，在这里是指欲界的思维、欲界的法，尤其是所有的不善法。正如所说：
“什么是欲界？与欲相连的思维、思维、意念、决定、心的推动、错误的意念，这称为欲界。它以无边的无间地狱为界，向上是天界的享乐，所涉及的有欲界的聚合元素、色法、感觉、感知、造作、意识，这称为欲界。所有的不善法皆是欲界。”（《分类经》182）
在这里，所有的归纳法是非分裂的，有两种说法。如何呢？通过欲界的抓取，便抓取了恶意和伤害的法，这是所有的归纳法。而由于这两种元素的不同，其他的法则是欲界的，这便是非分裂的说法。在这里，应当理解的是，欲界是依于对象或结合而生起的。关于欲的感知是依于欲的结合或依于欲的因缘而生起的。依此类推，所有的意义都应如此理解。三种地方是指三种原因。错误的行径是指不正当的道路和不被引导的道路。
“恶意的元素，善男子”，在这里是指恶意的思维和恶意的元素，恶意的法也是如此。正如所说：
“什么是恶意的元素？与恶意相连的思维、思维……这称为恶意的元素。在十种伤害的对象中，心的伤害、心的对抗、愤怒、激动……这是恶意的元素。”（《分类经》182）
这个恶意的元素是依于共生的因缘而生起的恶意的感知。其他的应依先前的方式理解。
“伤害的元素，善男子”，在这里是指伤害的思维和伤害的元素，伤害的法也是如此。正如所说：
“什么是伤害的元素？与伤害相连的思维、思维……这称为伤害的元素。在这里，有人用手、棍子、刀、鞭子、绳子或其他任何东西来伤害众生。这样的伤害、攻击、伤害、伤害的行为，称为伤害的元素。”（《分类经》182）
这个伤害的元素是依于共生的因缘而生起的伤害的感知。其他的同样应依先前的方式理解。
“草的给予”是指在森林中收集草的行为。“无害的毁灭”是指没有增长的毁灭。就像草的给予应被看作对象，草的给予如同不善的感知，草的给予如同依赖于生命的众生。正如在草的给予中，放置的草被迅速地取走而不被点燃时，众生便会遭遇无害的毁灭。就像那些出家人或婆罗门，若不放弃已生起的不善感知，若不通过抑制、切断、放弃等方式而不放弃，他们便会遭受痛苦的生活。
“变异的生起”是指与贪欲的变异相关的不善感知。并非迅速放弃，依靠抑制等方式并不迅速放弃。并非驱除，亦不撤回。并非破坏，甚至连一丝一毫的破坏都不会发生。并非消失，亦不再生。如此，在所有的方面，因果关系应被理解。应当被期待、被渴望。
“出离的元素，善男子”，在这里是指出离的思维和出离的元素，所有的都是善法。正如所说：
“什么是出离的元素？与出离相连的思维、思维……正确的意念，这称为出离的元素。”（《分类经》182）


Idhāpi duvidhā kathā. Nekkhammadhātuggahaṇena hi itarāpi dve dhātuyo gahaṇaṃ gacchanti kusaladhammapariyāpannattā, ayaṃ sabbasaṅgāhikā. Tā pana dhātuyo visuṃ dīpetabbāti tā ṭhapetvā sesā sabbakusalā nekkhammadhātūti ayaṃ asambhinnā. Imaṃ nekkhammadhātuṃ sahajātādipaccayavasena paṭicca nekkhammasaññā nāma uppajjati. Saññādīni paṭicca vitakkādayo yathānurūpaṃ.

Abyāpādadhātuṃ, bhikkhaveti ettha abyāpādavitakkopi abyāpādadhātu abyāpādopi. Yathāha –

‘‘Tattha katamā abyāpādadhātu ? Abyāpādapaṭisaṃyutto takko…pe… ayaṃ vuccati abyāpādadhātu. Yā sattesu metti mettāyanā mettāyitattaṃ mettācetovimutti, ayaṃ vuccati abyāpādadhātū’’ti (vibha. 182).

Imaṃ abyāpādadhātuṃ paṭicca vuttanayeneva abyāpādasaññā nāma uppajjati.

Avihiṃsādhātuṃ, bhikkhaveti etthāpi avihiṃsāvitakkopi avihiṃsādhātu karuṇāpi. Yathāha –

‘‘Tattha katamā avihiṃsādhātu? Avihiṃsāpaṭisaṃyutto takko…pe… ayaṃ vuccati avihiṃsādhātu. Yā sattesu karuṇā karuṇāyanā karuṇāyitattaṃ karuṇācetovimutti, ayaṃ vuccati avihiṃsādhātū’’ti (vibha. 182).

Imaṃ avihiṃsādhātuṃ paṭicca vuttanayeneva avihiṃsāsaññā nāma uppajjati. Sesaṃ sabbattha vuttānusāreneva veditabbaṃ. Dutiyaṃ.

3. Giñjakāvasathasuttavaṇṇanā

97. Tatiye dhātuṃ, bhikkhaveti ito paṭṭhāya ajjhāsayaṃ dhātūti dīpeti. Uppajjati saññāti ajjhāsayaṃ paṭicca saññā uppajjati, diṭṭhi uppajjati, vitakko uppajjatīti. Idhāpi ‘‘kaccāno pañhaṃ pucchissatī’’ti tassa okāsadānatthaṃ ettāvatāva desanaṃ niṭṭhāpesi. Asammāsambuddhesūti chasu satthāresu. Sammāsambuddhāti mayamasma sammāsambuddhāti. Kiṃ paṭicca paññāyatīti kismiṃ sati hotīti? Satthārānaṃ uppannaṃ diṭṭhiṃ pucchati. Asammāsambuddhesu tesu sammāsambuddhā eteti evaṃ uppannaṃ titthiyasāvakānampi diṭṭhiṃ pucchatiyeva.

Idāni yasmā tesaṃ avijjādhātuṃ paṭicca sā diṭṭhi hoti, avijjādhātu ca nāma mahatī dhātu, tasmā mahatiṃ dhātuṃ paṭicca tassā uppattiṃ dīpento mahatī kho esātiādimāha. Hīnaṃ, kaccāna, dhātuṃ paṭiccāti hīnaṃ ajjhāsayaṃ paṭicca. Paṇidhīti cittaṭṭhapanaṃ. Sā panesā itthibhāvaṃ vā makkaṭāditiracchānabhāvaṃ vā patthentassa uppajjati. Hīnopuggaloti yassete hīnā dhammā uppajjanti, sabbo so puggalopi hīno nāma. Hīnā vācāti yā tassa vācā, sāpi hīnā. Hīnaṃ ācikkhatīti so ācikkhantopi hīnameva ācikkhati, desentopi hīnameva desetīti sabbapadāni yojetabbāni. Upapattīti dve upapattiyo paṭilābho ca nibbatti ca. Nibbatti hīnakulādivasena veditabbā, paṭilābho cittuppādakkhaṇe hīnattikavasena. Kathaṃ? Tassa hi pañcasu nīcakulesu uppajjanato hīnā nibbatti, vessasuddakulesu uppajjanato majjhimā, khattiyabrāhmaṇakulesu uppajjanato paṇītā. Dvādasākusalacittuppādānaṃ pana paṭilābhato hīno paṭilābho, tebhūmakadhammānaṃ paṭilābhato majjhimo, navalokuttaradhammānaṃ paṭilābhato paṇīto. Imasmiṃ pana ṭhāne nibbattiyeva adhippetāti. Tatiyaṃ.

4. Hīnādhimuttikasuttavaṇṇanā

98. Catutthe saṃsandantīti ekato honti. Samentīti samāgacchanti, nirantarā honti. Hīnādhimuttikāti hīnajjhāsayā. Kalyāṇādhimuttikāti kalyāṇajjhāsayā. Catutthaṃ.

5. Caṅkamasuttavaṇṇanā

99. Pañcame passatha noti passatha nu. Sabbe kho eteti sāriputtatthero bhagavatā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ mahāpaññānaṃ yadidaṃ sāriputto’’ti (a. ni. 

第三部分，关于《因缘法门》的注释。
“在这里也有两种说法。”通过抓取出离的元素，另外两种元素也会被抓取，因其属于善法的范畴，这就是所有的归纳法。而这些元素则是应当具体阐明的，因此，除了这两种元素外，其他的皆为出离的元素，这便是非分裂的说法。在这里，出离的元素是依于共生的因缘而生起的出离的感知。感知等依于思维等相应。
“无恶意的元素，善男子”，在这里是指无恶意的思维和无恶意的元素，亦是无恶意的法。正如所说：
“什么是无恶意的元素？与无恶意相连的思维……这称为无恶意的元素。对众生的慈悲、慈悲的心、慈悲的解脱，这称为无恶意的元素。”（《分类经》182）
这个无恶意的元素依于上述所说的方式而生起无恶意的感知。
“无伤害的元素，善男子”，在这里也是指无伤害的思维和无伤害的元素，慈悲亦是如此。正如所说：
“什么是无伤害的元素？与无伤害相连的思维……这称为无伤害的元素。对众生的慈悲、慈悲的心、慈悲的解脱，这称为无伤害的元素。”（《分类经》182）
这个无伤害的元素依于上述所说的方式而生起无伤害的感知。其他的应依照所述的方式理解。第二部分结束。
第四部分，关于《吉尼卡瓦萨法门》的注释。
“在第三部分，善男子，从这里开始是指内心的元素。”感知是依于内心而生起的，见解生起，思维生起。这里也提到“卡恰诺将会询问问题”，因此结束了这一段教导。
“关于无误的正觉者”是指六位导师。我们称之为“正觉者”。“什么是依于什么而生起的？在什么状态下存在？”他询问的是导师所生起的见解。关于无误的正觉者，他们也在询问那些生起的外道信徒的见解。
现在，由于他们的无明元素，因此见解是依于无明的元素，而无明的元素是巨大的元素，因此在此处借助于巨大的元素来阐明其生起的意义。因低劣的，善男子，依于低劣的内心而生起。“志向”是指心的安置。它是由渴望女性或猴子等异类所生起的。低劣者是指那些从中生起低劣法的人，所有这些人都是低劣的。低劣的言语是指他的言语也是低劣的。低劣的描述是指他所说的也是低劣，所传达的也是低劣，所有的词语都应如此理解。“投生”是指两种投生，获得和生起。生起是依于低劣的家族等而理解的，获得是指在心生起的时刻的低劣性。如何呢？因为在五种低劣的家族中生起的为低劣，在清净的家族中生起的为中等，在贵族和婆罗门的家族中生起的为高贵。关于十二种善心的获得，低劣的获得是指，关于那些低劣的法的获得是中等的，关于那些超越世俗的法的获得是高贵的。在这一点上，生起便是意指此。第三部分结束。
第五部分，关于《低劣心态法门》的注释。
“在第四部分，结合在一起”是指合为一体。相聚是指持续不断的相聚。低劣心态是指低劣的内心状态。善良心态是指善良的内心状态。第四部分结束。
第六部分，关于《疑惑法门》的注释。
“在第五部分，看看不是”是指是否在观看。所有的确是，善知识萨里普塔尊者对佛陀说：“这是我弟子中最卓越的，萨里普塔。”（《阿含经》）

1.189) mahāpaññesu etadagge ṭhapito. Iti naṃ ‘‘khandhantaraṃ dhātvantaraṃ āyatanantaraṃ satipaṭṭhānabodhipakkhiyadhammantaraṃ tilakkhaṇāhataṃ gambhīraṃ pañhaṃ pucchissāmā’’ti mahāpaññāva parivārenti. Sopi tesaṃ pathaviṃ pattharento viya sinerupādato vālikaṃ uddharanto viya cakkavāḷapabbataṃ bhindanto viya sineruṃ ukkhipanto viya ākāsaṃ vitthārento viya candimasūriye uṭṭhāpento viya ca pucchitapucchitaṃ katheti. Tena vuttaṃ ‘‘sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū mahāpaññā’’ti.

Mahāmoggallānopi bhagavatā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ iddhimantānaṃ yadidaṃ mahāmoggallāno’’ti iddhimantesu etadagge ṭhapito. Iti naṃ ‘‘parikammaṃ ānisaṃsaṃ adhiṭṭhānaṃ vikubbanaṃ pucchissāmā’’ti iddhimantova parivārenti. Sopi tesaṃ vuttanayeneva pucchitapucchitaṃ katheti. Tena vuttaṃ ‘‘sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū mahiddhikā’’ti.

Mahākassapopi bhagavatā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dhutavādānaṃ yadidaṃ mahākassapo’’ti dhutavādesu etadagge ṭhapito. Iti naṃ ‘‘dhutaṅgaparihāraṃ ānisaṃsaṃ samodhānaṃ adhiṭṭhānaṃ bhedaṃ pucchissāmā’’ti dhutavādāva parivārenti. Sopi tesaṃ tatheva pucchitapucchitaṃ byākaroti. Tena vuttaṃ ‘‘sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū dhutavādā’’ti.

Anuruddhattheropi bhagavatā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dibbacakkhukānaṃ yadidaṃ anuruddho’’ti (a. ni. 1.192) dibbacakkhukesu etadagge ṭhapito. Iti naṃ ‘‘dibbacakkhussa parikammaṃ ānisaṃsaṃ upakkilesaṃ pucchissāmā’’ti dibbacakkhukāva parivārenti. Sopi tesaṃ tatheva pucchitapucchitaṃ katheti. Tena vuttaṃ ‘‘sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū dibbacakkhukā’’ti.

Puṇṇattheropi bhagavatā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dhammakathikānaṃ yadidaṃ puṇṇo mantāṇiputto’’ti (a. ni. 1.196) dhammakathikesu etadagge ṭhapito. Iti naṃ ‘‘dhammakathāya saṅkhepavitthāragambhīruttānavicitrakathādīsu taṃ taṃ ākāraṃ pucchissāmā’’ti dhammakathikāva parivārenti. Sopi tesaṃ ‘‘āvuso, dhammakathikena nāma ādito parisaṃ vaṇṇetuṃ vaṭṭati, majjhe suññataṃ pakāsetuṃ, ante catusaccavasena kūṭaṃ gaṇhitu’’nti evaṃ taṃ taṃ dhammakathānayaṃ ācikkhati. Tena vuttaṃ ‘‘sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū dhammakathikā’’ti.

Upālittheropi bhagavatā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ vinayadharānaṃ yadidaṃ upālī’’ti (a. ni. 1.228) vinayadharesu etadagge ṭhapito. Iti naṃ ‘‘garukalahukaṃ satekicchaatekicchaṃ āpattānāpattiṃ pucchissāmā’’ti vinayadharāva parivārenti. Sopi tesaṃ pucchitapucchitaṃ tatheva katheti. Tena vuttaṃ ‘‘sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū vinayadharā’’ti.

Ānandattheropi bhagavatā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ bahussutānaṃ yadidaṃ ānando’’ti (a. ni. 

“在此，关于伟大的智慧，确立了这一点。”因此，他们说：“我们将询问关于色法、元素、感官、正念、觉悟的深奥问题。”伟大的智慧如同支持大地，像从须弥山（现代：喜马拉雅山）上提起石块，像砍断轮回的山脉，像从须弥山提起大地，像扩展天空，像升起日月般，进行询问与回答。因此说：“所有这些，善男子，都是伟大的智慧的比丘。”
“伟大的摩诃摩诃罗尊者”对佛陀说：“这是我所教导的比丘中，具有神通的比丘。”在神通者中，这一观点得到了确立。因此，他们说：“我们将询问关于准备、利益、决心、运用的事情。”神通者如同围绕着他。以同样的方式，他进行询问与回答。因此说：“所有这些，善男子，都是具有神通的比丘。”
“伟大的卡萨帕尊者”对佛陀说：“这是我所教导的比丘中，持戒的比丘。”在持戒者中，这一观点得到了确立。因此，他们说：“我们将询问关于持戒的行为、利益、聚合、决心、分裂的事情。”持戒者如同围绕着他。他以同样的方式进行询问与回答。因此说：“所有这些，善男子，都是持戒的比丘。”
“尊者阿努鲁达”对佛陀说：“这是我所教导的比丘中，具有天眼的比丘。”在具有天眼者中，这一观点得到了确立。因此，他们说：“我们将询问关于天眼的准备、利益、障碍的事情。”具有天眼者如同围绕着他。他以同样的方式进行询问与回答。因此说：“所有这些，善男子，都是具有天眼的比丘。”
“尊者普纳”对佛陀说：“这是我所教导的比丘中，讲法的比丘。”在讲法者中，这一观点得到了确立。因此，他们说：“我们将询问关于讲法的简要、详细、深奥、变化的各种问题。”讲法者如同围绕着他。他对他们说：“朋友，讲法者的职责是最初描述群体的特征，中间展示空性，最后根据四圣谛来引导。”因此说：“所有这些，善男子，都是讲法的比丘。”
“尊者乌帕利”对佛陀说：“这是我所教导的比丘中，持戒的比丘。”在持戒者中，这一观点得到了确立。因此，他们说：“我们将询问关于重戒、轻戒、各种过失与无过失的事情。”持戒者如同围绕着他。他以同样的方式进行询问与回答。因此说：“所有这些，善男子，都是持戒的比丘。”
“尊者阿难”对佛陀说：“这是我所教导的比丘中，博学的比丘。”

1.223) bahussutesu etadagge ṭhapito. Iti naṃ ‘‘dasavidhaṃ byañjanabuddhiṃ aṭṭhuppattiṃ anusandhiṃ pubbāparaṃ pucchissāmā’’ti bahussutāva parivārenti. Sopi tesaṃ ‘‘idaṃ evaṃ vattabbaṃ, idaṃ evaṃ gahetabba’’nti sabbaṃ katheti. Tena vuttaṃ ‘‘sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū bahussutā’’ti.

Devadatto pana pāpiccho icchāpakato, tena naṃ ‘‘kulasaṅgaṇhanaparihāraṃ nānappakārakaṃ kohaññataṃ pucchissāmā’’ti pāpicchāva parivārenti. Sopi tesaṃ taṃ taṃ niyāmaṃ ācikkhati. Tena vuttaṃ ‘‘sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū pāpicchā’’ti.

Kasmā panete avidūre caṅkamiṃsūti. ‘‘Devadatto satthari paduṭṭhacitto anatthampi kātuṃ upakkameyyā’’ti ārakkhaggahaṇatthaṃ. Atha devadatto kasmā caṅkamīti? ‘‘Akārako ayaṃ, yadi kārako bhaveyya, na idha āgaccheyyā’’ti attano katadosapaṭicchādanatthaṃ. Kiṃ pana devadatto bhagavato anatthaṃ kātuṃ samattho, bhagavato vā ārakkhakiccaṃ atthīti? Natthi. Tena vuttaṃ ‘‘aṭṭhānametaṃ, ānanda, anavakāso, yaṃ tathāgato parūpakkamena parinibbāyeyyā’’ti (cūḷava. 341). Bhikkhū pana satthari gāravena āgatā. Teneva bhagavā evaṃ vatvā ‘‘vissajjehi, ānanda, bhikkhusaṅgha’’nti vissajjāpesi. Pañcamaṃ.

6. Sagāthāsuttavaṇṇanā

100. Chaṭṭhe gūtho gūthena saṃsandati sametīti samuddantare janapadantare cakkavāḷantare ṭhitopi vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi nānattaṃ anupagacchanto saṃsandati sameti, ekasadisova hoti nirantaro. Sesesupi eseva nayo. Ayaṃ pana aniṭṭhaupamā hīnajjhāsayānaṃ hīnaajjhāsayassa sarikkhabhāvadassanatthaṃ āhaṭā, khīrādivisiṭṭhopamā kalyāṇajjhāsayānaṃ ajjhāsayassa sarikkhabhāvadassanatthaṃ.

Saṃsaggāti dassanasavanasaṃsaggādivatthukena taṇhāsnehena. Vanatho jātoti kilesavanaṃ jātaṃ . Asaṃsaggena chijjatīti ekato ṭhānanisajjādīni akarontassa asaṃsaggena adassanena chijjati. Sādhujīvīti parisuddhajīvitaṃ jīvamāno. Sahāvaseti sahavāsaṃ vaseyya. Chaṭṭhaṃ.

7. Assaddhasaṃsandanasuttavaṇṇanā

101. Sattame assaddhā assaddhehītiādīsu buddhe vā dhamme vā saṅghe vā saddhāvirahitā nirojā nirasā puggalā samuddassa orimatīre ṭhitā pārimatīrepi ṭhitehi assaddhehi saddhiṃ tāya assaddhatāya ekasadisā nirantarā honti. Tathā ahirikā bhinnamariyādā alajjipuggalā ahirikehi, anottappino pāpakiriyāya abhāyamānā anottappīhi, appassutā sutavirahitā appassutehi, kusītā ālasiyapuggalā kusītehi, muṭṭhassatino bhattanikkhittakākamaṃsanikkhittasiṅgālasadisā muṭṭhassatīhi, duppaññā khandhādiparicchedikāya paññāya abhāvena nippaññā tādiseheva duppaññehi, saddhāsampannā cetiyavandanādikiccapasutā saddhehi, hirimanā lajjipuggalā hirimanehi, ottappino pāpabhīrukā ottappīhi, bahussutā sutadharā āgamadharā tantipālakā vaṃsānurakkhakā bahussutehi, āraddhavīriyā paripuṇṇaparakkamā āraddhavīriyehi, upaṭṭhitassatī sabbakiccapariggāhikāya satiyā samannāgatā upaṭṭhitassatīhi, paññavanto mahāpaññehi vajirūpamañāṇehi paññavantehi saddhiṃ dūre ṭhitāpi tāya paññāsampattiyā saṃsandanti samenti. Sattamaṃ.

8-12. Assaddhamūlakasuttādivaṇṇanā

102-106. Aṭṭhamādīni teyeva assaddhādidhamme tikavasena katvā desitāni. Tattha aṭṭhame assaddhādimūlakā kaṇhapakkhasukkapakkhavasena pañca tikā vuttā, navame ahirikamūlakā cattāro. Dasame anottappamūlakā tayo, ekādasame appassutamūlakā dve, dvādasame kusītamūlako eko tiko vuttoti sabbepi pañcasu suttantesu pannarasa tikā honti. Pannarasa cete suttantātipi vadanti. Ayaṃ tikapeyyālo nāma. Aṭṭhamādīni.

Dutiyo vaggo.

3. Kammapathavaggo

1-2. Asamāhitasuttādivaṇṇanā

107-

“在这里，关于博学，确立了这一点。”因此，他们说：“我们将询问关于十种言辞的理解、八种成就、因缘的联系、过去与未来的事情。”博学者如同围绕着他。他以“这就是应当这样说，这就是应当这样理解”的方式进行讲述。因此说：“所有这些，善男子，都是博学的比丘。”
然而，德瓦达（Devadatta）则是贪婪的，因而被称为贪婪者，因此他们说：“我们将询问关于家族的聚集、各种不同的行为、羞耻感的事情。”贪婪者如同围绕着他。他以同样的方式讲述他们所说的那些规范。因此说：“所有这些，善男子，都是贪婪的比丘。”
为什么这些人会在不远处徘徊呢？“因为德瓦达心怀不满，甚至会去做不利于老师的事情。”这是为了防范他。因此，德瓦达为什么要徘徊呢？“他是无所作为的，如果他有所作为，就不会来到这里。”这是为了掩盖他所做的过失。那么德瓦达是否有能力对佛陀做不利的事情，或者佛陀的保护工作是否有意义呢？没有。因此说：“这是一个立足点，阿难，若如来因外道的干扰而涅槃，便没有机会。”（《小部经》341）而比丘们则是因对老师的尊重而聚集。因此，佛陀说：“放下吧，阿难，比丘僧团。”于是他便放下了。第五部分结束。
第六部分，关于《诗句法门》的注释。
“在第六部分，‘隐密者’是指隐密者的结合，聚集在一起。”即使站在海洋的彼岸、村落之间、轮回的中心，因颜色、气味、味道的不同而不相互接触，依旧会结合在一起，成为一体。其他的也是如此。这是为了表明那些低劣内心的人的相似性，而使用了不好的比喻；而使用了以牛奶等为例的比喻，是为了表明那些善良内心的人的相似性。
“结合”是指通过视觉、听觉的结合等因欲望而产生的。因欲望而生的即是烦恼的结合。“不结合”是指由于没有结合而被切断。善生活者是指过着纯净生活的人。与他一起生活是指与他共同生活。第六部分结束。
第七部分，关于《无信的结合法门》的注释。
“在第七部分，‘无信’是指无信的人。”在佛、法、僧中，缺乏信心、无所依赖、不受欢迎的人，在海洋的下游、在彼岸也同样是无信的，与无信的人相同，始终保持一致。因此，缺乏羞耻的人、无戒律的人、无耻的人、无惧怕的人、缺乏知识的人、懒惰的人、无知的人、缺乏智慧的人、信心不足的人、无羞耻感的人、无畏惧的人、博学的人、持戒的人、努力的人、精进的人、专注的人、智慧的人，尽管在远处，依旧会因信心的相似性而结合在一起。第七部分结束。
第八至十二部分，关于《无信根本法门》的注释。
“在第八部分等，关于无信等法，依照三种方式进行讲述。”在第八部分，无信根本的五种分别是以黑白两种为例提到的，在第九部分，缺乏羞耻的根本提到四种。在第十部分，缺乏恐惧的根本提到三种，在第十一部分，缺乏知识的根本提到两种，在第十二部分，懒惰的根本提到一种，这些都在五部经文中提到。这十五种经文也称为《三法》。第八至十二部分结束。
第二部分结束。
第三部分，关于《业道法门》的注释。
“在第一和第二部分，关于无心的法门。”

108. Ito paresu paṭhamaṃ assaddhādipañcakavasena vuttaṃ, tathā dutiyaṃ. Paṭhame pana asamāhitapadaṃ catutthaṃ, dutiye dussīlapadaṃ. Evaṃ vuccamāne bujjhanakapuggalānaṃ ajjhāsayena hi etāni vuttāni. Ettha asamāhitāti upacārappanāsamādhirahitā. Dussīlāti nissīlā. Paṭhamadutiyāni.

3-5. Pañcasikkhāpadasuttādivaṇṇanā

109-

从这里开始，关于无信等五种法的描述，第一部分和第二部分是如此。在第一部分，关于不专注的法是第四种，在第二部分，关于不善的法是如此。因此，提到这些是为了说明觉悟者的内心状态。在这里，不专注是指缺乏近行或安住的禅定。不善是指没有善行。第一和第二部分结束。
第三至第五部分，关于《五条戒律法门》的注释。
provided by EasyChat

111. Tatiyaṃ pañcakammapathavasena bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena vuttaṃ, catutthaṃ sattakammapathavasena, pañcamaṃ dasakammapathavasena. Tattha tatiye surāmerayamajjappamādaṭṭhāyinoti surāmerayasaṅkhātaṃ majjaṃ yāya pamādacetanāya pivanti, sā ‘‘surāmerayamajjappamādo’’ti vuccati, tasmiṃ tiṭṭhantīti surāmerayamajjappamādaṭṭhāyino. Ayaṃ tāvettha asādhāraṇapadassa attho.

Pañcame pāṇaṃ atipātentīti pāṇātipātino, pāṇaghātikāti attho. Adinnaṃ ādiyantīti adinnādāyino, parassahārinoti attho. Vatthukāmesu kilesakāmena micchā carantīti kāmesumicchācārino. Musā vadantīti musāvādino, paresaṃ atthabhañjakaṃ tucchaṃ alikaṃ vācaṃ bhāsitāroti attho. Pisuṇā vācā etesanti pisuṇavācā. Mammacchedikā pharusā vācā etesanti pharusavācā. Samphaṃ niratthakaṃ vacanaṃ palapantīti samphappalāpino. Abhijjhāyantīti abhijjhāluno, parabhaṇḍe lubbhanasīlāti attho. Byāpannaṃ pūtibhūtaṃ cittametesanti byāpannacittā. Micchā pāpikā viññugarahitā etesaṃ diṭṭhīti micchādiṭṭhikā, kammapathapariyāpannāya ‘‘natthi dinna’’ntiādivatthukāya micchattapariyāpannāya aniyyānikadiṭṭhiyā samannāgatāti attho. Sammā sobhanā viññupasatthā etesaṃ diṭṭhīti sammādiṭṭhikā, kammapathapariyāpannāya ‘‘atthi dinna’’ntiādikāya kammassakatadiṭṭhiyā sammattapariyāpannāya maggadiṭṭhiyā ca samannāgatāti attho. Idaṃ tāvettha anuttānānaṃ padānaṃ padavaṇṇanāmattaṃ.

Yo pana tesaṃ pāṇātipāto adinnādānaṃ kāmesumicchācāro musāvādo pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpo abhijjhā byāpādo micchādiṭṭhīti kaṇhapakkhe dasavidho attho hoti. Tattha pāṇassa atipāto pāṇātipāto, pāṇavadho pāṇaghātoti vuttaṃ hoti. Pāṇoti cettha vohārato satto, paramatthato jīvitindriyaṃ. Tasmiṃ pana pāṇe pāṇasaññino jīvitindriyupacchedakaupakkamasamuṭṭhāpikā kāyavacīdvārānaṃ aññataradvārappavattā vadhakacetanā pāṇātipāto. So guṇavirahitesu tiracchānagatādīsu pāṇesu khuddake pāṇe appasāvajjo, mahāsarīre mahāsāvajjo. Kasmā? Payogamahantatāya , payogasamattepi vatthumahantatāya. Guṇavantesu manussādīsu appaguṇe appasāvajjo, mahāguṇe mahāsāvajjo. Sarīraguṇānaṃ pana samabhāve sati kilesānaṃ upakkamānañca mudutāya appasāvajjo, tibbatāya mahāsāvajjoti veditabbo.

Tassa pañca sambhārā honti – pāṇo, pāṇasaññitā, vadhakacittaṃ, upakkamo, tena maraṇanti. Cha payogā sāhatthiko, āṇattiko, nissaggiyo, thāvaro, vijjāmayo, iddhimayoti. Imasmiṃ panatthe vitthāriyamāne atippapañco hoti, tasmā taṃ na vitthārayāma, aññañca evarūpaṃ. Atthikehi pana samantapāsādikaṃ vinayaṭṭhakathaṃ (pārā. aṭṭha. 172) oloketvā gahetabbo.

Adinnassa ādānaṃ adinnādānaṃ, parassaharaṇaṃ theyyaṃ corikāti vuttaṃ hoti. Tattha adinnanti parapariggahitaṃ, yattha paro yathākāmakāritaṃ āpajjanto adaṇḍāraho anupavajjo hoti. Tasmiṃ pana parapariggahite parapariggahitasaññino tadādāyakaupakkamasamuṭṭhāpikā theyyacetanā adinnādānaṃ. Taṃ hīne parasantake appasāvajjaṃ, paṇīte mahāsāvajjaṃ. Kasmā? Vatthupaṇītatāya. Vatthusamatte sati guṇādhikānaṃ santake vatthusmiṃ mahāsāvajjaṃ, taṃ taṃ guṇādhikaṃ upādāya tato tato hīnaguṇassa santake vatthusmiṃ appasāvajjaṃ.

Tassa pañca sambhārā honti – parapariggahitaṃ, parapariggahitasaññitā, theyyacittaṃ, upakkamo, tena haraṇanti. Cha payogā sāhatthikādayova. Te ca kho yathānurūpaṃ theyyāvahāro, pasayhāvahāro, paṭicchannāvahāro, parikappāvahāro, kusāvahāroti imesaṃ avahārānaṃ vasena pavattāti ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ (pārā. aṭṭha. 92) vutto.


第三部分是关于五种业道的描述，针对觉悟者的内心状态，第四部分是关于七种业道，第五部分是关于十种业道。在这里，第三部分提到的是醉酒者，醉酒者是指那些饮用名为“酒”的饮品，因醉酒的意图而饮用，这被称为“醉酒的放纵”，因此被称为醉酒者。这里的“醉酒”是一个特殊的术语。
在第五部分，提到“杀生”，即杀生者的意思。“夺取”是指夺取他人财物的行为，称为“夺取他人之物”。在物质欲望中，因贪欲而不善地生活，称为“贪欲的不善行为”。“说谎”是指说谎者，讲述他人利益的虚假言辞。“恶语”是指恶语。“粗暴的言辞”是指粗暴的言辞。“无意义的言辞”是指无意义的言辞。“嫉妒”是指嫉妒的心态，意图夺取他人财物的行为。“烦恼”是指烦恼的心态。错误的看法是指错误的观点，缺乏智慧的见解，认为“没有给予”等等。正确的看法是指正确的观点，认为“有给予”等等。这里的说明只是对这些术语的简单描述。
如果说这些是杀生、夺取、贪欲的不善行为、说谎、恶语、粗暴的言辞、无意义的言辞、嫉妒、烦恼和错误的看法，那么在黑暗的方面有十种意义。在这里，杀生是指杀生，杀生者的意思。这里的“生”是指在世俗上被称为众生，而从究竟的角度来看是生命的根本。在这里，“生”是指被称为生命的存在。杀生的意图是通过身体或言语的某一门径进行杀生。这样在有德行的生物中，微小的生物是轻微的，巨大的生物是重大的。为什么？因为在使用上，虽然在大小上相同，但在物质上是大的。在有德行的人中，微小的生物是轻微的，巨大的生物是重大的。在身体的德行相等的情况下，因烦恼的影响而轻微，因强烈的影响而重大的情况是应当理解的。
对此有五种条件：生、被称为生的、杀生的意图、干扰、因此死亡。六种使用是：有手的、被命令的、无所依赖的、固定的、具智慧的、具神通的。这里的详细说明是复杂的，因此不再详细阐述，其他类似的情况也是如此。
夺取他人财物是指夺取他人之物，称为“夺取他人之物”。在这里，夺取是指他人所拥有的，任何人都不能随意夺取他人财物。在这里，被夺取的财物是指他人所拥有的，并且在夺取他人财物的意图下，称为“夺取他人财物”。在这个情况下，轻微的行为是轻微的，优质的行为是重的。为什么？因为在物质的基础上。物质的相对重要性使得在有德行的情况下是重的，而在缺乏德行的情况下是轻的。
对此有五种条件：被夺取的财物、被夺取的财物的意识、夺取的意图、干扰、因此夺取。六种使用是：有手的、被命令的、无所依赖的、固定的、具智慧的、具神通的。这里的详细说明是复杂的，因此不再详细阐述，其他类似的情况也是如此。


Kāmesumicchācāroti ettha pana kāmesūti methunasamācāresu. Micchācāroti ekantanindito lāmakācāro. Lakkhaṇato pana asaddhammādhippāyena kāyadvārappavattā agamanīyaṭṭhānavītikkamacetanā kāmesumicchācāro. Tattha agamanīyaṭṭhānaṃ nāma purisānaṃ tāva māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sārakkhā saparidaṇḍāti māturakkhitādayo dasa, dhanakkītā chandavāsinī bhogavāsinī paṭavāsinī odapattakinī obhatacumbaṭā dāsī ca bhariyā ca kammakārī ca bhariyā ca dhajāhaṭā muhuttikāti etā dhanakkītādayo dasāti vīsati itthiyo. Itthīsu pana dvinnaṃ sārakkhasaparidaṇḍānaṃ, dasannañca dhanakkītādīnanti dvādasannaṃ itthīnaṃ aññe purisā. Idaṃ agamanīyaṭṭhānaṃ nāma. So panesa micchācāro sīlādiguṇarahite agamanīyaṭṭhāne appasāvajjo, sīlādiguṇasampanne mahāsāvajjo. Tassa cattāro sambhārā – agamanīyavatthu, tasmiṃ sevanacittaṃ, sevanappayogo, maggenamaggapaṭipattiadhivāsananti. Eko payogo sāhatthiko eva.

Musāti visaṃvādanapurekkhārassa atthabhañjanako vacīpayogo kāyappayogo vā, visaṃvādanādhippāyena panassa paravisaṃvādanakāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā cetanā, musāvādo. Aparo nayo – musāti abhūtaṃ atacchaṃ vatthu. Vādoti tassa bhūtato tacchato viññāpanaṃ. Lakkhaṇato pana atathaṃ vatthuṃ tathato paraṃ viññāpetukāmassa tathāviññattisamuṭṭhāpikā cetanā musāvādo. So yamatthaṃ bhañjati, tassa appatāya appasāvajjo, mahantatāya mahāsāvajjo. Api ca gahaṭṭhānaṃ attano santakaṃ adātukāmatāya natthītiādinayappavatto appasāvajjo, sakkhinā hutvā atthabhañjanatthaṃ vutto mahāsāvajjo. Pabbajitānaṃ appakampi telaṃ vā sappiṃ vā labhitvā hasādhippāyena ‘‘ajja gāme telaṃ nadī maññe sandatī’’ti pūraṇakathānayena pavatto appasāvajjo, adiṭṭhaṃyeva pana ‘‘diṭṭha’’ntiādinā nayena vadantānaṃ mahāsāvajjo. Tassa cattāro sambhārā honti – atathaṃ vatthu, visaṃvādanacittaṃ, tajjo vāyāmo, parassa tadatthavijānananti. Eko payogo sāhatthikova. So kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā vācāya vā paravisaṃvādakakiriyākaraṇe daṭṭhabbo. Tāya ce kiriyāya paro tamatthaṃ jānāti, ayaṃ kiriyāsamuṭṭhāpikacetanākkhaṇeyeva musāvādakammunā bajjhati.

Pisuṇavācātiādīsu yāya vācāya, yassa taṃ vācaṃ bhāsati, tassa hadaye attano piyabhāvaṃ, parassa ca suññabhāvaṃ karoti, sā pisuṇavācā. Yāya pana attānampi parampi pharusaṃ karoti, yā vācā sayampi pharusā, neva kaṇṇasukhā na hadayaṅgamā, ayaṃ pharusavācā. Yena pana samphaṃ palapati niratthakaṃ, so samphappalāpo. Tesaṃ mūlabhūtā cetanāpi pisuṇavācādināmameva labhati. Sā eva ca idha adhippetāti.

Tattha saṃkiliṭṭhacittassa paresaṃ vā bhedāya, attano piyakamyatāya vā kāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā cetanā pisuṇavācā. Sā yassa bhedaṃ karoti, tassa appaguṇatāya appasāvajjā, mahāguṇatāya mahāsāvajjā. Tassā cattāro sambhārā – bhinditabbo paro, iti ime nānā bhavissanti, vinā bhavissantīti bhedapurekkhāratā, iti ahaṃ piyo bhavissāmi vissāsikoti piyakamyatā vā, tajjo vāyāmo, tassa tadatthavijānananti.


Kāmesumicchācāro是指在欲望中不善的行为，这里指的是在性行为方面的不当行为。不善的行为是指完全被谴责的卑劣行为。从特征上看，缺乏信仰的意图是身体的行为在不应去的地方产生的意图，属于欲望中的不善行为。在这里，不应去的地方是指那些受到母亲、父亲、父母、兄弟、姐妹、亲属、家族、教义、法律等保护的地方，这十个地方，受保护的地方有财富的女人、享乐的女人、生活的女人、被人所用的女人、被人所占有的女人、做工的女人、妻子和仆人等，这些财富的女人共计二十个。在这些女人中，有两种是受保护的，有十种是财富的女人，另外还有十二种女人和其他男人。
这就是不应去的地方。这个不善的行为在缺乏道德品质的地方是轻微的，而在具备道德品质的地方是重大的。对此有四种条件：不应去的地方、在其中的心意、接触的方式、在道路上或非道路上的行为。一个行为是身体的行为。
“说谎”是指在没有真实依据的情况下进行的虚假言辞，或通过身体的行为进行的说谎。出于虚假意图而说谎的行为是说谎。另一种解释是“说谎”是指不真实的、没有根据的事物。言辞是指从真实事物中分离出来的表达。特征上，虚假的事物是想要向他人传达的，因此是说谎。这个说谎的意图是轻微的，意图重大则是重大的。


Parassa mammacchedakakāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā ekantapharusacetanā pharusavācā. Tassā āvibhāvatthamidaṃ vatthu – eko kira dārako mātu vacanaṃ anādiyitvā araññaṃ gacchati. Mātā taṃ nivattetuṃ asakkontī, ‘‘caṇḍā taṃ mahiṃsī anubandhatū’’ti akkosi. Athassa tatheva araññe mahiṃsī uṭṭhāsi. Dārako, ‘‘yaṃ mama mātā mukhena kathesi, taṃ mā hotu, yaṃ cittena cintesi, taṃ hotū’’ti saccakiriyaṃ akāsi. Mahiṃsī tattheva baddhā viya aṭṭhāsi. Evaṃ mammacchedakopi payogo cittasaṇhatāya pharusavācā na hoti. Mātāpitaro hi kadāci puttake evaṃ vadanti – ‘‘corā vo khaṇḍākhaṇḍikaṃ karontū’’ti, uppalapattampi ca nesaṃ upari patantaṃ na icchanti. Ācariyupajjhāyā ca kadāci nissitake evaṃ vadanti – ‘‘kiṃ ime ahirikā anottappino caranti, niddhamatha ne’’ti. Atha ca nesaṃ āgamādhigamasampattiṃ icchanti. Yathā ca cittasaṇhatāya pharusavācā na hoti, evaṃ vacanasaṇhatāya apharusavācāpi na hoti. Na hi mārāpetukāmassa ‘‘imaṃ sukhaṃ sayāpethā’’ti vacanaṃ apharusavācā hoti. Cittapharusatāya panesā pharusavācāva. Sā yaṃ sandhāya pavattitā, tassa appaguṇatāya appasāvajjā, mahāguṇatāya mahāsāvajjā. Tassā tayo sambhārā – akkositabbo paro, kupitacittaṃ, akkosanāti.

Anatthaviññāpikā kāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā akusalacetanā samphappalāpo. So āsevanamandatāya appasāvajjo, āsevanamahantatāya mahāsāvajjo. Tassa dve sambhārā – bhāratayuddha-sītāharaṇādi-niratthakakathā-purekkhāratā, tathārūpīkathākathanañcāti.

Abhijjhāyatīti abhijjhā. Parabhaṇḍābhimukhī hutvā tanninnatāya pavattatīti attho. Sā ‘‘aho vatidaṃ mamassā’’ti evaṃ parabhaṇḍābhijjhāyanalakkhaṇā adinnādānaṃ viya appasāvajjā mahāsāvajjā ca. Tassā dve sambhārā parabhaṇḍaṃ attano pariṇāmanañca. Parabhaṇḍavatthuke hi lobhe uppannepi na tāva kammapathabhedo hoti, yāva na ‘‘aho vatidaṃ mamassā’’ti attano pariṇāmetīti.

Hitasukhaṃ byāpādayatīti, byāpādo. So paravināsāya manopadosalakkhaṇo. Pharusavācā viya appasāvajjo mahāsāvajjo ca. Tassa dve sambhārā parasatto ca, tassa ca vināsacintā. Parasattavatthuke hi kodhe uppannepi na tāva kammapathabhedo hoti, yāva na ‘‘aho vatāyaṃ ucchijjeyya vinasseyyā’’ti tassa vināsaṃ cinteti.

Yathābhuccagahaṇābhāvena micchā passatīti micchādiṭṭhi. Sā ‘‘natthi dinna’’ntiādinā nayena viparītadassanalakkhaṇā samphappalāpo viya appasāvajjā mahāsāvajjā ca. Api ca aniyatā appasāvajjā, niyatā mahāsāvajjā. Tassā dve sambhārā – vatthuno ca gahitākāraviparītatā yathā ca naṃ gaṇhāti, tathābhāvena tassā upaṭṭhānanti.

Imesaṃ pana dasannaṃ akusalakammapathānaṃ dhammato koṭṭhāsato ārammaṇato vedanāto mūlatoti pañcahākārehi vinicchayo veditabbo. Tattha dhammatoti etesu hi paṭipāṭiyā satta cetanādhammāva honti, abhijjhādayo tisso cetanāsampayuttā. Koṭṭhāsatoti paṭipāṭiyā satta, micchādiṭṭhi cāti ime aṭṭha kammapathā eva honti, no mūlāni, abhijjhābyāpādā kammapathā ceva mūlāni ca. Abhijjhā hi mūlaṃ patvā lobho akusalamūlaṃ hoti, byāpādo doso akusalamūlaṃ.

Ārammaṇatoti pāṇātipāto jīvitindriyārammaṇato saṅkhārārammaṇo hoti, adinnādānaṃ sattārammaṇaṃ vā saṅkhārārammaṇaṃ vā, micchācāro phoṭṭhabbavasena saṅkhārārammaṇova, sattārammaṇotipi eke. Musāvādo sattārammaṇo vā saṅkhārārammaṇo vā, tathā pisuṇavācā. Pharusavācā sattārammaṇāva. Samphappalāpo diṭṭhasutamutaviññātavasena sattārammaṇo vā saṅkhārārammaṇo vā, tathā abhijjhā. Byāpādo sattārammaṇova. Micchādiṭṭhi tebhūmakadhammavasena saṅkhārārammaṇā.


Parassa mammacchedakakāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā ekantapharusacetanā pharusavācā。这里的意思是，针对他人的身体，因破坏而产生的言语行为是极其粗暴的意图和粗暴的言辞。为了说明这一点，有这样一个故事：有一个小孩没有听母亲的话，跑到森林中去。母亲无法阻止他，于是骂道：“你这个凶恶的牛！”然后在森林中，牛果然出现了。小孩说：“我母亲嘴里说的，不要让我变成我心里所想的。”牛就那样站着，似乎被绑住了一样。这样，针对他人的身体的破坏行为因心意的结合而不算粗暴的言辞。父母有时会对孩子这样说：“贼会把你们的身体打得稀烂。”即使是莲花的花瓣也不希望落在他们身上。老师和上师有时会对弟子说：“这些人真是没有羞耻心，毫无顾忌地生活，赶快把他们打发走。”然后，他们希望得到弟子的归来。正如心意结合的粗暴言辞不算粗暴一样，言辞结合的轻微言辞也不算粗暴。因为想要让人沉睡的言辞并不算粗暴。由于心意的粗暴，这些言辞就成了粗暴的言辞。它所指的就是那些被指责的行为，因其轻微的性质而不算粗暴，因其重大性质而算是粗暴。对此有三种条件：应被指责的他人、愤怒的心态、指责的行为。
无益的言辞是因身体的行为而产生的不善意图。它因接触的轻微而不算粗暴，因接触的重大而算是粗暴。对此有两种条件：与印度战争、寒冷的掠夺等无益的言辞的接触，以及与类似的言辞的讨论。
“贪欲”是指贪欲的心态。因向他人贪求而产生的行为。它是“啊，这真是我的”这样的贪欲表现，因贪欲而产生的不善行为也同样轻微和重大。对此有两个条件：贪求他人的财物和自身的变化。即使在他人的财物中生起贪欲，也并不算是业道的分歧，直到说出“啊，这真是我的”时，才算是自身的变化。
“伤害他人”是指对他人造成的痛苦。它是因他人受损而产生的心态。粗暴的言辞是轻微的，重大的是粗暴。对此有两个条件：他人的痛苦和对其遭受损失的思考。即使在他人的事情上生起愤怒，也并不算是业道的分歧，直到说出“啊，这将会被毁灭、损失”时，才算是对其损失的思考。
因如实所见而产生的错误见解是错误的观点。它是指“没有给予”等等的反向见解，因而产生的无益言辞也同样轻微和重大。此外，还有不确定的轻微和确定的重大。对此有两个条件：事物的反向性质和对其的把握。
这十种不善的业道从法的角度来看，应当通过五种方式进行分析。在这里，法是指在这些行为中，七种意图的法则，贪欲等三种意图相结合。关于法的部分，七种意图是指错误的见解等八种业道，而不是根本的，贪欲、伤害等也是根本的。贪欲是根本的，因贪欲而产生的欲望是不善的根本。因伤害而产生的愤怒也是不善的根本。
从对象的角度来看，杀生是指生命的根本，因而产生的行为是因生命的意图而产生的，抢夺他人财物的行为亦然，错误的行为是因触碰而产生的。说谎则是因生命的意图而产生的，恶语也是如此。粗暴的言辞是因生命的意图而产生的，无意义的言辞则是因所见所闻而产生的。


Vedanātoti pāṇātipāto dukkhavedano hoti. Kiñcāpi hi rājāno coraṃ disvā hasamānāpi ‘‘gacchatha naṃ ghātethā’’ti vadanti, sanniṭṭhāpakacetanā pana nesaṃ dukkhasampayuttāva hoti. Adinnādānaṃ tivedanaṃ, micchācāro sukhamajjhattavasena dvivedano, sanniṭṭhāpakacitte pana majjhattavedano na hoti. Musāvādo tivedano, tathā pisuṇavācā pharusavācā dukkhavedanā, samphappalāpo tivedano, abhijjhā sukhamajjhattavasena dvivedanā, tathā micchādiṭṭhi. Byāpādo dukkhavedano.

Mūlatoti pāṇātipāto dosamohavasena dvimūlako hoti, adinnādānaṃ dosamohavasena vā lobhamohavasena vā, micchācāro lobhamohavasena. Musāvādo dosamohavasena vā lobhamohavasena vā, tathā pisuṇavācā samphappalāpo ca. Pharusavācā dosamohavasena, abhijjhā mohavasena ekamūlā, tathā byāpādo. Micchādiṭṭhi lobhamohavasena dvimūlāti.

Pāṇātipātā paṭiviratātiādīsu pāṇātipātādayo vuttatthā eva. Yāya pana viratiyā ete paṭiviratā nāma honti, sā bhedato tividhā hoti sampattavirati samādānavirati samucchedaviratīti. Tattha asamādinnasikkhāpadānaṃ attano jātivayabāhusaccādīni paccavekkhitvā ‘‘ayuttaṃ amhākaṃ evarūpaṃ kātu’’nti sampattaṃ vatthuṃ avītikkamantānaṃ uppajjamānā virati sampattaviratīti veditabbā sīhaḷadīpe cakkanaupāsakassa viya. Tassa kira daharakāleyeva mātu rogo uppajji. Vejjena ca ‘‘allasasakamaṃsaṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Tato cakkanassa bhātā ‘‘gaccha tāta khettaṃ āhiṇḍāhī’’ti cakkanaṃ pesesi. So tattha gato. Tasmiñca samaye eko saso taruṇasassaṃ khādituṃ āgato hoti. So taṃ disvā vegena dhāvanto valliyā baddho ‘‘kiri kirī’’ti saddamakāsi . Cakkano tena saddena gantvā taṃ gahetvā cintesi ‘‘mātu bhesajjaṃ karomī’’ti. Puna cintesi – ‘‘na metaṃ patirūpaṃ, yvāhaṃ mātu jīvitakāraṇā paraṃ jīvitā voropeyya’’nti. Atha naṃ ‘‘gaccha araññe sasehi saddhiṃ tiṇodakaṃ paribhuñjā’’ti muñci. Bhātarā ca ‘‘kiṃ tāta saso laddho’’ti? Pucchito taṃ pavattiṃ ācikkhi. Tato naṃ bhātā paribhāsi. So mātu santikaṃ gantvā, ‘‘yatohaṃ jāto , nābhijānāmi sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetā’’ti saccaṃ vatvā aṭṭhāsi, tāvadeva cassa mātā arogā ahosi.

Samādinnasikkhāpadānaṃ pana sikkhāpadasamādāne ca tatuttari ca attano jīvitaṃ pariccajitvā vatthuṃ avītikkamantānaṃ uppajjamānā virati samādānaviratīti veditabbā, uttaravaḍḍhamānapabbatavāsīupāsakassa viya. So kira ambariyavihāravāsīpiṅgalabuddharakkhitattherassa santike sikkhāpadāni gahetvā khettaṃ kasati. Athassa goṇo naṭṭho, so taṃ gavesanto uttaravaḍḍhamānapabbataṃ āruhi, tatra naṃ mahāsappo aggahesi. So cintesi – ‘‘imāya tikhiṇāya vāsiyā sīsaṃ chindāmī’’ti. Puna cintesi – ‘‘na metaṃ patirūpaṃ, yvāhaṃ bhāvanīyassa garuno santike sikkhāpadaṃ gahetvā bhindeyya’’nti. Evaṃ yāvatatiyaṃ cintetvā – ‘‘jīvitaṃ pariccajāmi, na sikkhāpada’’nti aṃse ṭhapitaṃ tikhiṇadaṇḍavāsiṃ araññe chaḍḍesi. Tāvadeva mahāvāḷo naṃ muñcitvā agamāsīti.

Ariyamaggasampayuttā pana virati samucchedaviratīti veditabbā, yassā uppattito pabhuti pāṇaṃ ghātessāmīti ariyapuggalānaṃ cittampi na uppajjatīti.

Yathā ca akusalānaṃ, evaṃ imesampi kusalakammapathānaṃ dhammato koṭṭhāsato ārammaṇato vedanāto mūlatoti pañcahākārehi vinicchayo veditabbo. Tattha dhammatoti etesu hi paṭipāṭiyā satta cetanāpi vaṭṭanti viratiyopi, ante tayo cetanāsampayuttāva.

Koṭṭhāsatoti paṭipāṭiyā satta kammapathā eva, na mūlāni, ante tayo kammapathā ceva mūlāni ca. Anabhijjhā hi mūlaṃ patvā alobho kusalamūlaṃ hoti, abyāpādo adoso kusalamūlaṃ, sammādiṭṭhi amoho kusalamūlaṃ.


Vedanātoti pāṇātipāto dukkhavedano hoti。因为杀生是痛苦的体验。虽然国王看到贼时，即使微笑也会说：“去杀了他吧”，但他们的决心确实伴随着痛苦。夺取他人财物是痛苦的体验，不善的行为在快乐的中间是两种痛苦的体验，而在决心的心态下则不是中间的痛苦体验。说谎是痛苦的体验，恶语和粗暴的言辞也是痛苦的体验，无意义的言辞是痛苦的体验，贪欲在快乐的中间是两种痛苦的体验，错误的见解也是如此。烦恼是痛苦的体验。
Mūlatoti pāṇātipāto dosamohavasena dvimūlako hoti。杀生在罪恶和无明的根本上是双重的，夺取他人财物的行为无论是出于罪恶还是无明，都是贪欲和无明的表现。不善的行为出于罪恶和无明，恶语和无意义的言辞也是如此。粗暴的言辞出于罪恶和无明，贪欲则是出于无明的单一根本，烦恼也是如此。错误的见解则是出于贪欲和无明的双重根本。
Pāṇātipātā paṭiviratātiādīsu pāṇātipātādayo vuttatthā eva。关于杀生等的行为已经被说明。通过这种克制，生起的这些行为被称为克制，分为三种类型：获得的克制、决心的克制和彻底的克制。在这里，未能遵守的戒律、对自己的出生、年龄、知识等进行反思时，生起的克制是获得的克制，就像斯里兰卡的轮子信徒一样。因为他在幼年时就生病了。医生说：“应该吃肉。”于是他的兄弟说：“去田里捕捉。”他就去了。此时，一只兔子来吃年轻的草。看到这一幕，他急忙跑去，因被树枝绊倒而叫出了声音。轮子听到这个声音，赶紧去抓住它，心里想着：“我要给母亲准备药。”他又想：“这不合适，如果我为了母亲的生存而夺走其他生命。”然后他说：“去森林里和兔子一起吃草。”他的兄弟问：“兔子抓到了吗？”被问及时，他讲述了这个事情。然后他的兄弟对他说话。他回到母亲那里，坦白地说：“我出生时没有意识到，应该保护生命。”于是他的母亲就恢复了健康。
关于遵守戒律的行为，应该被理解为放弃生命而不违反戒律的生起的克制，就像住在北部山上的信徒一样。他在阿姆巴里修道时，持有戒律，去田里耕作。后来他的牛丢失了，他为了寻找而爬上北部山。在那里，一条大蛇抓住了他。他心里想着：“我用这条尖锐的蛇来割掉我的头。”然后他又想：“这不合适，如果我在有智慧的人的面前抓住戒律。”这样想着，直到最后他决定：“我放弃生命，不放弃戒律。”于是他用尖锐的蛇在森林里割掉了自己的手臂。就在那时，大蛇就放过了他，离开了。
与圣道相关的克制应被理解为彻底的克制，因为从其生起开始，圣人不会生起伤害生命的心态。
如同不善的行为一样，这些善的业道从法的角度来看，应该通过五种方式进行分析。在这里，法是指在这些行为中，七种意图的法则，贪欲等三种意图相结合。关于法的部分，七种意图是指错误的见解等八种业道，而不是根本的，贪欲、伤害等也是根本的。贪欲是根本的，因贪欲而产生的欲望是不善的根本。因伤害而产生的愤怒也是不善的根本。


Ārammaṇatoti pāṇātipātādīnaṃ. Ārammaṇāneva etesaṃ ārammaṇāni. Vītikkamitabbavatthutoyeva hi virati nāma hoti. Yathā pana nibbānārammaṇo ariyamaggo kilese pajahati, evaṃ jīvitindriyādiārammaṇāpete kammapathā pāṇātipātādīni dussīlyāni pajahantīti veditabbā.

Vedanātoti sabbe sukhavedanā vā honti majjhattavedanā vā. Kusalaṃ patvā hi dukkhavedanā nāma natthi.

Mūlatoti paṭipāṭiyā satta ñāṇasampayuttacittena viramantassa alobhaadosaamohavasena timūlā honti, ñāṇavippayuttacittena viramantassa dvimūlā. Anabhijjhā ñāṇasampayuttacittena viramantassa dvimūlā hoti, ñāṇavippayuttacittena ekamūlā. Alobho pana attanāva attano mūlaṃ na hoti. Abyāpādepi eseva nayo. Sammādiṭṭhi alobhaadosavasena dvimūlāvāti. Tatiyādīni.

6. Aṭṭhaṅgikasuttavaṇṇanā

112. Chaṭṭhaṃ aṭṭhamaggaṅgavasena bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena vuttaṃ. Chaṭṭhaṃ.

7. Dasaṅgasuttavaṇṇanā

113. Sattamaṃ dasamicchattasammattavasena. Tattha micchāñāṇinoti micchāpaccavekkhaṇena samannāgatāti attho. Micchāvimuttinoti aniyyānikavimuttino kusalavimuttīti gahetvā ṭhitā. Sammāñāṇinoti sammāpaccavekkhaṇā. Sammāvimuttinoti niyyānikāya phalavimuttiyā samannāgatāti. Sattamaṃ.

Kammapathavaggo tatiyo.

4. Catutthavaggo

1. Catudhātusuttavaṇṇanā

114. Catutthavaggassa paṭhame pathavīdhātūti patiṭṭhādhātu. Āpodhātūti ābandhanadhātu. Tejodhātūti paripācanadhātu. Vāyodhātūti vitthambhanadhātu. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato pana vīsatikoṭṭhāsādivasena etā kathetabbā. Paṭhamaṃ.

2. Pubbesambodhasuttavaṇṇanā



Ārammaṇatoti pāṇātipātādīnaṃ。这里的意思是，关于杀生等的行为。它们的对象就是这些行为。因为违反的地方才算是克制。就像涅槃的对象是圣道，能够断除烦恼一样，这些与生命、感官等相关的行为，比如杀生等不善行为，也应被理解为能够断除不善。
Vedanātoti sabbe sukhavedanā vā honti majjhattavedanā vā。所有的快乐感受或中间感受都是如此。因为获得善法时，痛苦的感受是不存在的。
Mūlatoti paṭipāṭiyā satta ñāṇasampayuttacittena viramantassa alobhaadosaamohavasena timūlā honti。根本是指在修行过程中，七种与智慧相结合的心态所导致的无贪、无恨、无痴的三重根本，而在与智慧无关的心态下则是双重根本。无贪的心态与智慧相结合的情况下是双重根本，若与智慧无关则是单一根本。无贪的心态本身并不算是自身的根本。无害的心态也是如此。正确的见解则是因无贪和无恨而形成的双重根本。
Aṭṭhaṅgikasuttavaṇṇanā。关于八正道的经文解释。
Chaṭṭhaṃ aṭṭhamaggaṅgavasena bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena vuttaṃ。第六是根据八正道的性质而说的。
Dasaṅgasuttavaṇṇanā。关于十个因果的经文解释。
Sattamaṃ dasamicchattasammattavasena。第七是关于十种正确的意图的解释。在这里，错误的知者是指那些通过错误的反思而形成的。错误的解脱是指那些不依赖于解脱的善解脱。正确的知者是指通过正确的反思而形成的。正确的解脱是指依赖于果实的解脱。
Kammapathavaggo tatiyo。第三章是关于行为之道的。
Catutthavaggo。第四章。
Catudhātusuttavaṇṇanā。关于四大元素的经文解释。
Catutthavaggassa paṭhame pathavīdhātūti patiṭṭhādhātu。第四章第一节中，土元素是指基础元素。
Āpodhātūti ābandhanadhātu。水元素是指结合元素。
Tejodhātūti paripācanadhātu。火元素是指成熟元素。
Vāyodhātūti vitthambhanadhātu。风元素是指扩展元素。在这里是简要说明，详细则应根据二十个因处等进行阐述。

115. Dutiye ayaṃ pathavīdhātuyā assādoti ayaṃ pathavīdhātunissayo assādo. Svāyaṃ kāyaṃ abbhunnāmetvā udaraṃ pasāretvā, ‘‘idha me aṅgulaṃ pavesituṃ vāyamathā’’ti vā hatthaṃ pasāretvā, ‘‘imaṃ nāmetuṃ vāyamathā’’ti vā vadati, evaṃ pavattānaṃ vasena veditabbo. Aniccātiādīsu hutvā abhāvākārena aniccā, paṭipīḷanākārena dukkhā, sabhāvavigamākārena vipariṇāmadhammā. Ayaṃ pathavīdhātuyā ādīnavoti yena ākārena sā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayamākāro pathavīdhātuyā ādīnavoti attho. Chandarāgavinayo chandarāgappahānanti nibbānaṃ āgamma pathavīdhātuyā chandarāgo vinīyati ceva pahīyati ca, tasmā nibbānamassā nissaraṇaṃ.

Ayaṃ āpodhātuyā assādoti ayaṃ āpodhātunissayo assādo. Svāyaṃ aññaṃ āpodhātuyā upaddutaṃ disvā, ‘‘kiṃ ayaṃ nipannakālato paṭṭhāya passāvaṭṭhānābhimukho nikkhamati ceva pavisati ca, appamattakampissa kammaṃ karontassa sedatintaṃ vatthaṃ pīḷetabbatākāraṃ pāpuṇāti, anumodanamattampi kathentassa tālavaṇṭaṃ gaṇhitabbaṃ hoti, mayaṃ pana sāyaṃ nipannā pātova uṭṭhahāma, māsapuṇṇaghaṭo viya no sarīraṃ, mahākammaṃ karontānaṃ sedamattampi no na uppajjati, asanisaddena viya dhammaṃ kathentānaṃ sarīre usumākāramattampi no natthī’’ti evaṃ pavattānaṃ vasena veditabbo.

Ayaṃtejodhātuyā assādoti ayaṃ tejodhātunissayo assādo. Svāyaṃ sītagahaṇike disvā, ‘‘kiṃ ime kiñcideva yāgubhattakhajjamattaṃ ajjhoharitvā thaddhakucchino nisīditvā sabbarattiṃ aṅgārakaṭāhaṃ pariyesanti, phusitamattesupi sarīre patitesu aṅgārakaṭāhaṃ ottharitvā pārupitvāva nipajjanti? Mayaṃ pana atithaddhampi maṃsaṃ vā pūvaṃ vā khādāma, kucchipūraṃ bhattaṃ bhuñjāma, tāvadeva no sabbaṃ pheṇapiṇḍo viya vilīyati, sattāhavaddalikāya vattamānāya sarīre sītānudahanamattampi no natthī’’ti evaṃ pavattānaṃ vasena veditabbo.

Ayaṃvāyodhātuyā assādoti ayaṃ vāyodhātunissayo assādo. Svāyaṃ aññe vātabhīruke disvā, ‘‘imesaṃ appamattakampi kammaṃ karontānaṃ anumodanamattampi kathentānaṃ sarīraṃ vāto vijjhati, gāvutamattampi addhānaṃ gatānaṃ hatthapādā sīdanti, piṭṭhi rujjati, kucchivātasīsavātakaṇṇavātādīhi niccupaddutā telaphāṇitādīni vātabhesajjāneva karontā atināmenti, amhākaṃ pana mahākammaṃ karontānampi tiyāmarattiṃ dhammaṃ kathentānampi ekadivaseneva dasa yojanāni gacchantānampi hatthapādasaṃsīdanamattaṃ vā piṭṭhirujjanamattaṃ vā na hotī’’ti, evaṃ pavattānaṃ vasena veditabbo. Evaṃ pavattā hi etā dhātuyo assādenti nāma.

Abbhaññāsinti abhivisiṭṭhena ñāṇena aññāsiṃ. Anuttaraṃ sammāsambodhinti uttaravirahitaṃ sabbaseṭṭhaṃ sammā sāmañca bodhiṃ, atha vā pasatthaṃ sundarañca bodhiṃ. Bodhīti rukkhopi maggopi sabbaññutaññāṇampi nibbānampi. ‘‘Bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho’’ti (mahāva. 1; udā. 1) ca ‘‘antarā ca bodhiṃ antarā ca gaya’’nti (mahāva. 11; ma.ni. 1.285) ca āgataṭṭhānesu hi rukkho bodhīti vuccati. ‘‘Bodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇa’’nti (cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 121) āgataṭṭhāne maggo. ‘‘Pappoti bodhiṃ varabhūrimedhaso’’ti (dī. ni. 

Dutiye ayaṃ pathavīdhātuyā assādoti ayaṃ pathavīdhātunissayo assādo。第二，这个土元素的享受是指这个土元素的无依赖享受。自己把身体抬起，扩展腹部，或者伸手说：“我试着让手指进入这里”，或者说：“我试着让这个进入”，这样发生的情况应被理解为。无常等的存在是以不存在的方式为无常，以压迫的方式为痛苦，以本质的消失为变化法。这种土元素的苦处是指以这种方式的无常、痛苦、变化法，这种方式是土元素的苦处。因贪欲而产生的贪欲的消除，因贪欲的放弃而获得涅槃，因此涅槃是它的解脱。
Ayaṃ āpodhātuyā assādoti ayaṃ āpodhātunissayo assādo。这个水元素的享受是指这个水元素的无依赖享受。自己看到其他的水元素受到了损害，心里想：“这是什么，从沉没的时刻起，向着安稳的方向出发，做着小心谨慎的事，逐渐达到那件事的压迫，甚至在仅仅说出一句话时，也要计算一下，我今天早上从沉没的状态中起床，像满月的罐子一样，并不是身体，做着伟大的事情，甚至在小小的事情上也不产生任何的压迫，像没有声音一样，谈论法时身体上也没有一点热量。”这样发生的情况应被理解为。
Ayaṃtejodhātuyā assādoti ayaṃ tejodhātunissayo assādo。这个火元素的享受是指这个火元素的无依赖享受。自己看到寒冷的情况，心里想：“他们吃着一点点的米饭和粥，坐着肚子紧绷，整夜寻找火焰，甚至在身体上接触到一点火焰时，也只是轻轻地躺下？”而我们即使在寒冷的情况下也吃肉或米，肚子饱满地享用，这样一来，甚至所有的泡沫也不会消失，在身体上有七种冷热的状态也不会出现。”这样发生的情况应被理解为。
Ayaṃvāyodhātuyā assādoti ayaṃ vāyodhātunissayo assādo。这个风元素的享受是指这个风元素的无依赖享受。自己看到其他的风的恐惧，心里想：“这些人即使做着小小的事情，也要说出一句话，身体上风会刺痛，像牛一样的脚在路上走，背部疼痛，肚子里的风、头部的风、耳朵的风等都在不断的压迫下，给我们带来麻烦，但即使我们做着伟大的事情，也只是在一天之内走十个由旬的情况下，身体的脚、背部的疼痛也不会出现。”这样发生的情况应被理解为。这样发生的确实是这些元素的享受。
Abbhaññāsinti abhivisiṭṭhena ñāṇena aññāsiṃ。通过超越的智慧我知道了。无上的正觉是指超越一切的最高的正觉，或者说是美好的、令人愉悦的正觉。觉悟是指树、道路、无所不知的智慧和涅槃。“在觉悟的树下首次觉醒”（《大部经》1；《优多经》1）以及“在中间觉悟，在中间灭亡”（《大部经》11；《中部经》1.285）等在提到的地方，树被称为觉悟。“觉悟被称为四个道路上的智慧”（《小部经》《刀尖狮子经》121）在提到的地方，路被称为觉悟。“获得觉悟的智慧是最优秀的智慧”（《长部经》）。

3.217) āgataṭṭhāne sabbaññutaññāṇaṃ. ‘‘Patvāna bodhiṃ amataṃ asaṅkhata’’nti āgataṭṭhāne nibbānaṃ. Idha pana bhagavato arahattamaggo adhippeto.

Sāvakānaṃ arahattamaggo anuttarā bodhi hoti, na hotīti? Na hoti. Kasmā? Asabbaguṇadāyakattā. Tesañhi kassaci arahattamaggo arahattaphalameva deti, kassaci tisso vijjā, kassaci cha abhiññā, kassaci catasso paṭisambhidā, kassaci sāvakapāramīñāṇaṃ. Paccekabuddhānampi paccekabodhiñāṇameva deti. Buddhānaṃ pana sabbaguṇasampattiṃ deti abhiseko viya rañño sabbalokissariyabhāvaṃ. Tasmā aññassa kassacipi anuttarā bodhi na hoti.

Abhisambuddhoti paccaññāsinti ‘‘abhisambuddho ahaṃ patto paṭivijjhitvā ṭhito’’ti evaṃ paṭijāniṃ. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādīti adhigataguṇadassanasamatthaṃ paccavekkhaṇañāṇañca me udapādi. Akuppā me vimuttīti ‘‘ayaṃ mayhaṃ arahattaphalavimutti akuppā’’ti evaṃ ñāṇaṃ udapādi. Tattha dvīhākārehi akuppatā veditabbā kāraṇato ca ārammaṇato ca. Sā hi catūhi maggehi samucchinnakilesānaṃ puna anivattanatāya kāraṇatopi akuppā, akuppadhammaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavattatāya ārammaṇatopi akuppā. Antimāti pacchimā. Natthi dāni punabbhavoti idāni puna añño bhavo nāma natthīti.

Imasmiṃ sutte cattāri saccāni kathitāni. Kathaṃ? Catūsu hi dhātūsu assādo samudayasaccaṃ, ādīnavo dukkhasaccaṃ, nissaraṇaṃ nirodhasaccaṃ, nirodhappajānano maggo maggasaccaṃ. Vitthāravasenapi kathetuṃ vaṭṭatiyeva. Ettha hi yaṃ pathavīdhātuṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ pathavīdhātuyā assādoti pahānapaṭivedho samudayasaccaṃ. Yā pathavīdhātu aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṃ pathavīdhātuyā, ādīnavoti pariññāpaṭivedho dukkhasaccaṃ. Yo pathavīdhātuyā chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ pathavīdhātuyā nissaraṇanti sacchikiriyāpaṭivedho nirodhasaccaṃ. Yā imesu tīsu ṭhānesu diṭṭhi saṅkappo vācā kammanto ājīvo vāyāmo sati samādhi, ayaṃ bhāvanāpaṭivedho maggasaccanti. Dutiyaṃ.

3. Acariṃsuttavaṇṇanā

116. Tatiye acarinti ñāṇacārena acariṃ, anubhavanacārenāti attho. Yāvatāti yattako. Tatiyaṃ.

4. Nocedaṃsuttavaṇṇanā

117. Catutthe nissaṭātiādīni ādito vuttapaṭisedhena yojetvā ‘‘na nissaṭā, na visaṃyuttā, na vippamuttā, na vimariyādikatena cetasā vihariṃsū’’ti evaṃ veditabbāni. Dutiyanaye vimariyādikatenāti nimmariyādikatena. Tattha duvidhā mariyādā kilesamariyādā vaṭṭamariyādāti. Tattha ca yassa upaḍḍhā kilesā pahīnā, upaḍḍhā appahīnā, vaṭṭaṃ vā pana upaḍḍhaṃ pahīnaṃ, upaḍḍhaṃ appahīnaṃ, tassa cittaṃ pahīnakilese vā vaṭṭaṃ vā sandhāya vimariyādikataṃ, appahīnakilese vā vaṭṭaṃ vā sandhāya na vimariyādikataṃ. Idha pana ubhayassāpi pahīnattā ‘‘vimariyādikatena cetasā’’ti vuttaṃ, mariyādaṃ akatvā ṭhitena atikkantamariyādena cetasāti attho. Iti tīsupi imesu suttesu catusaccameva kathitaṃ. Catutthaṃ.

5. Ekantadukkhasuttavaṇṇanā

118. Pañcame ekantadukkhāti atikkamitvā ṭhitassa tattakāro viya ekanteneva dukkhā. Dukkhānupatitāti dukkhena anupatitā. Dukkhāvakkantāti dukkhena okkantā otiṇṇā. Sukhāti sukhavedanāya paccayabhūtā. Evaṃ sabbattha attho veditabbo. Imasmiṃ sutte dukkhalakkhaṇaṃ kathitaṃ. Pañcamaṃ.

6-10. Abhinandasuttādivaṇṇanā

119-123. Chaṭṭhasattamesu vivaṭṭaṃ, avasāne tīsu catusaccamevāti. Chaṭṭhādīni.

Catuttho vaggo.

Dhātusaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Anamataggasaṃyuttaṃ

1. Paṭhamavaggo

1. Tiṇakaṭṭhasuttavaṇṇanā



3.217) āgataṭṭhāne sabbaññutaññāṇaṃ。到达的地方是无所不知的智慧。“获得了不死的觉悟，获得了无造作的觉悟”在到达的地方是涅槃。在这里，佛陀的阿罗汉道是指向的。
Sāvakānaṃ arahattamaggo anuttarā bodhi hoti, na hotīti? Na hoti。对于声闻的阿罗汉道，是否是无上的觉悟？不是的。为什么？因为它具有不善的特性。因为对于他们而言，某些阿罗汉道只给予阿罗汉果，某些给予三明，某些给予六神通，某些给予四种分别智，某些给予声闻的圆满智慧。对于独觉者而言，也只给予独觉的智慧。而佛陀则给予所有的善法的圆满，就像为国王进行加冕仪式一样，成为所有世界的统治者。因此，其他任何人都没有无上的觉悟。
Abhisambuddhoti paccaññāsinti ‘‘abhisambuddho ahaṃ patto paṭivijjhitvā ṭhito’’ti evaṃ paṭijāniṃ。通过超越的智慧我知道了。“我已获得觉悟，站立于此，正如我所理解的。”而我的智慧则是显现的，我获得了具备观察的能力的智慧。我的解脱是坚固的，我的阿罗汉果之解脱是坚固的。这里的坚固应从两个方面理解：从原因和对象。因为它是通过四条道路的烦恼被彻底断除而不再回归的，因此从原因上来说是坚固的；而以涅槃作为对象而生起的现象也是坚固的。最后的，即是最后的。现在没有再生的存在，即是说没有其他的生。
Imasmiṃ sutte cattāri saccāni kathitāni。此经中讲述了四个真理。如何？在四大元素中，土元素的享受是生起的真理，痛苦的真理是土元素的苦处，涅槃的真理是涅槃的消失，了解涅槃的道路是真理。也可以详细阐述。在这里，因土元素而生起的快乐和愉悦，这就是土元素的享受，因此应理解为生起的真理。土元素是无常、痛苦和变化法的，这就是土元素的苦处，因此应理解为痛苦的真理。因土元素的贪欲的放弃和贪欲的消除，这就是土元素的解脱，因此应理解为涅槃的真理。在这三处，见解、意图、言语、行为、生活、精进、正念、正定，这就是修行的真理。
Dutiyaṃ。第二。
Acariṃsuttavaṇṇanā
Tatiye acarinti ñāṇacārena acariṃ，anubhavanacārenāti attho。第三，行者是指通过智慧的行为，或通过体验的行为。Yāvatāti yattako。到达的程度。
Nocedaṃsuttavaṇṇanā
Catutthe nissaṭātiādīni ādito vuttapaṭisedhena yojetvā ‘‘na nissaṭā, na visaṃyuttā, na vippamuttā, na vimariyādikatena cetasā vihariṃsū’’ti evaṃ veditabbāni。第四，释脱等的内容应与前面所述的禁止相结合，应该理解为“没有释脱，没有束缚，没有解脱，没有以不受限制的心态生活”。在第二个论述中，所指的是以不受限制的心态。在这里有两种限制：烦恼的限制和轮回的限制。在这里，若是部分的烦恼已被断除，部分的烦恼未被断除，轮回的部分或部分的烦恼已被断除，部分的烦恼未被断除，针对这个心态是指在已断烦恼或轮回的情况下是受限制的，而在未断烦恼或轮回的情况下则不受限制。在这里，因两者都已断除，因此说“以不受限制的心态生活”，是指在未设限制的情况下保持超越的心态。这样，在这三部经中都讲述了四个真理。第四。
Ekantadukkhasuttavaṇṇanā
Pañcame ekantadukkhāti atikkamitvā ṭhitassa tattakāro viya ekanteneva dukkhā。第五，极端痛苦是指超越的状态，像是处于极端痛苦之中。Dukkhānupatitāti dukkhena anupatitā。因痛苦而不受痛苦的影响。Dukkhāvakkantāti dukkhena okkantā otiṇṇā。因痛苦而被压迫。Sukhāti sukhavedanāya paccayabhūtā。快乐是指因快乐的感受而生起的。这样，所有的意思都应被理解为。在此经中讲述了痛苦的特征。第五。
6-10. Abhinandasuttādivaṇṇanā
119-123. Chaṭṭhasattamesu vivaṭṭaṃ，avasāne tīsu catusaccamevāti。第六至第七的内容，最后在这三部经中都讲述了四个真理。
Catuttho vaggo。第四章。
Dhātusaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā。与元素相关的解释已完成。
Anamataggasaṃyuttaṃ
Paṭhamavaggo
Tiṇakaṭṭhasuttavaṇṇanā。第一章。关于草的经文解释。

124. Anamataggasaṃyuttassa paṭhame anamataggoti anu amataggo, vassasataṃ vassasahassaṃ ñāṇena anugantvāpi amataggo aviditaggo, nāssa sakkā ito vā etto vā aggaṃ jānituṃ, aparicchinnapubbāparakoṭikoti attho. Saṃsāroti khandhādīnaṃ avicchinnappavattā paṭipāṭi. Pubbā koṭi na paññāyatīti purimamariyādā na dissati. Yadaggena cassa purimā koṭi na paññāyati, pacchimāpi tadaggeneva na paññāyati, vemajjheyeva pana sattā saṃsaranti. Pariyādānaṃ gaccheyyāti idaṃ upamāya khuddakattā vuttaṃ. Bāhirasamayasmiñhi attho paritto hoti, upamā mahatī. ‘‘Hatthī viya ayaṃ goṇo, goṇo viya sūkaro, samuddo viya taḷāka’’nti hi vutte na tesaṃ tādisaṃ pamāṇaṃ hoti. Buddhasamaye pana upamā parittā, attho mahā. Pāḷiyañhi eko jambudīpo gahito, evarūpānaṃ pana jambudīpānaṃ satepi sahassepi satasahassepi tiṇādīni tena upakkamena pariyādānaṃ gaccheyyuṃ, na tveva purisassa mātu mātaroti. Dukkhaṃ paccanubhūtanti tumhehi dukkhaṃ anubhūtaṃ. Tibbanti tasseva vevacanaṃ. Byasananti ñātibyasanādianekavidhaṃ. Kaṭasīti susānaṃ, pathavīyeva vā. Sā hi punappunaṃ marantehi sarīranikkhepena vaḍḍhitā. Alamevāti yuttameva. Paṭhamaṃ.

2. Pathavīsuttavaṇṇanā

125. Dutiye mahāpathavinti cakkavāḷapariyantaṃ mahāpathaviṃ. Nikkhipeyyāti taṃ pathaviṃ bhinditvā vuttappamāṇaṃ guḷikaṃ karitvā ekamantaṃ ṭhapeyya. Dutiyaṃ.

3. Assusuttavaṇṇanā

126. Tatiye kandantānanti sasaddaṃ rudamānānaṃ. Passannanti sanditaṃ pavattaṃ. Catūsu mahāsamuddesūti sinerurasmīhi paricchinnesu catūsu mahāsamuddesu. Sinerussa hi pācīnapassaṃ rajatamayaṃ, dakkhiṇapassaṃ maṇimayaṃ, pacchimapassaṃ phalikamayaṃ, uttarapassaṃ suvaṇṇamayaṃ. Pubbadakkhiṇapassehi nikkhantā rajatamaṇirasmiyo ekato hutvā mahāsamuddapiṭṭhena gantvā cakkavāḷapabbataṃ āhacca tiṭṭhanti, dakkhiṇapacchimapassehi nikkhantā maṇiphalikarasmiyo, pacchimuttarapassehi nikkhantā phalikasuvaṇṇarasmiyo, uttarapācīnapassehi nikkhantā suvaṇṇarajatarasmiyo ekato hutvā mahāsamuddapiṭṭhena gantvā cakkavāḷapabbataṃ āhacca tiṭṭhanti. Tāsaṃ rasmīnaṃ antaresu cattāro mahāsamuddā honti. Te sandhāya vuttaṃ ‘‘catūsu mahāsamuddesū’’ti. Ñātibyasanantiādīsu byasananti viasanaṃ, vināsoti attho. Ñātīnaṃ byasanaṃ ñātibyasanaṃ, bhogānaṃ byasanaṃ bhogabyasanaṃ. Rogo pana sayameva ārogyaṃ viyasati vināsetīti byasanaṃ, rogova byasanaṃ rogabyasanaṃ. Tatiyaṃ.

4. Khīrasuttavaṇṇanā

127. Catutthe mātuthaññanti ekanāmikāya manussamātu khīraṃ. Imesañhi sattānaṃ gaṇḍuppādakipillikādīsu vā macchakacchapādīsu vā pakkhijātesu vā nibbattakāle mātukhīrameva natthi, ajapasumahiṃsādīsu nibbattakāle khīraṃ atthi, tathā manussesu. Tattha ajādikāle ca manussesu cāpi ‘‘devī sumanā tissā’’ti evaṃ nānānāmikānaṃ kucchiyaṃ nibbattakāle aggahetvā tissāti ekanāmikāya eva mātu kucchiyaṃ nibbattakāle pītaṃ thaññaṃ catūsu mahāsamuddesu udakato bahutaranti veditabbaṃ. Catutthaṃ.

5. Pabbatasuttavaṇṇanā

128. Pañcame sakkā pana, bhanteti so kira bhikkhu cintesi – ‘‘satthā anamataggassa saṃsārassa dīghatamattā ‘na sukaraṃ na sukara’nti kathetiyeva , kathaṃ nacchindati , sakkā nu kho upamaṃ kārāpetu’’nti. Tasmā evamāha. Kāsikenāti tayo kappāsaṃsū ekato gahetvā kantitasuttamayena atisukhumavatthena. Tena pana parimaṭṭhe kittakaṃ khīyeyyāti. Sāsapamattaṃ. Pañcamaṃ.

6. Sāsapasuttavaṇṇanā

129. Chaṭṭhe āyasaṃ nagaranti āyasena pākārena parikkhittaṃ nagaraṃ, na pana anto āyasehi ekabhūmikādipāsādehi ākiṇṇanti daṭṭhabbaṃ. Chaṭṭhaṃ.

7. Sāvakasuttavaṇṇanā



Anamataggasaṃyuttassa paṭhame anamataggoti anu amataggo，vassasataṃ vassasahassaṃ ñāṇena anugantvāpi amataggo aviditaggo。第一，关于无始的法，指的是无始的无死，经过百年、千年的智慧追随而来，依然是无死的、不可知的，无法从这里或那里知道它的顶端，意指无边无际的前后。轮回是指色身等无间断的生起过程。前面的一端无法被见到，意即前面的限制不可见。若因何缘前面的一端无法被见到，后面的一端也同样无法被见到，然而中间的众生却在轮回中生起。应理解为“去往边界”，这是通过比喻所说的，因为边界是微小的，而比喻则是宏大的。“就像大象一样，这个牛群，就像牛一样的猪，就像大海一样的池塘”，在说到时并没有这样的量度。而在佛陀的时代，比喻则是微小的，意义是伟大的。在经文中，单一的琉璃洲被认为是一个，而这样的琉璃洲即使在百千个、千百个、百千百个草等的情况下，依然可以通过这个比喻去理解，而不是说“母亲的母亲”。痛苦是指你们所经历的痛苦。痛苦的确是如此。灾难是指亲属的灾难等多种形式。痛苦是指坟墓，或是土壤。因为它是通过不断的死亡而导致身体的剥离而增长的。确实可以这样说。第一。
Pathavīsuttavaṇṇanā
Dutiye mahāpathavinti cakkavāḷapariyantaṃ mahāpathaviṃ。第二，伟大的土元素是指环绕世界的伟大土壤。Nikkhipeyyāti taṃ pathaviṃ bhinditvā vuttappamāṇaṃ guḷikaṃ karitvā ekamantaṃ ṭhapeyya。应当将那土壤打碎，按照所说的量制成球体，放在一旁。第二。
Assusuttavaṇṇanā
Tatiye kandantānanti sasaddaṃ rudamānānaṃ。第三，指的是发出声音的哭泣者。Passannanti sanditaṃ pavattaṃ。看到的意思是显现出来的。Catūsu mahāsamuddesūti sinerurasmīhi paricchinnesu catūsu mahāsamuddesu。四个伟大的海洋是指被须弥山环绕的四个伟大海洋。Sinerussa hi pācīnapassaṃ rajatamayaṃ，dakkhiṇapassaṃ maṇimayaṃ，pacchimapassaṃ phalikamayaṃ，uttarapassaṃ suvaṇṇamayaṃ。须弥山的东边是银色的，南边是宝石的，西边是琉璃的，北边是黄金的。Pubbadakkhiṇapassehi nikkhantā rajatamaṇirasmiyo ekato hutvā mahāsamuddapiṭṭhena gantvā cakkavāḷapabbataṃ āhacca tiṭṭhanti，dakkhiṇapacchimapassehi nikkhantā maṇiphalikarasmiyo，pacchimuttarapassehi nikkhantā phalikasuvaṇṇarasmiyo，uttarapācīnapassehi nikkhantā suvaṇṇarajatarasmiyo ekato hutvā mahāsamuddapiṭṭhena gantvā cakkavāḷapabbataṃ āhacca tiṭṭhanti。它们的光线从东南边射出，汇聚在一起，朝向伟大的海洋的底部，靠近须弥山而立。那些光线之间有四个伟大的海洋。这里说的是“四个伟大的海洋”。Ñātibyasanantiādīsu byasananti viasanaṃ，vināsoti attho。亲属的灾难等，灾难是指毁灭。Ñātīnaṃ byasanaṃ ñātibyasanaṃ，bhogānaṃ byasanaṃ bhogabyasanaṃ。亲属的灾难是亲属的灾难，财富的灾难是财富的灾难。Rogo pana sayameva ārogyaṃ viyasati vināsetīti byasanaṃ，rogova byasanaṃ rogabyasanaṃ。病痛则是自然而然的健康被毁灭，病痛即是灾难，病痛的灾难。第三。
Khīrasuttavaṇṇanā
Catutthe mātuthaññanti ekanāmikāya manussamātu khīraṃ。第四，母亲的奶是指单一名义的人的母亲的奶。在这些生物中，像蚂蚁、鱼、龟等，出生时并没有母亲的奶，而在山羊等动物出生时则有奶，人与人之间也是如此。那里在出生时也说：“天女心灵美好”，因此在各种名义中，出生时以单一名义的母亲的肚子里所生的奶是被认为是多的。第四。
Pabbatasuttavaṇṇanā
Pañcame sakkā pana，bhanteti so kira bhikkhu cintesi – ‘‘satthā anamataggassa saṃsārassa dīghatamattā ‘na sukaraṃ na sukara’nti kathetiyeva，kathaṃ nacchindati，sakkā nu kho upamaṃ kārāpetu’’nti。第五，能够这样做，尊者，他认为：“老师在无始的轮回中，讲述了‘不容易，不容易’，怎么能不被打破，难道能够用比喻来说明吗？”因此他这样说。Kāsikenāti tayo kappāsaṃsū ekato gahetvā kantitasuttamayena atisukhumavatthena。对于农民来说，是指将三种草一起抓住，按照细微的法则进行。Tena pana parimaṭṭhe kittakaṃ khīyeyyāti。通过这种方式，应该考虑到在边缘的情况。Sāsapamattaṃ。第五。
Sāsapasuttavaṇṇanā
Chaṭṭhe āyasaṃ nagaranti āyasena pākārena parikkhittaṃ nagaraṃ，na pana anto āyasehi ekabhūmikādipāsādehi ākiṇṇanti daṭṭhabbaṃ。第六，指的是用金属围绕的城市，而不是用金属在内部的单层建筑所充满的。第六。
Sāvakasuttavaṇṇanā

130. Sattame anussareyyunti ekena kappasatasahasse anussarite aparo tassa ṭhitaṭṭhānato aññaṃ satasahassaṃ, aññopi aññanti evaṃ cattāropi cattārisatasahassāni anussareyyuṃ. Sattamaṃ.

8-9. Gaṅgāsuttādivaṇṇanā

131-132. Aṭṭhame yā etasmiṃ antare vālikāti yā etasmiṃ āyāmato pañcayojanasatike antare vālikā. Navame vattabbaṃ natthi. Aṭṭhamanavamāni.

10. Puggalasuttavaṇṇanā

133. Dasame aṭṭhikaṅkalotiādīni tīṇipi rāsivevacanāneva. Imesaṃ pana sattānaṃ saaṭṭhikālato anaṭṭhikālova bahutaro. Gaṇḍuppādakādipāṇabhūtānañhi etesaṃ aṭṭhimeva natthi, macchakacchapādibhūtānaṃ pana aṭṭhimeva bahutaraṃ, tasmā anaṭṭhikālañca bahuaṭṭhikālañca aggahetvā samaṭṭhikālova gahetabbo. Uttarogijjhakūṭassāti gijjhakūṭassa uttarapasse ṭhito. Magadhānaṃ giribbajeti magadharaṭṭhassa giribbaje, giriparikkhepe ṭhitoti attho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti. Dasamaṃ.

Paṭhamo vaggo.

2. Dutiyavaggo

1. Duggatasuttavaṇṇanā

134. Dutiyavaggassa paṭhame duggatanti daliddaṃ kapaṇaṃ. Durūpetanti dussaṇṭhānehi hatthapādehi upetaṃ. Paṭhamaṃ.

2. Sukhitasuttavaṇṇanā

135. Dutiye sukhitanti sukhasamappitaṃ mahaddhanaṃ mahābhogaṃ. Susajjitanti alaṅkatapaṭiyattaṃ hatthikkhandhagataṃ mahāparivāraṃ. Dutiyaṃ.

3. Tiṃsamattasuttavaṇṇanā

136. Tatiye pāveyyakāti pāveyyadesavāsino. Sabbe āraññikātiādīsu dhutaṅgasamādānavasena tesaṃ āraññikādibhāvo veditabbo. Sabbe sasaṃyojanāti sabbe sabandhanā, keci sotāpannā, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino. Tesu hi puthujjano vā khīṇāsavo vā natthi. Gunnantiādīsu setakāḷādivaṇṇesu ekekavaṇṇakālova gahetabbo. Pāripanthakāti paripanthe tiṭṭhanakā panthaghātacorā. Pāradārikāti paradāracārittaṃ āpajjanakā. Tatiyaṃ.

4-9. Mātusuttādivaṇṇanā

137-142. Catutthādīsu liṅganiyamena ceva cakkavāḷaniyamena ca attho veditabbo. Purisānañhi mātugāmakālo, mātugāmānañca purisakāloti evamettha liṅganiyamo. Imamhā cakkavāḷā sattā paracakkavāḷaṃ, paracakkavāḷā ca imaṃ cakkavāḷaṃ saṃsaranti. Tesu imasmiṃ cakkavāḷe mātugāmakāle mātubhūtaññeva dassento yo namātābhūtapubboti āha. Yo napitābhūtapubbotiādīsupi eseva nayo. Catutthādīni.

10. Vepullapabbatasuttavaṇṇanā



Sattame anussareyyunti ekena kappasatasahasse anussarite aparo tassa ṭhitaṭṭhānato aññaṃ satasahassaṃ，aññopi aññanti evaṃ cattāropi cattārisatasahassāni anussareyyuṃ。第七，若有人能记住，经过一百千的时间记忆，另一个在那个位置的再记忆一百千，其他的也是如此，因此四个人也能记住四百千。第七。
8-9. Gaṅgāsuttādivaṇṇanā
131-132. Aṭṭhame yā etasmiṃ antare vālikāti yā etasmiṃ āyāmato pañcayojanasatike antare vālikā。第八，指的是在这个之间的沙土，即在这五由旬的范围内的沙土。Navame vattabbaṃ natthi。第九，没有可说的。第八和第九。
Puggalasuttavaṇṇanā
Dasame aṭṭhikaṅkalotiādīni tīṇipi rāsivevacanāneva。第十，关于骨头的三种说法。Imesaṃ pana sattānaṃ saaṭṭhikālato anaṭṭhikālova bahutaro。对于这些生物而言，骨头的时刻是比无骨头的时刻要多得多。Gaṇḍuppādakādipāṇabhūtānañhi etesaṃ aṭṭhimeva natthi，macchakacchapādibhūtānaṃ pana aṭṭhimeva bahutaraṃ，tasmā anaṭṭhikālañca bahuaṭṭhikālañca aggahetvā samaṭṭhikālova gahetabbo。对于那些如蚂蚁、鱼、龟等生物而言，只有在骨头的时刻，才有更多的骨头。因此，除去无骨头的时刻和多骨头的时刻，应当仅仅考虑骨头的时刻。Uttarogijjhakūṭassāti gijjhakūṭassa uttarapasse ṭhito。指的是位于须弥山的北边。Magadhānaṃ giribbajeti magadharaṭṭhassa giribbaje，giriparikkhepe ṭhitoti attho。指的是位于摩揭陀国的山的周围，意指在山的围绕中。Sesaṃ sabbattha uttānamevāti。其他的在各处都是向上的。第十。
Paṭhamo vaggo。第一章。
Dutiyavaggo
Duggatasuttavaṇṇanā
Dutiyavaggassa paṭhame duggatanti daliddaṃ kapaṇaṃ。第二章，第一，痛苦是指贫穷和困苦。Durūpetanti dussaṇṭhānehi hatthapādehi upetaṃ。是指被恶劣的环境所困扰的。第一。
Sukhitasuttavaṇṇanā
Dutiye sukhitanti sukhasamappitaṃ mahaddhanaṃ mahābhogaṃ。第二，幸福是指充满快乐的巨大的财富和享受。Susajjitanti alaṅkatapaṭiyattaṃ hatthikkhandhagataṃ mahāparivāraṃ。是指装饰得体的，拥有众多随从的大象。第二。
Tiṃsamattasuttavaṇṇanā
Tatiye pāveyyakāti pāveyyadesavāsino。第三，指的是住在帕维耶地区的人。Sabbe āraññikātiādīsu dhutaṅgasamādānavasena tesaṃ āraññikādibhāvo veditabbo。所有的森林居民等应理解为通过持戒修行的状态。Sabbe sasaṃyojanāti sabbe sabandhanā，keci sotāpannā，keci sakadāgāmino，keci anāgāmino。所有的人都有束缚，有些是入流者，有些是再来者，有些是不再来者。在这些人中，没有世俗者或已断者。Gunnantiādīsu setakāḷādivaṇṇesu ekekavaṇṇakālova gahetabbo。关于品质等，应该单独理解每种颜色如白、黑等。Pāripanthakāti paripanthe tiṭṭhanakā panthaghātacorā。指的是在道路上行走的抢劫者。Pāradārikāti paradāracārittaṃ āpajjanakā。指的是有着他人配偶的行为。第三。
4-9. Mātusuttādivaṇṇanā
137-142. Catutthādīsu liṅganiyamena ceva cakkavāḷaniyamena ca attho veditabbo。第四及之后的内容应理解为通过性别的限制和环绕世界的限制。在人类中，母亲的时期，母亲中也有人类的时期。由此，环绕这个世界的生物在另一个世界中轮回，而在这个世界中，母亲的时期是指生母的状态。Tesu imasmiṃ cakkavāḷe mātugāmakāle mātubhūtaññeva dassento yo namātābhūtapubboti āha。对此，在这个世界中，母亲的时期是指生母的状态，正如所说的“生母的状态”。Yo napitābhūtapubbotiādīsupi eseva nayo。在父亲的状态等也同样如此。第四及之后的内容。
Vepullapabbatasuttavaṇṇanā

143. Dasame bhūtapubbanti atītakāle ekaṃ apadānaṃ āharitvā dasseti. Samaññā udapādīti paññatti ahosi. Catūhena ārohantīti idaṃ thāmamajjhime sandhāya vuttaṃ. Agganti uttamaṃ. Bhaddayuganti sundarayugalaṃ. Tīhena ārohantīti ettāvatā kira dvinnaṃ buddhānaṃ antare yojanaṃ pathavī ussannā, so pabbato tiyojanubbedho jāto.

Appaṃ vā bhiyyoti vassasatato uttariṃ appaṃ dasa vā vīsaṃ vā vassāni. Puna vassasatameva jīvanako nāma natthi, uttamakoṭiyā pana saṭṭhi vā asīti vā vassāni jīvanti. Vassasataṃ pana appatvā pañcavassadasavassādikāle mīyamānāva bahukā. Ettha ca kakusandho bhagavā cattālīsavassasahassāyukakāle, koṇāgamano tiṃsavassasahassāyukakāle nibbattoti idaṃ anupubbena parihīnasadisaṃ kataṃ, na pana evaṃ parihīnaṃ, vaḍḍhitvā vaḍḍhitvā parihīnanti veditabbaṃ. Kathaṃ? Kakusandho tāva bhagavā imasmiṃyeva kappe cattālīsavassasahassāyukakāle nibbatto āyuppamāṇaṃ pañca koṭṭhāse katvā cattāro ṭhatvā pañcame vijjamāneyeva parinibbuto. Taṃ āyu parihāyamānaṃ dasavassakālaṃ patvā puna vaḍḍhamānaṃ asaṅkheyyaṃ hutvā tato parihāyamānaṃ tiṃsavassasahassāyukakāle ṭhitaṃ, tadā koṇāgamano nibbatto. Tasmimpi tatheva parinibbute taṃ āyu dasavassakālaṃ patvā puna vaḍḍhamānaṃ asaṅkheyyaṃ hutvā parihāyitvā vīsavassasahassakāle ṭhitaṃ, tadā kassapo bhagavā nibbatto. Tasmimpi tatheva parinibbute taṃ āyu dasavassakālaṃ patvā puna vaḍḍhamānaṃ asaṅkheyyaṃ hutvā parihāyitvā vassasatakālaṃ pattaṃ, atha amhākaṃ sammāsambuddho nibbatto. Evaṃ anupubbena parihāyitvā vaḍḍhitvā vaḍḍhitvā parihīnanti veditabbaṃ. Tattha ca yaṃ āyuparimāṇesu mandesu buddhā nibbattanti, tesampi tadeva āyuparimāṇaṃ hotīti. Dasamaṃ.

Dutiyo vaggo.

Anamataggasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Kassapasaṃyuttaṃ

1. Santuṭṭhasuttavaṇṇanā



Dasame bhūtapubbanti atītakāle ekaṃ apadānaṃ āharitvā dasseti。第十，关于过去的事，带来一个故事。Samaññā udapādīti paññatti ahosi。普遍性是显现的。Catūhena ārohantīti idaṃ thāmamajjhime sandhāya vuttaṃ。通过四种方式上升，这里是指中间的部分。Agganti uttamaṃ。最上者。Bhaddayuganti sundarayugalaṃ。美好的双重。Tīhena ārohantīti ettāvatā kira dvinnaṃ buddhānaṃ antare yojanaṃ pathavī ussannā，so pabbato tiyojanubbedho jāto。通过三种方式上升，至此，两个佛之间的土地是高耸的，因此山的高度是三由旬。
Appaṃ vā bhiyyoti vassasatato uttariṃ appaṃ dasa vā vīsaṃ vā vassāni。少于或多于一百年，超过十或二十年。Puna vassasatameva jīvanako nāma natthi，uttamakoṭiyā pana saṭṭhi vā asīti vā vassāni jīvanti。再者，没有称为“活着”的一百年，而在最上层的情况下，六十或八十年是生存的。Vassasataṃ pana appatvā pañcavassadasavassādikāle mīyamānāva bahukā。没有达到一百年的人，在五年、十年等的时间段内，通常是被消耗的。Ettha ca kakusandho bhagavā cattālīsavassasahassāyukakāle，koṇāgamano tiṃsavassasahassāyukāle nibbattoti idaṃ anupubbena parihīnasadisaṃ kataṃ，na pana evaṃ parihīnaṃ，vaḍḍhitvā vaḍḍhitvā parihīnanti veditabbaṃ。这里，佛陀在四十三万年中出生，而在三十五万年中出生的尊者，是逐渐减少的，不是这样减少，而是逐渐增加，逐渐减少的应当被理解。Kathaṃ? Kakusandho tāva bhagavā imasmiṃyeva kappe cattālīsavassasahassāyukakāle nibbatto āyuppamāṇaṃ pañca koṭṭhāse katvā cattāro ṭhatvā pañcame vijjamāneyeva parinibbuto。如何？佛陀在这个时代出生，活了四十三万年，分为五个部分，四个部分站立，只有在第五部分才出现了涅槃。Taṃ āyu parihāyamānaṃ dasavassakālaṃ patvā puna vaḍḍhamānaṃ asaṅkheyyaṃ hutvā tato parihāyamānaṃ tiṃsavassasahassāyukakāle ṭhitaṃ，tadā koṇāgamano nibbatto。那时，寿命减少到十年，之后又不断增加，成为无量的，之后又减少到三十五万年，正是在那时，尊者出生。Tasmimpi tatheva parinibbute taṃ āyu dasavassakālaṃ patvā puna vaḍḍhamānaṃ asaṅkheyyaṃ hutvā parihāyitvā vīsavassasahassakāle ṭhitaṃ，tadā kassapo bhagavā nibbatto。于是，在那时，寿命减少到十年，之后又不断增加，成为无量的，之后减少到二十万年，这时，尊者出生。Tasmimpi tatheva parinibbute taṃ āyu dasavassakālaṃ patvā puna vaḍḍhamānaṃ asaṅkheyyaṃ hutvā parihāyitvā vassasatakālaṃ pattaṃ，atha amhākaṃ sammāsambuddho nibbatto。于是，在那时，寿命减少到十年，之后又不断增加，成为无量的，之后减少到一百年，这时我们的大觉者出生。Evaṃ anupubbena parihāyitvā vaḍḍhitvā vaḍḍhitvā parihīnanti veditabbaṃ。这样，逐渐减少、逐渐增加、逐渐减少的应当被理解。Tattha ca yaṃ āyuparimāṇesu mandesu buddhā nibbattanti，tesampi tadeva āyuparimāṇaṃ hotīti。那里，寿命短暂的佛陀出生时，他们的寿命也是相同的。第十。
Dutiyo vaggo。第二章。
Anamataggasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā。无始法的解释已完成。
Kassapasaṃyuttaṃ

144. Kassapasaṃyuttassa paṭhame santuṭṭhāyanti santuṭṭho ayaṃ. Itarītarenāti na thūlasukhumalūkhapaṇītathirajiṇṇānaṃ yena kenaci, atha kho yathāladdhādīnaṃ itarītarena yena kenaci santuṭṭhoti attho. Cīvarasmiñhi tayo santosā yathālābhasantoso yathābalasantoso yathāsāruppasantosoti. Piṇḍapātādīsupi eseva nayo.

Tesaṃ ayaṃ pabhedasaṃvaṇṇanā – idha bhikkhu cīvaraṃ labhati sundaraṃ vā asundaraṃ vā, so teneva yāpeti, aññaṃ na pattheti, labhantopi na gaṇhāti. Ayamassa cīvare yathālābhasantoso. Atha pana pakatidubbalo vā hoti ābādhajarābhibhūto vā, garucīvaraṃ pārupanto kilamati, so sabhāgena bhikkhunā saddhiṃ taṃ parivattetvā lahukena yāpentopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa cīvare yathābalasantoso. Aparo paṇītapaccayalābhī hoti, so paṭṭacīvarādīnaṃ aññataraṃ mahagghacīvaraṃ bahūni vā cīvarāni labhitvā – ‘‘idaṃ therānaṃ cirapabbajitānaṃ, idaṃ bahussutānaṃ anurūpaṃ, idaṃ gilānānaṃ, idaṃ appalābhīnaṃ hotū’’ti datvā tesaṃ purāṇacīvaraṃ vā saṅkārakūṭādito vā pana nantakāni uccinitvā tehi saṅghāṭiṃ katvā dhārentopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa cīvare yathāsāruppasantoso.

Idha pana bhikkhu piṇḍapātaṃ labhati lūkhaṃ vā paṇītaṃ vā, so teneva yāpeti, aññaṃ na pattheti, labhantopi na gaṇhāti. Ayamassa piṇḍapāte yathālābha santoso. Yo pana attano pakativiruddhaṃ vā byādhiviruddhaṃ vā piṇḍapātaṃ labhati, yenassa paribhuttena aphāsu hoti, so sabhāgassa bhikkhuno taṃ datvā tassa hatthato sappāyabhojanaṃ bhutvā samaṇadhammaṃ karontopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa piṇḍapāte yathābalasantoso. Aparo bahuṃ paṇītaṃ piṇḍapātaṃ labhati, so taṃ cīvaraṃ viya cirapabbajita-bahussuta-appalābhagilānānaṃ datvā , tesaṃ vā sesakaṃ piṇḍāya vā caritvā missakāhāraṃ bhuñjantopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa piṇḍapāte yathāsāruppasantoso.

Idha pana bhikkhu senāsanaṃ labhati manāpaṃ vā amanāpaṃ vā, so tena neva somanassaṃ na paṭighaṃ uppādeti, antamaso tiṇasanthārakenāpi yathāladdheneva tussati. Ayamassa senāsane yathālābhasantoso. Yo pana attano pakativiruddhaṃ vā byādhiviruddhaṃ vā senāsanaṃ labhati, yatthassa vasato aphāsu hoti, so taṃ sabhāgassa bhikkhuno datvā tassa santake sappāyasenāsane vasantopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa senāsane yathābalasantoso. Aparo mahāpuñño leṇamaṇḍapakūṭāgārādīni bahūni paṇītasenāsanāni labhati, so tāni cīvarādīni viya cirapabbajitabahussutaappalābhagilānānaṃ datvā yattha katthaci vasantopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa senāsane yathāsāruppasantoso. Yopi ‘‘uttamasenāsanaṃ nāma pamādaṭṭhānaṃ, tattha nisinnassa thinamiddhaṃ okkamati, niddābhibhūtassa paṭibujjhato pāpavitakkā pātubhavantī’’ti paṭisañcikkhitvā tādisaṃ senāsanaṃ pattampi na sampaṭicchati, so taṃ paṭikkhipitvā abbhokāsarukkhamūlādīsu vasanto santuṭṭhova hoti. Ayampi senāsane yathāsāruppasantoso.


Kassapasaṃyuttassa paṭhame santuṭṭhāyanti santuṭṭho ayaṃ。第一个关于喀萨婆的，满足是指满足于此。Itarītarenāti na thūlasukhumalūkhapaṇītathirajiṇṇānaṃ yena kenaci，atha kho yathāladdhādīnaṃ itarītarena yena kenaci santuṭṭhoti attho。彼此之间的意思是，不是粗糙、细腻、轻盈、珍贵、坚固、年老的，而是通过获得的事物之间的满足。Cīvarasmiñhi tayo santosā yathālābhasantoso yathābalasantoso yathāsāruppasantosoti。关于袈裟，有三种满足：如所获得的满足、如力量的满足、如美丽的满足。Piṇḍapātādīsupi eseva nayo。关于乞食等也是如此。
Tesaṃ ayaṃ pabhedasaṃvaṇṇanā – idha bhikkhu cīvaraṃ labhati sundaraṃ vā asundaraṃ vā，so teneva yāpeti，aññaṃ na pattheti，labhantopi na gaṇhāti。对于他们的分类说明：这里的僧人获得了美丽或不美丽的袈裟，他因而满足于此，不再追求其他，即使获得了也不去接受。Ayamassa cīvare yathālābhasantoso。对于此袈裟，他的满足如所获得的满足。Atha pana pakatidubbalo vā hoti ābādhajarābhibhūto vā，garucīvaraṃ pārupanto kilamati，so sabhāgena bhikkhunā saddhiṃ taṃ parivattetvā lahukena yāpentopi santuṭṭhova hoti。若他是弱小或被病痛所困扰的，穿着沉重的袈裟而感到疲惫，他与其他僧人共同转变为轻便的袈裟，仍然感到满足。Ayamassa cīvare yathābalasantoso。对于此袈裟，他的满足如力量的满足。Aparo paṇītapaccayalābhī hoti，so paṭṭacīvarādīnaṃ aññataraṃ mahagghacīvaraṃ bahūni vā cīvarāni labhitvā – ‘‘idaṃ therānaṃ cirapabbajitānaṃ，idaṃ bahussutānaṃ anurūpaṃ，idaṃ gilānānaṃ，idaṃ appalābhīnaṃ hotū’’ti datvā tesaṃ purāṇacīvaraṃ vā saṅkārakūṭādito vā pana nantakāni uccinitvā tehi saṅghāṭiṃ katvā dhārentopi santuṭṭhova hoti。另一个获得珍贵供养的人，获得了一种或多种昂贵的袈裟，给予长久出家者、博学者、病者、少得者的，并将旧袈裟或从垃圾堆中捡起的与他们共同穿着，仍然感到满足。Ayamassa cīvare yathāsāruppasantoso。对于此袈裟，他的满足如美丽的满足。
Idha pana bhikkhu piṇḍapātaṃ labhati lūkhaṃ vā paṇītaṃ vā，so teneva yāpeti，aññaṃ na pattheti，labhantopi na gaṇhāti。这里的僧人获得了粗糙或精致的乞食，他因而满足于此，不再追求其他，即使获得了也不去接受。Ayamassa piṇḍapāte yathālābha santoso。对于此乞食，他的满足如所获得的满足。Yo pana attano pakativiruddhaṃ vā byādhiviruddhaṃ vā piṇḍapātaṃ labhati，yenassa paribhuttena aphāsu hoti，so sabhāgassa bhikkhuno taṃ datvā tassa hatthato sappāyabhojanaṃ bhutvā samaṇadhammaṃ karontopi santuṭṭhova hoti。若他获得了与自己本性相悖或与病痛相悖的乞食，因而感到不适，他将其给予其他僧人，自己则吃到适合的食物，仍然感到满足。Ayamassa piṇḍapāte yathābalasantoso。对于此乞食，他的满足如力量的满足。Aparo bahuṃ paṇītaṃ piṇḍapātaṃ labhati，so taṃ cīvaraṃ viya cirapabbajita-bahussuta-appalābhagilānānaṃ datvā，tesāṃ vā sesakaṃ piṇḍāya vā caritvā missakāhāraṃ bhuñjantopi santuṭṭhova hoti。另一个获得许多精致的乞食，他将其给予像长久出家者、博学者、少得者的，或与其他人共同乞食，享用混合的食物，仍然感到满足。Ayamassa piṇḍapāte yathāsāruppasantoso。对于此乞食，他的满足如美丽的满足。
Idha pana bhikkhu senāsanaṃ labhati manāpaṃ vā amanāpaṃ vā，so tena neva somanassaṃ na paṭighaṃ uppādeti，antamaso tiṇasanthārakenāpi yathāladdheneva tussati。这里的僧人获得了令人愉快或不愉快的卧具，他既不因之而感到快乐，也不因之而感到厌恶，至少通过草垫也能满足于所获得的。Ayamassa senāsane yathālābhasantoso。对于此卧具，他的满足如所获得的满足。Yo pana attano pakativiruddhaṃ vā byādhiviruddhaṃ vā senāsanaṃ labhati，yatthassa vasato aphāsu hoti，so taṃ sabhāgassa bhikkhuno datvā tassa santake sappāyasenāsane vasantopi santuṭṭhova hoti。若他获得了与自己本性相悖或与病痛相悖的卧具，因而在其处感到不适，他将其给予其他僧人，自己则在适合的卧具中安住，仍然感到满足。Ayamassa senāsane yathābalasantoso。对于此卧具，他的满足如力量的满足。Aparo mahāpuñño leṇamaṇḍapakūṭāgārādīni bahūni paṇītasenāsanāni labhati，so tāni cīvarādīni viya cirapabbajitabahussutaappalābhagilānānaṃ datvā yattha katthaci vasantopi santuṭṭhova hoti。另一个具大福德的人，获得了许多精致的卧具，如岩洞、屋舍等，他将其给予像长久出家者、博学者、少得者的，无论在哪里安住，仍然感到满足。Ayamassa senāsane yathāsāruppasantoso。对于此卧具，他的满足如美丽的满足。Yopi ‘‘uttamasenāsanaṃ nāma pamādaṭṭhānaṃ，tattha nisinnassa thinamiddhaṃ okkamati，niddābhibhūtassa paṭibujjhato pāpavitakkā pātubhavantī’’ti paṭisañcikkhitvā tādisaṃ senāsanaṃ pattampi na sampaṭicchati，so taṃ paṭikkhipitvā abbhokāsarukkhamūlādīsu vasanto santuṭṭhova hoti。若有人意识到“最好的卧具是懈怠的地方，坐在那里会导致昏沉，沉睡时会生出恶念”，即使获得这样的卧具也不接受，他则拒绝它，住在空旷的树根等地方，仍然感到满足。Ayampi senāsane yathāsāruppasantoso。对于此卧具，他的满足如美丽的满足。


Idha pana bhikkhu bhesajjaṃ labhati lūkhaṃ vā paṇītaṃ vā, so yaṃ labhati teneva tussati, aññaṃ na pattheti, labhantopi na gaṇhāti. Ayamassa gilānapaccaye yathālābhasantoso. Yo pana telenatthiko phāṇitaṃ labhati, so taṃ sabhāgassa bhikkhuno datvā tassa hatthato telaṃ gahetvā vā aññadeva vā pariyesitvā bhesajjaṃ karontopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa gilānapaccaye yathābalasantoso. Aparo mahāpuñño bahuṃ telamadhuphāṇitādipaṇītabhesajjaṃ labhati, so taṃ cīvaraṃ viya cirapabbajita-bahussuta-appalābhagilānānaṃ datvā tesaṃ ābhatena yena kenaci yāpentopi santuṭṭhova hoti. Yo pana ekasmiṃ bhājane muttaharītakaṃ ṭhapetvā ekasmiṃ catumadhuraṃ ‘‘gaṇha, bhante, yadicchasī’’ti vuccamāno sacassa tesu aññatarenapi rogo vūpasammati, atha ‘‘muttaharītakaṃ nāma buddhādīhi vaṇṇita’’nti catumadhuraṃ paṭikkhipitvā muttaharītakena bhesajjaṃ karonto paramasantuṭṭhova hoti. Ayamassa gilānapaccaye yathāsāruppasantoso. Iti ime tayo santose sandhāya ‘‘santuṭṭhāyaṃ, bhikkhave, kassapo itarītarena cīvarenā’’ti vuttaṃ.

Vaṇṇavādīti eko santuṭṭho hoti, santosassa vaṇṇaṃ na katheti. Eko na santuṭṭho hoti, santosassa vaṇṇaṃ katheti. Eko neva santuṭṭho hoti, na santosassa vaṇṇaṃ katheti. Eko santuṭṭho ca hoti, santosassa ca vaṇṇaṃ katheti. Ayaṃ tādisoti dassetuṃ itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādīti vuttaṃ. Anesananti dūteyyapahiṇagamanānuyogappabhedaṃ nānappakāraṃ anesanaṃ. Aladdhāti alabhitvā. Yathā ca ekacco ‘‘kathaṃ nu kho cīvaraṃ labhissāmī’’ti puññavantehi bhikkhūhi saddhiṃ ekato hutvā kohaññaṃ karonto uttasati paritassati, ayaṃ evaṃ aladdhā ca cīvaraṃ na paritassati. Laddhā cāti dhammena samena labhitvā. Agadhitoti vigatalobhagedho. Amucchitoti adhimattataṇhāya mucchaṃ anāpanno. Anajjhāpannoti taṇhāya anotthaṭo apariyonaddho. Ādīnavadassāvīti anesanāpattiyañca gadhitaparibhoge ca ādīnavaṃ passamāno. Nissaraṇapaññoti, ‘‘yāvadeva sītassa paṭighātāyā’’ti vuttanissaraṇameva jānanto paribhuñjatīti attho. Itarītarena piṇḍapātenātiādīsupi yathāladdhādīnaṃ yena kenaci piṇḍapātena, yena kenaci senāsanena, yena kenaci gilānapaccayabhesajjaparikkhārenāti evamattho daṭṭhabbo.

Kassapena vā hi vo, bhikkhave, ovadissāmīti ettha yathā mahākassapatthero catūsu paccayesu tīhi santosehi santuṭṭho, tumhepi tathārūpā bhavathāti ovadanto kassapena ovadati nāma. Yo vā panassa kassapasadisoti etthāpi yo vā panaññopi kassapasadiso mahākassapatthero viya catūsu paccayesu tīhi santosehi santuṭṭho bhaveyya, tumhepi tathārūpā bhavathāti ovadanto kassapasadisena ovadati nāma. Tathattāya paṭipajjitabbanti ‘‘sammāsambuddhassa imāya imasmiṃ santuṭṭhisutte vuttasallekhācārapaṭipattiyā kathanaṃ nāma bhāro, amhākampi imaṃ paṭipattiṃ paripūraṃ katvā pūraṇaṃ bhāroyeva, āgato kho pana bhāro gahetabbo’’ti cintetvā yathā mayā kathitaṃ, tathattāya tathābhāvāya tumhehipi paṭipajjitabbanti. Paṭhamaṃ.

2. Anottappīsuttavaṇṇanā



Idha pana bhikkhu bhesajjaṃ labhati lūkhaṃ vā paṇītaṃ vā，so yaṃ labhati teneva tussati，aññaṃ na pattheti，labhantopi na gaṇhāti。这里的僧人获得了粗糙或精致的药物，他因而满足于此，不再追求其他，即使获得了也不去接受。Ayamassa gilānapaccaye yathālābhasantoso。对于此病者的供养，他的满足如所获得的满足。Yo pana telenatthiko phāṇitaṃ labhati，so taṃ sabhāgassa bhikkhuno datvā tassa hatthato telaṃ gahetvā vā aññadeva vā pariyesitvā bhesajjaṃ karontopi santuṭṭhova hoti。若他获得了油脂，他将其给予其他僧人，自己则拿着油，或寻找其他药物，仍然感到满足。Ayamassa gilānapaccaye yathābalasantoso。对于此病者的供养，他的满足如力量的满足。Aparo mahāpuñño bahuṃ telamadhuphāṇitādipaṇītabhesajjaṃ labhati，so taṃ cīvaraṃ viya cirapabbajita-bahussuta-appalābhagilānānaṃ datvā tesaṃ ābhatena yena kenaci yāpentopi santuṭṭhova hoti。另一个具大福德的人，获得了许多油、蜜、精致的药物，他将其给予像长久出家者、博学者、少得者的，无论以何种方式使用，仍然感到满足。Yo pana ekasmiṃ bhājane muttaharītakaṃ ṭhapetvā ekasmiṃ catumadhuraṃ ‘‘gaṇha, bhante, yadicchasī’’ti vuccamāno sacassa tesu aññatarenapi rogo vūpasammati，atha ‘‘muttaharītakaṃ nāma buddhādīhi vaṇṇita’’nti catumadhuraṃ paṭikkhipitvā muttaharītakena bhesajjaṃ karonto paramasantuṭṭhova hoti。若他在一个容器中放置了“无拘无束的绿色”，在另一个容器中放置了“四种甜味”，被称为“请您拿着，尊者，您想要什么”，如果在这些中有其他的病痛得到缓解，他则拒绝“四种甜味”，用“无拘无束的绿色”来治疗，感到非常满足。Ayamassa gilānapaccaye yathāsāruppasantoso。对于此病者的供养，他的满足如美丽的满足。Iti ime tayo santose sandhāya ‘‘santuṭṭhāyaṃ, bhikkhave, kassapo itarītarena cīvarenā’’ti vuttaṃ。由此可知，这三种满足是指“满足于，尊者们，喀萨婆以不同袈裟而感到满足”。
Vaṇṇavādīti eko santuṭṭho hoti，santosassa vaṇṇaṃ na katheti。关于色彩，有人感到满足，不谈满足的色彩。Eko na santuṭṭho hoti，santosassa vaṇṇaṃ katheti。有人不感到满足，却谈论满足的色彩。Eko neva santuṭṭho hoti，na santosassa vaṇṇaṃ katheti。有人既不满足，也不谈论满足的色彩。Eko santuṭṭho ca hoti，santosassa ca vaṇṇaṃ katheti。有人感到满足，也谈论满足的色彩。Ayaṃ tādisoti dassetuṃ itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādīti vuttaṃ。为此，说明不同袈裟的满足是关于色彩的。
Anesananti dūteyyapahiṇagamanānuyogappabhedaṃ nānappakāraṃ anesanaṃ。无所求是指派遣使者、旅途的不同方式。Aladdhāti alabhitvā。未获得是指未能获得。Yathā ca ekacco ‘‘kathaṃ nu kho cīvaraṃ labhissāmī’’ti puññavantehi bhikkhūhi saddhiṃ ekato hutvā kohaññaṃ karonto uttasati paritassati，ayaṃ evaṃ aladdhā ca cīvaraṃ na paritassati。正如某人对“我将如何获得袈裟”感到不安，与有福的僧人聚在一起，焦虑不安，而此人若未能获得袈裟则不感到焦虑。Laddhā cāti dhammena samena labhitvā。获得是指按照法则平等地获得。Agadhitoti vigatalobhagedho。无贪是指没有贪欲的烦恼。Amucchitoti adhimattataṇhāya mucchaṃ anāpanno。无迷是指未被过度的欲望所迷惑。Anajjhāpannoti taṇhāya anotthaṭo apariyonaddho。无执是指未被欲望所缠绕。Ādīnavadassāvīti anesanāpattiyañca gadhitaparibhoge ca ādīnavaṃ passamāno。见到痛苦的意义是指意识到无所求的痛苦和贪欲的痛苦。Nissaraṇapaññoti，‘‘yāvadeva sītassa paṭighātāyā’’ti vuttanissaraṇameva jānanto paribhuñjatīti attho。无所求的智慧是指“在冷的对抗中”，意识到无所求的意义。Itarītarena piṇḍapātenātiādīsupi yathāladdhādīnaṃ yena kenaci piṇḍapātena，yena kenaci senāsanena，yena kenaci gilānapaccayabhesajjaparikkhārenāti evamattho daṭṭhabbo。关于乞食等也是如此，获得的意义是通过任何乞食、任何卧具、任何病者的药物等。
Kassapena vā hi vo，bhikkhave，ovadissāmīti ettha yathā mahākassapatthero catūsu paccayesu tīhi santosehi santuṭṭho，tumhepi tathārūpā bhavathāti ovadanto kassapena ovadati nāma。喀萨婆对你们说：“我将教导你们”，这里正如大喀萨婆在四种供养中通过三种满足而感到满足，你们也应当如此，喀萨婆教导你们。Yo vā panassa kassapasadisoti etthāpi yo vā panaññopi kassapasadiso mahākassapatthero viya catūsu paccayesu tīhi santosehi santuṭṭho bhaveyya，tumhepi tathārūpā bhavathāti ovadanto kassapasadisena ovadati nāma。或许与他相似，如同其他与大喀萨婆相似的人，在四种供养中通过三种满足而感到满足，你们也应当如此，喀萨婆以相似的方式教导你们。Tathattāya paṭipajjitabbanti ‘‘sammāsambuddhassa imāya imasmiṃ santuṭṭhisutte vuttasallekhācārapaṭipattiyā kathanaṃ nāma bhāro，amhākampi imaṃ paṭipattiṃ paripūraṃ katvā pūraṇaṃ bhāroyeva，āgato kho pana bhāro gahetabbo’’ti cintetvā yathā mayā kathitaṃ，tathattāya tathābhāvāya tumhehipi paṭipajjitabbanti。应当如此去实践，思考“如来在此满足的教义中所说的，讲述的道理是沉重的，我们也应当将此实践完成，承载起这个沉重的责任”，因此，正如我所说的，你们也应当如此去实践。第一。
Anottappīsuttavaṇṇanā

145. Dutiye anātāpīti yaṃ vīriyaṃ kilese ātapati, tena rahito. Anottappīti nibbhayo kilesuppattito kusalānuppattito ca bhayarahito. Sambodhāyāti sambujjhanatthāya. Nibbānāyāti nibbānasacchikiriyāya. Anuttarassa yogakkhemassāti arahattassa tañhi anuttarañceva catūhi ca yogehi khemaṃ.

Anuppannātiādīsu ye pubbe appaṭiladdhapubbaṃ cīvarādiṃ vā paccayaṃ upaṭṭhākasaddhivihārika-antevāsīnaṃ vā aññatarato manuññavatthuṃ paṭilabhitvā taṃ subhaṃ sukhanti ayoniso gaṇhantassa aññataraṃ vā pana ananubhūtapubbaṃ ārammaṇaṃ yathā tathā vā ayoniso āvajjentassa lobhādayo pāpakā akusalā dhammā uppajjanti, te anuppannāti veditabbā. Aññathā hi anamatagge saṃsāre anuppannā nāma pāpakā dhammā natthi. Anubhūtapubbepi ca vatthumhi ārammaṇe vā yassa pakatibuddhiyā vā uddesaparipucchāya vā pariyattinavakammayonisomanasikārānaṃ vā aññataravasena pubbe anuppajjitvā pacchā tādisena paccayena sahasā uppajjanti, imepi ‘‘anuppannā uppajjamānā anatthāya saṃvatteyyu’’nti veditabbā. Tesuyeva pana vatthārammaṇesu punappunaṃ uppajjamānā nappahīyanti nāma, te ‘‘uppannā appahīyamānā anatthāya saṃvatteyyu’’nti veditabbā. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato pana uppannānuppannabhedo ca pahānappahānavidhānañca sabbaṃ visuddhimagge ñāṇadassanavisuddhiniddese kathitaṃ.

Anuppannāme kusalā dhammāti appaṭiladdhāpi sīlasamādhimaggaphalasaṅkhātā anavajjadhammā. Uppannāti teyeva paṭiladdhā. Nirujjhamānā anatthāya saṃvatteyyunti te sīlādidhammā parihānivasena puna anuppattiyā nirujjhamānā anatthāya saṃvatteyyunti veditabbā. Ettha ca lokiyā parihāyanti, lokuttarānaṃ parihāni natthīti. ‘‘Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā’’ti imassa pana sammappadhānassa vasenāyaṃ desanā katā. Dutiyamaggo vā sīghaṃ anuppajjamāno, paṭhamamaggo nirujjhamāno anatthāya saṃvatteyyāti evampettha attho daṭṭhabbo. Iti imasmiṃ sutte ime cattāro sammappadhānā pubbabhāgavipassanāvasena kathitāti. Dutiyaṃ.

3. Candūpamasuttavaṇṇanā



Dutiye anātāpīti yaṃ vīriyaṃ kilese ātapati，tena rahito。第二，指的是无畏，因那所产生的努力而远离烦恼。Anottappīti nibbhayo kilesuppattito kusalānuppattito ca bhayarahito。无畏是指无惧，远离烦恼的获得与善法的获得。Sambodhāyāti sambujjhanatthāya。为了觉悟。Nibbānāyāti nibbānasacchikiriyāya。为了实现涅槃。Anuttarassa yogakkhemassāti arahattassa tañhi anuttarañceva catūhi ca yogehi khemaṃ。至于无上的安乐，是指阿罗汉的那种无上安乐，通过四种修行而获得的安宁。
Anuppannātiādīsu ye pubbe appaṭiladdhapubbaṃ cīvarādiṃ vā paccayaṃ upaṭṭhākasaddhivihārika-antevāsīnaṃ vā aññatarato manuññavatthuṃ paṭilabhitvā taṃ subhaṃ sukhanti ayoniso gaṇhantassa aññataraṃ vā pana ananubhūtapubbaṃ ārammaṇaṃ yathā tathā vā ayoniso āvajjentassa lobhādayo pāpakā akusalā dhammā uppajjanti，te anuppannāti veditabbā。对于那些未曾获得的，若是获得了少量的袈裟等供养，或是从信士、住持、弟子中获得了某种良好的事物，因而感到愉快，而不善于思考，或是未曾体验过的对象，若是以不善的方式思考，贪欲等恶法便会生起，这些应当被理解为未生起的。Aññathā hi anamatagge saṃsāre anuppannā nāma pāpakā dhammā natthi。否则，在无始的轮回中，并不存在未生起的恶法。Anubhūtapubbepi ca vatthumhi ārammaṇe vā yassa pakatibuddhiyā vā uddesaparipucchāya vā pariyattinavakammayonisomanasikārānaṃ vā aññataravasena pubbe anuppajjitvā pacchā tādisena paccayena sahasā uppajjanti，imepi ‘‘anuppannā uppajjamānā anatthāya saṃvatteyyu’’nti veditabbā。即便是曾经体验过的，若在某种事物或对象中，因某种自然的觉知、询问、学习、善巧的思维等而未曾生起，后来以这样的缘故突然生起的，这些也应当被理解为“未生起而生起的，必将导致不利”。Tesuyeva pana vatthārammaṇesu punappunaṃ uppajjamānā nappahīyanti nāma，te ‘‘uppannā appahīyamānā anatthāya saṃvatteyyu’’nti veditabbā。那些在这些事物或对象中反复生起的，不能被消除的，应当被理解为“生起而不被消除的，必将导致不利”。Ayamettha saṅkhepo，vitthārato pana uppannānuppannabhedo ca pahānappahānavidhānañca sabbaṃ visuddhimagge ñāṇadassanavisuddhiniddese kathitaṃ。这里是概述，详细的关于生起与未生起的分别，以及放弃与不放弃的方式，已在清净道论的智慧与见解的部分中讲述。
Anuppannāme kusalā dhammāti appaṭiladdhāpi sīlasamādhimaggaphalasaṅkhātā anavajjadhammā。未生起的善法是指那些虽未获得但属于道德、定、智慧的果报的善法。Uppannāti teyeva paṭiladdhā。生起的正是这些。Nirujjhamānā anatthāya saṃvatteyyunti te sīlādidhammā parihānivasena puna anuppattiyā nirujjhamānā anatthāya saṃvatteyyunti veditabbā。那些因失去而导致不利的善法，因再度未能获得而被理解为将导致不利。Ettha ca lokiyā parihāyanti，lokuttarānaṃ parihāni natthīti。此处，世俗的法则是会消失的，而出世间的法则则不会消失。“Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā”ti imassa pana sammappadhānassa vasenāyaṃ desanā katā。根据“生起的善法的存在”，因此此处的教导是基于正念的。Dutiyamaggo vā sīghaṃ anuppajjamāno，paṭhamamaggo nirujjhamāno anatthāya saṃvatteyyāti evampettha attho daṭṭhabbo。第二条道路是迅速未生起的，而第一条道路则是因消失而导致不利的，这里的意思应当如此理解。Iti imasmiṃ sutte ime cattāro sammappadhānā pubbabhāgavipassanāvasena kathitāti。因此在此经中，这四种正念是通过先前的观察而讲述的。第二。
Candūpamasuttavaṇṇanā

146. Tatiye candūpamāti candasadisā hutvā. Kiṃ parimaṇḍalatāya? No, apica kho yathā cando gaganatalaṃ pakkhandamāno na kenaci saddhiṃ santhavaṃ vā sinehaṃ vā ālayaṃ vā nikantiṃ vā patthanaṃ vā pariyuṭṭhānaṃ vā karoti, na ca na hoti mahājanassa piyo manāpo, tumhepi evaṃ kenaci saddhiṃ santhavādīnaṃ akaraṇena bahujanassa piyā manāpā candūpamā hutvā khattiyakulādīni cattāri kulāni upasaṅkamathāti attho. Apica yathā cando andhakāraṃ vidhamati, ālokaṃ pharati, evaṃ kilesandhakāravidhamanena ñāṇālokapharaṇena cāpi candūpamā hutvāti evamādīhipi nayehi ettha attho daṭṭhabbo.

Apakasseva kāyaṃ apakassa cittanti teneva santhavādīnaṃ akaraṇena kāyañca cittañca apakassitvā, apanetvāti attho. Yo hi bhikkhu araññepi na vasati, kāmavitakkādayopi vitakketi, ayaṃ neva kāyaṃ apakassati, na cittaṃ. Yo hi araññepi kho viharati, kāmavitakkādayo pana vitakketi, ayaṃ kāyameva apakassati, na cittaṃ. Yo gāmante vasati , kāmavitakkādayopi kho na ca vitakketi, ayaṃ cittameva apakassati, na kāyaṃ. Yo pana araññe ceva vasati, kāmavitakkādayo ca na vitakketi, ayaṃ ubhayampi apakassati. Evarūpā hutvā kulāni upasaṅkamathāti dīpento ‘‘apakasseva kāyaṃ apakassa citta’’nti āha.

Niccanavakāti niccaṃ navakāva, āgantukasadisā eva hutvāti attho. Āgantuko hi paṭipāṭiyā sampattagehaṃ pavisitvā sace naṃ gharasāmikā disvā, ‘‘amhākaṃ puttabhātaro vippavāsaṃ gatā evaṃ vicariṃsū’’ti anukampamānā nisīdāpetvā bhojenti, bhuttamattoyeva ‘‘tumhākaṃ bhājanaṃ gaṇhathā’’ti uṭṭhāya pakkamati, na tehi saddhiṃ santhavaṃ vā karoti, na kiccakaraṇīyāni vā saṃvidahati, evaṃ tumhepi paṭipāṭiyā sampattagharaṃ pavisitvā yaṃ iriyāpathesu pasannā manussā denti, taṃ gahetvā chinnasanthavā, tesaṃ kiccakaraṇīye abyāvaṭā hutvā nikkhamathāti dīpeti.

Imassa pana niccanavakabhāvassa āvibhāvatthaṃ dvebhātikavatthu kathetabbaṃ – vasāḷanagaragāmato kira dve bhātikā nikkhamitvā pabbajitā, te cūḷanāgatthero ca mahānāgatthero cāti paññāyiṃsu. Te cittalapabbate tiṃsa vassāni vasitvā arahattaṃ pattā ‘‘mātaraṃ passissāmā’’ti āgantvā vasāḷanagaravihāre vasitvā punadivase mātugāmaṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Mātāpi tesaṃ uḷuṅkena yāguṃ nīharitvā ekassa patte ākiri. Tassā taṃ olokayamānāya puttasineho uppajji. Atha naṃ āha – ‘‘tvaṃ, tāta, mayhaṃ putto mahānāgo’’ti. Thero ‘‘pacchimaṃ theraṃ puccha upāsike’’ti vatvā pakkāmi. Pacchimatherassapi yāguṃ datvā, ‘‘tāta, tvaṃ mayhaṃ putto cūḷanāgo’’ti pucchi? Thero ‘‘kiṃ, upāsike, purimaṃ theraṃ na pucchasī’’ti? Vatvā pakkāmi. Evaṃ mātarāpi saddhiṃ chinnasanthavo bhikkhu niccanavako nāma hoti.


Tatiye candūpamāti candasadisā hutvā。第三，指的是月亮的比喻，像月亮一样。Kiṃ parimaṇḍalatāya? No，apica kho yathā cando gaganatalaṃ pakkhandamāno na kenaci saddhiṃ santhavaṃ vā sinehaṃ vā ālayaṃ vā nikantiṃ vā patthanaṃ vā pariyuṭṭhānaṃ vā karoti，na ca na hoti mahājanassa piyo manāpo，tumhepi evaṃ kenaci saddhiṃ santhavādīnaṃ akaraṇena bahujanassa piyā manāpā candūpamā hutvā khattiyakulādīni cattāri kulāni upasaṅkamathāti attho。有什么圆满的意义？不是的，正如月亮在天空中升起，它不与任何人交谈，也不与任何人亲近，不会有任何依附、妄想、思虑或烦恼，也不会成为大众所喜爱和亲近的对象。你们也应当如月亮般，不与任何人交谈，以此成为大众所喜爱和亲近的对象，接近四种种姓（如贵族等）。
Apica yathā cando andhakāraṃ vidhamati，ālokaṃ pharati，evaṃ kilesandhakāravidhamanena ñāṇālokapharaṇena cāpi candūpamā hutvāti evamādīhipi nayehi ettha attho daṭṭhabbo。并且，正如月亮驱散黑暗，散发光明，故此，通过驱散烦恼的黑暗，散发智慧的光明，月亮的比喻也应如此理解。
Apakasseva kāyaṃ apakassa cittanti teneva santhavādīnaṃ akaraṇena kāyañca cittañca apakassitvā，apanetvāti attho。通过不与他人交谈，身体和心灵都被抛弃。Yo hi bhikkhu araññepi na vasati，kāmavitakkādayopi vitakketi，ayaṃ neva kāyaṃ apakassati，na cittaṃ。若有僧人在森林中不安住，而是思虑欲念等，他既不抛弃身体，也不抛弃心灵。Yo hi araññepi kho viharati，kāmavitakkādayo pana vitakketi，ayaṃ kāyameva apakassati，na cittaṃ。若有僧人在森林中安住，而思虑欲念等，这样的僧人则抛弃的是身体，而不是心灵。Yo gāmante vasati，kāmavitakkādayopi kho na ca vitakketi，ayaṃ cittameva apakassati，na kāyaṃ。若有僧人在村庄中安住，而思虑欲念等却不生起，则抛弃的仅是心灵，而非身体。Yo pana araññe ceva vasati，kāmavitakkādayo ca na vitakketi，ayaṃ ubhayampi apakassati。若有僧人在森林中安住，且思虑欲念等也不生起，则身体和心灵都被抛弃。Evarūpā hutvā kulāni upasaṅkamathāti dīpento ‘‘apakasseva kāyaṃ apakassa citta’’nti āha。以这样的方式，接近四种种姓，指出“抛弃身体和心灵”。
Niccanavakāti niccaṃ navakāva，āgantukasadisā eva hutvāti attho。常住的比喻是指常住的如新来的，意即像外来者一样。Āgantuko hi paṭipāṭiyā sampattagehaṃ pavisitvā sace naṃ gharasāmikā disvā，‘‘amhākaṃ puttabhātaro vippavāsaṃ gatā evaṃ vicariṃsū’’ti anukampamānā nisīdāpetvā bhojenti，bhuttamattoyeva ‘‘tumhākaṃ bhājanaṃ gaṇhathā’’ti uṭṭhāya pakkamati，na tehi saddhiṃ santhavaṃ vā karoti，na kiccakaraṇīyāni vā saṃvidahati，evaṃ tumhepi paṭipāṭiyā sampattagharaṃ pavisitvā yaṃ iriyāpathesu pasannā manussā denti，taṃ gahetvā chinnasanthavā，tesāṃ kiccakaraṇīye abyāvaṭā hutvā nikkhamathāti dīpeti。外来者在进入家中时，若见到家主，便会因怜悯而让他坐下，招待他，吃完后便会说“你们的容器请带走”，然后离开，不与他们交谈，也不安排任何事情。你们也应当如此，进入家中时，若有人在生活中热情地待你们，便应当带走，并在他们的事务中不被卷入。
Imassa pana niccanavakabhāvassa āvibhāvatthaṃ dvebhātikavatthu kathetabbaṃ – vasāḷanagaragāmato kira dve bhātikā nikkhamitvā pabbajitā，te cūḷanāgatthero ca mahānāgatthero cāti paññāyiṃsu。为了说明这种常住的比喻，必须讲述两个兄弟的故事——据说从瓦萨兰那（现代瓦萨兰）城镇中有两个兄弟出家，他们就是小阿那哥和大阿那哥。Te cittalapabbate tiṃsa vassāni vasitvā arahattaṃ pattā ‘‘mātaraṃ passissāmā’’ti āgantvā vasāḷanagaravihāre vasitvā punadivase mātugāmaṃ piṇḍāya pavisiṃsu。经过三十年在心灵山上修行而获得阿罗汉果，他们说“我们想见母亲”，于是回到瓦萨兰那的寺庙中，第二天便进入母亲的村庄乞食。Mātāpi tesaṃ uḷuṅkena yāguṃ nīharitvā ekassa patte ākiri。母亲用瓢舀出食物，分给其中一人的碗。Tassā taṃ olokayamānāya puttasineho uppajji。看到这一幕，母亲心中产生了对儿子的爱。Atha naṃ āha – ‘‘tvaṃ, tāta, mayhaṃ putto mahānāgo’’ti。于是她对他说：“你啊，孩子，我的儿子大阿那哥。”Thero ‘‘pacchimaṃ theraṃ puccha upāsike’’ti vatvā pakkāmi。长老说：“请问最后一位长老，尊者。”Pacchimatherassapi yāguṃ datvā，‘‘tāta, tvaṃ mayhaṃ putto cūḷanāgo’’ti pucchi？长老也给了最后一位长老食物，并问：“孩子，你是我儿子小阿那哥吗？”Thero ‘‘kiṃ, upāsike, purimaṃ theraṃ na pucchasī’’ti？长老问：“怎么了，尊者，你不问第一位长老吗？”Vatvā pakkāmi。说完便离开。Evaṃ mātarāpi saddhiṃ chinnasanthavo bhikkhu niccanavako nāma hoti。就这样，与母亲的关系被切断的僧人被称为常住的比喻。


Appagabbhāti na pagabbhā, aṭṭhaṭṭhānena kāyapāgabbhiyena, catuṭṭhānena vacīpāgabbhiyena, anekaṭṭhānena manopāgabbhiyena ca virahitāti attho. Aṭṭhaṭṭhānaṃ kāyapāgabbhiyaṃ nāma saṅghagaṇapuggala-bhojanasālā-jantāgharanahānatittha-bhikkhācāramagga-antaragharappavesanesu kāyena appatirūpakaraṇaṃ. Seyyathidaṃ – idhekacco saṅghamajjhe pallatthikāya vā nisīdati pāde pādaṃ ādhāyitvā vāti evamādi (mahāni. 165). Tathā gaṇamajjhe. Gaṇamajjheti catuparisasannipāte vā suttantikagaṇādisannipāte vā. Tathā vuḍḍhatare puggale. Bhojanasālāya pana vuḍḍhānaṃ āsanaṃ na deti, navānaṃ āsanaṃ paṭibāhati. Tathā jantāghare. Vuḍḍhe cettha anāpucchā aggijalanādīni karoti. Nhānatitthe ca yadidaṃ ‘‘daharo vuḍḍhoti pamāṇaṃ akatvā āgatapaṭipāṭiyā nhāyitabba’’nti vuttaṃ, tampi anādiyanto pacchā āgantvā udakaṃ otaritvā vuḍḍhe ca nave ca bādhati. Bhikkhācāramagge pana aggāsanaaggodakaaggapiṇḍānaṃ atthāya purato gacchati bāhāya bāhaṃ paharanto. Antaragharappavesane vuḍḍhehi paṭhamataraṃ pavisati, daharehi saddhiṃ kāyakīḷanakaṃ karotīti evamādi.

Catuṭṭhānaṃ vacīpāgabbhiyaṃ nāma saṅghagaṇapuggalaantaragharesu appatirūpavācānicchāraṇaṃ. Seyyathidaṃ – idhekacco saṅghamajjhe anāpucchā dhammaṃ bhāsati. Tathā pubbe vuttappakārassa gaṇassa majjhe puggalassa ca santike, tattheva manussehi pañhaṃ puṭṭho vuḍḍhataraṃ anāpucchā vissajjeti. Antaraghare pana ‘‘itthannāme kiṃ atthi? Kiṃ yāgu, udāhu khādanīyaṃ bhojanīyaṃ? Kiṃ me dassasi? Kiṃ ajja khādissāma? Kiṃ bhuñjissāma? Kiṃ pivissāmā’’tiādīni bhāsati.

Anekaṭṭhānaṃ manopāgabbhiyaṃ nāma tesu tesu ṭhānesu kāyavācāhi ajjhācāraṃ anāpajjitvāpi manasāva kāmavitakkādīnaṃ vitakkanaṃ. Apica dussīlasseva sato ‘‘sīlavāti maṃ jano jānātū’’ti evaṃ pavattā pāpicchatāpi manopāgabbhiyaṃ. Iti sabbesampi imesaṃ pāgabbhiyānaṃ abhāvena appagabbhā hutvā upasaṅkamathāti vadati.

Jarudapānanti jiṇṇakūpaṃ. Pabbatavisamanti pabbate visamaṃ papātaṭṭhānaṃ. Nadīvidugganti nadiyā viduggaṃ chinnataṭaṭṭhānaṃ. Apakasseva kāyanti tādisāni ṭhānāni yo khiḍḍādipasuto kāyaṃ anapakassa ekatobhāriyaṃ akatvāva vāyupatthambhakaṃ aggāhāpetvā cittampi anapakassa ‘‘ettha patito hatthapādabhañjanādīni pāpuṇātī’’ti anādīnavadassāvitāya anubbejetvā sampiyāyamāno oloketi, so patitvā hatthapādabhañjanādianatthaṃ pāpuṇāti. Yo pana udakatthiko vā aññena vā kenaci kiccena oloketukāmo kāyaṃ apakassa ekato bhāriyaṃ katvā vāyupatthambhakaṃ gāhāpetvā, cittampi apakassa ādīnavadassanena saṃvejetvā oloketi, so na patati, yathāruciṃ oloketvā sukhī yenakāmaṃ pakkamati.


Appagabbhāti na pagabbhā，aṭṭhaṭṭhānena kāyapāgabbhiyena，catuṭṭhānena vacīpāgabbhiyena，anekāṭṭhānena manopāgabbhiyena ca virahitāti attho。微小的无愧是指没有愧疚，通过八种姿势的身体无愧，四种言语的无愧，和多种意念的无愧。Aṭṭhaṭṭhānaṃ kāyapāgabbhiyaṃ nāma saṅghagaṇapuggala-bhojanasālā-jantāgharanahānatittha-bhikkhācāramagga-antaragharappavesanesu kāyena appatirūpakaraṇaṃ。身体的无愧是指在僧团、聚餐厅、动物房、洗浴处、乞食路、内居等场所，身体不以不当方式出现。Seyyathidaṃ – idhekacco saṅghamajjhe pallatthikāya vā nisīdati pāde pādaṃ ādhāyitvā vāti evamādi (mahāni. 165)。比如，有人在僧团中坐着，双脚交叠，等等。Tathā gaṇamajjhe。聚会中也是如此。Gaṇamajjheti catuparisasannipāte vā suttantikagaṇādisannipāte vā。聚会是指四个团体的聚集或小团体的聚集。Tathā vuḍḍhatare puggale。对于年长者而言，聚餐厅不提供给年长者座位，而是阻止年轻者的座位。Bhojanasālāya pana vuḍḍhānaṃ āsanaṃ na deti，navānaṃ āsanaṃ paṭibāhati。对于聚餐厅，年长者的座位不提供，而是阻止年轻者的座位。Tathā jantāghare。对于动物房，年长者会在未询问的情况下进行火焰等行为。Vuḍḍhe cettha anāpucchā aggijalanādīni karoti。年长者在洗浴处所说“年轻人应当在未询问的情况下进行洗浴”，因此，后来的到来者需降水以阻止年轻人和新来的。Nhānatitthe ca yadidaṃ ‘‘daharo vuḍḍhoti pamāṇaṃ akatvā āgatapaṭipāṭiyā nhāyitabba’’nti vuttaṃ，tampi anādiyanto pacchā āgantvā udakaṃ otaritvā vuḍḍhe ca nave ca bādhati。乞食路中，年长者前往，双手相互拍打以表示尊重。Bhikkhācāramagge pana aggāsanaaggodakaaggapiṇḍānaṃ atthāya purato gacchati bāhāya bāhaṃ paharanto。在内居中，年长者首先进入，与年轻人一起进行身体的运动。
Catuṭṭhānaṃ vacīpāgabbhiyaṃ nāma saṅghagaṇapuggalaantaragharesu appatirūpavācānicchāraṇaṃ。四种言语的无愧是指在僧团、聚居处的身体不当言语的说法。Seyyathidaṃ – idhekacco saṅghamajjhe anāpucchā dhammaṃ bhāsati。比如，有人在僧团中未询问而说法。Tathā pubbe vuttappakārassa gaṇassa majjhe puggalassa ca santike，tattheva manussehi pañhaṃ puṭṭho vuḍḍhataraṃ anāpucchā vissajjeti。对于之前所述的聚会中，若在他人面前被问到，他会在未询问的情况下回答。Antaraghare pana ‘‘itthannāme kiṃ atthi? Kiṃ yāgu，udāhu khādanīyaṃ bhojanīyaṃ? Kiṃ me dassasi? Kiṃ ajja khādissāma? Kiṃ bhuñjissāma? Kiṃ pivissāmā’’tiādīni bhāsati。至于内居中，他会说“这里有什么？是粥，还是可吃的食物？你能给我什么？今天我们吃什么？我们喝什么？”等。
Anekaṭṭhānaṃ manopāgabbhiyaṃ nāma tesu tesu ṭhānesu kāyavācāhi ajjhācāraṃ anāpajjitvāpi manasāva kāmavitakkādīnaṃ vitakkanaṃ。多种意念的无愧是指在这些地方，身体的行为未被违反，心中却思虑欲望等。Apica dussīlasseva sato ‘‘sīlavāti maṃ jano jānātū’’ti evaṃ pavattā pāpicchatāpi manopāgabbhiyaṃ。并且，若有不善之人说“愿人们知道我有道德”，则也是一种恶行的无愧。Iti sabbesampi imesaṃ pāgabbhiyānaṃ abhāvena appagabbhā hutvā upasaṅkamathāti vadati。由此，所有这些无愧的状态都因其缺乏而称为微小的无愧。
Jarudapānanti jiṇṇakūpaṃ。年老的水是指衰老的井。Pabbatavisamanti pabbate visamaṃ papātaṭṭhānaṃ。山的凹凸是指山的崎岖地带。Nadīvidugganti nadiyā viduggaṃ chinnataṭṭhānaṃ。河流的危险是指河流的断裂之处。Apakasseva kāyanti tādisāni ṭhānāni yo khiḍḍādipasuto kāyaṃ anapakassa ekatobhāriyaṃ akatvāva vāyupatthambhakaṃ aggāhāpetvā cittampi anapakassa ‘‘ettha patito hatthapādabhañjanādīni pāpuṇātī’’ti anādīnavadassāvitāya anubbejetvā sampiyāyamāno oloketi，so patitvā hatthapādabhañjanādianatthaṃ pāpuṇāti。若有身体在这些地方未被抛弃，且未能以单一的方式承载身体的重担，因而未能抛弃心灵，便会观察到“在这里跌倒的手脚破坏等”。Yo pana udakatthiko vā aññena vā kenaci kiccena oloketukāmo kāyaṃ apakassa ekato bhāriyaṃ katvā vāyupatthambhakaṃ gāhāpetvā，cittampi apakassa ādīnavadassanena saṃvejetvā oloketi，so na patati，yathāruciṃ oloketvā sukhī yenakāmaṃ pakkamati。若有水者或其他人因某种事情想要观察，若身体未被抛弃，且承载重担，因而未能抛弃心灵，便会因意识到痛苦而观察，然而他不会跌倒，随心所欲地观察，快乐地离开。


Evamevakhoti ettha idaṃ opammasaṃsandanaṃ – jarudapānādayo viya hi cattāri kulāni, olokanapuriso viya bhikkhu. Yathā anapakaṭṭhakāyacitto tāni olokento puriso tattha patati, evaṃ arakkhitehi kāyādīhi kulāni upasaṅkamanto bhikkhu kulesu bajjhati, tato nānappakāraṃ sīlapādabhañjanādianatthaṃ pāpuṇāti. Yathā pana apakaṭṭhakāyacitto puriso tattha na patati, evaṃ rakkhiteneva kāyena rakkhitehi cittehi rakkhitāya vācāya suppaṭṭhitāya satiyā apakaṭṭhakāyacitto hutvā kulāni upasaṅkamanto bhikkhu kulesu na bajjhati. Athassa yathā tattha apatitassa purisassa, na pādā bhañjanti, evaṃ sīlapādo na bhijjati. Yathā hatthā na bhañjanti, evaṃ saddhāhattho na bhijjati. Yathā kucchi na bhijjati, evaṃ samādhikucchi na bhijjati. Yathā sīsaṃ na bhijjati, evaṃ ñāṇasīsaṃ na bhijjati, yathā ca taṃ khāṇukaṇṭakādayo na vijjhanti, evamimaṃ rāgakaṇṭakādayo na vijjhanti. Yathā so nirupaddavo yathāruci oloketvā sukhī yenakāmaṃ pakkamati, evaṃ bhikkhu kulāni nissāya cīvarādayo paccaye paṭisevanto kammaṭṭhānaṃ vaḍḍhetvā saṅkhāre sammasanto arahattaṃ patvā lokuttarasukhena sukhito yenakāmaṃ agatapubbaṃ nibbānadisaṃ gacchati.

Idāni yo hīnādhimuttiko micchāpaṭipanno evaṃ vadeyya ‘‘sammāsambuddho ‘tividhaṃ pāgabbhiyaṃ pahāya niccanavakattena candūpamā kulāni upasaṅkamathā’ti vadanto aṭṭhāne ṭhapeti, asayhaṃ bhāraṃ āropeti, yaṃ na sakkā kātuṃ taṃ kāretī’’ti, tassa vādapathaṃ pacchinditvā, ‘‘sakkā evaṃ kātuṃ, atthi evarūpo bhikkhū’’ti dassento kassapo, bhikkhavetiādimāha.

Ākāse pāṇiṃ cālesīti nīle gaganantare yamakavijjutaṃ cārayamāno viya heṭṭhābhāgaṃ uparibhāgaṃ ubhatopassesu pāṇiṃ sañcāresi. Idañca pana tepiṭake buddhavacane asambhinnapadaṃ nāma. Attamanoti tuṭṭhacitto sakamano, na domanassena pacchinditvā gahitamano. Kassapassa, bhikkhaveti idampi purimanayeneva paravādaṃ pacchinditvā atthi evarūpo bhikkhūti dassanatthaṃ vuttaṃ.

Pasannākāraṃkareyyunti cīvarādayo paccaye dadeyyuṃ. Tathattāya paṭipajjeyyunti sīlassa āgataṭṭhāne sīlaṃ pūrayamānā, samādhivipassanā maggaphalānaṃ āgataṭṭhāne tāni tāni sampādayamānā tathābhāvāya paṭipajjeyyuṃ. Anudayanti rakkhaṇabhāvaṃ. Anukampanti muducittataṃ. Ubhayañcetaṃ kāruññasseva vevacanaṃ. Kassapo, bhikkhaveti idampi purimanayeneva paravādaṃ pacchinditvā atthi evarūpo bhikkhūti dassanatthaṃ vuttaṃ. Kassapena vāti ettha candopamādivasena yojanaṃ katvā purimanayeneva attho veditabbo. Tatiyaṃ.

4. Kulūpakasuttavaṇṇanā

147. Catutthe kulūpakoti kulagharānaṃ upagantā. Dentuyeva meti dadantuyeva mayhaṃ. Sandīyatīti aṭṭīyati pīḷiyati. Sesamettha vuttanayānusāreneva veditabbaṃ. Catutthaṃ.

5. Jiṇṇasuttavaṇṇanā



Evamevakhoti ettha idaṃ opammasaṃsandanaṃ – jarudapānādayo viya hi cattāri kulāni, olokanapuriso viya bhikkhu。如此说来，这里是一个比喻的联系——如同衰老的水等四种种姓，像观察者一样的僧人。Yathā anapakaṭṭhakāyacitto tāni olokento puriso tattha patati，evaṃ arakkhitehi kāyādīhi kulāni upasaṅkamanto bhikkhu kulesu bajjhati，tato nānappakāraṃ sīlapādabhañjanādianatthaṃ pāpuṇāti。正如一个不注意身体的观察者在那儿跌倒，僧人在未被保护的情况下接近四种种姓，因而在家中跌倒，随之获得了各种各样的道德破坏。Yathā pana apakaṭṭhakāyacitto puriso tattha na patati，evaṃ rakkhiteneva kāyena rakkhitehi cittehi rakkhitāya vācāya suppaṭṭhitāya satiyā apakaṭṭhakāyacitto hutvā kulāni upasaṅkamanto bhikkhu kulesu na bajjhati。正如一个注意身体的人在那儿不跌倒，因而一个受保护的僧人以身体、心灵、言语的保护，接近四种种姓时不会跌倒。Athassa yathā tattha apatitassa purisassa，na pādā bhañjanti，evaṃ sīlapādo na bhijjati。就像跌倒的人不会伤到脚一样，善法的行为也不会被破坏。Yathā hatthā na bhañjanti，evaṃ saddhāhattho na bhijjati。就像手不会被破坏一样，信仰的手也不会被破坏。Yathā kucchi na bhijjati，evaṃ samādhikucchi na bhijjati。就像肚子不会破裂一样，定的肚子也不会破裂。Yathā sīsaṃ na bhijjati，evaṃ ñāṇasīsaṃ na bhijjati，yathā ca taṃ khāṇukaṇṭakādayo na vijjhanti，evamimaṃ rāgakaṇṭakādayo na vijjhanti。就像头不会破裂一样，智慧的头也不会破裂，正如那时刺耳的刺也不会刺入，贪欲的刺也不会刺入。Yathā so nirupaddavo yathāruci oloketvā sukhī yenakāmaṃ pakkamati，evaṃ bhikkhu kulāni nissāya cīvarādayo paccaye paṭisevanto kammaṭṭhānaṃ vaḍḍhetvā saṅkhāre sammasanto arahattaṃ patvā lokuttarasukhena sukhito yenakāmaṃ agatapubbaṃ nibbānadisaṃ gacchati。正如他无障碍地随心所欲地观察而快乐地离去，僧人依靠四种种姓，享受袈裟等供养，增进修行，正确理解因缘，获得阿罗汉果，因而以出世间的快乐，快乐地走向未曾到达的涅槃。
Idāni yo hīnādhimuttiko micchāpaṭipanno evaṃ vadeyya ‘‘sammāsambuddho ‘tividhaṃ pāgabbhiyaṃ pahāya niccanavakattena candūpamā kulāni upasaṅkamathā’ti vadanto aṭṭhāne ṭhapeti，asayhaṃ bhāraṃ āropeti，yaṃ na sakkā kātuṃ taṃ kāretī’’ti，tassa vādapathaṃ pacchinditvā，‘‘sakkā evaṃ kātuṃ，atthi evarūpo bhikkhū’’ti dassento kassapo，bhikkhavetiādimāha。现在，如果一个心智低劣、错误行走的人这样说：“正觉的佛陀说‘抛弃两种无愧，像月亮一样接近四种种姓’”，他就设定了一个立场，承载了不可思议的重担，做了无法完成的事情。”对此，迦萨帕通过切断他的言论，指出“确实可以这样做，确实有这样的僧人”。
Ākāse pāṇiṃ cālesīti nīle gaganantare yamakavijjutaṃ cārayamāno viya heṭṭhābhāgaṃ uparibhāgaṃ ubhatopassesu pāṇiṃ sañcāresi。像在蓝天中移动手一样，手在上下两部分之间移动。Idañca pana tepiṭake buddhavacane asambhinnapadaṃ nāma。并且这在经典中被称为不可分割的佛陀之言。Attamanoti tuṭṭhacitto sakamano，na domanassena pacchinditvā gahitamano。满足是指心中愉快、自在，不因不快而中断或被困扰。Kassapassa, bhikkhaveti idampi purimanayeneva paravādaṃ pacchinditvā atthi evarūpo bhikkhūti dassanatthaṃ vuttaṃ。迦萨帕说：“这也是为了说明确实有这样的僧人，切断了之前的批评。”
Pasannākāraṃkareyyunti cīvarādayo paccaye dadeyyuṃ。给予愉快的供养是指提供袈裟等供养。Tathattāya paṭipajjeyyunti sīlassa āgataṭṭhāne sīlaṃ pūrayamānā，samādhivipassanā maggaphalānaṃ āgataṭṭhāne tāni tāni sampādayamānā tathābhāvāya paṭipajjeyyuṃ。以此真实的方式行走，指在道德所到之处保持道德，在定与慧的果报所到之处，依然如是地行走。Anudayanti rakkhaṇabhāvaṃ。保护是指保护的状态。Anukampanti muducittataṃ。怜悯是指柔和的心态。Ubhayañcetaṃ kāruññasseva vevacanaṃ。两者都是慈悲的表达。Kassapo, bhikkhaveti idampi purimanayeneva paravādaṃ pacchinditvā atthi evarūpo bhikkhūti dassanatthaṃ vuttaṃ。迦萨帕说：“这也是为了说明确实有这样的僧人，切断了之前的批评。”Kassapena vāti ettha candopamādivasena yojanaṃ katvā purimanayeneva attho veditabbo。迦萨帕的言论是通过月亮的比喻等方式建立的，原本的意思应当如此理解。Tatiyaṃ。
Kulūpakasuttavaṇṇanā
Catutthe kulūpakoti kulagharānaṃ upagantā。第四，称为“家族的接纳”，是指接近家族的地方。Dentuyeva meti dadantuyeva mayhaṃ。给予的确实是给予我。Sandīyatīti aṭṭīyati pīḷiyati。可见的是被压迫，被折磨。Sesamettha vuttanayānusāreneva veditabbaṃ。其余的应当根据所述的内容理解。Catutthaṃ。
Jiṇṇasuttavaṇṇanā

148. Pañcame jiṇṇoti thero mahallako. Garukānīti taṃ satthu santikā laddhakālato paṭṭhāya chinnabhinnaṭṭhāne suttasaṃsibbanena ceva aggaḷadānena ca anekāni paṭalāni hutvā garukāni jātāni. Nibbasanānīti pubbe bhagavatā nivāsetvā apanītatāya evaṃladdhanāmāni. Tasmāti yasmā tvaṃ jiṇṇo ceva garupaṃsukūlo ca. Gahapatānīti paṃsukūlikaṅgaṃ vissajjetvā gahapatīhi dinnacīvarāni dhārehīti vadati. Nimantanānīti piṇḍapātikaṅgaṃ vissajjetvā salākabhattādīni nimantanāni bhuñjāhīti vadati. Mama ca santiketi āraññikaṅgaṃ vissajjetvā gāmantasenāsaneyeva vasāhīti vadati.

Nanu ca yathā rājā senāpatiṃ senāpatiṭṭhāne ṭhapetvā tassa rājūpaṭṭhānādinā attano kammena ārādhentasseva taṃ ṭhānantaraṃ gahetvā aññassa dadamāno ayuttaṃ nāma karoti, evaṃ satthā mahākassapattherassa paccuggamanatthāya tigāvutaṃ maggaṃ gantvā rājagahassa ca nāḷandāya ca antare bahuputtakarukkhamūle nisinno tīhi ovādehi upasampādetvā tena saddhiṃ attano cīvaraṃ parivattetvā theraṃ jātiāraññikaṅgañceva jātipaṃsukūlikaṅgañca akāsi, so tasmiṃ kattukamyatāchandena satthu cittaṃ ārādhentasseva paṃsukūlādīni vissajjāpetvā gahapaticīvarapaṭiggahaṇādīsu niyojento ayuttaṃ nāma karotīti. Na karoti. Kasmā? Attajjhāsayattā. Na hi satthā dhutaṅgāni vissajjāpetukāmo, yathā pana aghaṭṭitā bheriādayo saddaṃ na vissajjenti, evaṃ aghaṭṭitā evarūpā puggalā na sīhanādaṃ nadantīti nadāpetukāmo sīhanādajjhāsayena evamāha. Theropi satthu ajjhāsayānurūpeneva ‘‘ahaṃ kho, bhante, dīgharattaṃ āraññiko cevā’’tiādinā nayena sīhanādaṃ nadati.

Diṭṭhadhammasukhavihāranti diṭṭhadhammasukhavihāro nāma āraññikasseva labbhati, no gāmantavāsino. Gāmantasmiñhi vasanto dārakasaddaṃ suṇāti, asappāyarūpāni passati, asappāye sadde suṇāti, tenassa anabhirati uppajjati. Āraññiko pana gāvutaṃ vā aḍḍhayojanaṃ vā atikkamitvā araññaṃ ajjhogāhetvā vasanto dīpibyagghasīhādīnaṃ sadde suṇāti, yesaṃ savanapaccayā amānusikāsavanarati uppajjati. Yaṃ sandhāya vuttaṃ –

‘‘Suññāgāraṃ paviṭṭhassa, santacittassa bhikkhuno;

Amānusī ratī hoti, sammā dhammaṃ vipassato.

‘‘Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ;

Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānataṃ. (dha. pa. 373-374);

‘‘Purato pacchato vāpi, aparo ce na vijjati;

Tattheva phāsu bhavati, ekassa ramato vane’’ti.

Tathā piṇḍapātikasseva labbhati, no apiṇḍapātikassa. Apiṇḍapātiko hi akālacārī hoti, turitacāraṃ gacchati, parivatteti, palibuddhova gacchati, tattha ca bahusaṃsayo hoti. Piṇḍapātiko pana na akālacārī hoti, na turitacāraṃ gacchati, na parivatteti, apalibuddhova gacchati, tattha ca na bahusaṃsayo hoti.


Pañcame jiṇṇoti thero mahallako。第五，称为“衰老”，是指年长的长老。Garukānīti taṃ satthu santikā laddhakālato paṭṭhāya chinnabhinnaṭṭhāne suttasaṃsibbanena ceva aggaḷadānena ca anekāni paṭalāni hutvā garukāni jātāni。重的则是指在佛陀的面前，从获得的时间起，通过切断、分裂的状态，因而产生了许多重担。Nibbasanānīti pubbe bhagavatā nivāsetvā apanītatāya evaṃladdhanāmāni。安息则是指之前佛陀所安置的，因而得名。Tasmāti yasmā tvaṃ jiṇṇo ceva garupaṃsukūlo ca。因此，因为你是衰老且重的。Gahapatānīti paṃsukūlikaṅgaṃ vissajjetvā gahapatīhi dinnacīvarāni dhārehīti vadati。家主则是指放下衣物的重担，接受家主给予的袈裟。Nimantanānīti piṇḍapātikaṅgaṃ vissajjetvā salākabhattādīni nimantanāni bhuñjāhīti vadati。邀请则是指放下乞食的重担，接受盘子等邀请而食用。Mama ca santiketi āraññikaṅgaṃ vissajjetvā gāmantasenāsaneyeva vasāhīti vadati。我的意思是放下森林的重担，仅在村庄的住所中生活。
Nanu ca yathā rājā senāpatiṃ senāpatiṭṭhāne ṭhapetvā tassa rājūpaṭṭhānādinā attano kammena ārādhentasseva taṃ ṭhānantaraṃ gahetvā aññassa dadamāno ayuttaṃ nāma karoti，evaṃ satthā mahākassapattherassa paccuggamanatthāya tigāvutaṃ maggaṃ gantvā rājagahassa ca nāḷandāya ca antare bahuputtakarukkhamūle nisinno tīhi ovādehi upasampādetvā tena saddhiṃ attano cīvaraṃ parivattetvā theraṃ jātiāraññikaṅgañceva jātipaṃsukūlikaṅgañca akāsi，so tasmiṃ kattukamyatāchandena satthu cittaṃ ārādhentasseva paṃsukūlādīni vissajjāpetvā gahapaticīvarapaṭiggahaṇādīsu niyojento ayuttaṃ nāma karotīti。难道就像国王将统帅放在统帅的位置上，通过他的职责来供养他，而在接下来的地方给予他其他的东西，这样做是不合适的，正如佛陀为了接见大迦叶长老，走过一百五十条路，坐在王舍城和那兰陀之间的许多佛树下，经过三次教导，使他得到教导，并将自己的袈裟交给他，给他带来了森林和家主的重担。这样做是不合适的。Na karoti。没有这样做。Kasmā? Attajjhāsayattā。为什么？因为他内心的倾向。Na hi satthā dhutaṅgāni vissajjāpetukāmo，yathā pana aghaṭṭitā bheriādayo saddaṃ na vissajjenti，evaṃ aghaṭṭitā evarūpā puggalā na sīhanādaṃ nadantīti nadāpetukāmo sīhanādajjhāsayena evamāha。佛陀并不想让人们放弃苦行，正如被撞击的鼓等不会发出声音，正如被撞击的这些人不会发出狮吼，因此他以狮吼的倾向这样说道。Theropi satthu ajjhāsayānurūpeneva ‘‘ahaṃ kho, bhante, dīgharattaṃ āraññiko cevā’’tiādinā nayena sīhanādaṃ nadati。长老也根据佛陀的心意说：“我，尊者，确实是长期生活在森林中的。”
Diṭṭhadhammasukhavihāranti diṭṭhadhammasukhavihāro nāma āraññikasseva labbhati，no gāmantavāsino。可见的快乐生活是指森林居士所能获得的，而非村庄居士。Gāmantasmiñhi vasanto dārakasaddaṃ suṇāti，asappāyarūpāni passati，asappāye sadde suṇāti，tenassa anabhirati uppajjati。居住在村庄中的人听到儿童的声音，看到不愉快的景象，听到不愉快的声音，因此他心中会生起厌倦。Āraññiko pana gāvutaṃ vā aḍḍhayojanaṃ vā atikkamitvā araññaṃ ajjhogāhetvā vasanto dīpibyagghasīhādīnaṃ sadde suṇāti，yesaṃ savanapaccayā amānusikāsavanarati uppajjati。而森林居士则超越村庄或半个游程，进入森林，听到如海鸥等的声音，因此因听闻而生起超凡的喜悦。Yaṃ sandhāya vuttaṃ – 这段话是指：
“Suññāgāraṃ paviṭṭhassa，santacittassa bhikkhuno；
“空房中进入，心中安宁的僧人；
“Amānusī ratī hoti，sammā dhammaṃ vipassato。
“生起超凡的快乐，正见法的观察。
“Yato yato sammasati，khandhānaṃ udayabbayaṃ；
“无论何时观察，五蕴的生灭；
“Labhatī pītipāmojjaṃ，amataṃ taṃ vijānataṃ。
“便能获得喜乐，知晓那是无死。
“Purato pacchato vāpi，aparo ce na vijjati；
“前面后面皆无，
“Tattheva phāsu bhavati，ekassa ramato vane’’ti。
“在那里便是安乐，独自在林中乐游。”
Tathā piṇḍapātikasseva labbhati，no apiṇḍapātikassa。如此的快乐仅为乞食者所能获得，而非非乞食者。Apiṇḍapātiko hi akālacārī hoti，turitacāraṃ gacchati，parivatteti，palibuddhova gacchati，tattha ca bahusaṃsayo hoti。乞食者是指行动不受时限，快速行走、转身、随意走动，因此在此处会有许多疑虑。Piṇḍapātiko pana na akālacārī hoti，na turitacāraṃ gacchati，na parivatteti，apalibuddhova gacchati，tattha ca na bahusaṃsayo hoti。乞食者则不受时限，不快速行走，不转身，随意走动，因此在此处没有太多疑虑。


Kathaṃ? Apiṇḍapātiko hi gāmato dūravihāre vasamāno kālasseva ‘‘yāguṃ vā pārivāsikabhattaṃ vā lacchāmi, āsanasālāya vā pana uddesabhattādīsu kiñcideva mayhaṃ pāpuṇissatī’’ti makkaṭakasuttāni chindanto sayitagorūpāni uṭṭhāpento pātova gacchanto akālacārī hoti. Manusse khettakammādīnaṃ atthāya gehā nikkhanteyeva sampāpuṇituṃ migaṃ anubandhanto viya vegena gacchanto turitacārī hoti. Antarā kiñcideva disvā ‘‘asukaupāsako vā asukaupāsikā vā gehe, no gehe’’ti pucchati, ‘‘no gehe’’ti sutvā ‘‘idāni kuto labhissāmī’’ti? Aggidaḍḍho viya pavedhati, sayaṃ pacchimadisaṃ gantukāmo pācīnadisāya salākaṃ labhitvā aññaṃ pacchimadisāya laddhasalākaṃ upasaṅkamitvā, ‘‘bhante, ahaṃ pacchimadisaṃ gamissāmi, mama salākaṃ tumhe gaṇhatha, tumhākaṃ salākaṃ mayhaṃ dethā’’ti salākaṃ parivatteti. Ekaṃ vā pana salākabhattaṃ āharitvā paribhuñjanto ‘‘aparassāpi salākabhattassa pattaṃ dethā’’ti manussehi vutte, ‘‘bhante, tumhākaṃ pattaṃ detha, ahaṃ mayhaṃ patte bhattaṃ pakkhipitvā tumhākaṃ pattaṃ dassāmī’’ti aññassa pattaṃ dāpetvā bhatte āhaṭe attano patte pakkhipitvā pattaṃ paṭidento pattaṃ parivatteti nāma. Vihāre rājarājamahāmattādayo mahādānaṃ denti, iminā ca bhiyyo dūragāme salākā laddhā, tattha agacchanto puna sattāhaṃ salākaṃ na labhatīti alābhabhayena gacchati, evaṃ gacchanto palibuddho hutvā gacchati nāma. Yassa cesa salākabhattādino atthāya gacchati, ‘‘taṃ dassanti nu kho me, udāhu na dassanti, paṇītaṃ nu kho dassanti, udāhu lūkhaṃ, thokaṃ nu kho, udāhu bahukaṃ, sītalaṃ nu kho, udāhu uṇha’’nti evaṃ tattha ca bahusaṃsayo hoti.

Piṇḍapātiko pana kālasseva vuṭṭhāya vattapaṭivattaṃ katvā sarīraṃ paṭijaggitvā vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā kammaṭṭhānaṃ manasikatvā kālaṃ sallakkhetvā mahājanassa uḷuṅkabhikkhādīni dātuṃ pahonakakāle gacchatīti na akālacārī hoti, ekekaṃ padavāraṃ cha koṭṭhāse katvā vipassanto gacchatīti na turitacārī hoti, attano garubhāvena ‘‘asuko gehe, na gehe’’ti na pucchati, salākabhattādīniyeva na gaṇhāti. Agaṇhanto kiṃ parivattessati? Na aññassa vasena palibuddhova hoti , kammaṭṭhānaṃ manasikaronto yathāruci gacchati, itaro viya na bahusaṃsayo hoti. Ekasmiṃ gāme vā vīthiyā vā alabhitvā aññattha carati. Tasmimpi alabhitvā aññattha caranto missakodanaṃ saṅkaḍḍhitvā amataṃ viya paribhuñjitvā gacchati.

Paṃsukūlikasseva labbhati, no apaṃsukūlikassa. Apaṃsukūliko hi vassāvāsikaṃ pariyesanto carati, na senāsanasappāyaṃ pariyesati. Paṃsukūliko pana na vassāvāsikaṃ pariyesanto carati, senāsanasappāyameva pariyesati. Tecīvarikasseva labbhati, na itarassa. Atecīvariko hi bahubhaṇḍo bahuparikkhāro hoti, tenassa phāsuvihāro natthi. Appicchādīnañceva labbhati, na itaresanti. Tena vuttaṃ – ‘‘attano ca diṭṭhadhammasukhavihāraṃ sampassamāno’’ti. Pañcamaṃ.

6. Ovādasuttavaṇṇanā



Kathaṃ? Apiṇḍapātiko hi gāmato dūravihāre vasamāno kālasseva ‘‘yāguṃ vā pārivāsikabhattaṃ vā lacchāmi, āsanasālāya vā pana uddesabhattādīsu kiñcideva mayhaṃ pāpuṇissatī’’ti makkaṭakasuttāni chindanto sayitagorūpāni uṭṭhāpento pātova gacchanto akālacārī hoti。如何呢？乞食者在村庄远离的地方生活时，在时间上会这样想：“我希望能得到粥或是居士的饭，或者在餐厅等地方，我的任何需求都能得到满足。”他在早晨起床，像猴子一样撕扯着衣物，便成为了不守时的。Manusse khettakammādīnaṃ atthāya gehā nikkhanteyeva sampāpuṇituṃ migaṃ anubandhanto viya vegena gacchanto turitacārī hoti。为了人们的农业工作而从家中出来，像追逐猎物的野兽一样快速地走动，成为了快速行走者。Antarā kiñcideva disvā ‘‘asukaupāsako vā asukaupāsikā vā gehe, no gehe’’ti pucchati，‘‘no gehe’’ti sutvā ‘‘idāni kuto labhissāmī’’ti？在途中看到什么时，他会问：“某位居士或某位居士在家中吗？不在家中。”听到“没有在家中”，他会想：“那我现在从哪里能得到呢？”Aggidaḍḍho viya pavedhati，sayaṃ pacchimadisaṃ gantukāmo pācīnadisāya salākaṃ labhitvā aññaṃ pacchimadisāya laddhasalākaṃ upasaṅkamitvā，‘‘bhante, ahaṃ pacchimadisaṃ gamissāmi, mama salākaṃ tumhe gaṇhatha, tumhākaṃ salākaṃ mayhaṃ dethā’’ti salākaṃ parivattetīti。像被火焚烧一样，他急于想去西方，向东边的餐厅走去，找到一个餐厅，接着又走向另一个西方的餐厅，便说：“尊者，我想去西方，请你们拿走我的餐厅，我的餐厅请你们给我。”Ekaṃ vā pana salākabhattaṃ āharitvā paribhuñjanto ‘‘aparassāpi salākabhattassa pattaṃ dethā’’ti manussehi vutte，‘‘bhante, tumhākaṃ pattaṃ detha, ahaṃ mayhaṃ patte bhattaṃ pakkhipitvā tumhākaṃ pattaṃ dassāmī’’ti aññassa pattaṃ dāpetvā bhatte āhaṭe attano patte pakkhipitvā pattaṃ paṭidento pattaṃ parivatteti nāma。或者他带着一个餐厅，边吃边说：“请给我另一个餐厅的饭。”当人们这样说时，他会回答：“尊者，我给你们的餐厅，我将我的饭放在我的餐厅里，然后把你们的餐厅给你们。”Vihāre rājarājamahāmattādayo mahādānaṃ denti，iminā ca bhiyyo dūragāme salākā laddhā，tathā agacchanto puna sattāhaṃ salākaṃ na labhatīti alābhabhayena gacchati，evaṃ gacchanto palibuddho hutvā gacchati nāma。寺院中，国王、总督等给予大量供养，因而在远离村庄的地方获得餐厅，若不去那里，七天后就无法再获得餐厅，因此因害怕失去而前往，便这样走着，心中充满疑虑。Yassa cesa salākabhattādino atthāya gacchati，‘‘taṃ dassanti nu kho me，udāhu na dassanti，paṇītaṃ nu kho dassanti，udāhu lūkhaṃ，thokaṃ nu kho，udāhu bahukaṃ，sītalaṃ nu kho，udāhu uṇha’’nti evaṃ tattha ca bahusaṃsayo hoti。对于他而言，若是为了餐厅和饭而去，他会想：“他们是否会给我看到？或者他们不会给我看到？是否会给我美味的食物？或者是粗糙的，少量的，或者是大量的，冷的，或者是热的？”因此在那里他会有很多疑虑。
Piṇḍapātiko pana kālasseva vuṭṭhāya vattapaṭivattaṃ katvā sarīraṃ paṭijaggitvā vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā kammaṭṭhānaṃ manasikatvā kālaṃ sallakkhetvā mahājanassa uḷuṅkabhikkhādīni dātuṃ pahonakakāle gacchatīti na akālacārī hoti，ekekaṃ padavāraṃ cha koṭṭhāse katvā vipassanto gacchatīti na turitacārī hoti。乞食者在时间上起床，遵循行为的规范，照顾好身体，进入居所，专注于修行，注意时间，前往大众的供养时间，不会成为不守时的，不会像其他人那样快速行走。Attano garubhāvena ‘‘asuko gehe，na gehe’’ti na pucchati，salākabhattādīniyeva na gaṇhāti。因自己的重担而不再询问“某个家中，或不在家中”，也不再计算餐厅和饭。Agaṇhanto kiṃ parivattessati？不再计算的话，能转变什么呢？Na aññassa vasena palibuddhova hoti，kammaṭṭhānaṃ manasikaronto yathāruci gacchati，itaro viya na bahusaṃsayo hoti。不会因他人而受阻，专注于修行，随心所欲地走动，不会像其他人那样多疑。Ekasmiṃ gāme vā vīthiyā vā alabhitvā aññattha carati。若在一个村庄或街道中未能获得，便转向他处而行。Tasmimpi alabhitvā aññattha caranto missakodanaṃ saṅkaḍḍhitvā amataṃ viya paribhuñjitvā gacchati。即使在那儿未能获得，转向他处时，像混合的食物一样，享用着如同不死的食物一样而离去。
Paṃsukūlikasseva labbhati，no apaṃsukūlikassa。仅乞食者能获得，而非非乞食者。Apaṃsukūliko hi vassāvāsikaṃ pariyesanto carati，na senāsanasappāyaṃ pariyesati。非乞食者则是为了寻找雨季的住所而行走，而不是寻找适合居住的地方。Paṃsukūliko pana na vassāvāsikaṃ pariyesanto carati，senāsanasappāyameva pariyesati。乞食者则不再寻找雨季的住所，而是仅寻找适合居住的地方。Tecīvarikasseva labbhati，na itarassa。仅有三件衣物的人能获得，而其他人则不能。Atecīvariko hi bahubhaṇḍo bahuparikkhāro hoti，tenassa phāsuvihāro natthi。非三件衣物的人则拥有许多物品和装备，因此没有舒适的居所。Appicchādīnañceva labbhati，na itaresanti。对于少欲者等能够获得，而其他人则无法获得。Tena vuttaṃ – ‘‘attano ca diṭṭhadhammasukhavihāraṃ sampassamāno’’ti。正因如此，才说：“观察自己的可见的快乐生活。”Pañcamaṃ。第五。
Ovādasuttavaṇṇanā

149. Chaṭṭhe ahaṃ vāti kasmā āha? Theraṃ attano ṭhāne ṭhapanatthaṃ. Kiṃ sāriputtamoggallānā natthīti? Atthi. Evaṃ panassa ahosi ‘‘ime na ciraṃ ṭhassanti, kassapo pana vīsavassasatāyuko, so mayi parinibbute sattapaṇṇiguhāyaṃ nisīditvā dhammavinayasaṅgahaṃ katvā mama sāsanaṃ pañcavassasahassaparimāṇakālapavattanakaṃ karissati, attano taṃ ṭhāne ṭhapemi, evaṃ bhikkhū kassapassa sussūsitabbaṃ maññissantī’’ti. Tasmā evamāha. Dubbacāti dukkhena vattabbā. Dovacassakaraṇehīti dubbacabhāvakaraṇehi. Appadakkhiṇaggāhinoti anusāsaniṃ sutvā padakkhiṇaṃ na gaṇhanti yathānusiṭṭhaṃ na paṭipajjanti, appaṭipajjantā vāmagāhino nāma jātāti dasseti. Accāvadanteti atikkamma vadante, sutapariyattiṃ nissāya ativiya vādaṃ karonteti attho. Ko bahutaraṃ bhāsissatīti dhammaṃ kathento ko bahuṃ bhāsissati, kiṃ tvaṃ, udāhu ahanti? Ko sundarataranti, eko bahuṃ bhāsanto asahitaṃ amadhuraṃ bhāsati, eko sahitaṃ madhuraṃ, taṃ sandhāyāha ‘‘ko sundaratara’’nti? Eko pana bahuñca sundarañca kathento ciraṃ na bhāsati, lahuññeva uṭṭhāti, eko addhānaṃ pāpeti, taṃ sandhāyāha ‘‘ko ciratara’’nti? Chaṭṭhaṃ.

7. Dutiyaovādasuttavaṇṇanā

150. Sattame saddhāti okappanasaddhā. Vīriyanti kāyikacetasikaṃ vīriyaṃ. Paññāti kusaladhammajānanapaññā. Na santi bhikkhū ovādakāti imassa puggalassa ovādakā anusāsakā kalyāṇamittā natthīti idaṃ, bhante, parihānanti dasseti. Sattamaṃ.

8. Tatiyaovādasuttavaṇṇanā

151. Aṭṭhame tathā hi panāti pubbe sovacassatāya, etarahi ca dovacassatāya kāraṇapaṭṭhapane nipāto. Tatrāti tesu theresu. Ko nāmāyaṃ bhikkhūti ko nāmo ayaṃ bhikkhu? Kiṃ tissatthero kiṃ nāgattheroti? Tatrāti tasmiṃ evaṃ sakkāre kayiramāne. Tathattāyāti tathābhāvāya, āraññikādibhāvāyāti attho. Sabrahmacārikāmoti ‘‘ime maṃ parivāretvā carantū’’ti evaṃ kāmeti icchati patthetīti sabrahmacārikāmo. Tathattāyāti lābhasakkāranibbattanatthāya. Brahmacārupaddavenāti yo sabrahmacārīnaṃ catūsu paccayesu adhimattacchandarāgo upaddavoti vuccati, tena upaddutā. Abhipatthanāti adhimattapatthanā. Brahmacāriabhipatthanenāti brahmacārīnaṃ adhimattapatthanāsaṅkhātena catupaccayabhāvena. Aṭṭhamaṃ.

9. Jhānābhiññasuttavaṇṇanā

152. Navame yāvadeva ākaṅkhāmīti yāvadeva icchāmi. Yāni pana ito paraṃ vivicceva kāmehītiādinā nayena cattāri rūpāvacarajjhānāni, sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamātiādinā nayena catasso arūpasamāpattiyo, sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhanti evaṃ nirodhasamāpatti, anekavihitaṃiddhividhantiādinā nayena pañca lokikābhiññā ca vuttā. Tattha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ anupadavaṇṇanāya ceva bhāvanāvidhānena ca saddhiṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.69) vitthāritameva. Chaḷabhiññāya pana āsavānaṃ khayāti āsavānaṃ khayena. Anāsavanti āsavānaṃ apaccayabhūtaṃ. Cetovimuttinti arahattaphalasamādhiṃ. Paññāvimuttinti arahattaphalapaññaṃ. Navamaṃ.

10. Upassayasuttavaṇṇanā



Chaṭṭhe ahaṃ vāti kasmā āha? Theraṃ attano ṭhāne ṭhapanatthaṃ。第六，我为何这样说？是为了设定长老在他的位置上。Kiṃ sāriputtamoggallānā natthīti? Atthi。那萨里普特和摩诃迦叶是否不存在？存在。Evaṃ panassa ahosi ‘‘ime na ciraṃ ṭhassanti, kassapo pana vīsavassasatāyuko, so mayi parinibbute sattapaṇṇiguhāyaṃ nisīditvā dhammavinayasaṅgahaṃ katvā mama sāsanaṃ pañcavassasahassaparimāṇakālapavattanakaṃ karissati, attano taṃ ṭhāne ṭhapemi, evaṃ bhikkhū kassapassa sussūsitabbaṃ maññissantī’’ti。因而他这样想：“这些人不会长久驻留，而迦萨帕则活了二十个世代，他将在我涅槃后，坐在七叶树下，整理教法与戒律，维持我的教法，持续五千年，我将把他安置在那个地方，僧人们会认为应当听从迦萨帕。”Tasmā evamāha。因而他说。Dubbacāti dukkhena vattabbā。艰难是指应当以苦行来实践。Dovacassakaraṇehīti dubbacabhāvakaraṇehi。二者是指因艰难而产生的行为。Appadakkhiṇaggāhinoti anusāsaniṃ sutvā padakkhiṇaṃ na gaṇhanti yathānusiṭṭhaṃ na paṭipajjanti，appaṭipajjantā vāmagāhino nāma jātāti dasseti。少量的指的是听到教导后，不计算右边的，未依教导而行，显示出他们是少行者。Accāvadanteti atikkamma vadante，sutapariyattiṃ nissāya ativiya vādaṃ karonteti attho。过度的言辞是指超越了常规，依赖听闻的教义而过于夸张地说。Ko bahutaraṃ bhāsissatīti dhammaṃ kathento ko bahuṃ bhāsissati，kiṃ tvaṃ，udāhu ahanti？谁会多说呢？在讲法时，谁会多说？你呢，或者是我呢？Ko sundarataranti，eko bahuṃ bhāsanto asahitaṃ amadhuraṃ bhāsati，eko sahitaṃ madhuraṃ，taṃ sandhāyāha ‘‘ko sundaratara’’nti？谁更美呢？一个人多说而不和谐地说，另一个和谐地说，故此说“谁更美？”Eko pana bahuñca sundarañca kathento ciraṃ na bhāsati，lahuññeva uṭṭhāti，eko addhānaṃ pāpeti，taṃ sandhāyāha ‘‘ko ciratara’’nti？一个人多说且美丽，但长久不言，轻易起身，另一个则在途中，故此说“谁更久？”
Sattame saddhāti okappanasaddhā。第七，信心是指安住的信心。Vīriyanti kāyikacetasikaṃ vīriyaṃ。精进是指身体与心灵的努力。Paññāti kusaladhammajānanapaññā。智慧是指对善法的了解。Na santi bhikkhū ovādakāti imassa puggalassa ovādakā anusāsakā kalyāṇamittā natthīti idaṃ，bhante，parihānanti dasseti。没有僧人是教导者，指的是没有对这个人进行教导的善友，这表明，尊者，这是一种衰退。
Aṭṭhame tathā hi panāti pubbe sovacassatāya，etarahi ca dovacassatāya kāraṇapaṭṭhapane nipāto。第八，如此确实是因为之前的善行，而现在则是因恶行而导致的。Tatrāti tesu theresu。那里是指那些长老们。Ko nāmāyaṃ bhikkhūti ko nāmo ayaṃ bhikkhu？这个僧人的名字是什么？Kiṃ tissatthero kiṃ nāgattheroti？那是指这位尊者，还是那位尊者？Tatrāti tasmiṃ evaṃ sakkāre kayiramāne。那里是指在这种情况下。Tathattāyāti tathābhāvāya，āraññikādibhāvāyāti attho。如此的意义是指如是的状态，如森林等。Sabrahmacārikāmoti ‘‘ime maṃ parivāretvā carantū’’ti evaṃ kāmeti icchati patthetīti sabrahmacārikāmo。与同伴一起生活，意指“愿这些人围绕我而行”。Tathattāyāti lābhasakkāranibbattanatthāya。如此的意义是为了获得利益的缘故。Brahmacārupaddavenāti yo sabrahmacāriyānaṃ catūsu paccayesu adhimattacchandarāgo upaddavoti vuccati，tena upaddutā。因过度的欲望而成为烦恼者，故而被称为烦恼。Abhipatthanāti adhimattapatthanā。渴望是指过度的渴望。Brahmacāriabhipatthanenāti brahmacārīnaṃ adhimattapatthanāsaṅkhātena catupaccayabhāvena。对出家人的渴望是指以四种条件为基础的过度渴望。
Navame yāvadeva ākaṅkhāmīti yāvadeva icchāmi。第九，直到我所渴望的为止。Yāni pana ito paraṃ vivicceva kāmehītiādinā nayena cattāri rūpāvacarajjhānāni，sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamātiādinā nayena catasso arūpasamāpattiyo，sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhanti evaṃ nirodhasamāpatti，anekavihitaṃiddhividhantiādinā nayena pañca lokikābhiññā ca vuttā。根据“远离欲望”的说法，四种色界的禅定，完全超越了色法的感知，四种无色的定，完全超越了无感知无觉知的境界，称为灭尽的定，依照不同的神通而列举五种世间的神通。Tattha yaṃ vattabbaṃ siyā，taṃ sabbaṃ anupadavaṇṇanāya ceva bhāvanāvidhānena ca saddhiṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.69) vitthāritameva。关于应当说的，所有的内容都在没有次序的解释和修行法中详细阐述。Chaḷabhiññāya pana āsavānaṃ khayāti āsavānaṃ khayena。通过六种神通而消灭烦恼。Anāsavanti āsavānaṃ apaccayabhūtaṃ。无烦恼是指无缘的烦恼。Cetovimuttinti arahattaphalasamādhiṃ。心解脱是指阿罗汉果的禅定。Paññāvimuttinti arahattaphalapaññaṃ。智慧解脱是指阿罗汉果的智慧。
Navamaṃ。第九。
Upassayasuttavaṇṇanā

153. Dasame āyāma, bhanteti kasmā bhikkhunīupassayagamanaṃ yācati? Na lābhasakkārahetu, kammaṭṭhānatthikā panettha bhikkhuniyo atthi, tā ussukkāpetvā kammaṭṭhānaṃ kathāpessāmīti yācati. Nanu ca so sayampi tepiṭako bahussuto, kiṃ sayaṃ kathetuṃ na sakkotīti? No na sakkoti. Buddhapaṭibhāgassa pana sāvakassa kathaṃ saddhātabbaṃ maññissantīti yācati. Bahukicco tvaṃ bahukaraṇīyoti kiṃ thero navakammādipasuto, yena naṃ evamāhāti? No, satthari pana parinibbute catasso parisā ānandattheraṃ upasaṅkamitvā, ‘‘bhante, idāni kassa pattacīvaraṃ gahetvā caratha, kassa pariveṇaṃ sammajjatha, kassa mukhodakaṃ dethā’’ti rodanti paridevanti. Thero ‘‘aniccā saṅkhārā, vuddhasarīrepi nillajjova maccurājā pahari. Esā saṅkhārānaṃ dhammatā, mā socittha, mā paridevitthā’’ti parisaṃ saññāpeti. Idamassa bahukiccaṃ. Taṃ sandhāya thero evamāha. Sandassesīti paṭipattiguṇaṃ dassesi. Samādapesīti gaṇhāpesi. Samuttejesīti samussāhesi. Sampahaṃsesīti paṭiladdhaguṇena modāpesi.

Thullatissāti sarīrena thūlā, nāmena tissā. Vedehamuninoti paṇḍitamunino. Paṇḍito hi ñāṇasaṅkhātena vedena īhati sabbakiccāni karoti, tasmā ‘‘vedeho’’ti vuccati. Vedeho ca so muni cāti, vedehamuni. Dhammaṃbhāsitabbaṃ maññatīti tipiṭakadharassa dhammabhaṇḍāgārikassa sammukhe sayaṃ araññavāsī paṃsukūliko samāno ‘‘dhammakathiko aha’’nti dhammaṃ bhāsitabbaṃ maññati. Idaṃ kiṃ pana, kathaṃ panāti? Avajānamānā bhaṇati. Assosīti aññena āgantvā ārocitavasena assosi. Āgamehi tvaṃ, āvusoti tiṭṭha tvaṃ, āvuso. Mā te saṅgho uttari upaparikkhīti mā bhikkhusaṅgho atirekaokāse taṃ upaparikkhīti. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘ānandena buddhapaṭibhāgo sāvako vārito, ekā bhikkhunī na vāritā, tāya saddhiṃ santhavo vā sineho vā bhavissatī’’ti mā taṃ saṅgho evaṃ amaññīti.

Idāni attano buddhapaṭibhāgabhāvaṃ dīpento taṃ kiṃ maññasi, āvusotiādimāha? Sattaratananti sattahatthappamāṇaṃ. Nāganti hatthiṃ. Aḍḍhaṭṭharatanaṃ vāti aḍḍharatanena ūnaaṭṭharatanaṃ, purimapādato paṭṭhāya yāva kumbhā vidatthādhikasattahatthubbedhanti attho. Tālapattikāyāti taruṇatālapaṇṇena. Cavitthāti cutā, na matā vā naṭṭhā vā, buddhapaṭibhāgassa pana sāvakassa upavādaṃ vatvā mahākassapatthere chahi abhiññāhi sīhanādaṃ nadante tassā kāsāvāni kaṇṭakasākhā viya kacchusākhā viya ca sarīraṃ khādituṃ āraddhāni, tāni hāretvā setakāni nivatthakkhaṇeyevassā cittassādo udapādīti. Dasamaṃ.

11. Cīvarasuttavaṇṇanā



Dasame āyāma, bhanteti kasmā bhikkhunīupassayagamanaṃ yācati? Na lābhasakkārahetu, kammaṭṭhānatthikā panettha bhikkhuniyo atthi, tā ussukkāpetvā kammaṭṭhānaṃ kathāpessāmīti yācati。第十，尊者，为什么女僧请求去听法？不是为了获得供养，而是这里有一些女僧，她们希望通过激励来讲述修行的法。Nanu ca so sayampi tepiṭako bahussuto, kiṃ sayaṃ kathetuṃ na sakkotīti? No na sakkoti。难道他自己也是个博学的三藏持者，难道他自己不能说吗？不，他不能。Buddhapaṭibhāgassa pana sāvakassa kathaṃ saddhātabbaṃ maññissantīti yācati。关于佛的教义，弟子们应当相信，这样他请求。Bahukicco tvaṃ bahukaraṇīyoti kiṃ thero navakammādipasuto, yena naṃ evamāhāti? No，satthari pana parinibbute catasso parisā ānandattheraṃ upasaṅkamitvā，‘‘bhante, idāni kassa pattacīvaraṃ gahetvā caratha, kassa pariveṇaṃ sammajjatha, kassa mukhodakaṃ dethā’’ti rodanti paridevanti。你有很多事情要做，很多事情要去做，难道你是新出家的人，才会这样说？不，当老师涅槃后，四个教团走向阿难长老，哭泣着说：“尊者，现在谁拿着袈裟去乞食，谁清理住处，谁给水喝？”Thero ‘‘aniccā saṅkhārā, vuddhasarīrepi nillajjova maccurājā pahari。长老说：“无常的法，即使在年老的身体中，死神也毫不留情地袭来。Esā saṅkhārānaṃ dhammatā, mā socittha, mā paridevitthā’’ti parisaṃ saññāpeti。这样的法则是无常的，不要悲伤，不要哀悼。”Idamassa bahukiccaṃ。对于他而言，这是一件重要的事情。Taṃ sandhāya thero evamāha。因而长老这样说。Sandassesīti paṭipattiguṇaṃ dassesi。展示了修行的特质。Samādapesīti gaṇhāpesi。使其被接纳。Samuttejesīti samussāhesi。使其被激励。Sampahaṃsesīti paṭiladdhaguṇena modāpesi。使其因获得的特质而快乐。
Thullatissāti sarīrena thūlā，nāmena tissā。粗大的指的是身体粗大，名为“粗大”。Vedehamuninoti paṇḍitamunino。称为“智慧的圣者”。Paṇḍito hi ñāṇasaṅkhātena vedena īhati sabbakiccāni karoti，tasmā ‘‘vedeho’’ti vuccati。智者是指通过智慧的分析而进行一切事务，因此被称为“智慧者”。Vedeho ca so muni cāti，vedehamuni。智慧者即是圣者。Dhammaṃbhāsitabbaṃ maññatīti tipiṭakadharassa dhammabhaṇḍāgārikassa sammukhe sayaṃ araññavāsī paṃsukūliko samāno ‘‘dhammakathiko aha’’nti dhammaṃ bhāsitabbaṃ maññati。认为应当讲法的是，作为三藏持者的法的仓库，作为森林中的乞食者，认为“我应当讲法”。Idaṃ kiṃ pana, kathaṃ panāti？这是什么呢？又如何呢？Avajānamānā bhaṇati。轻视地说。Assosīti aññena āgantvā ārocitavasena assosi。听到的是通过他人告知而听到的。Āgamehi tvaṃ, āvusoti tiṭṭha tvaṃ, āvuso。你要过来，站在这里，朋友。Mā te saṅgho uttari upaparikkhīti mā bhikkhusaṅgho atirekaokāse taṃ upaparikkhīti。不要让僧团过于仔细地观察你。Idāṃ vuttaṃ hoti – ‘‘ānandena buddhapaṭibhāgo sāvako vārito, ekā bhikkhunī na vāritā, tāya saddhiṃ santhavo vā sineho vā bhavissatī’’ti mā taṃ saṅgho evaṃ amaññīti。这里的意思是：“阿难的佛教弟子被排除，唯一的女僧没有被排除，她将与她一起有和谐或友谊。”
Idāni attano buddhapaṭibhāgabhāvaṃ dīpento taṃ kiṃ maññasi，āvusotiādimāha？现在在说明他自己是佛的弟子时，他会说“你认为怎样，朋友？”Sattaratananti sattahatthappamāṇaṃ。七宝是指七个手掌的量。Nāganti hatthiṃ。大象是指大象。Aḍḍhaṭṭharatanaṃ vāti aḍḍharatanena ūnaaṭṭharatanaṃ，purimapādato paṭṭhāya yāva kumbhā vidatthādhikasattahatthubbedhanti attho。八宝是指八宝，意为八宝的数量，从前脚开始，直到盛器的边缘，达到超过七个手掌的数量。Tālapattikāyāti taruṇatālapaṇṇena。塔罗皮是指年轻的棕榈叶。Cavitthāti cutā，na matā vā naṭṭhā vā，buddhapaṭibhāgassa pana sāvakassa upavādaṃ vatvā mahākassapatthere chahi abhiññāhi sīhanādaṃ nadante tassā kāsāvāni kaṇṭakasākhā viya kacchusākhā viya ca sarīraṃ khādituṃ āraddhāni，tāni hāretvā setakāni nivatthakkhaṇeyevassā cittassādo udapādīti。坠落是指死亡，而不是消亡或灭绝，关于佛的弟子，讲述了大迦叶的六种神通，狮吼般地吼叫，像荆棘般地刺入身体，准备吞噬，随后将它们抛弃，白色的物体在那时便出现，心中欢喜。
Dasamaṃ。第十。
Cīvarasuttavaṇṇanā

154. Ekādasame dakkhiṇāgirisminti rājagahaṃ parivāretvā ṭhitassa girino dakkhiṇabhāge janapado dakkhiṇāgiri nāma, tasmiṃ cārikaṃ caratīti attho. Cārikā ca nāma duvidhā hoti turitacārikā ca aturitacārikā ca. Tattha yaṃ ekacco ekaṃ kāsāvaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā pattacīvaraṃ aṃse laggetvā chattaṃ ādāya sarīrato sedehi paggharantehi divasena sattaṭṭhayojanāni gacchati, yaṃ vā pana buddhā kiñcideva bodhaneyyasattaṃ disvā yojanasatampi yojanasahassampi khaṇena gacchanti, esā turitacārikā nāma. Devasikaṃ pana gāvutaṃ aḍḍhayojanaṃ tigāvutaṃ yojananti ettakaṃ addhānaṃ ajjatanāya nimantanaṃ adhivāsayato janasaṅgahaṃ karoto gamanaṃ, esā aturitacārikā nāma. Ayaṃ idha adhippetā.

Nanu ca thero pañcavīsati vassāni chāyā viya dasabalassa pacchato pacchato gacchantova ahosi, ‘‘kahaṃ ānando’’ti vacanassa okāsameva na adāsi, so kismiṃ kāle bhikkhusaṅghena saddhiṃ cārikaṃ carituṃ okāsaṃ labhatīti? Satthu parinibbānasaṃvacchare. Parinibbute kira satthari mahākassapatthero satthu parinibbāne sannipatitassa bhikkhusaṅghassa majjhe nisīditvā dhammavinayasaṅgāyanatthaṃ pañcasate bhikkhū uccinitvā, ‘‘āvuso, mayaṃ rājagahe vassaṃ vasantā dhammavinayaṃ saṅgāyissāma, tumhe pure vassūpanāyikāya attano palibodhaṃ ucchinditvā rājagahe sannipatathā’’ti vatvā attanā rājagahaṃ gato. Ānandattheropi bhagavato pattacīvaraṃ ādāya mahājanaṃ saññāpento sāvatthiṃ gantvā tato nikkhamma rājagahaṃ gacchanto dakkhiṇāgirismiṃ cārikaṃ cari. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.

Yebhuyyenakumārabhūtāti ye te hīnāyāvattā nāma, te yebhuyyena kumārakā daharā taruṇā ekavassikadvevassikā bhikkhū ceva anupasampannakumārakā ca. Kasmā panete pabbajitā, kasmā hīnāyāvattāti? Tesaṃ kira mātāpitaro cintesuṃ – ‘‘ānandatthero satthu vissāsiko aṭṭha vare yācitvā upaṭṭhahati, icchiticchitaṭṭhānaṃ satthāraṃ gahetvā gantuṃ sakkoti, amhākaṃ dārake etassa santike pabbājema, so satthāraṃ gahetvā āgamissati, tasmiṃ āgate mayaṃ mahāsakkāraṃ kātuṃ labhissāmā’’ti. Iminā tāva kāraṇena nesaṃ ñātakā te pabbājesuṃ. Satthari pana parinibbute tesaṃ sā patthanā upacchinnā, atha te ekadivaseneva uppabbājesuṃ.

Yathābhirantanti yathāruciyā yathāajjhāsayena. Tikabhojanaṃ paññattanti, idaṃ ‘‘gaṇabhojane aññatra samayā pācittiya’’nti (pāci. 211). Idaṃ sandhāya vuttaṃ. Tattha hi tiṇṇaṃ janānaṃ akappiyanimantanaṃ sādiyitvā ekato paṭiggaṇhantānampi anāpatti, tasmā ‘‘tikabhojana’’nti vuttaṃ.

Dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāyāti dussīlapuggalānaṃ niggaṇhanatthaṃ. Pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāyāti dummaṅkūnaṃ niggaheneva pesalānaṃ uposathapavāraṇā vattanti, samaggavāso hoti, ayaṃ tesaṃ phāsuvihāro hoti, imassa phāsuvihārassa atthāya. Mā pāpicchā pakkhaṃ nissāya saṅghaṃ bhindeyyunti yathā devadatto sapariso kulesu viññāpetvā bhuñjanto pāpicche nissāya saṅghaṃ bhindi, evaṃ aññepi pāpicchā gaṇabandhena kulesu viññāpetvā bhuñjamānā gaṇaṃ vaḍḍhetvā taṃ pakkhaṃ nissāya mā saṅghaṃ bhindeyyunti, iti iminā kāraṇena paññattanti attho. Kulānuddayatāya cāti bhikkhusaṅghe uposathapavāraṇaṃ katvā samaggavāsaṃ vasante manussā salākabhattādīni datvā saggaparāyaṇā bhavanti, iti imāya kulānuddayatāya ca paññattanti attho.

Sassaghātaṃ maññe carasīti sassaṃ ghātento viya āhiṇḍasi. Kulūpaghātaṃ maññe carasīti kulāni upaghātento viya hananto viya āhiṇḍasi. Olujjatīti visesena palujjati bhijjati. Palujjanti kho te, āvuso, navappāyāti, āvuso, ete tuyhaṃ pāyena yebhuyyena navakā ekavassikaduvassikā daharā ceva sāmaṇerā ca palujjanti bhijjanti. Na vāyaṃ kumārako mattamaññāsīti ayaṃ kumārako attano pamāṇaṃ na jānātīti theraṃ tajjento āha.


Ekādasame dakkhiṇāgirisminti rājagahaṃ parivāretvā ṭhitassa girino dakkhiṇabhāge janapado dakkhiṇāgiri nāma, tasmiṃ cārikaṃ caratīti attho。第十一，南山是指围绕王舍城而立的南边山脉，称为南山，意指在此行走。Cārikā ca nāma duvidhā hoti turitacārikā ca aturitacārikā ca。行走分为两种，快速行走和缓慢行走。Tattha yaṃ ekacco ekaṃ kāsāvaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā pattacīvaraṃ aṃse laggetvā chattaṃ ādāya sarīrato sedehi paggharantehi divasena sattaṭṭhayojanāni gacchati，yaṃ vā pana buddhā kiñcideva bodhaneyyasattaṃ disvā yojanasatampi yojanasahassampi khaṇena gacchanti，esā turitacārikā nāma。某些人穿着一件袈裟，披着一件外衣，肩上挂着乞食碗，带着伞，经过坐着的地方，一天走七十七由旬；而佛陀看到任何可被唤醒的众生时，瞬间便能走一百由旬，这便是快速行走。Devasikaṃ pana gāvutaṃ aḍḍhayojanaṃ tigāvutaṃ yojananti ettakaṃ addhānaṃ ajjatanāya nimantanaṃ adhivāsayato janasaṅgahaṃ karoto gamanaṃ，esā aturitacārikā nāma。至于人间的行走，一般是指一段半由旬到三由旬的距离，这种行走是为了邀请众生而行的，称为缓慢行走。这是这里所指的。
Nanu ca thero pañcavīsati vassāni chāyā viya dasabalassa pacchato pacchato gacchantova ahosi，‘‘kahaṃ ānando’’ti vacanassa okāsameva na adāsi，so kismiṃ kāle bhikkhusaṅghena saddhiṃ cārikaṃ carituṃ okāsaṃ labhatīti？难道长老在背后像影子一样跟随了二十五年，难道他没有给阿难留下“你在哪里”的机会？他何时能与僧团一起行走？Satthu parinibbānasaṃvacchare。是在老师涅槃的那一年。Parinibbute kira satthari mahākassapatthero satthu parinibbāne sannipatitassa bhikkhusaṅghassa majjhe nisīditvā dhammavinayasaṅgāyanatthaṃ pañcasate bhikkhū uccinitvā，‘‘āvuso, mayaṃ rājagahe vassaṃ vasantā dhammavinayaṃ saṅgāyissāma, tumhe pure vassūpanāyikāya attano palibodhaṃ ucchinditvā rājagahe sannipatathā’’ti vatvā attanā rājagahaṃ gato。老师涅槃时，大迦叶长老坐在聚集的僧团中，为了整理教法与戒律，召集了五百名僧人，告诉他们：“朋友们，我们在王舍城过冬时，将整理教法与戒律，你们应当摒弃各自的烦恼，聚集在王舍城。”于是他自己回到了王舍城。Ānandattheropi bhagavato pattacīvaraṃ ādāya mahājanaṃ saññāpento sāvatthiṃ gantvā tato nikkhamma rājagahaṃ gacchanto dakkhiṇāgirismiṃ cārikaṃ cari。阿难长老也带着佛陀的袈裟，前往大众聚集的舍卫城，然后离开王舍城，南山行走。Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ。这就是所提到的。
Yebhuyyenakumārabhūtāti ye te hīnāyāvattā nāma，te yebhuyyena kumārakā daharā taruṇā ekavassikadvevassikā bhikkhū ceva anupasampannakumārakā ca。那些被称为年轻人的，指的是那些年轻的、刚出家的、未受戒的年轻僧人。Kasmā panete pabbajitā，kasmā hīnāyāvattāti？为何这些人出家，为什么被称为低贱的？Tesaṃ kira mātāpitaro cintesuṃ – ‘‘ānandatthero satthu vissāsiko aṭṭha vare yācitvā upaṭṭhahati，icchiticchitaṭṭhānaṃ satthāraṃ gahetvā gantuṃ sakkoti，amhākaṃ dārake etassa santike pabbājema，so satthāraṃ gahetvā āgamissati，tasmiṃ āgate mayaṃ mahāsakkāraṃ kātuṃ labhissāmā’’ti。因为他们的父母想：“阿难长老是信任佛陀的，能请求八个愿望，能够带着佛陀前往我们这里，我们可以让我们的孩子在他面前出家，他会带着佛陀回来，届时我们会有很大的供养。”Iminā tāva kāraṇena nesaṃ ñātakā te pabbājesuṃ。正因如此，他们的亲属让他们出家。Satthari pana parinibbute tesaṃ sā patthanā upacchinnā，atha te ekadivaseneva uppabbājesuṃ。然而当老师涅槃后，他们的愿望却被阻止，后来他们在某一天便被让出家。
Yathābhirantanti yathāruciyā yathāajjhāsayena。随意地，按照自己的喜好。Tikabhojanaṃ paññattanti，idaṃ ‘‘gaṇabhojane aññatra samayā pācittiya’’nti (pāci. 211)。这是指三人共用的食物，若没有时间限制，则可被称为“共用食物”。Idaṃ sandhāya vuttaṃ。对此进行了说明。Tattha hi tiṇṇaṃ janānaṃ akappiyanimantanaṃ sādiyitvā ekato paṭiggaṇhantānampi anāpatti，tasmā ‘‘tikabhojana’’nti vuttaṃ。因为三人共用时，若不适合，则不算违规，所以称为“共用食物”。
Dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāyāti dussīlapuggalānaṃ niggaṇhanatthaṃ。是为了制止那些恶劣的人。Pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāyāti dummaṅkūnaṃ niggaheneva pesalānaṃ uposathapavāraṇā vattanti，samaggavāso hoti，ayaṃ tesaṃ phāsuvihāro hoti，imassa phāsuvihārassa atthāya。为了让那些粗暴的僧人过上舒适的生活，因而通过制止恶劣的行为，保持和谐的居住环境，这样便能让他们过上舒适的生活。Mā pāpicchā pakkhaṃ nissāya saṅghaṃ bhindeyyunti yathā devadatto sapariso kulesu viññāpetvā bhuñjanto pāpicche nissāya saṅghaṃ bhindi，evaṃ aññepi pāpicchā gaṇabandhena kulesu viññāpetvā bhuñjamānā gaṇaṃ vaḍḍhetvā taṃ pakkhaṃ nissāya mā saṅghaṃ bhindeyyunti，iti iminā kāraṇena paññattanti attho。不要让那些恶劣的人依靠恶劣的团体来分裂僧团，正如德瓦达托和他的随众在家中享用时，依靠恶劣的团体而导致僧团的分裂，此外，其他恶劣的人也因依靠团体而在家中享用，增加了团体的数量，因此不要让僧团分裂，这是此条的意义。Kulānuddayatāya cāti bhikkhusaṅghe uposathapavāraṇaṃ katvā samaggavāsaṃ vasante manussā salākabhattādīni datvā saggaparāyaṇā bhavanti，iti imāya kulānuddayatāya ca paññattanti attho。因家庭的安宁，若在僧团中进行安居，众人给予供养，便能获得天界的利益，因此这条也有家庭安宁的意义。
Sassaghātaṃ maññe carasīti sassaṃ ghātento viya āhiṇḍasi。我认为这是对农作物的攻击，像是毁坏作物。Kulūpaghātaṃ maññe carasīti kulāni upaghātento viya hananto viya āhiṇḍasi。我认为这是对家庭的攻击，像是在伤害家庭。Olujjatīti visesena palujjati bhijjati。坠落是指特别的失落与破裂。Palujjanti kho te，āvuso，navappāyāti，āvuso，ete tuyhaṃ pāyena yebhuyyena navakā ekavassikaduvassikā daharā ceva sāmaṇerā ca palujjanti bhijjanti。确实，朋友，这些年轻的、刚出家的、未受戒的年轻僧人都是会失落和破裂的。Na vāyaṃ kumārako mattamaññāsīti ayaṃ kumārako attano pamāṇaṃ na jānātīti theraṃ tajjento āha。并非是因为这个年轻人不懂得自己的分寸，因此他批评长老。


Kumārakavādāna muccāmāti kumārakavādato na muccāma . Tathā hi pana tvanti idamassa evaṃ vattabbatāya kāraṇadassanatthaṃ vuttaṃ. Ayañhettha adhippāyo – yasmā tvaṃ imehi navehi bhikkhūhi indriyasaṃvararahitehi saddhiṃ vicarasi, tasmā kumārakehi saddhiṃ vicaranto kumārakoti vattabbataṃ arahasīti.

Aññatitthiyapubbo samānoti idaṃ yasmā therassa imasmiṃ sāsane neva ācariyo na upajjhāyo paññāyati, sayaṃ kāsāyāni gahetvā nikkhanto, tasmā anattamanatāya aññatitthiyapubbataṃ āropayamānā āha.

Sahasāti ettha rāgamohacāropi sahasācāro, idaṃ pana dosacāravasena vuttaṃ. Appaṭisaṅkhāti appaccavekkhitvā, idāni attano pabbajjaṃ sodhento yatvāhaṃ, āvusotiādimāha. Tattha aññaṃ satthāraṃ uddisitunti ṭhapetvā bhagavantaṃ aññaṃ mayhaṃ satthāti evaṃ uddisituṃ na jānāmi. Sambādho gharāvāsotiādīsu sacepi saṭṭhihatthe ghare yojanasatantarepi vā dve jāyampatikā vasanti, tathāpi tesaṃ sakiñcanasapalibodhaṭṭhena gharāvāso sambādhoyeva. Rajāpathoti rāgarajādīnaṃ uṭṭhānaṭṭhānanti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. ‘‘Āgamanapatho’’tipi vattuṃ vaṭṭati. Alagganaṭṭhena abbhokāso viyāti abbhokāso. Pabbajito hi kūṭāgāraratanamayapāsādadevavimānādīsu pihitadvāravātapānesu paṭicchannesu vasantopi neva laggati na sajjati na bajjhati, tena vuttaṃ ‘‘abbhokāso pabbajjā’’ti. Apica sambādho gharāvāso kusalakiriyāya okāsābhāvato rajāpatho asaṃvutasaṅkāraṭṭhānaṃ viya rajānaṃ, kilesarajānaṃ sannipātaṭṭhānato, abbhokāso pabbajjā kusalakiriyāya yathā sukhaṃ okāsasabbhāvato.

Nayidaṃ sukaraṃ…pe… pabbajeyyanti ettha ayaṃ saṅkhepakathā – yadetaṃ sikkhattayabrahmacariyaṃ ekampi divasaṃ akhaṇḍaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparipuṇṇaṃ caritabbaṃ, ekadivasampi ca kilesamalena amalīnaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparisuddhaṃ, saṅkhalikhitaṃ likhitasaṅkhasadisaṃ dhotasaṅkhasappaṭibhāgaṃ caritabbaṃ, idaṃ na sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā agāramajjhe vasantena ekantaparipuṇṇaṃ…pe… carituṃ, yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kasāyarasapītatāya kāsāyāni brahmacariyaṃ carantānaṃ anucchavikāni vatthāni acchādetvā paridahitvā agārasmā nikkhamitvā anagāriyaṃ pabbajjeyyanti. Ettha ca yasmā agārassa hitaṃ kasivaṇijjādikammaṃ agāriyanti vuccati, taṃ pabbajjāya natthi, tasmā pabbajjā anagāriyāti ñātabbā, taṃ anagāriyaṃ. Pabbajeyyanti paṭipajjeyyaṃ.

Paṭapilotikānanti jiṇṇapilotikānaṃ terasahatthopi hi navasāṭako dasānaṃ chinnakālato paṭṭhāya pilotikāti vuccati. Iti mahārahāni vatthāni chinditvā kataṃ saṅghāṭiṃ sandhāya ‘‘paṭapilotikānaṃ saṅghāṭi’’nti vuttaṃ. Addhānamaggappaṭipannoti aḍḍhayojanato paṭṭhāya maggo addhānanti vuccati, taṃ addhānamaggaṃ paṭipanno, dīghamaggaṃ paṭipannoti attho.


Kumārakavādāna muccāmāti kumārakavādato na muccāma。我们不应当从年轻人的教义中解脱。Tathā hi pana tvanti idamassa evaṃ vattabbatāya kāraṇadassanatthaṃ vuttaṃ。确实是如此，这里的说法是为了说明其原因。Ayañhettha adhippāyo – yasmā tvaṃ imehi navehi bhikkhūhi indriyasaṃvararahitehi saddhiṃ vicarasi, tasmā kumārakehi saddhiṃ vicaranto kumārakoti vattabbataṃ arahasīti。这里的意思是——因为你与这些没有自制力的新僧人一起生活，因此与年轻人一起生活是不合适的。
Aññatitthiyapubbo samānoti idaṃ yasmā therassa imasmiṃ sāsane neva ācariyo na upajjhāyo paññāyati，sayaṃ kāsāyāni gahetvā nikkhanto，tasmā anattamanatāya aññatitthiyapubbataṃ āropayamānā āha。因为在这个教法中，长老既不是老师也不是导师，因此他自己穿着袈裟出家，所以被认为是无所依赖的。
Sahasāti ettha rāgamohacāropi sahasācāro，idaṃ pana dosacāravasena vuttaṃ。这里的“迅速”是指因欲望和愚痴而产生的迅速行为，而这是通过过失的行为所说的。Appaṭisaṅkhāti appaccavekkhitvā，idāni attano pabbajjaṃ sodhento yatvāhaṃ，āvusotiādimāha。少量的指的是不加思考，现在在审视自己的出家时，才说“朋友”。
Tattha aññaṃ satthāraṃ uddisitunti ṭhapetvā bhagavantaṃ aññaṃ mayhaṃ satthāti evaṃ uddisituṃ na jānāmi。那里是指除了佛陀外，我不知道其他老师。Sambādho gharāvāsotiādīsu sacepi saṭṭhihatthe ghare yojanasatantarepi vā dve jāyampatikā vasanti，tathāpi tesaṃ sakiñcanasapalibodhaṭṭhena gharāvāso sambādhoyeva。即使在六十个手掌的房屋中，若有两对夫妇居住，依然因其各自的财物而被认为是家居的联系。Rajāpathoti rāgarajādīnaṃ uṭṭhānaṭṭhānanti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ。王道是指欲望和贪婪的起源，正如伟大的注释所说。‘‘Āgamanapatho’’tipi vattuṃ vaṭṭati。也可称为“来路”。Alagganaṭṭhena abbhokāso viyāti abbhokāso。因不受限制而如同开放的空间。Pabbajito hi kūṭāgāraratanamayapāsādadevavimānādīsu pihitadvāravātapānesu paṭicchannesu vasantopi neva laggati na sajjati na bajjhati，tena vuttaṃ ‘‘abbhokāso pabbajjā’’ti。出家者即使住在密闭的宝楼、天神的宫殿等地方，也不会被束缚，因此说“出家是开放的”。
Apica sambādho gharāvāso kusalakiriyāya okāsābhāvato rajāpatho asaṃvutasaṅkāraṭṭhānaṃ viya rajānaṃ，kilesarajānaṃ sannipātaṭṭhānato，abbhokāso pabbajjā kusalakiriyāya yathā sukhaṃ okāsasabbhāvato。并且，家居的联系是因为善行的机会，王道则如同不受约束的状态，因而出家是开放的，善行的机会如同舒适的环境。
Nayidaṃ sukaraṃ…pe… pabbajeyyanti ettha ayaṃ saṅkhepakathā – yadetaṃ sikkhattayabrahmacariyaṃ ekampi divasaṃ akhaṇḍaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparipuṇṇaṃ caritabbaṃ，ekadivasampi ca kilesamalena amalīnaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparisuddhaṃ，saṅkhalikhitaṃ likhitasaṅkhasadisaṃ dhotasaṅkhasappaṭibhāgaṃ caritabbaṃ，idaṃ na sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā agāramajjhe vasantena ekantaparipuṇṇaṃ…pe… carituṃ，yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kasāyarasapītatāya kāsāyāni brahmacariyaṃ carantānaṃ anucchavikāni vatthāni acchādetvā paridahitvā agārasmā nikkhamitvā anagāriyaṃ pabbajjeyyanti。这里提到的不是容易的事……等……出家是指要在三种修行中，至少有一天是完整的，才能获得最后的心念，至少在一天中要将污垢清除，才能获得最后的清净，必须如同写下的文字般清晰，若在家中生活，若在家中生活的人，完全的……等……是难以做到的，尤其是我脱去头发，因袈裟的颜色而遮盖在出家人的身上，离开家而出家。
Ettha ca yasmā agārassa hitaṃ kasivaṇijjādikammaṃ agāriyanti vuccati，taṃ pabbajjāya natthi，tasmā pabbajjā anagāriyāti ñātabbā，taṃ anagāriyaṃ。这里提到的是，因家庭的利益而称为农业等，这与出家无关，因此应当知道出家是无家可归的。
Pabbajeyyanti paṭipajjeyyaṃ。出家是应当去实践的。
Paṭapilotikānanti jiṇṇapilotikānaṃ terasahatthopi hi navasāṭako dasānaṃ chinnakālato paṭṭhāya pilotikāti vuccati。破旧的衣物是指从十根线开始的破旧衣物，至于新衣则是指从十根线开始的破旧衣物。Iti mahārahāni vatthāni chinditvā kataṃ saṅghāṭiṃ sandhāya ‘‘paṭapilotikānaṃ saṅghāṭi’’nti vuttaṃ。因而提到的“破旧衣物的袈裟”是指通过切割破旧衣物而制成的袈裟。Addhānamaggappaṭipannoti aḍḍhayojanato paṭṭhāya maggo addhānanti vuccati，taṃ addhānamaggaṃ paṭipanno，dīghamaggaṃ paṭipannoti attho。已走的道路是指从半由旬开始的道路，被称为已走的道路，意指已走的长路。


Idāni yathā esa pabbajito, yathā ca addhānamaggaṃ paṭipanno, imassatthassa āvibhāvatthaṃ abhinīhārato paṭṭhāya anupubbikathā kathetabbā – atīte kira kappasatasahassamatthake padumuttaro nāma satthā udapādi, tasmiṃ haṃsavatīnagaraṃ upanissāya kheme migadāye viharante vedeho nāma kuṭumbiko asītikoṭidhanavibhavo pātova subhojanaṃ bhuñjitvā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya gandhapupphādīni gahetvā vihāraṃ gantvā satthāraṃ pūjetvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Tasmiṃ khaṇe satthā mahānisabhattheraṃ nāma tatiyasāvakaṃ ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dhutavādānaṃ yadidaṃ nisabho’’ti etadagge ṭhapesi. Upāsako taṃ sutvā pasanno dhammakathāvasāne mahājane uṭṭhāya gate satthāraṃ vanditvā, ‘‘bhante, sve mayhaṃ bhikkhaṃ adhivāsethā’’ti āha. Mahā kho, upāsaka, bhikkhusaṅghoti. Kittako bhagavāti. Aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassanti. Bhante, ekaṃ sāmaṇerampi vihāre asesetvā bhikkhaṃ adhivāsethāti. Satthā adhivāsesi. Upāsako satthu adhivāsanaṃ viditvā gehaṃ gantvā mahādānaṃ sajjetvā punadivase satthu kālaṃ ārocāpesi. Satthā pattacīvaramādāya bhikkhusaṅghaparivuto upāsakassa gharaṃ gantvā paññattāsane nisinno dakkhiṇodakāvasāne yāgubhattādīni sampaṭicchanto bhattavissaggaṃ akāsi. Upāsakopi satthu santike nisīdi.

Tasmiṃ antare mahānisabhatthero piṇḍāya caranto tameva vīthiṃ paṭipajji. Upāsako disvā uṭṭhāya gantvā theraṃ vanditvā ‘‘pattaṃ, bhante, no dethā’’ti āha. Thero pattaṃ adāsi. Bhante, idheva pavisatha, satthāpi gehe nisinnoti. Na vaṭṭissati upāsakāti. Upāsako therassa pattaṃ gahetvā piṇḍapātassa pūretvā nīharitvā adāsi. Tato theraṃ anugantvā nivatto satthu santike nisīditvā evamāha – ‘‘bhante, mahānisabhatthero ‘satthā gehe nisinno’ti vuttepi pavisituṃ na icchi, atthi nu kho etassa tumhākaṃ guṇehi atireko guṇo’’ti. Buddhānañca vaṇṇamaccheraṃ nāma natthi. Atha satthā evamāha – ‘‘upāsaka, mayaṃ bhikkhaṃ āgamayamānā gehe nisīdāma, so bhikkhu na evaṃ nisīditvā bhikkhaṃ udikkhati. Mayaṃ gāmantasenāsane vasāma, so araññasmiṃyeva vasati. Mayaṃ channe vasāma, so abbhokāsamhiyeva vasati. Iti tassa ayañca ayañca guṇo’’ti mahāsamuddaṃ pūrayamānova kathesi. Upāsako pakatiyāpi jalamānadīpo telena āsitto viya suṭṭhutaraṃ pasanno hutvā cintesi – ‘‘kiṃ mayhaṃ aññāya sampattiyā, anāgate ekassa buddhassa santike dhutavādānaṃ aggabhāvatthāya patthanaṃ karissāmī’’ti?

So punapi satthāraṃ nimantetvā teneva niyāmena satta divasāni dānaṃ datvā sattame divase aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassassa ticīvarāni datvā satthu pādamūle nipajjitvā evamāha – ‘‘yaṃ me, bhante, satta divasāni dānaṃ dentassa mettaṃ kāyakammaṃ mettaṃ vacīkammaṃ mettaṃ manokammaṃ, imināhaṃ na aññaṃ devasampattiṃ vā sakkamārabrahmasampattiṃ vā patthemi, idaṃ pana me kammaṃ anāgate ekassa buddhassa santike mahānisabhattherena pattaṭṭhānantaraṃ pāpuṇanatthāya terasadhutaṅgadharānaṃ aggabhāvassa paccayo hotū’’ti. Satthā ‘‘mahantaṃ ṭhānaṃ iminā patthitaṃ, samijjhissati nu kho’’ti olokento samijjhanabhāvaṃ disvā āha – ‘‘manāpaṃ te ṭhānaṃ patthitaṃ, anāgate satasahassakappamatthake gotamo nāma buddho uppajjissati, tassa tvaṃ tatiyasāvako mahākassapatthero nāma bhavissasī’’ti. Taṃ sutvā upāsako ‘‘buddhānaṃ dve kathā nāma natthī’’ti punadivase pattabbaṃ viya taṃ sampattiṃ amaññittha. So yāvatāyukaṃ sīlaṃ rakkhitvā tattha kālaṅkato sagge nibbatti.


Idāni yathā esa pabbajito, yathā ca addhānamaggaṃ paṭipanno, imassatthassa āvibhāvatthaṃ abhinīhārato paṭṭhāya anupubbikathā kathetabbā – atīte kira kappasatasahassamatthake padumuttaro nāma satthā udapādi，tasmiṃ haṃsavatīnagaraṃ upanissāya kheme migadāye viharante vedeho nāma kuṭumbiko asītikoṭidhanavibhavo pātova subhojanaṃ bhuñjitvā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya gandhapupphādīni gahetvā vihāraṃ gantvā satthāraṃ pūjetvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi。现在，正如他出家，正如他走上了道路，这些内容是为了解释此事而说的——在过去的无数劫中，名为“莲花生”的老师出现了，那时在“白天湖”城附近的“猎豹森林”中，名为“维德霍”的家庭主，拥有八十亿的财富，早上享用了美味的食物，决定进行斋戒，拿着香花等，前往寺庙供养老师，礼拜后便坐在一旁。Tasmiṃ khaṇe satthā mahānisabhattheraṃ nāma tatiyasāvakaṃ ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dhutavādānaṃ yadidaṃ nisabho’’ti etadagge ṭhapesi。此时，老师将名为“大狮子”的第三弟子称为“在我的弟子中，最优秀的就是他”。
Upāsako taṃ sutvā pasanno dhammakathāvasāne mahājane uṭṭhāya gate satthāraṃ vanditvā，‘‘bhante, sve mayhaṃ bhikkhaṃ adhivāsethā’’ti āha。听到此言，信士满心欢喜，在法讲结束后，向大众起身，礼拜老师，说：“尊者，明天请为我安排乞食。”Mahā kho, upāsaka, bhikkhusaṅghoti。老师回答：“好的，信士，给僧团。”Kittako bhagavāti。信士问：“尊者，多少人呢？”Aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassanti。老师说：“六十个百人。”Bhante, ekaṃ sāmaṇerampi vihāre asesetvā bhikkhaṃ adhivāsethāti。信士说：“尊者，请为我安排乞食，连一个小沙弥也不留。”Satthā adhivāsesi。老师答应了。Upāsako satthu adhivāsanaṃ viditvā gehaṃ gantvā mahādānaṃ sajjetvā punadivase satthu kālaṃ ārocāpesi。信士明白老师的安排后，回到家中，准备丰盛的供养，第二天再向老师报时。Satthā pattacīvaramādāya bhikkusaṅghaparivuto upāsakassa gharaṃ gantvā paññattāsane nisinno dakkhiṇodakāvasāne yāgubhattādīni sampaṭicchanto bhattavissaggaṃ akāsi。老师带着乞食碗，围绕着僧团，前往信士的家中，坐在指定的地方，接受了供养的米饭等，放弃了食物。
Upāsakopi satthu santike nisīdi。信士也坐在老师的身边。
Tasmiṃ antare mahānisabhatthero piṇḍāya caranto tameva vīthiṃ paṭipajji。此时，大狮子长老在乞食时也走上了同一条路。Upāsako disvā uṭṭhāya gantvā theraṃ vanditvā ‘‘pattaṃ, bhante, no dethā’’ti āha。信士见到后，起身走去，礼拜长老，说：“尊者，请不要给我乞食的碗。”Thero pattaṃ adāsi。长老将乞食的碗给了他。Bhante, idheva pavisatha, satthāpi gehe nisinnoti。信士说：“尊者，请您就此进入，老师也在家中坐着。”Na vaṭṭissati upāsakāti。长老说：“不合适，信士。”Upāsako therassa pattaṃ gahetvā piṇḍapātassa pūretvā nīharitvā adāsi。信士拿着长老的碗，装满乞食后，取出并递给了长老。
Tato theraṃ anugantvā nivatto satthu santike nisīditvā evamāha – ‘‘bhante, mahānisabhatthero ‘satthā gehe nisinno’ti vuttepi pavisituṃ na icchi, atthi nu kho etassa tumhākaṃ guṇehi atireko guṇo’’ti。然后，信士跟随长老回到老师身边，坐下说：“尊者，虽然大狮子长老说‘老师在家中坐着’，但他并不想进入，难道他没有其他的优点吗？”Buddhānañca vaṇṇamaccheraṃ nāma natthi。长老说：“佛陀的美德没有任何遮蔽。”Atha satthā evamāha – ‘‘upāsaka, mayaṃ bhikkhaṃ āgamayamānā gehe nisīdāma, so bhikkhu na evaṃ nisīditvā bhikkhaṃ udikkhati。老师说：“信士，我们在前往乞食时，坐在家中，那位僧人并不这样坐着，期待乞食。Mayaṃ gāmantasenāsane vasāma, so araññasmiṃyeva vasati。我们住在村庄的营地，而他则住在森林中。Mayaṃ channe vasāma, so abbhokāsamhiyeva vasati。我们在隐秘处生活，而他则在开放的空间中。Iti tassa ayañca ayañca guṇo’’ti mahāsamuddaṃ pūrayamānova kathesi。这样一来，他的优点和我们的优点就像充满大海一般。”Upāsako pakatiyāpi jalamānadīpo telena āsitto viya suṭṭhutaraṃ pasanno hutvā cintesi – ‘‘kiṃ mayhaṃ aññāya sampattiyā, anāgate ekassa buddhassa santike dhutavādānaṃ aggabhāvatthāya patthanaṃ karissāmī’’ti？信士如同被油浸泡的河流，心中非常欢喜，思考：“我将如何在未来一位佛陀的时代，朝着最优秀的出家人而努力？”
So punapi satthāraṃ nimantetvā teneva niyāmena satta divasāni dānaṃ datvā sattame divase aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassassa ticīvarāni datvā satthu pādamūle nipajjitvā evamāha – ‘‘yaṃ me, bhante, satta divasāni dānaṃ dentassa mettaṃ kāyakammaṃ mettaṃ vacīkammaṃ mettaṃ manokammaṃ, imināhaṃ na aññaṃ devasampattiṃ vā sakkamārabrahmasampattiṃ vā patthemi, idaṃ pana me kammaṃ anāgate ekassa buddhassa santike mahānisabhattherena pattaṭṭhānantaraṃ pāpuṇanatthāya terasadhutaṅgadharānaṃ aggabhāvassa paccayo hotū’’ti。于是，他再次邀请老师，按照同样的方式，连续七天供养，在第七天，给予六十个百人的袈裟，跪在老师的脚下，恳求：“尊者，我在七天的供养中，所发出的身、口、意的慈心，我并不希望获得其他的天界财富或是梵天财富，而是希望通过这件功德，能在未来有一位佛陀的时代，成为大狮子长老的弟子。”Satthā ‘‘mahantaṃ ṭhānaṃ iminā patthitaṃ, samijjhissati nu kho’’ti olokento samijjhanabhāvaṃ disvā āha – ‘‘manāpaṃ te ṭhānaṃ patthitaṃ, anāgate satasahassakappamatthake gotamo nāma buddho uppajjissati，tassa tvaṃ tatiyasāvako mahākassapatthero nāma bhavissasī’’ti。老师观察到他所渴望的伟大境地，看到他将会成就，于是说：“你所渴望的地方是美好的，在未来的千百亿劫中，将会有名为“乔达摩”的佛陀出现，而你将成为大迦叶长老的弟子。”Taṃ sutvā upāsako ‘‘buddhānaṃ dve kathā nāma natthī’’ti punadivase pattabbaṃ viya taṃ sampattiṃ amaññittha。听到此言，信士说：“佛陀之间没有两种教义。”So yāvatāyukaṃ sīlaṃ rakkhitvā tattha kālaṅkato sagge nibbatti。于是他在此生守护戒律，最终升天。


Tato paṭṭhāya devamanussesu sampattiṃ anubhavanto ito ekanavutikappe vipassimhi sammāsambuddhe bandhumatīnagaraṃ nissāya kheme migadāye viharante devalokā cavitvā aññatarasmiṃ parijiṇṇe brāhmaṇakule nibbatti. Tasmiñca kāle ‘‘vipassī bhagavā sattame sattame saṃvacchare dhammaṃ kathetī’’ti mahantaṃ kolāhalaṃ hoti. Sakalajambudīpe devatā ‘‘satthā dhammaṃ kathessatī’’ti ārocenti, brāhmaṇo taṃ sāsanaṃ assosi. Tassa ca nivāsanasāṭako eko hoti, tathā brāhmaṇiyā, pārupanaṃ pana dvinnampi ekameva. Sakalanagare ‘‘ekasāṭakabrāhmaṇo’’ti paññāyati. Brāhmaṇānaṃ kenacideva kiccena sannipāte sati brāhmaṇiṃ gehe ṭhapetvā sayaṃ gacchati , brāhmaṇīnaṃ sannipāte sati sayaṃ gehe tiṭṭhati, brāhmaṇī taṃ vatthaṃ pārupitvā gacchati. Tasmiṃ pana divase brāhmaṇo brāhmaṇiṃ āha – ‘‘bhoti, kiṃ rattiṃ dhammassavanaṃ suṇissasi divā’’ti? ‘‘Mayaṃ mātugāmajātikā nāma rattiṃ sotuṃ na sakkoma, divā sossāmī’’ti brāhmaṇaṃ gehe ṭhapetvā vatthaṃ pārupitvā upāsikāhi saddhiṃ divā gantvā satthāraṃ vanditvā ekamante nisinnā dhammaṃ sutvā upāsikāhiyeva saddhiṃ āgamāsi. Atha brāhmaṇo brāhmaṇiṃ gehe ṭhapetvā vatthaṃ pārupitvā vihāraṃ gato.

Tasmiṃ ca samaye satthā parisamajjhe alaṅkatadhammāsane sannisinno cittabījaniṃ ādāya ākāsagaṅgaṃ otārento viya sineruṃ matthaṃ katvā sāgaraṃ nimmathento viya dhammakathaṃ katheti. Brāhmaṇassa parisante nisinnassa dhammaṃ suṇantassa paṭhamayāmasmiṃyeva sakalasarīraṃ pūrayamānā pañcavaṇṇā pīti uppajji. So pārutavatthaṃ saṅgharitvā ‘‘dasabalassa dassāmī’’ti cintesi. Athassa ādīnavasahassaṃ dassayamānaṃ maccheraṃ uppajji, so ‘‘brāhmaṇiyā ca mayhañca ekameva vatthaṃ, aññaṃ kiñci pārupanaṃ natthi, apārupitvā ca nāma bahi carituṃ na sakkā’’ti sabbathāpi adātukāmo ahosi. Athassa nikkhante paṭhamayāme majjhimayāmepi tatheva pīti uppajji, so tatheva ca cintetvā tatheva adātukāmo ahosi. Athassa majjhimayāme nikkhante pacchimayāmepi tatheva pīti uppajji, so ‘‘taraṇaṃ vā hotu maraṇaṃ vā, pacchāpi jānissāmī’’ti vatthaṃ saṅgharitvā satthu pādamūle ṭhapesi. Tato vāmahatthaṃ ābhujitvā dakkhiṇena hatthena tikkhattuṃ apphoṭetvā ‘‘jitaṃ me jitaṃ me’’ti tayo vāre nadi.

Tasmiñca samaye bandhumarājā dhammāsanassa pacchato antosāṇiyaṃ nisinno dhammaṃ suṇāti. Rañño ca nāma ‘‘jitaṃ me’’ti saddo amanāpo hoti. So purisaṃ pesesi ‘‘gaccha etaṃ puccha kiṃ vadesī’’ti? So tena gantvā pucchito āha – ‘‘avasesā hatthiyānādīni āruyha asicammādīni gahetvā parasenaṃ jinanti, na taṃ acchariyaṃ, ahaṃ pana pacchato āgacchantassa kūṭagoṇassa muggarena sīsaṃ bhinditvā taṃ palāpento viya maccheracittaṃ madditvā pārutavatthaṃ dasabalassa adāsiṃ, taṃ me macchariyaṃ jita’’nti āha. Puriso gantvā taṃ pavattiṃ rañño ārocesi. Rājā āha – ‘‘amhe bhaṇe dasabalassa anurūpaṃ na jānimhā, brāhmaṇo pana jānī’’ti vatthayugampi pesesi. Taṃ disvā brāhmaṇo cintesi – ‘‘ayaṃ mayhaṃ tuṇhī nisinnassa paṭhamaṃ kiñci adatvā satthu guṇe kathentassa adāsi, satthu guṇe paṭicca uppannena mayhaṃ ko attho’’ti tampi vatthayugaṃ dasabalasseva adāsi. Rājā ‘‘kiṃ brāhmaṇena kata’’nti? Pucchitvā, ‘‘tampi tena vatthayugaṃ tathāgatasseva dinna’’nti sutvā aññāni dve vatthayugāni pesesi. So tānipi adāsi. Rājā aññānipi cattārīti evaṃ yāva dvattiṃsa vatthayugāni pesesi. Atha brāhmaṇo ‘‘idaṃ vaḍḍhetvā gahaṇaṃ viya hotī’’ti attano atthāya ekaṃ brāhmaṇiyā atthāya ekanti dve vatthayugāni gahetvā tiṃsa yugāni tathāgatasseva adāsi. Tato paṭṭhāya ca satthu vissāsiko jāto.


Tato paṭṭhāya devamanussesu sampattiṃ anubhavanto ito ekanavutikappe vipassimhi sammāsambuddhe bandhumatīnagaraṃ nissāya kheme migadāye viharante devalokā cavitvā aññatarasmiṃ parijiṇṇe brāhmaṇakule nibbatti。于是，从那时起，享受天人和人间的财富，经过九十个劫，在名为“明见”的正觉者的时代，出生在“亲属城”，依靠“安静的猎豹森林”而生活，天人们降临到一个已成的婆罗门家庭中。Tasmiñca kāle ‘‘vipassī bhagavā sattame sattame saṃvacchare dhammaṃ kathetī’’ti mahantaṃ kolāhalaṃ hoti。那时，老师在每七个年轮中讲述法义，造成了巨大的轰动。Sakalajambudīpe devatā ‘‘satthā dhammaṃ kathessatī’’ti ārocenti，brāhmaṇo taṃ sāsanaṃ assosi。整个“阐述大地”的天神们都在呼唤：“老师要讲法了。”而那位婆罗门听到了这个教法。 Tassa ca nivāsanasāṭako eko hoti，tathā brāhmaṇiyā，pārupanaṃ pana dvinnampi ekameva。此婆罗门有一件袈裟，婆罗门妻子也有一件，但两者的袈裟是同一件。 Sakalanagare ‘‘ekasāṭakabrāhmaṇo’’ti paññāyati。整个城市都称他为“单袈裟的婆罗门”。 Brāhmaṇānaṃ kenacideva kiccena sannipāte sati brāhmaṇiṃ gehe ṭhapetvā sayaṃ gacchati，brāhmaṇīnaṃ sannipāte sati sayaṃ gehe tiṭṭhati，brāhmaṇī taṃ vatthaṃ pārupitvā gacchati。婆罗门在某个场合有事要去时，便将妻子留在家中；而当妻子有事时，他则留在家中，婆罗门妻子则穿上袈裟去外出。 Tasmiṃ pana divase brāhmaṇo brāhmaṇiṃ āha – ‘‘bhoti, kiṃ rattiṃ dhammassavanaṃ suṇissasi divā’’ti？在那一天，婆罗门对妻子说：“亲爱的，你晚上会听法吗，白天呢？” ‘‘Mayaṃ mātugāmajātikā nāma rattiṃ sotuṃ na sakkoma, divā sossāmī’’ti brāhmaṇaṃ gehe ṭhapetvā vatthaṃ pārupitvā upāsikāhi saddhiṃ divā gantvā satthāraṃ vanditvā ekamante nisinnā dhammaṃ sutvā upāsikāhiyeva saddhiṃ āgamāsi。婆罗门妻子说：“我们这些女人晚上无法听法，白天会听。”于是婆罗门留妻子在家，穿上袈裟，白天与信士们一起去，礼拜老师，坐下后听法，便回到了信士们身边。 Atha brāhmaṇo brāhmaṇiṃ gehe ṭhapetvā vatthaṃ pārupitvā vihāraṃ gato。然后，婆罗门留下妻子在家，穿上袈裟前往寺庙。
Tasmiṃ ca samaye satthā parisamajjhe alaṅkatadhammāsane sannisinno cittabījaniṃ ādāya ākāsagaṅgaṃ otārento viya sineruṃ matthaṃ katvā sāgaraṃ nimmathento viya dhammakathaṃ katheti。此时，老师坐在装饰华美的法座上，正如同将心种子撒向天空的河流，讲述法义，仿佛将山顶的水流向大海。 Brāhmaṇassa parisante nisinnassa dhammaṃ suṇantassa paṭhamayāmasmiṃyeva sakalasarīraṃ pūrayamānā pañcavaṇṇā pīti uppajji。坐在婆罗门周围的听众中，听法时，第一时段便兴起了五种色彩的欢喜。 So pārutavatthaṃ saṅgharitvā ‘‘dasabalassa dassāmī’’ti cintesi。于是，他想着：“我该向十力的老师展示这件袈裟。”Athassa ādīnavasahassaṃ dassayamānaṃ maccheraṃ uppajji，so ‘‘brāhmaṇiyā ca mayhañca ekameva vatthaṃ，aññaṃ kiñci pārupanaṃ natthi，apārupitvā ca nāma bahi carituṃ na sakkā’’ti sabbathāpi adātukāmo ahosi。此时，随着无数的忧虑涌现而起，他想：“我和婆罗门都穿着同一件袈裟，除了这件袈裟外没有其他的衣物，若不穿袈裟就无法外出。”Athassa nikkhante paṭhamayāme majjhimayāmepi tatheva pīti uppajji，so tatheva ca cintetvā tatheva adātukāmo ahosi。于是，当他在第一时段离开时，第二时段也如是欢喜再度涌现，他仍然想着不想给出。 Athassa majjhimayāme nikkhante pacchimayāmepi tatheva pīti uppajji，so ‘‘taraṇaṃ vā hotu maraṇaṃ vā，pacchāpi jānissāmī’’ti vatthaṃ saṅgharitvā satthu pādamūle ṭhapesi。当他在第二时段离开时，第三时段也同样兴起欢喜，他想着：“无论是生还是死，我会在之后知道。”因此将袈裟收好，放在老师的脚下。
Tato vāmahatthaṃ ābhujitvā dakkhiṇena hatthena tikkhattuṃ apphoṭetvā ‘‘jitaṃ me jitaṃ me’’ti tayo vāre nadi。然后，他用左手抓住右手，轻轻拍打三次，口中念着：“我已胜利，我已胜利。”
Tasmiñca samaye bandhumarājā dhammāsanassa pacchato antosāṇiyaṃ nisinno dhammaṃ suṇāti。此时，亲属王坐在法座后面，静听法义。 Rañño ca nāma ‘‘jitaṃ me’’ti saddo amanāpo hoti。王听到“我已胜利”的声音，心中感到不安。 So purisaṃ pesesi ‘‘gaccha etaṃ puccha kiṃ vadesī’’ti？于是，他派人去问：“去问他，他说了什么？” So tena gantvā pucchito āha – ‘‘avasesā hatthiyānādīni āruyha asicammādīni gahetvā parasenaṃ jinanti，na taṃ acchariyaṃ，ahaṃ pana pacchato āgacchantassa kūṭagoṇassa muggarena sīsaṃ bhinditvā taṃ palāpento viya maccheracittaṃ madditvā pārutavatthaṃ dasabalassa adāsiṃ，taṃ me macchariyaṃ jita’’nti āha。那人去后问道：“他所说的是什么？”他回答：“剩下的象群等，骑上去，拿着武器去征服，没什么奇怪的。而我则用斧头砍下了后面来的人，像是在消灭贪婪的心，我将袈裟献给了十力的老师，这就是我的胜利。”Puriso gantvā taṃ pavattiṃ rañño ārocesi。那人回去向王报告了此事。 Rājā āha – ‘‘amhe bhaṇe dasabalassa anurūpaṃ na jānimhā，brāhmaṇo pana jānī’’ti vatthayugampi pesesi。王说：“我们不知道这与十力的老师有关，而婆罗门却知道。”于是，他又派人送上袈裟。 Taṃ disvā brāhmaṇo cintesi – ‘‘ayaṃ mayhaṃ tuṇhī nisinnassa paṭhamaṃ kiñci adatvā satthu guṇe kathentassa adāsi，satthu guṇe paṭicca uppannena mayhaṃ ko attho’’ti tampi vatthayugaṃ dasabalasseva adāsi。婆罗门看到后，心中思索：“我在这里安静地坐着，什么都没有给出，讲述老师的美德，而依靠老师的美德，给我有什么意义呢？”于是他也将这件袈裟献给了十力的老师。 Rājā ‘‘kiṃ brāhmaṇena kata’’nti？王问：“婆罗门做了什么？”Pucchitvā，‘‘tampi tena vatthayugaṃ tathāgatasseva dinna’’nti sutvā aññāni dve vatthayugāni pesesi。问后，听到“那也是给了如来”的话，于是又送上两件袈裟。 So tānipi adāsi。于是他也将这两件袈裟献上。 Rājā aññānipi cattārīti evaṃ yāva dvattiṃsa vatthayugāni pesesi。王又送上其他的四件，直到送上三十件袈裟。 Atha brāhmaṇo ‘‘idaṃ vaḍḍhetvā gahaṇaṃ viya hotī’’ti attano atthāya ekaṃ brāhmaṇiyā atthāya ekanti dve vatthayugāni gahetvā tiṃsa yugāni tathāgatasseva adāsi。然后，婆罗门想着：“这就像是增加的奉献。”于是，他为自己和一位婆罗门各取一件袈裟，献上三十件给如来。 Tato paṭṭhāya ca satthu vissāsiko jāto。于是，从那时起，他对老师充满信任。


Atha naṃ rājā ekadivasaṃ sītasamaye satthu santike dhammaṃ suṇantaṃ disvā satasahassagghanikaṃ attano pārutaṃ rattakambalaṃ datvā āha – ‘‘ito paṭṭhāya idaṃ pārupitvā dhammaṃ suṇāhī’’ti. So ‘‘kiṃ me iminā kambalena imasmiṃ pūtikāye upanītenā’’ti? Cintetvā, antogandhakuṭiyaṃ tathāgatamañcassa upari vitānaṃ katvā agamāsi. Atha ekadivasaṃ rājā pātova vihāraṃ gantvā antogandhakuṭiyaṃ satthu santike nisīdi. Tasmiñca samaye chabbaṇṇā buddharasmiyo kambalaṃ paṭihaññanti, kambalo ativiya virocati. Rājā uddhaṃ olokento sañjānitvā āha – ‘‘bhante, amhākaṃ esa kambalo, amhehi ekasāṭakabrāhmaṇassa dinno’’ti. Tumhehi, mahārāja, brāhmaṇo pūjito, brāhmaṇena ahaṃ pūjitoti. Rājā ‘‘brāhmaṇo yuttakaṃ aññāsi, na maya’’nti pasīditvā yaṃ manussānaṃ upakārabhūtaṃ, taṃ sabbaṃ aṭṭhaṭṭhakaṃ katvā sabbaṭṭhakaṃ nāma dānaṃ datvā purohitaṭṭhāne ṭhapesi. Sopi ‘‘aṭṭhaṭṭhakaṃ nāma catusaṭṭhi hotī’’ti catusaṭṭhi salākabhattāni upanibandhāpetvā yāvajīvaṃ dānaṃ datvā sīlaṃ rakkhitvā tato cuto sagge nibbatti.

Puna tato cuto imasmiṃ kappe koṇāgamanassa ca bhagavato kassapadasabalassa cāti dvinnaṃ buddhānaṃ antare bārāṇasiyaṃ kuṭumbiyaghare nibbatto, so vuddhimanvāya gharāvāsaṃ vasanto ekadivasaṃ araññe jaṅghavihāraṃ carati. Tasmiñca samaye paccekabuddho nadītīre cīvarakammaṃ karonto anuvāte appahonte saṅgharitvā ṭhapetuṃ āraddho. So disvā, ‘‘kasmā, bhante, saṅgharitvā ṭhapethā’’ti? Āha. Anuvāto nappahotīti. ‘‘Iminā, bhante, karothā’’ti sāṭakaṃ datvā, ‘‘nibbattanibbattaṭṭhāne me kenaci parihāni mā hotū’’ti patthanaṃ paṭṭhapesi. Gharepissa bhaginiyā saddhiṃ bhariyāya kalahaṃ karontiyā paccekabuddho piṇḍāya pāvisi.

Athassa bhaginī paccekabuddhassa piṇḍapātaṃ datvā tassa bhariyaṃ sandhāya ‘‘evarūpaṃ bālaṃ yojanasatena parivajjeyya’’nti patthanaṃ paṭṭhapesi. Sā gehadvāre ṭhitā taṃ sutvā, ‘‘imāya dinnaṃ bhattaṃ esa mā bhuñjatū’’ti pattaṃ gahetvā piṇḍapātaṃ chaḍḍetvā kalalassa pūretvā adāsi. Itarā disvā, ‘‘bāle maṃ tāva akkosa vā pahara vā. Evarūpassa pana dve asaṅkheyyāni pūritapāramissa pattato bhattaṃ chaḍḍetvā kalalaṃ dātuṃ na yutta’’nti āha. Athassa bhariyāya paṭisaṅkhānaṃ uppajji. Sā ‘‘tiṭṭhatha, bhante’’ti kalalaṃ chaḍḍetvā pattaṃ dhovitvā gandhacuṇṇena ubbaṭṭetvā pavarassa catumadhurassa pūretvā upari āsittena padumagabbhavaṇṇena sappinā vijjotamānaṃ paccekabuddhassa hatthe ṭhapetvā, ‘‘yathā ayaṃ piṇḍapāto obhāsajāto, evaṃ obhāsajātaṃ me sarīraṃ hotū’’ti patthanaṃ paṭṭhapesi. Paccekabuddho anumoditvā ākāsaṃ pakkhandi. Tepi jāyampatikā yāvatāyukaṃ kusalaṃ katvā sagge nibbattitvā puna tato cavitvā upāsako bārāṇasiyaṃ asītikoṭivibhavassa seṭṭhino putto hutvā nibbatti, itarā tādisasseva dhītā hutvā nibbatti.


Atha naṃ rājā ekadivasaṃ sītasamaye satthu santike dhammaṃ suṇantaṃ disvā satasahassagghanikaṃ attano pārutaṃ rattakambalaṃ datvā āha – ‘‘ito paṭṭhāya idaṃ pārupitvā dhammaṃ suṇāhī’’ti。于是，国王在一个寒冷的日子里，看到老师面前听法的他，便将一件重达一百的红色袈裟赠予他，并说道：“从今往后，穿上这件袈裟来听法。” So ‘‘kiṃ me iminā kambalena imasmiṃ pūtikāye upanītenā’’ti？他想着：“我戴着这件袈裟，岂不是让人觉得恶心？” Cintetvā, antogandhakuṭiyaṃ tathāgatamañcassa upari vitānaṃ katvā agamāsi。思考后，他便在内室中为如来的座位搭起了帷帐。 Atha ekadivasaṃ rājā pātova vihāraṃ gantvā antogandhakuṭiyaṃ satthu santike nisīdi。于是，有一天，国王早上前往寺庙，坐在内室中，听老师的法。 Tasmiñca samaye chabbaṇṇā buddharasmiyo kambalaṃ paṭihaññanti, kambalo ativiya virocati。此时，六种颜色的佛光照耀着袈裟，袈裟显得格外光辉。 Rājā uddhaṃ olokento sañjānitvā āha – ‘‘bhante, amhākaṃ esa kambalo, amhehi ekasāṭakabrāhmaṇassa dinno’’ti。国王抬头看了看，意识到后说道：“尊者，这是我们给一位单袈裟婆罗门的袈裟。” Tumhehi, mahārāja, brāhmaṇo pūjito, brāhmaṇena ahaṃ pūjitoti。老师说：“你们，国王，是被婆罗门所尊敬，我则是被婆罗门所尊敬。” Rājā ‘‘brāhmaṇo yuttakaṃ aññāsi, na maya’’nti pasīditvā yaṃ manussānaṃ upakārabhūtaṃ, taṃ sabbaṃ aṭṭhaṭṭhakaṃ katvā sabbaṭṭhakaṃ nāma dānaṃ datvā purohitaṭṭhāne ṭhapesi。国王高兴地说：“婆罗门是合适的，不是我。”于是，他将所有的利益都汇聚成八十万，给予了婆罗门，并将其安置在首席的位置。 Sopi ‘‘aṭṭhaṭṭhakaṃ nāma catusaṭṭhi hotī’’ti catusaṭṭhi salākabhattāni upanibandhāpetvā yāvajīvaṃ dānaṃ datvā sīlaṃ rakkhitvā tato cuto sagge nibbatti。于是，他将“八十万”称为“六十”，并将六十个供养的食物安置在那里，终生供养，守护戒律，最终升天。
Puna tato cuto imasmiṃ kappe koṇāgamanassa ca bhagavato kassapadasabalassa cāti dvinnaṃ buddhānaṃ antare bārāṇasiyaṃ kuṭumbiyaghare nibbatto，so vuddhimanvāya gharāvāsaṃ vasanto ekadivasaṃ araññe jaṅghavihāraṃ carati。然后，在这个劫中，出生在“迦叶”和“释迦”两位佛陀之间的“迦毗罗卫”城的一个家庭中，他随着时间的推移，居住在家中，有一天，他在森林中漫步。 Tasmiñca samaye paccekabuddho nadītīre cīvarakammaṃ karonto anuvāte appahonte saṅgharitvā ṭhapetuṃ āraddho。此时，一位独觉佛正在河边进行缝制袈裟的工作，准备将其收集并放置。 So disvā, ‘‘kasmā, bhante, saṅgharitvā ṭhapethā’’ti？他看到后，便问：“尊者，为什么不将其收集并放置呢？” Āha. Anuvāto nappahotīti。独觉佛回答：“风不够。” ‘‘Iminā, bhante, karothā’’ti sāṭakaṃ datvā, ‘‘nibbattanibbattaṭṭhāne me kenaci parihāni mā hotū’’ti patthanaṃ paṭṭhapesi。于是，他将袈裟递给独觉佛，并希望“在我所出生的地方，没有任何损失。” Gharepissa bhaginiyā saddhiṃ bhariyāya kalahaṃ karontiyā paccekabuddho piṇḍāya pāvisi。此时，他的妹妹与妻子发生争执，独觉佛便进入了家中乞食。
Athassa bhaginī paccekabuddhassa piṇḍapātaṃ datvā tassa bhariyaṃ sandhāya ‘‘evarūpaṃ bālaṃ yojanasatena parivajjeyya’’nti patthanaṃ paṭṭhapesi。于是，他的妹妹将独觉佛的乞食递给了他，并对他的妻子说：“这样的愚蠢之人，应该远离一百个由头。” Sā gehadvāre ṭhitā taṃ sutvā, ‘‘imāya dinnaṃ bhattaṃ esa mā bhuñjatū’’ti pattaṃ gahetvā piṇḍapātaṃ chaḍḍetvā kalalassa pūretvā adāsi。她在家门口站着，听到后，便拿起碗，拒绝了这份食物，转而将碗装满水递给了他。 Itarā disvā, ‘‘bāle maṃ tāva akkosa vā pahara vā。其他人看到后说：“愚者，你可以骂我或者打我。而对于这样的家伙，应该拒绝两次的食物。” Evarūpassa pana dve asaṅkheyyāni pūritapāramissa pattato bhattaṃ chaḍḍetvā kalalaṃ dātuṃ na yutta’’nti āha。于是，妻子心中产生了疑虑。 Athassa bhariyāya paṭisaṅkhānaṃ uppajji。她说：“请等一下，尊者。” Sā ‘‘tiṭṭhatha, bhante’’ti kalalaṃ chaḍḍetvā pattaṃ dhovitvā gandhacuṇṇena ubbaṭṭetvā pavarassa catumadhurassa pūretvā upari āsittena padumagabbhavaṇṇena sappinā vijjotamānaṃ paccekabuddhassa hatthe ṭhapetvā，‘‘yathā ayaṃ piṇḍapāto obhāsajāto, evaṃ obhāsajātaṃ me sarīraṃ hotū’’ti patthanaṃ paṭṭhapesi。于是，她将水倒掉，清洗碗，用香粉装满，放上四种美味，最后用红色的莲花装饰，放在独觉佛的手中，并说：“愿我的身体也如这个乞食般光辉。” Paccekabuddho anumoditvā ākāsaṃ pakkhandi。独觉佛对此表示赞同，飞向天空。 Tepi jāyampatikā yāvatāyukaṃ kusalaṃ katvā sagge nibbattitvā puna tato cavitvā upāsako bārāṇasiyaṃ asītikoṭivibhavassa seṭṭhino putto hutvā nibbatti，itarā tādisasseva dhītā hutvā nibbatti。于是，那些信士在此生中修行善法，升天后又再次转世，成为“八十亿财富”的大商人的儿子，而其他人也转世为类似的女儿。


Tassa vuddhippattassa tameva seṭṭhidhītaraṃ ānayiṃsu. Tassā pubbe adinnavipākassa tassa kammassa ānubhāvena patikulaṃ paviṭṭhamattāya ummārabbhantare sakalasarīraṃ ugghāṭitavaccakuṭi viya duggandhaṃ jātaṃ. Seṭṭhikumāro ‘‘kassāyaṃ gandho’’ti pucchitvā ‘‘seṭṭhikaññāyā’’ti sutvā ‘‘nīharatha nīharathā’’ti ābhataniyāmeneva kulagharaṃ pesesi. Sā eteneva nīhārena sattasu ṭhānesu paṭinivattitā cintesi – ‘‘ahaṃ sattasu ṭhānesu paṭinivattā. Kiṃ me jīvitenā’’ti? Attano ābharaṇabhaṇḍaṃ bhañjāpetvā suvaṇṇiṭṭhakaṃ kāresi ratanāyataṃ vidatthivitthataṃ caturaṅgulubbedhaṃ. Tato haritālamanosilāpiṇḍaṃ gahetvā aṭṭha uppalahatthake ādāya kassapadasabalassa cetiyakaraṇaṭṭhānaṃ gatā. Tasmiñca khaṇe ekā iṭṭhakapanti parikkhipitvā āgacchamānā ghaṭaniṭṭhakāya ūnā hoti. Seṭṭhidhītā vaḍḍhakiṃ āha – ‘‘imaṃ iṭṭhakaṃ ettha ṭhapethā’’ti. Amma, bhaddake kāle āgatāsi, sayameva ṭhapehīti. Sā āruyha telena haritālamanosilaṃ yojetvā tena bandhanena iṭṭhakaṃ patiṭṭhapetvā upari aṭṭhahi uppalahatthakehi pūjaṃ katvā vanditvā, ‘‘nibbattanibbattaṭṭhāne me kāyato candanagandho vāyatu, mukhato uppalagandho’’ti patthanaṃ katvā, cetiyaṃ vanditvā, padakkhiṇaṃ katvā agamāsi.

Atha tasmiṃyeva khaṇe yassa seṭṭhiputtassa paṭhamaṃ gehaṃ nītā, tassa taṃ ārabbha sati udapādi . Nagarepi nakkhattaṃ saṃghuṭṭhaṃ hoti. So upaṭṭhāke āha – ‘‘tadā idha ānītā seṭṭhidhītā atthi, kahaṃ sā’’ti? ‘‘Kulagehe sāmī’’ti. ‘‘Ānetha naṃ, nakkhattaṃ kīḷissāmā’’ti. Te gantvā, taṃ vanditvā ṭhitā ‘‘kiṃ, tātā, āgatatthā’’ti? Tāya puṭṭhā taṃ pavattiṃ ācikkhiṃsu. ‘‘Tātā, mayā ābharaṇabhaṇḍena cetiyaṃ pūjitaṃ, ābharaṇaṃ me natthī’’ti. Te gantvā seṭṭhiputtassa ārocesuṃ. ‘‘Ānetha naṃ, piḷandhanaṃ labhissāmā’’ti. Te ānayiṃsu. Tassā saha gharappavesena sakalagehaṃ candanagandhañceva nīluppalagandhañca vāyi.

Seṭṭhiputto taṃ pucchi – ‘‘paṭhamaṃ tava sarīrato duggandho vāyi, idāni pana te sarīrato candanagandho, mukhato uppalagandho vāyati. Kiṃ eta’’nti? Sā ādito paṭṭhāya attano katakammaṃ ārocesi. Seṭṭhiputto ‘‘niyyānikaṃ vata buddhānaṃ sāsana’’nti pasīditvā yojanikaṃ suvaṇṇacetiyaṃ kambalakañcukena parikkhipitvā tattha tattha rathacakkappamāṇehi suvaṇṇapadumehi alaṅkari. Tesaṃ dvādasahatthā olambakā honti. So tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā sagge nibbattitvā tato cuto bārāṇasito yojanamatte ṭhāne aññatarasmiṃ amaccakule nibbatti. Seṭṭhikaññā devalokato cavitvā rājakule jeṭṭhadhītā hutvā nibbatti.

Tesu vayappattesu kumārassa vasanagāme nakkhattaṃ saṃghuṭṭhaṃ, so mātaraṃ āha – ‘‘sāṭakaṃ me amma dehi, nakkhattaṃ kīḷissāmī’’ti. Sā dhotavatthaṃ nīharitvā adāsi. ‘‘Amma thūlaṃ ida’’nti. Aññaṃ nīharitvā adāsi, tampi paṭikkhipi. Aññaṃ nīharitvā adāsi, tampi paṭikkhipi. Atha naṃ mātā āha – ‘‘tāta, yādise gehe mayaṃ jātā, natthi no ito sukhumatarassa paṭilābhāya puñña’’nti. ‘‘Labhanaṭṭhānaṃ gacchāmi ammā’’ti. ‘‘Putta ahaṃ ajjeva tuyhaṃ bārāṇasinagare rajjapaṭilābhampi icchāmī’’ti. So mātaraṃ vanditvā āha – ‘‘gacchāmi ammā’’ti. ‘‘Gaccha, tātā’’ti. Evaṃ kirassā cittaṃ ahosi – ‘‘kahaṃ gamissati, idha vā ettha vā gehe nisīdissatī’’ti? So pana puññaniyāmena nikkhamitvā bārāṇasiṃ gantvā uyyāne maṅgalasilāpaṭṭe sasīsaṃ pārupitvā nipajji. So cā bārāṇasirañño kālaṅkatassa sattamo divaso hoti.


Tassa vuddhippattassa tameva seṭṭhidhītaraṃ ānayiṃsu。于是，为了他的成长，他们带来了那位最优秀的女儿。 Tassā pubbe adinnavipākassa tassa kammassa ānubhāvena patikulaṃ paviṭṭhamattāya ummārabbhantare sakalasarīraṃ ugghāṭitavaccakuṭi viya duggandhaṃ jātaṃ。由于她以前未曾接受的因果关系，因而在她的身体中散发出恶臭，犹如被打开的污秽屋子。 Seṭṭhikumāro ‘‘kassāyaṃ gandho’’ti pucchitvā ‘‘seṭṭhikaññāyā’’ti sutvā ‘‘nīharatha nīharathā’’ti ābhataniyāmeneva kulagharaṃ pesesi。那位商人的儿子问：“这是什么气味？”听说是“来自于那位女儿”，便按照习俗命人将她送回家。 Sā eteneva nīhārena sattasu ṭhānesu paṭinivattitā cintesi – ‘‘ahaṃ sattasu ṭhānesu paṭinivattā。Kiṃ me jīvitenā’’ti？她因这气味在七个地方回转，思索：“我在七个地方回转，活着还有什么意义？” Attano ābharaṇabhaṇḍaṃ bhañjāpetvā suvaṇṇiṭṭhakaṃ kāresi ratanāyataṃ vidatthivitthataṃ caturaṅgulubbedhaṃ。于是，她将自己的饰品打碎，制作了一块四指宽的金子，作为珍宝。 Tato haritālamanosilāpiṇḍaṃ gahetvā aṭṭha uppalahatthake ādāya kassapadasabalassa cetiyakaraṇaṭṭhānaṃ gatā。然后，她拿起一块绿色的矿石，带着八个莲花，前往为迦叶佛建造的圣地。 Tasmiñca khaṇe ekā iṭṭhakapanti parikkhipitvā āgacchamānā ghaṭaniṭṭhakāya ūnā hoti。此时，有一块砖头被覆盖着，正要来时却显得不足。 Seṭṭhidhītā vaḍḍhakiṃ āha – ‘‘imaṃ iṭṭhakaṃ ettha ṭhapethā’’ti。那位女儿对工匠说：“将这块砖放在这里。” Amma, bhaddake kāle āgatāsi, sayameva ṭhapehīti。工匠回答：“母亲，您来得正是时候，您自己放下吧。” Sā āruyha telena haritālamanosilaṃ yojetvā tena bandhanena iṭṭhakaṃ patiṭṭhapetvā upari aṭṭhahi uppalahatthakehi pūjaṃ katvā vanditvā，‘‘nibbattanibbattaṭṭhāne me kāyato candanagandho vāyatu, mukhato uppalagandho’’ti patthanaṃ katvā，cetiyaṃ vanditvā，padakkhiṇaṃ katvā agamāsi。她便用油将绿色矿石固定，将砖安放在上面，拿着八个莲花供奉，礼拜后祈愿：“愿我的身体散发出檀香的香气，愿我的嘴里散发出莲花的香气。”
Atha tasmiṃyeva khaṇe yassa seṭṭhiputtassa paṭhamaṃ gehaṃ nītā, tassa taṃ ārabbha sati udapādi。此时，国王的儿子第一次被带入家中，因而产生了疑虑。 Nagarepi nakkhattaṃ saṃghuṭṭhaṃ hoti。城中也发生了星象的聚集。 So upaṭṭhāke āha – ‘‘tadā idha ānītā seṭṭhidhītā atthi, kahaṃ sā’’ti？他问随侍：“那位最优秀的女儿在哪里？” ‘‘Kulagehe sāmī’’ti。随侍回答：“在家中，主人。” ‘‘Ānetha naṃ, nakkhattaṃ kīḷissāmā’’ti。国王的儿子说：“去将她带来，我们要玩星象。” Te gantvā, taṃ vanditvā ṭhitā ‘‘kiṃ, tātā, āgatatthā’’ti？他们去见她，礼拜后问：“亲爱的，你来这里做什么？” Tāya puṭṭhā taṃ pavattiṃ ācikkhiṃsu。她被问后，便讲述了事情的经过。 ‘‘Tātā, mayā ābharaṇabhaṇḍena cetiyaṃ pūjitaṃ, ābharaṇaṃ me natthī’’ti。她说：“亲爱的，我用饰品供奉了圣地，但我没有饰品。” Te gantvā seṭṭhiputtassa ārocesuṃ。于是，他们回去向国王的儿子报告：“把她带来，我们可以得到装饰品。” ‘‘Ānetha naṃ, piḷandhanaṃ labhissāmā’’ti。于是，他们去将她带来。 Te ānayiṃsu。于是，他们将她带来了。 Tassā saha gharappavesena sakalagehaṃ candanagandhañceva nīluppalagandhañca vāyi。她进入家门时，整个家中弥漫着檀香和蓝色莲花的香气。
Seṭṭhiputto taṃ pucchi – ‘‘paṭhamaṃ tava sarīrato duggandho vāyi, idāni pana te sarīrato candanagandho, mukhato uppalagandho vāyati。国王的儿子问：“你刚来时身体散发着恶臭，现在却散发着檀香，嘴里也散发着莲花的香气。是什么原因？” Sā ādito paṭṭhāya attano katakammaṃ ārocesi。她从一开始便讲述了自己所做的事情。 Seṭṭhhiputto ‘‘niyyānikaṃ vata buddhānaṃ sāsana’’nti pasīditvā yojanikaṃ suvaṇṇacetiyaṃ kambalakañcukena parikkhipitvā tattha tattha rathacakkappamāṇehi suvaṇṇapadumehi alaṅkari。国王的儿子听后，赞叹道：“佛陀的教法真是有力。”于是，他用袈裟包裹着金色的圣地，并用金色的莲花装饰着，像车轮一样。 Tesaṃ dvādasahatthā olambakā honti。那里的装饰长达十二个手掌。 So tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā sagge nibbattitvā tato cuto bārāṇasito yojanamatte ṭhāne aññatarasmiṃ amaccakule nibbatti。于是，他在那里待了很长时间，最终升天，之后转世为距“瓦拉纳西”（现代巴拉斯特）一由的一个大臣家庭的成员。 Seṭṭhikaññā devalokato cavitvā rājakule jeṭṭhadhītā hutvā nibbatti。那位最优秀的女儿从天界转世，成为王族的长女。
Tesu vayappattesu kumārassa vasanagāme nakkhattaṃ saṃghuṭṭhaṃ, so mātaraṃ āha – ‘‘sāṭakaṃ me amma dehi, nakkhattaṃ kīḷissāmī’’ti。在他们长大后，国王的儿子在村子里聚集星象，便对母亲说：“母亲，请给我袈裟，我要玩星象。” Sā dhotavatthaṃ nīharitvā adāsi。母亲洗净衣物后递给他。 ‘‘Amma thūlaṃ ida’’nti。国王的儿子说：“母亲，这件太粗糙了。” Aññaṃ nīharitvā adāsi, tampi paṭikkhipi。母亲又拿出一件，但他也拒绝了。 Aññaṃ nīharitvā adāsi, tampi paṭikkhipi。母亲再拿出一件，但他仍然拒绝。 Atha naṃ mātā āha – ‘‘tāta, yādise gehe mayaṃ jātā, natthi no ito sukhumatarassa paṭilābhāya puñña’’nti。于是，母亲对他说：“亲爱的，我们在这样的家中出生，哪里能得到更细腻的福报呢？” ‘‘Labhanaṭṭhānaṃ gacchāmi ammā’’ti。国王的儿子回答：“我想去获得福报，母亲。” ‘‘Putta ahaṃ ajjeva tuyhaṃ bārāṇasinagare rajjapaṭilābhampi icchāmī’’ti。母亲说：“儿子，我希望你能在瓦拉纳西王国继承王位。” So mātaraṃ vanditvā āha – ‘‘gacchāmi ammā’’ti。国王的儿子向母亲行礼，说：“我去，母亲。” ‘‘Gaccha, tātā’’ti。母亲说：“去吧，亲爱的。” Evaṃ kirassā cittaṃ ahosi – ‘‘kahaṃ gamissati, idha vā ettha vā gehe nisīdissatī’’ti？于是，他心中思索：“他要去哪里？是留在这里，还是去其他地方呢？” So pana puññaniyāmena nikkhamitvā bārāṇasiṃ gantvā uyyāne maṅgalasilāpaṭṭe sasīsaṃ pārupitvā nipajji。于是，他按照善法的指引，前往瓦拉纳西，在花园的吉祥岩石上，穿上袈裟，坐下休息。 So cā bārāṇasirañño kālaṅkato sattamo divaso hoti。正好是瓦拉纳西国王的第七个日子。


Amaccā rañño sarīrakiccaṃ katvā rājaṅgaṇe nisīditvā mantayiṃsu – ‘‘rañño ekā dhītāva atthi, putto natthi. Arājakaṃ rajjaṃ na tiṭṭhati. Ko rājā hotī’’ti mantetvā, ‘‘tvaṃ hohi, tvaṃ hohī’’ti. Purohito āha – ‘‘bahuṃ oloketuṃ na vaṭṭati, phussarathaṃ vissajjemā’’ti. Te kumudavaṇṇe cattāro sindhave yojetvā, pañcavidhaṃ rājakakudhabhaṇḍaṃ setacchattañca rathasmiṃyeva ṭhapetvā rathaṃ vissajjetvā pacchato tūriyāni paggaṇhāpesuṃ. Ratho pācīnadvārena nikkhamitvā uyyānābhimukho ahosi, ‘‘paricayena uyyānābhimukho gacchati, nivattemā’’ti keci āhaṃsu. Purohito ‘‘mā nivattayitthā’’ti āha. Ratho kumāraṃ padakkhiṇaṃ katvā ārohanasajjo hutvā aṭṭhāsi. Purohito pārupanakaṇṇaṃ apanetvā pādatalāni olokento ‘‘tiṭṭhatu ayaṃ dīpo, dvisahassadīpaparivāresu catūsu dīpesu esa rajjaṃ kātuṃ yutto’’ti vatvā, ‘‘punapi tūriyāni paggaṇhātha punapi paggaṇhāthā’’ti tikkhattuṃ tūriyāni paggaṇhāpesi.

Atha kumāro mukhaṃ vivaritvā oloketvā, ‘‘kena kammena āgatatthā’’ti? Āha. ‘‘Deva, tumhākaṃ rajjaṃ pāpuṇātī’’ti. ‘‘Rājā kaha’’nti. ‘‘Devattaṃ gato sāmī’’ti. ‘‘Kati divasā atikkantā’’ti? ‘‘Ajja sattamo divaso’’ti. ‘‘Putto vā dhītā vā natthī’’ti. ‘‘Dhītā atthi deva, putto natthī’’ti. ‘‘Tena hi karissāmi rajja’’nti. Te tāvadeva abhisekamaṇḍapaṃ katvā rājadhītaraṃ sabbālaṅkārehi alaṅkaritvā uyyānaṃ ānetvā kumārassa abhisekaṃ akaṃsu.

Athassa katābhisekassa satasahassagghanikaṃ vatthaṃ upahariṃsu. So ‘‘kimidaṃ, tātā’’ti? Āha. ‘‘Nivāsanavatthaṃ devā’’ti. ‘‘Nanu, tātā, thūla’’nti. ‘‘Manussānaṃ paribhogavatthesu ito sukhumataraṃ natthi devā’’ti. ‘‘Tumhākaṃ rājā evarūpaṃ nivāsesī’’ti? ‘‘Āma, devā’’ti. ‘‘Na maññe puññavā tumhākaṃ rājā, suvaṇṇabhiṅgāraṃ āharatha, labhissāma vattha’’nti. Suvaṇṇabhiṅgāraṃ āhariṃsu. So uṭṭhāya hatthe dhovitvā, mukhaṃ vikkhāletvā, hatthena udakaṃ ādāya, puratthimadisāya abbhukkiri, ghanapathaviṃ bhinditvā aṭṭha kapparukkhā uṭṭhahiṃsu. Puna udakaṃ gahetvā dakkhiṇaṃ pacchimaṃ uttaranti evaṃ catasso disā abbhukkiri, sabbadisāsu aṭṭha aṭṭha katvā dvattiṃsa kapparukkhā uṭṭhahiṃsu. So ekaṃ dibbadussaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā ‘‘nandarañño vijite suttakantikā itthiyo mā suttaṃ kantiṃsūti evaṃ bheriṃ cārāpethā’’ti vatvā, chattaṃ ussāpetvā, alaṅkatapaṭiyatto hatthikkhandhavaragato nagaraṃ pavisitvā, pāsādaṃ āruyha mahāsampattiṃ anubhavi.

Evaṃ kāle gacchante ekadivasaṃ devī rañño sampattiṃ disvā, ‘‘aho tapassī’’ti kāruññākāraṃ dassesi. ‘‘Kimidaṃ devī’’ti? Ca puṭṭhā, ‘‘atimahatī, deva, sampatti, atīte buddhānaṃ saddahitvā kalyāṇaṃ akattha, idāni anāgatassa paccayaṃ kusalaṃ na karothā’’ti? Āha. ‘‘Kassa dassāmi? Sīlavanto natthī’’ti. ‘‘Asuñño, deva, jambudīpo arahantehi, tumhe dānameva sajjetha, ahaṃ arahante lacchāmī’’ti āha. Rājā punadivase pācīnadvāre dānaṃ sajjāpesi. Devī pātova uposathaṅgāni adhiṭṭhāya uparipāsāde puratthābhimukhā urena nipajjitvā – ‘‘sace etissā disāya arahanto atthi, āgacchantu amhākaṃ bhikkhaṃ gaṇhantū’’ti āha. Tassaṃ disāyaṃ arahanto nāhesuṃ. Taṃ sakkāraṃ kapaṇaddhikayācakānaṃ adaṃsu.


Amaccā rañño sarīrakiccaṃ katvā rājaṅgaṇe nisīditvā mantayiṃsu – ‘‘rañño ekā dhītāva atthi, putto natthi. Arājakaṃ rajjaṃ na tiṭṭhati. Ko rājā hotī’’ti mantetvā, ‘‘tvaṃ hohi, tvaṃ hohī’’ti。大臣们完成了国王的身体事务后，坐在王宫中商议：“国王只有一个女儿，没有儿子。没有王位是无法维持的。谁将成为国王呢？”于是，他们说：“你来担任吧，你来担任吧。” Purohito āha – ‘‘bahuṃ oloketuṃ na vaṭṭati, phussarathaṃ vissajjemā’’ti。大臣说：“不宜太多注视，应该放下马车。” Te kumudavaṇṇe cattāro sindhave yojetvā, pañcavidhaṃ rājakakudhabhaṇḍaṃ setacchattañca rathasmiṃyeva ṭhapetvā rathaṃ vissajjetvā pacchato tūriyāni paggaṇhāpesuṃ。于是，他们将四种颜色的花朵放在马车上，放置了五种王室的宝物和白色的帐篷，然后放下马车，后面传来乐器的声音。 Ratho pācīnadvārena nikkhamitvā uyyānābhimukho ahosi, ‘‘paricayena uyyānābhimukho gacchati, nivattemā’’ti keci āhaṃsu。马车从东门驶出，朝着花园的方向而去，有人说道：“马车向花园驶去，应该停下来。” Purohito ‘‘mā nivattayitthā’’ti āha。大臣说：“不要让它停下来。” Ratho kumāraṃ padakkhiṇaṃ katvā ārohanasajjo hutvā aṭṭhāsi。马车围绕着王子转了一圈，准备好让他上车。 Purohito pārupanakaṇṇaṃ apanetvā pādatalāni olokento ‘‘tiṭṭhatu ayaṃ dīpo, dvisahassadīpaparivāresu catūsu dīpesu esa rajjaṃ kātuṃ yutto’’ti vatvā, ‘‘punapi tūriyāni paggaṇhātha punapi paggaṇhāthā’’ti tikkhattuṃ tūriyāni paggaṇhāpesi。大臣移开了装饰物，低头查看，便说道：“这盏灯应当保持，这个国王适合在两千个岛屿的四个岛屿上执掌王位。”于是，他又三次命令乐器演奏。
Atha kumāro mukhaṃ vivaritvā oloketvā, ‘‘kena kammena āgatatthā’’ti? Āha。然后，王子打开嘴巴，四处张望，问道：“是谁因何而来？” ‘‘Deva, tumhākaṃ rajjaṃ pāpuṇātī’’ti。有人回答：“尊者，您即将获得王位。” ‘‘Rājā kaha’’nti。王子问：“国王在哪里？” ‘‘Devattaṃ gato sāmī’’ti。有人说：“他已去天界，主人。” ‘‘Kati divasā atikkantā’’ti？王子问：“已经过去几天了？” ‘‘Ajja sattamo divaso’’ti。有人回答：“今天是第七天。” ‘‘Putto vā dhītā vā natthī’’ti。王子问：“没有儿子或女儿吗？” ‘‘Dhītā atthi deva, putto natthī’’ti。有人回答：“有女儿，没有儿子。” ‘‘Tena hi karissāmi rajja’’nti。王子说：“那我就要做国王。” Te tāvadeva abhisekamaṇḍapaṃ katvā rājadhītaraṃ sabbālaṅkārehi alaṅkaritvā uyyānaṃ ānetvā kumārassa abhisekaṃ akaṃsu。于是，他们立即搭建了加冕的殿堂，将国王的女儿装饰得光彩夺目，带到花园里为王子举行加冕仪式。
Athassa katābhisekassa satasahassagghanikaṃ vatthaṃ upahariṃsu。于是，他们为刚加冕的王子披上重达一百的袈裟。 So ‘‘kimidaṃ, tātā’’ti？王子问：“这是什么，母亲？” Āha。有人回答：“是您要穿的袈裟，尊者。” ‘‘Nanu, tātā, thūla’’nti。王子说：“母亲，这件太粗糙了。” ‘‘Manussānaṃ paribhogavatthesu ito sukhumataraṃ natthi devā’’ti。有人说：“在人们的使用衣物中，没有比这更柔软的了，尊者。” ‘‘Tumhākaṃ rājā evarūpaṃ nivāsesī’’ti？王子问：“你们的国王给你们穿上这样的衣物吗？” ‘‘Āma, devā’’ti。有人回答：“是的，尊者。” ‘‘Na maññe puññavā tumhākaṃ rājā, suvaṇṇabhiṅgāraṃ āharatha, labhissāma vattha’’nti。王子说：“我不认为你们的国王是有福的，去拿金色的袈裟，我想要更好的衣物。” Suvaṇṇabhiṅgāraṃ āhariṃsu。于是，他们去拿了金色的袈裟。 So uṭṭhāya hatthe dhovitvā, mukhaṃ vikkhāletvā, hatthena udakaṃ ādāya, puratthimadisāya abbhukkiri, ghanapathaviṃ bhinditvā aṭṭha kapparukkhā uṭṭhahiṃsu。王子起身，洗手，清理面容，拿水洒向东方，打破大地，八棵香树拔地而起。 Puna udakaṃ gahetvā dakkhiṇaṃ pacchimaṃ uttaranti evaṃ catasso disā abbhukkiri, sabbadisāsu aṭṭha aṭṭha katvā dvattiṃsa kapparukkhā uṭṭhahiṃsu。然后，他又拿水向南、向西、向北洒去，四个方向各拔起八棵香树，共三十棵。 So ekaṃ dibbadussaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā ‘‘nandarañño vijite suttakantikā itthiyo mā suttaṃ kantiṃsūti evaṃ bheriṃ cārāpethā’’ti vatvā，chattaṃ ussāpetvā，alaṅkatapaṭiyatto hatthikkhandhavaragato nagaraṃ pavisitvā，pāsādaṃ āruyha mahāsampattiṃ anubhavi。于是，他披上一件神奇的袈裟，穿上一件华丽的衣物，命令乐队演奏：“在国王的胜利之际，妇女们不要发出声音。”他抬起伞，装饰得华丽，骑上大象，进入城市，登上宫殿，享受着巨大的财富。
Evaṃ kāle gacchante ekadivasaṃ devī rañño sampattiṃ disvā, ‘‘aho tapassī’’ti kāruññākāraṃ dassesi。此时，女神看到国王的财富，便显现出怜悯之情，感叹道：“哎，真是个修行人。” ‘‘Kimidaṃ devī’’ti？有人问：“女神，您怎么了？” Ca puṭṭhā, ‘‘atimahatī, deva, sampatti, atīte buddhānaṃ saddahitvā kalyāṇaṃ akattha, idāni anāgatassa paccayaṃ kusalaṃ na karothā’’ti？女神回答：“尊者，过去的佛陀们曾做过善事，现在却不再做善事了。” Āha。有人问：“我该告诉谁呢？没有持戒的人。” ‘‘Asuñño, deva, jambudīpo arahantehi, tumhe dānameva sajjetha, ahaṃ arahante lacchāmī’’ti āha。女神回答：“尊者，空无一物的地方，只有在这里，您们的施舍才是合适的，我希望能得到阿罗汉。” Rājā punadivase pācīnadvāre dānaṃ sajjāpesi。国王第二天在东门准备施舍。 Devī pātova uposathaṅgāni adhiṭṭhāya uparipāsāde puratthābhimukhā urena nipajjitvā – ‘‘sace etissā disāya arahanto atthi, āgacchantu amhākaṃ bhikkhaṃ gaṇhantū’’ti āha。女神早上在上层楼上，对着东面卧着，便说道：“如果那一方有阿罗汉，就请来接受我们的施舍。” Tassaṃ disāyaṃ arahanto nāhesuṃ。那一方没有阿罗汉。 Taṃ sakkāraṃ kapaṇaddhikayācakānaṃ adaṃsu。于是，施舍的供品被小贩们拿走了。


Punadivase dakkhiṇadvāre dānaṃ sajjetvā tatheva akāsi, punadivase pacchimadvāre. Uttaradvāre sajjitadivase pana deviyā tatheva nimantentiyā himavante vasantānaṃ padumavatiyā puttānaṃ pañcasatānaṃ paccekabuddhānaṃ jeṭṭhako mahāpadumapaccekabuddho bhātike āmantesi ‘‘mārisā, nandarājā tumhe nimanteti, adhivāsetha tassā’’ti. Te adhivāsetvā punadivase anotattadahe mukhaṃ dhovitvā ākāsena āgantvā uttaradvāre otariṃsu. Manussā gantvā ‘‘pañcasatā, deva, paccekabuddhā āgatā’’ti rañño ārocesuṃ. Rājā saddhiṃ deviyā gantvā vanditvā pattaṃ gahetvā paccekabuddhe pāsādaṃ āropetvā tesaṃ dānaṃ datvā bhattakiccāvasāne rājā saṅghatherassa, devī saṅghanavakassa pādamūle nipajjitvā, ‘‘ayyā paccayehi na kilamissanti, mayaṃ puññena na hāyissāma, amhākaṃ yāvajīvaṃ idha nivāsāya paṭiññaṃ dethā’’ti paṭiññaṃ kāretvā uyyāne pañca paṇṇasālāsatāni pañca caṅkamanasatānīti sabbākārena nivāsaṭṭhānaṃ sampādetvā tattha vasāpesuṃ.

Evaṃ kāle gacchante rañño paccanto kupito. ‘‘Ahaṃ paccantaṃ vūpasametuṃ gacchāmi, tvaṃ paccekabuddhesu mā pamajjī’’ti deviṃ ovaditvā gato. Tasmiṃ anāgateyeva paccekabuddhānaṃ āyusaṅkhārā khīṇā. Mahāpadumapaccekabuddho tiyāmarattiṃ jhānakīḷaṃ kīḷitvā aruṇuggamane ālambanaphalakaṃ ālambitvā ṭhitakova anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi, etenupāyena sesāpīti sabbepi parinibbutā. Punadivase devī paccekabuddhānaṃ nisīdanaṭṭhānaṃ haritūpalittaṃ kāretvā pupphāni vikiritvā dhūpaṃ datvā tesaṃ āgamanaṃ olokayantī nisinnā āgamanaṃ apassantī purisaṃ pesesi – ‘‘gaccha, tāta, jānāhi, kiṃ ayyānaṃ kiñci aphāsuka’’nti? So gantvā mahāpadumassa paṇṇasālāya dvāraṃ vivaritvā tattha apassanto caṅkamanaṃ gantvā ālambanaphalakaṃ nissāya ṭhitaṃ disvā vanditvā, ‘‘kālo, bhante’’ti āha. Parinibbutasarīraṃ kiṃ kathessati? So ‘‘niddāyati maññe’’ti gantvā piṭṭhipāde hatthena parāmasi. Pādānaṃ sītalatāya ceva thaddhatāya ca parinibbutabhāvaṃ ñatvā dutiyassa santikaṃ agamāsi, evaṃ tatiyassāti sabbesaṃ parinibbutabhāvaṃ ñatvā rājakulaṃ gato. ‘‘Kahaṃ, tāta, paccekabuddhā’’ti? Puṭṭho ‘‘parinibbutā, devī’’ti āha. Devī kandantī rodantī nikkhamitvā nāgarehi saddhiṃ tattha gantvā sādhukīḷitaṃ kāretvā paccekabuddhānaṃ sarīrakiccaṃ katvā dhātuyo gahetvā cetiyaṃ patiṭṭhāpesi.

Rājā paccantaṃ vūpasametvā āgato paccuggamanaṃ āgataṃ deviṃ pucchi ‘‘kiṃ, bhadde, paccekabuddhesu nappamajji, nirogā ayyā’’ti? ‘‘Parinibbutā devā’’ti. Rājā cintesi – ‘‘evarūpānampi paṇḍitānaṃ maraṇaṃ uppajjati, amhākaṃ kuto mokkho’’ti? So nagaraṃ agantvā uyyānameva pavisitvā jeṭṭhaputtaṃ pakkosāpetvā tassa rajjaṃ paṭiyādetvā sayaṃ samaṇakapabbajjaṃ pabbaji, devīpi ‘‘imasmiṃ pabbajite ahaṃ kiṃ karissāmī’’ti? Tattheva uyyāne pabbajitā. Dvepi jhānaṃ bhāvetvā tato cutā brahmaloke nibbattiṃsu.

Tesu tattheva vasantesu amhākaṃ satthā loke uppajjitvā pavattitavaradhammacakko anupubbena rājagahaṃ pāvisi. Ayaṃ pippalimāṇavo magadharaṭṭhe mahātitthabrāhmaṇagāme kapilabrāhmaṇassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatto, ayaṃ bhaddā kāpilānī maddaraṭṭhe sāgalanagare kosiyagottabrāhmaṇassa aggamahesiyā kucchismiṃ nibbattā. Tesaṃ kho anukkamena vaḍḍhamānānaṃ pippalimāṇavassa vīsatime vasse bhaddāya soḷasame vasse sampatte mātāpitaro puttaṃ oloketvā, ‘‘tāta, tvaṃ vayappatto, kulavaṃso nāma patiṭṭhapetabbo’’ti ativiya nippīḷayiṃsu. Māṇavo āha – ‘‘mayhaṃ sotapathe evarūpaṃ kathaṃ mā kathetha. Ahaṃ yāva tumhe dharatha, tāva paṭijaggissāmi, tumhākaṃ pacchato nikkhamitvā pabbajissāmī’’ti. Te katipāhaṃ atikkamitvā puna kathayiṃsu, sopi tatheva paṭikkhipi. Puna kathayiṃsu, punapi paṭikkhipi. Tato paṭṭhāya mātā nirantaraṃ kathetiyeva.


Punadivase dakkhiṇadvāre dānaṃ sajjetvā tatheva akāsi, punadivase pacchimadvāre。第二天，在南门准备施舍后，照样进行了施舍，第二天又在西门进行施舍。 Uttaradvāre sajjitadivase pana deviyā tatheva nimantentiyā himavante vasantānaṃ padumavatiyā puttānaṃ pañcasatānaṃ paccekabuddhānaṃ jeṭṭhako mahāpadumapaccekabuddho bhātike āmantesi ‘‘mārisā, nandarājā tumhe nimanteti, adhivāsetha tassā’’ti。北门施舍的那一天，女神邀请住在喜马拉雅山的五百位独觉佛的长子大莲花独觉佛对他的兄弟们说：“朋友们，国王邀请你们，请接受他的邀请。” Te adhivāsetvā punadivase anotattadahe mukhaṃ dhovitvā ākāsena āgantvā uttaradvāre otariṃsu。于是，他们接受邀请，第二天洗净脸庞，乘着空中而来，降落在北门。 Manussā gantvā ‘‘pañcasatā, deva, paccekabuddhā āgatā’’ti rañño ārocesuṃ。人们前去报告国王：“尊者，五百位独觉佛来了。” Rājā saddhiṃ deviyā gantvā vanditvā pattaṃ gahetvā paccekabuddhe pāsādaṃ āropetvā tesaṃ dānaṃ datvā bhattakiccāvasāne rājā saṅghatherassa, devī saṅghanavakassa pādamūle nipajjitvā，‘‘ayyā paccayehi na kilamissanti, mayaṃ puññena na hāyissāma, amhākaṃ yāvajīvaṃ idha nivāsāya paṭiññaṃ dethā’’ti paṭiññaṃ kāretvā uyyāne pañca paṇṇasālāsatāni pañca caṅkamanasatānīti sabbākārena nivāsaṭṭhānaṃ sampādetvā tattha vasāpesuṃ。国王与女神一起前往，礼拜后拿起碗，将施舍的食物放在独觉佛的殿堂里，完成供养后，国王坐在僧团的旁边，女神则在僧团的脚下安坐，祈愿：“尊者们，愿你们不受困扰，愿我们因善行而不减少，愿你们在此生中给予我们一个安稳的居所。”于是，他们在花园中建立了五百间小屋和五百个走道，安置在那里。
Evaṃ kāle gacchante rañño paccanto kupito。随着时间的推移，国王的邻居感到愤怒。 ‘‘Ahaṃ paccantaṃ vūpasametuṃ gacchāmi, tvaṃ paccekabuddhesu mā pamajjī’’ti deviṃ ovaditvā gato。国王对女神说：“我要去平息邻居的愤怒，你在独觉佛面前不要懈怠。” Tasmiṃ anāgateyeva paccekabuddhānaṃ āyusaṅkhārā khīṇā。就在那个时候，独觉佛的寿命已经结束。 Mahāpadumapaccekabuddho tiyāmarattiṃ jhānakīḷaṃ kīḷitvā aruṇuggamane ālambanaphalakaṃ ālambitvā ṭhitakova anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi，etenupāyena sesāpīti sabbepi parinibbutā。大莲花独觉佛在三夜中修习禅定，待到黎明时分，凭借着支撑的果实，便在无余涅槃中圆寂，其他的独觉佛也以同样的方式圆寂。 Punadivase devī paccekabuddhānaṃ nisīdanaṭṭhānaṃ haritūpalittaṃ kāretvā pupphāni vikiritvā dhūpaṃ datvā tesaṃ āgamanaṃ olokayantī nisinnā āgamanaṃ apassantī purisaṃ pesesi – ‘‘gaccha, tāta, jānāhi, kiṃ ayyānaṃ kiñci aphāsuka’’nti？第二天，女神准备好独觉佛的坐席，洒下花朵，焚香，坐着等待他们的到来。未见到他们时，便派人去问：“去吧，朋友，去看看，尊者们是否有什么不适？” So gantvā mahāpadumassa paṇṇasālāya dvāraṃ vivaritvā tattha apassanto caṅkamanaṃ gantvā ālambanaphalakaṃ nissāya ṭhitaṃ disvā vanditvā，‘‘kālo, bhante’’ti āha。于是，他前去打开大莲花的殿堂的门，发现没有人，便走到走廊上，看到支撑的果实，礼拜后说道：“时间到了，尊者。” Parinibbutasarīraṃ kiṃ kathessati？他想：“圆寂的身体有什么好说的呢？” So ‘‘niddāyati maññe’’ti gantvā piṭṭhipāde hatthena parāmasi。于是，他想着：“我想他在沉睡。”于是他用手轻轻触碰了圆寂的身体。 Pādānaṃ sītalatāya ceva thaddhatāya ca parinibbutabhāvaṃ ñatvā dutiyassa santikaṃ agamāsi，evaṃ tatiyassāti sabbesaṃ parinibbutabhāvaṃ ñatvā rājakulaṃ gato。意识到他的脚是凉的和坚硬的，他知道第二个圆寂的身体，便前往第三个，最终意识到所有的身体都已经圆寂，便回到了王宫。 ‘‘Kahaṃ, tāta, paccekabuddhā’’ti？他问：“朋友，独觉佛在哪里？” Puṭṭho ‘‘parinibbutā, devī’’ti āha。被问后，他回答：“他们已经圆寂了，尊者。” Devī kandantī rodantī nikkhamitvā nāgarehi saddhiṃ tattha gantvā sādhukīḷitaṃ kāretvā paccekabuddhānaṃ sarīrakiccaṃ katvā dhātuyo gahetvā cetiyaṃ patiṭṭhāpesi。女神哭泣着走出王宫，与城里的人们一起前往，完成了独觉佛的遗体事务，收集了遗骨，建立了圣地。
Rājā paccantaṃ vūpasametvā āgato paccuggamanaṃ āgataṃ deviṃ pucchi ‘‘kiṃ, bhadde, paccekabuddhesu nappamajji, nirogā ayyā’’ti？国王回到王宫，询问女神：“亲爱的，你在独觉佛面前没有懈怠吗，尊者？” ‘‘Parinibbutā devā’’ti。女神回答：“尊者们已经圆寂了。” Rājā cintesi – ‘‘evarūpānampi paṇḍitānaṃ maraṇaṃ uppajjati, amhākaṃ kuto mokkho’’ti？国王思索：“连这样的智者也会死亡，那么我们又将何以解脱呢？” So nagaraṃ agantvā uyyānameva pavisitvā jeṭṭhaputtaṃ pakkosāpetvā tassa rajjaṃ paṭiyādetvā sayaṃ samaṇakapabbajjaṃ pabbaji，devīpi ‘‘imasmiṃ pabbajite ahaṃ kiṃ karissāmī’’ti？于是，他离开城市，走入花园，召来长子，交出王位，自己出家了，女神则思索：“我在他出家后该如何做呢？” Tattheva uyyāne pabbajitā。于是，她也在花园中出家。 Dvepi jhānaṃ bhāvetvā tato cutā brahmaloke nibbattiṃsu。两人修习了两种禅定，随后转世为天界的存在。
Tesu tattheva vasantesu amhākaṃ satthā loke uppajjitvā pavattitavaradhammacakko anupubbena rājagahaṃ pāvisi。就在他们在那里居住时，我们的老师出现在世间，转动了无上的法轮，逐渐进入了王舍城（现代拉贾吉尔）。 Ayaṃ pippalimāṇavo magadharaṭṭhe mahātitthabrāhmaṇagāme kapilabrāhmaṇassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatto，ayaṃ bhaddā kāpilānī maddaraṭṭhe sāgalanagare kosiyagottabrāhmaṇassa aggamahesiyā kucchismiṃ nibbattā。这个名叫“果树”的婆罗门在摩伽陀国的一个大村庄中出生于一个高贵的婆罗门家庭，而“美丽的卡皮拉”则在马达国的一个城市中出生于一个高贵的婆罗门家庭。 Tesaṃ kho anukkamena vaḍḍhamānānaṃ pippalimāṇavassa vīsatime vasse bhaddāya soḷasame vasse sampatte mātāpitaro puttaṃ oloketvā, ‘‘tāta, tvaṃ vayappatto, kulavaṃso nāma patiṭṭhapetabbo’’ti ativiya nippīḷayiṃsu。随着时间的推移，当果树长到二十岁时，到了十六岁，父母看到儿子，便非常地催促他说：“儿子，你已经长大，应该建立家族了。” Māṇavo āha – ‘‘mayhaṃ sotapathe evarūpaṃ kathaṃ mā kathetha。年轻人说：“在我尚未获得流入道之前，请不要这样说。” Ahaṃ yāva tumhe dharatha, tāva paṭijaggissāmi, tumhākaṃ pacchato nikkhamitvā pabbajissāmī’’ti。年轻人说道：“在我尚未获得流入道之前，我会照顾你们，等我离开后，我会出家。” Te katipāhaṃ atikkamitvā puna kathayiṃsu，sopi tatheva paṭikkhipi。过了一段时间，他们又开始催促他，他也依旧拒绝。 Puna kathayiṃsu, punapi paṭikkhipi。于是，他们不断地催促他。


Māṇavo ‘‘mama mātaraṃ saññāpessāmī’’ti rattasuvaṇṇassa nikkhasahassaṃ datvā suvaṇṇakārehi ekaṃ itthirūpaṃ kārāpetvā tassa majjanaghaṭṭanādikammapariyosāne taṃ rattavatthaṃ nivāsāpetvā vaṇṇasampannehi pupphehi ceva nānāalaṅkārehi ca alaṅkārāpetvā mātaraṃ pakkosāpetvā āha – ‘‘amma evarūpaṃ ārammaṇaṃ labhanto gehe vasāmi, alabhanto na vasāmī’’ti. Paṇḍitā brāhmaṇī cintesi – ‘‘mayhaṃ putto puññavā dinnadāno katābhinīhāro, puññaṃ karonto na ekakova akāsi, addhā etena saha katapuññā suvaṇṇarūpakapaṭibhāgā bhavissatī’’ti aṭṭha brāhmaṇe pakkosāpetvā sabbakāmehi santappetvā suvaṇṇarūpakaṃ rathaṃ āropetvā, ‘‘gacchatha, tātā, yattha amhākaṃ jātigottabhogehi samānakule evarūpaṃ dārikaṃ passatha, imameva suvaṇṇarūpakaṃ, paṇṇākāraṃ katvā dethā’’ti uyyojesi.

Te ‘‘amhākaṃ nāma etaṃ kamma’’nti nikkhamitvā, ‘‘kattha gamissāmā’’ti? Cintetvā, ‘‘maddaraṭṭhaṃ nāma itthākaro, maddaraṭṭhaṃ gamissāmā’’ti maddaraṭṭhe sāgalanagaraṃ agamiṃsu. Tattha taṃ suvaṇṇarūpakaṃ nhānatitthe ṭhapetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Atha bhaddāya dhātī bhaddaṃ nhāpetvā alaṅkaritvā sirigabbhe nisīdāpetvā nhāyituṃ āgacchantī taṃ rūpakaṃ disvā, ‘‘ayyadhītā me idhāgatā’’ti saññāya tajjetvā ‘‘dubbinite, kiṃ tvaṃ idhāgatā’’ti? Talasattikaṃ uggiritvā, ‘‘gaccha sīgha’’nti gaṇḍapasse pahari. Hattho pāsāṇe paṭihato viya kampittha. Sā paṭikkamitvā ‘‘evaṃ thaddhaṃ nāma mahāgīvaṃ disvā, ‘ayyadhītā me’ti saññaṃ uppādesiṃ, ayyadhītāya hi me ayaṃ nivāsanapaṭiggāhikāpi ayuttā’’ti āha. Atha naṃ te manussā parivāretvā ‘‘evarūpā te sāmidhītā’’ti pucchiṃsu. ‘‘Kiṃ esā, imāya sataguṇena sahassaguṇena mayhaṃ ayyā abhirūpatarā, dvādasahatthe gabbhe nisinnāya padīpakiccaṃ natthi, sarīrobhāseneva tamaṃ vidhamatī’’ti. ‘‘Tena hi āgacchā’’ti taṃ khujjaṃ gahetvā suvaṇṇarūpakaṃ rathaṃ āropetvā kosiyagottassa gharadvāre ṭhatvā āgamanaṃ nivedayiṃsu.

Brāhmaṇo paṭisanthāraṃ katvā, ‘‘kuto āgatatthā’’ti? Pucchi. ‘‘Magadharaṭṭhe mahātitthagāme kapilabrāhmaṇassa gharato’’ti. ‘‘Kiṃ kāraṇā āgatā’’ti. ‘‘Iminā nāma kāraṇenā’’ti. ‘‘Kalyāṇaṃ, tātā, samajātigottavibhavo amhākaṃ brāhmaṇo, dassāmi dārika’’nti paṇṇākāraṃ gaṇhi. Te kapilabrāhmaṇassa sāsanaṃ pahiṇiṃsu – ‘‘laddhā dārikā, kattabbaṃ karothā’’ti. Taṃ sāsanaṃ sutvā pippalimāṇavassa ārocayiṃsu – ‘‘laddhā kira dārikā’’ti. Māṇavo ‘‘ahaṃ na labhissāmīti cintesiṃ, ime laddhāti ca vadanti, anatthiko hutvā paṇṇaṃ pesissāmī’’ti rahogato paṇṇaṃ likhi, ‘‘bhaddā attano jātigottabhogānurūpaṃ gharāvāsaṃ labhatu, ahaṃ nikkhamitvā pabbajissāmi, mā pacchā vippaṭisārinī ahosī’’ti. Bhaddāpi ‘‘asukassa kira maṃ dātukāmā’’ti sutvā rahogatā paṇṇaṃ likhi, ‘‘ayyaputto attano jātigottabhogānurūpaṃ gharāvāsaṃ labhatu. Ahaṃ nikkhamitvā pabbajissāmi, mā pacchā vippaṭisārī ahosī’’ti. Dvepi paṇṇāni antarāmagge samāgacchiṃsu. ‘‘Idaṃ kassa paṇṇa’’nti? Pippalimāṇavena bhaddāya pahitanti. ‘‘Idaṃ kassa paṇṇa’’nti? Bhaddāya pippalimāṇavassa pahitanti ca vutte dvepi vācetvā, ‘‘passatha dārakānaṃ kamma’’nti phāletvā araññe chaḍḍetvā samānapaṇṇaṃ likhitvā ito ca etto ca pesesuṃ. Iti tesaṃ anicchamānānaṃyeva samāgamo ahosi.


Māṇavo ‘‘mama mātaraṃ saññāpessāmī’’ti rattasuvaṇṇassa nikkhasahassaṃ datvā suvaṇṇakārehi ekaṃ itthirūpaṃ kārāpetvā tassa majjanaghaṭṭanādikammapariyosāne taṃ rattavatthaṃ nivāsāpetvā vaṇṇasampannehi pupphehi ceva nānāalaṅkārehi ca alaṅkārāpetvā mātaraṃ pakkosāpetvā āha – ‘‘amma evarūpaṃ ārammaṇaṃ labhanto gehe vasāmi, alabhanto na vasāmī’’ti。年轻人想到：“我将让母亲感到高兴。”于是，给了她一千块红金，叫金匠制作了一具女性的形象，最后让她穿上红色的衣服，装饰上美丽的花朵和各种装饰品，召唤母亲并说：“母亲，拥有这样的享受我才愿意在家中生活，没有的话我就不愿意住。” Paṇḍitā brāhmaṇī cintesi – ‘‘mayhaṃ putto puññavā dinnadāno katābhinīhāro, puññaṃ karonto na ekakova akāsi, addhā etena saha katapuññā suvaṇṇarūpakapaṭibhāgā bhavissatī’’ti aṭṭha brāhmaṇe pakkosāpetvā sabbakāmehi santappetvā suvaṇṇarūpakaṃ rathaṃ āropetvā，‘‘gacchatha, tātā, yattha amhākaṃ jātigottabhogehi samānakule evarūpaṃ dārikaṃ passatha, imameva suvaṇṇarūpakaṃ, paṇṇākāraṃ katvā dethā’’ti uyyojesi。聪明的婆罗门思考：“我的儿子是个有福的人，施舍的善行不会孤单完成，凭此所做的善行，必定会有与之相应的金色身影。”于是，她召来八位婆罗门，安排好一切，装上金色的马车，命令道：“去吧，朋友们，去看看我们同族中是否有这样的女孩，这个金色的形象，就这样送给她。”
Te ‘‘amhākaṃ nāma etaṃ kamma’’nti nikkhamitvā, ‘‘kattha gamissāmā’’ti? Cintetvā, ‘‘maddaraṭṭhaṃ nāma itthākaro, maddaraṭṭhaṃ gamissāmā’’ti maddaraṭṭhe sāgalanagaraṃ agamiṃsu。于是，他们说：“这就是我们的事情。”然后思考：“我们要去哪里呢？”于是，他们决定：“我们去摩达国的那个城市。”于是，他们前往摩达国的萨伽拉城。在那里，他们把这个金色的形象放在沐浴的地方，坐在一旁。 Atha bhaddāya dhātī bhaddaṃ nhāpetvā alaṅkaritvā sirigabbhe nisīdāpetvā nhāyituṃ āgacchantī taṃ rūpakaṃ disvā, ‘‘ayyadhītā me idhāgatā’’ti saññāya tajjetvā ‘‘dubbinite, kiṃ tvaṃ idhāgatā’’ti？这时，女神在沐浴后装饰一番，坐在华丽的房间里，准备前来沐浴，看到那个形象，便意识到：“我的女儿来了。”于是，她感到惊讶，问道：“你怎么会在这里？” Talasattikaṃ uggiritvā, ‘‘gaccha sīgha’’nti gaṇḍapasse pahari。她用手拍打着，命令道：“快去！” Hattho pāsāṇe paṭihato viya kampittha。她的手像撞上了石头一样颤抖。 Sā paṭikkamitvā ‘‘evaṃ thaddhaṃ nāma mahāgīvaṃ disvā, ‘ayyadhītā me’ti saññaṃ uppādesiṃ, ayyadhītāya hi me ayaṃ nivāsanapaṭiggāhikāpi ayuttā’’ti āha。她退后，心想：“看到如此坚硬的巨兽，我产生了‘我的女儿’的念头，然而，这个形象的衣服也不合适。” Atha naṃ te manussā parivāretvā ‘‘evarūpā te sāmidhītā’’ti pucchiṃsu。于是，人们围上来问：“你的女儿是这样的？” ‘‘Kiṃ esā, imāya sataguṇena sahassaguṇena mayhaṃ ayyā abhirūpatarā, dvādasahatthe gabbhe nisinnāya padīpakiccaṃ natthi, sarīrobhāseneva tamaṃ vidhamatī’’ti。她回答：“这是什么？她的美丽超过了我的一千倍，坐在十二个怀孕的肚子里，只有光辉能够驱散黑暗。” ‘‘Tena hi āgacchā’’ti taṃ khujjaṃ gahetvā suvaṇṇarūpakaṃ rathaṃ āropetvā kosiyagottassa gharadvāre ṭhatvā āgamanaṃ nivedayiṃsu。于是，她抓住那只瘦弱的手，装上金色的马车，在科西伽家门口停下，报告他们的到来。
Brāhmaṇo paṭisanthāraṃ katvā, ‘‘kuto āgatatthā’’ti? Pucchi。婆罗门问：“你们从哪里来？” ‘‘Magadharaṭṭhe mahātitthagāme kapilabrāhmaṇassa gharato’’ti。有人回答：“我们来自摩伽陀国的大村庄，名为卡皮拉。” ‘‘Kiṃ kāraṇā āgatā’’ti。婆罗门问：“你们来这里的原因是什么？” ‘‘Iminā nāma kāraṇenā’’ti。有人回答：“正是因为这个原因。” ‘‘Kalyāṇaṃ, tātā, samajātigottavibhavo amhākaṃ brāhmaṇo, dassāmi dārika’’nti paṇṇākāraṃ gaṇhi。于是，她说：“朋友们，我们的婆罗门家族是有德行的，我要给你们展示我的女儿。” Te kapilabrāhmaṇassa sāsanaṃ pahiṇiṃsu – ‘‘laddhā dārikā, kattabbaṃ karothā’’ti。于是，他们给卡皮拉的婆罗门发了消息：“女儿已经找到了，请做好准备。” Taṃ sāsanaṃ sutvā pippalimāṇavassa ārocayiṃsu – ‘‘laddhā kira dārikā’’ti。听到这个消息，年轻人告诉他的朋友：“听说女儿找到了。” Māṇavo ‘‘ahaṃ na labhissāmīti cintesiṃ, ime laddhāti ca vadanti, anatthiko hutvā paṇṇaṃ pesissāmī’’ti rahogato paṇṇaṃ likhi，‘‘bhaddā attano jātigottabhogānurūpaṃ gharāvāsaṃ labhatu, ahaṃ nikkhamitvā pabbajissāmi, mā pacchā vippaṭisārinī ahosī’’ti。年轻人想：“我想我不会得到她，他们说她是找到了，我会在隐秘处写下一个字条，‘愿她能得到与自己家族相配的居所，我将出家，愿她不要在我之后感到遗憾。’” Bhaddāpi ‘‘asukassa kira maṃ dātukāmā’’ti sutvā rahogatā paṇṇaṃ likhi，‘‘ayyaputto attano jātigottabhogānurūpaṃ gharāvāsaṃ labhatu. Ahaṃ nikkhamitvā pabbajissāmi, mā pacchā vippaṭisārī ahosī’’ti。女神也听说：“某人想要把我给他。”于是她在隐秘处写下一个字条：“愿我能得到与自己家族相配的居所。我将出家，愿她不要在我之后感到遗憾。” Dvepi paṇṇāni antarāmagge samāgacchiṃsu。于是，他们的字条在路上相遇。 ‘‘Idaṃ kassa paṇṇa’’nti？有人问：“这是谁的字条？” Pippalimāṇavena bhaddāya pahitanti。有人回答：“这是年轻人的。” ‘‘Idaṃ kassa paṇṇa’’nti？又有人问：“这是谁的字条？” Bhaddāya pippalimāṇavassa pahitanti ca vutte dvepi vācetvā，‘‘passatha dārakānaṃ kamma’’nti phāletvā araññe chaḍḍetvā samānapaṇṇaṃ likhitvā ito ca etto ca pesesuṃ。于是，他们互相确认了，并在丛林中抛弃了各自的字条，写下同样的内容，互相发送。 Iti tesaṃ anicchamānānaṃyeva samāgamo ahosi。这样，他们的相遇便是出于不愿望。


Taṃdivasaṃyeva ca māṇavopi ekaṃ pupphadāmaṃ ganthāpesi, bhaddāpi ekaṃ ganthāpesi. Tāni āsanamajjhe ṭhapetvā bhuttasāyamāsā ubhopi ‘‘sayanaṃ āruhissāmā’’ti samāgantvā māṇavo dakkhiṇapassena sayanaṃ āruhi. Bhaddā vāmapassena āruhitvā āha – ‘‘yassa passe pupphāni milāyanti, tassa rāgacittaṃ uppannanti vijānissāma, imaṃ pupphadāmaṃ na allīyitabba’’nti. Te pana aññamaññassa sarīrasamphassabhayena tiyāmarattiṃ niddaṃ anokkamantāva vītināmenti, divā pana hasitamattampi na hoti. Te lokāmisena asaṃsaṭṭhā yāva mātāpitaro dharanti, tāva kuṭumbaṃ avicāretvā tesu kālaṅkatesu vicārayiṃsu. Mahatī māṇavassa sampatti, ekadivasaṃ sarīraṃ ubbaṭṭetvā chaḍḍetabbaṃ suvaṇṇacuṇṇameva magadhanāḷiyā dvādasanāḷimattaṃ laddhuṃ vaṭṭati. Yantabaddhāni saṭṭhi mahātaḷākāni, kammanto dvādasayojaniko, anurādhapurappamāṇā cuddasa dāsagāmā, cuddasa hatthānīkā, cuddasa assānīkā, cuddasa rathānīkā.

So ekadivasaṃ alaṅkataṃ assaṃ āruyha mahājanaparivuto kammantaṃ gantvā khettakoṭiyaṃ ṭhito naṅgalehi bhinnaṭṭhānato kākādayo sakuṇe gaṇḍuppādakādipāṇe uddharitvā khādante disvā, ‘‘tātā, ime kiṃ khādantī’’ti pucchi? ‘‘Gaṇḍuppādake ayyā’’ti. ‘‘Etehi kataṃ pāpaṃ kassa hotī’’ti? ‘‘Tumhākaṃ, ayyā’’ti. So cintesi – ‘‘sace etehi kataṃ pāpaṃ mayhaṃ hoti, kiṃ me karissati sattaasītikoṭidhanaṃ? Kiṃ dvādasayojano kammanto, kiṃ yantabaddhāni saṭṭhi mahātaḷākāni, kiṃ cuddasa gāmā? Sabbametaṃ bhaddāya kāpilāniyā niyyātetvā nikkhamitvā pabbajissāmī’’ti.

Bhaddāpi kāpilānī tasmiṃ khaṇe abbhantaravatthumhi tayo tilakumbhe pattharāpetvā dhātīhi parivutā nisinnā kāke tilapāṇake khādamāne disvā, ‘‘ammā kiṃ ime khādantī’’ti? Pucchi. ‘‘Pāṇake ayye’’ti. ‘‘Akusalaṃ kassa hotī’’ti? ‘‘Tumhākaṃ ayye’’ti. Sā cintesi – ‘‘mayhaṃ catuhatthavatthaṃ nāḷikodanamattañca laddhuṃ vaṭṭati, yadi ca panetaṃ ettakena janena kataṃ akusalaṃ mayhaṃ hoti, bhavasahassenapi vaṭṭato sīsaṃ ukkhipituṃ na sakkā , ayyaputte āgatamatteyeva sabbaṃ tassa niyyātetvā nikkhamma pabbajissāmī’’ti.

Māṇavo āgantvā nhatvā pāsādaṃ āruyha mahārahe pallaṅke nisīdi, athassa cakkavattino anucchavikaṃ bhojanaṃ sajjayiṃsu. Dvepi bhuñjitvā parijane nikkhante rahogatā phāsukaṭṭhāne nisīdiṃsu. Tato māṇavo bhaddaṃ āha – ‘‘bhadde, tvaṃ imaṃ gharaṃ āgacchantī kittakaṃ dhanaṃ āharī’’ti? ‘‘Pañcapaṇṇāsa sakaṭasahassāni ayyā’’ti. ‘‘Etaṃ sabbaṃ, yā ca imasmiṃ ghare sattaasītikoṭiyo, yantabaddhā saṭṭhitaḷākādibhedā sampatti atthi, sabbaṃ tuyhaṃyeva niyyātemī’’ti. ‘‘Tumhe pana ayyā’’ti. ‘‘Ahaṃ pabbajissāmī’’ti. ‘‘Ayyā ahampi tumhākaṃyeva āgamanaṃ olokayamānā nisinnā, ahampi pabbajissāmī’’ti. Tesaṃ ādittapaṇṇakuṭi viya tayo bhavā upaṭṭhahiṃsu. Te ‘‘pabbajissāmā’’ti vatvā antarāpaṇato kasāyarasapītāni vatthāni mattikāpatte ca āharāpetvā aññamaññaṃ kese ohāretvā, ‘‘ye loke arahanto, te uddissa amhākaṃ pabbajjā’’ti pabbajitvā thavikāsu patte osāpetvā aṃse laggetvā pāsādato otariṃsu. Gehe dāsesu ca kammakāresu ca na koci sañjāni.


Taṃdivasaṃyeva ca māṇavopi ekaṃ pupphadāmaṃ ganthāpesi, bhaddāpi ekaṃ ganthāpesi。就在那一天，年轻人也编织了一束花环，女神也编织了一束花环。 Tāni āsanamajjhe ṭhapetvā bhuttasāyamāsā ubhopi ‘‘sayanaṃ āruhissāmā’’ti samāgantvā māṇavo dakkhiṇapassena sayanaṃ āruhi。将花环放在座位中间，两人用餐后相聚，年轻人从右边的床上爬起。 Bhaddā vāmapassena āruhitvā āha – ‘‘yassa passe pupphāni milāyanti, tassa rāgacittaṃ uppannanti vijānissāma, imaṃ pupphadāmaṃ na allīyitabba’’nti。女神从左边爬起，便说：“我们知道，看到花朵凋谢的人，心中会生起贪恋之情，因此这束花环不应被扔掉。” Te pana aññamaññassa sarīrasamphassabhayena tiyāmarattiṃ niddaṃ anokkamantāva vītināmenti, divā pana hasitamattampi na hoti。于是，他们因为身体接触的恐惧而度过了三夜，白天却连一丝微笑也没有。 Te lokāmisena asaṃsaṭṭhā yāva mātāpitaro dharanti, tāva kuṭumbaṃ avicāretvā tesu kālaṅkatesu vicārayiṃsu。只要他们没有与世俗接触，父母在世间的存在，他们就会毫不犹豫地考虑家庭的事务。 Mahatī māṇavassa sampatti, ekadivasaṃ sarīraṃ ubbaṭṭetvā chaḍḍetabbaṃ suvaṇṇacuṇṇameva magadhanāḷiyā dvādasanāḷimattaṃ laddhuṃ vaṭṭati。年轻人拥有巨大的财富，有一天，他的身体被抬起，应该抛弃的黄金粉末，正好可以用摩伽陀国的十二个金锭来获取。 Yantabaddhāni saṭṭhi mahātaḷākāni, kammanto dvādasayojaniko, anurādhapurappamāṇā cuddasa dāsagāmā, cuddasa hatthānīkā, cuddasa assānīkā, cuddasa rathānīkā。被束缚的六十个大车，距离工作场所十二由旬，前往安拉达城的十三个奴隶村，十三个手推车，十三个马车，十三个战车。
So ekadivasaṃ alaṅkataṃ assaṃ āruyha mahājanaparivuto kammantaṃ gantvā khettakoṭiyaṃ ṭhito naṅgalehi bhinnaṭṭhānato kākādayo sakuṇe gaṇḍuppādakādipāṇe uddharitvā khādante disvā, ‘‘tātā, ime kiṃ khādantī’’ti pucchi?于是，有一天，他骑着装饰华丽的马，围绕着众人，走向工作场所，看到在田地里，乌鸦等鸟类正在啄食被割断的地方，便问：“朋友们，他们在吃什么？” ‘‘Gaṇḍuppādake ayyā’’ti。有人回答：“在啄食被割掉的东西，尊者。” ‘‘Etehi kataṃ pāpaṃ kassa hotī’’ti？他问：“这些做的恶行是谁的？” ‘‘Tumhākaṃ, ayyā’’ti。有人回答：“是你们的，尊者。” So cintesi – ‘‘sace etehi kataṃ pāpaṃ mayhaṃ hoti, kiṃ me karissati sattaasītikoṭidhanaṃ? Kiṃ dvādasayojano kammanto, kiṃ yantabaddhāni saṭṭhi mahātaḷākāni, kiṃ cuddasa gāmā? Sabbametaṃ bhaddāya kāpilāniyā niyyātetvā nikkhamitvā pabbajissāmī’’ti。于是，他心想：“如果这些恶行是我所做的，那我拥有的八十亿财富又有什么用？距离工作场所有十二由旬，六十个大车，十三个村庄又有什么意义？这一切都将被带走，我将离开并出家。”
Bhaddāpi kāpilānī tasmiṃ khaṇe abbhantaravatthumhi tayo tilakumbhe pattharāpetvā dhātīhi parivutā nisinnā kāke tilapāṇake khādamāne disvā, ‘‘ammā kiṃ ime khādantī’’ti? 女神此时在内衣中，将三只芝麻罐放在石头上，看到乌鸦在吃芝麻，便问：“母亲，他们在吃什么？” ‘‘Pāṇake ayye’’ti。有人回答：“在吃鸟食，尊者。” ‘‘Akusalaṃ kassa hotī’’ti？她问：“这是谁的恶行？” ‘‘Tumhākaṃ ayye’’ti。有人回答：“是你们的，尊者。” Sā cintesi – ‘‘mayhaṃ catuhatthavatthaṃ nāḷikodanamattañca laddhuṃ vaṭṭati, yadi ca panetaṃ ettakena janena kataṃ akusalaṃ mayhaṃ hoti, bhavasahassenapi vaṭṭato sīsaṃ ukkhipituṃ na sakkā , ayyaputte āgatamatteyeva sabbaṃ tassa niyyātetvā nikkhamma pabbajissāmī’’ti。她心想：“我只需得到四个手掌和一根线，如果这点人做的恶行会归于我，那即使是千百次也无法抬起头来，尊者，我只需在到达的那一刻，离开并出家。”
Māṇavo āgantvā nhatvā pāsādaṃ āruyha mahārahe pallaṅke nisīdi, athassa cakkavattino anucchavikaṃ bhojanaṃ sajjayiṃsu。年轻人来到后洗澡，爬上宫殿，坐在华丽的椅子上，随后为他准备了轮王的美味佳肴。 Dvepi bhuñjitvā parijane nikkhante rahogatā phāsukaṭṭhāne nisīdiṃsu。两人用餐后，待人们离去，便坐在舒适的地方。 Tato māṇavo bhaddaṃ āha – ‘‘bhadde, tvaṃ imaṃ gharaṃ āgacchantī kittakaṃ dhanaṃ āharī’’ti？于是，年轻人问：“亲爱的，你来到这个家，带来了多少财富？” ‘‘Pañcapaṇṇāsa sakaṭasahassāni ayyā’’ti。女神回答：“五十辆车的财富，尊者。” ‘‘Etaṃ sabbaṃ, yā ca imasmiṃ ghare sattaasītikoṭiyo, yantabaddhā saṭṭhitaḷākādibhedā sampatti atthi, sabbaṃ tuyhaṃyeva niyyātemī’’ti。年轻人说：“这一切，家中七十亿的财富，所有的财富，都是为你准备的。” ‘‘Tumhe pana ayyā’’ti。女神说：“你们呢，尊者？” ‘‘Ahaṃ pabbajissāmī’’ti。年轻人回答：“我将出家。” ‘‘Ayyā ahampi tumhākaṃyeva āgamanaṃ olokayamānā nisinnā, ahampi pabbajissāmī’’ti。女神说：“我也在看着你来，我也将出家。” Tesaṃ ādittapaṇṇakuṭi viya tayo bhavā upaṭṭhahiṃsu。于是，他们如同三种火焰般相互支撑。 Te ‘‘pabbajissāmā’’ti vatvā antarāpaṇato kasāyarasapītāni vatthāni mattikāpatte ca āharāpetvā aññamaññaṃ kese ohāretvā，‘‘ye loke arahanto, te uddissa amhākaṃ pabbajjā’’ti pabbajitvā thavikāsu patte osāpetvā aṃse laggetvā pāsādato otariṃsu。于是，他们说：“我们将出家。”于是从内室取出染色的衣物和陶器，彼此剪去头发，便说道：“为了那些在世间的阿罗汉，我们出家。”然后，捧着器皿，走出宫殿。 Gehe dāsesu ca kammakāresu ca na koci sañjāni。家中没有任何人察觉到他们的离去。


Atha ne brāhmaṇagāmato nikkhamma dāsagāmadvārena gacchante ākappakuttavasena dāsagāmavāsino sañjāniṃsu. Te rudantā pādesu nipatitvā ‘‘kiṃ amhe anāthe karotha ayyā’’ti? Āhaṃsu. ‘‘Mayaṃ, bhaṇe ‘ādittapaṇṇasālā viya tayo bhavā’ti pabbajimhā, sace tumhesu ekekaṃ bhujissaṃ karoma, vassasatampi nappahoti, tumheva tumhākaṃ sīsaṃ dhovitvā bhujissā hutvā jīvathā’’ti vatvā tesaṃ rodantānaṃyeva pakkamiṃsu. Thero purato gacchanto nivattitvā olokento cintesi – ‘‘ayaṃ bhaddā kāpilānī sakalajambudīpagghanikā itthī mayhaṃ pacchato āgacchati. Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ kocideva evaṃ cinteyya ‘ime pabbajitvāpi vinā bhavituṃ na sakkonti, ananucchavikaṃ karontī’’ti. ‘‘Koci vā pana manaṃ padūsetvā apāyapūrako bhaveyya. Imaṃ pahāya mayā gantuṃ vaṭṭatī’’ti cittaṃ uppādesi.

So purato gacchanto dvedhāpathaṃ disvā tassa matthake aṭṭhāsi. Bhaddāpi āgantvā vanditvā aṭṭhāsi. Atha naṃ āha – ‘‘bhadde, tādisiṃ itthiṃ mama pacchato āgacchantiṃ disvā, ‘ime pabbajitvāpi vinā bhavituṃ na sakkontī’ti cintetvā amhesu paduṭṭhacitto mahājano apāyapūrako bhaveyya. Imasmiṃ dvedhāpathe tvaṃ ekaṃ gaṇha, ahaṃ ekena gamissāmī’’ti. ‘‘Āma, ayya, pabbajitānaṃ mātugāmo nāma malaṃ, ‘pabbajitvāpi vinā na bhavantī’ti amhākaṃ dosaṃ passanti, tumhe ekaṃ maggaṃ gaṇhatha, vinā bhavissāmā’’ti tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā catūsu ṭhānesu pañcapatiṭṭhitena vanditvā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ paggayha, ‘‘satasahassakappappamāṇe addhāne kato mittasanthavo ajja bhijjatī’’ti vatvā, ‘‘tumhe dakkhiṇajātikā nāma, tumhākaṃ dakkhiṇamaggo vaṭṭati, mayaṃ mātugāmā nāma vāmajātikā, amhākaṃ vāmamaggo vaṭṭatī’’ti vanditvā maggaṃ paṭipannā. Tesaṃ dvedhābhūtakāle ayaṃ mahāpathavī ‘‘ahaṃ cakkavāḷagirisinerupabbate dhāretuṃ sakkontīpi tumhākaṃ guṇe dhāretuṃ na sakkomī’’ti vadantī viya viravamānā akampi, ākāse asanisaddo viya pavatti, cakkavāḷapabbato unnadi.

Sammāsambuddho veḷuvanamahāvihāre gandhakuṭiyaṃ nisinno pathavīkampanasaddaṃ sutvā, ‘‘kassa nu kho pathavī kampatī’’ti? Āvajjento ‘‘pippalimāṇavo ca bhaddā ca kāpilānī maṃ uddissa appameyyaṃ sampattiṃ pahāya pabbajitā, tesaṃ viyogaṭṭhāne ubhinnampi guṇabalena ayaṃ pathavīkampo jāto, mayāpi etesaṃ saṅgahaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti gandhakuṭito nikkhamma sayameva pattacīvaraṃ ādāya, asītimahātheresu kañci anāmantetvā tigāvutaṃ maggaṃ paccuggamanaṃ katvā rājagahassa ca nāḷandāya ca antare bahuputtakanigrodharukkhamūle pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdi. Nisīdanto pana aññataro paṃsukūliko viya anisīditvā buddhavesaṃ gahetvā asītihatthā ghanabuddharasmiyo vissajjento nisīdi. Iti tasmiṃ khaṇe paṇṇachattasakaṭacakkakūṭāgārādippamāṇā buddharasmiyo ito cito ca vipphandantiyo vidhāvantiyo candimasahassasūriyasahassauggamanakālo viya kurumānā taṃ vanantaraṃ ekobhāsaṃ akaṃsu. Dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇānaṃ siriyā samujjalitatārāgaṇaṃ viya gaganaṃ, supupphitakamalakuvalayaṃ viya salilaṃ, vanantaraṃ virocittha. Nigrodharukkhassa nāma khandho seto hoti, pattāni nīlāni pakkāni rattāni. Tasmiṃ pana divase satasākho nigrodharukkho suvaṇṇavaṇṇo ahosi.

Iti yā sā addhānamaggappaṭipannoti padassa atthaṃ vatvā, ‘‘idāni yathā esa pabbajito, yathā ca addhānamaggaṃ paṭipanno. Imassa atthassa āvibhāvatthaṃ abhinīhārato paṭṭhāya ayaṃ anupubbikathā kathetabbā’’ti vuttā, sā evaṃ veditabbā.


Atha ne brāhmaṇagāmato nikkhamma dāsagāmadvārena gacchante ākappakuttavasena dāsagāmavāsino sañjāniṃsu。于是，从婆罗门村出发，经过奴隶村的路，奴隶村的居民互相打招呼。 Te rudantā pādesu nipatitvā ‘‘kiṃ amhe anāthe karotha ayyā’’ti? 他们哭泣着跪倒在地，问道：“您们对我们这些无助的人做了什么？” Āhaṃsu. ‘‘Mayaṃ, bhaṇe ‘ādittapaṇṇasālā viya tayo bhavā’ti pabbajimhā, sace tumhesu ekekaṃ bhujissaṃ karoma, vassasatampi nappahoti, tumheva tumhākaṃ sīsaṃ dhovitvā bhujissā hutvā jīvathā’’ti vatvā tesaṃ rodantānaṃyeva pakkamiṃsu。有人回答：“我们已经出家，像三种火焰一样。如果我们每一个人都去抓你们，甚至一百年也没有意义，反而会让你们的头颅沾满血迹而活着。”于是，他们便离开了哭泣的人们。 Thero purato gacchanto nivattitvā olokento cintesi – ‘‘ayaṃ bhaddā kāpilānī sakalajambudīpagghanikā itthī mayhaṃ pacchato āgacchati。长老走在前面，转过身来，思考：“这位美丽的卡皮拉，整个阎浮提的女子，正向我走来。 Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ kocideva evaṃ cinteyya ‘ime pabbajitvāpi vinā bhavituṃ na sakkonti, ananucchavikaṃ karontī’’ti。这个地方是存在的，谁会想到‘即使出家，她们也无法生存，做出不合适的事情’呢？” ‘‘Koci vā pana manaṃ padūsetvā apāyapūrako bhaveyya。也许还有人会因心念而堕入恶道。 Imaṃ pahāya mayā gantuṃ vaṭṭatī’’ti cittaṃ uppādesi。于是，我的心生起了这样的念头：“离开这个地方是合适的。”
So purato gacchanto dvedhāpathaṃ disvā tassa matthake aṭṭhāsi。于是，他在前行中看到两条路，停下了脚步。 Bhaddāpi āgantvā vanditvā aṭṭhāsi。女神也来到，礼拜后停下。 Atha naṃ āha – ‘‘bhadde, tādisiṃ itthiṃ mama pacchato āgacchantiṃ disvā, ‘ime pabbajitvāpi vinā bhavituṃ na sakkontī’ti cintetvā amhesu paduṭṭhacitto mahājano apāyapūrako bhaveyya。于是，他对她说：“亲爱的，看到这样的女子从我身后走来，心中想道：‘即使出家，她们也无法生存’，这样的人若对我们心怀不满，必定会堕入恶道。” Imasmiṃ dvedhāpathe tvaṃ ekaṃ gaṇha, ahaṃ ekena gamissāmī’’ti。 “在这条路上，你走一条，我走另一条。” ‘‘Āma, ayya, pabbajitānaṃ mātugāmo nāma malaṃ，‘pabbajitvāpi vinā na bhavantī’ti amhākaṃ dosaṃ passanti，tumhe ekaṃ maggaṃ gaṇhatha, vinā bhavissāmā’’ti。女神回答：“是的，尊者，出家的女子是污秽的，她们会看到我们的过失，‘即使出家也无法生存’。你们走一条路，我们走一条路。” tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā catūsu ṭhānesu pañcapatiṭṭhitena vanditvā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ paggayha，‘‘satasahassakappappamāṇe addhāne kato mittasanthavo ajja bhijjatī’’ti vatvā，‘‘tumhe dakkhiṇajātikā nāma, tumhākaṃ dakkhiṇamaggo vaṭṭati, mayaṃ mātugāmā nāma vāmajātikā, amhākaṃ vāmamaggo vaṭṭatī’’ti vanditvā maggaṃ paṭipannā。于是，他们绕着三圈，四处拜礼，双手合十，认为：“今天的友谊在一千个世代中不会破裂。”然后，向右边的道路致敬，称她们为“南方的女子”，而他们则称自己为“西方的女子”，然后开始走上各自的道路。 Tesaṃ dvedhābhūtakāle ayaṃ mahāpathavī ‘‘ahaṃ cakkavāḷagirisinerupabbate dhāretuṃ sakkontīpi tumhākaṃ guṇe dhāretuṃ na sakkomī’’ti vadantī viya viravamānā akampi， 这时，正当她们走在两条路上，这片大地仿佛在说：“我能支撑起轮回的山，但无法承受你们的美德。” ākāse asanisaddo viya pavatti，cakkavāḷapabbato unnadi。天空中传来雷声，仿佛是轮回的山在升起。
Sammāsambuddho veḷuvanamahāvihāre gandhakuṭiyaṃ nisinno pathavīkampanasaddaṃ sutvā, ‘‘kassa nu kho pathavī kampatī’’ti? 正当正等觉者坐在维卢瓦那大寺的香气房中，听到大地震动的声音，便问：“究竟是谁让大地震动？” Āvajjento ‘‘pippalimāṇavo ca bhaddā ca kāpilānī maṃ uddissa appameyyaṃ sampattiṃ pahāya pabbajitā， tesaṃ viyogaṭṭhāne ubhinnampi guṇabalena ayaṃ pathavīkampo jāto, mayāpi etesaṃ saṅgahaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti。思考着：“果树和美丽的卡皮拉，为了我而放弃了无量的财富，因而在分离时，因两者的德行，这片大地震动，我也应该为他们聚集力量。” gandhakuṭito nikkhamma sayameva pattacīvaraṃ ādāya， asītimahātheresu kañci anāmantetvā tigāvutaṃ maggaṃ paccuggamanaṃ katvā rājagahassa ca nāḷandāya ca antare bahuputtakanigrodharukkhamūle pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdi。于是，从香气房中走出，自己拿起托钵和袈裟，未向八十位大长老打招呼，走上三十由旬的路，来到王舍城和那兰陀之间，在许多子树下的无忧树下坐下。 Nisīdanto pana aññataro paṃsukūliko viya anisīditvā buddhavesaṃ gahetvā asītihatthā ghanabuddharasmiyo vissajjento nisīdi。坐下时，像一个穿着破衣的人一样，吸引着佛光，放下了八十个手臂的浓厚佛光，坐下。 Iti tasmiṃ khaṇe paṇṇachattasakaṭacakkakūṭāgārādippamāṇā buddharasmiyo ito cito ca vipphandantiyo vidhāvantiyo candimasahassasūriyasahassauggamanakālo viya kurumānā taṃ vanantaraṃ ekobhāsaṃ akaṃsu。就在那一刻，佛光如同伞盖、车轮、屋顶等大小，四处闪烁，犹如无数的月亮和太阳在升起。 Dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇānaṃ siriyā samujjalitatārāgaṇaṃ viya gaganaṃ， supupphitakamalakuvalayaṃ viya salilaṃ， vanantaraṃ virocittha。三十位伟人所拥有的光辉，像星星般闪耀，像盛开的莲花般美丽，照亮了森林。 Nigrodharukkhassa nāma khandho seto hoti, pattāni nīlāni pakkāni rattāni。那棵名为“无忧树”的树，树干是白色的，叶子是蓝色、绿色和红色的。 Tasmiṃ pana divase satasākho nigrodharukkho suvaṇṇavaṇṇo ahosi。而在那一天，百根枝条的无忧树呈现出金色的光辉。
Iti yā sā addhānamaggappaṭipannoti padassa atthaṃ vatvā, ‘‘idāni yathā esa pabbajito, yathā ca addhānamaggaṃ paṭipanno。这样，那条路就是出家的道路。 Imassa atthassa āvibhāvatthaṃ abhinīhārato paṭṭhāya ayaṃ anupubbikathā kathetabbā’’ti vuttā， sā evaṃ veditabbā。为了阐明这一点，从现在开始，应该讲述逐步的故事。


Antarā ca rājagahaṃ antarā ca nāḷandanti rājagahassa ca nāḷandāya ca antare. Satthārañca vatāhaṃ passeyyaṃ bhagavantameva passeyyanti sace ahaṃ satthāraṃ passeyyaṃ, imaṃyeva bhagavantaṃ passeyyaṃ. Na hi me ito aññena satthārā bhavituṃ sakkāti. Sugatañca vatāhaṃ passeyyaṃ bhagavantameva passeyyanti sace ahaṃ sammāpaṭipattiyā suṭṭhu gatattā sugataṃ nāma passeyyaṃ, imaṃyeva bhagavantaṃ passeyyaṃ. Na hi me ito aññena sugatena bhavituṃ sakkāti. Sammāsambuddhañca vatāhaṃ passeyyaṃ bhagavantameva passeyyanti sace ahaṃ sammā sāmañca saccāni buddhattā sammāsambuddhaṃ nāma passeyyaṃ, imaṃyeva bhagavantaṃ passeyyaṃ. Na hi me ito aññena sammāsambuddhena bhavituṃ sakkāti ayamettha adhippāyo. Evaṃ dassaneneva ‘‘bhagavati ‘ayaṃ satthā, ayaṃ sugato, ayaṃ sammāsambuddho’ti nikkaṅkho ahaṃ, āvuso, ahosi’’nti dīpeti. Satthā me, bhanteti idaṃ kiñcāpi dve vāre āgataṃ, tikkhattuṃ pana vuttanti veditabbaṃ. Iminā hi so ‘‘evaṃ tikkhattuṃ sāvakattaṃ sāvesiṃ, āvuso’’ti dīpeti.

Ajānaññevāti ajānamānova. Dutiyapadepi eseva nayo. Muddhāpi tassa vipateyyāti yassa aññassa ‘‘ajānaṃyeva jānāmī’’ti paṭiññassa bāhirakassa satthuno evaṃ sabbacetasā samannāgato pasannacitto sāvako evarūpaṃ paramanipaccakāraṃ kareyya, tassa vaṇṭachinnatālapakkaṃ viya gīvato muddhāpi vipateyya, sattadhā pana phaleyyāti attho. Kiṃ vā etena, sace mahākassapatthero iminā cittappasādena imaṃ paramanipaccakāraṃ mahāsamuddassa kareyya, tattakapāle pakkhittaudakabindu viya vilayaṃ gaccheyya. Sace cakkavāḷassa kareyya, thusamuṭṭhi viya vikireyya. Sace sinerupabbatassa kareyya, kākatuṇḍena pahaṭapiṭṭhamuṭṭhi viya viddhaṃseyya . Sace mahāpathaviyā kareyya, vātāhatabhasmapuñjo viya vikireyya. Evarūpopi pana therassa nipaccākāro satthu suvaṇṇavaṇṇe pādapiṭṭhe lomamattampi vikopetuṃ nāsakkhi. Tiṭṭhatu ca mahākassapo, mahākassapasadisānaṃ bhikkhūnaṃ sahassampi satasahassampi nipaccākāradassanena neva dasabalassa pādapiṭṭhe lomamattampi vikopetuṃ paṃsukūlacīvare vā aṃsumattampi cāletuṃ sakkoti. Evaṃ mahānubhāvo hi satthā.

Tasmātiha te kassapāti yasmā ahaṃ jānanto eva ‘‘jānāmī’’ti, passanto eva ca ‘‘passāmī’’ti vadāmi, tasmā, kassapa, tayā evaṃ sikkhitabbaṃ. Tibbanti bahalaṃ mahantaṃ. Hirottappanti hirī ca ottappañca. Paccupaṭṭhitaṃ bhavissatīti paṭhamatarameva upaṭṭhitaṃ bhavissati. Yo hi therādīsu hirottappaṃ upaṭṭhapetvā upasaṅkamati therādayopi taṃ sahirikā saottappā ca hutvā upasaṅkamantīti ayamettha ānisaṃso. Kusalūpasaṃhitanti kusalasannissitaṃ. Aṭṭhiṃ katvāti attānaṃ tena dhammena aṭṭhikaṃ katvā, taṃ vā dhammaṃ ‘‘esa mayhaṃ attho’’ti aṭṭhiṃ katvā. Manasi katvāti citte ṭhapetvā. Sabbacetasā samannāharitvāti cittassa thokampi bahi gantuṃ adento sabbena samannāhāracittena samannāharitvā. Ohitasototi ṭhapitasoto, ñāṇasotañca pasādasotañca odahitvā mayā desitaṃ dhammaṃ sakkaccameva suṇissāmīti evañhi te sikkhitabbaṃ. Sātasahagatā ca me kāyagatāsatīti asubhesu ceva ānāpāne ca paṭhamajjhānavasena sukhasampayuttā kāyagatāsati. Yo ca panāyaṃ tividho ovādo, therassa ayameva pabbajjā ca upasampadā ca ahosi.


Antarā ca rājagahaṃ antarā ca nāḷandanti rājagahassa ca nāḷandāya ca antare。 在王舍城与那兰陀之间。 Satthārañca vatāhaṃ passeyyaṃ bhagavantameva passeyyanti sace ahaṃ satthāraṃ passeyyaṃ, imaṃyeva bhagavantaṃ passeyyaṃ。 我希望见到老师，若我见到老师，只想见到这位尊者。 Na hi me ito aññena satthārā bhavituṃ sakkāti。 我不能依赖其他老师。 Sugatañca vatāhaṃ passeyyaṃ bhagavantameva passeyyanti sace ahaṃ sammāpaṭipattiyā suṭṭhu gatattā sugataṃ nāma passeyyaṃ, imaṃyeva bhagavantaṃ passeyyaṃ。 我希望见到善者，若我因正确的修行而很好地走过，只想见到这位尊者。 Na hi me ito aññena sugatena bhavituṃ sakkāti。 我不能依赖其他善者。 Sammāsambuddhañca vatāhaṃ passeyyaṃ bhagavantameva passeyyanti sace ahaṃ sammā sāmañca saccāni buddhattā sammāsambuddhaṃ nāma passeyyaṃ, imaṃyeva bhagavantaṃ passeyyaṃ。 我希望见到正等觉者，若我因真实的修行而获得觉悟，只想见到这位尊者。 Na hi me ito aññena sammāsambuddhena bhavituṃ sakkāti ayamettha adhippāyo。 我不能依赖其他正等觉者，这就是我的意图。 Evaṃ dassaneneva ‘‘bhagavati ‘ayaṃ satthā, ayaṃ sugato, ayaṃ sammāsambuddho’ti nikkaṅkho ahaṃ, āvuso, ahosi’’nti dīpeti。 通过这种见解，我明白：“尊者，这就是老师，这就是善者，这就是正等觉者。” Satthā me, bhanteti idaṃ kiñcāpi dve vāre āgataṃ, tikkhattuṃ pana vuttanti veditabbaṃ。 老师对我说，虽然这是第二次，但应当理解为三次。 Iminā hi so ‘‘evaṃ tikkhattuṃ sāvakattaṃ sāvesiṃ, āvuso’’ti dīpeti。 因此，他表明：“我这样三次教导了弟子。”
Ajānaññevāti ajānamānova。 不知者的意思是仅仅是不知。 Dutiyapadepi eseva nayo。 第二句也是如此。 Muddhāpi tassa vipateyyāti yassa aññassa ‘‘ajānaṃyeva jānāmī’’ti paṭiññassa bāhirakassa satthuno evaṃ sabbacetasā samannāgato pasannacitto sāvako evarūpaṃ paramanipaccakāraṃ kareyya， 这意味着，若他对某人说：“我只是不知”，那么他会做出这种极端的行为。 tassa vaṇṭachinnatālapakkaṃ viya gīvato muddhāpi vipateyya， sattadhā pana phaleyyāti attho。 他的头颅可能像被切断的树枝一样被割掉，而七倍的果实则是其意义。 Kiṃ vā etena, sace mahākassapatthero iminā cittappasādena imaṃ paramanipaccakāraṃ mahāsamuddassa kareyya， 这又如何，如果伟大的卡萨帕长老以这种心意去做这件极端的事情， tatta kāpāle pakkhittaudakabindu viya vilayaṃ gaccheyya。 那么就像水珠从水桶中流失一样。 Sace cakkavāḷassa kareyya， 如果他去做轮回的事情， thusamuṭṭhi viya vikireyya。 就像风暴一样，四散飞扬。 Sace sinerupabbatassa kareyya， 如果他去做须弥山的事情， kākatuṇḍena pahaṭapiṭṭhamuṭṭhi viya viddhaṃseyya。 就像被乌鸦的喙击中而破碎。 Sace mahāpathaviyā kareyya， 如果他去做大地的事情， vātāhatabhasmapuñjo viya vikireyya。 就像风吹起的尘土一样。 Evarūpopi pana therassa nipaccākāro satthu suvaṇṇavaṇṇe pādapiṭṭhe lomamattampi vikopetuṃ nāsakkhi。 然而，这种情况下，长老的身影却无法动摇老师金色的足底，即使是一根毫毛。 Tiṭṭhatu ca mahākassapo， mahākassapasadisānaṃ bhikkhūnaṃ sahassampi satasahassampi nipaccākāradassanena neva dasabalassa pādapiṭṭhe lomamattampi vikopetuṃ paṃsukūlacīvare vā aṃsumattampi cāletuṃ sakkoti。 即使是千百个像伟大的卡萨帕这样的僧侣，也无法动摇十力的足底，或撼动破衣的微尘。 Evaṃ mahānubhāvo hi satthā。 这就是老师的伟大威力。
Tasmātiha te kassapāti yasmā ahaṃ jānanto eva ‘‘jānāmī’’ti， passanto eva ca ‘‘passāmī’’ti vadāmi， tasmā， kassapa， tayā evaṃ sikkhitabbaṃ。 因此，卡萨帕，因为我知道所以我说“我知道”，因为我看到所以我说“我看到”，所以你应当这样学习。 Tibbanti bahalaṃ mahantaṃ。 直指的是强烈的、巨大的。 Hirottappanti hirī ca ottappañca。 这里提到的是羞耻和忌惮。 Paccupaṭṭhitaṃ bhavissatīti paṭhamatarameva upaṭṭhitaṃ bhavissati。 这将首先显现。 Yo hi therādīsu hirottappaṃ upaṭṭhapetvā upasaṅkamati therādayopi taṃ sahirikā saottappā ca hutvā upasaṅkamantīti ayamettha ānisaṃso。 这就是好处，若在长老等人中保持羞耻，靠近时，长老们也会因羞耻而靠近。 Kusalūpasaṃhitanti kusalasannissitaṃ。 与善相应的。 Aṭṭhiṃ katvāti attānaṃ tena dhammena aṭṭhikaṃ katvā， taṃ vā dhammaṃ ‘‘esa mayhaṃ attho’’ti aṭṭhiṃ katvā。 通过这种法则使自己变得坚固，或将这种法称为“这就是我的意义”。 Manasi katvāti citte ṭhapetvā。 将其放在心中。 Sabbacetasā samannāharitvāti cittassa thokampi bahi gantuṃ adento sabbena samannāhāracittena samannāharitvā。 用心将其集中，绝不让心稍微外散，全面集中于心。 Ohitasototi ṭhapitasoto， ñāṇasotañca pasādasotañca odahitvā mayā desitaṃ dhammaṃ sakkaccameva suṇissāmīti evañhi te sikkhitabbaṃ。 以这种方式，听到的声音和智慧的声音都被我所教导的法所引导，应该认真倾听。 Sātasahagatā ca me kāyagatāsatīti asubhesu ceva ānāpāne ca paṭhamajjhānavasena sukhasampayuttā kāyagatāsati。 这与身体的安住相关，因与不善和呼吸相应，第一禅的快乐相伴随。 Yo ca panāyaṃ tividho ovādo， therassa ayameva pabbajjā ca upasampadā ca ahosi。 这就是三种教诲，长老的出家和受戒。


Saraṇoti sakileso saiṇo hutvā. Raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjinti saddhādeyyaṃ bhuñjiṃ. Cattāro hi paribhogā theyyaparibhogo iṇaparibhogo dāyajjaparibhogo sāmiparibhogoti. Tattha dussīlassa saṅghamajjhe nisīditvā bhuñjantassāpi paribhogo theyyaparibhogo nāma. Kasmā? Catūsu paccayesu anissaratāya. Sīlavato apaccavekkhitaparibhogo iṇaparibhogo nāma. Sattannaṃ sekhānaṃ paribhogo dāyajjaparibhogo nāma. Khīṇāsavassa paribhogo sāmiparibhogo nāma. Iti khīṇāsavova sāmī hutvā anaṇo paribhuñjati. Thero attanā puthujjanena hutvā paribhuttaparibhogaṃ iṇaparibhogaṃyeva karonto evamāha. Aṭṭhamiyā aññā udapādīti aṭṭhame divase arahattaphalaṃ uppajji.

Atha kho, āvuso, bhagavā maggā okkammāti maggato okkamanaṃ paṭhamataraṃ taṃdivaseyeva ahosi, arahattādhigamo pacchā. Desanāvārassa pana evaṃ āgatattā arahattādhigamo paṭhamaṃ dīpito. Kasmā pana bhagavā maggā okkantoti? Evaṃ kirassa ahosi ‘‘imaṃ bhikkhuṃ jātiāraññikaṃ jātipaṃsukūlikaṃ jātiekāsanikaṃ karissāmī’’ti. Tasmā okkami.

Mudukā kho tyāyanti mudukā kho te ayaṃ. Imañca pana vācaṃ bhagavā taṃ cīvaraṃ padumapupphavaṇṇena pāṇinā antantena parāmasanto āha. Kasmā evamāhāti? Therena saha cīvaraṃ parivattetukāmatāya. Kasmā parivattetukāmo jātoti? Theraṃ attano ṭhāne ṭhapetukāmatāya. Thero pana yasmā cīvarassa vā pattassa vā vaṇṇe kathite ‘‘imaṃ tumhākaṃ gaṇhathā’’tivacanaṃ cārittameva, tasmā ‘‘paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā’’ti āha. Dhāressasi pana me tvaṃ, kassapa, sāṇāni paṃsukūlāni nibbasanānīti, kassapa, tvaṃ imāni paribhogajiṇṇāni paṃsukūlāni pārupituṃ sakkhissasīti vadati. Tañca kho na kāyabalaṃ sandhāya, paṭipattipūraṇaṃ pana sandhāya evamāha. Ayañhettha adhippāyo – ahaṃ imaṃ cīvaraṃ puṇṇaṃ nāma dāsiṃ pārupitvā āmakasusāne chaḍḍitaṃ taṃ susānaṃ pavisitvā tumbamattehi pāṇakehi samparikiṇṇaṃ te pāṇake vidhunitvā mahāariyavaṃse ṭhatvā aggahesiṃ, tassa me imaṃ cīvaraṃ gahitadivase dasasahassacakkavāḷe mahāpathavī mahāviravaṃ viravamānā kampittha, ākāso taṭataṭāyi, cakkavāḷadevatā sādhukāramadaṃsu, ‘‘imaṃ cīvaraṃ gaṇhantena bhikkhunā jātipaṃsukūlikena jātiāraññikena jātiekāsanikena jātisapadānacārikena bhavituṃ vaṭṭati, tvaṃ imassa cīvarassa anucchavikaṃ kātuṃ sakkhissasī’’ti. Theropi attanā pañcannaṃ hatthīnaṃ balaṃ dhāreti, so taṃ atakkayitvā ‘‘ahametaṃ paṭipattiṃ pūressāmī’’ti ussāhena sugatacīvarassa anucchavikaṃ kātukāmo ‘‘dhāressāmahaṃ, bhante’’ti āha. Paṭipajjinti paṭipannosmi. Evaṃ pana cīvaraparivattanaṃ katvā ca therena pārutacīvaraṃ bhagavā pārupi, satthu cīvaraṃ thero. Tasmiṃ samaye mahāpathavī udakapariyantaṃ katvā unnadantī kampittha.

Bhagavato puttotiādīsu thero bhagavantaṃ nissāya ariyāya jātiyā jātoti bhagavato putto. Urena vasitvā mukhato nikkhantaovādavasena pabbajjāya ceva upasampadāya ca patiṭṭhitattā oraso mukhato jāto. Ovādadhammato jātattā ovādadhammena ca nimmitattā dhammajo dhammanimmito. Ovādadhammadāyādaṃ navalokuttaradhammadāyādameva vā arahatīti dhammadāyādo. Paṭiggahitāni sāṇāni paṃsukūlānīti satthārā pārutaṃ paṃsukūlacīvaraṃ pārupanatthāya paṭiggahitaṃ.


Saraṇoti sakileso saiṇo hutvā。依靠这条道路，罪恶的罪犯成为了。 Raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjinti saddhādeyyaṃ bhuñjiṃ。享用国土的食物，享用信仰的食物。 Cattāro hi paribhogā theyyaparibhogo iṇaparibhogo dāyajjaparibhogo sāmiparibhogoti。确实有四种享受：尊重的享受、财物的享受、继承的享受、亲近的享受。 Tattha dussīlassa saṅghamajjhe nisīditvā bhuñjantassāpi paribhogo theyyaparibhogo nāma。对不善者而言，在僧团中坐着享用的就是尊重的享受。 Kasmā? Catūsu paccayesu anissaratāya。 为什么呢？因为在四种条件中没有依赖。 Sīlavato apaccavekkhitaparibhogo iṇaparibhogo nāma。对有道德的人而言，未加思考的享受就是财物的享受。 Sattannaṃ sekhānaṃ paribhogo dāyajjaparibhogo nāma。对七位修行者而言，享受继承的就是继承的享受。 Khīṇāsavassa paribhogo sāmiparibhogo nāma。对已灭尽烦恼者而言，享受亲近的就是亲近的享受。 Iti khīṇāsavova sāmī hutvā anaṇo paribhuñjati。于是，已灭尽烦恼者成为了主人，享用无所缺乏。 Thero attanā puthujjanena hutvā paribhuttaparibhogaṃ iṇaparibhogaṃyeva karonto evamāha。长老以普通人的身份，享用他所享用的财物，便如此说道。 Aṭṭhamiyā aññā udapādīti aṭṭhame divase arahattaphalaṃ uppajji。第八日，阿罗汉果的果实出现了。
Atha kho, āvuso, bhagavā maggā okkammāti maggato okkamanaṃ paṭhamataraṃ taṃdivaseyeva ahosi, arahattādhigamo pacchā。于是，朋友，那位尊者在那一天首先进入了道路，随后获得了阿罗汉果。 Desanāvārassa pana evaṃ āgatattā arahattādhigamo paṭhamaṃ dīpito。因为他在讲法的过程中，阿罗汉果首先被点亮。 Kasmā pana bhagavā maggā okkantoti? 为什么尊者要进入道路？ Evaṃ kirassa ahosi ‘‘imaṃ bhikkhuṃ jātiāraññikaṃ jātipaṃsukūlikaṃ jātiekāsanikaṃ karissāmī’’ti。因为他想：“我将使这个出家人变为出生于乡村、穿着破衣、出生于乞讨之人。” Tasmā okkami。因此，他进入了。
Mudukā kho tyāyanti mudukā kho te ayaṃ。 这是温柔的，确实是温柔的。 Imañca pana vācaṃ bhagavā taṃ cīvaraṃ padumapupphavaṇṇena pāṇinā antantena parāmasanto āha。尊者以莲花色的手轻轻触碰那件袈裟，便说道。 Kasmā evamāhāti? 为什么这样说呢？ Therena saha cīvaraṃ parivattetukāmatāya。是因为他想与长老一起转动袈裟。 Kasmā parivattetukāmo jātoti? 为什么想要转动呢？是为了让长老安顿在自己的位置上。 Theraṃ attano ṭhāne ṭhapetukāmatāya。长老想要安置自己。 Thero pana yasmā cīvarassa vā pattassa vā vaṇṇe kathite ‘‘imaṃ tumhākaṃ gaṇhathā’’tivacanaṃ cārittameva， tasmā ‘‘paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā’’ti āha。长老因为袈裟或钵的颜色被提及，便说：“请您接受我，尊者。” Dhāressasi pana me tvaṃ, kassapa, sāṇāni paṃsukūlāni nibbasanānīti， kassapa, tvaṃ imāni paribhogajiṇṇāni paṃsukūlāni pārupituṃ sakkhissasīti vadati。你将承载这些，卡萨帕，您能否穿上这些破衣？ Tañca kho na kāyabalaṃ sandhāya， paṭipattipūraṇaṃ pana sandhāya evamāha。这并不是指身体的力量，而是指修行的圆满。 Ayañhettha adhippāyo – ahaṃ imaṃ cīvaraṃ puṇṇaṃ nāma dāsiṃ pārupitvā āmakasusāne chaḍḍitaṃ taṃ susānaṃ pavisitvā tumbamattehi pāṇakehi samparikiṇṇaṃ te pāṇake vidhunitvā mahāariyavaṃse ṭhatvā aggahesiṃ， 这里的意图是：我将这件袈裟称为功德，穿上它，它被丢弃于阿玛克的墓穴中，进入墓穴后，经过一切生灵的洗涤，站在伟大的高贵族群中，我便握住了。 tassa me imaṃ cīvaraṃ gahitadivase dasasahassacakkavāḷe mahāpathavī mahāviravaṃ viravamānā kampittha， 这件袈裟被我接受的那一天，十万轮回的大地因震动而颤动， ākāso taṭataṭāyi，天空也随之震动。 cakkavāḷadevatā sādhukāramadaṃsu，轮回的天神们赞美道：“持有这件袈裟的出家人，出生于乡村、穿着破衣、出生于乞讨之人，您能够适当地为这件袈裟做出贡献。” tvaṃ imassa cīvarassa anucchavikaṃ kātuṃ sakkhissasī’’ti。您能够为这件袈裟做出适当的贡献。” Theropi attanā pañcannaṃ hatthīnaṃ balaṃ dhāreti，长老也承载着五头大象的力量， so taṃ atakkayitvā ‘‘ahametaṃ paṭipattiṃ pūressāmī’’ti ussāhena sugatacīvarassa anucchavikaṃ kātukāmo ‘‘dhāressāmahaṃ, bhante’’ti āha。于是他不假思索地说：“我将圆满这项修行，尊者。” Paṭipajjinti paṭipannosmi。我将开始修行。 Evaṃ pana cīvaraparivattanaṃ katvā ca therena pārutacīvaraṃ bhagavā pārupi， satthu cīvaraṃ thero。于是，尊者穿上了长老的袈裟。 Tasmiṃ samaye mahāpathavī udakapariyantaṃ katvā unnadantī kampittha。 那时，大地在水边颤动，发出震动的声音。
Bhagavato puttotiādīsu thero bhagavantaṃ nissāya ariyāya jātiyā jātoti bhagavato putto。称为尊者的儿子，是依靠尊者而出生于高贵的家族。 Urena vasitvā mukhato nikkhantaovādavasena pabbajjāya ceva upasampadāya ca patiṭṭhitattā oraso mukhato jāto。因在清净的教诲下而出生，因出家和受戒而得到确立，因而从口中出生。 Ovādadhammato jātattā ovādadhammena ca nimmitattā dhammajo dhammanimmito。因教诲而出生，因法而显现，成为法的继承者，成为法的传承者。 Ovādadhammadāyādaṃ navalokuttaradhammadāyādameva vā arahatīti dhammadāyādo。教诲的继承者，或称为最上法的继承者，即阿罗汉。 Paṭiggahitāni sāṇāni paṃsukūlānīti satthārā pārutaṃ paṃsukūlacīvaraṃ pārupanatthāya paṭiggahitaṃ。由老师接受的这些破衣，是为了穿上破衣。


Sammā vadamāno vadeyyāti yaṃ puggalaṃ ‘‘bhagavato putto’’tiādīhi guṇehi sammā vadamāno vadeyya, mamaṃ taṃ sammā vadamāno vadeyya, ahaṃ evarūpoti. Ettāvatā therena pabbajjā ca parisodhitā hoti. Ayañhettha adhippāyo – āvuso, yassa na upajjhāyo paññāyati, na ācariyo, kiṃ so anupajjhāyo anācariyo nhāpitamuṇḍako sayaṃgahitakāsāvo ‘‘titthiyapakkantako’’ti saṅkhaṃ gato evaṃ tigāvutaṃ maggaṃ paccuggamanaṃ labhati, tīhi ovādehi pabbajjaṃ vā upasampadaṃ vā labhati, kāyena kāyaṃ cīvaraparivattanaṃ labhati? Passa yāva dubbhāsitaṃ vacanaṃ thullanandāya bhikkhuniyāti. Evaṃ pabbajjaṃ sodhetvā idāni chahi abhiññāhi sīhanādaṃ nadituṃ ahaṃ kho, āvusotiādimāha. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Ekādasamaṃ.

12. Paraṃmaraṇasuttavaṇṇanā

155. Dvādasame tathāgatoti satto. Na hetaṃ, āvuso, atthasaṃhitanti, āvuso, etaṃ diṭṭhigataṃ atthasannissitaṃ na hoti. Nādibrahmacariyakanti maggabrahmacariyassa pubbabhāgapaṭipadāpi na hoti. Etañhi, āvuso, atthasaṃhitanti, āvuso, etaṃ catusaccakammaṭṭhānaṃ atthasannissitaṃ. Etaṃ ādibrahmacariyakanti etaṃ maggabrahmacariyassa ādi pubbabhāgapaṭipadā. Dvādasamaṃ.

13. Saddhammappatirūpakasuttavaṇṇanā

156. Terasame aññāya saṇṭhahiṃsūti arahatte patiṭṭhahiṃsu. Saddhammappatirūpakanti dve saddhammappatirūpakāni adhigamasaddhammappatirūpakañca pariyattisaddhammappatirūpakañca. Tattha –

‘‘Obhāse ceva ñāṇe ca, pītiyā ca vikampati;

Passaddhiyā sukhe ceva, yehi cittaṃ pavedhati.

‘‘Adhimokkhe ca paggāhe, upaṭṭhāne ca kampati;

Upekkhāvajjanāya ceva, upekkhāya ca nikantiyā.

‘‘Imāni dasa ṭhānāni, paññā yassa paricitā;

Dhammuddhaccakusalo hoti, na ca sammoha gacchatī’’ti. (paṭi. ma. 

Sammā vadamāno vadeyyāti yaṃ puggalaṃ ‘‘bhagavato putto’’tiādīhi guṇehi sammā vadamāno vadeyya, mamaṃ taṃ sammā vadamāno vadeyya, ahaṃ evarūpoti。 说“正确地说”是指那个人以“尊者的儿子”等特点正确地称呼我，我也会如此称呼自己。 Ettāvatā therena pabbajjā ca parisodhitā hoti。 到此为止，长老的出家已经得到净化。 Ayañhettha adhippāyo – āvuso, yassa na upajjhāyo paññāyati, na ācariyo, kiṃ so anupajjhāyo anācariyo nhāpitamuṇḍako sayaṃgahitakāsāvo ‘‘titthiyapakkantako’’ti saṅkhaṃ gato evaṃ tigāvutaṃ maggaṃ paccuggamanaṃ labhati， tīhi ovādehi pabbajjaṃ vā upasampadaṃ vā labhati， kāyena kāyaṃ cīvaraparivattanaṃ labhati? 这里的意图是：朋友，若没有老师的教导，没有师长，何以能称之为无师无长的，像被洗净的光头，穿着整洁的袈裟，称为“异教徒的离去”？他能否得到三条教导，获得出家或受戒，或是通过身体转动袈裟？ Passa yāva dubbhāsitaṃ vacanaṃ thullanandāya bhikkhuniyāti。 看看那句被粗暴说出的关于“厚乐”的出家人。 Evaṃ pabbajjaṃ sodhetvā idāni chahi abhiññāhi sīhanādaṃ nadituṃ ahaṃ kho, āvusotiādimāha。 经过这样的出家净化，现在我以六种神通发出狮吼。 Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ。 其余的应当以先前的方式理解。 Ekādasamaṃ。 第十一。
Paraṃmaraṇasuttavaṇṇanā
Dvādasame tathāgatoti satto。 第十二，称为如来的存在。 Na hetaṃ, āvuso, atthasaṃhitanti, āvuso, etaṃ diṭṭhigataṃ atthasannissitaṃ na hoti。 这并非如此，朋友，这不是基于信念的存在。 Nādibrahmacariyakanti maggabrahmacariyassa pubbabhāgapaṭipadāpi na hoti。 这不是基于道德的修行，甚至连修行的前行也不是。 Etañhi, āvuso, atthasaṃhitanti, āvuso, etaṃ catusaccakammaṭṭhānaṃ atthasannissitaṃ。 朋友，这确实是基于四圣谛的实践。 Etaṃ ādibrahmacariyakanti etaṃ maggabrahmacariyassa ādi pubbabhāgapaṭipadā。 这是道德修行的起始，修行的前行。 Dvādasamaṃ。 第十二。
Saddhammappatirūpakasuttavaṇṇanā
Terasame aññāya saṇṭhahiṃsūti arahatte patiṭṭhahiṃsu。 第十三，因而在阿罗汉果中获得了稳固。 Saddhammappatirūpakanti dve saddhammappatirūpakāni adhigamasaddhammappatirūpakañca pariyattisaddhammappatirūpakañca。 正法的特征是两种：一种是通过理解的正法特征，另一种是通过教导的正法特征。 Tattha – 其中包括：
‘‘Obhāse ceva ñāṇe ca, pītiyā ca vikampati；
光辉和智慧，因喜悦而动摇；
Passaddhiyā sukhe ceva, yehi cittaṃ pavedhati。
因宁静而快乐，心灵安住于此。
‘‘Adhimokkhe ca paggāhe, upaṭṭhāne ca kampati；
在决心和接受中，因专注而动摇；
Upekkhāvajjanāya ceva, upekkhāya ca nikantiyā。
因平等的观察而动摇，因平等的心而安住。
‘‘Imāni dasa ṭhānāni, paññā yassa paricitā；
这十个地方，智慧所熟悉；
Dhammuddhaccakusalo hoti, na ca sammoha gacchatī’’ti。
他是法的明了者，绝不会陷入迷惑。

2.7); –

Idaṃ vipassanāñāṇassa upakkilesajātaṃ adhigamasaddhammappatirūpakaṃ nāma. Tisso pana saṅgītiyo anāruḷhaṃ dhātukathā ārammaṇakathā asubhakathā ñāṇavatthukathā vijjākaraṇḍakoti imehi pañcahi kathāvatthūhi paribāhiraṃ guḷhavinayaṃ guḷhavessantaraṃ guḷhamahosadhaṃ vaṇṇapiṭakaṃ aṅgulimālapiṭakaṃ raṭṭhapālagajjitaṃ āḷavakagajjitaṃ vedallapiṭakanti abuddhavacanaṃ pariyattisaddhammappatirūpakaṃ nāma.

Jātarūpappatirūpakanti suvaṇṇarasavidhānaṃ ārakūṭamayaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ ābharaṇajātaṃ. Chaṇakālesu hi manussā ‘‘ābharaṇabhaṇḍakaṃ gaṇhissāmā’’ti āpaṇaṃ gacchanti. Atha ne āpaṇikā evaṃ vadanti, ‘‘sace tumhe ābharaṇatthikā, imāni gaṇhatha. Imāni hi ghanāni ceva vaṇṇavantāni ca appagghāni cā’’ti. Te tesaṃ sutvā, ‘‘kāraṇaṃ ime vadanti, imāni piḷandhitvā sakkā nakkhattaṃ kīḷituṃ, sobhanti ceva appagghāni cā’’ti tāni gahetvā gacchanti. Suvaṇṇabhaṇḍaṃ avikkiyamānaṃ nidahitvā ṭhapetabbaṃ hoti. Evaṃ taṃ jātarūpappatirūpake uppanne antaradhāyati nāma.

Atha saddhammassa antaradhānaṃ hotīti adhigamasaddhammassa paṭipattisaddhammassa pariyattisaddhammassāti tividhassāpi saddhammassa antaradhānaṃ hoti. Paṭhamabodhiyañhi bhikkhū paṭisambhidappattā ahesuṃ. Atha kāle gacchante paṭisambhidā pāpuṇituṃ na sakkhiṃsu, chaḷabhiññā ahesuṃ. Tato cha abhiññā pāpuṇituṃ asakkontā tisso vijjā pāpuṇiṃsu. Idāni kāle gacchante tisso vijjā pāpuṇituṃ asakkontā āsavakkhayamattaṃ pāpuṇissanti. Tampi asakkontā anāgāmiphalaṃ, tampi asakkontā sakadāgāmiphalaṃ, tampi asakkontā sotāpattiphalaṃ. Gacchante kāle sotāpattiphalampi pattuṃ na sakkhissanti. Atha nesaṃ yadā vipassanā imehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā āraddhamattāva ṭhassati, tadā adhigamasaddhammo antarahito nāma bhavissati.

Paṭhamabodhiyañhi bhikkhū catunnaṃ paṭisambhidānaṃ anucchavikaṃ paṭipattiṃ pūrayiṃsu. Gacchante kāle taṃ asakkontā channaṃ abhiññānaṃ, tampi asakkontā tissannaṃ vijjānaṃ, tampi asakkontā arahattaphalamattassa. Gacchante pana kāle arahattassa anucchavikaṃ paṭipattiṃ pūretuṃ asakkontā anāgāmiphalassa anucchavikaṃ paṭipattiṃ pūressanti , tampi asakkontā sakadāgāmiphalassa, tampi asakkontā sotāpattiphalassa. Yadā pana sotāpattiphalassapi anucchavikaṃ paṭipadaṃ pūretuṃ asakkontā sīlapārisuddhimatteva ṭhassanti, tadā paṭipattisaddhammo antarahito nāma bhavissati.

Yāva pana tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ vattati, na tāva sāsanaṃ antarahitanti vattuṃ vaṭṭati. Tiṭṭhantu tīṇi vā, abhidhammapiṭake antarahite itaresu dvīsu tiṭṭhantesupi antarahitanti na vattabbameva. Dvīsu antarahitesu vinayapiṭakamatte ṭhitepi, tatrāpi khandhakaparivāresu antarahitesu ubhatovibhaṅgamatte, mahāvinaye antarahite dvīsu pātimokkhesu vattamānesupi sāsanaṃ anantarahitameva. Yadā pana dve pātimokkhā antaradhāyissanti, atha pariyattisaddhammassa antaradhānaṃ bhavissati. Tasmiṃ antarahite sāsanaṃ antarahitaṃ nāma hoti. Pariyattiyā hi antarahitāya paṭipatti antaradhāyati, paṭipattiyā antarahitāya adhigamo antaradhāyati. Kiṃ kāraṇā? Ayañhi pariyatti paṭipattiyā paccayo hoti, paṭipatti adhigamassa. Iti paṭipattitopi pariyattimeva pamāṇaṃ.


Idaṃ vipassanāñāṇassa upakkilesajātaṃ adhigamasaddhammappatirūpakaṃ nāma。 这是名为“洞察智慧”的障碍产生的正法特征。 Tisso pana saṅgītiyo anāruḷhaṃ dhātukathā ārammaṇakathā asubhakathā ñāṇavatthukathā vijjākaraṇḍakoti imehi pañcahi kathāvatthūhi paribāhiraṃ guḷhavinayaṃ guḷhavessantaraṃ guḷhamahosadhaṃ vaṇṇapiṭakaṃ aṅgulimālapiṭakaṃ raṭṭhapālagajjitaṃ āḷavakagajjitaṃ vedallapiṭakanti abuddhavacanaṃ pariyattisaddhammappatirūpakaṃ nāma。 三种经典是：不受欢迎的元素论、对象论、非善法论、知识论，结合这五种论题，外在的隐秘教义、隐秘的法、隐秘的药、色彩经典、指头经典、国王的吼声、阿拉瓦卡的吼声、维达拉经典，这些都是无知的言辞，名为“正法特征”。
Jātarūpappatirūpakanti suvaṇṇarasavidhānaṃ ārakūṭamayaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ ābharaṇajātaṃ。 名为“黄金特征”的是指金色的、金色的、金色的装饰。 Chaṇakālesu hi manussā ‘‘ābharaṇabhaṇḍakaṃ gaṇhissāmā’’ti āpaṇaṃ gacchanti。 在某些时刻，人们会说：“我们要去收集装饰品。” Atha ne āpaṇikā evaṃ vadanti, ‘‘sace tumhe ābharaṇatthikā, imāni gaṇhatha。 然后，商人这样说：“如果你们是为了装饰品，就拿这些吧。 Imāni hi ghanāni ceva vaṇṇavantāni ca appagghāni cā’’ti。 这些确实是厚重的、色彩鲜艳的且不贵重的。” Te tesaṃ sutvā, ‘‘kāraṇaṃ ime vadanti, imāni piḷandhitvā sakkā nakkhattaṃ kīḷituṃ, sobhanti ceva appagghāni cā’’ti tāni gahetvā gacchanti。 听到他们这样说后，他们便认为：“这是因为这些，若将其捆绑，可以用来玩星象，既美观又不贵。” Suvaṇṇabhaṇḍaṃ avikkiyamānaṃ nidahitvā ṭhapetabbaṃ hoti。 黄金的财物应当被安置在不动的地方。 Evaṃ taṃ jātarūpappatirūpake uppanne antaradhāyati nāma。 这样，黄金的特征一旦出现便会消失。
Atha saddhammassa antaradhānaṃ hotīti adhigamasaddhammassa paṭipattisaddhammassa pariyattisaddhammassāti tividhassāpi saddhammassa antaradhānaṃ hoti。 因此，正法的消失是指：正法的获得、正法的修行、正法的教导，这三种正法的消失。 Paṭhamabodhiyañhi bhikkhū paṭisambhidappattā ahesuṃ。 第一次觉悟的出家人获得了三明。 Atha kāle gacchante paṭisambhidā pāpuṇituṃ na sakkhiṃsu, chaḷabhiññā ahesuṃ。 随着时间的推移，他们无法获得三明，只有六种神通。 Tato cha abhiññā pāpuṇituṃ asakkontā tisso vijjā pāpuṇiṃsu。 于是，无法获得六种神通的人获得了三种智慧。 Idāni kāle gacchante tisso vijjā pāpuṇituṃ asakkontā āsavakkhayamattaṃ pāpuṇissanti。 现在，随着时间的推移，无法获得三种智慧的人只能获得烦恼的灭除。 Tampi asakkontā anāgāmiphalaṃ， tampi asakkontā sakadāgāmiphalaṃ， tampi asakkontā sotāpattiphalaṃ。 他们也无法获得无学果、再来果与入流果。 Gacchante kāle sotāpattiphalampi pattuṃ na sakkhissanti。 在时间的推移中，他们甚至无法获得入流果。 Atha nesaṃ yadā vipassanā imehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā āraddhamattāva ṭhassati, tadā adhigamasaddhammo antarahito nāma bhavissati。 当他们因这些障碍而开始修行时，正法的获得将会消失。
Paṭhamabodhiyañhi bhikkhū catunnaṃ paṭisambhidānaṃ anucchavikaṃ paṭipattiṃ pūrayiṃsu。 第一次觉悟的出家人圆满了四种解脱的修行。 Gacchante kāle taṃ asakkontā channaṃ abhiññānaṃ， tampi asakkontā tissannaṃ vijjānaṃ， tampi asakkontā arahattaphalamattassa。 随着时间的推移，那些无法获得六种神通的人，无法获得三种智慧，无法获得阿罗汉果。 Gacchante pana kāle arahattassa anucchavikaṃ paṭipattiṃ pūretuṃ asakkontā anāgāmiphalassa anucchavikaṃ paṭipattiṃ pūressanti， tampi asakkontā sakadāgāmiphalassa， tampi asakkontā sotāpattiphalassa。 然而，随着时间的推移，那些无法圆满阿罗汉果修行的人，将会圆满无学果的修行，无法圆满再来果的，无法圆满入流果的。 Yadā pana sotāpattiphalassapi anucchavikaṃ paṭipadaṃ pūretuṃ asakkontā sīlapārisuddhimatteva ṭhassanti， tadā paṭipattisaddhammo antarahito nāma bhavissati。 当他们无法圆满入流果的修行时，将仅仅停留在道德的清净上，正法的修行将会消失。
Yāva pana tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ vattati， na tāva sāsanaṃ antarahitanti vattuṃ vaṭṭati。 只要这些经典仍在传讲，教法就不会消失。 Tiṭṭhantu tīṇi vā， abhidhammapiṭake antarahite itaresu dvīsu tiṭṭhantesupi antarahitanti na vattabbameva。 三部经典应当存在，若在阿毗达摩经典消失的情况下，其他两部经典也应当存在。 Dvīsu antarahitesu vinayapiṭakamatte ṭhitepi， tatrāpi khandhakaparivāresu antarahitesu ubhatovibhaṅgamatte， mahāvinaye antarahite dvīsu pātimokkhesu vattamānesupi sāsanaṃ anantarahitameva。 在两个经典消失的情况下，即使在戒律经典中，若在“分解”中存在，或在大戒律中存在的两部戒律中，教法也应当是持续存在的。 Yadā pana dve pātimokkhā antaradhāyissanti， atha pariyattisaddhammassa antaradhānaṃ bhavissati。 当这两部戒律消失时，教法的消失将会发生。 Tasmiṃ antarahite sāsanaṃ antarahitaṃ nāma hoti。 在这种情况下，教法将被视为消失。 Pariyattiyā hi antarahitāya paṭipatti antaradhāyati， paṭipattiyā antarahitāya adhigamo antaradhāyati。 因为教法的修行将会消失，修行的获得也将会消失。 Kiṃ kāraṇā? Ayañhi pariyatti paṭipattiyā paccayo hoti， paṭipatti adhigamassa。 这是什么原因呢？因为教法的修行是获得修行的条件。 Iti paṭipattitopi pariyattimeva pamāṇaṃ。 因此，修行本身就是标准。


Nanu ca kassapasammāsambuddhakāle kapilo nāma anārādhakabhikkhu ‘‘pātimokkhaṃ uddisissāmī’’ti bījaniṃ gahetvā āsane nisinno ‘‘atthi imasmiṃ vattantā’’ti pucchi, atha tassa bhayena yesampi pātimokkho vattati, tepi ‘‘mayaṃ vattāmā’’ti avatvā ‘‘na vattāmā’’ti vadiṃsu, so bījaniṃ ṭhapetvā uṭṭhāyāsanā gato, tadā sammāsambuddhassa sāsanaṃ osakkitanti? Kiñcāpi osakkitaṃ, pariyatti pana ekanteneva pamāṇaṃ. Yathā hi mahato taḷākassa pāḷiyā thirāya udakaṃ na ṭhassatīti na vattabbaṃ, udake sati padumādīni pupphāni na pupphissantīti na vattabbaṃ, evameva mahātaḷākassa thirapāḷisadise tepiṭake buddhavacane sati mahātaḷāke udakasadisā paṭipattipūrakā kulaputtā natthīti na vattabbā, tesu sati mahātaḷāke padumādīni pupphāni viya sotāpannādayo ariyapuggalā natthīti na vattabbāti evaṃ ekantato pariyattiyeva pamāṇaṃ.

Pathavīdhātūti dve satasahassāni cattāri ca nahutāni bahalā mahāpathavī. Āpodhātūti pathavito paṭṭhāya yāva subhakiṇhabrahmalokā uggataṃ kappavināsakaṃ udakaṃ. Tejodhātūti pathavito paṭṭhāya yāva ābhassarabrahmalokā uggato kappavināsako aggi. Vāyodhātūti pathavito paṭṭhāya yāva vehapphalabrahmalokā uggato kappavināsako vāyu. Etesu hi ekadhammopi satthu sāsanaṃ antaradhāpetuṃ na sakkoti, tasmā evamāha. Idheva te uppajjantīti lohato lohakhādakaṃ malaṃ viya imasmiṃ mayhaṃyeva sāsane te uppajjanti. Moghapurisāti tucchapurisā.

Ādikeneva opilavatīti ettha ādikenāti ādānena gahaṇena. Opilavatīti nimujjati. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā udakacarā nāvā bhaṇḍaṃ gaṇhantī nimujjati, evaṃ pariyattiādīnaṃ pūraṇena saddhammassa antaradhānaṃ na hoti. Pariyattiyā hi hāyamānāya paṭipatti hāyati, paṭipattiyā hāyamānāya adhigamo hāyati. Pariyattiyā pūrayamānāya pariyattidharā puggalā paṭipattiṃ pūrenti, paṭipattipūrakā adhigamaṃ pūrenti. Iti navacando viya pariyattiyādīsu vaḍḍhamānāsu mayhaṃ sāsanaṃ vaḍḍhati yevāti dasseti.

Idāni yehi dhammehi saddhammassa antaradhānañceva ṭhiti ca hoti, te dassento pañca khotiādimāha. Tattha okkamanīyāti avakkamanīyā, heṭṭhāgamanīyāti attho. Satthari agāravātiādīsu agāravāti gāravarahitā. Appatissāti appatissayā anīcavuttikā. Tattha yo cetiyaṅgaṇaṃ ārohanto chattaṃ dhāreti, upāhanaṃ dhāreti, aññato oloketvā kathaṃ kathento gacchati, ayaṃ satthari agāravo nāma.

Yo dhammassavanassa kāle saṅghuṭṭhe daharasāmaṇerehi parivārito nisīdati, aññāni vā navakammādīni karoti, dhammassavanagge nisinno niddāyati, vikkhitto vā aññaṃ kathento nisīdati, ayaṃ dhamme agāravo nāma.

Yo therupaṭṭhānaṃ gantvā, avanditvā nisīdati, hatthapallatthikaṃ dussapallatthikaṃ karoti, aññaṃ vā pana hatthapādakukkuccaṃ karoti, vuḍḍhānaṃ santike anajjhiṭṭho katheti, ayaṃ saṅghe agāravo nāma.

Tisso pana sikkhā apūrentova sikkhāya agāravo nāma hoti. Aṭṭha samāpattiyo anibbattento tāsaṃ vā pana nibbattanatthāya payogaṃ akaronto samādhismiṃ agāravo nāma. Sukkapakkho vuttavipallāseneva veditabboti. Terasamaṃ.

Kassapasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Lābhasakkārasaṃyuttaṃ

1. Paṭhamavaggo

1. Dāruṇasuttavaṇṇanā

157. Lābhasakkārasaṃyuttassa paṭhame dāruṇoti thaddho. Lābhasakkārasilokoti ettha lābho nāma catupaccayalābho. Sakkāroti tesaṃyeva sukatānaṃ susaṅkhatānaṃ lābho. Silokoti vaṇṇaghoso. Kaṭukoti tikhiṇo. Pharusoti kharo. Antarāyikoti antarāyakaro. Paṭhamaṃ.

2. Baḷisasuttavaṇṇanā



Nanu ca kassapasammāsambuddhakāle kapilo nāma anārādhakabhikkhu ‘‘pātimokkhaṃ uddisissāmī’’ti bījaniṃ gahetvā āsane nisinno ‘‘atthi imasmiṃ vattantā’’ti pucchi, atha tassa bhayena yesampi pātimokkho vattati, tepi ‘‘mayaṃ vattāmā’’ti avatvā ‘‘na vattāmā’’ti vadiṃsu，so bījaniṃ ṭhapetvā uṭṭhāyāsanā gato，tadā sammāsambuddhassa sāsanaṃ osakkitanti? 难道在迦萨帕尊者成佛的时代，名为卡皮罗的无德出家人，坐在座位上，拿着种子说：“在这里有正在进行的事情”，然后因恐惧而说：“无论什么戒律都在执行”，他们却说“我们在执行”，而不是说“我们不在执行”？他放下种子，起身离开，难道这就意味着释迦牟尼的教法已经消失了吗？虽然确实有所消失，但教义的标准仍然存在。 Yathā hi mahato taḷākassa pāḷiyā thirāya udakaṃ na ṭhassatīti na vattabbaṃ，udake sati padumādīni pupphāni na pupphissantīti na vattabbaṃ，evameva mahātaḷākassa thirapāḷisadise tepiṭake buddhavacane sati mahātaḷāke udakasadisā paṭipattipūrakā kulaputtā natthīti na vattabbā，tesu sati mahātaḷāke padumādīni pupphāni viya sotāpannādayo ariyapuggalā natthīti na vattabbāti evaṃ ekantato pariyattiyeva pamāṇaṃ。 就如同大湖的水不会因其边缘而消失一样，水在时，莲花等花朵也不会绽放；同样，对于大湖的水，若有佛法的存在，像大湖的水一样，出家人也不会缺失；在此情况下，像大湖的水一样，入流者等高贵的众生也不会缺失，因此，教义的标准确实存在。
Pathavīdhātūti dve satasahassāni cattāri ca nahutāni bahalā mahāpathavī。 地球元素是指两千个和四个不可思议的广阔大地。 Āpodhātūti pathavito paṭṭhāya yāva subhakiṇhabrahmalokā uggataṃ kappavināsakaṃ udakaṃ。 水元素是从大地开始，直到至善的梵天界，升起的毁灭水。 Tejodhātūti pathavito paṭṭhāya yāva ābhassarabrahmalokā uggato kappavināsako aggi。 火元素是从大地开始，直到光明的梵天界，升起的毁灭火。 Vāyodhātūti pathavito paṭṭhāya yāva vehapphalabrahmalokā uggato kappavināsako vāyu。 风元素是从大地开始，直到广大的梵天界，升起的毁灭风。 Etesu hi ekadhammopi satthu sāsanaṃ antaradhāpetuṃ na sakkoti，tasmā evamāha。 在这些元素中，任何一种都无法使得老师的教法消失，因此如此说道。 Idheva te uppajjantīti lohato lohakhādakaṃ malaṃ viya imasmiṃ mayhaṃyeva sāsane te uppajjanti。 他们在这里产生，就像铁的铁食者在我这教法中产生。 Moghapurisāti tucchapurisā。 这被称为无用的人。
Ādikeneva opilavatīti ettha ādikenāti ādānena gahaṇena。 这里的“开端”是指通过接受和获取。 Opilavatīti nimujjati。 开端是沉没的。 Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā udakacarā nāvā bhaṇḍaṃ gaṇhantī nimujjati，evaṃ pariyattiādīnaṃ pūraṇena saddhammassa antaradhānaṃ na hoti。 这意味着：就像水上的船在承载货物时会沉没一样，正法的消失并不会因教义的圆满而消失。 Pariyattiyā hi hāyamānāya paṭipatti hāyati，paṭipattiyā hāyamānāya adhigamo hāyati。 因为教义的圆满会使修行减弱，修行的圆满会使获得减弱。 Pariyattiyā pūrayamānāya pariyattidharā puggalā paṭipattiṃ pūrenti，paṭipattipūrakā adhigamaṃ pūrenti。 教义的圆满者圆满修行，修行的圆满者圆满获得。 Iti navacando viya pariyattiyādīsu vaḍḍhamānāsu mayhaṃ sāsanaṃ vaḍḍhati yevāti dasseti。 就像新月一样，随着教义的增长，我的教法也在增长。
Idāni yehi dhammehi saddhammassa antaradhānañceva ṭhiti ca hoti，te dassento pañca khotiādimāha。 现在，借助于这些法，正法的消失和存在是可能的，因此他提到了五种。 Tattha okkamanīyāti avakkamanīyā，heṭṭhāgamanīyāti attho。 其中，下降是指向下的，向下的意思。 Satthari agāravātiādīsu agāravāti gāravarahitā。 在老师的尊重中是没有尊重的。 Appatissāti appatissayā anīcavuttikā。 这里的“少”是指少量的、不良的行为。 Tattha yo cetiyaṅgaṇaṃ ārohanto chattaṃ dhāreti，upāhanaṃ dhāreti，aññato oloketvā kathaṃ kathento gacchati，ayaṃ satthari agāravo nāma。 那里，若有人在升起圣地时，举着伞，携带物品，四处张望，谈论事情，这个人在老师面前是没有尊重的。
Yo dhammassavanassa kāle saṅghuṭṭhe daharasāmaṇerehi parivārito nisīdati，aññāni vā navakammādīni karoti，dhammassavanagge nisinno niddāyati，vikkhitto vā aññaṃ kathento nisīdati，ayaṃ dhamme agāravo nāma。 在听法的时候，被年轻的出家人围绕着坐着，做着其他新工作，坐着听法时打瞌睡，或是分心地谈论其他事情，这个人在法中是没有尊重的。
Yo therupaṭṭhānaṃ gantvā，avanditvā nisīdati，hatthapallatthikaṃ dussapallatthikaṃ karoti，aññaṃ vā pana hatthapādakukkuccaṃ karoti，vuḍḍhānaṃ santike anajjhiṭṭho katheti，ayaṃ saṅghe agāravo nāma。 若有人前往长老身边，坐下而不致敬，做着手的工作，或是做着脚的事情，在长者面前不恭敬地谈论，这个人在僧团中是没有尊重的。
Tisso pana sikkhā apūrentova sikkhāya agāravo nāma hoti。 三种教诲的学习是没有圆满的，因此称为学习的尊重。 Aṭṭha samāpattiyo anibbattento tāsaṃ vā pana nibbattanatthāya payogaṃ akaronto samādhismiṃ agāravo nāma。 八种定的修行未能圆满，或是为了圆满而未能修行，因此在禅定中是没有尊重的。 Sukkapakkho vuttavipallāseneva veditabboti。 这是指善的方面应当如前所述理解。 Terasamaṃ。 第十三。
Kassapasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā。 迦萨帕的相关解释已完成。
Lābhasakkārasaṃyuttaṃ
Paṭhamavaggo
Dāruṇasuttavaṇṇanā
Lābhasakkārasaṃyuttassa paṭhame dāruṇoti thaddho。 在“利得和供养”的第一部分，严厉是指坚硬的。 Lābhasakkārasilokoti ettha lābho nāma catupaccayalābho。 利得是指四种条件的利益。 Sakkāroti tesaṃyeva sukatānaṃ susaṅkhatānaṃ lābho。 供养是指那些善良且善于安排的人的利益。 Silokoti vaṇṇaghoso。 声音是指色彩的响亮。 Kaṭukoti tikhiṇo。 苦涩是指尖锐的。 Pharusoti kharo。 严厉是指粗糙的。 Antarāyikoti antarāyakaro。 阻碍是指造成障碍的。 Paṭhamaṃ。 第一。

158. Dutiye bāḷisikoti baḷisaṃ gahetvā caramāno macchaghātako. Āmisagatanti āmisamakkhitaṃ. Āmisacakkhūti āmise cakkhu dassanaṃ assāti āmisacakkhu. Gilabaḷisoti gilitabaḷiso. Anayaṃ āpannoti dukkhaṃ patto. Byasanaṃ āpannoti vināsaṃ patto. Yathākāmakaraṇīyoti yathākāmena yathāruciyā yatheva naṃ bāḷisiko icchati, tathevassa kattabboti attho. Yathākāmakaraṇīyo pāpimatoti yathā kilesamārassa kāmo, evaṃ kattabbo, nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā pettivisayaṃ vā pāpetabbo. Dutiyaṃ.

3-4. Kummasuttādivaṇṇanā

159-160. Tatiye mahākummakulanti mahantaṃ aṭṭhikacchapakulaṃ. Agamāsīti ‘‘ettha addhā kiñci khāditabbaṃ atthi, taṃ maccharāyanto maṃ esa nivāretī’’ti saññāya agamāsi. Papatāyāti papatā vuccati dīgharajjukabaddho ayakantakosake daṇḍakaṃ pavesetvā gahito kaṇṇikasallasaṇṭhāno, ayakaṇṭako, yasmiṃ vegena patitvā kaṭāhe laggamatte daṇḍako nikkhamati, rajjuko ekābaddho gacchateva. So kummoti so viddhakummo. Yena so kummoti udakasaddaṃ sutvā sāsaṅkaṭṭhānaṃ bhavissatīti nivattitvā yena so atthakāmo kummo. Na dāni tvaṃ amhākanti idāni tvaṃ amittahatthaṃ gato, na amhākaṃ santakoti attho. Evaṃ sallapantānaṃyeva ca nesaṃ nāvāya ṭhito luddo rajjukaṃ ākaḍḍhitvā kummaṃ gahetvā yathākāmaṃ akāsi. Sesamettha ito anantarasutte ca uttānameva. Tatiyacatutthāni.

5. Mīḷhakasuttavaṇṇanā

161. Pañcame mīḷhakāti gūthapāṇakā. Gūthādīti gūthabhakkhā. Gūthapūrāti anto gūthena bharitā. Puṇṇā gūthassāti idaṃ purimasseva atthadīpanaṃ. Atimaññeyyāti pacchimapāde bhūmiyaṃ ṭhapetvā purimapāde gūthassa upari āropetvā ṭhitā ‘‘ahamhi gūthādī’’ti bhaṇantī atimaññeyya. Piṇḍapāto cassa pūroti aparopissa pattapūro paṇītapiṇḍapāto bhaveyya. Pañcamaṃ.

6. Asanisuttavaṇṇanā

162. Chaṭṭhe kaṃ, bhikkhave, asanivicakkanti, bhikkhave, kaṃ puggalaṃ matthake patitvā maddamānaṃ sukkāsanicakkaṃ āgacchatu . Appattamānasanti anadhigatārahattaṃ. Iti bhagavā na sattānaṃ dukkhakāmatāya, ādīnavaṃ pana dassetuṃ evamāha. Asanicakkañhi matthake patitaṃ ekameva attabhāvaṃ nāseti, lābhasakkārasilokena pariyādiṇṇacitto nirayādīsu anantadukkhaṃ anubhoti. Chaṭṭhaṃ.

7. Diddhasuttavaṇṇanā

163. Sattame diddhagatenāti gatadiddhena. Visallenāti visamakkhitena. Sallenāti sattiyā. Sattamaṃ.

8. Siṅgālasuttavaṇṇanā

164. Aṭṭhame siṅgāloti jarasiṅgālo. Yathā hi suvaṇṇavaṇṇopi kāyo pūtikāyo tveva, taṃkhaṇaṃ gaḷitampi ca muttaṃ pūtimuttantveva vuccati, evaṃ tadahujātopi siṅgālo jarasiṅgālotveva vuccati. Ukkaṇṭakena nāmāti evaṃnāmakena rogena. So kira sītakāle uppajjati. Tasmiṃ uppanne sakalasarīrato lomāni patanti, sakalasarīraṃ nillomaṃ hutvā, samantato phuṭati, vātabbhāhatā vaṇā rujjanti. Yathā ummattakasunakhena daṭṭho puriso anavaṭṭhitova bhamati, evaṃ tasmiṃ uppanne bhamitabbo hoti, asukaṭṭhāne sotthi bhavissatīti na paññāyati. Aṭṭhamaṃ.

9. Verambhasuttavaṇṇanā

165. Navame verambhavātāti evaṃnāmakā mahāvātā. Kīdise pana ṭhāne te vātā vāyantīti? Yattha ṭhitassa cattāro dīpā uppalinipattamattā hutvā paññāyanti. Yo pakkhī gacchatīti navavuṭṭhe deve viravanto vātasakuṇo tattha gacchati, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Arakkhiteneva kāyenātiādīsu hatthapāde kīḷāpento khandhaṭṭhiṃ vā nāmento kāyaṃ na rakkhati nāma, nānāvidhaṃ duṭṭhullakathaṃ kathento vācaṃ na rakkhati nāma, kāmavitakkādayo vitakkento cittaṃ na rakkhati nāma. Anupaṭṭhitāya satiyāti kāyagatāsatiṃ anupaṭṭhapetvā. Navamaṃ.

10. Sagāthakasuttavaṇṇanā



Dutiye bāḷisikoti baḷisaṃ gahetvā caramāno macchaghātako。 第二，名为“贪婪者”的是拿着贪婪而行走的杀鱼者。 Āmisagatanti āmisamakkhitaṃ。 这是指被贪欲所困扰。 Āmisacakkhūti āmise cakkhu dassanaṃ assāti āmisacakkhu。 这是指“贪欲之眼”，即看见贪欲的眼睛。 Gilabaḷisoti gilitabaḷiso。 这是指被贪欲吞噬的贪婪者。 Anayaṃ āpannoti dukkhaṃ patto。 这是指带来痛苦。 Byasanaṃ āpannoti vināsaṃ patto。 这是指带来毁灭。 Yathākāmakaraṇīyoti yathākāmena yathāruciyā yatheva naṃ bāḷisiko icchati，tathevassa kattabboti attho。 这是指“如其所愿的行为”，即如其所愿、如其所欲，贪婪者所想要的，正是如此。 Yathākāmakaraṇīyo pāpimatoti yathā kilesamārassa kāmo，evaṃ kattabbo，nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā pettivisayaṃ vā pāpetabbo。 这是指“如其所愿的行为是恶”，即如同欲望的障碍，应该让他堕入地狱、畜生道或饿鬼道。 Dutiyaṃ。 第二。
3-4. Kummasuttādivaṇṇanā
159-160. Tatiye mahākummakulanti mahantaṃ aṭṭhikacchapakulaṃ。 第三，名为“大龟族”的是指巨大的骨头龟族。 Agamāsīti ‘‘ettha addhā kiñci khāditabbaṃ atthi，taṃ maccharāyanto maṃ esa nivāretī’’ti saññāya agamāsi。 她说：“这里确实有一些可以吃的东西，这个贪婪者阻止了我。” Papatāyāti papatā vuccati dīgharajjukabaddho ayakantakosake daṇḍakaṃ pavesetvā gahito kaṇṇikasallasaṇṭhāno，ayakaṇṭako，yasmiṃ vegena patitvā kaṭāhe laggamatte daṇḍako nikkhamati，rajjuko ekābaddho gacchateva。 这是指“掉落”，即被长长的绳索绑住，像是被钩子抓住，快速掉落，像是被绳索牢牢地绑住一样。 So kummoti so viddhakummo。 他是龟，正是被刺的龟。 Yena so kummoti udakasaddaṃ sutvā sāsaṅkaṭṭhānaṃ bhavissatīti nivattitvā yena so atthakāmo kummo。 他听到水声而转身，认为会有危险，因此返回。 Na dāni tvaṃ amhākanti idāni tvaṃ amittahatthaṃ gato，na amhākaṃ santakoti attho。 现在你已经去了敌人的手中，与你无关。 Evaṃ sallapantānaṃyeva ca nesaṃ nāvāya ṭhito luddo rajjukaṃ ākaḍḍhitvā kummaṃ gahetvā yathākāmaṃ akāsi。 于是，这些人在船上说着，贪婪者抓住了绳索，抓住了龟，随心所欲地做了。 Sesamettha ito anantarasutte ca uttānameva。 其余的在这里与后面的经典相同。 Tatiyacatutthāni。 第三和第四。
Mīḷhakasuttavaṇṇanā
Pañcame mīḷhakāti gūthapāṇakā。 第五，名为“米尔哈卡”的是指吃粪的人。 Gūthādīti gūthabhakkhā。 这是指吃粪的。 Gūthapūrāti anto gūthena bharitā。 这是指被粪填满的。 Puṇṇā gūthassāti idaṃ purimasseva atthadīpanaṃ。 这是指“满是粪”，这是对前面的说明。 Atimaññeyyāti pacchimapāde bhūmiyaṃ ṭhapetvā purimapāde gūthassa upari āropetvā ṭhitā ‘‘ahamhi gūthādī’’ti bhaṇantī atimaññeyya。 这是指“不可轻视”，即在后脚放在地上，前脚放在粪上，站着说：“我就是粪”。 Piṇḍapāto cassa pūroti aparopissa pattapūro paṇītapiṇḍapāto bhaveyya。 这是指他的乞食应当是满的，或是他应当有一个满的乞食碗。 Pañcamaṃ。 第五。
Asanisuttavaṇṇanā
Chaṭṭhe kaṃ，bhikkhave，asanivicakkanti，bhikkhave，kaṃ puggalaṃ matthake patitvā maddamānaṃ sukkāsanicakkaṃ āgacchatu。 第六，朋友们，什么人会来到此处，坐在上面，像干草一样的干草团？ Appattamānasanti anadhigatārahattaṃ。 这是指“没有达到的”，即未获得阿罗汉果。 Iti bhagavā na sattānaṃ dukkhakāmatāya，ādīnavaṃ pana dassetuṃ evamāha。 因此，佛陀说：“为了让众生不再渴望痛苦，显现出其危害。” Asanicakkañhi matthake patitaṃ ekameva attabhāvaṃ nāseti，lābhasakkārasilokena pariyādiṇṇacitto nirayādīsu anantadukkhaṃ anubhoti。 坐在干草团上的人，失去了一切存在，心中充满贪欲，经历无尽的痛苦。 Chaṭṭhaṃ。 第六。
Diddhasuttavaṇṇanā
Sattame diddhagatenāti gatadiddhena。 第七，名为“目睹”的是指被观察的。 Visallenāti visamakkhitena。 这是指被观察到的。 Sallenāti sattiyā。 这是指以善的方式。 Sattamaṃ。 第七。
Siṅgālasuttavaṇṇanā
Aṭṭhame siṅgāloti jarasiṅgālo。 第八，名为“狼”的是指老狼。 Yathā hi suvaṇṇavaṇṇopi kāyo pūtikāyo tveva，taṃkhaṇaṃ gaḷitampi ca muttaṃ pūtimuttantveva vuccati，evaṃ tadahujātopi siṅgālo jarasiṅgālotveva vuccati。 就如同金色的身体也是腐臭的，瞬间变得腐烂，称为腐臭的；同样，那时的狼也是老狼。 Ukkaṇṭakena nāmāti evaṃnāmakena rogena。 这是指因病而得名。 So kira sītakāle uppajjati。 他在寒冷的季节产生。 Tasmiṃ uppanne sakalasarīrato lomāni patanti，sakalasarīraṃ nillomaṃ hutvā，samantato phuṭati，vātabbhāhatā vaṇā rujjanti。 当他出现时，身体的毛发会掉落，整个身体变得无毛，四周都会被风吹动，感到痛苦。 Yathā ummattakasunakhena daṭṭho puriso anavaṭṭhitova bhamati，evaṃ tasmiṃ uppanne bhamitabbo hoti，asukaṭṭhāne sotthi bhavissatīti na paññāyati。 就像被疯狗咬到的人一样，无法安定地游荡，因而在某个地方会感到痛苦，这是无法预见的。 Aṭṭhamaṃ。 第八。
Verambhasuttavaṇṇanā
Navame verambhavātāti evaṃnāmakā mahāvātā。 第九，名为“震动风”的是指强风。 Kīdise pana ṭhāne te vātā vāyantīti？ 这些风在什么地方吹呢？ Yattha ṭhitassa cattāro dīpā uppalinipattamattā hutvā paññāyanti。 在那里，四个岛屿像莲花的花瓣一样显现出来。 Yo pakkhī gacchatīti navavuṭṭhe deve viravanto vātasakuṇo tattha gacchati，taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ。 这指的是在新月时，飞翔的风鸟会在那里飞翔。 Arakkhiteneva kāyenātiādīsu hatthapāde kīḷāpento khandhaṭṭhiṃ vā nāmento kāyaṃ na rakkhati nāma，nānāvidhaṃ duṭṭhullakathaṃ kathento vācaṃ na rakkhati nāma，kāmavitakkādayo vitakkento cittaṃ na rakkhati nāma。 在不被保护的情况下，手脚玩耍，身体不受保护，谈论各种恶行，言语不被保护，妄想等思维不被保护。 Anupaṭṭhitāya satiyāti kāyagatāsatiṃ anupaṭṭhapetvā。 这指的是不保持身体的正念。 Navamaṃ。 第九。
Sagāthakasuttavaṇṇanā

166. Dasame asakkārena cūbhayanti asakkārena ca ubhayena. Samādhīti arahattaphalasamādhi. So hi tena na vikampati. Appamāṇavihārinoti appamāṇena phalasamādhinā viharantassa. Sātatikanti satatakāriṃ. Sukhumaṃdiṭṭhivipassakanti arahattamaggadiṭṭhiyā sukhumadiṭṭhiphalasamāpattiatthāya vipassanaṃ paṭṭhapetvā āgatattā vipassakaṃ. Upādānakkhayārāmanti upādānakkhayasaṅkhāte nibbāne rataṃ. Āhu sappuriso itīti sappurisoti kathentīti. Dasamaṃ.

Paṭhamo vaggo.

2. Dutiyavaggo

1-2. Suvaṇṇapātisuttādivaṇṇanā

167-168. Dutiyavaggassa paṭhame sampajānamusā bhāsantanti appamattakenapi kāraṇena sampajānameva musā bhāsantaṃ. ‘‘Sīlaṃ pūressāmī’’ti saṃvihitabhikkhuṃ sinerumattopi paccayarāsi cāletuṃ na sakkoti. Yadā pana sīlaṃ pahāya sakkāranissito hoti, tadā kuṇḍakamuṭṭhihetupi musā bhāsati, aññaṃ vā akiccaṃ karoti. Dutiyaṃ uttānamevāti. Paṭhamadutiyāni.

3-10. Suvaṇṇanikkhasuttādivaṇṇanā

169. Tatiyādīsu suvaṇṇanikkhassāti ekassa kañcananikkhassa. Siṅgīnikkhassāti siṅgīsuvaṇṇanikkhassa. Pathaviyāti cakkavāḷabbhantarāya mahāpathaviyā. Āmisakiñcikkhahetūti kassacideva āmisassa hetu antamaso kuṇḍakamuṭṭhinopi. Jīvitahetūti aṭaviyaṃ corehi gahetvā jīvite voropiyamāne tassapi hetu. Janapadakalyāṇiyāti janapade uttamitthiyā. Tatiyādīni.

Dutiyo vaggo.

3. Tatiyavaggo

1-2. Mātugāmasuttādivaṇṇanā

170-171. Tatiyavaggassa paṭhame na tassa, bhikkhave, mātugāmoti na tassa raho ekakassa nisinnassa tena dhammena atthikopi mātugāmo cittaṃ pariyādātuṃ sakkoti, yassa lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādātuṃ sakkotīti, attho. Dutiyaṃ uttānamevāti. Paṭhamadutiyāni.

3-6. Ekaputtakasuttādivaṇṇanā

172-175. Tatiye saddhāti sotāpannā. Sesamettha uttānameva. Tathā catutthe pañcame chaṭṭhe ca. Tatiyādīni.

7. Tatiyasamaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā

176. Sattame samudayantiādīsu saha pubbakammena attabhāvo kolaputtiyaṃ vaṇṇapokkharatā kalyāṇavākkaraṇatā dhutaguṇāvīkaraṇaṃ cīvaradhāraṇaṃ parivārasampattīti evamādi lābhasakkārassa samudayo nāma, taṃ samudayasaccavasena nappajānāti, nirodho ca paṭipadā ca nirodhasaccamaggasaccavaseneva veditabbā. Sattamaṃ.

8. Chavisuttavaṇṇanā

177. Aṭṭhame yasmā lābhasakkārasiloko narakādīsu, nibbattento sakalampi imaṃ attabhāvaṃ nāseti, idhāpi maraṇampi maraṇamattampi dukkhaṃ āvahati, tasmā chaviṃ chindatītiādi vuttaṃ. Aṭṭhamaṃ.

9. Rajjusuttavaṇṇanā

178. Navame vāḷarajjuyāti suttādimayā rajju mudukā hoti vāḷarajju kharā pharusā, tasmā ayameva gahitā. Navamaṃ.

10. Bhikkhusuttavaṇṇanā

179. Dasame diṭṭhadhammasukhavihārāti phalasamāpattisukhavihārā. Tesāhamassāti tesaṃ ahaṃ assa . Khīṇāsavo hi lābhī puññasampanno yāgukhajjakādīni gahetvā āgatāgatānaṃ anumodanaṃ karonto dhammaṃ desento pañhaṃ vissajjento phalasamāpattiṃ appetvā nisīdituṃ okāsaṃ na labhati, taṃ sandhāya vuttanti. Dasamaṃ.

Tatiyo vaggo.

4. Catutthavaggo

1-4. Bhindisuttādivaṇṇanā

180-183. Catutthavaggassa paṭhamaṃ uttānameva. Dutiyādīsu kusalamūlanti alobhāditividhakusaladhammo. Sukko dhammoti tasseva pariyāyadesanā . Ayaṃ panettha saṅkhepattho – yassa kusalamūlādisaṅkhātassa anavajjadhammassa asamucchinnattā devadatto sagge vā nibbatteyya, maggaphalāni vā adhigaccheyya, svāssa samucchedamagamā sabbaso samucchinno vinaṭṭho. Paṭhamādīni.

5. Acirapakkantasuttavaṇṇanā



Dasame asakkārena cūbhayanti asakkārena ca ubhayena。 第十，无法做到的二者皆不可得。 Samādhīti arahattaphalasamādhi。 这是指“定”，即阿罗汉果的定。 So hi tena na vikampati。 他因此而不动摇。 Appamāṇavihārinoti appamāṇena phalasamādhinā viharantassa。 这是指“无量的居士”，即以无量的果位而生活的人。 Sātatikanti satatakāriṃ。 这是指“有百倍的”，即做事的百倍。 Sukhumaṃdiṭṭhivipassakanti arahattamaggadiṭṭhiyā sukhumadiṭṭhiphalasamāpattiatthāya vipassanaṃ paṭṭhapetvā āgatattā vipassakaṃ。 这是指“细微的洞察者”，即为了达到阿罗汉道的细微见解而进行的洞察。 Upādānakkhayārāmanti upādānakkhayasaṅkhāte nibbāne rataṃ。 这是指“乐于灭尽执取”，即乐于灭尽执取的涅槃。 Āhu sappuriso itīti sappurisoti kathentīti。 这是指“被称为善人的善人”。 Dasamaṃ。 第十。
Paṭhamo vaggo。 第一部分。
Dutiyavaggo
1-2. Suvaṇṇapātisuttādivaṇṇanā
167-168. Dutiyavaggassa paṭhame sampajānamusā bhāsantanti appamattakenapi kāraṇena sampajānameva musā bhāsantaṃ。 第二部分，第一节中，所谓“明智的谎言”，是指即使是微小的原因也会说出明智的谎言。 ‘‘Sīlaṃ pūressāmī’’ti saṃvihitabhikkhuṃ sinerumattopi paccayarāsi cāletuṃ na sakkoti。 他说：“我将圆满我的戒律”，即使是像喜马拉雅山一样的条件也无法动摇。 Yadā pana sīlaṃ pahāya sakkāranissito hoti，tadā kuṇḍakamuṭṭhihetupi musā bhāsati，aññaṃ vā akiccaṃ karoti。 然而，当戒律被放弃，依赖于其他条件时，他会因为小事而说谎，或做其他事情。 Dutiyaṃ uttānamevāti。 第二节与第一节相同。
3-10. Suvaṇṇanikkhasuttādivaṇṇanā
Tatiyādīsu suvaṇṇanikkhassāti ekassa kañcananikkhassa。 第三节及其后，所谓“黄金的流出”，是指一种金色的流出。 Siṅgīnikkhassāti siṅgīsuvaṇṇanikkhassa。 这是指“狼的流出”，即狼的金色流出。 Pathaviyāti cakkavāḷabbhantarāya mahāpathaviyā。 这是指“地”，即在轮回的中心，广阔的土地。 Āmisakiñcikkhahetūti kassacideva āmisassa hetu antamaso kuṇḍakamuṭṭhinopi。 这是指“因食物的缘故”，即最少的食物，甚至是小事。 Jīvitahetūti aṭaviyaṃ corehi gahetvā jīvite voropiyamāne tassapi hetu。 这是指“生存的缘故”，即在森林中被盗贼抓住时，生存的缘故。 Janapadakalyāṇiyāti janapade uttamitthiyā。 这是指“美丽的乡村”，即乡村的优秀女性。 Tatiyādīni。 第三及其后。
Dutiyo vaggo。 第二部分。
Tatiyavaggo
1-2. Mātugāmasuttādivaṇṇanā
170-171. Tatiyavaggassa paṭhame na tassa，bhikkhave，mātugāmoti na tassa raho ekakassa nisinnassa tena dhammena atthikopi mātugāmo cittaṃ pariyādātuṃ sakkoti，yassa lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādātuṃ sakkotīti，attho。 第三部分，第一节中，朋友们，母亲的村庄并不孤单，坐在那里的一个人也能因这法而获得心灵的安宁，因而能获得利益。 Dutiyaṃ uttānamevāti。 第二节与第一节相同。
3-6. Ekaputtakasuttādivaṇṇanā
172-175. Tatiye saddhāti sotāpannā。 第三节中，信心是指入流者。 Sesamettha uttānameva。 其他部分与此相同。 Tathā catutthe pañcame chaṭṭhe ca。 如此在第四、第五和第六节。
Tatiyādīni。 第三及其后。
Tatiyasamaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā
Sattame samudayantiādīsu saha pubbakammena attabhāvo kolaputtiyaṃ vaṇṇapokkharatā kalyāṇavākkaraṇatā dhutaguṇāvīkaraṇaṃ cīvaradhāraṇaṃ parivārasampattīti evamādi lābhasakkārassa samudayo nāma，taṃ samudayasaccavasena nappajānāti，nirodho ca paṭipadā ca nirodhasaccamaggasaccavaseneva veditabbā。 第七节中，因前行的因缘，身与心的结合，如同在村庄中，颜色的美丽、良好的言语、清净的行为、持戒的修行等都是善的，然而，这些因缘的聚合并不能被察觉，灭尽与修行的灭尽也应当如此理解。 Sattamaṃ。 第七。
Chavisuttavaṇṇanā
Aṭṭhame yasmā lābhasakkārasiloko narakādīsu，nibbattento sakalampi imaṃ attabhāvaṃ nāseti，idhāpi maraṇampi maraṇamattampi dukkhaṃ āvahati，tasmā chaviṃ chindatītiādi vuttaṃ。 第八节中，因贪欲的缘故，众生在地狱等处，导致这一生的完全消失，这里即使是死亡，甚至死亡的痛苦也会带来，因此说“切断身体”。 Aṭṭhamaṃ。 第八。
Rajjusuttavaṇṇanā
Navame vāḷarajjuyāti suttādimayā rajju mudukā hoti vāḷarajju kharā pharusā，tasmā ayameva gahitā。 第九节中，所谓“粗绳”，是指由绳索等构成的绳子，柔软的绳子是粗的，坚硬的绳子是粗糙的，因此这是被抓住的。 Navamaṃ。 第九。
Bhikkhusuttavaṇṇanā
Dasame diṭṭhadhammasukhavihārāti phalasamāpattisukhavihārā。 第十节中，所谓“见法的快乐”，是指果位的快乐。 Tesāhamassāti tesaṃ ahaṃ assa。 这是指“我在他们当中”。 Khīṇāsavo hi lābhī puññasampanno yāgukhajjakādīni gahetvā āgatāgatānaṃ anumodanaṃ karonto dhammaṃ desento pañhaṃ vissajjento phalasamāpattiṃ appetvā nisīdituṃ okāsaṃ na labhati，taṃ sandhāya vuttanti。 这是指“他无法得到坐下的机会”，因此说了这句话。 Dasamaṃ。 第十。
Tatiyo vaggo。 第三部分。
Catutthavaggo
1-4. Bhindisuttādivaṇṇanā
180-183. Catutthavaggassa paṭhamaṃ uttānameva。 第四部分，第一节与其余部分相同。 Dutiyādīsu kusalamūlanti alobhāditividhakusaladhammo。 这是指“善根”，即无贪欲等的善法。 Sukko dhammoti tasseva pariyāyadesanā。 这是指“白色的法”，即对其的相应说明。 Ayaṃ panettha saṅkhepattho – yassa kusalamūlādisaṅkhātassa anavajjadhammassa asamucchinnattā devadatto sagge vā nibbatteyya，maggaphalāni vā adhigaccheyya，svāssa samucchedamagamā sabbaso samucchinno vinaṭṭho。 这是指“当善根等的法则没有缺失时，天人可能会在天界出生，或获得道果，若他能完全灭尽一切”。 Paṭhamādīni。 第一及其后。
Acirapakkantasuttavaṇṇanā

184. Pañcame parābhavāyāti avaḍḍhiyā vināsāya. Assatarīti vaḷavāya kucchismiṃ gadrabhassa jātā. Attavadhāya gabbhaṃ gaṇhātīti taṃ assena saddhiṃ sampayojenti, sā gabbhaṃ gaṇhitvā kāle sampatte vijāyituṃ na sakkoti, pādehi bhūmiyaṃ paharantī tiṭṭhati, athassā cattāro pāde catūsu khāṇukesu bandhitvā kucchiṃ phāletvā potaṃ nīharanti, sā tattheva marati. Tenetaṃ vuttaṃ. Pañcamaṃ.

6. Pañcarathasatasuttavaṇṇanā

185. Chaṭṭhe bhattābhihāroti abhiharitabbaṃ bhattaṃ. Tassa pana pamāṇaṃ dassetuṃ pañca ca thālipākasatānīti vuttaṃ. Tattha eko thālipāko dasannaṃ purisānaṃ bhattaṃ gaṇhāti. Nāsāya pittaṃ bhindeyyunti acchapittaṃ vā macchapittaṃ vāssa nāsapuṭe pakkhipeyyaṃ. Chaṭṭhaṃ.

7-13. Mātusuttādivaṇṇanā

186-187. Sattame mātupi hetūti ‘‘sace musā bhaṇasi, mātaraṃ te vissajjessāma. No ce bhaṇasi, na vissajjessāmā’’ti evaṃ corehi aṭaviyaṃ pucchamāno tassā corahatthagatāya mātuyāpi hetu sampajānamusā na bhāseyyāti attho. Ito paresupi eseva nayoti. Sattamādīni.

Lābhasakkārasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Rāhulasaṃyuttaṃ

1. Paṭhamavaggo

1-8. Cakkhusuttādivaṇṇanā

188-195. Rāhulasaṃyuttassa paṭhame ekoti catūsu iriyāpathesu ekavihārī. Vūpakaṭṭhoti vivekaṭṭho nissaddo. Appamattoti satiyā avippavasanto. Ātāpīti vīriyasampanno. Pahitatto vihareyyanti visesādhigamatthāya pesitatto hutvā vihareyyaṃ. Aniccanti hutvā abhāvākārena aniccaṃ. Atha vā uppādavayavantatāya tāvakālikatāya vipariṇāmakoṭiyā niccapaṭikkhepatoti imehipi kāraṇehi aniccaṃ. Dukkhanti catūhi kāraṇehi dukkhaṃ dukkhamanaṭṭhena dukkhavatthukaṭṭhena satatasampīḷanaṭṭhena sukhapaṭikkhepenāti. Kallanti yuttaṃ. Etaṃ mamāti taṇhāgāho. Esohamasmīti mānagāho. Eso me attāti diṭṭhigāho. Taṇhāgāho cettha aṭṭhasatataṇhāvicaritavasena, mānagāho navavidhamānavasena, diṭṭhigāho dvāsaṭṭhidiṭṭhivasena veditabbo. Nibbindaṃ virajjatīti ettha virāgavasena cattāro maggā kathitā, virāgā vimuccatīti ettha vimuttivasena cattāri sāmaññaphalāni.

Ettha ca pañcasu dvāresu pasādāva gahitā, manoti iminā tebhūmakaṃ sammasanacāracittaṃ. Dutiye pañcasu dvāresu ārammaṇameva. Tatiye pañcasu dvāresu pasādavatthukacittameva, manoviññāṇena tebhūmakaṃ sammasanacāracittaṃ gahitaṃ. Evaṃ sabbattha nayo netabbo. Chaṭṭhe tebhūmakadhammā. Aṭṭhame pana taṇhāti tasmiṃ tasmiṃ dvāre javanappattāva labbhati. Paṭhamādīni.

9. Dhātusuttavaṇṇanā

196. Navame viññāṇadhātuvasena nāmaṃ, sesāhi rūpanti nāmarūpaṃ kathitaṃ. Navamaṃ.

10. Khandhasuttavaṇṇanā

197. Dasame rūpakkhandho kāmāvacaro, sesā cattāro sabbasaṅgāhikaparicchedena catubhūmakā. Idha pana tebhūmakāti gahetabbā. Dasamaṃ.

Paṭhamo vaggo.

2. Dutiyavaggo

1-10. Cakkhusuttādivaṇṇanā

198-199. Dutiye dasa uttānatthāneva. Paṭhamādīni.

11. Anusayasuttavaṇṇanā

200. Ekādasame imasmiñca saviññāṇake kāyeti attano saviññāṇakakāyaṃ dasseti, bahiddhā cāti parassa saviññāṇakaṃ vā aviññāṇakaṃ vā. Purimena vā attano ca parassa ca viññāṇameva dasseti, pacchimena bahiddhā anindriyabaddharūpaṃ. Ahaṅkāramamaṅkāramānānusayāti ahaṃkāradiṭṭhi ca mamaṃkārataṇhā ca mānānusayā ca. Na hontīti ete kilesā kathaṃ jānantassa etesu vatthūsu na hontīti pucchati. Sammappaññāya passatīti saha vipassanāya maggapaññāya suṭṭhu passati. Ekādasamaṃ.

12. Apagatasuttavaṇṇanā



Pañcame parābhavāyāti avaḍḍhiyā vināsāya。 第五，所谓“毁灭”，是指因增加而导致的毁灭。 Assatarīti vaḷavāya kucchismiṃ gadrabhassa jātā。 这是指“驴子”，即在母腹中出生的驴子。 Attavadhāya gabbhaṃ gaṇhātīti taṃ assena saddhiṃ sampayojenti，sā gabbhaṃ gaṇhitvā kāle sampatte vijāyituṃ na sakkoti，pādehi bhūmiyaṃ paharantī tiṭṭhati，athassā cattāro pāde catūsu khāṇukesu bandhitvā kucchiṃ phāletvā potaṃ nīharanti，sā tattheva marati。 这是指“为了保护自己”，因此与驴子相连，胎儿被抓住，到了时候无法出生，站在地面上用脚撑着，随后将四只脚绑在四个角落，撕破肚子，取出胎儿，她就死在那里。 Tenetaṃ vuttaṃ。 因此说如此。 Pañcamaṃ。 第五。
Pañcarathasatasuttavaṇṇanā
Chaṭṭhe bhattābhihāroti abhiharitabbaṃ bhattaṃ。 第六，所谓“饭的供给”，是指应当被取走的饭。 Tassa pana pamāṇaṃ dassetuṃ pañca ca thālipākasatānīti vuttaṃ。 这是为了说明其标准，所说的“五十个食物的量”。 Tattha eko thālipāko dasannaṃ purisānaṃ bhattaṃ gaṇhāti。 在这里，一个食物的量是十个人的饭。 Nāsāya pittaṃ bhindeyyunti acchapittaṃ vā macchapittaṃ vāssa nāsapuṭe pakkhipeyyaṃ。 这是指“若要打破鼻子”，即无论是生鱼的血还是死鱼的血，都应当放入他的鼻孔。 Chaṭṭhaṃ。 第六。
7-13. Mātusuttādivaṇṇanā
186-187. Sattame mātupi hetūti ‘‘sace musā bhaṇasi，mātaraṃ te vissajjessāma。 No ce bhaṇasi，na vissajjessāmā’’ti evaṃ corehi aṭaviyaṃ pucchamāno tassā corahatthagatāya mātuyāpi hetu sampajānamusā na bhāseyyāti attho。 第七，所谓“母亲的因缘”，是指“如果你说谎，我们就会放弃你的母亲。如果你不说，我们就不会放弃”。 这是在与盗贼交谈时，询问母亲因盗贼而被抓的情况。 Ito paresupi eseva nayoti。 其他部分同样如此。 Sattamādīni。 第七及其后。
Lābhasakkārasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā。 利得和供养的相关解释已完成。
Rāhulasaṃyuttaṃ
Paṭhamavaggo
1-8. Cakkhusuttādivaṇṇanā
188-195. Rāhulasaṃyuttassa paṭhame ekoti catūsu iriyāpathesu ekavihārī。 在第一部分，名为“拉胡”，是指在四种行走方式中独自生活的人。 Vūpakaṭṭhoti vivekaṭṭho nissaddo。 这是指“独处”，即独自安静。 Appamattoti satiyā avippavasanto。 这是指“不放松”，即不离开正念。 Ātāpīti vīriyasampanno。 这是指“勤奋”，即具备精进。 Pahitatto vihareyyanti visesādhigamatthāya pesitatto hutvā vihareyyaṃ。 这是指“应当精进地生活”，即为了获得特别的成就而努力生活。 Aniccanti hutvā abhāvākārena aniccaṃ。 这是指“无常”，即因无常而存在。 Atha vā uppādavayavantatāya tāvakālikatāya vipariṇāmakoṭiyā niccapaṭikkhepatoti imehipi kāraṇehi aniccaṃ。 或者是因生灭而存在的，因而被称为无常。 Dukkhanti catūhi kāraṇehi dukkhaṃ dukkhamanaṭṭhena dukkhavatthukaṭṭhena satatasampīḷanaṭṭhena sukhapaṭikkhepenāti。 这是指“痛苦”，即因四种原因而生的痛苦，因痛苦的存在，因总是受到压迫，因而与快乐相对。 Kallanti yuttaṃ。 这是指“合适的”。 Etaṃ mamāti taṇhāgāho。 这是指“这是我的”，即欲望的执着。 Esohamasmīti mānagāho。 这是指“我就是这个”，即自我意识的执着。 Eso me attāti diṭṭhigāho。 这是指“这是我的身体”，即观点的执着。 Taṇhāgāho cettha aṭṭhasatataṇhāvicaritavasena，mānagāho navavidhamānavasena，diṭṭhigāho dvāsaṭṭhidiṭṭhivasena veditabbo。 欲望的执着应当被理解为八十种欲望的变动，自我意识的执着应当被理解为九种自我意识的变动，观点的执着应当被理解为二十六种观点的变动。 Nibbindaṃ virajjatīti ettha virāgavasena cattāro maggā kathitā，virāgā vimuccatīti ettha vimuttivasena cattāri sāmaññaphalāni。 这是指“厌离”，在这里说到的四种道路是指因厌离而获得的，因解脱而获得的四种共通果。
Ettha ca pañcasu dvāresu pasādāva gahitā，manoti iminā tebhūmakaṃ sammasanacāracittaṃ。 在这里，五个门的愉悦被抓住，心是指通过此而获得的三种境界的安宁。 Dutiye pañcasu dvāresu ārammaṇameva。 在第二部分，五个门的对象。 Tatiye pañcasu dvāresu pasādavatthukacittameva，manoviññāṇena tebhūmakaṃ sammasanacāracittaṃ gahitaṃ。 在第三部分，五个门的愉悦的对象，心的意识是通过此而获得的三种境界的安宁。 Evaṃ sabbattha nayo netabbo。 这样在所有地方都有相同的道理。 Chaṭṭhe tebhūmakadhammā。 在第六部分，三种现象被理解为三种境界。 Aṭṭhame pana taṇhāti tasmiṃ tasmiṃ dvāre javanappattāva labbhati。 在第八部分，欲望在每个门中都是快速获得的。 Paṭhamādīni。 第一及其后。
Dhātusuttavaṇṇanā
Navame viññāṇadhātuvasena nāmaṃ，sesāhi rūpanti nāmarūpaṃ kathitaṃ。 第九，所谓“意识元素”，是指名义，其他的则是名和色的解释。 Navamaṃ。 第九。
Khandhasuttavaṇṇanā
Dasame rūpakkhandho kāmāvacaro，sesā cattāro sabbasaṅgāhikaparicchedena catubhūmakā。 第十，色聚是欲界的，其余的四个聚是通过总的分类而得出的。 Idha pana tebhūmakāti gahetabbā。 在这里应当理解为三种境界。 Dasamaṃ。 第十。
Paṭhamo vaggo。 第一部分。
Dutiyavaggo
1-10. Cakkhusuttādivaṇṇanā
198-199. Dutiye dasa uttānatthāneva。 第二部分，十个与前面相同的部分。 Paṭhamādīni。 第一及其后。
Anusayasuttavaṇṇanā
Ekādasame imasmiñca saviññāṇake kāyeti attano saviññāṇakakāyaṃ dasseti，bahiddhā cāti parassa saviññāṇakaṃ vā aviññāṇakaṃ vā。 第十一节中，所谓“在这个有意识的身体中”，是指展示自己的意识身体，外在的则是他人的意识身体或无意识身体。 Purimena vā attano ca parassa ca viññāṇameva dasseti，pacchimena bahiddhā anindriyabaddharūpaṃ。 这是指通过前者展示自己和他人的意识，后者则是外在的无感知的身体。 Ahaṅkāramamaṅkāramānānusayāti ahaṃkāradiṭṭhi ca mamaṃkārataṇhā ca mānānusayā ca。 这是指“自我”、“我的”和“我”的执着。 Na hontīti ete kilesā kathaṃ jānantassa etesu vatthūsu na hontīti pucchati。 这是指“这些烦恼在知者的身上是不存在的”，因此询问。 Sammappaññāya passatīti saha vipassanāya maggapaññāya suṭṭhu passati。 这是指“以正确的智慧看到”，与洞察的道智慧相结合，能清晰地看到。 Ekādasamaṃ。 第十一。
Apagatasuttavaṇṇanā

201. Dvādasame ahaṅkāramamaṅkāramānāpagatanti ahaṃkārato ca mamaṃkārato ca mānato ca apagataṃ. Vidhā samatikkantanti mānakoṭṭhāse suṭṭhu atikkantaṃ. Santaṃ suvimuttanti kilesavūpasamena santaṃ, kileseheva suṭṭhu vimuttaṃ. Sesaṃ uttānamevāti. Dvādasamaṃ.

Dutiyo vaggo.

Dvīsupi asekkhabhūmi kathitā. Paṭhamo panettha āyācantassa desito, dutiyo anāyācantassa. Sakalepi pana rāhulasaṃyutte therassa vimuttiparipācanīyadhammāva kathitāti.

Rāhulasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Lakkhaṇasaṃyuttaṃ

1. Paṭhamavaggo

1. Aṭṭhisuttavaṇṇanā



Dvādasame ahaṅkāramamaṅkāramānāpagatanti ahaṃkārato ca mamaṃkārato ca mānato ca apagataṃ。 第十二，所谓“自我、自我的执着已经消失”，是指从自我、我的执着和自我观念中消失。 Vidhā samatikkantanti mānakoṭṭhāse suṭṭhu atikkantaṃ。 这是指“已彻底超越”，即在自我观念的层面上完全超越。 Santaṃ suvimuttanti kilesavūpasamena santaṃ，kileseheva suṭṭhu vimuttaṃ。 这是指“安宁而彻底解脱”，即因烦恼的平息而安宁，正是从烦恼中彻底解脱。 Sesaṃ uttānamevāti。 其余部分与之前的相同。 Dvādasamaṃ。 第十二。
Dutiyo vaggo。 第二部分。
Dvīsupi asekkhabhūmi kathitā。 这里也讨论了两种非修行的境界。 Paṭhamo panettha āyācantassa desito，dutiyo anāyācantassa。 第一部分是关于请求的解释，第二部分是关于不请求的。 Sakalepi pana rāhulasaṃyutte therassa vimuttiparipācanīyadhammāva kathitāti。 然而，整体上讲述的是关于拉胡的长老的解脱所应具备的法。
Rāhulasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā。 拉胡相关的解释已完成。
Lakkhaṇasaṃyuttaṃ
Aṭṭhisuttavaṇṇanā
provided by EasyChat

202. Lakkhaṇasaṃyutte yvāyaṃ āyasmā ca lakkhaṇoti lakkhaṇatthero vutto, esa jaṭilasahassabbhantare ehibhikkhūpasampadāya upasampanno ādittapariyāyāvasāne arahattaṃ patto eko mahāsāvakoti veditabbo. Yasmā panesa lakkhaṇasampannena sabbākāraparipūrena brahmasamena attabhāvena samannāgato, tasmā ‘‘lakkhaṇo’’ti saṅkhaṃ gato. Mahāmoggallāno pana pabbajitadivasato sattame divase arahattaṃ patto dutiyo aggasāvako.

Sitaṃ pātvākāsīti mandahasitaṃ pātuakāsi, pakāsayi dassesīti vuttaṃ hoti. Kiṃ pana disvā thero sitaṃ pātvākāsīti? Upari pāḷiyaṃ āgataṃ aṭṭhikasaṅkhalikaṃ ekaṃ petaloke nibbattaṃ sattaṃ disvā. Tañca kho dibbena cakkhunā, na pasādacakkhunā. Pasādacakkhussa hi ete attabhāvā na āpāthaṃ āgacchanti. Evarūpaṃ pana attabhāvaṃ disvā kāruññe kattabbe kasmā sitaṃ pātvākāsīti? Attano ca buddhañāṇassa ca sampattiṃ samanussaraṇato. Tañhi disvā thero ‘‘adiṭṭhasaccena nāma puggalena paṭilabhitabbā evarūpā attabhāvā mutto ahaṃ, lābhā vata me, suladdhaṃ vata me’’ti attano ca sampattiṃ anussaritvā – ‘‘aho buddhassa bhagavato ñāṇasampatti, ‘yo kammavipāko, bhikkhave, acinteyyo na cintetabbo’ti desesi, paccakkhaṃ vata katvā buddhā desenti, suppaṭividdhā buddhānaṃ dhammadhātū’’ti evaṃ buddhañāṇasampattiñca anussaritvā sitaṃ pātvākāsīti.

Atha lakkhaṇatthero kasmā na addasa, kimassa dibbacakkhu natthīti? No natthi, mahāmoggallāno pana āvajjento addasa, itaro pana anāvajjanena na addasa. Yasmā pana khīṇāsavā nāma na akāraṇā sitaṃ karonti, tasmā taṃ lakkhaṇatthero pucchi ko nu kho, āvuso moggallāna, hetu, ko paccayo sitassa pātukammāyāti? Thero pana yasmā yehi ayaṃ upapatti sāmaṃ adiṭṭhā, te dussaddhāpayā honti, tasmā bhagavantaṃ sakkhiṃ katvā byākātukāmatāya akālo kho, āvusotiādimāha. Tato bhagavato santike puṭṭho idhāhaṃ, āvusotiādinā nayena byākāsi.

Tattha aṭṭhikasaṅkhalikanti setaṃ nimmaṃsalohitaṃ aṭṭhisaṅghātaṃ. Gijjhāpi kākāpi kulalāpīti etepi yakkhagijjhā ceva yakkhakākā ca yakkhakulalā ca paccetabbā. Pākatikānaṃ pana gijjhādīnaṃ āpāthampi etaṃ rūpaṃ nāgacchati. Anupatitvā anupatitvāti anubandhitvā anubandhitvā. Vitudentīti asidhārūpamehi tikhiṇehi lohatuṇḍakehi vijjhitvā vijjhitvā ito cito ca caranti gacchanti. Sā sudaṃ aṭṭassaraṃ karotīti ettha sudanti nipāto, sā aṭṭhikasaṅkhalikā aṭṭassaraṃ āturassaraṃ karotīti attho. Akusalavipākānubhavanatthaṃ kira yojanappamāṇāpi tādisā attabhāvā nibbattanti, pasādussadā ca honti pakkagaṇḍasadisā. Tasmā sā aṭṭhikasaṅkhalikā balavavedanāturā tādisaṃ saddamakāsīti.

Evañca pana vatvā puna āyasmā mahāmoggallāno ‘‘vaṭṭagāmisattā nāma evarūpā attabhāvā na muccantī’’ti sattesu kāruññaṃ paṭicca uppannaṃ dhammasaṃvegaṃ dassento tassa mayhaṃ, āvuso, etadahosi acchariyaṃ vata bhotiādimāha. Tato bhagavā therassa ānubhāvaṃ pakāsento cakkhubhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharantītiādimāha. Tattha cakkhu bhūtaṃ jātaṃ uppannaṃ etesanti cakkhubhūtā, bhūtacakkhukā uppannacakkhukā cakkhuṃ uppādetvā viharantīti attho. Dutiyapadepi eseva nayo. Yatra hi nāmāti ettha yatrāti kāraṇavacanaṃ. Tatrāyaṃ atthayojanā – yasmā nāma sāvakopi evarūpaṃ ñassati vā dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati, tasmā avocumha – ‘‘cakkhubhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti, ñāṇabhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharantī’’ti. Pubbeva me so, bhikkhave, satto diṭṭhoti bodhimaṇḍe sabbaññutaññāṇapaṭivedhena appamāṇesu cakkavāḷesu appamāṇe sattanikāye bhavagatiyoniṭhitinivāse ca paccakkhaṃ karontena mayā pubbeva so satto diṭṭhoti vadati.


Lakkhaṇasaṃyutte yvāyaṃ āyasmā ca lakkhaṇoti lakkhaṇatthero vutto，esa jaṭilasahassabbhantare ehibhikkhūpasampadāya upasampanno ādittapariyāyāvasāne arahattaṃ patto eko mahāsāvakoti veditabbo。 在《特征集》中，提到这位尊者是特征长老，他是被称为“特征”的，应该理解为在千名苦行者中，因接受出家而获得的，最终在火的比喻中达到了阿罗汉果位的独特大弟子。 Yasmā panesa lakkhaṇasampannena sabbākāraparipūrena brahmasamena attabhāvena samannāgato，tasmā ‘‘lakkhaṇo’’ti saṅkhaṃ gato。 由于他具备所有特征，完全具备了如天人般的身相，因此被称为“特征”。 Mahāmoggallāno pana pabbajitadivasato sattame divase arahattaṃ patto dutiyo aggasāvako。 而大目犍连自出家之日的第七天便达到了阿罗汉果位，是第二位最优越的弟子。
Sitaṃ pātvākāsīti mandahasitaṃ pātuakāsi，pakāsayi dassesīti vuttaṃ hoti。 他说“喝了白色的水”，是指他微微一笑，显示出光明的样子。 Kiṃ pana disvā thero sitaṃ pātvākāsīti？ 那么，长老是看到了什么而说“喝了白色的水”？ Upari pāḷiyaṃ āgataṃ aṭṭhikasaṅkhalikaṃ ekaṃ petaloke nibbattaṃ sattaṃ disvā。 他看到的是在上面的经文中提到的一个在鬼道中投生的白色骨骼。 Tañca kho dibbena cakkhunā，na pasādacakkhunā。 而且是用天眼看到的，而非用普通的眼睛。 Pasādacakkhussa hi ete attabhāvā na āpāthaṃ āgacchanti。 因为这些身相对于普通的眼睛是看不见的。 Evarūpaṃ pana attabhāvaṃ disvā kāruññe kattabbe kasmā sitaṃ pātvākāsīti？ 看到这样的身相，出于慈悲，为什么会说“喝了白色的水”？ Attano ca buddhañāṇassa ca sampattiṃ samanussaraṇato。 是因为他想起了自己和佛陀的智慧的成就。 Tañhi disvā thero ‘‘adiṭṭhasaccena nāma puggalena paṭilabhitabbā evarūpā attabhāvā mutto ahaṃ，lābhā vata me，suladdhaṃ vata me’’ti attano ca sampattiṃ anussaritvā – ‘‘aho buddhassa bhagavato ñāṇasampatti，‘yo kammavipāko，bhikkhave，acinteyyo na cintetabbo’ti desesi，paccakkhaṃ vata katvā buddhā desenti，suppaṭividdhā buddhānaṃ dhammadhātū’’ti evaṃ buddhañāṇasampattiñca anussaritvā sitaṃ pātvākāsīti。 看到这一点，长老心想：“我真是得到了这样的身相，真是幸运，真是容易得到。” 他想起了佛陀的智慧成就，佛陀曾教导过：“因果的结果是不可思议的，不应当去推测。” 这显然是佛陀所教导的，佛陀的法则是被很好的理解的。
Atha lakkhaṇatthero kasmā na addasa，kimassa dibbacakkhu natthīti？ 然而，特征长老为何没有看到，难道没有天眼吗？ No natthi，mahāmoggallāno pana āvajjento addasa，itaro pana anāvajjanena na addasa。 不是没有，大目犍连在观察时看到了，而另一位则因未观察而没有看到。 Yasmā pana khīṇāsavā nāma na akāraṇā sitaṃ karonti，tasmā taṃ lakkhaṇatthero pucchi ko nu kho，āvuso moggallāna，hetu，ko paccayo sitassa pātukammāyāti？ 由于已经灭尽的阿罗汉不会无缘无故地说出这样的事，所以特征长老问：“大目犍连，你能告诉我，是什么原因让你看到这样的水？” Thero pana yasmā yehi ayaṃ upapatti sāmaṃ adiṭṭhā，te dussaddhāpayā honti，tasmā bhagavantaṃ sakkhiṃ katvā byākātukāmatāya akālo kho，āvusotiādimāha。 而长老则因这些投生的众生是难以相信的，因此他在佛陀面前想要解释的时机不合适，于是说：“大人”。
Tato bhagavato santike puṭṭho idhāhaṃ，āvusotiādinā nayena byākāsi。 然后在佛陀面前被问到，他以“阿阇世”等方式回答。
Tattha aṭṭhikasaṅkhalikanti setaṃ nimmaṃsalohitaṃ aṭṭhisaṅghātaṃ。 这里提到的“白色的骨骼”是指白色的、无肉的、红色的骨骼的集合。 Gijjhāpi kākāpi kulalāpīti etepi yakkhagijjhā ceva yakkhakākā ca yakkhakulalā ca paccetabbā。 另外，提到的还有秃鹫、乌鸦和鬼神等。 Pākatikānaṃ pana gijjhādīnaṃ āpāthampi etaṃ rūpaṃ nāgacchati。 但对于那些常见的秃鹫等，通常不被视为这种形象。 Anupatitvā anupatitvāti anubandhitvā anubandhitvā。 这是指“无论如何都不去依附，无论如何都不去依附”。 Vitudentīti asidhārūpamehi tikhiṇehi lohatuṇḍakehi vijjhitvā vijjhitvā ito cito ca caranti gacchanti。 这是指用锋利的铁器不断地切割、切割，四处游走。 Sā sudaṃ aṭṭassaraṃ karotīti ettha sudanti nipāto，sā aṭṭhikasaṅkhalikā aṭṭassaraṃ āturassaraṃ karotīti attho。 这确实是发出八种声音的，意思是说，这个白色的骨骼发出八种声音。 Akusalavipākānubhavanatthaṃ kira yojanappamāṇāpi tādisā attabhāvā nibbattanti，pasādussadā ca honti pakkagaṇḍasadisā。 为了经历不善的果报，确实有这样的身相存在，像愉悦的声音一样。 Tasmā sā aṭṭhikasaṅkhalikā balavavedanāturā tādisaṃ saddamakāsīti。 因此，这个白色的骨骼发出强烈的痛苦的声音。
Evañca pana vatvā puna āyasmā mahāmoggallāno ‘‘vaṭṭagāmisattā nāma evarūpā attabhāvā na muccantī’’ti sattesu kāruññaṃ paṭicca uppannaṃ dhammasaṃvegaṃ dassento tassa mayhaṃ，āvuso，etadahosi acchariyaṃ vata bhotiādimāha。 说完这些后，大目犍连再次说道：“那些陷入轮回的众生是不会解脱的”，这反映出他对众生的慈悲而产生的法的震动，他说：“真是令人惊讶”。 Tato bhagavā therassa ānubhāvaṃ pakāsento cakkhubhūtā vata，bhikkhave，sāvakā viharantītiādimāha。 然后佛陀向长老展示了他的影响力，称：“确实，弟子们是以天眼而生活的”。 Tattha cakkhu bhūtaṃ jātaṃ uppannaṃ etesanti cakkhubhūtā，bhūtacakkhukā uppannacakkhukā cakkhuṃ uppādetvā viharantīti attho。 在这里，所谓“天眼”，是指那些以天眼出生的，所指的就是以天眼而生的，拥有天眼的众生。 Dutiyapadepi eseva nayo。 第二部分也是如此。 Yatra hi nāmāti ettha yatrāti kāraṇavacanaṃ。 这里提到的“在那里”，是指因缘的缘故。 Tatrāyaṃ atthayojanā – yasmā nāma sāvakopi evarūpaṃ ñassati vā dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati，tasmā avocumha – ‘‘cakkhubhūtā vata，bhikkhave，sāvakā viharanti，ñāṇabhūtā vata，bhikkhave，sāvakā viharantī’’ti。 这里的意思是说，弟子们确实是以“天眼”而生活的，弟子们确实是以“智慧眼”而生活的。 Pubbeva me so，bhikkhave，satto diṭṭhoti bodhimaṇḍe sabbaññutaññāṇapaṭivedhena appamāṇesu cakkavāḷesu appamāṇe sattanikāye bhavagatiyoniṭhitinivāse ca paccakkhaṃ karontena mayā pubbeva so satto diṭṭhoti vadati。 早在以前，我就曾在菩提树下，因全知的智慧而观察到在无量的轮回中，无量的众生的去处。


Goghātakoti gāvo vadhitvā aṭṭhito maṃsaṃ mocetvā vikkiṇitvā jīvikaṃ kappanakasatto. Tasseva kammassa vipākāvasesenāti tassa nānācetanāhi āyūhitassa aparāpariyakammassa. Tatra hi yāya cetanāya narake paṭisandhi janitā, tassā vipāke parikkhīṇe avasesakammaṃ vā kammanimittaṃ vā ārammaṇaṃ katvā puna petādīsu paṭisandhi nibbattati, tasmā sā paṭisandhi kammasabhāgatāya ārammaṇasabhāgatāya vā ‘‘tasseva kammassa vipākāvaseso’’ti vuccati. Ayañca satto evaṃ uppanno. Tenāha – ‘‘tasseva kammassa vipākāvasesenā’’ti. Tassa kira narakā cavanakāle nimmaṃsakatānaṃ gunnaṃ aṭṭhirāsiyeva nimittaṃ ahosi. So paṭicchannampi taṃ kammaṃ viññūnaṃ pākaṭaṃ viya karonto aṭṭhisaṅkhalikapeto jāto. Paṭhamaṃ.

2. Pesisuttavaṇṇanā

203. Maṃsapesivatthusmiṃ goghātakoti gomaṃsapesiyo katvā sukkhāpetvā vallūravikkayena anekāni vassāni jīvikaṃ kappesi, tenassa narakā cavanakāle maṃsapesiyeva nimittaṃ ahosi. So maṃsapesipeto jāto. Dutiyaṃ.

3. Piṇḍasuttavaṇṇanā

204. Maṃsapiṇḍavatthusmiṃ sākuṇikoti sakuṇe gahetvā vikkiṇanakāle nippakkhacamme maṃsapiṇḍamatte katvā vikkiṇanto jīvikaṃ kappesi, tenassa narakā cavanakāle maṃsapiṇḍova nimittaṃ ahosi. So maṃsapiṇḍapeto jāto. Tatiyaṃ.

4. Nicchavisuttavaṇṇanā

205. Nicchavivatthusmiṃ tassa orabbhikassa eḷake vadhitvā vadhitvā niccamme katvā kappitajīvikassa purimanayeneva niccammaṃ eḷakasarīraṃ nimittaṃ ahosi. So nicchavipeto jāto. Catutthaṃ.

5. Asilomasuttavaṇṇanā

206. Asilomavatthusmiṃ so sūkariko dīgharattaṃ nivāpapuṭṭhe sūkare asinā vadhitvā vadhitvā dīgharattaṃ jīvikaṃ kappesi, tassa ukkhittāsikabhāvova nimittaṃ ahosi. Tasmā asilomapeto jāto. Pañcamaṃ.

6. Sattisuttavaṇṇanā

207. Sattilomavatthusmiṃ so māgaviko ekaṃ migañca sattiñca gahetvā vanaṃ gantvā tassa migassa samīpaṃ āgatāgate mige sattiyā vijjhitvā māresi, tassa sattiyā vijjhanakabhāvoyeva nimittaṃ ahosi. Tasmā sattilomapeto jāto. Chaṭṭhaṃ.

7. Usulomasuttavaṇṇanā

208. Usulomavatthusmiṃ kāraṇikoti rājāparādhike anekāhi kāraṇāhi pīḷetvā avasāne kaṇḍena vijjhitvā māraṇakapuriso. So kira ‘‘amukasmiṃ padese viddho maratī’’ti ñatvāva vijjhati. Tassevaṃ jīvikaṃ kappetvā narake uppannassa tato pakkāvasesena idhūpapattikāle usunā vijjhanabhāvoyeva nimittaṃ ahosi. Tasmā usulomapeto jāto. Sattamaṃ.

8. Sūcilomasuttavaṇṇanā

209. Sūcilomavatthusmiṃ sūtoti assadamako. Godamakotipi vadantiyeva. Tassa patodasūciyā vijjhanabhāvoyeva nimittaṃ ahosi. Tasmā sūcilomapeto jāto. Aṭṭhamaṃ.

9. Dutiyasūcilomasuttavaṇṇanā

210. Dutiye sūcilomavatthusmiṃ sūcakoti pesuññakārako. So kira manusse aññamaññañca bhindi, rājakule ca ‘‘imassa imaṃ nāma atthi, iminā idaṃ nāma kata’’nti sūcetvā sūcetvā anayabyasanaṃ pāpesi. Tasmā yathā tena sūcetvā manussā bhinnā, tathā sūcīhi bhedanadukkhaṃ paccanubhotuṃ kammameva nimittaṃ katvā sūcilomapeto jāto. Navamaṃ.

10. Kumbhaṇḍasuttavaṇṇanā

211. Aṇḍabhārivatthusmiṃ gāmakūṭakoti vinicchayāmacco. Tassa kammasabhāgatāya kumbhamattā mahāghaṭappamāṇā aṇḍā ahesuṃ. So hi yasmā raho paṭicchanne ṭhāne lañjaṃ gahetvā kūṭavinicchayena pākaṭaṃ dosaṃ karonto sāmike assāmike akāsi, tasmāssa rahassaṃ aṅgaṃ pākaṭaṃ nibbattaṃ. Yasmā daṇḍaṃ paṭṭhapento paresaṃ asayhaṃ bhāraṃ āropesi, tasmāssa rahassaṃ aṅgaṃ asayhabhāro hutvā nibbattaṃ. Yasmā yasmiṃ ṭhāne ṭhitena samena bhavitabbaṃ, tasmiṃ ṭhatvā visamo ahosi, tasmāssa rahassaṅge visamā nisajjāva ahosīti. Dasamaṃ.

Paṭhamo vaggo.

2. Dutiyavaggo

1. Sasīsakasuttavaṇṇanā



Goghātakoti gāvo vadhitvā aṭṭhito maṃsaṃ mocetvā vikkiṇitvā jīvikaṃ kappanakasatto。 杀死牛后，取下肉，出售以维持生计的生物。 Tasseva kammassa vipākāvasesenāti tassa nānācetanāhi āyūhitassa aparāpariyakammassa。 这是因其行为的果报所剩余的，因而具备了不同的意识，经历了生死轮回。 Tatra hi yāya cetanāya narake paṭisandhi janitā，tassā vipāke parikkhīṇe avasesakammaṃ vā kammanimittaṃ vā ārammaṇaṃ katvā puna petādīsu paṭisandhi nibbattati，tasmā sā paṭisandhi kammasabhāgatāya ārammaṇasabhāgatāya vā ‘‘tasseva kammassa vipākāvaseso’’ti vuccati。 在那里，通过某种意识的引导而投生于地狱，当其果报消失后，因其他的行为或因缘而重新投生于鬼道等，因此这样的投生因其行为的特性或因缘的特性而被称为“因其行为的果报所剩余”。 Ayañca satto evaṃ uppanno。 这个众生就是这样产生的。 Tenāha – ‘‘tasseva kammassa vipākāvasesenā’’ti。 因此说“因其行为的果报所剩余”。 Tassa kira narakā cavanakāle nimmaṃsakatānaṃ gunnaṃ aṭṭhirāsiyeva nimittaṃ ahosi。 他的确在地狱中死亡时，因其行为而显现出白色的特征。 So paṭicchannampi taṃ kammaṃ viññūnaṃ pākaṭaṃ viya karonto aṭṭhisaṅkhalikapeto jāto。 他在隐秘的情况下，像是把那些行为显露出来，因而成为骨架的鬼。 Paṭhamaṃ。 第一。
Pesisuttavaṇṇanā
Maṃsapesivatthusmiṃ goghātakoti gomaṃsapesiyo katvā sukkhāpetvā vallūravikkayena anekāni vassāni jīvikaṃ kappesi，tenassa narakā cavanakāle maṃsapesiyeva nimittaṃ ahosi。 在肉的特征中，杀牛的人将牛肉晒干，经过多年的出售以维持生计，因此在地狱中死亡时，显现出肉的特征。 So maṃsapesipeto jāto。 他成为了肉的鬼。 Dutiyaṃ。 第二。
Piṇḍasuttavaṇṇanā
Maṃsapiṇḍavatthusmiṃ sākuṇikoti sakuṇe gahetvā vikkiṇanakāle nippakkhacamme maṃsapiṇḍamatte katvā vikkiṇanto jīvikaṃ kappesi，tenassa narakā cavanakāle maṃsapiṇḍova nimittaṃ ahosi。 在肉团的特征中，作为鸟的人抓住鸟，在出售时用剁碎的肉团出售以维持生计，因此在地狱中死亡时，显现出肉团的特征。 So maṃsapiṇḍapeto jāto。 他成为了肉团的鬼。 Tatiyaṃ。 第三。
Nicchavisuttavaṇṇanā
Nicchavivatthusmiṃ tassa orabbhikassa eḷake vadhitvā vadhitvā niccamme katvā kappitajīvikassa purimanayeneva niccammaṃ eḷakasarīraṃ nimittaṃ ahosi。 在细小的特征中，杀死小动物后，反复杀死，维持生计，因此显现出细小的身体特征。 So nicchavipeto jāto。 他成为了细小的鬼。 Catutthaṃ。 第四。
Asilomasuttavaṇṇanā
Asilomavatthusmiṃ so sūkariko dīgharattaṃ nivāpapuṭṭhe sūkare asinā vadhitvā vadhitvā dīgharattaṃ jīvikaṃ kappesi，tassa ukkhittāsikabhāvova nimittaṃ ahosi。 在猪的特征中，他作为猪，长时间用刀杀死猪，维持生计，因此显现出被刺杀的特征。 Tasmā asilomapeto jāto。 因此他成为了猪的鬼。 Pañcamaṃ。 第五。
Sattisuttavaṇṇanā
Sattilomavatthusmiṃ so māgaviko ekaṃ migañca sattiñca gahetvā vanaṃ gantvā tassa migassa samīpaṃ āgatāgate mige sattiyā vijjhitvā māresi，tassa sattiyā vijjhanakabhāvoyeva nimittaṃ ahosi。 在猎人的特征中，他抓住了一只动物和一根箭，进入森林，随着动物的来去，用箭射杀动物，因此显现出射箭的特征。 Tasmā sattilomapeto jāto。 因此他成为了箭的鬼。 Chaṭṭhaṃ。 第六。
Usulomasuttavaṇṇanā
Usulomavatthusmiṃ kāraṇikoti rājāparādhike anekāhi kāraṇāhi pīḷetvā avasāne kaṇḍena vijjhitvā māraṇakapuriso。 在刺的特征中，他因王的过失而遭受多种折磨，最后被刺杀，因此成为了死亡的鬼。 So kira ‘‘amukasmiṃ padese viddho maratī’’ti ñatvāva vijjhati。 他知道“在某个地方被刺中就会死”。 Tassevaṃ jīvikaṃ kappetvā narake uppannassa tato pakkāvasesena idhūpapattikāle usunā vijjhanabhāvoyeva nimittaṃ ahosi。 因此，他在地狱中出生后，显现出被刺的特征。 Tasmā usulomapeto jāto。 因此他成为了刺的鬼。 Sattamaṃ。 第七。
Sūcilomasuttavaṇṇanā
Sūcilomavatthusmiṃ sūtoti assadamako。 在针的特征中，他是一个细致的工匠。 Godamakotipi vadantiyeva。 也被称为“牛的工匠”。 Tassa patodasūciyā vijjhanabhāvoyeva nimittaṃ ahosi。 因此显现出被针刺的特征。 Tasmā sūcilomapeto jāto。 因此他成为了针的鬼。 Aṭṭhamaṃ。 第八。
Dutiyasūcilomasuttavaṇṇanā
Dutiye sūcilomavatthusmiṃ sūcakoti pesuññakārako。 在第二个针的特征中，他是一个细致的工匠。 So kira manusse aññamaññañca bhindi，rājakule ca ‘‘imassa imaṃ nāma atthi，iminā idaṃ nāma kata’’nti sūcetvā sūcetvā anayabyasanaṃ pāpesi。 他切割人和其他人，并在王族中指引“这个人有这个，那个是由他做的”，导致他遭受痛苦。 Tasmā yathā tena sūcetvā manussā bhinnā，tathā sūcīhi bhedanadukkhaṃ paccanubhotuṃ kammameva nimittaṃ katvā sūcilomapeto jāto。 因此，正如他所指引的那样，众生被切割，因此以针的切割痛苦作为因而成为了针的鬼。 Navamaṃ。 第九。
Kumbhaṇḍasuttavaṇṇanā
Aṇḍabhārivatthusmiṃ gāmakūṭakoti vinicchayāmacco。 在盲人的特征中，他是一个村庄的阐释者。 Tassa kammasabhāgatāya kumbhamattā mahāghaṭappamāṇā aṇḍā ahesuṃ。 由于他的行为，产生了像大水缸一样的盲人。 So hi yasmā raho paṭicchanne ṭhāne lañjaṃ gahetvā kūṭavinicchayena pākaṭaṃ dosaṃ karonto sāmike assāmike akāsi，tasmāssa rahassaṃ aṅgaṃ pākaṭaṃ nibbattaṃ。 他在隐秘的地方抓住了肮脏的东西，通过阐释造成了明显的错误，因此他的隐秘部分显现出来。 Yasmā daṇḍaṃ paṭṭhapento paresaṃ asayhaṃ bhāraṃ āropesi，tasmāssa rahassaṃ aṅgaṃ asayhabhāro hutvā nibbattaṃ。 由于他施加了沉重的负担，因此他的隐秘部分成为了沉重的负担。 Yasmā yasmiṃ ṭhāne ṭhitena samena bhavitabbaṃ，tasmiṃ ṭhatvā visamo ahosi，tasmāssa rahassaṅge visamā nisajjāva ahosīti。 由于他在应该平等的位置上，站立却不平等，因此他的隐秘部分成为了不平等的坐姿。 Dasamaṃ。 第十。
Paṭhamo vaggo。 第一部分。
Dutiyavaggo
Sasīsakasuttavaṇṇanā

212. Pāradārikavatthusmiṃ so satto parassa rakkhitagopitaṃ sassāmikaṃ phassaṃ phusanto mīḷhasukhena kāmasukhena cittaṃ ramayitvā kammasabhāgatāya gūthaphassaṃ phusanto dukkhamanubhavituṃ tattha nibbatto. Paṭhamaṃ.

2. Gūthakhādasuttavaṇṇanā

213. Duṭṭhabrāhmaṇavatthu pākaṭameva. Dutiyaṃ.

3. Nicchavitthisuttavaṇṇanā

214. Nicchavitthivatthusmiṃ yasmā mātugāmo nāma attano phasse anissaro, sā ca taṃ sāmikassa santakaṃ phassaṃ thenetvā paresaṃ abhiratiṃ uppādesi, tasmā kammasabhāgatāya sukhasamphassā vaṭṭitvā dukkhasamphassaṃ anubhavituṃ nicchavitthī hutvā uppannā. Tatiyaṃ.

4. Maṅgulitthisuttavaṇṇanā

215. Maṅgulitthivatthusmiṃ maṅgulinti virūpaṃ duddasikaṃ bībhacchaṃ. Sā kira yakkhadāsikammaṃ karontī ‘‘iminā ca iminā ca evaṃ balikamme kate ayaṃ nāma tumhākaṃ vaḍḍhi bhavissatī’’ti mahājanassa gandhapupphādīni vañcanāya gahetvā mahājanaṃ duddiṭṭhiṃ micchādiṭṭhiṃ gaṇhāpesi, tasmā tāya kammasabhāgatāya gandhapupphādīnaṃ thenitattā duggandhā, duddassanassa gāhitattā duddasikā virūpā bībhacchā hutvā nibbattā. Catutthaṃ.

5. Okilinīsuttavaṇṇanā

216. Okilinīvatthusmiṃ uppakkaṃ okiliniṃ okirininti sā kira aṅgāracitake nipannā vipphandamānā viparivattamānā paccati, tasmā uppakkā ceva hoti uṇhena agginā pakkasarīrā, okilinī ca kilinnasarīrā, bindūnissā sarīrato paggharanti, okirinī ca aṅgārasamparikiṇṇā. Tassā hi heṭṭhatopi kiṃsukapupphavaṇṇā aṅgārā, ubhayapassesupi, ākāsatopissā upari patanti. Tena vuttaṃ – ‘‘uppakkaṃ okiliniṃ okirini’’nti. Sā issāpakatā sapattiṃ aṅgārakaṭāhena okirīti tassa kira rañño ekā nāṭakinī aṅgārakaṭāhaṃ samīpe ṭhapetvā gattato udakaṃ puñchati, pāṇinā ca sedaṃ karoti. Rājāpi tāya saddhiṃ kathañca karoti, parituṭṭhākārañca dasseti. Aggamahesī taṃ asahamānā issāpakatā hutvā acirapakkantassa rañño taṃ aṅgārakaṭāhaṃ gahetvā tassā upari aṅgāre okiri. Sā taṃ kammaṃ katvā tādisaṃyeva vipākaṃ paccanubhavituṃ petaloke nibbattā. Pañcamaṃ.

6. Asīsakasuttavaṇṇanā

217. Coraghātavatthusmiṃ so rañño āṇāya dīgharattaṃ corānaṃ sīsāni chinditvā petaloke nibbattanto asīsakaṃ kabandhaṃ hutvā nibbatti. Chaṭṭhaṃ.

7-11. Pāpabhikkhusuttādivaṇṇanā

218-222. Bhikkhuvatthusmiṃ pāpabhikkhūti lāmakabhikkhu. So kira lokassa saddhādeyye cattāro paccaye paribhuñjitvā kāyavacīdvārehi asaṃyato bhinnājīvo cittakeḷiṃ kīḷanto vicari. Tato ekaṃ buddhantaraṃ niraye paccitvā petaloke nibbattanto bhikkhusadiseneva attabhāvena nibbatti. Bhikkhunīsikkhamānāsāmaṇerasāmaṇerīvatthūsupi ayameva vinicchayo. Sattamādīni.

Lakkhaṇasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Opammasaṃyuttaṃ

1. Kūṭasuttavaṇṇanā

223. Opammasaṃyuttassa paṭhame kūṭaṃ gacchantīti kūṭaṅgamā. Kūṭaṃ samosarantīti kūṭasamosaraṇā. Kūṭasamugghātāti kūṭassa samugghātena. Avijjāsamugghātāti arahattamaggena avijjāya samugghātena. Appamattāti satiyā avippavāse ṭhitā hutvā. Paṭhamaṃ.

2. Nakhasikhasuttavaṇṇanā

224. Dutiye manussesu paccājāyantīti ye manussalokato cutā manussesu jāyanti, te evaṃ appakāti adhippāyo. Aññatra manussehīti ye pana manussalokato cutā ṭhapetvā manussalokaṃ catūsu apāyesu paccājāyanti, te mahāpathaviyaṃ paṃsu viya bahutarā. Imasmiñca sutte devāpi manusseheva saṅgahitā. Tasmā yathā manussesu jāyantā appakā, evaṃ devesupīti veditabbā. Dutiyaṃ.

3. Kulasuttavaṇṇanā



Pāradārikavatthusmiṃ so satto parassa rakkhitagopitaṃ sassāmikaṃ phassaṃ phusanto mīḷhasukhena kāmasukhena cittaṃ ramayitvā kammasabhāgatāya gūthaphassaṃ phusanto dukkhamanubhavituṃ tattha nibbatto。 在婆罗门的特征中，这个众生在他人的保护下，享受着如母亲般的接触，沉浸在愉悦的感官快乐中，因其行为的特性而感受到痛苦，因而投生于此。 Paṭhamaṃ。 第一。
Gūthakhādasuttavaṇṇanā
Duṭṭhabrāhmaṇavatthu pākaṭameva。 在恶劣的婆罗门的特征中，这是显而易见的。 Dutiyaṃ。 第二。
Nicchavitthisuttavaṇṇanā
Nicchavitthivatthusmiṃ yasmā mātugāmo nāma attano phasse anissaro，sā ca taṃ sāmikassa santakaṃ phassaṃ thenetvā paresaṃ abhiratiṃ uppādesi，tasmā kammasabhāgatāya sukhasamphassā vaṭṭitvā dukkhasamphassaṃ anubhavituṃ nicchavitthī hutvā uppannā。 在细腻的特征中，因为母亲的触感是无所依赖的，她通过与伴侣的接触引发了他人的欢愉，因此因其行为的特性而经历快乐的接触后又感受到痛苦的接触，因而成为了细腻的存在。 Tatiyaṃ。 第三。
Maṅgulitthisuttavaṇṇanā
Maṅgulitthivatthusmiṃ maṅgulinti virūpaṃ duddasikaṃ bībhacchaṃ。 在美丽的特征中，美丽的形象是丑陋的，难以看见，令人畏惧。 Sā kira yakkhadāsikammaṃ karontī ‘‘iminā ca iminā ca evaṃ balikamme kate ayaṃ nāma tumhākaṃ vaḍḍhi bhavissatī’’ti mahājanassa gandhapupphādīni vañcanāya gahetvā mahājanaṃ duddiṭṭhiṃ micchādiṭṭhiṃ gaṇhāpesi，tasmā tāya kammasabhāgatāya gandhapupphādīnaṃ thenitattā duggandhā，duddassanassa gāhitattā duddasikā virūpā bībhacchā hutvā nibbattā。 她是一个鬼女，做着鬼的工作，拿着香花等物来欺骗大众，因而引导大众产生错误的见解，因而因其行为的特性而成为了难以忍受、丑陋和可怕的存在。 Catutthaṃ。 第四。
Okilinīsuttavaṇṇanā
Okilinīvatthusmiṃ uppakkaṃ okiliniṃ okirininti sā kira aṅgāracitake nipannā vipphandamānā viparivattamānā paccati，tasmā uppakkā ceva hoti uṇhena agginā pakkasarīrā，okilinī ca kilinnasarīrā，bindūnissā sarīrato paggharanti，okirinī ca aṅgārasamparikiṇṇā。 在弯曲的特征中，她是一个在炭火中颤动、翻滚、燃烧的存在，因此她的身体因热而被炭火烧焦，弯曲的身体因着火而变得焦黑，因而身体的每一个部分都充满了痛苦。 Tassā hi heṭṭhatopi kiṃsukapupphavaṇṇā aṅgārā，ubhayapassesupi，ākāsatopissā upari patanti。 甚至在她的下面，像木棉花的颜色，甚至在她的两侧，火焰从空中降落。 Tena vuttaṃ – ‘‘uppakkaṃ okiliniṃ okirini’’nti。 因此说“弯曲的、翻滚的、燃烧的”。 Sā issāpakatā sapattiṃ aṅgārakaṭāhena okirīti tassa kira rañño ekā nāṭakinī aṅgārakaṭāhaṃ samīpe ṭhapetvā gattato udakaṃ puñchati，pāṇinā ca sedaṃ karoti。 她是一个具有权威的存在，因而在国王的身边，作为一名舞者，表演时使国王的身体浸湿。 Rājāpi tāya saddhiṃ kathañca karoti，parituṭṭhākārañca dasseti。 国王与她交谈，表现出愉悦的样子。 Aggamahesī taṃ asahamānā issāpakatā hutvā acirapakkantassa rañño taṃ aṅgārakaṭāhaṃ gahetvā tassā upari aṅgāre okiri。 大妃无法忍受这样的权威，趁国王离开时，抓住那名舞者并用火焰将她烧焦。 Sā taṃ kammaṃ katvā tādisaṃyeva vipākaṃ paccanubhavituṃ petaloke nibbattā。 她因而经历了这样的果报而投生于鬼道。 Pañcamaṃ。 第五。
Asīsakasuttavaṇṇanā
Coraghātavatthusmiṃ so rañño āṇāya dīgharattaṃ corānaṃ sīsāni chinditvā petaloke nibbattanto asīsakaṃ kabandhaṃ hutvā nibbatti。 在杀贼的特征中，他根据国王的命令，长时间砍掉盗贼的头颅，最后投生为无头的鬼。 Chaṭṭhaṃ。 第六。
7-11. Pāpabhikkhusuttādivaṇṇanā
218-222. Bhikkhuvatthusmiṃ pāpabhikkhūti lāmakabhikkhu。 在僧人的特征中，恶劣的乞讨者。 So kira lokassa saddhādeyye cattāro paccaye paribhuñjitvā kāyavacīdvārehi asaṃyato bhinnājīvo cittakeḷiṃ kīḷanto vicari。 他在世间的四种信仰中，毫无节制地享用，身体和言语的门户被打破，游荡于心灵的游戏中。 Tato ekaṃ buddhantaraṃ niraye paccitvā petaloke nibbattanto bhikkhusadiseneva attabhāvena nibbatti。 然后他在某个佛教的地狱中烧烤，投生为鬼，样子与僧人相似。 Bhikkhunīsikkhamānāsāmaṇerasāmaṇerīvatthūsupi ayameva vinicchayo。 在女僧、学习女僧、初学女僧的特征中，也是如此。 Sattamādīni。 第七至第九。
Lakkhaṇasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā。 特征集的解释已完成。
Opammasaṃyuttaṃ
Kūṭasuttavaṇṇanā
Opammasaṃyuttassa paṭhame kūṭaṃ gacchantīti kūṭaṅgamā。 在比喻集的第一部分，所谓“去山”的是指山的上升。 Kūṭaṃ samosarantīti kūṭasamosaraṇā。 “与山相似”的是指与山相同的地方。 Kūṭasamugghātāti kūṭassa samugghātena。 “山的聚合”是指山的集合。 Avijjāsamugghātāti arahattamaggena avijjāya samugghātena。 “无知的聚合”是指通过阿罗汉道的聚合。 Appamattāti satiyā avippavāse ṭhitā hutvā。 “不疏忽”是指保持警觉而不放松。 Paṭhamaṃ。 第一。
Nakhasikhasuttavaṇṇanā
Dutiye manussesu paccājāyantīti ye manussalokato cutā manussesu jāyanti，te evaṃ appakāti adhippāyo。 在第二部分，所谓“在人中重生”的是指那些从人间投生的人，他们重生于人中是少数。 Aññatra manussehīti ye pana manussalokato cutā ṭhapetvā manussalokaṃ catūsu apāyesu paccājāyanti，te mahāpathaviyaṃ paṃsu viya bahutarā。 除了人类，其他投生于四个恶道的众生则如同大地上的尘土般多。 Imasmiñca sutte devāpi manusseheva saṅgahitā。 在这部经中，天人也与人类相似。 Tasmā yathā manussesu jāyantā appakā，evaṃ devesupīti veditabbā。 因此，正如在人中重生的众生是少数，天人也是如此。 Dutiyaṃ。 第二。
Kulasuttavaṇṇanā

225. Tatiye suppadhaṃsiyānīti suviheṭhiyāni. Kumbhatthenakehīti ye paragharaṃ pavisitvā dīpālokena oloketvā parabhaṇḍaṃ haritukāmā ghaṭe dīpaṃ katvā pavisanti, te kumbhatthenakā nāma, tehi kumbhatthenakehi. Suppadhaṃsiyo hoti amanussehīti mettābhāvanārahitaṃ paṃsupisācakā vidhaṃsayanti, pageva uḷārā amanussā. Bhāvitāti vaḍḍhitā. Bahulīkatāti punappunaṃ katā. Yānīkatāti yuttayānaṃ viya katā. Vatthukatāti patiṭṭhānaṭṭhena vatthu viya katā. Anuṭṭhitāti adhiṭṭhitā . Paricitāti samantato citā suvaḍḍhitā. Susamāraddhāti cittena suṭṭhu samāraddhā. Tatiyaṃ.

4. Okkhāsuttavaṇṇanā

226. Catutthe okkhāsatanti mahāmukhaukkhalīnaṃ sataṃ. Dānaṃ dadeyyāti paṇītabhojanabharitānaṃ mahāukkhalīnaṃ sataṃ dānaṃ dadeyya. ‘‘Ukkāsata’’ntipi pāṭho , tassa daṇḍadīpikāsatanti attho. Ekāya pana dīpikāya yattake ṭhāne āloko hoti, tato sataguṇaṃ ṭhānaṃ sattahi ratanehi pūretvā dānaṃ dadeyyāti attho. Gadduhanamattanti goduhanamattaṃ, gāviyā ekavāraṃ aggathanākaḍḍhanamattanti attho. Gandhaūhanamattaṃ vā, dvīhi aṅgulīhi gandhapiṇḍaṃ gahetvā ekavāraṃ ghāyanamattanti attho. Ettakampi hi kālaṃ yo pana gabbhapariveṇavihārūpacāra paricchedena vā cakkavāḷaparicchedena vā aparimāṇāsu lokadhātūsu vā sabbasattesu hitapharaṇaṃ mettacittaṃ bhāvetuṃ sakkoti, idaṃ tato ekadivasaṃ tikkhattuṃ dinnadānato mahapphalataraṃ. Catutthaṃ.

5. Sattisuttavaṇṇanā

227. Pañcame paṭileṇissāmītiādīsu agge paharitvā kappāsavaṭṭiṃ viya nāmento niyyāsavaṭṭiṃ viya ca ekato katvā alliyāpento paṭileṇeti nāma. Majjhe paharitvā nāmetvā dhārāya vā paharitvā dvepi dhārā ekato alliyāpento paṭikoṭṭeti nāma. Kappāsavaṭṭanakaraṇīyaṃ viya pavattento cirakālaṃ saṃvellitakilañjaṃ pasāretvā puna saṃvellento viya ca paṭivaṭṭeti nāma. Pañcamaṃ.

6. Dhanuggahasuttavaṇṇanā



Tatiye suppadhaṃsiyānīti suviheṭhiyāni。 在第三部分，所谓“良好的掌控”是指良好的控制。 Kumbhatthenakehīti ye paragharaṃ pavisitvā dīpālokena oloketvā parabhaṇḍaṃ haritukāmā ghaṭe dīpaṃ katvā pavisanti，te kumbhatthenakā nāma，tehi kumbhatthenakehi。 进入壶的那些人，想要从外部获取财富，点燃灯火进入壶内，他们被称为“壶的掌控者”，是由这些掌控者所构成。 Suppadhaṃsiyo hoti amanussehīti mettābhāvanārahitaṃ paṃsupisācakā vidhaṃsayanti，pageva uḷārā amanussā。 良好的掌控是指那些没有慈悲心的恶鬼，他们像是恶劣的无情者。 Bhāvitāti vaḍḍhitā。 经过培养而增长。 Bahulīkatāti punappunaṃ katā。 反复进行而成。 Yānīkatāti yuttayānaṃ viya katā。 像是合理的道路而成。 Vatthukatāti patiṭṭhānaṭṭhena vatthu viya katā。 以基础为基础而成。 Anuṭṭhitāti adhiṭṭhitā。 被坚持而成。 Paricitāti samantato citā suvaḍḍhitā。 被周围的环境所滋养。 Susamāraddhāti cittena suṭṭhu samāraddhā。 被心灵很好地准备。 Tatiyaṃ。 第三。
Okkhāsuttavaṇṇanā
Catutthe okkhāsatanti mahāmukhaukkhalīnaṃ sataṃ。 在第四部分，所谓“抬起”的是指大型的磨盘。 Dānaṃ dadeyyāti paṇītabhojanabharitānaṃ mahāukkhalīnaṃ sataṃ dānaṃ dadeyya。 应该给那些盛满美味食物的大磨盘施舍。 ‘‘Ukkāsata’’ntipi pāṭho，tassa daṇḍadīpikāsatanti attho。 “抬起”的另一种解释是指它的支撑。 Ekāya pana dīpikāya yattake ṭhāne āloko hoti，tato sataguṇaṃ ṭhānaṃ sattahi ratanehi pūretvā dānaṃ dadeyyāti attho。 在某个地方有光亮，那里充满了七种珍宝，应该施舍。 Gadduhanamattanti goduhanamattaṃ，gāviyā ekavāraṃ aggathanākaḍḍhanamattanti attho。 这指的是一次性地将一头牛拉走。 Gandhaūhanamattaṃ vā，dvīhi aṅgulīhi gandhapiṇḍaṃ gahetvā ekavāraṃ ghāyanamattanti attho。 或者是用两根手指抓住香球，进行一次性地嗅闻。 Ettakampi hi kālaṃ yo pana gabbhapariveṇavihārūpacāra paricchedena vā cakkavāḷaparicchedena vā aparimāṇāsu lokadhātūsu vā sabbasattesu hitapharaṇaṃ mettacittaṃ bhāvetuṃ sakkoti，idaṃ tato ekadivasaṃ tikkhattuṃ dinnadānato mahapphalataraṃ。 任何时间，若能以慈悲心为所有众生带来利益，甚至比一次施舍三次还要更有成效。 Catutthaṃ。 第四。
Sattisuttavaṇṇanā
Pañcame paṭileṇissāmītiādīsu agge paharitvā kappāsavaṭṭiṃ viya nāmento niyyāsavaṭṭiṃ viya ca ekato katvā alliyāpento paṭileṇeti nāma。 在第五部分，所谓“放下”是指击打后，不再关注于引导的状态，像是将一根绳子拉紧。 Majjhe paharitvā nāmetvā dhārāya vā paharitvā dvepi dhārā ekato alliyāpento paṭikoṭṭeti nāma。 在中间击打，不再关注于引导的状态，像是将两条绳子拉紧。 Kappāsavaṭṭanakaraṇīyaṃ viya pavattento cirakālaṃ saṃvellitakilañjaṃ pasāretvā puna saṃvellento viya ca paṭivaṭṭeti nāma。 进行施舍的状态，像是经过长时间的收集后，再次进行收集。 Pañcamaṃ。 第五。
Dhanuggahasuttavaṇṇanā

228. Chaṭṭhe daḷhadhammā dhanuggahāti daḷhadhanuno issāsā. Daḷhadhanu nāma dvisahassathāmaṃ vuccati, dvisahassathāmaṃ nāma yassa āropitassa jiyābaddho lohasīsādīnaṃ bhāro daṇḍe gahetvā yāva kaṇḍappamāṇā ukkhittassa pathavito muccati. Susikkhitāti dasadvādasavassāni ācariyakule uggahitasippā. Katahatthāti yo sippameva uggaṇhāti, so katahattho na hoti, ime pana katahatthā ciṇṇavasībhāvā. Katūpāsanāti rājakulādīsu dassitasippā.

Tassa purisassa javoti evarūpo añño puriso nāma na bhūtapubbo, bodhisattasseva pana javanahaṃsakālo nāma āsi. Tadā bodhisatto cattāri kaṇḍāni āhari. Tadā kirassa kaniṭṭhabhātaro ‘‘mayaṃ, bhātika, sūriyena saddhiṃ javissāmā’’ti ārocesuṃ. Bodhisatto āha – ‘‘sūriyo sīghajavo, na sakkhissatha tumhe tena saddhiṃ javitu’’nti. Te dutiyaṃ tatiyampi tatheva vatvā ekadivasaṃ ‘‘gacchāmā’’ti yugandharapabbataṃ āruhitvā nisīdiṃsu. Bodhisatto ‘‘kahaṃ me bhātaro’’ti? Pucchitvā, ‘‘sūriyena saddhiṃ javituṃ gatā’’ti vutte, ‘‘vinassissanti tapassino’’ti te anukampamāno sayampi gantvā tesaṃ santike nisīdi. Atha sūriye uggacchante dvepi bhātaro sūriyena saddhiṃyeva ākāsaṃ pakkhantā, bodhisattopi tehi saddhiṃyeva pakkhanto. Tesu ekassa apatteyeva antarabhattasamaye pakkhantaresu aggi uṭṭhahi, so bhātaraṃ pakkositvā ‘‘na sakkomī’’ti āha. Tamenaṃ bodhisatto ‘‘mā bhāyī’’ti samassāsetvā pakkhapañjarena paliveṭhetvā darathaṃ vinodetvā ‘‘gacchā’’ti pesesi.

Dutiyo yāva antarabhattā javitvā pakkhantaresu aggimhi uṭṭhahite tathevāha. Tampi so tatheva katvā ‘‘gacchā’’ti pesesi. Sayaṃ pana yāva majjhanhikā javitvā, ‘‘ete bālāti mayāpi bālena na bhavitabba’’nti nivattitvā – ‘‘adiṭṭhasahāyakaṃ bārāṇasirājaṃ passissāmī’’ti bārāṇasiṃ agamāsi. Tasmiṃ nagaramatthake paribbhamante dvādasayojanaṃ nagaraṃ pattakaṭāhena otthaṭapatto viya ahosi. Atha paribbhamantassa paribbhamantassa tattha tattha chiddāni paññāyiṃsu. Sayampi anekahaṃsasahassasadiso paññāyi. So vegaṃ paṭisaṃharitvā rājagehābhimukho ahosi. Rājā oloketvā – ‘‘āgato kira me piyasahāyo javanahaṃso’’ti vātapānaṃ vivaritvā ratanapīṭhaṃ paññāpetvā olokento aṭṭhāsi. Bodhisatto ratanapīṭhe nisīdi.

Athassa rājā sahassapākena telena pakkhantarāni makkhetvā, madhulāje ceva madhurapānakañca adāsi. Tato naṃ kataparibhogaṃ ‘‘samma, kahaṃ agamāsī’’ti? Pucchi. So taṃ pavattiṃ ārocetvā ‘‘athāhaṃ, mahārāja, yāva majjhanhikā javitvā – ‘natthi javitena attho’ti nivatto’’ti ācikkhi. Atha rājā āha – ‘‘ahaṃ, sāmi, tumhākaṃ sūriyena saddhiṃ javanavegaṃ passitukāmo’’ti . Dukkaraṃ, mahārāja, na sakkā tayā passitunti. Tena hi, sāmi, sarikkhakamattampi dassehīti. Āma, mahārāja, dhanuggahe sannipātehīti. Rājā sannipātesi. Haṃso tato cattāro gahetvā nagaramajjhe toraṇaṃ kāretvā attano gīvāya ghaṇḍaṃ piḷandhāpetvā toraṇassa upari nisīditvā – ‘‘cattāro janā toraṇaṃ nissāya catudisābhimukhā ekekaṃ kaṇḍaṃ khipantū’’ti vatvā, sayaṃ paṭhamakaṇḍeneva saddhiṃ uppatitvā, taṃ kaṇḍaṃ aggahetvāva, dakkhiṇābhimukhaṃ gatakaṇḍaṃ dhanuto ratanamattāpagataṃ gaṇhi. Dutiyaṃ dviratanamattāpagataṃ, tatiyaṃ tiratanamattāpagataṃ, catutthaṃ bhūmiṃ appattameva gaṇhi. Atha naṃ cattāri kaṇḍāni gahetvā toraṇe nisinnakāleyeva addasaṃsu. So rājānaṃ āha – ‘‘passa, mahārāja, evaṃsīgho amhākaṃ javo’’ti. Evaṃ bodhisatteneva javanahaṃsakāle tāni kaṇḍāni āharitānīti veditabbāni.


Chaṭṭhe daḷhadhammā dhanuggahāti daḷhadhanuno issāsā。 在第六部分，所谓“坚固的法则”是指坚固的弓和强烈的嫉妒。 Daḷhadhanu nāma dvisahassathāmaṃ vuccati，dvisahassathāmaṃ nāma yassa āropitassa jiyābaddho lohasīsādīnaṃ bhāro daṇḍe gahetvā yāva kaṇḍappamāṇā ukkhittassa pathavito muccati。 坚固的弓是指两千斤重的弓，指的是将重物抬起至地面以上的能力。 Susikkhitāti dasadvādasavassāni ācariyakule uggahitasippā。 经过十到十二年的师父教导而掌握的技艺。 Katahatthāti yo sippameva uggaṇhāti，so katahattho na hoti，ime pana katahatthā ciṇṇavasībhāvā。 学习技艺的人被称为“有手”，而那些掌握技艺的人则不被称为。 Katūpāsanāti rājakulādīsu dassitasippā。 这是在王族等地所展示的技艺。
Tassa purisassa javoti evarūpo añño puriso nāma na bhūtapubbo，bodhisattasseva pana javanahaṃsakālo nāma āsi。 这个人的速度是指没有其他人能与之相比，只有菩萨的速度是如此。 Tadā bodhisatto cattāri kaṇḍāni āhari。 那时，菩萨取来了四根树枝。 Tadā kirassa kaniṭṭhabhātaro ‘‘mayaṃ，bhātika，sūriyena saddhiṃ javissāmā’’ti ārocesuṃ。 当时他的弟弟们说：“我们，兄弟，将与太阳一起奔跑。” Bodhisatto āha – ‘‘sūriyo sīghajavo，na sakkhissatha tumhe tena saddhiṃ javitu’’nti。 菩萨说：“太阳跑得很快，你们无法与之并肩。” Te dutiyaṃ tatiyampi tatheva vatvā ekadivasaṃ ‘‘gacchāmā’’ti yugandharapabbataṃ āruhitvā nisīdiṃsu。 他们第二次、第三次这样说，某一天，他们说：“我们去吧”，于是爬上了山并坐下。 Bodhisatto ‘‘kahaṃ me bhātaro’’ti? Pucchitvā，‘‘sūriyena saddhiṃ javituṃ gatā’’ti vutte，‘‘vinassissanti tapassino’’ti te anukampamāno sayampi gantvā tesaṃ santike nisīdi。 菩萨问：“我的兄弟们在哪里？”被告知他们去与太阳一起奔跑后，菩萨出于怜悯也跟着他们坐下。 Atha sūriye uggacchante dvepi bhātaro sūriyena saddhiṃyeva ākāsaṃ pakkhantā，bodhisattopi tehi saddhiṃyeva pakkhanto。 当太阳升起时，他的两个弟弟也飞向天空，菩萨也与他们一起飞翔。 Tesu ekassa apatteyeva antarabhattasamaye pakkhantaresu aggi uṭṭhahi，so bhātaraṃ pakkositvā ‘‘na sakkomī’’ti āha。 在他们中，有一个在午餐时间飞行时，看到其他人无法飞行，便呼喊他的兄弟：“我无法做到。” Tamenaṃ bodhisatto ‘‘mā bhāyī’’ti samassāsetvā pakkhapañjarena paliveṭhetvā darathaṃ vinodetvā ‘‘gacchā’’ti pesesi。 菩萨安慰他说：“不要害怕”，并用翅膀包裹住他，轻轻地说：“去吧。”
Dutiyo yāva antarabhattā javitvā pakkhantaresu aggimhi uṭṭhahite tathevāha。 第二次直到午餐时飞行，看到其他人起火，他也这样说。 Tampi so tatheva katvā ‘‘gacchā’’ti pesesi。 他也如此说：“去吧。” Sayaṃ pana yāva majjhanhikā javitvā，‘‘ete bālāti mayāpi bālena na bhavitabba’’nti nivattitvā – ‘‘adiṭṭhasahāyakaṃ bārāṇasirājaṃ passissāmī’’ti bārāṇasiṃ agamāsi。 他自己直到中午飞行，心想：“这些愚蠢的人，我也不应该变得愚蠢”，于是决定去见那位未见的巴拉纳西国王。 Tasmiṃ nagaramatthake paribbhamante dvādasayojanaṃ nagaraṃ pattakaṭāhena otthaṭapatto viya ahosi。 在那座城市周围游荡，像是经过十二个游程的城市。 Atha paribbhamantassa paribbhamantassa tattha tattha chiddāni paññāyiṃsu。 然后，在游荡的过程中，那里出现了许多裂缝。 Sayampi anekahaṃsasahassasadiso paññāyi。 他自己像是数千只天鹅一样。 So vegaṃ paṭisaṃharitvā rājagehābhimukho ahosi。 他收回速度，面向王宫。 Rājā oloketvā – ‘‘āgato kira me piyasahāyo javanahaṃso’’ti vātapānaṃ vivaritvā ratanapīṭhaṃ paññāpetvā olokento aṭṭhāsi。 国王看到他，心想：“我的亲爱的朋友，快速的天鹅来了”，于是打开窗户，设置宝座，站着观看。 Bodhisatto ratanapīṭhe nisīdi。 菩萨坐在宝座上。
Athassa rājā sahassapākena telena pakkhantarāni makkhetvā，madhulāje ceva madhurapānakañca adāsi。 然后国王用千种油脂涂抹他的翅膀，给他蜜饼和甘甜的饮料。 Tato naṃ kataparibhogaṃ ‘‘samma, kahaṃ agamāsī’’ti? Pucchi。 之后，国王询问他：“那么，你去哪里了？” So taṃ pavattiṃ ārocetvā ‘‘athāhaṃ，mahārāja，yāva majjhanhikā javitvā – ‘natthi javitena attho’ti nivatto’’ti ācikkhi。 他向国王报告了事情的经过：“大王，我飞到中午，发现‘与速度无益’而返回。” Atha rājā āha – ‘‘ahaṃ，sāmi，tumhākaṃ sūriyena saddhiṃ javanavegaṃ passitukāmo’’ti。 国王说：“我想看看你与太阳的速度。” Dukkaraṃ，mahārāja，na sakkā tayā passitunti。 “这很困难，大王，你无法看到。” Tena hi，sāmi，sarikkhakamattampi dassehīti。 “因此，您，先生，连一丝也看不到。” Āma，mahārāja，dhanuggahe sannipātehīti。 “是的，大王，只有在弓的控制下。” Rājā sannipātesi。 国王聚集了人们。 Haṃso tato cattāro gahetvā nagaramajjhe toraṇaṃ kāretvā attano gīvāya ghaṇḍaṃ piḷandhāpetvā toraṇassa upari nisīditvā – ‘‘cattāro janā toraṇaṃ nissāya catudisābhimukhā ekekaṃ kaṇḍaṃ khipantū’’ti vatvā，sayaṃ paṭhamakaṇḍeneva saddhiṃ uppatitvā，taṃ kaṇḍaṃ aggahetvāva，dakkhiṇābhimukhaṃ gatakaṇḍaṃ dhanuto ratanamattāpagataṃ gaṇhi。 天鹅抓住四根树枝，在城市的中心搭建一座门，抓住自己的脖子，坐在门上，命令：“四个人围绕门，朝四个方向各扔一根树枝。” 然后他和第一根树枝一起飞起来，抓住那根树枝，朝南飞去。 Dutiyaṃ dviratanamattāpagataṃ，tatiyaṃ tiratanamattāpagataṃ，catutthaṃ bhūmiṃ appattameva gaṇhi。 第二根树枝抓住两根，第三根抓住三根，第四根只抓住地面。 Atha naṃ cattāri kaṇḍāni gahetvā toraṇe nisinnakāleyeva addasaṃsu。 那时，他在门上坐下，看到四根树枝。 So rājānaṃ āha – ‘‘passa，mahārāja，evaṃsīgho amhākaṃ javo’’ti。 他对国王说：“看，大王，我们的速度如此之快。” Evaṃ bodhisatteneva javanahaṃsakāle tāni kaṇḍāni āharitānīti veditabbāni。 因此，应该知道这些树枝是由菩萨在快速的天鹅时刻取来的。


Purato dhāvantīti aggato javanti. Na panetā sabbakālaṃ puratova honti, kadāci purato, kadāci pacchato honti. Ākāsaṭṭhakavimānesu hi uyyānānipi honti pokkharaṇiyopi, tā tattha nahāyanti, udakakīḷaṃ kīḷamānā pacchatopi honti, vegena pana gantvā puna puratova dhāvanti. Āyusaṅkhārāti rūpajīvitindriyaṃ sandhāya vuttaṃ. Tañhi tato sīghataraṃ khīyati. Arūpadhammānaṃ pana bhedo na sakkā paññāpetuṃ. Chaṭṭhaṃ.

7. Āṇisuttavaṇṇanā

229. Sattame dasārahānanti evaṃnāmakānaṃ khattiyānaṃ. Te kira satato dasabhāgaṃ gaṇhiṃsu, tasmā ‘‘dasārahā’’ti paññāyiṃsu. Ānakoti evaṃladdhanāmo mudiṅgo. Himavante kira mahākuḷīradaho ahosi. Tattha mahanto kuḷīro otiṇṇotiṇṇaṃ hatthiṃ khādati. Atha hatthī upaddutā ekaṃ kareṇuṃ sakkariṃsu ‘‘imissā puttaṃ nissāya amhākaṃ sotthi bhavissatī’’ti. Sāpi mahesakkhaṃ puttaṃ vijāyi. Te tampi sakkariṃsu. So vuddhippatto mātaraṃ pucchi, ‘‘kasmā maṃ ete sakkarontī’’ti? Sā taṃ pavattimācikkhi. So ‘‘kiṃ mayhaṃ kuḷīro pahoti? Etha gacchāmā’’ti mahāhatthiparivāro tattha gantvā paṭhamameva otari. Kuḷīro udakasaddeneva āgantvā taṃ aggahesi. Mahanto kuḷīrassa aḷo, so taṃ ito vā etto vā cāletuṃ asakkonto mukhe soṇḍaṃ pakkhipitvā viravi. Hatthino ‘‘yaṃnissāya mayaṃ ‘sotthi bhavissatī’ti amaññimhā, so paṭhamataraṃ gahito’’ti tato tato palāyiṃsu.

Athassa mātā avidūre ṭhatvā ‘‘mayaṃ thalanāgā, tumhe udakanāgā nāma, nāgehi nāgo na viheṭhetabbo’’ti kuḷīraṃ piyavacanena vatvā imaṃ gāthamāha –

‘‘Ye kuḷīrā samuddasmiṃ, gaṅgāya yamunāya ca;

Tesaṃ tvaṃ vārijo seṭṭho, muñca rodantiyā paja’’nti.

Mātugāmasaddo nāma purise khobhetvā tiṭṭhati, tasmā so gahaṇaṃ sithilamakāsi. Hatthipoto vegena ubho pāde ukkhipitvā taṃ piṭṭhiyaṃ akkami. Saha akkamanā piṭṭhi mattikabhājanaṃ viya bhijji. Atha naṃ dantehi vijjhitvā ukkhipitvā thale chaḍḍetvā tuṭṭharavaṃ ravi. Atha naṃ hatthī ito cito ca āgantvā maddiṃsu. Tassa eko aḷo paṭikkamitvā pati, taṃ sakko devarājā gahetvā gato.

Itaro pana aḷo vātātapena sukkhitvā pakkalākhārasavaṇṇo ahosi, so deve vuṭṭhe udakoghena vuyhanto dasabhātikānaṃ rājūnaṃ uparisote jālaṃ pasārāpetvā gaṅgāya kīḷantānaṃ āgantvā jāle laggi. Te kīḷāpariyosāne jālamhi ukkhipiyamāne taṃ disvā pucchiṃsu ‘‘kiṃ eta’’nti? ‘‘Kuḷīraaḷo sāmī’’ti. ‘‘Na sakkā esa ābharaṇatthāya upanetuṃ, pariyonandhāpetvā bheriṃ karissāmā’’ti? Pariyonandhāpetvā pahariṃsu. Saddo dvādasayojanaṃ nagaraṃ avatthari. Tato āhaṃsu – ‘‘na sakkā idaṃ divase divase vādetuṃ, chaṇadivasatthāya maṅgalabherī hotū’’ti maṅgalabheriṃ akaṃsu. Tasmiṃ vādite mahājano anhāyitvā apiḷandhitvā hatthiyānādīni āruyha sīghaṃ sannipatanti. Iti mahājanaṃ pakkositvā viya ānetīti ānako tvevassa nāmaṃ ahosi.

Aññaṃāṇiṃ odahiṃsūti aññaṃ suvaṇṇarajatādimayaṃ āṇiṃ ghaṭayiṃsu. Āṇisaṅghāṭova avasissīti suvaṇṇādimayānaṃ āṇīnaṃ saṅghāṭamattameva avasesaṃ ahosi. Athassa dvādasayojanappamāṇo saddo antosālāyampi dukkhena suyyittha.

Gambhīrāti pāḷivasena gambhīrā sallasuttasadisā. Gambhīratthāti atthavasena gambhīrā mahāvedallasuttasadisā (ma. ni. 

Purato dhāvantīti aggato javanti。前方奔跑的是快速的。 Na panetā sabbakālaṃ puratova honti，kadāci purato，kadāci pacchato honti。 但并非总是向前，有时向前，有时向后。 Ākāsaṭṭhakavimānesu hi uyyānānipi honti pokkharaṇiyopi，tā tattha nahāyanti，udakakīḷaṃ kīḷamānā pacchatopi honti，vegena pana gantvā puna puratova dhāvanti。 在天空或天界的飞行者中，他们有时在水中沐浴，有时在水中玩耍，但仍然快速地奔跑。 Āyusaṅkhārāti rūpajīvitindriyaṃ sandhāya vuttaṃ。 这里提到的是生命的构成，指的是肉体的生命力。 Tañhi tato sīghataraṃ khīyati。 这比其他的更快地消耗。 Arūpadhammānaṃ pana bhedo na sakkā paññāpetuṃ。 但对于无形的存在，无法进行分类。 Chaṭṭhaṃ。 第六。
Āṇisuttavaṇṇanā
Sattame dasārahānanti evaṃnāmakānaṃ khattiyānaṃ。 在第七部分，所谓“十乘者”是指这样命名的王族。 Te kira satato dasabhāgaṃ gaṇhiṃsu，tasmā ‘‘dasārahā’’ti paññāyiṃsu。 他们确实将其分为十部分，因此被称为“十乘者”。 Ānakoti evaṃladdhanāmo mudiṅgo。 这是在这样命名的地方，指的是一只小象。 Himavante kira mahākuḷīradaho ahosi。 在喜马拉雅山中，确实有一只巨大的野象。 Tattha mahanto kuḷīro otiṇṇotiṇṇaṃ hatthiṃ khādati。 那里一只巨大的野象正在吞食一头大象。 Atha hatthī upaddutā ekaṃ kareṇuṃ sakkariṃsu ‘‘imissā puttaṃ nissāya amhākaṃ sotthi bhavissatī’’ti。 然后，那只大象受到惊吓，向一只小象呼喊：“依靠这个小象，我们会安全。” Sāpi mahesakkhaṃ puttaṃ vijāyi。 她也生了一个伟大的儿子。 Te tampi sakkariṃsu。 他们也向它致敬。 So vuddhippatto mātaraṃ pucchi，‘‘kasmā maṃ ete sakkarontī’’ti？ 他成长后问母亲：“他们为什么向我致敬？” Sā taṃ pavattimācikkhi。 母亲告诉他事情的经过。 So ‘‘kiṃ mayhaṃ kuḷīro pahoti？ Etha gacchāmā’’ti mahāhatthiparivāro tattha gantvā paṭhamameva otari。 他问：“我是什么样的野象？我们去吧。”于是，带着大象的队伍，首先抵达那里。 Kuḷīro udakasaddeneva āgantvā taṃ aggahesi。 野象用水声来到那里，抓住了他。 Mahanto kuḷīrassa aḷo，so taṃ ito vā etto vā cāletuṃ asakkonto mukhe soṇḍaṃ pakkhipitvā viravi。 巨大的野象无法从这里或那里移动，便将鼻子插入嘴里，哀鸣。 Hatthino ‘‘yaṃnissāya mayaṃ ‘sotthi bhavissatī’ti amaññimhā，so paṭhamataraṃ gahito’’ti tato tato palāyiṃsu。 大象们说：“依靠这个小象，我们曾认为会安全，所以它首先被抓住。”于是纷纷逃跑。
Athassa mātā avidūre ṭhatvā ‘‘mayaṃ thalanāgā，tumhe udakanāgā nāma，nāgehi nāgo na viheṭhetabbo’’ti kuḷīraṃ piyavacanena vatvā imaṃ gāthamāha – 母亲在不远处站着，亲切地对小象说：“我们是水中的生物，你们是水中的生物，水中的生物不应受到伤害。”
‘‘Ye kuḷīrā samuddasmiṃ，gaṅgāya yamunāya ca；
Tesaṃ tvaṃ vārijo seṭṭho，muñca rodantiyā paja’’nti。
“那些在海洋中的野象，
在恒河和雅穆纳中；
你是他们中最优秀的，
放下那些哭泣的孩子。”
Mātugāmasaddo nāma purise khobhetvā tiṭṭhati，tasmā so gahaṇaṃ sithilamakāsi。 母亲的声音使人震惊，因此她放松了对小象的控制。 Hatthipoto vegena ubho pāde ukkhipitvā taṃ piṭṭhiyaṃ akkami。 大象迅速抬起双腿，跳到他的背上。 Saha akkamanā piṭṭhi mattikabhājanaṃ viya bhijji。 在跳跃的同时，背部像陶罐一样破裂。 Atha naṃ dantehi vijjhitvā ukkhipitvā thale chaḍḍetvā tuṭṭharavaṃ ravi。 然后用牙齿刺破他，抬起他，抛在地上，发出愉悦的叫声。 Atha naṃ hatthī ito cito ca āgantvā maddiṃsu。 然后大象从这里和那里过来，互相撞击。 Tassa eko aḷo paṭikkamitvā pati，taṃ sakko devarājā gahetvā gato。 一只野象抵挡住他，天神王萨卡抓住了他并带走。
Itaro pana aḷo vātātapena sukkhitvā pakkalākhārasavaṇṇo ahosi，so deve vuṭṭhe udakoghena vuyhanto dasabhātikānaṃ uparisote jālaṃ pasārāpetvā gaṅgāya kīḷantānaṃ āgantvā jāle laggi。 另一只野象因风热而干枯，变得像黑色的泥土，他在天上被水流冲走，向十位国王的上方撒下网，来到玩耍的恒河边，被网捕住。 Te kīḷāpariyosāne jālamhi ukkhipiyamāne taṃ disvā pucchiṃsu ‘‘kiṃ eta’’nti？ 当他们在游戏结束时看到被提起的网时，问道：“这是什么？” ‘‘Kuḷīraaḷo sāmī’’ti。 “这是野象。” ‘‘Na sakkā esa ābharaṇatthāya upanetuṃ，pariyonandhāpetvā bheriṃ karissāmā’’ti？ “无法带走这个，准备好后我们将鸣响。” Pariyonandhāpetvā pahariṃsu。 准备好后，他们开始鸣响。 Saddo dvādasayojanaṃ nagaraṃ avatthari。 声音传遍了十二个游程的城市。 Tato āhaṃsu – ‘‘na sakkā idaṃ divase divase vādetuṃ，chaṇadivasatthāya maṅgalabherī hotū’’ti maṅgalabheriṃ akaṃsu。 于是他们说：“无法每天鸣响，准备好为节日鸣响。”于是鸣响了节日的号角。 Tasmiṃ vādite mahājano anhāyitvā apiḷandhitvā hatthiyānādīni āruyha sīghaṃ sannipatanti。 在鸣响时，民众聚集，骑上大象等，迅速聚集。 Iti mahājanaṃ pakkositvā viya ānetīti ānako tvevassa nāmaṃ ahosi。 这样，像是召集民众，因此被称为“召集者”。
Aññaṃāṇiṃ odahiṃsūti aññaṃ suvaṇṇarajatādimayaṃ āṇiṃ ghaṭayiṃsu。 他们又提起了其他的，提起了其他的黄金和白银等物品。 Āṇisaṅghāṭova avasissīti suvaṇṇādimayānaṃ āṇīnaṃ saṅghāṭamattameva avasesaṃ ahosi。 只有金银等物品的数量剩余。 Athassa dvādasayojanappamāṇo saddo antosālāyampi dukkhena suyyittha。 这声音在十二个游程的地方也因痛苦而响起。
Gambhīrāti pāḷivasena gambhīrā sallasuttasadisā。 深沉的，像是《萨拉经》中所描述的那样。 Gambhīratthāti atthavasena gambhīrā mahāvedallasuttasadisā。 深沉的，意义深远，像是《大广经》中所描述的那样。

1.449 ādayo). Lokuttarāti lokuttaraatthadīpakā. Suññatappaṭisaṃyuttāti sattasuññatadhammamattameva pakāsakā saṃkhittasaṃyuttasadisā. Uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbanti uggahetabbe ca pariyāpuṇitabbe ca. Kavikatāti kavīhi katā. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Cittakkharāti vicitraakkharā. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Bāhirakāti sāsanato bahibhūtā. Sāvakabhāsitāti tesaṃ tesaṃ sāvakehi bhāsitā. Sussūsissantīti akkharacittatāya ceva savanasampattiyā ca attamanā hutvā sāmaṇeradaharabhikkhumātugāmamahāgahapatikādayo ‘‘esa dhammakathiko’’ti sannipatitvā sotukāmā bhavissanti. Tasmāti yasmā tathāgatabhāsitā suttantā anuggayhamānā antaradhāyanti, tasmā. Sattamaṃ.

8. Kaliṅgarasuttavaṇṇanā

230. Aṭṭhame kaliṅgarūpadhānāti kaliṅgaraghaṭikaṃ sīsūpadhānañceva pādūpadhānañca katvā. Appamattāti sippuggahaṇe appamattā. Ātāpinoti uṭṭhānavīriyātāpena yuttā. Upāsanasminti sippānaṃ abhiyoge ācariyānañca payirupāsane. Te kira tadā pātova uṭṭhāya sippasālaṃ gacchanti, tattha sippaṃ uggahetvā sajjhāyādīhi abhiyogaṃ katvā mukhaṃ dhovitvā yāgupānāya gacchanti. Yāguṃ pivitvā puna sippasālaṃ gantvā sippaṃ gaṇhitvā sajjhāyaṃ karontā pātarāsāya gacchanti. Katapātarāsā samānā ‘‘mā pamādena ciraṃ niddokkamanaṃ ahosī’’ti khadiraghaṭikāsu sīse ca pāde ca upadahitvā thokaṃ nipajjitvā puna sippasālaṃ gantvā sippaṃ gahetvā sajjhāyanti. Sāyaṃ sajjhāyaṃ karontā ca gehaṃ gantvā bhuttasāyamāsā paṭhamayāmaṃ sajjhāyaṃ katvā sayanakāle tatheva kaliṅgaraṃ upadhānaṃ katvā sayanti. Evaṃ te akkhaṇavedhino vālavedhino ca ahesuṃ. Idaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.

Otāranti vivaraṃ. Ārammaṇanti paccayaṃ. Padhānasminti padhānabhūmiyaṃ vīriyaṃ kurumānā. Paṭhamabodhiyaṃ kira bhikkhū bhattakiccaṃ katvāva kammaṭṭhānaṃ manasi karonti. Tesaṃ manasikarontānaṃyeva sūriyo atthaṃ gacchati. Te nhāyitvā puna caṅkamaṃ otaritvā paṭhamayāmaṃ caṅkamanti. Tato ‘‘mā ciraṃ niddāyimhā’’ti sarīradarathavinodanatthaṃ nipajjantā kaṭṭhakhaṇḍaṃ upadahitvā nipajjanti, te puna pacchimayāme vuṭṭhāya caṅkamaṃ otaranti. Te sandhāya idaṃ vuttaṃ. Ayampi dīpo tiṇṇaṃ rājūnaṃ kāle ekaghaṇḍinigghoso ekapadhānabhūmi ahosi. Nānāmukhe pahaṭaghaṇḍi pilicchikoḷiyaṃ osarati, kalyāṇiyaṃ pahaṭaghaṇḍi nāgadīpe osarati . ‘‘Ayaṃ bhikkhu puthujjano, ayaṃ puthujjano’’ti aṅguliṃ pasāretvā dassetabbo ahosi. Ekadivasaṃ sabbe arahantova ahesuṃ. Tasmāti yasmā kaliṅgarūpadhānānaṃ māro ārammaṇaṃ na labhati, tasmā. Aṭṭhamaṃ.

9. Nāgasuttavaṇṇanā

231. Navame ativelanti atikkantavelaṃ kālaṃ atikkantappamāṇaṃ kālaṃ. Kimaṅgaṃ panāhanti ahaṃ pana kiṃkāraṇā na upasaṅkamissāmi? Bhisamuḷālanti bhisañceva muḷālañca. Abbuhetvāti uddharitvā. Bhiṅkacchāpāti hatthipotakā. Te kira abhiṇhaṃ bhiṅkārasaddaṃ karonti, tasmā bhiṅkacchāpāti vuccanti. Pasannākāraṃ karontīti pasannehi kattabbākāraṃ karonti, cattāro paccaye denti. Dhammaṃ bhāsantīti ekaṃ dve jātakāni vā suttante vā uggaṇhitvā asambhinnena sarena dhammaṃ desenti. Pasannākāraṃ karontīti tesaṃ tāya desanāya pasannā gihī paccaye denti. Neva vaṇṇāya hoti na balāyāti neva guṇavaṇṇāya, na ñāṇabalāya hoti, guṇavaṇṇe pana parihāyante sarīravaṇṇopi sarīrabalampi parihāyati, tasmā sarīrassa neva vaṇṇāya na balāya hoti. Navamaṃ.

10. Biḷārasuttavaṇṇanā

232. Dasame sandhisamalasaṃkaṭīreti ettha sandhīti bhinnagharānaṃ sandhi, samaloti gāmato gūthanikkhamanamaggo, saṃkaṭīranti saṅkāraṭṭhānaṃ. Mudumūsinti mudukaṃ mūsikaṃ. Vuṭṭhānaṃ paññāyatīti desanā paññāyati. Dasamaṃ.

11. Siṅgālasuttavaṇṇanā



1.449 ādayo). Lokuttarāti lokuttaraatthadīpakā。 所谓“超世间”，是指超越世俗的意义之光。 Suññatappaṭisaṃyuttāti sattasuññatadhammamattameva pakāsakā saṃkhittasaṃyuttasadisā。 所谓“与空相连”，是指仅仅展示七种空的法。 Uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbanti uggahetabbe ca pariyāpuṇitabbe ca。 应该被学习和充实的。 Kavikatāti kavīhi katā。 所谓“诗歌”，是由诗人创作的。 Itaraṃ tasseva vevacanaṃ。 另有其义。 Cittakkharāti vicitraakkharā。 所谓“多样的字母”，是指变化多端的字符。 Itaraṃ tasseva vevacanaṃ。 另有其义。 Bāhirakāti sāsanato bahibhūtā。 所谓“外在”，是指从教义上看是外在的。 Sāvakabhāsitāti tesaṃ tesaṃ sāvakehi bhāsitā。 所谓“弟子所说”，是指由这些弟子所说的。 Sussūsissantīti akkharacittatāya ceva savanasampattiyā ca attamanā hutvā sāmaṇeradaharabhikkhumātugāmamahāgahapatikādayo ‘‘esa dhammakathiko’’ti sannipatitvā sotukāmā bhavissanti。 因此，因字母的性质和声音的美好而愉悦的，像是比丘、年轻的比丘、母亲、村庄的大家族等，都会聚集在一起，想要听他讲法。 Tasmāti yasmā tathāgatabhāsitā suttantā anuggayhamānā antaradhāyanti，tasmā。 所以，因为如来所说的经文在被理解时会隐没，所以如此。 Sattamaṃ。 第七。
Kaliṅgarasuttavaṇṇanā
Aṭṭhame kaliṅgarūpadhānāti kaliṅgaraghaṭikaṃ sīsūpadhānañceva pādūpadhānañca katvā。 在第八部分，所谓“卡林加的形象”，是指卡林加的容器，包括头部和脚的容器。 Appamattāti sippuggahaṇe appamattā。 所谓“谨慎”，是指在技艺的掌握上要谨慎。 Ātāpinoti uṭṭhānavīriyātāpena yuttā。 所谓“勤勉”，是指以努力和精力为基础。 Upāsanasminti sippānaṃ abhiyoge ācariyānañca payirupāsane。 这是指在技艺的应用和老师的恭敬上。 Te kira tadā pātova uṭṭhāya sippasālaṃ gacchanti，tathā sippaṃ uggahetvā sajjhāyādīhi abhiyogaṃ katvā mukhaṃ dhovitvā yāgupānāya gacchanti。 他们确实在那时早上起床，去技艺的殿堂，学习技艺，然后洗脸后去喝粥。 Yāguṃ pivitvā puna sippasālaṃ gantvā sippaṃ gaṇhitvā sajjhāyaṃ karontā pātarāsāya gacchanti。 喝完粥后，他们又回到技艺的殿堂，掌握技艺，进行学习。 Katapātarāsā samānā ‘‘mā pamādena ciraṃ niddokkamanaṃ ahosī’’ti khadiraghaṭikāsu sīse ca pāde ca upadahitvā thokaṃ nipajjitvā puna sippasālaṃ gantvā sippaṃ gahetvā sajjhāyanti。 在进行早晨的学习时，他们都说：“不要因懈怠而长时间迷失。”于是他们在小树的头部和脚部稍微休息后，再次回到技艺的殿堂，继续学习。 Sāyaṃ sajjhāyaṃ karontā ca gehaṃ gantvā bhuttasāyamāsā paṭhamayāmaṃ sajjhāyaṃ katvā sayanakāle tatheva kaliṅgaraṃ upadhānaṃ katvā sayanti。 这样，他们在晚上学习后回家，吃完晚餐后，第一天的学习就完成了，晚上也按照同样的方式进行学习。 Evaṃ te akkhaṇavedhino vālavedhino ca ahesuṃ。 这就是所说的。
Otāranti vivaraṃ。 所谓“下降”，是指进入的地方。 Ārammaṇanti paccayaṃ。 所谓“对象”，是指条件。 Padhānasminti padhānabhūmiyaṃ vīriyaṃ kurumānā。 所谓“努力”，是指在努力的基础上。 Paṭhamabodhiyaṃ kira bhikkhū bhattakiccaṃ katvāva kammaṭṭhānaṃ manasi karonti。 在第一次觉悟时，比丘们在完成饮食的工作后，想着自己的修行。 Tesaṃ manasikarontānaṃyeva sūriyo atthaṃ gacchati。 对于他们专注的，太阳正向他们走去。 Te nhāyitvā puna caṅkamaṃ otaritvā paṭhamayāmaṃ caṅkamanti。 他们沐浴后，再次走下去，进行早上的行走。 Tato ‘‘mā ciraṃ niddāyimhā’’ti sarīradarathavinodanatthaṃ nipajjantā kaṭṭhakhaṇḍaṃ upadahitvā nipajjanti，te puna pacchimayāme vuṭṭhāya caṅkamaṃ otaranti。 然后，他们说：“不要长时间沉睡”，为了身体的舒适，他们用木块支撑着，躺下休息，随后在傍晚起床再继续走动。 Te sandhāya idaṃ vuttaṃ。 所以，这样说是为了说明。 Ayampi dīpo tiṇṇaṃ rājūnaṃ kāle ekaghaṇḍinigghoso ekapadhānabhūmi ahosi。 这个地方在三个国王的时代，是一个单一的声音的地方。 Nānāmukhe pahaṭaghaṇḍi pilicchikoḷiyaṃ osarati，kalyāṇiyaṃ pahaṭaghaṇḍi nāgadīpe osarati。 各种各样的声音在不同的地方响起，善良的声音在龙岛上响起。 ‘‘Ayaṃ bhikkhu puthujjano，ayaṃ puthujjano’’ti aṅguliṃ pasāretvā dassetabbo ahosi。 “这个比丘是普通人，这个也是普通人”，应该用手指指示。 Ekadivasaṃ sabbe arahantova ahesuṃ。 有一天，所有人都成为了阿罗汉。 Tasmāti yasmā kaliṅgarūpadhānānaṃ māro ārammaṇaṃ na labhati，tasmā。 所以，因为魔王无法获得卡林加的形象作为对象，所以如此。 Aṭṭhamaṃ。 第八。
Nāgasuttavaṇṇanā
Navame ativelanti atikkantavelaṃ kālaṃ atikkantappamāṇaṃ kālaṃ。 在第九部分，所谓“极端”，是指超越极限的时间，超越了标准的时间。 Kimaṅgaṃ panāhanti ahaṃ pana kiṃkāraṇā na upasaṅkamissāmi？ “我究竟因为什么原因不靠近？” Bhisamuḷālanti bhisañceva muḷālañca。 所谓“恐惧与惊慌”，是指恐惧和惊慌。 Abbuhetvāti uddharitvā。 所谓“抬起”，是指提升。 Bhiṅkacchāpāti hatthipotakā。 所谓“被称为大象的”，是指小象。 Te kira abhiṇhaṃ bhiṅkārasaddaṃ karonti，tasmā bhiṅkacchāpāti vuccanti。 他们确实经常发出“吼叫”的声音，因此被称为“被称为大象的”。 Pasannākāraṃ karontīti pasannehi kattabbākāraṃ karonti，cattāro paccaye denti。 所谓“表现出愉悦的样子”，是指他们向信任的人提供四种条件。 Dhammaṃ bhāsantīti ekaṃ dve jātakāni vā suttante vā uggaṇhitvā asambhinnena sarena dhammaṃ desenti。 所谓“讲法”，是指他们以不混淆的方式讲述一到两个故事，或经文。 Pasannākāraṃ karontīti tesaṃ tāya desanāya pasannā gihī paccaye denti。 所谓“表现出愉悦的样子”，是指他们通过这样的教导向信徒提供条件。 Neva vaṇṇāya hoti na balāyāti neva guṇavaṇṇāya，na ñāṇabalāya hoti，guṇavaṇṇe pana parihāyante sarīravaṇṇopi sarīrabalampi parihāyati，tasmā sarīrassa neva vaṇṇāya na balāya hoti。 既不在色相上，也不在力量上，也不在智慧的力量上，然而在美德的色相上却会衰退，身体的色相和力量也会衰退，因此身体既不在色相上，也不在力量上。 Navamaṃ。 第九。
Biḷārasuttavaṇṇanā
Dasame sandhisamalasaṃkaṭīreti ettha sandhīti bhinnagharānaṃ sandhi，samaloti gāmato gūthanikkhamanamaggo，saṃkaṭīranti saṅkāraṭṭhānaṃ。 在第十部分，所谓“连接的困难”，是指破裂房屋的连接，所谓“相同”是指从村庄到出口的路，所谓“困难”是指混乱的地方。 Mudumūsinti mudukaṃ mūsikaṃ。 所谓“柔软的老鼠”，是指柔软的老鼠。 Vuṭṭhānaṃ paññāyatīti desanā paññāyati。 所谓“觉醒”，是指教导显现。 Dasamaṃ。 第十。
Siṅgālasuttavaṇṇanā

233. Ekādasame yena yena icchatīti so jarasiṅgālo icchiticchitaṭṭhāne iriyāpathakappanena sītavātūpavāyanena ca antarantarā cittassādampi labhatīti dasseti. Sakyaputtiyapaṭiññoti idaṃ devadattaṃ sandhāya vuttaṃ. So hi ettakampi cittassādaṃ anāgate attabhāve na labhissatīti. Ekādasamaṃ.

12. Dutiyasiṅgālasuttavaṇṇanā

234. Dvādasame kataññutāti katajānanaṃ. Kataveditāti katavisesajānanaṃ. Tatridaṃ jarasiṅgālassa kataññutāya vatthu – satta kira bhātaro khettaṃ kasanti. Tesaṃ sabbakaniṭṭho khettapariyante ṭhatvā gāvo rakkhati. Athekaṃ jarasiṅgālaṃ ajagaro gaṇhi, so taṃ disvā yaṭṭhiyā pothetvā vissajjāpesi. Ajagaro siṅgālaṃ vissajjetvā tameva gaṇhi. Siṅgālo cintesi – ‘‘mayhaṃ iminā jīvitaṃ dinnaṃ, ahampi imassa dassāmī’’ti yāgughaṭassa upari ṭhapitaṃ vāsiṃ mukhena ḍaṃsitvā tassa santikaṃ agamāsi. Itare bhātaro disvā, ‘‘siṅgālo vāsiṃ haratī’’ti anubandhiṃsu. So tehi diṭṭhabhāvaṃ ñatvā vāsiṃ tassa santike chaḍḍetvā palāyi. Itare āgantvā kaniṭṭhaṃ ajagarena gahitaṃ disvā vāsiyā ajagaraṃ chinditvā taṃ gahetvā agamaṃsu. Evaṃ jarasiṅgāle siyā yā kāci kataññutā kataveditā. Sakyaputtiyapaṭiññeti idampi devadattassa ācārameva sandhāya vuttanti. Dvādasamaṃ.

Opammasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Bhikkhusaṃyuttaṃ

1. Kolitasuttavaṇṇanā

235. Bhikkhusaṃyuttassa paṭhame, āvusoti sāvakānaṃ ālāpo. Buddhā hi bhagavanto sāvake ālapantā, ‘‘bhikkhave’’ti ālapanti, sāvakā pana ‘‘buddhehi sadisā mā homā’’ti, ‘‘āvuso’’ti paṭhamaṃ vatvā pacchā, ‘‘bhikkhave’’ti bhaṇanti. Buddhehi ca ālapite bhikkhusaṅgho, ‘‘bhante’’ti paṭivacanaṃ deti sāvakehi, ‘‘āvuso’’ti. Ayaṃ vuccatīti yasmā dutiyajjhāne vitakkavicārā nirujjhanti, yesaṃ nirodhā saddāyatanaṃ appavattiṃ gacchati, tasmā yadetaṃ dutiyaṃ jhānaṃ nāma, ayaṃ vuccati ‘‘ariyānaṃ tuṇhībhāvo’’ti. Ayamettha yojanā. ‘‘Dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo’’ti ettha pana kammaṭṭhānamanasikāropi paṭhamajjhānādīnipi ariyo tuṇhībhāvotveva saṅkhaṃ gatāni.

Vitakkasahagatāti vitakkārammaṇā. Saññāmanasikārāti saññā ca manasikāro ca. Samudācarantīti pavattanti. Therassa kira dutiyajjhānaṃ na paguṇaṃ. Athassa tato vuṭṭhitassa vitakkavicārā na santato upaṭṭhahiṃsu. Iccassa dutiyajjhānampi saññāmanasikārāpi hānabhāgiyāva ahesuṃ, taṃ dassento evamāha. Saṇṭhapehīti sammā ṭhapehi. Ekodibhāvaṃ karohīti ekaggaṃ karohi. Samādahāti sammā ādaha āropehi. Mahābhiññatanti chaḷabhiññataṃ. Satthā kira iminā upāyena satta divase therassa hānabhāgiyaṃ samādhiṃ vaḍḍhetvā theraṃ chaḷabhiññataṃ pāpesi. Paṭhamaṃ.

2. Upatissasuttavaṇṇanā

236. Dutiye atthi nu kho taṃ kiñci lokasminti idaṃ atiuḷārampi sattaṃ vā saṅkhāraṃ vā sandhāya vuttaṃ. Satthupi khoti idaṃ yasmā ānandattherassa satthari adhimatto chando ca pemañca, tasmā ‘‘kiṃ nu kho imassa therassa satthu vipariṇāmenapi sokādayo nuppajjeyyu’’nti jānanatthaṃ pucchati? Dīgharattanti sūkarakhataleṇadvāre dīghanakhaparibbājakassa vedanāpariggahasuttantaṃ desitadivasato paṭṭhāya atikkantakālaṃ sandhāyāha. Tasmiñhi divase therassa ime vaṭṭānugatakilesā samūhatāti. Dutiyaṃ.

3. Ghaṭasuttavaṇṇanā



Ekādasame yena yena icchatīti so jarasiṅgālo icchiticchitaṭṭhāne iriyāpathakappanena sītavātūpavāyanena ca antarantarā cittassādampi labhatīti dasseti。 在第十一部分，所说的“无论何时他想要”，是指那只老狐狸通过选择适当的地方、行动方式和寒风的影响，能够逐渐获得心灵的愉悦。 Sakyaputtiyapaṭiññoti idaṃ devadattaṃ sandhāya vuttaṃ。 这是指对释迦族的反驳，暗指是指德瓦达。 So hi ettakampi cittassādaṃ anāgate attabhāve na labhissatīti。 因为他在未来的存在中不会获得如此的心灵愉悦。 Ekādasamaṃ。 第十一。
Dutiyasiṅgālasuttavaṇṇanā
Dvādasame kataññutāti katajānanaṃ。 在第十二部分，所谓“感恩”，是指对给予的知恩。 Kataveditāti katavisesajānanaṃ。 所谓“知晓”，是指对特别的事情有所了解。 Tatridaṃ jarasiṅgālassa kataññutāya vatthu – satta kira bhātaro khettaṃ kasanti。 在这里，关于老狐狸的知恩，故事是这样的：七只兄弟正在耕地。 Tesaṃ sabbakaniṭṭho khettapariyante ṭhatvā gāvo rakkhati。 他们的所有弟弟都在田地的边缘站着，保护着牛群。 Athekaṃ jarasiṅgālaṃ ajagaro gaṇhi，so taṃ disvā yaṭṭhiyā pothetvā vissajjāpesi。 然后，一只老狐狸被一只巨蛇抓住，看到后被从身上抛掉。 Ajagaro siṅgālaṃ vissajjetvā tameva gaṇhi。 蛇放掉了狐狸，又抓住了它。 Siṅgālo cintesi – ‘‘mayhaṃ iminā jīvitaṃ dinnaṃ，ahampi imassa dassāmī’’ti yāgughaṭassa upari ṭhapitaṃ vāsiṃ mukhena ḍaṃsitvā tassa santikaṃ agamāsi。 狐狸思考：“我的生命是给与的，我也将给予它。”于是用嘴咬住了放置在粥罐上的食物，前往蛇的身边。 Itare bhātaro disvā，‘‘siṅgālo vāsiṃ haratī’’ti anubandhiṃsu。 其他兄弟看到后，便追随道：“狐狸在偷食物。” So tehi diṭṭhabhāvaṃ ñatvā vāsiṃ tassa santike chaḍḍetvā palāyi。 于是它意识到被看到，便放下食物逃跑。 Itare āgantvā kaniṭṭhaṃ ajagarena gahitaṃ disvā vāsiyā ajagaraṃ chinditvā taṃ gahetvā agamaṃsu。 其他兄弟们看到小蛇被抓住，便用食物割断了蛇，抓住了它。 Evaṃ jarasiṅgāle siyā yā kāci kataññutā kataveditā。 因此，任何老狐狸都可能有知恩和知晓。 Sakyaputtiyapaṭiññeti idampi devadattassa ācārameva sandhāya vuttanti。 这是指对释迦族的反驳，暗指是指德瓦达。 Dvādasamaṃ。 第十二。
Opammasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā。 比较的部分已结束。
Bhikkhusaṃyuttaṃ
Kolitasuttavaṇṇanā
Bhikkhusaṃyuttassa paṭhame，āvusoti sāvakānaṃ ālāpo。 在比丘的聚集中，首先提到“朋友”是对弟子的称呼。 Buddhā hi bhagavanto sāvake ālapantā，‘‘bhikkhave’’ti ālapanti，sāvakā pana ‘‘buddhehi sadisā mā homā’’ti，‘‘āvuso’’ti paṭhamaṃ vatvā pacchā，‘‘bhikkhave’’ti bhaṇanti。 佛陀在与弟子交谈时，称他们为“比丘”，而弟子们则回应说：“我们不应与佛相同。”因此，他们首先称为“朋友”，然后称为“比丘”。 Buddhehi ca ālapite bhikkhusaṅgho，‘‘bhante’’ti paṭivacanaṃ deti sāvakehi，‘‘āvuso’’ti。 当佛陀称呼时，比丘僧团则回应说：“尊敬的朋友。” Ayaṃ vuccatīti yasmā dutiyajjhāne vitakkavicārā nirujjhanti，yesaṃ nirodhā saddāyatanaṃ appavattiṃ gacchati，tasmā yadetaṃ dutiyaṃ jhānaṃ nāma，ayaṃ vuccati ‘‘ariyānaṃ tuṇhībhāvo’’ti。 这被称为，因为在第二禅中，思维和思考停止，因它们的消失而达到安静，因此这被称为“第二禅”。 Ayamettha yojanā。 这是在此处的连接。 ‘‘Dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo’’ti ettha pana kammaṭṭhānamanasikāropi paṭhamajjhānādīnipi ariyo tuṇhībhāvotveva saṅkhaṃ gatāni。 “法的讨论或高贵的沉默”在这里也包括了对修行的专注，甚至第一禅等也被视为高贵的沉默。
Vitakkasahagatāti vitakkārammaṇā。 所谓“与思维相伴”，是指以思维为对象。 Saññāmanasikārāti saññā ca manasikāro ca。 所谓“意识的专注”，是指意识和专注。 Samudācarantīti pavattanti。 所谓“活动”，是指进行的状态。 Therassa kira dutiyajjhānaṃ na paguṇaṃ。 据说长老的第二禅并不强烈。 Athassa tato vuṭṭhitassa vitakkavicārā na santato upaṭṭhahiṃsu。 然后，当他从中醒来时，思维和思考并未稳定。 Iccassa dutiyajjānampi saññāmanasikārāpi hānabhāgiyāva ahesuṃ，taṃ dassento evamāha。 因此，第二禅的意识和专注也显得微弱，正因如此说。 Saṇṭhapehīti sammā ṭhapehi。 所谓“安住”，是指正确地安住。 Ekodibhāvaṃ karohīti ekaggaṃ karohi。 所谓“统一”，是指专注于一处。 Samādahāti sammā ādaha āropehi。 所谓“集中”，是指正确地集中。 Mahābhiññatanti chaḷabhiññataṃ。 所谓“伟大的智慧”，是指六种智慧。 Satthā kira iminā upāyena satta divase therassa hānabhāgiyaṃ samādhiṃ vaḍḍhetvā theraṃ chaḷabhiññataṃ pāpesi。 佛陀通过这种方法，在七天内提升长老的微弱定力，使他获得六种智慧。 Paṭhamaṃ。 第一。
Upatissasuttavaṇṇanā
Dutiye atthi nu kho taṃ kiñci lokasminti idaṃ atiuḷārampi sattaṃ vā saṅkhāraṃ vā sandhāya vuttaṃ。 在第二部分，所说的“在世界上是否有什么”，是指极大的存在或构成。 Satthupi khoti idaṃ yasmā ānandattherassa satthari adhimatto chando ca pemañca，tasmā ‘‘kiṃ nu kho imassa therassa satthu vipariṇāmenapi sokādayo nuppajjeyyu’’nti jānanatthaṃ pucchati？ 这是因为阿难长老对佛陀有极大的渴望和爱，所以他询问：“这位长老在佛陀的变化中，是否会遭受痛苦等？” Dīgharattanti sūkarakhataleṇadvāre dīghanakhaparibbājakassa vedanāpariggahasuttantaṃ desitadivasato paṭṭhāya atikkantakālaṃ sandhāyāha。 这是指在长时间内，从猪的屠宰场到长指甲的流浪者，从那天起，超越了时间。 Tasmiñhi divase therassa ime vaṭṭānugatakilesā samūhatāti。 在那天，长老的这些随烦恼被消除了。 Dutiyaṃ。 第二。
Ghaṭasuttavaṇṇanā

237. Tatiye ekavihāreti ekasmiṃ gabbhe. Tadā kira bahū āgantukā bhikkhū sannipatiṃsu. Tasmiṃ pariveṇaggena vā vihāraggena vā senāsanesu apāpuṇantesu dvinnaṃ therānaṃ eko gabbho sampatto. Te divā pāṭiyekkesu ṭhānesu nisīdanti, rattiṃ pana nesaṃ antare cīvarasāṇiṃ pasārenti. Te attano attano pattapattaṭṭhāneyeva nisīdanti. Tena vuttaṃ ‘‘ekavihāre’’ti. Oḷārikenāti idaṃ oḷārikārammaṇataṃ sandhāya vuttaṃ. Dibbacakkhudibbasotadhātuvihārena hi so vihāsi, tesañca rūpāyatanasaddāyatanasaṅkhātaṃ oḷārikaṃ ārammaṇaṃ. Iti dibbacakkhunā rūpassa diṭṭhattā dibbāya ca sotadhātuyā saddassa sutattā so vihāro oḷāriko nāma jāto. Dibbacakkhu visujjhīti bhagavato rūpadassanatthāya visuddhaṃ ahosi. Dibbā ca sotadhātūti sāpi bhagavato saddasuṇanatthaṃ visujjhi . Bhagavatopi therassa rūpadassanatthañceva saddasuṇanatthañca tadubhayaṃ visujjhi. Tadā kira thero ‘‘kathaṃ nu kho etarahi satthā viharatī’’ti ālokaṃ vaḍḍhetvā dibbena cakkhunā satthāraṃ jetavane vihāre gandhakuṭiyaṃ nisinnaṃ disvā tassa dibbāya sotadhātuyā saddaṃ suṇi. Satthāpi tatheva akāsi. Evaṃ te aññamaññaṃ passiṃsu ceva, saddañca assosuṃ.

Āraddhavīriyoti paripuṇṇavīriyo paggahitavīriyo. Yāvadeva upanikkhepanamattāyāti tiyojanasahassavitthārassa himavato santike ṭhapitā sāsapamattā pāsāṇasakkharā ‘‘himavā nu kho mahā, ayaṃ nu kho pāsāṇasakkharā’’ti evaṃ yāva upanikkhepanamattasseva atthāya bhaveyyāti vuttaṃ hoti. Paratopi eseva nayo. Kappanti āyukappaṃ. Loṇaghaṭāyāti cakkavāḷamukhavaṭṭiyā ādhārakaṃ katvā mukhavaṭṭiyā brahmalokaṃ āhacca ṭhitāya loṇacāṭiyāti dasseti.

Ime pana therā upamaṃ āharantā sarikkhakeneva ca vijjamānaguṇena ca āhariṃsu. Kathaṃ? Ayañhi iddhi nāma accuggataṭṭhena ceva vipulaṭṭhena ca himavantasadisā, paññā catubhūmakadhamme anupavisitvā ṭhitaṭṭhena sabbabyañjanesu anupaviṭṭhaloṇarasasadisā. Evaṃ tāva sarikkhakaṭṭhena āhariṃsu. Samādhilakkhaṇaṃ pana mahāmoggallānattherassa vibhūtaṃ pākaṭaṃ. Kiñcāpi sāriputtattherassa avijjamānaiddhi nāma natthi, bhagavatā pana ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ iddhimantānaṃ yadidaṃ mahāmoggallāno’’ti ayameva etadagge ṭhapito. Vipassanālakkhaṇaṃ pana sāriputtattherassa vibhūtaṃ pākaṭaṃ. Kiñcāpi mahāmoggallānattherassāpi paññā atthi, bhagavatā pana ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ mahāpaññānaṃ yadidaṃ sāriputto’’ti (a. ni. 1.189) ayameva etadagge ṭhapito. Tasmā yathā ete aññamaññassa dhuraṃ na pāpuṇanti, evaṃ vijjamānaguṇena āhariṃsu. Samādhilakkhaṇasmiñhi mahāmoggallāno nipphattiṃ gato, vipassanālakkhaṇe sāriputtatthero, dvīsupi etesu sammāsambuddhoti. Tatiyaṃ.

4. Navasuttavaṇṇanā

238. Catutthe appossukkoti nirussukko. Saṅkasāyatīti viharati. Veyyāvaccanti cīvare kattabbakiccaṃ. Ābhicetasikānanti abhicittaṃ uttamacittaṃ nissitānaṃ. Nikāmalābhīti icchiticchitakkhaṇe samāpajjanasamatthatāya nikāmalābhī. Akicchalābhīti jhānapāripanthike sukhena vikkhambhetvā samāpajjanasamatthatāya adukkhalābhī. Akasiralābhīti yathāparicchedena vuṭṭhānasamatthatāya vipulalābhī, paguṇajjhānoti attho. Sithilamārabbhāti sithilavīriyaṃ pavattetvā. Catutthaṃ.

5. Sujātasuttavaṇṇanā

239. Pañcame abhirūpoti aññāni rūpāni atikkantarūpo. Dassanīyoti daṭṭhabbayutto. Pāsādikoti dassanena cittaṃ pasādetuṃ samattho. Vaṇṇapokkharatāyāti chavivaṇṇasundaratāya. Pañcamaṃ.

6. Lakuṇḍakabhaddiyasuttavaṇṇanā



Tatiye ekavihāreti ekasmiṃ gabbhe。 在第三部分，所谓“单一的住处”，是指在一个胎中。 Tadā kira bahū āgantukā bhikkhū sannipatiṃsu。 那时，许多外来的比丘聚集在一起。 Tasmiṃ pariveṇaggena vā vihāraggena vā senāsanesu apāpuṇantesu dvinnaṃ therānaṃ eko gabbho sampatto。 在那个地方，或是在僧院的地方，当两位长老未能到达时，只有一个胎儿到达。 Te divā pāṭiyekkesu ṭhānesu nisīdanti，rattiṃ pana nesaṃ antare cīvarasāṇiṃ pasārenti。 他们白天坐在各自的地方，晚上则展开衣物。 Te attano attano pattapattaṭṭhāneyeva nisīdanti。 他们只在自己的座位上坐着。 Tena vuttaṃ ‘‘ekavihāre’’ti。 因此称为“单一的住处”。 Oḷārikenāti idaṃ oḷārikārammaṇataṃ sandhāya vuttaṃ。 所谓“粗糙的”，是指指向粗糙的对象。 Dibbacakkhudibbasotadhātuvihārena hi so vihāsi，tesañca rūpāyatanasaddāyatanasaṅkhātaṃ oḷārikaṃ ārammaṇaṃ。 以天眼和天耳的状态，他在那儿住，所指的对象是粗糙的色法和声法。 Iti dibbacakkhunā rūpassa diṭṭhattā dibbāya ca sotadhātuyā saddaṃ suṇi。 因此，由于天眼看到了色法，天耳听到了声音，故而这个住处被称为粗糙的。 Dibbacakkhu visujjhīti bhagavato rūpadassanatthāya visuddhaṃ ahosi。 天眼得到了清净，以便于佛陀看到色法。 Dibbā ca sotadhātūti sāpi bhagavato saddasuṇanatthaṃ visujjhi。 天耳也清净，以便于佛陀听到声音。 Bhagavatopi therassa rūpadassanatthañceva saddasuṇanatthañca tadubhayaṃ visujjhi。 佛陀也为了长老看到色法和听到声音而清净。 Tadā kira thero ‘‘kathaṃ nu kho etarahi satthā viharatī’’ti ālokaṃ vaḍḍhetvā dibbena cakkhunā satthāraṃ jetavane vihāre gandhakuṭiyaṃ nisinnaṃ disvā tassa dibbāya sotadhātuyā saddaṃ suṇi。 当时，长老思考：“如今，老师将如何居住？”于是他用天眼看到老师在杰达瓦那的香气舍中坐着，并听到了老师的声音。 Satthāpi tatheva akāsi。 佛陀也是如此。 Evaṃ te aññamaññaṃ passiṃsu ceva，saddañca assosuṃ。 这样，他们彼此看见并相互听到声音。
Āraddhavīriyoti paripuṇṇavīriyo paggahitavīriyo。 所谓“努力不懈”，是指完全的精力，坚定的努力。 Yāvadeva upanikkhepanamattāyāti tiyojanasahassavitthārassa himavato santike ṭhapitā sāsapamattā pāsāṇasakkharā ‘‘himavā nu kho mahā，ayaṃ nu kho pāsāṇasakkharā’’ti evaṃ yāva upanikkhepanamattasseva atthāya bhaveyyāti vuttaṃ hoti。 这是指在喜马拉雅山的三千里范围内，设置的石块如同芥菜种一般，故而说“喜马拉雅山是否伟大，这些石块是否伟大？”以此为目的，直到仅仅是放置的意义。 Paratopi eseva nayo。 另外也是如此。 Kappanti āyukappaṃ。 所谓“适合”，是指与生命的适合。 Loṇaghaṭāyāti cakkavāḷamukhavaṭṭiyā ādhārakaṃ katvā mukhavaṭṭiyā brahmalokaṃ āhacca ṭhitāya loṇacāṭiyāti dasseti。 所谓“盐罐”，是指在轮回的入口处，加上盐罐的基础，接近天界的盐罐。
Ime pana therā upamaṃ āharantā sarikkhakeneva ca vijjamānaguṇena ca āhariṃsu。 这些长老通过比喻的方式，凭借真实的品质来引导。 Kathaṃ？ Ayañhi iddhi nāma accuggataṭṭhena ceva vipulaṭṭhena ca himavantasadisā，paññā catubhūmakadhamme anupavisitvā ṭhitaṭṭhena sabbabyañjanesu anupaviṭṭhaloṇarasasadisā。 如何引导？因为“神通”是指在高尚和广阔的方面，像喜马拉雅山一样；而“智慧”则是指在四种基本法中，未曾坐下，且在所有的细节中未曾被污染，像盐水一样。 Evaṃ tāva sarikkhakaṭṭhena āhariṃsu。 这样，他们在真实的品质上引导。 Samādhilakkhaṇaṃ pana mahāmoggallānattherassa vibhūtaṃ pākaṭaṃ。 而“定的特征”则在大目犍连长老的身上显露无遗。 Kiñcāpi sāriputtattherassa avijjamānaiddhi nāma natthi，bhagavatā pana ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ iddhimantānaṃ yadidaṃ mahāmoggallāno’’ti ayameva etadagge ṭhapito。 尽管萨里普特长老没有神通，但佛陀却说：“这是我弟子中神通最强的，指的就是大目犍连。” Vipassanālakkhaṇaṃ pana sāriputtattherassa vibhūtaṃ pākaṭaṃ。 而“观察的特征”则在萨里普特长老的身上显露无遗。 Kiñcāpi mahāmoggallānattherassāpi paññā atthi，bhagavatā pana ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ mahāpaññānaṃ yadidaṃ sāriputto’’ti (a. ni. 1.189) ayameva etadagge ṭhapito。 尽管大目犍连长老也有智慧，但佛陀却说：“这是我弟子中智慧最高的，指的就是萨里普特。” Tasmā yathā ete aññamaññassa dhuraṃ na pāpuṇanti，evaṃ vijjamānaguṇena āhariṃsu。 因此，正因为他们互不干扰，所以在真实的品质上引导。 Samādhilakkhaṇasmiñhi mahāmoggallāno nipphattiṃ gato，vipassanālakkhaṇe sāriputtatthero，dvīsupi etesu sammāsambuddhoti。 在定的特征中，大目犍连长老达到了最终，观察的特征中，萨里普特长老也达到了，二者都是正觉者。 Tatiyaṃ。 第三。
Navasuttavaṇṇanā
Catutthe appossukkoti nirussukko。 在第四部分，所谓“少许安静”，是指不动。 Saṅkasāyatīti viharati。 所谓“安住”，是指居住。 Veyyāvaccanti cīvare kattabbakiccaṃ。 所谓“应做的工作”，是指衣物的工作。 Ābhicetasikānanti abhicittaṃ uttamacittaṃ nissitānaṃ。 所谓“优越的心”，是指依赖于卓越的心。 Nikāmalābhīti icchiticchitakkhaṇe samāpajjanasamatthatāya nikāmalābhī。 所谓“无所作为”，是指在意愿达到时的能力。 Akicchalābhīti jhānapāripanthike sukhena vikkhambhetvā samāpajjanasamatthatāya adukkhalābhī。 所谓“无所作为”，是指在禅定的障碍中，轻松地放松，达到能力的状态。 Akasiralābhīti yathāparicchedena vuṭṭhānasamatthatāya vipulalābhī，paguṇajjhānoti attho。 所谓“无所作为”，是指在适当的范围内，达到广泛的能力，意指具备强大的禅定。 Sithilamārabbhāti sithilavīriyaṃ pavattetvā。 所谓“放松”，是指放松努力。 Catutthaṃ。 第四。
Sujātasuttavaṇṇanā
Pañcame abhirūpoti aññāni rūpāni atikkantarūpo。 在第五部分，所谓“美丽”，是指超越其他形象的美。 Dassanīyoti daṭṭhabbayutto。 所谓“可见”，是指值得观看的。 Pāsādikoti dassanena cittaṃ pasādetuṃ samattho。 所谓“令人愉悦”，是指能够使心灵愉悦。 Vaṇṇapokkharatāyāti chavivaṇṇasundaratāya。 所谓“色彩的美”，是指色彩的美丽。 Pañcamaṃ。 第五。
Lakuṇḍakabhaddiyasuttavaṇṇanā

240. Chaṭṭhe dubbaṇṇanti virūpasarīravaṇṇaṃ. Okoṭimakanti rassaṃ. Paribhūtarūpanti pamāṇavasena paribhūtajātikaṃ. Taṃ kira chabbaggiyā bhikkhū, ‘‘āvuso bhaddiya, āvuso, bhaddiyā’’ti tattha tattha parāmasitvā nānappakāraṃ kīḷanti ākaḍḍhanti parikaḍḍhanti. Tena vuttaṃ ‘‘paribhūtarūpa’’nti. Kasmā panesa evarūpo jāto? Ayaṃ kira atīte eko mahārājā ahosi, tassa mahallakā ca mahallakitthiyo ca paṭikūlā honti. So sace mahallake passati, tesaṃ cūḷaṃ ṭhapāpetvā kacchaṃ bandhāpetvā yathāruci kīḷāpeti. Mahallakitthiyopi disvā tāsampi icchiticchitaṃ vippakāraṃ katvā yathāruci kīḷāpeti. Tesaṃ puttadhītādīnaṃ santike mahāsārajjaṃ uppajjati. Tassa pāpakiriyā pathavito paṭṭhāya chadevaloke ekakolāhalaṃ akāsi.

Atha sakko cintesi – ‘‘ayaṃ andhabālo mahājanaṃ viheṭheti, karissāmissa niggaha’’nti. So mahallakagāmiyavaṇṇaṃ katvā yānake ekaṃ takkacāṭiṃ āropetvā yānaṃ pesento nagaraṃ pavisati. Rājāpi hatthiṃ āruyha nagarato nikkhanto taṃ disvā – ‘‘ayaṃ mahallako takkayānakena amhākaṃ abhimukho āgacchati, vāretha vārethā’’ti āha. Manussā ito cito ca pakkhandantāpi na passanti. Sakko hi ‘‘rājāva maṃ passatu, mā aññe’’ti evaṃ adhiṭṭhahi. Atha tesu manussesu ‘‘kahaṃ, deva, kahaṃ devā’’ti vadantesu eva rājā saha hatthinā vaccho viya dhenuyā yānassa heṭṭhā pāvisi. Sakko takkacāṭiṃ bhindi.

Rājā sīsato paṭṭhāya takkena kilinnasarīro ahosi. So sarīraṃ ubbaṭṭāpetvā uyyānapokkharaṇiyaṃ nhatvā alaṅkatasarīro nagaraṃ pavisanto puna taṃ addasa. Disvā ‘‘ayaṃ so amhehi diṭṭhamahallako puna dissati. Vāretha vāretha na’’nti āha. Manussā ‘‘kahaṃ, deva, kahaṃ, devā’’ti ito cito ca vidhāviṃsu. So paṭhamavippakārameva puna pāpuṇi. Tasmiṃ khaṇe sakko goṇe ca yānañca antaradhāpetvā ākāse ṭhatvā āha, ‘‘andhabāla, tvaṃ mayi takkavāṇijako eso’’ti saññaṃ karosi, sakkohaṃ devarājā, ‘‘tavetaṃ pāpakiriyaṃ nivāressāmī’’ti āgato, ‘‘mā puna evarūpaṃ akāsī’’ti santajjetvā agamāsi. Iminā kammena so dubbaṇṇo ahosi.

Vipassīsammāsambuddhakāle panesa cittapattakokilo nāma hutvā kheme migadāye vasanto ekadivasaṃ himavantaṃ gantvā madhuraṃ ambaphalaṃ tuṇḍena gahetvā āgacchanto bhikkhusaṅghaparivāraṃ satthāraṃ disvā cintesi – ‘‘ahaṃ aññesu divasesu rittako tathāgataṃ passāmi. Ajja pana me imaṃ ambapakkaṃ atthi, dasabalassa taṃ dassāmī’’ti otaritvā ākāse carati. Satthā tassa cittaṃ ñatvā upaṭṭhākaṃ olokesi. So pattaṃ nīharitvā dasabalaṃ vanditvā satthu hatthe ṭhapesi. Kokilo dasabalassa patte ambapakkaṃ patiṭṭhāpesi. Satthā tattheva nisīditvā taṃ paribhuñji. Kokilo pasannacitto punappunaṃ dasabalassa guṇe āvajjetvā dasabalaṃ vanditvā attano kulāvakaṃ gantvā sattāhaṃ pītisukheneva vītināmesi. Iminā kammena saro madhuro ahosi.

Kassapasammāsambuddhakāle pana cetiye āraddhe ‘‘kiṃpamāṇaṃ karoma? Sattayojanappamāṇaṃ. Atimahantaṃ etaṃ, chayojanappamāṇaṃ karoma. Idampi atimahantaṃ, pañcayojanaṃ karoma, catuyojanaṃ, tiyojanaṃ, dviyojana’’nti. Ayaṃ tadā jeṭṭhakavaḍḍhakī hutvā, ‘‘evaṃ, bho, anāgate sukhapaṭijaggitaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti vatvā rajjuṃ ādāya parikkhipanto gāvutamattake ṭhatvā, ‘‘ekekaṃ mukhaṃ gāvutaṃ hotu, cetiyaṃ yojanāvaṭṭaṃ yojanubbedhaṃ bhavissatī’’ti āha. Te tassa vacane aṭṭhaṃsu. Cetiyaṃ sattadivasasattamāsādhikehi sattahi saṃvaccharehi niṭṭhitaṃ. Iti appamāṇassa buddhassa pamāṇaṃ akāsīti. Tena kammena okoṭimako jāto.

Hatthayo pasadā migāti hatthino ca pasadamigā ca. Natthi kāyasmiṃ tulyatāti kāyasmiṃ pamāṇaṃ nāma natthi, akāraṇaṃ kāyapamāṇanti attho. Chaṭṭhaṃ.

7. Visākhasuttavaṇṇanā



Chaṭṭhe dubbaṇṇanti virūpasarīravaṇṇaṃ。 在第六部分，所谓“丑陋”，是指外表的颜色不美。 Okoṭimakanti rassaṃ。 所谓“粗糙”，是指其形态。 Paribhūtarūpanti pamāṇavasena paribhūtajātikaṃ。 所谓“被包围的形象”，是指按大小被包围的种类。 Taṃ kira chabbaggiyā bhikkhū，‘‘āvuso bhaddiya，āvuso，bhaddiyā’’ti tattha tattha parāmasitvā nānappakāraṃ kīḷanti ākaḍḍhanti parikaḍḍhanti。 那时，六群比丘在各处称呼：“朋友，善人，朋友，善人”，并互相玩耍、拉扯、抛掷。 Tena vuttaṃ ‘‘paribhūtarūpa’’nti。 因此称为“被包围的形象”。 Kasmā panesa evarūpo jāto？ 那么，为什么会出现这样的形象呢？ Ayaṃ kira atīte eko mahārājā ahosi，tassa mahallakā ca mahallakitthiyo ca paṭikūlā honti。 据说在过去有一位国王，他的年长者和年长女性都对他不满。 So sace mahallake passati，tesaṃ cūḷaṃ ṭhapāpetvā kacchaṃ bandhāpetvā yathāruci kīḷāpeti。 如果他看到年长者，就会将他们的头发剃掉，绑住他们的腰，随意玩弄。 Mahallakitthiyopi disvā tāsampi icchiticchitaṃ vippakāraṃ katvā yathāruci kīḷāpeti。 即使是年长女性也看到后，将她们的头发剃掉，随意玩弄。 Tesaṃ puttadhītādīnaṃ santike mahāsārajjaṃ uppajjati。 在他们的儿女面前，产生了巨大的羞辱。 Tassa pāpakiriyā pathavito paṭṭhāya chadevaloke ekakolāhalaṃ akāsi。 他的恶行从地球到天界引起了骚动。
Atha sakko cintesi – ‘‘ayaṃ andhabālo mahājanaṃ viheṭheti，karissāmissa niggaha’’nti。 然后，天神思考：“这个盲目愚蠢的人在欺压大众，我要对他进行惩罚。” So mahallakagāmiyavaṇṇaṃ katvā yānake ekaṃ takkacāṭiṃ āropetvā yānaṃ pesento nagaraṃ pavisati。 他把年长者的形象装扮成一位老者，乘着一辆马车进入城中。 Rājāpi hatthiṃ āruyha nagarato nikkhanto taṃ disvā – ‘‘ayaṃ mahallako takkayānakena amhākaṃ abhimukho āgacchati，vāretha vārethā’’ti āha。 国王骑上大象，从城中出来看到他，便说道：“那位老者正朝我们而来，快来阻止他！” Manussā ito cito ca pakkhandantāpi na passanti。 人们从这里到那里奔跑却看不见他。 Sakko hi ‘‘rājāva maṃ passatu，mā aññe’’ti evaṃ adhiṭṭhahi。 天神希望国王能看到他，而不让其他人看到。 Atha tesu manussesu ‘‘kahaṃ，deva， kahaṃ devā’’ti vadantesu eva rājā saha hatthinā vaccho viya dhenuyā yānassa heṭṭhā pāvisi。 当人们问：“在哪里，天神，在哪里，神灵？”时，国王和大象像牛一样走进车下。 Sakko takkacāṭiṃ bhindi。 天神打破了马车。
Rājā sīsato paṭṭhāya takkena kilinnasarīro ahosi。 国王的身体因头上的击打而变得痛苦。 So sarīraṃ ubbaṭṭāpetvā uyyānapokkharaṇiyaṃ nhatvā alaṅkatasarīro nagaraṃ pavisanto puna taṃ addasa。 他抬起身体，沐浴后装饰一新，再次进入城中，看到他。 Disvā ‘‘ayaṃ so amhehi diṭṭhamahallako puna dissati。 Vāretha vāretha na’’nti āha。 看到后，他说：“这位我们见过的老者又出现了。快来阻止他！” Manussā ‘‘kahaṃ，deva， kahaṃ，devā’’ti ito cito ca vidhāviṃsu。 人们四处奔跑，呼喊：“在哪里，天神，在哪里，神灵？” So paṭhamavippakārameva puna pāpuṇi。 他再次到达了第一次的混乱。 Tasmiṃ khaṇe sakko goṇe ca yānañca antaradhāpetvā ākāse ṭhatvā āha，‘‘andhabāla，tvaṃ mayi takkavāṇijako eso’’ti saññaṃ karosi，sakkohaṃ devarājā，‘‘tavetaṃ pāpakiriyaṃ nivāressāmī’’ti āgato，‘‘mā puna evarūpaṃ akāsī’’ti santajjetvā agamāsi。 在那一刻，天神将牛和马车隐藏在空中，告诉他：“愚蠢的，你认为这是商人？我是天神，我来这里要阻止你的恶行，别再做这样的事情。” Iminā kammena so dubbaṇṇo ahosi。 由于这个原因，他变得丑陋。
Vipassīsammāsambuddhakāle panesa cittapattakokilo nāma hutvā kheme migadāye vasanto ekadivasaṃ himavantaṃ gantvā madhuraṃ ambaphalaṃ tuṇḍena gahetvā āgacchanto bhikkhusaṅghaparivāraṃ satthāraṃ disvā cintesi – ‘‘ahaṃ aññesu divasesu rittako tathāgataṃ passāmi。 Ajja pana me imaṃ ambapakkaṃ atthi，dasabalassa taṃ dassāmī’’ti otaritvā ākāse carati。 在佛陀释迦牟尼时代，他名为“心灵的鹦鹉”，住在宁静的米迦达耶，某一天前往喜马拉雅山，带着甜美的芒果，看到比丘僧团和老师，心中思考：“在其他日子我看到的是空的，今天我有这个芒果，我要给十力者。”于是他飞落在空中。 Satthā tassa cittaṃ ñatvā upaṭṭhākaṃ olokesi。 佛陀知道他的心思，便看向他的随侍。 So pattaṃ nīharitvā dasabalaṃ vanditvā satthu hatthe ṭhapesi。 他取出果实，向十力者顶礼，把果实放在佛陀的手中。 Kokilo dasabalassa patte ambapakkaṃ patiṭṭhāpesi。 鹦鹉在十力者的碗中放置芒果。 Satthā tattheva nisīditvā taṃ paribhuñji。 佛陀就坐在那里享用。 Kokilo pasannacitto punappunaṃ dasabalassa guṇe āvajjetvā dasabalaṃ vanditvā attano kulāvakaṃ gantvā sattāhaṃ pītisukheneva vītināmesi。 鹦鹉心中欢喜，反复思考十力者的德行，顶礼十力者，回到自己的巢中，享受七天的快乐。 Iminā kammena saro madhuro ahosi。 由于这个行为，他的声音变得甜美。
Kassapasammāsambuddhakāle pana cetiye āraddhe ‘‘kiṃpamāṇaṃ karoma？ Sattayojanappamāṇaṃ。 Atimahantaṃ etaṃ，chayojanappamāṇaṃ karoma。 Idampi atimahantaṃ，pañcayojanaṃ karoma，catuyojanaṃ，tiyojanaṃ，dviyojana’’nti。 在迦叶佛时代，关于寺庙的建设，问道：“我应该建多大？”“七由旬。” “这太大了，我将建六由旬。” “这个也太大了，我将建五由旬。” “四由旬，三由旬，二由旬。” Ayaṃ tadā jeṭṭhakavaḍḍhakī hutvā，‘‘evaṃ， bho， anāgate sukhapaṭijaggitaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti vatvā rajjuṃ ādāya parikkhipanto gāvutamattake ṭhatvā，‘‘ekekaṃ mukhaṃ gāvutaṃ hotu，cetiyaṃ yojanāvaṭṭaṃ yojanubbedhaṃ bhavissatī’’ti āha。 他当时已是年长者，便说道：“这样做是为了未来的幸福。”于是他拿着绳索，围绕着牛的头，便说：“每个牛都有一个头，寺庙的周长将是由此决定的。” Te tassa vacane aṭṭhaṃsu。 他们都听从了他的话。 Cetiyaṃ sattadivasasattamāsādhikehi sattahi saṃvaccharehi niṭṭhitaṃ。 这座寺庙在七天七个月的时间内完成。 Iti appamāṇassa buddhassa pamāṇaṃ akāsīti。 这样，伟大的佛陀的伟大被确立。 Tena kammena okoṭimako jāto。 由于这个行为，他的形象变得粗糙。
Hatthayo pasadā migāti hatthino ca pasadamigā ca。 所谓“手的美丽”，是指大象的美丽。 Natthi kāyasmiṃ tulyatāti kāyasmiṃ pamāṇaṃ nāma natthi，akāraṇaṃ kāyapamāṇanti attho。 在身体上没有相等的，身体的标准是不存在的，意指身体的标准是不必要的。 Chaṭṭhaṃ。 第六。
Visākhasuttavaṇṇanā

241. Sattame poriyā vācāyāti puravāsīnaṃ nagaramanussānaṃ vācāsadisāya aparihīnakkharapadāya madhuravācāya. Vissaṭṭhāyāti asandiddhāya apalibuddhāya, pittasemhehi anupahatāyāti attho. Anelagalāyāti yathā dandhamanussā mukhena kheḷaṃ gaḷantena vācaṃ bhāsanti, na evarūpāya, atha kho niddosāya visadavācāya. Pariyāpannāyāti catusaccapariyāpannāya cattāri saccāni amuñcitvā pavattāya. Anissitāyāti vaṭṭanissitaṃ katvā akathitāya. Dhammo hi isinaṃ dhajoti navavidhalokuttaradhammo isīnaṃ dhajo nāmāti. Sattamaṃ.

8. Nandasuttavaṇṇanā

242. Aṭṭhame ākoṭitapaccākoṭitānīti ekasmiṃ passe pāṇinā vā muggarena vā ākoṭanena ākoṭitāni, parivattetvā ākoṭanena paccākoṭitāni. Añjetvāti añjanena pūretvā. Acchaṃ pattanti vippasannavaṇṇaṃ mattikāpattaṃ. Kasmā pana thero evamakāsīti? Satthu ajjhāsayajānanatthaṃ. Evaṃ kirassa ahosi ‘‘sace satthā ‘sobhati vata me ayaṃ kaniṭṭhabhātiko’ti vakkhati, yāvajīvaṃ iminā vākārena carissāmi. Sace ettha dosaṃ dassati, imaṃ ākāraṃ pahāya saṅkāracoḷaṃ gahetvā cīvaraṃ katvā dhārento pariyantasenāsane vasanto carissāmī’’ti. Assasīti bhavissasi.

Aññātuñchenāti abhilakkhitesu issarajanagehesu kaṭukabhaṇḍasambhāraṃ sugandhaṃ bhojanaṃ pariyesantassa uñcho ñātuñcho nāma. Gharapaṭipāṭiyā pana dvāre ṭhitena laddhaṃ missakabhojanaṃ aññātuñcho nāma. Ayamidha adhippeto. Kāmesu anapekkhinanti vatthukāmakilesakāmesu nirapekkhaṃ. Āraññiko cātiādi sabbaṃ samādānavaseneva vuttaṃ. Kāmesu ca anapekkhoti idaṃ suttaṃ devaloke accharāyo dassetvā āgatena aparabhāge kathitaṃ. Imassa kathitadivasato paṭṭhāya thero ghaṭento vāyamanto katipāheneva arahatte patiṭṭhāya sadevake loke aggadakkhiṇeyyo jāto. Aṭṭhamaṃ.

9. Tissasuttavaṇṇanā



Sattame poriyā vācāyāti puravāsīnaṃ nagaramanussānaṃ vācāsadisāya aparihīnakkharapadāya madhuravācāya。 在第七部分，所谓“甜美的言辞”，是指城中居民所说的，像甜美的语言那样，字句清晰而不模糊。 Vissaṭṭhāyāti asandiddhāya apalibuddhāya，pittasemhehi anupahatāyāti attho。 所谓“无疑”，是指没有任何怀疑，且不被烦恼所侵扰。 Anelagalāyāti yathā dandhamanussā mukhena kheḷaṃ gaḷantena vācaṃ bhāsanti，na evarūpāya，atha kho niddosāya visadavācāya。 所谓“清晰的言辞”，如同愚蠢的人用嘴巴说出粗鄙之言，而不是那样，而是无过失的、清晰的言辞。 Pariyāpannāyāti catusaccapariyāpannāya cattāri saccāni amuñcitvā pavattāya。 所谓“全面”，是指涵盖四圣谛，而不偏离四个真理的言辞。 Anissitāyāti vaṭṭanissitaṃ katvā akathitāya。 所谓“无依赖”，是指在轮回中不依赖于任何东西而进行的言辞。 Dhammo hi isinaṃ dhajoti navavidhalokuttaradhammo isīnaṃ dhajo nāmāti。 法则确实是圣者的旗帜，九种超世间法则是圣者的旗帜。 Sattamaṃ。 第七。
Nandasuttavaṇṇanā
Aṭṭhame ākoṭitapaccākoṭitānīti ekasmiṃ passe pāṇinā vā muggarena vā ākoṭanena ākoṭitāni，parivattetvā ākoṭanena paccākoṭitāni。 在第八部分，所谓“击打与反击”，是指在一个地方用手或锤子击打的，经过转动后再用击打反击的。 Añjetvāti añjanena pūretvā。 所谓“填满”，是指用颜料填充。 Acchaṃ pattanti vippasannavaṇṇaṃ mattikāpattaṃ。 所谓“好色”，是指清澈的颜色，如同泥土的颜色。 Kasmā pana thero evamakāsīti？ 为了让老师明白他的意图。 Evaṃ kirassa ahosi ‘‘sace satthā ‘sobhati vata me ayaṃ kaniṭṭhabhātiko’ti vakkhati，yāvajīvaṃ iminā vākārena carissāmi。 于是他想：“如果老师说‘我的小弟弟真美’，我将用这种方式生活，直到生命的尽头。 Sace ettha dosaṃ dassati，imaṃ ākāraṃ pahāya saṅkāracoḷaṃ gahetvā cīvaraṃ katvā dhārento pariyantasenāsane vasanto carissāmī’’ti。 如果他指出缺点，我就会放弃这种样子，换上修整过的衣服，住在适当的地方。” Assasīti bhavissasi。 “你将会呼吸。”
Aññātuñchenāti abhilakkhitesu issarajanagehesu kaṭukabhaṇḍasambhāraṃ sugandhaṃ bhojanaṃ pariyesantassa uñcho ñātuñcho nāma。 所谓“亲戚”，是指在显著的王族之家寻找美味的食物。 Gharapaṭipāṭiyā pana dvāre ṭhitena laddhaṃ missakabhojanaṃ aññātuñcho nāma。 而在家中门口等待得到的混合食物则称为“亲戚”。 Ayamidha adhippeto。 这是指此处的意思。 Kāmesu anapekkhinanti vatthukāmakilesakāmesu nirapekkhaṃ。 所谓“不依赖于欲望”，是指对物质欲望的无依赖。 Āraññiko cātiādi sabbaṃ samādānavaseneva vuttaṃ。 “在森林中”及其他都是以专注的方式说的。 Kāmesu ca anapekkhoti idaṃ suttaṃ devaloke accharāyo dassetvā āgatena aparabhāge kathitaṃ。 此经是在天界的仙女展示后，后来讲述的。 Imassa kathitadivasato paṭṭhāya thero ghaṭento vāyamanto katipāheneva arahatte patiṭṭhāya sadevake loke aggadakkhiṇeyyo jāto。 从那天起，长老努力修行，经过一段时间，最终在有情世界中成为了最受尊敬的。 Aṭṭhamaṃ。 第八。
Tissasuttavaṇṇanā

243. Navame dummanoti uppannadomanasso. Kasmā panāyaṃ evaṃ dukkhī dummano jātoti? Khattiyapabbajito hesa, tena naṃ pabbājetvā dupaṭṭasāṭakaṃ nivāsāpetvā varacīvaraṃ pārupetvā akkhīni añjetvā manosilātelena sīsaṃ makkhesuṃ. So bhikkhūsu rattiṭṭhānadivāṭṭhānaṃ gatesu ‘‘bhikkhunā nāma vivittokāse nisīditabba’’nti ajānanto bhojanasālaṃ gantvā mahāpīṭhaṃ āruhitvā nisīdi. Disāvacarā āgantukā paṃsukūlikā bhikkhū āgantvā, ‘‘imināva nīhārena rajokiṇṇehi gattehi na sakkā dasabalaṃ passituṃ. Bhaṇḍakaṃ tāva ṭhapessāmā’’ti bhojanasālaṃ agamaṃsu. So tesu mahātheresu āgacchantesu niccalo nisīdiyeva. Aññe bhikkhū ‘‘pādavattaṃ karoma, tālavaṇṭena bījāmā’’ti āpucchanti. Ayaṃ pana nisinnakova ‘‘kativassatthā’’ti? Pucchitvā, ‘‘mayaṃ avassikā. Tumhe pana kativassatthā’’ti? Vutte, ‘‘mayaṃ ajja pabbajitā’’ti āha. Atha naṃ bhikkhū, ‘‘āvuso, adhunā chinnacūḷosi, ajjāpi te sīsamūle ūkāgandho vāyatiyeva, tvaṃ nāma ettakesu vuḍḍhataresu vattaṃ āpucchantesu nissaddo niccalo nisinno, apacitimattampi te natthi, kassa sāsane pabbajitosī’’ti? Parivāretvā taṃ vācāsattīhi paharantā ‘‘kiṃ tvaṃ iṇaṭṭo vā bhayaṭṭo vā jīvituṃ asakkonto pabbajito’’ti? Āhaṃsu. So ekampi theraṃ olokesi, tena ‘‘kiṃ maṃ olokesi mahallakā’’ti? Vutte aññaṃ olokesi, tenapi tatheva vutte athassa ‘‘ime maṃ parivāretvā vācāsattīhi vijjhantī’’ti khattiyamāno uppajji. Akkhīsu maṇivaṇṇāni assūni sañcariṃsu. Tato ne āha – ‘‘kassa santikaṃ āgatatthā’’ti. Te ‘‘kiṃ pana tvaṃ ‘mayhaṃ santikaṃ āgatā’ti? Amhe maññasi gihibyañjanabhaṭṭhakā’’ti vatvā, ‘‘sadevake loke aggapuggalassa satthu santikaṃ āgatamhā’’ti āhaṃsu. So ‘‘mayhaṃ bhātu santike āgatā tumhe, yadi evaṃ idāni vo āgatamaggeneva gamanaṃ karissāmī’’ti kujjhitvā nikkhanto antarāmagge cintesi – ‘‘mayi imināva nīhārena gate satthā ete na nīharāpessatī’’ti dukkhī dummano assūni pavattayamāno agamāsi. Iminā kāraṇena esa evaṃ jātoti.

Vācāsannitodakenāti vacanapatodena. Sañjambharimakaṃsūti sañjambharitaṃ nirantaraṃ phuṭaṃ akaṃsu, upari vijjhiṃsūti vuttaṃ hoti. Vattāti pare yadicchakaṃ vadatiyeva. No ca vacanakkhamoti paresaṃ vacanaṃ khamituṃ na sakkoti. Idāni tāva tvaṃ iminā kopena iminā vuttavācāsannitodakena viddho. Atīte pana raṭṭhato ca pabbājitoti. Evaṃ vutte, ‘‘katarasmiṃ kāle bhagavā’’ti? Bhikkhū bhagavantaṃ yāciṃsu.


Navame dummanoti uppannadomanasso。 在第九部分，所谓“心生忧虑”，是指产生了忧愁的心情。 Kasmā panāyaṃ evaṃ dukkhī dummano jātoti？ 那么，为什么会有如此忧愁的心情呢？ Khattiyapabbajito hesa，tena naṃ pabbājetvā dupaṭṭasāṭakaṃ nivāsāpetvā varacīvaraṃ pārupetvā akkhīni añjetvā manosilātelena sīsaṃ makkhesuṃ。 他是一位出家于士族的比丘，因此被迫穿上粗糙的衣服，穿上最好的袈裟，眼睛被遮住，头被用手帕包裹。 So bhikkhūsu rattiṭṭhānadivāṭṭhānaṃ gatesu ‘‘bhikkhunā nāma vivittokāse nisīditabba’’nti ajānanto bhojanasālaṃ gantvā mahāpīṭhaṃ āruhitvā nisīdi。 当比丘们白天和晚上去的时候，他不知道“比丘应当在清静处坐”，于是他走进了餐厅，坐在了大座位上。 Disāvacarā āgantukā paṃsukūlikā bhikkhū āgantvā，‘‘imināva nīhārena rajokiṇṇehi gattehi na sakkā dasabalaṃ passituṃ。 Bhaṇḍakaṃ tāva ṭhapessāmā’’ti bhojanasālaṃ agamaṃsu。 来自各方的外来比丘们走来，看到他的样子，便说：“用这样的方式，不能见到十力者。我们就放下食物吧。” So tesu mahātheresu āgacchantesu niccalo nisīdiyeva。 他在那些大长老来到时，仍然安静地坐着。 Aññe bhikkhū ‘‘pādavattaṃ karoma，tālavaṇṭena bījāmā’’ti āpucchanti。 其他比丘则问：“我该做个足够的准备，还是用大碗装食物呢？” Ayaṃ pana nisinnakova ‘‘kativassatthā’’ti？ 但他却坐在那里，问：“你们在这里待了多少年？” Pucchitvā，‘‘mayaṃ avassikā。 Tumhe pana kativassatthā’’ti？ 当被问到时，他回答：“我们是常住的。你们呢？” Vutte，‘‘mayaṃ ajja pabbajitā’’ti āha。 他们回答：“我们今天出家了。” Atha naṃ bhikkhū，‘‘āvuso，adhunā chinnacūḷosi，ajjāpi te sīsamūle ūkāgandho vāyatiyeva，tvaṃ nāma ettakesu vuḍḍhataresu vattaṃ āpucchantesu nissaddo niccalo nisinno，apacitimattampi te natthi，kassa sāsane pabbajitosī’’ti？ 于是比丘们问他：“朋友，你现在头发剃光了，今天你的头顶上仍然有气味，你在这么多年长者面前问问题，默默无声地坐着，连一点尊敬都没有，你是跟随谁的教导出家？” Parivāretvā taṃ vācāsattīhi paharantā ‘‘kiṃ tvaṃ iṇaṭṭo vā bhayaṭṭo vā jīvituṃ asakkonto pabbajito’’ti？ 他们围住他，用言辞攻击他：“你是因为被困扰还是害怕而出家的吗？” Āhaṃsu。 他们问他。 So ekampi theraṃ olokesi，tena ‘‘kiṃ maṃ olokesi mahallakā’’ti？ 他看了看一位长老，问：“你为何看我，年长者？” Vutte aññaṃ olokesi，tenapi tatheva vutte athassa ‘‘ime maṃ parivāretvā vācāsattīhi vijjhantī’’ti khattiyamāno uppajji。 被问后，他又看了看其他人，听到同样的回答，心中又生出士族的骄傲。 Akkhīsu maṇivaṇṇāni assūni sañcariṃsu。 他的眼中流下了如宝石般的泪水。 Tato ne āha – ‘‘kassa santikaṃ āgatatthā’’ti。 然后他问：“你们是去谁的地方？” Te ‘‘kiṃ pana tvaṃ ‘mayhaṃ santikaṃ āgatā’ti？ Amhe maññasi gihibyañjanabhaṭṭhakā’’ti vatvā，‘‘sadevake loke aggapuggalassa satthu santikaṃ āgatamhā’’ti āhaṃsu。 他们回答：“你怎么能说‘我们来到了你这里？’你认为我们是家中菜肴的厨师吗？”“我们是为了去有情众生的最尊贵的老师那里。” So ‘‘mayhaṃ bhātu santike āgatā tumhe，yadi evaṃ idāni vo āgatamaggeneva gamanaṃ karissāmī’’ti kujjhitvā nikkhanto antarāmagge cintesi – ‘‘mayi imināva nīhārena gate satthā ete na nīharāpessatī’’ti dukkhī dummano assūni pavattayamāno agamāsi。 他生气地说：“你们是我兄弟的客人，如果是这样，我现在就要走你们来的路。”于是他愤怒地走出，心中想着：“如果老师是以这样的方式离开的，他们是不会被带走的。”他忧愁地流下了泪水。 Iminā kāraṇena esa evaṃ jātoti。 由于这个原因，他就这样产生了忧虑。
Vācāsannitodakenāti vacanapatodena。 所谓“被言辞打击”，是指被言辞的攻击。 Sañjambharimakaṃsūti sañjambharitaṃ nirantaraṃ phuṭaṃ akaṃsu，upari vijjhiṃsūti vuttaṃ hoti。 所谓“被不断打击”，是指不断地被攻击，甚至更上层次的打击。 Vattāti pare yadicchakaṃ vadatiyeva。 他说着他想说的。 No ca vacanakkhamoti paresaṃ vacanaṃ khamituṃ na sakkoti。 但他不能宽容他人的言辞。 Idāni tāva tvaṃ iminā kopena iminā vuttavācāsannitodakena viddho。 现在你正因愤怒而被这种言辞的攻击所伤。 Atīte pana raṭṭhato ca pabbājitoti。 在过去，他是从王国中出家的。 Evaṃ vutte，‘‘katarasmiṃ kāle bhagavā’’ti？ 当他被问：“佛陀在何时出家？”时，bhikkhū bhagavantaṃ yāciṃsu。 比丘们请求佛陀。


Satthā āha – atīte bārāṇasiyaṃ bārāṇasirājā rajjaṃ kāresi. Atheko jātimā, eko mātaṅgoti dve isayo bārāṇasiṃ agamaṃsu. Tesu jātimā puretaraṃ gantvā kumbhakārasālāyaṃ nisīdi. Mātaṅgo tāpaso pacchā gantvā tattha okāsaṃ yāci kumbhakāro ‘‘atthettha paṭhamataraṃ paviṭṭho pabbajito, taṃ pucchā’’ti āha. So attano parikkhāraṃ gahetvā sālāya dvāramūle ṭhatvā, ‘‘amhākampi ācariya ekarattivāsāya okāsaṃ dethā’’ti āha. ‘‘Pavisa, bho’’ti. Pavisitvā nisinnaṃ, ‘‘bho, kiṃ gottosī’’ti? Pucchi. ‘‘Caṇḍālagottomhī’’ti. ‘‘Na sakkā tayā saddhiṃ ekaṭṭhāne nisīdituṃ, ekamantaṃ gacchā’’ti. So ca tattheva tiṇasanthārakaṃ pattharitvā nipajji, jātimā dvāraṃ nissāya nipajji. Itaro passāvatthāya nikkhamanto taṃ urasmiṃ akkami. ‘‘Ko eso’’ti ca vutte? ‘‘Ahaṃ ācariyā’’ti āha. ‘‘Re caṇḍāla, kiṃ aññato maggaṃ na passasi? Atha me āgantvā akkamasī’’ti. ‘‘Ācariya, adisvā me akkantosi, khama mayha’’nti. So mahāpurise bahi nikkhante cintesi – ‘‘ayaṃ paccāgacchantopi itova āgamissatī’’ti parivattetvā nipajji. Mahāpurisopi ‘‘ācariyo ito sīsaṃ katvā nipanno, pādasamīpena gamissāmī’’ti pavisanto puna urasmiṃyeva akkami. ‘‘Ko eso’’ti ca vutte? ‘‘Ahaṃ ācariyā’’ti āha. ‘‘Paṭhamaṃ tāva te ajānantena kataṃ, idāni maṃ ghaṭentova akāsi, sūriye te uggacchante sattadhā muddhā phalatū’’ti sapi. Mahāpuriso kiñci avatvā purearuṇeyeva sūriyaṃ gaṇhi, nāssa uggantuṃ adāsi. Manussā ca hatthiassādayo ca pabujjhiṃsu.

Manussā rājakulaṃ gantvā, ‘‘deva, sakalanagare appabuddho nāma natthi, na ca aruṇuggaṃ paññāyati, kinnu kho eta’’nti? Tena hi nagaraṃ parivīmaṃsathāti. Te parivīmaṃsantā kumbhakārasālāyaṃ dve tāpase disvā, ‘‘imesaṃ etaṃ kammaṃ bhavissatī’’ti gantvā rañño ārocesuṃ. Raññā ca ‘‘pucchatha ne’’ti vuttā āgantvā jātimantaṃ pucchiṃsu – ‘‘tumhehi andhakāraṃ kata’’nti. ‘‘Na mayā kataṃ, esa pana kūṭajaṭilo chavo anantamāyo, taṃ pucchathā’’ti. Te āgantvā mahāpurisaṃ pucchiṃsu – ‘‘tumhehi, bhante, andhakāraṃ kata’’nti. ‘‘Āma ayaṃ ācariyo maṃ abhisapi, tasmā mayā kata’’nti. Te gantvā rañño ārocesuṃ. Rājāpi āgantvā mahāpurisaṃ ‘‘tumhehi kataṃ, bhante’’ti? Pucchi. ‘‘Āma, mahārājā’’ti. ‘‘Kasmā bhante’’ti? ‘‘Iminā abhisapitomhi, sace maṃ eso khamāpessati, sūriyaṃ vissajjessāmī’’ti. Rājā ‘‘khamāpetha, bhante, eta’’nti āha. Itaro ‘‘mādiso jātimā kiṃ evarūpaṃ caṇḍālaṃ khamāpessati? Na khamāpemī’’ti.

Atha naṃ manussā ‘‘na kiṃ tvaṃ attano ruciyā khamāpessasī’’ti? Vatvā hatthesu ca pādesu ca gahetvā pādamūle nipajjāpetvā ‘‘khamāpehī’’ti āhaṃsu. So nissaddo nipajji. Punapi naṃ ‘‘khamāpehī’’ti āhaṃsu. Tato ‘‘khama mayhaṃ, ācariyā’’ti āha. Mahāpuriso ‘‘ahaṃ tāva tuyhaṃ khamitvā sūriyaṃ vissajjessāmi, sūriye pana uggate tava sīsaṃ sattadhā phalissatī’’ti vatvā, ‘‘imassa sīsappamāṇaṃ mattikāpiṇḍaṃ matthake ṭhapetvā etaṃ nadiyā galappamāṇe udake ṭhapethā’’ti āha. Manussā tathā akaṃsu. Ettāvatā saraṭṭhakaṃ rājabalaṃ sannipati. Mahāpuriso sūriyaṃ muñci. Sūriyarasmi āgantvā mattikāpiṇḍaṃ pahari. So sattadhā bhijji. Tāvadeva so nimujjitvā ekena titthena uttaritvā palāyi. Satthā imaṃ vatthuṃ āharitvā, ‘‘idāni tāva tvaṃ bhikkhūnaṃ santike paribhāsaṃ labhasi, pubbepi imaṃ kodhaṃ nissāya raṭṭhato pabbājito’’ti anusandhiṃ ghaṭetvā atha naṃ ovadanto na kho te taṃ tissa patirūpantiādimāha. Navamaṃ.

10. Theranāmakasuttavaṇṇanā



Satthā āha – atīte bārāṇasiyaṃ bārāṇasirājā rajjaṃ kāresi。 佛陀说：在过去，巴拿西的国王统治着王国。 Atheko jātimā, eko mātaṅgoti dve isayo bārāṇasiṃ agamaṃsu。 这时，一位士族和一位马头人这两位智者来到了巴拿西。 Tesu jātimā puretaraṃ gantvā kumbhakārasālāyaṃ nisīdi。 其中，士族先行，坐在了陶工的房子里。 Mātaṅgo tāpaso pacchā gantvā tattha okāsaṃ yāci kumbhakāro ‘‘atthettha paṭhamataraṃ paviṭṭho pabbajito, taṃ pucchā’’ti āha。 马头人随后到达，请求陶工：“这里先来了一个出家人，请问他。” So attano parikkhāraṃ gahetvā sālāya dvāramūle ṭhatvā，‘‘amhākampi ācariya ekarattivāsāya okāsaṃ dethā’’ti āha。 他拿着自己的用品，站在房子的门口，说：“请给我们也一个晚上住的地方。” ‘‘Pavisa, bho’’ti。 陶工说：“请进。” Pavisitvā nisinnaṃ，‘‘bho, kiṃ gottosī’’ti? 进入后，他坐下，问：“朋友，你是什么种族？” Pucchi。 ‘‘Caṇḍālagottomhī’’ti。 他回答：“我是马头人。” ‘‘Na sakkā tayā saddhiṃ ekaṭṭhāne nisīdituṃ，ekamantaṃ gacchā’’ti。 陶工说：“你不能和我一起坐，去一边坐吧。” So ca tattheva tiṇasanthārakaṃ pattharitvā nipajji，jātimā dvāraṃ nissāya nipajji。 他就在一旁铺了草席而坐，士族则靠着门坐下。 Itaro passāvatthāya nikkhamanto taṃ urasmiṃ akkami。 当马头人准备离开时，他撞到了士族的胸口。 ‘‘Ko eso’’ti ca vutte？ 看到后，士族问：“这是谁？” ‘‘Ahaṃ ācariyā’’ti āha。 马头人回答：“我是老师。” ‘‘Re caṇḍāla，kiṃ aññato maggaṃ na passasi？ Atha me āgantvā akkamasī’’ti。 “哎，马头人，你难道看不到其他的路吗？你竟然撞到我了。” ‘‘Ācariya, adisvā me akkantosi，khama mayha’’nti。 马头人说：“老师，我没有看到，请你宽恕我。” So mahāpurise bahi nikkhante cintesi – ‘‘ayaṃ paccāgacchantopi itova āgamissatī’’ti parivattetvā nipajji。 他看到那位大人物走出去，心中想着：“他即使回去也会从这里再回来。”于是他转过身坐下。 Mahāpurisopi ‘‘ācariyo ito sīsaṃ katvā nipanno，pādasamīpena gamissāmī’’ti pavisanto puna urasmiṃyeva akkami。 大人物也想：“老师坐着，我要低着头走进去。”于是他又撞到了士族的胸口。 ‘‘Ko eso’’ti ca vutte？ 看到后，士族问：“这是谁？” ‘‘Ahaṃ ācariyā’’ti āha。 马头人回答：“我是老师。” ‘‘Paṭhamaṃ tāva te ajānantena kataṃ，idāni maṃ ghaṭentova akāsi，sūriye te uggacchante sattadhā muddhā phalatū’’ti sapi。 “你第一次不知道，今天却故意撞了我，愿你在太阳升起时七次受苦。” Mahāpuriso kiñci avatvā purearuṇeyeva sūriyaṃ gaṇhi，nāssa uggantuṃ adāsi。 大人物没有说什么，便在黎明时抓住了太阳，不让他升起。 Manussā ca hatthiassādayo ca pabujjhiṃsu。 人们和大象、马匹等也都醒来了。
Manussā rājakulaṃ gantvā，‘‘deva, sakalanagare appabuddho nāma natthi，na ca aruṇuggaṃ paññāyati，kinnu kho eta’’nti？ 人们走到王宫，问：“国王，整个城市里没有人觉醒，也没有看到日出，这到底是怎么回事？” Tena hi nagaraṃ parivīmaṃsathāti。 于是他们在城中四处打探。 Te parivīmaṃsantā kumbhakārasālāyaṃ dve tāpase disvā，‘‘imesaṃ etaṃ kammaṃ bhavissatī’’ti gantvā rañño ārocesuṃ。 他们在陶工的房子里看到这两位修行者，便说：“这两人将会有事。”于是他们去告诉国王。 Raññā ca ‘‘pucchatha ne’’ti vuttā āgantvā jātimantaṃ pucchiṃsu – ‘‘tumhehi andhakāraṃ kata’’nti。 国王问：“你们为何让黑暗降临？” ‘‘Na mayā kataṃ，esa pana kūṭajaṭilo chavo anantamāyo，taṃ pucchathā’’ti。 他们回答：“我没有让黑暗降临，但这位粗鄙的马头人让黑暗降临，请问他。” Te āgantvā mahāpurisaṃ pucchiṃsu – ‘‘tumhehi, bhante, andhakāraṃ kata’’nti。 他们询问大人物：“您，尊者，是否让黑暗降临？” ‘‘Āma ayaṃ ācariyo maṃ abhisapi，tasmā mayā kata’’nti。 “是的，这位老师对我咒骂，所以我让黑暗降临。” Te gantvā rañño ārocesuṃ。 他们回去告诉国王。 Rājāpi āgantvā mahāpurisaṃ ‘‘tumhehi kataṃ, bhante’’ti？ 国王问大人物：“你让黑暗降临吗，尊者？” ‘‘Āma, mahārājā’’ti。 “是的，国王。” ‘‘Kasmā bhante’’ti？ “为什么，尊者？” ‘‘Iminā abhisapitomhi，sace maṃ eso khamāpessati，sūriyaṃ vissajjessāmī’’ti。 “因为我被他咒骂，如果他宽恕我，我就会让太阳升起。” Rājā ‘‘khamāpetha, bhante, eta’’nti āha。 国王说：“请宽恕他，尊者。” Itaro ‘‘mādiso jātimā kiṃ evarūpaṃ caṇḍālaṃ khamāpessati？ Na khamāpemī’’ti。 另一位说：“像这样的士族，怎么能宽恕这样的马头人呢？我们无法宽恕。”
Atha naṃ manussā ‘‘na kiṃ tvaṃ attano ruciyā khamāpessasī’’ti？ 于是人们问他：“难道你不能根据自己的意愿宽恕他吗？” Vatvā hatthesu ca pādesu ca gahetvā pādamūle nipajjāpetvā ‘‘khamāpehī’’ti āhaṃsu。 于是他们抓住他的手和脚，把他按倒在地，喊着：“请宽恕他。” So nissaddo nipajji。 他默默地坐着。 Punapi naṃ ‘‘khamāpehī’’ti āhaṃsu。 他们又说：“请宽恕他。” Tato ‘‘khama mayhaṃ, ācariyā’’ti āha。 他回答：“请宽恕我，老师。” Mahāpuriso ‘‘ahaṃ tāva tuyhaṃ khamitvā sūriyaṃ vissajjessāmi，sūriye pana uggate tava sīsaṃ sattadhā phalissatī’’ti vatvā，‘‘imassa sīsappamāṇaṃ mattikāpiṇḍaṃ matthake ṭhapetvā etaṃ nadiyā galappamāṇe udake ṭhapethā’’ti āha。 大人物说：“我将宽恕你，让太阳升起，但在太阳升起时，你的头将会七次受苦。”于是他又说：“把与他头相等的泥土团放在水中。” Manussā tathā akaṃsu。 人们照做了。 Ettāvatā saraṭṭhakaṃ rājabalaṃ sannipati。 于是，王宫的军队聚集在一起。 Mahāpuriso sūriyaṃ muñci。 大人物释放了太阳。 Sūriyarasmi āgantvā mattikāpiṇḍaṃ pahari。 太阳的光线照射到泥土团上。 So sattadhā bhijji。 它便七次破裂。 Tāvadeva so nimujjitvā ekena titthena uttaritvā palāyi。 他当即闭上眼睛，跳起来逃跑。 Satthā imaṃ vatthuṃ āharitvā，‘‘idāni tāva tvaṃ bhikkhūnaṃ santike paribhāsaṃ labhasi，pubbepi imaṃ kodhaṃ nissāya raṭṭhato pabbājito’’ti anusandhiṃ ghaṭetvā atha naṃ ovadanto na kho te taṃ tissa patirūpantiādimāha。 佛陀提到这个故事：“现在你在比丘中获得了尊敬，之前因愤怒而被逐出王国。”他接着劝导他：“你不是那个样子。” Navamaṃ。 第九。
Theranāmakasuttavaṇṇanā

244. Dasame vaṇṇavādīti ānisaṃsavādī. Yaṃ atītaṃ taṃ pahīnanti atīte khandhapañcake chandarāgappahānena taṃ pahīnaṃ nāma hoti. Anāgatanti anāgatampi khandhapañcakaṃ tattha chandarāgapaṭinissaggena paṭinissaṭṭhaṃ nāma hoti . Sabbābhibhunti sabbā khandhāyatanadhātuyo ca tayo bhave ca abhibhavitvā ṭhitaṃ. Sabbavidunti taṃ vuttappakāraṃ sabbaṃ viditaṃ pākaṭaṃ katvā ṭhitaṃ. Sabbesu dhammesūti tesveva dhammesu taṇhādiṭṭhilepehi anupalittaṃ. Sabbañjahanti tadeva sabbaṃ tattha chandarāgappahānena jahitvā ṭhitaṃ. Taṇhakkhaye vimuttanti taṇhakkhayasaṅkhāte nibbāne tadārammaṇāya vimuttiyā vimuttaṃ. Dasamaṃ.

11. Mahākappinasuttavaṇṇanā



Dasame vaṇṇavādīti ānisaṃsavādī。 在第十部分，所谓“色彩的说法”，是指关于利益的说法。 Yaṃ atītaṃ taṃ pahīnanti atīte khandhapañcake chandarāgappahānena taṃ pahīnaṃ nāma hoti。 过去的，指的是通过对五蕴的月亮之爱放弃的，称之为“已放弃”。 Anāgatanti anāgatampi khandhapañcakaṃ tattha chandarāgapaṭinissaggena paṭinissaṭṭhaṃ nāma hoti。 未来的，指的是通过放弃五蕴的月亮之爱而放弃的，称之为“将放弃”。 Sabbābhibhunti sabbā khandhāyatanadhātuyo ca tayo bhave ca abhibhavitvā ṭhitaṃ。 所谓“完全征服”，是指通过完全征服所有的五蕴、感官、元素和三世而站立。 Sabbavidunti taṃ vuttappakāraṃ sabbaṃ viditaṃ pākaṭaṃ katvā ṭhitaṃ。 所谓“全知”，是指以所述的方式完全了解一切而站立。 Sabbesu dhammesūti tesveva dhammesu taṇhādiṭṭhilepehi anupalittaṃ。 所谓“在一切法中”，是指在这些法中，不被贪欲与见解所污染。 Sabbañjahanti tadeva sabbaṃ tattha chandarāgappahānena jahitvā ṭhitaṃ。 所谓“完全放弃”，是指在那时通过放弃月亮之爱而站立。 Taṇhakkhaye vimuttanti taṇhakkhayasaṅkhāte nibbāne tadārammaṇāya vimuttiyā vimuttaṃ。 所谓“在贪欲消灭后解脱”，是指在称为灭尽的涅槃中，因其所指而解脱。 Dasamaṃ。 第十。
Mahākappinasuttavaṇṇanā

245. Ekādasame mahākappinoti evaṃnāmako abhiññābalappatto asītimahāsāvakānaṃ abbhantaro mahāthero. So kira gihikāle kukkuṭavatīnagare tiyojanasatikaṃ rajjaṃ akāsi. Pacchimabhavikattā pana tathārūpaṃ sāsanaṃ sotuṃ ohitasoto vicarati. Athekadivasaṃ amaccasahassaparivuto uyyānakīḷikaṃ agamāsi. Tadā ca majjhimadesato jaṅghavāṇijā taṃ nagaraṃ gantvā, bhaṇḍaṃ paṭisāmetvā, ‘‘rājānaṃ passissāmā’’ti paṇṇākārahatthā rājakuladvāraṃ gantvā, ‘‘rājā uyyānaṃ gato’’ti sutvā, uyyānaṃ gantvā, dvāre ṭhitā, paṭihārassa ārocayiṃsu. Atha rañño nivedite rājā pakkosāpetvā niyyātitapaṇṇākāre vanditvā ṭhite, ‘‘tātā, kuto āgatatthā’’ti? Pucchi. ‘‘Sāvatthito devā’’ti. ‘‘Kacci vo raṭṭhaṃ subhikkhaṃ, dhammiko rājā’’ti? ‘‘Āma, devā’’ti. ‘‘Atthi pana tumhākaṃ dese kiñci sāsana’’nti? ‘‘Atthi, deva, na pana sakkā ucchiṭṭhamukhehi kathetu’’nti. Rājā suvaṇṇabhiṅgārena udakaṃ dāpesi. Te mukhaṃ vikkhāletvā dasabalābhimukhā añjaliṃ paggaṇhitvā, ‘‘deva, amhākaṃ dese buddharatanaṃ nāma uppanna’’nti āhaṃsu. Rañño ‘‘buddho’’ti vacane sutamatte sakalasarīraṃ pharamānā pīti uppajji. Tato ‘‘buddhoti, tātā, vadathā’’ti? Āha. ‘‘Buddhoti deva vadāmā’’ti. Evaṃ tikkhattuṃ vadāpetvā, ‘‘buddhoti padaṃ aparimāṇaṃ, nāssa sakkā parimāṇaṃ kātu’’nti tasmiṃyeva pasanno satasahassaṃ datvā puna ‘‘aññaṃ kiṃ sāsana’’nti? Pucchi. ‘‘Deva dhammaratanaṃ nāma uppanna’’nti. Tampi sutvā tatheva tikkhattuṃ paṭiññaṃ gahetvā aparampi satasahassaṃ datvā puna ‘‘aññaṃ kiṃ sāsana’’nti? Pucchi. ‘‘Saṅgharatanaṃ deva uppanna’’nti. Tampi sutvā tatheva tikkhattuṃ paṭiññaṃ gahetvā aparampi satasahassaṃ datvā dinnabhāvaṃ paṇṇe likhitvā, ‘‘tātā, deviyā santikaṃ gacchathā’’ti pesesi. Tesu gatesu amacce pucchi, ‘‘tātā, buddho loke uppanno, tumhe kiṃ karissathā’’ti? ‘‘Deva tumhe kiṃ kattukāmā’’ti? ‘‘Ahaṃ pabbajissāmī’’ti. ‘‘Mayampi pabbajissāmā’’ti. Te sabbepi gharaṃ vā kuṭumbaṃ vā anapaloketvā ye asse āruyha gatā, teheva nikkhamiṃsu.

Vāṇijā anojādeviyā santikaṃ gantvā paṇṇaṃ dassesuṃ. Sā vācetvā ‘‘raññā tumhākaṃ bahū kahāpaṇā dinnā, kiṃ tumhehi kataṃ, tātā’’ti? Pucchi. ‘‘Piyasāsanaṃ devi ānīta’’nti. ‘‘Amhepi sakkā, tātā, suṇāpetu’’nti. ‘‘Sakkā devi, ucchiṭṭhamukhehi pana vattuṃ na sakkā’’ti. Sā suvaṇṇabhiṅgārena udakaṃ dāpesi. Te mukhaṃ vikkhāletvā rañño ārocitanayeneva ārocesuṃ. Sāpi sutvā uppannapāmojjā teneva nayena ekekasmiṃ pade tikkhattuṃ paṭiññaṃ gahetvā paṭiññāgaṇanāya tīṇi tīṇi katvā navasatasahassāni adāsi. Vāṇijā sabbānipi dvādasasatasahassāni labhiṃsu. Atha ne ‘‘rājā kahaṃ, tātā’’ti, pucchi. ‘‘Pabbajissāmīti nikkhanto devī’’ti. ‘‘Tena hi, tātā, tumhe gacchathā’’ti te uyyojetvā raññā saddhiṃ gatānaṃ amaccānaṃ mātugāme pakkosāpetvā, ‘‘tumhe attano sāmikānaṃ gataṭṭhānaṃ jānātha ammā’’ti pucchi. ‘‘Jānāma ayye, raññā saddhiṃ uyyānakīḷikaṃ gatā’’ti. Āma gatā, tattha pana gantvā, ‘‘buddho uppanno, dhammo uppanno, saṅgho uppanno’’ti sutvā, ‘‘dasabalassa santike pabbajissāmā’’ti gatā. ‘‘Tumhe kiṃ karissathā’’ti? ‘‘Tumhe pana ayye kiṃ kattukāmā’’ti? ‘‘Ahaṃ pabbajissāmi, na tehi vantavamanaṃ jivhagge ṭhapeyya’’nti. ‘‘Yadi evaṃ, mayampi pabbajissāmā’’ti sabbā rathe yojāpetvā nikkhamiṃsu.


Ekādasame mahākappinoti evaṃnāmako abhiññābalappatto asītimahāsāvakānaṃ abbhantaro mahāthero。 在第十一部分，所谓“大卡皮那”，是指这个名字的拥有者，具备超凡的智慧和力量，是八十位大弟子中的一位大长老。 So kira gihikāle kukkuṭavatīnagare tiyojanasatikaṃ rajjaṃ akāsi。 他在世俗生活中曾在鸡鸣城（现代名：巴拿西）统治了三百里。 Pacchimabhavikattā pana tathārūpaṃ sāsanaṃ sotuṃ ohitasoto vicarati。 由于后世的缘故，他游走于此，听闻这样的教导。 Athekadivasaṃ amaccasahassaparivuto uyyānakīḷikaṃ agamāsi。 一天，他在一千名大臣的陪伴下，前往游乐园。 Tadā ca majjhimadesato jaṅghavāṇijā taṃ nagaraṃ gantvā，bhaṇḍaṃ paṭisāmetvā，‘‘rājānaṃ passissāmā’’ti paṇṇākārahatthā rājakuladvāraṃ gantvā，‘‘rājā uyyānaṃ gato’’ti sutvā，uyyānaṃ gantvā，dvāre ṭhitā，paṭihārassa ārocayiṃsu。 当时，一位中间商人来到那个城市，整理好货物后，手持食物，走到王宫门口，听说国王已经去游乐园，于是他也去了游乐园，站在门口，向守卫报告。 Atha rañño nivedite rājā pakkosāpetvā niyyātitapaṇṇākāre vanditvā ṭhite，‘‘tātā, kuto āgatatthā’’ti？ 当向国王报告后，国王召唤他，站在那儿，问：“孩子，你从哪里来？” ‘‘Sāvatthito devā’’ti。 “从舍卫城而来，尊者。” ‘‘Kacci vo raṭṭhaṃ subhikkhaṃ，dhammiko rājā’’ti？ “你们的国家是否丰饶，正义的国王？” ‘‘Āma, devā’’ti。 “是的，尊者。” ‘‘Atthi pana tumhākaṃ dese kiñci sāsana’’nti？ “你们的国家有任何教导吗？” ‘‘Atthi, deva, na pana sakkā ucchiṭṭhamukhehi kathetu’’nti。 “有的，尊者，但无法用粗俗的言辞来表达。” Rājā suvaṇṇabhiṅgārena udakaṃ dāpesi。 国王用金碗盛水。 Te mukhaṃ vikkhāletvā dasabalābhimukhā añjaliṃ paggaṇhitvā，‘‘deva, amhākaṃ dese buddharatanaṃ nāma uppanna’’nti āhaṃsu。 他们洗净面孔，双手合十，向国王说：“尊者，我们的国家出现了佛陀的珍宝。” Rañño ‘‘buddho’’ti vacane sutamatte sakalasarīraṃ pharamānā pīti uppajji。 听到“佛陀”这个词，国王全身都感到欢喜。 Tato ‘‘buddhoti, tātā, vadathā’’ti？ 于是他问：“孩子，你们说佛陀？” Āha。 ‘‘Buddhoti deva vadāmā’’ti。 他们回答：“是的，尊者，我们说佛陀。” Evaṃ tikkhattuṃ vadāpetvā，‘‘buddhoti padaṃ aparimāṇaṃ，nāssa sakkā parimāṇaṃ kātu’’nti tasmiṃyeva pasanno satasahassaṃ datvā puna ‘‘aññaṃ kiṃ sāsana’’nti？ 他们如此重复三次，国王心中欢喜，给予一百个金子，再问：“还有什么教导？” Pucchi。 ‘‘Deva dhammaratanaṃ nāma uppanna’’nti。 他们回答：“尊者，法宝出现了。” Tampi sutvā tatheva tikkhattuṃ paṭiññaṃ gahetvā aparampi satasahassaṃ datvā puna ‘‘aññaṃ kiṃ sāsana’’nti？ 他们听后再次确认三次，给予另一百个金子，再问：“还有什么教导？” Pucchi。 ‘‘Saṅgharatanaṃ deva uppanna’’nti。 他们回答：“尊者，僧宝出现了。” Tampi sutvā tatheva tikkhattuṃ paṭiññaṃ gahetvā aparampi satasahassaṃ datvā dinnabhāvaṃ paṇṇe likhitvā，‘‘tātā, deviyā santikaṃ gacchathā’’ti pesesi。 他们听后再次确认三次，给予另一百个金子，并写下赠送的内容：“孩子们，请去尊者那里。” Tesu gatesu amacce pucchi，‘‘tātā, buddho loke uppanno，tumhe kiṃ karissathā’’ti？ 当他们离开后，大臣们问：“孩子们，佛陀在世上出现了，你们打算做什么？” ‘‘Deva tumhe kiṃ kattukāmā’’ti？ “尊者，你们想做什么？” ‘‘Ahaṃ pabbajissāmī’’ti。 “我打算出家。” ‘‘Mayampi pabbajissāmā’’ti。 “我们也打算出家。” Te sabbepi gharaṃ vā kuṭumbaṃ vā anapaloketvā ye asse āruyha gatā，teheva nikkhamiṃsu。 他们都不再顾及家人或家庭，便骑上马车离开。
Vāṇijā anojādeviyā santikaṃ gantvā paṇṇaṃ dassesuṃ。 商人们来到安乐女神那里，展示了食物。 Sā vācetvā ‘‘raññā tumhākaṃ bahū kahāpaṇā dinnā，kiṃ tumhehi kataṃ，tātā’’ti？ 她问：“国王给了你们很多钱，你们做了什么？” Pucchi。 ‘‘Piyasāsanaṃ devi ānīta’’nti。 他们回答：“尊者，送来了亲爱的教导。” ‘‘Amhepi sakkā，tātā，suṇāpetu’’nti。 “我们也能，孩子们，听到这些。” ‘‘Sakkā devi，ucchiṭṭhamukhehi pana vattuṃ na sakkā’’ti。 “可以，尊者，但无法用粗俗的言辞来表达。” Sā suvaṇṇabhiṅgārena udakaṃ dāpesi。 她用金碗盛水。 Te mukhaṃ vikkhāletvā rañño ārocitanayeneva ārocesuṃ。 他们洗净面孔，按照国王的指示报告。 Sāpi sutvā uppannapāmojjā teneva nayena ekekasmiṃ pade tikkhattuṃ paṭiññaṃ gahetvā paṭiññāgaṇanāya tīṇi tīṇi katvā navasatasahassāni adāsi。 她听后感到欢喜，依照同样的方式，每个地方确认三次，并给予九万个金子。 Vāṇijā sabbānipi dvādasasatasahassāni labhiṃsu。 商人们都获得了十二万金子。 Atha ne ‘‘rājā kahaṃ, tātā’’ti, pucchi。 然后他们问：“国王在哪里，孩子们？” ‘‘Pabbajissāmīti nikkhanto devī’’ti。 “他出家了，尊者。” ‘‘Tena hi, tātā, tumhe gacchathā’’ti te uyyojetvā raññā saddhiṃ gatānaṃ amaccānaṃ mātugāme pakkosāpetvā，‘‘tumhe attano sāmikānaṃ gataṭṭhānaṃ jānātha ammā’’ti pucchi。 “那么，孩子们，你们要去哪里？”国王召唤了大臣和王后的侍女，问：“你们知道你们的主人去哪里了吗？” ‘‘Jānāma ayye，raññā saddhiṃ uyyānakīḷikaṃ gatā’’ti。 “我们知道，尊者，他们去游乐园。” Āma gatā，tattha pana gantvā，‘‘buddho uppanno，dhammo uppanno，saṅgho uppanno’’ti sutvā，‘‘dasabalassa santike pabbajissāmā’’ti gatā。 “是的，他们去那里，听说‘佛陀出现，法出现，僧出现’，于是他们去十力者那里出家。” ‘‘Tumhe kiṃ karissathā’’ti？ “你们打算做什么？” ‘‘Tumhe pana ayye kiṃ kattukāmā’’ti？ “而你们呢，尊者，你们想做什么？” ‘‘Ahaṃ pabbajissāmi，na tehi vantavamanaṃ jivhagge ṭhapeyya’’nti。 “我打算出家，不会让你们的饮食有所耽搁。” ‘‘Yadi evaṃ，mayampi pabbajissāmā’’ti sabbā rathe yojāpetvā nikkhamiṃsu。 “如果是这样，我们也打算出家。”于是他们都准备好马车，离开了。


Rājāpi amaccasahassena saddhiṃ gaṅgāya tīraṃ pāpuṇi. Tasmiñca samaye gaṅgā pūrā hoti. Atha naṃ disvā, ‘‘ayaṃ gaṅgā pūrā caṇḍamacchākiṇṇā, amhehi saddhiṃ āgatā dāsā vā manussā vā natthi, ye no nāvaṃ vā uḷumpaṃ vā katvā dadeyyuṃ, etassa pana satthu guṇā nāma heṭṭhā avīcito upari yāva bhavaggā patthaṭā, sace esa satthā sammāsambuddho, imesaṃ assānaṃ khurapiṭṭhāni mā tementū’’ti udakapiṭṭhena asse pakkhandāpesuṃ . Ekaassassāpi khurapiṭṭhamattaṃ na temi, rājamaggena gacchantā viya paratīraṃ patvā purato aññaṃ mahānadiṃ pāpuṇiṃsu. Tattha aññā saccakiriyā natthi, tāya eva saccakiriyāya tampi aḍḍhayojanavitthāraṃ nadiṃ atikkamiṃsu. Atha tatiyaṃ candabhāgaṃ nāma mahānadiṃ patvā tampi tāya eva saccakiriyāya atikkamiṃsu.

Satthāpi taṃdivasaṃ paccūsasamaye mahākaruṇāsamāpattito vuṭṭhāya lokaṃ olokento ‘‘ajja mahākappino tiyojanasatikaṃ rajjaṃ pahāya amaccasahassaparivāro mama santike pabbajituṃ āgacchatī’’ti disvā, ‘‘mayā tesaṃ paccuggamanaṃ kātuṃ yutta’’nti pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā, bhikkhusaṅghaparivāro sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā, pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto sayameva pattacīvaraṃ gahetvā, ākāse uppatitvā candabhāgāya nadiyā tīre tesaṃ uttaraṇatitthassa abhimukhe ṭhāne mahānigrodharukkho atthi, tattha pallaṅkena nisīditvā parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā chabbaṇṇabuddharasmiyo vissajjesi. Te tena titthena uttarantā ca chabbaṇṇabuddharasmiyo ito cito ca vidhāvantiyo olokentā dasabalassa puṇṇacandasassirikaṃ mukhaṃ disvā, ‘‘yaṃ satthāraṃ uddissa mayaṃ pabbajitā, addhā so eso’’ti dassaneneva niṭṭhaṃ gantvā diṭṭhaṭṭhānato paṭṭhāya onatā vandamānā āgamma satthāraṃ vandiṃsu. Rājā gopphakesu gahetvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi saddhiṃ amaccasahassena. Satthā tesaṃ dhammaṃ kathesi. Desanāpariyosāne sabbe arahatte patiṭṭhāya satthāraṃ pabbajjaṃ yāciṃsu. Satthā ‘‘pubbe ime cīvaradānassa dinnattā attano cīvarāni gahetvāva āgatā’’ti suvaṇṇavaṇṇaṃ hatthaṃ pasāretvā, ‘‘etha bhikkhavo svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti āha. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ pabbajjā ca upasampadā ca ahosi, vassasaṭṭhikattherā viya satthāraṃ parivārayiṃsu.

Anojāpi devī rathasahassaparivārā gaṅgātīraṃ patvā rañño atthāya ābhataṃ nāvaṃ vā uḷumpaṃ vā adisvā attano byattatāya cintesi – ‘‘rājā saccakiriyaṃ katvā gato bhavissati, so pana satthā na kevalaṃ tesaṃyeva atthāya nibbatto, sace so satthā sammāsambuddho, amhākaṃ rathā mā udake nimujjiṃsū’’ti udakapiṭṭhe rathe pakkhandāpesi. Rathānaṃ nemivaṭṭimattampi na temi. Dutiyatatiyanadīpi teneva saccakārena uttaramānāyeva nigrodharukkhamūle satthāraṃ addasa. Satthā ‘‘imāsaṃ attano sāmike passantīnaṃ chandarāgo uppajjitvā maggaphalānaṃ antarāyaṃ kareyya, so evaṃ kātuṃ na sakkhissatī’’ti yathā aññamaññe na passanti, tathā akāsi. Tā sabbāpi titthato uttaritvā dasabalaṃ vanditvā nisīdiṃsu. Satthā tāsaṃ dhammaṃ kathesi, desanāpariyosāne sabbāpi sotāpattiphale patiṭṭhāya aññamaññe passiṃsu. Satthā ‘‘uppalavaṇṇā āgacchatū’’ti cintesi. Therī āgantvā sabbā pabbājetvā ādāya bhikkhunīnaṃ upassayaṃ gatā. Satthā bhikkhusahassaṃ gahetvā ākāsena jetavanaṃ agamāsi. Imaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘mahākappinoti evaṃ nāmako abhiññābalappatto asītimahāsāvakānaṃ abbhantaro mahāthero’’ti.


Rājāpi amaccasahassena saddhiṃ gaṅgāya tīraṃ pāpuṇi。 国王与一千名大臣一起到达了恒河的岸边。 Tasmiñca samaye gaṅgā pūrā hoti。 此时，恒河正满。 Atha naṃ disvā，‘‘ayaṃ gaṅgā pūrā caṇḍamacchākiṇṇā，amhehi saddhiṃ āgatā dāsā vā manussā vā natthi，ye no nāvaṃ vā uḷumpaṃ vā katvā dadeyyuṃ，etassa pana satthu guṇā nāma heṭṭhā avīcito upari yāva bhavaggā patthaṭā，sace esa satthā sammāsambuddho，imesaṃ assānaṃ khurapiṭṭhāni mā tementū’’ti udakapiṭṭhena asse pakkhandāpesuṃ。 于是他看到：“这条河满是凶恶的鱼，和我们一起来的没有奴隶或人，他们不会用船或木筏给我们渡过，而这位老师的功德，确实在下方、无间地狱上方，直到生死的彼岸，如果这位老师是正等觉者，愿这些马的蹄子不要陷入水中。”于是他给马下了水。 Ekaassassāpi khurapiṭṭhamattaṃ na temi，rājamaggena gacchantā viya paratīraṃ patvā purato aññaṃ mahānadiṃ pāpuṇiṃsu。 但一匹马的蹄子也没有陷入水中，像是沿着王道走，抵达了对岸，来到另一条大河。 Tattha aññā saccakiriyā natthi，tāya eva saccakiriyāya tampi aḍḍhayojanavitthāraṃ nadiṃ atikkamiṃsu。 那里没有其他真实的行为，因而也由于真实的行为，他们越过了宽达八十由旬的河流。 Atha tatiyaṃ candabhāgaṃ nāma mahānadiṃ patvā tampi tāya eva saccakiriyāya atikkamiṃsu。 然后，他们来到第三条名为“月亮河”的大河，也同样越过了。
Satthāpi taṃdivasaṃ paccūsasamaye mahākaruṇāsamāpattito vuṭṭhāya lokaṃ olokento ‘‘ajja mahākappino tiyojanasatikaṃ rajjaṃ pahāya amaccasahassaparivāro mama santike pabbajituṃ āgacchatī’’ti disvā，‘‘mayā tesaṃ paccuggamanaṃ kātuṃ yutta’’nti pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā，bhikkhusaṅghaparivāro sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā，pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto sayameva pattacīvaraṃ gahetvā，ākāse uppatitvā candabhāgāya nadiyā tīre tesaṃ uttaraṇatitthassa abhimukhe ṭhāne mahānigrodharukkho atthi，tattha pallaṅkena nisīditvā parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā chabbaṇṇabuddharasmiyo vissajjesi。 佛陀在那天早晨，从大慈悲的定中醒来，观察世间，看到：“今天，大卡皮那放弃了三百由旬的国土，带着一千名大臣，前来我这里出家。”于是他想：“我应该去迎接他们。”于是早晨，他整理好身体，带着比丘僧团在舍卫城托钵，随后在吃过早餐后，自己拿着钵和袈裟，飞升到月亮河的岸边，在那里有一棵巨大的无忧树，坐在树下，专注于周围的觉知，释放出六种光辉。 Te tena titthena uttarantā ca chabbaṇṇabuddharasmiyo ito cito ca vidhāvantiyo olokentā dasabalassa puṇṇacandasassirikaṃ mukhaṃ disvā，‘‘yaṃ satthāraṃ uddissa mayaṃ pabbajitā，addhā so eso’’ti dassaneneva niṭṭhaṃ gantvā diṭṭhaṭṭhānato paṭṭhāya onatā vandamānā āgamma satthāraṃ vandiṃsu。 他们在那时越过，看到六种光辉从这里到那里流动，看到十力者的光辉面孔，便说：“我们出家是为了这位老师，确实是他。”于是他们到达目的地，恭敬地向老师致敬。 Rājā gopphakesu gahetvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi saddhiṃ amaccasahassena。 国王抓住了草，把老师敬拜后，坐在一旁，与一千名大臣一起。 Satthā tesaṃ dhammaṃ kathesi。 佛陀为他们讲解法。 Desanāpariyosāne sabbe arahatte patiṭṭhāya satthāraṃ pabbajjaṃ yāciṃsu。 在讲法结束时，所有人都获得了阿罗汉果，恳请老师给予他们出家的机会。 Satthā ‘‘pubbe ime cīvaradānassa dinnattā attano cīvarāni gahetvāva āgatā’’ti suvaṇṇavaṇṇaṃ hatthaṃ pasāretvā，‘‘etha bhikkhavo svākkhāto dhammo，caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti āha。 佛陀说：“因为以前你们给予了袈裟，所以你们带着自己的袈裟而来。”他伸出金色的手，接着说：“来吧，比丘们，正法已经宣讲，修行正道，彻底消灭痛苦。” Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ pabbajjā ca upasampadā ca ahosi，vassasaṭṭhikattherā viya satthāraṃ parivārayiṃsu。 于是，他们获得了出家和受戒，像六十位长老一样围绕着老师。
Anojāpi devī rathasahassaparivārā gaṅgātīraṃ patvā rañño atthāya ābhataṃ nāvaṃ vā uḷumpaṃ vā adisvā attano byattatāya cintesi – ‘‘rājā saccakiriyaṃ katvā gato bhavissati，so pana satthā na kevalaṃ tesaṃyeva atthāya nibbatto，sace so satthā sammāsambuddho，amhākaṃ rathā mā udake nimujjiṃsū’’ti udakapiṭṭhe rathe pakkhandāpesi。 安乐女神带着一千辆马车，抵达恒河岸边，看到没有为国王准备的船只或木筏，便思考：“国王将会因真实的行为而离去，但这位老师不仅是为了他们而降生，如果这位老师是正等觉者，愿我们的马车不要陷入水中。”于是她给马车下了水。 Rathānaṃ nemivaṭṭimattampi na temi。 马车的轮子一点也没有陷入水中。 Dutiyatatiyanadīpi teneva saccakārena uttaramānāyeva nigrodharukkhamūle satthāraṃ addasa。 第二条、第三条河流也同样越过，见到了在无忧树下的老师。 Satthā ‘‘imāsaṃ attano sāmike passantīnaṃ chandarāgo uppajjitvā maggaphalānaṃ antarāyaṃ kareyya，so evaṃ kātuṃ na sakkhissatī’’ti yathā aññamaññe na passanti，tathā akāsi。 佛陀想：“看到他们的丈夫会让她们产生贪爱，妨碍她们的修行，因此我让她们互不相见。” Tā sabbāpi titthato uttaritvā dasabalaṃ vanditvā nisīdiṃsu。 她们都越过后，向十力者致敬，便坐下。 Satthā tāsaṃ dhammaṃ kathesi，desanāpariyosāne sabbāpi sotāpattiphale patiṭṭhāya aññamaññe passiṃsu。 佛陀为她们讲解法，讲法结束时，她们都获得了初果，互相看见。 Satthā ‘‘uppalavaṇṇā āgacchatū’’ti cintesi。 佛陀想：“愿她们的颜色如莲花般美丽。” Therī āgantvā sabbā pabbājetvā ādāya bhikkhunīnaṃ upassayaṃ gatā。 修女们来到，将所有人都出家，带着她们前往比丘尼的住处。 Satthā bhikkhusahassaṃ gahetvā ākāsena jetavanaṃ agamāsi。 佛陀带着一千名比丘，飞升至祇园精舍。 Imaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘mahākappinoti evaṃ nāmako abhiññābalappatto asītimahāsāvakānaṃ abbhantaro mahāthero’’ti。 这段话是指：“大卡皮那”是具备超凡智慧和力量的，八十位大弟子中的一位大长老。


Janetasminti janite pajāyāti attho. Ye gottapaṭisārinoti ye ‘‘mayaṃ vāseṭṭhā gotamā’’ti gottaṃ paṭisaranti paṭijānanti, tesaṃ khattiyo seṭṭhoti attho. Vijjācaraṇasampannoti aṭṭhahi vijjāhi ceva pannarasadhammabhedena caraṇena ca samannāgato. Tapatīti virocati. Jhāyī tapati brāhmaṇoti khīṇāsavabrāhmaṇo duvidhena jhānena jhāyamāno tapati virocati. Tasmiṃ pana khaṇe kāludāyitthero duvidhena jhānena jhāyamāno avidūre nisinno hoti. Buddho tapatīti sabbaññubuddho virocati. Sabbamaṅgalagāthā kiresā. Bhātikarājā kira ekaṃ pūjaṃ kāretvā ācariyakaṃ āha – ‘‘tīhi ratanehi amuttaṃ ekaṃ jayamaṅgalaṃ vadathā’’ti. So tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ sammasitvā imaṃ gāthaṃ vadanto ‘‘divā tapati ādicco’’ti vatvā atthaṅgamentassa sūriyassa añjaliṃ paggaṇhi. ‘‘Rattimābhāti candimā’’ti, uṭṭhahantassa candassa añjaliṃ paggaṇhi. ‘‘Sannaddho khattiyo tapatī’’ti rañño añjaliṃ paggaṇhi. ‘‘Jhāyī tapati brāhmaṇo’’ti bhikkhusaṅghassa añjaliṃ paggaṇhi. ‘‘Buddho tapati tejasā’’ti vatvā pana mahācetiyassa añjaliṃ paggaṇhi. Atha naṃ rājā ‘‘mā hatthaṃ otārehī’’ti ukkhittasmiṃyeva hatthe sahassaṃ ṭhapesi. Ekādasamaṃ.

12. Sahāyakasuttavaṇṇanā

246. Dvādasame cirarattaṃsametikāti dīgharattaṃ saṃsanditvā sametvā ṭhitaladdhino. Te kira pañcajātisatāni ekatova vicariṃsu. Sameti nesaṃ saddhammoti idāni imesaṃ ayaṃ sāsanadhammo saṃsandati sameti. Dhamme buddhappavediteti buddhena pavedite dhamme etesaṃ sāsanadhammo sobhatīti attho. Suvinītā kappinenāti attano upajjhāyena ariyappavedite dhamme suṭṭhu vinītā. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti. Dvādasamaṃ.

Bhikkhusaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Iti sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Nidānavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Saṃyuttanikāye

Khandhavagga-aṭṭhakathā

1. Khandhasaṃyuttaṃ

1. Nakulapituvaggo

1. Nakulapitusuttavaṇṇanā



Janetasminti janite pajāyāti attho。 在“生”中，出生的意思。 Ye gottapaṭisārinoti ye ‘‘mayaṃ vāseṭṭhā gotamā’’ti gottaṃ paṭisaranti paṭijānanti，tesaṃ khattiyo seṭṭhoti attho。那些称为“我们是高贵的戈塔玛”的人，称为贵族的意思。 Vijjācaraṇasampannoti aṭṭhahi vijjāhi ceva pannarasadhammabhedena caraṇena ca samannāgato。 具备八种知识和十五种法的修行。 Tapatīti virocati。 照耀着。 Jhāyī tapati brāhmaṇoti khīṇāsavabrāhmaṇo duvidhena jhānena jhāyamāno tapati virocati。 修行者照耀着，正如已断烦恼的修士，通过两种禅定而照耀。 Tasmiṃ pana khaṇe kāludāyitthero duvidhena jhānena jhāyamāno avidūre nisinno hoti。 此时，卡卢达耶长老坐在不远处，通过两种禅定而照耀。 Buddho tapatīti sabbaññubuddho virocati。 佛陀照耀着，正是全知的佛陀。 Sabbamaṅgalagāthā kiresā。 这是所有吉祥的颂歌。 Bhātikarājā kira ekaṃ pūjaṃ kāretvā ācariyakaṃ āha – ‘‘tīhi ratanehi amuttaṃ ekaṃ jayamaṅgalaṃ vadathā’’ti。 兄弟国王在做了一次礼拜后，告诉老师：“用三种珍宝来说明一个胜利的吉祥。” So tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ sammasitvā imaṃ gāthaṃ vadanto ‘‘divā tapati ādicco’’ti vatvā atthaṅgamentassa sūriyassa añjaliṃ paggaṇhi。 他理解了佛陀的教法，便说出这首颂：“白天太阳照耀。”并在日落时合掌。 ‘‘Rattimābhāti candimā’’ti，uṭṭhahantassa candassa añjaliṃ paggaṇhi。 “夜晚月亮照耀，”并在月亮升起时合掌。 ‘‘Sannaddho khattiyo tapatī’’ti rañño añjaliṃ paggaṇhi。 “准备好的贵族照耀，”并向国王合掌。 ‘‘Jhāyī tapati brāhmaṇo’’ti bhikkhusaṅghassa añjaliṃ paggaṇhi。 “修行者照耀，”并向比丘僧团合掌。 ‘‘Buddho tapati tejasā’’ti vatvā pana mahācetiyassa añjaliṃ paggaṇhi。 “佛陀以光辉照耀，”并向大圣地合掌。 Atha naṃ rājā ‘‘mā hatthaṃ otārehī’’ti ukkhittasmiṃyeva hatthe sahassaṃ ṭhapesi。 然后国王说：“不要放下手，”便将一千个金子放在他高举的手中。 Ekādasamaṃ。 第十一。
Sahāyakasuttavaṇṇanā
Dvādasame cirarattaṃsametikāti dīgharattaṃ saṃsanditvā sametvā ṭhitaladdhino。 在第十二部分，所谓“长久的聚集”，是指长时间的聚集和稳固的获得。 Te kira pañcajātisatāni ekatova vicariṃsu。 他们确实在一起游历了五百次。 Sameti nesaṃ saddhammoti idāni imesaṃ ayaṃ sāsanadhammo saṃsandati sameti。 现在，这些教法与他们相结合。 Dhamme buddhappavediteti buddhena pavedite dhamme etesaṃ sāsanadhammo sobhatīti attho。 由佛所宣讲的法，正是他们的教法，显得光辉。 Suvinītā kappinenāti attano upajjhāyena ariyappavedite dhamme suṭṭhu vinītā。 他们在自己的上师所宣讲的圣法中，得到了良好的教导。 Sesaṃ sabbattha uttānamevāti。 其余的在各处都是如此。 Dvādasamaṃ。 第十二。
Bhikkhusaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā。 比丘相应的注释已完成。
Iti sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya。 这是指《相应部》注释的要义。
Nidānavaggavaṇṇanā niṭṭhitā。 根本章节的注释已完成。
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa。 向那位具足正觉的圣者致敬。
Saṃyuttanikāye。 在《相应部》中。
Khandhavagga-aṭṭhakathā。 这是《五蕴章》的注释。
Khandhasaṃyuttaṃ。 1. 五蕴相应。
Nakulapituvaggo。 1. 纳库拉父亲的章节。
Nakulapitusuttavaṇṇanā。 1. 纳库拉父亲的教导注释。

1.Khandhiyavaggassa paṭhame bhaggesūti evaṃnāmake janapade. Susumāragireti susumāragiranagare. Tasmiṃ kira māpiyamāne susumāro saddamakāsi, tenassa ‘‘susumāragira’’ntveva nāmaṃ akaṃsu. Bhesakaḷāvaneti bhesakaḷāya nāma yakkhiniyā adhivutthattā evaṃladdhanāme vane. Tadeva migagaṇassa abhayatthāya dinnattā migadāyoti vuccati. Bhagavā tasmiṃ janapade taṃ nagaraṃ nissāya tasmiṃ vanasaṇḍe viharati. Nakulapitāti nakulassa nāma dārakassa pitā.

Jiṇṇoti jarājiṇṇo. Vuḍḍhoti vayovuḍḍho. Mahallakoti jātimahallako. Addhagatoti tiyaddhagato. Vayoanuppattoti tesu tīsu addhesu pacchimavayaṃ anuppatto. Āturakāyoti gilānakāyo. Idañhi sarīraṃ suvaṇṇavaṇṇampi niccapaggharaṇaṭṭhena āturaṃyeva nāma . Visesena panassa jarāturatā byādhāturatā maraṇāturatāti tisso āturatā honti. Tāsu kiñcāpi eso mahallakattā jarāturova, abhiṇharogatāya panassa byādhāturatā idha adhippetā. Abhikkhaṇātaṅkoti abhiṇharogo nirantararogo. Aniccadassāvīti tāya āturatāya icchiticchitakkhaṇe āgantuṃ asakkonto kadācideva daṭṭhuṃ labhāmi, na sabbakālanti attho. Manobhāvanīyānanti manavaḍḍhakānaṃ . Yesu hi diṭṭhesu kusalavasena cittaṃ vaḍḍhati, te sāriputtamoggallānādayo mahātherā manobhāvanīyā nāma. Anusāsatūti punappunaṃ sāsatu. Purimañhi vacanaṃ ovādo nāma, aparāparaṃ anusāsanī nāma. Otiṇṇe vā vatthusmiṃ vacanaṃ ovādo nāma, anotiṇṇe tantivasena vā paveṇivasena vā vuttaṃ anusāsanī nāma. Apica ovādoti vā anusāsanīti vā atthato ekameva, byañjanamattameva nānaṃ.

Āturo hāyanti āturo hi ayaṃ, suvaṇṇavaṇṇo piyaṅgusāmopi samāno niccapaggharaṇaṭṭhena āturoyeva. Aṇḍabhūtoti aṇḍaṃ viya bhūto dubbalo. Yathā kukkuṭaṇḍaṃ vā mayūraṇḍaṃ vā geṇḍukaṃ viya gahetvā khipantena vā paharantena vā na sakkā kīḷituṃ, tāvadeva bhijjati, evamayampi kāyo kaṇṭakepi khāṇukepi pakkhalitassa bhijjatīti aṇḍaṃ viya bhūtoti aṇḍabhūto. Pariyonaddhoti sukhumena chavimattena pariyonaddho. Aṇḍañhi sāratacena pariyonaddhaṃ, tena ḍaṃsamakasādayo nilīyitvāpi chaviṃ chinditvā yūsaṃ paggharāpetuṃ na sakkonti. Imasmiṃ pana chaviṃ chinditvā yaṃ icchanti, taṃ karonti. Evaṃ sukhumāya chaviyā pariyonaddho. Kimaññatra bālyāti bālabhāvato aññaṃ kimatthi? Bāloyeva ayanti attho. Tasmāti yasmā ayaṃ kāyo evarūpo, tasmā.

Tenupasaṅkamīti rañño cakkavattissa upaṭṭhānaṃ gantvā anantaraṃ pariṇāyakaratanassa upaṭṭhānaṃ gacchanto rājapuriso viya, saddhammacakkavattissa bhagavato upaṭṭhānaṃ gantvā, anantaraṃ dhammasenāpatissa apacitiṃ kātukāmo yenāyasmā sāriputto, tenupasaṅkami. Vippasannānīti suṭṭhu pasannāni. Indriyānīti manacchaṭṭhāni indriyāni. Parisuddhoti niddoso. Pariyodātoti tasseva vevacanaṃ. Nirupakkilesatāyeva hi esa pariyodātoti vutto, na setabhāvena. Etassa ca pariyodātataṃ disvāva indriyānaṃ vippasannataṃ aññāsi. Nayaggāhapaññā kiresā therassa.

Kathañhi no siyāti kena kāraṇena na laddhā bhavissati? Laddhāyevāti attho. Iminā kiṃ dīpeti? Satthuvissāsikabhāvaṃ. Ayaṃ kira satthu diṭṭhakālato paṭṭhāya pitipemaṃ, upāsikā cassa mātipemaṃ paṭilabhati. Ubhopi ‘‘mama putto’’ti satthāraṃ vadanti. Bhavantaragato hi nesaṃ sineho. Sā kira upāsikā pañca jātisatāni tathāgatassa mātāva, so ca, gahapati, pitāva ahosi. Puna pañca jātisatāni upāsikā mahāmātā, upāsako mahāpitā, tathā cūḷāmātā cūḷapitāti. Evaṃ satthā diyaḍḍhaattabhāvasahassaṃ tesaṃyeva hatthe vaḍḍhito. Teneva te yaṃ neva puttassa, na pitu santike kathetuṃ sakkā, taṃ satthu santike nisinnā kathenti. Imināyeva ca kāraṇena bhagavā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ vissāsikānaṃ yadidaṃ nakulapitā gahapati, yadidaṃ nakulamātā gahapatānī’’ti (a. ni. 

Khandhiyavaggassa paṭhame bhaggesūti evaṃnāmake janapade。 在五蕴章的第一部分，所谓“在名为‘巴哈格’的国度”。 Susumāragireti susumāragiranagare。 在“美丽山”即“美丽山城”。 Tasmiṃ kira māpiyamāne susumāro saddamakāsi，tenassa ‘‘susumāragira’’ntveva nāmaṃ akaṃsu。 在那里，因美丽的山而有了名声，因此被称为“美丽山”。 Bhesakaḷāvaneti bhesakaḷāya nāma yakkhiniyā adhivutthattā evaṃladdhanāme vane。 由于“药草林”是由名为“药草”的女鬼所占据，因此得名。 Tadeva migagaṇassa abhayatthāya dinnattā migadāyoti vuccati。 由于给予动物群体安全之处，因此被称为“动物保护”。 Bhagavā tasmiṃ janapade taṃ nagaraṃ nissāya tasmiṃ vanasaṇḍe viharati。 佛陀在那个国度的城市附近，居住在那片森林中。 Nakulapitāti nakulassa nāma dārakassa pitā。 “纳库拉父亲”是指名为纳库拉的男孩的父亲。
Jiṇṇoti jarājiṇṇo。 “衰老”即衰老的意思。 Vuḍḍhoti vayovuḍḍho。 “年长”即年老的意思。 Mahallakoti jātimahallako。 “非常老”即出生时已老。 Addhagatoti tiyaddhagato。 “达到极限”即三种极限的意思。 Vayoanuppattoti tesu tīsu addhesu pacchimavayaṃ anuppatto。 “未达到年龄”即在这三种状态中，未达到晚年。 Āturakāyoti gilānakāyo。 “病态的身体”即生病的身体。 Idañhi sarīraṃ suvaṇṇavaṇṇampi niccapaggharaṇaṭṭhena āturaṃyeva nāma。 这身体因其金色的外表而被称为“病态”。 Visesena panassa jarāturatā byādhāturatā maraṇāturatāti tisso āturatā honti。 特别是，其衰老、疾病和死亡的痛苦是三种痛苦。 Tāsu kiñcāpi eso mahallakattā jarāturova，abhiṇharogatāya panassa byādhāturatā idha adhippetā。 尽管在这里，因年老而痛苦，但常常因疾病而痛苦。 Abhikkhaṇātaṅkoti abhiṇharogo nirantararogo。 “时常痛苦”即持续的疾病。 Aniccadassāvīti tāya āturatāya icchiticchitakkhaṇe āgantuṃ asakkonto kadācideva daṭṭhuṃ labhāmi，na sabbakālanti attho。 “不常见”即因痛苦而无法到达的瞬间，偶尔能见到，而不是随时。 Manobhāvanīyānanti manavaḍḍhakānaṃ。 “心灵的提升”即心灵成长。 Yesu hi diṭṭhesu kusalavasena cittaṃ vaḍḍhati，te sāriputtamoggallānādayo mahātherā manobhāvanīyā nāma。 在这些显现中，因善而增长的心灵，正是大长老舍利弗、目犍连等人所称之为“心灵的提升”。 Anusāsatūti punappunaṃ sāsatu。 “教导”即反复地教导。 Purimañhi vacanaṃ ovādo nāma，aparāparaṃ anusāsanī nāma。 先前的教导称为“指引”，后来的教导称为“教诲”。 Otiṇṇe vā vatthusmiṃ vacanaṃ ovādo nāma，anotiṇṇe tantivasena vā paveṇivasena vā vuttaṃ anusāsanī nāma。 在某个地方的教导称为“指引”，在没有地方的情况下，作为“教诲”而被说出。 Apica ovādoti vā anusāsanīti vā atthato ekameva，byañjanamattameva nānaṃ。 此外，“教导”或“教诲”在意义上是相同的，仅在表述上有所不同。
Āturo hāyanti āturo hi ayaṃ，suvaṇṇavaṇṇo piyaṅgusāmopi samāno niccapaggharaṇaṭṭhena āturoyeva。 病人是衰弱的，尽管他有金色的外表，因其外表的美丽而被称为“病态”。 Aṇḍabhūtoti aṇḍaṃ viya bhūto dubbalo。 “如同蛋壳”即脆弱的存在。 Yathā kukkuṭaṇḍaṃ vā mayūraṇḍaṃ vā geṇḍukaṃ viya gahetvā khipantena vā paharantena vā na sakkā kīḷituṃ，tāvadeva bhijjati，evamayampi kāyo kaṇṭakepi khāṇukepi pakkhalitassa bhijjatīti aṇḍaṃ viya bhūtoti aṇḍabhūto。 就像抓住鸡蛋、孔雀蛋或青蛙蛋一样，无法游戏，稍微一碰就会破碎，这个身体也是如此，稍微被刺或划伤就会破碎，因此被称为“如同蛋壳”。 Pariyonaddhoti sukhumena chavimattena pariyonaddho。 “被包裹”即被精细的皮肤包裹。 Aṇḍañhi sāratacena pariyonaddhaṃ，tena ḍaṃsamakasādayo nilīyitvāpi chaviṃ chinditvā yūsaṃ paggharāpetuṃ na sakkonti。 这皮肤如同蛋壳，因此即使被虫子咬，也无法割破皮肤。 Imasmiṃ pana chaviṃ chinditvā yaṃ icchanti，taṃ karonti。 但在这个皮肤上，想要的事情可以做到。 Evaṃ sukhumāya chaviyā pariyonaddho。 就这样，被细腻的皮肤包裹着。 Kimaññatra bālyāti bālabhāvato aññaṃ kimatthi？ “除了幼稚，还有什么？”即是指愚蠢。 Bāloyeva ayanti attho。 “愚蠢”即是这个意思。 Tasmāti yasmā ayaṃ kāyo evarūpo，tasmā。 “因此，由于这个身体是这样的原因。”
Tenupasaṅkamīti rañño cakkavattissa upaṭṭhānaṃ gantvā anantaraṃ pariṇāyakaratanassa upaṭṭhānaṃ gacchanto rājapuriso viya，saddhammacakkavattissa bhagavato upaṭṭhānaṃ gantvā，anantaraṃ dhammasenāpatissa apacitiṃ kātukāmo yenāyasmā sāriputto，tenupasaṅkami。 “于是，前往国王的随扈，去到圆满的宝座，像国王的随扈一样，前往正法的国王，想要向法将军致敬，因此他前去。” Vippasannānīti suṭṭhu pasannāni。 “心灵清净”即心灵非常清净。 Indriyānīti manacchaṭṭhāni indriyāni。 “感官”即心灵的六根。 Parisuddoti niddoso。 “清净”即没有污点。 Pariyodātoti tasseva vevacanaṃ。 “清净”即是指这个意思。 Nirupakkilesatāyeva hi esa pariyodātoti vutto，na setabhāvena。 因为这个清净是没有污染的，而不是因为某种特征。 Etassa ca pariyodātataṃ disvāva indriyānaṃ vippasannataṃ aññāsi。 看到他的清净，知道了感官的清净。 Nayaggāhapaññā kiresā therassa。 “正见”确实是大长老所具备的智慧。
Kathañhi no siyāti kena kāraṇena na laddhā bhavissati？ “怎么会没有得到呢？”即是指“会被得到”。 Laddhāyevāti attho。 “得到”即是这个意思。 Iminā kiṃ dīpeti？ “这说明什么？”即是指对老师的信任。 Ayaṃ kira satthu diṭṭhakālato paṭṭhāya pitipemaṃ，upāsikā cassa mātipemaṃ paṭilabhati。 这位信徒自从见到老师以来，便如同父亲般爱戴他，而信女则如同母亲般对待他。 Ubhopi ‘‘mama putto’’ti satthāraṃ vadanti。 两者都称佛陀为“我的儿子”。 Bhavantaragato hi nesaṃ sineho。 他们在生死轮回中有着深厚的情感。 Sā kira upāsikā pañca jātisatāni tathāgatassa mātāva，so ca，gahapati，pitāva ahosi。 那位信女确实是五百次转世的如来之母，而那位居士则是她的父亲。 Puna pañca jātisatāni upāsikā mahāmātā，upāsako mahāpitā，tathā cūḷāmātā cūḷapitāti。 此外，信女是五百次转世的伟大母亲，居士是伟大的父亲，此外还有小母亲和小父亲。 Evaṃ satthā diyaḍḍhaattabhāvasahassaṃ tesaṃyeva hatthe vaḍḍhito。 因此，佛陀在他们的手中增添了无数的存在。 Teneva te yaṃ neva puttassa，na pitu santike kathetuṃ sakkā，taṃ satthu santike nisinnā kathenti。 由于这个原因，他们无法在儿子或父亲面前说出，所以在老师面前坐下时，他们谈论。 Imināyeva ca kāraṇena bhagavā ‘‘etadaggaṃ，bhikkhave，mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ vissāsikānaṃ yadidaṃ nakulapitā gahapati，yadidaṃ nakulamātā gahapatānī’’ti。 由于这个原因，佛陀说：“这位信士中，信任我的弟子中，确实是纳库拉的父亲，确实是纳库拉的母亲。”

1.257) te etadagge ṭhapesi. Iti so imaṃ vissāsikabhāvaṃ pakāsento kathañhi no siyāti āha. Amatena abhisittoti nassidha aññaṃ kiñci jhānaṃ vā vipassanā vā maggo vā phalaṃ vā ‘‘amatābhiseko’’ti daṭṭhabbo, madhuradhammadesanāyeva pana ‘‘amatābhiseko’’ti veditabbo. Dūratopīti tiroraṭṭhāpi tirojanapadāpi.

Assutavā puthujjanoti idaṃ vuttatthameva. Ariyānaṃ adassāvītiādīsu ariyāti ārakattā kilesehi, anaye na iriyanato, aye iriyanato, sadevakena ca lokena araṇīyato buddhā ca paccekabuddhā ca buddhasāvakā ca vuccanti. Buddhā eva vā idha ariyā. Yathāha – ‘‘sadevake, bhikkhave, loke…pe… tathāgato ariyo’’ti vuccatīti (saṃ. ni. 5.1098). Sappurisānanti ettha pana paccekabuddhā tathāgatasāvakā ca sappurisāti veditabbā. Te hi lokuttaraguṇayogena sobhanā purisāti sappurisā. Sabbeva vā ete dvedhāpi vuttā. Buddhāpi hi ariyā ca sappurisā ca, paccekabuddhā buddhasāvakāpi. Yathāha –

‘‘Yo ve kataññū katavedi dhīro,

Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hoti;

Dukhitassa sakkacca karoti kiccaṃ,

Tathāvidhaṃ sappurisaṃ vadantī’’ti. (jā. 2.17.78);

‘‘Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hotī’’ti ettāvatā hi buddhasāvako vutto, kataññutādīhi paccekabuddhabuddhāti. Idāni yo tesaṃ ariyānaṃ adassanasīlo, na ca dassane sādhukārī, so ‘‘ariyānaṃ adassāvī’’ti veditabbo. So ca cakkhunā adassāvī, ñāṇena adassāvīti duvidho. Tesu ñāṇena adassāvī idha adhippeto. Maṃsacakkhunā hi dibbacakkhunā vā ariyā diṭṭhāpi adiṭṭhāva honti tesaṃ cakkhūnaṃ vaṇṇamattaggahaṇato na ariyabhāvagocarato. Soṇasiṅgālādayopi cakkhunā ariye passanti, na cete ariyānaṃ dassāvino nāma.

Tatridaṃ vatthu – cittalapabbatavāsino kira khīṇāsavattherassa upaṭṭhāko vuḍḍhapabbajito ekadivasaṃ therena saddhiṃ piṇḍāya caritvā, therassa pattacīvaraṃ gahetvā, piṭṭhito āgacchanto theraṃ pucchi – ‘‘ariyā nāma, bhante, kīdisā’’ti? Thero āha – ‘‘idhekacco mahallako ariyānaṃ pattacīvaraṃ gahetvā vattapaṭivattaṃ katvā sahacarantopi neva ariye jānāti, evaṃ dujjānāvuso, ariyā’’ti. Evaṃ vuttepi so neva aññāsi. Tasmā na cakkhunā dassanaṃ dassanaṃ, ñāṇena dassanameva dassanaṃ. Yathāha – ‘‘kiṃ te, vakkali, iminā pūtikāyena diṭṭhena? Yo kho, vakkali, dhammaṃ passati, so maṃ passati. Yo maṃ passati, so dhammaṃ passatī’’ti (saṃ. ni. 3.87). Tasmā cakkhunā passantopi ñāṇena ariyehi diṭṭhaṃ aniccādilakkhaṇaṃ apassanto, ariyādhigatañca dhammaṃ anadhigacchanto ariyakaradhammānaṃ ariyabhāvassa ca adiṭṭhattā ‘‘ariyānaṃ adassāvī’’ti veditabbo.

Ariyadhammassa akovidoti, satipaṭṭhānādibhede ariyadhamme akusalo. Ariyadhamme avinītoti ettha pana –

‘‘Duvidho vinayo nāma, ekamekettha pañcadhā;

Abhāvato tassa ayaṃ, avinītoti vuccati’’.

Ayañhi saṃvaravinayo pahānavinayoti duvidho vinayo. Ettha ca duvidhepi vinaye ekameko vinayo pañcadhā bhijjati. Saṃvaravinayopi hi sīlasaṃvaro satisaṃvaro ñāṇasaṃvaro khantisaṃvaro vīriyasaṃvaroti pañcavidho. Pahānavinayopi tadaṅgappahānaṃ, vikkhambhanappahānaṃ samucchedappahānaṃ paṭippassaddhippahānaṃ nissaraṇappahānanti pañcavidho.

Tattha ‘‘iminā pātimokkhasaṃvarena upeto hoti samupeto’’ti (vibha. 511) ayaṃ sīlasaṃvaro. ‘‘Rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatī’’ti ayaṃ (dī. ni. 1.213; ma. ni. 1.295; saṃ. ni. 4.239; a. ni. 3.16) satisaṃvaro.

‘‘Yāni sotāni lokasmiṃ, (ajitāti bhagavā)

Sati tesaṃ nivāraṇaṃ;

Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi,

Paññāyete pidhīyare’’ti. (su. ni. 1041; cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa.4) –

Ayaṃ ñāṇasaṃvaro. ‘‘Khamo hoti sītassa uṇhassā’’ti (ma. ni. 1.24; a. ni. 4.114; 6.58) ayaṃ khantisaṃvaro. ‘‘Uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī’’ti (ma. ni. 1.26; a. ni. 4.114; 

1.257) te etadagge ṭhapesi。 他在这里确立了这一点。 Iti so imaṃ vissāsikabhāvaṃ pakāsento kathañhi no siyāti āha。 于是他表现出这种信任的性质，问道：“怎么会没有呢？” Amatena abhisittoti nassidha aññaṃ kiñci jhānaṃ vā vipassanā vā maggo vā phalaṃ vā ‘‘amatābhiseko’’ti daṭṭhabbo，madhuradhammadesanāyeva pana ‘‘amatābhiseko’’ti veditabbo。 “因不灭而被涂抹”应当理解为没有其他的禅定、观察、道或果，只有“无死的涂抹”可以被视为，只有甜美的法教导才能被理解为“无死的涂抹”。 Dūratopīti tiroraṭṭhāpi tirojanapadāpi。 “远方”即指边远的国度和城市。
Assutavā puthujjanoti idaṃ vuttatthameva。 “无知的世俗人”即是这个说法的意思。 Ariyānaṃ adassāvītiādīsu ariyāti ārakattā kilesehi，anaye na iriyanato，aye iriyanato，sadevakena ca lokena araṇīyato buddhā ca paccekabuddhā ca buddhasāvakā ca vuccanti。 在“未见的圣者”中，圣者因远离烦恼而被称为，因不应而不活动，因应而活动，因在有天的世间而被称为佛、独觉和佛的弟子。 Buddhā eva vā idha ariyā。 只有佛在这里被称为圣者。 Yathāha – ‘‘sadevake, bhikkhave, loke…pe… tathāgato ariyo’’ti vuccatīti (saṃ. ni. 5.1098)。 如所说：“在有天的比丘们的世界中……如来是圣者。”
Sappurisānanti ettha pana paccekabuddhā tathāgatasāvakā ca sappurisāti veditabbā。 在这里，“善人”应理解为独觉者和如来弟子。 Te hi lokuttaraguṇayogena sobhanā purisāti sappurisā。 他们因具备出世的美德而被称为善人。 Sabbeva vā ete dvedhāpi vuttā。 这些人全部都是可以分为两类的。 Buddhāpi hi ariyā ca sappurisā ca，paccekabuddhā buddhasāvakāpi。 佛、圣者和善人，独觉者和佛的弟子。 Yathāha – ‘‘Yo ve kataññū katavedi dhīro，Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hoti；Dukhitassa sakkacca karoti kiccaṃ，Tathāvidhaṃ sappurisaṃ vadantī’’ti。 如所说：“谁确实知恩，明智而有良友，坚固如饭；为痛苦者认真做事，这样的人被称为善人。” (jā. 2.17.78)； ‘‘Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hotī’’ti ettāvatā hi buddhasāvako vutto，kataññutādīhi paccekabuddhabuddhāti。 “良友坚固如饭”，这就说明了佛的弟子，因知恩等而被称为独觉者和佛。
Idāni yo tesaṃ ariyānaṃ adassanasīlo，na ca dassane sādhukārī，so ‘‘ariyānaṃ adassāvī’’ti veditabbo。 现在，若有人未能见到这些圣者，不善于见到，他应被称为“未见圣者”。 So ca cakkhunā adassāvī，ñāṇena adassāvīti duvidho。 他在眼中未见，在智慧中未见，故分为两类。 Tesu ñāṇena adassāvī idha adhippeto。 在这里，指的是未能用智慧见到的。 Maṃsacakkhunā hi dibbacakkhunā vā ariyā diṭṭhāpi adiṭṭhāva honti tesaṃ cakkhūnaṃ vaṇṇamattaggahaṇato na ariyabhāvagocarato。 通过肉眼或天眼看见的圣者，虽然被见到但也未被见到，因他们的眼睛仅仅是对颜色的把握，而不是对圣者的本质。 Soṇasiṅgālādayopi cakkhunā ariye passanti，na cete ariyānaṃ dassāvino nāma。 像狐狸、狼等也通过眼睛看见圣者，但这些并不是称为“看到圣者”。
Tatridaṃ vatthu – cittalapabbatavāsino kira khīṇāsavattherassa upaṭṭhāko vuḍḍhapabbajito ekadivasaṃ therena saddhiṃ piṇḍāya caritvā，therassa pattacīvaraṃ gahetvā，piṭṭhito āgacchanto theraṃ pucchi – ‘‘ariyā nāma, bhante, kīdisā’’ti？ 在这里有一个故事：居住在心山的已断烦恼长老的随扈，某天与长老一起托钵，拿着长老的钵和袈裟，走在后面，问长老：“圣者是什么样的人，尊者？” Thero āha – ‘‘idhekacco mahallako ariyānaṃ pattacīvaraṃ gahetvā vattapaṭivattaṃ katvā sahacarantopi neva ariye jānāti，evaṃ dujjānāvuso, ariyā’’ti。 长老回答说：“这里有一个年长者，拿着圣者的钵和袈裟，虽与他同行，却不知圣者，真是难以识别，阿难。” Evaṃ vuttepi so neva aññāsi。 尽管如此，他仍然不知。 Tasmā na cakkhunā dassanaṃ dassanaṃ，ñāṇena dassanameva dassanaṃ。 因此，眼睛所见的并非真正的见，而是智慧所见才是真正的见。 Yathāha – ‘‘kiṃ te, vakkali, iminā pūtikāyena diṭṭhena？ Yo kho, vakkali, dhammaṃ passati, so maṃ passati。 Yo maṃ passati, so dhammaṃ passatī’’ti (saṃ. ni. 3.87)。 如所说：“你，瓦卡利，通过这个臭皮囊看见什么？谁见法，谁见我；谁见我，谁见法。” Tasmā cakkhunā passantopi ñāṇena ariyehi diṭṭhaṃ aniccādilakkhaṇaṃ apassanto，ariyādhigatañca dhammaṃ anadhigacchanto ariyakaradhammānaṃ ariyabhāvassa ca adiṭṭhattā ‘‘ariyānaṃ adassāvī’’ti veditabbo。 因此，虽用眼睛见到，但未能通过智慧见到圣者所见的无常等特征，未能得到圣者所获得的法，未能见到圣者的本质，因此应被称为“未见圣者”。
Ariyadhammassa akovidoti，satipaṭṭhānādibhede ariyadhamme akusalo。 “未能理解圣法”即在正念等方面的圣法中不善。 Ariyadhamme avinītoti ettha pana – “Duvidho vinayo nāma, ekamekettha pañcadhā；Abhāvato tassa ayaṃ, avinītoti vuccati”。 “有两种教导”是指一个教导分为五种；因缺乏而被称为“未被驯服”。 Ayañhi saṃvaravinayo pahānavinayoti duvidho vinayo。 这确实是“约束的教导”和“放弃的教导”。 Ettha ca duvidhepi vinaye ekameko vinayo pañcadhā bhijjati。 在这两种教导中，单一的教导分为五种。 Saṃvaravinayopi hi sīlasaṃvaro satisaṃvaro ñāṇasaṃvaro khantisaṃvaro vīriyasaṃvaroti pañcavidho。 “约束的教导”确实是五种：戒律的约束、正念的约束、智慧的约束、忍耐的约束和精进的约束。 Pahānavinayopi tadaṅgappahānaṃ，vikkhambhanappahānaṃ samucchedappahānaṃ paṭippassaddhippahānaṃ nissaraṇappahānanti pañcavidho。 “放弃的教导”分为五种：去除某些事物的放弃、压制的放弃、彻底消除的放弃、宁静的放弃和解脱的放弃。
Tattha ‘‘iminā pātimokkhasaṃvarena upeto hoti samupeto’’ti (vibha. 511) ayaṃ sīlasaṃvaro。 在这里，“通过这条戒律的约束而得到的”即是戒律的约束。 ‘‘Rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatī’’ti ayaṃ (dī. ni. 1.213; ma. ni. 1.295; saṃ. ni. 4.239; a. ni. 3.16) satisaṃvaro。 “他保护眼根，眼根的约束是这样的”即是正念的约束。
‘‘Yāni sotāni lokasmiṃ, (ajitāti bhagavā) Sati tesaṃ nivāraṇaṃ；Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi，Paññāyete pidhīyare’’ti。 “在世间的耳朵，正念是它们的阻止；耳朵的约束我称之为，智慧使它们隐蔽。” (su. ni. 1041; cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa.4) – 这就是智慧的约束。 ‘‘Khamo hoti sītassa uṇhassā’’ti (ma. ni. 1.24; a. ni. 4.114; 6.58) ayaṃ khantisaṃvaro。 “他能耐受寒热”即是忍耐的约束。 ‘‘Uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī’’ti (ma. ni. 1.26; a. ni. 4.114;

6.58) ayaṃ vīriyasaṃvaro. Sabbopi cāyaṃ saṃvaro yathāsakaṃ saṃvaritabbānaṃ vinetabbānañca kāyaduccaritādīnaṃ saṃvaraṇato ‘‘saṃvaro’’ vinayanato ‘‘vinayo’’ti vuccati. Evaṃ tāva saṃvaravinayo pañcadhā bhijjatīti veditabbo.

Tathā yaṃ nāmarūpaparicchedādīsu vipassanāñāṇesu paṭipakkhabhāvato dīpālokeneva tamassa, tena tena vipassanāñāṇena tassa tassa anatthassa pahānaṃ. Seyyathidaṃ – nāmarūpavavatthānena sakkāyadiṭṭhiyā, paccayapariggahena ahetuvisamahetudiṭṭhīnaṃ, tasseva aparabhāgena kaṅkhāvitaraṇena kathaṃkathībhāvassa, kalāpasammasanena ‘‘ahaṃ mamā’’ti gāhassa, maggāmaggavavatthānena amagge maggasaññāya, udayadassanena ucchedadiṭṭhiyā, vayadassanena sassatadiṭṭhiyā, bhayadassanena sabhaye abhayasaññāya, ādīnavadassanena assādasaññāya, nibbidānupassanāya abhiratisaññāya , muccitukamyatāñāṇena amuccitukāmatāya. Upekkhāñāṇena anupekkhāya, anulomena dhammaṭṭhitiyaṃ nibbāne ca paṭilomabhāvassa, gotrabhunā saṅkhāranimittagāhassa pahānaṃ, etaṃ tadaṅgappahānaṃ nāma.

Yaṃ pana upacārappanābhedena samādhinā pavattibhāvanivāraṇato ghaṭappahāreneva udakapiṭṭhe sevālassa, tesaṃ tesaṃ nīvaraṇādidhammānaṃ pahānaṃ, etaṃ vikkhambhanappahānaṃ nāma. Yaṃ catunnaṃ ariyamaggānaṃ bhāvitattā taṃtaṃmaggavato attano santāne ‘‘diṭṭhigatānaṃ pahānāyā’’tiādinā nayena (dha. sa. 277; vibha. 628) vuttassa samudayapakkhikassa kilesagaṇassa accantaṃ appavattibhāvena pahānaṃ, idaṃ samucchedappahānaṃ nāma. Yaṃ pana phalakkhaṇe paṭippassaddhattaṃ kilesānaṃ, etaṃ paṭippassaddhippahānaṃ nāma.

Yaṃ sabbasaṅkhatanissaṭattā pahīnasabbasaṅkhataṃ nibbānaṃ, etaṃ nissaraṇappahānaṃ nāma. Sabbampi cetaṃ pahānaṃ yasmā cāgaṭṭhena pahānaṃ, vinayaṭṭhena vinayo, tasmā ‘‘pahānavinayo’’ti vuccati. Taṃtaṃpahānavato vā tassa tassa vinayassa sambhavatopetaṃ ‘‘pahānavinayo’’ti vuccati. Evaṃ pahānavinayopi pañcadhā bhijjatīti veditabbo.

Evamayaṃ saṅkhepato duvidho, bhedato ca dasavidho vinayo bhinnasaṃvarattā pahātabbassa ca appahīnattā yasmā etassa assutavato puthujjanassa natthi, tasmā abhāvato tassa ayaṃ ‘‘avinīto’’ti vuccatīti. Esa nayo sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinītoti etthāpi. Ninnānākaraṇañhi etaṃ atthato. Yathāha –

‘‘Yeva te ariyā, teva te sappurisā. Yeva te sappurisā, teva te ariyā. Yo eva so ariyānaṃ dhammo, so eva so sappurisānaṃ dhammo. Yo eva so sappurisānaṃ dhammo, so eva so ariyānaṃ dhammo. Yeva te ariyavinayā, teva te sappurisavinayā. Yeva te sappurisavinayā , teva te ariyavinayā. Ariyeti vā sappuriseti vā, ariyadhammeti vā sappurisadhammeti vā, ariyavinayeti vā sappurisavinayeti vā esese eke ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte taññevā’’ti.


6.58) ayaṃ vīriyasaṃvaro。 这是精进的约束。 Sabbopi cāyaṃ saṃvaro yathāsakaṃ saṃvaritabbānaṃ vinetabbānañca kāyaduccaritādīnaṃ saṃvaraṇato ‘‘saṃvaro’’ vinayanato ‘‘vinayo’’ti vuccati。 所有这些约束应当根据应约束和应当约束的身体的不善行为等进行约束，因此被称为“约束”和“教导”。 Evaṃ tāva saṃvaravinayo pañcadhā bhijjatīti veditabbo。 由此可知，约束的教导分为五种。
Tathā yaṃ nāmarūpaparicchedādīsu vipassanāñāṇesu paṭipakkhabhāvato dīpālokeneva tamassa，tena tena vipassanāñāṇena tassa tassa anatthassa pahānaṃ。 同样，在名色的界限等方面，通过观察的智慧，正如光明驱散黑暗，通过这种观察的智慧，能消除各种障碍。 Seyyathidaṃ – nāmarūpavavatthānena sakkāyadiṭṭhiyā，paccayapariggahena ahetuvisamahetudiṭṭhīnaṃ，tasseva aparabhāgena kaṅkhāvitaraṇena kathaṃkathībhāvassa，kalāpasammasanena ‘‘ahaṃ mamā’’ti gāhassa，maggāmaggavavatthānena amagge maggasaññāya，udayadassanena ucchedadiṭṭhiyā，vayadassanena sassatadiṭṭhiyā，bhayadassanena sabhaye abhayasaññāya，ādīnavadassanena assādasaññāya，nibbidānupassanāya abhiratisaññāya，muccitukamyatāñāṇena amuccitukāmatāya。 例如，通过名色的界限，消除对身见的执着，通过条件的把握，消除无因和不均等的见解，通过对事物的怀疑，消除对因果的疑惑，通过对聚合的理解，消除“我”和“我的”之见，通过对道和非道的理解，消除对非道的执念，通过对生起的见解，消除断见，通过对衰老的见解，消除常见，通过对恐惧的见解，消除对恐惧的见解，通过对痛苦的见解，消除享乐的见解，通过对厌倦的观察，消除乐在其中的见解，通过解脱的智慧，消除对束缚的渴望。 Upekkhāñāṇena anupekkhāya，anulomena dhammaṭṭhitiyaṃ nibbāne ca paṭilomabhāvassa，gotrabhunā saṅkhāranimittagāhassa pahānaṃ，etaṃ tadaṅgappahānaṃ nāma。 通过平等的智慧，消除对法的执着，反向理解涅槃，通过种姓的把握，消除对因缘的执著，这称为部分放弃。
Yaṃ pana upacārappanābhedena samādhinā pavattibhāvanivāraṇato ghaṭappahāreneva udakapiṭṭhe sevālassa，tesaṃ tesaṃ nīvaraṇādidhammānaṃ pahānaṃ，etaṃ vikkhambhanappahānaṃ nāma。 而通过近道的修习，因其对心的控制，能如水面上的莲花般超越障碍，这称为压制的放弃。 Yaṃ catunnaṃ ariyamaggānaṃ bhāvitattā taṃtaṃmaggavato attano santāne ‘‘diṭṭhigatānaṃ pahānāyā’’tiādinā nayena (dha. sa. 277; vibha. 628) vuttassa samudayapakkhikassa kilesagaṇassa accantaṃ appavattibhāvena pahānaṃ，idaṃ samucchedappahānaṃ nāma。 由于四条圣道的修习，能如所说：“为消除见解的执着”，通过对烦恼的消除，彻底消除的放弃，这称为彻底的放弃。 Yaṃ pana phalakkhaṇe paṭippassaddhattaṃ kilesānaṃ，etaṃ paṭippassaddhippahānaṃ nāma。 而在果的特征上，因烦恼的安宁，这称为安宁的放弃。
Yaṃ sabbasaṅkhatanissaṭattā pahīnasabbasaṅkhataṃ nibbānaṃ，etaṃ nissaraṇappahānaṃ nāma。 由于所有的聚合被消除，涅槃被称为解脱的放弃。 Sabbampi cetaṃ pahānaṃ yasmā cāgaṭṭhena pahānaṃ，vinayaṭṭhena vinayo，tasmā ‘‘pahānavinayo’’ti vuccati。 所有这些放弃因放弃而被称为放弃的教导，因教导而被称为教导，因此被称为“放弃的教导”。 Taṃtaṃpahānavato vā tassa tassa vinayassa sambhavatopetaṃ ‘‘pahānavinayo’’ti vuccati。 这些放弃的教导或各自的教导因缘而被称为“放弃的教导”。 Evaṃ pahānavinayopi pañcadhā bhijjatīti veditabbo。 由此可知，放弃的教导也分为五种。
Evamayaṃ saṅkhepato duvidho，bhedato ca dasavidho vinayo bhinnasaṃvarattā pahātabbassa ca appahīnattā yasmā etassa assutavato puthujjanassa natthi，tasmā abhāvato tassa ayaṃ ‘‘avinīto’’ti vuccatīti。 因此，简而言之，这种教导分为两类，细分为十类，因其具有不同的约束和应当放弃的特点，而无知的世俗人没有，因此因缺乏而被称为“未驯服”。 Esa nayo sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinītoti etthāpi。 这种情况也适用于善人，未能见到善法，未能理解善法。 Ninnānākaraṇañhi etaṃ atthato。 这是有多种原因的。 Yathāha – ‘‘Yeva te ariyā, teva te sappurisā。 Yeva te sappurisā, teva te ariyā。 Yo eva so ariyānaṃ dhammo, so eva so sappurisānaṃ dhammo。 Yo eva so sappurisānaṃ dhammo, so eva so ariyānaṃ dhammo。 Yeva te ariyavinayā, teva te sappurisavinayā。 Yeva te sappurisavinayā , teva te ariyavinayā。 Ariyeti vā sappuriseti vā, ariyadhammeti vā sappurisadhammeti vā, ariyavinayeti vā sappurisavinayeti vā esese eke ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte taññevā’’ti。 如所说：“那些是圣者，那些是善人；那些是善人，那些是圣者。 谁是圣者的法，谁就是善人的法；谁是善人的法，谁就是圣者的法。 那些是圣者的教导，那些是善人的教导；那些是善人的教导，那些是圣者的教导。 无论是圣者还是善人，或是圣者的法还是善人的法，或是圣者的教导还是善人的教导，都是同样的。”


Rūpaṃ attato samanupassatīti idhekacco rūpaṃ attato samanupassati, ‘‘yaṃ rūpaṃ, so ahaṃ , yo ahaṃ, taṃ rūpa’’nti rūpañca attañca advayaṃ samanupassati. Seyyathāpi nāma telappadīpassa jhāyato yā acci, so vaṇṇo. Yo vaṇṇo, sā accīti acciñca vaṇṇañca advayaṃ samanupassati, evameva idhekacco rūpaṃ attato samanupassati…pe… advayaṃ samanupassatīti evaṃ rūpaṃ ‘‘attā’’ti diṭṭhipassanāya passati. Rūpavantaṃ vā attānanti arūpaṃ ‘‘attā’’ti gahetvā chāyāvantaṃ rukkhaṃ viya taṃ rūpavantaṃ samanupassati. Attani vā rūpanti arūpameva ‘‘attā’’ti gahetvā pupphasmiṃ gandhaṃ viya attani rūpaṃ samanupassati. Rūpasmiṃ vā attānanti arūpameva ‘‘attā’’ti gahetvā karaṇḍake maṇiṃ viya taṃ attānaṃ rūpasmiṃ samanupassati. Pariyuṭṭhaṭṭhāyīti pariyuṭṭhānākārena abhibhavanākārena ṭhito, ‘‘ahaṃ rūpaṃ, mama rūpa’’nti evaṃ taṇhādiṭṭhīhi gilitvā pariniṭṭhapetvā gaṇhanako nāma hotīti attho. Tassa taṃ rūpanti tassa taṃ evaṃ gahitaṃ rūpaṃ. Vedanādīsupi eseva nayo.

Tattha ‘‘rūpaṃ attato samanupassatī’’ti suddharūpameva attāti kathitaṃ. ‘‘Rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ, vedanaṃ attato…pe… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassatī’’ti imesu sattasu ṭhānesu arūpaṃ attāti kathitaṃ. ‘‘Vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā vedanaṃ, vedanāya vā attāna’’nti evaṃ catūsu khandhesu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ vasena dvādasasu ṭhānesu rūpārūpamissako attā kathito. Tattha ‘‘rūpaṃ attato samanupassati, vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassatī’’ti imesu pañcasu ṭhānesu ucchedadiṭṭhi kathitā, avasesesu sassatadiṭṭhīti evamettha pannarasa bhavadiṭṭhiyo pañca vibhavadiṭṭhiyo honti, tā sabbāpi maggāvaraṇā, na saggāvaraṇā, paṭhamamaggavajjhāti veditabbā.

Evaṃkho, gahapati, āturakāyo ceva hoti āturacitto cāti kāyo nāma buddhānampi āturoyeva. Cittaṃ pana rāgadosamohānugataṃ āturaṃ nāma, taṃ idha dassitaṃ. No ca āturacittoti idha nikkilesatāya cittassa anāturabhāvo dassito. Iti imasmiṃ sutte lokiyamahājano āturakāyo ceva āturacitto cāti dassito, khīṇāsavā āturakāyā anāturacittā, satta sekhā neva āturacittā, na anāturacittāti veditabbā. Bhajamānā pana anāturacittataṃyeva bhajantīti. Paṭhamaṃ.

2. Devadahasuttavaṇṇanā



Rūpaṃ attato samanupassatīti idhekacco rūpaṃ attato samanupassati，‘‘yaṃ rūpaṃ, so ahaṃ, yo ahaṃ, taṃ rūpa’’nti rūpañca attañca advayaṃ samanupassati。 形色被视为自我时，有些人观察到“这一形色就是我，我就是这一形色”，因此形色和自我被视为不二。 Seyyathāpi nāma telappadīpassa jhāyato yā acci，so vaṇṇo。 正如油灯的光辉一样，色彩是火焰。 Yo vaṇṇo, sā accīti acciñca vaṇṇañca advayaṃ samanupassati，evameva idhekacco rūpaṃ attato samanupassati…pe… advayaṃ samanupassatīti evaṃ rūpaṃ ‘‘attā’’ti diṭṭhipassanāya passati。 谁的色彩就是火焰，形色被视为自我时，有些人观察到……不二的状态，因而通过这种观察，形色被视为“自我”的观点。 Rūpavantaṃ vā attānanti arūpaṃ ‘‘attā’’ti gahetvā chāyāvantaṃ rukkhaṃ viya taṃ rūpavantaṃ samanupassati。 以有形色的自我为例，若将无形的自我视为有影的树木，观察那种有形色的状态。 Attani vā rūpanti arūpameva ‘‘attā’’ti gahetvā pupphasmiṃ gandhaṃ viya attani rūpaṃ samanupassati。 以自我为例，若将无形的自我视为花香，观察那种有形色的状态。 Rūpasmiṃ vā attānanti arūpameva ‘‘attā’’ti gahetvā karaṇḍake maṇiṃ viya taṃ attānaṃ rūpasmiṃ samanupassati。 在有形的状态中，若将无形的自我视为宝石，观察那种自我的形色。 Pariyuṭṭhaṭṭhāyīti pariyuṭṭhānākārena abhibhavanākārena ṭhito，‘‘ahaṃ rūpaṃ, mama rūpa’’nti evaṃ taṇhādiṭṭhīhi gilitvā pariniṭṭhapetvā gaṇhanako nāma hotīti attho。 处于包围的状态，因包围而存在，因而说“我就是形色，我的形色”，被贪欲和见解吞噬而被称为“计数者”。 Tassa taṃ rūpanti tassa taṃ evaṃ gahitaṃ rūpaṃ。 这就是他所执着的形色。 Vedanādīsupi eseva nayo。 在感觉等方面也是如此。
Tattha ‘‘rūpaṃ attato samanupassatī’’ti suddharūpameva attāti kathitaṃ。 在这里，“形色被视为自我”是指纯粹的形色。 ‘‘Rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ, vedanaṃ attato…pe… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassatī’’ti imesu sattasu ṭhānesu arūpaṃ attāti kathitaṃ。 “有形色的自我，或自我与形色，或自我在形色中，感觉被视为自我……等”在这七个地方被称为无形的自我。 ‘‘Vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā vedanaṃ, vedanāya vā attā’’nti evaṃ catūsu khandhesu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ vasena dvādasasu ṭhānesu rūpārūpamissako attā kathito。 在四个聚合中，感觉的自我、或自我与感觉、或在感觉中的自我等，以此方式在十二个地方被称为有形无形的自我。 Tattha ‘‘rūpaṃ attato samanupassati, vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassatī’’ti imesu pañcasu ṭhānesu ucchedadiṭṭhi kathitā，avasesesu sassatadiṭṭhīti evamettha pannarasa bhavadiṭṭhiyo pañca vibhavadiṭṭhiyo honti，tā sabbāpi maggāvaraṇā，na saggāvaraṇā，paṭhamamaggavajjhāti veditabbā。 在这里，“形色被视为自我，感觉……意识被视为自我”在这五个地方所说的断见，余下的则是常见，因此这里有十五种见解，五种是分裂的见解，它们都是阻碍道的，而不是阻碍天的，须知是第一道的缺陷。
Evaṃkho, gahapati, āturakāyo ceva hoti āturacitto cāti kāyo nāma buddhānampi āturoyeva。 因此，居士，身体是痛苦的，痛苦的心也如此，这身体对佛陀而言也是痛苦的。 Cittaṃ pana rāgadosamohānugataṃ āturaṃ nāma，taṃ idha dassitaṃ。 而心则因贪、恨、无明而痛苦，这在此已被显示。 No ca āturacittoti idha nikkilesatāya cittassa anāturabhāvo dassito。 这里并不是说痛苦的心，而是显示出心的无染。 Iti imasmiṃ sutte lokiyamahājano āturakāyo ceva āturacitto cāti dassito，khīṇāsavā āturakāyā anāturacittā，satta sekhā neva āturacittā，na anāturacittāti veditabbā。 于是，在这部经文中，世俗人被视为身体和心都是痛苦的，而已断烦恼者的身体是痛苦的，心是无痛苦的，七位弟子也不是痛苦的心，也不是无痛苦的心。 Bhajamānā pana anāturacittataṃyeva bhajantīti。 但他们所追求的正是无痛苦的心。 Paṭhamaṃ。 第一部分。
Devadahasuttavaṇṇanā。 诸天之法的解释。

2. Dutiye devadahanti devā vuccanti rājāno, tesaṃ maṅgaladaho, sayaṃjāto vā so dahoti, tasmā ‘‘devadaho’’ti vutto. Tassa avidūre nigamo devadahantveva napuṃsakaliṅgavasena saṅkhaṃ gato. Pacchābhūmagamikāti pacchābhūmaṃ aparadisāyaṃ niviṭṭhaṃ janapadaṃ gantukāmā. Nivāsanti temāsaṃ vassāvāsaṃ. Apalokitoti āpucchito. Apalokethāti āpucchatha. Kasmā theraṃ āpucchāpeti? Te sabhāre kātukāmatāya. Yo hi ekavihāre vasantopi santikaṃ na gacchati pakkamanto anāpucchā pakkamati, ayaṃ nibbhāro nāma. Yo ekavihāre vasantopi āgantvā passati, pakkamanto āpucchati, ayaṃ sabhāro nāma. Imepi bhikkhū bhagavā ‘‘evamime sīlādīhi vaḍḍhissantī’’ti sabhāre kātukāmo āpucchāpeti.

Paṇḍitoti dhātukosallādinā catubbidhena paṇḍiccena samannāgato. Anuggāhakoti āmisānuggahena ca dhammānuggahena cāti dvīhipi anuggahehi anuggāhako. Thero kira aññe bhikkhū viya pātova piṇḍāya agantvā sabbabhikkhūsu gatesu sakalaṃ saṅghārāmaṃ anuvicaranto asammaṭṭhaṭṭhānaṃ sammajjati, achaḍḍitaṃ kacavaraṃ chaḍḍeti, saṅghārāme dunnikkhittāni mañcapīṭhadārubhaṇḍamattikābhaṇḍāni paṭisāmeti. Kiṃ kāraṇā? ‘‘Mā aññatitthiyā vihāraṃ paviṭṭhā disvā paribhavaṃ akaṃsū’’ti. Tato gilānasālaṃ gantvā gilāne assāsetvā ‘‘kenattho’’ti pucchitvā yena attho hoti, tadatthaṃ tesaṃ daharasāmaṇere ādāya bhikkhācāravattena vā sabhāgaṭṭhāne vā bhesajjaṃ pariyesitvā tesaṃ datvā, ‘‘gilānupaṭṭhānaṃ nāma buddhapaccekabuddhehi vaṇṇitaṃ, gacchatha sappurisā appamattā hothā’’ti te pesetvā sayaṃ piṇḍāya caritvā upaṭṭhākakule vā bhattakiccaṃ katvā vihāraṃ gacchati. Idaṃ tāvassa nibaddhavāsaṭṭhāne āciṇṇaṃ.

Bhagavati pana cārikaṃ caramāne ‘‘ahaṃ aggasāvako’’ti upāhanaṃ āruyha chattaṃ gahetvā purato purato na gacchati. Ye pana tattha mahallakā vā ābādhikā vā atidaharā vā, tesaṃ rujjanaṭṭhānāni telena makkhāpetvā pattacīvaraṃ attano daharasāmaṇerehi gāhāpetvā taṃdivasaṃ vā dutiyadivasaṃ vā te gaṇhitvāva gacchati. Ekadivasañhi taññeva āyasmantaṃ ativikāle sampattattā senāsanaṃ alabhitvā, cīvarakuṭiyaṃ nisinnaṃ disvā, satthā punadivase bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā, hatthivānaratittiravatthuṃ kathetvā, ‘‘yathāvuḍḍhaṃ senāsanaṃ dātabba’’nti sikkhāpadaṃ paññāpesi. Evaṃ tāvesa āmisānuggahena anuggaṇhāti. Ovadanto panesa satavārampi sahassavārampi tāva ovadati, yāva so puggalo sotāpattiphale patiṭṭhāti, atha naṃ vissajjetvā aññaṃ ovadati. Iminā nayena ovadato cassa ovāde ṭhatvā arahattaṃ pattā gaṇanapathaṃ atikkantā. Evaṃ dhammānuggahena anuggaṇhāti.

Paccassosunti te bhikkhū ‘‘amhākaṃ neva upajjhāyo, na ācariyo na sandiṭṭhasambhatto. Kiṃ tassa santike karissāmā’’ti? Tuṇhībhāvaṃ anāpajjitvā ‘‘evaṃ, bhante’’ti satthu vacanaṃ sampaṭicchiṃsu. Eḷagalāgumbeti gacchamaṇḍapake. So kira eḷagalāgumbo dhuvasalilaṭṭhāne jāto. Athettha catūhi pādehi maṇḍapaṃ katvā tassa upari taṃ gumbaṃ āropesuṃ, so taṃ maṇḍapaṃ chādesi. Athassa heṭṭhā iṭṭhakāhi paricinitvā vālikaṃ okiritvā āsanaṃ paññāpayiṃsu. Sītalaṃ divāṭṭhānaṃ udakavāto vāyati. Thero tasmiṃ nisīdi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘eḷagalāgumbe’’ti.


Dutiye devadahanti devā vuccanti rājāno，tesaṃ maṅgaladaho，sayaṃjāto vā so dahoti，tasmā ‘‘devadaho’’ti vutto。 第二，称为“天”的是国王，因其为他们的吉祥火焰，或是自生的火焰，因此被称为“天之火”。 Tassa avidūre nigamo devadahantveva napuṃsakaliṅgavasena saṅkhaṃ gato。 在他不远处的城镇被称为“天之火”，以中性命名。 Pacchābhūmagamikāti pacchābhūmaṃ aparadisāyaṃ niviṭṭhaṃ janapadaṃ gantukāmā。 “后世的去处”是指希望去到后方的一个乡村。 Nivāsanti temāsaṃ vassāvāsaṃ。 他们在这里度过雨季的三个月。 Apalokitoti āpucchito。 “未被照亮”是指被询问。 Apalokethāti āpucchatha。 “你们在询问什么？” Kasmā theraṃ āpucchāpeti？ 为什么要询问长老？ Te sabhāre kātukāmatāya。 他们因对善行的渴望而询问。 Yo hi ekavihāre vasantopi santikaṃ na gacchati pakkamanto anāpucchā pakkamati，ayaṃ nibbhāro nāma。 事实上，若在独住的地方，若不去他处而离开时不询问，这称为“无碍”。 Yo ekavihāre vasantopi āgantvā passati，pakkamanto āpucchati，ayaṃ sabhāro nāma。 而若在独住的地方，若来访时看到，离开时询问，这称为“有碍”。 Imepi bhikkhū bhagavā ‘‘evamime sīlādīhi vaḍḍhissantī’’ti sabhāre kātukāmo āpucchāpeti。 这些比丘也因渴望他善根而被佛陀询问：“这样他们将因戒等而增长。”
Paṇḍitoti dhātukosallādinā catubbidhena paṇḍiccena samannāgato。 “智慧者”是指因具备元素的技艺等四种智慧而具备的。 Anuggāhakoti āmisānuggahena ca dhammānuggahena cāti dvīhipi anuggahehi anuggāhako。 “助人者”是指因物质帮助和法的帮助而称为助人者。 Thero kira aññe bhikkhū viya pātova piṇḍāya agantvā sabbabhikkhūsu gatesu sakalaṃ saṅghārāmaṃ anuvicaranto asammaṭṭhaṭṭhānaṃ sammajjati，achaḍḍitaṃ kacavaraṃ chaḍḍeti，saṅghārāme dunnikkhittāni mañcapīṭhadārubhaṇḍamattikābhaṇḍāni paṭisāmeti。 长老确实像其他比丘一样，早上不去托钵，游走于所有比丘中，清扫整个僧伽园，清除被丢弃的木头，整理那些难以放置的木材和器物。 Kiṃ kāraṇā？ “为什么？” ‘‘Mā aññatitthiyā vihāraṃ paviṭṭhā disvā paribhavaṃ akaṃsū’’ti。 “不要让其他人看到进入寺院而造成羞辱。” Tato gilānasālaṃ gantvā gilāne assāsetvā ‘‘kenattho’’ti pucchitvā yena attho hoti，tadatthaṃ tesaṃ daharasāmaṇere ādāya bhikkhācāravattena vā sabhāgaṭṭhāne vā bhesajjaṃ pariyesitvā tesaṃ datvā，‘‘gilānupaṭṭhānaṃ nāma buddhapaccekabuddhehi vaṇṇitaṃ，gacchatha sappurisā appamattā hothā’’ti te pesetvā sayaṃ piṇḍāya caritvā upaṭṭhākakule vā bhattakiccaṃ katvā vihāraṃ gacchati。 然后他去到病房，询问病人“有什么事？”并根据情况，带领这些年轻的比丘，或在合适的地方寻找药物，给予他们，随后说：“病人的照顾是佛和独觉者所称赞的，去吧，善人们，保持警觉。” 然后他自己继续托钵，完成随侍的工作，返回寺院。 Idaṃ tāvassa nibaddhavāsaṭṭhāne āciṇṇaṃ。 这就是他在固定住所的习惯。
Bhagavati pana cārikaṃ caramāne ‘‘ahaṃ aggasāvako’’ti upāhanaṃ āruyha chattaṃ gahetvā purato purato na gacchati。 然而，当佛陀在行走时，称为“我最尊贵的弟子”，他提着伞，向前行走。 Ye pana tattha mahallakā vā ābādhikā vā atidaharā vā，tesaṃ rujjanaṭṭhānāni telena makkhāpetvā pattacīvaraṃ attano daharasāmaṇerehi gāhāpetvā taṃdivasaṃ vā dutiyadivasaṃ vā te gaṇhitvāva gacchati。 但那些年长者或病重者或非常年幼者，因其痛苦的状态，涂抹油脂，借助年轻的比丘抓住自己的钵，到了那天或第二天，他们就被带走。 Ekadivasañhi taññeva āyasmantaṃ ativikāle sampattattā senāsanaṃ alabhitvā，cīvarakuṭiyaṃ nisinnaṃ disvā，satthā punadivase bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā，hatthivānaratittiravatthuṃ kathetvā，‘‘yathāvuḍḍhaṃ senāsanaṃ dātabba’’nti sikkhāpadaṃ paññāpesi。 有一天，由于他未能及时到达，未能找到卧榻，看到坐在袈裟小屋中的长者，佛陀再次召集比丘们，讲述大象、猿和鸟的故事，教导他们：“应当给予适合的卧榻。” Evaṃ tāvesa āmisānuggahena anuggaṇhāti。 这样他就通过物质的帮助来给予。
Ovadanto panesa satavārampi sahassavārampi tāva ovadati，yāva so puggalo sotāpattiphale patiṭṭhāti，atha naṃ vissajjetvā aññaṃ ovadati。 他教导的次数多达百次，千次，直到那个人达到初果，才放手教导他其他的。 Iminā nayena ovadato cassa ovāde ṭhatvā arahattaṃ pattā gaṇanapathaṃ atikkantā。 通过这种方式，他的教导使他超越了计算的路径，达到了阿罗汉果。 Evaṃ dhammānuggahena anuggaṇhāti。 这样他通过法的帮助给予。
Paccassosunti te bhikkhū ‘‘amhākaṃ neva upajjhāyo, na ācariyo na sandiṭṭhasambhatto。 Kiṃ tassa santike karissāmā’’ti？ 于是这些比丘说：“我们没有老师，没有导师，也没有可见的聚会。 我们该在他面前做些什么？” Tuṇhībhāvaṃ anāpajjitvā ‘‘evaṃ, bhante’’ti satthu vacanaṃ sampaṭicchiṃsu。 他们没有沉默，接受了老师的教导：“是的，尊者。” Eḷagalāgumbeti gacchamaṇḍapake。 于是他们走向“耳蜗”，即“耳蜗”的地方。 So kira eḷagalāgumbo dhuvasalilaṭṭhāne jāto。 这耳蜗确实是在稳定的水源地出生的。 Athettha catūhi pādehi maṇḍapaṃ katvā tassa upari taṃ gumbaṃ āropesuṃ，so taṃ maṇḍapaṃ chādesi。 然后在这里用四只脚搭建一个平台，把那个耳蜗放在上面，遮住了那个平台。 Athassa heṭṭhā iṭṭhakāhi paricinitvā vālikaṃ okiritvā āsanaṃ paññāpayiṃsu。 然后他们用泥土围住，撒上沙子，准备了座位。 Sītalaṃ divāṭṭhānaṃ udakavāto vāyati。 清凉的白天，水气流动。 Thero tasmiṃ nisīdi。 长老坐在那儿。 Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘eḷagalāgumbe’’ti。 这就是所说的“耳蜗”。


Nānāverajjagatanti ekassa rañño rajjato nānāvidhaṃ rajjagataṃ. Virajjanti aññaṃ rajjaṃ. Yathā hi sadesato añño videso, evaṃ nivuttharajjato aññaṃ rajjaṃ virajjaṃ nāma, taṃ verajjanti vuttaṃ. Khattiyapaṇḍitāti bimbisārakosalarājādayo paṇḍitarājāno. Brāhmaṇapaṇḍitāti caṅkītārukkhādayo paṇḍitabrāhmaṇā. Gahapatipaṇḍitāti cittasudattādayo paṇḍitagahapatayo. Samaṇapaṇḍitāti sabhiyapilotikādayo paṇḍitaparibbājakā . Vīmaṃsakāti atthagavesino. Kiṃvādīti kiṃ attano dassanaṃ vadati, kiṃ laddhikoti attho. Kimakkhāyīti kiṃ sāvakānaṃ ovādānusāsaniṃ ācikkhati? Dhammassa cānudhammanti bhagavatā vuttabyākaraṇassa anubyākaraṇaṃ. Sahadhammikoti sakāraṇo. Vādānuvādoti bhagavatā vuttavādassa anuvādo. ‘‘Vādānupāto’’tipi pāṭho, satthu vādassa anupāto anupatanaṃ, anugamananti attho. Imināpi vādaṃ anugato vādoyeva dīpito hoti.

Avigatarāgassātiādīsu taṇhāvaseneva attho veditabbo. Taṇhā hi rajjanato rāgo, chandiyanato chando, piyāyanaṭṭhena pemaṃ, pivitukāmaṭṭhena pipāsā, anudahanaṭṭhena pariḷāhoti vuccati. Akusale cāvuso, dhammetiādi kasmā āraddhaṃ? Pañcasu khandhesu avītarāgassa ādīnavaṃ , vītarāgassa ca ānisaṃsaṃ dassetuṃ. Tatra avighātoti niddukkho. Anupāyāsoti nirupatāpo. Apariḷāhoti niddāho. Evaṃ sabbattha attho veditabbo. Dutiyaṃ.

3. Hāliddikānisuttavaṇṇanā



Nānāverajjagatanti ekassa rañño rajjato nānāvidhaṃ rajjagataṃ。 “各种统治的世界”是指一个国王统治下的各种形式的统治。 Virajjanti aññaṃ rajjaṃ。 “他不再统治其他王国。” Yathā hi sadesato añño videso，evaṃ nivuttharajjato aññaṃ rajjaṃ virajjaṃ nāma，taṃ verajjanti vuttaṃ。 正如在本国之外的其他国一样，从而不再统治其他王国，这被称为“不再统治”。 Khattiyapaṇḍitāti bimbisārakosalarājādayo paṇḍitarājāno。 “贵族智者”是指比米比萨拉王等智者国王。 Brāhmaṇapaṇḍitāti caṅkītārukkhādayo paṇḍitabrāhmaṇā。 “婆罗门智者”是指如长根树等的智者婆罗门。 Gahapatipaṇḍitāti cittasudattādayo paṇḍitagahapatayo。 “居士智者”是指如智者居士等。 Samaṇapaṇḍitāti sabhiyapilotikādayo paṇḍitaparibbājakā。 “修行者智者”是指如善行者、乞食者等的智者修行者。 Vīmaṃsakāti atthagavesino。 “思考者”是指寻求意义的人。 Kiṃvādīti kiṃ attano dassanaṃ vadati，kiṃ laddhikoti attho。 “什么是言论？”是指他所说的是什么，有什么收获。 Kimakkhāyīti kiṃ sāvakānaṃ ovādānusāsaniṃ ācikkhati？ “什么是教导？”是指他对弟子的教导和指导。 Dhammassa cānudhammanti bhagavatā vuttabyākaraṇassa anubyākaraṇaṃ。 “法的延续”是指佛所说的法的进一步说明。 Sahadhammikoti sakāraṇo。 “与法同行”是指有原因的。 Vādānuvādoti bhagavatā vuttavādassa anuvādo。 “言论的追随”是指佛所说的言论的追随。 ‘‘Vādānupāto’’tipi pāṭho，satthu vādassa anupāto anupatanaṃ，anugamananti attho。 “言论的追随”也是如此，意指跟随和追随老师的言论。 Imināpi vādaṃ anugato vādoyeva dīpito hoti。 由此可见，所追随的就是言论本身。
Avigatarāgassātiādīsu taṇhāvaseneva attho veditabbo。 “不动的欲望”等等应当通过欲望的角度来理解。 Taṇhā hi rajjanato rāgo，chandiyanato chando，piyāyanaṭṭhena pemaṃ，pivitukāmaṭṭhena pipāsā，anudahanaṭṭhena pariḷāhoti vuccati。 “欲望”是指因统治而生的贪欲，因渴望而生的渴望，因喜爱而生的爱，因渴求而生的渴望，以及因燃烧而生的痛苦。 Akusale cāvuso，dhammetiādi kasmā āraddhaṃ？ “不善的，朋友，为什么会有这样的教导？” Pañcasu khandhesu avītarāgassa ādīnavaṃ，vītarāgassa ca ānisaṃsaṃ dassetuṃ。 “为了展示在五蕴中无欲的痛苦和有欲的利益。” Tatra avighātoti niddukkho。 “在那里没有伤害”是指没有痛苦。 Anupāyāsoti nirupatāpo。 “没有障碍”是指没有痛苦。 Apariḷāhoti niddāho。 “没有燃烧”是指没有火焰。 Evaṃ sabbattha attho veditabbo。 因此，所有地方的意义都应如此理解。 Dutiyaṃ。 第二部分。
Hāliddikānisuttavaṇṇanā。 哈利迪卡尼经的解释。

3. Tatiye avantīsūti avantidakkhiṇāpathasaṅkhāte avantiraṭṭhe. Kuraraghareti evaṃnāmake nagare. Papāteti ekato papāte. Tassa kira pabbatassa ekaṃ passaṃ chinditvā pātitaṃ viya ahosi. ‘‘Pavatte’’tipi pāṭho, nānātitthiyānaṃ laddhipavattaṭṭhāneti attho. Iti thero tasmiṃ raṭṭhe taṃ nagaraṃ nissāya tasmiṃ pabbate viharati. Hāliddikānīti evaṃnāmako. Aṭṭhakavaggiye māgaṇḍiyapañheti aṭṭhakavaggikamhi māgaṇḍiyapañho nāma atthi, tasmiṃ pañhe. Rūpadhātūti rūpakkhandho adhippeto. Rūpadhāturāgavinibaddhanti rūpadhātumhi rāgena vinibaddhaṃ . Viññāṇanti kammaviññāṇaṃ. Okasārīti gehasārī ālayasārī.

Kasmā panettha ‘‘viññāṇadhātu kho, gahapatī’’ti na vuttanti? Sammohavighātatthaṃ. ‘‘Oko’’ti hi atthato paccayo vuccati, purejātañca kammaviññāṇaṃ pacchājātassa kammaviññāṇassapi vipākaviññāṇassapi vipākaviññāṇañca vipākaviññāṇassapi kammaviññāṇassapi paccayo hoti, tasmā ‘‘kataraṃ nu kho idha viññāṇa’’nti? Sammoho bhaveyya, tassa vighātatthaṃ taṃ agahetvā asambhinnāva desanā katā. Apica ārammaṇavasena catasso abhisaṅkhāraviññāṇaṭṭhitiyo vuttāti tā dassetumpi idha viññāṇaṃ na gahitaṃ.

Upayupādānāti taṇhūpayadiṭṭhūpayavasena dve upayā, kāmupādānādīni cattāri upādānāni ca. Cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayāti akusalacittassa adhiṭṭhānabhūtā ceva abhinivesabhūtā ca anusayabhūtā ca. Tathāgatassāti sammāsambuddhassa. Sabbesampi hi khīṇāsavānaṃ ete pahīnāva, satthu pana khīṇāsavabhāvo loke atipākaṭoti uparimakoṭiyā evaṃ vuttaṃ. Viññāṇadhātuyāti idha viññāṇaṃ kasmā gahitaṃ? Kilesappahānadassanatthaṃ. Kilesā hi na kevalaṃ catūsuyeva khandhesu pahīnā pahīyanti, pañcasupi pahīyantiyevāti kilesappahānadassanatthaṃ gahitaṃ. Evaṃ kho, gahapati, anokasārī hotīti evaṃ kammaviññāṇena okaṃ asarantena anokasārī nāma hoti.

Rūpanimittaniketavisāravinibandhāti rūpameva kilesānaṃ paccayaṭṭhena nimittaṃ, ārammaṇakiriyasaṅkhātanivāsanaṭṭhānaṭṭhena niketanti rūpanimittaniketaṃ. Visāro ca vinibandho ca visāravinibandhā. Ubhayenapi hi kilesānaṃ patthaṭabhāvo ca vinibandhanabhāvo ca vutto, rūpanimittanikete visāravinibandhāti rūpanimittaniketavisāravinibandhā, tasmā rūpanimittaniketamhi uppannena kilesavisārena ceva kilesabandhanena cāti attho. Niketasārīti vuccatīti ārammaṇakaraṇavasena nivāsanaṭṭhānaṃ sārīti vuccati. Pahīnāti te rūpanimittaniketakilesavisāravinibandhā pahīnā.

Kasmā panettha pañcakkhandhā ‘‘okā’’ti vuttā, cha ārammaṇāni ‘‘niketa’’nti? Chandarāgassa balavadubbalatāya. Samānepi hi etesaṃ ālayaṭṭhena visayabhāve okoti niccanivāsanaṭṭhānagehameva vuccati, niketanti ‘‘ajja asukaṭṭhāne kīḷissāmā’’ti katasaṅketaṭṭhānaṃ nivāsaṭṭhānaṃ uyyānādi. Tattha yathā puttadāradhanadhaññapuṇṇagehe chandarāgo balavā hoti, evaṃ ajjhattikesu khandhesu. Yathā pana uyyānaṭṭhānādīsu tato dubbalataro hoti, evaṃ bāhiresu chasu ārammaṇesūti chandarāgassa balavadubbalatāya evaṃ desanā katāti veditabbo.

Sukhitesu sukhitoti upaṭṭhākesu dhanadhaññalābhādivasena sukhitesu ‘‘idānāhaṃ manāpaṃ bhojanaṃ labhissāmī’’ti gehasitasukhena sukhito hoti, tehi pattasampattiṃ anubhavamāno viya carati. Dukkhitesu dukkhitoti tesaṃ kenacideva kāraṇena dukkhe uppanne sayaṃ dviguṇena dukkhena dukkhito hoti. Kiccakaraṇīyesūti kiccasaṅkhātesu karaṇīyesu. Tesu yogaṃ āpajjatīti upayogaṃ sayaṃ tesaṃ kiccānaṃ kattabbataṃ āpajjati. Kāmesūti vatthukāmesu. Evaṃ kho, gahapati, kāmehi aritto hotīti evaṃ kilesakāmehi aritto hoti anto kāmānaṃ bhāvena atuccho. Sukkapakkho tesaṃ abhāvena ritto tucchoti veditabbo.


Tatiye avantīsūti avantidakkhiṇāpathasaṅkhāte avantiraṭṭhe。 第三，关于“在阿旺提”是指位于阿旺提的东南部。 Kuraraghareti evaṃnāmake nagare。 “库拉拉之家”是指一个名为库拉拉的城市。 Papāteti ekato papāte。 “从高处坠落”是指一同坠落。 Tassa kira pabbatassa ekaṃ passaṃ chinditvā pātitaṃ viya ahosi。 “他似乎是从一座山上割断一根树枝而坠落。” ‘‘Pavatte’’tipi pāṭho，nānātitthiyānaṃ laddhipavattaṭṭhāneti attho。 “也可以称为‘流动’，意指各种宗教的获得。” Iti thero tasmiṃ raṭṭhe taṃ nagaraṃ nissāya tasmiṃ pabbate viharati。 因此，长老在那个国家依靠那座山居住。 Hāliddikānīti evaṃnāmako。 “哈利迪卡尼”是这样称呼的。 Aṭṭhakavaggiye māgaṇḍiyapañheti aṭṭhakavaggikamhi māgaṇḍiyapañho nāma atthi，tasmiṃ pañhe。 “在《八法经》中有一个名为‘玛甘迪’的问题。” Rūpadhātūti rūpakkhandho adhippeto。 “色界”是指色蕴。 Rūpadhāturāgavinibaddhanti rūpadhātumhi rāgena vinibaddhaṃ 。 “色界的欲望”是指因色界而被欲望束缚。 Viññāṇanti kammaviññāṇaṃ。 “意识”是指业意识。 Okasārīti gehasārī ālayasārī。 “处所”是指家庭的处所和安身之处。
Kasmā panettha ‘‘viññāṇadhātu kho, gahapatī’’ti na vuttanti？ “为什么这里没有说‘意识界，居士’？” Sammohavighātatthaṃ。 “是为了避免迷惑。” ‘‘Oko’’ti hi atthato paccayo vuccati，purejātañca kammaviññāṇaṃ pacchājātassa kammaviññāṇassapi vipākaviññāṇassapi vipākaviññāṇañca vipākaviññāṇassapi kammaviññāṇassapi paccayo hoti，tasmā ‘‘kataraṃ nu kho idha viññāṇa’’nti？ “‘处所’是指因果的原因，因而无论是先前的业意识，还是后来的业意识，或是结果意识，都是处所的原因，因此说‘这里的意识是什么’？” Sammoho bhaveyya，tassa vighātatthaṃ taṃ agahetvā asambhinnāva desanā katā。 “迷惑可能存在，因此为了避免迷惑而未被接受的教导。” Apica ārammaṇavasena catasso abhisaṅkhāraviññāṇaṭṭhitiyo vuttāti tā dassetumpi idha viññāṇaṃ na gahitaṃ。 “此外，关于对象的四种造作意识的存在，亦未被接受为意识。”
Upayupādānāti taṇhūpayadiṭṭhūpayavasena dve upayā，kāmupādānādīni cattāri upādānāni ca。 “因缘和执取”是指因欲望、见解和执取的两种方式，以及四种执取，如欲执等。 Cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayāti akusalacittassa adhiṭṭhānabhūtā ceva abhinivesabhūtā ca anusayabhūtā ca。 “心的专注、执着和潜在”是指不善心的专注、执着和潜在。 Tathāgatassāti sammāsambuddhassa。 “如来”是指正觉的佛陀。 Sabbesampi hi khīṇāsavānaṃ ete pahīnāva，satthu pana khīṇāsavabhāvo loke atipākaṭoti uparimakoṭiyā evaṃ vuttaṃ。 “所有这些在已断者中都已被放弃，而佛陀的已断状态在世间是极为显著的，因此如此描述。” Viññāṇadhātuyāti idha viññāṇaṃ kasmā gahitaṃ？ “意识界”在这里为何被提及？ Kilesappahānadassanatthaṃ。 “是为了显示对烦恼的放弃。” Kilesā hi na kevalaṃ catūsuyeva khandhesu pahīnā pahīyanti，pañcasupi pahīyantiyevāti kilesappahānadassanatthaṃ gahitaṃ。 “因为烦恼不仅在四蕴中被放弃，而是在五蕴中也被放弃，因此提及了烦恼的放弃。” Evaṃ kho, gahapati, anokasārī hotīti evaṃ kammaviññāṇena okaṃ asarantena anokasārī nāma hoti。 “因此，居士，因业意识而处于无处所状态，因而被称为无处所。”
Rūpanimittaniketavisāravinibandhāti rūpameva kilesānaṃ paccayaṭṭhena nimittaṃ，ārammaṇakiriyasaṅkhātanivāsanaṭṭhānaṭṭhena niketanti rūpanimittaniketaṃ。 “色的象征、居所和广泛的束缚”是指因色而成为烦恼的根源，因对象的行为而成为居所。 Visāro ca vinibandho ca visāravinibandhā。 “广泛和束缚”是指广泛的束缚。 Ubhayenapi hi kilesānaṃ patthaṭabhāvo ca vinibandhanabhāvo ca vutto，rūpanimittanikete visāravinibandhāti rūpanimittaniketavisāravinibandhā，tasmā rūpanimittaniketamhi uppannena kilesavisārena ceva kilesabandhanena cāti attho。 “因此，关于烦恼的追求和束缚的状态被提及，因而色的象征、居所和广泛的束缚的意思是，因色的象征而产生的烦恼的广泛和束缚。” Niketasārīti vuccatīti ārammaṇakaraṇavasena nivāsanaṭṭhānaṃ sārīti vuccati。 “居所的本质”是指因对象的作用而成为的居所的本质。 Pahīnāti te rūpanimittaniketakilesavisāravinibandhā pahīnā。 “这些烦恼的广泛和束缚已被放弃。”
Kasmā panettha pañcakkhandhā ‘‘okā’’ti vuttā，cha ārammaṇāni ‘‘niketa’’nti？ “为什么在这里提到五蕴为‘处所’，而六个对象为‘居所’？” Chandarāgassa balavadubbalatāya。 “是因为欲望的强弱。” Samānepi hi etesaṃ ālayaṭṭhena visayabhāve okoti niccanivāsanaṭṭhānagehameva vuccati，niketanti ‘‘ajja asukaṭṭhāne kīḷissāmā’’ti katasaṅketaṭṭhānaṃ nivāsaṭṭhānaṃ uyyānādi。 “虽然在相同的情况下，因其安置而被称为处所，因而被称为‘今天我将在某个地方玩耍’的居所。” Tattha yathā puttadāradhanadhaññapuṇṇagehe chandarāgo balavā hoti，evaṃ ajjhattikesu khandhesu。 “在如儿女、妻子、财富、粮食等充盈的家中，欲望是强烈的，同样在内在的五蕴中。” Yathā pana uyyānaṭṭhānādīsu tato dubbalataro hoti，evaṃ bāhiresu chasu ārammaṇesūti chandarāgassa balavadubbalatāya evaṃ desanā katāti veditabbo。 “而在游乐场等地方则会变得更为微弱，因此在外部的六个对象中，欲望的强弱因此而被提及。”
Sukhitesu sukhitoti upaṭṭhākesu dhanadhaññalābhādivasena sukhitesu ‘‘idānāhaṃ manāpaṃ bhojanaṃ labhissāmī’’ti gehasitasukhena sukhito hoti，tehi pattasampattiṃ anubhavamāno viya carati。 “在愉快的事物中，因财富、粮食等而感到愉快的人，因而说‘现在我将获得美好的食物’，因而在家庭的快乐中感到愉快，像是体验到财富的丰盈。” Dukkhitesu dukkhitoti tesaṃ kenacideva kāraṇena dukkhe uppanne sayaṃ dviguṇena dukkhena dukkhito hoti。 “在痛苦的事物中，因某种原因而生的痛苦，因而自己承受双倍的痛苦。” Kiccakaraṇīyesūti kiccasaṅkhātesu karaṇīyesu。 “在应当做的事情中，因应做的事情而被称为。” Tesu yogaṃ āpajjatīti upayogaṃ sayaṃ tesaṃ kiccānaṃ kattabbataṃ āpajjati。 “在这些事情中，因应做的事情而被称为。” Kāmesūti vatthukāmesu。 “在欲望的事物中。” Evaṃ kho, gahapati, kāmehi aritto hotīti evaṃ kilesakāmehi aritto hoti anto kāmānaṃ bhāvena atuccho。 “因此，居士，因欲望而无碍，因此因烦恼的欲望而无碍，因内在的欲望而不被束缚。” Sukkapakkho tesaṃ abhāvena ritto tucchoti veditabbo。 “因此，因其缺乏快乐的方向而被视为空虚。”


Purakkharānoti vaṭṭaṃ purato kurumāno. Evaṃrūpo siyantiādīsu dīgharassakāḷodātādīsu rūpesu ‘‘evaṃrūpo nāma bhaveyya’’nti pattheti. Sukhādīsu vedanāsu evaṃvedano nāma; nīlasaññādīsu saññāsu evaṃ sañño nāma; puññābhisaṅkhārādīsu saṅkhāresu evaṃsaṅkhāro nāma; cakkhuviññāṇādīsu viññāṇesu ‘‘evaṃ viññāṇo nāma bhaveyya’’nti pattheti.

Apurakkharānoti vaṭṭaṃ purato akurumāno. Sahitaṃ me, asahitaṃ teti tuyhaṃ vacanaṃ asahitaṃ asiliṭṭhaṃ, mayhaṃ sahitaṃ siliṭṭhaṃ madhurapānasadisaṃ. Adhiciṇṇaṃ te viparāvattanti yaṃ tuyhaṃ dīghena kālena paricitaṃ suppaguṇaṃ, taṃ mama vādaṃ āgamma sabbaṃ khaṇena viparāvattaṃ nivattaṃ. Āropito te vādoti tuyhaṃ doso mayā āropito. Cara vādappamokkhāyāti taṃ taṃ ācariyaṃ upasaṅkamitvā uttari pariyesanto imassa vādassa mokkhāya cara āhiṇḍāhi. Nibbeṭhehi vā sace pahosīti atha sayameva pahosi, idheva nibbeṭhehīti. Tatiyaṃ.

4. Dutiyahāliddikānisuttavaṇṇanā

4. Catutthe sakkapañheti cūḷasakkapañhe, mahāsakkapañhepetaṃ vuttameva. Taṇhāsaṅkhayavimuttāti taṇhāsaṅkhaye nibbāne tadārammaṇāya phalavimuttiyā vimuttā. Accantaniṭṭhāti antaṃ atikkantaniṭṭhā satataniṭṭhā. Sesapadesupi eseva nayo. Catutthaṃ.

5. Samādhisuttavaṇṇanā

5. Pañcame samādhinti idaṃ bhagavā te bhikkhū cittekaggatāya parihāyante disvā, ‘‘cittekaggataṃ labhantānaṃ imesaṃ kammaṭṭhānaṃ phātiṃ gamissatī’’ti ñatvā āha. Abhinandatīti pattheti. Abhivadatīti tāya abhinandanāya ‘‘aho piyaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpa’’nti vadati. Vācaṃ abhinandantopi ca taṃ ārammaṇaṃ nissāya evaṃ lobhaṃ uppādento abhivadatiyeva nāma. Ajjhosāya tiṭṭhatīti gilitvā pariniṭṭhapetvā gaṇhāti. Yārūpe nandīti yā sā rūpe balavapatthanāsaṅkhātā nandī. Tadupādānanti taṃ gahaṇaṭṭhena upādānaṃ. Nābhinandatīti na pattheti. Nābhivadatīti patthanāvasena na ‘‘iṭṭhaṃ kanta’’nti vadati. Vipassanācittena cetasā ‘‘aniccaṃ dukkha’’nti vacībhedaṃ karontopi nābhivadatiyeva. Pañcamaṃ.

6. Paṭisallāṇasuttavaṇṇanā

6. Chaṭṭhe paṭisallāṇeti idaṃ bhagavā te bhikkhū kāyavivekena parihāyante disvā ‘‘kāyavivekaṃ labhantānaṃ imesaṃ kammaṭṭhānaṃ phātiṃ gamissatī’’ti ñatvā āha. Chaṭṭhaṃ.

7. Upādāparitassanāsuttavaṇṇanā

7. Sattame upādāparitassananti gahaṇena uppannaṃ paritassanaṃ. Anupādāaparitassananti aggahaṇena aparitassanaṃ. Rūpavipariṇāmānuparivattiviññāṇaṃ hotīti ‘‘mama rūpaṃ vipariṇata’’nti vā ‘‘ahu vata metaṃ, dāni vata me natthī’’ti vā ādinā nayena kammaviññāṇaṃ rūpassa bhedānuparivatti hoti. Vipariṇāmānuparivattijāti vipariṇāmassa anuparivattito vipariṇāmārammaṇacittato jātā. Paritassanā dhammasamuppādāti taṇhāparitassanā ca akusaladhammasamuppādā ca. Cittanti kusalacittaṃ. Pariyādāya tiṭṭhantīti pariyādiyitvā tiṭṭhanti. Uttāsavāti sauttāso. Vighātavāti savighāto sadukkho. Apekkhavāti sālayo. Upādāya ca paritassatīti gaṇhitvā paritassako nāma hoti. Na rūpavipariṇāmānuparivattīti khīṇāsavassa kammaviññāṇameva natthi, tasmā rūpabhedānuparivatti na hotīti vattuṃ vaṭṭati. Sattamaṃ.

8. Dutiyaupādāparitassanāsuttavaṇṇanā

8. Aṭṭhame taṇhāmānadiṭṭhivasena desanā katā. Iti paṭipāṭiyā catūsu suttesu vaṭṭavivaṭṭameva kathitaṃ. Aṭṭhamaṃ.

9. Kālattayaaniccasuttavaṇṇanā

9. Navame ko pana vādo paccuppannassāti paccuppannamhi kathāva kā, aniccameva taṃ. Te kira bhikkhū atītānāgataṃ aniccanti sallakkhetvā paccuppanne kilamiṃsu, atha nesaṃ ito atītānāgatepi ‘‘paccuppannaṃ anicca’’nti vuccamāne bujjhissantīti ajjhāsayaṃ viditvā satthā puggalajjhāsayena imaṃ desanaṃ desesi. Navamaṃ.

10-11. Kālattayadukkhasuttādivaṇṇanā

10-

Purakkharānoti vaṭṭaṃ purato kurumāno。 “前行者”是指在轮回中走在前面的人。 Evaṃrūpo siyantiādīsu dīgharassakāḷodātādīsu rūpesu ‘‘evaṃrūpo nāma bhaveyya’’nti pattheti。 “如此的形态”在长时间、明亮等形态中被称为“如此的形态”。 Sukhādīsu vedanāsu evaṃvedano nāma；nīlasaññādīsu saññāsu evaṃ sañño nāma；puññābhisaṅkhārādīsu saṅkhāresu evaṃsaṅkhāro nāma；cakkhuviññāṇādīsu viññāṇesu ‘‘evaṃ viññāṇo nāma bhaveyya’’nti pattheti。 在快乐等感觉中被称为“如此的感觉”；在如蓝色等的感知中被称为“如此的感知”；在善行造作等的造作中被称为“如此的造作”；在眼识等的意识中被称为“如此的意识”。
Apurakkharānoti vaṭṭaṃ purato akurumāno。 “不前行者”是指在轮回中不走在前面的人。 Sahitaṃ me, asahitaṃ teti tuyhaṃ vacanaṃ asahitaṃ asiliṭṭhaṃ, mayhaṃ sahitaṃ siliṭṭhaṃ madhurapānasadisaṃ。 “与我相伴，与你相伴”是说“与我相伴是甜美的饮料”。 Adhiciṇṇaṃ te viparāvattanti yaṃ tuyhaṃ dīghena kālena paricitaṃ suppaguṇaṃ，taṃ mama vādaṃ āgamma sabbaṃ khaṇena viparāvattaṃ nivattaṃ。 “你所积累的，因长时间的积累而反转的，所有的都因我的言论而瞬间反转。” Āropito te vādoti tuyhaṃ doso mayā āropito。 “你的言论是被我所指责的。” Cara vādappamokkhāyāti taṃ taṃ ācariyaṃ upasaṅkamitvā uttari pariyesanto imassa vādassa mokkhāya cara āhiṇḍāhi。 “为了摆脱言论，去寻求那位老师。” Nibbeṭhehi vā sace pahosīti atha sayameva pahosi，idheva nibbeṭhehīti。 “如果是被放下，或者是自己放下，这里就是被放下。” Tatiyaṃ。 第三部分。
Dutiyahāliddikānisuttavaṇṇanā。 第二哈利迪卡尼经的解释。
Catutthe sakkapañheti cūḷasakkapañhe，mahāsakkapañhepetaṃ vuttameva。 “在第四，提到小撒卡的问题，已提到大撒卡的问题。” Taṇhāsaṅkhayavimuttāti taṇhāsaṅkhaye nibbāne tadārammaṇāya phalavimuttiyā vimuttā。 “因欲望的消除而解脱”是指在欲望消除、涅槃的果位中解脱。 Accantaniṭṭhāti antaṃ atikkantaniṭṭhā satataniṭṭhā。 “极限的终止”是指超越极限的恒常终止。 Sesapadesupi eseva nayo。 “在其他部分也是如此。” Catutthaṃ。 第四部分。
Samādhisuttavaṇṇanā。
Pañcame samādhinti idaṃ bhagavā te bhikkhū cittekaggatāya parihāyante disvā，‘‘cittekaggataṃ labhantānaṃ imesaṃ kammaṭṭhānaṃ phātiṃ gamissatī’’ti ñatvā āha。 “在第五，‘专注’是指佛陀看到那些比丘因专注而减退，便说：‘对于那些获得专注的人，这个修行将会有效。’” Abhinandatīti pattheti。 “他欣喜地说。” Abhivadatīti tāya abhinandanāya ‘‘aho piyaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpa’’nti vadati。 “他以赞美的方式说：‘多么可爱、可喜、动人啊！’” Vācaṃ abhinandantopi ca taṃ ārammaṇaṃ nissāya evaṃ lobhaṃ uppādento abhivadatiyeva nāma。 “虽然他赞美言辞，但还是因那个对象而生起贪欲。” Ajjhosāya tiṭṭhatīti gilitvā pariniṭṭhapetvā gaṇhāti。 “他因吞下而停留，最终抓住。” Yārūpe nandīti yā sā rūpe balavapatthanāsaṅkhātā nandī。 “在那种形态中，因强烈的执著而感到欢喜。” Tadupādānanti taṃ gahaṇaṭṭhena upādānaṃ。 “那种执著是指对那种获取的执著。” Nābhinandatīti na pattheti。 “他不欣喜。” Nābhivadatīti patthanāvasena na ‘‘iṭṭhaṃ kanta’’nti vadati。 “在期望上不再说‘可爱、可喜’。” Vipassanācittena cetasā ‘‘aniccaṃ dukkha’’nti vacībhedaṃ karontopi nābhivadatiyeva。 “即使以观照的心思说‘无常、痛苦’的言辞，他仍不赞美。” Pañcamaṃ。 第五部分。
Paṭisallāṇasuttavaṇṇanā。
Chaṭṭhe paṭisallāṇeti idaṃ bhagavā te bhikkhū kāyavivekena parihāyante disvā ‘‘kāyavivekaṃ labhantānaṃ imesaṃ kammaṭṭhānaṃ phātiṃ gamissatī’’ti ñatvā āha。 “在第六，‘静坐’是指佛陀看到那些比丘因身心分离而减退，便说：‘对于那些获得身心分离的人，这个修行将会有效。’” Chaṭṭhaṃ。 第六部分。
Upādāparitassanāsuttavaṇṇanā。
Sattame upādāparitassananti gahaṇena uppannaṃ paritassanaṃ。 “在第七，‘因执著而生的烦恼’是指因执取而产生的烦恼。” Anupādāaparitassananti aggahaṇena aparitassanaṃ。 “‘无执著的烦恼’是指因不执取而生的烦恼。” Rūpavipariṇāmānuparivattiviññāṇaṃ hotīti ‘‘mama rūpaṃ vipariṇata’’nti vā ‘‘ahu vata metaṃ, dāni vata me natthī’’ti vā ādinā nayena kammaviññāṇaṃ rūpassa bhedānuparivatti hoti。 “色的变迁所导致的意识是：‘我的色变了’或‘这真是如此，现在我没有了’等，因而业意识随之变化。” Vipariṇāmānuparivattijāti vipariṇāmassa anuparivattito vipariṇāmārammaṇacittato jātā。 “由变迁所引发的意识是因变迁而生的变迁对象的意识。” Paritassanā dhammasamuppādāti taṇhāparitassanā ca akusaladhammasamuppādā ca。 “烦恼的生起是因欲望的烦恼和不善法的生起。” Cittanti kusalacittaṃ。 “心是指善心。” Pariyādāya tiṭṭhantīti pariyādiyitvā tiṭṭhanti。 “围绕着停留是指围绕着而停留。” Uttāsavāti sauttāso。 “欲望是指贪欲。” Vighātavāti savighāto sadukkho。 “痛苦是指受苦。” Apekkhavāti sālayo。 “期待是指安住。” Upādāya ca paritassatīti gaṇhitvā paritassako nāma hoti。 “因执著而烦恼者被称为烦恼者。” Na rūpavipariṇāmānuparivattīti khīṇāsavassa kammaviññāṇameva natthi，tasmā rūpabhedānuparivatti na hotīti vattuṃ vaṭṭati。 “因无色的变迁而无业意识，故而色的分离不成立。” Sattamaṃ。 第七部分。
Dutiyaupādāparitassanāsuttavaṇṇanā。
Aṭṭhame taṇhāmānadiṭṭhivasena desanā katā。 “在第八，因欲望、骄傲和见解而进行的教导。” Iti paṭipāṭiyā catūsu suttesu vaṭṭavivaṭṭameva kathitaṃ。 “因此，按照程序在四个经文中讲述轮回与解脱。” Aṭṭhamaṃ。 第八部分。
Kālattayaaniccasuttavaṇṇanā。
Navame ko pana vādo paccuppannassāti paccuppannamhi kathāva kā，aniccameva taṃ。 “在第九，‘那么关于当下的言论是什么’是指当下的言论是无常的。” Te kira bhikkhū atītānāgataṃ aniccanti sallakkhetvā paccuppanne kilamiṃsu，atha nesaṃ ito atītānāgatepi ‘‘paccuppannaṃ anicca’’nti vuccamāne bujjhissantīti ajjhāsayaṃ viditvā satthā puggalajjhāsayena imaṃ desanaṃ desesi。 “那些比丘观察到过去和未来都是无常的，因而在当下感到苦恼，佛陀见其内心，便以个人的心境讲述了这个教导。” Navamaṃ。 第九部分。
10-11. Kālattayadukkhasuttādivaṇṇanā。
10-11. 关于时间的痛苦等的解释。

11. Dasamekādasamāni dukkhaṃ anattāti padehi visesetvā tathārūpeneva puggalajjhāsayena kathitānīti. Dasamekādasamāni.

Nakulapituvaggo paṭhamo.

2. Aniccavaggo

1-10. Aniccasuttādivaṇṇanā

12-21. Aniccavagge pariyosānasuttaṃ pucchāvasikaṃ, sesāni tathā tathā bujjhanakānañca vasena desitānīti. Paṭhamādīni.

Aniccavaggo dutiyo.

3. Bhāravaggo

1. Bhārasuttavaṇṇanā

22. Bhāravaggassa paṭhame pañcupādānakkhandhātissa vacanīyanti pañcupādānakkhandhā iti assa vacanīyaṃ, evaṃ vattabbaṃ bhaveyyāti attho. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhāroti ye ime pañcupādānakkhandhā, ayaṃ bhāroti vuccati. Kenaṭṭhenāti? Parihārabhāriyaṭṭhena. Etesañhi ṭhāpanagamananisīdāpananipajjāpananhāpanamaṇḍanakhādāpanabhuñjāpanādiparihāro bhāriyoti parihārabhāriyaṭṭhena bhāroti vuccati. Evaṃnāmoti tisso dattotiādināmo. Evaṃgottoti kaṇhāyano vacchāyanotiādigotto. Iti vohāramattasiddhaṃ puggalaṃ ‘‘bhārahāro’’ti katvā dasseti. Puggalo hi paṭisandhikkhaṇeyeva khandhabhāraṃ ukkhipitvā dasapi vassāni vīsatipi vassasatampīti yāvajīvaṃ imaṃ khandhabhāraṃ nhāpento bhojento mudusamphassamañcapīṭhesu nisīdāpento nipajjāpento pariharitvā cutikkhaṇe chaḍḍetvā puna paṭisandhikkhaṇe aparaṃ khandhabhāraṃ ādiyati, tasmā bhārahāroti jāto.

Ponobhavikāti punabbhavanibbattikā. Nandīrāgasahagatāti nandirāgena saha ekattameva gatā. Tabbhāvasahagatañhi idha adhippetaṃ. Tatra tatrābhinandinīti upapattiṭṭhāne vā rūpādīsu vā ārammaṇesu tattha tattha abhinandanasīlāva. Kāmataṇhādīsu pañcakāmaguṇiko rāgo kāmataṇhā nāma, rūpārūpabhavarāgo jhānanikanti sassatadiṭṭhisahagato rāgoti ayaṃ bhavataṇhā nāma, ucchedadiṭṭhisahagato rāgo vibhavataṇhā nāma. Bhārādānanti bhāragahaṇaṃ. Taṇhāya hi esa bhāraṃ ādiyati. Asesavirāganirodhotiādi sabbaṃ nibbānasseva vevacanaṃ. Tañhi āgamma taṇhā asesato virajjati nirujjhati cajiyati paṭinissajjiyati vimuccati, natthi cettha kāmālayo vā diṭṭhālayo vāti nibbānaṃ etāni nāmāni labhati. Samūlaṃ taṇhanti taṇhāya avijjā mūlaṃ nāma. Abbuyhāti arahattamaggena taṃ samūlakaṃ uddharitvā. Nicchāto parinibbutoti nittaṇho parinibbuto nāmāti vattuṃ vaṭṭatīti. Paṭhamaṃ.

2. Pariññasuttavaṇṇanā

23. Dutiye pariññeyyeti parijānitabbe, samatikkamitabbeti attho. Pariññanti accantapariññaṃ, samatikkamanti attho. Rāgakkhayotiādi nibbānassa nāmaṃ. Tañhi accantapariññā nāma. Dutiyaṃ.

3. Abhijānasuttavaṇṇanā

24. Tatiye abhijānanti abhijānanto. Iminā ñātapariññā kathitā, dutiyapadena tīraṇapariññā, tatiyacatutthehi pahānapariññāti imasmiṃ sutte tisso pariññā kathitāti. Tatiyaṃ.

4-9. Chandarāgasuttādivaṇṇanā

25-30. Catutthādīni dhātusaṃyutte vuttanayeneva veditabbāni. Paṭipāṭiyā panettha pañcamachaṭṭhasattamesu cattāri saccāni kathitāni, aṭṭhamanavamesu vaṭṭavivaṭṭaṃ. Catutthādīni.

10. Aghamūlasuttavaṇṇanā

31. Dasame aghanti dukkhaṃ. Evamettha dukkhalakkhaṇameva kathitaṃ. Dasamaṃ.

11. Pabhaṅgusuttavaṇṇanā

32. Ekādasame pabhaṅgunti pabhijjanasabhāvaṃ. Evamidha aniccalakkhaṇameva kathitanti. Ekādasamaṃ.

Bhāravaggo tatiyo.

4. Natumhākavaggo

1. Natumhākasuttavaṇṇanā

33. Natumhākavaggassa paṭhame pajahathāti chandarāgappahānena pajahatha. Tiṇādīsu tiṇaṃ nāma antopheggu bahisāraṃ tālanāḷikerādi. Kaṭṭhaṃ nāma antosāraṃ bahipheggu khadirasālasākapanasādi. Sākhā nāma rukkhassa bāhā viya nikkhantā. Palāsaṃ nāma tālanāḷikerapaṇṇādi. Paṭhamaṃ.

2. Dutiyanatumhākasuttavaṇṇanā

34. Dutiyaṃ vinā upamāya bujjhanakānaṃ ajjhāsayena vuttaṃ. Dutiyaṃ.

3. Aññatarabhikkhusuttavaṇṇanā



Dasamekādasamāni dukkhaṃ anattāti padehi visesetvā tathārūpeneva puggalajjhāsayena kathitānīti。 第十一，十和十一是痛苦和无我，通过这些词语特别强调，正是如此以个人的心境来表述。
Nakulapituvaggo paṭhamo。 纳库拉父亲的章节，第一部分。
Aniccavaggo。
1-10. Aniccasuttādivaṇṇanā。
12-21. Aniccavagge pariyosānasuttaṃ pucchāvasikaṃ，sesāni tathā tathā bujjhanakānañca vasena desitānīti。 在无常章节中，第十二到二十一节是关于无常的最终教导，其他部分也以不同的方式进行讲解。 Paṭhamādīni。 第一部分等。
Aniccavaggo dutiyo。 无常章节，第二部分。
Bhāravaggo。
Bhārasuttavaṇṇanā。
Bhāravaggassa paṭhame pañcupādānakkhandhātissa vacanīyanti pañcupādānakkhandhā iti assa vacanīyaṃ，evaṃ vattabbaṃ bhaveyyāti attho。 在第三部分，关于“重”的教导，提到五取蕴是应当被称为的，意思是“这是重”，因此说“这是重”。 Ayaṃ vuccati，bhikkhave，bhāroti ye ime pañcupādānakkhandhā，ayaṃ bhāroti vuccati。 “这被称为，居士，这是重的。” Kenaṭṭhenāti？ “从承担的角度来看。” Parihārabhāriyaṭṭhena。 “因为这些是承担的重。” Etesañhi ṭhāpanagamananisīdāpananipajjāpananhāpanamaṇḍanakhādāpanabhuñjāpanādiparihāro bhāriyoti parihārabhāriyaṭṭhena bhāroti vuccati。 “这些因安置、移动、坐下、躺下、放下、吃下等而构成的承担被称为重。” Evaṃnāmoti tisso dattotiādināmo。 “因此，这个名字是由三种给出的。” Evaṃgottoti kaṇhāyano vacchāyanotiādigotto。 “因此，黑色的名字是由这样的方式给出的。” Iti vohāramattasiddhaṃ puggalaṃ ‘‘bhārahāro’’ti katvā dasseti。 “因此，名为‘承担者’的个人是通过言辞而被定义的。” Puggalo hi paṭisandhikkhaṇeyeva khandhabhāraṃ ukkhipitvā dasapi vassāni vīsatipi vassasatampīti yāvajīvaṃ imaṃ khandhabhāraṃ nhāpento bhojento mudusamphassamañcapīṭhesu nisīdāpento nipajjāpento pariharitvā cutikkhaṇe chaḍḍetvā puna paṭisandhikkhaṇe aparaṃ khandhabhāraṃ ādiyati，tasmā bhārahāroti jāto。 “个人在再生的瞬间提起五蕴的重，直到十年、二十年、甚至一百年，终其一生承受着这个五蕴的重，沐浴、进食、轻柔地接触、坐下、躺下、照顾，直到死亡的瞬间放弃，然后在再生的瞬间又承担起另一个五蕴的重，因此被称为承担者。”
Ponobhavikāti punabbhavanibbattikā。 “再生者是指再生的产生。” Nandīrāgasahagatāti nandirāgena saha ekattameva gatā。 “愉悦与欲望相伴而生。” Tabbhāvasahagatañhi idha adhippetaṃ。 “此处指的是伴随愉悦的状态。” Tatra tatrābhinandinīti upapattiṭṭhāne vā rūpādīsu vā ārammaṇesu tattha tattha abhinandanasīlāva。 “在那里，在生起的状态或对象中，处处都有欢喜的特性。” Kāmataṇhādīsu pañcakāmaguṇiko rāgo kāmataṇhā nāma，rūpārūpabhavarāgo jhānanikanti sassatadiṭṭhisahagato rāgoti ayaṃ bhavataṇhā nāma，ucchedadiṭṭhisahagato rāgo vibhavataṇhā nāma。 “在欲望的欲望中，因五种欲望而生的贪欲称为欲望；因色和非色的欲望而生的贪欲称为生的欲望；因断见而生的贪欲称为消失的欲望。” Bhārādānanti bhāragahaṇaṃ。 “承担是指承担重。” Taṇhāya hi esa bhāraṃ ādiyati。 “因为此欲望是重。” Asesavirāganirodhotiādi sabbaṃ nibbānasseva vevacanaṃ。 “无余的灭尽是指完全的涅槃。” Tañhi āgamma taṇhā asesato virajjati nirujjhati cajiyati paṭinissajjiyati vimuccati，natthi cettha kāmālayo vā diṭṭhālayo vāti nibbānaṃ etāni nāmāni labhati。 “因此，欲望在达到时会完全放下，消失，放弃，解脱，涅槃没有任何欲望或见解的存在。” Samūlaṃ taṇhanti taṇhāya avijjā mūlaṃ nāma。 “根本的欲望是无明的根。” Abbuyhāti arahattamaggena taṃ samūlakaṃ uddharitvā。 “通过阿罗汉道将其根本拔起。” Nicchāto parinibbutoti nittaṇho parinibbuto nāmāti vattuṃ vaṭṭatīti。 “被称为彻底解脱者是指无所执着的解脱。” Paṭhamaṃ。 第一部分。
Pariññasuttavaṇṇanā。
Dutiye pariññeyyeti parijānitabbe，samatikkamitabbeti attho。 “在第二，‘应当了解’是指应当理解和超越。” Pariññanti accantapariññaṃ，samatikkamanti attho。 “理解是指彻底的理解，超越是指超越。” Rāgakkhayotiādi nibbānassa nāmaṃ。 “欲望的消失是涅槃的名称。” Tañhi accantapariññā nāma。 “因此，彻底的理解被称为理解。” Dutiyaṃ。 第二部分。
Abhijānasuttavaṇṇanā。
Tatiye abhijānanti abhijānanto。 “在第三，‘知晓’是指了解。” Iminā ñātapariññā kathitā，dutiyapadena tīraṇapariññā，tatiyacatutthehi pahānapariññāti imasmiṃ sutte tisso pariññā kathitāti。 “在此提到的三种理解是：第一是知晓的理解，第二是解脱的理解，第三和第四是放弃的理解。” Tatiyaṃ。 第三部分。
4-9. Chandarāgasuttādivaṇṇanā。
25-30. Catutthādīni dhātusaṃyutte vuttanayeneva veditabbāni。 “第四等部分应当根据与元素相关的方式来理解。” Paṭipāṭiyā panettha pañcamachaṭṭhasattamesu cattāri saccāni kathitāni，aṭṭhamanavamesu vaṭṭavivaṭṭaṃ。 “在此，按照程序在第五、第六、第七部分讲述了四个真理，第八和第九部分讲述了轮回与解脱。” Catutthādīni。 第四部分。
Aghamūlasuttavaṇṇanā。
Dasame aghanti dukkhaṃ。 “在第十，‘苦’是指痛苦。” Evamettha dukkhalakkhaṇameva kathitaṃ。 “因此，此处仅讲述痛苦的特性。” Dasamaṃ。 第十部分。
Pabhaṅgusuttavaṇṇanā。
Ekādasame pabhaṅgunti pabhijjanasabhāvaṃ。 “在第十一，‘辉煌’是指光辉的特性。” Evamidha aniccalakkhaṇameva kathitanti。 “因此，此处仅讲述无常的特性。” Ekādasamaṃ。 第十一部分。
Bhāravaggo tatiyo。 重量章节，第三部分。
Natumhākavaggo。
Natumhākasuttavaṇṇanā。
Natumhākavaggassa paṭhame pajahathāti chandarāgappahānena pajahatha。 “在第一，‘放弃’是指通过放弃欲望而放弃。” Tiṇādīsu tiṇaṃ nāma antopheggu bahisāraṃ tālanāḷikerādi。 “在草等中，草是指在内的部分和外的部分，如塔兰那树等。” Kaṭṭhaṃ nāma antosāraṃ bahipheggu khadirasālasākapanasādi。 “木材是指内部的部分和外部的部分，如硬木、松树、檀香等。” Sākhā nāma rukkhassa bāhā viya nikkhantā。 “树枝是指像树的手臂一样伸展。” Palāsaṃ nāma tālanāḷikerapaṇṇādi。 “帕拉萨是指塔兰那树的叶子等。” Paṭhamaṃ。 第一部分。
Dutiyanatumhākasuttavaṇṇanā。
Dutiyaṃ vinā upamāya bujjhanakānaṃ ajjhāsayena vuttaṃ。 “第二部分是通过比喻的方式进行讲解。” Dutiyaṃ。 第二部分。
Aññatarabhikkhusuttavaṇṇanā。

35. Tatiye rūpañce, bhante, anusetīti yadi rūpaṃ anuseti. Tena saṅkhaṃ gacchatīti kāmarāgādīsu yena anusayena taṃ rūpaṃ anuseti, teneva anusayena ‘‘ratto duṭṭho mūḷho’’ti paṇṇattiṃ gacchati. Na tena saṅkhaṃ gacchatīti tena abhūtena anusayena ‘‘ratto duṭṭho mūḷho’’ti saṅkhaṃ na gacchatīti. Tatiyaṃ.

4. Dutiyaaññatarabhikkhusuttavaṇṇanā

36. Catutthe taṃ anumīyatīti taṃ anusayitaṃ rūpaṃ marantena anusayena anumarati. Na hi ārammaṇe bhijjamāne tadārammaṇā dhammā tiṭṭhanti. Yaṃ anumīyatīti yaṃ rūpaṃ yena anusayena anumarati. Tena saṅkhaṃ gacchatīti tena anusayena ‘‘ratto duṭṭho mūḷho’’ti saṅkhaṃ gacchati. Atha vā yanti karaṇavacanametaṃ, yena anusayena anumīyati, tena ‘‘ratto duṭṭho mūḷho’’ti saṅkhaṃ gacchatīti attho. Catutthaṃ.

5-6. Ānandasuttādivaṇṇanā

37-38. Pañcame ṭhitassa aññathattaṃ paññāyatīti dharamānassa jīvamānassa jarā paññāyati. Ṭhitīti hi jīvitindriyasaṅkhātāya anupālanāya nāmaṃ. Aññathattanti jarāya. Tenāhu porāṇā –

‘‘Uppādo jāti akkhāto, bhaṅgo vutto vayoti ca;

Aññathattaṃ jarā vuttā, ṭhitī ca anupālanā’’ti.

Evaṃ ekekassa khandhassa uppādajarābhaṅgasaṅkhātāni tīṇi lakkhaṇāni honti yāni sandhāya vuttaṃ ‘‘tīṇimāni, bhikkhave, saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇānī’’ti (a. ni. 3.47).

Tattha saṅkhataṃ nāma paccayanibbatto yo koci saṅkhāro. Saṅkhāro ca na lakkhaṇaṃ, lakkhaṇaṃ na saṅkhāro, na ca saṅkhārena vinā lakkhaṇaṃ paññāpetuṃ sakkā, nāpi lakkhaṇaṃ vinā saṅkhāro, lakkhaṇena pana saṅkhāro pākaṭo hoti. Yathā hi na ca gāvīyeva lakkhaṇaṃ, lakkhaṇameva na gāvī, nāpi gāviṃ muñcitvā lakkhaṇaṃ paññāpetuṃ sakkā, nāpi lakkhaṇaṃ muñcitvā gāviṃ, lakkhaṇena pana gāvī pākaṭā hoti, evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ.

Tattha saṅkhārānaṃ uppādakkhaṇe saṅkhāropi uppādalakkhaṇampi kālasaṅkhāto tassa khaṇopi paññāyati. ‘‘Uppādopī’’ti vutte saṅkhāropi jarālakkhaṇampi kālasaṅkhāto tassa khaṇopi paññāyati. Bhaṅgakkhaṇe saṅkhāropi taṃlakkhaṇampi kālasaṅkhāto tassa khaṇopi paññāyati. Apare pana vadanti ‘‘arūpadhammānaṃ jarākhaṇo nāma na sakkā paññāpetuṃ, sammāsambuddho ca ‘vedanāya uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitāya aññathattaṃ paññāyatī’ti vadanto arūpadhammānampi tīṇi lakkhaṇāni paññāpeti, tāni atthikkhaṇaṃ upādāya labbhantī’’ti vatvā –

‘‘Atthitā sabbadhammānaṃ, ṭhiti nāma pavuccati;

Tasseva bhedo maraṇaṃ, sabbadā sabbapāṇina’’nti. –

Imāya ācariyagāthāya tamatthaṃ sādhenti. Atha vā santativasena ṭhānaṃ ṭhitīti veditabbanti ca vadanti. Yasmā pana sutte ayaṃ viseso natthi, tasmā ācariyamatiyā suttaṃ apaṭibāhetvā suttameva pamāṇaṃ kattabbaṃ. Chaṭṭhaṃ uttānameva. Pañcamachaṭṭhāni.

7-10. Anudhammasuttādivaṇṇanā

39-42. Sattame dhammānudhammappaṭipannassāti navannaṃ lokuttaradhammānaṃ anulomadhammaṃ pubbabhāgapaṭipadaṃ paṭipannassa. Ayamanudhammoti ayaṃ anulomadhammo hoti. Nibbidābahuloti ukkaṇṭhanabahulo hutvā. Parijānātīti tīhi pariññāhi parijānāti. Parimuccatīti maggakkhaṇe uppannāya pahānapariññāya parimuccati. Evaṃ imasmiṃ sutte maggova kathito hoti, tathā ito paresu tīsu. Idha pana anupassanā aniyamitā, tesu niyamitā. Tasmā idhāpi sā tattha niyamitavaseneva niyametabbā. Na hi sakkā tīsu aññataraṃ anupassanaṃ vinā nibbindituṃ parijānituṃ vāti. Sattamādīni.

Natumhākavaggo catuttho.

5. Attadīpavaggo

1. Attadīpasuttavaṇṇanā



Tatiye rūpañce, bhante, anusetīti yadi rūpaṃ anuseti。 第三，尊者，如果色法是被追随的。 Tena saṅkhaṃ gacchatīti kāmarāgādīsu yena anusayena taṃ rūpaṃ anuseti，teneva anusayena ‘‘ratto duṭṭho mūḷho’’ti paṇṇattiṃ gacchati。 因此，它会随着欲望等而被追随，因此依靠那种追随而称为“沉迷、愚痴”。 Na tena saṅkhaṃ gacchatīti tena abhūtena anusayena ‘‘ratto duṭṭho mūḷho’’ti saṅkhaṃ na gacchatīti。 但并不是说“沉迷、愚痴”是由这种不存在的追随所致。 Tatiyaṃ。 第三部分。
Dutiyaaññatarabhikkhusuttavaṇṇanā。
Catutthe taṃ anumīyatīti taṃ anusayitaṃ rūpaṃ marantena anusayena anumarati。 在第四，所指的追随是指被追随的色法因死亡而被追随。 Na hi ārammaṇe bhijjamāne tadārammaṇā dhammā tiṭṭhanti。 因为当对象破裂时，那些法并不保持存在。 Yaṃ anumīyatīti yaṃ rūpaṃ yena anusayena anumarati。 所以所指的是因追随而被追随的色法。 Tena saṅkhaṃ gacchatīti tena anusayena ‘‘ratto duṭṭho mūḷho’’ti saṅkhaṃ gacchati。 因此，因追随而称为“沉迷、愚痴”。 Atha vā yanti karaṇavacanametaṃ，yena anusayena anumīyati，tena ‘‘ratto duṭṭho mūḷho’’ti saṅkhaṃ gacchatīti attho。 或者，若是指由追随所致的，则意为“沉迷、愚痴”。 Catutthaṃ。 第四部分。
5-6. Ānandasuttādivaṇṇanā。
37-38. Pañcame ṭhitassa aññathattaṃ paññāyatīti dharamānassa jīvamānassa jarā paññāyati。 在第五，站立的不同是指活着的生命的衰老。 Ṭhitīti hi jīvitindriyasaṅkhātāya anupālanāya nāmaṃ。 “站立”是指生命的感知与不保养的状态。 Aññathattanti jarāya。 “不同”是指衰老。 Tenāhu porāṇā – “出生、生命、破坏、衰老被称为；不同的衰老被提及，站立也因不保养而存在。” Evaṃ ekekassa khandhassa uppādajarābhaṅgasaṅkhātāni tīṇi lakkhaṇāni honti yāni sandhāya vuttaṃ ‘‘tīṇimāni, bhikkhave, saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇānī’’ti (a. ni. 3.47)。 因此，每个蕴的出生、衰老、破坏被称为三种特性，正如所说的“居士，这三种是有形的特性。” Tattha saṅkhataṃ nāma paccayanibbatto yo koci saṅkhāro。 “在此，‘有形’是指由因缘而生的任何造作。” Saṅkhāro ca na lakkhaṇaṃ，lakkhaṇaṃ na saṅkhāro，na ca saṅkhārena vinā lakkhaṇaṃ paññāpetuṃ sakkā，nāpi lakkhaṇaṃ vinā saṅkhāro，lakkhaṇena pana saṅkhāro pākaṭo hoti。 “造作不是特性，特性也不是造作，不能仅通过造作来理解特性，也不能仅通过特性来理解造作，但通过特性，造作是显现的。” Yathā hi na ca gāvīyeva lakkhaṇaṃ，lakkhaṇameva na gāvī，nāpi gāviṃ muñcitvā lakkhaṇaṃ paññāpetuṃ sakkā，nāpi lakkhaṇaṃ muñcitvā gāviṃ，lakkhaṇena pana gāvī pākaṭā hoti，evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ。 “就如同，牛不是特性，特性也不是牛，不能仅通过牛来理解特性，也不能仅通过特性来理解牛，但通过特性，牛是显现的，因此应如此理解。”
Tattha saṅkhārānaṃ uppādakkhaṇe saṅkhāropi uppādalakkhaṇampi kālasaṅkhāto tassa khaṇopi paññāyati。 “在造作的生起时，造作的生起特性也在时间的特性中显现。” ‘‘Uppādopī’’ti vutte saṅkhāropi jarālakkhaṇampi kālasaṅkhāto tassa khaṇopi paññāyati。 “当提到‘生起’时，造作的衰老特性也在时间的特性中显现。” Bhaṅgakkhaṇe saṅkhāropi taṃlakkhaṇampi kālasaṅkhāto tassa khaṇopi paññāyati。 “在破坏的时刻，造作的破坏特性也在时间的特性中显现。” Apare pana vadanti ‘‘arūpadhammānaṃ jarākhaṇo nāma na sakkā paññāpetuṃ，sammāsambuddho ca ‘vedanāya uppādo paññāyati，vayo paññāyati，ṭhitāya aññathattaṃ paññāyatī’ti vadanto arūpadhammānampi tīṇi lakkhaṇāni paññāpeti，tāni atthikkhaṇaṃ upādāya labbhantī’’ti vatvā – “另一些人说‘无形法的衰老状态无法被理解’，而正觉者说‘感觉的生起是显现的，衰老是显现的，站立的不同是显现的’，因此也能理解无形法的三种特性，因而这些特性在此处被获得。” ‘‘Atthitā sabbadhammānaṃ, ṭhiti nāma pavuccati； Tasseva bhedo maraṇaṃ, sabbadā sabbapāṇina’’nti。 “所有法的存在被称为‘存在’，而其分离即为死亡，所有众生都是如此。” – Imāya ācariyagāthāya tamatthaṃ sādhenti。 “通过这位老师的偈子来解释这个意义。” Atha vā santativasena ṭhānaṃ ṭhitīti veditabbanti ca vadanti。 “或者说，因安住而被称为存在。” Yasmā pana sutte ayaṃ viseso natthi，tasmā ācariyamatiyā suttaṃ apaṭibāhetvā suttameva pamāṇaṃ kattabbaṃ。 “由于在此经中没有特别之处，因此应以老师的教导作为标准。” Chaṭṭhaṃ uttānameva。 第六部分。
7-10. Anudhammasuttādivaṇṇanā。
39-42. Sattame dhammānudhammappaṭipannassāti navannaṃ lokuttaradhammānaṃ anulomadhammaṃ pubbabhāgapaṭipadaṃ paṭipannassa。 “在第七，‘法的修行’是指修行了九种超凡法的顺应法。” Ayamanudhammoti ayaṃ anulomadhammo hoti。 “这是顺应法。” Nibbidābahuloti ukkaṇṭhanabahulo hutvā。 “因厌倦而生。” Parijānātīti tīhi pariññāhi parijānāti。 “通过三种理解而理解。” Parimuccatīti maggakkhaṇe uppannāya pahānapariññāya parimuccati。 “因在道的时刻生起的放弃理解而被解脱。” Evaṃ imasmiṃ sutte maggova kathito hoti，tathā ito paresu tīsu。 “因此，此处谈论的是道路，同样在其他三处也是如此。” Idha pana anupassanā aniyamitā，tesu niyamitā。 “而在此，观察是无拘束的，而在彼则是有限制的。” Tasmā idhāpi sā tattha niyamitavaseneva niyametabbā。 “因此，在这里也应当根据限制来理解。” Na hi sakkā tīsu aññataraṃ anupassanaṃ vinā nibbindituṃ parijānituṃ vāti。 “因为在这三者中，不能没有任何一种观察而感到厌倦或理解。” Sattamādīni。 第七部分。
Natumhākavaggo catuttho。 纳图姆哈卡章节，第四部分。
Attadīpavaggo。
Attadīpasuttavaṇṇanā。
Tatiye rūpañce, bhante, anusetīti yadi rūpaṃ anuseti。 第三，尊者，如果色法是被追随的。

43. Attadīpavaggassa paṭhame attadīpāti attānaṃ dīpaṃ tāṇaṃ leṇaṃ gatiṃ parāyaṇaṃ patiṭṭhaṃ katvā viharathāti attho. Attasaraṇāti idaṃ tasseva vevacanaṃ. Anaññasaraṇāti idaṃ aññassa saraṇapaṭikkhepavacanaṃ. Na hi añño aññassa saraṇaṃ hoti aññassa vāyāmena aññassa asijjhanato, vuttampi cetaṃ –

‘‘Attā hi attano nātho,

Ko hi nātho paro siyā’’ti. (dha. pa. 160);

Tenāha ‘‘anaññasaraṇā’’ti. Ko panettha attā nāma? Lokiyalokuttaro dhammo. Tenevāha – ‘‘dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā’’ti. Yonīti kāraṇaṃ – ‘‘yoni hesā, bhūmija, phalassa adhigamāyā’’tiādīsu (ma. ni. 3.227) viya. Kiṃpahotikāti kiṃpabhutikā, kuto pabhavantīti attho? Rūpassa tvevāti idaṃ tesaṃyeva sokādīnaṃ pahānadassanatthaṃ āraddhaṃ. Na paritassatīti na gaṇhāti na gahati. Tadaṅganibbutoti tena vipassanaṅgena kilesānaṃ nibbutattā tadaṅganibbuto. Imasmiṃ sutte vipassanāva kathitā. Paṭhamaṃ.

2. Paṭipadāsuttavaṇṇanā

44. Dutiye dukkhasamudayagāminī samanupassanāti yasmā sakkāyo dukkhaṃ, tassa ca samudayagāminī paṭipadā nāma ‘‘rūpaṃ attato samanupassatī’’ti evaṃ diṭṭhisamanupassanā vuttā, tasmā dukkhasamudayagāminī samanupassanāti ayamettha attho hoti. Dukkhanirodhagāminī samanupassanāti ettha saha vipassanāya catumaggañāṇaṃ ‘‘samanupassanā’’ti vuttaṃ. Iti imasmiṃ sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ. Dutiyaṃ.

3. Aniccasuttavaṇṇanā

45. Tatiye sammappaññāya daṭṭhabbanti saha vipassanāya maggapaññāya daṭṭhabbaṃ. Virajjati vimuccatīti maggakkhaṇe virajjati, phalakkhaṇe vimuccati. Anupādāya āsavehīti anuppādanirodhena niruddhehi āsavehi agahetvā iti vimuccati. Rūpadhātuyātiādi paccavekkhaṇadassanatthaṃ vuttaṃ. Saha phalena paccavekkhaṇadassanatthantipi vadantiyeva. Ṭhitanti upari kattabbakiccābhāvena ṭhitaṃ. Ṭhitattā santussitanti pattabbaṃ pattabhāvena santuṭṭhaṃ. Paccattaṃyeva parinibbāyatīti sayameva parinibbāyati. Tatiyaṃ.

4. Dutiyaaniccasuttavaṇṇanā

46. Catutthe pubbantānudiṭṭhiyoti pubbantaṃ anugatā aṭṭhārasa diṭṭhiyo na honti. Aparantānudiṭṭhiyoti aparantaṃ anugatā catucattālīsa diṭṭhiyo na honti. Thāmaso parāmāsoti diṭṭhithāmaso ceva diṭṭhiparāmāso ca na hoti. Ettāvatā paṭhamamaggo dassito. Idāni saha vipassanāya tayo magge ca phalāni ca dassetuṃ rūpasmintiādi āraddhaṃ. Atha vā diṭṭhiyo nāma vipassanāya eva pahīnā, idaṃ pana upari saha vipassanāya cattāro magge dassetuṃ āraddhaṃ. Catutthaṃ.

5. Samanupassanāsuttavaṇṇanā



Attadīpavaggassa paṭhame attadīpāti attānaṃ dīpaṃ tāṇaṃ leṇaṃ gatiṃ parāyaṇaṃ patiṭṭhaṃ katvā viharathāti attho。 在第一部分，‘自灯’是指以自我为光明、庇护、归宿、道路和基础而生活的意思。 Attasaraṇāti idaṃ tasseva vevacanaṃ。 “自我为 refuge”是其同义词。 Anaññasaraṇāti idaṃ aññassa saraṇapaṭikkhepavacanaṃ。 “无他依靠”是指对他人依靠的否定。 Na hi añño aññassa saraṇaṃ hoti aññassa vāyāmena aññassa asijjhanato，vuttampi cetaṃ – 因为没有任何人可以依靠他人，正如所说的： “自我确实是自己的保护者，谁能是他人的保护者？”（《大智度论》第160页） Tenāha ‘‘anaññasaraṇā’’ti。 因此称为“无他依靠”。 Ko panettha attā nāma？ 那么这里的自我是什么？ Lokiyalokuttaro dhammo。 是世俗与出世间的法。 Tenevāha – ‘‘dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā’’ti。 因此说“法之灯、法之依靠、无他依靠”。 Yonīti kāraṇaṃ – “yoni hesā, bhūmija, phalassa adhigamāyā”tiādīsu (ma. ni. 3.227) viya。 “因缘”是指“因缘、土地、果实的获得”等。 Kiṃpahotikāti kiṃpabhutikā，kuto pabhavantīti attho？ “什么是有的，什么是存在的，从何而来？” Rūpassa tvevāti idaṃ tesaṃyeva sokādīnaṃ pahānadassanatthaṃ āraddhaṃ。 “此处是为展示色法的痛苦等而说的。” Na paritassatīti na gaṇhāti na gahati。 “不感到烦恼”是指不接受、不抓取。 Tadaṅganibbutoti tena vipassanaṅgena kilesānaṃ nibbutattā tadaṅganibbuto。 “因那种解脱而获得的解脱是通过观察的解脱。” Imasmiṃ sutte vipassanāva kathitā。 在此经文中，仅讲述了观察。 Paṭhamaṃ。 第一部分。
Paṭipadāsuttavaṇṇanā。
Dutiye dukkhasamudayagāminī samanupassanāti yasmā sakkāyo dukkhaṃ，tassa ca samudayagāminī paṭipadā nāma ‘‘rūpaṃ attato samanupassatī’’ti evaṃ diṭṭhisamanupassanā vuttā，tasmā dukkhasamudayagāminī samanupassanāti ayamettha attho hoti。 在第二，‘痛苦的起因’是指“能够理解痛苦的修行”，因此称为“修行是观察色法的”。 Dukkhanirodhagāminī samanupassanāti ettha saha vipassanāya catumaggañāṇaṃ ‘‘samanupassanā’’ti vuttaṃ。 “痛苦的消灭的修行”是指与观察相结合的四道知识被称为“观察”。 Iti imasmiṃ sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ。 因此，在此经文中讲述了轮回与解脱。 Dutiyaṃ。 第二部分。
Aniccasuttavaṇṇanā。
Tatiye sammappaññāya daṭṭhabbanti saha vipassanāya maggapaññāya daṭṭhabbaṃ。 在第三，‘应当以正智观察’是指与观察的道的智慧一同观察。 Virajjati vimuccatīti maggakkhaṇe virajjati，phalakkhaṇe vimuccati。 “因道的时刻而放下，因果的时刻而解脱。” Anupādāya āsavehīti anuppādanirodhena niruddhehi āsavehi agahetvā iti vimuccati。 “因无执著的缘故而从欲望中解脱。” Rūpadhātuyātiādi paccavekkhaṇadassanatthaṃ vuttaṃ。 “色界等是为观察的特性而说的。” Saha phalena paccavekkhaṇadassanatthantipi vadantiyeva。 “与果相结合的观察特性也是如此。” Ṭhitanti upari kattabbakiccābhāvena ṭhitaṃ。 “因应当做的事而站立。” Ṭhitattā santussitanti pattabbaṃ pattabhāvena santuṭṭhaṃ。 “因已获得而感到满足。” Paccattaṃyeva parinibbāyatīti sayameva parinibbāyati。 “因自我而解脱。” Tatiyaṃ。 第三部分。
Dutiyaaniccasuttavaṇṇanā。
Catutthe pubbantānudiṭṭhiyoti pubbantaṃ anugatā aṭṭhārasa diṭṭhiyo na honti。 在第四，‘过去所见’是指与过去相关的十八种见解并不存在。 Aparantānudiṭṭhiyoti aparantaṃ anugatā catucattālīsa diṭṭhiyo na honti。 “未来所见”是指与未来相关的四十四种见解并不存在。 Thāmaso parāmāsoti diṭṭhithāmaso ceva diṭṭhiparāmāso ca na hoti。 “稳固与执著”是不成立的。 Ettāvatā paṭhamamaggo dassito。 由此，第一道已被显示。 Idāni saha vipassanāya tayo magge ca phalāni ca dassetuṃ rūpasmintiādi āraddhaṃ。 现在是为了显示与观察相关的三道和果而开始的。 Atha vā diṭṭhiyo nāma vipassanāya eva pahīnā，idaṃ pana upari saha vipassanāya cattāro magge dassetuṃ āraddhaṃ。 或者说，见解是仅通过观察而放弃的，而此处是为显示与观察相关的四道而开始的。 Catutthaṃ。 第四部分。
Samanupassanāsuttavaṇṇanā。

47. Pañcame pañcupādānakkhandhe samanupassanti etesaṃ vā aññataranti paripuṇṇagāhavasena pañcakkhandhe samanupassanti, aparipuṇṇagāhavasena etesaṃ aññataraṃ. Iti ayañceva samanupassanāti iti ayañca diṭṭhisamanupassanā. Asmīti cassa avigataṃ hotīti yassa ayaṃ samanupassanā atthi, tasmiṃ asmīti taṇhāmānadiṭṭhisaṅkhātaṃ papañcattayaṃ avigatameva hoti. Pañcannaṃindriyānaṃ avakkanti hotīti tasmiṃ kilesajāte sati kammakilesapaccayānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ nibbatti hoti.

Atthi, bhikkhave, manoti idaṃ kammamanaṃ sandhāya vuttaṃ. Dhammāti ārammaṇaṃ. Avijjādhātūti javanakkhaṇe avijjā. Avijjāsamphassajenāti avijjāsampayuttaphassato jātena. Apica manoti bhavaṅgakkhaṇe vipākamanodhātu, āvajjanakkhaṇe kiriyamanodhātu. Dhammādayo vuttappakārāva. Asmītipissa hotīti taṇhāmānadiṭṭhivasena asmīti evampissa hoti. Ito paresu ayamahamasmīti rūpādīsu kiñcideva dhammaṃ gahetvā ‘‘ayaṃ ahamasmī’’ti attadiṭṭhivasena vuttaṃ. Bhavissanti sassatadiṭṭhivasena. Na bhavissanti ucchedadiṭṭhivasena. Rūpī bhavissantiādīni sabbāni sassatameva bhajanti. Athetthāti atha tenevākārena ṭhitesu etesu indriyesu. Avijjā pahīyatīti catūsu saccesu aññāṇabhūtā avijjā pahīyati. Vijjā uppajjatīti arahattamaggavijjā uppajjati. Evamettha asmīti taṇhāmānadiṭṭhiyo. Kammassa pañcannañca indriyānaṃ antare eko sandhi, vipākamanaṃ pañcindriyapakkhikaṃ katvā pañcannañca indriyānaṃ kammassa ca antare eko sandhīti. Iti tayo papañcā atīto addhā, indriyādīni paccuppanno addhā, tattha kammamanaṃ ādiṃ katvā anāgatassa paccayo dassitoti. Pañcamaṃ.

6. Khandhasuttavaṇṇanā

48. Chaṭṭhe rūpakkhandho kāmāvacaro, cattāro khandhā catubhūmakā. Sāsavanti āsavānaṃ ārammaṇabhāvena paccayabhūtaṃ. Upādāniyanti tatheva ca upādānānaṃ paccayabhūtaṃ. Vacanattho panettha – ārammaṇaṃ katvā pavattehi saha āsavehīti sāsavaṃ. Upādātabbanti upādāniyaṃ. Idhāpi rūpakkhandho kāmāvacaro, avasesā tebhūmakā vipassanācāravasena vuttā. Evamettha rūpaṃ rāsaṭṭhena khandhesu paviṭṭhaṃ, sāsavarāsaṭṭhena upādānakkhandhesu. Vedanādayo sāsavāpi atthi, anāsavāpi atthi. Te rāsaṭṭhena sabbepi khandhesu paviṭṭhā, tebhūmakā panettha sāsavaṭṭhena upādānakkhandhesu paviṭṭhāti. Chaṭṭhaṃ.

7-8. Soṇasuttādivaṇṇanā

49-50. Sattame seyyohamasmīti visiṭṭho uttamo ahamasmi. Kimaññatra yathābhūtassa adassanāti yathābhūtassa adassanato aññaṃ kiṃ bhaveyya? Adassanaṃ aññāṇameva bhaveyyāti attho. Idānissa te parivaṭṭaṃ vajirabhedadesanaṃ ārabhanto taṃ kiṃ maññasi soṇotiādimāha. Aṭṭhamaṃ uttānameva. Sattamaaṭṭhamāni.

9-10. Nandikkhayasuttādivaṇṇanā

51-52. Navamadasamesu nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayoti idaṃ nandīti vā rāgoti vā imesaṃ atthato ninnānākaraṇatāya vuttaṃ. Nibbidānupassanāya vā nibbindanto nandiṃ pajahati, virāgānupassanāya virajjanto rāgaṃ pajahati. Ettāvatā vipassanaṃ niṭṭhapetvā ‘‘rāgakkhayā nandikkhayo’’ti idha maggaṃ dassetvā ‘‘nandirāgakkhayā cittaṃ vimutta’’nti phalaṃ dassitanti. Navamadasamāni.

Attadīpavaggo pañcamo.

Mūlapaṇṇāsako samatto.

6. Upayavaggo

1. Upayasuttavaṇṇanā

53. Upayavaggassa paṭhame upayoti taṇhāmānadiṭṭhivasena pañcakkhandhe upagato. Viññāṇanti kammaviññāṇaṃ. Āpajjeyyāti kammaṃ javāpetvā paṭisandhiākaḍḍhanasamatthatāya vuddhiādīni āpajjeyya. Viññāṇupayanti padassa aggahaṇe kāraṇaṃ vuttameva. Vocchijjatārammaṇanti paṭisandhiākaḍḍhanasamatthatāya abhāvena ārammaṇaṃ vocchijjati. Patiṭṭhā viññāṇassāti kammaviññāṇassa patiṭṭhā na hoti. Tadappatiṭṭhitanti taṃ appatiṭṭhitaṃ. Anabhisaṅkhacca vimuttanti paṭisandhiṃ anabhisaṅkharitvā vimuttaṃ. Paṭhamaṃ.

2. Bījasuttavaṇṇanā



Pañcame pañcupādānakkhandhe samanupassanti etesaṃ vā aññataranti paripuṇṇagāhavasena pañcakkhandhe samanupassanti, aparipuṇṇagāhavasena etesaṃ aññataraṃ。 第五，观察五取蕴的存在，或以其之一为完全的把握来观察五蕴，或以其之一为不完全的把握。 Iti ayañceva samanupassanāti iti ayañca diṭṭhisamanupassanā。 因此，这里所说的观察是指观察的理解。 Asmīti cassa avigataṃ hotīti yassa ayaṃ samanupassanā atthi，tasmiṃ asmīti taṇhāmānadiṭṭhisaṅkhātaṃ papañcattayaṃ avigatameva hoti。 “自我”是指存在的状态，对于有此观察的人来说，自我所指的欲望、骄傲和见解的三种状态是不会消失的。 Pañcannaṃindriyānaṃ avakkanti hotīti tasmiṃ kilesajāte sati kammakilesapaccayānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ nibbatti hoti。 当五种感官存在时，由于有烦恼的存在，因业的烦恼而生起五种感官。
Atthi, bhikkhave, manoti idaṃ kammamanaṃ sandhāya vuttaṃ。 “有，居士”是指业的心。 Dhammāti ārammaṇaṃ。 “法”是指对象。 Avijjādhātūti javanakkhaṇe avijjā。 “无明的元素”是指在瞬间的无明。 Avijjāsamphassajenāti avijjāsampayuttaphassato jātena。 “因无明的接触而生的”。 Apica manoti bhavaṅgakkhaṇe vipākamanodhātu，āvajjanakkhaṇe kiriyamanodhātu。 “此外，心”是指因缘心的元素，因思维心的元素。 Dhammādayo vuttappakārāva。 “法等是以这样的方式说的。” Asmītipissa hotīti taṇhāmānadiṭṭhivasena asmīti evampissa hoti。 “因此，自我对他人来说是存在的。” Ito paresu ayamahamasmīti rūpādīsu kiñcideva dhammaṃ gahetvā ‘‘ayaṃ ahamasmī’’ti attadiṭṭhivasena vuttaṃ。 在其他地方，因抓取任何法而说“这是我”。 Bhavissanti sassatadiṭṭhivasena。 “将会是，因永恒的见解。” Na bhavissanti ucchedadiṭṭhivasena。 “不会是，因断灭的见解。” Rūpī bhavissantiādīni sabbāni sassatameva bhajanti。 “色法等皆因永恒的见解而存在。” Athetthāti atha tenevākārena ṭhitesu etesu indriyesu。 “因此，在这些感官中，因这种状态而存在。” Avijjā pahīyatīti catūsu saccesu aññāṇabhūtā avijjā pahīyati。 “在四个真理中，无明被抛弃。” Vijjā uppajjatīti arahattamaggavijjā uppajjati。 “智慧生起，阿罗汉道的智慧生起。” Evamettha asmīti taṇhāmānadiṭṭhiyo。 由此可见，自我、欲望和见解的状态。 Kammassa pañcannañca indriyānaṃ antare eko sandhi，vipākamanaṃ pañcindriyapakkhikaṃ katvā pañcannañca indriyānaṃ kammassa ca antare eko sandhīti。 在业与五种感官之间有一种结合，而在因缘心与五种感官之间也有一种结合。 Iti tayo papañcā atīto addhā，indriyādīni paccuppanno addhā，tattha kammamanaṃ ādiṃ katvā anāgatassa paccayo dassitoti。 因此，过去的三种状态，当前的感官状态，以及在此处通过业的心而展示的未来因缘。 Pañcamaṃ。 第五部分。
Khandhasuttavaṇṇanā。
Chaṭṭhe rūpakkhandho kāmāvacaro，cattāro khandhā catubhūmakā。 在第六，色蕴是欲界的，四种蕴是四种地的。 Sāsavanti āsavānaṃ ārammaṇabhāvena paccayabhūtaṃ。 “有漏”是指因果的存在。 Upādāniyanti tatheva ca upādānānaṃ paccayabhūtaṃ。 “取”是指因取而存在。 Vacanattho panettha – ārammaṇaṃ katvā pavattehi saha āsavehīti sāsavaṃ。 此处的意思是“因对象而生的法是有漏的”。 Upādātabbanti upādāniyaṃ。 “应当取”是指应当取的。 Idhāpi rūpakkhandho kāmāvacaro，avasesā tebhūmakā vipassanācāravasena vuttā。 此处，色蕴是欲界的，其余的地是以观察的方式说的。 Evamettha rūpaṃ rāsaṭṭhena khandhesu paviṭṭhaṃ，sāsavarāsaṭṭhena upādānakkhandhesu。 在此，色法是以聚集的方式进入蕴中，以有漏的方式进入取蕴中。 Vedanādayo sāsavāpi atthi，anāsavāpi atthi。 “感觉等既有漏也有无漏。” Te rāsaṭṭhena sabbepi khandhesu paviṭṭhā，tebhūmakā panettha sāsavaṭṭhena upādānakkhandhesu paviṭṭhāti。 “这些法以聚集的方式存在于所有蕴中，而在此，四种地以有漏的方式进入取蕴中。” Chaṭṭhaṃ。 第六部分。
7-8. Soṇasuttādivaṇṇanā。
49-50. Sattame seyyohamasmīti visiṭṭho uttamo ahamasmi。 在第七，“我更好”是指“我更优越”。 Kimaññatra yathābhūtassa adassanāti yathābhūtassa adassanato aññaṃ kiṃ bhaveyya？ “除了如实的不可见，其他的是什么？” Adassanaṃ aññāṇameva bhaveyyāti attho。 “不可见的只是无知。” Idānissa te parivaṭṭaṃ vajirabhedadesanaṃ ārabhanto taṃ kiṃ maññasi soṇotiādimāha。 现在是为了开始讲述关于金刚的分解，因此问“你认为如何？” Aṭṭhamaṃ uttānameva。 第八部分。
9-10. Nandikkhayasuttādivaṇṇanā。
51-52. Navamadasamesu nandikkhayā rāgakkhayo，rāgakkhayā nandikkhayoti idaṃ nandīti vā rāgoti vā imesaṃ atthato ninnānākaraṇatāya vuttaṃ。 在第九和第十，因“乐”的消亡而导致“贪”的消亡，因“贪”的消亡而导致“乐”的消亡，这里是因为它们的意义而被说成的。 Nibbidānupassanāya vā nibbindanto nandiṃ pajahati，virāgānupassanāya virajjanto rāgaṃ pajahati。 “因厌倦的观察而放弃乐，因厌离的观察而放弃贪。” Ettāvatā vipassanaṃ niṭṭhapetvā ‘‘rāgakkhayā nandikkhayo’’ti idha maggaṃ dassetvā ‘‘nandirāgakkhayā cittaṃ vimutta’’nti phalaṃ dassitanti。 由此，完成观察，显示“因贪的消亡而乐的消亡”，并展示“因乐的消亡而心的解脱”。 Navamadasamāni。 第九和第十部分。
Attadīpavaggo pañcamo。 自灯章节，第五部分。
Mūlapaṇṇāsako samatto。 根本五十篇已完成。
Upayavaggo。
Upayasuttavaṇṇanā。
Upayavaggassa paṭhame upayoti taṇhāmānadiṭṭhivasena pañcakkhandhe upagato。 在第一部分，‘因缘’是指因欲望、骄傲和见解而进入五蕴。

54. Dutiye bījajātānīti bījāni. Mūlabījanti vacaṃ vacattaṃ haliddaṃ siṅgiveranti evamādi. Khandhabījanti assattho nigrodhoti evamādi. Phalubījanti ucchu veḷu naḷoti evamādi. Aggabījanti ajjukaṃ phaṇijjakanti evamādi. Bījabījanti sālivīhiādi pubbaṇṇañceva muggamāsādi aparaṇṇañca. Akhaṇḍānīti abhinnāni. Bhinnakālato paṭṭhāya bījaṃ bījatthāya na upakappati. Apūtikānīti udakatemanena apūtikāni. Pūtibījañhi bījatthāya na upakappati. Avātātapahatānīti vātena ca ātapena ca na hatāni, nirojataṃ na pāpitāni. Nirojañhi kasaṭaṃ bījaṃ bījatthāya na upakappati. Sārādānīti gahitasārāni patiṭṭhitasārāni. Nissārañhi bījaṃ bījatthāya na upakappati. Sukhasayitānīti cattāro māse koṭṭhe pakkhittaniyāmeneva sukhaṃ sayitāni. Pathavīti heṭṭhā patiṭṭhānapathavī. Āpoti uparisnehanaāpo. Catasso viññāṇaṭṭhitiyoti kammaviññāṇassa ārammaṇabhūtā rūpādayo cattāro khandhā. Te hi ārammaṇavasena patiṭṭhābhūtattā pathavīdhātusadisā. Nandirāgo sinehanaṭṭhena āpodhātusadiso. Viññāṇaṃ sāhāranti sappaccayaṃ kammaviññāṇaṃ. Tañhi bījaṃ viya pathaviyaṃ ārammaṇapathaviyaṃ viruhati. Dutiyaṃ.

3. Udānasuttavaṇṇanā



Dutiye bījajātānīti bījāni。 在第二，‘种子类’是指种子。 Mūlabījanti vacaṃ vacattaṃ haliddaṃ siṅgiveranti evamādi。 “根本种子”是指“言语、言辞、光亮、香气”等等。 Khandhabījanti assattho nigrodhoti evamādi。 “蕴种子”是指“象征的、无忧的”等等。 Phalubījanti ucchu veḷu naḷoti evamādi。 “果实种子”是指“甘蔗、芦苇、葱”等等。 Aggabījanti ajjukaṃ phaṇijjakanti evamādi。 “优越种子”是指“现世的、商贩的”等等。 Bījabījanti sālivīhiādi pubbaṇṇañceva muggamāsādi aparaṇṇañca。 “种子中的种子”是指“稻米、稻谷等的先前种子和后续种子”。 Akhaṇḍānīti abhinnāni。 “不破碎”是指“未被分开的”。 Bhinnakālato paṭṭhāya bījaṃ bījatthāya na upakappati。 “从破裂的时刻起，种子不适合于种子”。 Apūtikānīti udakatemanena apūtikāni。 “不腐烂”是指“因水而不腐烂”。 Pūtibījañhi bījatthāya na upakappati。 “因腐烂的种子不适合于种子”。 Avātātapahatānīti vātena ca ātapena ca na hatāni，nirojataṃ na pāpitāni。 “不被风和阳光所伤，未被污染”。 Nirojañhi kasaṭaṃ bījaṃ bījatthāya na upakappati。 “不被污染的种子不适合于种子”。 Sārādānīti gahitasārāni patiṭṭhitasārāni。 “有实质的种子”是指“被抓住的、稳定的种子”。 Nissārañhi bījaṃ bījatthāya na upakappati。 “无实质的种子不适合于种子”。 Sukhasayitānīti cattāro māse koṭṭhe pakkhittaniyāmeneva sukhaṃ sayitāni。 “安舒的安眠”是指“在四个月的限制下安然入睡”。 Pathavīti heṭṭhā patiṭṭhānapathavī。 “地”是指“下方的基础土地”。 Āpoti uparisnehanaāpo。 “水”是指“上方的亲水”。 Catasso viññāṇaṭṭhitiyoti kammaviññāṇassa ārammaṇabhūtā rūpādayo cattāro khandhā。 “四种意识的存在”是指“因业的意识而存在的色法等四蕴”。 Te hi ārammaṇavasena patiṭṭhābhūtattā pathavīdhātusadisā。 “它们因对象而存在，类似于地的元素”。 Nandirāgo sinehanaṭṭhena āpodhātusadiso。 “乐的贪欲是亲水元素的相似”。 Viññāṇaṃ sāhāranti sappaccayaṃ kammaviññāṇaṃ。 “意识是因缘的，因缘的业意识”。 Tañhi bījaṃ viya pathaviyaṃ ārammaṇapathaviyaṃ viruhati。 “因此，意识像种子一样在地的对象中生长”。 Dutiyaṃ。 第二部分。
Udānasuttavaṇṇanā。

55. Tatiye udānaṃ udānesīti balavasomanassasamuṭṭhānaṃ udānaṃ udāhari. Kiṃ nissāya panesa bhagavato uppannoti. Sāsanassa niyyānikabhāvaṃ. Kathaṃ? Evaṃ kirassa ahosi, ‘‘tayome upanissayā – dānūpanissayo sīlūpanissayo bhāvanūpanissayo cā’’ti. Tesu dānasīlūpanissayā dubbalā, bhāvanūpanissayo balavā. Dānasīlūpanissayā hi tayo magge ca phalāni ca pāpenti, bhāvanūpanissayo arahattaṃ pāpeti. Iti dubbalūpanissaye patiṭṭhito bhikkhu ghaṭento vāyamanto pañcorambhāgiyāni bandhanāni chetvā tīṇi maggaphalāni nibbatteti, ‘‘aho sāsanaṃ niyyānika’’nti āvajjentassa ayaṃ udapādi.

Tattha ‘‘dubbalūpanissaye ṭhatvā ghaṭamāno tīṇi maggaphalāni pāpuṇātī’’ti imassatthassāvibhāvanatthaṃ milakattherassa vatthu veditabbaṃ – so kira gihikāle pāṇātipātakammena jīvikaṃ kappento araññe pāsasatañceva adūhalasatañca yojesi. Athekadivasaṃ aṅgārapakkamaṃsaṃ khāditvā pāsaṭṭhānesu vicaranto pipāsābhibhūto ekassa araññavāsittherassa vihāraṃ gantvā therassa caṅkamantassa avidūre ṭhitaṃ pānīyaghaṭaṃ vivari, hatthatemanamattampi udakaṃ nāddasa. So kujjhitvā āha – ‘‘bhikkhu, bhikkhu tumhe gahapatikehi dinnaṃ bhuñjitvā bhuñjitvā supatha, pānīyaghaṭe añjalimattampi udakaṃ na ṭhapetha, na yuttameta’’nti. Thero ‘‘mayā pānīyaghaṭo pūretvā ṭhapito, kiṃ nu kho eta’’nti? Gantvā olokento paripuṇṇaghaṭaṃ disvā pānīyasaṅkhaṃ pūretvā adāsi. So dvattisaṅkhapūraṃ pivitvā cintesi – ‘‘evaṃ pūritaghaṭo nāma mama kammaṃ āgamma tattakapālo viya jāto. Kiṃ nu kho anāgate attabhāve bhavissatī’’ti? Saṃviggacitto dhanuṃ chaḍḍetvā, ‘‘pabbājetha maṃ, bhante’’ti āha. Thero tacapañcakakammaṭṭhānaṃ ācikkhitvā taṃ pabbājesi.


Tatiye udānaṃ udānesīti balavasomanassasamuṭṭhānaṃ udānaṃ udāhari。 在第三，‘欢喜’是指因强烈的喜悦而生起的欢喜。 Kiṃ nissāya panesa bhagavato uppannoti。 这是基于什么而生起的呢？ Sāsanassa niyyānikabhāvaṃ。 是指教法的引导性质。 Kathaṃ？ 如何呢？ Evaṃ kirassa ahosi，‘‘tayome upanissayā – dānūpanissayo sīlūpanissayo bhāvanūpanissayo cā’’ti。 因此，他说：“这三种依赖——施的依赖、戒的依赖和修行的依赖。” Tesu dānasīlūpanissayā dubbalā，bhāvanūpanissayo balavā。 在这三种依赖中，施和戒是弱的，而修行的依赖是强的。 Dānasīlūpanissayā hi tayo magge ca phalāni ca pāpenti，bhāvanūpanissayo arahattaṃ pāpeti。 因为施和戒的依赖会导致三种道路和果，而修行的依赖则会导致阿罗汉果。 Iti dubbalūpanissaye patiṭṭhito bhikkhu ghaṭento vāyamanto pañcorambhāgiyāni bandhanāni chetvā tīṇi maggaphalāni nibbatteti，‘‘aho sāsanaṃ niyyānika’’nti āvajjentassa ayaṃ udapādi。 因此，依靠弱的依赖而努力的僧人，破除五种束缚，生起三种道果，想到：“真是教法的引导。”
Tattha ‘‘dubbalūpanissaye ṭhatvā ghaṭamāno tīṇi maggaphalāni pāpuṇātī’’ti imassatthassāvibhāvanatthaṃ milakattherassa vatthu veditabbaṃ – so kira gihikāle pāṇātipātakammena jīvikaṃ kappento araññe pāsasatañceva adūhalasatañca yojesi。 在这里，“依靠弱的依赖而努力获得三种道果”是为了阐明这个意思，必须知道米拉卡长老的故事——他在家时以杀生为生，在森林中以捕猎和捕鱼为生。 Athekadivasaṃ aṅgārapakkamaṃ khāditvā pāsaṭṭhānesu vicaranto pipāsābhibhūto ekassa araññavāsittherassa vihāraṃ gantvā therassa caṅkamantassa avidūre ṭhitaṃ pānīyaghaṭaṃ vivari，hattatemanamattampi udakaṃ nāddasa。 有一天，他吃了炭火肉，口渴得难忍，来到一位住在森林中的长老的住处，看到长老在行走，附近有一个水壶，甚至连一滴水都没看到。 So kujjhitvā āha – ‘‘bhikkhu, bhikkhu tumhe gahapatikehi dinnaṃ bhuñjitvā bhuñjitvā supatha，pānīyaghaṭe añjalimattampi udakaṃ na ṭhapetha，na yuttameta’’nti。 他生气地说：“比丘，你们从居士那里得到的食物，享用后却在水壶中连一滴水都不放，这太不合适了。” Thero ‘‘mayā pānīyaghaṭo pūretvā ṭhapito，kiṃ nu kho eta’’nti？ 长老说：“我把水壶装满了，怎么会这样？” Gantvā olokento paripuṇṇaghaṭaṃ disvā pānīyasaṅkhaṃ pūretvā adāsi。 他去查看，看到水壶满了，便把水壶装满后交给了他。 So dvattisaṅkhapūraṃ pivitvā cintesi – ‘‘evaṃ pūritaghaṭo nāma mama kammaṃ āgamma tattakapālo viya jāto。 Kiṃ nu kho anāgate attabhāve bhavissatī’’ti？ 他喝了二十杯水，思考：“这样满的水壶，似乎是因为我的行为而生起的。未来的我会怎样呢？” Saṃviggacitto dhanuṃ chaḍḍetvā，‘‘pabbājetha maṃ，bhante’’ti āha。 心中感到恐惧，他放下了弓，恳求：“请让我出家，尊者。” Thero tacapañcakakammaṭṭhānaṃ ācikkhitvā taṃ pabbājesi。 长老告诉他五种禅修法，并让他出家。


Tassa samaṇadhammaṃ karontassa bahūnaṃ migasūkarānaṃ māritaṭṭhānaṃ pāsaadūhalānañca yojitaṭṭhānaṃ upaṭṭhāti. Taṃ anussarato sarīre dāho uppajjati, kūṭagoṇo viya kammaṭṭhānampi vīthiṃ na paṭipajjati. So ‘‘kiṃ karissāmi bhikkhubhāvenā’’ti ? Anabhiratiyā pīḷito therassa santikaṃ gantvā vanditvā āha – ‘‘na sakkomi, bhante, samaṇadhammaṃ kātu’’nti. Atha naṃ thero ‘‘hatthakammaṃ karohī’’ti āha. So ‘‘sādhu, bhante’’ti vatvā udumbarādayo allarukkhe chinditvā mahantaṃ rāsiṃ katvā, ‘‘idāni kiṃ karomī’’ti pucchi? Jhāpehi nanti. So catūsu disāsu aggiṃ datvā jhāpetuṃ asakkonto, ‘‘bhante, na sakkomī’’ti āha. Thero ‘‘tena hi apehī’’ti pathaviṃ dvidhā katvā avīcito khajjopanakamattaṃ aggiṃ nīharitvā tattha pakkhipi. So tāva mahantaṃ rāsiṃ sukkhapaṇṇaṃ viya khaṇena jhāpesi. Athassa thero avīciṃ dassetvā, ‘‘sace vibbhamissasi, ettha paccissasī’’ti saṃvegaṃ janesi. So avīcidassanato paṭṭhāya pavedhamāno ‘‘niyyānikaṃ, bhante, buddhasāsana’’nti pucchi, āmāvusoti. Bhante, buddhasāsanassa niyyānikatte sati milako attamokkhaṃ karissati, mā cintayitthāti. Tato paṭṭhāya samaṇadhammaṃ karoti ghaṭeti, tassa vattapaṭivattaṃ pūreti, niddāya bādhayamānāya tintaṃ palālaṃ sīse ṭhapetvā pāde soṇḍiyaṃ otāretvā nisīdati. So ekadivasaṃ pānīyaṃ parissāvetvā ghaṭaṃ ūrumhi ṭhapetvā udakamaṇikānaṃ pacchedaṃ āgamayamāno aṭṭhāsi. Atha kho thero sāmaṇerassa imaṃ uddesaṃ deti –

‘‘Uṭṭhānavato satīmato,

Sucikammassa nisammakārino;

Saññatassa dhammajīvino,

Appamattassa yasobhivaḍḍhatī’’ti. (dha. pa. 24);

So catuppadikampi taṃ gāthaṃ attaniyeva upanesi – ‘‘uṭṭhānavatā nāma mādisena bhavitabbaṃ. Satimatāpi mādiseneva…pe… appamattenapi mādiseneva bhavitabba’’nti. Evaṃ taṃ gāthaṃ attani upanetvā tasmiṃyeva padavāre ṭhito pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni chinditvā anāgāmiphale patiṭṭhāya haṭṭhatuṭṭho –

‘‘Allaṃ palālapuñjāhaṃ, sīsenādāya caṅkamiṃ;

Pattosmi tatiyaṃ ṭhānaṃ, ettha me natthi saṃsayo’’ti. –

Imaṃ udānagāthaṃ āha. Evaṃ dubbalūpanissaye ṭhito ghaṭento vāyamanto pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni chinditvā tīṇi maggaphalāni nibbatteti. Tenāha bhagavā – ‘‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatīti evaṃ adhimuccamāno bhikkhu chindeyya orambhāgiyāni saṃyojanānī’’ti.


Tassa samaṇadhammaṃ karontassa bahūnaṃ migasūkarānaṃ māritaṭṭhānaṃ pāsaadūhalānañca yojitaṭṭhānaṃ upaṭṭhāti。 对于那些修行者，许多猎杀野猪的地方和捕捉动物的地方都会出现。 Taṃ anussarato sarīre dāho uppajjati，kūṭagoṇo viya kammaṭṭhānampi vīthiṃ na paṭipajjati。 当他回想时，身体感到灼热，像是被火焰包围，无法走上修行的道路。 So ‘‘kiṃ karissāmi bhikkhubhāvenā’’ti？ 他在想：“我作为比丘该怎么办？” Anabhiratiyā pīḷito therassa santikaṃ gantvā vanditvā āha – ‘‘na sakkomi，bhante，samaṇadhammaṃ kātu’’nti。 他因不安而痛苦，走到长老那里，拜见后说：“尊者，我无法修行。” Atha naṃ thero ‘‘hatthakammaṃ karohī’’ti āha。 长老说：“你可以做手工活。” So ‘‘sādhu，bhante’’ti vatvā udumbarādayo allarukkhe chinditvā mahantaṃ rāsiṃ katvā，‘‘idāni kiṃ karomī’’ti pucchi？ 他答应了，砍下无花果树等，做了一个大堆后，问：“现在我该怎么办？” Jhāpehi nanti。 “用火焚烧。” So catūsu disāsu aggiṃ datvā jhāpetuṃ asakkonto，‘‘bhante，na sakkomī’’ti āha。 他在四个方向点火，无法点燃，便说：“尊者，我做不到。” Thero ‘‘tena hi apehī’’ti pathaviṃ dvidhā katvā avīcito khajjopanakamattaṃ aggiṃ nīharitvā tattha pakkhipi。 长老说：“那么你就放弃吧。” 把土地分为两部分，取出一小块火，放在那里。 So tāva mahantaṃ rāsiṃ sukkhapaṇṇaṃ viya khaṇena jhāpesi。 他便像干叶一样迅速焚烧了那大堆。 Athassa thero avīciṃ dassetvā，‘‘sace vibbhamissasi，ettha paccissasī’’ti saṃvegaṃ janesi。 然后长老展示了无间地狱，令他感到恐惧，说：“如果你迷失方向，你会在这里受苦。” So avīcidassanato paṭṭhāya pavedhamāno ‘‘niyyānikaṃ，bhante，buddhasāsana’’nti pucchi，āmāvusoti。 由于看到无间地狱，他心中震动，问道：“尊者，教法是引导的吧？” āmāvusoti。 Bhante，buddhasāsanassa niyyānikatte sati milako attamokkhaṃ karissati，mā cintayitthāti。 “尊者，既然教法是引导的，米拉卡将会获得解脱，不必担心。” Tato paṭṭhāya samaṇadhammaṃ karoti ghaṭeti，tassa vattapaṭivattaṃ pūreti，niddāya bādhayamānāya tintaṃ palālaṃ sīse ṭhapetvā pāde soṇḍiyaṃ otāretvā nisīdati。 从那时起，他开始修行，努力实践，因沉睡而受到困扰，头上放着三块干草，脚下放着草席，坐下。 So ekadivasaṃ pānīyaṃ parissāvetvā ghaṭaṃ ūrumhi ṭhapetvā udakamaṇikānaṃ pacchedaṃ āgamayamāno aṭṭhāsi。 有一天，他把水盛满，水壶放在膝盖上，等待水珠的落下。 Atha kho thero sāmaṇerassa imaṃ uddesaṃ deti – 于是长老给小沙弥讲了这一教诲——
‘‘Uṭṭhānavato satīmato，
Sucikammassa nisammakārino；
Saññatassa dhammajīvino，
Appamattassa yasobhivaḍḍhatī’’ti。
“勤奋者，智慧者，清净地做事，谨慎行事；自律者，过着法的生活，少有过失，名声必然增长。” (dha. pa. 24)；
So catuppadikampi taṃ gāthaṃ attaniyeva upanesi – ‘‘uṭṭhānavatā nāma mādisena bhavitabbaṃ。 Satimatāpi mādiseneva…pe… appamattenapi mādiseneva bhavitabba’’nti。 他将这四句教诲一一传授给他，强调：“勤奋者应如此，智慧者也应如此，谨慎者也应如此。” Evaṃ taṃ gāthaṃ attani upanetvā tasmiṃyeva padavāre ṭhito pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni chinditvā anāgāmiphale patiṭṭhāya haṭṭhatuṭṭho – 这样，他将教诲传授给他后，站在原地，切断五种束缚，获得了不还果——
‘‘Allaṃ palālapuñjāhaṃ，sīsenādāya caṅkamiṃ；
Pattosmi tatiyaṃ ṭhānaṃ，ettha me natthi saṃsayo’’ti。
“我已抛弃干草堆，带着头发在行走；我已获得第三的地位，这里没有怀疑。”
Imaṃ udānagāthaṃ āha。 他说了这一欢喜的诗句。 Evaṃ dubbalūpanissaye ṭhito ghaṭento vāyamanto pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni chinditvā tīṇi maggaphalāni nibbatteti。 因此，在依靠弱的依赖而努力的过程中，切断五种束缚，生起三种道果。 Tenāha bhagavā – ‘‘no cassaṃ，no ca me siyā，nābhavissa，na me bhavissatīti evaṃ adhimuccamāno bhikkhu chindeyya orambhāgiyāni saṃyojanānī’’ti。 所以，佛陀说：“对他而言，没有我，没有我将会成为，没有我将会是，这样的比丘应当切断下方的束缚。”


Tattha no cassaṃ, no ca me siyāti sace ahaṃ na bhaveyyaṃ, mama parikkhāropi na bhaveyya. Sace vā pana me atīte kammābhisaṅkhāro nābhavissa, idaṃ me etarahi khandhapañcakaṃ na bhaveyya. Nābhavissa, na me bhavissatīti idāni pana tathā parakkamissāmi, yathā me āyatiṃ khandhābhinibbattako kammasaṅkhāro na bhavissati, tasmiṃ asati āyatiṃ paṭisandhi nāma na me bhavissati. Evaṃ adhimuccamānoti evaṃ adhimuccanto bhikkhu dubbalūpanissaye ṭhito pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni chindeyya. Evaṃ vutteti evaṃ sāsanassa niyyānikabhāvaṃ āvajjentena bhagavatā imasmiṃ udāne vutte. Rūpaṃ vibhavissatīti rūpaṃ bhijjissati. Rūpassa vibhavāti vibhavadassanena sahavipassanena. Sahavipassanakā hi cattāro maggā rūpādīnaṃ vibhavadassanaṃ nāma. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Evaṃ adhimuccamāno, bhante, bhikkhu chindeyyāti, bhante, evaṃ adhimuccamāno bhikkhu chindeyyeva pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Kasmā na chindissatīti?

Idāni upari maggaphalaṃ pucchanto kathaṃ pana, bhantetiādimāha. Tattha anantarāti dve anantarāni āsannānantarañca dūrānantarañca. Vipassanā maggassa āsannānantaraṃ nāma, phalassa dūrānantaraṃ nāma. Taṃ sandhāya ‘‘kathaṃ pana, bhante, jānato kathaṃ passato vipassanānantarā ‘āsavānaṃ khayo’ti saṅkhaṃ gataṃ arahattaphalaṃ hotī’’ti pucchati. Atasitāyeti atasitabbe abhāyitabbe ṭhānamhi. Tāsaṃ āpajjatīti bhayaṃ āpajjati. Tāso hesoti yā esā ‘‘no cassaṃ, no ca me siyā’’ti evaṃ pavattā dubbalavipassanā, sā yasmā attasinehaṃ pariyādātuṃ na sakkoti, tasmā assutavato puthujjanassa tāso nāma hoti. So hi ‘‘idānāhaṃ ucchijjissāmi, na dāni kiñci bhavissāmī’’ti attānaṃ papāte patantaṃ viya passati aññataro brāhmaṇo viya. Lohapāsādassa kira heṭṭhā tipiṭakacūḷanāgatthero tilakkhaṇāhataṃ dhammaṃ parivatteti. Atha aññatarassa brāhmaṇassa ekamante ṭhatvā dhammaṃ suṇantassa saṅkhārā suññato upaṭṭhahiṃsu. So papāte patanto viya hutvā vivaṭadvārena tato palāyitvā gehaṃ pavisitvā, puttaṃ ure sayāpetvā, ‘‘tāta, sakyasamayaṃ āvajjento manamhi naṭṭho’’ti āha. Na heso bhikkhu tāsoti esā evaṃ pavattā balavavipassanā sutavato ariyasāvakassa na tāso nāma hoti. Na hi tassa evaṃ hoti ‘‘ahaṃ ucchijjissāmī’’ti vā ‘‘vinassissāmī’’ti vāti. Evaṃ pana hoti ‘‘saṅkhārāva uppajjanti, saṅkhārāva nirujjhantī’’ti. Tatiyaṃ.

4. Upādānaparipavattasuttavaṇṇanā

56. Catutthe catuparivaṭṭanti ekekasmiṃ khandhe catunnaṃ parivaṭṭanavasena. Rūpaṃ abbhaññāsinti rūpaṃ dukkhasaccanti abhiññāsiṃ. Evaṃ sabbapadesu catusaccavaseneva attho veditabbo. Āhārasamudayāti ettha sacchandarāgo kabaḷīkārāhāro āhāro nāma. Paṭipannāti sīlato paṭṭhāya yāva arahattamaggā paṭipannā honti. Gādhantīti patiṭṭhahanti. Ettāvatā sekkhabhūmiṃ kathetvā idāni asekkhabhūmiṃ kathento ye ca kho keci, bhikkhavetiādimāha. Suvimuttāti arahattaphalavimuttiyā suṭṭhu vimuttā. Kevalinoti sakalino katasabbakiccā. Vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāyāti yena te avasiṭṭhena vaṭṭena paññāpeyyuṃ, taṃ nesaṃ vaṭṭaṃ natthi paññāpanāya. Atha vā vaṭṭanti kāraṇaṃ, paññāpanāya kāraṇaṃ natthīti. Ettāvatā asekkhabhūmivāro kathito. Catutthaṃ.

5. Sattaṭṭhānasuttavaṇṇanā



Tattha no cassaṃ, no ca me siyāti sace ahaṃ na bhaveyyaṃ, mama parikkhāropi na bhaveyya。 在那里，“对他而言，没有我，也没有我将会成为”，如果我不生存，我的所有条件也不会存在。 Sace vā pana me atīte kammābhisaṅkhāro nābhavissa, idaṃ me etarahi khandhapañcakaṃ na bhaveyya。 如果我过去的业力不存在，现在的五蕴也不会存在。 Nābhavissa, na me bhavissatīti idāni pana tathā parakkamissāmi，yathā me āyatiṃ khandhābhinibbattako kammasaṅkhāro na bhavissati，tasmiṃ asati āyatiṃ paṭisandhi nāma na me bhavissati。 我不会存在，我也不会成为，因此现在我将努力，使我的未来的五蕴所依赖的业力不会存在，在那种情况下，未来的再生也不会存在。 Evaṃ adhimuccamānoti evaṃ adhimuccanto bhikkhu dubbalūpanissaye ṭhito pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni chindeyya。 这样，努力解脱的比丘，依靠弱的依赖，切断五种束缚。 Evaṃ vutteti evaṃ sāsanassa niyyānikabhāvaṃ āvajjentena bhagavatā imasmiṃ udāne vutte。 这样说是为了阐明教法的引导性质，正如佛陀在这一欢喜诗句中所说的。 Rūpaṃ vibhavissatīti rūpaṃ bhijjissati。 “色将会消散”，色将会破裂。 Rūpassa vibhavāti vibhavadassanena sahavipassanena。 “色的消散”是通过对色的观察和随观而实现的。 Sahavipassanakā hi cattāro maggā rūpādīnaṃ vibhavadassanaṃ nāma。 因为随观的四条道路是观察色等的消散。 Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ。 这就是所说的。 Evaṃ adhimuccamāno, bhante, bhikkhu chindeyāti, bhante, evaṃ adhimuccamāno bhikkhu chindeyyeva pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni。 “因此，努力解脱的比丘，尊者，他确实应当切断五种束缚。” Kasmā na chindissatīti？ 为什么不切断呢？
Idāni upari maggaphalaṃ pucchanto kathaṃ pana, bhantetiādimāha。 现在询问关于上面的道果，他开始问：“尊者，如何呢？” Tattha anantarāti dve anantarāni āsannānantarañca dūrānantarañca。 在那里，“紧接着的”是指两个紧接的，近的和远的。 Vipassanā maggassa āsannānantaraṃ nāma，phalassa dūrānantaraṃ nāma。 “观察的道路是近的，果是远的。” Taṃ sandhāya ‘‘kathaṃ pana, bhante, jānato kathaṃ passato vipassanānantarā ‘āsavānaṃ khayo’ti saṅkhaṃ gataṃ arahattaphalaṃ hotī’’ti pucchati。 针对这个，他问：“尊者，如何才能知道观察之后，‘烦恼的消灭’是指阿罗汉果？” Atasitāyeti atasitabbe abhāyitabbe ṭhānamhi。 “在无畏的状态下，处于无畏的地方。” Tāsaṃ āpajjatīti bhayaṃ āpajjati。 “他会感到恐惧。” Tāso hesoti yā esā ‘‘no cassaṃ, no ca me siyā’’ti evaṃ pavattā dubbalavipassanā，sā yasmā attasinehaṃ pariyādātuṃ na sakkoti，tasmā assutavato puthujjanassa tāso nāma hoti。 这种恐惧是由于“对他而言，没有我，也没有我将会成为”而产生的弱观察，因此无法放下自我执着，所以对于无知的普通人来说，这种恐惧是存在的。 So hi ‘‘idānāhaṃ ucchijjissāmi, na dāni kiñci bhavissāmī’’ti attānaṃ papāte patantaṃ viya passati aññataro brāhmaṇo viya。 他就像一个即将堕落的自我，看到自己将会消失，像一个婆罗门一样。 Lohapāsādassa kira heṭṭhā tipiṭakacūḷanāgatthero tilakkhaṇāhataṃ dhammaṃ parivatteti。 在铁塔的下面，提比德长老转动着法轮。 Atha aññatarassa brāhmaṇassa ekamante ṭhatvā dhammaṃ suṇantassa saṅkhārā suññato upaṭṭhahiṃsu。 然后在一旁，听法的一个婆罗门，心中无所执著。 So papāte patanto viya hutvā vivaṭadvārena tato palāyitvā gehaṃ pavisitvā，puttaṃ ure sayāpetvā，‘‘tāta, sakyasamayaṃ āvajjento manamhi naṭṭho’’ti āha。 他就像即将堕落一样，逃回家中，抱着儿子，说：“孩子，想着释迦族的时光，我的心已失去。” Na heso bhikkhu tāsoti esā evaṃ pavattā balavavipassanā sutavato ariyasāvakassa na tāso nāma hoti。 这种恐惧对于一个有强烈观察的、具备智慧的圣徒来说，并不存在。 Na hi tassa evaṃ hoti ‘‘ahaṃ ucchijjissāmī’’ti vā ‘‘vinassissāmī’’ti vāti。 他不会有“我将消失”或“我将灭亡”的想法。 Evaṃ pana hoti ‘‘saṅkhārāva uppajjanti, saṅkhārāva nirujjhantī’’ti。 而是这样：“因缘而生，因缘而灭。” Tatiyaṃ。 第三部分。
Upādānaparipavattasuttavaṇṇanā。
Catutthe catuparivaṭṭanti ekekasmiṃ khandhe catunnaṃ parivaṭṭanavasena。 在第四，四种轮回是指每一种蕴的四种轮回。 Rūpaṃ abbhaññāsinti rūpaṃ dukkhasaccanti abhiññāsiṃ。 我了解色法是苦的真理。 Evaṃ sabbapadesu catusaccavaseneva attho veditabbo。 这样，在所有方面都应理解四圣谛的意义。 Āhārasamudayāti ettha sacchandarāgo kabaḷīkārāhāro āhāro nāma。 “因缘的生起”是指贪欲的生起，贪欲是因缘。 Paṭipannāti sīlato paṭṭhāya yāva arahattamaggā paṭipannā honti。 “修行”是指从戒至阿罗汉道的修行。 Gādhantīti patiṭṭhahanti。 “稳固”是指建立。 Ettāvatā sekkhabhūmiṃ kathetvā idāni asekkhabhūmiṃ kathento ye ca kho keci，bhikkhavetiādimāha。 讲到此，已讲到修行者的境界，现在讲到非修行者的境界，长老说：“那些人……” Suvimuttāti arahattaphalavimuttiyā suṭṭhu vimuttā。 “完全解脱”是指通过阿罗汉果的解脱。 Kevalinoti sakalino katasabbakiccā。 “完全者”是指已完成一切的。 Vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāyāti yena te avasiṭṭhena vaṭṭena paññāpeyyuṃ, taṃ nesaṃ vaṭṭaṃ natthi paññāpanāya。 对他们而言，没有轮回的缘故，因缘的理由不存在。 Atha vā vaṭṭanti kāraṇaṃ，paññāpanāya kāraṇaṃ natthīti。 或者说，轮回的原因，因缘的原因并不存在。 Ettāvatā asekkhabhūmivāro kathito。 讲到此，已讲到非修行者的境界。 Catutthaṃ。 第四部分。
Sattaṭṭhānasuttavaṇṇanā。

57. Pañcame sattaṭṭhānakusaloti sattasu okāsesu cheko. Vusitavāti vusitavāso. Uttamapurisoti seṭṭhapuriso. Sesamettha vuttanayeneva veditabbaṃ. Idaṃ pana suttaṃ ussadanandiyañceva palobhanīyañcāti veditabbaṃ. Yathā hi rājā vijitasaṅgāmo saṅgāme vijayino yodhe uccaṭṭhāne ṭhapetvā tesaṃ sakkāraṃ karoti. Kiṃ kāraṇā? Etesaṃ sakkāraṃ disvā sesāpi sūrā bhavituṃ maññissantīti, evameva bhagavā appameyyaṃ kālaṃ pāramiyo pūretvā mahābodhimaṇḍe kilesamāravijayaṃ katvā sabbaññutaṃ patto sāvatthiyaṃ jetavanamahāvihāre nisīditvā imaṃ suttaṃ desento khīṇāsave ukkhipitvā thomesi vaṇṇesi. Kiṃ kāraṇā? Evaṃ avasesā sekkhapuggalā arahattaphalaṃ pattabbaṃ maññissantīti. Evametaṃ suttaṃ khīṇāsavānaṃ ukkhipitvā pasaṃsitattā ussadanandiyaṃ, sekkhānaṃ palobhitattā palobhanīyanti veditabbaṃ.

Evaṃkho, bhikkhave, bhikkhu sattaṭṭhānakusalo hotīti ettāvatā cettha maggaphalapaccavekkhaṇavasena desanaṃ niṭṭhapetvāpi puna kathañca, bhikkhave, bhikkhu tividhūpaparikkhī hotīti idaṃ ‘‘khīṇāsavo yasmiṃ ārammaṇe satatavihārena viharati, taṃ satto vā puggalo vā na hoti, dhātuādimattameva pana hotī’’ti evaṃ khīṇāsavassa satatavihārañca, ‘‘imesu dhammesu kammaṃ katvā ayaṃ āgato’’ti āgamanīyapaṭipadañca dassetuṃ vuttaṃ. Tattha dhātuso upaparikkhatīti dhātusabhāvena passati oloketi. Sesapadadvayepi eseva nayo. Pañcamaṃ.

6. Sammāsambuddhasuttavaṇṇanā

58. Chaṭṭhe ko adhippayāsoti ko adhikapayogo. Anuppannassāti imañhi maggaṃ kassapasammāsambuddho uppādesi, antarā añño satthā uppādetuṃ nāsakkhi, iti bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā nāma. Nagaropamasmiñhi avaḷañjanaṭṭhānesu purāṇamaggo jāto, idha avattamānaṭṭhena anuppannamaggo nāma. Asañjātassāti tasseva vevacanaṃ. Anakkhātassāti akathitassa. Maggaṃ jānātīti maggaññū. Maggaṃ viditaṃ pākaṭaṃ akāsīti maggavidū. Magge ca amagge ca kovidoti maggakovido. Maggānugāti maggaṃ anugacchantā. Pacchā samannāgatāti ahaṃ paṭhamaṃ gato, sāvakā pacchā samannāgatā. Chaṭṭhaṃ.

7. Anattalakkhaṇasuttavaṇṇanā

59. Sattame pañcavaggiyeti aññāsi koṇḍaññattherādike pañca jane purāṇupaṭṭhāke. Āmantesīti āsāḷhipuṇṇamadivase dhammacakkappavattanato paṭṭhāya anukkamena sotāpattiphale patiṭṭhite ‘‘idāni nesaṃ āsavakkhayāya dhammaṃ desessāmī’’ti pañcamiyaṃ pakkhassa āmantesi. Etadavocāti etaṃ ‘‘rūpaṃ, bhikkhave, anattā’’tiādinayappavattaṃ anattalakkhaṇasuttaṃ avoca. Tattha anattāti pubbe vuttehi catūhi kāraṇehi anattā. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhaveti idaṃ kasmā āraddhaṃ? Ettakena ṭhānena anattalakkhaṇameva kathitaṃ, na aniccadukkhalakkhaṇāni, idāni tāni dassetvā samodhānetvā tīṇipi lakkhaṇāni dassetuṃ idamāraddhanti veditabbaṃ. Tasmāti yasmā ime pañcakkhandhā aniccā dukkhā anattā, tasmā. Yaṃkiñci rūpantiādīsu vitthārakathā visuddhimagge paññābhāvanādhikāre khandhaniddese vuttāva. Sesaṃ sabbattha vuttānusāreneva veditabbaṃ. Imasmiṃ pana sutte anattalakkhaṇameva kathitanti. Sattamaṃ.

8. Mahālisuttavaṇṇanā

60. Aṭṭhame ekantadukkhantiādīni dhātusaṃyutte vuttanayāneva. Aṭṭhamaṃ.

9. Ādittasuttavaṇṇanā

61. Navame ādittanti ekādasahi aggīhi ādittaṃ pajjalitaṃ. Iti dvīsupi imesu suttesu dukkhalakkhaṇameva kathitaṃ. Navamaṃ.

10. Niruttipathasuttavaṇṇanā



Pañcame sattaṭṭhānakusaloti sattasu okāsesu cheko。 在第五，七种善巧是指在七个地方的切断。 Vusitavāti vusitavāso。 “已完成”是指已完成的生活。 Uttamapurisoti seṭṭhapuriso。 “上等人”是指最优秀的人。 Sesamettha vuttanayeneva veditabbaṃ。 其余的应根据所述的意义理解。 Idaṃ pana suttaṃ ussadanandiyañceva palobhanīyañcāti veditabbaṃ。 这个经文应被理解为是关于欢喜和吸引的。 Yathā hi rājā vijitasaṅgāmo saṅgāme vijayino yodhe uccaṭṭhāne ṭhapetvā tesaṃ sakkāraṃ karoti。 就像国王在征战中战胜敌人，将胜利的战士安置在高处，给予他们应有的礼遇。 Kiṃ kāraṇā？ 这是为什么呢？ Etesaṃ sakkāraṃ disvā sesāpi sūrā bhavituṃ maññissantīti，evameva bhagavā appameyyaṃ kālaṃ pāramiyo pūretvā mahābodhimaṇḍe kilesamāravijayaṃ katvā sabbaññutaṃ patto sāvatthiyaṃ jetavanamahāvihāre nisīditvā imaṃ suttaṃ desento khīṇāsave ukkhipitvā thomesi vaṇṇesi。 看到这些礼遇，其他勇士也会认为自己能成为勇士。 同样，佛陀在积累无量的功德后，在菩提树下战胜了烦恼魔，达到了全知，于是在舍卫城的祇园大寺中坐下，宣讲了这部经文，提起并赞美了已断的者。 Kiṃ kāraṇā？ 为什么呢？ Evaṃ avasesā sekkhapuggalā arahattaphalaṃ pattabbaṃ maññissantīti。 这样，其他的修行者也会认为自己能获得阿罗汉果。 Evametaṃ suttaṃ khīṇāsavānaṃ ukkhipitvā pasaṃsitattā ussadanandiyaṃ，sekkhānaṃ palobhitattā palobhanīyanti veditabbaṃ。 因此，这部经文被提起，是因为已断者的赞美和对修行者的吸引。
Evaṃkho, bhikkhave, bhikkhu sattaṭṭhānakusalo hotīti ettāvatā cettha maggaphalapaccavekkhaṇavasena desanaṃ niṭṭhapetvāpi puna kathañca，bhikkhave, bhikkhu tividhūpaparikkhī hotīti idaṃ ‘‘khīṇāsavo yasmiṃ ārammaṇe satatavihārena viharati, taṃ satto vā puggalo vā na hoti, dhātuādimattameva pana hotī’’ti evaṃ khīṇāsavassa satatavihārañca，‘‘imesu dhammesu kammaṃ katvā ayaṃ āgato’’ti āgamanīyapaṭipadañca dassetuṃ vuttaṃ。 “因此，比丘们，修行者是七种善巧的。” 这段话在讲完关于道果的反思后，再次讲到比丘的三种观察。 这是为了说明“已断者在常住的地方生活，作为存在者或人是不存在的，只有作为元素的存在”。 Tattha dhātuso upaparikkhatīti dhātusabhāvena passati oloketi。 在那里，“观察元素”是指以元素的本质来看待。 Sesapadadvayepi eseva nayo。 其他两个词也是如此。 Pañcamaṃ。 第五部分。
Sammāsambuddhasuttavaṇṇanā。
Chaṭṭhe ko adhippayāsoti ko adhikapayogo。 在第六，“什么是主旨？” “什么是更大的联系？” Anuppannassāti imañhi maggaṃ kassapasammāsambuddho uppādesi，antarā añño satthā uppādetuṃ nāsakkhi，iti bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā nāma。 “未生的”是指在这条道路上，迦叶正等觉者所开示的，其他老师无法开示，因此佛陀是未生的道路的开示者。 Nagaropamasmiñhi avaḷañjanaṭṭhānesu purāṇamaggo jāto，idha avattamānaṭṭhena anuppannamaggo nāma。 在城镇的比喻中，古老的道路已经形成，而在这里，未生的道路是指正在进行的。 Asañjātassāti tasseva vevacanaṃ。 “未生”是指它的定义。 Anakkhātassāti akathitassa。 “未说”是指未被描述的。 Maggaṃ jānātīti maggaññū。 “知道道路”是指懂得道路的人。 Maggaṃ viditaṃ pākaṭaṃ akāsīti maggavidū。 “道路已知且显而易见”是指了解道路的人。 Magge ca amagge ca kovidoti maggakovido。 “在道路和非道路中是能干的”是指对道路和非道路都精通的人。 Maggānugāti maggaṃ anugacchantā。 “跟随道路”是指追随道路的人。 Pacchā samannāgatāti ahaṃ paṭhamaṃ gato，sāvakā pacchā samannāgatā。 “后来到达”是指我首先到达，而弟子们随后到达。 Chaṭṭhaṃ。 第六部分。
Anattalakkhaṇasuttavaṇṇanā。
Sattame pañcavaggiyeti aññāsi koṇḍaññattherādike pañca jane purāṇupaṭṭhāke。 在第七，五个群体是指在古老的传承中，像是孔达那长老等五个人。 Āmantesīti āsāḷhipuṇṇamadivase dhammacakkappavattanato paṭṭhāya anukkamena sotāpattiphale patiṭṭhite ‘‘idāni nesaṃ āsavakkhayāya dhammaṃ desessāmī’’ti pañcamiyaṃ pakkhassa āmantesi。 在阿萨利月的满月日，从法轮开始，逐步宣讲，建立了初果，便说：“现在我将为他们讲述消灭烦恼的法。” Etadavocāti etaṃ ‘‘rūpaṃ, bhikkhave, anattā’’tiādinayappavattaṃ anattalakkhaṇasuttaṃ avoca。 他说：“我说的就是‘色，比丘们，是无我’”等内容的无我特性经文。 Tattha anattāti pubbe vuttehi catūhi kāraṇehi anattā。 在那里，“无我”是指先前所说的四种原因。 Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhaveti idaṃ kasmā āraddhaṃ？ 你们认为这是什么原因呢，尊者？ Ettakena ṭhānena anattalakkhaṇameva kathitaṃ，na aniccadukkhalakkhaṇāni，idāni tāni dassetvā samodhānetvā tīṇipi lakkhaṇāni dassetuṃ idamāraddhanti veditabbaṃ。 仅仅通过这一点，已讲到无我特性，而不是无常和苦的特性，现在通过展示这些，结合起来说明三种特性。 Tasmāti yasmā ime pañcakkhandhā aniccā dukkhā anattā，tasmā。 因为这五蕴是无常、苦和无我的。 Yaṃkiñci rūpantiādīsu vitthārakathā visuddhimagge paññābhāvanādhikāre khandhaniddese vuttāva。 关于“无我”的详细讨论已在《清净道》中，关于智慧的修习中提到。 Sesaṃ sabbattha vuttānusāreneva veditabbaṃ。 其余的应根据所述的内容理解。 Imasmiṃ pana sutte anattalakkhaṇameva kathitanti。 在这一经文中，仅讨论无我特性。 Sattamaṃ。 第七部分。
Mahālisuttavaṇṇanā。
Aṭṭhame ekantadukkhantiādīni dhātusaṃyutte vuttanayāneva。 在第八，完全痛苦等是通过元素的相关性所述的。 Aṭṭhamaṃ。 第八部分。
Ādittasuttavaṇṇanā。
Navame ādittanti ekādasahi aggīhi ādittaṃ pajjalitaṃ。 在第九，“燃烧”是指被十一种火焰所燃烧，明亮的。 Iti dvīsupi imesu suttesu dukkhalakkhaṇameva kathitaṃ。 因此，在这两部经文中，讨论的仅是苦的特性。 Navamaṃ。 第九部分。
Niruttipathasuttavaṇṇanā。

62.Dasame niruttiyova niruttipathā, atha vā niruttiyo ca tā niruttivasena viññātabbānaṃ atthānaṃ pathattā pathā cāti niruttipathā. Sesapadadvayepi eseva nayo. Tīṇipi cetāni aññamaññavevacanānevāti veditabbāni. Asaṃkiṇṇāti avijahitā, ‘‘ko imehi attho’’ti vatvā achaḍḍitā. Asaṃkiṇṇapubbāti atītepi na jahitapubbā. Na saṃkīyantīti etarahipi ‘‘kimetehī’’ti na chaḍḍīyanti. Na saṃkīyissantīti anāgatepi na chaḍḍīyissanti. Appaṭikuṭṭhāti appaṭibāhitā. Atītanti attano sabhāvaṃ bhaṅgameva vā atikkantaṃ. Niruddhanti desantaraṃ asaṅkamitvā tattheva niruddhaṃ vūpasantaṃ. Vipariṇatanti vipariṇāmaṃ gataṃ naṭṭhaṃ. Ajātanti anuppannaṃ. Apātubhūtanti apākaṭībhūtaṃ.

Ukkalāti ukkalajanapadavāsino. Vassabhaññāti vasso ca bhañño ca. Dvepi hi te mūladiṭṭhigatikā. Ahetukavādātiādīsu ‘‘natthi hetu natthi paccayo’’ti gahitattā ahetukavādā. ‘‘Karoto na karīyati pāpa’’nti gahitattā akiriyavādā. ‘‘Natthi dinna’’ntiādigahaṇato natthikavādā. Tattha ime dve janā, tisso diṭṭhiyo, kiṃ ekekassa diyaḍḍhā hotīti? Na tathā, yathā pana eko bhikkhu paṭipāṭiyā cattāripi jhānāni nibbatteti , evamettha ekeko tissopi diṭṭhiyo nibbattesīti veditabbo. ‘‘Natthi hetu natthi paccayo’’ti punappunaṃ āvajjentassa āharantassa abhinandantassa assādentassa maggadassanaṃ viya hoti. So micchattaniyāmaṃ okkamati, so ekantakāḷakoti vuccati. Yathā pana ahetukadiṭṭhiyaṃ, evaṃ ‘‘karoto na karīyati pāpaṃ, natthi dinna’’nti imesupi ṭhānesu micchattaniyāmaṃ okkamati.

Na garahitabbaṃ nappaṭikkositabbaṃ amaññiṃsūti ettha ‘‘yadetaṃ atītaṃ nāma, nayidaṃ atītaṃ, idamassa anāgataṃ vā paccuppannaṃ vā’’ti vadanto garahati nāma. Tattha dosaṃ dassetvā ‘‘kiṃ iminā garahitenā’’ti? Vadanto paṭikkosati nāma. Ime pana niruttipathe tepi accantakāḷakā diṭṭhigatikā na garahitabbe na paṭikkositabbe maññiṃsu. Atītaṃ pana atītameva, anāgataṃ anāgatameva, paccuppannaṃ paccuppannameva kathayiṃsu. Nindāghaṭṭanabyārosaupārambhabhayāti viññūnaṃ santikā nindābhayena ca ghaṭṭanabhayena ca dosāropanabhayena ca upārambhabhayena ca. Iti imasmiṃ sutte catubhūmikakhandhānaṃ paṇṇatti kathitāti. Dasamaṃ.

Upayavaggo chaṭṭho.

7. Arahantavaggo

1. Upādiyamānasuttavaṇṇanā

63. Arahantavaggassa paṭhame upādiyamānoti taṇhāmānadiṭṭhivasena gaṇhamāno. Baddho mārassāti mārassa pāsena baddho nāma. Mutto pāpimatoti pāpimato pāsena mutto nāma hoti. Paṭhamaṃ.

2. Maññamānasuttavaṇṇanā

64. Dutiye maññamānoti taṇhāmānadiṭṭhimaññanāhi maññamāno. Dutiyaṃ.

3. Abhinandamānasuttavaṇṇanā

65. Tatiye abhinandamānoti taṇhāmānadiṭṭhiabhinandanāhiyeva abhinandamāno. Tatiyaṃ.

4-5. Aniccasuttādivaṇṇanā

66-68. Catutthe chandoti taṇhāchando. Pañcamachaṭṭhesupi eseva nayo. Catutthādīni.

7. Anattaniyasuttavaṇṇanā

69. Sattame anattaniyanti na attano santakaṃ, attano parikkhārabhāvena suññatanti attho. Sattamaṃ.

8-10. Rajanīyasaṇṭhitasuttādivaṇṇanā

70-72. Aṭṭhame rajanīyasaṇṭhitanti rajanīyena ākārena saṇṭhitaṃ, rāgassa paccayabhāvena ṭhitanti attho. Navamadasamāni rāhulasaṃyutte vuttanayeneva veditabbānīti. Aṭṭhamādīni.

Arahantavaggo sattamo.

8. Khajjanīyavaggo

1-3. Assādasuttādivaṇṇanā

73-75. Khajjanīyavaggassa ādito tīsu suttesu catusaccameva kathitaṃ. Paṭhamādīni.

4. Arahantasuttavaṇṇanā



Dasame niruttiyova niruttipathā, atha vā niruttiyo ca tā niruttivasena viññātabbānaṃ atthānaṃ pathattā pathā cāti niruttipathā。 在第十，“语言路径”是指语言本身的路径，或者这些语言是可以被理解的意义的路径。 Sesapadadvayepi eseva nayo。 其他两个词也是如此。 Tīṇipi cetāni aññamaññavevacanānevāti veditabbāni。 这三者应被理解为彼此之间的定义。 Asaṃkiṇṇāti avijahitā，‘‘ko imehi attho’’ti vatvā achaḍḍitā。 “不混乱”是指不被分散，问“这些意义是什么”而被抛弃。 Asaṃkiṇṇapubbāti atītepi na jahitapubbā。 “不混乱的过去”是指过去也不被放弃。 Na saṃkīyantīti etarahipi ‘‘kimetehī’’ti na chaḍḍīyanti。 “不被限制”是指在这种情况下也不会被抛弃“这些是什么”。 Na saṃkīyissantīti anāgatepi na chaḍḍīyissanti。 “不会被限制”是指在未来也不会被放弃。 Appaṭikuṭṭhāti appaṭibāhitā。 “不被阻碍”是指不被压制。 Atītanti attano sabhāvaṃ bhaṅgameva vā atikkantaṃ。 “过去”是指自身的本质，超越了破坏。 Niruddhanti desantaraṃ asaṅkamitvā tattheva niruddhaṃ vūpasantaṃ。 “被阻止”是指在没有外部干扰的情况下被安置在那里。 Vipariṇatanti vipariṇāmaṃ gataṃ naṭṭhaṃ。 “变化”是指已发生变化而消失。 Ajātanti anuppannaṃ。 “未生”是指未产生的。 Apātubhūtanti apākaṭībhūtaṃ。 “未显现”是指未被显现的。
Ukkalāti ukkalajanapadavāsino。 “乌卡拉”是指居住在乌卡拉地方的居民。 Vassabhaññāti vasso ca bhañño ca。 “降雨”是指降雨和被称为降雨的。 Dvepi hi te mūladiṭṭhigatikā。 这两者都是根本见解的。 Ahetukavādātiādīsu ‘‘natthi hetu natthi paccayo’’ti gahitattā ahetukavādā。 “无因论者”是指因为“没有因没有条件”而被抓住的。 ‘‘Karoto na karīyati pāpa’’nti gahitattā akiriyavādā。 “因行动而不受果报”是指因为“做而不受果报”而被抓住的非行动论者。 ‘‘Natthi dinna’’ntiādigahaṇato natthikavādā。 “没有给予”是指因为“没有给予”的抓住而成为无有论者。 Tattha ime dve janā，tisso diṭṭhiyo，kiṃ ekekassa diyaḍḍhā hotīti？ 在那里，这两个人，三种见解，是否每个人都有各自的看法？ Na tathā，yathā pana eko bhikkhu paṭipāṭiyā cattāripi jhānāni nibbatteti ，evamettha ekeko tissopi diṭṭhiyo nibbattesīti veditabbo。 不是这样，就像一个比丘通过修行而生起四种禅那一样，在这里每个单独的三种见解也会生起。 ‘‘Natthi hetu natthi paccayo’’ti punappunaṃ āvajjentassa āharantassa abhinandantassa assādentassa maggadassanaṃ viya hoti。 “没有因没有条件”的反复思考、引导、赞叹和愉悦就像是对道路的观察。 So micchattaniyāmaṃ okkamati，so ekantakāḷakoti vuccati。 他陷入错误的限制，被称为“完全黑暗”。 Yathā pana ahetukadiṭṭhiyaṃ，evaṃ ‘‘karoto na karīyati pāpaṃ，natthi dinna’’nti imesupi ṭhānesu micchattaniyāmaṃ okkamati。 就像无因论一样，在“做而不受果报，没有给予”的这些地方也陷入错误的限制。
Na garahitabbaṃ nappaṭikkositabbaṃ amaññiṃsūti ettha ‘‘yadetaṃ atītaṃ nāma，nayidaṃ atītaṃ，idamassa anāgataṃ vā paccuppannaṃ vā’’ti vadanto garahati nāma。 “不应被责备或反驳”，在这里说“这被称为过去，这不是过去，这属于未来或现在”，这就是责备。 Tattha dosaṃ dassetvā ‘‘kiṃ iminā garahitenā’’ti？ 在那里，显示出缺陷，问“这有什么可责备的？” Vadanto paṭikkosati nāma。 说话者反驳。 Ime pana niruttipathe tepi accantakāḷakā diṭṭhigatikā na garahitabbe na paṭikkositabbe maññiṃsu。 这些语言路径中的人们也是完全黑暗的见解，不应被责备或反驳。 Atītaṃ pana atītameva，anāgataṃ anāgatameva，paccuppannaṃ paccuppannameva kathayiṃsu。 过去是过去，未来是未来，现在是现在。 Nindāghaṭṭanabyārosaupārambhabhayāti viññūnaṃ santikā nindābhayena ca ghaṭṭanabhayena ca dosāropanabhayena ca upārambhabhayena ca。 在智者的面前，因责备而产生的恐惧、冲突的恐惧、缺陷的恐惧以及干扰的恐惧。 Iti imasmiṃ sutte catubhūmikakhandhānaṃ paṇṇatti kathitāti。 因此，在这一**中，讲述了四种聚集的性质。 Dasamaṃ。 第十部分。
Upayavaggo chaṭṭho。 第六部分。
Arahantavaggo。
Upādiyamānasuttavaṇṇanā。
Arahantavaggassa paṭhame upādiyamānoti taṇhāmānadiṭṭhivasena gaṇhamāno。 在阿罗汉章的第一，提到“被执着”是指被渴望、骄傲和见解所抓住。 Baddho mārassāti mārassa pāsena baddho nāma。 “被魔所束缚”是指被魔的网所束缚。 Mutto pāpimatoti pāpimato pāsena mutto nāma hoti。 “被解脱的恶者”是指从恶的束缚中解脱。 Paṭhamaṃ。 第一部分。
Maññamānasuttavaṇṇanā。
Dutiye maññamānoti taṇhāmānadiṭṭhimaññanāhi maññamāno。 在第二，提到“被认为”是指被渴望、骄傲和见解所认为的。 Dutiyaṃ。 第二部分。
Abhinandamānasuttavaṇṇanā。
Tatiye abhinandamānoti taṇhāmānadiṭṭhiabhinandanāhiyeva abhinandamāno。 在第三，提到“被赞叹”是指因渴望、骄傲和见解而被赞叹的。 Tatiyaṃ。 第三部分。
4-5. Aniccasuttādivaṇṇanā。
66-68. Catutthe chandoti taṇhāchando。 在第四，提到“欲望”是指渴望的渴望。 Pañcamachaṭṭhesupi eseva nayo。 在第五和第六也有类似的情况。 Catutthādīni。 第四部分。
Anattaniyasuttavaṇṇanā。
Sattame anattaniyanti na attano santakaṃ，attano parikkhārabhāvena suññatanti attho。 在第七，“无我”是指没有自己的存在，作为自身的条件是空的。 Sattamaṃ。 第七部分。
8-10. Rajanīyasaṇṭhitasuttādivaṇṇanā。
70-72. Aṭṭhame rajanīyasaṇṭhitanti rajanīyena ākārena saṇṭhitaṃ，rāgassa paccayabhāvena ṭhitanti attho。 在第八，“依赖的状态”是指依赖于欲望的状态。 Navamadasamāni rāhulasaṃyutte vuttanayeneva veditabbānīti。 在第九和第十部分应根据与拉胡拉相关的内容理解。 Aṭṭhamādīni。 第八部分。
Arahantavaggo sattamo。 阿罗汉章的第七部分。
Khajjanīyavaggo。
1-3. Assādasuttādivaṇṇanā。
73-75. Khajjanīyavaggassa ādito tīsu suttesu catusaccameva kathitaṃ。 在第八章，关于“可享受”的三部**中仅讨论了四圣谛。 Paṭhamādīni。 第一部分。
Arahantasuttavaṇṇanā。

76. Catutthe yāvatā, bhikkhave, sattāvāsāti, bhikkhave, yattakā sattāvāsā nāma atthi. Yāvatā bhavagganti yattakaṃ bhavaggaṃ nāma atthi. Ete aggā ete seṭṭhāti ete aggabhūtā ceva seṭṭhabhūtā ca. Yadidaṃ arahantoti ye ime arahanto nāma. Idampi suttaṃ purimanayeneva ussadanandiyañca palobhanīyañcāti veditabbaṃ.

Athāparaṃ etadavocāti tadatthaparidīpanāhi ceva visesatthaparidīpanāhi ca gāthāhi etaṃ ‘‘sukhino vata arahanto’’tiādivacanaṃ avoca. Tattha sukhinoti jhānasukhena maggasukhena phalasukhena ca sukhitā. Taṇhā tesaṃ na vijjatīti tesaṃ apāyadukkhajanikā taṇhā na vajjati. Evaṃ te imassapi taṇhāmūlakassa abhāvena sukhitāva. Asmimāno samucchinnoti navavidho asmimāno arahattamaggena samucchinno. Mohajālaṃ padālitanti ñāṇena avijjājālaṃ phālitaṃ.

Anejanti ejāsaṅkhātāya taṇhāya pahānabhūtaṃ arahattaṃ. Anupalittāti taṇhādiṭṭhilepehi alittā. Brahmabhūtāti seṭṭhabhūtā. Pariññāyāti tīhi pariññāhi parijānitvā. Sattasaddhammagocarāti saddhā hirī ottappaṃ bāhusaccaṃ āraddhavīriyatā upaṭṭhitassatitā paññāti ime satta saddhammā gocaro etesanti sattasaddhammagocarā.

Sattaratanasampannāti sattahi bojjhaṅgaratanehi samannāgatā. Anuvicarantīti lokiyamahājanāpi anuvicarantiyeva. Idha pana khīṇāsavānaṃ nirāsaṅkacāro nāma gahito. Tenevāha ‘‘pahīnabhayabheravā’’ti. Tattha bhayaṃ bhayameva, bheravaṃ balavabhayaṃ. Dasahaṅgehi sampannāti asekkhehi dasahi aṅgehi samannāgatā. Mahānāgāti catūhi kāraṇehi mahānāgā. Samāhitāti upacārappanāhi samāhitā. Taṇhā tesaṃ na vijjatīti ‘‘ūno loko atitto taṇhādāsoti kho, mahārāja, tena bhagavatā’’ti (ma. ni. 2.305) evaṃ vuttā dāsakārikā taṇhāpi tesaṃ natthi. Iminā khīṇāsavānaṃ bhujissabhāvaṃ dasseti.

Asekhañāṇanti arahattaphalañāṇaṃ. Antimoyaṃ samussayoti pacchimo ayaṃ attabhāvo. Yo sāro brahmacariyassāti sāro nāma phalaṃ. Tasmiṃ aparapaccayāti tasmiṃ ariyaphale, na aññaṃ pattiyāyanti, paccakkhatova paṭivijjhitvā ṭhitā. Vidhāsu na vikampantīti tīsu mānakoṭṭhāsesu na vikampanti. Dantabhūminti arahattaṃ. Vijitāvinoti rāgādayo vijetvā ṭhitā.

Uddhantiādīsu uddhaṃ vuccati kesamatthako, apācīnaṃ pādatalaṃ, tiriyaṃ vemajjhaṃ. Uddhaṃ vā atītaṃ, apācīnaṃ anāgataṃ, tiriyaṃ paccuppannaṃ. Uddhaṃ vā vuccati devaloko, apācīnaṃ apāyaloko, tiriyaṃ manussaloko. Nandī tesaṃ na vijjatīti etesu ṭhānesu saṅkhepato vā atītānāgatapaccuppannesu khandhesu tesaṃ taṇhā natthi. Idha vaṭṭamūlakataṇhāya abhāvo dassito. Buddhāti catunnaṃ saccānaṃ buddhattā buddhā.

Idaṃ panettha sīhanādasamodhānaṃ – ‘‘vimuttisukhenamhā sukhitā, dukkhajanikā no taṇhā pahīnā, pañcakkhandhā pariññātā, dāsakārikataṇhā ceva vaṭṭamūlikataṇhā ca pahīnā, anuttaramhā asadisā, catunnaṃ saccānaṃ buddhattā buddhā’’ti bhavapiṭṭhe ṭhatvā abhītanādasaṅkhātaṃ sīhanādaṃ nadanti khīṇāsavāti. Catutthaṃ.

5. Dutiyaarahantasuttavaṇṇanā

77. Pañcamaṃ vinā gāthāhi suddhikameva katvā kathiyamānaṃ bujjhanakānaṃ ajjhāsayena vuttaṃ. Pañcamaṃ.

6. Sīhasuttavaṇṇanā



Catutthe yāvatā, bhikkhave, sattāvāsāti, bhikkhave, yattakā sattāvāsā nāma atthi。 在第四，尊者们，所谓的“众生的居住”是指存在的众生有多少。 Yāvatā bhavagganti yattakaṃ bhavaggaṃ nāma atthi。 所谓的“存在的部分”是指存在的部分有多少。 Ete aggā ete seṭṭhāti ete aggabhūtā ceva seṭṭhabhūtā ca。 这些是最优秀的，这些是最卓越的。 Yadidaṃ arahantoti ye ime arahanto nāma。 这些是指那些被称为阿罗汉的人。 Idampi suttaṃ purimanayeneva ussadanandiyañca palobhanīyañcāti veditabbaṃ。 这部经文也应被理解为欢喜和吸引的内容。
Athāparaṃ etadavocāti tadatthaparidīpanāhi ceva visesatthaparidīpanāhi ca gāthāhi etaṃ ‘‘sukhino vata arahanto’’tiādivacanaṃ avoca。 然后，他又说，通过对其意义的解释和特别的解释，这句话“阿罗汉们，真是快乐”被表达出来。 Tattha sukhinoti jhānasukhena maggasukhena phalasukhena ca sukhitā。 在那里，“快乐”是指通过禅定的快乐、道路的快乐和果的快乐而获得的快乐。 Taṇhā tesaṃ na vijjatīti tesaṃ apāyadukkhajanikā taṇhā na vajjati。 这些人没有渴望，因此不会有导致痛苦的渴望。 Evaṃ te imassapi taṇhāmūlakassa abhāvena sukhitāva。 这样，他们由于缺乏渴望而快乐。 Asmimāno samucchinnoti navavidho asmimāno arahattamaggena samucchinno。 “自我意识被完全消除”是指通过九种方式的阿罗汉道而被完全消除。 Mohajālaṃ padālitanti ñāṇena avijjājālaṃ phālitaṃ。 “无明的网被打破”是指通过智慧打破无明的网。
Anejanti ejāsaṅkhātāya taṇhāya pahānabhūtaṃ arahattaṃ。 “无所执”是指放下了被称为渴望的渴望的阿罗汉。 Anupalittāti taṇhādiṭṭhilepehi alittā。 “不被污染”是指不被渴望和见解所污染。 Brahmabhūtāti seṭṭhabhūtā。 “成为梵者”是指成为最优秀的人。 Pariññāyāti tīhi pariññāhi parijānitvā。 “通过彻底理解”是指通过三种理解而完全明了。 Sattasaddhammagocarāti saddhā hirī ottappaṃ bāhusaccaṃ āraddhavīriyatā upaṭṭhitassatitā paññāti ime satta saddhammā gocaro etesanti sattasaddhammagocarā。 “七种正法的领域”是指信、羞愧、畏惧、广博的智慧、努力、持久的正念和智慧，这些是七种正法的领域。
Sattaratanasampannāti sattahi bojjhaṅgaratanehi samannāgatā。 “七种珍宝的完备”是指具备七种觉支的。 Anuvicarantīti lokiyamahājanāpi anuvicarantiyeva。 “随行”是指世俗的大众也在随行。 Idha pana khīṇāsavānaṃ nirāsaṅkacāro nāma gahito。 在这里，已断者的无疑之处被认定。 Tenevāha ‘‘pahīnabhayabheravā’’ti。 因此，才说“已断者是无畏的”。 Tattha bhayaṃ bhayameva, bheravaṃ balavabhayaṃ。 在那里，恐惧就是恐惧，威胁就是强大的恐惧。 Dasahaṅgehi sampannāti asekkhehi dasahi aṅgehi samannāgatā。 “具备十个方面”是指在十个非修行者的方面中完备。 Mahānāgāti catūhi kāraṇehi mahānāgā。 “大龙”是指因四种原因而成为的大龙。 Samāhitāti upacārappanāhi samāhitā。 “集中”是指通过近行和远行而达到的集中。 Taṇhā tesaṃ na vijjatīti ‘‘ūno loko atitto taṇhādāsoti kho, mahārāja, tena bhagavatā’’ti (ma. ni. 2.305) evaṃ vuttā dāsakārikā taṇhāpi tesaṃ natthi。 “对于他们没有渴望”，如《中部经典》中所述的“这个世界是饥饿的，正如大王所说”。 Iminā khīṇāsavānaṃ bhujissabhāvaṃ dasseti。 这表明已断者的力量。
Asekhañāṇanti arahattaphalañāṇaṃ。 “无因的智慧”是指阿罗汉果的智慧。 Antimoyaṃ samussayoti pacchimo ayaṃ attabhāvo。 “最后的聚集”是指这个身体的最后。 Yo sāro brahmacariyassāti sāro nāma phalaṃ。 “什么是出家生活的精髓？”是指果的精髓。 Tasmiṃ aparapaccayāti tasmiṃ ariyaphale，na aññaṃ pattiyāyanti，paccakkhatova paṭivijjhitvā ṭhitā。 “在那个果中，没有其他的依赖”，是指在那个圣果中，直接体验而获得的。 Vidhāsu na vikampantīti tīsu mānakoṭṭhāsesu na vikampanti。 “在教义中不动摇”是指在三种标准中不动摇。 Dantabhūminti arahattaṃ。 “稳固的基础”是指阿罗汉。 Vijitāvinoti rāgādayo vijetvā ṭhitā。 “征服了欲望的人”是指征服了贪等。
Uddhantiādīsu uddhaṃ vuccati kesamatthako，apācīnaṃ pādatalaṃ，tiriyaṃ vemajjhaṃ。 在“向上”等中，“向上”是指头顶，“向下”是指脚底，“横向”是指中间。 Uddhaṃ vā atītaṃ，apācīnaṃ anāgataṃ，tiriyaṃ paccuppannaṃ。 “向上”或“过去”，“向下”或“未来”，“横向”或“现在”。 Uddhaṃ vā vuccati devaloko，apācīnaṃ apāyaloko，tiriyaṃ manussaloko。 “向上”是指天界，“向下”是指地狱，“横向”是指人间。 Nandī tesaṃ na vijjatīti etesu ṭhānesu saṅkhepato vā atītānāgatapaccuppannesu khandhesu tesaṃ taṇhā natthi。 在这些地方，过去、未来和现在的五蕴中没有渴望。 Idha vaṭṭamūlakataṇhāya abhāvo dassito。 这里表明了以轮回为基础的渴望的缺乏。 Buddhāti catunnaṃ saccānaṃ buddhattā buddhā。 “佛陀”是指因四种真理而成为的佛。
Idaṃ panettha sīhanādasamodhānaṃ – ‘‘vimuttisukhenamhā sukhitā，dukkhajanikā no taṇhā pahīnā，pañcakkhandhā pariññātā，dāsakārikataṇhā ceva vaṭṭamūlikataṇhā ca pahīnā，anuttaramhā asadisā，catunnaṃ saccānaṃ buddhattā buddhā’’ti bhavapiṭṭhe ṭhatvā abhītanādasaṅkhātaṃ sīhanādaṃ nadanti khīṇāsavāti。 这里有狮吼的总结：“我们因解脱的快乐而快乐，渴望的痛苦已被消除，五蕴已被彻底理解，奴隶般的渴望和轮回的渴望也已被消除，因四种真理而成为的佛。” 第四部分。
Dutiyaarahantasuttavaṇṇanā。
Pañcamaṃ vinā gāthāhi suddhikameva katvā kathiyamānaṃ bujjhanakānaṃ ajjhāsayena vuttaṃ。 在第五，除去诗句后，清晰地表达了觉悟的意图。 Pañcamaṃ。 第五部分。
Sīhasuttavaṇṇanā。

78. Chaṭṭhe sīhoti cattāro sīhā – tiṇasīho, kāḷasīho, paṇḍusīho, kesarasīhoti. Tesu tiṇasīho kapotavaṇṇagāvisadiso tiṇabhakkho ca hoti. Kāḷasīho kāḷagāvisadiso tiṇabhakkhoyeva. Paṇḍusīho paṇḍupalāsavaṇṇagāvisadiso maṃsabhakkho. Kesarasīho lākhārasaparikammakateneva mukhena agganaṅguṭṭhena catūhi ca pādapariyantehi samannāgato, matthakatopissa paṭṭhāya lākhātūlikāya katvā viya tisso rājiyo piṭṭhimajjhena gantvā antarasatthimhi dakkhiṇāvattā hutvā ṭhitā, khandhe panassa satasahassagghanikakambalaparikkhepo viya kesarabhāro hoti, avasesaṭṭhānaṃ parisuddhaṃ sālipiṭṭhasaṅkhacuṇṇapicuvaṇṇaṃ hoti. Imesu catūsu sīhesu ayaṃ kesarasīho idha adhippeto.

Migarājāti migagaṇassa rājā. Āsayāti vasanaṭṭhānato suvaṇṇaguhato vā rajatamaṇiphalikamanosilāguhato vā nikkhamatīti vuttaṃ hoti. Nikkhamamāno panesa catūhi kāraṇehi nikkhamati andhakārapīḷito vā ālokatthāya, uccārapassāvapīḷito vā tesaṃ vissajjanatthāya, jighacchāpīḷito vā gocaratthāya, sambhavapīḷito vā assaddhammapaṭisevanatthāya. Idha pana gocaratthāya nikkhantoti adhippeto.

Vijambhatīti suvaṇṇatale vā rajatamaṇiphalikamanosilātalānaṃ vā aññatarasmiṃ dve pacchimapāde samaṃ patiṭṭhāpetvā purimapāde purato pasāretvā sarīrassa pacchābhāgaṃ ākaḍḍhitvā purimabhāgaṃ abhiharitvā piṭṭhiṃ nāmetvā gīvaṃ ukkhipitvā asanisaddaṃ karonto viya nāsapuṭāni pothetvā sarīralaggaṃ rajaṃ vidhunanto vijambhati. Vijambhanabhūmiyañca pana taruṇavacchako viya aparāparaṃ javati. Javato panassa sarīraṃ andhakāre paribbhamantaṃ alātaṃ viya khāyati.

Anuviloketīti kasmā anuviloketi? Parānuddayatāya. Tasmiṃ kira sīhanādaṃ nadante papātāvāṭādīsu visamaṭṭhānesu carantā hatthigokaṇṇamahiṃsādayo pāṇā papātepi āvāṭepi patanti, tesaṃ anuddayāya anuviloketi. Kiṃ panassa luddakammassa paramaṃsakhādino anuddayā nāma atthīti? Āma atthi. Tathā hesa ‘‘kiṃ me bahūhi ghātitehī’’ti? Attano gocaratthāyapi khuddake pāṇe na gaṇhāti, evaṃ anuddayaṃ karoti. Vuttampicetaṃ – ‘‘māhaṃ kho khuddake pāṇe visamagate saṅghātaṃ āpādesi’’nti (a. ni. 

Chaṭṭhe sīhoti cattāro sīhā – tiṇasīho, kāḷasīho, paṇḍusīho, kesarasīhoti。 在第六，狮子是四种狮子——草狮、黑狮、黄狮和鬃狮。 Tesu tiṇasīho kapotavaṇṇagāvisadiso tiṇabhakkho ca hoti。 在这些中，草狮像鸽子般的颜色，吃草。 Kāḷasīho kāḷagāvisadiso tiṇabhakkhoyeva。 黑狮则是黑色的，吃草。 Paṇḍusīho paṇḍupalāsavaṇṇagāvisadiso maṃsabhakkho。 黄狮则是黄颜色，像黄牛一样，吃肉。 Kesarasīho lākhārasaparikammakateneva mukhena agganaṅguṭṭhena catūhi ca pādapariyantehi samannāgato，matthakatopissa paṭṭhāya lākhātūlikāya katvā viya tisso rājiyo piṭṭhimajjhena gantvā antarasatthimhi dakkhiṇāvattā hutvā ṭhitā，khandhe panassa satasahassagghanikakambalaparikkhepo viya kesarabhāro hoti，avasesaṭṭhānaṃ parisuddhaṃ sālipiṭṭhasaṅkhacuṇṇapicuvaṇṇaṃ hoti。 鬃狮则是通过其头部的优雅和四个脚的力量而被称为，像是从三国的中间走到南方，身体的重量像是有一百千的毛皮的压迫，剩下的地方则是清洁的，像是稻谷的粉末。 Imesu catūsu sīhesu ayaṃ kesarasīho idha adhippeto。 在这四种狮子中，这里所指的是鬃狮。
Migarājāti migagaṇassa rājā。 “虎王”是指动物群中的王者。 Āsayāti vasanaṭṭhānato suvaṇṇaguhato vā rajatamaṇiphalikamanosilāguhato vā nikkhamatīti vuttaṃ hoti。 “出自栖息地”是指从金色洞穴或银色宝石的矿石中出来。 Nikkhamamāno panesa catūhi kāraṇehi nikkhamati andhakārapīḷito vā ālokatthāya，uccārapassāvapīḷito vā tesaṃ vissajjanatthāya，jighacchāpīḷito vā gocaratthāya，sambhavapīḷito vā assaddhammapaṭisevanatthāya。 这个出行者是因四种原因而出行，或因被黑暗所压迫而出来，或因被呼声所压迫而出来，或因被饥饿所压迫而出来，或因被可能的压迫而出来。 Idha pana gocaratthāya nikkhantoti adhippeto。 在这里，所指的是为了寻找食物而出行。
Vijambhatīti suvaṇṇatale vā rajatamaṇiphalikamanosilātalānaṃ vā aññatarasmiṃ dve pacchimapāde samaṃ patiṭṭhāpetvā purimapāde purato pasāretvā sarīrassa pacchābhāgaṃ ākaḍḍhitvā purimabhāgaṃ abhiharitvā piṭṭhiṃ nāmetvā gīvaṃ ukkhipitvā asanisaddaṃ karonto viya nāsapuṭāni pothetvā sarīralaggaṃ rajaṃ vidhunanto vijambhati。 “震动”是指在金色或银色的矿石上，站立在后脚上，前脚向前伸展，抓住身体的后部，提起脖子，发出像雷声的声音，像是挤压鼻孔，摇动身体的灰尘。 Vijambhanabhūmiyañca pana taruṇavacchako viya aparāparaṃ javati。 震动的地方像年轻的牛一样不断奔跑。 Javato panassa sarīraṃ andhakāre paribbhamantaṃ alātaṃ viya khāyati。 奔跑时，它的身体在黑暗中游动，像火焰一样闪烁。
Anuviloketīti kasmā anuviloketi？ 为什么要仔细观察？ Parānuddayatāya。 是为了对他人产生怜悯。 Tasmiṃ kira sīhanādaṃ nadante papātāvāṭādīsu visamaṭṭhānesu carantā hatthigokaṇṇamahiṃsādayo pāṇā papātepi āvāṭepi patanti，tesaṃ anuddayāya anuviloketi。 在那里，狮吼声回荡，走动的动物如象、牛、牛等，即使在悬崖或凹陷中，也会掉落，为了对它们的困境而仔细观察。 Kiṃ panassa luddakammassa paramaṃsakhādino anuddayā nāma atthīti？ 那么，对于捕猎者和食肉者的怜悯又是什么呢？ Āma atthi。 是的，确实存在。 Tathā hesa ‘‘kiṃ me bahūhi ghātitehī’’ti？ 他也会想：“我为什么要让很多小动物被杀？” Attano gocaratthāyapi khuddake pāṇe na gaṇhāti，evaṃ anuddayaṃ karoti。 为了自己的食物，他也不会抓住小动物，因此他表现出怜悯。 Vuttampicetaṃ – ‘‘māhaṃ kho khuddake pāṇe visamagate saṅghātaṃ āpādesi’’nti (a. ni. 2.305) 这段话也说明：“我不应对小动物施加不平等的压力”。

10.21).

Sīhanādaṃ nadatīti tikkhattuṃ tāva abhītanādaṃ nadati. Evañca panassa vijambhanabhūmiyaṃ ṭhatvā nadantassa saddo samantā tiyojanapadesaṃ ekaninnādaṃ karoti, tamassa ninnādaṃ sutvā tiyojanabbhantaragatā dvipadacatuppadagaṇā yathāṭhāne ṭhātuṃ na sakkonti. Gocarāya pakkamatīti āhāratthāya gacchati. Kathaṃ? So hi vijambhanabhūmiyaṃ ṭhatvā dakkhiṇato vā vāmato vā uppatanto usabhamattaṃ ṭhānaṃ gaṇhāti, uddhaṃ uppatanto cattāripi aṭṭhapi usabhāni uppatati, samaṭṭhāne ujukaṃ pakkhandanto soḷasausabhamattampi vīsatiusabhamattampi ṭhānaṃ pakkhandati, thalā vā pabbatā vā pakkhandanto saṭṭhiusabhamattampi asītiusabhamattampi ṭhānaṃ pakkhandati, antarāmagge rukkhaṃ vā pabbataṃ vā disvā taṃ pariharanto vāmato vā dakkhiṇato vā, usabhamattampi apakkamati. Tatiyaṃ pana sīhanādaṃ naditvā teneva saddhiṃ tiyojane ṭhāne paññāyati. Tiyojanaṃ gantvā nivattitvā ṭhito attanova nādassa anunādaṃ suṇāti. Evaṃ sīghena javena pakkamatīti.

Yebhuyyenāti pāyena. Bhayaṃ saṃvegaṃ santāsanti sabbaṃ cittutrāsasseva nāmaṃ. Sīhassa hi saddaṃ sutvā bahū sattā bhāyanti, appakā na bhāyanti. Ke pana teti? Samasīho hatthājānīyo assājānīyo usabhājānīyo purisājānīyo khīṇāsavoti. Kasmā panete na bhāyantīti? Samasīho nāma ‘‘jātigottakulasūrabhāvehi samānosmī’’ti na bhāyati, hatthājānīyādayo attano sakkāyadiṭṭhibalavatāya na bhāyanti, khīṇāsavo sakkāyadiṭṭhipahīnattā na bhāyati.

Bilāsayāti bile sayantā bilavāsino ahinakulagodhādayo. Dakāsayāti udakavāsino macchakacchapādayo. Vanāsayāti vanavāsino hatthiassagokaṇṇamigādayo. Pavisantīti ‘‘idāni āgantvā gaṇhissatī’’ti maggaṃ olokentāva pavisanti. Daḷhehīti thirehi. Varattehīti cammarajjūhi. Mahiddhikotiādīsu vijambhanabhūmiyaṃ ṭhatvā dakkhiṇapassādīhi usabhamattaṃ, ujukaṃ vīsatiusabhamattādilaṅghanavasena mahiddhikatā, sesamigānaṃ adhipatibhāvena mahesakkhatā, samantā tiyojane saddaṃ sutvā palāyantānaṃ vasena mahānubhāvatā veditabbā.

Evamevakhoti bhagavā tesu tesu suttesu tathā tathā attānaṃ kathesi. ‘‘Sīhoti kho, bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassā’’ti (a. ni. 5.99; 10.21) imasmiṃ tāva sutte sīhasadisaṃ attānaṃ kathesi. ‘‘Bhisakko sallakattoti kho, sunakkhatta, tathāgatassetaṃ adhivacana’’nti (ma. ni. 3.65) imasmiṃ vejjasadisaṃ. ‘‘Brāhmaṇoti, bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacana’’nti (a. ni. 8.85) imasmiṃ brāhmaṇasadisaṃ. ‘‘Puriso maggakusaloti kho, tissa, tathāgatassetaṃ adhivacana’’nti (saṃ. ni. 3.84) imasmiṃ maggadesakapurisasadisaṃ. ‘‘Rājāhamasmi selā’’ti (su. ni. 559) imasmiṃ rājasadisaṃ. ‘‘Sīhoti kho tathāgatassetaṃ adhivacana’’nti (a. ni. 5.99; 

10.21).
Sīhanādaṃ nadatīti tikkhattuṃ tāva abhītanādaṃ nadati。 狮吼声响起，首先发出三次强烈的吼声。 Evañca panassa vijambhanabhūmiyaṃ ṭhatvā nadantassa saddo samantā tiyojanapadesaṃ ekaninnādaṃ karoti，tamassa ninnādaṃ sutvā tiyojanabbhantaragatā dvipadacatuppadagaṇā yathāṭhāne ṭhātuṃ na sakkonti。 这样，站在震动的地方，发出的声音在周围形成了一个三重的回响，听到这个回响的两栖动物和四足动物无法保持原位。 Gocarāya pakkamatīti āhāratthāya gacchati。 为了寻找食物而出发。 Kathaṃ？ So hi vijambhanabhūmiyaṃ ṭhatvā dakkhiṇato vā vāmato vā uppatanto usabhamattaṃ ṭhānaṃ gaṇhāti，uddhaṃ uppatanto cattāripi aṭṭhapi usabhāni uppatati，samaṭṭhāne ujukaṃ pakkhandanto soḷasausabhamattampi vīsatiusabhamattampi ṭhānaṃ pakkhandati，thalā vā pabbatā vā pakkhandanto saṭṭhiusabhamattampi asītiusabhamattampi ṭhānaṃ pakkhandati，antarāmagge rukkhaṃ vā pabbataṃ vā disvā taṃ pariharanto vāmato vā dakkhiṇato vā，usabhamattampi apakkamati。 他在震动的地方站立，从右侧或左侧飞起，向上飞起时，四只牛也会飞起，平直飞起时，十六只牛或二十只牛也会飞起，飞过平地或山脉时，六十只牛或八十只牛也会飞起，看到路中间的树或山时，便会避开，向左或向右，连一只牛也不会错过。 Tatiyaṃ pana sīhanādaṃ naditvā teneva saddhiṃ tiyojane ṭhāne paññāyati。 第三次发出狮吼声后，声音在那个地方显现出来。 Tiyojanaṃ gantvā nivattitvā ṭhito attanova nādassa anunādaṃ suṇāti。 到达那个地方后，停下来，听到自己声音的回响。 Evaṃ sīghena javena pakkamatīti。 这样迅速而快速地出发。
Yebhuyyenāti pāyena。 “通常”是指大致上。 Bhayaṃ saṃvegaṃ santāsanti sabbaṃ cittutrāsasseva nāmaṃ。 恐惧和不安使所有的心灵感到恐惧。 Sīhassa hi saddaṃ sutvā bahū sattā bhāyanti，appakā na bhāyanti。 听到狮子的声音，许多生物感到恐惧，少数则不感到恐惧。 Ke pana teti？ 那么谁不害怕呢？ Samasīho hatthājānīyo assājānīyo usabhājānīyo purisājānīyo khīṇāsavoti。 与狮子相同的有：象、马、牛、人和已断者。 Kasmā panete na bhāyantīti？ 那么为什么这些不害怕呢？ Samasīho nāma ‘‘jātigottakulasūrabhāvehi samānosmī’’ti na bhāyati，hatthājānīyādayo attano sakkāyadiṭṭhibalavatāya na bhāyanti，khīṇāsavo sakkāyadiṭṭhipahīnattā na bhāyati。 相同的狮子因为“同样的种族、家族和香气”而不害怕，而象、马等由于自身的自我观念而不害怕，已断者因为已无自我观念而不害怕。
Bilāsayāti bile sayantā bilavāsino ahinakulagodhādayo。 “栖息在沼泽中”是指生活在沼泽的蛇类、牛和其他动物。 Dakāsayāti udakavāsino macchakacchapādayo。 “栖息在水中”是指生活在水中的鱼和乌龟。 Vanāsayāti vanavāsino hatthiassagokaṇṇamigādayo。 “栖息在森林中”是指生活在森林中的象、马、鹿等。 Pavisantīti ‘‘idāni āgantvā gaṇhissatī’’ti maggaṃ olokentāva pavisanti。 “进入”是指观察道路后说：“现在要进入”。 Daḷhehīti thirehi。 “坚固的”是指牢固的。 Varattehīti cammarajjūhi。 “在强壮的”是指用皮革制成的。 Mahiddhikotiādīsu vijambhanabhūmiyaṃ ṭhatvā dakkhiṇapassādīhi usabhamattaṃ，ujukaṃ vīsatiusabhamattādilaṅghanavasena mahiddhikatā，sesamigānaṃ adhipatibhāvena mahesakkhatā，samantā tiyojane saddaṃ sutvā palāyantānaṃ vasena mahānubhāvatā veditabbā。 在“强大”等中，站在震动的地方，右侧的牛在飞起，直飞的牛在飞起，其他动物因其主权而显得强大，听到四周的声音而逃跑的则应被理解为具有伟大的力量。
Evamevakhoti bhagavā tesu tesu suttesu tathā tathā attānaṃ kathesi。 因此，佛陀在这些教义中如此阐述了自我。 ‘‘Sīhoti kho, bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassā’’ti (a. ni. 5.99; 10.21) imasmiṃ tāva sutte sīhasadisaṃ attānaṃ kathesi。 “狮子”确实是指如来、阿罗汉、正等觉者的称谓，在这部经文中阐述了与狮子相似的自我。 ‘‘Bhisakko sallakattoti kho, sunakkhatta, tathāgatassetaṃ adhivacana’’nti (ma. ni. 3.65) imasmiṃ vejjasadisaṃ。 “医生”和“外科医生”确实是如来所用的称谓，在这部经典中阐述了与医生相似的自我。 ‘‘Brāhmaṇoti, bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacana’’nti (a. ni. 8.85) imasmiṃ brāhmaṇasadisaṃ。 “婆罗门”确实是如来所用的称谓，在这部经典中阐述了与婆罗门相似的自我。 ‘‘Puriso maggakusaloti kho, tissa, tathāgatassetaṃ adhivacana’’nti (saṃ. ni. 3.84) imasmiṃ maggadesakapurisasadisaṃ。 “善于道路的人”确实是如来所用的称谓，在这部经典中阐述了与道路引导者相似的自我。 ‘‘Rājāhamasmi selā’’ti (su. ni. 559) imasmiṃ rājasadisaṃ。 “我是一位国王”确实是如来所用的称谓，在这部经典中阐述了与国王相似的自我。 ‘‘Sīhoti kho tathāgatassetaṃ adhivacana’’nti (a. ni. 5.99; 10.21) “狮子”确实是如来所用的称谓，在这部经典中阐述了与狮子相似的自我。

10.21) imasmiṃ pana sutte sīhasadisameva katvā attānaṃ kathento evamāha.

Tatrāyaṃ sadisatā – sīhassa kañcanaguhādīsu vasanakālo viya hi tathāgatassa dīpaṅkarapādamūle katābhinīhārassa aparimitakālaṃ pāramiyo pūretvā pacchimabhave paṭisandhiggahaṇena ceva mātukucchito nikkhamanena ca dasasahassilokadhātuṃ kampetvā vuddhimanvāya dibbasampattisadisaṃ sampattiṃ anubhavamānassa tīsu pāsādesu nivāsakālo daṭṭhabbo. Sīhassa kañcanaguhādito nikkhantakālo viya tathāgatassa ekūnatiṃse saṃvacchare vivaṭena dvārena kaṇḍakaṃ āruyha channasahāyassa nikkhamitvā tīṇi rajjāni atikkamitvā anomānadītīre brahmunā dinnāni kāsāyāni paridahitvā pabbajitassa sattame divase rājagahaṃ gantvā tattha piṇḍāya caritvā paṇḍavagiripabbhāre katabhattakiccassa sammāsambodhiṃ patvā, paṭhamameva magadharaṭṭhaṃ āgamanatthāya yāva rañño paṭiññādānakālo.

Sīhassa vijambhanakālo viya tathāgatassa dinnapaṭiññassa āḷārakālāmaupasaṅkamanaṃ ādiṃ katvā yāva sujātāya dinnapāyāsassa ekūnapaṇṇāsāya piṇḍehi paribhuttakālo veditabbo. Sīhassa kesaravidhunanaṃ viya sāyanhasamaye sottiyena dinnā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo gahetvā dasasahassacakkavāḷadevatāhi thomiyamānassa gandhādīhi pūjiyamānassa tikkhattuṃ bodhiṃ padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ āruyha cuddasahatthubbedhe ṭhāne tiṇasantharaṃ santharitvā caturaṅgavīriyaṃ adhiṭṭhāya nisinnassa taṃkhaṇaṃyeva mārabalaṃ vidhamitvā tīsu yāmesu tisso vijjā visodhetvā anulomapaṭilomaṃ paṭiccasamuppādamahāsamuddaṃ yamakañāṇamanthanena manthentassa sabbaññutaññāṇe paṭividdhe tadanubhāvena dasasahassilokadhātukampanaṃ veditabbaṃ.

Sīhassa catuddisāvilokanaṃ viya paṭividdhasabbaññutaññāṇassa sattasattāhaṃ bodhimaṇḍe viharitvā paribhuttamadhupiṇḍikāhārassa ajapālanigrodhamūle mahābrahmuno dhammadesanāyācanaṃ paṭiggahetvā tattha viharantassa ekādasame divase ‘‘sve āsāḷhipuṇṇamā bhavissatī’’ti paccūsasamaye ‘‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya’’nti? Āḷārudakānaṃ kālaṅkatabhāvaṃ ñatvā dhammadesanatthāya pañcavaggiyānaṃ olokanaṃ daṭṭhabbaṃ. Sīhassa gocaratthāya tiyojanaṃ gamanakālo viya attano pattacīvaramādāya ‘‘pañcavaggiyānaṃ dhammacakkaṃ pavattessāmī’’ti pacchābhatte ajapālanigrodhato vuṭṭhitassa aṭṭhārasayojanamaggaṃ gamanakālo.

Sīhanādakālo viya tathāgatassa aṭṭhārasayojanamaggaṃ gantvā pañcavaggiye saññāpetvā acalapallaṅke nisinnassa dasahi cakkavāḷasahassehi sannipatitena devagaṇena parivutassa ‘‘dveme, bhikkhave, antā pabbajitena na sevitabbā’’tiādinā (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 13) nayena dhammacakkappavattanakālo veditabbo. Imasmiñca pana pade desiyamāne tathāgatasīhassa dhammaghoso heṭṭhā avīciṃ upari bhavaggaṃ gahetvā dasasahassilokadhātuṃ paṭicchādesi. Sīhassa saddena khuddakapāṇānaṃ santāsaṃ āpajjanakālo viya tathāgatassa tīṇi lakkhaṇāni dīpetvā cattāri saccāni soḷasahākārehi saṭṭhiyā ca nayasahassehi vibhajitvā dhammaṃ kathentassa dīghāyukadevatānaṃ ñāṇasantāsassa uppattikālo veditabbo.

Yadāti yasmiṃ kāle. Tathāgatoti aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā tathāgato – tathā āgatoti tathāgato, tathā gatoti tathāgato, tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato, tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato, tathadassitāya tathāgato, tathāvāditāya tathāgato, tathākāritāya tathāgato. Abhibhavanaṭṭhena tathāgatoti. Tesaṃ vitthāro brahmajālavaṇṇanāyampi (dī. ni. aṭṭha. 1.7) mūlapariyāyavaṇṇanāyampi (ma. ni. aṭṭha. 

10.21) imasmiṃ pana sutte sīhasadisameva katvā attānaṃ kathento evamāha。 在这部经文中，阐述了自我，正如狮子一般。
Tatrāyaṃ sadisatā – sīhassa kañcanaguhādīsu vasanakālo viya hi tathāgatassa dīpaṅkarapādamūle katābhinīhārassa aparimitakālaṃ pāramiyo pūretvā pacchimabhave paṭisandhiggahaṇena ceva mātukucchito nikkhamanena ca dasasahassilokadhātuṃ kampetvā vuddhimanvāya dibbasampattisadisaṃ sampattiṃ anubhavamānassa tīsu pāsādesu nivāsakālo daṭṭhabbo。 这里的相似之处在于，狮子在金色洞穴等处的栖息时间，正如如来在灯明根下，经过无限的时间积累了圆满的功德，经过最后的生死轮回而获得的，能够震动十千个世界，享受如天人般的成就，应该被视为在这三座楼阁中的居住时间。 Sīhassa kañcanaguhādito nikkhantakālo viya tathāgatassa ekūnatiṃse saṃvacchare vivaṭena dvārena kaṇḍakaṃ āruyha channasahāyassa nikkhamitvā tīṇi rajjāni atikkamitvā anomānadītīre brahmunā dinnāni kāsāyāni paridahitvā pabbajitassa sattame divase rājagahaṃ gantvā tattha piṇḍāya caritvā paṇḍavagiripabbhāre katabhattakiccassa sammāsambodhiṃ patvā，paṭhamameva magadharaṭṭhaṃ āgamanatthāya yāva rañño paṭiññādānakālo。 就像狮子从金色洞穴中出来的时间一样，如来在三十年间，从开放的门上骑着车，经过三国，抵达阿摩那河岸，穿着由天神所给予的袈裟，到了第七天，前往王舍城，在那里乞食，完成了潘达瓦山的饮食任务，获得了正等觉，首次来到摩揭陀国，直到向国王宣告的时间。
Sīhassa vijambhanakālo viya tathāgatassa dinnapaṭiññassa āḷārakālāmaupasaṅkamanaṃ ādiṃ katvā yāva sujātāya dinnapāyāsassa ekūnapaṇṇāsāya piṇḍehi paribhuttakālo veditabbo。 狮子震动的时间，如来在接受给予的承诺后，开始前往苏佳所提供的米粥，直到吃完四十五个米团的时间应被理解。 Sīhassa kesaravidhunanaṃ viya sāyanhasamaye sottiyena dinnā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo gahetvā dasasahassacakkavāḷadevatāhi thomiyamānassa gandhādīhi pūjiyamānassa tikkhattuṃ bodhiṃ padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ āruyha cuddasahatthubbedhe ṭhāne tiṇasantharaṃ santharitvā caturaṅgavīriyaṃ adhiṭṭhāya nisinnassa taṃkhaṇaṃyeva mārabalaṃ vidhamitvā tīsu yāmesu tisso vijjā visodhetvā anulomapaṭilomaṃ paṭiccasamuppādamahāsamuddaṃ yamakañāṇamanthanena manthentassa sabbaññutaññāṇe paṭividdhe tadanubhāvena dasasahassilokadhātukampanaṃ veditabbaṃ。 狮子摇动鬃毛的时间，正如在黄昏时分，接受了八把草束的给予，受到十千个轮回的天神的赞美，接受香等供养，三次绕着菩提树，爬上菩提座，铺好草席，坐下时，瞬间击碎了魔王，净化了三次夜间的三种知识，了知因缘生起的大海，因而体验到震动十千个世界的感受。
Sīhassa catuddisāvilokanaṃ viya paṭividdhasabbaññutaññāṇassa sattasattāhaṃ bodhimaṇḍe viharitvā paribhuttamadhupiṇḍikāhārassa ajapālanigrodhamūle mahābrahmuno dhammadesanāyācanaṃ paṭiggahetvā tattha viharantassa ekādasame divase ‘‘sve āsāḷhipuṇṇamā bhavissatī’’ti paccūsasamaye ‘‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya’’nti？ 狮子四方观察的时间，如来在获得全知智慧的同时，七天内在菩提树下居住，享用蜜团的供养，接受大梵天的教法请求，待在那里的第十一天，清晨时分，思考：“明天是阿萨利满月，我该向谁讲授第一次法呢？” Āḷārudakānaṃ kālaṅkatabhāvaṃ ñatvā dhammadesanatthāya pañcavaggiyānaṃ olokanaṃ daṭṭhabbaṃ。 知道阿拉鲁达的时间后，应该观察五比丘的情况以讲授法。
Sīhassa gocaratthāya tiyojanaṃ gamanakālo viya attano pattacīvaramādāya ‘‘pañcavaggiyānaṃ dhammacakkaṃ pavattessāmī’’ti pacchābhatte ajapālanigrodhato vuṭṭhitassa aṭṭhārasayojanamaggaṃ gamanakālo。 如狮子为了寻找食物而出发的时间，带着自己的袈裟，想着“我将为五比丘转法轮”，从无忧无虑的无忧树上走下，前往十八个连接的道路。
Sīhanādakālo viya tathāgatassa aṭṭhārasayojanamaggaṃ gantvā pañcavaggiye saññāpetvā acalapallaṅke nisinnassa dasahi cakkavāḷasahassehi sannipatitena devagaṇena parivutassa ‘‘dveme, bhikkhave, antā pabbajitena na sevitabbā’’tiādinā (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 13) nayena dhammacakkappavattanakālo veditabbo。 如狮子吼叫的时间，如来走上十八个连接的道路，向五比丘宣告，坐在不动的宝座上，周围被十千个天神围绕着，讲述“两个极端是不应被出家者所追求”的教义，这段时间应被理解为法轮转动的时刻。 Imasmiñca pana pade desiyamāne tathāgatasīhassa dhammaghoso heṭṭhā avīciṃ upari bhavaggaṃ gahetvā dasasahassilokadhātuṃ paṭicchādesi。 在这一段中，讲述如来的狮子吼声，覆盖了无间地狱，直达十千个世界。
Sīhassa saddena khuddakapāṇānaṃ santāsaṃ āpajjanakālo viya tathāgatassa tīṇi lakkhaṇāni dīpetvā cattāri saccāni soḷasahākārehi saṭṭhiyā ca nayasahassehi vibhajitvā dhammaṃ kathentassa dīghāyukadevatānaṃ ñāṇasantāsassa uppattikālo veditabbo。 狮子的吼声为小动物带来了安慰，如来宣说三种特征，阐述四圣谛，分开六十种法则，讲述法时，长寿天人的智慧得以增长。
Yadāti yasmiṃ kāle。 “那时”是指在什么时间。 Tathāgatoti aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā tathāgato – tathā āgatoti tathāgato，tathā gatoti tathāgato，tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato，tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato，tathadassitāya tathāgato，tathāvāditāya tathāgato，tathākāritāya tathāgato。 “如来”是因八种原因而称为如来——“如同来者”、“如同去者”、“如同特征之来者”、“如同法的真实觉悟者”、“如同所见之者”、“如同所说之者”、“如同所成就之者”。 Abhibhavanaṭṭhena tathāgatoti。 “如来”是指在超越一切的境地。 Tesaṃ vitthāro brahmajālavaṇṇanāyampi (dī. ni. aṭṭha. 1.7) mūlapariyāyavaṇṇanāyampi (ma. ni. aṭṭha.

1.12) vuttoyeva. Loketi sattaloke. Uppajjatīti abhinīhārato paṭṭhāya yāva bodhipallaṅkā vā arahattamaggañāṇā vā uppajjati nāma , arahattaphale pana patte uppanno nāma. Arahaṃ sammāsambuddhotiādīni visuddhimagge buddhānussatiniddese vitthāritāni.

Iti rūpanti idaṃ rūpaṃ ettakaṃ rūpaṃ, na ito bhiyyo rūpaṃ atthīti. Ettāvatā sabhāvato sarasato pariyantato paricchedato paricchindanato yāvatā cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpaṃ, taṃ sabbaṃ dassitaṃ hoti. Iti rūpassa samudayoti ayaṃ rūpassa samudayo nāma. Ettāvatā hi ‘‘āhārasamudayo rūpasamudayo’’tiādi sabbaṃ dassitaṃ hoti. Iti rūpassa atthaṅgamoti ayaṃ rūpassa atthaṅgamo. Imināpi ‘‘āhāranirodhā rūpanirodho’’tiādi sabbaṃ dassitaṃ hoti. Iti vedanātiādīsupi eseva nayo.

Vaṇṇavantoti sarīravaṇṇena vaṇṇavanto. Dhammadesanaṃ sutvāti imaṃ pañcasu khandhesu paṇṇāsalakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā. Yebhuyyenāti idha ke ṭhapeti? Ariyasāvake deve. Tesañhi khīṇāsavattā cittutrāsabhayampi na uppajjati, saṃviggassa yoniso padhānena pattabbaṃ pattatāya ñāṇasaṃvegopi. Itaresaṃ pana devānaṃ ‘‘tāso heso bhikkhū’’ti aniccataṃ manasikarontānaṃ cittutrāsabhayampi, balavavipassanākāle ñāṇabhayampi uppajjati. Bhoti dhammālapanamattametaṃ. Sakkāyapariyāpannāti pañcakkhandhapariyāpannā. Iti tesaṃ sammāsambuddhe vaṭṭadosaṃ dassetvā tilakkhaṇāhataṃ katvā dhammaṃ desente ñāṇabhayaṃ nāma okkamati.

Abhiññāyāti jānitvā. Dhammacakkanti paṭivedhañāṇampi desanāñāṇampi. Paṭivedhañāṇaṃ nāma yena ñāṇena bodhipallaṅke nisinno cattāri saccāni soḷasahākārehi saṭṭhiyā ca nayasahassehi paṭivijjhi. Desanāñāṇaṃ nāma yena ñāṇena tiparivaṭṭaṃ dvādasākāraṃ dhammacakkaṃ pavattesi. Ubhayampi taṃ dasabalassa ure jātañāṇameva. Tesu idha desanāñāṇaṃ gahetabbaṃ. Taṃ panesa yāva aṭṭhārasahi brahmakoṭīhi saddhiṃ aññāsikoṇḍaññattherassa sotāpattiphalaṃ uppajjati, tāva pavatteti nāma. Tasmiṃ uppanne pavattitaṃ nāma hotīti veditabbaṃ. Appaṭipuggaloti sadisapuggalarahito. Yasassinoti parivārasampannā. Tādinoti lābhālābhādīhi ekasadisassa. Chaṭṭhaṃ.

7. Khajjanīyasuttavaṇṇanā



1.12) vuttoyeva。 这已经被说过了。 Loketi sattaloke。 观察众生的世界。 Uppajjatīti abhinīhārato paṭṭhāya yāva bodhipallaṅkā vā arahattamaggañāṇā vā uppajjati nāma，arahattaphale pana patte uppanno nāma。 从产生开始，直到菩提座或阿罗汉道的智慧产生，称为“产生”，而在获得阿罗汉果后，称为“已产生”。 Arahaṃ sammāsambuddhotiādīni visuddhimagge buddhānussatiniddese vitthāritāni。 “阿罗汉、正等觉者”等等在清净道中佛的回忆中被详细阐述。
Iti rūpanti idaṃ rūpaṃ ettakaṃ rūpaṃ，na ito bhiyyo rūpaṃ atthīti。 这就是形状，只有这个形状，而没有其他形状。 Ettāvatā sabhāvato sarasato pariyantato paricchedato paricchindanato yāvatā cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpaṃ，taṃ sabbaṃ dassitaṃ hoti。 这一点从本质、流动、范围、边界、限制来看，四大元素及其依附之形状都被显示出来。 Iti rūpassa samudayoti ayaṃ rūpassa samudayo nāma。 这就是形状的产生，即形状的产生。 Ettāvatā hi ‘‘āhārasamudayo rūpasamudayo’’tiādi sabbaṃ dassitaṃ hoti。 因此，“因饮食而生的形状”之类的所有内容都被显示出来。 Iti rūpassa atthaṅgamoti ayaṃ rūpassa atthaṅgamo。 这就是形状的消逝，即形状的消逝。 Imināpi ‘‘āhāranirodhā rūpanirodho’’tiādi sabbaṃ dassitaṃ hoti。 通过这个，“因饮食的消失而形状的消失”等等也都被显示出来。 Iti vedanātiādīsupi eseva nayo。 在感觉等方面也是如此。
Vaṇṇavantoti sarīravaṇṇena vaṇṇavanto。 “有色彩的”是指身体的色彩。 Dhammadesanaṃ sutvāti imaṃ pañcasu khandhesu paṇṇāsalakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā。 听到教法，听到这五蕴中装饰着五十种特征的如来的教法。 Yebhuyyenāti idha ke ṭhapeti？ “通常”是指这里的谁？ Ariyasāvake deve。 这里是指那些圣者的弟子。 Tesañhi khīṇāsavattā cittutrāsabhayampi na uppajjati，saṃviggassa yoniso padhānena pattabbaṃ pattatāya ñāṇasaṃvegopi。 由于他们已断，心中不会产生恐惧，因而能够通过正思维获得的智慧也不会产生恐惧。 Itaresaṃ pana devānaṃ ‘‘tāso heso bhikkhū’’ti aniccataṃ manasikarontānaṃ cittutrāsabhayampi，balavavipassanākāle ñāṇabhayampi uppajjati。 其他天神则会因为思念无常而感到恐惧，尤其是在强烈的观察时，智慧的恐惧也会产生。 Bhoti dhammālapanamattametaṃ。 这只是对法的简单讨论。 Sakkāyapariyāpannāti pañcakkhandhapariyāpannā。 “与身心相关”是指与五蕴相关。 Iti tesaṃ sammāsambuddhe vaṭṭadosaṃ dassetvā tilakkhaṇāhataṃ katvā dhammaṃ desente ñāṇabhayaṃ nāma okkamati。 通过展示这些正等觉者的轮回之苦，阐述了法的特征时，智慧的恐惧显现出来。
Abhiññāyāti jānitvā。 “已知”是指了解。 Dhammacakkanti paṭivedhañāṇampi desanāñāṇampi。 “法轮”是指理解的智慧和教法的智慧。 Paṭivedhañāṇaṃ nāma yena ñāṇena bodhipallaṅke nisinno cattāri saccāni soḷasahākārehi saṭṭhiyā ca nayasahassehi paṭivijjhi。 理解的智慧是通过其智慧坐在菩提座上，理解了四圣谛，及其与十六种特征和六十种法则的关系。 Desanāñāṇaṃ nāma yena ñāṇena tiparivaṭṭaṃ dvādasākāraṃ dhammacakkaṃ pavattesi。 教法的智慧是通过其智慧转动了三转法轮，展开了十二种特征。 Ubhayampi taṃ dasabalassa ure jātañāṇameva。 这两者都是十力之下的智慧。 Tesu idha desanāñāṇaṃ gahetabbaṃ。 在这里应当理解教法的智慧。 Taṃ panesa yāva aṭṭhārasahi brahmakoṭīhi saddhiṃ aññāsikoṇḍaññattherassa sotāpattiphalaṃ uppajjati，tāva pavatteti nāma。 这个智慧直到与十八个天界的梵天相遇，直到其他长老的得道，才会转动。 Tasmiṃ uppanne pavattitaṃ nāma hotīti veditabbaṃ。 在那时，所转动的智慧应被理解。 Appaṭipuggaloti sadisapuggalarahito。 “少有的个体”是指没有类似个体。 Yasassinoti parivārasampannā。 “有声望的”是指有随侍的。 Tādinoti lābhālābhādīhi ekasadisassa。 “同类的”是指在获得利益和损失方面相似的。 Chaṭṭhaṃ。 第六。
Khajjanīyasuttavaṇṇanā。 《可食用的经文的注解》。

79. Sattame pubbenivāsanti na idaṃ abhiññāvasena anussaraṇaṃ sandhāya vuttaṃ, vipassanāvasena pana pubbenivāsaṃ anussarante samaṇabrāhmaṇe sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tenevāha – ‘‘sabbete pañcupādānakkhandhe anussaranti, etesaṃ vā aññatara’’nti. Abhiññāvasena hi samanussarantassa khandhāpi upādānakkhandhāpi khandhapaṭibaddhāpi paṇṇattipi ārammaṇaṃ hotiyeva. Rūpaṃyeva anussaratīti evañhi anussaranto na aññaṃ kiñci sattaṃ vā puggalaṃ vā anussarati, atīte pana niruddhaṃ rūpakkhandhameva anussarati. Vedanādīsupi eseva nayoti. Suññatāpabbaṃ niṭṭhitaṃ.

Idāni suññatāya lakkhaṇaṃ dassetuṃ kiñca, bhikkhave, rūpaṃ vadethātiādimāha. Yathā hi naṭṭhaṃ goṇaṃ pariyesamāno puriso gogaṇe caramāne rattaṃ vā kāḷaṃ vā balībaddaṃ disvāpi na ettakeneva ‘‘ayaṃ mayhaṃ goṇo’’ti sanniṭṭhānaṃ kātuṃ sakkoti. Kasmā? Aññesampi tādisānaṃ atthitāya. Sarīrapadese panassa sattisūlādilakkhaṇaṃ disvā ‘‘ayaṃ mayhaṃ santako’’ti sanniṭṭhānaṃ hoti, evameva suññatāya kathitāyapi yāva suññatālakkhaṇaṃ na kathīyati, tāva sā akathitāva hoti, lakkhaṇe pana kathite kathitā nāma hoti. Goṇo viya hi suññatā, goṇalakkhaṇaṃ viya suññatālakkhaṇaṃ. Yathā goṇalakkhaṇe asallakkhite goṇo na suṭṭhu sallakkhito hoti, tasmiṃ pana sallakkhite so sallakkhito nāma hoti, evameva suññatālakkhaṇe akathite suññatā akathitāva hoti, tasmiṃ pana kathite sā kathitā nāma hotīti suññatālakkhaṇaṃ dassetuṃ kiñca, bhikkhave, rūpaṃ vadethātiādimāha.

Tattha kiñcāti kāraṇapucchā, kena kāraṇena rūpaṃ vadetha, kena kāraṇenetaṃ rūpaṃ nāmāti attho. Ruppatīti khoti ettha itīti kāraṇuddeso, yasmā ruppati, tasmā rūpanti vuccatīti attho. Ruppatīti kuppati ghaṭṭīyati pīḷīyati, bhijjatīti attho. Sītenapi ruppatītiādīsu sītena tāva ruppanaṃ lokantarikaniraye pākaṭaṃ. Tiṇṇaṃ tiṇṇañhi cakkavāḷānaṃ antare ekeko lokantarikanirayo nāma hoti aṭṭhayojanasahassappamāṇo. Yassa neva heṭṭhā pathavī atthi, na upari candimasūriyadīpamaṇiāloko, niccandhakāro. Tattha nibbattasattānaṃ tigāvuto attabhāvo hoti, te vagguliyo viya pabbatapāde dīghaputhulehi nakhehi laggitvā avaṃsirā olambanti. Yadā saṃsappantā aññamaññassa hatthapāsāgatā honti, atha ‘‘bhakkho no laddho’’ti? Maññamānā tattha byāvaṭā viparivattitvā lokasandhārake udake patanti, vāte paharantepi madhukaphalāni viya chijjitvā udake patanti, patitamattāva accantakhāre udake tattatele patitapiṭṭhapiṇḍi viya paṭapaṭāyamānā vilīyanti. Evaṃ sītena ruppanaṃ lokantarikaniraye pākaṭaṃ. Mahiṃsakaraṭṭhādīsupi himapātasītalesu padesesu etaṃ pākaṭameva. Tattha hi sattā sītena bhinnasarīrā jīvitakkhayampi pāpuṇanti.


Sattame pubbenivāsanti na idaṃ abhiññāvasena anussaraṇaṃ sandhāya vuttaṃ，vipassanāvasena pana pubbenivāsaṃ anussarante samaṇabrāhmaṇe sandhāyetaṃ vuttaṃ。 在第七处，关于前生的回忆并不是指通过神通的回忆，而是指通过观照而回忆前生的修行者和婆罗门。因此说：“所有人都在回忆五蕴中的一个或多个。” 因为通过神通回忆的五蕴，无论是执取的五蕴，还是与五蕴相关的，都是作为对象存在的。 只有形状被回忆，因而在回忆时并不回忆其他任何生物或个体，而是回忆过去的形状。 对于感觉等也是如此。 空无的特征已经阐明。
Idāni suññatāya lakkhaṇaṃ dassetuṃ kiñca，bhikkhave，rūpaṃ vadethātiādimāha。 现在为了阐明空无的特征，佛陀说：“比丘们，如何说形状呢？” Yathā hi naṭṭhaṃ goṇaṃ pariyesamāno puriso gogaṇe caramāne rattaṃ vā kāḷaṃ vā balībaddaṃ disvāpi na ettakeneva ‘‘ayaṃ mayhaṃ goṇo’’ti sanniṭṭhānaṃ kātuṃ sakkoti。 正如一个寻找失去牛的人，在牛群中看到红色或黑色的牛，仍然无法仅凭这一点下定论：“这就是我的牛。” Kasmā？ 因为还有其他类似的存在。 Sarīrapadese panassa sattisūlādilakkhaṇaṃ disvā ‘‘ayaṃ mayhaṃ santako’’ti sanniṭṭhānaṃ hoti，evameva suññatāya kathitāyapi yāva suññatālakkhaṇaṃ na kathīyati，tāva sā akathitāva hoti，lakkhaṇe pana kathite kathitā nāma hoti。 但在身体的部位看到七个特征时，会下定论：“这是我的。” 同样，关于空无的讨论，直到空无的特征未被讨论之前，那是未被讨论的；而一旦讨论了特征，则是被讨论的。 Goṇo viya hi suññatā，goṇalakkhaṇaṃ viya suññatālakkhaṇaṃ。 空无就像牛，空无的特征就像牛的特征。 Yathā goṇalakkhaṇe asallakkhite goṇo na suṭṭhu sallakkhito hoti，tasmiṃ pana sallakkhite so sallakkhito nāma hoti，evameva suññatālakkhaṇe akathite suññatā akathitāva hoti，tasmiṃ pana kathite sā kathitā nāma hotīti suññatālakkhaṇaṃ dassetuṃ kiñca，bhikkhave，rūpaṃ vadethātiādimāha。 就像在牛的特征未被清楚识别时，牛并不被很好地识别；而一旦被识别，牛就被称为被识别。同样，对于空无的特征，在未被讨论时，空无是未被讨论的；而一旦被讨论，空无就被称为被讨论。因此，为了阐明空无的特征，佛陀说：“比丘们，如何说形状呢？”
Tattha kiñcāti kāraṇapucchā，kena kāraṇena rūpaṃ vadetha，kena kāraṇenetaṃ rūpaṃ nāmāti attho。 在这里，“那么什么”是指原因的询问，凭什么说形状，凭什么称之为形状。 Ruppatīti khoti ettha itīti kāraṇuddeso，yasmā ruppati，tasmā rūpanti vuccatīti attho。 这里的“形状”是指“因而称为形状”，因为它是被触动的。 Ruppatīti kuppati ghaṭṭīyati pīḷīyati，bhijjatīti attho。 “被触动”意指被击打、被压迫、被破坏。 Sītenapi ruppatītiādīsu sītena tāva ruppanaṃ lokantarikaniraye pākaṭaṃ。 在“被寒冷触动”等情况下，寒冷的触动在地狱中是显而易见的。 Tiṇṇaṃ tiṇṇañhi cakkavāḷānaṃ antare ekeko lokantarikanirayo nāma hoti aṭṭhayojanasahassappamāṇo。 在三层世界之间，每一个单独的地狱名为“地狱”，其大小为八万四千由旬。 Yassa neva heṭṭhā pathavī atthi，na upari candimasūriyadīpamaṇiāloko，niccandhakāro。 在那里没有下方的地球，也没有上方的月亮、太阳和宝石光明，只有无明的黑暗。 Tattha nibbattasattānaṃ tigāvuto attabhāvo hoti，te vagguliyo viya pabbatapāde dīghaputhulehi nakhehi laggitvā avaṃsirā olambanti。 在那里，生存的众生的身体像长长的细绳一样，像山脚下的长指甲一样，悬挂着。 Yadā saṃsappantā aññamaññassa hatthapāsāgatā honti，atha ‘‘bhakkho no laddho’’ti？ 当他们相互接触时，便会说：“我们没有得到食物。” Maññamānā tattha byāvaṭā viparivattitvā lokasandhārake udake patanti，vāte paharantepi madhukaphalāni viya chijjitvā udake patanti，patitamattāva accantakhāre udake tattatele patitapiṭṭhapiṇḍi viya paṭapaṭāyamānā vilīyanti。 他们在想象中，便会转身落入地狱的水中，即使在风中被打碎的蜜果也会落入水中，落下后，像被打击的沉重物体一样在水中消失。 Evaṃ sītena ruppanaṃ lokantarikaniraye pākaṭaṃ。 这样，寒冷的触动在地狱中是显而易见的。 Mahiṃsakaraṭṭhādīsupi himapātasītalesu padesesu etaṃ pākaṭameva。 在马欣萨卡国等地的寒冷地区也是如此显而易见。 Tattha hi sattā sītena bhinnasarīrā jīvitakkhayampi pāpuṇanti。 在那里，众生因寒冷而破裂的身体，甚至在生命结束时也会遭受痛苦。


Uṇhena ruppanaṃ avīcimahāniraye pākaṭaṃ hoti. Jighacchāya ruppanaṃ pettivisaye ceva dubbhikkhakāle ca pākaṭaṃ. Pipāsāya ruppanaṃ kālakañjikādīsu pākaṭaṃ. Eko kira kālakañjikaasuro pipāsaṃ adhivāsetuṃ asakkonto yojanagambhīravitthāraṃ mahāgaṅgaṃ otari, tassa gatagataṭṭhāne udakaṃ chijjati, dhūmo uggacchati, tatte piṭṭhipāsāṇe caṅkamanakālo viya hoti. Tassa udakasaddaṃ sutvā ito cito ca vicarantasseva ratti vibhāyi. Atha naṃ pātova bhikkhācāraṃ gacchantā tiṃsamattā piṇḍacārikabhikkhū disvā ‘‘ko nāma tvaṃ sappurisā’’ti? Pucchiṃsu. ‘‘Petohamasmi, bhante’’ti. ‘‘Kiṃ pariyesasī’’ti? ‘‘Pānīyaṃ, bhante’’ti. ‘‘Ayaṃ gaṅgā paripuṇṇā, kiṃ tvaṃ na passasī’’ti? ‘‘Na upakappati, bhante’’ti. Tena hi gaṅgāpiṭṭhe nipajja, mukhe te pānīyaṃ āsiñcissāmā’’ti. So vālikāpuḷine uttāno nipajji. Bhikkhū tiṃsamatte patte nīharitvā udakaṃ āharitvā tassa mukhe āsiñciṃsu. Tesaṃ tathā karontānaṃyeva velā upakaṭṭhā jātā. Tato ‘‘bhikkhācārakālo amhākaṃ sappurisa, kacci te assādamattā laddhā’’ti āhaṃsu. Peto ‘‘sace me, bhante, tiṃsamattānaṃ ayyānaṃ tiṃsapattehi āsittaudakato aḍḍhapasatamattampi paragalaṃ gataṃ, petattabhāvato mokkho mā hotū’’ti āha. Evaṃ pipāsāya ruppanaṃ pettivisaye pākaṭaṃ.

Ḍaṃsādīhi ruppanaṃ ḍaṃsamakkhikādibahulesu padesesu pākaṭaṃ. Ettha ca ḍaṃsāti piṅgalamakkhikā. Makasāti makasāva. Vātāti kucchivātapiṭṭhivātādivasena veditabbā. Sarīrasmiñhi vātarogo uppajjitvā hatthapādapiṭṭhiādīni bhindati, kāṇaṃ karoti, khujjaṃ karoti, pīṭhasappiṃ karoti. Ātapoti sūriyātapo. Tena ruppanaṃ marukantārādīsu pākaṭaṃ. Ekā kira itthī marukantāre rattiṃ satthato ohīnā divā sūriye uggacchante vālikāya tappamānāya pāde ṭhapetuṃ asakkontī sīsato pacchiṃ otāretvā akkami. Kamena pacchiyā uṇhābhitattāya ṭhātuṃ asakkontī tassā upari sāṭakaṃ ṭhapetvā akkami. Tasmimpi santatte attano aṅkena gahitaputtakaṃ adhomukhaṃ nipajjāpetvā kandantaṃyeva akkamitvā saddhiṃ tena tasmiṃyeva ṭhāne uṇhābhitattā kālamakāsi.

Sarīsapāti ye keci dīghajātikā sarantā gacchanti. Tesaṃ samphassena ruppanaṃ āsīvisadaṭṭhakādīnaṃ vasena veditabbaṃ. Iti bhagavatā yāni imāni sāmaññapaccattavasena dhammānaṃ dve lakkhaṇāni, tesu rūpakkhandhassa tāva paccattalakkhaṇaṃ dassitaṃ. Rūpakkhandhasseva hi etaṃ, na vedanādīnaṃ , tasmā paccattalakkhaṇanti vuccati. Aniccadukkhānattalakkhaṇaṃ pana vedanādīnampi hoti, tasmā taṃ sāmaññalakkhaṇanti vuccati.

Kiñca, bhikkhave, vedanaṃ vadethātiādīsu purimasadisaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Yaṃ pana purimena asadisaṃ, tassāyaṃ vibhāvanā – sukhampi vedayatīti sukhaṃ ārammaṇaṃ vedeti anubhavati. Parato padadvayepi eseva nayo. Kathaṃ panetaṃ ārammaṇaṃ sukhaṃ dukkhaṃ adukkhamasukhaṃ nāma jātanti? Sukhādīnaṃ paccayato. Svāyamattho ‘‘yasmā ca kho, mahāli, rūpaṃ sukhaṃ sukhānupatitaṃ sukhāvakkanta’’nti imasmiṃ mahālisutte (saṃ. ni. 

Uṇhena ruppanaṃ avīcimahāniraye pākaṭaṃ hoti。 由于热而产生的痛苦在无间大地狱中是显而易见的。 Jighacchāya ruppanaṃ pettivisaye ceva dubbhikkhakāle ca pākaṭaṃ。 由于饥饿而产生的痛苦在饿鬼道和困难的时节中也是显而易见的。 Pipāsāya ruppanaṃ kālakañjikādīsu pākaṭaṃ。 由于口渴而产生的痛苦在黑暗的地方等处也是显而易见的。 Eko kira kālakañjikaasuro pipāsaṃ adhivāsetuṃ asakkonto yojanagambhīravitthāraṃ mahāgaṅgaṃ otari，tassa gatagataṭṭhāne udakaṃ chijjati，dhūmo uggacchati，tatte piṭṭhipāsāṇe caṅkamanakālo viya hoti。 有一个黑暗的恶鬼，无法忍受口渴，潜入深广的恒河，水在他所到之处被切割，烟雾升起，像是要在石头上行走的时刻。 Tassa udakasaddaṃ sutvā ito cito ca vicarantasseva ratti vibhāyi。 听到水声后，四处游荡的他在夜晚显现。 Atha naṃ pātova bhikkhācāraṃ gacchantā tiṃsamattā piṇḍacārikabhikkhū disvā ‘‘ko nāma tvaṃ sappurisā’’ti? 于是，当三十位乞食的比丘看到他，就问：“你是谁，善人？” Pucchiṃsu。 他们问。 ‘‘Petohamasmi, bhante’’ti。 “我是一位饿鬼，尊者。” ‘‘Kiṃ pariyesasī’’ti？ “你在寻找什么？” ‘‘Pānīyaṃ, bhante’’ti。 “水，尊者。” ‘‘Ayaṃ gaṅgā paripuṇṇā，kiṃ tvaṃ na passasī’’ti？ “这条恒河满满的，你难道看不见吗？” ‘‘Na upakappati, bhante’’ti。 “不够用，尊者。” Tena hi gaṅgāpiṭṭhe nipajja，mukhe te pānīyaṃ āsiñcissāmā’’ti。 “因此，我将坐在恒河边，向你嘴里洒水。” So vālikāpuḷine uttāno nipajji。 他在沙滩上坐下。 Bhikkhū tiṃsamatte patte nīharitvā udakaṃ āharitvā tassa mukhe āsiñciṃsu。 三十位比丘取出水，洒在他的嘴里。 Tesaṃ tathā karontānaṃyeva velā upakaṭṭhā jātā。 在他们这样做的时候，时机已经到来了。 Tato ‘‘bhikkhācārakālo amhākaṃ sappurisa，kacci te assādamattā laddhā’’ti āhaṃsu。 然后他们说：“我们的乞食时间到了，善人，你是否得到了些许滋味？” Peto ‘‘sace me, bhante, tiṃsamattānaṃ ayyānaṃ tiṃsapattehi āsittaudakato aḍḍhapasatamattampi paragalaṃ gataṃ，petattabhāvato mokkho mā hotū’’ti āha。 饿鬼说：“如果我从三十位尊者的三十个碗中得到一点水，愿我从饿鬼的状态中解脱。” Evaṃ pipāsāya ruppanaṃ pettivisaye pākaṭaṃ。 这样，因口渴而产生的痛苦在饿鬼道中是显而易见的。
Ḍaṃsādīhi ruppanaṃ ḍaṃsamakkhikādibahulesu padesesu pākaṭaṃ。 由于被咬等原因而产生的痛苦在许多地方也是显而易见的。 Ettha ca ḍaṃsāti piṅgalamakkhikā。 这里的“咬”是指黄蜂。 Makasāti makasāva。 “虫”是指虫类。 Vātāti kucchivātapiṭṭhivātādivasena veditabbā。 “风”应理解为腹部的风、地面的风等。 Sarīrasmiñhi vātarogo uppajjitvā hatthapādapiṭṭhiādīni bhindati，kāṇaṃ karoti，khujjaṃ karoti，pīṭhasappiṃ karoti。 身体中的风病产生时，会损害手脚、耳朵、背部等。 Ātapoti sūriyātapo。 “热”是指阳光的热。 Tena ruppanaṃ marukantārādīsu pākaṭaṃ。 因此，在沙漠等地因热而产生的痛苦是显而易见的。 Ekā kira itthī marukantāre rattiṃ satthato ohīnā divā sūriye uggacchante vālikāya tappamānāya pāde ṭhapetuṃ asakkontī sīsato pacchiṃ otāretvā akkami。 有一个女人在沙漠中，夜晚无法忍受，白天太阳升起时，无法将脚放在沙上，便把头向后低下而离开。 Kamena pacchiyā uṇhābhitattāya ṭhātuṃ asakkontī tassā upari sāṭakaṃ ṭhapetvā akkami。 由于热而无法站立，她在头上放了一条披肩，便离开了。 Tasmimpi santatte attano aṅkena gahitaputtakaṃ adhomukhaṃ nipajjāpetvā kandantaṃyeva akkamitvā saddhiṃ tena tasmiṃyeva ṭhāne uṇhābhitattā kālamakāsi。 在她的怀抱中，抱着自己的孩子，低头坐着，哭泣着离去，在那地方因热而死去。
Sarīsapāti ye keci dīghajātikā sarantā gacchanti。 任何长蛇都在移动，带着它们的痛苦。 Tesaṃ samphassena ruppanaṃ āsīvisadaṭṭhakādīnaṃ vasena veditabbaṃ。 由于它们的接触而产生的痛苦应理解为蛇、毒虫等的影响。 Iti bhagavatā yāni imāni sāmaññapaccattavasena dhammānaṃ dve lakkhaṇāni，tesu rūpakkhandhassa tāva paccattalakkhaṇaṃ dassitaṃ。 因此，佛陀所说的这些法有两个特征，首先显示了形状的特征。 Rūpakkhandhasseva hi etaṃ，na vedanādīnaṃ，tasmā paccattalakkhaṇanti vuccati。 这仅仅是形状的特征，而不是感觉等，因此称之为特征。 Aniccadukkhānattalakkhaṇaṃ pana vedanādīnampi hoti，tasmā taṃ sāmaññalakkhaṇanti vuccati。 而无常、苦、无我等特征也适用于感觉等，因此称之为共同特征。
Kiñca，bhikkhave，vedanaṃ vadethātiādīsu purimasadisaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ。 此外，比丘们，关于感觉的讨论应以与前面相同的方式进行理解。 Yaṃ pana purimena asadisaṃ，tassāyaṃ vibhāvanā – sukhampi vedayatīti sukhaṃ ārammaṇaṃ vedeti anubhavati。 但在与前面不同的地方，应该阐明的是：快乐也被体验为快乐的对象。 Parato padadvayepi eseva nayo。 其他两个方面也是如此。 Kathaṃ panetaṃ ārammaṇaṃ sukhaṃ dukkhaṃ adukkhamasukhaṃ nāma jātanti？ 这些对象是如何被称为快乐、痛苦、无痛苦快乐的呢？ Sukhādīnaṃ paccayato。 这是因为快乐等的因缘。 Svāyamattho ‘‘yasmā ca kho, mahāli, rūpaṃ sukhaṃ sukhānupatitaṃ sukhāvakkanta’’nti imasmiṃ mahālisutte (saṃ. ni.

3.60) āgatoyeva. Vedayatīti ettha ca vedanāva vedayati, na añño satto vā puggalo vā. Vedanā hi vedayitalakkhaṇā, tasmā vatthārammaṇaṃ paṭicca vedanāva vedayatīti. Evamidha bhagavā vedanāyapi paccattalakkhaṇameva bhājetvā dassesi.

Nīlampi sañjānātīti nīlapupphe vā vatthe vā parikammaṃ katvā upacāraṃ vā appanaṃ vā pāpento sañjānāti. Ayañhi saññā nāma parikammasaññāpi upacārasaññāpi appanāsaññāpi vaṭṭati, nīlaṃ nīlanti uppajjanasaññāpi vaṭṭatiyeva. Pītakādīsupi eseva nayo. Idhāpi bhagavā sañjānanalakkhaṇāya saññāya paccattalakkhaṇameva bhājetvā dassesi.

Rūpaṃ rūpattāya saṅkhatamabhisaṅkharontīti yathā yāgumeva yāguttāya, pūvameva pūvattāya pacati nāma, evaṃ paccayehi samāgantvā katabhāvena saṅkhatanti laddhanāmaṃ rūpameva rūpattāya yathā abhisaṅkhataṃ rūpaṃ nāma hoti, tathattāya rūpabhāvāya abhisaṅkharoti āyūhati sampiṇḍeti, nipphādetīti attho. Vedanādīsupi eseva nayo. Ayaṃ panettha saṅkhepo – attanā saha jāyamānaṃ rūpaṃ sampayutte ca vedanādayo dhamme abhisaṅkharoti nibbattetīti. Idhāpi bhagavā cetayitalakkhaṇassa saṅkhārassa paccattalakkhaṇameva bhājetvā dassesi.

Ambilampivijānātīti ambaambāṭakamātuluṅgādiambilaṃ ‘‘ambila’’nti vijānāti. Eseva nayo sabbapadesu. Api cettha tittakanti nimbapaṭolādinānappakāraṃ kaṭukanti pippalimaricādinānappakāraṃ. Madhuranti sappiphāṇitādinānappakāraṃ . Khārikanti vātiṅgaṇanāḷikera caturassavallivettaṅkurādinānappakāraṃ. Akhārikanti yaṃ vā taṃ vā phalajātaṃ kārapaṇṇādimissakapaṇṇaṃ. Loṇikanti loṇayāguloṇamacchaloṇabhattādinānappakāraṃ. Aloṇikantialoṇayāgualoṇamacchaaloṇabhattādinānappakāraṃ. Tasmā viññāṇanti vuccatīti yasmā imaṃ ambilādibhedaṃ aññamaññavisiṭṭhena ambilādibhāvena jānāti, tasmā viññāṇanti vuccatīti. Evamidhāpi bhagavā vijānanalakkhaṇassa viññāṇassa paccattalakkhaṇameva bhājetvā dassesi.

Yasmā pana ārammaṇassa ākārasaṇṭhānagahaṇavasena saññā pākaṭā hoti, tasmā sā cakkhudvāre vibhattā. Yasmā vināpi ākārasaṇṭhānā ārammaṇassa paccattabhedagahaṇavasena viññāṇaṃ pākaṭaṃ hoti, tasmā taṃ jivhādvāre vibhattaṃ. Imesaṃ pana saññāviññāṇapaññānaṃ asammohato sabhāvasallakkhaṇatthaṃ sañjānāti, vijānāti, pajānātīti ettha visesā veditabbā. Tattha upasaggamattameva viseso, jānātīti padaṃ pana aviseso. Tassapi jānanaṭṭhena viseso veditabbo. Saññā hi nīlādivasena ārammaṇasañjānanamattameva, aniccaṃ dukkhamanattāti lakkhaṇapaṭivedhaṃ pāpetuṃ na sakkoti. Viññāṇaṃ nīlādivasena ārammaṇañceva jānāti, aniccādivasena lakkhaṇapaṭivedhañca pāpeti, ussakkitvā pana maggapātubhāvaṃ pāpetuṃ na sakkoti. Paññā nīlādivasena ārammaṇampi jānāti, aniccādivasena lakkhaṇapaṭivedhampi pāpeti, ussakkitvā maggapātubhāvampi pāpeti.


3.60) āgatoyeva。 这是必然的。 Vedayatīti ettha ca vedanāva vedayati，na añño satto vā puggalo vā。 这里的“感觉”是指感觉本身，而不是其他生物或个体。 Vedanā hi vedayitalakkhaṇā，tasmā vatthārammaṇaṃ paṭicca vedanāva vedayatīti。 因为感觉具有被感觉的特征，所以依赖于对象，感觉才被感觉到。因此，佛陀在这里通过感觉的特征展示了其独特的特性。
Nīlampi sañjānātīti nīlapupphe vā vatthe vā parikammaṃ katvā upacāraṃ vā appanaṃ vā pāpento sañjānāti。 看到蓝色的花或物品时，通过准备、接近或集中注意力而感知。 Ayañhi saññā nāma parikammasaññāpi upacārasaññāpi appanāsaññāpi vaṭṭati，nīlaṃ nīlanti uppajjanasaññāpi vaṭṭatiyeva。 这种感知包括准备感知、接近感知和集中感知，产生“蓝色”的感知也在其中。 Pītakādīsupi eseva nayo。 对于黄色等也是如此。 Idhāpi bhagavā sañjānanalakkhaṇāya saññāya paccattalakkhaṇameva bhājetvā dassesi。 在这里，佛陀同样通过感知的特征展示了其独特的特性。
Rūpaṃ rūpattāya saṅkhatamabhisaṅkharontīti yathā yāgumeva yāguttāya，pūvameva pūvattāya pacati nāma，evaṃ paccayehi samāgantvā katabhāvena saṅkhatanti laddhanāmaṃ rūpameva rūpattāya yathā abhisaṅkhataṃ rūpaṃ nāma hoti，tathattāya rūpabhāvāya abhisaṅkharoti āyūhati sampiṇḍeti，nipphādetīti attho。 形状因其特性而被称为“形成”，就像米饭因其成分而被称为米饭一样，形状是由因缘聚合而成的，因而被称为“形成的形状”，其本质上是形状的存在，因此形成、聚集、成就。 Vedanādīsupi eseva nayo。 对于感觉等也是如此。 Ayaṃ panettha saṅkhepo – attanā saha jāyamānaṃ rūpaṃ sampayutte ca vedanādayo dhamme abhisaṅkharoti nibbattetīti。 这里的总结是：与自身相结合的形状和相关的感觉等法则形成、产生。 Idhāpi bhagavā cetayitalakkhaṇassa saṅkhārassa paccattalakkhaṇameva bhājetvā dassesi。 在这里，佛陀同样通过意念的特征展示了其独特的特性。
Ambilampivijānātīti ambaambāṭakamātuluṅgādiambilaṃ ‘‘ambila’’nti vijānāti。 看到各种果汁，如芒果、酸橙、柠檬等，称之为“果汁”。 Eseva nayo sabbapadesu。 这个原则在所有地方都是适用的。 Api cettha tittakanti nimbapaṭolādinānappakāraṃ kaṭukanti pippalimaricādinānappakāraṃ。 这里的“苦”是指柠檬、辣椒等各种苦味。 Madhuranti sappiphāṇitādinānappakāraṃ。 “甜”是指各种甜味，如蜜等。 Khārikanti vātiṅgaṇanāḷikera caturassavallivettaṅkurādinānappakāraṃ。 “酸”是指各种酸味，如发酵的食物等。 Akhārikanti yaṃ vā taṃ vā phalajātaṃ kārapaṇṇādimissakapaṇṇaṃ。 “非酸”是指各种非酸类的食物。 Loṇikanti loṇayāguloṇamacchaloṇabhattādinānappakāraṃ。 “咸”是指各种咸味，如咸鱼、咸饭等。 Aloṇikantialoṇayāgualoṇamacchaaloṇabhattādinānappakāraṃ。 “非咸”是指各种非咸类的食物。 Tasmā viññāṇanti vuccatīti yasmā imaṃ ambilādibhedaṃ aññamaññavisiṭṭhena ambilādibhāvena jānāti，tasmā viññāṇanti vuccatīti。 因此，这被称为“意识”，因为它通过不同的特征来认识这些果汁的种类。因此，佛陀通过意识的特征展示了其独特的特性。
Yasmā pana ārammaṇassa ākārasaṇṭhānagahaṇavasena saññā pākaṭā hoti，tasmā sā cakkhudvāre vibhattā。 因为对象的形状和位置的把握使得感知显而易见，所以它在眼门中显现。 Yasmā vināpi ākārasaṇṭhānā ārammaṇassa paccattabhedagahaṇavasena viññāṇaṃ pākaṭaṃ hoti，tasmā taṃ jivhādvāre vibhattaṃ。 因为即使没有形状和位置的把握，意识通过对象的独特分类也显而易见，所以它在舌门中显现。 Imesaṃ pana saññāviññāṇapaññānaṃ asammohato sabhāvasallakkhaṇatthaṃ sañjānāti，vijānāti，pajānātīti ettha visesā veditabbā。 在这里，感知、意识和智慧是为了清楚地理解其本质特征而被认识、理解和察觉的。 Tattha upasaggamattameva viseso，jānātīti padaṃ pana aviseso。 在这里，只有微妙的差别，了解的词是没有差别的。 Tassapi jānanaṭṭhena viseso veditabbo。 在了解的方面，也应理解其差别。 Saññā hi nīlādivasena ārammaṇasañjānanamattameva，aniccaṃ dukkhamanattāti lakkhaṇapaṭivedhaṃ pāpetuṃ na sakkoti。 感知仅仅是对蓝色等对象的感知，无法产生对无常、苦、无我的特征的理解。 Viññāṇaṃ nīlādivasena ārammaṇañceva jānāti，aniccādivasena lakkhaṇapaṭivedhañca pāpeti，ussakkitvā pana maggapātubhāvaṃ pāpetuṃ na sakkoti。 而意识不仅认识蓝色等对象，还能理解无常等特征，但却无法引导到路径的显现。 Paññā nīlādivasena ārammaṇampi jānāti，aniccādivasena lakkhaṇapaṭivedhampi pāpeti，ussakkitvā maggapātubhāvampi pāpeti。 智慧不仅认识蓝色等对象，还能理解无常等特征，并能引导到路径的显现。


Yathā hi heraññikaphalake kahāpaṇarāsimhi kate ajātabuddhidārako gāmikapuriso mahāheraññikoti tīsu janesu oloketvā ṭhitesu ajātabuddhidārako kahāpaṇānaṃ cittavicittacaturassamaṇḍalādibhāvameva jānāti, ‘‘idaṃ manussānaṃ upabhogaparibhogaṃ ratanasammata’’nti na jānāti. Gāmikapuriso cittādibhāvañca jānāti, manussānaṃ upabhogaparibhogaratanasammatabhāvañca, ‘‘ayaṃ kūṭo, ayaṃ cheko, ayaṃ karaṭo, ayaṃ saṇho’’ti na jānāti. Mahāheraññiko cittādibhāvampi ratanasammatabhāvampi kūṭādibhāvampi jānāti. Jānanto ca pana rūpaṃ disvāpi saddaṃ sutvāpi gandhaṃ ghāyitvāpi rasaṃ sāyitvāpi hatthena garulahubhāvaṃ upadhāretvāpi ‘‘asukagāme kato’’tipi jānāti, ‘‘asukanigame asukanagare asukapabbatacchāyāya asukanadītīre kato’’tipi, ‘‘asukācariyena kato’’tipi jānāti. Evameva saññā ajātabuddhidārakassa kahāpaṇadassanaṃ viya nīlādivasena ārammaṇamattameva jānāti. Viññāṇaṃ gāmikapurisassa kahāpaṇadassanaṃ viya nīlādivasena ārammaṇampi jānāti, aniccādivasena lakkhaṇapaṭivedhampi pāpeti. Paññā mahāheraññikassa kahāpaṇadassanaṃ viya nīlādivasena ārammaṇampi jānāti, aniccādivasena lakkhaṇapaṭivedhampi pāpeti, ussakkitvā maggapātubhāvampi pāpeti.

So pana nesaṃ viseso duppaṭivijjho. Tenāha āyasmā nāgaseno –

‘‘Dukkaraṃ, mahārāja, bhagavatā katanti. Kiṃ, bhante nāgasena, bhagavatā dukkaraṃ katanti? Dukkaraṃ, mahārāja, bhagavatā kataṃ, imesaṃ arūpīnaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ ekārammaṇe vattamānānaṃ vavatthānaṃ akkhātaṃ ‘ayaṃ phasso, ayaṃ vedanā, ayaṃ saññā, ayaṃ cetanā, idaṃ citta’’’nti (mi. pa. 2.

Yathā hi heraññikaphalake kahāpaṇarāsimhi kate ajātabuddhidārako gāmikapuriso mahāheraññikoti tīsu janesu oloketvā ṭhitesu ajātabuddhidārako kahāpaṇānaṃ cittavicittacaturassamaṇḍalādibhāvameva jānāti，‘‘idaṃ manussānaṃ upabhogaparibhogaṃ ratanasammata’’nti na jānāti。 就像在金钱堆中，未曾出生的智慧者，看到三个人站着，未曾出生的智慧者只知道金钱的多样性，并不知道“这是人们的消费和享用的珍宝”。 Gāmikapuriso cittādibhāvañca jānāti，manussānaṃ upabhogaparibhogaratanasammatabhāvañca，‘‘ayaṃ kūṭo，ayaṃ cheko，ayaṃ karaṭo，ayaṃ saṇho’’ti na jānāti。 村民知道心理状态，也知道人们的消费和享用的珍宝，但并不知道“这是角、是切、是重、是轻”。 Mahāheraññiko cittādibhāvampi ratanasammatabhāvampi kūṭādibhāvampi jānāti。 大富翁知道心理状态、珍宝的特性和角的特性。 Jānanto ca pana rūpaṃ disvāpi saddaṃ sutvāpi gandhaṃ ghāyitvāpi rasaṃ sāyitvāpi hatthena garulahubhāvaṃ upadhāretvāpi ‘‘asukagāme kato’’tipi jānāti，‘‘asukanigame asukanagare asukapabbatacchāyāya asukanadītīre kato’’tipi，‘‘asukācariyena kato’’tipi jānāti。 他们在看到形状、听到声音、嗅到气味、尝到味道、感受到重轻后，甚至知道“在某个村庄中”、“在某个城市中”、“在某个山的阴影下”、“在某个河岸上”，以及“以某种方式做过”。 Evameva saññā ajātabuddhidārakassa kahāpaṇadassanaṃ viya nīlādivasena ārammaṇamattameva jānāti。 同样，未曾出生的智慧者只知道蓝色等对象的存在。 Viññāṇaṃ gāmikapurisassa kahāpaṇadassanaṃ viya nīlādivasena ārammaṇampi jānāti，aniccādivasena lakkhaṇapaṭivedhampi pāpeti。 意识如同村民对蓝色等对象的认识，也能理解无常等特征。 Paññā mahāheraññikassa kahāpaṇadassanaṃ viya nīlādivasena ārammaṇampi jānāti，aniccādivasena lakkhaṇapaṭivedhampi pāpeti，ussakkitvā maggapātubhāvampi pāpeti。 智慧如同大富翁对蓝色等对象的认识，能够理解无常等特征，并能引导到路径的显现。
So pana nesaṃ viseso duppaṭivijjho。 但对于这些的差别是难以理解的。 Tenāha āyasmā nāgaseno – 因此，尊者那伽森说：
‘‘Dukkaraṃ, mahārāja, bhagavatā katanti。 Kiṃ, bhante nāgasena, bhagavatā dukkaraṃ katanti? Dukkaraṃ, mahārāja, bhagavatā kataṃ, imesaṃ arūpīnaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ ekārammaṇe vattamānānaṃ vavatthānaṃ akkhātaṃ ‘ayaṃ phasso, ayaṃ vedanā, ayaṃ saññā, ayaṃ cetanā, idaṃ citta’’’nti。 “尊者，陛下，佛陀所做的是艰难的。” “尊者那伽森，佛陀做了什么艰难的事？” “尊者，陛下，佛陀所做的艰难是：在这些无形的心理状态法则上，正在运作的对象被确立为‘这是接触，这是感觉，这是感知，这是意志，这是心’。”

7.16).

Yathā hi tilatelaṃ sāsapatelaṃ madhukatelaṃ eraṇḍakatelaṃ vasātelanti imāni pañca telāni ekacāṭiyaṃ pakkhipitvā divasaṃ yamakamanthe hi manthetvā tato ‘‘idaṃ tilatelaṃ, idaṃ sāsapatela’’nti ekekassa pāṭiyekkaṃ uddharaṇaṃ nāma dukkaraṃ, idaṃ tato dukkarataraṃ. Bhagavā pana sabbaññutaññāṇassa suppaṭividdhattā dhammissaro dhammarājā imesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ ekārammaṇe vattamānānaṃ vavatthānaṃ akāsi. Pañcannaṃ mahānadīnaṃ samuddaṃ paviṭṭhaṭṭhāne ‘‘idaṃ gaṅgāya udakaṃ, idaṃ yamunāyā’’ti evaṃ pāṭiyekkaṃ udakuddharaṇenāpi ayamattho veditabbo.

Iti paṭhamapabbena suññataṃ, dutiyena suññatālakkhaṇanti dvīhi pabbehi anattalakkhaṇaṃ kathetvā idāni dukkhalakkhaṇaṃ dassetuṃ tatra, bhikkhavetiādimāha. Tattha khajjāmīti na rūpaṃ sunakho viya maṃsaṃ luñcitvā luñcitvā khādati, yathā pana kiliṭṭhavatthanivattho tatonidānaṃ pīḷaṃ sandhāya ‘‘khādati maṃ vattha’’nti bhaṇati, evamidampi pīḷaṃ uppādentaṃ khādati nāmāti veditabbaṃ. Paṭipanno hotīti sīlaṃ ādiṃ katvā yāva arahattamaggā paṭipanno hoti. Yo panettha balavañāṇo tikkhabuddhi ñāṇuttaro yogāvacaro padhānabhūmiyaṃ vāyamanto khāṇunā vā kaṇṭakena vā viddho āvudhena vā pahaṭo byagghādīhi vā gahetvā khajjamāno taṃ vedanaṃ abbohārikaṃ katvā mūlakammaṭṭhānaṃ sammasanto arahattameva gaṇhāti, ayaṃ vedanāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno nāma vuccati pītamallatthero viya kuṭumbiyaputtamahātissatthero viya vattaniaṭaviyaṃ tiṃsamattānaṃ bhikkhūnaṃ aññataro byagghamukhe nipannabhikkhu viya kaṇṭakena viddhatthero viya ca.

Dvādasasu kira bhikkhūsu ghaṇṭiṃ paharitvā araññe padhānamanuyuñjantesu eko sūriye atthaṅgatamatteyeva ghaṇṭiṃ paharitvā caṅkamaṃ oruyha caṅkamanto tiriyaṃ nimmathento tiṇapaṭicchannaṃ kaṇṭakaṃ akkami. Kaṇṭako piṭṭhipādena nikkhanto. Tattaphālena vinividdhakālo viya vedanā vattati. Thero cintesi – ‘‘kiṃ imaṃ kaṇṭakaṃ uddharāmi, udāhu pakatiyā vijjhitvā ṭhitakaṇṭaka’’nti? Tassa evamahosi – ‘‘iminā kaṇṭakena viddhattā nirayādīsu bhayaṃ nāma natthi, pakatiyā vijjhitvā ṭhitakaṇṭakaṃyevā’’ti. So taṃ vedanaṃ abbohārikaṃ katvā sabbarattiṃ caṅkamitvā vibhātāya rattiyā aññassa saññaṃ adāsi. So āgantvā ‘‘kiṃ, bhante’’ti pucchi? ‘‘Kaṇṭakenamhi, āvuso, viddho’’ti. ‘‘Kāya velāya, bhante’’ti? ‘‘Sāyameva, āvuso’’ti. ‘‘Kasmā na amhe pakkosittha, kaṇṭakaṃ uddharitvā tattha telampi siñceyyāmā’’ti? ‘‘Pakatiyā vijjhitvā ṭhitakaṇṭakameva uddharituṃ vāyamimhā, āvuso’’ti. ‘‘Sakkuṇittha, bhante, uddharitu’’nti. ‘‘Ekadesamattena me, āvuso, uddhaṭo’’ti. Sesavatthūni dīghamajjhimaṭṭhakathāsu (dī. ni. aṭṭha. 2.373; ma. ni. aṭṭha. 

7.16) Yathā hi tilatelaṃ sāsapatelaṃ madhukatelaṃ eraṇḍakatelaṃ vasātelanti imāni pañca telāni ekacāṭiyaṃ pakkhipitvā divasaṃ yamakamanthe hi manthetvā tato ‘‘idaṃ tilatelaṃ, idaṃ sāsapatela’’nti ekekassa pāṭiyekkaṃ uddharaṇaṃ nāma dukkaraṃ，idaṃ tato dukkarataraṃ。 就像将芝麻油、草油、蜜蜂油、蓖麻油和麻油这五种油放在一个容器中，然后在白天的某个时刻进行搅拌，之后单独提取“这是芝麻油，这是草油”，这样的单独提取是困难的，更加困难的是。 Bhagavā pana sabbaññutaññāṇassa suppaṭividdhattā dhammissaro dhammarājā imesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ ekārammaṇe vattamānānaṃ vavatthānaṃ akāsi。 然而，佛陀因全知的智慧而成为法的主宰，确立了这些无形法则的对象。 Pañcannaṃ mahānadīnaṃ samuddaṃ paviṭṭhaṭṭhāne ‘‘idaṃ gaṅgāya udakaṃ, idaṃ yamunāyā’’ti evaṃ pāṭiyekkaṃ udakuddharaṇenāpi ayamattho veditabbo。 在五条大河注入海洋的地方，也应理解为“这是恒河的水，这是雅穆纳河的水”，通过单独提取水。
Iti paṭhamapabbena suññataṃ，dutiyena suññatālakkhaṇanti dvīhi pabbehi anattalakkhaṇaṃ kathetvā idāni dukkhalakkhaṇaṃ dassetuṃ tatra，bhikkhavetiādimāha。 因此，通过第一部分的空无，第二部分的空无特征，这里将通过这两个部分来阐述无我特征，现在开始说明痛苦特征。 Tattha khajjāmīti na rūpaṃ sunakho viya maṃsaṃ luñcitvā luñcitvā khādati，yathā pana kiliṭṭhavatthanivattho tatonidānaṃ pīḷaṃ sandhāya ‘‘khādati maṃ vattha’’nti bhaṇati，evamidampi pīḷaṃ uppādentaṃ khādati nāmāti veditabbaṃ。 这里的“吃”是指不如狗那样撕扯肉，正如在污秽的环境中，指代其后果的痛苦，因此可以理解为“吃我这衣服”。 Paṭipanno hotīti sīlaṃ ādiṃ katvā yāva arahattamaggā paṭipanno hoti。 进入者是指通过戒等而走向阿罗汉道的人。 Yo panettha balavañāṇo tikkhabuddhi ñāṇuttaro yogāvacaro padhānabhūmiyaṃ vāyamanto khāṇunā vā kaṇṭakena vā viddho āvudhena vā pahaṭo byagghādīhi vā gahetvā khajjamāno taṃ vedanaṃ abbohārikaṃ katvā mūlakammaṭṭhānaṃ sammasanto arahattameva gaṇhāti，ayaṃ vedanāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno nāma vuccati pītamallatthero viya kuṭumbiyaputtamahātissatthero viya vattaniaṭaviyaṃ tiṃsamattānaṃ bhikkhūnaṃ aññataro byagghamukhe nipannabhikkhu viya kaṇṭakena viddhatthero viya ca。 但如果在这里有强大的智慧、敏锐的理解、超越于知识的修行者，努力在修行的基础上，若被刺、被刺痛、被武器攻击、被老虎等抓住而遭受痛苦，他将会将那痛苦视为可承受的，专注于根本的修行，最终获得阿罗汉果。 这样的修行者被称为已经进入痛苦、厌倦、解脱和灭尽的状态，如同比丘皮塔玛拉、比丘大士、在三十位比丘中，像那被刺的比丘一样。
Dvādasasu kira bhikkhūsu ghaṇṭiṃ paharitvā araññe padhānamanuyuñjantesu eko sūriye atthaṅgatamatteyeva ghaṇṭiṃ paharitvā caṅkamaṃ oruyha caṅkamanto tiriyaṃ nimmathento tiṇapaṭicchannaṃ kaṇṭakaṃ akkami。 在十二位比丘中，有一位在森林中修行，敲响钟声，正当太阳西沉之际，他敲响了钟声，下来行走，横着走，抖动着草丛中的刺。 Kaṇṭako piṭṭhipādena nikkhanto。 刺从他的背部出来。 Tattaphālena vinividdhakālo viya vedanā vattati。 于是，痛苦如同被刺的时刻。 Thero cintesi – ‘‘kiṃ imaṃ kaṇṭakaṃ uddharāmi，udāhu pakatiyā vijjhitvā ṭhitakaṇṭaka’’nti? 长老思考：“我该把这根刺拔掉，还是自然地将其拔出？” Tassa evamahosi – ‘‘iminā kaṇṭakena viddhattā nirayādīsu bhayaṃ nāma natthi，pakatiyā vijjhitvā ṭhitakaṇṭakaṃyevā’’ti。 他的想法是：“被这根刺刺到的我，在地狱等处是没有恐惧的，还是自然地拔掉这根刺比较好。” So taṃ vedanaṃ abbohārikaṃ katvā sabbarattiṃ caṅkamitvā vibhātāya rattiyā aññassa saññaṃ adāsi。 他将那痛苦视为可承受的，整夜行走，直到黎明，给了其他人不同的印象。 So āgantvā ‘‘kiṃ，bhante’’ti pucchi？ 他回来后问：“尊者，发生了什么？” ‘‘Kaṇṭakenamhi，āvuso，viddho’’ti。 “我被刺到了，朋友。” ‘‘Kāya velāya，bhante’’ti？ “在身体的某个时刻，尊者。” ‘‘Sāyameva，āvuso’’ti。 “正是如此，朋友。” ‘‘Kasmā na amhe pakkosittha，kaṇṭakaṃ uddharitvā tattha telampi siñceyyāmā’’ti？ “为什么不叫我们来，把刺拔掉，那里也可以洒水？” ‘‘Pakatiyā vijjhitvā ṭhitakaṃyevā uddharituṃ vāyamimhā，āvuso’’ti。 “我们正在努力自然地拔掉这根刺，朋友。” ‘‘Sakkuṇittha，bhante，uddharitu’’nti。 “可以的，尊者，可以拔掉。” ‘‘Ekadesamattena me，āvuso，uddhaṭo’’ti。 “只是部分地拔掉，朋友。” Sesavatthūni dīghamajjhimaṭṭhakathāsu。 其余的内容请参见中间和长篇的注释。

1.106) satipaṭṭhānasuttaniddese vitthāritāneva.

Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhaveti kasmā āraddhaṃ? Imasmiṃ pabbe dukkhalakkhaṇameva kathitaṃ, na aniccalakkhaṇaṃ. Taṃ dassetuṃ idamāraddhaṃ. Tīṇi lakkhaṇāni samodhānetvā dassetumpi āraddhameva. Apacināti no ācinātīti vaṭṭaṃ vināseti, neva cināti. Pajahati na upādiyatīti tadeva vissajjeti, na gaṇhāti. Visineti na ussinetīti vikirati na sampiṇḍeti. Vidhūpeti na sandhūpetīti nibbāpeti na jālāpeti.

Evaṃ passaṃ, bhikkhaveti idaṃ kasmā āraddhaṃ? Vaṭṭaṃ vināsetvā ṭhitaṃ mahākhīṇāsavaṃ dassessāmīti āraddhaṃ. Ettakena vā ṭhānena vipassanā kathitā, idāni saha vipassanāya cattāro magge dassetuṃ idaṃ āraddhaṃ. Atha vā ettakena ṭhānena paṭhamamaggo kathito, idāni saha vipassanāya tayo magge dassetuṃ idamāraddhaṃ. Ettakena vā ṭhānena tīṇi maggāni kathitāni, idāni saha vipassanāya arahattamaggaṃ dassetumpi idaṃ āraddhameva.

Sapajāpatikāti saddhiṃ pajāpatinā devarājena. Ārakāva namassantīti dūratova namassanti, dūrepi ṭhitaṃ namassantiyeva āyasmantaṃ nītattheraṃ viya.

Thero kira pupphacchaḍḍakakulato nikkhamma pabbajito, khuraggeyeva arahattaṃ patvā cintesi – ‘‘ahaṃ ajjeva pabbajito ajjeva me pabbajitakiccaṃ matthakaṃ pattaṃ, catupaccayasantosabhāvanārāmamaṇḍitaṃ mahāariyavaṃsapaṭipadaṃ pūressāmī’’ti. So paṃsukūlatthāya sāvatthiṃ pavisitvā coḷakaṃ pariyesanto vicari. Atheko mahābrahmā samāpattito vuṭṭhāya manussapathaṃ olokento theraṃ disvā – ‘‘ajjeva pabbajitvā ajjeva khuragge arahattaṃ patvā mahāariyavaṃsapaṭipadaṃ pūretuṃ coḷakaṃ pariyesatī’’ti añjaliṃ paggayha namassamāno aṭṭhāsi. Tamañño mahābrahmā disvā ‘‘kaṃ namassasī’’ti? Pucchi. Nītattheraṃ namassāmīti. Kiṃ kāraṇāti? Ajjeva pabbajitvā ajjeva khuragge arahattaṃ patvā mahāariyavaṃsapaṭipadaṃ pūretuṃ coḷakaṃ pariyesatīti. Sopi naṃ namassamāno aṭṭhāsi. Athañño, athaññoti sattasatā mahābrahmāno namassamānā aṭṭhaṃsu. Tena vuttaṃ –

‘‘Tā devatā sattasatā uḷārā,

Brahmā vimānā abhinikkhamitvā;

Nītaṃ namassanti pasannacittā,

‘Khīṇāsavo gaṇhati paṃsukūlaṃ’’’.

‘‘Tā devatā sattasatā uḷārā,

Brahmā vimānā abhinikkhamitvā;

Nītaṃ namassanti pasannacittā,

‘Khīṇāsavo kayirati paṃsukūlaṃ’’’.

‘‘‘Khīṇāsavo dhovati paṃsukūlaṃ’;

‘Khīṇāsavo rajati paṃsukūlaṃ’;

‘Khīṇāsavo pārupati paṃsakūla’’’nti.

Iti bhagavā imasmiṃ sutte desanaṃ tīhi bhavehi vinivattetvā arahattassa kūṭaṃ gaṇhi. Desanāpariyosāne pañcasatā bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsu. Sattamaṃ.

8. Piṇḍolyasuttavaṇṇanā



1.106) satipaṭṭhānasuttaniddese vitthāritāneva.
Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhaveti kasmā āraddhaṃ? Imasmiṃ pabbe dukkhalakkhaṇameva kathitaṃ, na aniccalakkhaṇaṃ。 你们认为这是什么原因，尊者们，为什么要开始这个？在这一部分中只讲了痛苦的特征，而没有讲无常的特征。 Taṃ dassetuṃ idamāraddhaṃ。 为了说明这一点，开始了这个讨论。 Tīṇi lakkhaṇāni samodhānetvā dassetumpi āraddhameva。 为了展示三个特征的合成，亦是开始的。 Apacināti no ācinātīti vaṭṭaṃ vināseti, neva cināti。 “放弃”是指不再积聚，而是消除轮回的痛苦，不再积聚。 Pajahati na upādiyatīti tadeva vissajjeti, na gaṇhāti。 “抛弃”是指放下而不再执着，而是放弃，而不再持有。 Visineti na ussinetīti vikirati na sampiṇḍeti。 “放散”是指不再聚集，而是扩散而不再压缩。 Vidhūpeti na sandhūpetīti nibbāpeti na jālāpeti。 “驱散”是指不再拘束，而是解脱而不再被束缚。
Evaṃ passaṃ, bhikkhaveti idaṃ kasmā āraddhaṃ? Vaṭṭaṃ vināsetvā ṭhitaṃ mahākhīṇāsavaṃ dassessāmīti āraddhaṃ。 这样看，尊者们，这是什么原因，为什么要开始这个？为了展示已消除轮回的状态，展示大解脱者的状态。 Ettakena vā ṭhānena vipassanā kathitā, idāni saha vipassanāya cattāro magge dassetuṃ idaṃ āraddhaṃ。 或者通过这个位置，已经讲述了内观，现在为了展示与内观相结合的四条道路而开始这个。 Atha vā ettakena ṭhānena paṭhamamaggo kathito, idāni saha vipassanāya tayo magge dassetuṃ idamāraddhaṃ。 或者通过这个位置，已经讲述了第一条道路，现在为了展示与内观相结合的三条道路而开始这个。 Ettakena vā ṭhānena tīṇi maggāni kathitāni, idāni saha vipassanāya arahattamaggaṃ dassetumpi idaṃ āraddhameva。 或者通过这个位置，已经讲述了三条道路，现在为了展示与内观相结合的阿罗汉道而开始这个。
Sapajāpatikāti saddhiṃ pajāpatinā devarājena。 “与众生的王”是指与众生的天王。 Ārakāva namassantīti dūratova namassanti, dūrepi ṭhitaṃ namassantiyeva āyasmantaṃ nītattheraṃ viya。 他们从远处致敬，远离也在致敬，如同尊者尼塔长老。
Thero kira pupphacchaḍḍakakulato nikkhamma pabbajito, khuraggeyeva arahattaṃ patvā cintesi – ‘‘ahaṃ ajjeva pabbajito ajjeva me pabbajitakiccaṃ matthakaṃ pattaṃ, catupaccayasantosabhāvanārāmamaṇḍitaṃ mahāariyavaṃsapaṭipadaṃ pūressāmī’’ti。 长老从花丛中走出，出家后，正当他在马蹄下获得阿罗汉果时，他思考：“我已经出家了，我已经达到了出家的目的，我将装饰这条四因缘的道路。” So paṃsukūlatthāya sāvatthiṃ pavisitvā coḷakaṃ pariyesanto vicari。 他为了寻找衣物而进入舍卫城。 Atheko mahābrahmā samāpattito vuṭṭhāya manussapathaṃ olokento theraṃ disvā – ‘‘ajjeva pabbajitvā ajjeva khuragge arahattaṃ patvā mahāariyavaṃsapaṭipadaṃ pūretuṃ coḷakaṃ pariyesatī’’ti añjaliṃ paggayha namassamāno aṭṭhāsi。 这时一位大梵天从定中醒来，看到长老，便合掌恭敬地站着，心中想着：“他已经出家了，已经在马蹄下获得了阿罗汉果，正在寻找衣物以装饰这条伟大的贵族之路。” Tamañño mahābrahmā disvā ‘‘kaṃ namassasī’’ti? Pucchi。 这位大梵天看到他，问：“你在敬拜谁？” Nītattheraṃ namassāmīti。 “我在恭敬尊者尼塔。” Kiṃ kāraṇāti? “为什么呢？” Ajjeva pabbajitvā ajjeva khuragge arahattaṃ patvā mahāariyavaṃsapaṭipadaṃ pūretuṃ coḷakaṃ pariyesatīti。 “因为他已经出家，已经在马蹄下获得了阿罗汉果，正在寻找衣物以装饰这条伟大的贵族之路。” Sopi naṃ namassamāno aṭṭhāsi。 他也恭敬地站着。 Athañño, athaññoti sattasatā mahābrahmāno namassamānā aṭṭhaṃsu。 于是，其他七百位大梵天也恭敬地站着。 Tena vuttaṃ – 因此说：
‘‘Tā devatā sattasatā uḷārā，
Brahmā vimānā abhinikkhamitvā；
Nītaṃ namassanti pasannacittā，
‘Khīṇāsavo gaṇhati paṃsukūlaṃ’’’。
‘‘Tā devatā sattasatā uḷārā，
Brahmā vimānā abhinikkhamitvā；
Nītaṃ namassanti pasannacittā，
‘Khīṇāsavo kayirati paṃsukūlaṃ’’’。
‘‘‘Khīṇāsavo dhovati paṃsukūlaṃ’；
‘Khīṇāsavo rajati paṃsukūlaṃ’；
‘Khīṇāsavo pārupati paṃsakūla’’’nti。
Iti bhagavā imasmiṃ sutte desanaṃ tīhi bhavehi vinivattetvā arahattassa kūṭaṃ gaṇhi。 佛陀在这部经中通过三种状态阐述了教义，从而获得了阿罗汉的果位。 Desanāpariyosāne pañcasatā bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsu。 在讲法结束时，五百位比丘获得了阿罗汉果。 Sattamaṃ。 第七。
Piṇḍolyasuttavaṇṇanā

80. Aṭṭhame kismiñcideva pakaraṇeti kismiñcideva kāraṇe. Paṇāmetvāti nīharitvā. Kismiṃ pana kāraṇe ete bhagavatā paṇāmitāti? Ekasmiñhi antovasse bhagavā sāvatthiyaṃ vasitvā vutthavasso pavāretvā mahābhikkhusaṅghaparivāro sāvatthito nikkhamitvā janapadacārikaṃ caranto kapilavatthuṃ patvā nigrodhārāmaṃ pāvisi. Sakyarājāno ‘‘satthā āgato’’ti sutvā pacchābhatte kappiyāni telamadhuphāṇitādīni ceva pānakāni ca kājasatehi gāhāpetvā vihāraṃ gantvā saṅghassa niyyātetvā satthāraṃ vanditvā paṭisanthāraṃ karontā ekamante nisīdiṃsu. Satthā tesaṃ madhuradhammakathaṃ kathento nisīdi. Tasmiṃ khaṇe ekacce bhikkhū senāsanaṃ paṭijagganti, ekacce mañcapīṭhādīni paññāpenti, sāmaṇerā appaharitaṃ karonti. Bhājanīyaṭṭhāne sampattabhikkhūpi atthi, asampattabhikkhūpi atthi. Sampattā asampattānaṃ lābhaṃ gaṇhantā, ‘‘amhākaṃ detha, amhākaṃ ācariyassa detha upajjhāyassa dethā’’ti kathentā mahāsaddamakaṃsu. Satthā sutvā theraṃ pucchi ‘‘ke pana te, ānanda, uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe macchavilope’’ti? Thero etamatthaṃ ārocesi. Satthā sutvā ‘‘āmisahetu, ānanda, bhikkhū mahāsaddaṃ karontī’’ti āha. ‘‘Āma, bhante’’ti. ‘‘Ananucchavikaṃ, ānanda, appatirūpaṃ. Na hi mayā kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni cīvarādihetu pāramiyo pūritā, nāpi ime bhikkhū cīvarādihetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, arahattahetu pabbajitvā anatthaṃ atthasadisaṃ asāraṃ sārasadisaṃ karonti, gacchānanda, te bhikkhū paṇāmehī’’ti.

Pubbaṇhasamayanti dutiyadivase pubbaṇhasamayaṃ. Beluvalaṭṭhikāya mūleti taruṇabeluvarukkhamūle. Pabāḷhoti pabāhito. Pavāḷhotipi pāṭho, pavāhitoti attho. Ubhayampi nīhaṭabhāvameva dīpeti. Siyā aññathattanti pasādaññathattaṃ vā bhāvaññathattaṃ vā bhaveyya. Kathaṃ? ‘‘Sammāsambuddhena mayaṃ lahuke kāraṇe paṇāmitā’’ti pasādaṃ mandaṃ karontānaṃ pasādaññathattaṃ nāma hoti. Saliṅgeneva titthāyatanaṃ pakkamantānaṃ bhāvaññathattaṃ nāma. Siyā vipariṇāmoti ettha pana ‘‘mayaṃ satthu ajjhāsayaṃ gaṇhituṃ sakkhissāmāti pabbajitā, naṃ gahetuṃ asakkontānaṃ kiṃ amhākaṃ pabbajjāyā’’ti? Sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattanaṃ vipariṇāmoti veditabbo. Vacchassāti khīrūpakavacchassa. Aññathattanti milāyanaaññathattaṃ. Khīrūpako hi vaccho mātu adassanena khīraṃ alabhanto milāyati kampati pavedhati. Vipariṇāmoti maraṇaṃ. So hi khīraṃ alabhamāno khīrapipāsāya sussanto patitvā marati.

Bījānaṃ taruṇānanti udakena anuggahetabbānaṃ virūḷhabījānaṃ. Aññathattanti milāyanaññathattameva. Tāni hi udakaṃ alabhantāni milāyanti. Vipariṇāmoti vināso. Tāni hi udakaṃ alabhantāni sukkhitvā vinassanti, palālameva honti. Anuggahitoti āmisānuggahena ceva dhammānuggahena ca anuggahito. Anuggaṇheyyanti dvīhipi etehi anuggahehi anuggaṇheyyaṃ. Acirapabbajitā hi sāmaṇerā ceva daharabhikkhū ca cīvarādipaccayavekalle vā sati gelaññe vā satthārā vā ācariyupajjhāyehi vā āmisānuggahena ananuggahitā kilamantā na sakkonti sajjhāyaṃ vā manasikāraṃ vā kātuṃ, dhammānuggahena ananuggahitā uddesena ceva ovādānusāsaniyā ca parihāyamānā na sakkonti akusalaṃ parivajjetvā kusalaṃ bhāvetuṃ. Imehi pana dvīhi anuggahehi anuggahitā kāyena akilamantā sajjhāyamanasikāre pavattitvā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamānā aparabhāge taṃ anuggahaṃ alabhantāpi teneva purimānuggahena laddhabalā sāsane patiṭṭhahanti, tasmā bhagavato evaṃ parivitakko udapādi.


Aṭṭhame kismiñcideva pakaraṇeti kismiñcideva kāraṇe。 在第八部分中，在某种情况下，提到某种原因。 Paṇāmetvāti nīharitvā。 “抛弃”是指拿起并取出。 Kismiṃ pana kāraṇe ete bhagavatā paṇāmitāti? 这些“抛弃”是基于什么原因呢，尊者？ Ekasmiñhi antovasse bhagavā sāvatthiyaṃ vasitvā vutthavasso pavāretvā mahābhikkhusaṅghaparivāro sāvatthito nikkhamitvā janapadacārikaṃ caranto kapilavatthuṃ patvā nigrodhārāmaṃ pāvisi。 佛陀在舍卫城住了一段时间，出门后，带着大比丘众，前往迦毗罗卫，抵达尼罗陀园。 Sakyarājāno ‘‘satthā āgato’’ti sutvā pacchābhatte kappiyāni telamadhuphāṇitādīni ceva pānakāni ca kājasatehi gāhāpetvā vihāraṃ gantvā saṅghassa niyyātetvā satthāraṃ vanditvā paṭisanthāraṃ karontā ekamante nisīdiṃsu。 释迦族的国王听说“老师来了”，便在饭后准备了香油、蜜、饮料等，带着百位随侍前往寺院，向僧众供养，向老师致敬，随后在一旁坐下。 Satthā tesaṃ madhuradhammakathaṃ kathento nisīdi。 老师坐下，开始为他们讲述甘美的法音。 Tasmiṃ khaṇe ekacce bhikkhū senāsanaṃ paṭijagganti, ekacce mañcapīṭhādīni paññāpenti, sāmaṇerā appaharitaṃ karonti。 此时，有些比丘在照看坐垫，有些则准备座椅，小比丘们则在做一些轻松的事情。 Bhājanīyaṭṭhāne sampattabhikkhūpi atthi, asampattabhikkhūpi atthi。 在供品的地方，有些比丘已经到位，有些尚未到位。 Sampattā asampattānaṃ lābhaṃ gaṇhantā, ‘‘amhākaṃ detha, amhākaṃ ācariyassa detha upajjhāyassa dethā’’ti kathentā mahāsaddamakaṃsu。 已到位的比丘们在计算尚未到位的比丘的利益，便高声呼喊：“给我们，给我们的老师，给我们的上师。” Satthā sutvā theraṃ pucchi ‘‘ke pana te, ānanda, uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe macchavilope’’ti? 听到这些，老师问尊者阿难：“那些大声呼喊的人是谁？我想是为了捕捉鱼而发出的声音。” Thero etamatthaṃ ārocesi。 尊者阿难解释了事情的缘由。 Satthā sutvā ‘‘āmisahetu, ānanda, bhikkhū mahāsaddaṃ karontī’’ti āha。 老师听后说：“阿难，出家人是为了物质的缘故而发出大声。” ‘‘Āma, bhante’’ti。 “是的，尊者。” ‘‘Ananucchavikaṃ, ānanda, appatirūpaṃ。 “阿难，这是不恰当的，微不足道的。 Na hi mayā kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni cīvarādihetu pāramiyo pūritā，nāpi ime bhikkhū cīvarādihetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā，arahetthahetu pabbajitvā anatthaṃ atthasadisaṃ asāraṃ sārasadisaṃ karonti，gacchānanda，te bhikkhū paṇāmehī’’ti。 “我在过去的无数劫中已经圆满了四种布施的波罗蜜，而这些比丘们却因为衣物等的缘故，从家中出家，成为无家可归者，却做出如此无益的行为。阿难，去告诉他们，我是抛弃他们的。”
Pubbaṇhasamayanti dutiyadivase pubbaṇhasamayaṃ。 “在早晨的时候”是指第二天的早晨。 Beluvalaṭṭhikāya mūleti taruṇabeluvarukkhamūle。 “在年轻的贝卢瓦树下”是指在年轻的贝卢瓦树的根部。 Pabāḷhoti pabāhito。 “被驱散”是指被驱散。 Pavāḷhotipi pāṭho, pavāhitoti attho。 “被驱散”或“被驱动”的意思。 Ubhayampi nīhaṭabhāvameva dīpeti。 这两者都只是指被驱散的状态。 Siyā aññathattanti pasādaññathattaṃ vā bhāvaññathattaṃ vā bhaveyya。 可能是另一种状态，或者是心态的另一种状态。 Kathaṃ? “如何呢？” ‘‘Sammāsambuddhena mayaṃ lahuke kāraṇe paṇāmitā’’ti pasādaṃ mandaṃ karontānaṃ pasādaññathattaṃ nāma hoti。 “我们是被正觉者轻易地抛弃的”，对那些心态微弱的人来说，这称为心态的另一种状态。 Saliṅgeneva titthāyatanaṃ pakkamantānaṃ bhāvaññathattaṃ nāma。 “如同小虫爬行”，这称为另一种状态。 Siyā vipariṇāmoti ettha pana ‘‘mayaṃ satthu ajjhāsayaṃ gaṇhituṃ sakkhissāmāti pabbajitā，naṃ gahetuṃ asakkontānaṃ kiṃ amhākaṃ pabbajjāyā’’ti？ 可能是另一种变化，这里是指“我们出家是为了理解老师的意图，但却无法抓住他，这对我们的出家有什么意义呢？” Sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattanaṃ vipariṇāmoti veditabbo。 “拒绝学习和退步”被称为变化。 Vacchassāti khīrūpakavacchassa。 “犊牛”是指像牛犊一样。 Aññathattanti milāyanaaññathattaṃ。 “另一种状态”是指消失的状态。 Khīrūpako hi vaccho mātu adassanena khīraṃ alabhanto milāyati kampati pavedhati。 “像牛犊一样”，因为没有见到母亲而得不到奶，牛犊在失去母亲后会感到痛苦而颤抖。 Vipariṇāmoti maraṇaṃ。 “变化”是指死亡。 So hi khīraṃ alabhamāno khīrapipāsāya sussanto patitvā marati。 他因为得不到奶而因口渴而干枯，最终死去。
Bījānaṃ taruṇānanti udakena anuggahetabbānaṃ virūḷhabījānaṃ。 “小树的种子”是指那些需要水滋养的种子。 Aññathattanti milāyanaññathattameva。 “另一种状态”是指消失的状态。 Tāni hi udakaṃ alabhantāni milāyanti。 因为得不到水而消失。 Vipariṇāmoti vināso。 “变化”是指消亡。 Tāni hi udakaṃ alabhantāni sukkhitvā vinassanti, palālameva honti。 因为得不到水而干枯而消亡，变成尘土。 Anuggahitoti āmisānuggahena ceva dhammānuggahena ca anuggahito。 “被滋养”是指被物质和法的滋养。 Anuggaṇheyyanti dvīhipi etehi anuggahehi anuggaṇheyyaṃ。 “应该被滋养”，这两个滋养的意思。 Acirapabbajitā hi sāmaṇerā ceva daharabhikkhū ca cīvarādipaccayavekalle vā sati gelaññe vā satthārā vā ācariyupajjhāyehi vā āmisānuggahena ananuggahitā kilamantā na sakkonti sajjhāyaṃ vā manasikāraṃ vā kātuṃ，dhammānuggahena ananuggahitā uddesena ceva ovādānusāsaniyā ca parihāyamānā na sakkonti akusalaṃ parivajjetvā kusalaṃ bhāvetuṃ。 这些刚出家的小比丘和年轻比丘，在衣物等供养上，因未被滋养而感到困扰，无法专心修行，无法用心去做，因未被法滋养而在教导和训诫上被削弱，无法避免恶行，无法培养善行。 Imehi pana dvīhi anuggahehi anuggahitā kāyena akilamantā sajjhāyamanasikāre pavattitvā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamānā aparabhāge taṃ anuggahaṃ alabhantāpi teneva purimānuggahena laddhabalā sāsane patiṭṭhahanti，tasmā bhagavato evaṃ parivitakko udapādi。 然而，这些被这两种滋养滋养的比丘，身体没有困扰，专心修行，按照教导去修行，最终即使未获得那种滋养，仍然依靠之前获得的力量在佛法中站稳，因此，佛陀产生了这样的思考。


Bhagavato purato pāturahosīti satthu cittaṃ ñatvā – ‘‘ime bhikkhū bhagavatā paṇāmitā, idāni nesaṃ anuggahaṃ kātukāmo evaṃ cintesi, kāraṇaṃ bhagavā cintesi, ahamettha ussāhaṃ janessāmī’’ti purato pākaṭo ahosi. Santettha bhikkhūti idaṃ so mahābrahmā yathā nāma byatto sūdo yadeva ambilaggādīsu rasajātaṃ rañño ruccati, taṃ abhisaṅkhārena sādutaraṃ katvā punadivase upanāmeti, evameva attano byattatāya bhagavatā āhaṭaupamaṃyeva evametaṃ bhagavātiādivacanehi abhisaṅkharitvā bhagavantaṃ yācanto bhikkhusaṅghassa anuggahakaraṇatthaṃ vadati . Tattha abhinandatūti ‘‘mama santikaṃ bhikkhusaṅgho āgacchatū’’ti. Evamassa āgamanaṃ sampiyāyamāno abhinandatu. Abhivadatūti āgatassa ca ovādānusāsaniṃ dadanto abhivadatu.

Paṭisallānāti ekībhāvā. Iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsīti iddhiṃ akāsi. Ekadvīhikāyāti ekeko ceva dve dve ca hutvā. Sārajjamānarūpāti ottappamānasabhāvā bhāyamānā. Kasmā pana bhagavā tesaṃ tathā upasaṅkamanāya iddhimakāsīti? Hitapatthanāya. Yadi hi te vaggavaggā hutvā āgaccheyyuṃ, ‘‘bhagavā bhikkhusaṅghaṃ paṇāmetvā araññaṃ paviṭṭho ekadivasampi tattha vasituṃ nāsakkhi, vegeneva āgato’’ti keḷimpi kareyyuṃ. Atha nesaṃ neva buddhagāravaṃ paccupaṭṭhaheyya, na dhammadesanaṃ sampaṭicchituṃ samatthā bhaveyyuṃ. Sabhayānaṃ pana sasārajjānaṃ ekadvīhikāya āgacchantānaṃ buddhagāravañceva paccupaṭṭhitaṃ bhavissati, dhammadesanañca sampaṭicchituṃ sakkhissantīti cintetvā tesaṃ hitapatthanāya tathārūpaṃ iddhiṃ akāsi.

Nisīdiṃsūti tesu hi sārajjamānarūpesu āgacchantesu eko bhikkhu ‘‘mamaṃyeva satthā oloketi, maṃyeva maññe niggaṇhitukāmo’’ti saṇikaṃ āgantvā vanditvā nisīdi, athañño athaññoti evaṃ pañcabhikkhusatāni nisīdiṃsu. Evaṃ nisinnaṃ pana bhikkhusaṅghaṃ sīdantare sannisinnaṃ mahāsamuddaṃ viya nivāte padīpaṃ viya ca niccalaṃ disvā satthā cintesi – ‘‘imesaṃ bhikkhūnaṃ kīdisī dhammadesanā vaṭṭatī’’ti? Athassa etadahosi – ‘‘ime āhārahetu paṇāmitā, piṇḍiyālopadhammadesanāva nesaṃ sappāyā, taṃ dassetvā matthake tiparivaṭṭadesanaṃ desessāmi, desanāpariyosāne sabbe arahattaṃ pāpuṇissantī’’ti. Atha nesaṃ taṃ dhammadesanaṃ desento antamidaṃ, bhikkhavetiādimāha.

Tattha antanti pacchimaṃ lāmakaṃ. Yadidaṃ piṇḍolyanti yaṃ evaṃ piṇḍapariyesanena jīvikaṃ kappentassa jīvitaṃ. Ayaṃ panettha padattho – piṇḍāya ulatīti piṇḍolo, piṇḍolassa kammaṃ piṇḍolyaṃ, piṇḍapariyesanena nipphāditajīvitanti attho. Abhisāpoti akkoso. Kupitā hi manussā attano paccatthikaṃ ‘‘cīvaraṃ nivāsetvā kapālaṃ gahetvā piṇḍaṃ pariyesamāno carissatī’’ti akkosanti. Atha vā pana ‘‘kiṃ tuyhaṃ akātabbaṃ atthi, yo tvaṃ evaṃ balavā vīriyasampannopi hirottappaṃ pahāya kapaṇo viya piṇḍolo vicarasi pattapāṇī’’ti? Evampi akkosantiyeva. Tañca kho etanti evaṃ taṃ abhisāpaṃ samānampi piṇḍolyaṃ. Kulaputtā upenti atthavasikāti mama sāsane jātikulaputtā ca ācārakulaputtā ca atthavasikā kāraṇavasikā hutvā kāraṇavasaṃ paṭicca upenti.


Bhagavato purato pāturahosīti satthu cittaṃ ñatvā – ‘‘ime bhikkhū bhagavatā paṇāmitā, idāni nesaṃ anuggahaṃ kātukāmo evaṃ cintesi, kāraṇaṃ bhagavā cintesi, ahamettha ussāhaṃ janessāmī’’ti purato pākaṭo ahosi。 佛陀面前显现，因知老师的心意，便想：“这些比丘是佛所抛弃的，现在我想为他们施加恩惠，佛陀在思考原因，我要在这里激发他们的勇气。” Santettha bhikkhūti idaṃ so mahābrahmā yathā nāma byatto sūdo yadeva ambilaggādīsu rasajātaṃ rañño ruccati, taṃ abhisaṅkhārena sādutaraṃ katvā punadivase upanāmeti，evameva attano byattatāya bhagavatā āhaṭaupamaṃyeva evametaṃ bhagavātiādivacanehi abhisaṅkharitvā bhagavantaṃ yācanto bhikkhusaṅghassa anuggahakaraṇatthaṃ vadati。 这位大梵天通过自我表现，像是一个被国王所喜爱的厨师，经过精心的准备，第二天再度呈现，正如他以自己的特殊性向佛陀请求恩惠，以此为比丘众施加恩惠。 Tattha abhinandatūti ‘‘mama santikaṃ bhikkhusaṅgho āgacchatū’’ti。 因此，他希望比丘众能够来到他这里。 Evamassa āgamanaṃ sampiyāyamāno abhinandatu。 这样，他希望他们的到来能给他带来快乐。 Abhivadatūti āgatassa ca ovādānusāsaniṃ dadanto abhivadatu。 希望他们能够以恭敬的态度来，给予教导和训诫。
Paṭisallānāti ekībhāvā。 “归一”是指合为一体。 Iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsīti iddhiṃ akāsi。 “以神通的力量”是指展现神通。 Ekadvīhikāyāti ekeko ceva dve dve ca hutvā。 “单独或成对”是指单独或成对的状态。 Sārajjamānarūpāti ottappamānasabhāvā bhāyamānā。 “具威严的形态”是指严肃而庄重的状态。 Kasmā pana bhagavā tesaṃ tathā upasaṅkamanāya iddhimakāsīti? 为何佛陀要为他们的到来展现神通呢？ Hitapatthanāya。 是为了他们的利益。 Yadi hi te vaggavaggā hutvā āgaccheyyuṃ, ‘‘bhagavā bhikkhusaṅghaṃ paṇāmetvā araññaṃ paviṭṭho ekadivasampi tattha vasituṃ nāsakkhi, vegeneva āgato’’ti keḷimpi kareyyuṃ。 如果他们分成小组来到，便会说：“佛陀抛弃了比丘众，进入森林，甚至连一天也无法在那儿停留，急忙而来。” Atha nesaṃ neva buddhagāravaṃ paccupaṭṭhaheyya, na dhammadesanaṃ sampaṭicchituṃ samatthā bhaveyyuṃ。 那么，他们将无法尊重佛陀，也无法接受教义。 Sabhayānaṃ pana sasārajjānaṃ ekadvīhikāya āgacchantānaṃ buddhagāravañceva paccupaṭṭhitaṃ bhavissati, dhammadesanañca sampaṭicchituṃ sakkhissantīti cintetvā tesaṃ hitapatthanāya tathārūpaṃ iddhiṃ akāsi。 然而，面对那些有恐惧感的比丘，若他们成对而来，他们将会尊重佛陀，并能够接受教义，因此，佛陀展现了这样的神通。
Nisīdiṃsūti tesu hi sārajjamānarūpesu āgacchantesu eko bhikkhu ‘‘mamaṃyeva satthā oloketi, maṃyeva maññe niggaṇhitukāmo’’ti saṇikaṃ āgantvā vanditvā nisīdi，athañño athaññoti evaṃ pañcabhikkhusatāni nisīdiṃsu。 当他们以威严的形态到来时，有位比丘想：“老师只注视我，想要指责我。”于是他慢慢走来，恭敬地问候并坐下，其他比丘也相继坐下，形成了五百比丘的聚集。 Evaṃ nisinnaṃ pana bhikkhusaṅghaṃ sīdantare sannisinnaṃ mahāsamuddaṃ viya nivāte padīpaṃ viya ca niccalaṃ disvā satthā cintesi – ‘‘imesaṃ bhikkhūnaṃ kīdisī dhammadesanā vaṭṭatī’’ti? 看到这样的比丘众，坐得稳如大海，像灯火般明亮，佛陀思考：“对这些比丘，该讲什么样的法呢？” Athassa etadahosi – ‘‘ime āhārahetu paṇāmitā, piṇḍiyālopadhammadesanāva nesaṃ sappāyā, taṃ dassetvā matthake tiparivaṭṭadesanaṃ desessāmi, desanāpariyosāne sabbe arahattaṃ pāpuṇissantī’’ti。 于是他想到：“这些比丘因物质的缘故而被抛弃，讲述以乞食为主的法则对他们是有益的，因此我将讲述三转法轮的教义，最终所有人都将获得阿罗汉果。” Atha nesaṃ taṃ dhammadesanaṃ desento antamidaṃ, bhikkhavetiādimāha。 然后，他开始讲述这部法。
Tattha antanti pacchimaṃ lāmakaṃ。 “其中的终点”是指最后的部分。 Yadidaṃ piṇḍolyanti yaṃ evaṃ piṇḍapariyesanena jīvikaṃ kappentassa jīvitaṃ。 “乞食”是指通过乞食来维持生命。 Ayaṃ panettha padattho – piṇḍāya ulatīti piṇḍolo，piṇḍolassa kammaṃ piṇḍolyaṃ，piṇḍapariyesanena nipphāditajīvitanti attho。 这里的字面意思是“乞食的过程”，即通过乞食来维持生命。 Abhisāpoti akkoso。 “诅咒”是指指责。 Kupitā hi manussā attano paccatthikaṃ ‘‘cīvaraṃ nivāsetvā kapālaṃ gahetvā piṇḍaṃ pariyesamāno carissatī’’ti akkosanti。 愤怒的人会指责对方：“他披着袈裟，拿着钵，四处乞食。” Atha vā pana ‘‘kiṃ tuyhaṃ akātabbaṃ atthi, yo tvaṃ evaṃ balavā vīriyasampannopi hirottappaṃ pahāya kapaṇo viya piṇḍolo vicarasi pattapāṇī’’ti? 也可能会问：“你有什么不该做的事情，为什么你如此强壮，充满勇气，却抛弃了羞耻，像乞食者一样游荡？” Evampi akkosantiyeva。 这样的指责也是存在的。 Tañca kho etanti evaṃ taṃ abhisāpaṃ samānampi piṇḍolyaṃ。 这也是一种诅咒，指责乞食者。 Kulaputtā upenti atthavasikāti mama sāsane jātikulaputtā ca ācārakulaputtā ca atthavasikā kāraṇavasikā hutvā kāraṇavasaṃ paṭicca upenti。 出身高贵的人在我的教法中，因家庭背景和行为而获得利益，依赖原因而获得利益。


Rājābhinītātiādīsu ye rañño santakaṃ khāditvā raññā bandhanāgāre bandhāpitā palāyitvā pabbajanti, te rājābhinītā nāma. Te hi raññā bandhanaṃ abhinītattā rājābhinītā nāma. Ye pana corehi aṭaviyaṃ gahetvā ekaccesu māriyamānesu ekacce ‘‘mayaṃ sāmi tumhehi vissaṭṭhā gehaṃ anajjhāvasitvā pabbajissāma, tattha yaṃ yaṃ buddhapūjādipuññaṃ karissāma, tato tumhākaṃ pattiṃ dassāmā’’ti tehi vissaṭṭhā pabbajanti, te corābhinītā nāma. Tepi hi corehi māretabbataṃ abhinītāti corābhinītā nāma. Ye pana iṇaṃ gahetvā paṭidātuṃ asakkontā palāyitvā pabbajanti, te iṇaṭṭā nāma, iṇapīḷitāti attho . Iṇaṭṭhātipi pāṭho, iṇe ṭhitāti attho. Ye rājacorachātakarogabhayānaṃ aññatarena abhibhūtā upaddutā pabbajanti, te bhayaṭṭā nāma, bhayapīḷitāti attho. Bhayaṭṭhātipi pāṭho, bhaye ṭhitāti attho. Ājīvikāpakatāti ājīvikāya upaddutā abhibhūtā, puttadāraṃ posetuṃ asakkontāti attho. Otiṇṇāmhāti anto anupaviṭṭhā.

So ca hoti abhijjhālūti idaṃ so kulaputto ‘‘dukkhassa antaṃ karissāmī’’tiādivasena cittaṃ uppādetvā pabbajito, aparabhāge, taṃ pabbajjaṃ tathārūpaṃ kātuṃ na sakkoti, taṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tattha abhijjhālūti parabhaṇḍānaṃ abhijjhāyitā. Tibbasārāgoti bahalarāgo. Byāpannacittoti pūtibhāvena vipannacitto. Paduṭṭhamanasaṅkappoti tikhiṇasiṅgo viya goṇo duṭṭhacitto. Muṭṭhassatīti bhattanikkhittakāko viya naṭṭhassati, idha kataṃ ettha nassati. Asampajānoti nippañño. Khandhādiparicchedarahito. Asamāhitoti caṇḍasote baddhanāvā viya upacārappanābhāvena asaṇṭhito. Vibbhantacittoti bandhāruḷhamago viya santamano. Pākatindriyoti yathā gihī puttadhītaro olokento asaṃvutindriyo hoti, evaṃ asaṃvutindriyo.

Chavālātanti chavānaṃ daḍḍhaṭṭhāne alātaṃ. Ubhatopadittaṃ majjhe gūthagatanti pamāṇena aṭṭhaṅgulamattaṃ dvīsu ṭhānesu ādittaṃ majjhe gūthamakkhitaṃ. Neva gāmeti sace hi taṃ yuganaṅgalagopānasipakkhapāsakādīnaṃ atthāya upanetuṃ sakkā assa, gāme kaṭṭhatthaṃ phareyya. Sace khettakuṭiyaṃ kaṭṭhattharamañcakādīnaṃ atthāya upanetuṃ sakkā, araññe kaṭṭhatthaṃ phareyya. Yasmā pana ubhayathāpi na sakkā, tasmā evaṃ vuttaṃ. Gihibhogā ca parihīnoti yo agāre vasantehi gihīhi dāyajje bhājiyamāne bhogo laddhabbo assa, tato ca parihīno. Sāmaññatthañcāti ācariyupajjhāyānaṃ ovāde ṭhatvā pariyattipaṭivedhavasena pattabbaṃ sāmaññatthañca. Imañca pana upamaṃ satthā na dussīlassa vasena āhari, parisuddhasīlassa pana alasassa abhijjhādīhi dosehi upahatassa puggalassa imaṃ upamaṃ āhari.

Tayome, bhikkhaveti kasmā āraddhaṃ? Imassa puggalassa chavālātasadisabhāvo neva mātāpitūhi kato, na ācariyupajjhāyehi, imehi pana pāpavitakkehi katoti dassanatthaṃ āraddhaṃ. Animittaṃ vā samādhinti vipassanāsamādhiṃ. So hi niccanimittādīnaṃ samugghātanena animittoti vuccati. Ettha ca cattāro satipaṭṭhānā missakā, animittasamādhi pubbabhāgo. Animittasamādhi vā missako, satipaṭṭhānā pubbabhāgāti veditabbā.

Dvemā, bhikkhave, diṭṭhiyoti idaṃ pana na kevalaṃ animittasamādhibhāvanā imesaṃyeva tiṇṇaṃ mahāvitakkānaṃ pahānāya saṃvattati, sassatucchedadiṭṭhīnampi pana samugghātaṃ karotīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Na vajjavā assanti niddoso bhaveyyaṃ. Sesamettha uttānameva. Iti bhagavā imasmimpi sutte desanaṃ tīhi bhavehi vinivattetvā arahattena kūṭaṃ gaṇhi. Desanāvasāne pañcasatā bhikkhū saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇiṃsūti. Aṭṭhamaṃ.

9. Pālileyyasuttavaṇṇanā



Rājābhinītātiādīsu ye rañño santakaṃ khāditvā raññā bandhanāgāre bandhāpitā palāyitvā pabbajanti, te rājābhinītā nāma。 在关于“被国王抛弃”的情况下，那些在国王的保护下，吃了国王的食物，被国王囚禁后逃跑而出家的，称为“被国王抛弃”。 Te hi raññā bandhanaṃ abhinītattā rājābhinītā nāma。 他们因被国王囚禁而被称为“被国王抛弃”。 Ye pana corehi aṭaviyaṃ gahetvā ekaccesu māriyamānesu ekacce ‘‘mayaṃ sāmi tumhehi vissaṭṭhā gehaṃ anajjhāvasitvā pabbajissāma, tattha yaṃ yaṃ buddhapūjādipuññaṃ karissāma, tato tumhākaṃ pattiṃ dassāmā’’ti tehi vissaṭṭhā pabbajanti, te corābhinītā nāma。 而那些被强盗抓住后，孤独地被杀，便对强盗说：“我们将从这里出家，做一些供养佛陀的功德，以此来展示我们的成果。”因此他们被称为“被强盗抛弃”。 Tepi hi corehi māretabbataṃ abhinītāti corābhinītā nāma。 他们因被强盗杀害而被称为“被强盗抛弃”。 Ye pana iṇaṃ gahetvā paṭidātuṃ asakkontā palāyitvā pabbajanti, te iṇaṭṭā nāma, iṇapīḷitāti attho。 那些无法偿还债务而逃跑出家的，称为“被债务所困”。 iṇaṭṭhātipi pāṭho, iṇe ṭhitāti attho。 “被债务所困”或“被债务所压迫”的意思。 Ye rājacorachātakarogabhayānaṃ aññatarena abhibhūtā upaddutā pabbajanti, te bhayaṭṭā nāma，bhayapīḷitāti attho。 那些因国王、强盗或疾病的恐惧而感到威胁而出家的，称为“因恐惧而出家”。 Bhayaṭṭhātipi pāṭho，bhaye ṭhitāti attho。 “因恐惧而出家”或“因恐惧而压迫”的意思。 Ājīvikāpakatāti ājīvikāya upaddutā abhibhūtā, puttadāraṃ posetuṃ asakkontāti attho。 “因生活困扰而出家”是指那些因生活压力而无法养活家人的人。 Otiṇṇāmhāti anto anupaviṭṭhā。 “被压迫”是指内心未能安住。
So ca hoti abhijjhālūti idaṃ so kulaputto ‘‘dukkhassa antaṃ karissāmī’’tiādivasena cittaṃ uppādetvā pabbajito，aparabhāge，taṃ pabbajjaṃ tathārūpaṃ kātuṃ na sakkoti，taṃ dassetuṃ vuttaṃ。 这位出家人因心中生起“我要结束痛苦”的念头而出家，但在之后却无法实现这样的出家，故此说。 Tattha abhijjhālūti parabhaṇḍānaṃ abhijjhāyitā。 “贪婪”是指对他人财物的渴望。 Tibbasārāgoti bahalarāgo。 “强烈的渴望”是指强烈的欲望。 Byāpannacittoti pūtibhāvena vipannacitto。 “心智困扰”是指因欲望而困扰的心。 Paduṭṭhamanasaṅkappoti tikhiṇasiṅgo viya goṇo duṭṭhacitto。 “恶念”是指如同凶猛的野兽般的恶念。 Muṭṭhassatīti bhattanikkhittakāko viya naṭṭhassati，idha kataṃ ettha nassati。 “愚昧”是指如同被丢弃的食物般，失去的东西在这里也失去。 Asampajānoti nippañño。 “无觉”是指无知。 Khandhādiparicchedarahito。 “无分辨”是指没有任何分辨。 Asamāhitoti caṇḍasote baddhanāvā viya upacārappanābhāvena asaṇṭhito。 “不专注”是指如同被狂风吹动的船般，无法安定。 Vibbhantacittoti bandhāruḷhamago viya santamano。 “迷乱的心”是指如同被束缚的动物般，心中无宁静。 Pākatindriyoti yathā gihī puttadhītaro olokento asaṃvutindriyo hoti，evaṃ asaṃvutindriyo。 “无节制的感官”是指如同家人看着儿女般，无法自控的感官。
Chavālātanti chavānaṃ daḍḍhaṭṭhāne alātaṃ。 “被皮肤包裹”是指被皮肤紧紧包裹。 Ubhatopadittaṃ majjhe gūthagatanti pamāṇena aṭṭhaṅgulamattaṃ dvīsu ṭhānesu ādittaṃ majjhe gūthamakkhitaṃ。 “双面包围”是指被包围在中间，像是被包裹在八个指头的地方。 Neva gāmeti sace hi taṃ yuganaṅgalagopānasipakkhapāsakādīnaṃ atthāya upanetuṃ sakkā assa，gāme kaṭṭhatthaṃ phareyya。 “如果不能达到那种目的，就无法前往村庄。” Sace khettakuṭiyaṃ kaṭṭhattharamañcakādīnaṃ atthāya upanetuṃ sakkā，araññe kaṭṭhatthaṃ phareyya。 “如果不能达到那种目的，就无法前往田地。” Yasmā pana ubhayathāpi na sakkā，tasmā evaṃ vuttaṃ。 由于两者都无法实现，因此如此说。 Gihibhogā ca parihīnoti yo agāre vasantehi gihīhi dāyajje bhājiyamāne bhogo laddhabbo assa，tato ca parihīno。 “因家庭生活而减少的财富”是指那些因家人而减少的财富，因此被称为减少。 Sāmaññatthañcāti ācariyupajjhāyānaṃ ovāde ṭhatvā pariyattipaṭivedhavasena pattabbaṃ sāmaññatthañca。 “在一般意义上”是指在老师和上师的教导下，通过学习和理解而获得的普遍意义。 Imañca pana upamaṃ satthā na dussīlassa vasena āhari，parisuddhasīlassa pana alasassa abhijjhādīhi dosehi upahatassa puggalassa imaṃ upamaṃ āhari。 然而，佛陀并不是以不善之人作为比喻，而是以那些因懒惰和贪婪等缺陷而受害的清净之人为比喻。
Tayome, bhikkhaveti kasmā āraddhaṃ? 这三者，尊者们，为什么要开始这个？ Imassa puggalassa chavālātasadisabhāvo neva mātāpitūhi kato, na ācariyupajjhāyehi, imehi pana pāpavitakkehi katoti dassanatthaṃ āraddhaṃ。 这是为了说明这一位众生的皮肤状况，并不是由父母造成的，也不是由老师和上师造成的，而是由这些恶劣行为造成的。 Animittaṃ vā samādhinti vipassanāsamādhiṃ。 “无相的禅定”是指内观禅定。 So hi niccanimittādīnaṃ samugghātanena animittoti vuccati。 这被称为“无相”，是因为它超越了常相等。 Ettha ca cattāro satipaṭṭhānā missakā，animittasamādhi pubbabhāgo。 这里有四个正念的结合，无相的禅定是其一部分。 Animittasamādhi vā missako，satipaṭṭhānā pubbabhāgāti veditabbā。 “无相禅定”或“正念”的结合应当如此理解。
Dvemā, bhikkhave, diṭṭhiyoti idaṃ pana na kevalaṃ animittasamādhibhāvanā imesaṃyeva tiṇṇaṃ mahāvitakkānaṃ pahānāya saṃvattati，sassatucchedadiṭṭhīnampi pana samugghātaṃ karotīti dassanatthaṃ vuttaṃ。 这两个，尊者们，关于“见解”，这不仅仅是为了无相禅定的修习，也是为了去除这三种主要的思维，同时也能对那些永灭见解产生影响，因此如此说。 Na vajjavā assanti niddoso bhaveyyaṃ。 “应无过失，成为无瑕疵。” Sesamettha uttānameva。 其他的都如前所述。 Iti bhagavā imasmimpi sutte desanaṃ tīhi bhavehi vinivattetvā arahattena kūṭaṃ gaṇhi。 因此，佛陀在这部经中通过三种状态阐述了教义，从而获得了阿罗汉的果位。 Desanāvasāne pañcasatā bhikkhū saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇiṃsūti。 在讲法结束时，五百位比丘获得了阿罗汉果。 Aṭṭhamaṃ。 第八。
Pālileyyasuttavaṇṇanā

81. Navame cārikaṃ pakkāmīti kosambikānaṃ bhikkhūnaṃ kalahakāle satthā ekadivasaṃ dīghītissa kosalarañño vatthuṃ āharitvā ‘‘na hi verena verāni, sammantīdha kudācana’’ntiādīhi (dha. pa. 5) gāthāhi ovadati. Taṃdivasaṃ tesaṃ kalahaṃ karontānaṃyeva ratti vibhātā. Dutiyadivasepi bhagavā tameva vatthuṃ kathesi. Taṃdivasampi tesaṃ kalahaṃ karontānaṃyeva ratti vibhātā. Tatiyadivasepi bhagavā tameva vatthuṃ kathesi. Atha naṃ aññataro bhikkhu evamāha – ‘‘appossukko, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharatu, mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā’’ti. Satthā ‘‘pariyādiṇṇarūpacittā kho ime moghapurisā, na ime sakkā saññāpetu’’nti cintetvā – ‘‘kiṃ mayhaṃ imehi, ekacāravāsaṃ vasissāmī’’ti? So pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā kosambiyaṃ piṇḍāya caritvā kañcipi anāmantetvā ekova adutiyo cārikaṃ pakkāmi.

Yasmiṃ, āvuso, samayeti idaṃ thero yasmāssa ajja bhagavā ekena bhikkhunā saddhiṃ pakkamissati, ajja dvīhi, ajja satena, ajja sahassena, ajja ekakovāti sabbo bhagavato cāro vidito pākaṭo paccakkho, tasmā āha.

Anupubbenāti gāmanigamapaṭipāṭiyā piṇḍāya caramāno ekacāravāsaṃ tāva vasamānaṃ bhikkhuṃ passitukāmo hutvā bālakaloṇakāragāmaṃ agamāsi. Tattha bhaguttherassa sakalapacchābhattañceva tiyāmarattiñca ekacāravāse ānisaṃsaṃ kathetvā punadivase tena pacchāsamaṇena piṇḍāya caritvā taṃ tattheva nivattetvā ‘‘samaggavāsaṃ vasamāne tayo kulaputte passissāmī’’ti pācīnavaṃsamigadāyaṃ agamāsi. Tesampi sakalapacchābhattañceva tiyāmarattiñca ekacāravāse ānisaṃsaṃ kathetvā te tattheva nivattetvā ekakova pālileyya nagarābhimukho pakkamitvā anupubbena pālileyyanagaraṃ sampatto. Tena vuttaṃ – ‘‘anupubbena cārikaṃ caramāno yena pālileyyakaṃ, tadavasarī’’ti.

Bhaddasālamūleti pālileyyavāsino bhagavato dānaṃ datvā pālileyyato avidūre rakkhitavanasaṇḍo nāma atthi, tattha bhagavato paṇṇasālaṃ katvā ‘‘ettha vasathā’’ti paṭiññaṃ kāretvā vāsayiṃsu. Bhaddasālo pana tattheko manāpo laddhako sālarukkho. Bhagavā taṃ nagaraṃ upanissāya tasmiṃ vanasaṇḍe paṇṇasālasamīpe tasmiṃ rukkhamūle viharati. Tena vuttaṃ ‘‘bhaddasālamūle’’ti.

Evaṃ viharante panettha tathāgate aññataro hatthināgo hatthinīhi hatthipotakādīhi gocarabhūmititthogāhanādīsu ubbāḷho yūthe ukkaṇṭhito ‘‘kiṃ me imehi hatthīhī’’ti? Yūthaṃ pahāya manussapathaṃ gacchanto pālileyyakavanasaṇḍe bhagavantaṃ disvā ghaṭasahassena nibbāpitasantāpo viya nibbuto hutvā satthu santike aṭṭhāsi. So tato paṭṭhāya satthu vattapaṭivattaṃ karonto mukhadhovanaṃ deti, nhānodakaṃ āharati, dantakaṭṭhaṃ deti, pariveṇaṃ sammajjati, araññato madhurāni phalāphalāni āharitvā satthuno deti. Satthā paribhogaṃ karoti.


Navame cārikaṃ pakkāmīti kosambikānaṃ bhikkhūnaṃ kalahakāle satthā ekadivasaṃ dīghītissa kosalarañño vatthuṃ āharitvā ‘‘na hi verena verāni, sammantīdha kudācana’’ntiādīhi (dha. pa. 5) gāthāhi ovadati。 在第九部分中，佛陀在科萨姆比的比丘们争吵时，引用了长者科萨拉王的故事，并以“以怨报怨，何时能息？”等偈语来教导他们。 Taṃdivasaṃ tesaṃ kalahaṃ karontānaṃyeva ratti vibhātā。 那天晚上，他们争吵的声音非常明显。 Dutiyadivasepi bhagavā tameva vatthuṃ kathesi。 第二天，佛陀继续讲述同样的故事。 Taṃdivasampi tesaṃ kalahaṃ karontānaṃyeva ratti vibhātā。 那天晚上，他们的争吵依然显著。 Tatiyadivasepi bhagavā tameva vatthuṃ kathesi。 第三天，佛陀依然讲述相同的故事。 Atha naṃ aññataro bhikkhu evamāha – ‘‘appossukko, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharatu, mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā’’ti。 这时，有一位比丘说：“尊者，愿佛陀安住于现世的快乐中，我们通过这种争吵和争执来显示我们的智慧。” Satthā ‘‘pariyādiṇṇarūpacittā kho ime moghapurisā, na ime sakkā saññāpetu’’nti cintetvā – ‘‘kiṃ mayhaṃ imehi, ekacāravāsaṃ vasissāmī’’ti？ 佛陀思考：“这些愚人是无法被教化的，我为何要和他们一起生活？” So pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā kosambiyaṃ piṇḍāya caritvā kañcipi anāmantetvā ekova adutiyo cārikaṃ pakkāmi。 于是，他早上照顾好自己的身体，独自在科萨姆比乞食，未与任何人交谈，便独自出发。
Yasmiṃ, āvuso, samayeti idaṃ thero yasmāssa ajja bhagavā ekena bhikkhunā saddhiṃ pakkamissati, ajja dvīhi, ajja satena, ajja sahassena, ajja ekakovāti sabbo bhagavato cāro vidito pākaṭo paccakkho, tasmā āha。 “在这个时刻，尊者，今天佛陀将与一位比丘同行，今天将与两位、今天将与百位、今天将与千位，今天将独自一人，所有佛陀的行踪都是显而易见的，因此他这样说。”
Anupubbenāti gāmanigamapaṭipāṭiyā piṇḍāya caramāno ekacāravāsaṃ tāva vasamānaṃ bhikkhuṃ passitukāmo hutvā bālakaloṇakāragāmaṃ agamāsi。 “逐渐地”，他在村庄和城镇的道路上乞食，想看看独自生活的比丘，于是他前往小村庄。 Tattha bhaguttherassa sakalapacchābhattañceva tiyāmarattiñca ekacāravāse ānisaṃsaṃ kathetvā punadivase tena pacchāsamaṇena piṇḍāya caritvā taṃ tattheva nivattetvā ‘‘samaggavāsaṃ vasamāne tayo kulaputte passissāmī’’ti pācīnavaṃsamigadāyaṃ agamāsi。 在那里，他向尊者讲述了独自生活的好处和安乐，第二天又与那位比丘一起乞食，随后他决定留在那里，想要见到和睦相处的三位贵族。 Tesampi sakalapacchābhattañceva tiyāmarattiñca ekacāravāse ānisaṃsaṃ kathetvā te tattheva nivattetvā ekakova pālileyya nagarābhimukho pakkamitvā anupubbena pālileyyanagaraṃ sampatto。 他也向他们讲述了独自生活的好处，随后他们决定留在那里，最后他独自朝着帕利莱耶城出发，逐渐抵达帕利莱耶城。
Tena vuttaṃ – ‘‘anupubbena cārikaṃ caramāno yena pālileyyakaṃ, tadavasarī’’ti。 因此，称之为“逐渐乞食，直到抵达帕利莱耶城”。
Bhaddasālamūleti pālileyyavāsino bhagavato dānaṃ datvā pālileyyato avidūre rakkhitavanasaṇḍo nāma atthi，tattha bhagavato paṇṇasālaṃ katvā ‘‘ettha vasathā’’ti paṭiññaṃ kāretvā vāsayiṃsu。 “在帕利莱耶的菩提树下”，在帕利莱耶的居民为佛陀供养后，附近有一个叫做“保护森林”的地方，在那里为佛陀建造了一个草舍，并说：“请在这里居住。” Bhaddasālo pana tattheko manāpo laddhako sālarukkho。 “菩提树”是一棵令人愉悦的树。 Bhagavā taṃ nagaraṃ upanissāya tasmiṃ vanasaṇḍe paṇṇasālasamīpe tasmiṃ rukkhamūle viharati。 佛陀在这个城市附近的森林中，靠近这棵树住下。 Tena vuttaṃ ‘‘bhaddasālamūle’’ti。 因此，称之为“在菩提树下”。
Evaṃ viharante panettha tathāgate aññataro hatthināgo hatthinīhi hatthipotakādīhi gocarabhūmititthogāhanādīsu ubbāḷho yūthe ukkaṇṭhito ‘‘kiṃ me imehi hatthīhī’’ti？ 在佛陀这样生活时，有一头大象被大象母和小象围绕着，它在食物和水源附近徘徊，感到烦躁，便想：“这些大象对我有什么用？” Yūthaṃ pahāya manussapathaṃ gacchanto pālileyyakavanasaṇḍe bhagavantaṃ disvā ghaṭasahassena nibbāpitasantāpo viya nibbuto hutvā satthu santike aṭṭhāsi。 它放弃了大象群，走向人类的道路，看到佛陀后，像是被一千个水桶浇灭的火焰一样，平静地站在了老师面前。 So tato paṭṭhāya satthu vattapaṭivattaṃ karonto mukhadhovanaṃ deti，nhānodakaṃ āharati，dantakaṭṭhaṃ deti，pariveṇaṃ sammajjati，araññato madhurāni phalāphalāni āharitvā satthuno deti。 从那时起，它开始为佛陀服务，提供洗脸水，取来洗澡水，送上牙齿，清理周围环境，并从森林中采集美味的果实，供奉给老师。 Satthā paribhogaṃ karoti。 佛陀享用这一切。


Ekadivasaṃ satthā rattibhāgasamanantare caṅkamitvā pāsāṇaphalake nisīdi. Hatthīpi avidūre ṭhāne aṭṭhāsi. Satthā pacchato oloketvā na kiñci addasa, evaṃ purato ca ubhayapassesu ca. Athassa ‘‘sukhaṃ vatāhaṃ aññatra tehi bhaṇḍanakārakehi vasāmī’’ti cittaṃ uppajji. Hatthinopi ‘‘mayā nāmitasākhaṃ aññe khādantā natthī’’tiādīni cintetvā – ‘‘sukhaṃ vata ekakova vasāmi, satthu vattaṃ kātuṃ labhāmī’’ti cittaṃ uppajji. Satthā attano cittaṃ oloketvā – ‘‘mama tāva īdisaṃ cittaṃ, kīdisaṃ nu kho hatthissā’’ti tassāpi tādisameva disvā ‘‘sameti no citta’’nti imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Etaṃ nāgassa nāgena, īsādantassa hatthino;

Sameti cittaṃ cittena, yadeko ramatī vane’’ti. (mahāva. 467);

Atha kho sambahulā bhikkhūti atha evaṃ tathāgate tattha viharante pañcasatā disāsu vassaṃvutthā bhikkhū. Yenāyasmā ānandoti ‘‘satthā kira bhikkhusaṅghaṃ paṇāmetvā araññaṃ paviṭṭho’’ti attano dhammatāya satthu santikaṃ gantuṃ asakkontā yenāyasmā ānando, tenupasaṅkamiṃsu.

Anantarāāsavānaṃ khayoti maggānantaraṃ arahattaphalaṃ. Vicayasoti vicayena, tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ sabhāvavicinanasamatthena ñāṇena paricchinditvāti attho. Dhammoti sāsanadhammo. Cattāro satipaṭṭhānātiādi ye ye koṭṭhāse paricchinditvā dhammo desito, tesaṃ pakāsanatthāya vuttaṃ. Samanupassanāti diṭṭhisamanupassanā. Saṅkhāro soti diṭṭhisaṅkhāro so. Tatojo so saṅkhāroti tato taṇhāto so saṅkhāro jāto. Taṇhāsampayuttesu cittesupi catūsu cittesu esa jāyati. Sāpi taṇhāti sā diṭṭhisaṅkhārassa paccayabhūtā taṇhā. Sāpi vedanāti sā taṇhāya paccayabhūtā vedanā. Sopi phassoti so vedanāya paccayo avijjāsamphasso. Sāpi avijjāti sā phassasampayuttā avijjā.

No cassaṃ, no ca me siyāti sace ahaṃ na bhaveyyaṃ, mama parikkhāropi na bhaveyya. Nābhavissaṃ, na me bhavissatīti sace pana āyatimpi ahaṃ na bhavissāmi, evaṃ mama parikkhāropi na bhavissati. Ettake ṭhāne bhagavā tena bhikkhunā gahitagahitadiṭṭhiṃ vissajjāpento āgato puggalajjhāsayenapi desanāvilāsenapi. Tatojo so saṅkhāroti taṇhāsampayuttacitte vicikicchāva natthi, kathaṃ vicikicchāsaṅkhāro taṇhāto jāyatīti? Appahīnattā. Yassa hi taṇhāya appahīnāya so uppajjati, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Diṭṭhiyāpi eseva nayo labbhatiyeva catūsu hi cittuppādesu sampayuttadiṭṭhi nāma natthi. Yasmā pana taṇhāya appahīnattā sā uppajjati, tasmā taṃ sandhāya tatrāpi ayamattho yujjati. Iti imasmiṃ sutte tevīsatiyā ṭhānesu arahattaṃ pāpetvā vipassanā kathitā. Navamaṃ.

10. Puṇṇamasuttavaṇṇanā



Ekadivasaṃ satthā rattibhāgasamanantare caṅkamitvā pāsāṇaphalake nisīdi。 有一天，佛陀在夜晚的分界处坐在石头上。 Hatthīpi avidūre ṭhāne aṭṭhāsi。 一头大象也站在不远处。 Satthā pacchato oloketvā na kiñci addasa, evaṃ purato ca ubhayapassesu ca。 佛陀向后看时没有看到任何东西，前方和两侧也是如此。 Athassa ‘‘sukhaṃ vatāhaṃ aññatra tehi bhaṇḍanakārakehi vasāmī’’ti cittaṃ uppajji。 于是，他心中生起了“我在这些商人之外生活得多么快乐”的想法。 Hatthinopi ‘‘mayā nāmitasākhaṃ aññe khādantā natthī’’tiādīni cintetvā – ‘‘sukhaṃ vata ekakova vasāmi, satthu vattaṃ kātuṃ labhāmī’’ti cittaṃ uppajji。 大象也思考：“我没有其他的伙伴，其他的动物都在吃东西。”它也生起了“我独自生活是多么快乐，我得到了老师的照顾”的想法。 Satthā attano cittaṃ oloketvā – ‘‘mama tāva īdisaṃ cittaṃ, kīdisaṃ nu kho hatthissā’’ti tassāpi tādisameva disvā ‘‘sameti no citta’’nti imaṃ udānaṃ udānesi – 佛陀观察自己的心想：“我的心是这样的，那头大象的心又如何呢？”看到大象的心也是如此，便说出了这段偈语：
‘‘Etaṃ nāgassa nāgena, īsādantassa hatthino;
Sameti cittaṃ cittena, yadeko ramatī vane’’ti。（mahāva. 467）
Atha kho sambahulā bhikkhūti atha evaṃ tathāgate tattha viharante pañcasatā disāsu vassaṃvutthā bhikkhū。 这时，许多比丘在佛陀身边聚集，五百个比丘在各个方向都在听闻。 Yenāyasmā ānandoti ‘‘satthā kira bhikkhusaṅghaṃ paṇāmetvā araññaṃ paviṭṭho’’ti attano dhammatāya satthu santikaṃ gantuṃ asakkontā yenāyasmā ānando, tenupasaṅkamiṃsu。 阿难尊者因无法前往老师的身边，便想：“佛陀已经抛弃了比丘众，进入森林。”于是他向佛陀走去。
Anantarāāsavānaṃ khayoti maggānantaraṃ arahattaphalaṃ。 “紧接着是烦恼的消灭”，是指通往阿罗汉果的道路。 Vicayasoti vicayena, tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ sabhāvavicinanasamatthena ñāṇena paricchinditvāti attho。 “观察”是指通过观察各个法的本质而获得的智慧。 Dhammoti sāsanadhammo。 “法”是指教法。 Cattāro satipaṭṭhānātiādi ye ye koṭṭhāse paricchinditvā dhammo desito, tesaṃ pakāsanatthāya vuttaṃ。 “四个正念”及其他所述的法是为了阐明那些特定的法而讲述的。 Samanupassanāti diṭṭhisamanupassanā。 “相应观察”是指对见解的观察。 Saṅkhāro soti diṭṭhisaṅkhāro so。 “造作”是指对见解的造作。 Tatojo so saṅkhāroti tato taṇhāto so saṅkhāro jāto。 从此，因渴望而生起的造作。 Taṇhāsampayuttesu cittesupi catūsu cittesu esa jāyati。 这种造作也在四种心中生起。 Sāpi taṇhāāti sā diṭṭhisaṅkhārassa paccayabhūtā taṇhā。 这种渴望是造作的因。 Sāpi vedanāti sā taṇhāya paccayabhūtā vedanā。 这种感觉是渴望的因。 Sopi phassoti so vedanāya paccayo avijjāsamphasso。 这种触碰是感觉的因，因无明而生。 Sāpi avijjāti sā phassasampayuttā avijjā。 这种无明是因触碰而生。
No cassaṃ, no ca me siyāti sace ahaṃ na bhaveyyaṃ, mama parikkhāropi na bhaveyya。 “我没有，也不会有”，如果我不存在，我的所有条件也不会存在。 Nābhavissaṃ, na me bhavissatīti sace pana āyatimpi ahaṃ na bhavissāmi, evaṃ mama parikkhāropi na bhavissati。 “我不会存在，我也不会有”，如果我在未来也不会存在，那么我的所有条件也不会存在。 Ettake ṭhāne bhagavā tena bhikkhunā gahitagahitadiṭṭhiṃ vissajjāpento āgato puggalajjhāsayenapi desanāvilāsenapi。 佛陀在这里通过这种比丘的执着和内心的倾向，来引导他们。 Tatojo so saṅkhāroti taṇhāsampayuttacitte vicikicchāva natthi, kathaṃ vicikicchāsaṅkhāro taṇhāto jāyatīti？ “因此，这种造作在与渴望相连的心中是没有疑惑的，如何能从渴望中生起疑惑呢？” Appahīnattā。 “因为渴望并未完全消失。” Yassa hi taṇhāya appahīnāya so uppajjati, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ。 “这是指在渴望未完全消失的情况下所生起的，因此如此说。” Diṭṭhiyāpi eseva nayo labbhatiyeva catūsu hi cittuppādesu sampayuttadiṭṭhi nāma natthi。 “在见解上也是如此，四种心的生起中并没有与之相连的见解。” Yasmā pana taṇhāya appahīnattā sā uppajjati, tasmā taṃ sandhāya tatrāpi ayamattho yujjati。 “由于渴望未完全消失，因此在这里也适用这个意思。” Iti imasmiṃ sutte tevīsatiyā ṭhānesu arahattaṃ pāpetvā vipassanā kathitā。 因此，在这部经中，通过三十个方面讲述了阿罗汉果的修习。 Navamaṃ。 第九。
Puṇṇamasuttavaṇṇanā

82. Dasame tadahuposathetiādi pavāraṇasutte vitthāritameva. Kiñcideva desanti kiñci kāraṇaṃ. Sake āsane nisīditvā puccha yadākaṅkhasīti kasmā evamāha? So kira bhikkhu pañcasatabhikkhuparivāro. Ācariye pana ṭhitake pucchante sace te bhikkhū nisīdanti, satthari gāravaṃ kataṃ hoti, ācariye agāravaṃ. Sace uṭṭhahanti, ācariye gāravaṃ kataṃ hoti, satthari agāravaṃ. Iti nesaṃ cittaṃ anekaggaṃ bhavissati, desanaṃ sampaṭicchituṃ na sakkhissanti. Tasmiṃ pana nisīditvā pucchante tesaṃ cittaṃ ekaggaṃ bhavissati, desanaṃ sampaṭicchituṃ sakkhissantīti ñatvā bhagavā evamāha. Ime nu kho, bhanteti ayaṃ thero pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ ācariyo, pañcakkhandhamattampi nappajānātīti na vattabbo. Pañhaṃ pucchantena pana ‘‘ime pañcupādānakkhandhā, na aññe’’ti evaṃ jānantena viya hutvā pucchituṃ na vaṭṭati, tasmā ajānanto viya pucchati. Tepi cassa antevāsikā ‘‘amhākaṃ ācariyo ‘ahaṃ jānāmī’ti na katheti, sabbaññutaññāṇena pana saddhiṃ saṃsanditvāva kathetī’’ti sotabbaṃ saddhātabbaṃ maññissantītipi ajānanto viya pucchati.

Chandamūlakāti taṇhāchandamūlakā. Na kho bhikkhu taññeva upādānaṃ te pañcupādānakkhandhāti yasmā chandarāgamattaṃ pañcakkhandhā na hoti, tasmā idaṃ vuttaṃ. Yasmā pana sahajātato vā ārammaṇato vā khandhe muñcitvā upādānaṃ natthi, tasmā nāpi aññatra pañcahiupādānakkhandhehi upādānanti vuttaṃ. Taṇhāsampayuttasmiñhi citte vattamāne taṃcittasamuṭṭhānarūpaṃ rūpakkhandho, ṭhapetvā taṃ taṇhaṃ sesā arūpadhammā cattāro khandhāti sahajātatopi khandhe muñcitvā upādānaṃ natthi. Upādānassa pana rūpādīsu aññataraṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjanato ārammaṇatopi pañcakkhandhe muñcitvā upādānaṃ natthi. Chandarāgavemattatāti chandarāganānattaṃ. Evaṃ kho bhikkhūti evaṃ rūpārammaṇassa chandarāgassa vedanādīsu aññataraṃ ārammaṇaṃ akaraṇato siyā chandarāgavemattatā. Khandhādhivacananti khandhāti ayaṃ paññatti. Ayaṃ pana anusandhi na ghaṭiyati, kiñcāpi na ghaṭiyati, sānusandhikāva pucchā, sānusandhikaṃ vissajjanaṃ. Ayañhi thero tesaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ ajjhāsayena pucchati, satthāpi tesaṃ tesaṃ ajjhāsayeneva vissajjeti. Sesaṃ sabbattha uttānameva. Dasamaṃ.

Imassa ca pana vaggassa ekekasmiṃ sutte pañcasatā pañcasatā bhikkhū arahattaṃ pattāti.

Khajjanīyavaggo aṭṭhamo.

9. Theravaggo

1. Ānandasuttavaṇṇanā

83. Theravaggassa paṭhame mantāṇiputtoti, mantāṇiyā nāma brāhmaṇiyā putto. Upādāyāti āgamma ārabbha sandhāya paṭicca. Asmīti hotīti asmīti evaṃ pavattaṃ taṇhāmānadiṭṭhipapañcattayaṃ hoti. Daharoti taruṇo. Yuvāti yobbanena samannāgato. Maṇḍanakajātikoti maṇḍanakasabhāvo maṇḍanakasīlo. Mukhanimittanti mukhapaṭibimbaṃ. Tañhi parisuddhaṃ ādāsamaṇḍalaṃ paṭicca paññāyati. Kiṃ pana taṃ olokayato sakamukhaṃ paññāyati, paramukhanti? Yadi sakaṃ bhaveyya, parammukhaṃ hutvā paññāyeyya, atha parassa bhaveyya, vaṇṇādīhi asadisaṃ hutvā paññāyeyya. Tasmā na taṃ attano, na parassa, ādāsaṃ pana nissāya nibhāsarūpaṃ nāma taṃ paññāyatīti vadanti. Atha yaṃ udake paññāyati, taṃ kena kāraṇenāti ? Mahābhūtānaṃ visuddhatāya. Dhammo me abhisamitoti mayā ñāṇena catusaccadhammo abhisamāgato, sotāpannosmi jātoti kathesi. Paṭhamaṃ.

2. Tissasuttavaṇṇanā



Dasame tadahuposathetiādi pavāraṇasutte vitthāritameva。 第十部分中，关于“那天的满月日”的内容在《请法经》中详细阐述。 Kiñcideva desanti kiñci kāraṇaṃ。 其中提到了一些原因。 Sake āsane nisīditvā puccha yadākaṅkhasīti kasmā evamāha？ 他坐在自己的座位上，问道：“为什么你这样说，想要询问你所期望的？” So kira bhikkhu pañcasatabhikkhuparivāro。 这位比丘有五百位比丘围绕在他身边。 Ācariye pana ṭhitake pucchante sace te bhikkhū nisīdanti, satthari gāravaṃ kataṃ hoti, ācariye agāravaṃ。 如果老师站着询问，而那些比丘坐着，则对老师表现出尊重，对老师则显得不尊重。 Sace uṭṭhahanti, ācariye gāravaṃ kataṃ hoti, satthari agāravaṃ。 如果他们站起来，则对老师表现出尊重，但对老师则显得不尊重。 Iti nesaṃ cittaṃ anekaggaṃ bhavissati, desanaṃ sampaṭicchituṃ na sakkhissanti。 这样，他们的心将会分散，无法接受教导。 Tasmiṃ pana nisīditvā pucchante tesaṃ cittaṃ ekaggaṃ bhavissati, desanaṃ sampaṭicchituṃ sakkhissantīti ñatvā bhagavā evamāha。 然而，当他们坐下询问时，他们的心会集中，能够接受教导，因此佛陀这样说。 Ime nu kho, bhanteti ayaṃ thero pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ ācariyo, pañcakkhandhamattampi nappajānātīti na vattabbo。 “这些人呢，尊者？”这位长老是五百位比丘们的老师，不能说他连五蕴的本质都不知道。 Pañhaṃ pucchantena pana ‘‘ime pañcupādānakkhandhā, na aññe’’ti evaṃ jānantena viya hutvā pucchituṃ na vaṭṭati, tasmā ajānanto viya pucchati。 但是，提问的人并不能以“这五个聚集的因素，没有其他”这样的见解来提问，因此他像不知情的人一样提问。 Tepi cassa antevāsikā ‘‘amhākaṃ ācariyo ‘ahaṃ jānāmī’ti na katheti, sabbaññutaññāṇena pana saddhiṃ saṃsanditvāva kathetī’’ti sotabbaṃ saddhātabbaṃ maññissantītipi ajānanto viya pucchati。 他的弟子们也说：“我们的老师并不说‘我知道’，而是通过无所不知的智慧与我们交流”，因此他们也像不知情的人一样提问。
Chandamūlakāti taṇhāchandamūlakā。 “根源于欲望”是指以欲望为根源。 Na kho bhikkhu taññeva upādānaṃ te pañcupādānakkhandhāti yasmā chandarāgamattaṃ pañcakkhandhā na hoti, tasmā idaṃ vuttaṃ。 这位比丘并不是仅仅依赖于五蕴的执着，因为欲望的根源并不在于五蕴，因此如此说。 Yasmā pana sahajātato vā ārammaṇato vā khandhe muñcitvā upādānaṃ natthi, tasmā nāpi aññatra pañcahiupādānakkhandhehi upādānanti vuttaṃ。 由于没有从五蕴中解脱出来的执着，因此也不能说有其他的执着。 Taṇhāsampayuttasmiñhi citte vattamāne taṃcittasamuṭṭhānarūpaṃ rūpakkhandho，ṭhapetvā taṃ taṇhaṃ sesā arūpadhammā cattāro khandhāti sahajātatopi khandhe muñcitvā upādānaṃ natthi。 在与渴望相连的心中，构成心的因素是色蕴，除此之外，其他四个无色的法则并没有执着。 Upādānassa pana rūpādīsu aññataraṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjanato ārammaṇatopi pañcakkhandhe muñcitvā upādānaṃ natthi。 然而，执着的产生是由色等作为对象而生起的，因此在五蕴中并没有执着。 Chandarāgavemattatāti chandarāganānattaṃ。 “欲望的差异”是指欲望的多样性。 Evaṃ kho bhikkhūti evaṃ rūpārammaṇassa chandarāgassa vedanādīsu aññataraṃ ārammaṇaṃ akaraṇato siyā chandarāgavemattatā。 这样，比丘们在色法的欲望中，因未能产生某种感受而显现出欲望的差异。 Khandhādhivacananti khandhāti ayaṃ paññatti。 “聚集的称谓”即是指五蕴的定义。 Ayaṃ pana anusandhi na ghaṭiyati, kiñcāpi na ghaṭiyati, sānusandhikāva pucchā, sānusandhikaṃ vissajjanaṃ。 然而，这个联系并不成立，尽管不成立，依然有相关的问题和相关的回答。 Ayañhi thero tesaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ ajjhāsayena pucchati, satthāpi tesaṃ tesaṃ ajjhāsayeneva vissajjeti。 这位长老根据每位比丘的内心倾向提问，老师也根据他们的内心倾向进行回答。 Sesaṃ sabbattha uttānameva。 其余的内容在各处都是如此。 Dasamaṃ。 第十。
Imassa ca pana vaggassa ekekasmiṃ sutte pañcasatā pañcasatā bhikkhū arahattaṃ pattāti。 在这一部分的每一部经中，有五百位比丘获得了阿罗汉果。
Khajjanīyavaggo aṭṭhamo。 第八部分是“应当食用的部分”。
Theravaggo 第九部分是“长老的部分”。
Ānandasuttavaṇṇanā 第一部是《阿难经》的注释。
Theravaggassa paṭhame mantāṇiputtoti, mantāṇiyā nāma brāhmaṇiyā putto。 在长老部分的第一部中，提到“曼达尼子”，指的是曼达尼的婆罗门的儿子。 Upādāyāti āgamma ārabbha sandhāya paṭicca。 “因此”是指根据因缘而产生的。 Asmīti hotīti asmīti evaṃ pavattaṃ taṇhāmānadiṭṭhipapañcattayaṃ hoti。 “是我”是指以“是我”的方式产生的渴望、骄傲和见解的三重现象。 Daharoti taruṇo。 “年轻”是指年轻人。 Yuvāti yobbanena samannāgato。 “年轻”是指拥有青春的状态。 Maṇḍanakajātikoti maṇḍanakasabhāvo maṇḍanakasīlo。 “美丽的种类”是指美丽的特质和行为。 Mukhanimittanti mukhapaṭibimbaṃ。 “面部特征”是指面部的反映。 Tañhi parisuddhaṃ ādāsamaṇḍalaṃ paṭicca paññāyati。 因为它依靠纯净的特质而显现。 Kiṃ pana taṃ olokayato sakamukhaṃ paññāyati, paramukhanti？ “那么，当他注视时，他的面孔会显现出来，是自己的面孔吗？还是他人的面孔？” Yadi sakaṃ bhaveyya, parammukhaṃ hutvā paññāyeyya, atha parassa bhaveyya, vaṇṇādīhi asadisaṃ hutvā paññāyeyya。 如果是自己的面孔，则显现为自己的面孔；如果是他人的面孔，则显现为与色相等的面孔。 Tasmā na taṃ attano, na parassa, ādāsaṃ pana nissāya nibhāsarūpaṃ nāma taṃ paññāyatīti vadanti。 因此，这既不是自己的，也不是他人的，而是依赖于反映而显现的。 Atha yaṃ udake paññāyati, taṃ kena kāraṇenāti？ “那么，为什么在水中显现出来呢？” Mahābhūtānaṃ visuddhatāya。 这是因为四大元素的净化。 Dhammo me abhisamitoti mayā ñāṇena catusaccadhammo abhisamāgato, sotāpannosmi jātoti kathesi。 “法则是我所证悟的”，我通过智慧已达到四圣谛，因此我已经成为了入流果的人。 Paṭhamaṃ。 第一。

84. Dutiye madhurakajāto viyāti sañjātagarubhāvo viya akammañño. Disāpi meti ayaṃ puratthimā ayaṃ dakkhiṇāti evaṃ disāpi mayhaṃ na pakkhāyanti, na pākaṭā hontīti vadati. Dhammāpi maṃ na paṭibhantīti pariyattidhammāpi mayhaṃ na upaṭṭhahanti, uggahitaṃ sajjhāyitaṃ na dissatīti vadati. Vicikicchāti no mahāvicikicchā. Na hi tassa ‘‘sāsanaṃ niyyānikaṃ nu kho, na nu kho’’ti vimati uppajjati. Evaṃ panassa hoti ‘‘sakkhissāmi nu kho samaṇadhammaṃ kātuṃ, udāhu pattacīvaradhāraṇamattameva karissāmī’’ti.

Kāmānametaṃ adhivacananti yathā hi ninnaṃ pallalaṃ olokentassa dassanarāmaṇeyyakamattaṃ atthi, yo panettha otarati, taṃ caṇḍamīnākulatāya ākaḍḍhitvā anayabyasanaṃ pāpeti, evamevaṃ pañcasu kāmaguṇesu cakkhudvārādīnaṃ ārammaṇe rāmaṇeyyakamattaṃ atthi, yo panettha gedhaṃ āpajjati, taṃ ākaḍḍhitvā nirayādīsu eva pakkhipanti. Appassādā hi kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyoti imaṃ atthavasaṃ paṭicca ‘‘kāmānametaṃ adhivacana’’nti vuttaṃ. Ahamanuggahenāti ahaṃ dhammāmisānuggahehi anuggaṇhāmi. Abhinandīti sampaṭicchi. Na kevalañca abhinandi, imaṃ pana satthu santikā assāsaṃ labhitvā ghaṭento vāyamanto katipāhena arahatte patiṭṭhāsi. Dutiyaṃ.

3. Yamakasuttavaṇṇanā



以下是巴利文的完整直译：
84. 第二次，他像已经生长出甜蜜果实，已经获得尊重地位一样变得不能工作。他说："方向对我来说不清晰，这是东方，这是南方"，以致方向对我来说不清晰，不明显。法也不对我清晰，学习的法对我来说不现前，已学习和反复诵习的内容不可见。"怀疑并非大怀疑。对于他来说，并不生起'教法是否能导向解脱'的犹豫。他这样思考：'我是否能够实践沙门的法，还是仅仅持取钵和衣服？'"
关于欲望的称说：正如观察低洼的泥潭时，只有可看的美丽景象，但是谁进入其中，就会被凶猛的鱼群拖拽，遭受不幸和灾难；同样地，在五种欲尘中，从眼门等处的对象，只有可爱的景象，但是谁陷入贪著，就会被拖拽并投入地狱等处。因为欲望很少有乐趣，多有痛苦，多有烦恼，这里的过患更多，基于这个意义，说"关于欲望的称说"。"我以法施和物施加以扶助"，意思是我以法的资助和物质的资助来资助。"他欢喜接受"，意思是他接受了。不仅仅是接受，而且从导师那里获得安慰，努力精进，不多几天就安立于阿罗汉果。第二（章）。
双修经赞颂

85. Tatiye diṭṭhigatanti sace hissa evaṃ bhaveyya ‘‘saṅkhārā uppajjanti ceva nirujjhanti ca, saṅkhārappavattameva appavattaṃ hotī’’ti, diṭṭhigataṃ nāma na bhaveyya, sāsanāvacarikaṃ ñāṇaṃ bhaveyya. Yasmā panassa ‘‘satto ucchijjati vinassatī’’ti ahosi, tasmā diṭṭhigataṃ nāma jātaṃ. Thāmasā parāmāsāti diṭṭhithāmena ceva diṭṭhiparāmāsena ca.

Yenāyasmāsāriputtoti yathā nāma paccante kupite taṃ vūpasametuṃ asakkontā rājapurisā senāpatissa vā rañño vā santikaṃ gacchanti, evaṃ diṭṭhigatavasena tasmiṃ there kupite taṃ vūpasametuṃ asakkontā te bhikkhū yena dhammarājassa dhammasenāpati āyasmā sāriputto , tenupasaṅkamiṃsu. Evaṃbyākhoti tesaṃ bhikkhūnaṃ santike viya therassa sammukhā paggayha vattuṃ asakkonto olambantena hadayena ‘‘evaṃbyākho’’ti āha. Taṃ kiṃ maññasi, āvusoti? Idaṃ thero tassa vacanaṃ sutvā, ‘‘nāyaṃ attano laddhiyaṃ dosaṃ passati, dhammadesanāya assa taṃ pākaṭaṃ karissāmī’’ti cintetvā tiparivaṭṭaṃ desanaṃ desetuṃ ārabhi.

Taṃ kiṃ maññasi, āvuso yamaka, rūpaṃ tathāgatoti idaṃ kasmā āraddhaṃ? Anuyogavattaṃ dāpanatthaṃ. Tiparivaṭṭadesanāvasānasmiñhi thero sotāpanno jāto. Atha naṃ anuyogavattaṃ dāpetuṃ ‘‘taṃ kiṃ maññasī’’tiādimāha? Tathāgatoti satto. Rūpaṃ vedanā saññā saṅkhārā viññāṇanti ime pañcakkhandhe sampiṇḍetvā ‘‘tathāgato’’ti samanupassasīti pucchati. Ettha ca te, āvusoti idaṃ therassa anuyoge bhummaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ettha ca te ettake ṭhāne diṭṭheva dhamme saccato thirato satte anupalabbhiyamāneti. Sace taṃ, āvusoti idametaṃ aññaṃ byākarāpetukāmo pucchati. Yaṃ dukkhaṃ taṃ niruddhanti yaṃ dukkhaṃ, tadeva niruddhaṃ, añño satto nirujjhanako nāma natthi, evaṃ byākareyyanti attho.

Etasseva atthassāti etassa paṭhamamaggassa. Bhiyyosomattāya ñāṇāyāti atirekappamāṇassa ñāṇassa atthāya, sahavipassanakānaṃ upari ca tiṇṇaṃ maggānaṃ āvibhāvatthāyāti attho. Ārakkhasampannoti antoārakkhena ceva bahiārakkhena ca samannāgato. Ayogakkhemakāmoti catūhi yogehi khemabhāvaṃ anicchanto. Pasayhāti pasayhitvā abhibhavitvā. Anupakhajjāti anupavisitvā.

Pubbuṭṭhāyītiādīsu dūratova āgacchantaṃ disvā āsanato paṭhamataraṃ vuṭṭhātīti pubbuṭṭhāyī. Tassa āsanaṃ datvā tasmiṃ nisinne pacchā nipatati nisīdatīti, pacchānipātī. Pātova vuṭṭhāya ‘‘ettakā kasituṃ gacchatha, ettakā vapitu’’nti vā sabbapaṭhamaṃ vuṭṭhātīti pubbuṭṭhāyī. Sāyaṃ sabbesu attano attano vasanaṭṭhānaṃ gatesu gehassa samantato ārakkhaṃ saṃvidhāya dvārāni thaketvā sabbapacchā nipajjanatopi pacchānipātī. ‘‘Kiṃ karomi , ayyaputta ? Kiṃ karomi ayyaputtā’’ti? Mukhaṃ olokento kiṃkāraṃ paṭisāvetīti kiṃkārapaṭissāvī. Manāpaṃ caratīti manāpacārī. Piyaṃ vadatīti piyavādī. Mittatopi naṃ saddaheyyāti mitto me ayanti saddaheyya. Vissāsaṃ āpajjeyyāti ekato pānabhojanādiṃ karonto vissāsiko bhaveyya. Saṃvissatthoti suṭṭhu vissattho.


85. 第三次，若他这样认为：“因缘法生起且消失，因缘法的运作便是微小的”，则不会产生所谓的见解，应该有教法的智慧。然而，因为他认为“众生被毁灭、灭亡”，因此产生了所谓的见解。稳定的执着和见解的执着。
正如尊者舍利弗，名义上，面对愤怒的国王和将军，无法平息他们，因此这些比丘们向法王的法将军尊者舍利弗走去。正如这样解释，面对这些比丘，尊者无法直接说话，心中犹豫，便说：“如是解释。”你认为如何，朋友？当尊者听到这句话时，心想：“他并不见到自己所获得的过失，我将使他通过教法显现出来。”于是开始讲解三转法轮的教法。
你认为如何，朋友，双修的法，为什么会这样开始？为了阐述因缘法。在三转法轮的教法结束时，尊者已经出生为入流者。然后为了使他了解因缘法，便问：“你认为如何？”如来。色、受、想、行、识，这五蕴被归纳为“如来”的意思。这里，你们，朋友，这是尊者的因缘法。此处的意思是：在此处，看到的法是真实的、稳定的，众生无法被发现。若这样，朋友，这是想要解释其他的。苦即是止息，苦即是止息，其他的众生并没有灭亡者，这样解释的意思。
这正是这个意义的第一条道路。为了更大的智慧而产生的，意指为了超越的智慧，能够显现三条道路的目的。被护卫的，内外都有护卫。渴望安稳的人，不愿意有四种烦恼。压制，压制并征服。未曾进入。
从远处看到，初次坐下，便是早起者。给他座位后，坐下后便是后坐者。早晨起床时，“要去种植这么多，要去播种这么多”或是所有的第一时间起床者。晚上，所有人各自回到自己的住所，四周设立保护，关闭门后，所有的后坐者。 “我该做什么，尊者？我该做什么，尊者们？”看着面孔，什么样的行为呢？什么样的行为呢？心中愉悦地行走，愉悦地说话。朋友也不应怀疑他，朋友我。应当信任，彼此分享饮食等，便是信任。应当安稳，便是非常安稳。


Evameva khoti ettha idaṃ opammasaṃsandanaṃ – bālagahapatiputto viya hi vaṭṭasannissitakāle assutavā puthujjano , vadhakapaccāmitto viya abaladubbalā pañcakkhandhā, vadhakapaccāmittassa ‘‘bālagahapatiputtaṃ upaṭṭhahissāmī’’ti upagatakālo viya paṭisandhikkhaṇe upagatā pañcakkhandhā, tassa hi ‘‘na me ayaṃ sahāyo, vadhakapaccatthiko aya’’nti ajānanakālo viya vaṭṭanissitaputhujjanassa pañcakkhandhe ‘‘na ime mayha’’nti agahetvā ‘‘mama rūpaṃ, mama vedanā, mama saññā, mama saṅkhārā, mama viññāṇa’’nti gahitakālo, vadhakapaccatthikassa ‘‘mitto me aya’’nti gahetvā sakkārakaraṇakālo viya ‘‘mama ime’’ti gahetvā pañcannaṃ khandhānaṃ nhāpanabhojanādīhi sakkārakaraṇakālo, ‘‘ativissattho me aya’’nti ñatvā sakkāraṃ karontasseva asinā sīsacchindanaṃ viya vissatthassa bālaputhujjanassa tikhiṇehi bhijjamānehi khandhehi jīvitapariyādānaṃ veditabbaṃ.

Upetīti upagacchati. Upādiyatīti gaṇhāti. Adhiṭṭhātīti adhitiṭṭhati. Attā meti ayaṃ me attāti. Sutavā ca kho, āvuso, ariyasāvakoti yathā pana paṇḍito gahapatiputto evaṃ upagataṃ paccatthikaṃ ‘‘paccatthiko me aya’’nti ñatvā appamatto tāni tāni kammāni kāretvā anatthaṃ pariharati, atthaṃ pāpuṇāti, evaṃ sutavā ariyasāvakopi ‘‘na rūpaṃ attato samanupassatī’’tiādinā nayena pañcakkhandhe ahanti vā mamanti vā agahetvā, ‘‘paccatthikā me ete’’ti ñatvā rūpasattakaarūpasattakādivasena vipassanāya yojetvāva tatonidānaṃ dukkhaṃ parivajjetvā aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇāti. Sesamettha uttānameva. Tatiyaṃ.

4. Anurādhasuttavaṇṇanā

86. Catutthe araññakuṭikāyanti tasseva vihārassa paccante paṇṇasālāyaṃ. Taṃ tathāgatoti tumhākaṃ satthā tathāgato taṃ sattaṃ tathāgataṃ. Aññatra imehīti tassa kira evaṃ ahosi ‘‘ime sāsanassa paṭipakkhā paṭivilomā, yathā ime bhaṇanti, na evaṃ satthā paññāpessati, aññathā paññāpessatī’’ti. Tasmā evamāha. Evaṃ vutte te aññatitthiyāti evaṃ therena attano ca paresañca samayaṃ ajānitvā vutte ekadesena sāsanasamayaṃ jānantā therassa vāde dosaṃ dātukāmā te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṃ anurādhaṃ etadavocuṃ.

Taṃ kiṃ maññasi anurādhāti satthā tassa kathaṃ sutvā cintesi – ‘‘ayaṃ bhikkhu attano laddhiyaṃ dosaṃ na jānāti, kārako panesa yuttayogo, dhammadesanāya eva naṃ jānāpessāmī’’ti tiparivaṭṭaṃ desanaṃ desetukāmo ‘‘taṃ kiṃ maññasi, anurādhā’’tiādimāha. Athassa tāya desanāya arahattappattassa anuyogavattaṃ āropento taṃ kiṃ maññasi, anurādha? Rūpaṃ tathāgatotiādimāha. Dukkhañceva paññapemi, dukkhassa ca nirodhanti vaṭṭadukkhañceva vaṭṭadukkhassa ca nirodhaṃ nibbānaṃ paññapemi. Dukkhanti vā vacanena dukkhasaccaṃ gahitaṃ. Tasmiṃ gahite samudayasaccaṃ gahitameva hoti, tassa mūlattā. Nirodhanti vacanena nirodhasaccaṃ gahitaṃ. Tasmiṃ gahite maggasaccaṃ gahitameva hoti tassa upāyattā. Iti pubbe cāhaṃ, anurādha, etarahi ca catusaccameva paññapemīti dasseti. Evaṃ imasmiṃ sutte vaṭṭavivaṭṭameva kathitaṃ. Catutthaṃ.

5. Vakkalisuttavaṇṇanā



Evameva khoti ettha idaṃ opammasaṃsandanaṃ – 这样说的意思是：在这里这是比喻的联系——就像无知的世俗人，在轮回的依赖时期，犹如无力的五蕴，被敌人所杀；在敌人来临的时候，五蕴在转世的瞬间就会出现，正如他不知道“这不是我的朋友，这个敌人”，在无知的世俗人面前，五蕴会说“这不是属于我的”，而是“我的色、我的受、我的想、我的行、我的识”，在敌人面前，“这是我的朋友”，在被理解的时刻，便会说“这是我的”，在五蕴的饮食和供养的时刻，便会说“这是我”，在知道“这对我来说是很重要的”时，便会像用刀砍头一样，面对被击打的无知的世俗人，五蕴被锐利的东西打破，生命的结束应被理解。
“上去”是“接近”。“依附”是“抓住”。“坚持”是“保持”。“这是我的自我”。“确实是听闻的，朋友”，就像聪明的居士，知道敌人在接近时，谨慎地做这些事情，避免不利，获得利益，正如听闻的贵族弟子，也不应说“色不是我所拥有”的方式，或是“我”而不去抓住，而是知道“这些是我的敌人”，通过色、受、想、行、识等方面，结合观察，避免痛苦，获得最高果位的阿罗汉。其他的内容在此处已被阐明。第三（章）。
阿努拉达经的注释
86. 在第四，指的是在森林小屋的后面，那个禅房的角落。那位如来，正是你们的老师，如来。除此之外，这样的事情发生过：“这些是与教法相对立的，正如他们所说的，老师并不会这样宣讲，或者会以不同的方式宣讲。”因此他这样说。这样说后，那些外道，因不知自身和他人的时机，便在部分了解教法的情况下，想要将缺陷归咎于尊者的说法，便对阿耶阿努拉达说了这些话。
“你认为如何，阿努拉达？”老师在听到这话后，心想：“这个比丘不知道他所拥有的过失，而他是一个有能力的人，我将通过教法来让他明白。”于是想要讲解三轮的教法。于是问：“你认为如何，阿努拉达？”他便说：“色即是如来。”我也说苦，苦的止息，轮回的苦和轮回苦的止息即是涅槃。通过“苦”这句话，抓住了苦的真理；在抓住的情况下，因缘的真理也被抓住，因为它是根本的。通过“止息”这句话，抓住了止息的真理；在抓住的情况下，路径的真理也被抓住，因为它是有方法的。因此，之前我说过，阿努拉达，现在也仅仅是讲述四圣谛。这样在这部经中，讲述了轮回与止息。第四（章）。
瓦卡利经的注释

87. Pañcame kumbhakāranivesaneti kumbhakārasālāyaṃ. Thero kira vutthavasso pavāretvā bhagavantaṃ dassanāya āgacchati. Tassa nagaramajjhe mahāābādho uppajji, pādā na vahanti. Atha naṃ mañcakasivikāya kumbhakārasālaṃ āhariṃsu. Sā ca sālā tesaṃ kammasālā, na nivesanasālā. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘kumbhakāranivesane viharatī’’ti. Bāḷhagilānoti adhimattagilāno. Samadhosīti samantato adhosi, calanākārena apacitiṃ dassesi. Vattaṃ kiretaṃ bāḷhagilānenapi buḍḍhataraṃ disvā uṭṭhānākārena apaciti dassetabbā. Tena pana ‘‘mā cali mā calī’’ti vattabbo. Santimāni āsanānīti buddhakālasmiñhi ekassapi bhikkhuno vasanaṭṭhāne ‘‘sace satthā āgacchissati, idha nisīdissatī’’ti āsanaṃ paññattameva hoti antamaso phalakamattampi paṇṇasanthāramattampi. Khamanīyaṃ yāpanīyanti kacci dukkhaṃ khamituṃ iriyāpathaṃ vā yāpetuṃ sakkāti pucchati. Paṭikkamantīti nivattanti. Abhikkamantīti adhigacchanti . Paṭikkamosānanti paṭikkamo etāsaṃ. Sīlato na upavadatīti sīlaṃ ārabbha sīlabhāvena na upavadati. Cirapaṭikāhanti cirapaṭiko ahaṃ, cirato paṭṭhāya ahanti attho. Pūtikāyenāti attano suvaṇṇavaṇṇampi kāyaṃ bhagavā dhuvapaggharaṇaṭṭhena evamāha. Yo kho, vakkali, dhammanti idha bhagavā ‘‘dhammakāyo kho, mahārāja, tathāgato’’ti vuttaṃ dhammakāyataṃ dasseti. Navavidho hi lokuttaradhammo tathāgatassa kāyo nāma.

Idāni therassa tiparivaṭṭadhammadesanaṃ ārabhanto taṃ kiṃ maññasītiādimāha. Kāḷasilāti kāḷasilāvihāro. Vimokkhāyāti maggavimokkhatthāya. Suvimutto vimuccissatīti arahattaphalavimuttiyā vimutto hutvā vimuccissati. Tā kira devatā ‘‘yena nīhārena iminā vipassanā āraddhā, anantarāyena arahattaṃ pāpuṇissatī’’ti ñatvā evamāhaṃsu. Apāpakanti alāmakaṃ. Satthaṃ āharesīti thero kira adhimāniko ahosi. So samādhivipassanāhi vikkhambhitānaṃ kilesānaṃ samudācāraṃ apassanto ‘‘khīṇāsavomhī’’ti saññī hutvā ‘‘kiṃ me iminā dukkhena jīvitena? Satthaṃ āharitvā marissāmī’’ti tikhiṇena satthena kaṇṭhanāḷaṃ chindi. Athassa dukkhā vedanā uppajji. So tasmiṃ khaṇe attano puthujjanabhāvaṃ ñatvā avissaṭṭhakammaṭṭhānattā sīghaṃ mūlakammaṭṭhānaṃ ādāya sammasanto arahattaṃ pāpuṇitvāva kālamakāsi. Paccavekkhaṇā panassa ca kathaṃ ahosīti? Khīṇāsavassa ekūnavīsati paccavekkhaṇā na sabbāva avassaṃ laddhabbā, tikhiṇenāpi pana asinā sīse chijjante ekaṃ dve ñāṇāni avassaṃ uppajjanti.

Vivattakkhandhanti parivattakkhandhaṃ. Semānanti sayamānaṃ. Thero kira uttānako nipanno satthaṃ āhari. Tassa sarīraṃ yathāṭhitameva ahosi. Sīsaṃ pana dakkhiṇapassena parivattitvā aṭṭhāsi. Ariyasāvakā hi yebhuyyena dakkhiṇapasseneva kālaṃ karonti. Tenassa sarīraṃ yathāṭhitaṃyeva ahosi. Sīsaṃ pana dakkhiṇapassena parivattitvā ṭhitaṃ. Taṃ sandhāya vivattakkhandho nāma jātotipi vadanti. Dhūmāyitattanti dhūmāyanabhāvaṃ . Timirāyitattanti timirāyanabhāvaṃ. Dhūmavalāhakaṃ viya timiravalāhakaṃ viya cāti attho. Pañcamaṃ.

6. Assajisuttavaṇṇanā



87. 第五，指的是在制陶工人的居所，即陶工的房子。尊者在出家后，准备前来见佛陀。就在他所在的城市中，出现了巨大的病痛，脚步无法承受。于是他们将他抬到陶工的房子里。那里是他们的工作场所，而不是居住的地方。基于此说“他在陶工的居所中生活”。“大病”的意思是极度的病痛。“他倒下”的意思是从各个方面都倒下，表现出无力的样子。确实，这种情况，即使是大病，也显示出他起身的样子。因此可以说“不要动，别动”。“安静的座位”，在佛陀的时代，若有比丘在某个地方，若老师来到，这个座位便应设定，至少要有一块木板或一片草席。“可忍受的，能迁移的”，是问他是否能够忍受痛苦，或能移动身体。
“回头”是指“转身”。“前进”是指“到达”。“回头的意思”是指“他们的回头”。“不因戒律而被指责”，是指从戒律出发，以戒律的身份不被指责。“长久的坚持”，是指我长久以来的坚持，意指从很久以前开始。关于“腐臭的身体”，是指他自身的金色身体，佛陀以持久的方式这样说。正如尊者瓦卡利所说：“确实，法的身体，伟大的国王，如来所说的法的身体。”
现在，尊者开始讲解三轮的教法，问：“你认为如何？”“黑石”是指黑石的住处。“为解脱而来”，是指为了通往解脱的道路。“得解脱者将得解脱”，是指通过阿罗汉果的解脱而得到解脱。那些天神知道“通过这种修行，将获得阿罗汉果”，因此这样说。
“没有恶”的意思是没有不善的。“老师带来了”，是指尊者确实是有能力的。他看到了被内心的烦恼所压制的烦恼，便说：“我已灭尽了烦恼。”他想：“我为何要忍受这样的痛苦而活下去？我将带走老师，死去。”于是用锋利的刀割断了喉咙。随之而来的是痛苦的感觉。他在那一刻，意识到自己的世俗身份，因未能离开而迅速采用根本的修行，获得了阿罗汉果后便结束了生命。
关于反思，他是如何的呢？对于灭尽烦恼者的反思并非所有的都应当获得，然而即使是用锋利的刀割断头颅，仍然会有一两个智慧的瞬间出现。
“轮回的聚合”是指转动的聚合。“安静的”是指安静的状态。尊者确实是站立的，带来了老师。他的身体保持原位。头部则转向右侧而站立。因为正义的弟子通常是向右侧而度过生命。因此他的身体保持原位。头部则转向右侧而站立。基于此，称之为“转动的聚合”也是合理的。“烟的状态”是指烟的状态。“黑暗的状态”是指黑暗的状态。就像烟的载体一样，像黑暗的载体一样。第五（章）。
阿萨吉经的注释

88. Chaṭṭhe kassapakārāmeti kassapaseṭṭhinā kārite ārāme. Kāyasaṅkhāreti assāsapassāse . So hi te catutthajjhānena passambhitvā passambhitvā vihāsi. Evaṃ hotīti idāni taṃ samādhiṃ appaṭilabhantassa evaṃ hoti. No cassāhaṃ parihāyāmīti kacci nu kho ahaṃ sāsanato na parihāyāmi? Tassa kira ābādhadosena appitappitā samāpatti parihāyi, tasmā evaṃ cintesi. Samādhisārakā samādhisāmaññāti samādhiṃyeva sārañca sāmaññañca maññanti. Mayhaṃ pana sāsane na etaṃ sāraṃ, vipassanāmaggaphalāni sāraṃ. So tvaṃ samādhito parihāyanto kasmā cintesi ‘‘sāsanato parihāyāmī’’ti. Evaṃ theraṃ assāsetvā idānissa tiparivaṭṭaṃ dhammadesanaṃ ārabhanto taṃ kiṃ maññasītiādimāha. Athassa tiparivaṭṭadesanāvasāne arahattaṃ pattassa satatavihāraṃ dassento so sukhaṃ ce vedanaṃ vedayatītiādimāha . Tattha anabhinanditāti pajānātīti sukhavedanāya tāva abhinandanā hotu, dukkhavedanāya kathaṃ hotīti? Dukkhaṃ patvā sukhaṃ pattheti, yadaggena sukhaṃ pattheti, tadaggena dukkhaṃ patthetiyeva. Sukhavipariṇāmena hi dukkhaṃ āgatameva hotīti evaṃ dukkhe abhinandanā veditabbā. Sesaṃ pubbe vuttanayamevāti. Chaṭṭhaṃ.

7. Khemakasuttavaṇṇanā

89. Sattame attaniyanti attano parikkhārajātaṃ. Asmīti adhigatanti asmīti evaṃ pavattā taṇhāmānā adhigatā. Sandhāvanikāyāti punappunaṃ gamanāgamanena. Upasaṅkamīti badarikārāmato gāvutamattaṃ ghositārāmaṃ agamāsi. Dāsakatthero pana catukkhattuṃ gamanāgamanena taṃdivasaṃ dviyojanaṃ addhānaṃ āhiṇḍi. Kasmā pana taṃ therā pahiṇiṃsu? Vissutassa dhammakathikassa santikā dhammaṃ suṇissāmāti. Sayaṃ kasmā na gatāti? Therassa vasanaṭṭhānaṃ araññaṃ sambādhaṃ, tattha saṭṭhimattānaṃ therānaṃ ṭhātuṃ vā nisīdituṃ vā okāso natthīti na gatā. ‘‘Idhāgantvā amhākaṃ dhammaṃ kathetū’’tipi kasmā pana na pahiṇiṃsūti? Therassa ābādhikattā. Atha kasmā punappunaṃ pahiṇiṃsūti? Sayameva ñatvā amhākaṃ kathetuṃ āgamissatīti. Theropi tesaṃ ajjhāsayaṃ ñatvāva agamāsīti.

Na khvāhaṃ, āvuso, rūpanti yo hi rūpameva asmīti vadati, tena itare cattāro khandhā paccakkhātā honti. Yo aññatra rūpā vadati, tena rūpaṃ paccakkhātaṃ hoti. Vedanādīsupi eseva nayo. Therassa pana samūhato pañcasupi khandhesu asmīti adhigato, tasmā evamāha. Hotevāti hotiyeva. Anusahagatoti sukhumo. Ūseti chārikākhāre. Khāreti ūsakhāre. Sammadditvāti temetvā khādetvā.

Evamevakhoti ettha idaṃ opammasaṃsandanaṃ – kiliṭṭhavatthaṃ viya hi puthujjanassa cittācāro, tayo khārā viya tisso anupassanā, tīhi khārehi dhotavatthaṃ viya desanāya madditvā ṭhito anāgāmino cittācāro, anusahagato ūsādigandho viya arahattamaggavajjhā kilesā, gandhakaraṇḍako viya arahattamaggañāṇaṃ gandhakaraṇḍakaṃ āgamma anusahagatānaṃ ūsagandhādīnaṃ samugghāto viya arahattamaggena sabbakilesakkhayo, gandhaparibhāvitavatthaṃ nivāsetvā chaṇadivase antaravīthiyaṃ sugandhagandhino vicaraṇaṃ viya khīṇāsavassa sīlagandhādīhi dasa disā upavāyantassa yathākāmacāro.

Ācikkhitunti kathetuṃ. Desetunti pakāsetuṃ. Paññāpetunti jānāpetuṃ. Paṭṭhapetunti patiṭṭhāpetuṃ. Vivaritunti vivaṭaṃ kātuṃ. Vibhajitunti suvibhattaṃ kātuṃ. Uttānīkātunti uttānakaṃ kātuṃ. Saṭṭhimattānaṃ therānanti te kira therena kathitakathitaṭṭhāne vipassanaṃ paṭṭhapetvā uparūpari sammasantā desanāpariyosāne arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Theropi aññena nīhārena akathetvā vipassanāsahagatacitteneva kathesi. Tasmā sopi arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ – ‘‘saṭṭhimattānaṃ therānaṃ bhikkhūnaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsu āyasmato khemakassa cā’’ti. Sattamaṃ.

8. Channasuttavaṇṇanā



88. 第六，指的是在卡萨帕的园中，由卡萨帕长老所建造的园子。身体的安静是指呼吸的平稳。他确实是通过第四禅的平静而安住。这样说的意思是，现在对于他而言，获得这样的禅定是微不足道的。我是否真的没有从教法中失去呢？因为他的病痛使得他难以进入定，因此他这样思考。禅定的精华与禅定的共性，指的就是禅定本身的精华与共性。然而在我的教法中，这并不是精华，唯有内观的道果才是精华。那么你在禅定中失去的，为什么会思考“我从教法中失去”呢？在这样劝导尊者后，现在他开始讲解三轮的教法，问：“你认为如何？”在他讲解三轮的教法结束后，显示出他已获得阿罗汉果，便说：“如果他感受到快乐的感觉。”在这里，未被赞赏的意思是，快乐的感觉至少会被赞赏，痛苦的感觉又如何呢？痛苦的到来是为了追求快乐，而苦的到来则是为了追求痛苦。因为快乐的变化而痛苦的到来，故应理解在痛苦中也要赞赏。其他的内容与前面所说的相同。第六（章）。
凯马卡经的注释
89. 第七，指的是自我所生的物质。自我已获得的，正是因欲望、骄傲而获得的。反复行走的意思是不断的来回走动。他走近了，从巴达里园到达了一个村庄。达萨卡长老则在四次的来回中，走了两由旬的路程。为什么长老们派他去呢？因为他想在有智慧的法师那里听闻法。自己为什么不去呢？因为长老的居住地在森林中，那里没有六十位长老的地方可以停留或坐下，因此没有前往。“来到这里为我们讲法”，又为何没有派他去呢？因为长老有病痛。那为何又反复派他去呢？因为他自己知道他会来为我们讲法。因此，长老们也知道他们的意图而未前往。
“我不认为，朋友，‘色’是我所拥有的”，因此其他四蕴便显现出来。若说“我除了色以外”，那么色便显现出来。感受等也是如此。长老们认为在五蕴中有自我，因此如此说。确实是有的。微妙的。安静地保持。温暖地保持。通过正确地处理而被食用。
这样说的意思是：就像肮脏的衣物一样，世俗人的心态，三种粗糙的状态，如同三种不观察，经过三种粗糙的状态而被教法所洗净，站立着的无学者的心态，像是被微妙的香气所包围，正如阿罗汉道的污秽，像是阿罗汉道的智慧一样的香气，经过这些微妙的气味而去除一切烦恼，像是被香气所包围的衣物，在六天的时间里，穿着带有香气的衣物，在十个方向上游走，正如已灭尽的比丘的持戒香气等，随心所欲地行走。
“被讲述”是指被讲述。“被展示”是指被阐明。“被告知”是指被告知。“被建立”是指被建立。“被打开”是指被打开。“被分开”是指被分开。“被站立”是指被站立。六十位长老，因在长老所讲述的地方建立内观而不断地思维，最终获得阿罗汉果。长老也以不同的方式，未讲述而以内观的心态来讲述。因此他也获得了阿罗汉果。因此说：“六十位长老的比丘，因无所依赖而从烦恼中解脱，正如尊者凯马卡所说。”第七（章）。
查那经的注释

90. Aṭṭhame āyasmā channoti tathāgatena saddhiṃ ekadivase jāto mahābhinikkhamanadivase saddhiṃ nikkhamitvā puna aparabhāge satthu santike pabbajitvā ‘‘amhākaṃ buddho amhākaṃ dhammo’’ti evaṃ makkhī ceva paḷāsī ca hutvā sabrahmacārīnaṃ pharusavācāya saṅghaṭṭanaṃ karonto thero. Avāpuraṇaṃ ādāyāti kuñcikaṃ gahetvā. Vihārena vihāraṃ upasaṅkamitvāti ekaṃ vihāraṃ pavisitvā tato aññaṃ, tato aññanti evaṃ tena tena vihārena taṃ taṃ vihāraṃ upasaṅkamitvā. Etadavoca ovadantu manti kasmā evaṃ mahantena ussāhena tattha tattha gantvā etaṃ avocāti? Uppannasaṃvegatāya. Tassa hi parinibbute satthari dhammasaṅgāhakattherehi pesito āyasmā ānando kosambiṃ gantvā brahmadaṇḍaṃ adāsi. So dinne brahmadaṇḍe sañjātapariḷāho visaññībhūto patitvā puna saññaṃ labhitvā vuṭṭhāya ekassa bhikkhuno santikaṃ gato, so tena saddhiṃ kiñci na kathesi. Aññassa santikaṃ agamāsi, sopi na kathesīti evaṃ sakalavihāraṃ vicaritvā nibbinno pattacīvaraṃ ādāya bārāṇasiṃ gantvā uppannasaṃvego tattha tattha gantvā evaṃ avoca.

Sabbe saṅkhārā aniccāti sabbe tebhūmakasaṅkhārā aniccā. Sabbe dhammā anattāti sabbe catubhūmakadhammā anattā. Iti sabbepi te bhikkhū theraṃ ovadantā aniccalakkhaṇaṃ anattalakkhaṇanti dveva lakkhaṇāni kathetvā dukkhalakkhaṇaṃ na kathayiṃsu. Kasmā? Evaṃ kira nesaṃ ahosi – ‘‘ayaṃ bhikkhu vādī dukkhalakkhaṇe paññāpiyamāne rūpaṃ dukkhaṃ…pe… viññāṇaṃ dukkhaṃ, maggo dukkho, phalaṃ dukkhanti ‘tumhe dukkhappattā bhikkhū nāmā’ti gahaṇaṃ gaṇheyya, yathā gahaṇaṃ gahetuṃ na sakkoti, evaṃ niddosamevassa katvā kathessāmā’’ti dveva lakkhaṇāni kathayiṃsu.

Paritassanā upādānaṃ uppajjatīti paritassanā ca upādānañca uppajjati. Paccudāvattati mānasaṃ, atha ko carahi me attāti yadi rūpādīsu ekopi anattā, atha ko nāma me attāti evaṃ paṭinivattati ‘‘mayhaṃ mānasa’’nti. Ayaṃ kira thero paccaye apariggahetvā vipassanaṃ paṭṭhapesi, sāssa dubbalavipassanā attagāhaṃ pariyādātuṃ asakkuṇantī saṅkhāresu suññato upaṭṭhahantesu ‘‘ucchijjissāmi vinassissāmī’’ti ucchedadiṭṭhiyā ceva paritassanāya ca paccayo ahosi. So ca attānaṃ pāpate papatantaṃ viya disvā, ‘‘paritassanā upādānaṃ uppajjati, paccudāvattati mānasaṃ, atha ko carahi me attā’’ti āha. Na kho panevaṃ dhammaṃ passato hotīti catusaccadhammaṃ passantassa evaṃ na hoti. Tāvatikā vissaṭṭhīti tattako vissāso. Sammukhā metanti thero tassa vacanaṃ sutvā, ‘‘kīdisā nu kho imassa dhammadesanā sappāyā’’ti? Cintento tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ vicinitvā kaccānasuttaṃ (saṃ. ni. 2.15) addasa ‘‘idaṃ āditova diṭṭhiviniveṭhanaṃ katvā majjhe buddhabalaṃ dīpetvā saṇhasukhumapaccayākāraṃ pakāsayamānaṃ gataṃ, idamassa desessāmī’’ti dassento ‘‘sammukhā meta’’ntiādimāha. Aṭṭhamaṃ.

9-10. Rāhulasuttādivaṇṇanā

91-92. Navamadasamāni rāhulasaṃyutte (saṃ. ni. 2.188) vuttatthāneva. Kevalaṃ hetāni ayaṃ theravaggoti katvā idhāgatānīti. Navamadasamāni.

Theravaggo navamo.

10. Pupphavaggo

1. Nadīsuttavaṇṇanā



90. 第八，尊者查那，正是在如来与他同一天，伟大的出家日中出家，后来在佛陀的面前出家，便说：“我们的佛陀，我们的法”，因此像苍蝇和棕榈树一样，因对同修们的严厉言辞而引发争论。带着未放下的东西，指的是抓着小鸟。进入一个禅房，接着又进入另一个，依此类推，逐个进入各个禅房。他说：“请劝导他们”，为何以如此大的热情到处走动而说这些呢？是因为内心产生的震动。因为在他入灭后，老师的法的承接者们派尊者阿难前往科萨比，给予了布施。授予布施后，他因身心的痛苦而失去意识，跌倒后再度恢复意识，起身后去到一位比丘的身边，但与他并未交谈。他又去了另一位比丘的身边，亦未交谈。如此在整个禅房中游走，获得解脱后，带着乞食衣前往巴那拉（现代巴拿吉），因内心的震动而到处走动，并说这样的话。
“所有的造作都是无常的”，即所有的三界造作都是无常的。“所有的法都是无我的”，即所有的四界法都是无我的。于是所有的比丘们在劝导尊者时，提到无常的特征和无我的特征，而未提及苦的特征。为何如此？因为他们认为：“这个比丘在苦的特征上是有争辩的，因而说‘色是苦的……等等……意识是苦的，路径是苦的，果是苦的’，因此你们这些苦的比丘们，不会被接受”，就如同无法承受的接受，因此只谈论这两个特征。
“因恐惧而产生的执著”，即因恐惧和执著而产生。心灵的后退，若在色等中有一个无我，若我又是谁呢？于是他便退回去，心想：“这不是我的心。”这是因为尊者未能把握因缘而建立内观，因而对内观的掌握无法达到，因而在造作中无常的状态中，他心中生起“我将被毁灭”与“我将失去”的想法。见到自己的痛苦，便说：“因恐惧而产生的执著。”又问：“若我在色等中没有无我，我又是谁呢？”他便说：“我不会如此看待法。”若见到四圣谛的法，便不会如此。那时的信心是如此坚定。尊者听到他的话，心中思量：“这教法究竟是怎样的呢？”于是他反复思索佛陀的教诲，最终发现《卡恰那经》（《中部经典》2.15），便说：“这是在初见时，经过见解的覆盖，显现出佛的力量，展示出微妙的因缘，我将为他讲解。”第八（章）。
9-10. 拉胡拉经等的注释
91-92. 第九和第十，关于拉胡拉的相关内容（《中部经典》2.188）所述的地方。仅仅是这些，这就是长老的部分。第九和第十。
长老部分第九。
10. 花部分
河流经的注释

93. Pupphavaggassa paṭhame pabbateyyāti pabbate pavattā. Ohārinīti sote patitapatitāni tiṇapaṇṇakaṭṭhādīni heṭṭhāhārinī. Dūraṅgamāti nikkhantaṭṭhānato paṭṭhāya catupañcayojanasatagāminī. Sīghasotāti caṇḍasotā. Kāsātiādīni sabbāni tiṇajātāni. Rukkhāti eraṇḍādayo dubbalarukkhā. Te naṃ ajjholambeyyunti te tīre jātāpi onamitvā aggehi udakaṃ phusantehi adhiolambeyyuṃ, upari lambeyyunti attho. Palujjeyyunti samūlamattikāya saddhiṃ sīse pateyyuṃ. So tehi ajjhotthaṭo vālukamattikodakehi mukhaṃ pavisantehi mahāvināsaṃ pāpuṇeyya.

Evamevakhoti ettha sote patitapuriso viya vaṭṭasannissito bālaputhujjano daṭṭhabbo, ubhatotīre kāsādayo viya dubbalapañcakkhandhā, ‘‘ime gahitāpi maṃ tāretuṃ na sakkhissantī’’ti tassa purisassa ajānitvā gahaṇaṃ viya ime khandhā ‘‘na mayhaṃ sahāyā’’ti bālaputhujjanassa ajānitvā catūhi gāhehi gahaṇaṃ, gahitagahitānaṃ palujjanattā purisassa byasanappatti viya catūhi gāhehi gahitānaṃ khandhānaṃ vipariṇāme bālaputhujjanassa sokādibyasanappatti veditabbā. Paṭhamaṃ.

2. Pupphasuttavaṇṇanā

94. Dutiye vivadatīti ‘‘aniccaṃ dukkhaṃ anattā asubha’’nti yathāsabhāvena vadantena saddhiṃ ‘‘niccaṃ sukhaṃ attā subha’’nti vadanto vivadati. Lokadhammoti khandhapañcakaṃ. Tañhi lujjanasabhāvattā lokadhammoti vuccati. Kinti karomīti kathaṃ karomi? Mayhañhi paṭipattikathanameva bhāro, paṭipattipūraṇaṃ pana kulaputtānaṃ bhāroti dasseti. Imasmiṃ sutte tayo lokā kathitā. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, lokenā’’ti ettha hi sattaloko kathito, ‘‘atthi, bhikkhave, loke lokadhammo’’ti ettha saṅkhāraloko, ‘‘tathāgato loke jāto loke saṃvaḍḍho’’ti ettha okāsaloko kathito. Dutiyaṃ.

3. Pheṇapiṇḍūpamasuttavaṇṇanā



93. 第九，花部分的第一，指的是在山中生长的花。流出的是指落入水中的草、树叶等物。遥远的意思是从离开的地方开始，走向四十由旬的远方。迅速的意思是急流。草类等都是草的种类。树木则是指如麻疯树等脆弱的树木。它们不会悬挂在水边，虽然在岸边生长，但若低下头来便会触碰到水面。若悬挂在上方，则是指在水面以上。若落下，则是指与根部相连的泥土一同落下。这样的话，若被它们抬起，便会触碰到大灾难。
这样说的意思是，这里被水冲走的人就像被轮回所依赖的愚痴的世俗人，双岸的草类等就像脆弱的五蕴，认为“即使被抓住也无法救我”，因此对于那个人而言，五蕴就像被抓住的东西，愚痴的世俗人并不知道这些五蕴“不是我的朋友”，因此以四种方式被抓住，因被抓住而失去，因而被抓住的五蕴的变化，愚痴的世俗人应当理解为痛苦等的灾难。第一（章）。
2. 花经的注释
94. 第二，争论的意思是，“无常、苦、无我、不善”是如实所说的，而与之相对的“常、乐、自我、善”则是争论。世间法是指五蕴。因其有消亡的特性，故称为世间法。那我该如何做呢？因为我承担着修行的重任，而修行的圆满则是家族子弟的重任，如此表明。在这部经中提到三个世界。“我不属于世间”，在这里提到的是众生的世界；“在世间有世间法”，这里提到的是因缘法的世界；“如来出生于世间，成长于世间”，这里提到的是机会法的世界。第二（章）。
3. 泥球比喻经的注释

95. Tatiye gaṅgāya nadiyā tīreti ayujjhapuravāsino aparimāṇabhikkhuparivāraṃ cārikaṃ caramānaṃ tathāgataṃ attano nagaraṃ sampattaṃ disvā ekasmiṃ gaṅgāya nivattanaṭṭhāne mahāvanasaṇḍamaṇḍitappadese satthu vihāraṃ katvā adaṃsu. Bhagavā tattha viharati. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘gaṅgāya nadiyā tīre’’ti. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesīti tasmiṃ vihāre vasanto bhagavā sāyanhasamayaṃ gandhakuṭito nikkhamitvā gaṅgātīre paññattavarabuddhāsane nisinno gaṅgāya nadiyā āgacchantaṃ mahantaṃ pheṇapiṇḍaṃ disvā, ‘‘mama sāsane pañcakkhandhanissitaṃ ekaṃ dhammaṃ kathessāmī’’ti cintetvā parivāretvā nisinne bhikkhū āmantesi.

Mahantaṃpheṇapiṇḍanti uṭṭhānuṭṭhāne badarapakkappamāṇato paṭṭhāya anusotāgamanena anupubbena pavaḍḍhitvā pabbatakūṭamattaṃ jātaṃ, yattha udakasappādayo anekapāṇayo nivasanti, evarūpaṃ mahantaṃ pheṇapiṇḍaṃ. Āvaheyyāti āhareyya. So panāyaṃ pheṇapiṇḍo uṭṭhitaṭṭhānepi bhijjati , thokaṃ gantvāpi, ekadviyojanādivasena dūraṃ gantvāpi, antarā pana abhijjantopi mahāsamuddaṃ patvā avassameva bhijjati. Nijjhāyeyyāti olokeyya. Yoniso upaparikkheyyāti kāraṇena upaparikkheyya. Kiñhi siyā, bhikkhave, pheṇapiṇḍe sāroti, bhikkhave, pheṇapiṇḍamhi sāro nāma kiṃ bhaveyya? Vilīyitvā viddhaṃseyyeva.

Evamevakhoti yathā pheṇapiṇḍo nissāro, evaṃ rūpampi niccasāradhuvasāraattasāravirahena nissārameva. Yathā ca so ‘‘iminā pattaṃ vā thālakaṃ vā karissāmī’’ti gahetuṃ na sakkā, gahitopi tamatthaṃ na sādheti, bhijjati eva, evaṃ rūpampi niccanti vā dhuvanti vā ahanti vā mamanti vā gahetuṃ na sakkā, gahitampi na tathā tiṭṭhati, aniccaṃ dukkhaṃ anattā asubhaññeva hotīti evaṃ pheṇapiṇḍasadisameva hoti. Yathā vā pana pheṇapiṇḍo chiddāvachiddo anekasandhighaṭito bahūnaṃ udakasappādīnaṃ pāṇānaṃ āvāso, evaṃ rūpampi chiddāvachiddaṃ anekasandhighaṭitaṃ, kulavasenevettha asīti kimikulāni vasanti, tadeva tesaṃ sūtigharampi vaccakuṭipi gilānasālāpi susānampi, na te aññattha gantvā gabbhavuṭṭhānādīni karonti, evampi pheṇapiṇḍasadisaṃ.

Yathā ca pheṇapiṇḍo ādito badarapakkamatto hutvā anupubbena pabbatakūṭamattopi hoti, evaṃ rūpampi ādito kalalamattaṃ hutvā anupubbena byāmamattampi gomahiṃsahatthiādīnaṃ vasena pabbatakūṭādimattaṃ hoti macchakacchapādīnaṃ vasena anekayojanasatapamāṇampi, evampi pheṇapiṇḍasadisaṃ. Yathā ca pheṇapiṇḍo uṭṭhitamattopi bhijjati, thokaṃ gantvāpi, dūraṃ gantvāpi, samuddaṃ patvā pana avassameva bhijjati, evamevaṃ rūpampi kalalabhāvepi bhijjati abbudādibhāvepi, antarā pana abhijjamānampi vassasatāyukānaṃ vassasataṃ patvā avassameva bhijjati, maraṇamukhe cuṇṇavicuṇṇaṃ hoti, evampi pheṇapiṇḍasadisaṃ.

Kiñhisiyā, bhikkhave, vedanāya sārotiādīsu vedanādīnaṃ pubbuḷādīhi evaṃ sadisatā veditabbā. Yathā hi pubbuḷo asāro evaṃ vedanāpi. Yathā ca so abalo agayhūpago, na sakkā taṃ gahetvā phalakaṃ vā āsanaṃ vā kātuṃ, gahitopi bhijjateva, evaṃ vedanāpi abalā agayhūpagā, na sakkā niccāti vā dhuvāti vā gahetuṃ, gahitāpi na tathā tiṭṭhati, evaṃ agayhūpagatāyapi vedanā pubbuḷasadisā. Yathā pana tasmiṃ tasmiṃ udakabindumhi pubbuḷo uppajjati ceva bhijjati ca, na ciraṭṭhitiko hoti, evaṃ vedanāpi uppajjati ceva bhijjati ca, na ciraṭṭhitikā hoti. Ekaccharakkhaṇe koṭisatasahassasaṅkhā uppajjitvā nirujjhati. Yathā ca pubbuḷo udakatalaṃ, udakabinduṃ, udakajallaṃ, saṅkaḍḍhitvā puṭaṃ katvā gahaṇavātañcāti cattāri kāraṇāni paṭicca uppajjati, evaṃ vedanāpi vatthuṃ ārammaṇaṃ kilesajallaṃ phassasaṅghaṭṭanañcāti cattāri kāraṇāni paṭicca uppajjati. Evampi vedanā pubbuḷasadisā.


95. 第三，关于恒河的部分，指的是住在阿尤吉哈城的人们，围绕着无量的比丘，四处游行，看到如来到达自己的城市，便在恒河的一个转弯处，建立了老师的禅房。如来在那儿居住。为了这个原因，便说“在恒河的岸边”。在那里，佛陀召集比丘们，正当他在那个禅房中居住时，佛陀在傍晚时分，从香气的禅房中走出，坐在恒河岸边的庄严佛座上，看到从恒河流来的大量泡沫，便思考：“我将为我的教法讲述一个与五蕴相关的法。”于是，他围绕坐着的比丘们，开始说法。
大量的泡沫，指的是从水面上升起的泡沫，经过逐渐的流动而不断增大，形成如山丘一般的泡沫，那里有水蛇等许多生物栖息，这样的泡沫便是巨大而显著的。应当引导，指的是应当引导过来。然而，这泡沫在升起的地方也会破裂，稍微移动，或是走远一点，达到一两由旬的地方，泡沫在海洋中遇到水时，便会立刻破裂。应当观察，指的是应当仔细观察。应当因缘而观察，指的是应当因缘而进行观察。究竟什么是泡沫的本质呢，诸比丘，泡沫的本质究竟是什么呢？它会消失而破灭。
这样说的意思是，正如泡沫没有本质，色法也因无常、无我、无常的本质而没有本质。就像它说：“我将用这个碗或盘子来盛装”，无法抓住，抓住后也无法满足，泡沫会破裂，色法也是如此，无法说它是常、恒、我或是属于我，抓住后也不会如愿以偿，因而无常、苦、无我、不善的特性便如泡沫一般。又如泡沫在水中被切割、破裂，许多水蛇等生物的栖息地，色法也如同被切割、破裂，许多生物的栖息地，正如在某些地方的水流和池塘，无法前往其他地方进行生育和生长，泡沫也是如此。
就像泡沫从水面升起，经过逐渐的流动而形成小山丘，色法也如同从水面升起，逐渐形成小山丘，因而如同许多水牛、马等生物的栖息地，泡沫也如同这样。又如泡沫在升起的地方会破裂，稍微移动，走远一点，便会在海洋中立刻破裂，色法也是如此，即使在细微的状态中也会破裂，尤其是在死亡的边缘时，便会化为灰烬，泡沫也是如此。
究竟什么是感觉的本质呢，诸比丘，感觉的本质应当如前述所说。正如前述的泡沫没有本质，感觉也是如此。就如同那无力的、无法抓住的，无法抓住它来做成果盘或座位，抓住后也会破裂，感觉也是无力的，无法抓住常、恒、我或是属于我，抓住后也不会如愿以偿，因而如同无法抓住的泡沫一般。就如同在每个水滴中，泡沫会出现并消失，并不会长久存在，感觉也是如此，出现并消失，并不会长久存在。在某个瞬间，数以万计的泡沫会出现并消失。正如泡沫浮在水面，水滴、泡沫、细流，因这四种原因而生起，感觉也是因四种原因而生起，物质、所缘、烦恼的聚合等四种原因而生起。感觉也如同泡沫一般。


Saññāpi asārakaṭṭhena marīcisadisā. Tathā agayhūpagaṭṭhena. Na hi sakkā taṃ gahetvā pivituṃ vā nhāyituṃ vā bhājanaṃ vā pūretuṃ. Apica yathā marīci vipphandati, sañjātūmivegā viya khāyati, evaṃ nīlasaññādibhedā saññāpi nīlādianubhavanatthāya phandati vipphandati. Yathā ca marīci mahājanaṃ vippalambheti ‘‘puṇṇavāpi viya puṇṇanadī viya dissatī’’ti vadāpeti, evaṃ saññāpi vippalambheti, ‘‘idaṃ nīlakaṃ subhaṃ sukhaṃ nicca’’nti vadāpeti. Pītakādīsupi eseva nayo. Evaṃ saññā vippalambhanenāpi marīcisadisā.

Akukkukajātanti anto asañjātaghanadaṇḍakaṃ. Saṅkhārāpi asārakaṭṭhena kadalikkhandhasadisā, tathā agayhūpagaṭṭhena . Yatheva hi kadalikkhandhato kiñci gahetvā na sakkā gopānasiādīnaṃ atthāya upanetuṃ, upanītampi na tathā hoti, evaṃ saṅkhārāpi na sakkā niccādivasena gahetuṃ, gahitāpi na tathā honti. Yathā ca kadalikkhandho bahupattavaṭṭisamodhāno hoti, evaṃ saṅkhārakkhandho bahudhammasamodhāno. Yathā ca kadalikkhandho nānālakkhaṇo. Aññoyeva hi bāhirāya pattavaṭṭiyā vaṇṇo, añño tato abbhantaraabbhantarānaṃ, evameva saṅkhārakkhandhepi aññadeva phassassa lakkhaṇaṃ, aññā cetanādīnaṃ, samodhānetvā pana saṅkhārakkhandhova vuccatīti evampi saṅkhārakkhandho kadalikkhandhasadiso.

Cakkhumā purisoti maṃsacakkhunā ceva paññācakkhunā cāti dvīhi cakkhūhi cakkhumā. Maṃsacakkhumpi hissa parisuddhaṃ vaṭṭati apagatapaṭalapiḷakaṃ, paññācakkhumpi asārabhāvadassanasamatthaṃ. Viññāṇampi asārakaṭṭhena māyāsadisaṃ, tathā agayhūpagaṭṭhena. Yathā ca māyā ittarā lahupaccupaṭṭhānā, evaṃ viññāṇaṃ. Tañhi tatopi ittaratarañceva lahupaccupaṭṭhānatarañca. Teneva hi cittena puriso āgato viya gato viya ṭhito viya nisinno viya hoti. Aññadeva ca āgamanakāle cittaṃ, aññaṃ gamanakālādīsu. Evampi viññāṇaṃ māyāsadisaṃ. Māyā ca mahājanaṃ vañceti, yaṃkiñcideva ‘‘idaṃ suvaṇṇaṃ rajataṃ muttā’’ti gāhāpeti, viññāṇampi mahājanaṃ vañceti. Teneva hi cittena āgacchantaṃ viya gacchantaṃ viya ṭhitaṃ viya nisinnaṃ viya katvā gāhāpeti. Aññadeva ca āgamane cittaṃ, aññaṃ gamanādīsu. Evampi viññāṇaṃ māyāsadisaṃ.

Bhūripaññenāti saṇhapaññena ceva vipulavitthatapaññena ca. Āyūti jīvitindriyaṃ. Usmāti kammajatejodhātu. Parabhattanti nānāvidhānaṃ kimigaṇādīnaṃ bhattaṃ hutvā. Etādisāyaṃ santānoti etādisī ayaṃ paveṇī matakassa yāva susānā ghaṭṭīyatīti. Māyāyaṃ bālalāpinīti yvāyaṃ viññāṇakkhandho nāma, ayaṃ bālamahājanalapāpanikamāyā nāma. Vadhakoti dvīhi kāraṇehi ayaṃ khandhasaṅkhāto vadhako aññamaññaghātanenapi, khandhesu sati vadho paññāyatītipi. Ekā hi pathavīdhātu bhijjamānā sesadhātuyo gahetvāva bhijjati, tathā āpodhātuādayo. Rūpakkhandho ca bhijjamāno arūpakkhandhe gahetvāva bhijjati, tathā arūpakkhandhesu vedanādayo saññādike. Cattāropi cete vatthurūpanti evaṃ aññamaññavadhanenettha vadhakatā veditabbā. Khandhesu pana sati vadhabandhanacchedādīni sambhavanti, evaṃ etesu sati vadhabhāvatopi vadhakatā veditabbā. Sabbasaṃyoganti sabbaṃ dasavidhampi saṃyojanaṃ. Accutaṃ padanti nibbānaṃ. Tatiyaṃ.

4-6. Gomayapiṇḍasuttādivaṇṇanā

96-

96. 第三，关于感觉的部分，感觉因无本质的特性，像幻影一样。就像无法抓住它来饮用、沐浴或装满容器一样。并且如同幻影在闪烁时，仿佛在迅速消逝，感觉也因蓝色、黄色等的不同而闪烁、摇动。就像幻影让大众感到迷惑，似乎“有如满月、如满河流般可见”，感觉也让人感到迷惑，似乎“这是美丽的、快乐的、常恒的”。
在这里，内心的无形之物，指的是内部未被感知的坚固物。造作也因无本质的特性，像香蕉心一样。正如从香蕉心中抓取任何东西都无法用于牛圈等的目的，所抓取的也不如愿，造作也无法被视为常恒等，抓住后也不会如愿。就如香蕉心有许多特征，造作也有许多法的特征。就如香蕉心有不同的特征，外在的特征与内在的特征不同，造作的特征也是如此，外在的触碰特征、内在的意念等，最终合成的造作被称为香蕉心。
有眼的人，指的是通过肉眼和智慧之眼的两种眼睛。有肉眼的清净，能看见消失的污垢，智慧眼也能看见无本质的特性。意识也因无本质的特性，像幻影一样。正如幻影轻盈而迅速，意识也是如此。意识在轻盈和迅速的特性中，因而人便如同到来、离去、停留、坐下。不同的时间，意识也有不同的状态。意识就如同幻影一样，幻影让大众感到迷惑，任何东西都能让人感到“这是金子、银子、珍珠”，意识也迷惑大众。
因而，智慧丰富，指的是柔和的智慧和广泛的智慧。生命，指的是生命的根本。热，指的是业的热力。外在的食物，指的是各种各样的食物。这样的状态，指的是这样的流动，直到尸体被埋葬。意识是愚昧的，愚昧的意识就像愚痴的大众。杀戮，指的是因两种原因而被称为杀戮，因他者的相互伤害而被称为杀戮。若在五蕴中存在，便可称为杀戮。正如地球元素被破坏，其他元素也随之破坏，水元素等也是如此。色法在破坏时，依然会被其他无色法所影响，感受、知觉等也是如此。这四种法则应当被理解为相互影响。若在五蕴中存在，便会发生杀戮、束缚、切断等。所有的结合，指的是所有十种结合。无常，指的是涅槃。第三（章）。
4-6. 关于牛粪团的经文注释

98. Catutthe sassatisamanti sinerumahāpathavīcandimasūriyādīhi sassatīhi samaṃ. Parittaṃ gomayapiṇḍanti appamattakaṃ madhukapupphappamāṇaṃ gomayakhaṇḍaṃ. Kuto panānenetaṃ laddhanti. Paribhaṇḍakaraṇatthāya ābhatato gahitanti eke. Atthassa pana viññāpanatthaṃ iddhiyā abhisaṅkharitvā hatthāruḷhaṃ katanti veditabbanti. Attabhāvapaṭilābhoti paṭiladdhaattabhāvo. Na yidaṃ brahmacariyavāso paññāyethāti ayaṃ maggabrahmacariyavāso nāma na paññāyeyya. Maggo hi tebhūmakasaṅkhāre vivaṭṭento uppajjati. Yadi ca ettako attabhāvo nicco bhaveyya, maggo uppajjitvāpi saṅkhāravaṭṭaṃ vivaṭṭetuṃ na sakkuṇeyyāti brahmacariyavāso na paññāyetha.

Idāni sace koci saṅkhāro nicco bhaveyya, mayā mahāsudassanarājakāle anubhūtā sampatti niccā bhaveyya, sāpi ca aniccāti taṃ dassetuṃ bhūtapubbāhaṃ bhikkhu rājā ahosintiādimāha. Tattha kusāvatīrājadhānippamukhānīti kusāvatīrājadhānī tesaṃ nagarānaṃ pamukhā, sabbaseṭṭhāti attho. Sāramayānīti rattacandanasāramayāni. Upadhānaṃ pana sabbesaṃ suttamayameva. Goṇakatthatānīti caturaṅgulādhikalomena kāḷakojavena atthatāni, yaṃ mahāpiṭṭhiyakojavoti vadanti. Paṭakatthatānīti ubhatolomena uṇṇāmayena setakambalena atthatāni. Paṭalikatthatānīti ghanapupphena uṇṇāmayaattharaṇena atthatāni. Kadalimigapavarapaccattharaṇānīti kadalimigacammamayena uttamapaccattharaṇena atthatāni. Taṃ kira paccattharaṇaṃ setavatthassa upari kadalimigacammaṃ attharitvā sibbetvā karonti. Sauttaracchadānīti saha uttaracchadena, upari baddhena rattavitānena saddhinti attho. Ubhatolohitakūpadhānīti sīsūpadhānañca pādūpadhānañcāti pallaṅkānaṃ ubhatolohitakūpadhānāni. Vejayantarathappamukhānīti ettha vejayanto nāma tassa rañño ratho, yassa cakkānaṃ indanīlamaṇimayā nābhi, sattaratanamayā arā, pavāḷamayā nemi, rajatamayo akkho, indanīlamaṇimayaṃ upakkharaṃ, rajatamayaṃ kubbaraṃ. So tesaṃ rathānaṃ pamukho aggo. Dukūlasandānānīti dukūlasantharāni. Kaṃsūpadhāraṇānīti rajatamayadohabhājanāni. Vatthakoṭisahassānīti yathārucitaṃ paribhuñjissatīti nhatvā ṭhitakāle upanītavatthāneva sandhāyetaṃ vuttaṃ. Bhattābhihāroti abhiharitabbabhattaṃ.

Yamahaṃ tena samayena ajjhāvasāmīti yattha vasāmi, taṃ ekaññeva nagaraṃ hoti, avasesesu puttadhītādayo ceva dāsamanussā ca vasiṃsu. Pāsādakūṭāgārādīsupi eseva nayo. Pallaṅkādīsu ekaṃyeva sayaṃ paribhuñjati, sesā puttādīnaṃ paribhogā honti. Itthīsu ekāva paccupaṭṭhāti, sesā parivāramattā honti. Velāmikāti khattiyassa vā brāhmaṇiyā, brāhmaṇassa vā khattiyāniyā kucchismiṃ jātā. Paridahāmīti ekaṃyeva dussayugaṃ nivāsemi, sesāni parivāretvā vicarantānaṃ asītisahassādhikānaṃ soḷasannaṃ purisasatasahassānaṃ hontīti dasseti. Bhuñjāmīti paramappamāṇena nāḷikodanamattaṃ bhuñjāmi, sesaṃ parivāretvā vicarantānaṃ cattālīsasahassādhikānaṃ aṭṭhannaṃ purisasatasahassānaṃ hotīti dasseti. Ekathālipāko hi dasannaṃ janānaṃ pahoti.


98. 第四，关于永恒的部分，像恒河、伟大的大地、月亮、太阳等永恒的事物。微小的牛粪团，指的是小的、如蜜花般的牛粪块。那从何而来呢？为了维护而抓取的，有人说是为了维护而抓取的。为了阐明意义，因神通而使其变得如同骑在手上的。自我存在的获得，指的是获得了自我存在。若说这出家生活的修行不明显，这条道路的出家生活就不会显现。道路确实是以三种形态的变化而生起的。若这个自我存在是永恒的，若道理生起，也无法使造作的轮回得以转变，因此出家生活不会显现。
现在，若有任何造作是永恒的，在我伟大的苏达萨那王朝时期所经历的财富是永恒的，那也是无常的。为此，佛陀提到过去的比丘，王曾如此。那里指的是库萨瓦提城的首都，库萨瓦提是这些城市的首位，意为所有中最优秀的。用香木制成的，指的是用红香木制成的。所有的支撑物都是由绳索制成的。牛的坐垫，指的是四指宽的黑色坐垫，称为大坐垫。坐垫，指的是两侧用白色毛毯制成的坐垫。平坦的坐垫，指的是用厚花瓣和白色床单制成的坐垫。用香蕉皮制成的优质坐垫，指的是用香蕉皮制成的优质坐垫。那是将香蕉皮放在白色床单上，经过捣制而成的。用上面覆盖的，指的是用覆盖物包裹的，意为用红色的布包裹的。两侧的红色支撑，指的是头部和脚部的支撑，意为坐垫的两侧的红色支撑。关于医王的马车，指的是那位国王的马车，车轮的中心是由宝石制成的，车轮的边缘是由七种宝石制成的，车轮是用珊瑚制成的，车轴是用银制成的，车身是用宝石制成的，车把是用银制成的。它是这些马车的首位。关于斗篷，指的是斗篷的覆盖物。关于银制的容器，指的是用银制的盛水器。关于衣物的数量，指的是根据需要的数量，洗净后在适当的地方放置。关于饭食的提供，指的是应当提供的饭食。
我当时居住的地方，那里只有一个城市，其他的儿女和奴仆们都居住在其他地方。关于楼阁、房屋等也是如此。关于坐垫等，只有一个人自己分享，其他的则是儿女的享用。关于女性，只有一位陪伴，其他的只是陪衬。关于王族，指的是出身于王族或婆罗门家族的女性。关于穿着，指的是仅穿一套衣服，其他的则是围绕着行走的，超过八万的男性。关于饮食，指的是以极大的量来饮食，其他的则是围绕着行走的，超过四万的男性。一个人确实是十人的食物。


Iti imaṃ mahāsudassanakāle sampattiṃ dassetvā idāni tassā aniccataṃ dassento iti kho bhikkhūtiādimāha. Tattha vipariṇatāti pakatijahanena nibbutapadīpo viya apaṇṇattikabhāvaṃ gatā. Evaṃ aniccā kho bhikkhu saṅkhārāti evaṃ hutvāabhāvaṭṭhena aniccā. Ettāvatā bhagavā yathā nāma puriso satahatthubbedhe campakarukkhe nisseṇiṃ bandhitvā abhiruhitvā campakapupphaṃ ādāya nisseṇiṃ muñcanto otareyya, evamevaṃ nisseṇiṃ bandhanto viya anekavassakoṭisatasahassubbedhaṃ mahāsudassanasampattiṃ āruyha sampattimatthake ṭhitaṃ aniccalakkhaṇaṃ ādāya nisseṇiṃ muñcanto viya otiṇṇo. Evaṃ addhuvāti evaṃ udakapubbuḷādayo viya dhuvabhāvarahitā. Evaṃ anassāsikāti evaṃ supinake pītapānīyaṃ viya anulittacandanaṃ viya ca assāsavirahitā. Iti imasmiṃ sutte aniccalakkhaṇaṃ kathitaṃ. Pañcame sabbaṃ vuttanayameva. Chaṭṭhaṃ tathā bujjhanakassa ajjhāsayena vuttaṃ. Catutthādīni.

7. Gaddulabaddhasuttavaṇṇanā

99. Sattame yaṃ mahāsamuddoti yasmiṃ samaye pañcame sūriye uṭṭhite mahāsamuddo ussussati. Dukkhassa antakiriyanti cattāri saccāni appaṭivijjhitvā avijjāya nivutānaṃyeva sataṃ vaṭṭadukkhassa antakiriyaṃ paricchedaṃ na vadāmi. Sā gaddulabaddhoti gaddulena baddhasunakho. Khīleti pathaviyaṃ ākoṭite mahākhīle. Thambheti nikhaṇitvā ṭhapite thambhe. Evameva khoti ettha sunakho viya vaṭṭanissito bālo, gaddulo viya diṭṭhi, thambho viya sakkāyo, gaddularajjuyā thambhe upanibaddhasunakhassa thambhānuparivattanaṃ viya diṭṭhitaṇhāya sakkāye baddhassa puthujjanassa sakkāyānuparivattanaṃ veditabbaṃ. Sattamaṃ.

8. Dutiyagaddulabaddhasuttavaṇṇanā

100. Aṭṭhame tasmāti yasmā diṭṭhigaddulanissitāya taṇhārajjuyā sakkāyathambhe upanibaddho vaṭṭanissito bālaputhujjano sabbiriyāpathesu khandhapañcakaṃ nissāyeva pavattati, yasmā vā dīgharattamidaṃ cittaṃ saṃkiliṭṭhaṃ rāgena dosena mohena, tasmā. Cittasaṃkilesāti sunhātāpi hi sattā cittasaṃkileseneva saṃkilissanti, malaggahitasarīrāpi cittassa vodānattā visujjhanti. Tenāhu porāṇā –

‘‘Rūpamhi saṃkiliṭṭhamhi, saṃkilissanti māṇavā;

Rūpe suddhe visujjhanti, anakkhātaṃ mahesinā.

‘‘Cittamhi saṃkiliṭṭhamhi, saṃkilissanti māṇavā;

Citte suddhe visujjhanti, iti vuttaṃ mahesinā’’ti.

Caraṇaṃ nāma cittanti vicaraṇacittaṃ. Saṅkhā nāma brāhmaṇapāsaṇḍikā honti, te paṭakoṭṭhakaṃ katvā tattha nānappakārā sugatiduggativasena sampattivipattiyo lekhāpetvā, ‘‘imaṃ kammaṃ katvā idaṃ paṭilabhati, idaṃ katvā ida’’nti dassentā taṃ cittaṃ gahetvā vicaranti. Citteneva cittitanti cittakārena cintetvā katattā cittena cintitaṃ nāma. Cittaññeva cittataranti tassa cittassa upāyapariyesanacittaṃ tatopi cittataraṃ. Tiracchānagatā pāṇā citteneva cittitāti kammacitteneva cittitā. Taṃ pana kammacittaṃ ime vaṭṭakatittirādayo ‘‘evaṃ cittā bhavissāmā’’ti āyūhantā nāma natthi. Kammaṃ pana yoniṃ upaneti, yonimūlako tesaṃ cittabhāvo. Yoniupagatā hi sattā taṃtaṃyonikehi sadisacittāva honti. Iti yonisiddho cittabhāvo, kammasiddhā yonīti veditabbā.

Apica cittaṃ nāmetaṃ sahajātaṃ sahajātadhammacittatāya bhūmicittatāya vatthucittatāya dvāracittatāya ārammaṇacittatāya kammanānattamūlakānaṃ liṅganānattasaññānānattavohāranānattādīnaṃ anekavidhānaṃ cittānaṃ nipphādanatāyapi tiracchānagatacittato cittatarameva veditabbaṃ.

Rajakoti vatthesu raṅgena rūpasamuṭṭhāpanako. So pana acheko amanāpaṃ rūpaṃ karoti, cheko manāpaṃ dassanīyaṃ, evameva puthujjano akusalacittena vā ñāṇavippayuttakusalena vā cakkhusampadādivirahitaṃ virūpaṃ samuṭṭhāpeti, ñāṇasampayuttakusalena cakkhusampadādisampannaṃ abhirūpaṃ. Aṭṭhamaṃ.

9. Vāsijaṭasuttavaṇṇanā



99. 第七，关于大海的部分，在第五个太阳升起时，大海干涸。关于苦的终止，我不说是四个真理，因其被无明所遮蔽，只有那些被束缚的众生才能体验到轮回的苦。被束缚的，指的是被束缚的狗。干涸，指的是在大地上被猛烈地击打的巨大干涸。固定，指的是被挖掘并立起的固定物。如此，像这里的狗一样，被轮回所束缚的愚者，像被束缚的狗一样，被见解所束缚，像固定的身体一样，被轮回的束缚所困扰，指的是被束缚的愚者的心。
100. 第八，关于第二个被束缚的狗的部分，因见解的束缚，渴爱的绳索将愚者固定在轮回中，因而在所有的行为中都依赖于五蕴。因为这个心长久以来被贪、恨、痴所污染。被污染的心，尽管清净的众生也会因心的污染而受到污染，身体被污垢所侵扰的众生也因心的污染而受到影响。因此，古人说：
“在污染的色法中，众生会被污染；
在清净的色法中，他们会得到解脱，
如同伟大的智者所说。”
心的活动，指的是思维的心。观念，指的是那些婆罗门的异端，他们通过对不同的因果法则进行分析，记录下各种善恶的结果，并说：“做了这个便会得到这个，做了那个便会得到那个。”因此，他们因思维而活动。心的思维，指的是以心的方式思考而产生的思维。动物的心，指的是以心的方式思考而产生的思维。那些被束缚的众生，因其心的活动而形成不同的状态。因而，心的状态是因缘而生的，因缘的状态被称为心的状态。
此外，心并非是自然产生的，因其与自然法则的关系，地的心、物质的心、门的心、所缘的心等多种心的产生，因而应被理解为不同的心。
关于物质，指的是通过颜色的产生而形成的。它虽然是无形的，但却能形成可见的形状。愚者因不善的心而产生丑陋的形象，而善者因智慧的心而产生美丽的形象。第八。
9. 关于瓦斯的部分。

101. Navame seyyathāpi, bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍānīti imā kaṇhapakkhasukkapakkhavasena dve upamā vuttā. Tāsu kaṇhapakkhaupamā atthassa asādhikā, itarā sādhikāti. Sukkapakkhaupamāya evaṃ attho veditabbo – seyyathāti opammatthe nipāto, apīti sambhāvanatthe. Ubhayenāpi seyyathā nāma, bhikkhaveti dasseti. Kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dasa vā dvādasa vāti ettha pana kiñcāpi kukkuṭiyā vuttappakārato ūnādhikānipi aṇḍāni honti, vacanasiliṭṭhatāya pana evaṃ vuttaṃ. Evañhi loke siliṭṭhavacanaṃ hoti. Tānassūti tāni assu, tāni bhaveyyunti attho. Kukkuṭiyā sammā adhisayitānīti tāya ca janettiyā kukkuṭiyā pakkhe pasāretvā tesaṃ upari sayantiyā sammā adhisayitāni. Sammā pariseditānīti kālena kālaṃ utuṃ gaṇhāpentiyā suṭṭhu samantato seditāni usmīkatāni. Sammā paribhāvitānīti kālena kālaṃ suṭṭhu samantato bhāvitāni, kukkuṭagandhaṃ gāhāpitānīti attho. Kiñcāpi tassā kukkuṭiyāti tassā kukkuṭiyā iminā tividhakiriyākaraṇena appamādaṃ katvā kiñcāpi na evaṃ icchā upajjeyya. Athakho bhabbāva teti atha kho te kukkuṭapotakā vuttanayena sotthinā abhinibbhijjituṃ bhabbāva. Te hi yasmā tāya kukkuṭiyā evaṃ tīhākārehi tāni aṇḍāni paripāliyamānāni na pūtīni honti, yo nesaṃ allasineho, sopi pariyādānaṃ gacchati, kapālaṃ tanukaṃ hoti, pādanakhasikhā ca mukhatuṇḍakañca kharaṃ hoti, sayampi pariṇāmaṃ gacchanti, kapālassa tanuttā bahi āloko anto paññāyati, tasmā ‘‘ciraṃ vata mayaṃ saṅkuṭitahatthapādā sambādhe sayimhā, ayañca bahi āloko dissati, ettha dāni no sukhavihāro bhavissatī’’ti nikkhamitukāmā hutvā kapālaṃ pādena paharanti, gīvaṃ pasārenti, tato taṃ kapālaṃ dvedhā bhijjati. Atha te pakkhe vidhunantā taṃkhaṇānurūpaṃ viravantā nikkhamantiyeva, nikkhamitvā ca gāmakkhettaṃ upasobhayamānā vicaranti.


101. 第九，正如比丘们，像母鸡的蛋一样，这里以黑色翅膀和白色翅膀为两种比喻。对于黑色翅膀的比喻，其意义是不正确的，而对于白色翅膀的比喻，其意义是正确的。关于白色翅膀的比喻，应该这样理解——“正如”是比喻的引入，意为可能性。通过两者的比较，显现出“比丘”的意思。母鸡的蛋有八个、十个或十二个，但在这里，尽管母鸡的蛋数量可能少于或多于所述，但因语言的简洁性而如此表述。确实在世间，简洁的语言是如此。关于它们的意思，是指“那些是”，意为“那些将会是”。母鸡所生的蛋，正确地被称为“由母鸡所生的”。正确地被整理的，指的是在适当的时候，因天气变化而被适当地整理的蛋。正确地被培育的，指的是在适当的时候被良好地培育的，意为抓住母鸡的香气。尽管母鸡在此，但因其三种行为方式而不应懈怠。于是，正如所述的母鸡蛋，因其所述的方式，能够被正确地分开。它们因母鸡的这种方式而被良好地保护，所以不会变坏。若没有贪恋，它们也会被妨碍，变得脆弱，脚爪和头部也会变得粗糙，自己也会经历变化，因而母鸡的薄弱之处显露出来，外部的光亮在内部显现。因此，“我们长久以来一直紧握着手脚，外部的光亮显现，现在这并不是快乐的栖息之处”，于是想要离开，便用脚踢打头部，伸展脖子，然后那头部被劈成两半。然后，它们在振动翅膀的同时，便如同随之而去，离开后在田野中游走。


Evameva khoti idaṃ opammasampaṭipādanaṃ. Taṃ evaṃ atthena saṃsanditvā veditabbaṃ – tassā kukkuṭiyā aṇḍesu tividhakiriyākaraṇaṃ viya hi imassa bhikkhuno bhāvānuyogaṃ anuyuttakālo, kukkuṭiyā tividhakiriyāsampādanena aṇḍānaṃ apūtibhāvo viya bhāvanānuyogamanuyuttassa bhikkhuno tividhānupassanāsampādanena vipassanāñāṇassa aparihāni, tassā tividhakiriyākaraṇena allasinehapariyādānaṃ viya tassa bhikkhuno tividhānupassanāsampādanena bhavattayānugatanikantisinehapariyādānaṃ, aṇḍakapālānaṃ tanubhāvo viya tassa bhikkhuno avijjaṇḍakosassa tanubhāvo, kukkuṭapotakānaṃ pādanakhasikhamukhatuṇḍakānaṃ thaddhakharabhāvo viya bhikkhuno vipassanāñāṇassa tikkhakharavippasanna sūrabhāvo, kukkuṭapotakānaṃ pariṇāmakālo viya bhikkhuno vipassanāñāṇassa pariṇāmakālo vaḍḍhitakālo gabbhaggahaṇakālo, kukkuṭapotakānaṃ pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṃ padāletvā pakkhe papphoṭetvā sotthinā abhinibbhidākālo viya tassa bhikkhuno vipassanāñāṇagabbhaṃ gaṇhāpetvā vicarantassa tajjātikaṃ utusappāyaṃ vā bhojanasappāyaṃ vā puggalasappāyaṃ vā dhammassavanasappāyaṃ vā labhitvā ekāsane nisinnasseva vipassanaṃ vaḍḍhentassa anupubbādhigatena arahattamaggena avijjaṇḍakosaṃ padāletvā abhiññāpakkhe papphoṭetvā sotthinā arahattapattakālo veditabbo. Yathā pana kukkuṭapotakānaṃ pariṇatabhāvaṃ ñatvā mātāpi aṇḍakosaṃ bhindati, evaṃ tathārūpassa bhikkhuno ñāṇaparipākaṃ ñatvā satthāpi –

‘‘Ucchinda sinehamattano, kumudaṃ sāradikaṃva pāṇinā;

Santimaggameva brūhaya, nibbānaṃ sugatena desita’’nti. (dha. pa. 285) –

Ādinā nayena obhāsaṃ pharitvā gāthāya avijjaṇḍakosaṃ paharati. So gāthāpariyosāne avijjaṇḍakosaṃ bhinditvā arahattaṃ pāpuṇāti. Tato paṭṭhāya yathā te kukkuṭapotakā gāmakkhettaṃ upasobhayamānā tattha vicaranti, evaṃ ayampi mahākhīṇāsavo nibbānārammaṇaṃ phalasamāpattiṃ appetvā saṅghārāmaṃ upasobhayamāno vicarati.

Palagaṇḍassāti vaḍḍhakissa. So hi olambakasaṅkhātaṃ palaṃ dhāretvā dārūnaṃ gaṇḍaṃ haratīti palagaṇḍoti vuccati. Vāsijaṭeti vāsidaṇḍakassa gahaṇaṭṭhāne. Ettakaṃ vata me ajja āsavānaṃ khīṇanti pabbajitassa hi pabbajjāsaṅkhepena uddesena paripucchāya yoniso manasikārena vattapaṭipattiyā ca niccakālaṃ āsavā khīyanti. Evaṃ khīyamānānaṃ pana tesaṃ ‘‘ettakaṃ ajja khīṇaṃ, ettakaṃ hiyyo’’ti evamassa ñāṇaṃ na hotīti attho. Imāya upamāya vipassanāyānisaṃso dīpito. Hemantikenāti hemantasamayena. Paṭippassambhantīti thirabhāvena parihāyanti.


102. 如此，这就是比喻的引入。应当这样理解——以母鸡的蛋为例，正如对比所述，若将此比喻与比丘的修行相结合，母鸡的三种行为方式与比丘的修行相结合，母鸡通过三种行为的完成而使蛋不变坏，正如比丘通过三种观察的完成而获得的智慧不会减退。母鸡的行为就像是对比丘的观察，因而比丘的观察能引导他走向解脱。母鸡的蛋的细微之处，正如比丘的无明的细微处，母鸡的脚爪、头部的坚硬，正如比丘的智慧的敏锐；母鸡的成熟时刻，正如比丘的智慧的成熟时刻；母鸡的脚爪或头部将蛋打破，正如比丘在智慧的培养中，能够获得解脱的时刻。
因此，正如母鸡在知道蛋的成熟时，会打破蛋壳，智慧的成熟也会引导比丘走向解脱。正如母鸡的行为，正如智慧的结果，佛陀也说：
“切断对自己的执着，像用手切断睡莲般；
如同走在正道上，涅槃是善者所教导的。”
以此方式，佛陀以诗句击破无明的壳。通过诗句的结束，打破无明的壳，获得阿罗汉果。从此，正如那些母鸡在田野中游走，正如这位伟大的修行者，渴望获得涅槃的果位而游走于僧伽的庙宇中。
关于“持木”的部分，指的是持有木头的地方。因他持有被称为“持木”的木头，故称为“持木者”。关于“瓦斯”，指的是持有木棍的地方。如此，我今天正是由于出家人所说的，若以出家的名义，经过正确的思考与实践，长久以来，烦恼会减少。如此减少的众生，若说“今天减少了这么多，昨天减少了那么多”，则这并不是智慧的表现。通过这样的比喻，阐明了观察的利益。关于冬季的部分，指的是在冬季时。通过坚定的方式而不消失。


Evameva khoti ettha mahāsamuddo viya sāsanaṃ daṭṭhabbaṃ, nāvā viya yogāvacaro, nāvāya mahāsamudde pariyādānaṃ viya imassa bhikkhuno ūnapañcavassakāle ācariyupajjhāyānaṃ santike vicaraṇaṃ, nāvāya mahāsamuddodakena khajjamānānaṃ bandhanānaṃ tanubhāvo viya bhikkhuno pabbajjāsaṅkhepena uddesaparipucchādīhi ceva saṃyojanānaṃ tanubhāvo, nāvāya thale ukkhittakālo viya bhikkhuno nissayamuccakassa kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññe vasanakālo, divā vātātapena saṃsussanaṃ viya vipassanāñāṇena taṇhāsnehasaṃsussanaṃ, rattiṃ himodakena temanaṃ viya kammaṭṭhānaṃ nissāya uppannena pītipāmojjena cittatemanaṃ, rattindivaṃ vātātapena ceva himodakena ca parisukkhaparitintānaṃ bandhanānaṃ dubbalabhāvo viya ekadivasaṃ utusappāyādīni laddhā vipassanāñāṇapītipāmojjehi saṃyojanānaṃ bhiyyosomattāya dubbalabhāvo, pāvussakamegho viya arahattamaggañāṇaṃ , meghavuṭṭhiudakena nāvāya bandhe pūtibhāvo viya āraddhavipassakassa rūpasattakādivasena vipassanaṃ vaḍḍhentassa okkhāyamāne pakkhāyamāne kammaṭṭhāne ekadivasaṃ utusappāyādīni laddhā ekapallaṅkena nisinnassa arahattaphalādhigamo, pūtibandhanāvāya kañci kālaṃ ṭhānaṃ viya khīṇasaṃyojanassa arahato mahājanaṃ anuggaṇhantassa yāvatāyukaṃ ṭhānaṃ, pūtibandhanāvāya anupubbena bhijjitvā apaṇṇattikabhāvūpagamo viya khīṇāsavassa upādiṇṇakkhandhabhedena anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbutassa apaṇṇattikabhāvūpagamoti imāya upamāya saṃyojanānaṃ dubbalatā dīpitā. Navamaṃ.

10. Aniccasaññāsuttavaṇṇanā

102. Dasame aniccasaññāti aniccaṃ aniccanti bhāventassa uppannasaññā. Pariyādiyatīti khepayati. Sabbaṃ asmimānanti navavidhaṃ asmimānaṃ. Mūlasantānakānīti santānetvā ṭhitamūlāni. Mahānaṅgalaṃ viya hi aniccasaññā, khuddānukhuddakāni mūlasantānakāni viya kilesā, yathā kassako kasanto naṅgalena tāni padāleti, evaṃ yogī aniccasaññaṃ bhāvento aniccasaññāñāṇena kilese padāletīti idamettha opammasaṃsandanaṃ.

Odhunātīti heṭṭhā dhunāti. Niddhunātīti papphoṭeti. Nicchoṭetīti papphoṭetvā chaḍḍeti. Idhāpi pabbajāni viya kilesā, lāyanaṃ nicchoṭanaṃ viya aniccasaññāñāṇanti iminā atthena upamā saṃsandetabbā.

Vaṇṭacchinnāyāti tiṇhena khurappena vaṇṭacchinnāya. Tadanvayāni bhavantīti taṃ ambapiṇḍiṃ anugacchanti, tassā patamānāya ambāni bhūmiyaṃ patanti. Idhāpi ambapiṇḍi viya kilesā, tiṇhakhurappo viya aniccasaññā, yathā khurappena chinnāya ambapiṇḍiyā sabbāni ambāni bhūmiyaṃ patanti, evaṃ aniccasaññāñāṇena kilesānaṃ mūlabhūtāya avijjāya chinnāya sabbakilesā samugghātaṃ gacchantīti, idaṃ opammasaṃsandanaṃ.

Kūṭaṅgamāti kūṭaṃ gacchanti. Kūṭaninnāti kūṭaṃ pavisanabhāvena kūṭe ninnā. Kūṭasamosaraṇāti kūṭe samosaritvā ṭhitā. Idhāpi kūṭaṃ viya aniccasaññā, gopānasiyo viya catubhūmakakusaladhammā, yathā sabbagopānasīnaṃ kūṭaṃ aggaṃ, evaṃ kusaladhammānaṃ aniccasaññā aggā. Nanu ca aniccasaññā lokiyā, sā lokiyakusalānaṃ tāva aggaṃ hotu, lokuttarānaṃ kathaṃ agganti? Tesampi paṭilābhakaraṇatthena agganti veditabbā. Iminā upāyena sabbāsu upamāsu opammasaṃsandanaṃ veditabbaṃ. Purimāhi panettha tīhi aniccasaññāya kiccaṃ, pacchimāhi balanti. Dasamaṃ.

Pupphavaggo dasamo.

Majjhimapaṇṇāsako samatto.

11. Antavaggo

1. Antasuttavaṇṇanā

103. Antavaggassa paṭhame antāti koṭṭhāsā. Idaṃ suttaṃ catusaccavasena pañcakkhandhe yojetvā antoti vacanena bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena vuttaṃ. Paṭhamaṃ.

2-3. Dukkhasuttādivaṇṇanā

104-105. Dutiyampi pañcakkhandhe catusaccavasena yojetvā dukkhanti bujjhanakānaṃ ajjhāsayena kathitaṃ. Tatiyampi tatheva sakkāyoti bujjhanakānaṃ ajjhāsayena kathitaṃ. Dutiyatatiyāni.

4. Pariññeyyasuttavaṇṇanā



103. 第一个，关于“终”的部分，指的是终点。此经文通过四个真理与五蕴相结合而提到“终”的说法，意为觉悟者的内心状态。第一。
104-105. 第二，关于苦的经文，同样通过五蕴与四个真理相结合而提到“苦”的说法，意为觉悟者的内心状态。第三，同样如此，关于“我”的说法，意为觉悟者的内心状态。第二、第三。

106. Catutthe pariññeyyeti parijānitabbe samatikkamitabbe. Pariññanti samatikkamaṃ. Pariññātāvinti tāya pariññāya parijānitvā samatikkamitvā ṭhitaṃ. Rāgakkhayotiādīhi nibbānaṃ dassitaṃ. Catutthaṃ.

5-10. Samaṇasuttādivaṇṇanā

107-112. Pañcamādīsu catūsu cattāri saccāni kathitāni. Navamadasamesu kilesappahānanti. Pañcamādīni.

Antavaggo ekādasamo.

12. Dhammakathikavaggo

1-2. Avijjāsuttādivaṇṇanā

113-114. Dhammakathikavaggassa paṭhame ettāvatā ca avijjāgato hotīti yāvatā imāya catūsu saccesu aññāṇabhūtāya avijjāya samannāgato, ettāvatā avijjāgato hotīti attho. Dutiyepi eseva nayo. Paṭhamadutiyāni.

3. Dhammakathikasuttavaṇṇanā

115. Tatiye paṭhamena dhammakathiko, dutiyena sekhabhūmi, tatiyena asekhabhūmīti evaṃ dhammakathikaṃ pucchitena visesetvā dve bhūmiyo kathitā. Tatiyaṃ.

4. Dutiyadhammakathikasuttavaṇṇanā

116. Catutthe tissannampi pucchānaṃ tīṇi vissajjanāni kathitāni. Catutthaṃ.

5-9. Bandhanasuttādivaṇṇanā

117-121. Pañcame atīradassīti tīraṃ vuccati vaṭṭaṃ, taṃ na passati. Apāradassīti pāraṃ vuccati nibbānaṃ, taṃ na passati. Baddhoti kilesabandhanena baddho hutvā jīyati ca mīyati ca asmā lokā paraṃ lokaṃ gacchatīti. Imasmiṃ sutte vaṭṭadukkhaṃ kathitanti. Chaṭṭhādīni uttānatthāneva. Pañcamādīni.

10. Sīlavantasuttavaṇṇanā

122. Dasame aniccatotiādīsu hutvā abhāvākārena aniccato, paṭipīḷanākārena dukkhato, ābādhaṭṭhena rogato, antodosaṭṭhena gaṇḍato, tesaṃ tesaṃ gaṇḍānaṃ paccayabhāvena vā khaṇanaṭṭhena vā sallato dukkhaṭṭhena aghato, visabhāgamahābhūtasamuṭṭhānaābādhapaccayaṭṭhena ābādhato, asakaṭṭhena parato, palujjanaṭṭhena palokato, sattasuññataṭṭhena suññato, attābhāvena anattato. Evamettha ‘‘aniccato palokato’’ti dvīhi padehi aniccamanasikāro, ‘‘suññato anattato’’ti dvīhi anattamanasikāro, sesehi dukkhamanasikāro vuttoti veditabbo. Sesamettha uttānameva. Dasamaṃ.

11. Sutavantasuttavaṇṇanā

123. Tathā ekādasame. Dasamasmiñhi ‘‘sīlavatā’’ti catupārisuddhisīlaṃ vuttaṃ, idha sutavatāti kammaṭṭhānasutaṃ idameva nānākaraṇaṃ. Ekādasamaṃ.

12-13. Kappasuttādivaṇṇanā

124-125. Dvādasamaterasamāni rāhulovādasadisānevāti. Dvādasamaterasamāni.

Dhammakathikavaggo dvādasamo.

13. Avijjāvaggo

1-10. Samudayadhammasuttādivaṇṇanā

126-135. Avijjāvaggo uttānatthova. Imasmiñhi vagge sabbasuttesu catusaccameva kathitaṃ.

Avijjāvaggo terasamo.

14. Kukkuḷavaggo

1-13. Kukkuḷasuttādivaṇṇanā

136-149. Kukkuḷavaggassa paṭhame kukkuḷanti santattaṃ ādittaṃ chārikarāsiṃ viya mahāpariḷāhaṃ. Imasmiṃ sutte dukkhalakkhaṇaṃ kathitaṃ, sesesu aniccalakkhaṇādīni. Sabbāni cetāni pāṭiyekkaṃ puggalajjhāsayena kathitānīti.

Kukkuḷavaggo cuddasamo.

15. Diṭṭhivaggo

1-9. Ajjhattasuttādivaṇṇanā

150-158. Diṭṭhivaggassa paṭhame kiṃ upādāyāti kiṃ paṭicca. Dutiye kiṃ abhinivissāti kiṃ abhinivisitvā, paccayaṃ katvāti attho. Tatiyādīsu diṭṭhītiādīni puggalajjhāsayena vuttāni. Paṭhamādīni.

10. Ānandasuttavaṇṇanā



106. 第四，关于“可知”的部分，指的是应当了解的内容，超越应当了解的内容。可知的是超越的。已知的，指的是通过了解而超越而站立的。以灭尽贪欲等的方式显现涅槃。第四。
107-112. 第五至第十，关于修行者的部分，提到四个真理。第九和第十则提到对烦恼的断除。第五至第十。
113-114. 第十二，关于法师的部分，第一中提到“因无明而有”，即在四个真理中，因无明而存在，故说“因无明而有”。第二中同样如此。第一和第二。
115. 第三，关于法师的部分，第一是法师，第二是有学位的，第三是无学位的，故此提到法师时，特别提到这两种境界。第三。
116. 第四，关于第二法师的部分，提到三种提问的回答。第四。
117-121. 第五，关于束缚的部分，第五提到“超越”，指的是超越的状态，未能看到。提到“超越”的状态，指的是涅槃，未能看到。被束缚的，因烦恼的束缚而生存与消亡，往返于此世与彼世。在此经文中提到轮回之苦。第六至第十同样如此。第五至第十。
122. 第十，关于持戒者的部分，提到无常的状态，因不存在的状态而无常，因压迫的状态而痛苦，因病的状态而有病，因内在缺陷而有缺陷，因这些缺陷的因缘或因其挖掘的状态而痛苦，因极端的因缘而有病，因外在的缺陷而有缺陷，因沉沦的状态而无，因众生的空无而空无，因自我的不存在而无我。由此可知“无常的空无”这一短语的无常的心态，“空无的无我”这一短语的无我心态，其余的则是痛苦的心态。其余部分同样如此。第十。
123. 第十一，关于闻法者的部分，同样如此。在第十中提到“持戒者”，即四种清净的戒律，在这里提到“闻法者”，即修行法的知识，这就是不同的表现。第十一。
124-125. 第十二和第十三，提到第十二的法则，类似于拉胡拉的法则。第十二和第十三。
126-135. 第十三，关于无明的部分，内容为超越的。此部分中，所有经文中只提到四个真理。
136-149. 第十四，关于母鸡的部分，第一提到母鸡，指的是紧绷的、被火焚烧的、像大痛苦的状态。在此经文中提到痛苦的特征，其余则提到无常的特征等。所有这些都是按个体的内心状态而提到的。
150-158. 第十五，关于见解的部分，第一提到“什么是依赖”，即什么是因缘。第二提到“什么是执着”，即什么是执着后，因缘而生。第三等提到见解等，按个体的内心状态而提到的。第一等。

159. Dasame upasaṅkamīti aññe bhikkhū pañcakkhandhakammaṭṭhānaṃ kathāpetvā yuñjitvā ghaṭetvā arahattaṃ patvā satthu santike aññaṃ byākaronte disvā ‘‘ahampi pañcakkhandhakammaṭṭhānaṃ kathāpetvā yuñjanto ghaṭento, arahattaṃ patvā aññaṃ byākarissāmī’’ti cintetvā upasaṅkami. Satthā pana attano dharamānakāle therassa uparimaggattayavajjhānaṃ kilesānaṃ pahānaṃ apassantopi ‘‘imassa cittaṃ gaṇhissāmī’’ti kathesi. Tassāpi ekaṃ dve vāre manasi katvāva buddhupaṭṭhānavelā jātāti gantabbaṃ hoti. Itissa cittaṃ sampahaṃsamāno vimuttiparipācanīyadhammova so kammaṭṭhānānuyogo jātoti. Dasamaṃ.

Diṭṭhivaggo pannarasamo.

Uparipaṇṇāsako samatto.

Khandhasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Rādhasaṃyuttaṃ

1. Paṭhamavaggo

1. Mārasuttavaṇṇanā

160. Rādhasaṃyuttassa paṭhame māro vā assāti maraṇaṃ vā bhaveyya. Māretā vāti māretabbo vā. Yo vā pana mīyatīti yo vā pana marati. Nibbidatthanti nibbidāñāṇatthaṃ. Nibbānatthāti phalavimutti nāmesā anupādānibbānatthāti attho. Accayāsīti atikkantosi. Nibbānogadhanti nibbāne patiṭṭhitaṃ. Idaṃ maggabrahmacariyaṃ nāma nibbānabbhantare vussati, na nibbānaṃ atikkamitvāti attho. Nibbānapariyosānanti nibbānaṃ assa pariyosānaṃ, nipphatti niṭṭhāti attho. Paṭhamaṃ.

2-10. Sattasuttādivaṇṇanā

161-169. Dutiye satto sattoti laggapucchā. Tatra satto tatra visattoti tatra laggo tatra vilaggo. Paṃsvāgārakehīti paṃsugharakehi. Keḷāyantīti kīḷanti. Dhanāyantīti dhanaṃ viya maññanti. Mamāyantīti ‘‘mama idaṃ, mama ida’’nti mamattaṃ karonti, aññassa phusitumpi na denti. Vikīḷaniyaṃ karontīti ‘‘niṭṭhitā kīḷā’’ti te bhindamānā kīḷāvigamaṃ karonti. Tatiye bhavanettīti bhavarajju. Catutthaṃ uttānameva. Pañcamādīsu catūsu cattāri saccāni kathitāni, dvīsu kilesappahānanti. Dutiyādīni.

Paṭhamo vaggo.

2. Dutiyavaggo

1-12. Mārasuttādivaṇṇanā

170-181. Dutiyavaggassa paṭhame māro, māroti maraṇaṃ pucchati. Yasmā pana rūpādivinimuttaṃ maraṇaṃ nāma natthi, tenassa bhagavā rūpaṃ kho, rādha, mārotiādimāha . Dutiye māradhammoti maraṇadhammo. Etenupāyena sabbattha attho veditabboti.

Dutiyo vaggo.

3-4. Āyācanavaggādi

1-11. Mārādisuttaekādasakavaṇṇanā

182-205. Tato paraṃ uttānatthameva. Ayañhi rādhatthero paṭibhāniyatthero nāma. Tathāgatassa imaṃ theraṃ disvā sukhumaṃ kāraṇaṃ upaṭṭhāti. Tenassa bhagavā nānānayehi dhammaṃ deseti. Evaṃ imasmiṃ rādhasaṃyutte ādito dve vaggā pucchāvasena desitā, tatiyo āyācanena, catuttho upanisinnakakathāvasena. Sakalampi panetaṃ rādhasaṃyuttaṃ therassa vimuttiparipācanīyadhammavaseneva gahitanti veditabbaṃ.

Rādhasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Diṭṭhisaṃyuttaṃ

1. Sotāpattivaggo

1. Vātasuttavaṇṇanā

206. Diṭṭhisaṃyutte na vātā vāyantītiādīsu evaṃ kira tesaṃ diṭṭhi – ‘‘yepi ete rukkhasākhādīni bhañjantā vātā vāyanti, na ete vātā, vātaleso nāmeso, vāto pana esikatthambho viya pabbatakūṭaṃ viya ca ṭhito. Tathā yāpi etā tiṇakaṭṭhādīni vahantiyo nadiyo sandanti, na ettha udakaṃ sandaki, udakaleso nāmesa, udakaṃ pana esikatthambho viya pabbatakūṭaṃ viya ca ṭhitaṃ. Yāpimā gabbhiniyo vijāyantīti ca vuccanti, kiñcāpi tā milātudarā honti, gabbho pana na nikkhamati, gabbhaleso nāmeso, gabbho pana esikatthambho viya pabbatakūṭaṃ viya ca ṭhito. Yepi ete candimasūriyā udenti vā apenti vā, neva te udenti na apenti, candimasūriyaleso nāmesa, candimasūriyā pana esikatthambho viya pabbatakūṭaṃ viya ca ṭhitā’’ti.

2-4. Etaṃmamasuttādivaṇṇanā

207-

159. 第十，关于接近的部分，其他比丘在讲述五蕴的修行法时，经过思考而达到阿罗汉果，看到佛陀在讲述其他法时，心中思索：“我也要讲述五蕴的修行法，经过思考而达到阿罗汉果。”于是他接近佛陀。然而，佛陀在讲述时，尽管没有看到长老所断除的烦恼，却说：“我将掌握此人的心。”因此，经过一两次的思维，能否达到佛的状态是显而易见的。这个人的心在欢喜中，因而他的修行法是显而易见的。第十。
160. 第一，关于玛拉的部分，玛拉或是死亡的意思。被杀者，指的是被杀的对象。谁在死，指的是谁在死亡。为厌倦而生，指的是为了厌倦的智慧。为了涅槃，指的是果位的解脱，非依赖的涅槃之意。超越的，指的是超越的状态。涅槃的根基，指的是在涅槃中建立的。此修行的道理名为涅槃的边缘，意指不超越涅槃。涅槃的结果，指的是涅槃将是最终的结果，完成的意思。第一。
161-169. 第二，关于众生的部分，众生与众生的提问。彼处众生，彼处执着，彼处是执着，彼处是分离。用沙子盖住的，指的是用沙子筑成的房屋。玩耍，指的是在玩耍。像财富一样，指的是像财富一样的拥有。我的，指的是“这是我的，这是我的”，因此产生了我的意识，不愿意让他人触碰。玩耍的活动，指的是“游戏已结束”，因此打破了游戏的界限。第三，生的网，指的是生的绳索。第四，直接提到。第五至第八，提到四个真理，第二至第四提到烦恼的断除。第二至第四。
170-181. 第二，关于玛拉的部分，第一提到玛拉，玛拉指的是死亡的提问。因为没有从色等中解脱而称为死亡，所以佛陀对拉达说：“玛拉啊，色是这样的。”第二提到死亡的法则。以此方式，所有地方都应理解其意义。第二。
182-205. 第三至第四，关于请求的部分，第一至第十一，关于玛拉的部分。此处提到拉达长老，指的是拉达长老的特性。看到如是的长老，细微的因缘显现。因此，佛陀以不同的方式讲授法。如此，在此拉达的部分，前两个部分以提问的方式讲述，第三个以请求的方式，第四个以安静的讲述方式。整体而言，此拉达部分应理解为与长老的解脱相关的法。拉达的部分已结束。
206. 第一，关于见解的部分，第一提到风，关于见解的部分，风并不吹动，因而如此。那些树木的枝条被风吹动，但这些并不是风，风的特性并不是这些，风则是像支柱一样，像山峰一样的存在。那些河流的草木被水流带走，但水并不流动，水的特性并不是这些，水则是像支柱一样，像山峰一样的存在。那些孕育的生物被称为孕育，尽管它们可能会很难，但胎儿并不会出生，胎儿的特性并不是这些，胎儿则是像支柱一样，像山峰一样的存在。那些月亮与太阳升起或落下，但它们既不升起也不落下，月亮与太阳的特性并不是这些，月亮与太阳则是像支柱一样，像山峰一样的存在。
207. 第二至第四，关于“这是我的”的部分。

209.Diṭṭhantiādīsu diṭṭhaṃ rūpāyatanaṃ. Sutaṃ saddāyatanaṃ. Mutaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ. Tañhi patvā gahetabbato mutanti ca vuttaṃ. Avasesāni sattāyatanāni viññātaṃ nāma. Pattanti pariyesitvā vā apariyesitvā vā pattaṃ. Pariyesitanti pattaṃ vā apattaṃ vā pariyesitaṃ. Anuvicaritaṃ manasāti cittena anusañcaritaṃ. Lokasmiñhi pariyesitvā pattampi atthi, pariyesitvā nopattampi, apariyesitvā pattampi, apariyesitvā nopattampi. Tattha pariyesitvā pattaṃ pattaṃ nāma, pariyesitvā nopattaṃ pariyesitaṃ nāma . Apariyesitvā pattañca apariyesitvā nopattañca manasānuvicaritaṃ nāma. Atha vā pariyesitvā pattampi apariyesitvā pattampi pattaṭṭhena pattaṃ nāma, pariyesitvā nopattameva pariyesitaṃ nāma, apariyesitvā nopattaṃ manasānuvicaritaṃ nāma. Sabbaṃ vā etaṃ manasā anuvicaritameva.

5. Natthidinnasuttavaṇṇanā

210.Natthidinnantiādīsu natthi dinnanti dinnassa phalābhāvaṃ sandhāya vadanti. Yiṭṭhaṃ vuccati mahāyāgo. Hutanti paheṇakasakkāro adhippeto. Tampi ubhayaṃ phalābhāvameva sandhāya paṭikkhipanti. Sukatadukkaṭānanti sukatadukkatānaṃ, kusalākusalānanti attho. Phalaṃ vipākoti yaṃ phalanti vā vipākoti vā vuccati, taṃ natthīti vadanti. Natthi ayaṃ lokoti paraloke ṭhitassa ayaṃ loko natthi. Natthi paro lokoti idha loke ṭhitassapi paro loko natthi, sabbe tattha tattheva ucchijjantīti dassenti. Natthi mātā natthi pitāti tesu sammāpaṭipattimicchāpaṭipattīnaṃ phalābhāvavasena vadanti. Natthi sattā opapātikāti cavitvā uppajjanakasattā nāma natthīti vadanti. Natthi loke samaṇabrāhmaṇāti loke sammāpaṭipannā samaṇabrāhmaṇā nāma natthīti vadanti.

Cātumahābhūtikoti catumahābhūtamayo. Pathavī pathavīkāyanti ajjhattikā pathavīdhātu bāhiraṃ pathavīdhātuṃ. Anupetīti anuyāti. Anupagacchatīti tasseva vevacanaṃ, anugacchatītipi attho. Ubhayenāpi upeti upagacchatīti dassenti. Āpādīsupi eseva nayo. Indriyānīti manacchaṭṭhāni indriyāni. Saṅkamantīti ākāsaṃ pakkhandanti. Āsandipañcamāti nipannamañcena pañcamā, mañco ceva, cattāro mañcapāde gahetvā ṭhitā cattāro purisā cāti attho. Yāva āḷāhanāti yāva susānā. Padānīti ‘‘ayaṃ evaṃ sīlavā ahosi, evaṃ dussīlo’’tiādinā nayena pavattāni guṇāguṇapadāni. Sarīrameva vā ettha padānīti adhippetaṃ. Kāpotakānīti kapotakavaṇṇāni, pārāvatapakkhavaṇṇānīti attho. Bhassantāti bhasmantā. Ayameva vā pāḷi. Āhutiyoti yaṃ paheṇakasakkārādibhedaṃ dinnadānaṃ, sabbaṃ taṃ chārikāvasānameva hoti, na tato paraṃ phaladāyakaṃ hutvā gacchatīti attho. Dattupaññattanti dattūhi bālamanussehi paññattaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – bālehi abuddhīhi paññattamidaṃ dānaṃ, na paṇḍitehi. Bālā denti, paṇḍitā gaṇhantīti dassenti.

6. Karotosuttavaṇṇanā



209. 关于见解的部分，所见是色的感官，所闻是声的感官，所嗅是香的感官，所尝是味的感官，所触是触的感官。这些被称为感官的对象。因而说“被获得”的意思是被抓住。其余的感官对象被称为众生的感官。获得的，指的是经过追求获得或未经过追求获得的。追求的，指的是获得或未获得的追求。通过心思所思维的，指的是用心思所跟随的。在世间中，经过追求获得的也存在，未经过追求获得的也存在，未经过追求获得的也存在，未经过追求获得的也不存在。在这里，经过追求获得的被称为获得，未经过追求获得的被称为追求。未经过追求获得的和未经过追求未获得的，称为心思所思维的。或者，经过追求获得的和未经过追求获得的被称为获得，而未经过追求未获得的被称为追求，未经过追求未获得的被称为心思所思维的。所有这些都是心思的追随。
210. 关于“没有给予”的部分，指的是没有给予，意指给予的果报缺乏。称为“被给予”的，指的是大给予。意指无碍的状态。也指的是两者的果报缺乏。善与恶，指的是善与恶的状态，善与不善的意思。果报的结果，指的是果报或结果，称为没有。此世没有，指的是在他世中存在的这个世间没有。没有他世，指的是在此世中存在的他世没有，所有在那里的都将被毁灭。没有母亲没有父亲，指的是在这些中没有正当的行为与不正当的行为的果报缺乏。没有生者，指的是死后复生的生者没有。没有世间的沙门与婆罗门，指的是在世间中正当的沙门与婆罗门没有。
211. 关于四大元素的部分，指的是由四大元素构成的。土地，指的是内在的土地元素与外在的土地元素。无所依，指的是不随之而去。无所追随，指的是与之相关的意思，也可指随之而去。通过两者也能到达，指的是可以到达。此法同样适用于其他元素。感官，指的是心与感官的地方。移动，指的是向空中飞翔。至于五，指的是坐在床上，床与四个床脚相连，四个人站立。直到埋葬，指的是直到葬礼的地方。脚，指的是“他是这样有戒律的，他是这样无戒律的”等等的方式进行的善与恶的表述。身体本身或是这里的脚，意指此意。鸽子，指的是鸽子的颜色，或是指鹦鹉的颜色。发出声音，指的是发出声音。此即是巴利文。供养，指的是以无碍的方式给予的供养，所有这些都在供养的范围内，并不超出给予的果报。给予的表述，指的是给愚人所说的。此意为：这是给愚者所说的供养，而非给智者所说的。愚人给予，智者接受，指的是在此意中所说。
212. 关于行为的部分。

211.Karototi sahatthā karontassa. Kārayatoti āṇattiyā kārentassa. Chindatoti paresaṃ hatthādīni chindantassa. Chedāpayatoti parehi chedāpentassa. Pacatoti daṇḍena pīḷentassa. Pacāpayatoti parehi daṇḍādinā pīḷāpentassa. Socato socāpayatoti parassa bhaṇḍaharaṇādīhi sokaṃ sayaṃ karontassāpi parehi kārentassāpi. Kilamato kilamāpayatoti āhārupacchedabandhanāgārapavesanādīhi sayaṃ kilamentassapi parehi kilamāpentassapi. Phandato phandāpayatoti paraṃ phandantaṃ phandanakāle sayampi phandato parempi phandāpayato. Pāṇamatipātayatoti pāṇaṃ hanantassapi hanāpentassapi. Evaṃ sabbattha karaṇakārāpanavaseneva attho veditabbo.

Sandhinti gharasandhiṃ. Nillopanti mahāvilopaṃ. Ekāgārikanti ekameva gharaṃ parivāretvā vilumpanaṃ. Paripanthe tiṭṭhatoti āgatāgatānaṃ acchindanatthaṃ magge tiṭṭhato. Karoto na karīyati pāpanti yaṃkiñci pāpaṃ karomīti saññāya karotopi pāpaṃ na karīyati, natthi pāpaṃ. Sattā pana karomāti evaṃsaññino hontīti dīpenti. Khurapariyantenāti khuraneminā, khuradhārasadisapariyantena vā. Ekamaṃsakhalanti ekamaṃsarāsiṃ. Puñjanti tasseva vevacanaṃ. Tatonidānanti ekamaṃsakhalakaraṇanidānaṃ.

Dakkhiṇanti dakkhiṇatīre manussā kakkhaḷā dāruṇā, te sandhāya hanantotiādi vuttaṃ. Uttaranti uttaratīre saddhā honti pasannā buddhamāmakā dhammamāmakā saṅghamāmakā, te sandhāya dadantotiādi vuttaṃ. Tattha yajantoti mahāyāgaṃ karonto. Damenāti indriyadamena uposathakammena. Saṃyamenāti sīlasaṃyamena. Saccavajjenāti saccavacanena. Āgamoti āgamanaṃ, pavattīti attho. Sabbathāpi pāpapuññānaṃ kiriyameva paṭikkhipanti.

7. Hetusuttavaṇṇanā

212.Natthihetu natthi paccayoti ettha paccayoti hetuvevacanameva. Ubhayenāpi vijjamānameva kāyaduccaritādīnaṃ saṃkilesapaccayaṃ, kāyasucaritādīnañca visuddhipaccayaṃ paṭikkhipanti. Natthi balanti yamhi attano bale patiṭṭhitā ime sattā devattampi mārattampi brahmattampi sāvakabodhimpi paccekabodhimpi sabbaññutampi pāpuṇanti, taṃ balaṃ paṭikkhipanti. Natthi vīriyantiādīni sabbāni aññamaññavevacanāneva. ‘‘Idaṃ no vīriyena, idaṃ purisathāmena, idaṃ purisaparakkamena patta’’nti, evaṃ pavattavacanapaṭikkhepakaraṇavasena panetāni visuṃ ādiyanti.

Sabbe sattāti oṭṭhagoṇagadrabhādayo anavasese pariggaṇhanti. Sabbe pāṇāti ekindriyo pāṇo, dvindriyo pāṇotiādivasena vadanti. Sabbe bhūtāti aṇḍakosavatthikosesu bhūte sandhāya vadanti. Sabbe jīvāti sāliyavagodhumādayo sandhāya vadanti. Tesu hi te viruhanabhāvena jīvasaññino. Avasā abalā avīriyāti tesaṃ attano vaso vā balaṃ vā vīriyaṃ vā natthi. Niyatisaṅgatibhāvapariṇatāti ettha niyatīti niyatatā. Saṅgatīti channaṃ abhijātīnaṃ tattha tattha gamanaṃ. Bhāvoti sabhāvoyeva. Evaṃ niyatiyā ca saṅgatiyā ca bhāvena ca pariṇatā nānappakārataṃ pattā. Yena hi yathā bhavitabbaṃ, so tatheva bhavati. Yena na bhavitabbaṃ, so na bhavatīti dassenti. Chasvevābhijātīsūti chasu eva abhijātīsu ṭhatvā sukhañca dukkhañca paṭisaṃvedenti, aññā sukhadukkhabhūmi natthīti dassenti.

8-10. Mahādiṭṭhisuttādivaṇṇanā

213-

211. 关于行为的部分，做是指用双手做的。使动是指通过命令使之做的。切断是指切断他人的手等。切割是指被他人切割的。煮是指用棒子压迫的。煮动是指被他人用棒子等压迫的。悲伤是指因他人夺取财物等而产生的悲伤，自己也在感受悲伤，或是被他人使得悲伤。疲惫是指因食物的缺乏、束缚、进入房屋等而感到疲惫，自己感到疲惫，或是被他人使得疲惫。摇动是指因他人摇动而在摇动的时刻自己也在摇动，或是被他人使得摇动。杀生是指杀死生命者，或是被他人杀死。如此，所有这些都应理解为在各个方面的行为。
212. 关于因的部分，指的是没有因，没有条件。此处因是指因的定义。两者都存在的情况下，身体的不善行为等的污垢因，身体的善行为等的清净因被排除。没有力量，指的是在自己的力量上依赖的这些众生，能达到天界、魔界、梵界、声闻果、独觉果、全知果的力量被排除。没有勇气等，所有这些都是彼此的定义。“这不是因勇气，这不是因人的力量，这不是因人的努力所获得”的方式，因而被单独提及。
213. 所有众生，指的是包括所有的生物，如虫、蝇等，毫无例外地被计算在内。所有生命，指的是单一感官的生命、双重感官的生命等的说法。所有的存在，指的是在胚胎、身体等中的存在。所有的生命，指的是在稻米、麦子等中的存在。因为在这些中它们被认为是有生命的。弱小、无力、无勇气，指的是他们在自己的控制、力量或勇气上是没有的。因果关系的变化，指的是在这里的因是固定的。结合，指的是在六个世间中的那些存在的移动。性质，指的是本质。如此，因果关系和结合的性质都因而变化，达到了不同的状态。因而，所应成为的就会如此成为；不应成为的则不会成为，这一点得以说明。六个世间的存在，指的是在六个存在中，体验到快乐与痛苦，说明没有其他的快乐与痛苦的存在。
214-216. 关于大见解的部分。

215.Akaṭāti akatā. Akaṭavidhāti akatavidhānā, ‘‘evaṃ karohī’’ti kenaci kāritāpi na hontīti attho. Animmitāti iddhiyāpi na nimmitā. Animmātāti animmāpitā. ‘‘Animmitabbā’’tipi pāṭho, na nimmitabbāti attho. Vañjhāti vañjhapasuvañjhatālādayo viya aphalā kassaci ajanakā. Pabbatakūṭaṃ viya ṭhitāti kūṭaṭṭhā. Esikaṭṭhāyino viya hutvā ṭhitāti esikaṭṭhāyiṭṭhitā, yathā sunikhāto esikatthambho niccalo tiṭṭhati, evaṃ ṭhitāti attho. Naiñjantīti esikatthambho viya ṭhitattā na calanti. Na vipariṇamantīti pakatiṃ na vijahanti. Na aññamaññaṃ byābādhentīti aññamaññaṃ na upahananti. Nālanti na samatthā. Pathavīkāyotiādīsu pathavīyeva pathavīkāyo, pathavīsamūho vā. Sattannaṃtveva kāyānanti yathā muggarāsiādīsu pahaṭaṃ satthaṃ muggarāsiādīnaṃ antareneva pavisati, evaṃ sattannaṃ kāyānaṃ antarena chiddena vivarena satthaṃ pavisati. Tattha ‘‘ahaṃ imaṃ jīvitā voropemī’’ti kevalaṃ saññāmattameva hotīti dassenti.

Yonipamukhasatasahassānīti pamukhayonīnaṃ uttamayonīnaṃ cuddasasatasahassāni aññāni ca saṭṭhisatāni aññāni ca chasatāni pañca ca kammuno satānīti pañcakammasatāni cāti kevalaṃ takkamattakena niratthakadiṭṭhiṃ dīpenti. Pañca ca kammāni tīṇi ca kammānītiādīsupi eseva nayo. Keci panāhu ‘‘pañca kammānīti pañcindriyavasena gaṇhanti, tīṇīti kāyakammādivasenā’’ti. Kamme ca aḍḍhakamme cāti ettha panassa kāyakammavacīkammāni kammanti laddhi, manokammaṃ upaḍḍhakammanti. Dvaṭṭhipaṭipadāti dvāsaṭṭhipaṭipadāti vadanti. Dvaṭṭhantarakappāti ekasmiṃ kappe catusaṭṭhi antarakappā nāma honti, ayaṃ pana aññe dve ajānanto evamāha.

Chaḷābhijātiyoti kaṇhābhijāti nīlābhijāti lohitābhijāti haliddābhijāti sukkābhijāti paramasukkābhijātīti imā cha abhijātiyo vadanti. Tattha orabbhikā sūkarikā sākuṇikā māgavikā luddā macchaghātakā corā coraghātakā bandhanāgārikā, ye vā panaññepi keci kurūrakammantā, ayaṃ kaṇhābhijātīti vadanti. Bhikkhū nīlābhijātīti vadanti. Te kira catūsu paccayesu kaṇṭake pakkhipitvā khādanti, ‘‘bhikkhū ca kaṇṭakavuttikā’’ti (a. ni. 

215. 关于未做的部分，未做是指未被做的。未做的方式是指未通过某种方式做的，“这样做”即使被他人所做也不成立。无造作是指即使是通过神通也未被造作。无造作是指未被造作。“不可造作”也是如此，意指不可被造作。被剥夺是指如同被剥夺的动物等，毫无结果的剥夺者。像山峰一样的存在，指的是像山峰一样的站立。像支柱一样的存在，意指像坚固的支柱一样稳固地站立。因而不动，像支柱一样的存在不会动摇。没有变化，指的是不放弃本性。不会互相干扰，意指不会相互攻击。不会，意指没有能力。土地的身体等，指的是土地的身体，或是土地的聚集。七个身体，指的是如同在锤子等的击打下，身体的内部通过切割而进入，七个身体的内部通过切割而进入。这里显示出“我将夺取这个生命”的想法仅仅是意识的表现。
216. 关于优质生的部分，指的是优质的生，指的是上等的生。在优质生的部分，有一万种上等生的生。五种业，三种业等的说法同样适用。有人说“五种业”是指根据感官的理解，三种是指身体的业等。业与半业，指的是这里的身体业与言语业被称为业，心业被称为半业。二十六种道路，指的是二十六种道路的说法。二十六种中间的状态，指的是在一个时间内有四十种中间的状态，而这些人则是无知的。
217. 六种生的部分，指的是黑色生、蓝色生、红色生、黄生、白生、极乐生等六种生。这里的生者是指猪、鸟、老虎、捕猎者、杀鱼者、盗贼、盗贼的杀手、囚徒等，或是其他人，称为黑色生。比丘们被称为蓝色生。因为他们在四种条件下将刺入刺，故而称为“比丘及刺者”。

6.57) ayaṃ hissa pāḷi eva. Atha vā kaṇṭakavuttikā eva nāma eke pabbajitāti vadanti. Lohitābhijāti nāma nigaṇṭhā ekasāṭakāti vadanti. Ime kira purimehi dvīhi paṇḍaratarā. Gihī odātavasanā acelakasāvakā haliddābhijātīti vadanti. Evaṃ attano paccayadāyake nigaṇṭhehipi jeṭṭhakatare karonti. Ājīvakā ājīviniyo ayaṃ sukkābhijātīti vadanti. Te kira purimehi catūhi paṇḍaratarā . Nando vaccho, kiso saṃkicco, makkhali gosālo paramasukkābhijātīti vadanti. Te kira sabbehi paṇḍaratarā.

Aṭṭhapurisabhūmiyoti mandabhūmi khiḍḍābhūmi vīmaṃsakabhūmi ujugatabhūmi sekhabhūmi samaṇabhūmi jānanabhūmi pannabhūmīti imā aṭṭha purisabhūmiyoti vadanti. Tattha jātadivasato paṭṭhāya satta divase sambādhaṭṭhānato nikkhantattā sattā mandā honti momūhā, ayaṃ mandabhūmīti vadanti. Ye pana duggatito āgatā honti, te abhiṇhaṃ rodanti ceva viravanti ca, sugatito āgatā taṃ anussaritvā anussaritvā hasanti, ayaṃ khiḍḍābhūmi nāma. Mātāpitūnaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā gahetvā bhūmiyaṃ padanikkhipanaṃ vīmaṃsakabhūmi nāma. Padasā gantuṃ samatthakālo ujugatabhūmi nāma. Sippāni sikkhanakālo sekhabhūmi nāma. Gharā nikkhamma pabbajanakālo samaṇabhūmi nāma. Ācariyaṃ sevitvā jānanakālo jānanabhūmi nāma. ‘‘Bhikkhu ca pannako jino na kiñci āhā’’ti evaṃ alābhiṃ samaṇaṃ pannabhūmīti vadanti.

Ekūnapaññāsaājīvakasateti ekūnapaññāsa ājīvavuttisatāni. Paribbājakasateti paribbājakapabbajjāsatāni. Nāgavāsasateti nāgamaṇḍalasatāni. Vīse indriyasateti vīsa indriyasatāni. Tiṃse nirayasateti tiṃsa nirayasatāni. Rajodhātuyoti rajaokiraṇaṭṭhānāni. Hatthapiṭṭhipādapiṭṭhādīni sandhāya vadati. Satta saññīgabbhāti oṭṭhagoṇagadrabhaajapasumigamahiṃse sandhāya vadati. Satta asaññīgabbhāti sāliyavagodhumamuggakaṅguvarakakudrūsake sandhāya vadati. Nigaṇṭhigabbhāti gaṇṭhimhi jātagabbhā, ucchuveḷunaḷādayo sandhāya vadati. Satta devāti bahū devā, so pana sattāti vadati. Manussāpi anantā, so sattāti vadati. Satta pesācāti pisācā mahantamahantā, sattāti vadati. Sarāti mahāsarā. Kaṇṇamuṇḍa-rathakāra-anotatta-sīhappapāta-chaddanta-mucalinda-kuṇāladahe gahetvā vadati.

Pavuṭāti gaṇṭhikā. Papātāti mahāpapātā. Papātasatānīti khuddakapapātasatāni. Supināti mahāsupinā. Supinasatānīti khuddakasupinasatāni. Mahākappinoti mahākappānaṃ. Ettha ekamhā mahāsarā vassasate vassasate kusaggena ekaṃ udakabinduṃ nīharitvā sattakkhattuṃ tamhi sare nirudake kate eko mahākappoti vadati. Evarūpānaṃ mahākappānaṃ caturāsītisatasahassāni khepetvā bāle ca paṇḍite ca dukkhassantaṃ karontīti ayamassa laddhi. Paṇḍitopi kira antarāvisujjhituṃ na sakkoti, bālopi tato uddhaṃ na gacchati.


6.57) 这段巴利文是这样的。或者，有人称为“刺刺的行为”的出家者。红色生者，指的是一名穿单衣的尼干陀。此类人比前面提到的两者更白皙。家人则称为白衣的出家者，赤脚的出家者，红色生者。如此，他们在自己的条件下，被尼干陀视为更为优越。生计者被称为“干枯的生者”。他们比前面提到的四者更白皙。南达、瓦喀，瘦弱而狡猾，称为最干枯的生者。他们比所有人都更白皙。
八种人之地，指的是愚笨地、玩耍地、苦恼地、正直地、学习地、出家地、智慧地、明智地，这八种被称为人之地。自出生之日起，经过七天的约束，众生因离开而愚钝，称为愚笨之地。那些从困苦中来到的人，常常哭泣和哀号，而从幸福中来到的人，则因回忆而欢笑，这称为玩耍之地。抓住父母的手、脚、座位或椅子，将其放在地上，称为思考之地。能够走动的时间称为正直之地。学习技能的时间称为学习之地。离开家而出家的时间称为出家之地。侍奉老师而获得知识的时间称为智慧之地。“比丘是聪明的，胜过任何食物”，这样的人称为智慧之地。
四十九名生计者，指的是四十九种生计的说法。游行者，指的是出家者的数量。蛇居者，指的是蛇的聚集。二十种感官，指的是二十种感官的数量。三十种地狱，指的是三十种地狱的数量。尘土元素，指的是尘埃的聚集。手、脚、身体等部分被提及。七种意识，指的是包括虫、蝇等在内的所有生物。七种非意识，指的是包括稻米、小麦等在内的所有生物。尼干陀，指的是在聚集中出生的，像甘蔗、胡椒等被提及。七种神，指的是许多神，但被称为七。人类也是无尽的，被称为七。七种鬼，指的是巨大的鬼，被称为七。大河，指的是大河的流动。抓住耳朵、头、车匠、无畏、狮子跳跃、遮盖、蛇、孔雀等。
被称为“聚集者”。崩塌，指的是大崩塌。小崩塌，指的是微小的崩塌。美梦，指的是伟大的美梦。小美梦，指的是微小的美梦。大聚集者，指的是伟大的聚集者。在这里，有一位伟大的聚集者，经过百年、百年，凭借一滴水，七次在那条河流中沉没，被称为伟大的聚集者。经过这样的大聚集者，经过四十八万的障碍，使愚者和智者都能达到痛苦的终点，这就是他的信念。智者也无法在其中清净，愚者也无法超越。


Sīlenavāti acelakasīlena vā aññena vā yena kenaci. Vatenāti tādiseneva vatena. Tapenāti tapokammena. Aparipakkaṃ paripāceti nāma yo ‘‘ahaṃ paṇḍito’’ti antarā visujjhati. Paripakkaṃ phussa phussa byantīkaroti nāma yo ‘‘ahaṃ bālo’’ti vuttaparimāṇakālaṃ atikkamitvā yāti. Hevaṃ natthīti evaṃ natthi. Tañhi ubhayampi na sakkā kātunti dīpeti. Doṇamiteti doṇena mitaṃ viya. Sukhadukkheti sukhadukkhaṃ. Pariyantakateti vuttaparimāṇena kālena katapariyanto. Natthi hāyanavaḍḍhaneti natthi hāyanavaḍḍhanāni, na saṃsāro paṇḍitassa hāyati, na bālassa vaḍḍhatīti attho. Ukkaṃsāvakaṃseti ukkaṃsāvakaṃsā. Hāyanavaḍḍhanānamevetaṃ vevacanaṃ. Idāni tamatthaṃ upamāya sādhento seyyathāpi nāmātiādimāha. Tattha suttaguḷeti veṭhetvā katasuttaguḷe. Nibbeṭhiyamānameva paletīti pabbate vā rukkhagge vā ṭhatvā khittaṃ suttappamāṇena nibbeṭhiyamānameva gacchati, sutte khīṇe tattheva tiṭṭhati, na gacchati evameva bālā ca paṇḍitā ca kālavasena nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palenti, yathāvuttena kālena atikkamantīti dasseti.

11-18. Antavāsuttādivaṇṇanā

216-223.Antavā lokoti ekato vaḍḍhitanimittaṃ lokoti gāhena vā takkena vā uppannadiṭṭhi. Anantavāti sabbato vaḍḍhitaṃ appamāṇanimittaṃ lokoti gāhena vā takkena vā uppannadiṭṭhi. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti jīvañca sarīrañca ekamevāti uppannadiṭṭhi. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti. Imāni tāva sotāpattimaggavasena aṭṭhārasa veyyākaraṇāni ekaṃ gamanaṃ.

2. Dutiyagamanādivaggavaṇṇanā

224-301. Dutiyaṃ gamanaṃ dukkhavasena vuttaṃ. Tatrāpi aṭṭhāraseva veyyākaraṇāni, tato parāni ‘‘rūpī attā hotī’’tiādīni aṭṭha veyyākaraṇāni, tehi saddhiṃ taṃ dutiyapeyyāloti vutto.

Tattha rūpīti ārammaṇameva ‘‘attā’’ti gahitadiṭṭhi. Arūpīti jhānaṃ ‘‘attā’’ti gahitadiṭṭhi . Rūpī ca arūpī cāti ārammaṇañca jhānañca ‘‘attā’’ti gahitadiṭṭhi. Neva rūpī nārūpīti takkamattena gahitadiṭṭhi. Ekantasukhīti lābhītakkījātissarānaṃ uppannadiṭṭhi. Jhānalābhinopi hi atīte ekantasukhaṃ attabhāvaṃ manasikaroto evaṃ diṭṭhi uppajjati. Takkinopi ‘‘yathā etarahi ahaṃ ekantasukhī, evaṃ samparāyepi bhavissāmī’’ti uppajjati. Jātissarassapi sattaṭṭhabhave sukhitabhāvaṃ passantassa evaṃ uppajjati, ekantadukkhītiādīsupi eseva nayo.

Tatiyapeyyālo aniccadukkhavasena tehiyeva chabbīsatiyā suttehi vutto, catutthapeyyālo tiparivaṭṭavasenāti.

Diṭṭhisaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Okkantasaṃyuttaṃ

1-10. Cakkhusuttādivaṇṇanā

302-311. Okkantasaṃyutte adhimuccatīti saddhādhimokkhaṃ paṭilabhati. Okkanto sammattaniyāmanti paviṭṭho ariyamaggaṃ. Abhabbo ca tāva kālaṃ kātunti iminā uppanne magge phalassa anantarāyataṃ dīpeti. Uppannasmiñhi magge phalassa antarāyakaraṇaṃ nāma natthi. Tenevāha – ‘‘ayañca puggalo sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno assa, kappassa ca uḍḍayhanavelā assa, neva tāva kappo uḍḍayheyya, yāvāyaṃ puggalo na sotāpattiphalaṃ sacchikaroti, ayaṃ vuccati puggalo ṭhitakappī’’ti (pu. pa. 17). Mattaso nijjhānaṃ khamantīti pamāṇato olokanaṃ khamanti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Okkantasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Uppādasaṃyuttavaṇṇanā

312-321. Uppādasaṃyutte sabbaṃ pākaṭameva.

Uppādasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Kilesasaṃyuttavaṇṇanā

322-

Sīlenavāti，指的是以戒律为基础，或以其他任何方式，无论是通过何种方式。Vatenāti，指的是像这样的话语。Tapenāti，指的是通过苦行。未成熟的，指的是那种认为“我很聪明”的人，在内心深处感到不安。成熟的，指的是那种认为“我很愚蠢”的人，超越了所说的时间。如此，便没有了。因为两者都无法做到。用船来比喻，像用船来比喻一样。快乐与痛苦，指的是快乐与痛苦。根据所说的时间，已完成的事情。没有减损与增长，意指没有减损与增长的事物，智者的轮回不会减损，愚者的轮回不会增长。指的是减损与增长的状态。现在，借助比喻来说明，例如“如同”之类的说法。在这里，指的是经过缠绕的束缚。被解脱的，指的是在山上或树顶上，经过抛弃后，像被解脱一样，经过睡眠后，停留在那儿，不再离开。愚者与智者也在时间的限制下，像被解脱一样，快乐与痛苦也随之消逝，正如所说的时间超越了。
11-18. 关于终结的部分
216-223. 终结的世界，指的是通过共同的增益所产生的世界，或是通过推理所产生的看法。无尽的，指的是从各个方面所扩展的无限世界，或是通过推理所产生的看法。那生命，那身体，指的是生命与身体是同一的看法。其余的都是普遍的提升。以上是根据入流道的说法，十八种解释中的一种。
第二部分，关于第二次的说法
224-301. 第二次的说法是以痛苦为基础的。在这里也有十八种解释，之后还有“有形的自我”等八种解释，和它们一起被称为第二类的说法。
在这里，有形的，指的是所依赖的“自我”的看法。无形的，指的是通过禅定而获得的“自我”的看法。有形与无形，指的是所依赖的事物与禅定的“自我”的看法。既不是有形也不是无形，指的是通过推理所产生的看法。唯一的快乐，指的是获得的快乐的状态。即使是禅定的获得者，若回忆起过去的快乐，便会产生这样的看法。推理者也会想：“就像现在我很快乐，将来我也会如此。”对于已出生的，若看到快乐的状态，这种看法也会产生，关于唯一的痛苦等的说法也是如此。
第三类的说法是以无常与痛苦为基础，这在二十六种经典中已有说明，第四类的说法则是关于循环的。
关于看法的部分已结束。
关于进入的部分
1-10. 关于眼睛的经典
302-311. 在关于进入的部分，指的是信仰的获得。进入了正道，意味著进入了圣者的道路。此时，无法在时间上完成，因此在所产生的道路上，果实的延续被说明。在所产生的道路上，果实的阻碍是不存在的。因此说：“这个人将会在入流果的实现中，达到时间的终点，直到这个人实现入流果，这个人被称为站在时间的边界。”稍微的观察，便能看出其限度。其余的都是普遍的提升。
关于进入的部分已结束。
关于产生的部分
312-321. 在关于产生的部分，所有的都显而易见。
关于产生的部分已结束。
关于烦恼的部分。

331. Kilesasaṃyutte cittasseso upakkilesoti kataracittassa? Catubhūmakacittassa. Tebhūmakacittassa tāva hotu, lokuttarassa kathaṃ upakkileso hotīti? Uppattinivāraṇato. So hi tassa uppajjituṃ appadānena upakkilesoti veditabbo. Nekkhammaninnanti navalokuttaradhammaninnaṃ. Cittanti samathavipassanācittaṃ. Abhiññā sacchikaraṇīyesu dhammesūti paccavekkhaṇañāṇena abhijānitvā sacchikātabbesu chaḷabhiññādhammesu, ekaṃ dhammaṃ vā gaṇhantena nekkhammanti gahetabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Kilesasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Sāriputtasaṃyuttaṃ

1-9. Vivekajasuttādivaṇṇanā

332-340. Sāriputtasaṃyuttassa paṭhame na evaṃ hotīti ahaṅkāramamaṅkārānaṃ pahīnattā evaṃ na hoti. Dutiyādīsupi eseva nayo. Paṭhamādīni.

10. Sucimukhīsuttavaṇṇanā

341. Dasame sucimukhīti evaṃnāmikā. Upasaṅkamīti theraṃ abhirūpaṃ dassanīyaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ samantapāsādikaṃ disvā ‘‘iminā saddhiṃ parihāsaṃ karissāmī’’ti upasaṅkami. Atha therena tasmiṃ vacane paṭikkhitte ‘‘idānissa vādaṃ āropessāmī’’ti maññamānā tena hi, samaṇa, ubbhamukho bhuñjasīti āha. Disāmukhoti catuddisāmukho, catasso disā olokentoti attho. Vidisāmukhoti catasso vidisā olokento.

Vatthuvijjātiracchānavijjāyāti vatthuvijjāsaṅkhātāya tiracchānavijjāya. Vatthuvijjā nāma lābuvatthu-kumbhaṇḍavatthu-mūlakavatthu-ādīnaṃ vatthūnaṃ phalasampattikāraṇakālajānanupāyo. Micchājīvena jīvikaṃ kappentīti teneva vatthuvijjātiracchānavijjāsaṅkhātena micchājīvena jīvikaṃ kappenti, tesaṃ vatthūnaṃ sampādanena pasannehi manussehi dinne paccaye paribhuñjantā jīvantīti attho. Adhomukhāti vatthuṃ oloketvā bhuñjamānavasena adhomukhā bhuñjanti nāma. Evaṃ sabbattha yojanā kātabbā. Api cettha nakkhattavijjāti ‘‘ajja imaṃ nakkhattaṃ iminā nakkhattena gantabbaṃ, iminā idañcidañca kātabba’’nti evaṃ jānanavijjā. Dūteyyanti dūtakammaṃ, tesaṃ tesaṃ sāsanaṃ gahetvā tattha tattha gamanaṃ. Pahiṇagamananti ekagāmasmiṃyeva ekakulassa sāsanena aññakulaṃ upasaṅkamanaṃ. Aṅgavijjāti itthilakkhaṇapurisalakkhaṇavasena aṅgasampattiṃ ñatvā ‘‘tāya aṅgasampattiyā idaṃ nāma labbhatī’’ti evaṃ jānanavijjā. Vidisāmukhāti aṅgavijjā hi taṃ taṃ sarīrakoṭṭhāsaṃ ārabbha pavattattā vidisāya pavattā nāma, tasmā tāya vijjāya jīvikaṃ kappetvā bhuñjantā vidisāmukhā bhuñjanti nāma. Evamārocesīti ‘‘dhammikaṃ samaṇā’’tiādīni vadamānā sāsanassa niyyānikaṃ guṇaṃ kathesi. Tañca paribbājikāya kathaṃ sutvā pañcamattāni kulasatāni sāsane otariṃsūti.

Sāriputtasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Nāgasaṃyuttaṃ

1. Suddhikasuttavaṇṇanā

342. Nāgasaṃyutte aṇḍajāti aṇḍe jātā. Jalābujāti vatthikose jātā. Saṃsedajāti saṃsede jātā. Opapātikāti upapatitvā viya jātā. Idañca pana suttaṃ aṭṭhuppattiyā vuttaṃ. Bhikkhūnañhi ‘‘kati nu kho nāgayoniyo’’ti kathā udapādi. Atha bhagavā puggalānaṃ nāgayonīhi uddharaṇatthaṃ nāgayoniyo āvikaronto imaṃ suttamāha.

2-50. Paṇītatarasuttādivaṇṇanā

343-

关于烦恼的部分，心的所有污染，指的是哪种心？四大元素的心。三大元素的心也可以这样说，世俗的污染如何存在呢？因缘的阻碍。因为它确实是通过微小的因缘而产生的污染。出离的，指的是新生的超世间法。心，指的是静止与观照的心。通过观察的智慧，知晓应当证得的法，六种神通的法也应当被视为出离。其余的都是普遍的提升。
关于烦恼的部分已结束。
关于舍利弗的部分
1-9. 关于独处的经典
332-340. 在舍利弗的经典中，初次并非如此，因自我与我所的消除而不是这样。第二及其后也是如此。第一等。
关于清净容颜的经典
第十，清净容颜，指的是这样命名的。走近，看到长者的美丽，金色的肤色，四周的庄严，便想：“我将与他开玩笑。”于是长者对此言辞反驳，心想：“我现在将把这个话题抛给他。”四面朝向，意指面向四个方向，观察四个方向。朝向四个方向，意指观察四个方向。
关于物质的智慧与动物的智慧，指的是物质智慧的智慧。物质智慧是指关于获得物质、食物、根源等的智慧。物质智慧是指通过物质的获得，依赖于人们的给予而生活。低头，意指低头观察食物。如此，所有的联系

391. Dutiyādīsu vossaṭṭhakāyāti ahituṇḍikaparibuddhaṃ agaṇetvā vissaṭṭhakāyā. Dvayakārinoti duvidhakārino, kusalākusalakārinoti attho. Sacajja mayanti sace ajja mayaṃ. Sahabyataṃ upapajjatīti sahabhāvaṃ āpajjati. Tatrassa akusalaṃ upapattiyā paccayo hoti, kusalaṃ upapannānaṃ sampattiyā. Annanti khādanīyabhojanīyaṃ. Pānanti yaṃkiñci pānakaṃ. Vatthanti nivāsanapārupanaṃ. Yānanti chattupāhanaṃ ādiṃ katvā yaṃkiñci gamanapaccayaṃ. Mālanti yaṃkiñci sumanamālādipupphaṃ. Gandhanti yaṃkiñci candanādigandhaṃ. Vilepananti yaṃkiñci chavirāgakaraṇaṃ. Seyyāvasathapadīpeyyanti mañcapīṭhādiseyyaṃ ekabhūmikādiāvasathaṃ vaṭṭitelādipadīpūpakaraṇañca detīti attho. Tesañhi dīghāyukatāya ca vaṇṇavantatāya ca sukhabahulatāya ca patthanaṃ katvā imaṃ dasavidhaṃ dānavatthuṃ datvā taṃ sampattiṃ anubhavituṃ tattha nibbattanti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Nāgasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Supaṇṇasaṃyuttavaṇṇanā

392-437. Supaṇṇasaṃyutte pattānaṃ vaṇṇavantatāya garuḷā supaṇṇāti vuttā. Idhāpi paṭhamasuttaṃ purimanayeneva aṭṭhuppattiyaṃ vuttaṃ. Harantīti uddharanti. Uddharamānā ca pana te attanā hīne vā same vā uddharituṃ sakkonti, na attanā paṇītatare. Sattavidhā hi anuddharaṇīyanāgā nāma paṇītatarā kambalassatarā dhataraṭṭhā sattasīdantaravāsino pathaviṭṭhakā pabbataṭṭhakā vimānaṭṭhakāti. Tatra aṇḍajādīnaṃ jalābujādayo paṇītatarā , te tehi anuddharaṇīyā. Kambalassatarā pana nāgasenāpatino, te yattha katthaci disvā yo koci supaṇṇo uddharituṃ na sakkoti. Dhataraṭṭhā pana nāgarājāno, tepi koci uddharituṃ na sakkoti. Ye pana sattasīdantare mahāsamudde vasanti, te yasmā katthaci vikampanaṃ kātuṃ na sakkā, tasmā koci uddharituṃ na sakkoti. Pathaviṭṭhakādīnaṃ nilīyanokāso atthi, tasmā tepi uddharituṃ na sakkoti. Ye pana mahāsamudde ūmipiṭṭhe vasanti, te yo koci samo vā paṇītataro vā supaṇṇo uddharituṃ sakkoti. Sesaṃ nāgasaṃyutte vuttanayamevāti.

Supaṇṇasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Gandhabbakāyasaṃyuttavaṇṇanā

438-549. Gandhabbakāyasaṃyutte mūlagandhe adhivatthāti yassa rukkhassa mūle gandho atthi, taṃ nissāya nibbattā. So hi sakalopi rukkho tesaṃ upakappati. Sesapadesupi eseva nayo. Gandhagandheti mūlādigandhānaṃ gandhe. Yassa hi rukkhassa sabbesampi mūlādīnaṃ gandho atthi, so idha gandho nāma. Tassa gandhassa gandhe, tasmiṃ adhivatthā. Idha mūlādīni sabbāni tesaṃyeva upakappanti. So dātā hoti mūlagandhānanti so kāḷānusārikādīnaṃ mūlagandhānaṃ dātā hoti. Evaṃ sabbapadesu attho veditabbo. Evañhi sarikkhadānampi datvā patthanaṃ ṭhapenti, asarikkhadānampi. Taṃ dassetuṃ so annaṃ detītiādi dasavidhaṃ dānavatthu vuttaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Gandhabbakāyasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

11. Valāhakasaṃyuttavaṇṇanā

550-

在第二部分，关于放弃的身体，指的是不包括无头鸟的身体。双重的，指的是双重的行为，善与恶的行为。若今天是我，指的是“若今天是我”。共生，指的是获得共生的状态。在那里，恶的因缘成为了因，善的因缘则是获得的。食物，指的是可食用的食物。饮料，指的是任何饮品。衣物，指的是穿着与装饰。交通工具，指的是伞、盖等所需的出行条件。花，指的是任何美丽的花朵等。香气，指的是任何香料的气味。涂抹，指的是任何使皮肤光滑的物质。最好的住所，指的是床、坐垫等的住所，提供一个单层的住所以及点燃灯火的条件。因为它们在长久的存在、色彩的美丽和幸福的丰富中，渴望获得这些十种施舍的对象，以便享受这些财富。其余的都是普遍的提升。
关于龙的部分已结束。
关于善鸟的部分
392-437. 在善鸟的部分，因其羽毛的美丽而称为善鸟。这里的第一次经典也以相同的方式被提及。搬运，指的是提起。正在提起时，他们能够以自己微小的力量或相同的力量进行搬运，而不能以更高的力量进行搬运。七种移动的蛇，称为更为高贵的、比毯子更轻的、比大地更高的、比天空更高的。这里的卵生等水生物比其他更高贵，因此它们被称为不可搬运的。比毯子更轻的蛇的统帅，看到任何善鸟都无法搬运。大地的蛇王，也无法搬运。那些在大海中生活的生物，由于任何地方都无法动摇，因此也无法搬运。地面等的隐蔽之处存在，因此它们也无法搬运。那些在大海的波峰上生活的生物，任何相同或更高贵的善鸟都能搬运。其余的都是在龙的部分所述的内容。
关于善鸟的部分已结束。
关于天人身体的部分
438-549. 在天人身体的部分，根本的香气是指在树根处的香气，依此而生。整棵树都因它而受益。其余的内容也是如此。香气，指的是根部等的香气。若整棵树的根部都有香气，则这里的香气就是。其香气的香气，依此而存在。在这里，根部的所有部分都因其而受益。这样，给予根本香气的给予者，指的是给予黑色等香气的给予者。这样，所有的部分都应被理解。这样，确实给予了真实的施舍，渴望获得不真实的施舍。为此，给予食物等十种施舍的对象被提及。其余的都是普遍的提升。
关于天人身体的部分已结束。
关于云的部分。

606. Valāhakasaṃyutte valāhakakāyikāti valāhakanāmake devakāye uppannā ākāsacārikadevā. Sītavalāhakāti sītakaraṇavalāhakā. Sesapadesupi eseva nayo. Cetopaṇidhimanvāyāti cittaṭṭhapanaṃ āgamma. Sītaṃ hotīti yaṃ vassāne vā hemante vā sītaṃ hoti, taṃ utusamuṭṭhānameva. Yaṃ pana sītepi atisītaṃ, gimhe ca uppannaṃ sītaṃ, taṃ devatānubhāvena nibbattaṃ sītaṃ nāma. Uṇhaṃ hotīti yaṃ gimhāne uṇhaṃ, taṃ utusamuṭṭhānikaṃ pākatikameva. Yaṃ pana uṇhepi atiuṇhaṃ, sītakāle ca uppannaṃ uṇhaṃ, taṃ devatānubhāvena nibbattaṃ uṇhaṃ nāma. Abbhaṃ hotīti abbhamaṇḍapo hoti. Idhāpi yaṃ vassāne ca sisire ca abbhaṃ uppajjati, taṃ utusamuṭṭhānikaṃ pākatikameva. Yaṃ pana abbheyeva atiabbhaṃ, sattasattāhampi candasūriye chādetvā ekandhakāraṃ karoti, yañca cittavesākhamāsesu abbhaṃ, taṃ devatānubhāvena uppannaṃ abbhaṃ nāma. Vāto hotīti yo tasmiṃ tasmiṃ utumhi uttaradakkhiṇādipakativāto hoti, ayaṃ utusamuṭṭhānova. Yopi pana rukkhakkhandhādipadālano ativāto nāma atthi, ayañceva, yo ca aññopi akālavāto, ayaṃ devatānubhāvanibbatto nāma. Devo vassatīti yaṃ vassike cattāro māse vassaṃ, taṃ utusamuṭṭhānameva. Yaṃ pana vasseyeva ativassaṃ, yañca cittavesākhamāsesu vassaṃ, taṃ devatānubhāvanibbattaṃ nāma.

Tatridaṃ vatthu – eko kira vassavalāhakadevaputto talakūṭakavāsi khīṇāsavattherassa santikaṃ gantvā vanditvā aṭṭhāsi. Thero ‘‘kosi tva’’nti pucchi. ‘‘Ahaṃ, bhante, vassavalāhakadevaputto’’ti. ‘‘Tumhākaṃ kira cittena devo vassatī’’ti? ‘‘Āma, bhante’’ti. ‘‘Passitukāmā maya’’nti . ‘‘Temissatha, bhante’’ti. ‘‘Meghasīsaṃ vā gajjitaṃ vā na paññāyati, kathaṃ temissāmā’’ti? ‘‘Bhante, amhākaṃcittena devo vassati, tumhe paṇṇasālaṃ pavisathā’’ti . ‘‘Sādhu devaputtā’’ti so pāde dhovitvā paṇṇasālaṃ pāvisi. Devaputto tasmiṃ pavisanteyeva ekaṃ gītaṃ gāyitvā hatthaṃ ukkhipi. Samantā tiyojanaṭṭhānaṃ ekameghaṃ ahosi. Thero addhatinto paṇṇasālaṃ paviṭṭhoti. Apica devo nāmesa aṭṭhahi kāraṇehi vassati nāgānubhāvena supaṇṇānubhāvena devatānubhāvena saccakiriyāya utusamuṭṭhānena mārāvaṭṭanena iddhibalena vināsameghenāti.

Valāhakasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

12. Vacchagottasaṃyuttavaṇṇanā

607-661. Vacchagottasaṃyutte aññāṇāti aññāṇena. Evaṃ sabbapadesu karaṇavaseneva attho veditabbo. Sabbāni cetāni aññamaññavevacanānevāti. Imasmiñca pana saṃyutte ekādasa suttāni pañcapaññāsa veyyākaraṇānīti veditabbāni.

Vacchagottasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

13. Jhānasaṃyuttaṃ

1. Samādhimūlakasamāpattisuttavaṇṇanā

662. Jhānasaṃyuttassa paṭhame samādhikusaloti paṭhamaṃ jhānaṃ pañcaṅgikaṃ dutiyaṃ tivaṅgikanti evaṃ aṅgavavatthānakusalo. Na samādhismiṃ samāpattikusaloti cittaṃ hāsetvā kallaṃ katvā jhānaṃ samāpajjituṃ na sakkoti. Iminā nayena sesapadānipi veditabbāni.

2-55. Samādhimūlakaṭhitisuttādivaṇṇanā

663-

在关于云的部分，云的身体，指的是名为云的天神所生的，在空中移动的神灵。寒云，指的是使人感到寒冷的云。其余的内容也是如此。心的意愿，意指心的安定。寒冷，指的是在雨季或冬季时的寒冷，这是由气候所引起的。若在寒冷中仍然极其寒冷，或是在夏季中出现的寒冷，这种寒冷是由神的威力所产生的。温暖，指的是在夏季的温暖，这是由气候所引起的。若在温暖中仍然极其温暖，或是在寒冷时出现的温暖，这种温暖是由神的威力所产生的。热，指的是热气腾腾的状态。在这里，无论是在雨季或寒冷时出现的热，都是由气候所引起的。若在热中仍然极其热，覆盖了七七四十九天的月光，使其变得黑暗，或是在心的意愿中出现的热，这种热是由神的威力所产生的。风，指的是在各种气候中存在的北南东西方向的风，这是由气候所引起的。若有从树木或其他地方吹来的强风，这种风是由神的威力所产生的。神在下雨，指的是在雨季的四个月中下雨，这也是由气候所引起的。若在雨季中仍然极其下雨，或是在心的意愿中出现的雨，这种雨是由神的威力所产生的。
在这里有一个故事——有一个云神的儿子，名叫Talakūṭaka，前往已解脱的长老Khīṇāsava的身边，恭敬地站立。长老问：“你是谁？”他说：“我，尊者，是云神的儿子。”长老问：“你的心中是否有神在下雨？”他说：“是的，尊者。”长老说：“我们想要看到。”他回应：“那请您注意，尊者。”长老说：“我看不到云的头或雷声，怎么能看到呢？”他说：“尊者，因我们的心神在下雨，您可以进入凉棚。”长老说：“好吧，神的儿子。”他洗净双脚后进入凉棚。神的儿子在进入时唱了一首歌，举起手来。四面八方都聚集了一片云。长老刚刚进入凉棚。并且神确实因八种原因而降雨，因龙的威力、善鸟的威力、神的威力、真实的行为、气候的形成、魔的轮回、神通的力量而降下雨。
关于云的部分已结束。
关于Vacchagotta的部分
607-661. 在关于Vacchagotta的部分，指的是无知。所有的部分都应被理解为行为的意义。所有这些都是相互之间的说法。在这个部分中，有十一部经典和五十五种解释应当被理解。
关于Vacchagotta的部分已结束。
关于禅定的部分
关于以禅定为基础的定境经典
在关于禅定的部分，第一禅定是有五个因素的，第二禅定是有三个因素的，这样的修行者是具备这些因素的。若在禅定中，无法通过心的放松而获得定境，便无法进入禅定。以此方式，其余的内容也应被理解。
2-55. 关于以禅定为基础的坚持经典等。

716. Dutiyādīsu na samādhismiṃ ṭhitikusaloti jhānaṃ ṭhapetuṃ akusalo, sattaṭṭhaaccharāmattaṃ jhānaṃ ṭhapetuṃ na sakkoti. Na samādhismiṃ vuṭṭhānakusaloti jhānato vuṭṭhātuṃ akusalo, yathāparicchedena vuṭṭhātuṃ na sakkoti. Na samādhismiṃ kallitakusaloti cittaṃ hāsetvā kallaṃ kātuṃ akusalo. Na samādhismiṃ ārammaṇakusaloti kasiṇārammaṇesu akusalo. Na samādhismiṃ gocarakusaloti kammaṭṭhānagocare ceva bhikkhācāragocare ca akusalo. Na samādhismiṃ abhinīhārakusaloti kammaṭṭhānaṃ abhinīharituṃ akusalo. Na samādhismiṃ sakkaccakārīti jhānaṃ appetuṃ sakkaccakārī na hoti. Na samādhismiṃ sātaccakārīti jhānappanāya satatakārī na hoti, kadācideva karoti. Na samādhismiṃ sappāyakārīti samādhissa sappāye upakārakadhamme pūretuṃ na sakkoti. Tato paraṃ samāpattiādīhi padehi yojetvā catukkā vuttā. Tesaṃ attho vuttanayeneva veditabbo. Sakalaṃ panettha jhānasaṃyuttaṃ lokiyajjhānavaseneva kathitanti.

Jhānasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Iti sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Khandhavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya dutiyo bhāgo.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Saṃyuttanikāye

Saḷāyatanavagga-aṭṭhakathā

1. Saḷāyatanasaṃyuttaṃ

1. Aniccavaggo

1. Ajjhattāniccasuttavaṇṇanā

1. Saḷāyatanavaggassa paṭhame cakkhunti dve cakkhūni – ñāṇacakkhu ceva maṃsacakkhu ca. Tattha ñāṇacakkhu pañcavidhaṃ – buddhacakkhu, dhammacakkhu, samantacakkhu, dibbacakkhu, paññācakkhūti. Tesu buddhacakkhu nāma āsayānusayañāṇañceva indriyaparopariyattañāṇañca, yaṃ – ‘‘buddhacakkhunā lokaṃ volokento’’ti (mahāva. 9; ma. ni. 1.283; 2.338) āgataṃ . Dhammacakkhu nāma heṭṭhimā tayo maggā tīṇi ca phalāni, yaṃ – ‘‘virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādī’’ti (mahāva. 16; ma. ni. 2.395) āgataṃ. Samantacakkhu nāma sabbaññutaññāṇaṃ, yaṃ – ‘‘pāsādamāruyha samantacakkhū’’ti (mahāva. 8; ma. ni. 1.282; 2.338) āgataṃ. Dibbacakkhu nāma ālokapharaṇena uppannaṃ ñāṇaṃ, yaṃ – ‘‘dibbena cakkhunā visuddhenā’’ti (pārā. 13; ma. ni. 2.341) āgataṃ. Paññācakkhu nāma catusaccaparicchedakañāṇaṃ, yaṃ – ‘‘cakkhuṃ udapādī’’ti (sa. ni. 5.1081; mahāva. 15) āgataṃ.

Maṃsacakkhupi duvidhaṃ – sasambhāracakkhu, pasādacakkhūti. Tesu yvāyaṃ akkhikūpake akkhipaṭalehi parivārito maṃsapiṇḍo, yattha catasso dhātuyo vaṇṇagandharasojā sambhavo jīvitaṃ bhāvo cakkhupasādo kāyapasādoti saṅkhepato terasa sambhārā honti. Vitthārato pana catasso dhātuyo vaṇṇagandharasojā sambhavoti ime nava catusamuṭṭhānavasena chattiṃsa, jīvitaṃ bhāvo cakkhupasādo kāyapasādoti ime kammasamuṭṭhānā tāva cattāroti cattārīsa sambhārā honti. Idaṃ sasambhāracakkhu nāma. Yaṃ panettha setamaṇḍalaparicchinnena kaṇhamaṇḍalena parivārite diṭṭhimaṇḍale sanniviṭṭhaṃ rūpadassanasamatthaṃ pasādamattaṃ, idaṃ pasādacakkhu nāma. Tassa tato paresañca sotādīnaṃ vitthārakathā visuddhimagge vuttāva.

Tattha yadidaṃ pasādacakkhu, taṃ gahetvā bhagavā – cakkhuṃ, bhikkhave, aniccantiādimāha. Tattha – ‘‘catūhi kāraṇehi aniccaṃ udayabbayavantatāyā’’tiādinā nayena vitthārakathā heṭṭhā pakāsitāyeva. Sotampi pasādasotameva adhippetaṃ, tathā ghānajivhākāyā. Manoti tebhūmakasammasanacāracittaṃ. Iti idaṃ suttaṃ chasu ajjhattikāyatanesu tīṇi lakkhaṇāni dassetvā kathite bujjhanakānaṃ ajjhāsayena vuttaṃ.

2-3. Ajjhattadukkhasuttādivaṇṇanā

2-3. Dutiyaṃ dve lakkhaṇāni, tatiyaṃ ekalakkhaṇaṃ dassetvā kathite bujjhanakānaṃ ajjhāsayena vuttaṃ. Sesāni pana tehi sallakkhitāni vā ettakeneva vā sallakkhessantīti.

4-6. Bāhirāniccasuttādivaṇṇanā

4-

在第二部分，若在禅定中无法保持定力，指的是无法建立禅定的恶劣状态，无法建立七十种禅定。若在禅定中无法从定中出离，指的是无法如其所限地从禅定中出离。若在禅定中无法安稳心，指的是无法放松心而获得定境。若在禅定中无法专注于对象，指的是在色界对象上无法专注。若在禅定中无法进行行为，指的是在修行处和乞食时无法进行行为。若在禅定中无法专注于所需，指的是无法进行所需的行为来获得禅定。若在禅定中无法认真努力，指的是无法努力获得禅定。若在禅定中无法如实努力，指的是在禅定中很少努力。若在禅定中无法进行善行，指的是无法满足禅定的善法。之后，结合定境等部分，提到四种状态。它们的意义应当如上所述理解。整体而言，这里所述的禅定部分是以世俗的禅定为基础的。
关于禅定的部分已结束。
这是《大乘经》的《相应部》注释的总结。
《相应部》第二部分。
愿敬礼于那位具足的、正觉的、无上的佛陀。
在《相应部》中
《六处部》注释
关于六处的部分
无常部分
关于内在无常的经典注释
在《六处部》的第一部分，眼，指的是两种眼睛——智慧之眼和肉眼。在这里，智慧之眼有五种——佛眼、法眼、无所不见之眼、天眼、智慧眼。在这些中，佛眼是指对根本、潜在的智慧，以及对感官的理解，正如“通过佛眼观察世界”所说的那样。法眼是指三条道路和三种果位，正如“无染、无污的法眼生起”所说的那样。无所不见之眼是指全知的智慧，正如“升起于楼阁的无所不见之眼”所说的那样。天眼是指通过光明的智慧而生起的智慧，正如“以纯净的天眼”所说的那样。智慧眼是指对四圣谛的理解，正如“智慧生起”所说的那样。
肉眼也分为两类——具备条件的眼和清晰的眼。在这些中，具备条件的眼是指被眼球包围的眼球，四种元素的色、香、味、触，以及生命的存在和身体的清晰，简而言之，有十三种条件。详细来说，四种元素的色、香、味、触是由九种因素组成的，生命的存在和身体的清晰是由四种因缘组成的，这样总共是三十六种条件。这被称为具备条件的眼。至于清晰的眼，是指被白色的圆圈包围，黑色的圆圈围绕着眼睛，能够清晰地看到物体的眼，这被称为清晰的眼。关于其他感官的详细讨论将在清净道中说明。
在这里，关于清晰的眼，佛陀说：“眼，修行者，是无常的。”在这里，通过“四种因缘的无常性”进行详细讨论。耳朵、鼻子、舌头、身体也是如此。心，指的是三种领域的心。这样，这部经典通过六种内在的处所展示了三个特征，说明了觉悟者的心意。
2-3. 关于内在苦的经典等。
2-3. 第二部分展示了两个特征，第三部分展示了一个特征，说明了觉悟者的心意。其余的则通过这些特征进行观察。

6. Catutthe rūpagandharasaphoṭṭhabbā catusamuṭṭhānā, saddo dvisamuṭṭhāno, dhammāti tebhūmakadhammārammaṇaṃ. Idampi bāhiresu chasu āyatanesu tilakkhaṇaṃ dassetvā kathite bujjhanakānaṃ vasena vuttaṃ. Pañcame chaṭṭhe ca dutiyatatiyesu vuttasadisova nayo.

7-12. Ajjhattāniccātītānāgatasuttādivaṇṇanā

7-12. Sattamādīni atītānāgatesu cakkhādīsu aniccalakkhaṇādīni sallakkhetvā paccuppannesu balavagāhena kilamantānaṃ vasena vuttāni. Sesaṃ sabbattha heṭṭhā vuttanayamevāti.

Aniccavaggo paṭhamo.

2. Yamakavaggo

1-4. Paṭhamapubbesambodhasuttādivaṇṇanā

13-16. Yamakavaggassa paṭhamadutiyesu ajjhattikānanti ajjhattajjhattavasena ajjhattikānaṃ. So pana nesaṃ ajjhattikabhāvo chandarāgassa adhimattabalavatāya veditabbo. Manussānañhi antogharaṃ viya cha ajjhattikāyatanāni, gharūpacāraṃ viya cha bāhirāyatanāni. Yathā nesaṃ puttadāradhanadhaññapuṇṇe antoghare chandarāgo adhimattabalavā hoti, tattha kassaci pavisituṃ na denti, appamattena bhājanasaddamattenāpi ‘‘kiṃ eta’’nti? Vattāro bhavanti. Evamevaṃ chasu ajjhattikesu āyatanesu adhimattabalavachandarāgoti. Iti imāya chandarāgabalavatāya tāni ‘‘ajjhattikānī’’ti vuttāni. Gharūpacāre pana no tathā balavā hoti, tattha carante manussepi catuppadānipi na sahasā nivārenti. Kiñcāpi na nivārenti, anicchantā pana pasupacchimattampi gahituṃ na denti. Iti nesaṃ tattha na adhimattabalavachandarāgo hoti. Rūpādīsupi tatheva na adhimattabalavachandarāgo, tasmā tāni ‘‘bāhirānī’’ti vuttāni. Vitthārato pana ajjhattikabāhirakathā visuddhimagge vuttāva. Sesaṃ dvīsupi suttesu heṭṭhā vuttanayameva. Tathā tatiyacatutthesu.

5-6. Paṭhamanoceassādasuttādivaṇṇanā

17-18. Pañcame nissaṭāti nikkhantā. Visaññuttāti nosaṃyuttā. Vippamuttāti no adhimuttā vimariyādīkatena cetasāti nimmariyādīkatena cetasā. Yañhi kilesajātaṃ vā vaṭṭaṃ vā appahīnaṃ hoti, tena sekhānaṃ cittaṃ samariyādīkataṃ nāma. Yaṃ pahīnaṃ, tena vimariyādīkataṃ. Idha pana sabbaso kilesānañceva vaṭṭassa ca pahīnattā vimariyādīkatena kilesavaṭṭamariyādaṃ atikkantena cittena vihariṃsūti attho. Chaṭṭhepi eseva nayo. Chasupi panetesu suttesu catusaccameva kathitanti veditabbaṃ.

7-10. Paṭhamābhinandasuttādivaṇṇanā

19-22. Sattamādīsu catūsu vaṭṭavivaṭṭameva kathitaṃ. Anupubbakathā pana nesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāti.

Yamakavaggo dutiyo.

3. Sabbavaggo

1. Sabbasuttavaṇṇanā

23. Sabbavaggassa paṭhame sabbaṃ vo, bhikkhaveti sabbaṃ nāma catubbidhaṃ – sabbasabbaṃ, āyatanasabbaṃ, sakkāyasabbaṃ, padesasabbanti. Tattha –

‘‘Na tassa addiṭṭhamidhaatthi kiñci,

Atho aviññātamajānitabbaṃ;

Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ,

Tathāgato tena samantacakkhū’’ti. (mahāni. 156; cūḷani. dhotakamāṇavapucchāniddeso 32; paṭi. ma. 1.121) –

Idaṃ sabbasabbaṃ nāma. ‘‘Sabbaṃ vo, bhikkhave, desessāmi, taṃ suṇāthā’’ti (saṃ. ni. 4.24) idaṃ āyatanasabbaṃ nāma. ‘‘Sabbadhammamūlapariyāyaṃ vo, bhikkhave, desessāmī’’ti (ma. ni. 

在第四部分，色、香、味、触等四种条件，声为两种条件，法则为三种条件。这也显示了外在的六处的三个特征，说明了觉悟者的意图。在第五和第六部分及第二、第三、第四部分中，所述内容的方式是相同的。
7-12. 关于内在无常的经典等
7-12. 从第七到第十二，提及的有关内在的眼等，都是无常的特征，经过观察后，发现是由现前的强大力量所引发的。其余内容在下文中均有说明。
内无常部分已结束。
对偶部分
1-4. 关于初始觉悟的经典等
13-16. 在对偶部分的第一和第二部分，提到内在的，指的是内在的状态。由于月亮的欲望的强烈，所以应当理解它们的内在状态。人们的内心如同内宅一般，六个内在的处所如同外宅一般。正如他们的孩子、妻子、财富、粮食充盈的内宅，内心的欲望也极其强烈，因此不允许任何人进入，甚至以微小的分量也会问：“这是什么？”因此产生了执着。如此这般，在六个内在的处所中，欲望是极其强烈的。这样，因月亮的欲望的强烈而称之为“内在的”。而在外宅中则没有如此强烈，行走的人们甚至无法阻止四种欲望。尽管无法阻止，但对无常的追求却不会轻易放下。因此在那儿欲望的强烈程度并不高。色等方面的欲望同样不强烈，因此称之为“外在的”。详细的内外讨论将在清净道中说明。其余的在这两部分的经典中均有说明。同样在第三和第四部分中。
5-6. 关于初始无常的经典等
17-18. 在第五部分，指的是已离开。无所依附，指的是不与之相连。解脱，指的是没有执着的心，或是没有强烈的心。若有因烦恼所生的轮回，或未完全断除的轮回，则称之为修行者的心是有执着的。若已断除，则称之为无执着。在这里，因完全断除了烦恼和轮回，心所居住的地方超越了烦恼轮回的限制。第六部分同样如此。在这六部分的经典中，四圣谛被提及。
7-10. 关于初始欢喜的经典等
19-22. 从第七到第十，提及的四种轮回的解脱。渐进的讨论在下文中均有说明。
对偶部分已结束。
全部部分
关于全部的经典注释
在全部部分的第一部分，所有的，尊者们，指的是四种类别——全体、处所、身心、区域。在其中—
“对此没有任何可见的，
也没有未知的可知之物；
一切都被全知所知，
如来因此被称为全知者。”（《大乘经》156；《小乘经》32；《法集》1.121）—
这便是全体。 “我将向你们讲述一切，请倾听。”（《相应部》4.24）这便是处所的全体。 “我将向你们讲述一切法的根本意义。”（《中部》）

1.1) idaṃ sakkāyasabbaṃ nāma. ‘‘Sabbadhammesu vā pana paṭhamasamannāhāro uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanodhātū’’ti idaṃ padesasabbaṃ nāma. Iti pañcārammaṇamattaṃ padesasabbaṃ. Tebhūmakadhammā sakkāyasabbaṃ. Catubhūmakadhammā āyatanasabbaṃ. Yaṃkiñci neyyaṃ sabbasabbaṃ. Padesasabbaṃ sakkāyasabbaṃ na pāpuṇāti, sakkāyasabbaṃ āyatanasabbaṃ na pāpuṇāti, āyatanasabbaṃ sabbasabbaṃ na pāpuṇāti. Kasmā? Sabbaññutaññāṇassa ayaṃ nāma dhammo ārammaṇaṃ na hotīti natthitāya. Imasmiṃ pana sutte āyatanasabbaṃ adhippetaṃ.

Paccakkhāyāti paṭikkhipitvā. Vācāvatthukamevassāti, vācāya vattabbavatthumattakameva bhaveyya. Imāni pana dvādasāyatanāni atikkamitvā ayaṃ nāma añño sabhāvadhammo atthīti dassetuṃ na sakkuṇeyya. Puṭṭho ca na sampāyeyyāti, ‘‘katamaṃ aññaṃ sabbaṃ nāmā’’ti? Pucchito, ‘‘idaṃ nāmā’’ti vacanena sampādetuṃ na sakkuṇeyya. Vighātaṃ āpajjeyyāti dukkhaṃ āpajjeyya. Yathā taṃ, bhikkhave, avisayasminti ettha tanti nipātamattaṃ. Yathāti kāraṇavacanaṃ, yasmā avisaye puṭṭhoti attho. Avisayasmiñhi sattānaṃ vighātova hoti, kūṭāgāramattaṃ silaṃ sīsena ukkhipitvā gambhīre udake taraṇaṃ avisayo, tathā candimasūriyānaṃ ākaḍḍhitvā pātanaṃ, tasmiṃ avisaye vāyamanto vighātameva āpajjati, evaṃ imasmimpi avisaye vighātameva āpajjeyyāti adhippāyo.

2. Pahānasuttavaṇṇanā

24. Dutiye sabbappahānāyāti sabbassa pahānāya. Cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitanti cakkhusamphassaṃ mūlapaccayaṃ katvā uppannā sampaṭicchanasantīraṇavoṭṭhabbanajavanavedanā. Cakkhuviññāṇasampayuttāya pana vattabbameva natthi. Sotadvārādivedanāpaccayādīsupi eseva nayo. Ettha pana manoti bhavaṅgacittaṃ. Dhammāti ārammaṇaṃ. Manoviññāṇanti sahāvajjanakajavanaṃ. Manosamphassoti bhavaṅgasahajāto samphasso. Vedayitanti sahāvajjanavedanāya javanavedanā. Bhavaṅgasampayuttāya pana vattabbameva natthi. Āvajjanaṃ bhavaṅgato amocetvā manoti sahāvajjanena bhavaṅgaṃ daṭṭhabbaṃ. Dhammāti ārammaṇaṃ. Manoviññāṇanti javanaviññāṇaṃ. Manosamphassoti bhavaṅgasahajāto samphasso. Vedayitanti javanasahajātā vedanā. Sahāvajjanena bhavaṅgasahajātāpi vaṭṭatiyeva. Yā panettha desanā anusiṭṭhiāṇā, ayaṃ paṇṇatti nāmāti.

3. Abhiññāpariññāpahānasuttavaṇṇanā

25. Tatiye sabbaṃ abhiññā pariññā pahānāyāti sabbaṃ abhijānitvā parijānitvā pajahanatthāya. Abhiññā pariññā pahātabbanti abhijānitvā parijānitvā pahātabbaṃ. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.

4. Paṭhamaaparijānanasuttavaṇṇanā

26. Catutthe anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahanti anabhijānanto aparijānanto avirājento appajahanto. Ettha ca avirājentoti avigacchāpento. Iti imasmiṃ sutte tissopi pariññā kathitā honti. ‘‘Abhijāna’’nti hi vacanena ñātapariññā kathitā, ‘‘parijāna’’nti vacanena tīraṇapariññā, ‘‘virājayaṃ pajaha’’nti dvīhi pahānapariññāti.

5. Dutiyaaparijānanasuttavaṇṇanā

27. Pañcame cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammāti heṭṭhā gahitarūpameva gahetvā dasseti. Heṭṭhā vā āpāthagataṃ gahitaṃ, idha anāpāthagataṃ. Idaṃ panettha sanniṭṭhānaṃ – heṭṭhā āpāthagatampi anāpāthagatampi gahitameva, idha pana cakkhuviññāṇasampayuttā tayo khandhā. Te hi cakkhuviññāṇena saha viññātabbattā ‘‘cakkhuviññāṇaviññātabbā’’ti vuttā. Sesapadesupi eseva nayo.

6. Ādittasuttavaṇṇanā



这是全部的身心。 “在所有法中，第一的安住使心、意、思想生起……等”这称为部分的全部。因此，五个对象的部分称为部分的全部。三种根本法则是身心的全部。四种根本法则是处所的全部。任何可引导的事物都是全部的全部。部分的全部无法达到身心的全部，身心的全部无法达到处所的全部，处所的全部无法达到全部的全部。为什么？因为对于全知的智慧来说，这种法则的对象并不存在。因此在这部经典中，意指处所的全部。
“被拒绝”意指拒绝。 “如同言辞的基础”意指仅仅是言辞的基础。 这些十二个处所超越了这一点，这称为另一种性质的法则。若被问及“还有什么其他的法则吗？”被问时，无法用“这是法则”来回答。 “遭受痛苦”意指遭遇痛苦。正如“比丘们，这里有一种无处可去的地方”，在这里“如是”是因果的说法，因为在无处可去的地方被问及。无处可去的地方，众生的痛苦就会显现，就像将屋檐上的石头提起，投放到深水中，或像将月亮和太阳拖下，落入无处可去的地方，努力在无处可去的地方就会遭受痛苦，这就是此处的含义。
关于放弃的经典注释
在第二部分，意指全部的放弃。因眼触而生起的感受，指的是以眼触为根本因而生起的接受、审视、反应、意识的感受。与眼识相应的则没有可言。耳、鼻、舌等的感受也同样如此。在这里，心指的是生起的心。法则是对象。心识则是指随意的心。心的触，是指与生起的心相伴随的触。感受是指与随意的心相伴随的感受。与生起的心相应的则没有可言。意指不受生起的心所束缚。法则是对象。心识是指意识的心。心的触，是指与生起的心相伴随的触。感受是指与生起的心相伴随的感受。通过随意的心与生起的心相应的也确实存在。这里的教导是基于此。
关于超越的放弃的经典注释
在第三部分，意指全部的超越和理解的放弃，意指完全了解并理解后放弃。超越和理解应当被放弃。其余的应按所述的方式理解。
关于初步理解的经典注释
在第四部分，意指未了解、未理解、未升起、未放弃，未了解、未理解、未升起、未放弃。在这里，“未升起”意指未获得。如此在这部经典中提到的三种理解。 “了解”一词是指知晓的理解，“理解”是指解脱的理解，“升起放弃”是指两种放弃的理解。
关于第二次理解的经典注释
在第五部分，眼识应当被理解为法则，指的是下面所说的相似的形象。下面的或可见的被理解为，这里不可见的。这里的立场是——下面的可见和不可见都被理解，而在这里与眼识相应的三种聚合体。它们因眼识而被理解为“眼识应当被理解”。其余部分同样如此。
关于燃烧的经典注释。

28. Chaṭṭhe gayāsīseti gayāgāmassa hi avidūre gayāti ekā pokkharaṇīpi atthi nadīpi, gayāsīsanāmako hatthikumbhasadiso piṭṭhipāsāṇopi, yattha bhikkhusahassassapi okāso pahoti, bhagavā tattha viharati. Tena vuttaṃ ‘‘gayāsīse’’ti. Bhikkhū āmantesīti tesaṃ sappāyadhammadesanaṃ vicinitvā taṃ desessāmīti āmantesi.

Tatrāyaṃ anupubbikathā – ito kira dvānavutikappe mahindo nāma rājā ahosi. Tassa jeṭṭhaputto phusso nāma. So pūritapāramī pacchimabhavikasatto, paripākagate ñāṇe bodhimaṇḍaṃ āruyha sabbaññutaṃ paṭivijjhi . Rañño kaniṭṭhaputto tassa aggasāvako ahosi, purohitaputto dutiyasāvako. Rājā cintesi – ‘‘mayhaṃ jeṭṭhaputto nikkhamitvā buddho jāto, kaniṭṭhaputto aggasāvako, purohitaputto dutiyasāvako’’ti. So ‘‘amhākaṃyeva buddho, amhākaṃ dhammo, amhākaṃ saṅgho’’ti vihāraṃ kāretvā vihāradvārakoṭṭhakato yāva attano gharadvārā ubhato veḷubhittikuṭikāhi parikkhipitvā matthake suvaṇṇatārakakhacitasamosaritagandhadāmamālādāmavitānaṃ bandhāpetvā heṭṭhā rajatavaṇṇaṃ vālukaṃ santharitvā pupphāni vikirāpetvā tena maggena bhagavato āgamanaṃ kāresi.

Satthā vihārasmiṃyeva ṭhito cīvaraṃ pārupitvā antosāṇiyāva saddhiṃ bhikkhusaṅghena rājagehaṃ āgacchati, katabhattakicco antosāṇiyāva gacchati. Koci kaṭacchubhikkhāmattampi dātuṃ na labhati. Tato nāgarā ujjhāyiṃsu, ‘‘buddho loke uppanno, na ca mayaṃ puññāni kātuṃ labhāma. Yathā hi candimasūriyā sabbesaṃ ālokaṃ karonti, evaṃ buddhā nāma sabbesaṃ hitatthāya uppajjanti, ayaṃ pana rājā sabbesaṃ puññacetanaṃ attanoyeva anto pavesetī’’ti.

Tassa ca rañño aññe tayo puttā atthi. Nāgarā tehi saddhiṃ ekato hutvā sammantayiṃsu, ‘‘rājakulehi saddhiṃ aṭṭo nāma natthi, ekaṃ upāyaṃ karomā’’ti. Te paccante core uṭṭhāpetvā, ‘‘katipayā gāmā pahaṭā’’ti sāsanaṃ āharāpetvā rañño ārocayiṃsu. Rājā putte pakkosāpetvā‘‘tātā, ahaṃ mahallako, gacchatha core vūpasamethā’’ti pesesi. Payuttacorā ito cito ca avippakiritvā tesaṃ santikameva āgacchiṃsu. Te anāvāse gāme vāsetvā ‘‘vūpasamitā corā’’ti āgantvā rājānaṃ vanditvā aṭṭhaṃsu.

Rājā tuṭṭho ‘‘tātā, varaṃ vo demī’’ti āha. Te adhivāsetvā gantvā nāgarehi saddhiṃ mantayiṃsu, ‘‘raññā amhākaṃ varo dinno. Kiṃ gaṇhāmā’’ti? Ayyaputtā, tumhākaṃ hatthiassādayo na dullabhā , buddharatanaṃ pana dullabhaṃ, na sabbakālaṃ uppajjati, tumhākaṃ jeṭṭhabhātikassa phussabuddhassa paṭijagganavaraṃ gaṇhathāti. Te ‘‘evaṃ karissāmā’’ti nāgarānaṃ paṭissuṇitvā katamassukammā sunhātā suvilittā rañño santikaṃ gantvā, ‘‘deva, no varaṃ dethā’’ti yāciṃsu. Kiṃ gaṇhissatha tātāti? Deva, amhākaṃ hatthiassādīhi attho natthi, jeṭṭhabhātikassa no phussabuddhassa paṭijagganavaraṃ dethāti. ‘‘Ayaṃ varo na sakkā mayā jīvamānena dātu’’nti dve kaṇṇe pidahi. ‘‘Deva, na tumhe amhehi balakkārena varaṃ dāpitā, tumhehi attano ruciyā tuṭṭhehi dinno. Kiṃ, deva, rājakulassa dve kathā vaṭṭantī’’ti? Saccavāditāya bhaṇiṃsu.


在第六部分，提到“在盖雅的顶上”，因为在盖雅村附近确实有一个池塘，还有一条河流，名为盖雅的顶，像大象的背一样的石头也在那里，那里有成千上万的比丘，佛陀就在那儿住。因此说“在盖雅的顶上”。比丘们被召唤，经过思考后，准备讲授对他们有益的法。
这里有一段渐进的叙述——在两万四千个劫之前，有一位名为迈因多的国王。他的长子名为普苏。他是圆满具足的，经过修行后，登上菩提树，证得了全知。国王的幼子是他的首席弟子，祭司的儿子是第二弟子。国王思考：“我的长子出家成为佛，幼子是首席弟子，祭司的儿子是第二弟子。”于是他建造了一座寺庙，称为“我们的佛，我们的法，我们的僧团”，从寺庙的门口到他自己家门口，围绕着两边的小屋，装饰着金色的星星和香气四溢的花环，铺上银色的沙子，洒下花瓣，准备迎接佛陀的到来。
佛陀在寺庙中，披上袈裟，和比丘僧团一起走向国王的家，完成了乞食的任务后，便进入内室。没有人能给他一小口食物。于是，城里的居民感到不安，“佛陀在世上出现，我们却无法做善事。正如月亮和太阳为所有人带来光明，佛陀也是为了众生的利益而出现，但这位国王却将一切善行都归于自己。”
国王还有另外三个儿子。居民们与他们一起商量，“王族之间没有施舍的事情，我们该想个办法。”他们将乡村的盗贼们叫来，带着“有些村庄被袭击了”的消息，向国王报告。国王召唤他的儿子们说：“孩子们，我年纪大了，你们去平息盗贼吧。”那些盗贼们从这边到那边，毫不犹豫地来到他们面前。他们在没有住所的村庄里居住，前来报告说“盗贼们已经平息了”。
国王高兴地说：“孩子们，我赐予你们一个恩典。”他们接受了恩典后，与城里的居民商量：“国王给了我们恩典。我们该拿什么？”“尊贵的儿子们，你们的象马等并不稀有，但佛陀的宝藏却是稀有的，永远不会出现。你们应当接受长兄普苏的恩典。”他们说：“我们会这样做。”于是，城里的居民们听到了这个消息，整理好衣物，整齐地前往国王那里，恳求道：“陛下，请不要赐予我们恩典。”国王问：“你们想要什么？”“陛下，我们的象马等没有意义，请不要给我们长兄普苏的恩典。”国王回答：“这个恩典我无法在活着的时候给予。”于是他用双手捂住耳朵，说：“陛下，你并没有以强大的力量给予恩典，而是以您自己的喜好给予的。陛下，王族之间有两种说法。”他们以真理的口吻说。


Rājā vinivattituṃ alabhanto – ‘‘tātā, satta saṃvacchare satta māse satta ca divase upaṭṭhahitvā tumhākaṃ dassāmī’’ti āha. ‘‘Sundaraṃ, deva, pāṭibhogaṃ dethā’’ti. ‘‘Kissa pāṭibhogaṃ tātā’’ti? ‘‘Ettakaṃ kālaṃ amaraṇapāṭibhogaṃ devā’’ti. ‘‘Tātā, ayuttaṃ pāṭibhogaṃ dāpetha, na sakkā evaṃ pāṭibhogaṃ dātuṃ, tiṇagge ussāvabindusadisaṃ sattānaṃ jīvita’’nti. ‘‘No ce, deva, pāṭibhogaṃ detha, mayaṃ antarā matā kiṃ kusalaṃ karissāmā’’ti? ‘‘Tena hi, tātā, cha saṃvaccharāni dethā’’ti. ‘‘Na sakkā, devā’’ti. ‘‘Tena hi pañca, cattāri, tīṇi, dve, ekaṃ saṃvaccharaṃ detha’’. ‘‘Satta, cha māse detha…pe… māsaḍḍhamattaṃ dethā’’ti. ‘‘Na sakkā, devā’’ti. ‘‘Tena hi sattadivasamattaṃ dethā’’ti. ‘‘Sādhu, devāti satta divase sampaṭicchiṃsu’’. Rājā satta saṃvacchare satta māse satta divase kattabbasakkāraṃ sattasuyeva divasesu akāsi.

Tato puttānaṃ vasanaṭṭhānaṃ satthāraṃ pesetuṃ aṭṭhausabhavitthataṃ maggaṃ alaṅkārāpesi, majjhaṭṭhāne catuusabhappamāṇaṃ padesaṃ hatthīhi maddāpetvā kasiṇamaṇḍalasadisaṃ katvā vālukāya santharāpetvā pupphābhikiṇṇamakāsi, tattha tattha kadaliyo ca puṇṇaghaṭe ca ṭhapāpetvā dhajapaṭākā ukkhipāpesi. Usabhe usabhe pokkharaṇiṃ khaṇāpesi, aparabhāge dvīsu passesu gandhamālāpupphāpaṇe pasārāpesi. Majjhaṭṭhāne catuusabhavitthārassa alaṅkatamaggassa ubhosu passesu dve dve usabhavitthāre magge khāṇukaṇṭake harāpetvā daṇḍadīpikāyo kārāpesi. Rājaputtāpi attano āṇāpavattiṭṭhāne soḷasausabhamaggaṃ tatheva alaṅkārāpesuṃ.

Rājā attano āṇāpavattiṭṭhānassa kedārasīmaṃ gantvā satthāraṃ vanditvā paridevamāno, ‘‘tātā, mayhaṃ dakkhiṇakkhiṃ uppāṭetvā gaṇhantā viya gacchatha, evaṃ gaṇhitvā gatā pana buddhānaṃ anucchavikaṃ kareyyātha. Mā surāsoṇḍā viya pamattā vicaritthā’’ti āha. Te ‘‘jānissāma mayaṃ, devā’’ti satthāraṃ gahetvā gatā, vihāraṃ kāretvā satthu niyyātetvā tattha satthāraṃ paṭijaggantā kālena therāsane, kālena majjhimāsane, kālena saṅghanavakāsane tiṭṭhanti. Dānaṃ upaparikkhamānānaṃ tiṇṇampi janānaṃ ekasadisameva ahosi. Te upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya cintayiṃsu – ‘‘kathaṃ nu kho satthu ajjhāsayaṃ gaṇheyyāmā’’ti? Atha nesaṃ etadahosi – ‘‘buddhā nāma dhammagaruno, na āmisagaruno, sīle patiṭṭhamānā mayaṃ satthu ajjhāsayaṃ gahetuṃ sakkhissāmā’’ti dānasaṃvidhāyake manusse pakkosāpetvā, ‘‘tātā, imināva nīhārena yāgubhattakhādanīyādīni sampādentā dānaṃ pavattethā’’ti vatvā dānasaṃvidahanapalibodhaṃ chindiṃsu.

Atha nesaṃ jeṭṭhabhātā pañcasate purise ādāya dasasu sīlesu patiṭṭhāya dve kāsāyāni acchādetvā kappiyaṃ udakaṃ paribhuñjamāno vāsaṃ kappesi. Majjhimo tīhi, kaniṭṭho dvīhi purisasatehi saddhiṃ tatheva paṭipajji. Te yāvajīvaṃ satthāraṃ upaṭṭhahiṃsu. Satthā tesaṃyeva santike parinibbāyi.

Tepi kālaṃ katvā tato paṭṭhāya dvānavutikappe manussalokato devalokaṃ, devalokato ca manussalokaṃ saṃsarantā amhākaṃ satthukāle devalokā cavitvā manussaloke nibbattiṃsu. Tesaṃ dānagge byāvaṭo mahāamacco aṅgamagadhānaṃ rājā bimbisāro hutvā nibbatti. Te tasseva rañño raṭṭhe brāhmaṇamahāsālakule nibbattiṃsu. Jeṭṭhabhātā jeṭṭhova jāto, majjhimakaniṭṭhā majjhimakaniṭṭhāyeva. Yepi tesaṃ parivāramanussā, te parivāramanussāva jātā. Te vuddhimanvāya tayopi janā taṃ purisasahassaṃ ādāya nikkhamitvā tāpasā hutvā uruvelāyaṃ nadītīreyeva vasiṃsu. Aṅgamagadhavāsino māse māse tesaṃ mahāsakkāraṃ abhiharanti.


国王无法阻止，于是说：“孩子们，七个岁月、七个月、七天，我将给你们提供。” “尊贵的陛下，请给予美好的供养。” “什么供养，孩子们？” “这是死亡的供养，尊贵的天神。” “孩子们，供养是不合适的，不能以这样的供养给与众生的生命，就像草上的露水。” “如果您不提供供养，我们将会在中间死亡，您会做什么善事呢？” “那么，孩子们，请给予六个岁月。” “无法做到，尊贵的陛下。” “那么，请给予五、四、三、二、一个岁月。” “七个，六个月……等……一个半月。” “无法做到，尊贵的陛下。” “那么，请给予七天。” “好的，尊贵的陛下。”于是七天被接受。国王在七个岁月、七个月、七天内为七个众生进行了应做的供养。
然后，为了使儿子们的住所适合师父，装饰了一条宽广的道路，把四头牛的数量装饰在中间，利用大象的力量铺设沙子，像制作一个气场般装饰，撒下花瓣，放置香蕉和盛满香水的瓶子，升起旗帜。为每头牛挖掘池塘，最后在两个方向上撒上香花。中间的宽广道路装饰着四头牛的数量，在两个方向上各有两头牛的装饰，设置了火把。王子们也在他们的命令之下，同样进行了装饰。
国王在自己的命令之下，走到师父的面前，悲伤地说：“孩子们，像是有人抓住我的右眼一样，走吧，抓住它们，像是抓住佛陀的随意行事。不要像醉鬼一样漫无目的。”他们说：“我们会知道的，尊贵的陛下。”于是抓住了师父，修建了寺庙，接送师父，时而在长者的座位上，时而在中间的座位上，时而在僧团的座位上站立。为准备施舍的三种人是相同的。他们思考着： “我们该如何抓住师父的意图呢？”然后他们想到了：“佛陀是法的守护者，而不是物质的守护者，我们建立在戒律上，能够抓住师父的意图。”于是召集施舍的众人，告诉他们：“孩子们，以这种方式，准备供养米饭、菜肴等，进行施舍。”
于是，他们的长兄带着五百人，依照十种戒律，穿着两件袈裟，享用适量的水，准备住所。中间的两头牛和幼子也带着两百人，照样前往。他们终生侍奉师父。师父在他们的陪伴下圆寂。
他们在那段时间之后，回到两万四千个劫的时间，从人间来到天界，从天界又回到人间，经历了师父的时代，天界退去后转世为人。那时的施舍者，成为了大臣，名为宾比萨罗，转世为王。他们在国王的国度中转世为大姓的婆罗门。长兄转世为长子，中间的和幼子也转世为中间和幼子。那些陪伴他们的人，也转世为陪伴他们的人。随着时间的推移，这三个人带着那一千人，出家成为苦行僧，住在乌鲁韦拉河的岸边。安哥玛哈伽达的人们每个月都会为他们提供丰厚的供养。


Atha amhākaṃ bodhisatto katābhinikkhamano anupubbena sabbaññutaṃ patvā pavattitavaradhammacakko yasādayo kulaputte vinetvā saṭṭhi arahante dhammadesanatthāya disāsu uyyojetvā sayaṃ pattacīvaramādāya – ‘‘te tayo jaṭilabhātike damessāmī’’ti uruvelaṃ gantvā anekehi pāṭihāriyasatehi tesaṃ diṭṭhiṃ bhinditvā te pabbājesi. So taṃ iddhimayapattacīvaradharaṃ samaṇasahassaṃ ādāya gayāsīsaṃ gantvā tehi parivārito nisīditvā, – ‘‘katarā nu kho etesaṃ dhammakathā sappāyā’’ti cintento, ‘‘ime sāyaṃpātaṃ aggiṃ paricaranti. Imesaṃ dvādasāyatanāni ādittāni sampajjalitāni viya katvā desessāmi, evaṃ ime arahattaṃ pāpuṇituṃ sakkhissantī’’ti sanniṭṭhānamakāsi. Atha nesaṃ tathā dhammaṃ desetuṃ imaṃ ādittapariyāyaṃ abhāsi. Tena vuttaṃ – ‘‘bhikkhū āmantesīti tesaṃ sappāyadhammadesanaṃ vicinitvā taṃ desessāmīti āmantesī’’ti. Tattha ādittanti padittaṃ sampajjalitaṃ. Sesaṃ vuttanayameva. Iti imasmiṃ sutte dukkhalakkhaṇaṃ kathitaṃ.

7. Addhabhūtasuttavaṇṇanā

29. Sattame addhabhūtanti adhibhūtaṃ ajjhotthaṭaṃ, upaddutanti attho. Imasmimpi sutte dukkhalakkhaṇameva kathitaṃ.

8. Samugghātasāruppasuttavaṇṇanā

30. Aṭṭhame sabbamaññitasamugghātasāruppanti sabbesaṃ taṇhāmānadiṭṭhimaññitānaṃ samugghātāya anucchavikaṃ. Idhāti imasmiṃ sāsane. Cakkhuṃ na maññatīti cakkhuṃ ahanti vā mamanti vā paroti vā parassāti vā na maññati. Cakkhusmiṃ na maññatīti ahaṃ cakkhusmiṃ, mama kiñcanapalibodho cakkhusmiṃ paro cakkhusmiṃ, parassa kiñcanapalibodho cakkhusminti na maññati. Cakkhuto na maññatīti ahaṃ cakkhuto niggato, mama kiñcanapalibodho cakkhuto niggato, paro cakkhuto niggato, parassa kiñcanapalibodho cakkhuto niggatoti evampi na maññati, taṇhāmānadiṭṭhimaññanānaṃ ekampi na uppādetīti attho. Cakkhuṃ meti na maññatīti mama cakkhūti na maññati, mamattabhūtaṃ taṇhāmaññanaṃ na uppādetīti attho. Sesaṃ uttānamevāti. Imasmiṃ sutte catucattālīsāya ṭhānesu arahattaṃ pāpetvā vipassanā kathitā.

9. Paṭhamasamugghātasappāyasuttavaṇṇanā

31. Navame samugghātasappāyāti samugghātassa upakārabhūtā. Tato taṃ hoti aññathāti tato taṃ aññenākārena hoti. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandatīti aññathābhāvaṃ vipariṇāmaṃ upagamanena aññathābhāvī hutvāpi bhavesu satto laggo lagito palibuddho ayaṃ loko bhavaṃyeva abhinandati. Yāvatā, bhikkhave, khandhadhātuāyatananti, bhikkhave, yattakaṃ idaṃ khandhā ca dhātuyo ca āyatanāni cāti khandhadhātuāyatanaṃ. Tampi na maññatīti sabbampi na maññatīti heṭṭhā gahitameva saṃkaḍḍhitvā puna dasseti. Imasmiṃ sutte aṭṭhacattālīsāya ṭhānesu arahattaṃ pāpetvā vipassanā kathitā.

10. Dutiyasamugghātasappāyasuttavaṇṇanā

32. Dasame etaṃ mamātiādīhi tīhi tīhi padehi taṇhāmānadiṭṭhigāhe dassetvā tiparivaṭṭanayena desanā katā. Paṭipāṭiyā pana tīsupi imesu suttesu saha vipassanāya cattāropi maggā kathitāti.

Sabbavaggo tatiyo.

4. Jātidhammavaggavaṇṇanā

33-42. Jātidhammavagge jātidhammanti jāyanadhammaṃ nibbattanasabhāvaṃ. Jarādhammanti jīraṇasabhāvaṃ. Byādhidhammanti byādhino uppattipaccayabhāvena byādhisabhāvaṃ. Maraṇadhammanti maraṇasabhāvaṃ . Sokadhammanti sokassa uppattipaccayabhāvena sokasabhāvaṃ. Saṃkilesikadhammanti saṃkilesikasabhāvaṃ. Khayadhammanti khayagamanasabhāvaṃ. Vayadhammādīsupi eseva nayoti.

Jātidhammavaggo catuttho.

5. Sabbaaniccavaggavaṇṇanā

43-

于是我们的菩萨在完成出家后，逐渐证得了全知，转动了卓越的法轮，教导了众多的贵族子弟，调伏了六十位阿罗汉，以便为他们讲授法，向四方传播，自己带着乞食袈裟，前往乌鲁韦拉，破除了他们的见解，令他们出家。他带着那一千位持袈裟的修行者，前往盖雅的顶上，坐下，思考：“到底哪一种法教适合他们？”他想：“这些人早晨在火中修行。我要以这十二个处所的火焰为比喻来讲授法，令他们能够获得阿罗汉果位。”于是，他开始讲授这个火的教义。因此说：“比丘们，召唤他们，经过思考后，我将为他们讲授有益的法。”在这里，“火”意指燃烧的、明亮的。其余的内容依然如前所述。因此在这部经典中讲述了苦的特征。
关于半物质的经典注释
在第七部分，提到“半物质”，意指超越的、升起的，意指受困。这部经典中同样讲述了苦的特征。
关于聚合的相似性的经典注释
在第八部分，提到“所有的相似的聚合”，意指所有的渴望、骄傲、见解的聚合等。这里指的是在这个教法中。眼睛不认为自己是眼睛，或是我的，或是他人的，或是他人的眼睛。眼睛中不认为自己是眼睛，我的任何东西在眼睛中是外来的，别人的任何东西在眼睛中也是外来的。眼睛不认为自己是眼睛，我是从眼睛中解脱出来的，我的任何东西在眼睛中是外来的，别人的任何东西在眼睛中也是外来的，这样的想法不会产生，渴望、骄傲、见解的想法不会产生。我的眼睛不认为自己是眼睛，意指我的眼睛不会产生任何我执的想法。其余的内容也是如此。因此在这部经典中讲述了四十四个地方的阿罗汉果位，并讲述了内观。
关于首次聚合的适合性的经典注释
在第九部分，提到“聚合的适合性”，意指聚合的有益之处。由此可知，它是以不同的方式存在。不同的存在的众生，因转变而变得不同，众生在世间中执着于世间的存在。比丘们，聚合的法则，指的是所有的聚合、元素和处所等。所有的法则都不认为它们是法则，所有的法则都不认为它们是法则。于是这部经典中讲述了四十八个地方的阿罗汉果位，并讲述了内观。
关于第二次聚合的适合性的经典注释
在第十部分，提到“这是我的”，通过三种三种词语，展示了对渴望、骄傲、见解的掌握。根据修行的方式，在这三部经典中，结合内观，也讲述了四条道路。
这一部分是第三卷。
关于生死法则的经典注释
在生死法则部分，生死法则是生起的法则，具有生起的性质。衰老法则是衰减的性质。疾病法则是因病而生起的法则。死亡法则是死亡的性质。忧伤法则是因忧伤而生起的法则。污染法则是污染的性质。消亡法则是消亡的性质。衰老法则等同于此。
生死法则部分是第四卷。
关于一切无常的经典注释

52. Aniccavagge abhiññeyyanti pade ñātapariññā āgatā, itarā pana dve gahitāyevāti veditabbā. Pariññeyyapahātabbapadesupi tīraṇapahānapariññāva āgatā, itarāpi pana dve gahitāyevāti veditabbā. Sacchikātabbanti paccakkhaṃ kātabbaṃ. Abhiññāpariññeyyanti idhāpi pahānapariññā avuttāpi gahitāyevāti veditabbā. Upaddutanti anekaggaṭṭhena. Upassaṭṭhanti upahataṭṭhena. Sesaṃ uttānamevāti.

Sabbaaniccavaggo pañcamo.

Paṭhamo paṇṇāsako.

6. Avijjāvaggavaṇṇanā

53-62. Avijjāvagge avijjāti catūsu saccesu aññāṇaṃ. Vijjāti arahattamaggavijjā. Aniccato jānato passatoti dukkhānattavasenāpi jānato passato pahīyatiyeva, idaṃ pana aniccavasena kathite bujjhanakapuggalassa ajjhāsayena vuttaṃ. Eseva nayo sabbattha. Api cettha saṃyojanāti dasa saṃyojanāni. Āsavāti cattāro āsavā. Anusayāti satta anusayā. Sabbupādānapariññāyāti sabbesaṃ catunnampi upādānānaṃ tīhi pariññāhi parijānanatthāya. Pariyādānāyāti khepanatthāya. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Avijjāvaggo chaṭṭho.

7. Migajālavaggo

1. Paṭhamamigajālasuttavaṇṇanā

63. Migajālavaggassa paṭhame cakkhuviññeyyāti cakkhuviññāṇena passitabbā. Sotaviññeyyādīsupi eseva nayo. Iṭṭhāti pariyiṭṭhā vā hontu mā vā, iṭṭhārammaṇabhūtāti attho. Kantāti kamanīyā. Manāpāti manavaḍḍhanakā. Piyarūpāti piyajātikā. Kāmūpasaṃhitāti ārammaṇaṃ katvā uppajjamānena kāmena upasaṃhitā rajanīyāti rañjanīyā, rāguppattikāraṇabhūtāti attho. Nandīti taṇhānandī. Saṃyogoti saṃyojanaṃ. Nandisaṃyojanasaṃyuttoti nandībandhanena baddho. Araññavanapatthānīti araññāni ca vanapatthāni ca. Tattha kiñcāpi abhidhamme nippariyāyena ‘‘nikkhamitvā bahi indakhīlā sabbametaṃ arañña’’nti (vibha. 529) vuttaṃ, tathāpi yaṃ taṃ ‘‘pañcadhanusatikaṃ pacchima’’nti (pārā. 654) araññakaṅganipphādakaṃ senāsanaṃ vuttaṃ, tadeva adhippetanti veditabbaṃ. Vanapatthanti gāmantaṃ atikkamitvā manussānaṃ anupacāraṭṭhānaṃ, yattha na kasīyati na vapīyati. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Vanapatthanti dūrānametaṃ senāsanānaṃ adhivacanaṃ. Vanapatthanti vanasaṇḍānametaṃ, vanapatthanti bhiṃsanakānametaṃ, vanapatthanti salomahaṃsānametaṃ, vanapatthanti pariyantānametaṃ, vanapatthanti amanussūpacārānaṃ senāsanānametaṃ adhivacana’’nti (vibha. 531).

Ettha ca pariyantānanti imaṃ ekaṃ pariyāyaṃ ṭhapetvā sesapariyāyehi vanapatthāni veditabbāni. Pantānīti pariyantāni atidūrāni. Appasaddānīti udukkhalamusaladārakasaddādīnaṃ abhāvena appasaddāni. Appanigghosānīti tesaṃ tesaṃ ninnādamahānigghosassa abhāvena appanigghosāni. Vijanavātānīti sañcaraṇajanassa sarīravātavirahitāni. Manussarāhasseyyakānīti manussānaṃ rahokammassa anucchavikāni. Paṭisallānasāruppānīti nilīyanasāruppāni.

2. Dutiyamigajālasuttavaṇṇanā

64. Dutiye nandinirodhā dukkhanirodhoti taṇhānandiyā nirodhena vaṭṭadukkhassa nirodho.

3-5. Paṭhamasamiddhimārapañhāsuttādivaṇṇanā

65-67. Tatiye samiddhīti attabhāvassa samiddhatāya evaṃ laddhanāmo. Tassa kira therassa attabhāvo abhirūpo ahosi pāsādiko, ukkhittamālāpuṭo viya alaṅkatamālāgabbho viya ca sabbākārapāripūriyā samiddho. Tasmā samiddhitveva saṅkhaṃ gato. Māroti maraṇaṃ pucchati. Mārapaññattīti māroti paññatti nāmaṃ nāmadheyyaṃ. Atthi tattha māro vā mārapaññatti vāti tattha maraṇaṃ vā maraṇanti idaṃ nāmaṃ vā atthīti dasseti. Catutthaṃ uttānameva, tathā pañcamaṃ.

6. Samiddhilokapañhāsuttavaṇṇanā

68. Chaṭṭhe lokoti lujjanapalujjanaṭṭhena loko. Iti migajālattherassa āyācanasuttato paṭṭhāya pañcasupi suttesu vaṭṭavivaṭṭameva kathitaṃ.

7. Upasenaāsīvisasuttavaṇṇanā



在无常的部分，提到“应知的”，是指已知的，另外两者则应被视为被理解的。在被理解和放弃的地方，只有解脱和放弃的理解是到达的，其余的两者应被视为被理解的。“应证实的”是指应亲自做的。“应知的”在这里也是指放弃的理解，虽然未被表达，但也应被视为被理解的。“受困”意指多重的困扰。“受压”意指被攻击的状态。其余的内容依然如前所述。
无常的部分是第五卷。
第一部分五十。
关于无明的部分注释
53-62. 在无明的部分，提到“无明”，意指在四种真理中无知。 “明”是指阿罗汉道的智慧。对无常的了解，虽然是以苦的特征来理解，但这在无常的讨论中是以觉悟者的心境所表达的。这个原则适用于所有情况。这里提到的“束缚”是指十种束缚。 “污染”是指四种污染。 “潜伏”是指七种潜伏。 “对所有的执取的理解”是指对所有四种执取的三种理解。 “对所有的放弃”是指为了推动解脱。其余的内容在各处依然如前所述。
无明的部分是第六卷。
关于野兔的部分
关于第一野兔经典的注释
在野兔的第一部分，提到“眼睛可知”，是指通过眼睛的智慧来观察。耳朵可知等同的道理。 “所愿”是指所愿望的状态。 “可爱”是指可亲近的。 “可喜”是指可爱的种类。 “欲望所依”是指以所依的对象所生的欲望，意指因欲望而生的可爱。 “乐”是指渴望的乐趣。 “结合”是指结合的状态。 “乐的结合”是指因渴望的束缚而被束缚。 “森林的起点”是指森林和草地。这里虽然在《阿毗达摩》中有提到“走出外面的印陀罗”，但仍然应理解为“以五种法为基础的最后一处”。森林的起点是指超越村庄的地方，是人们不常去的地方，那里不会耕种或播种。据说：
“森林的起点是远离营地的地方。森林的起点是森林的边缘，森林的起点是恐怖的地方，森林的起点是白鹤的栖息地，森林的起点是边界的地方，森林的起点是非人类的栖息地。”
在这里，边界指的是以一种方式来理解的，其他的边界也应被理解为森林的起点。小路是指边界，远离的地方。微小的声音是指没有牛犁、木槌等声音的地方。微小的呼喊是指没有那种大声的呼喊的地方。风的声音是指没有移动的身体的风声。人类的安静是指人们在隐秘工作中的安静。隐秘的相似性是指安静的相似性。
关于第二野兔经典的注释
在第二部分，提到“乐的止息是苦的止息”，是指通过渴望的乐趣的止息，止息了轮回之苦。
3-5. 关于首次战胜魔的经典的注释
65-67. 在第三部分，提到“成功”，是指因自身的状态而获得的成功，因此得名。那位长者的状态是美丽的，像是被装饰的花环一样，像是被装饰的花瓶一样，因其完美的状态而被称为成功。因此被称为成功。魔是指死亡的提问。魔的定义是指魔的名号。那里的魔或魔的定义是指死亡或死亡的名号。第四部分的内容依然如前所述，第五部分亦然。
关于成功的世间问题的经典注释
在第六部分，提到“世界”，是指因动摇而动摇的地方。因此，从野兔长者的请求经典开始，在五部经典中都讲述了轮回与解脱的道理。
关于乌帕塞那的毒蛇经典的注释

69. Sattame sītavaneti evaṃnāmake susānavane. Sappasoṇḍikapabbhāreti sappaphaṇasadisatāya evaṃladdhanāme pabbhāre. Upasenassāti dhammasenāpatino kaniṭṭhabhātikaupasenattherassa. Āsīviso patito hotīti thero kira katabhattakicco mahācīvaraṃ gahetvā leṇacchāyāya mandamandena vātapānavātena bījiyamāno nisīditvā dupaṭṭanivāsane sūcikammaṃ karoti. Tasmiṃ khaṇe leṇacchadane dve āsīvisapotakā kīḷanti. Tesu eko patitvā therassa aṃsakūṭe avatthāsi. So ca phuṭṭhaviso hoti. Tasmā patitaṭṭhānato paṭṭhāya therassa kāye dīpasikhā viya vaṭṭiṃ pariyādiyamānamevassa visaṃ otiṇṇaṃ. Thero visassa tathāgamanaṃ disvā kiñcāpi taṃ patitamattameva yathāparicchedena gataṃ, attano pana iddhibalena ‘‘ayaṃ attabhāvo leṇe mā vinassatū’’ti adhiṭṭhahitvā bhikkhū āmantesi. Purāyaṃ kāyo idheva vikiratīti yāva na vikirati, tāva naṃ bahiddhā nīharathāti attho. Aññathattanti aññathābhāvaṃ. Indriyānaṃ vā vipariṇāmanti cakkhusotādīnaṃ indriyānaṃ pakativijahanabhāvaṃ. Tattheva vikirīti bahi nīharitvā ṭhapitaṭṭhāne mañcakasmiṃyeva vikiri.

8. Upavāṇasandiṭṭhikasuttavaṇṇanā

70. Aṭṭhame rūpappaṭisaṃvedīti nīlapītādibhedaṃ ārammaṇaṃ vavatthāpento rūpaṃ paṭisaṃviditaṃ karoti, tasmā rūpappaṭisaṃvedī nāma hoti. Rūparāgappaṭisaṃvedīti kilesassa atthibhāveneva pana rūparāgaṃ paṭisaṃviditaṃ karoti nāma, tasmā rūparāgappaṭisaṃvedīti vuccati. Sandiṭṭhikotiādīni visuddhimagge vuttatthāneva. Noca rūparāgappaṭisaṃvedīti kilesassa natthibhāveneva na rūparāgaṃ paṭisaṃviditaṃ karoti nāma, tasmā ‘‘no ca rūparāgappaṭisaṃvedī’’ti vuccati. Imasmiṃ sutte sekhāsekhānaṃ paccavekkhaṇā kathitā.

9. Paṭhamachaphassāyatanasuttavaṇṇanā

71. Navame phassāyatanānanti phassākarānaṃ. Avusitanti avuṭṭhaṃ. Ārakāti dūre. Etthāhaṃ, bhante, anassasanti, bhante, ahaṃ ettha anassasiṃ, naṭṭho nāma ahanti vadati. Bhagavā – ‘‘ayaṃ bhikkhu ‘ahaṃ nāma imasmiṃ sāsane naṭṭho’ti vadati, kinnu khvassa aññesu dhātukammaṭṭhāna-kasiṇakammaṭṭhānādīsu abhiyogo atthī’’ti cintetvā, tampi apassanto – ‘‘kataraṃ nu kho kammaṭṭhānaṃ imassa sappāyaṃ bhavissatī’’ti cintesi. Tato ‘‘āyatanakammaṭṭhānameva sappāya’’nti disvā taṃ kathento taṃ kiṃ maññasi bhikkhūtiādimāha. Sādhūti tassa byākaraṇe sampahaṃsanaṃ. Esevanto dukkhassāti ayameva vaṭṭadukkhassanto paricchedo, nibbānanti attho.

10. Dutiyachaphassāyatanasuttavaṇṇanā

72. Dasame anassasanti nassasiṃ, naṭṭho nāmamhi icceva attho. Āyatiṃ apunabbhavāyāti ettha āyatiṃ apunabbhavo nāma nibbānaṃ, nibbānatthāya pahīnaṃ bhavissatīti attho.

11. Tatiyachaphassāyatanasuttavaṇṇanā

73. Ekādasame anassasanti naṭṭho, panassasanti atinaṭṭho. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbanti.

Migajālavaggo sattamo.

8. Gilānavaggo

1-5. Paṭhamagilānasuttādivaṇṇanā

74-78. Gilānavaggassa paṭhame amukasminti asukasmiṃ. Ayameva vā pāṭho. Appaññātoti aññāto apākaṭo. Navopi hi koci paññāto hoti rāhulatthero viya sumanasāmaṇero viya ca, ayaṃ pana navo ceva apaññāto ca. Sesamettha vuttanayamevāti. Tathā ito paresu catūsu.

6. Paṭhamaavijjāpahānasuttavaṇṇanā

79. Chaṭṭhe aniccato jānatoti dukkhānattavasena jānatopi pahīyatiyeva, idaṃ pana aniccalakkhaṇaṃ dassetvā vutte bujjhanakassa ajjhāsayena vuttaṃ.

7. Dutiyaavijjāpahānasuttavaṇṇanā



在第七部分，提到“凉爽的森林”，这是一个名为“美丽的森林”的地方。提到“乌帕塞那”，是指法的将军，年轻的弟子乌帕塞那长老。 “毒蛇落下”意指长老完成了乞食的职责，拿着大袈裟，在洞穴的阴影下，缓缓地被微风吹拂着，坐下进行清理工作。在这个时候，两个毒蛇幼崽在玩耍。其中一个落下，停在了长老的肩膀上。于是他被触碰了。因此，从落下的地方开始，像火焰一样围绕着长老的身体，毒蛇进入了他的身体。长老看到毒蛇如此进入，虽然只是落下而已，但他凭借自己的神通，决心“这个身体在洞穴中不要被毁坏”。于是对比丘们说：“这个身体只要不被散乱，就不要把它带走。” “不同”意指不同的状态。 “感官的变化”意指眼耳等感官的自然变化。那里的散乱是指被带走而停留在位置上的散乱。
关于指向可见的经典的注释
在第八部分，提到“对形状的感知”，是指对蓝色、黄色等的对象进行的确认，因此称为对形状的感知。 “对形状的渴望感知”意指以烦恼的存在为基础，确认对形状的渴望，因此称为对形状的渴望感知。 “可见的”意指在清净道中所说的意义。 “不对形状的渴望感知”意指以烦恼的不存在为基础，不确认对形状的渴望，因此称为“不对形状的渴望感知”。在这部经典中，讨论了弟子与非弟子的反思。
关于首次接触的感官的经典的注释
在第九部分，提到“接触的感官”，是指接触的因缘。 “未出”是指未解脱。 “远离”是指远离。在这里我说：“尊者，我在这里没有失去”，这是指失去的状态。佛陀思考：“这个比丘说‘我在这个教法中失去了’，那么他在其他元素、心所等方面是否有任何的依赖呢？”他未能看到，于是思考：“到底哪个修行法对他有益呢？”然后看到“对感官的修行法是有益的”，于是开始讲述：“你们认为怎样，尊者们？”对此的解释是赞同的。这就是苦的根源，这是轮回之苦的根源，意指涅槃的意义。
关于第二次接触的感官的经典的注释
在第十部分，提到“没有失去”，是指失去的状态。 “永恒的无再生”是指这里的“永恒的无再生”是指涅槃，意指为达到涅槃而放弃的状态。
关于第三次接触的感官的经典的注释
在第十一部分，提到“没有失去”，是指失去，而“有失去”是指非常失去。其余的内容依然如前所述。
野兔的部分是第七卷。
关于病痛的部分
1-5. 关于首次病痛经典的注释
74-78. 在病痛的部分，提到“在某个地方”，指的是在某个特定的地方。这是唯一的文本。 “不被知晓”意指未被识别。即使有某人被识别，如拉胡拉长老或善心的修行者，但此处指的是未被知晓的。其余的内容依然如前所述。如此在其余的四处也是如此。
关于首次无明的放弃的经典的注释
在第六部分，提到“知无常”，是指通过苦的特征来知晓，虽然是知晓无常的特征，但这在讲述无常的特征时是以觉悟者的心境所表达的。
关于第二次无明的放弃的经典的注释

80. Sattame sabbe dhammāti sabbe tebhūmakadhammā. Nālaṃ abhinivesāyāti abhinivesaparāmāsaggāhena gaṇhituṃ na yuttā. Sabbanimittānīti sabbāni saṅkhāranimittāni. Aññato passatīti yathā apariññātābhiniveso jano passati, tato aññato passati. Apariññātābhiniveso hi jano sabbanimittānipi attato passati. Pariññātābhiniveso pana anattato passati, no attatoti evaṃ imasmiṃ sutte anattalakkhaṇameva kathitaṃ.

8. Sambahulabhikkhusuttavaṇṇanā

81. Aṭṭhame idha noti ettha no-kāro nipātamattameva. Sesaṃ uttānatthameva. Kevalaṃ idha dukkhalakkhaṇaṃ kathitanti veditabbaṃ.

9. Lokapañhāsuttavaṇṇanā

82. Navame lujjatīti palujjati bhijjati. Idha aniccalakkhaṇaṃ kathitaṃ.

10. Phaggunapañhāsuttavaṇṇanā

83. Dasame chinnapapañceti taṇhāpapañcassa chinnattā chinnapapañce. Chinnavaṭumeti taṇhāvaṭumasseva chinnattā chinnavaṭume. Kiṃ pucchāmīti pucchati? Atikkantabuddhehi pariharitāni cakkhusotādīni pucchāmīti pucchati. Atha vā sace magge bhāvitepi anāgate cakkhusotādivaṭṭaṃ vaḍḍheyya, taṃ pucchāmīti pucchatīti.

Gilānavaggo aṭṭhamo.

9. Channavaggo

1. Palokadhammasuttavaṇṇanā

84. Channavaggassa paṭhame palokadhammanti bhijjanakasabhāvaṃ. Evamettha aniccalakkhaṇameva kathitaṃ.

2. Suññatalokasuttavaṇṇanā

85. Dutiye attaniyenāti attano santakena parikkhārena. Evamettha anattalakkhaṇameva kathitaṃ.

3. Saṃkhittadhammasuttavaṇṇanā

86. Tatiyaṃ khandhiyavagge ānandovāde (saṃ. ni. 3.83) vuttanayeneva veditabbaṃ.

4. Channasuttavaṇṇanā



在第七部分，提到“所有的法”，指的是所有的三界法。 “不应执着”意指不应以执着的心态去理解。 “所有的迹象”指的是所有的因缘迹象。 “从他处观察”意指像未能了解的执着者那样观察，因而从他处观察。未能了解的执着者确实从自我中观察到所有的迹象。而了解的执着者却是从无我中观察，不是从自我中观察，因此在这部经典中只讲述了无我的特征。
关于众多比丘的经典注释
在第八部分，提到“这里无”，此处的“无”只是一个语气词。其余内容依然如前所述。应当理解为这里只讲述了苦的特征。
关于世间问题的经典注释
在第九部分，提到“动摇”，意指破裂、分裂。在这里讲述的是无常的特征。
关于法轮的问题的经典注释
在第十部分，提到“断绝的烦恼”，是指因烦恼的断绝而称为断绝的烦恼。 “断绝的轮回”是指因烦恼的断绝而称为断绝的轮回。 “我该问什么？”是指询问。 “通过超越的智慧而得到的眼耳等感官”是指询问。或者，如果在道上修行时，未来的眼耳等感官的轮回将会增加，那么我就问这个。
病痛的部分是第八卷。
关于隐藏的部分
关于隐藏法的经典注释
在第九部分，提到“隐藏的法”，是指破裂的性质。在这里讲述的是无常的特征。
关于空的世界的经典注释
在第二部分，提到“从自我中”，是指通过自我的存在来界定。在这里讲述的是无我的特征。
关于集中的法的经典注释
在第三部分，提到“在五蕴的部分”，应根据阿难的教导（《相应部·第3卷·83》）来理解。
关于隐藏的经典注释

87. Catutthe channoti evaṃnāmako thero, na abhinikkhamanaṃ nikkhantathero. Paṭisallānāti phalasamāpattito. Gilānapucchakāti gilānupaṭṭhākā. Gilānupaṭṭhānaṃ nāma buddhapasatthaṃ buddhavaṇṇitaṃ, tasmā evamāha. Sīsaveṭhaṃ dadeyyāti sīse veṭhanaṃ sīsaveṭhaṃ, tañca dadeyya. Satthanti jīvitahārakasatthaṃ. Nāvakaṅkhāmīti na icchāmi. Pariciṇṇoti paricarito. Manāpenāti manavaḍḍhanakena kāyakammādinā. Ettha ca satta sekhā paricaranti nāma, arahā paricārī nāma, bhagavā pariciṇṇo nāma.

Etañhi, āvuso, sāvakassa patirūpanti, āvuso, sāvakassa nāma etaṃ anucchavikaṃ. Anupavajjanti appavattikaṃ appaṭisandhikaṃ. Pucchāvuso sāriputta, sutvā vedissāmāti ayaṃ sāvakapavāraṇā nāma. Etaṃmamātiādīni taṇhāmānadiṭṭhiggāhavasena vuttāni. Nirodhaṃ disvāti khayavayaṃ ñatvā. Netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attāti samanupassāmīti aniccaṃ dukkhaṃ anattāti samanupassāmi. Ettakesu ṭhānesu channatthero sāriputtattherena pucchitaṃ pañhaṃ arahatte pakkhipitvā kathesi. Sāriputtatthero pana tassa puthujjanabhāvaṃ ñatvāpi taṃ ‘‘puthujjano’’ti vā ‘‘khīṇāsavo’’ti vā avatvā tuṇhīyeva ahosi. Cundatthero panassa puthujjanabhāvaṃ saññāpessāmīti cintetvā ovādaṃ adāsi.

Tattha tasmāti yasmā māraṇantikaṃ vedanaṃ adhivāsetuṃ asakkonto satthaṃ āharāmīti vadati, tasmā puthujjano āyasmā, tena idampi manasikarohīti dīpeti. Yasmā vā channaṃ āyatanānaṃ nirodhaṃ disvā cakkhādīni tiṇṇaṃ gāhānaṃ vasena na samanupassāmīti vadasi. Tasmā idampi tassa bhagavato sāsanaṃ āyasmatā manasikātabbantipi puthujjanabhāvameva dīpento vadati. Niccakappanti niccakālaṃ. Nissitassāti taṇhāmānadiṭṭhīhi nissitassa. Calitanti vipphanditaṃ hoti. Yathayidaṃ āyasmato uppannaṃ vedanaṃ adhivāsetuṃ asakkontassa ‘‘ahaṃ vedayāmi, mama vedanā’’ti appahīnaggāhassa idāni vipphanditaṃ hoti, imināpi naṃ ‘‘puthujjanova tva’’nti vadati.

Passaddhīti kāyacittapassaddhi, kilesapassaddhi nāma hotīti attho. Natiyāti taṇhānatiyā. Asatīti bhavatthāya ālayanikantipariyuṭṭhāne asati. Āgatigati na hotīti paṭisandhivasena āgati nāma, cutivasena gamanaṃ nāma na hoti. Cutūpapātoti cavanavasena cuti, upapajjanavasena upapāto. Nevidha na huraṃ na ubhayamantarenāti na idhaloke na paraloke na ubhayattha hoti. Esevanto dukkhassāti vaṭṭadukkhakilesadukkhassa ayameva anto ayaṃ paricchedo parivaṭumabhāvo hoti. Ayameva hi ettha attho. Ye pana ‘‘ubhayamantarenā’’ti vacanaṃ gahetvā antarābhavaṃ icchanti, tesaṃ vacanaṃ niratthakaṃ. Antarābhavassa hi bhāvo abhidhamme paṭikkhittoyeva. ‘‘Antarenā’’ti vacanaṃ pana vikappantaradīpanaṃ. Tasmā ayamettha attho – neva idha na huraṃ, aparo vikappo na ubhayanti.

Satthaṃ āharesīti jīvitahārakasatthaṃ āhari, āharitvā kaṇṭhanāḷaṃ chindi. Athassa tasmiṃ khaṇe maraṇabhayaṃ okkami, gatinimittaṃ upaṭṭhāsi. So attano puthujjanabhāvaṃ ñatvā, saṃviggacitto vipassanaṃ paṭṭhapetvā, saṅkhāre pariggaṇhanto arahattaṃ patvā, samasīsī hutvā parinibbuto. Sammukhāyeva anupavajjatā byākatāti kiñcāpi idaṃ therassa puthujjanakāle byākaraṇaṃ hoti; etena pana byākaraṇena anantarāyamassa parinibbānaṃ ahosi. Tasmā bhagavā tadeva byākaraṇaṃ gahetvā kathesi.

Upavajjakulānīti upasaṅkamitabbakulāni. Iminā thero, ‘‘bhante, evaṃ upaṭṭhākesu ca upaṭṭhāyikāsu ca vijjamānāsu so bhikkhu tumhākaṃ sāsane parinibbāyissatī’’ti pubbabhāgapaṭipattiyaṃ kulasaṃsaggadosaṃ dassento pucchati. Athassa bhagavā kulesu saṃsaggābhāvaṃ dīpento honti hete sāriputtātiādimāha. Imasmiṃ kira ṭhāne therassa kulesu asaṃsaṭṭhabhāvo pākaṭo ahosi. Sesaṃ sabbattha uttānameva.

5-6. Puṇṇasuttādivaṇṇanā

88-

在第四部分，提到“隐者”，这是一个名为“隐者”的长老，并非是出离的长老。 “归隐”意指由果位的定境。 “病者询问”是指对病者的照顾。 “对病者的照顾”是指佛陀所尊重、被佛陀称赞的，因此如此说。 “应给予头巾”是指在头上加盖头巾，并应给予。 “教导”是指维持生命的教导。 “我不想要”是指不想要。 “已被照顾”是指被照顾过。 “以爱心”是指以爱心的身体行为等。这里有七位弟子在照顾，阿罗汉是照顾者，佛陀是被照顾的。
这确实，朋友，这是对弟子的适当，朋友，这就是弟子的适当。 “不被责难”是指不常发生、不常联系。 “询问，朋友，萨利普塔，听说我会知道”是指这是弟子的请求。 “这就是”开头的句子是指因渴望、骄傲、执着而说的。 “看到灭尽”是指了解消亡。 “这不是我的，这不是我，这不是我的身体”是指观察无常、苦、无我。 在这些地方，隐者向萨利普塔长老提问，讲述了阿罗汉的教义。萨利普塔长老虽然知道他的凡夫身份，但仍然保持沉默，不称他为“凡夫”或“已灭者”。而昆达长老则思考要提醒他。
因此，那位长老说：“因为无法承受死亡的痛苦，我会带来教导”，因此称为“凡夫”，并指出“你也应当思考这一点”。因为他看到六个感官的灭尽，而说“眼耳等无法观察”。因此，他也在讲述佛陀的教法，提醒凡夫的身份。 “永恒的”意指永恒的时间。 “依赖”是指依赖于渴望、骄傲的观点。 “动摇”是指颤动。就像那位长老感受到了出现的痛苦，无法承受时，便说“我有感觉，我的感觉”，这时他也被称为“凡夫”。
“平静”是指身体与心的平静，意即烦恼的平静。 “不动”是指不被贪欲所动。 “无来去”是指不因再生而来，不因死亡而去。 “死亡与再生”是指因死亡而去，因再生而来。 “无此、无彼、无两者之间”是指在此世间、彼世间或两者之间都不存在。 “这就是苦的根源”是指轮回之苦与烦恼之苦，这就是根本的意义。确实，这里就是这个意思。那些说“在两者之间”的人，想要寻找中间的存在，他们的说法是无意义的。因为中间的存在在《阿毗达摩》中已被否定。“在其中”是指对概念的指引。因此，这里的意思是——既不存在于此，也不存在于彼，或其他的概念。
“带来教导”是指带来维持生命的教导，带来后就割断了喉管。就在那一刻，死亡的恐惧降临，生死的迹象显现。他意识到自己的凡夫身份，心中震惊，开始修习内观，观察法的现象，最终达到阿罗汉，身心平等地圆满涅槃。虽然在面前不被责难，但这在长老的凡夫阶段的教导，因而通过这个教导，迅速达到了涅槃。因此，佛陀根据这个教导进行了讲述。
“应被靠近的家族”是指应被接近的家族。长老以此问道：“尊者，在这些照顾者与照顾者中，有人会在你们的教法中圆满涅槃吗？”然后佛陀说明家族的联系缺失，指明是萨利普塔等。此处确实显示了长老在家族中的不接触状态。其余的内容依然如前所述。
5-6. 关于普纳经典的注释

89. Pañcame tañceti taṃ cakkhuñceva rūpañca. Nandisamudayā dukkhasamudayoti taṇhāya samodhānena pañcakkhandhadukkhassa samodhānaṃ hoti. Iti chasu dvāresu ‘‘nandisamudayā dukkhasamudayo’’ti iminā dvinnaṃ saccānaṃ vasena vaṭṭaṃ matthakaṃ pāpetvā dassesi. Dutiyanaye nirodho maggoti dvinnaṃ saccānaṃ vasena vivaṭṭaṃ matthakaṃ pāpetvā dassesi. Iminā tvaṃ puṇṇāti pāṭiyekko anusandhi. Evaṃ tāva vaṭṭavivaṭṭavasena desanaṃ arahatte pakkhipitvā idāni puṇṇattheraṃ sattasu ṭhānesu sīhanādaṃ nadāpetuṃ iminā tvantiādimāha.

Caṇḍāti duṭṭhā kibbisā. Pharusāti kakkhaḷā akkosissantīti dasahi akkosavatthūhi akkosissanti. Paribhāsissantīti ‘‘kiṃ samaṇo nāma tvaṃ, idañcidañca te karissāmā’’ti tajjessanti. Evametthāti evaṃ mayhaṃ ettha bhavissati. Daṇḍenāti catuhatthadaṇḍena vā khadiradaṇḍena vā ghaṭikamuggarena vā. Satthenāti ekatodhārādinā satthena. Satthahārakaṃ pariyesantīti jīvitahārakasatthaṃ pariyesanti. Idaṃ thero tatiyapārājikavatthusmiṃ asubhakathaṃ sutvā attabhāvena jigucchantānaṃ bhikkhūnaṃ satthahārakapariyesanaṃ sandhāyāha. Damūpasamenāti ettha damoti indriyasaṃvarādīnaṃ etaṃ nāmaṃ.

‘‘Saccena danto damasā upeto,

Vedantagū vusitabrahmacariyo’’ti. (saṃ. ni. 1.195; su. ni. 467) –

Ettha hi indriyasaṃvaro damoti vutto. ‘‘Yadi saccā damā cāgā, khantyā bhiyyodha vijjatī’’ti (su. ni. 191; saṃ. ni. 1.246) ettha paññā damoti vuttā. ‘‘Dānena damena saṃyamena saccavajjenā’’ti (dī. ni. 1.165; ma. ni. 

在第五部分，提到“那眼”和“那形”，指的是眼和形。因欢喜的生起而苦的生起，指的是因渴望的聚合而形成的五蕴之苦的聚合。因此，在六个门中，以“因欢喜的生起而苦的生起”作为两种真理的根本，显示出轮回的本质。第二种方式是“灭尽即是道路”，通过两种真理的根本，显示出解脱的本质。以此你获得功德，作为单独的因缘。这样，通过轮回与解脱的教导，讲述了阿罗汉的教义，现在以此让普纳长老在七个地方发出狮吼声。
“凶猛”是指恶劣的行为。 “粗暴”是指愤怒，十种侮辱的方式将会侮辱。 “会辱骂”是指“你这个修行者，我将会如此那样对待你”，将会拒绝。 “如此说”是指“如此我将会在这里存在”。 “用杖”是指用四肢的杖、或用木杖、或用陶器的锤子。 “用法”是指用单一的法器。 “寻求维持生命的法”是指寻求维持生命的法。这里长老提到在第三条戒律中，听到关于不净的教导，指的是因身体的厌恶而提到寻求维持生命的法。 “以约束为安宁”是指约束感官等的行为。
“以真理约束，驯服者，”
“知者，住于清净的修行者”——
这里提到的感官的约束即是约束。 “如果真理、约束、舍弃，忍耐更为显著”——这里提到的智慧即是约束。 “通过施舍、约束、节制、以真理为正直”——

2.226) ettha uposathakammaṃ damoti vuttaṃ. Imasmiṃ pana sutte khanti damoti veditabbo. Upasamoti tasseva vevacanaṃ.

Atha kho āyasmā puṇṇoti ko panesa puṇṇo, kasmā ca panettha gantukāmo ahosīti? Sunāparantavāsiko eva esa, sāvatthiyaṃ pana asappāyavihāraṃ sallakkhetvā tattha gantukāmo ahosi.

Tatrāyaṃ anuppubbikathā – sunāparantaraṭṭhe kira ekasmiṃ vāṇijagāme ete dve bhātaro. Tesu kadāci jeṭṭho pañca sakaṭasatāni gahetvā janapadaṃ gantvā bhaṇḍaṃ āharati, kadāci kaniṭṭho. Imasmiṃ pana samaye kaniṭṭhaṃ ghare ṭhapetvā, jeṭṭhabhātiko pañca sakaṭasatāni gahetvā, janapadacārikaṃ caranto anupubbena sāvatthiṃ patvā, jetavanassa nātidūre sakaṭasatthaṃ nivesetvā bhuttapātarāso parijanaparivuto phāsukaṭṭhāne nisīdi.

Tena ca samayena sāvatthivāsino bhuttapātarāsā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya suddhuttarāsaṅgā gandhapupphādihatthā yena buddho, yena dhammo, yena saṅgho, tanninnā tappoṇā tappabbhārā hutvā, dakkhiṇadvārena nikkhamitvā jetavanaṃ gacchanti. So te disvā ‘‘kahaṃ ime gacchantī’’ti ekaṃ manussaṃ pucchi. Kiṃ tvaṃ, ayyo, na jānāsi? Loke buddhadhammasaṅgharatanāni nāma uppannāni, icceso mahājano satthu santikaṃ dhammakathaṃ sotuṃ gacchatīti. Tassa ‘‘buddho’’ti vacanaṃ chavicammādīni chinditvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca aṭṭhāsi. So attano parijanaparivuto tāya parisāya saddhiṃ vihāraṃ gantvā, satthu madhurassarena dhammaṃ desentassa parisapariyante ṭhito, dhammaṃ sutvā pabbajjāya cittaṃ uppādesi. Atha tathāgatena kālaṃ viditvā parisāya uyyojitāya satthāraṃ upasaṅkamitvā, vanditvā, svātanāya nimantetvā, dutiyadivase maṇḍapaṃ kāretvā, āsanāni paññāpetvā, buddhappamukhassa saṅghassa mahādānaṃ datvā, bhuttapātarāso uposathaṅgāni adhiṭṭhāya bhaṇḍāgārikaṃ pakkosāpetvā, ‘‘ettakaṃ dhanaṃ vissajjitaṃ, ettakaṃ dhanaṃ na vissajjita’’nti sabbaṃ ācikkhitvā, ‘‘imaṃ sāpateyyaṃ mayhaṃ kaniṭṭhassa dehī’’ti sabbaṃ niyyātetvā, satthu santike pabbajitvā, kammaṭṭhānaparāyaṇo ahosi.

Athassa kammaṭṭhānaṃ manasikarontassa kammaṭṭhānaṃ na upaṭṭhāti. Tato cintesi – ‘‘ayaṃ janapado mayhaṃ asappāyo, yaṃnūnāhaṃ satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā sakaraṭṭhameva gaccheyya’’nti. Atha pubbaṇhasamaye piṇḍāya caritvā, sāyanhe paṭisallānā vuṭṭhahitvā, bhagavantaṃ upasaṅkamitvā, kammaṭṭhānaṃ kathāpetvā, satta sīhanāde naditvā, pakkāmi. Tena vuttaṃ, ‘‘atha kho āyasmā puṇṇo…pe… viharatī’’ti.

Kattha panāyaṃ vihāsīti? Catūsu ṭhānesu vihāsi. Sunāparantaraṭṭhaṃ tāva pavisitvā ca abbuhatthapabbataṃ nāma patvā vāṇijagāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Atha naṃ kaniṭṭhabhātā sañjānitvā bhikkhaṃ datvā, ‘‘bhante, aññattha agantvā idheva vasathā’’ti paṭiññaṃ kāretvā tattheva vasāpesi.

Tato samuddagirivihāraṃ nāma agamāsi. Tattha ayakantapāsāṇehi paricchinditvā katacaṅkamo atthi, koci taṃ caṅkamituṃ samattho nāma natthi. Tattha samuddavīciyo āgantvā ayakantapāsāṇesu paharitvā mahāsaddaṃ karonti. Thero ‘‘kammaṭṭhānaṃ manasikarontānaṃ phāsuvihāro hotū’’ti samuddaṃ nissaddaṃ katvā adhiṭṭhāsi.

Tato mātulagiriṃ nāma agamāsi. Tatthapi sakuṇasaṅgho ussanno rattiñca divā ca saddo ekābaddhova ahosi. Thero ‘‘idaṃ ṭhānaṃ na phāsuka’’nti tato makulakārāmavihāraṃ nāma gato. So vāṇijagāmassa nātidūro naccāsanno gamanāgamanasampanno vivitto appasaddo. Thero ‘‘imaṃ ṭhānaṃ phāsuka’’nti tattha rattiṭṭhānadivāṭṭhānacaṅkamanādīni kāretvā vassaṃ upagacchi. Evaṃ catūsu ṭhānesu vihāsi.


2.226) 在这里提到的“安居法”是指约束。在这部经典中，耐心是指耐心的约束。安宁是指其本义。
于是，尊者普纳说：“这位普纳是谁？他为何想要来这里？”他正是来自苏那帕兰塔国的人，但在舍卫城却因不善的居住环境而想要前往那里。
这里有一个前言——在苏那帕兰塔国的一个商人村庄里，有两兄弟。有时，哥哥带着五百辆车去城里取货，有时是弟弟。而在这时，弟弟被留在家中，哥哥则带着五百辆车，慢慢地游历，最终到达舍卫城，在离精舍不远的地方安顿下来，享受着丰盛的饮食，伴随着众人。
在那个时候，舍卫城的人们在享用丰盛的饮食，决定进行安居的仪式，手中拿着花朵，朝向佛、法、僧三宝，成为了信徒，走出南门前往精舍。他看到他们，问：“他们要去哪里？”一个人回答：“尊者，你不知道吗？世间上出现了佛、法、僧三宝，许多人都想去听法。”他听到“佛”的名字，便割断了自己的头发，站在那里。他带着自己的随行人员，前往精舍，站在讲法的佛陀面前，听到法后，心中产生了出家之心。然后，见到如来知道时机已到，随即向佛陀靠近，顶礼之后，邀请佛陀，第二天准备搭建殿堂，布置坐具，给佛及其弟子们施以大供养，享用丰盛的饮食，决定进行安居的仪式，召唤储藏室的管理员，告知“这些财物已支出，这些财物未支出”，并将所有物品都交给他，告知“把这份遗产给我的弟弟”，于是他在佛陀的教导下出家，成为修行的对象。
然而，当他专注于修行时，他的修行却无法进行。于是他思考：“这个地方对我不善，或许我应该在佛陀的教导下去修行。”于是，他在早晨乞食，傍晚回家休息，前往佛陀那里，谈论修行，发出七声狮吼，便离开了。因此说：“于是尊者普纳……住着”。
那么他住在哪里呢？他在四个地方居住。首先他进入苏那帕兰塔国，经过阿布哈塔山，进入商人村乞食。然后他的弟弟认出他，给了施舍，并说：“尊者，请不要去别处，就住在这里。”于是让他留在那儿。
然后他去了名为“海山”的地方。在那里，因石头的阻隔，行走的地方很少，没有人能在那儿行走。那里的海浪冲击着石头，发出巨大的声音。长老说：“愿修行者在这里安宁。”于是他让海面安静下来。
然后他去了名为“舅舅山”的地方。在那里，鸟群聚集，白天和夜晚的声音连绵不绝。长老说：“这个地方不安宁。”于是他去了名为“花园山”的地方。那里离商人村不远，适合来去，安静而少有声音。长老说：“这个地方安宁。”于是他在那里过夜，白天在此游历。这样，他在四个地方住着。


Athekadivasaṃ tasmiṃyeva antovasse pañca vāṇijasatāni ‘‘parasamuddaṃ gacchāmā’’ti nāvāya bhaṇḍaṃ pakkhipiṃsu. Nāvārohanadivase therassa kaniṭṭhabhātā theraṃ bhojetvā, therassa santike sikkhāpadāni gahetvā, vanditvā, ‘‘bhante, samuddo nāma asaddheyyo anekantarāyo, amhe āvajjeyyāthā’’ti vatvā nāvaṃ āruhi. Nāvā uttamajavena gacchamānā aññataraṃ dīpakaṃ pāpuṇi. Manussā ‘‘pātarāsaṃ karissāmā’’ti dīpake uttiṇṇā. Tasmiṃ pana dīpake aññaṃ kiñci natthi, candanavanameva ahosi.

Atheko vāsiyā rukkhaṃ ākoṭetvā lohitacandanabhāvaṃ ñatvā āha – ‘‘bho, mayaṃ lābhatthāya parasamuddaṃ gacchāma, ito ca uttari lābho nāma natthi, caturaṅgulamattā ghaṭikā satasahassaṃ agghati. Hāretabbayuttakaṃ bhaṇḍaṃ hāretvā candanassa pūressāmā’’ti te tathā kariṃsu . Candanavane adhivatthā amanussā kujjhitvā, ‘‘imehi amhākaṃ candanavanaṃ nāsitaṃ ghātessāma ne’’ti cintetvā – ‘‘idheva ghātitesu sabbaṃ ekakuṇapaṃ bhavissati, samuddamajjhe nesaṃ nāvaṃ osīdessāmā’’ti āhaṃsu. Atha nesaṃ nāvaṃ āruyha muhuttaṃ gatakāleyeva uppātikaṃ uṭṭhapetvā sayampi te amanussā bhayānakāni rūpāni dassayiṃsu. Bhītā manussā attano attano devatānaṃ namassanti. Therassa kaniṭṭho cūḷapuṇṇakuṭumbiko ‘‘mayhaṃ bhātā avassayo hotū’’ti therassa namassamāno aṭṭhāsi.

Theropi kira tasmiṃyeva khaṇe āvajjetvā, tesaṃ byasanuppattiṃ ñatvā, vehāsaṃ uppatitvā, abhimukho aṭṭhāsi. Amanussā theraṃ disvāva ‘‘ayyo puṇṇatthero etī’’ti apakkamiṃsu, uppātikaṃ sannisīdi. Thero ‘‘mā bhāyathā’’ti te assāsetvā ‘‘kahaṃ gantukāmatthā’’ti pucchi. Bhante, amhākaṃ sakaṭṭhānameva gacchāmāti. Thero nāvaṅgaṇe akkamitvā ‘‘etesaṃ icchitaṭṭhānaṃ gacchatū’’ti adhiṭṭhāsi. Vāṇijā sakaṭṭhānaṃ gantvā, taṃ pavattiṃ puttadārassa ārocetvā, ‘‘etha theraṃ saraṇaṃ gacchāmā’’ti pañcasatāpi attano pañcahi mātugāmasatehi saddhiṃ tīsu saraṇesu patiṭṭhāya upāsakattaṃ paṭivedesuṃ. Tato nāvāya bhaṇḍaṃ otāretvā therassa ekaṃ koṭṭhāsaṃ katvā, ‘‘ayaṃ, bhante, tumhākaṃ koṭṭhāso’’ti āhaṃsu. Thero mayhaṃ visuṃ koṭṭhāsakiccaṃ natthi. Satthā pana tumhehi diṭṭhapubboti. Na diṭṭhapubbo, bhanteti. Tena hi iminā satthu maṇḍalamāḷaṃ karotha. Evaṃ satthāraṃ passissathāti. Te sādhu, bhanteti. Tena ca koṭṭhāsena attano ca koṭṭhāsehi maṇḍalamāḷaṃ kātuṃ ārabhiṃsu.

Satthāpi kira taṃ āraddhakālato paṭṭhāya paribhogaṃ akāsi. Ārakkhamanussā rattiṃ obhāsaṃ disvā, ‘‘mahesakkhā devatā atthī’’ti saññaṃ kariṃsu. Upāsakā maṇḍalamāḷañca bhikkhusaṅghassa ca senāsanāni niṭṭhāpetvā dānasambhāraṃ sajjetvā, ‘‘kataṃ, bhante, amhehi attano kiccaṃ, satthāraṃ pakkosathā’’ti therassa ārocesuṃ. Thero sāyanhasamaye iddhiyā sāvatthiṃ gantvā, ‘‘bhante, vāṇijagāmavāsino tumhe daṭṭhukāmā , tesaṃ anukampaṃ karothā’’ti bhagavantaṃ yāci. Bhagavā adhivāsesi. Thero sakaṭṭhānameva paccāgato.


在某一天，他们在暴雨中将五百商人的货物装船，准备前往“外海”。在登船的日子，长老的弟弟请长老吃饭，接受了长老的教诲，礼拜后说：“尊者，海洋是不可思议的，有许多危险，我们应该小心。”于是他们登上了船。船在快速航行中，抵达了一个岛屿。人们说：“我们要准备丰盛的饮食。”在这个岛上，什么也没有，只有檀香林。
有一个居民砸树，知道了红檀的价值，说：“朋友，我们为了获得利益而前往外海，从这里得到的利益是没有的，四指的重量价值十万。我们应该带走应得的货物，填满檀香。”于是他们这样做了。在檀香林中，恶鬼们愤怒地说：“他们的檀香林被我们毁坏了，我们要杀了他们。”他们考虑：“在这里被杀的所有东西都会变成一堆尸体，我们要在海中沉船。”于是他们登上船，片刻之后，恶鬼们展现了可怕的形象。害怕的人们向自己的神祇祈祷。长老的弟弟小普纳为了自己的兄弟，恭敬地站在那里。
长老在那个时刻观察到他们的情况，知道他们的恐惧，便升空，站在他们面前。恶鬼们看到长老，便说：“尊者普纳来了。”于是他们逃跑了，长老则坐在空中。长老安慰他们说：“不要害怕。”并问：“你们要去哪里？”他们回答：“尊者，我们要去自己的商人村。”长老不在船上，便说：“让他们去他们想去的地方。”商人们前往商人村，向家人报告了这件事情，便说：“我们去投靠长老。”于是五百人和他们的五百位妻子一起，向三宝归依。
然后他们将货物从船上卸下，给长老一个地方，说：“这是，尊者，这是你的位置。”长老说：“我没有特别的地方。”而佛陀则说：“你们曾经见过的。”他们说：“没有见过，尊者。”因此，你们要为佛陀做一个圆圈。这样你们就能见到佛陀了。他们回答：“好的，尊者。”于是他们开始用自己的位置和长老的地方做成一个圆圈。
佛陀从那时起开始享用供养。守护的人们在晚上看到光亮，便说：“有伟大的神灵在这里。”信徒们完成了圆圈和僧团的安置，准备供养，便说：“尊者，我们已经完成了自己的工作，请召唤佛陀。”长老在傍晚时分，通过神通前往舍卫城，便说：“尊者，居住在商人村的人们想见你，请对他们施以慈悲。”佛陀同意了。长老便回到了商人村。


Bhagavāpi ānandattheraṃ āmantesi, ‘‘ānanda, sve sunāparante vāṇijagāme piṇḍāya carissāma, tvaṃ ekūnapañcasatānaṃ bhikkhūnaṃ salākaṃ dehī’’ti. Thero ‘‘sādhu, bhante’’ti bhikkhusaṅghassa tamatthaṃ ārocetvā, ‘‘ākāsacārī bhikkhū salākaṃ gaṇhantū’’ti āha. Taṃdivasaṃ kuṇḍadhānatthero paṭhamaṃ salākaṃ aggahesi. Vāṇijagāmavāsinopi ‘‘sve kira satthā āgamissatī’’ti gāmamajjhe maṇḍapaṃ katvā dānaggaṃ sajjayiṃsu. Bhagavā pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā, gandhakuṭiṃ pavisitvā, phalasamāpattiṃ appetvā, nisīdi. Sakkassa paṇḍukambalasilāsanaṃ uṇhaṃ ahosi. So ‘‘kiṃ ida’’nti āvajjetvā satthu sunāparantagamanaṃ disvā, vissakammaṃ āmantesi, ‘‘tāta, ajja bhagavā tiṃsamattāni yojanasatāni piṇḍacāraṃ gamissati. Pañca kūṭāgārasatāni māpetvā jetavanadvārakoṭṭhakamatthake gamanasajjāni katvā ṭhapehī’’ti. So tathā akāsi. Bhagavato kūṭāgāraṃ catumukhaṃ ahosi, dvinnaṃ aggasāvakānaṃ dvimukhāni, sesāni ekamukhāni, satthā gandhakuṭito nikkhamitvā paṭipāṭiyā ṭhapitakūṭāgāresu dhurakūṭāgāraṃ pāvisi. Dve aggasāvake ādiṃ katvā ekūnapañcabhikkhusatānipi kūṭāgāragatāni ahesuṃ. Ekaṃ tucchaṃ kūṭāgāraṃ ahosi, pañcapi kūṭāgārasatāni ākāse uppattiṃsu.

Satthā saccabandhapabbataṃ nāma patvā kūṭāgāraṃ ākāse ṭhapesi. Tasmiṃ pabbate saccabandho nāma micchādiṭṭhikatāpaso mahājanaṃ micchādiṭṭhiṃ uggaṇhāpento lābhaggayasaggappatto hutvā vasati, abbhantare cassa antocāṭiyaṃ padīpo viya arahattaphalassa upanissayo jalati. Taṃ disvā ‘‘dhammamassa kathessāmī’’ti gantvā dhammaṃ desesi. Tāpaso desanāpariyosāne arahattaṃ pāpuṇi. Maggenevassa abhiññā āgatā. So ehibhikkhu hutvā iddhimayapattacīvaradharo tucchakūṭāgāraṃ pāvisi.

Bhagavā kūṭāgāragatehi pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ vāṇijagāmaṃ gantvā, kūṭāgārāni adissamānakāni katvā, vāṇijagāmaṃ pāvisi. Vāṇijā buddhappamukhassa saṅghassa mahādānaṃ datvā satthāraṃ makulakārāmaṃ nayiṃsu. Satthā maṇḍalamāḷaṃ pāvisi. Mahājano yāva satthā bhattadarathaṃ paṭippassambheti, tāva pātarāsaṃ katvā uposathaṅgāni samādāya bahuṃ gandhañca pupphañca ādāya dhammassavanatthāya ārāmaṃ paccāgamāsi. Satthā dhammaṃ desesi. Mahājanassa bandhanamokkho jāto, mahantaṃ buddhakolāhalaṃ ahosi.

Satthā mahājanassa saṅgahatthāya sattāhaṃ tattheva vasi, aruṇaṃ pana mahāgandhakuṭiyaṃyeva uṭṭhapesi. Sattāhampi dhammadesanāpariyosāne caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Tattha sattāhaṃ vasitvā, vāṇijagāme piṇḍāya caritvā, ‘‘tvaṃ idheva vasāhī’’ti puṇṇattheraṃ nivattetvā antare nammadānadī nāma atthi, tassā tīraṃ agamāsi. Nammadā nāgarājā satthu paccuggamanaṃ katvā, nāgabhavanaṃ pavesetvā, tiṇṇaṃ ratanānaṃ sakkāraṃ akāsi. Satthā tassa dhammaṃ kathetvā nāgabhavanā nikkhami. So ‘‘mayhaṃ, bhante, paricaritabbaṃ dethā’’ti yāci. Bhagavā nammadānadītīre padacetiyaṃ dassesi. Taṃ vīcīsu āgatāsu pidhīyati, gatāsu vivarīyati. Mahāsakkārapattaṃ ahosi. Satthā tato nikkhamitvā saccabandhapabbataṃ gantvā saccabandhaṃ āha – ‘‘tayā mahājano apāyamagge otārito. Tvaṃ idheva vasitvā, etesaṃ laddhiṃ vissajjāpetvā, nibbānamagge patiṭṭhāpehī’’ti. Sopi paricaritabbaṃ yāci. Satthā ghanapiṭṭhipāsāṇe allamattikapiṇḍamhi lañchanaṃ viya padacetiyaṃ dassesi. Tato jetavanameva gato. Etamatthaṃ sandhāya teneva antaravassenātiādi vuttaṃ.

Parinibbāyīti anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi. Mahājano therassa satta divasāni sarīrapūjaṃ katvā, bahūni gandhakaṭṭhāni samodhānetvā, sarīraṃ jhāpetvā dhātuyo ādāya cetiyaṃ akāsi. Sambahulā bhikkhūti therassa āḷāhanaṭṭhāne ṭhitabhikkhū. Sesaṃ sabbattha uttānameva. Chaṭṭhaṃ uttānameva.

7-8. Paṭhamaejāsuttādivaṇṇanā

90-

佛陀也召唤了阿难尊者：“阿难，明天我们将在苏那帕兰塔的商人村乞食，你给一百二十五位比丘准备好一份食物。”尊者回答：“好的，尊者。”于是他向比丘僧团报告了此事，并说：“空中行者比丘们可以准备食物。”在那一天，库达达长老首先准备了食物。商人村的人们认为：“明天佛陀会来。”于是他们在村中搭建了一个殿堂，准备供养。
佛陀在早晨完成了身体的清洁，进入香房，进入果位的定境，坐下。天帝的白色宝座变得温暖。他看到：“这是怎么回事？”于是他观察到佛陀前往苏那帕兰塔，于是对维萨卡说：“孩子，今天佛陀将进行三十个由百个村庄组成的乞食。请在五百个屋舍的门口准备好。”他照办了。
佛陀的屋舍有四个门，两个主要弟子的屋舍有两个门，其他的屋舍只有一个门，佛陀从香房走出来，进入了准备好的屋舍。以两位主要弟子为首，其他一百二十五位比丘也进入了屋舍。一个屋舍是空的，五百个屋舍在空中升起。
佛陀来到名为“真理之山”的地方，将屋舍置于空中。在那座山上，名为真理之山的错误见解的修行者，向世人宣扬错误的见解，成为了财富和安乐的拥有者，内部如同灯火般照亮着阿罗汉果的基础。看到这一点，他说：“我将为法讲解。”于是他去讲法。修行者在讲法结束后得到阿罗汉果。由此而来的神通也随之而来。他成为出家人，持有神通的托钵和袈裟，进入了空屋舍。
佛陀与五百位比丘一起前往商人村，完成了屋舍的准备，进入商人村。商人们给佛陀及其弟子们施以丰盛的供养，佛陀则进入了殿堂。直到佛陀开始用餐，众人都准备好了供养，带着许多香花回到园中，准备听法。佛陀开始讲法。众人得到了释放，产生了巨大的佛教欢呼。
佛陀为了众人的聚集，在那里住了七天，直到黎明时分才从伟大的香房中起床。七天的讲法结束后，有八万四千人获得了法的领悟。在那里住了七天，佛陀在商人村乞食，劝告普纳长老：“你就住在这里吧。”然后他前往名为南马达河的地方，抵达河岸。南马达的龙王迎接佛陀，将他引入龙宫，给予三种宝物的供养。佛陀讲法后，离开了龙宫。龙王请求：“尊者，请告诉我应当侍奉的事。”佛陀在南马达河的河岸展示了一个脚印，随着波浪的到来，显现出，随着波浪的离去，隐没了。成为了伟大的供养者。
佛陀随后离开，前往真理之山，称为真理之山，佛陀说：“你们使世人堕入了恶道。你要在这里住下，将他们的信仰抛弃，建立涅槃的道路。”他也请求侍奉。佛陀展示了脚印，如同标记在坚硬的石头上。然后他回到了杰瓦那。
至于他涅槃的意义，是指无所依赖的涅槃法身的涅槃。众人对尊者进行了七天的身体供养，收集了许多香木，火化了身体，带着舍利建立了圣地。许多比丘在长老的安置处站立。其余的部分在各处提升。第六部分则在各处提升。
7-8. 第一经的解说

91. Sattame ejāti taṇhā. Sā hi calanaṭṭhena ejāti vuccati. Sāva ābādhanaṭṭhena rogo, anto dussanaṭṭhena gaṇḍo, nikantanaṭṭhena sallaṃ. Tasmāti yasmā ejā rogo ceva gaṇḍo ca sallañca, tasmā. Cakkhuṃ na maññeyyātiādi vuttanayameva, idhāpi sabbaṃ heṭṭhā gahitameva saṃkaḍḍhitvā dassitaṃ. Aṭṭhamaṃ vuttanayameva.

9-10. Paṭhamadvayasuttādivaṇṇanā

92-93. Navame dvayanti dve dve koṭṭhāse. Dasame itthetaṃ dvayanti evametaṃ dvayaṃ. Calañceva byathañcāti attano sabhāvena asaṇṭhahanato calati ceva byathati ca. Yopi hetu yopi paccayoti cakkhuviññāṇassa vatthārammaṇaṃ hetu ceva paccayo ca. Kuto niccaṃ bhavissatīti kena kāraṇena niccaṃ bhavissati. Yathā pana dāsassa dāsiyā kucchismiṃ jāto putto parova dāso hoti, evaṃ aniccameva hotīti attho. Saṅgatīti sahagati. Sannipātoti ekato sannipatanaṃ. Samavāyoti ekato samāgamo. Ayaṃ vuccati cakkhusamphassoti iminā saṅgatisannipātasamavāyasaṅkhātena paccayena uppannattā paccayanāmeneva saṅgati sannipāto samavāyoti ayaṃ vuccati cakkhusamphasso.

Sopi hetūti phassassa vatthu ārammaṇaṃ sahajātā tayo khandhāti ayaṃ hetu. Phuṭṭhoti upayogatthe paccattaṃ, phassena phuṭṭhameva gocaraṃ vedanā vedeti, cetanā ceteti, saññā sañjānātīti attho. Phuṭṭhoti vā phassasamaṅgīpuggalo , phassena phuṭṭhārammaṇameva vedanādīhi vedeti ceteti sañjānātītipi vuttaṃ hoti. Iti imasmiṃ sutte samatiṃsakkhandhā kathitā honti. Kathaṃ? Cakkhudvāre tāva vatthu ceva ārammaṇañca rūpakkhandho, phuṭṭho vedetīti vedanākkhandho, cetetīti saṅkhārakkhandho, sañjānātīti saññākkhandho, vijānātīti viññāṇakkhandhoti. Sesadvāresupi eseva nayo. Manodvārepi hi vatthurūpaṃ ekantato rūpakkhandho, rūpe pana ārammaṇe sati ārammaṇampi rūpakkhandhoti cha pañcakātiṃsa honti. Saṅkhepena panete chasupi dvāresu pañceva khandhāti sapaccaye pañcakkhandhe aniccāti vitthāretvā vuccamāne bujjhanakānaṃ ajjhāsayena idaṃ suttaṃ desitanti.

Channavaggo navamo.

10. Saḷavaggo

1. Adantaaguttavaṇṇanā

94. Saḷavaggassa paṭhame adantāti adamitā. Aguttāti agopitā. Arakkhitāti na rakkhitā. Asaṃvutāti apihitā. Dukkhādhivāhā hontīti nerayikādibhedaṃ adhikadukkhaṃ āvahanakā honti. Sukhādhivāhā hontīti jhānamaggaphalapabhedaṃ adhikasukhaṃ āvahanakā honti. Adhivahātipi pāṭho, esevattho.

Saḷevāti cha eva. Asaṃvuto yattha dukkhaṃ nigacchatīti yesu āyatanesu saṃvaravirahito dukkhaṃ pāpuṇāti. Tesañca ye saṃvaraṇaṃ avedisunti ye tesaṃ āyatanānaṃ saṃvaraṃ vindiṃsu paṭilabhiṃsu. Viharantānavassutāti viharanti anavassutā atintā.

Asāditañca sādunti assādavantañca madhurañca. Phassadvayaṃ sukhadukkhe upekkheti sukhaphassañca dukkhaphassañcāti idaṃ phassadvayaṃ upekkhe, upekkhāmevettha uppādeyyāti attho. Phassadvayaṃ sukhadukkhaṃ upekkhoti vā pāṭho, phassahetukaṃ sukhadukkhaṃ upekkho, sukhe anurodhaṃ dukkhe ca virodhaṃ anuppādento upekkhako bhaveyyātipi attho. Anānuruddhoaviruddho kenacīti kenaci saddhiṃ neva anuruddho na viruddho bhaveyya.

Papañcasaññāti kilesasaññāya papañcasaññā nāma hutvā. Itarītarā narāti lāmakasattā papañcayantā upayantīti papañcayamānā vaṭṭaṃ upagacchanti. Saññinoti sasaññā sattā. Manomayaṃ gehasitañca sabbanti sabbameva pañcakāmaguṇagehanissitaṃ manomayaṃ vitakkaṃ. Panujjāti panuditvā nīharitvā. Nekkhammasitaṃ irīyatīti dabbajātiko bhikkhu nekkhammasitaṃ iriyena irīyati.

Chassu yadāsubhāvitoti chasu ārammaṇesu yadā suṭṭhu bhāvito. Phuṭṭhassa cittaṃ na vikampatekvacīti sukhaphassena vā dukkhaphassena vā phuṭṭhassa kismiñci cittaṃ na kampati na vedhati. Bhavattha jātimaraṇassa pāragāti jātimaraṇānaṃ pāraṃ nibbānaṃ gamakā hotha.

2. Mālukyaputtasuttavaṇṇanā



第七章，欲望。它因其动摇而被称为欲望。它是身体的疾病，内心的肮脏，刺痛的箭。因此，因欲望是疾病、肮脏和箭，所以。眼睛不应被认为是等同于此，正如前面所述，这里也是将所有内容概括起来展示。第八章的内容也是如此。
92-93. 第九章，双重的解释。
第十章，这里是双重的，正如这段文字所述。动摇和痛苦，因其本质而动摇和痛苦。无论是因果，或是因缘，都是眼识的对象因和缘。何以常在？因为什么原因而常在？就像奴隶的孩子在奴隶的肚子里出生，后来也是奴隶，这就是无常的意思。聚合是指相互的结合。聚集是指一起的集合。相应是指共同的集合。这被称为眼触，因其结合、聚集、相应的缘故而生起。此即为眼触。
同样的因是触的对象，因缘是三种因缘的法。被触及的意思是，因触而被触及的对象，感受感知，意念思维，识别识知。这也可以说是被触及的，触的相应者，因触而触及的对象，感受等也被触及。如此，这部经典中提到的三十七个法。如何呢？在眼门，法和对象是色法，被触及的感受是感受法，意念是行法，识别是识法。这种方式在其他门中也是如此。在心门中，法的形式是色法，若有形式的对象，则对象也为色法，因此六个根门中有三十七个法。简而言之，在这六个门中都有五个法，称为五个法的缘起，详细阐述无常的法，便是为有觉悟的人所讲解的。
第九章，六十章。
第六章
不驯的解释。
在第六章的第一部分，不驯是指未被驯服。未保护是指未被保护。未守护是指未被守护。未控制是指未被控制。痛苦的承载者是指带来痛苦的地狱等。快乐的承载者是指带来快乐的禅定果等。承载的意思也是如此，这就是意思。
六个是指六个。未控制是指在痛苦中，未能控制的地方。那些未能控制的人，未能感知到控制的地方，便无法获得快乐。住在不被雨水侵扰的地方，住在超越的地方。
未尝试的意思是未尝试的甜美。触的双重是指快乐和痛苦，分别是快乐的触和痛苦的触，这就是触的双重，触的生起是指在这里的意思。触的双重是指快乐和痛苦的触，快乐是顺应，痛苦是对立，未生起的便是中立。没有顺应，没有对立，指的是与任何事物都没有顺应和对立。
多重的意识是指因烦恼而产生的多重意识。互相之间的人，作为低劣的生物，互相多重而陷入轮回。意识是指有意识的生物。心所依赖的一切，都是由五种欲望所支配的心。放下是指放下和去除。出离是指出离的生物，出离的生物是指不贪的比丘。
当六个对象充分发展时，触及的心不会动摇。因快乐的触或痛苦的触而触及的心，心不会动摇。你们要超越生死，达到涅槃的彼岸。
玛卢基雅的解释。

95. Dutiye mālukyaputtoti mālukyabrāhmaṇiyā putto. Etthāti etasmiṃ tava ovādāyācane. Iminā theraṃ apasādetipi ussādetipi. Kathaṃ? Ayaṃ kira daharakāle rūpādīsu pamajjitvā pacchā mahallakakāle araññavāsaṃ patthento kammaṭṭhānaṃ yācati. Atha bhagavā ‘‘ettha dahare kiṃ vakkhāma? Mālukyaputto viya tumhepi taruṇakāle pamajjitvā mahallakakāle araññaṃ pavisitvā samaṇadhammaṃ kareyyāthā’’ti iminā adhippāyena bhaṇanto theraṃ apasādeti nāma.

Yasmā pana thero mahallakakālepi araññaṃ pavisitvā samaṇadhammaṃ kātukāmo, tasmā bhagavā ‘‘ettha dahare kiṃ vakkhāma? Ayaṃ amhākaṃ mālukyaputto mahallakakālepi araññaṃ pavisitvā samaṇadhammaṃ kattukāmo kammaṭṭhānaṃ yācati, tumhe nāma taruṇakālepi vīriyaṃ na karothā’’ti iminā adhippāyena bhaṇanto theraṃ ussādeti nāma.

Yatra hi nāmāti yo nāma. Kiñcāpāhanti kiñcāpi ‘‘ahaṃ mahallako’’ti ñātaṃ. Yadi ahaṃ mahallako, mahallako samānopi sakkhissāmi samaṇadhammaṃ kātuṃ, desetu me, bhante, bhagavāti adhippāyena mahallakabhāvaṃ anuggaṇhanto ovādañca pasaṃsanto evamāha.

Adiṭṭhā adiṭṭhapubbāti imasmiṃ attabhāve adiṭṭhā atītepi adiṭṭhapubbā. Na ca passasīti etarahipi na passasi. Na ca te hoti passeyyanti evaṃ samannāhāropi te yattha natthi, api nu te tattha chandādayo uppajjeyyunti pucchati.

Diṭṭhe diṭṭhamattanti rūpāyatane cakkhuviññāṇena diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissati. Cakkhuviññāṇañhi rūpe rūpamattameva passati, na niccādisabhāvaṃ, iti sesaviññāṇehipi me ettha diṭṭhamattameva cittaṃ bhavissatīti attho. Atha vā diṭṭhe diṭṭhaṃ nāma cakkhuviññāṇaṃ, rūpe rūpavijānananti attho. Mattāti pamāṇaṃ, diṭṭhaṃ mattā assāti diṭṭhamattaṃ, cittaṃ, cakkhuviññāṇamattameva me cittaṃ bhavissatīti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā āpāthagatarūpe cakkhuviññāṇaṃ na rajjati na dussati na muyhati, evaṃ rāgādivirahena cakkhuviññāṇamattameva javanaṃ bhavissati, cakkhuviññāṇapamāṇeneva javanaṃ ṭhapessāmīti. Atha vā diṭṭhaṃ nāma cakkhuviññāṇena diṭṭharūpaṃ, diṭṭhe diṭṭhamattaṃ nāma tattheva uppannaṃ sampaṭicchanasantīraṇavoṭṭhabbanasaṅkhātaṃ cittattayaṃ. Yathā taṃ na rajjati, na dussati, na muyhati, evaṃ āpāthagate rūpe teneva sampaṭicchanādippamāṇena javanaṃ uppādessāmi, nāhaṃ taṃ pamāṇaṃ atikkamitvā rajjanādivasena uppajjituṃ dassāmīti ayamettha attho. Eseva nayo sutamutesu.

Viññāte viññātamattanti ettha pana viññātaṃ nāma manodvārāvajjanena viññātārammaṇaṃ, tasmiṃ viññāte viññātamattanti āvajjanapamāṇaṃ. Yathā āvajjanena na rajjati na dussati na muyhati, evaṃ rajjanādivasena uppajjituṃ adatvā āvajjanapamāṇeneva cittaṃ ṭhapessāmīti ayamettha attho.

Yatoti yadā. Tatoti tadā. Na tenāti tena rāgena vā ratto, dosena vā duṭṭho, mohena vā mūḷho na bhavissati. Tato tvaṃ mālukyaputta na tatthāti yadā tvaṃ tena rāgena vā dosamohehi vā ratto vā duṭṭho vā mūḷho vā na bhavissasi, tadā tvaṃ na tattha tasmiṃ diṭṭhe vā sutamutaviññāte vā paṭibaddho allīno patiṭṭhito nāma bhavissasi. Nevidhātiādi vuttatthameva.

Sati muṭṭhāti sati naṭṭhā. Tañca ajjhosāti taṃ ārammaṇaṃ gilitvā. Abhijjhā ca vihesā cāti abhijjhāya ca vihiṃsāya ca. Atha vā ‘‘tassa vaḍḍhantī’’ti padenāpi saddhiṃ yojetabbaṃ, abhijjhā ca vihesā cāti imepi dve dhammā tassa vaḍḍhantīti attho.


第二部分，玛卢基雅之子，是指玛卢基雅的婆罗门之子。在这里，是指在你这里的教诲和请求。以此来贬低或激励长老。如何呢？这个人年轻时沉迷于色等，后来在老年时渴望进入森林，恳求修行。于是佛陀说：“在这里年轻时说什么？你们也像玛卢基雅之子一样，年轻时沉迷，老年时想要进入森林，想要修行。”以此意图来贬低长老。
然而，长老在老年时也想要进入森林修行，因此佛陀说：“在这里年轻时说什么？我们的玛卢基雅之子在老年时也想要进入森林修行，恳求修行，你们年轻时却不努力。”以此意图来激励长老。
“在哪里有名？”是指“谁名”。“有些人”是指“我已年老”。如果我已年老，我也能像年老的人一样修行，请告诉我，尊者，佛陀。”以此意图承认年老的身份，并赞美教诲，如此说道。
“未曾见过，未曾见过”是指在这个身中未曾见过，过去也未曾见过。也不见得，因而未见得，是否在那儿会有贪欲等生起，便询问。
“见到的只是见到的”是指在色法的对象上，眼识的见到仅是见到的。眼识仅见到色法的形式，而不是永恒的性质，因此在其他识中也仅是见到的意思。或者说，见到的就是眼识，色法是色的识别。见到的意思是量，见到的就是见到的，意指仅是眼识的意思。这里的意思是——如同在道路上的色法，眼识不贪恋、不烦恼、不迷惑，眼识的运作，仅在无贪等的情况下，眼识的运作便会保持。或者说，见到的就是眼识所见的色法，见到的见到的便是那里生起的，接受的、消除的心。正如它不贪恋、不烦恼、不迷惑，亦如在路上的色法，依此接受而生起的运作，我将以此量来生起运作，而不会因贪恋等而超出量的生起，这是这里的意思。此法在经典中皆如此。
“知的只是知道”是指通过心门的所知，所知的对象，在所知中，所知的量。正如通过所知不贪恋、不烦恼、不迷惑，亦如不因贪恋等而生起运作，而是以所知的量来保持心。
“那时”是指“那时”。“那时”是指“那时”。不因那种贪欲或愤怒、愚痴而存在。因此，当你玛卢基雅之子不因那种贪欲、愤怒、愚痴而存在时，你便不会在那儿，成为在见到或听到的法中被束缚、被困住的存在。未曾得知的意思。
“念头消失”是指念头的消失。并且，执着于此，吞噬了此对象。贪欲和伤害，亦可理解为“因贪欲而增长”，贪欲和伤害，这两种法是因其增长而生起的。


Cittamassūpahaññatīti abhijjhāvihesāhi assa cittaṃ upahaññati. Ācinatoti ācinantassa. Ārā nibbāna vuccatīti evarūpassa puggalassa nibbānaṃ nāma dūre pavuccati. Ghatvāti ghāyitvā. Bhotvāti bhutvā sāyitvā lehitvā. Phussāti phusitvā. Paṭissatoti paṭissatisaṅkhātāya satiyā yutto. Sevato cāpi vedananti catumaggasampayuttaṃ nibbattitalokuttaravedanaṃ sevantassa. Khīyatīti khayaṃ gacchati. Kiṃ taṃ? Dukkhampi kilesajātampi. Aññataroti asītiyā mahāsāvakānaṃ abbhantaro eko. Iti imasmiṃ sutte gāthāhipi vaṭṭavivaṭṭameva kathitaṃ.

3. Parihānadhammasuttavaṇṇanā

96. Tatiye parihānadhammanti parihānasabhāvaṃ. Abhibhāyatanānīti abhibhavitāni āyatanāni. Sarasaṅkappāti ettha sarantīti sarā, dhāvantīti attho. Sarā ca te saṅkappā ca sarasaṅkappā. Saṃyojaniyāti bandhaniyā bandhanassa paccayabhūtā. Tañce bhikkhūti taṃ evaṃ uppannaṃ kilesajātaṃ, taṃ vā ārammaṇaṃ. Adhivāsetīti citte āropetvā vāseti. Nappajahatīti chandarāgappahānena na pajahati. Evaṃ sabbapadehi yojetabbaṃ. Abhibhāyatanañhetaṃ vuttaṃ bhagavatāti etaṃ buddhena bhagavatā abhibhavitaṃ āyatananti kathitaṃ. Idha dhammaṃ pucchitvā vibhajantena puggalena dhammo dassito.

4. Pamādavihārīsuttavaṇṇanā

97. Catutthe asaṃvutassāti apihitassa na pidahitvā sañchāditvā ṭhapitassa. Byāsiñcatīti viāsiñcati, kilesatintaṃ hutvā vattati. Pāmojjanti dubbalapīti. Pītīti balavapīti. Passaddhīti darathapassaddhi. Dhammā na pātubhavantīti samathavipassanādhammā na uppajjanti. Imasmiṃ sutte puggalaṃ pucchitvā vibhajantena dhammena puggalo dassito.

5. Saṃvarasuttavaṇṇanā

98. Pañcame kathañca, bhikkhave, asaṃvaroti idaṃ maggakusalassa vāmaṃ muñcitvā dakkhiṇaṃ gaṇheyyāsīti paṭhamaṃ pahātabbamaggakkhānaṃ viya uddesakkamena avatvā desanākusalatāya paṭhamaṃ pahātabbadhammakkhānavasena vuttanti veditabbaṃ. Idha dhammaṃ pucchitvā dhammova vibhatto.

6. Samādhisuttavaṇṇanā

99. Chaṭṭhe samādhinti cittekaggataṃ. Idañhi suttaṃ cittekaggatāya parihāyamāne disvā, ‘‘imesaṃ cittekaggataṃ labhantānaṃ kammaṭṭhānaṃ phātiṃ gamissatī’’ti ñatvā kathitaṃ.

7. Paṭisallānasuttavaṇṇanā

100. Sattame paṭisallānanti kāyavivekaṃ. Idañhi suttaṃ kāyavivekena parihāyamāne disvā, ‘‘imesaṃ kāyavivekaṃ labhantānaṃ kammaṭṭhānaṃ phātiṃ gamissatī’’ti ñatvā kathitaṃ.

8-9. Paṭhamanatumhākaṃsuttādivaṇṇanā

101-102. Aṭṭhamaṃ upamāya parivāretvā kathite bujjhanakānaṃ, navamaṃ suddhikavaseneva bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena vuttaṃ. Attho pana ubhayatthāpi khandhiyavagge vuttanayeneva veditabbo.

10. Udakasuttavaṇṇanā



Cittamassūpahaññatīti，因贪欲和伤害而使心受到侵害。Ācinatoti，指的是积累。Ārā nibbāna vuccatīti，这样的个体，涅槃被称为遥远的。Ghatvāti，指的是嗅觉。Bhotvāti，指的是存在、沉醉和享受。Phussāti，指的是触及。Paṭissatoti，指的是与已知的存在相结合。Sevato cāpi vedananti，指的是与四圣道相关的、产生的超越世俗的感受。Khīyatīti，指的是走向消失。那是什么呢？痛苦也是由烦恼所生。Aññataroti，指的是八十位大弟子中的一个。如此，在这部经中通过诗句讲述了轮回与解脱的道理。
关于衰退法的经文解释
第三部分，衰退法，指的是衰退的本质。Abhibhāyatanānīti，指的是被征服的处所。Sarasaṅkappāti，指的是在此处流动，流动的意思。流动的意图是流动的意图。Saṃyojaniyāti，指的是因缘而生的束缚。Tañce bhikkhūti，指的是这种因烦恼而生的，或是这种对象。Adhivāsetīti，指的是将其放置于心中。Nappajahatīti，指的是通过放弃贪欲而不放弃。如此，所有方面都应如此理解。Abhibhāyatanañhetaṃ，佛陀所说的被征服的地方。这里询问法，并由分辨的个体展示了法。
关于懈怠生活的经文解释
第四部分，未受控制，指的是未被遮盖而放置。Byāsiñcatīti，指的是浇灌，经过烦恼的洗礼而运作。Pāmojjanti，指的是弱小。Pītīti，指的是强大。Passaddhīti，指的是坚固的安宁。法不显现，指的是禅定和智慧的法不生起。在这部经中，通过询问个体并分辨法，展示了个体。
关于自制的经文解释
第五部分，如何，诸比丘，未受控制，指的是在放弃左边的善法时，取右边的善法，首要的应当放弃的法应当如同初步所述的。这里询问法，法被分辨。
关于定的经文解释
第六部分，定，指的是心的专注。此经中，看到专注的流失，知道“那些获得专注的人，修行的法会顺利进行”，因此如此讲述。
关于独处的经文解释
第七部分，独处，指的是身体的独立。在此经中，看到身体的独立流失，知道“那些获得身体独立的人，修行的法会顺利进行”，因此如此讲述。
8-9. 关于第一部分的解释
101-102. 第八部分，通过比喻讲述的，指的是觉悟的， 第九部分则以清净的方式讲述觉悟的。其意义在于两者都应当理解为与五蕴相关的法。
关于水的经文解释。

103. Dasame udako sudanti ettha sudanti nipātamattaṃ. Udakoti tassa nāmaṃ. Idaṃ jātu vedagūti ettha idanti nipātamattaṃ. Atha vā idaṃ mama vacanaṃ suṇāthāti dīpento evamāha. Jātu vedagūti ahaṃ ekaṃseneva vedagū, vedasaṅkhātena ñāṇena neyyesu gato, vedaṃ vā gato adhigato, paṇḍitohamasmīti attho. Sabbajīti ekaṃsena sabbavaṭṭaṃ jinitvā abhibhavitvā ṭhitosmīti vadati. Apalikhataṃ gaṇḍamūlanti apalikhataṃ dukkhamūlaṃ. Palikhaṇinti palikhataṃ mayā, khanitvā ṭhitosmīti dīpeti.

Mātāpettikasambhavassāti mātito ca pitito ca nibbattena mātāpettikena sukkasoṇitena sambhūtassa. Odanakummāsūpacayassāti odanena ceva kummāsena ca upacitassa vaḍḍhitassa. Aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammassāti ettha ayaṃ kāyo hutvā abhāvaṭṭhena aniccadhammo , duggandhavighātatthāya tanuvilepanena ucchādanadhammo, aṅgapaccaṅgābādhavinodanatthāya khuddakasambāhanena parimaddanadhammo, daharakāle vā ūrūsu sayāpetvā gabbhavāsena dussaṇṭhitānaṃ tesaṃ tesaṃ aṅgānaṃ saṇṭhānasampādanatthaṃ añchanapīḷanādīnaṃ vasena parimaddanadhammo, evaṃ pariharitopi ca bhedanaviddhaṃsanadhammo bhijjati ceva vikirati ca, evaṃ sabhāvoti attho.

Tattha mātāpettikasambhavaodanakummāsūpacayaparimaddanapadehi vaḍḍhi kathitā, aniccabhedanaviddhaṃsanapadehi parihāni. Purimehi vā tīhi samudayo, pacchimehi atthaṅgamoti. Evaṃ cātumahābhūtikassa kāyassa vaḍḍhiparihāninibbattibhedā dassitā. Sesaṃ uttānatthamevāti.

Saḷavaggo dasamo.

Dutiyo paṇṇāsako.

11. Yogakkhemivaggo

1. Yogakkhemisuttavaṇṇanā

104. Yogakkhemivaggassa paṭhame yogakkhemipariyāyanti catūhi yogehi khemino kāraṇabhūtaṃ. Dhammapariyāyanti dhammakāraṇaṃ. Akkhāsi yoganti yuttiṃ kathesi. Tasmāti kasmā? Kiṃ akkhātattā, udāhu pahīnattāti? Pahīnattā. Na hi akkhānena yogakkhemi nāma hoti.

2-10. Upādāyasuttādivaṇṇanā

105-113. Dutiye vedanāsukhadukkhaṃ kathitaṃ, taṃ pana vipākasukhadukkhaṃ vaṭṭati. Tatiye dukkhassāti vaṭṭadukkhassa. Catutthe lokassāti saṅkhāralokassa. Pañcamādīsu yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ khandhiyavagge vuttanayameva.

Yogakkhemivaggo ekādasamo.

12. Lokakāmaguṇavaggo

1-2. Paṭhamamārapāsasuttādivaṇṇanā

114-115. Lokakāmaguṇavaggassa paṭhame āvāsagatoti vasanaṭṭhānaṃ gato. Mārassa vasaṃ gatoti tividhassāpi mārassa vasaṃ gato. Paṭimukka’ssa mārapāsoti assa gīvāya mārapāso paṭimukko pavesito. Dutiyaṃ uttānameva.

3. Lokantagamanasuttavaṇṇanā



第十部分，水，清澈的水，在这里清澈是指水的流动。水是它的名字。这是“我曾经是智者”的意思，在这里“我”是指流动的。或者说，这是我所说的，意在说明。曾经是智者，意指我以一部分的智慧，凭借智慧的知识而进入了应当去的地方，或是已到达、获得智慧的人。全知者，意指我已征服了所有的轮回而站立。未被书写的根源，意指未被书写的痛苦根源。书写是指我所书写，挖掘后而存在。
由父母所生，指的是由母亲和父亲所生的，借助母亲的精血而生。由米和粥所积累，指的是借助米和粥而增长的。无常的遮盖、破坏、分裂、毁灭的性质，在这里，这个身体因存在而无常，借助细腻的涂抹来遮盖恶臭，借助身体的微小部分来避免障碍，借助微小的部分来消除身体的障碍，借助年轻时的臀部而进入母体而生的恶劣状态，借助每一个部分的安定而进行遮盖，因而即使被保留也会被破坏和毁灭，这就是本质。
在这里，借助父母所生、米和粥的积累而增长的被提及，因无常的分裂和毁灭而衰退。前者有三种聚合，后者有消亡。这样，四大元素的身体被显示出增长、衰退、产生和分裂。其余的则是显而易见的。
第十章，六十章。
第二部分，第五十章。
关于安稳的**解释
关于安稳的经典的**解释
关于安稳的部分，指的是通过四种修行而成为安稳的原因。法的部分，指的是法的因缘。讲述修行，意指讲述方法。那么，为什么呢？是因为讲述，还是因为放弃？因放弃。并非因讲述而成安稳。
2-10. 关于执着的经典的**解释
105-113. 第二部分，感受的快乐和痛苦被讲述，然而这是因果的快乐和痛苦。第三部分，痛苦是指轮回中的痛苦。第四部分，世界是指因缘的世界。第五部分及后面的内容，应当如同五蕴的相关法所述。
关于安稳的部分，第十一章。
关于世俗欲望的**解释
1-2. 关于魔的束缚的经典的**解释
114-115. 关于世俗欲望的部分，首先是指居住的地方。被魔所控制，意指被三种魔所控制。关于抵抗的魔的束缚，意指被魔的束缚所阻挡。第二部分为显而易见的。
关于进入世界的经典的**解释。

116. Tatiye lokassāti cakkavāḷalokassa. Lokassa antanti saṅkhāralokassa antaṃ. Vihāraṃ pāvisīti ‘‘mayi vihāraṃ paviṭṭhe ime bhikkhū, imaṃ uddesaṃ ānandaṃ pucchissanti, so ca tesaṃ mama sabbaññutaññāṇena saṃsanditvā kathessati. Tato naṃ thomessāmi, mama thomanaṃ sutvā bhikkhū ānandaṃ upasaṅkamitabbaṃ, vacanañcassa sotabbaṃ saddhātabbaṃ maññissanti, taṃ nesaṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti cintetvā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhajitvāva nisinnāsane antarahito gandhakuṭiyaṃ pāturahosi. Tena vuttaṃ ‘‘uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisī’’ti.

Satthu ceva saṃvaṇṇitoti satthārā ca pasattho. Viññūnanti idampi karaṇatthe sāmivacanaṃ, paṇḍitehi sabrahmacārīhi ca sambhāvitoti attho. Pahotīti sakkoti. Atikkammeva mūlaṃ atikkammeva khandhanti sāro nāma mūle vā khandhe vā bhaveyya, tampi atikkamitvāti attho. Evaṃsampadamidanti evaṃsampattikaṃ, īdisanti attho. Atisitvāti atikkamitvā. Jānaṃ jānātīti jānitabbameva jānāti. Passaṃ passatīti passitabbameva passati. Yathā vā ekacco viparītaṃ gaṇhanto jānantopi na jānāti, passantopi na passati, na evaṃ bhagavā. Bhagavā pana jānanto jānāti, passanto passatiyeva. Svāyaṃ dassanapariṇāyakaṭṭhena cakkhubhūto. Viditakaraṇaṭṭhena ñāṇabhūto. Aviparītasabhāvaṭṭhena pariyattidhammapavattanato vā hadayena cintetvā vācāya nicchāritadhammamayoti dhammabhūto. Seṭṭhaṭṭhena brahmabhūto. Atha vā cakkhu viya bhūtoti cakkhubhūto. Evametesu padesu attho veditabbo. Svāyaṃ dhammassa vattanato vattā. Pavattanato pavattā. Atthaṃ nīharitvā nīharitvā dassanasamatthatāya atthassa ninnetā. Amatādhigamāya paṭipattiṃ desetīti amatassa dātā.

Agaruṃ karitvāti punappunaṃ yācāpentopi hi garuṃ karoti nāma. Attano sekkhapaṭisambhidāñāṇe ṭhatvā sinerupādato vālikaṃ uddharamāno viya dubbiññeyyaṃ katvā kathentopi garuṃ karotiyeva nāma. Evaṃ akatvā amhe punappunaṃ ayācāpetvā suviññeyyampi no katvā kathehīti vuttaṃ hoti.

Yaṃ kho voti yaṃ kho tumhākaṃ. Cakkhunā kho, āvuso, lokasmiṃ lokasaññī hoti lokamānīti cakkhuñhi loke appahīnadiṭṭhi puthujjano sattalokavasena lokoti sañjānāti ceva maññati ca, tathā cakkavāḷalokavasena. Na hi aññatra cakkhādīhi dvādasāyatanehi tassa sā saññā vā māno vā uppajjati. Tena vuttaṃ, ‘‘cakkhunā kho, āvuso, lokasmiṃ lokasaññī hoti lokamānī’’ti. Imassa ca lokassa gamanena anto nāma ñātuṃ vā daṭṭhuṃ vā pattuṃ vā na sakkā. Lujjanaṭṭhena pana tasseva cakkhādibhedassa lokassa nibbānasaṅkhātaṃ antaṃ appatvā vaṭṭadukkhassa antakiriyā nāma natthīti veditabbā.

Evaṃ pañhaṃ vissajjetvā idāni ‘‘sāvakena pañho kathitoti mā nikkaṅkhā ahuvattha, ayaṃ bhagavā sabbaññutaññāṇatulaṃ gahetvā nisinno. Icchamānā tameva upasaṅkamitvā nikkaṅkhā hothā’’ti uyyojento ākaṅkhamānā panātiādimāha.

Imehi ākārehīti imehi kāraṇehi cakkavāḷalokassa antābhāvakāraṇehi ceva saṅkhāralokassa antāpattikāraṇehi ca. Imehi padehīti imehi akkharasampiṇḍanehi. Byañjanehīti pāṭiyekkaakkharehi.

Paṇḍitoti paṇḍiccena samannāgato. Catūhi kāraṇehi paṇḍito dhātukusalo āyatanakusalo paccayākārakusalo kāraṇākāraṇakusaloti. Mahāpaññoti mahante atthe mahante dhamme mahantā niruttiyo mahantāni paṭibhānāni paṭiggaṇhanasamatthatāya mahāpaññāya samannāgato. Yathātaṃ ānandenāti yathā ānandena byākataṃ, taṃ sandhāya vuttaṃ. Yathā ānandena taṃ byākataṃ, ahampi taṃ evameva byākareyyanti attho.

4. Kāmaguṇasuttavaṇṇanā



第三部分，世界，是指轮回的世界。世界的尽头，是指因缘的世界的尽头。进入禅房，意指“当我进入禅房时，这些比丘会询问安达，安达将与他们通过我的全知智慧进行交流。然后我将赞美他，听到我的赞美后，比丘们将会接近安达，并且会相信他的话，这将对他们长久有益和快乐。”因此，简要地说，长坐在座位上，隐秘地在香气的房间中出现。故而说：“起身后进入禅房。”
老师的赞美，指的是老师的赞美。聪明的人，这也是一种称谓，意指被智者和同伴们所尊重。能做到，意指能够做到。超越根本，超越五蕴，意指在根本或五蕴中存在的本质，亦是超越的意思。如此的成就，意指如此的成就，或是类似的意思。超越，意指超越。知道，意指应当知道。看到，意指应当看到。或者，有人即使知道反而不知，看到却不见，然而佛陀不是如此。佛陀则是，知道时便知道，看到时便看到。因自身的显现而成为眼识。因知觉的产生而成为智慧。因不颠倒的本质而成为法的运作。因心而思维而以语言表达的法而成为法。作为最为卓越者而成为天人。或者说，像眼睛一样的存在而成为眼识。如此，在这些方面的意义应当被理解。因自身法的运作而运作。因运作而运作。提取意义并提取，以便于显现的适当性而提取意义。为获得不死的道理而讲授。
以香木为重，反复乞求而使其变得沉重。基于自身的修行智慧，像从须弥山上提取土壤一样，尽管是微不足道的，却仍然是沉重的。如此，不这样做，反复乞求而不使其显著，便是如此。
“你们的”，指的是“你们的”。“眼睛”，阿阇士，世界中是有世界的认知和世界的自尊，因眼睛而在世间有不被抛弃的见解，世俗人因而将其视为世界，亦如此，因轮回的世界而被认知。没有其他的，除了眼睛等十二个处所，便不会有那种认知或自尊产生。因此说：“眼睛，阿阇士，在世界中是有世界的认知和自尊。”而要了解这个世界的内在，或见到内部，或接触内部是不可行的。然而，因其流动性，眼睛等的种类，世界的涅槃，指的是未能达到轮回痛苦的内在。
如此解答问题后，现在说：“因为听到弟子的提问而被讲述，不要怀疑，我的佛陀坐在此，以全知的智慧为基础。希望你们接近他而无所畏惧。”因此，期待的意思。
这些原因，指的是因缘的原因，既是轮回世界的内在原因，也是因缘世界的内在原因。这些词，指的是这些字母的组合。字母，指的是每个独立的字母。
智者，指的是具备智慧的人。四种原因，指的是有能力的元素、有能力的处所、有能力的因缘和因缘的因缘。大智慧，指的是在重大意义、重大法、重大词汇和重大宣讲的能力上具备大智慧。正如安达所说，指的是以安达所说为依据，意指我也将如此表达。
关于欲望的法的解释。

117. Catutthe ye meti ye mama. Cetaso samphuṭṭhapubbāti cittena anubhūtapubbā. Tatra me cittaṃ bahulaṃ gacchamānaṃ gaccheyyāti tesu pāsādattayatividhanāṭakādibhedasampattivasena anubhūtapubbesu pañcasu kāmaguṇesu bahūsu vāresu uppajjamānaṃ uppajjeyyāti dīpeti. Paccuppannesu vāti idha padhānacariyakāle chabbassāni supupphitavanasaṇḍajātānaṃ dijagaṇādīnaṃ vasena diṭṭhasutādibhedaṃ manoramārammaṇaṃ kāmaguṇaṃ katvā dassento ‘‘evarūpesu paccuppannesu vā bahulaṃ uppajjeyyā’’ti dasseti. Appaṃ vā anāgatesūti anāgate ‘‘metteyyo nāma buddho bhavissati, saṅkho nāma rājā, ketumatī nāma rājadhānī’’tiādivasena (dī. ni. 3.106) parittakameva anāgatesu kāmaguṇesu uppajjeyyāti dasseti. Tatra me attarūpenāti tatra mayā attano hitakāmajātikena. Appamādoti sātaccakiriyā pañcasu kāmaguṇesu cittassa avossaggo. Satīti ārammaṇapariggahitasati. Ārakkhoti ayaṃ appamādo ca sati ca cetaso ārakkho karaṇīyo, evaṃ me ahosīti dasseti, ārakkhatthāya ime dve dhammā kātabbāti vuttaṃ hoti.

Tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbeti yasmā cetaso ārakkhatthāya appamādo ca sati ca kātabbā, yasmā tasmiṃ āyatane vidite appamādena vā satiyā vā kātabbaṃ natthi, tasmā se āyatane veditabbe, taṃ kāraṇaṃ jānitabbanti attho. Saḷāyatananirodhanti saḷāyatananirodho vuccati nibbānaṃ, taṃ sandhāya bhāsitanti attho. Nibbānasmiñhi cakkhuādīni ceva nirujjhanti rūpasaññādayo ca nirujjhantīti. Sesaṃ vuttanayameva.

5-6. Sakkapañhasuttādivaṇṇanā

118-119. Pañcame diṭṭheva dhammeti imasmiṃyeva attabhāve. Parinibbāyantīti kilesaparinibbānena parinibbāyanti. Tannissitaṃ viññāṇaṃ hotīti taṇhānissitaṃ kammaviññāṇaṃ hoti . Tadupādānanti taṃgahaṇaṃ, taṇhāgahaṇena sahagataṃ viññāṇaṃ hotīti attho. Chaṭṭhaṃ uttānameva.

7. Sāriputtasaddhivihārikasuttavaṇṇanā

120. Sattame santānessatīti ghaṭessati, yogavicchedamassa pāpuṇituṃ na dassati.

8. Rāhulovādasuttavaṇṇanā

121. Aṭṭhame vimuttiparipācaniyāti vimuttiṃ paripācentīti vimuttiparipācaniyā. Dhammāti pannarasa dhammā, te saddhindriyādīnaṃ visuddhikaraṇavasena veditabbā. Vuttañhetaṃ –

‘‘Assaddhe puggale parivajjayato, saddhe puggale sevato bhajato payirupāsato, pasādanīye suttante paccavekkhato, imehi tīhākārehi saddhindriyaṃ visujjhati. Kusīte puggale parivajjayato, āraddhavīriye puggale sevato bhajato payirupāsato, sammappadhāne paccavekkhato, imehi tīhākārehi vīriyindriyaṃ visujjhati. Muṭṭhassatī puggale parivajjayato, upaṭṭhitassatī puggale sevato bhajato payirupāsato , satipaṭṭhāne paccavekkhato, imehi tīhākārehi satindriyaṃ visujjhati. Asamāhite puggale parivajjayato, samāhite puggale sevato bhajato payirupāsato, jhānavimokkhe paccavekkhato, imehi tīhākārehi samādhindriyaṃ visujjhati. Duppaññe puggale parivajjayato, paññavante puggale sevato bhajato payirupāsato, gambhīrañāṇacariyaṃ paccavekkhato, imehi tīhākārehi paññindriyaṃ visujjhati. Iti ime pañca puggale parivajjayato, pañca puggale sevato bhajato payirupāsato , pañca suttante paccavekkhato, imehi pannarasahi ākārehi imāni pañcindriyāni visujjhantī’’ti (paṭi. ma. 

第四部分，诸如“你们的”和“我的”。心灵的触碰，是指心灵曾经的体验。在此，我的心若是广泛地流动，便会因这些诸多的美好而生起，因而在五种欲望中，或在许多的优越中生起。对于当前的，意指在精进修行的时刻，因六种优质的香气而生的愉悦感，展现出“在这样的当下，若是有广泛的生起”。少许或在未来，意指在未来“将会有名为慈悲的佛，名为胜者的王，名为智慧的国都”等等（见《大念处经》第三卷106节）少许的欲望会生起。这里是我所指的，意指我以自身的利益为出发点。精进，意指在五种欲望中，心灵不放逸。存在，意指对对象的把握的存在。保护，指的是精进和存在的心灵应当被保护，因此我如是说，保护的目标是这两法应当被实施。
因此，诸比丘，这个处所应当被理解，因为心灵的保护，精进和存在应当被实施，因为在这个处所，若是知道了便没有必要再实施精进或存在，因此这个处所应当被理解，其原因应当被知道。六处的消灭，称为涅槃，故而说此意。在涅槃中，眼识等也会消失，形象的认知等也会消失。其余的则是如前所述。
5-6. 关于问答的经典的解释
118-119. 第五部分，所见的法，意指在此身体中。涅槃，意指因烦恼的消逝而涅槃。那依赖的意识，意指因渴望而依赖的业意识。那依附，意指对渴望的把握而伴随的意识。第六部分为显而易见的。
关于舍利弗的信士的经典的解释
第七部分，安宁的状态，意指将会引导，修行的中断不被显现。
关于拉胡拉的教诲的经典的解释
第八部分，解脱的滋养，意指滋养解脱。法，意指十七种法，因其能清净言辞的感官而被理解。此言已述：
“对于不信的人应当避免，对于信的人应当亲近，参与、接近、尊重，反思那些令人愉悦的经典，因这三种方式而使信仰的感官清净。对于懒惰的人应当避免，对于努力的人应当亲近，参与、接近、尊重，反思正确的精进，因这三种方式而使精进的感官清净。对于愚钝的人应当避免，对于有智慧的人应当亲近，参与、接近、尊重，反思正念的建立，因这三种方式而使正念的感官清净。对于不专注的人应当避免，对于专注的人应当亲近，参与、接近、尊重，反思禅定的解脱，因这三种方式而使禅定的感官清净。对于愚笨的人应当避免，对于聪慧的人应当亲近，参与、接近、尊重，反思深邃的智慧，因这三种方式而使智慧的感官清净。如此，避免这五类愚钝的人，亲近这五类智慧的人，参与、接近、尊重，反思这五种经典，因这五种方式而使这五种感官清净。”

1.184).

Aparepi pannarasa dhammā vimuttiparipācaniyā – saddhāpañcamāni indriyāni, aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññāti imā pañca nibbedhabhāgiyā saññā, meghiyattherassa kathitā kalyāṇamittatādayo pañca dhammāti (udā. 31). Kāya pana velāya bhagavato etadahosīti? Paccūsasamaye lokaṃ volokentassa.

Anekāni devatāsahassānīti āyasmatā rāhulena padumuttarassa bhagavato pādamūle pālitanāgarājakāle patthanaṃ paṭṭhapentena saddhiṃ patthanaṃ paṭṭhapitadevatāsu pana kāci bhūmaṭṭhakā devatā, kāci antalikkhaṭṭhakā, kāci cātumahārājikā, kāci devaloke, kāci brahmaloke nibbattā. Imasmiṃ pana divase sabbāpi tā ekaṭṭhāne andhavanasmiṃyeva sannipatitā, tā sandhāyāha – ‘‘anekāni devatāsahassānī’’ti. Dhammacakkhunti imasmiṃ sutte cattāro ca maggā cattāri ca phalāni dhammacakkhunti veditabbāni. Tattha hi kāci devatā sotāpannā ahesuṃ, kāci sakadāgāmī, anāgāmī, khīṇāsavā. Tāsañca pana devatānaṃ ettakāti gaṇanavasena paricchedo natthi. Sesaṃ sabbattha uttānameva.

9-10. Saṃyojaniyadhammasuttādivaṇṇanā

122-123. Navamadasamāni iṭṭhārammaṇavasena kathiyamāne bujjhanakānaṃ vasena vuttānīti.

Lokakāmaguṇavaggo dvādasamo.

13. Gahapativaggo

1-3. Vesālīsuttādivaṇṇanā

124-126. Gahapativaggassa paṭhame uggoti paṇītadāyakānaṃ aggauggo, so bhagavatā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ paṇītadāyakānaṃ yadidaṃ uggo gahapatī’’ti evaṃ etadagge ṭhapito. Sesametesu ceva dvīsu, tatiye ca vuttatthameva.

4-5. Bhāradvājasuttādivaṇṇanā

127-

1.184)
此外，十七种法是解脱的滋养——信的五种感官， 无常的认知，对无常的痛苦的认知，对痛苦的无我认知，放弃的认知，厌离的认知，这五种是针对觉悟的认知，因梅吉雅长老所述的良友等五法（见《善生经》第31节）。那么，身体在何时，佛陀是如何的？在黎明时分，观察世界。
许多天神，意指在尊者拉胡拉的时代，在佛陀帕杜穆塔的脚下，建立了供养国王的愿望，随着愿望的建立，供养的天神也随之建立，或在地面上的天神，或在空中的天神，或在四大王天的天神，或在天界，或在梵天界出生。然而在这一天，所有的天神都聚集在同一个地方，仿佛在黑暗的森林中，故而说：“许多天神。”法轮，意指在此经典中，四条道路和四种果位应被理解为法轮。在那里，有的天神是已入流者，有的是再来者，有的是不再来者，有的是已灭尽者。对于这些天神的数量，没有界限。其余的则是普遍的显而易见。
9-10. 关于束缚法的经典的解释
122-123. 第九和第十部分，以所欲的对象为基础而被讲述，意指在觉悟者的情况下所述。
关于世俗欲望的法的部分，第十二章。
关于家主的部分
1-3. 关于维萨利的经典的解释
124-126. 关于家主的部分，首先是指最上等的供养者，佛陀说：“这是最上等的，诸比丘，我的弟子中最上等的供养者，即是这位家主。”因此，这位家主被置于最上等的位置。其余的则是如前所述，在第二和第三部分中也有说明。
4-5. 关于巴拉达的经典的解释
127-

128. Catutthe piṇḍaṃ ulamāno pariyesamāno pabbajitoti piṇḍolo. So kira parijiṇṇabhogo brāhmaṇo ahosi. Atha bhikkhusaṅghassa lābhasakkāraṃ disvā piṇḍatthāya nikkhamitvā pabbajito. So mahantaṃ kapallapattaṃ gahetvā carati, tena kapallapūraṃ yāguṃ pivati, kapallapūre pūve khādati, kapallapūraṃ bhattaṃ bhuñjati. Athassa mahagghasabhāvaṃ satthu ārocayiṃsu. Satthā tassa pattatthavikaṃ nānujāni. Heṭṭhāmañce pattaṃ nikkujjitvā ṭhapeti. So ṭhapentopi ghaṃsantova paṇāmetvā ṭhapeti, gaṇhantopi ghaṃsantova ākaḍḍhitvā gaṇhāti. Taṃ gacchante kāle dhaṃsanena parikkhīṇaṃ nāḷikodanamattameva gaṇhanakaṃ jātaṃ. Tato satthu ārocesuṃ, athassa satthā pattatthavikaṃ anujāni. Thero aparena samayena indriyabhāvanaṃ bhāvetvā aggaphale arahatte patiṭṭhāsi. Iti so piṇḍatthāya pabbajitattā piṇḍolo, gottena pana bhāradvājoti ubhayaṃ ekato katvā piṇḍolabhāradvājoti vuccati.

Upasaṅkamīti uggatuggatehi mahāamaccehi parivuto upasaṅkami. Thero kira ekadivasaṃ sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā katabhattakicco nidāghasamaye sītaṭhāne divāvihāraṃ nisīdissāmīti ākāsena gantvā gaṅgātīre udenassa rañño udapānaṃ nāma uyyānaṃ atthi, tattha pavisitvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi sītena udakavātena bījiyamāno.

Udenopi kho nāma rājā sattāhaṃ mahāpānaṃ pivitvā sattame divase uyyānaṃ paṭijaggāpetvā mahājanaparivāro uyyānaṃ gantvā maṅgalasilāpaṭṭe atthatāya seyyāya nipajji. Tassa ekā paricārikā pāde sambāhamānā nisinnā. Rājā kamena niddaṃ okkami. Tasmiṃ niddaṃ okkante nāṭakitthiyo ‘‘yassatthāya mayaṃ gītādīni payojeyyāma, so niddaṃ upagato, na ca niddākāle mahāsaddaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti attano attano tūriyāni ṭhapetvā uyyānaṃ pakkantā. Tā tattha tattha phalāphalāni khādamānā pupphāni piḷandhamānā vicarantiyo theraṃ disvā ‘‘mā saddaṃ karitthā’’ti aññamaññaṃ nivārayamānā vanditvā nisīdiṃsu. Thero ‘‘issā pahātabbā, maccheraṃ vinodetabba’’ntiādinā nayena tāsaṃ anurūpaṃ dhammakathaṃ kathesi.

Sāpi kho rañño pāde sambāhamānā nisinnā itthī pāde cāletvā rājānaṃ pabodhesi. So ‘‘kahaṃ tā gatā’’ti pucchi. Kiṃ tāsaṃ tumhehi? Tā ekaṃ samaṇaṃ parivāretvā nisinnāti. Rājā kuddho uddhane pakkhittaloṇaṃ viya taṭataṭāyamāno uṭṭhahitvā ‘‘tambakipillikāhi naṃ khādāpessāmī’’ti gacchanto ekasmiṃ asokarukkhe tambakipillikānaṃ puṭaṃ disvā hatthenākaḍḍhitvā sākhaṃ gaṇhituṃ nāsakkhi. Kipillikapuṭo chijjitvā rañño sīse pati, sakalasarīraṃ sālithusehi parikiṇṇaṃ viya daṇḍadīpikāhi ḍayhamānaṃ viya ca ahosi. Thero rañño paduṭṭhabhāvaṃ ñatvā iddhiyā ākāsaṃ pakkhandi. Tāpi itthiyo uṭṭhāya rañño santikaṃ gantvā sarīraṃ puñchantiyo viya bhūmiyaṃ patitapatitā kipillikāyo gahetvā sarīre khipamānā sabbā mukhasattīhi vijjhiṃsu – ‘‘kiṃ nāmetaṃ, aññe rājāno pabbajite disvā vandanti, pañhaṃ pucchanti, ayaṃ pana rājā kipillikapuṭaṃ sīse bhinditukāmo jāto’’ti.

Rājā attano aparādhaṃ disvā uyyānapālaṃ pakkosāpetvā pucchi – ‘‘kiṃ esa pabbajito? Aññesupi divasesu idha āgacchatī’’ti? Āma, devāti. Idha tvaṃ āgatadivase mayhaṃ āroceyyāsīti. Theropi katipāheneva puna āgantvā rukkhamūle nisīdi. Uyyānapālo disvā – ‘‘mahanto me ayaṃ paṇṇākāro’’ti vegena gantvā rañño ārocesi. Rājā uṭṭhahitvā saṅkhapaṇavādisaddaṃ nivāretvā uggatuggatehi amaccehi saddhiṃ uyyānaṃ agamāsi. Tena vuttaṃ ‘‘upasaṅkamī’’ti.


第128部分，乞食者在寻找食物时，称为乞食者。他确实是一个享受过的婆罗门。后来，他看到比丘僧团的供养，于是为了乞食而出家。他手中拿着一个巨大的椰子壳，四处游荡，因而喝着椰子壳中的粥，吃着椰子壳中的米饭。于是，他的珍贵的本性被老师告知。老师不允许他在盛器的地方放置。即使他把盛器放下，也仍然是用手抓着放置，抓着的时候也都是用手拉扯着抓取。在他离开的时刻，因咬合而减少的脉管，便产生了抓取的情况。之后，老师被告知，于是老师允许他在盛器的地方放置。长老后来通过培养感官的修行，达到了最上果位的阿罗汉果。因此，他因乞食而出家，按姓氏则称为巴拉达，而合在一起则称为乞食者巴拉达。
他前往，意指被高高在上的大臣们围绕着而前往。长老确实在某一天于舍卫城乞食，完成了乞食的任务，想在炎热的季节里于凉爽的地方坐下，于是飞向空中，来到恒河边，乌达纳王的水池名为“优雅池”，进入后在一棵树下坐下，因凉爽的水气而感到舒适。
乌达纳王在七天内饮用了大量的水，在第七天时，安排了人群前往优雅池，因其美好而躺下。此时有一位女仆，坐在他脚边。王因疲倦而入睡。在他入睡时，演员们说：“我们可以在这里唱歌等，然而他却入睡了，且在睡觉时不应发出巨响。”于是她们各自拿起乐器，前往离开。她们在那儿吃着水果，采着花，看到长老时，便相互提醒：“不要发出声音。”于是她们互相问候并坐下。
长老说：“嫉妒应当被放弃，贪婪应当被消除。”以此类推，他为她们讲解了相应的法。
她们也坐在王的脚边，轻轻移动脚，唤醒王。王问：“她们去哪儿了？”你们怎么了？她们围着一位修行者坐下。王愤怒地像被抛弃的毛毯一样，站起来说：“我将让这些蚂蚁吃掉他。”于是他看到一棵无忧树，便用手抓住树枝，想要抓住它。蚂蚁的巢被撕裂，落在王的头上，像是全身被树枝覆盖一样。长老见王愤怒，便用神通飞升到空中。那些女人站起来，前往王的身边，像是在地上散落的蚂蚁一样，抓住身体，扔掉蚂蚁，所有的生物都用嘴巴咬着他：“这是什么，其他的国王见到出家人都会敬礼，问问题，而这位国王却想要打破蚂蚁的巢。”
王见自己的过失，便召唤护卫问：“这人是出家人吗？其他人也在日子里来到这里。”是的，尊者。你来到这里的日子应告诉我。长老又经过一段时间，回到树下坐下。护卫见到，便说：“这位长老的德行很高。”于是急忙去告知国王。国王站起来，阻止了乐器的声音，和高高在上的大臣们一起前往。故而说：“他前往。”


Anikīḷitāvino kāmesūti yā kāmesu kāmakīḷā, taṃ akīḷitapubbā, aparibhuttakāmāti attho. Addhānañca āpādentīti paveṇiṃ paṭipādenti, dīgharattaṃ anubandhāpenti. Mātumattīsūti mātupamāṇāsu. Lokasmiñhi mātā bhaginī dhītāti idaṃ tividhaṃ garukārammaṇaṃ nāma , iti garukārammaṇe upanibandhaṃ cittaṃ vimocetuṃ na labhatīti dassento evamāha. Athassa tena pañhena cittaṃ anotarantaṃ disvā bhagavatā paṭikūlamanasikāravasena cittūpanibandhanatthaṃ vuttaṃ dvattiṃsākārakammaṭṭhānaṃ kathesi.

Abhāvitakāyāti abhāvitapañcadvārikakāyā. Tesaṃ taṃ dukkaraṃ hotīti tesaṃ taṃ asubhakammaṭṭhānaṃ bhāvetuṃ dukkaraṃ hoti. Itissa imināpi cittaṃ anotarantaṃ disvā indriyasaṃvarasīlaṃ kathesi . Indriyasaṃvarasmiñhi upanibandhacittaṃ viheṭhetuṃ na labhati. Rājā taṃ sutvā tattha otiṇṇacitto acchariyaṃ, bho bhāradvājātiādimāha.

Arakkhiteneva kāyenātiādīsu hatthapāde kīḷāpento gīvaṃ parivattento kāyaṃ na rakkhati nāma, nānappakāraṃ duṭṭhullaṃ kathento vacanaṃ na rakkhati nāma, kāmavitakkādayo vitakkento cittaṃ na rakkhati nāma. Rakkhiteneva kāyenātiādīsu vuttavipariyāyena attho veditabbo.

Ativiya maṃ tasmiṃ samaye lobhadhammā parisahantīti maṃ tasmiṃ samaye atikkamitvā lobho adhibhavatīti attho. Upaṭṭhitāya satiyāti kāyagatāya satiyā supaṭṭhitāya. Na maṃ tathā tasmiṃ samayeti tasmiṃ samaye maṃ yathā pubbe, na tathā lobho atikkamitvā uppajjatīti attho. Parisahantīti padassa uppajjantītipi atthoyeva. Iti imasmiṃ sutte tayo kāyā kathitā. Kathaṃ ? ‘‘Imameva kāya’’nti ettha hi karajakāyo kathito, ‘‘bhāvitakāyo’’ti ettha pañcadvārikakāyo, ‘‘rakkhiteneva kāyenā’’ti ettha copanakāyo, kāyaviññattīti attho. Pañcamaṃ uttānameva.

6. Ghositasuttavaṇṇanā

129. Chaṭṭhe rūpā ca manāpāti rūpā ca manāpā saṃvijjanti. Cakkhuviññāṇañcāti cakkhuviññāṇañca saṃvijjati. Sukhavedaniyaṃ phassanti cakkhuviññāṇasampayuttaṃ upanissayavasena javanakāle sukhavedanāya paccayabhūtaṃ phassaṃ. Sukhā vedanāti ekaṃ phassaṃ paṭicca javanavasena sukhavedanā uppajjati. Sesapadesupi eseva nayo.

Iti imasmiṃ sutte tevīsati dhātuyo kathitā. Kathaṃ? Ettha hi cakkhupasādo cakkhudhātu, tassa ārammaṇaṃ rūpadhātu, cakkhuviññāṇaṃ viññāṇadhātu, cakkhuviññāṇadhātuyā sahajātā tayo khandhā dhammadhātu, evaṃ pañcasu dvāresu catunnaṃ catunnaṃ vasena vīsati. Manodvāre ‘‘manodhātū’’ti āvajjanacittaṃ gahitaṃ, ārammaṇañceva hadayavatthu ca dhammadhātu, vatthunissitaṃ manoviññāṇadhātūti evaṃ tevīsati honti. Evaṃ tevīsatiyā dhātūnaṃ vasena dhātunānattaṃ vuttaṃ bhagavatāti dasseti.

7-8. Hāliddikānisuttādivaṇṇanā

130-131. Sattame manāpaṃ itthetanti pajānātīti yaṃ anena manāpaṃ rūpaṃ diṭṭhaṃ, taṃ itthetanti evametaṃ manāpameva tanti pajānāti. Cakkhuviññāṇaṃ sukhavedaniyañca phassaṃ paṭiccāti cakkhuviññāṇañceva, yo ca upanissayakoṭiyā vā anantarakoṭiyā vā samanantarakoṭiyā vā sampayuttakoṭiyā vā sukhavedanāya paccayo phasso, taṃ sukhavedaniyaṃ phassañca paṭicca uppajjati sukhavedanāti. Esa nayo sabbattha. Iti imesu dvīsu suttesu kiriyāmanoviññāṇadhātu āvajjanakiccā, manodhātuyeva vā samānā manodhātunāmena vuttāti veditabbā. Aṭṭhamaṃ uttānameva.

9. Lohiccasuttavaṇṇanā



Anikīḷitāvino kāmesūti yā kāmesu kāmakīḷā, taṃ akīḷitapubbā, aparibhuttakāmāti attho。确实是指不沉迷于欲望的状态，未被欲望所吞噬。至于“它们在某处被引导”，意指它们在某处被引导，长时间地被牵连。关于“如母亲般的”，是指如母亲的亲密关系。在世间中，母亲、姐妹、女儿等，这三种是重大的感受，因此在重大的感受上，心灵无法得到解脱，故而如是说。于是，看到他因这个问题而心灵受到牵连，佛陀便以对立的心态，讲述了三十种法的修行。
“未开发的身体”，是指未开发的五蕴身体。对他们而言，这种事情是困难的，故而要修习不净的法是困难的。为此，他以此心灵的状况，讲述了感官的控制。感官的控制上，心灵无法被牵连。国王听到后，心中感到惊讶，便说：“哦，巴拉达！”
“未保护的身体”，意指在做手脚的同时，转动脖子，身体并不保护，讲述各种恶劣的言辞，言语并不保护，心灵在思维欲望等时也不保护。关于“保护的身体”，应当理解为与上述相反的意义。
“在那时，我被贪欲压迫”，意指在那时，贪欲超过了我。关于“安住的正念”，是指身体的正念安住得很好。在那时，贪欲并没有超越我，意指在那时，贪欲并没有超越而生起。关于“压迫”，也是指生起的意义。因此，在这部经典中提到三种身体。如何？“这是我的身体”，在这里指的是劳动身体；“开发的身体”，指的是五蕴身体；“保护的身体”，指的是合并的身体，意指身体的存在。第五部分为显而易见。
关于吼声的经典的解释
第六部分，形象和可爱的东西，形象和可爱的东西是存在的。眼识也是存在的。愉悦的触觉，意指与眼识相伴的，因缘而生的愉悦感觉。愉悦的感觉，是因一个触觉而生的，因缘而生的愉悦感觉。其余的部分也是如此。
因此，在这部经典中提到三十七种元素。如何？在这里，眼睛的清净是眼的元素，其对象是形象的元素，眼识是意识的元素，眼识的元素与三个法的元素相伴，因此在五个门中，以四个作为基础，形成二十个元素。在心门中，“心的元素”是指思维的心，所依的对象和心的场所是法的元素，所依的事物是心识的元素，因而形成三十七种元素。这样，因三十七种元素的存在，佛陀说明了元素的多样性。
7-8. 关于黄土的经典的解释
130-131. 第七部分，愉悦的东西是这样被理解的，所见的可爱形象，便是如此被理解的。眼识和愉悦的触觉相依，眼识也是如此，因缘于依附或随后的接触或伴随的接触，因而生起愉悦的触觉。这个原则在所有地方都是如此。因此，在这两部经典中，行为的心识元素是思维的行为，心的元素是相同的，故应如此理解。第八部分为显而易见。
关于罗希卡的经典的解释

132. Navame makkarakateti evaṃnāmake nagare araññakuṭikāyanti araññe katāya pāṭiyekkāya kuṭiyaṃ, na vihārapaccantakuṭiyaṃ. Māṇavakāti yepi tattha mahallakā, te mahallakakālepi antevāsikatāya māṇavakātveva vuttā. Tenupasaṅkamiṃsūti pāto sippaṃ uggaṇhitvā sāyaṃ ‘‘ācariyassa kaṭṭhāni āharissāmā’’ti araññaṃ pavisitvā vicarantā yena sā kuṭikā, tenupasaṅkamiṃsu. Parito parito kuṭikāyāti tassā kuṭikāya samantato samantato. Seleyyakānīti aññamaññassa piṭṭhiṃ gahetvā laṅghitvā ito cito caṅkamanakīḷanāni.

Muṇḍakātiādīsu muṇḍe muṇḍāti, samaṇe ca samaṇāti vattuṃ vaṭṭeyya, ime pana hīḷentā ‘‘muṇḍakā samaṇakā’’ti āhaṃsu. Ibbhāti gahapatikā. Kaṇhāti kaṇhā, kāḷakāti attho. Bandhupādāpaccāti ettha bandhūti brahmā adhippeto. Tañhi brāhmaṇā pitāmahoti voharanti. Pādānaṃ apaccā pādāpaccā, brahmuno piṭṭhipādato jātāti adhippāyo. Tesaṃ kira ayaṃ laddhi ‘‘brāhmaṇā brahmuno mukhato nikkhantā, khattiyā urato, vessā nābhito, suddā jāṇuto, samaṇā piṭṭhipādato’’ti. Bharatakānanti kuṭimbikānaṃ. Kuṭimbikā hi yasmā raṭṭhaṃ bharanti, tasmā bharatāti vuccanti. Ime pana paribhavaṃ katvā vadamānā ‘‘bharatakāna’’nti āhaṃsu.

Vihārā nikkhamitvāti ‘‘rattiṭṭhakāparicchanne rajatapaṭṭasannibhasamavippakiṇṇavālike ramaṇīye pariveṇe kaṭṭhakalāpe bandhitvā khipamānā vālikaṃ āluḷetvā, hatthena hatthaṃ ādāya paṇṇakuṭiṃ pariyāyantā ‘ime imesaṃ bharatakānaṃ sakkatā, ime imesaṃ bharatakānaṃ sakkatā’ti punappunaṃ viravantā ativiya ime māṇavakā kīḷaṃ karonti, vihāre bhikkhūnaṃ atthibhāvampi na jānanti, dassessāmi nesaṃ bhikkhūnaṃ atthibhāva’’nti cintetvā paṇṇakuṭito nikkhami.

Sīluttamā pubbatarā ahesunti guṇavantānaṃ guṇe kathite nigguṇānaṃ guṇābhāvo pākaṭova bhavissatīti porāṇakabrāhmaṇānaṃ guṇe kathento evamāha. Tattha sīluttamāti sīlajeṭṭhakā. Sīlañhi tesaṃ uttamaṃ, na jātigottaṃ. Ye purāṇaṃ sarantīti ye porāṇakaṃ brāhmaṇadhammaṃ saranti. Abhibhuyya kodhanti kodhaṃ abhibhavitvā tesaṃ dvārāni suguttāni surakkhitāni ahesuṃ. Dhamme ca jhāne ca ratāti dasavidhe kusalakammapathadhamme aṭṭhasamāpattijhānesu ca ratā.

Evaṃ porāṇānaṃ guṇaṃ kathetvā athetarahi brāhmaṇānaṃ mānaṃ nimmaddento ime ca vokkamma japāmasetiādimāha. Tattha vokkammāti etehi guṇehi apakkamitvā. Japāmaseti mayaṃ japāma sajjhāyāmāti ettakeneva brāhmaṇamhāti maññamānā brāhmaṇā mayanti iminā gottena mattā hutvā visamaṃ caranti, visamāni kāyakammādīni karontīti attho. Puthuattadaṇḍāti puthu attā daṇḍā etehīti puthuattadaṇḍā, gahitanānāvidhadaṇḍāti attho. Sataṇhātaṇhesūti sataṇhanittaṇhesu. Aguttadvārassa bhavanti moghāti asaṃvutadvārassa sabbepi vatasamādānā moghā bhavantīti dīpeti. Yathā kinti? Supineva laddhaṃ purisassa vittanti yathā supine purisassa laddhaṃ maṇimuttādinānāvidhaṃ vittaṃ moghaṃ hoti, pabujjhitvā kiñci na passati, evaṃ moghā bhavantīti attho.


第132部分，名为“马卡拉卡”，是在这样的城市中，指的是在荒野中建造的独立小屋，而不是在僧院的偏远小屋。关于“年轻人”，即使在那里是年长者，他们在年长时期也仅仅是作为随侍的年轻人。于是，他们前往，早上学习手艺，傍晚“我将去取老师的木材”，于是进入荒野，四处游荡，直到那间小屋，便前往那儿。四周的小屋，意指四面环绕的小屋。关于“玩耍”，是指抓住彼此的背部，跳跃、走动等嬉戏活动。
关于“剃光”，在这些地方，剃光是指剃光头。关于“剃发”，是指修行者。关于“黑色”，即是指黑色、暗色。关于“亲属”，这里的亲属是指婆罗门。因为婆罗门被称为祖父。关于“脚”，是指脚的下方，婆罗门的后背出生的意思。对于他们来说，这样的信念是“婆罗门从嘴里出生，士族从腿部出生，商人从肚脐出生，清白人从手指出生，修行者从背部出生”。关于“巴拉特人”，是指家庭的成员。家庭成员因为承担国家的责任，因此被称为巴拉特人。而那些在贬低的情况下说“巴拉特人”的人。
关于“从僧院离开”，是指“夜间被遮蔽，像银色的布一样的光辉洒落，装饰得很美丽，绑住木材的地方，抛弃的草垫，手与手相握，围绕着竹屋，反复说‘这些是巴拉特人的荣耀，这些是巴拉特人的荣耀’，不断地玩耍，这些年轻人玩得异常开心，而在僧院中的比丘们却不知其存在，想着‘我将展示这些比丘的存在’”，于是从竹屋走出。
“最优秀的道德曾经存在”，意指在谈论有德行的人时，无德行的人将显得更加明显，古老的婆罗门的德行被如此谈论。在那里，“最优秀的道德”是指最上等的道德。道德在他们中是最好的，而不是出身于种姓。那些记得古老的人，意指那些记得古老婆罗门法的人。通过克制愤怒，愤怒被克制得很好。因而，他们的门被很好地保护。关于法和禅定的喜悦，意指在十种善法的修行和八种定的禅定中，因而喜悦。
因此，在谈论古老的德行时，婆罗门们的自尊心被抑制，便说“我们应当保持谦卑”。在这里，“保持谦卑”是指远离这些德行。我们应当进行诵念和修习，婆罗门们因而认为自己是婆罗门，因而在这种姓氏下，迷失于不平等的行为，作出不平等的行为。关于“众多的惩罚”，是指众多的自我惩罚，意指各种各样的惩罚。关于“在真正的门口”，是指在无节制的门口，所有的善法都将变得空虚。如何呢？如同在梦中获得的财富，梦中获得的财富如同各种各样的珠宝等，都是空虚的，醒来后什么也看不见，因此空虚的状态便存在。


Anāsakāti ekāhadvīhādivasena anāhārakā. Thaṇḍilasāyikā cāti haritakusasanthate bhūmibhāge sayanaṃ, pāto sinānañcatayo ca vedāti pātova udakaṃ pavisitvā nhānañceva tayo ca vedā. Kharājinaṃ jaṭā paṅkoti kharasamphassaṃ ajinacammañceva jaṭākalāpo ca paṅko ca, paṅko nāma dantamalaṃ. Mantā sīlabbataṃ tapoti mantā ca ajasīlagosīlasaṅkhātaṃ sīlaṃ ajavatagovatasaṅkhātaṃ vatañca. Ayaṃ idāni brāhmaṇānaṃ tapoti vadati. Kuhanā vaṅkadaṇḍā cāti paṭicchannakūpo viya paṭicchannadosaṃ kohaññañceva vaṅkadaṇḍo, ca udumbarapalāsabeḷuvarukkhānaṃ aññatarato gahitaṃ vaṅkadaṇḍañcāti attho. Udakācamanāni cāti udakena mukhaparimajjanāni. Vaṇṇā ete brāhmaṇānanti ete brāhmaṇānaṃ parikkhārabhaṇḍakavaṇṇāti dasseti. Kata kiñcikkhabhāvanāti katā kiñcikkhabhāvanā. Ayameva vā pāṭho, āmisakiñcikkhassa vaḍḍhanatthāya katanti attho.

Evaṃ etarahi brāhmaṇānaṃ mānaṃ nimmadditvā puna porāṇakabrāhmaṇānaṃ vaṇṇaṃ kathento cittañca susamāhitantiādimāha. Tattha susamāhitanti tesaṃ brāhmaṇānaṃ cittaṃ upacārappanāsamādhīhi susamāhitaṃ ahosīti dasseti. Akhilanti mudu athaddhaṃ. So maggo brahmapattiyāti so seṭṭhapattiyā maggo, tumhe pana kiṃ brāhmaṇā nāmāti dīpento evamāha.

Āgamaṃsu nu khvidhāti āgamaṃsu nu kho idha. Adhimuccatīti kilesavasena adhimutto giddho hoti. Byāpajjatīti byāpādavasena pūticittaṃ hoti. Parittacetasoti anupaṭṭhitasatitāya saṃkilesacittena parittacitto. Cetovimuttinti phalasamādhiṃ. Paññāvimuttinti phalapaññaṃ. Appamāṇacetasoti upaṭṭhitasatitāya nikkilesacittena appamāṇacitto.

10. Verahaccānisuttavaṇṇanā

133. Dasame kāmaṇḍāyanti evaṃnāmake nagare. Yaggheti codanatthe nipāto. Sesaṃ uttānamevāti.

Gahapativaggo terasamo.

14. Devadahavaggo

1. Devadahasuttavaṇṇanā

134. Devadahavaggassa paṭhame devadahanti napuṃsakaliṅgena laddhanāmo nigamo. Manoramāti manaṃ ramayantā, manāpāti attho. Amanoramāti amanāpā.

2. Khaṇasuttavaṇṇanā

135. Dutiye chaphassāyatanikā nāmāti visuṃ chaphassāyatanikā nāma nirayā natthi. Sabbesupi hi ekatiṃsamahānirayesu chadvāraphassāyatanapaññatti hotiyeva. Idaṃ pana avīcimahānirayaṃ sandhāya vuttaṃ. Saggāti idhāpi tāvatiṃsapurameva adhippetaṃ. Kāmāvacaradevaloke pana ekasmimpi chaphassāyatanapaññattiyā abhāvo nāma natthi. Iminā kiṃ dīpeti? Niraye ekantadukkhasamappitabhāvena, devaloke ca ekantasukhasamappitattā ekantakhiḍḍārativasena uppannapamādena maggabrahmacariyavāsaṃ vasituṃ na sakkā. Manussaloko pana vokiṇṇasukhadukkho, idheva apāyopi saggopi paññāyati. Ayaṃ maggabrahmacariyassa kammabhūmi nāma, sā tumhehi laddhā. Tasmā ye vo ime mānussakā khandhā laddhā, te vo lābhā. Yañca vo idaṃ manussattaṃ laddhaṃ, paṭiladdho vo brahmacariyavāsassa khaṇo samayoti. Vuttampi hetaṃ porāṇehi –

‘‘Ayaṃ kammabhūmi idha maggabhāvanā,

Ṭhānāni saṃvejaniyā bahū idha;

Saṃvegasaṃvejaniyesu vatthusu,

Saṃvegajātova payuñca yoniso’’ti.

3. Paṭhamarūpārāmasuttavaṇṇanā



Anāsakāti ekāhadvīhādivasena anāhārakā。指的是不吃饭的状态。Thaṇḍilasāyikā cāti haritakusasanthate bhūmibhāge sayanaṃ，pāto sinānañcatayo ca vedāti pātova udakaṃ pavisitvā nhānañceva tayo ca vedā。意指在绿色的草地上睡觉，早晨洗澡时进入水中，进行三次洗澡。Kharājinaṃ jaṭā paṅkoti kharasamphassaṃ ajinacammañceva jaṭākalāpo ca paṅko ca，paṅko nāma dantamalaṃ。关于“粗糙的头发”，是指粗糙的触感、粗糙的皮肤、粗糙的头发，头发是指牙齿的污垢。Mantā sīlabbataṃ tapoti mantā ca ajasīlagosīlasaṅkhātaṃ sīlaṃ ajavatagovatasaṅkhātaṃ vatañca。意指道德、修行和苦行，称为道德。现在他称之为婆罗门的苦行。Kuhanā vaṅkadaṇḍā cāti paṭicchannakūpo viya paṭicchannadosaṃ kohaññañceva vaṅkadaṇḍo，ca udumbarapalāsabeḷuvarukkhānaṃ aññatarato gahitaṃ vaṅkadaṇḍañcāti attho。关于“隐蔽的树根”，是指像隐蔽的井一样，隐蔽的缺陷，以及从无花果树、棕榈树或其他树上抓住的树根。Udakācamanāni cāti udakena mukhaparimajjanāni。指的是用水洗脸。Vaṇṇā ete brāhmaṇānanti ete brāhmaṇānaṃ parikkhārabhaṇḍakavaṇṇāti dasseti。意指这些婆罗门的外表。Kata kiñcikkhabhāvanāti katā kiñcikkhabhāvanā。指的是某种修行已经完成。这也意味着为增加饮食的修行而做的。
因此，现在在婆罗门的自尊心被抑制后，又谈论古老婆罗门的德行，心灵也很专注。那里“专注”是指这些婆罗门的心因修习的定而专注。关于“完全”，是指柔软而坚定。那条道路是通往婆罗门的道路，然而你们又为何称为婆罗门呢？他如此说。
Āgamaṃsu nu khvidhāti āgamaṃsu nu kho idha。意指“你们是否来到这里”。Adhimuccatīti kilesavasena adhimutto giddho hoti。意指因烦恼而变得贪婪。Byāpajjatīti byāpādavasena pūticittaṃ hoti。意指因痛苦而生出污浊的心。Parittacetasoti anupaṭṭhitasatitāya saṃkilesacittena parittacitto。意指因不专注而污浊的心。Cetovimuttinti phalasamādhiṃ。意指心灵的解脱是果位的定。Paññāvimuttinti phalapaññaṃ。意指智慧的解脱是果位的智慧。Appamāṇacetasoti upaṭṭhitasatitāya nikkilesacittena appamāṇacitto。意指因专注而无污浊的心。
Verahaccānisuttavaṇṇanā
第十部分，指的是“卡曼达雅”，这是一个如此命名的城市。Yaggheti codanatthe nipāto。意指在劝导的情况下。Sesaṃ uttānamevāti。其余的部分是显而易见的。
Gahapativaggo terasamo。
Devadahavaggo
Devadahasuttavaṇṇanā
关于Devadahavagga的第一部分，Devadaha是以中性名词获得的名号。Manoramāti manaṃ ramayantā，manāpāti attho。意指令人愉悦的，令人喜爱的。Amanoramāti amanāpā。意指不愉悦的，不可爱的。
Khaṇasuttavaṇṇanā
关于第二部分，chaphassāyatanikā nāmāti visuṃ chaphassāyatanikā nāma nirayā natthi。意指没有名为“六种触”的地狱。因为在所有的三十六个大地狱中，六种触的定义是存在的。然而，这里是指无间地狱。Saggāti idhāpi tāvatiṃsapurameva adhippetaṃ。意指这里是指天界的。Kāmāvacaradevaloke pana ekasmimpi chaphassāyatanapaññattiyā abhāvo nāma natthi。意指在欲界天中，六种触的定义是不存在的。Iminā kiṃ dīpeti？意指因地狱的极度痛苦而生，因天界的极度快乐而生，因极度的玩乐而无法住于修行的正道。人间的世界则是痛苦与快乐交织，因而在这里，堕落与天界都显而易见。这是修行的因果，正是你们所获得的。因此，若你们这些人间的五蕴获得了，你们便得到了利益。你们所获得的人间身份，是你们所获得的修行的时机。古老的经典中也曾如此说过：
“这是修行的因果，修行的修习之地，
在这里有许多值得警觉的地方；
在值得警觉的事物中，
因警觉而生的智慧也应当被珍惜。”
Paṭhamarūpārāmasuttavaṇṇanā

136. Tatiye rūpasammuditāti rūpe sammuditā pamoditā. Dukkhāti dukkhitā. Sukhoti nibbānasukhena sukhito. Kevalāti sakalā. Yāvatatthīti vuccatīti yattakā atthīti vuccati. Ete voti ettha vo-kāro nipātamattaṃ. Paccanīkamidaṃ hoti, sabbalokena passatanti yaṃ idaṃ passantānaṃ paṇḍitānaṃ dassanaṃ, taṃ sabbalokena paccanīkaṃ hoti viruddhaṃ. Loko hi pañcakkhandhe niccā sukhā attā subhāti maññati, paṇḍitā aniccā dukkhā anattā asubhāti. Sukhato āhūti sukhanti kathenti. Sukhato vidūti sukhanti jānanti. Sabbametaṃ nibbānameva sandhāya vuttaṃ.

Sammūḷhetthāti ettha nibbāne sammūḷhā. Aviddasūti bālā. Sabbepi hi channavutipāsaṇḍino ‘‘nibbānaṃ pāpuṇissāmā’’ti saññino honti, te pana ‘‘nibbānaṃ nāma ida’’ntipi na jānanti. Nivutānanti kilesanīvaraṇena nivutānaṃ pariyonaddhānaṃ. Andhakāro apassatanti apassantānaṃ andhakāro hoti. Kiṃ taṃ evaṃ hoti? Nibbānaṃ vā nibbānadassanaṃ vā apassantānañhi bālānaṃ nibbānampi nibbānadassanampi kāḷameghaavacchāditaṃ viya candamaṇḍalaṃ kaṭāhena paṭikujjitapatto viya ca niccakālaṃ tamo ceva andhakāro ca sampajjati.

Satañca vivaṭaṃ hoti, āloko passatāmivāti satañca sappurisānaṃ paññādassanena passantānaṃ nibbānaṃ āloko viya vivaṭaṃ hoti. Santike na vijānanti, magā dhammassa akovidāti yaṃ attano sarīre kese vā lomādīsu vā aññatarakoṭṭhāsaṃ paricchinditvā anantarameva adhigantabbato attano vā khandhānaṃ nirodhamaggato santike nibbānaṃ. Taṃ evaṃ santike samānampi maggabhūtā janā maggāmaggadhammassa catusaccadhammassa vā akovidā na jānanti.

Māradheyyānupannehīti tebhūmakavaṭṭaṃ mārassa nivāsaṭṭhānaṃ anupannehi. Konu aññatra ariyebhīti ṭhapetvā ariye ko nu añño nibbānapadaṃ jānituṃ arahati. Sammadaññāya parinibbantīti arahattapaññāya sammā jānitvā anantarameva anāsavā hutvā kilesaparinibbānena parinibbanti. Atha vā sammadaññāya anāsavā hutvā ante khandhaparinibbānena parinibbāyanti.

4-12. Dutiyarūpārāmasuttādivaṇṇanā

137-145. Catutthaṃ suddhikaṃ katvā desiyamāne bujjhanakānaṃ ajjhāsayena vuttaṃ. Pañcamādīni tathā tathā bujjhantānaṃ ajjhāsayena vuttāni. Attho pana tesaṃ pākaṭoyevāti.

Devadahavaggo cuddasamo.

15. Navapurāṇavaggo

1. Kammanirodhasuttavaṇṇanā

146. Navapurāṇavaggassa paṭhame navapurāṇānīti navāni ca purāṇāni ca. Cakkhu, bhikkhave, purāṇakammanti na cakkhu purāṇaṃ, kammameva purāṇaṃ, kammato pana nibbattattā paccayanāmena evaṃ vuttaṃ. Abhisaṅkhatanti paccayehi abhisamāgantvā kataṃ. Abhisañcetayitanti cetanāya pakappitaṃ. Vedaniyaṃ daṭṭhabbanti vedanāya vatthūti passitabbaṃ. Nirodhā vimuttiṃ phusatīti imassa tividhassa kammassa nirodhena vimuttiṃ phusati. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ tassā vimuttiyā ārammaṇabhūto nirodho kammanirodhoti vuccati. Iti imasmiṃ sutte pubbabhāgavipassanā kathitā.

2-5. Aniccanibbānasappāyasuttādivaṇṇanā

147-150. Dutiye nibbānasappāyanti nibbānassa sappāyaṃ upakārapaṭipadaṃ. Tatiyādīsupi eseva nayo. Paṭipāṭiyā pana catūsupi etesu suttesu saha vipassanāya cattāro maggā kathitā.

6-7. Antevāsikasuttādivaṇṇanā

151-152. Chaṭṭhe anantevāsikanti anto vasanakakilesavirahitaṃ. Anācariyakanti ācaraṇakakilesavirahitaṃ . Antassa vasantīti anto assa vasanti. Te naṃ samudācarantīti te etaṃ adhibhavanti ajjhottharanti sikkhāpenti vā. ‘‘Evaṃ vejjakammaṃ karohi, evaṃ dūtakamma’’nti iti sikkhāpanasaṅkhātena samudācaraṇatthenassa te ācariyā nāma honti, tehi ācariyehi sācariyakoti vuccati. Sesamettha vuttanayeneva veditabbaṃ. Sattamaṃ heṭṭhā kathitanayameva.

8. Atthinukhopariyāyasuttavaṇṇanā



第136部分，指的是“色的欢喜”，是指在色中欢喜而愉悦。痛苦是指痛苦的状态。快乐是指以涅槃的快乐而快乐。完全是指一切。至于“至于多少”，是指在多少的地方。这里的“你们”是指“你们”的音节仅是音节的意思。这是对立的，因为在所有的世间中，智慧的人看到的，这在所有世间中都是对立的。因为世间认为五蕴是永恒的、快乐的、我所的，智慧的人则认为是无常的、痛苦的、无我的、不洁的。关于快乐的，他们称之为快乐，关于快乐的，他们知道快乐。所有这些都是指涅槃。
“在这里被迷惑”，指的是在涅槃中被迷惑。关于“无知”，是指愚者。因为所有的愚者都认为“我们将获得涅槃”，但他们却不知道“涅槃就是这个”。关于“被遮蔽”，是指被烦恼所遮蔽。关于“黑暗”，是指那些看不到的人处于黑暗中。为何会这样？因为愚者看不到涅槃或涅槃的见解，就像黑云遮蔽了月亮，永恒的黑暗和黑暗的状态便存在。
而智慧者则是明亮的，看到的如同光明。智慧者的智慧如同光明般明亮。关于“在此不明了”，是指在修行中，因而在身上或毛发等的某一部分被遮蔽，立刻就能获得自己的五蕴的消灭之道，因而在涅槃中。正是在这样的情况下，跟随修行的人们对于修行的法则、四圣谛的法则等却不明了。
关于“魔的无处不在”，是指在三界中魔的栖息地不在于任何地方。除了圣者之外，谁能知道涅槃的境界？真正的知者是指阿罗汉，凭借正确的智慧立刻无漏地得到解脱，因烦恼的消灭而得到解脱。或者说，凭借正确的智慧无漏地得到解脱，因五蕴的消灭而得到解脱。
4-12. 关于第二部分的色的修行的解释
137-145. 第四部分，经过净化后，所说的是觉悟者的倾向。第五部分及其后面的部分也是如此，都是关于觉悟者的倾向。至于它们的意义，显而易见。
Devadahavaggo cuddasamo。
Navapurāṇavaggo
Kammanirodhasuttavaṇṇanā
关于Navapurāṇavagga的第一部分，指的是新的和古老的。眼睛，比丘们，古老的行为不是眼睛的古老，行为才是古老的，因为行为的产生而如此说。关于“被设定”，是指因缘而形成的。关于“被思维”，是指因思维而成的。关于“可见的”，是指可被观察的对象。通过消灭，解脱的状态显现。这被称为因果的消灭，因此被称为“行为的消灭”。因此在这部经典中，关于前面的观照被讲述。
2-5. 关于无常、涅槃和适宜的解释
147-150. 关于第二部分，指的是涅槃的适宜的辅助道路。第三部分及其后面的部分也是如此。关于修行的道路，在这几部经典中与观照相结合，讲述了四条路径。
6-7. 关于随侍的经典的解释
151-152. 第六部分，指的是随侍者，没有烦恼的生活。关于“无行为者”，是指没有行为的烦恼。关于“内在的生活”，是指内在的存在。那些人并不让他进行行为，或压迫他，或教导他。关于“这样做医生的工作，这样做使者的工作”，这是指教导的方式。由此可知，他们被称为老师，因此被称为有老师的。其余的部分应依照上述意义理解。第七部分是以下所述的内容。
关于存在的解释

153. Aṭṭhame yaṃ pariyāyaṃ āgammāti yaṃ kāraṇaṃ āgamma. Aññatreva saddhāyāti vinā saddhāya saddhaṃ apanetvā. Ettha ca saddhāti na paccakkhā saddhā. Yo pana parassa evaṃ kira evaṃ kirāti kathentassa sutvā uppanno saddahanākāro, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Ruciādīsupi rucāpetvā khamāpetvā atthetanti gahaṇākāro ruci nāma, evaṃ kira bhavissatīti anussavanaṃ anussavo, nisīditvā ekaṃ kāraṇaṃ cintentassa kāraṇaṃ upaṭṭhāti, evaṃ upaṭṭhitassa atthetanti gahaṇaṃ ākāraparivitakko nāma, kāraṇavitakkoti attho. Kāraṇaṃ cintentassa pāpikā laddhi uppajjati, taṃ atthesāti gahaṇākāro diṭṭhinijjhānakkhanti nāma. Aññaṃ byākareyyāti imāni pañca ṭhānāni muñcitvā arahattaṃ byākareyya. Imasmiṃ sutte sekhāsekhānaṃ paccavekkhaṇā kathitā.

9-10. Indriyasampannasuttādivaṇṇanā

154-155. Navame indriyasampannoti paripuṇṇindriyo. Tattha yena cha indriyāni sammasitvā arahattaṃ pattaṃ, so tehi nibbisevanehi indriyehi samannāgatattā, cakkhādīni vā cha indriyāni sammasantassa uppannehi saddhādīhi indriyehi samannāgatattā paripuṇṇindriyo nāma hoti, taṃ sandhāya bhagavā cakkhundriye cetiādinā nayena desanaṃ vitthāretvā ettāvatā kho bhikkhu indriyasampanno hotīti āha. Dasamaṃ heṭṭhā vuttanayamevāti.

Navapurāṇavaggo pañcadasamo.

Tatiyo paṇṇāsako.

16. Nandikkhayavaggo

1-4. Ajjhattanandikkhayasuttādivaṇṇanā

156-159. Nandikkhayavaggassa paṭhame nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayoti nandiyā ca rāgassa ca atthato ekattā vuttaṃ. Suvimuttanti arahattaphalavimuttivasena suṭṭhu vimuttaṃ. Sesamettha dutiyādīsu ca uttānameva.

5-6. Jīvakambavanasamādhisuttādivaṇṇanā

160-161. Pañcamaṃ samādhivikalānaṃ, chaṭṭhaṃ paṭisallānavikalānaṃ cittekaggatañca kāyavivekañca labhantānaṃ etesaṃ kammaṭṭhānaṃ phātiṃ gamissatīti ñatvā kathitaṃ. Tattha okkhāyatīti (paccakkhāyati) paññāyati pākaṭaṃ hoti. Iti dvīsupi etesu saha vipassanāya cattāro maggā kathitā.

7-9. Koṭṭhikaaniccasuttādivaṇṇanā

162-164. Sattamādīsu tīsu therassa vimuttiparipācaniyā dhammāva kathitā.

10-12. Micchādiṭṭhipahānasuttādivaṇṇanā

165-167. Dasamādīni tīṇi pāṭiyekkena puggalajjhāsayavasena vuttāni. Tesaṃ attho vuttanayeneva veditabboti.

Nandikkhayavaggo solasamo.

17. Saṭṭhipeyyālavaggo

1-60. Ajjhattaaniccachandasuttādivaṇṇanā

168-227. Tadanantaro saṭṭhipeyyālo nāma hoti, so uttānatthova. Yāni panettha saṭṭhi suttāni vuttāni, tāni ‘‘chando pahātabbo’’ti evaṃ tassa tasseva padassa vasena bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena vuttāni. Iti sabbāni tāni pāṭiyekkena puggalajjhāsayavasena kathitāni. Ekekasuttapariyosāne cettha saṭṭhi saṭṭhi bhikkhū arahattaṃ pattāti.

Saṭṭhipeyyālavaggo.

18. Samuddavaggo

1. Paṭhamasamuddasuttavaṇṇanā



第153部分，指的是“所到之处的缘故”，是指因缘而来的原因。除了信仰以外，信仰被抛弃。在这里的信仰不是直接的信仰。若有人听到他人如此说：“确实是这样”，而产生的信仰的状态，指的是这一点。关于“欲望”等等，通过欲望而得到的宽恕，称为欲望，意指如此将会出现的，称为回忆，回忆的状态是指坐下思考一个原因时，所思考的原因会显现，因而显现的状态称为因缘的思考。思考原因时，邪见的信念会产生，指的是因缘的思考。若再说明其他的，指的是在这五个地方抛弃后，能够说明阿罗汉的境界。在这部经典中，讲述了修行者与非修行者的区别。
9-10. 关于感官具足的经典的解释
154-155. 第九部分，指的是“具足感官”，即是指完全具足的感官。在这里，通过六种感官的修习而达到阿罗汉的境界，因而因这些不受影响的感官而具足，因此称为具足感官。对此，佛陀通过眼睛等的方式详细阐述了这一点，因此比丘具足感官。第十部分的内容与上述相同。
Navapurāṇavaggo pañcadasamo。
第十五部分，指的是Navapurāṇavagga。
Nandikkhayavaggo
1-4. 关于内在的Nandikkhaya的经典的解释
156-159. 关于Nandikkhayavagga的第一部分，指的是“内在的消除欲望”，消除欲望而得到的乐趣，指的是欲望与乐趣在意义上是合一的。关于“完全解脱”，是指通过阿罗汉的果位而完全解脱。其余的部分在第二部分及之后的部分与此相同。
5-6. 关于Jīvakambavana的定的经典的解释
160-161. 第五部分，指的是定的不同类型，第六部分，指的是内心的集聚与身体的分离，获得这些作为修行的基础，因而被称为修行。这里的“显现”是指显而易见。由此可知，这两个部分与观照相结合，讲述了四条路径。
7-9. 关于Koṭṭhikaanicca的经典的解释
162-164. 第七部分及之后的部分，讲述了三种修行者的解脱的相关法则。
10-12. 关于邪见的放弃的经典的解释
165-167. 第十部分的内容，分别讲述了三个不同的个体的倾向。它们的意义应依照上述内容理解。
Nandikkhayavaggo solasamo。
第十六部分，指的是Nandikkhayavagga。
Saṭṭhipeyyālavaggo
1-60. 关于内在的无常与欲望的经典的解释
168-227. 紧接着是第六十部分，称为Saṭṭhipeyyālo，内容显而易见。在这里提到的六十部经典，都是以“欲望应当被放弃”为主题，依照这些词的意义与觉悟者的倾向而讲述。因此，所有这些经典都是分别针对个体的倾向而讲述的。在每一部经典的结尾，六十位比丘都获得了阿罗汉的果位。
Saṭṭhipeyyālavaggo。
Samuddavaggo
关于第一部分的海洋的经典的解释

228. Samuddavaggassa paṭhame cakkhu, bhikkhave, purisassa samuddoti yadi duppūraṇaṭṭhena yadi vā samuddanaṭṭhena samuddo, cakkhumeva samuddo. Tassa hi pathavito yāva akaniṭṭhabrahmalokā nīlādiārammaṇaṃ samosarantaṃ paripuṇṇabhāvaṃ kātuṃ na sakkoti, evaṃ duppūraṇaṭṭhenapi samuddo. Cakkhu ca tesu tesu nīlādīsu ārammaṇesu samuddati, asaṃvutaṃ hutvā osaramānaṃ kilesuppattiyā kāraṇabhāvena sadosagamanena gacchatīti samuddanaṭṭhenapi samuddo. Tassa rūpamayo vegoti samuddassa appamāṇo ūmimayo vego viya tassāpi cakkhusamuddassa samosarantassa nīlādibhedassa ārammaṇassa vasena appameyyo rūpamayo vego veditabbo. Yo taṃ rūpamayaṃ vegaṃ sahatīti yo taṃ cakkhusamudde samosaṭaṃ rūpamayaṃ vegaṃ, manāpe rūpe rāgaṃ, amanāpe dosaṃ, asamapekkhite mohanti evaṃ rāgādikilese anuppādento upekkhakabhāvena sahati.

Saūmintiādīsu kilesaūmīhi saūmiṃ. Kilesāvaṭṭehi sāvaṭṭaṃ. Kilesagāhehi sagāhaṃ. Kilesarakkhasehi sarakkhasaṃ. Kodhūpāyāsassa ca vasena saūmiṃ. Vutañhetaṃ ‘‘ūmibhayanti kho, bhikkhave, kodhūpāyāsassetaṃ adhivacana’’nti (itivu. 109; ma. ni. 2.162; a. ni. 4.122). Kāmaguṇavasena sāvaṭṭaṃ. Vutañhetaṃ ‘‘āvaṭṭaggāhoti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacana’’nti (saṃ. ni. 4.241). Mātugāmavasena sagāhaṃ sarakkhasaṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘gāharakkhasoti kho, bhikkhave, mātugāmassetaṃ adhivacana’’nti (itivu. 109). Sesavāresupi eseva nayo. Sabhayaṃ duttaraṃ accatarīti ūmibhayena sabhayaṃ duratikkamaṃ atikkami. Lokantagūti saṅkhāralokassa antaṃ gato. Pāragatoti vuccatīti nibbānaṃ gatoti kathīyati.

2-3. Dutiyasamuddasuttādivaṇṇanā

229-230. Dutiye samuddoti samuddanaṭṭhena samuddo, kiledanaṭṭhena temanaṭṭhenāti vuttaṃ hoti. Yebhuyyenāti ṭhapetvā ariyasāvake. Samunnāti kilinnā tintā nimuggā. Tantākulakajātātiādi heṭṭhā vitthāritameva. Maccujahoti tayo maccū jahitvā ṭhito. Nirupadhīti tīhi upadhīhi anupadhi. Apunabbhavāyāti nibbānatthāya. Amohayī maccurājanti yathā tassa gatiṃ na jānāti, evaṃ maccurājānaṃ mohetvā gato. Tatiyaṃ vuttanayameva.

4-6. Khīrarukkhopamasuttādivaṇṇanā

231-233. Catutthe appahīnaṭṭhena atthi, tenevāha so appahīnoti. Parittāti, pabbatamattampi rūpaṃ aniṭṭhaṃ arajanīyaṃ parittaṃ nāma hoti, evarūpāpissa rūpā cittaṃ pariyādiyantīti dasseti. Ko pana vādo adhimattānanti iṭṭhārammaṇaṃ panassa rajanīyaṃ vatthu cittaṃ pariyādiyatīti ettha kā kathā? Ettha ca nakhapiṭṭhipamāṇampi maṇimuttādi rajanīyaṃ vatthu adhimattārammaṇamevāti veditabbaṃ. Daharotiādīni tīṇipi aññamaññavevacanāneva. Ābhindeyyāti pahareyya padāleyya vā. Pañcame tadubhayanti taṃ ubhayaṃ. Chaṭṭhaṃ uttānameva.

7. Udāyīsuttavaṇṇanā

234. Sattame anekapariyāyenāti anekehi kāraṇehi. Itipāyanti itipi ayaṃ. Imasmiṃ sutte aniccena anattalakkhaṇaṃ kathitaṃ.

8. Ādittapariyāyasuttavaṇṇanā



第228部分，关于海洋的经典，指的是“眼睛，比丘们，人的海洋”，无论是因难以填满的地方，还是因海洋的地方，海洋就是眼睛。因为从地球到最高的梵天界，蓝色等对象无法完全容纳，因此海洋也因难以填满而存在。眼睛在这些蓝色等对象中流动，因未受控制而随着烦恼的到来而流动，因此也因海洋的状态而存在。其形状如同海洋的速度，指的是海洋的无量的速度，像那样的眼睛的海洋所流动的蓝色对象的状态应被理解为无量的形状。谁能承受那样的形状？即是指在眼睛的海洋中所流动的形状，所爱的形象，所厌恶的形象，所无所依的无明，因而不生起贪等烦恼，因而以无分别的心承受。
关于“轻松”等等，指的是烦恼的轻松。关于烦恼的影响，指的是烦恼的影响。关于烦恼的掌控，指的是烦恼的掌控。关于烦恼的保护，指的是烦恼的保护。关于愤怒与痛苦，指的是轻松。正如所说：“轻松是愤怒与痛苦的意思。”（引用自《法句经》109；《中部经典》2.162；《阿含经》4.122）。关于欲望的影响，指的是欲望的影响。正如所说：“欲望的掌控是五种欲望的意思。”（《相应部经典》4.241）。关于母亲的影响，指的是母亲的保护。正如所说：“母亲的保护是指母亲的意思。”（引用自《法句经》109）。其余的部分也是如此。关于“恐惧”，因恐惧而难以逾越。关于“世间的尽头”，指的是因缘的尽头。关于“超越”，指的是涅槃的到达。
2-3. 关于第二部分海洋的经典的解释
229-230. 关于第二部分，指的是海洋的状态，因烦恼的状态而存在。通常是指除了圣者之外的众生。关于“被困”，是指因烦恼而被困。关于“种族的繁衍”等等，已在下面详细阐述。关于“死亡的消逝”，是指三种死亡的消逝。关于“无依”，是指无三种依赖。关于“无再生”，是指为了涅槃。关于“愚蠢的死亡之王”，就像他不知道去往何处一样，也如同愚蠢的死亡之王被迷惑而去。第三部分的内容与上述相同。
4-6. 关于奶树比喻的经典的解释
231-233. 第四部分，指的是因难以消除而存在，因此说“他是难以消除的”。关于“微小”，即是指连山的形状都不值得称为微小，显示了这样的形状的意图。谁又能说得过分呢？关于所爱的对象，心意所向的对象是被认为值得的，因此在这里有什么说法呢？在这里，即使是指指甲的大小，珠宝等所爱的对象也是被认为过分的对象。关于“年轻”等等，这三者之间只是相互的称谓。关于“摧毁”，指的是打击或击打。关于第五部分，指的是两者。第六部分的内容与上述相同。
关于Udāyi的经典的解释
第七部分，指的是通过多种方式。关于“正是如此”，是指确实如此。在这部经典中，讲述了无常与无我的特征。
关于火焰的比喻的经典的解释

235. Aṭṭhame anubyañjanaso nimittaggāhoti ‘‘hatthā sobhanā pādā sobhanā’’ti evaṃ anubyañjanavasena nimittaggāho. Nimittaggāhoti hi saṃsandetvā gahaṇaṃ, anubyañjanaggāhoti vibhattigahaṇaṃ. Nimittaggāho kumbhīlasadiso sabbameva gaṇhāti, anubyañjanaggāho rattapāsadiso vibhajitvā hatthapādādīsu taṃ taṃ koṭṭhāsaṃ. Ime pana dve gāhā ekajavanavārepi labbhanti, nānājavanavāre vattabbameva natthi.

Nimittassādagathitanti nimittassādena ganthitaṃ baddhaṃ. Viññāṇanti kammaviññāṇaṃ. Tasmiṃ ce samaye kālaṃ kareyyāti na koci saṃkiliṭṭhena cittena kālaṃ karonto nāma atthi. Sabbasattānañhi bhavaṅgeneva kālakiriyā hoti. Kilesabhayaṃ pana dassento evamāha. Samayavasena vā evaṃ vuttaṃ. Cakkhudvārasmiñhi āpāthagate ārammaṇe rattacittaṃ vā duṭṭhacittaṃ vā mūḷhacittaṃ vā ārammaṇarasaṃ anubhavitvā bhavaṅgaṃ otarati, bhavaṅge ṭhatvā kālakiriyaṃ karoti. Tasmiṃ samaye kālaṃ karontassa dveva gatiyo pāṭikaṅkhā, imassa samayassa vasenetaṃ vuttaṃ.

Imaṃ khvāhaṃ, bhikkhave, ādīnavanti imaṃ anekāni vassasatasahassāni niraye anubhavitabbaṃ dukkhaṃ sampassamāno evaṃ vadāmi tattāya ayosalākāya akkhīni añjāpetukāmoti. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo. Ayosaṅkunāti ayasūlena. Sampalimaṭṭhanti dvepi kaṇṇacchiddāni vinivijjhitvā pathaviyaṃ ākoṭanavasena sampalimaṭṭhaṃ.

Tatiyavāre sampalimaṭṭhanti nakhacchedanaṃ pavesetvā ukkhipitvā sahadhunaṭṭhena chinditvā pātanavasena sampalimaṭṭhaṃ. Catutthavāre sampalimaṭṭhanti bandhanamūlaṃ chetvā pātanavasena sampalimaṭṭhaṃ. Pañcamavāre sampalimaṭṭhanti tikhiṇāya sattiyā kāyapasādaṃ uppāṭetvā patanavasena sampalimaṭṭhaṃ. Sattiyāti ettha mahatī daṇḍakavāsi veditabbā. Sottanti nipajjitvā niddokkamanaṃ. Yathārūpānaṃ vitakkānaṃ vasaṃ gato saṅghaṃ bhindeyyāti iminā vitakkānaṃ yāva saṅghabhedā pāpakammāvahanatā dassitā. Sesamettha uttānameva.

9-10. Paṭhamahatthapādopamasuttādivaṇṇanā

236-237. Navame hatthesu, bhikkhave, satīti hatthesu vijjamānesu. Dasame na hotīti vuccamāne bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena vuttaṃ. Dvīsupi cetesu vipākasukhadukkhameva dassetvā vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitanti.

Samuddavaggo niṭṭhito.

19. Āsīvisavaggo

1. Āsīvisopamasuttavaṇṇanā



第235部分，关于“附加特征的把握”，是指“手美丽，脚美丽”，这样通过附加特征的方式来把握。把握特征是指通过细致的理解来进行把握，附加特征的把握是指通过分类的方式来进行把握。特征的把握如同大象的把握，全部都被包含，而附加特征的把握则如同红色的宝石，通过手脚等各个部分进行分类。然这两种把握在同一瞬间也能获得，若在不同的瞬间则没有必要进行描述。
关于“特征的把握”，是指通过特征的方式被缠绕。关于“意识”，是指行为意识。在那个时候若进行时间的操作，则没有任何人能够以混乱的心去操作时间。所有众生的生死都是因缘而生起的。通过显示烦恼的恐惧而如此说。也可以说是根据时间而如此说。在眼睛的门口，因进入的对象而流动的红色心、恶心或愚痴心，体验对象的滋味而沉入生死，停留在生死中进行时间的操作。在那个时候，进行时间操作的有两种去向，因这个时间而如此说。
我确实如此说，比丘们，关于这种痛苦，观察到在无数的千年中要经历的痛苦，我希望用那种方式让眼睛睁开。依此方式，所有的意义都应被理解。关于“铁钩”，是指用铁钩。关于“完全的”，是指通过打击大地而完全的。
在第三部分，关于“完全的”，是指通过切割星星而引入的，抬起后通过共同的力量进行切割而完全的。关于第四部分，指的是通过切断束缚的根本而完全的。关于第五部分，指的是通过尖锐的手段抬起身体的感觉而完全的。关于“感觉”，这里应理解为强大的刑罚的居住。关于“耳朵”，是指趴下后能听到的声音。根据适当的思维，若进入思维的状态则会分裂僧团，这样通过思维的分裂而显示了恶行的影响。其余的部分也是如此。
9-10. 关于第一部分手脚比喻的经典的解释
236-237. 第九部分，关于手的，指的是在手中存在的。第十部分，指的是没有存在的，因而在觉悟者的倾向中被描述。在这两部分中，通过显示结果的快乐与痛苦而讲述了生死的轮回与解脱。
Samuddavaggo niṭṭhito。
第十八部分，指的是海洋的部分已结束。
Āsīvisavaggo
关于毒蛇的比喻的经典的解释

238. Āsīvisavaggassa paṭhame bhikkhū āmantesīti ekacārikadvicārikaticārikacatucārikapañcacārike sabhāgavuttino kārake yuttapayutte sabbepi dukkhalakkhaṇakammaṭṭhānike parivāretvā nisinne yogāvacare bhikkhū āmantesi. Idañhi suttaṃ puggalajjhāsayena vuttaṃ. Puggalesupi vipañcitaññūnaṃ disāvāsikānaṃ dukkhalakkhaṇakammaṭṭhānikānaṃ upaṭṭhānavelāya āgantvā satthāraṃ parivāretvā nisinnānaṃ vasena vuttaṃ. Evaṃ santepi ugghaṭitaññūādīnaṃ catunnampi puggalānaṃ paccayabhūtamevetaṃ. Ugghaṭitaññū puggalo hi imassa suttassa mātikānikkhepeneva arahattaṃ pāpuṇissati, vipañcitaññū mātikāya vitthārabhājanena, neyyapuggalo imameva suttaṃ sajjhāyanto paripucchanto yoniso manasikaronto kalyāṇamitte sevanto bhajanto payirupāsanto arahattaṃ pāpuṇissati. Padaparamassetaṃ suttaṃ anāgate vāsanā bhavissatīti evaṃ sabbesampi upakārabhāvaṃ ñatvā bhagavā sineruṃ ukkhipanto viya ākāsaṃ vitthārento viya cakkavāḷapabbataṃ kampento viya ca mahantena ussāhena seyyathāpi, bhikkhaveti imaṃ āsīvisopamasuttaṃ ārabhi.

Tattha cattāro āsīvisāti kaṭṭhamukho, pūtimukho, aggimukho, satthamukhoti ime cattāro. Tesu kaṭṭhamukhena daṭṭhassa sakalasarīraṃ sukkhakaṭṭhaṃ viya thaddhaṃ hoti, sandhipabbesu adhimattaṃ ayasūlasamappitaṃ viya tiṭṭhati. Pūtimukhena daṭṭhassa pakkapūtipanasaṃ viya vipubbakabhāvaṃ āpajjitvā paggharati , caṅgavāre pakkhittaudakaṃ viya hoti. Aggimukhena daṭṭhassa sakalasarīraṃ jhāyitvā bhasmamuṭṭhi viya thusamuṭṭhi viya ca vippakirīyati. Sattamukhena daṭṭhassa sakalasarīraṃ bhijjati, asanipātaṭṭhānaṃ viya mahānikhādanena khatasandhimukhaṃ viya ca hoti. Evaṃ visavasena vibhattā cattāro āsīvisā.

Visavegavikārena panete soḷasa honti. Kaṭṭhamukho hi daṭṭhaviso, diṭṭhaviso, phuṭṭhaviso, vātavisoti catubbidho hoti. Tena hi daṭṭhampi diṭṭhampi phuṭṭhampi tassa vātena pahaṭampi sarīraṃ vuttappakārena thaddhaṃ hoti. Sesesupi eseva nayoti. Evaṃ visavegavikāravasena soḷasa honti.

Puna puggalapaṇṇattivasena catusaṭṭhi honti. Kathaṃ? Kaṭṭhamukhesu tāva daṭṭhaviso ca āgataviso no ghoraviso, ghoraviso no āgataviso, āgataviso ceva ghoraviso ca, nevāgataviso na ghoravisoti catubbidho hoti. Tattha yassa visaṃ sampajjalitatiṇukkāya aggi viya sīghaṃ abhiruhitvā akkhīni gahetvā khandhaṃ gahetvā sīsaṃ gahetvā ṭhitanti vattabbataṃ āpajjati maṇisappādīnaṃ visaṃ viya, mantaṃ pana parivattetvā kaṇṇavātaṃ datvā daṇḍakena pahaṭamatte otaritvā daṭṭhaṭṭhāneyeva tiṭṭhati, ayaṃ āgataviso no ghoraviso nāma. Yassa pana visaṃ saṇikaṃ abhiruhati, āruḷhāruḷhaṭṭhāne pana ayaṃ sītaudakaṃ viya hoti udakasappādīnaṃ visaṃ viya, dvādasavassaccayenāpi kaṇṇapiṭṭhikhandhapiṭṭhikādīsu gaṇḍapiḷakādivasena paññāyati, mantaparivattanādīsu ca kayiramānāsu sīghaṃ na otarati, ayaṃ ghoraviso no āgataviso nāma. Yassa pana visaṃ sīghaṃ abhiruhati, na sīghaṃ otarati aneḷakasappādīnaṃ visaṃ viya, ayaṃ āgataviso ceva ghoraviso ca. Yassa pana visaṃ mandaṃ hoti, otāriyamānampi sukheneva otarati nīlasappadhammanisappādīnaṃ visaṃ viya, ayaṃ nevāgataviso na ghoraviso nāma. Iminā upāyena kaṭṭhamukhe daṭṭhavisādayo pūtimukhādīsu ca daṭṭhavisādayo veditabbāti. Evaṃ puggalapaṇṇattivasena catusaṭṭhi.

Tesu ‘‘aṇḍajā nāgā’’tiādinā (saṃ. ni. 

第238部分，关于毒蛇的经典，指的是“比丘们，召唤”，即是指单独行走、双独行走、三独行走、四独行走、五独行走的具足法则，围绕着所有的苦的特征，坐在修行的比丘们周围。此经典是以个体的倾向所述。对于那些具有智慧的个体，居住在特定地区的苦的特征的修行场所，因而在靠近老师坐下的缘故而被描述。即使如此，对于那些具有深刻理解的人来说，这也是四个个体的因缘。深刻理解的个体通过本经典的纲要即可获得阿罗汉的果位，智慧的个体通过纲要的广泛理解，适合的个体在阅读此经典时，仔细询问，善巧思维，交好朋友，恭敬修习，便能获得阿罗汉的果位。关于这一经典的每个字句，未来的愿望将会成为现实，因此，佛陀如同举起须弥山般，扩展如同天空，震动如同世界之山，以伟大的精进开始了这部毒蛇的比喻经典。
在这里，四种毒蛇是：头朝木、头朝腐臭、头朝火、头朝杀。对于被头朝木的毒蛇所咬，整个身体如同干木般僵硬，像是被过度的铁钩所钉住。对于被头朝腐臭的毒蛇所咬，身体如同腐烂的猪肉般变得恶臭，像是被水浸泡的样子。对于被头朝火的毒蛇所咬，整个身体如同燃烧般，化为灰烬，化为细粉般四散。对于被头朝杀的毒蛇所咬，整个身体如同被巨大的挖掘机所击中，像是被巨大的掘土机所摧毁。这样四种毒蛇以毒素的方式被分类。
通过毒素的影响，这些毒蛇共有十六种。因为头朝木的毒蛇被咬，分为被咬、被见、被触、被风吹，四种状态。因而被咬、被见、被触，因风的影响，身体如同所述的那样僵硬。其他的也是如此。这样通过毒素的影响，共有十六种。
再者，按个体的分类，共有六十种。如何分类？在头朝木的毒蛇中，分别有被咬的、到来的、非可怕的、可怕的，四种状态。对于那种毒素，如同火焰迅速升起，抓住眼睛，抓住色蕴，抓住头部，保持在可见的地方，如同宝石般，然而若转动思维，给予耳朵的风，轻轻一击而落，便保持在可见的地方，这便是到来的非可怕的毒蛇。对于那种毒素，若缓缓升起，保持在高处，如同冷水般，像水中的宝石，经过十二年的时间，耳朵、头部等地方的肿块等显现，若在思维转动等状态下，快速不落，这便是可怕的到来的毒蛇。对于那种毒素，若快速升起，不会落下，如同无毒的蛇般，这便是到来的可怕的毒蛇。对于那种毒素，若缓慢，则即使在下降时也会轻松地落下，如同蓝色蛇般，这便是既非到来的也非可怕的毒蛇。通过这种方式，头朝木的毒蛇与其他毒蛇的被咬状态应被理解。这样按个体的分类，共有六十种。
在这些中，“卵生的蛇”等等（《相应部经典》...）。

3.342-344) yonivasena ekekaṃ catudhā vibhajitvā chapaṇṇāsādhikāni dve satāni honti. Te jalajāthalajāti dviguṇitā dvādasādhikāni pañcasatāni honti, te kāmarūpaakāmarūpānaṃ vasena dviguṇitā catuvīsādhikasahassasaṅkhā honti. Puna gatamaggassa paṭilomato saṃkhippamānā kaṭṭhamukhādivasena cattārova hontīti. Te sandhāya bhagavā ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, cattāro āsīvisā’’ti āha. Kulavasena hi ete gahitā.

Tattha āsīvisāti āsittavisātipi āsīvisā, asitavisātipi āsīvisā, asisadisavisātipi āsīvisā. Āsittavisāti sakalakāye āsiñcitvā viya ṭhapitavisā, parassa ca attano sarīre ca āsiñcanavisāti attho. Asitavisāti yaṃ yaṃ etehi asitaṃ hoti paribhuttaṃ, taṃ taṃ visameva sampajjati, tasmā asitaṃ visaṃ hoti etesanti āsīvisā. Asisadisavisāti asiviya tikhiṇaṃ paramammacchedanasamatthaṃ visaṃ etesanti āsīvisāti evamettha vacanattho veditabbo. Uggatejāti uggatatejā balavatejā. Ghoravisāti dunnimmaddanavisā.

Evaṃ vadeyyunti paṭijaggāpanatthaṃ evaṃ vadeyyuṃ. Rājāno hi āsīvise gāhāpetvā – ‘‘tathārūpe core vā etehi ḍaṃsāpetvā māressāma, nagarūparodhakāle parasenāya vā taṃ khipissāma, parabalaṃ nimmaddetuṃ asakkontā subhojanaṃ bhuñjitvā varasayanaṃ āruyha etehi attānaṃ ḍaṃsāpetvā sattūnaṃ vasaṃ anāgacchantā attano ruciyā marissāmā’’ti āsīvise jaggāpenti. Te yaṃ coraṃ sahasāva māretuṃ na icchanti, ‘‘evamete dīgharattaṃ dukkhappatto hutvā marissantī’’ti icchantā taṃ purisaṃ evaṃ vadanti ime te ambho purisa cattāro āsīvisāti.

Tattha kālena kālanti kāle kāle. Saṃvesetabbāti nipajjāpetabbā. Aññataro vā aññataro vāti kaṭṭhamukhādīsu yo koci. Yaṃ te ambho purisa karaṇīyaṃ, taṃ karohīti idaṃ atthacarakassa vacanaṃ veditabbaṃ. Tassa kira purisassa evaṃ āsīvise paṭipādetvā ‘ayaṃ vo upaṭṭhāko’ti catūsu peḷāsu ṭhapitānaṃ āsīvisānaṃ ārocenti. Atheko nikkhamitvā āgamma tassa purisassa dakkhiṇapādānusārena abhiruhitvā dakkhiṇahatthaṃ maṇibandhato paṭṭhāya veṭhetvā dakkhiṇakaṇṇasotamūle phaṇaṃ katvā susūti karonto nipajji. Aparo vāmapādānusārena abhiruhitvā tatheva vāmahatthaṃ veṭhetvā vāmakaṇṇasotamūle phaṇaṃ katvā susūti karonto nipajji, tatiyo nikkhamitvā abhimukhaṃ abhiruhitvā kucchiṃ veṭhetvā galavāṭakamūle phaṇaṃ katvā susūti karonto nipajji, catuttho piṭṭhibhāgena abhiruhitvā gīvaṃ veṭhetvā uparimuddhani phaṇaṃ ṭhapetvā susūti karonto nipajji.

Evaṃ catūsu āsīvisesu sarīraṭṭhakesuyeva jātesu eko tassa purisassa atthacarakapuriso taṃ disvā ‘‘kiṃ te, bho purisa, laddha’’nti, pucchi. Tato tena ‘‘ime me, bho, hatthesu hatthakaṭakaṃ viya bāhāsu keyūraṃ viya kucchimhi kucchiveṭhanasāṭako viya kaṇṇesu kaṇṇacūḷikā viya gale muttāvaliyo viya sīse sīsapasādhanaṃ viya keci alaṅkāravisesā raññā dinnā’’ti vutte so āha – ‘‘bho andhabāla, mā evaṃ maññittha ‘raññā me tuṭṭhenetaṃ pasādhanaṃ dinna’nti. Tvaṃ rañño āgucārī coro, ime ca cattāro āsīvisā durupaṭṭhāhā duppaṭijaggiyā, ekasmiṃ uṭṭhātukāme eko nhāyitukāmo hoti, ekasmiṃ nhāyitukāme eko bhuñjitukāmo, ekasmiṃ bhuñjitukāme eko nipajjitukāmo. Tesu yasseva icchā na pūrati, so tattheva ḍaṃsitvā māretī’’ti. Atthi pana, bho, evaṃ sante koci sotthimaggoti? Āma, rājapurisānaṃ vikkhittabhāvaṃ ñatvā palāyanaṃ sotthibhāvoti vatvā ‘‘yaṃ te karaṇīyaṃ, taṃ karohī’’ti vadeyya.


3.342-344) 第3.342-344部分，关于毒蛇的经典，指的是“依靠生殖，单独分为四类，超过五十个二百个”。它们是水生的、陆生的，因而双倍增加，达到十二百五十个；它们在欲界与无欲界的方面，因而双倍增加，达到二十四千个。再者，关于已走的道路，反向的简略分类，四种毒蛇存在。对此，佛陀说：“比丘们，就如四种毒蛇。”
在这里，毒蛇是指“被咬的毒蛇”，也可以说是“被咬的毒蛇”，也可以说是“像刀一样锋利的毒蛇”。被咬的毒蛇是指整个身体被毒素浸染，像是被他人和自己身体的毒素所覆盖。被咬的毒蛇是指被这些毒蛇所咬的，因而在危险中出现，因此被称为毒蛇。像刀一样锋利的毒蛇是指那些能切断身体的毒蛇。强烈的毒蛇是指难以抵抗的毒蛇。
这样说是为了警示。因此，国王们命令毒蛇：“我们将让这样的盗贼被咬死，或者在城市被围困时，或者在敌军来袭时，我们将用这些毒蛇让他们自食其果，享受美食，乘坐华丽的车，因而不再归还给敌人。”他们不想让盗贼轻易被杀死，“这样他们将长久遭受痛苦而死去”，因此对那人说：“你们这四个毒蛇。”
在这里，“时而时刻”是指每个时刻。“应当聚集”是指应当让其坐下。“任何一个或其他一个”是指在头朝木等方面的任何一种。你们这人应当做的事情，就去做吧，这就是对他所说的话的理解。因为那人被毒蛇引导着，“这是你的保护者”，在四个部分的毒蛇中被指引。于是，有一人走出去，依靠那人的右脚，爬上去，从右手的手腕开始，围绕右耳的地方，发出声音，安然入睡。另一个人则依靠左脚，照样围绕左手，发出声音，安然入睡；第三个走出去，朝着面前爬去，围绕腹部发出声音，安然入睡；第四个则从后面爬上去，围绕脖子发出声音，安然入睡。
这样，四种毒蛇在身体的关键部位出生时，其中一个人看到后问：“你，朋友，得到了什么？”那人回答：“这些，朋友，像手上的手镯，像手臂上的臂环，像肚子里的肚兜，像耳朵里的耳环，像脖子上的项链，像头上的头饰，都是国王所给予的特别装饰。”听到这话，他说：“朋友，愚蠢的傻瓜，不要这样认为‘这是国王所给予的特别装饰’。你是国王的盗贼，这四种毒蛇难以抵挡，难以警惕，想要站起来的，想要洗澡的，想要吃的，想要睡觉的。对于那些不满足于自己的愿望，他就在这里被咬死。”那么，朋友，难道在这种情况下没有安全的道路吗？“是的，知道国王的混乱，逃避便是安全的道路。”他会这样说：“你所要做的，就去做吧。”


Taṃ sutvā itaro catunnaṃ āsīvisānaṃ pamādakkhaṇaṃ rājapurisehi ca pavivittaṃ disvā, vāmahatthena dakkhiṇahatthaṃ veṭhetvā, dakkhiṇakaṇṇacūḷikāya phaṇaṃ ṭhapetvā, sayitāsīvisassa sarīraṃ parimajjanto viya saṇikaṃ taṃ apanetvā, eteneva upāyena sesepi apanetvā tesaṃ bhīto palāyeyya. Atha naṃ te āsīvisā ‘‘ayaṃ amhākaṃ raññā upaṭṭhāko dinno’’ti anubandhamānā āgaccheyyuṃ. Idaṃ sandhāya atha kho so, bhikkhave, puriso bhīto catunnaṃ āsīvisānaṃ…pe… palāyethāti vuttaṃ.

Tasmiṃ pana purise evaṃ āgatamaggaṃ oloketvā oloketvā palāyante rājā ‘‘palāto so puriso’’ti sutvā ‘‘ko nu kho taṃ anubandhitvā ghātetuṃ sakkhissatī’’ti vicinanto tasseva paccatthike pañca jane labhitvā ‘‘gacchatha naṃ anubandhitvā ghātethā’’ti peseyya. Athassa atthacarā purisā taṃ pavattiṃ ñatvā āroceyyuṃ. So bhiyyosomattāya bhīto palāyetha. Imamatthaṃ sandhāya tamenaṃ evaṃ vadeyyuntiādi vuttaṃ.

Chaṭṭho antaracaro vadhakoti ‘‘paṭhamaṃ āsīvisehi anubaddho ito cito ca te vañcento palāyi, idāni pañcahi paccatthikehi anubaddho suṭṭhutaraṃ palāyati, na sakkā so evaṃ gahetuṃ, upalāḷanāya pana sakkā, tasmā daharakālato paṭṭhāya ekato khāditvā ca pivitvā ca santhavaṃ antaracaraṃ vadhakamassa pesethā’’ti amaccehi vuttena raññā pariyesitvā pesito antaracaro vadhako.

So passeyya suññaṃ gāmanti nivattitvā olokento padaṃ ghāyitvā ghāyitvā vegenāgacchante cattāro āsīvise pañca vadhake paccatthike chaṭṭhañca antaracaraṃ vadhakaṃ ‘‘nivatta bho, mā palāyi, puttadārena saddhiṃ kāme paribhuñjanto sukhaṃ vasissasī’’ti vatvā āgacchantaṃ disvā, bhiyyosomattāya yena vā tena vā palāyanto paccantaraṭṭhe abhimukhagataṃ ekaṃ chakuṭikaṃ suññaṃ gāmaṃ passeyya. Rittakaññeva paviseyyāti dhanadhaññamañcapīṭhādīhi virahitattā rittakaññeva paviseyya. Tucchakaṃ suññakanti etasseva vevacanaṃ. Parimaseyyāti ‘‘sace pānīyaṃ bhavissati, pivissāmi, sace bhattaṃ bhavissati, bhuñjissāmī’’ti bhājanaṃ vivaritvā hatthaṃ anto pavesetvā parimaseyya.

Tamenaṃevaṃ vadeyyunti channaṃ gharānaṃ ekagharepi kiñci alabhitvā gāmamajjhe eko sandacchāyo rukkho atthi, tattha vaṅkaphalakaṃ atthataṃ disvā, ‘‘idha tāva nisīdissāmī’’ti gantvā, tattha nisinnaṃ mandamandena vātena bījiyamānaṃ tattakamattampi sukhaṃ santato assādayamānaṃ, tamenaṃ purisaṃ kecideva atthacarakā bahi pavattiṃ ñatvā āgatā evaṃ vadeyyuṃ. Idāni ambho purisāti ambho, purisa, idāni. Corā gāmaghātakāti ‘‘yadevettha labhissāma, taṃ gaṇhissāma vā ghātessāma vā’’ti āgatā cha gāmaghātakacorā.

Udakaṇṇavanti gambhīraṃ puthulaṃ udakaṃ. Gambhīrampi hi aputhulaṃ, puthulaṃ vā agambhīraṃ, na aṇṇavoti vuccati, yampana gambhīrañca puthulañca, tassevetaṃ nāmaṃ. Sāsaṅkaṃ sappaṭibhayanti catunnaṃ āsīvisānaṃ pañcannaṃ vadhakānaṃ chaṭṭhassa antaracarassa channañca gāmaghātakacorānaṃ vasena sāsaṅkaṃ sappaṭibhayaṃ. Khemaṃ appaṭibhayanti tesaṃyeva āsīvisādīnaṃ abhāvena khemañca nibbhayañca vicitrauyyānavaraṃ bahvannapānaṃ devanagarasadisaṃ. Na cassa nāvā santāraṇīti ‘‘imāya nāvāya orimatīrato paratīraṃ gamissantī’’ti evaṃ ṭhapitā ca santāraṇī nāvā na bhaveyya. Uttarasetu vāti rukkhasetu-jaṅghasetu-sakaṭasetūnaṃ aññataro uttarasetu vā na bhaveyya. Tiṭṭhati brāhmaṇoti na kho esa brāhmaṇo. Kasmā naṃ brāhmaṇoti āha? Ettakānaṃ paccatthikānaṃ bāhitattā, desanaṃ vā vinivattento ekaṃ khīṇāsavabrāhmaṇaṃ dassetumpi evamāha.


听到这话，另一个人看到四条毒蛇的危险，看到王宫的侍卫们，便用左手捏住右手，放下右耳的毒蛇，像是擦拭着被咬的毒蛇的身体一样，慢慢地将其移开。以此方式，其他的也都移开，因而他害怕逃避。于是，毒蛇们说：“这是我们的国王所给予的保护者。”对此，佛陀说：“比丘们，他因恐惧而逃避四条毒蛇……”
在那人看到这样走来的路时，国王听到“那个人逃跑了”，便寻思：“谁能追上他并杀了他呢？”于是找到了五个对立的人，命令他们：“去追上他，杀了他。”于是，那些随行的人知道了这一情况，便告诉他。于是他更加恐惧而逃避。对此，佛陀说：“他因恐惧而逃避。”
第六个隐秘的杀手是“第一条被毒蛇缠住的，左顾右盼逃避，现在被五个对立者缠住，逃得更快，无法被抓住，但可以被围捕，因此从小的时候开始，就可以一起吃喝，送给他隐秘的杀手。”
他看到空荡荡的村庄，回头看着，闻着气味，迅速走去，看到四条毒蛇和五个杀手，以及第六个隐秘的杀手，便说：“停下，别逃，与你的儿子一起享受快乐，你将会安稳地生活。”看到他这样说，因而更加恐惧，逃向外地，看到一个空荡荡的村庄。因为没有财富、粮食、席子等，便像是空荡荡的村庄。空荡荡的意思就是如此。若有水，他会说：“若有水，我就喝；若有饭，我就吃。”于是他打开容器，将手伸进去，去触摸。
于是他这样说：“在六个房子里，即使在一个房间里没有任何东西，在村子中有一棵树，看到那棵树的果实，便说：‘我就在这里坐下。’”于是他走到那里，坐下，微风轻拂着，感到些许快乐，享受着那种安逸，便有人看到他，便这样说：“现在，朋友。”那些盗贼是“我们在这里能得到什么，就抓住或者杀掉。”
水是深而宽的水。深而宽的意思是指不宽而深，或宽而不深，或又深又宽，这就是它的名称。它是有危险的，因四条毒蛇和五个杀手的存在，以及第六个隐秘的杀手和那些盗贼的存在，都是有危险的。安全则没有危险，因而那些毒蛇等的存在使得安全和无畏，像是美好的食物和饮料，像是天神之城。并且没有船只可以渡过，“这船将从岸边渡到对岸”，因此设定的渡船并不存在。北岸的桥梁是指树木、腿、车等的某种桥梁，或许并不存在。站着的并不是婆罗门。为什么不称他为婆罗门呢？因为这些对立者的存在，或者是为了阻止教导，甚至显示出一个已断除烦恼的婆罗门。


Tasmiṃ pana evaṃ uttiṇṇe cattāro āsīvisā ‘‘na laddho vatāsi amhehi, ajja te murumurāya jīvitaṃ khāditvā chaḍḍeyyāma’’. Pañca paccatthikā ‘‘na laddho vatāsi amhehi, ajja te parivāretvā aṅgamaṅgāni chinditvā rañño santikaṃ gatā sataṃ vā sahassaṃ vā labheyyāma’’. Chaṭṭho antaracaro ‘‘na laddho vatāsi mayā, ajja te phalikavaṇṇena asinā sīsaṃ chinditvā, senāpatiṭṭhānaṃ labhitvā sampattiṃ anubhaveyyaṃ’’. Cha corā ‘‘na laddho vatāsi amhehi, ajja te vividhāni kammakāraṇāni kāretvā bahudhanaṃ āharāpessāmā’’ti cintetvā, udakaṇṇavaṃ otarituṃ asakkontā rañño āṇāya kopitattā parato gantumpi avisahantā tattheva sussitvā mareyyuṃ.

Upamā kho myāyanti ettha evaṃ ādito paṭṭhāya opammasaṃsandanaṃ veditabbaṃ – rājā viya hi kammaṃ daṭṭhabbaṃ, rājāparādhikapuriso viya vaṭṭanissito puthujjano. Cattāro āsīvisā viya cattāri mahābhūtāni, rañño tassa cattāro āsīvise paṭicchāpitakālo viya kammunā puthujjanassa paṭisandhikkhaṇeyeva catunnaṃ mahābhūtānaṃ dinnakālo. ‘‘Imesaṃ āsīvisānaṃ pamādakkhaṇe rājapurisānañca vivittakkhaṇe nikkhamitvā yaṃ te ambho, purisa, karaṇīyaṃ, taṃ karohī’’ti vacanena ‘‘palāyassū’’ti vuttakālo viya satthārā imassa bhikkhuno mahābhūtakammaṭṭhānaṃ kathetvā ‘‘imesu catūsu mahābhūtesu nibbinda virajja, evaṃ vaṭṭato parimuccissasī’’ti kathitakālo, tassa purisassa atthacarakavacanaṃ sutvā catunnaṃ āsīvisānaṃ pamādakkhaṇe rājapurisānañca vivittakkhaṇe nikkhamitvā yena vā tena vā palāyanaṃ viya imassa bhikkhuno satthu santike kammaṭṭhānaṃ labhitvā mahābhūtāsīvisehi parimuccanatthāya ñāṇapalāyanena palāyanaṃ.

Idāni catunnetaṃ mahābhūtānaṃ adhivacanaṃ pathavīdhātuyā āpodhātuyātiādīsu catumahābhūtakathā ca pañcupādānakkhandhakathā ca āyatanakathā ca visuddhimagge vitthāritanayeneva veditabbā. Ettha ca kaṭṭhamukhaāsīviso viya pathavīdhātu daṭṭhabbā, pūtimukhaaggimukhasatthamukhā viya sesadhātuyo. Yatheva hi kaṭṭhamukhena daṭṭhassa sakalakāyo thaddho hoti, evaṃ pathavīdhātupakopenāpi. Yathā ca pūtimukhādīhi daṭṭhassa paggharati ceva jhāyati ca chijjati ca, evaṃ āpodhātutejodhātuvāyodhātupakopenāpīti. Tenāhu aṭṭhakathācariyā –

‘‘Patthaddho bhavatī kāyo, daṭṭho kaṭṭhamukhena vā;

Pathavīdhātupakopena, hoti kaṭṭhamukheva so.

‘‘Pūtiko bhavatī kāyo, daṭṭho pūtimukhena vā;

Āpodhātupakopena, hoti pūtimukheva so.

‘‘Santatto bhavatī kāyo, daṭṭho aggimukhena vā;

Tejodhātupakopena, hoti aggimukheva so.

‘‘Sañchinno bhavatī kāyo, daṭṭho satthamukhena vā;

Vāyodhātupakopena, hoti satthamukheva so’’ti. –

Evaṃ tāvettha visesato sadisabhāvo veditabbo.

Avisesato pana āsayato visavegavikārato anatthaggahaṇato durupaṭṭhānato durāsadato akataññutato avisesakārito anantadosūpaddavatoti imehi kāraṇehi etesaṃ āsīvisasadisatā veditabbā. Tattha āsayatoti āsīvisānañhi vammiko āsayo, tattheva te vasanti. Mahābhūtānampi kāyavammiko āsayo . Āsīvisānañca rukkhasusiratiṇapaṇṇagahanasaṅkāraṭṭhānānipi āsayo. Etesupi hi te vasanti. Mahābhūtānampi kāyasusiraṃ kāyagahanaṃ kāyasaṅkāraṭṭhānaṃ āsayoti. Evaṃ tāva āsayato sadisatā veditabbā.

Visavegavikāratoti āsīvisā hi kulavasena kaṭṭhamukhādibhedato cattāro. Tattha ekeko visavikārato vibhajjamāno daṭṭhavisādivasena catubbidho hoti. Mahābhūtānipi paccattalakkhaṇavasena pathavīādibhedato cattāri. Ettha ekekaṃ kammasamuṭṭhānādivasena catubbidhaṃ hoti. Evaṃ visavegavikārato sadisatā veditabbā.


在这时，四条毒蛇说：“你果然没有被我们抓住，今天我们就要吞噬你的生命。”五个对立者说：“你果然没有被我们抓住，今天我们将围住你，切断你的四肢，带到国王那里，或许能得到一百或一千。”第六个隐秘的杀手说：“你果然没有被我抓住，今天我将用锋利的刀切下你的头颅，获得将军的职位，享受财富。”六个盗贼则思考：“你果然没有被我们抓住，今天我们将用各种手段获取大量财富。”由于无法渡过水流，他们因国王的命令而愤怒，无法逃避，最终在那儿干渴而死。
比喻在这里应当从一开始就被理解——国王的行为应被视作一种行为，像国王的过失一样，依赖于普通人的行为。四条毒蛇就像四种大元素，国王与这四条毒蛇的时间就像普通人再生的时刻。对于这些毒蛇的危险时刻，国王的侍卫在空旷的时刻逃离，因而说：“朋友，你应当做的事情，就去做吧。”因此，佛陀为这位比丘讲解了大元素的修行法门：“在这四种大元素中，若能厌离、放下，便能从轮回中解脱。”
现在关于这四种大元素的定义，土元素、水元素等四种大元素的讨论，以及五蕴的讨论和感官的讨论，应当通过清净道的详细论述来理解。在这里，头朝木的毒蛇应被视作土元素，头朝腐臭、火和杀的毒蛇应被视作其他元素。正如头朝木的毒蛇被见到时，整个身体会变得僵硬，土元素也是如此。就如头朝腐臭等的毒蛇被见到时，会变得松弛、燃烧和破裂，水元素、火元素和风元素也是如此。因此，注释的老师们说：
“身体会变得僵硬，被头朝木的毒蛇所见；
土元素的影响，正如头朝木的毒蛇一样。
身体会变得腐臭，被头朝腐臭的毒蛇所见；
水元素的影响，正如头朝腐臭的毒蛇一样。
身体会变得松弛，被头朝火的毒蛇所见；
火元素的影响，正如头朝火的毒蛇一样。
身体会变得破裂，被头朝杀的毒蛇所见；
风元素的影响，正如头朝杀的毒蛇一样。”
因此，在这里应当特别理解它们的相似性。
而在一般的情况下，因倾向、毒素的影响、无所作为、难以警觉、难以抵挡、无知、无差别等原因，这些毒蛇的相似性得以理解。这里的“倾向”是指毒蛇的栖息地，正是在这里它们栖息。大元素的栖息地也是如此。毒蛇的栖息地包括树木、草丛、藤蔓等地方。它们也栖息于此。大元素的栖息地包括身体的细腻、身体的构造和身体的栖息地。由此可见，因倾向的相似性得以理解。
因毒素的影响，毒蛇的种类是根据其家庭的不同而分为四类。在这里，每种毒蛇因其毒素的影响而被分为四类。大元素也同样根据其特征分为四类。在这里，每种因其因缘而被分为四类。因此，因毒素的影响，得以理解它们的相似性。


Anatthaggahaṇatoti āsīvise gaṇhantā pañca anatthe gaṇhanti – duggandhaṃ gaṇhanti, asuciṃ gaṇhanti, byādhiṃ gaṇhanti, visaṃ gaṇhanti, maraṇaṃ gaṇhanti. Mahābhūtānipi gaṇhantā pañca anatthe gaṇhanti – duggandhaṃ gaṇhanti, asuciṃ gaṇhanti, byādhiṃ gaṇhanti, jaraṃ gaṇhanti, maraṇaṃ gaṇhanti. Tenāhu porāṇā –

‘‘Yekeci sappaṃ gaṇhanti, mīḷhalittaṃ mahāvisaṃ;

Pañca gaṇhantunatthāni, loke sappābhinandino.

‘‘Duggandhaṃ asuciṃ byādhiṃ, visaṃ maraṇapañcamaṃ;

Anatthā honti pañcete, mīḷhalitte bhujaṅgame.

‘‘Evamevaṃ akusalā, andhabālaputhujjanā;

Pañca gaṇhantunatthāni, bhave jātābhinandino.

‘‘Duggandhaṃ asuciṃ byādhiṃ, jaraṃ maraṇapañcamaṃ;

Anatthā honti pañcete, mīḷhalitteva pannage’’ti. –

Evaṃ anatthaggahaṇato sadisatā veditabbā.

Durupaṭṭhānatoti te āsīvisā durupaṭṭhānā, ekasmiṃ uṭṭhātukāme eko nhāyitukāmo hoti , tasmiṃ nhāyitukāme aparo bhuñjitukāmo, tasmiṃ bhuñjitukāme añño nipajjitukāmo hoti. Tesu yassa yasseva ajjhāsayo na pūrati, so tattheva ḍaṃsitvā māreti. Imehi pana āsīvisehi bhūtāneva durupaṭṭhānatarāni. Pathavīdhātuyā hi bhesajje kayiramāne āpodhātu kuppati, tasseva bhesajjaṃ karontassa tejodhātūti evaṃ ekissā bhesajje kayiramāne aparā kuppantīti. Evaṃ durupaṭṭhānato sadisatā veditabbā.

Durāsadatoti durāsadā hi āsīvisā, gehassa purimabhāge āsīvisaṃ disvā pacchimabhāgena palāyanti, pacchimabhāge disvā purimabhāgena, gehamajjhe disvā gabbhaṃ pavisanti, gabbhe disvā mañcapīṭhaṃ abhiruhanti. Mahābhūtāni tatopi durāsadatarāni. Tathārūpena hi kuṭṭharogena phuṭṭhassa kaṇṇanāsādīni chinditvā patanti, sarīraṃ samphuṭati nīlamakkhikā parivārenti, sarīragandho dūratova ubbāhati. Taṃ purisaṃ akkosamānampi paridevamānampi neva rosavasena, na kāruññena, upasaṅkamituṃ sakkonti, nāsikaṃ pidahitvā kheḷaṃ pātentā dūratova naṃ vivajjenti. Evaṃ aññesampi bhagandarakucchirogavātarogādīnaṃ bībhacchajegucchabhāvakarānañca rogānaṃ vasena ayamevattho vibhāvetabboti. Evaṃ durāsadato sadisatā veditabbā.

Akataññutatoti āsīvisā hi akataññuno honti, nhāpiyamānāpi bhojiyamānāpi gandhamālādīhi pūjiyamānāpi peḷāyaṃ pakkhipitvā parihariyamānāpi otārameva gavesanti. Yattha otāraṃ labhanti, tattheva naṃ ḍaṃsitvā mārenti. Āsīvisehipi mahābhūtāneva akataññutarāni. Etesañhi kataṃ nāma natthi, sītena vā uṇhena vā nimmalena jalena nhāpiyamānānipi gandhamālādīhi sakkariyamānānipi muduvatthamudusayanamuduyānādīhi parihariyamānānipi, varabhojanaṃ bhojiyamānānipi, varapānaṃ pāyāpiyamānānipi otārameva gavesanti. Yattha otāraṃ labhanti, tattheva kuppitvā anayabyasanaṃ pāpentīti. Evaṃ akataññutato sadisatā veditabbā.

Avisesakāritoti āsīvisā hi ‘‘ayaṃ khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā’’ti visesaṃ na karonti, sampattasampattameva ḍaṃsitvā mārenti. Mahābhūtānipi ‘‘ayaṃ khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā devo vā manusso vā māro vā brahmā vā nigguṇo vā saguṇo vā’’ti visesaṃ na karonti . Yadi hi nesaṃ ‘‘ayaṃ guṇavā’’ti lajjā uppajjeyya, sadevake loke aggapuggale tathāgate lajjaṃ uppādeyyuṃ. Athāpi nesaṃ ‘‘ayaṃ mahāpañño ayaṃ mahiddhiko ayaṃ dhutavādo’’tiādinā nayena lajjā uppajjeyya, dhammasenāpatisāriputtattherādīsu lajjaṃ uppādeyyuṃ. Athāpi nesaṃ ‘‘ayaṃ nigguṇo dāruṇo thaddho’’ti bhayaṃ uppajjeyya, sadevake loke nigguṇathaddhadāruṇānaṃ aggassa devadattassa channaṃ vā satthārānaṃ bhāyeyyuṃ, na ca lajjanti na ca bhāyanti, kuppitvā yaṃkiñci anayabyasanaṃ āpādentiyeva. Evaṃ avisesakārito sadisatā veditabbā.


无益的把握是指毒蛇抓住五种无益的东西——抓住臭气，抓住不洁，抓住疾病，抓住毒素，抓住死亡。大元素也抓住五种无益的东西——抓住臭气，抓住不洁，抓住疾病，抓住衰老，抓住死亡。因此古人说：
“任何抓住蛇的人，抓住的是强烈的毒素；
五种无益的东西，世人赞美蛇的存在。
臭气、不洁、疾病、毒素、死亡；
这五者无益，像是被强烈毒素缠绕的蛇。
“同样，恶人、愚蠢的普通人；
五种无益的东西，生于世间的赞美。
臭气、不洁、疾病、衰老、死亡；
这五者无益，像是被强烈毒素缠绕的草。”
因此，关于无益的把握应当被理解为相似性。
难以抵挡是指这些毒蛇难以抵挡，想要起身的一个想要洗澡，另一个想要吃饭，在想要吃饭时，另一个想要睡觉。那些对它们的倾向不满足的人，就在那里被咬死。与这些毒蛇相比，生物更难以抵挡。因为土元素在药物作用下，水元素会愤怒，正在用药物的火元素也会愤怒。由此可见，因难以抵挡的原因，应当被理解为相似性。
难以接近是指毒蛇难以接近，看到房屋的前面，便从后面逃跑；看到后面便从前面逃跑；在房屋中看到肚子便进入肚子；在肚子中看到床便爬上去。大元素也同样难以接近。因为被疾病的影响，耳鼻等被切断，身体被蓝色的苍蝇围绕，身体的气味从远处散发。即使对那人进行辱骂或哀叹，也无法愤怒，也无法怜悯，掩住鼻子远离他。其他的也是如此，因恐惧而远离那些被疾病、恐惧、恶心等影响的生物。因而应当理解为难以接近的原因。
无知是指毒蛇是无知的，即使被洗澡、被吃饭、被香花等供养，仍然会投身于深渊。在那里找到机会，便会咬死他。与毒蛇相比，大元素更是无知。因为它们没有做过任何事情，无论是被冷水、热水、清水洗澡，还是被香花等供养，或是被柔软的床、柔软的坐垫等包围，或是被美味的食物、饮料等供养，仍然会寻找机会。在那里找到机会，便会愤怒并带来毁灭。因此，应当理解为无知的原因。
无差别的性质是指毒蛇不区分“这是贵族、婆罗门、商人、平民、家庭主妇、出家人”等，都会抓住并咬死。大元素也不区分“这是贵族、婆罗门、商人、平民、家庭主妇、出家人、神、人、魔、梵天、无品、或有品”，都一样。因为如果它们对“这是有德的”感到羞愧，世间的顶尖人物和如来都会感到羞愧。即使它们因“这是大智慧、这是大力量、这是持戒者”而感到羞愧，亦会在法军的舍利弗长老等人中感到羞愧。即使它们因“这是无品、这是无情、这是僵硬”而感到恐惧，世间的无品、僵硬、无情的顶尖人物如德达等也会感到恐惧，但它们既不羞愧也不害怕，愤怒地做出任何毁灭性的事情。因此，应当理解为无差别的性质。


Anantadosūpaddavatoti āsīvise nissāya uppajjanakānañhi dosūpaddavānaṃ pamāṇaṃ natthi. Tathā hete ḍaṃsitvā kāṇampi karonti khujjampi pīṭhasappimpi ekapakkhalampīti evaṃ aparimāṇaṃ vippakāraṃ dassenti. Bhūtānipi kuppitāni na kāṇādibhāvesu na kiñci vippakāraṃ na karonti, appamāṇo etesaṃ dosūpaddavoti. Evaṃ anantadosūpaddavato sadisatā veditabbā.

Idānettha catumahābhūtavasena yāva arahattā kammaṭṭhānaṃ kathetabbaṃ siyā, taṃ visuddhimagge catudhātuvavatthānaniddese kathitameva.

Pañca vadhakā paccatthikāti kho bhikkhave pañcannetaṃ upādānakkhandhānaṃ adhivacananti ettha dvīhi ākārehi khandhānaṃ vadhakapaccatthikasadisatā veditabbā. Khandhā hi aññamaññañca vadhenti, tesu ca santesu vadho nāma paññāyati. Kathaṃ? Rūpaṃ tāva rūpampi vadheti arūpampi, tathā arūpaṃ arūpampi vadheti rūpampi. Kathaṃ? Ayañhi pathavīdhātu bhijjamānā itarā tisso dhātuyo gahetvāva bhijjati, āpodhātuādīsupi eseva nayo, evaṃ tāva rūpaṃ rūpameva vadheti. Rūpakkhandho pana bhijjamāno cattāro arūpakkhandhe gahetvāva bhijjati, evaṃ rūpaṃ arūpampi vadheti. Vedanākkhandhopi bhijjamāno saññāsaṅkhāraviññāṇakkhandhe gahetvāva bhijjati. Saññākkhandhādīsupi eseva nayo. Evaṃ arūpaṃ arūpameva vadheti. Cutikkhaṇe pana cattāro arūpakkhandhā bhijjamānā vatthurūpampi gahetvāva bhijjanti, evaṃ arūpaṃ rūpampi vadheti. Evaṃ tāva aññamaññaṃ vadhentīti vadhakā. Yattha pana khandhā atthi, tattha chedanabhedanavadhabandhanādayo honti, na aññatthāti. Evaṃ khandhesu santesu vadho paññāyatītipi vadhakā.

Idāni pañcakkhandhe rūpārūpavasena dve koṭṭhāse katvā, rūpavasena vā nāmavasena vā rūpapariggahaṃ ādiṃ katvā, yāva arahattā kammaṭṭhānaṃ kathetabbaṃ siyā tampi visuddhimagge kathitameva.

Chaṭṭho antaracaro vadhako ukkhittāsikoti kho, bhikkhave, nandīrāgassetaṃ adhivacananti ettha dvīhākārehi nandīrāgassa ukkhittāsikavadhakasadisatā veditabbā paññāsirapātanato ca yonisampaṭipādanato ca. Kathaṃ? Cakkhudvārasmiñhi iṭṭhārammaṇe āpāthagate taṃ ārammaṇaṃ nissāya lobho uppajjati, ettāvatā paññāsīsaṃ patitaṃ nāma hoti, sotadvārādīsupi eseva nayo. Evaṃ tāva paññāsirapātanato sadisatā veditabbā. Nandīrāgo panesa aṇḍajādibhedā catasso yoniyo upaneti. Tassa yoniupagamanamūlakāni pañcavīsati mahābhayāni dvattiṃsa kammakāraṇāni ca āgatāneva hontīti evaṃ yonisampaṭipādanatopissa ukkhittāsikavadhakasadisatā veditabbā.

Iti nandīrāgavasenāpi ekassa bhikkhuno kammaṭṭhānaṃ kathitameva hoti. Kathaṃ? Ayañhi nandīrāgo saṅkhārakkhandho, taṃ saṅkhārakkhandhoti vavatthapetvā taṃsampayuttā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, cittaṃ viññāṇakkhandho, tesaṃ vatthārammaṇaṃ rūpakkhandhoti, evaṃ pañcakkhandhe vavatthapeti. Idāni te pañcakkhandhe nāmarūpavasena vavatthapetvā, tesaṃ paccayapariyesanato paṭṭhāya vipassanaṃ vaḍḍhetvā, anupubbena eko arahattaṃ pāpuṇātīti evaṃ nandīrāgavasena kammaṭṭhānaṃ kathitaṃ hoti.


无限的痛苦是指毒蛇依赖的痛苦，没有任何限制。因此，它们咬伤后，连盲人和瘸子也能使其受害，甚至连单腿的也会如此，因而展示出无量的破坏。生物在愤怒时，不会在盲人等的状态下造成任何破坏，这对于它们来说是无量的痛苦。因此，关于无限的痛苦应当被理解为相似性。
现在关于四大元素的修行法门，直到达至阿罗汉果，应该在清净道中进行阐述。
五个杀手对立者是指比丘们，这里应当理解为五蕴的定义。在这里，两个方面的蕴应被理解为杀手的对立者。蕴是相互之间造成伤害的，在这些存在中，伤害的定义显然存在。如何呢？色蕴会伤害色，非色也会如此；同样非色也会伤害非色。如何呢？当土元素被破坏时，其他三种元素也会随之破坏，水元素等也是如此，因此色蕴会伤害色蕴。色蕴被破坏时，四种非色蕴也会随之破坏，因此色蕴也会伤害非色。感受蕴被破坏时，知觉、行、识蕴也会随之破坏。知觉蕴等也是如此。因此，非色也会伤害非色。在生死的瞬间，四种非色蕴被破坏时，物质色蕴也会随之破坏，因此非色也会伤害色。由此可见，相互之间造成伤害的就是杀手。蕴存在的地方，就会有切断、分裂、伤害、束缚等，绝非其他地方。因此，在蕴的存在中，伤害显然存在。
现在在五蕴中，基于色和非色分为两个部分，无论是基于色还是基于名，或是色的把握等，直到阿罗汉果的修行法门，应当在清净道中进行阐述。
第六个隐秘的杀手是“抬起头的贪欲”，比丘们，这里应当理解为贪欲的抬头杀手的定义，基于两个方面的贪欲的抬头杀手的相似性。如何呢？在眼门中，欲望因所欲的对象而生起，因而称为贪欲的落下，耳门等也是如此。因此，关于贪欲的落下，应当理解为相似性。贪欲则是由卵生等的类型产生的，因而贪欲的产生有二十四种重大恐惧和三十种因缘产生。因此，关于贪欲的抬头杀手的相似性应当如此理解。
因此，基于贪欲的修行法门也应当如此理解。如何呢？贪欲是行蕴，基于行蕴，感受蕴、知觉蕴、心蕴和识蕴等，所有的物质蕴都是基于这些。现在，这五蕴基于名和色进行阐述，从它们的因缘开始，逐渐提升智慧，最终达到一个阿罗汉果。因此，基于贪欲的修行法门应当如此理解。


Channaṃ ajjhattikāyatanānaṃ suññagāmena sadisatā pāḷiyaṃyeva āgatā. Ayaṃ panettha kammaṭṭhānanayo – yathā ca te cha corā chakuṭikaṃ suññaṃ gāmaṃ pavisitvā aparāparaṃ vicarantā kiñci alabhitvā gāmena anatthikā honti, evamevaṃ bhikkhu chasu ajjhattikāyatanesu abhinivisitvā vicinanto ‘‘aha’’nti vā ‘‘mama’’nti vā gahetabbaṃ kiñci adisvā tehi anatthiko hoti. So ‘‘vipassanaṃ paṭṭhapessāmī’’ti upādārūpakammaṭṭhānavasena cakkhupasādādayo pariggahetvā ‘‘ayaṃ rūpakkhandho’’ti vavatthapeti, manāyatanaṃ ‘‘arūpakkhandho’’ti. Iti sabbānipetāni nāmañceva rūpañcāti nāmarūpavasena vavatthapetvā, tesaṃ paccayaṃ pariyesitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā , saṅkhāre sammasanto anupubbena arahatte patiṭṭhāti. Idaṃ ekassa bhikkhuno yāva arahattā kammaṭṭhānaṃ kathitaṃ hoti.

Idāni bāhirānaṃ gāmaghātakacorehi sadisataṃ dassento corā gāmaghātakāti khotiādimāha. Tattha manāpāmanāpesūti karaṇatthe bhummaṃ, manāpāmanāpehīti attho. Tattha coresu gāmaṃ hanantesu pañca kiccāni vattanti – corā tāva gāmaṃ parivāretvā ṭhitā aggiṃ datvā kaṭakaṭasaddaṃ uṭṭhāpenti, tato manussā hatthasāraṃ gahetvā bahi nikkhamanti. Tato tehi saddhiṃ bhaṇḍakassa kāraṇā hatthaparāmāsaṃ karonti. Keci panettha pahāraṃ pāpuṇanti, keci pahāraṭṭhāne patanti, avasese pana arogajane bandhitvā attano vasanaṭṭhānaṃ netvā rajjubandhanādīhi bandhitvā dāsaparibhogena paribhuñjanti.

Tattha gāmaghātakacorānaṃ gāmaṃ parivāretvā aggidānaṃ viya chasu dvāresu ārammaṇe āpāthagate kilesapariḷāhuppatti veditabbā, hatthasāraṃ ādāya bahi nikkhamanaṃ viya. Taṅkhaṇe kusaladhammaṃ pahāya akusalasamaṅgitā, bhaṇḍakassa kāraṇā hatthaparāmasanāpajjanaṃ viya dukkaṭadubbhāsitapācittiyathullaccayānaṃ āpajjanakālo, pahāraladdhakālo viya saṅghādisesaṃ āpajjanakālo, pahāraṃ laddhā pana pahāraṭṭhāne patitakālo viya pārājikaṃ āpajjitvā assamaṇakālo, avasesajanassa bandhitvā vasanaṭṭhānaṃ netvā dāsaparibhogena paribhuñjanakālo viya tameva ārammaṇaṃ nissāya sabbesaṃ passantānaṃyeva cūḷasīlamajjhimasīlamahāsīlāni bhinditvā sikkhaṃ paccakkhāya gihibhāvaṃ āpajjanakālo. Tatrassa puttadāraṃ posentassa sandiṭṭhiko dukkhakkhandho veditabbo, kālaṃ katvā apāye nibbattassa samparāyiko.

Imānipi bāhirāyatanāni ekassa bhikkhuno kammaṭṭhānavaseneva kathitāni. Ettha hi rūpādīni cattāri upādārūpāni, phoṭṭhabbāyatanaṃ tisso dhātuyo, dhammāyatane āpodhātuyā saddhiṃ tā catassoti imāni cattāri bhūtāni, tesaṃ paricchedavasena ākāsadhātu, lahutādivasena lahutādayoti evamidaṃ sabbampi bhūtupādāyarūpaṃ rūpakkhandho, tadārammaṇā vedanādayo cattāro arūpakkhandhā. Tattha ‘‘rūpakkhandho rūpaṃ, cattāro arūpino khandhā nāma’’nti. Nāmarūpaṃ vavatthapetvā purimanayeneva paṭipajjantassa yāva arahattā kammaṭṭhānaṃ kathitaṃ hoti.

Oghānanti ettha duruttaraṇaṭṭho oghaṭṭho. Ete hi ‘‘sīlasaṃvaraṃ pūretvā arahattaṃ pāpuṇissāmī’’ti ajjhāsayaṃ samuṭṭhāpetvā kalyāṇamitte nissāya sammā vāyamantena taritabbā, yena vā tena vā duruttarā. Iminā duruttaraṇaṭṭhena oghāti vuccanti. Tepi ekassa bhikkhuno kammaṭṭhānavasena kathitā. Cattāropi hi ete eko saṅkhārakkhandho vāti. Sesaṃ nandīrāge vuttanayeneva yojetvā vitthāretabbaṃ.

Sakkāyassetaṃ adhivacananti, sakkāyopi hi āsīvisādīhi udakaṇṇavassa orimatīraṃ viya catumahābhūtādīhi sāsaṅko sappaṭibhayo, sopi ekassa bhikkhuno kammaṭṭhānavaseneva kathito. Sakkāyo hi tebhūmakapañcakkhandhā, te ca samāsato nāmarūpamevāti. Evamettha nāmarūpavavatthānaṃ ādiṃ katvā yāva arahattā kammaṭṭhānaṃ vitthāretabbanti.


内在的感官领域的空无是仅在经典中出现的。这是关于修行法门的阐述——就像六个盗贼进入空无的村庄，四处游荡却一无所获，村庄因此变得无益，正如比丘在六个内在感官中深入探索，若未能找到“我”或“我的”之类的东西，便会因此而无益。他将“我将建立正见”作为修行法门，了解眼睛的明亮等，便将其界定为“这是色蕴”，而意识的领域则称为“这是非色蕴”。因此，所有这些都以名称和色彩的方式被界定，追寻它们的因缘，增强智慧，正确理解缘起，逐渐达到阿罗汉果。这是关于一个比丘的修行法门，直到达至阿罗汉果。
现在为了说明与外在的村庄毁灭者相似的情况，盗贼被称为村庄毁灭者。在这里，“可爱与不可爱的”是指在行动的意义上是相同的。盗贼在村庄中进行五项活动——盗贼围绕村庄，点燃火焰，发出噼啪声，随后人们抓住手中的武器逃出村庄。然后，他们因盗贼的缘故进行打斗。有人因此受伤，有人则被打倒，剩下的人则被绑架，带到他们的住所，受到绳索等的束缚，享受奴役的生活。
在这里，村庄毁灭者围绕村庄，像点燃的火焰一样，在六个门口的对象上，应该被理解为烦恼的发生，抓住手中的武器逃出村庄。此时，放弃善法，聚集恶法，因盗贼的缘故，进行打斗的情况，像是因打斗而产生的恶果，像是因被打而产生的过失，像是因被打而产生的比丘的过失，像是因受伤而产生的比丘的过失，像是因被绑架而产生的比丘的过失，像是因被带走而产生的比丘的过失，像是因被奴役而产生的比丘的过失，像是因被束缚而产生的比丘的过失。此时，养活妻儿的痛苦是显而易见的，因死亡而产生的痛苦也是显而易见的。
这些外在的感官领域是关于一个比丘的修行法门。在这里，色等四种是依赖的色，接触的感官是三种元素，法的感官与水元素相结合，因此这四种元素是存在的，依其划分而成的空中元素、轻盈等，因而所有这些都是基于物质的色蕴，随之而来的感受等则是四种非色蕴。因此，“色蕴是色，四种非色的蕴是”可见的。以名称和色的方式进行界定，直到达至阿罗汉果的修行法门应当如此阐述。
“流”的意思是指难以渡过的河流。它们以“我将通过持戒而达到阿罗汉果”的想法，依赖于善友，正确地努力渡过，因而称为“流”。因此，这里称为流。它们也是关于一个比丘的修行法门。四者也都是一个行蕴。
“身”的定义是，身也是像水流的底部，像四大元素等，身也是一个比丘的修行法门。身是五蕴的总和，因而整体是名称和色。因此，以名称和色的方式进行界定，直到达至阿罗汉果的修行法门应当如此阐述。


Nibbānassetaṃ adhivacananti nibbānañhi udakaṇṇavassa pārimatīraṃ viya catumahābhūtādīhi khemaṃ appaṭibhayaṃ. Vīriyārambhassetaṃ adhivacananti ettha cittakiriyadassanatthaṃ heṭṭhā vuttavāyāmameva vīriyanti gaṇhitvā dasseti. Tiṇṇo pāraṅgatoti taritvā pāraṃ gato.

Tattha yathā sāsaṅkaorimatīre ṭhitena udakaṇṇavaṃ taritukāmena katipāhaṃ vasitvā saṇikaṃ nāvaṃ sajjetvā udakakīḷaṃ kīḷantena viya na nāvā abhiruhitabbā. Evaṃ karonto hi anāruḷhova byasanaṃ pāpuṇāti. Evameva kilesaṇṇavaṃ taritukāmena ‘‘taruṇo tāvamhi, mahallakakāle aṭṭhaṅgikamaggakullaṃ bandhissāmī’’ti papañco na kātabbo . Evaṃ karonto hi mahallakakālaṃ apatvāpi vināsaṃ pāpuṇāti, patvāpi kātuṃ na sakkoti. Bhaddekarattādīni pana anussaritvā vegeneva ayaṃ ariyamaggakullo bandhitabbo.

Yathā ca kullaṃ bandhantassa hatthapādapāripūri icchitabbā. Kuṇṭhapādo hi khañjapādo vā patiṭṭhātuṃ na sakkoti, phaṇahatthakādayo tiṇapaṇṇādīni gahetuṃ na sakkonti. Evamimampi ariyamaggakullaṃ bandhantassa sīlapādānañceva saddhāhatthassa ca pāripūri icchitabbā. Na hi dussīlo assaddho sāsane appatiṭṭhito paṭipattiṃ assaddahanto ariyamaggakullaṃ bandhituṃ sakkoti. Yathā ca paripuṇṇahatthapādopi dubbalo byādhipīḷito kullaṃ bandhituṃ na sakkoti, thāmasampannova sakkoti, evaṃ sīlavā saddhopi alaso kusīto imaṃ maggakullaṃ bandhituṃ na sakkoti , āraddhavīriyova sakkotīti imaṃ bandhitukāmena āraddhavīriyena bhavitabbaṃ. Yathā so puriso kullaṃ bandhitvā tīre ṭhatvā yojanavitthāraṃ udakaṇṇavaṃ ‘‘ayaṃ mayā paccattapurisakāraṃ nissāya nittharitabbo’’ti mānasaṃ bandhati, evaṃ yogināpi caṅkamā oruyha ‘‘ajja mayā catumaggavajjhaṃ kilesaṇṇavaṃ taritvā arahatte patiṭṭhātabba’’nti mānasaṃ bandhitabbaṃ.

Yathā ca so puriso kullaṃ nissāya udakaṇṇavaṃ taranto gāvutamattaṃ gantvā nivattitvā olokento ‘‘ekakoṭṭhāsaṃ atikkantomhi, aññe tayo sesā’’ti jānāti, aparampi gāvutamattaṃ gantvā nivattitvā olokento ‘‘dve atikkantomhi, dve sesā’’ti jānāti, aparampi gāvutamattaṃ gantvā nivattitvā olokento ‘‘tayo atikkantomhi, eko seso’’ti jānāti, tampi atikkamma nivattitvā olokento ‘‘cattāropi me koṭṭhasā atikkantā’’ti jānāti, tañca kullaṃ pādena akkamitvā sotābhimukhaṃ khipitvā uttaritvā tīre tiṭṭhati. Evaṃ ayampi bhikkhu ariyamaggakullaṃ nissāya kilesaṇṇavaṃ taranto sotāpattimaggena paṭhamamaggavajjhe kilese taritvā maggānantare phale ṭhito paccavekkhaṇañāṇena nivattitvā olokento ‘‘catumaggavajjhānaṃ me kilesānaṃ eko koṭṭhāso pahīno , itare tayo sesā’’ti jānāti. Puna tatheva indriyabalabojjhaṅgāni samodhānetvā saṅkhāre sammasanto sakadāgāmimaggena dutiyamaggavajjhe kilese taritvā maggānantare phale ṭhito paccavekkhaṇañāṇena nivattitvā, olokento ‘‘catumaggavajjhānaṃ me kilesānaṃ dve koṭṭhāsā pahīnā , itare dve sesā’’ti jānāti. Puna tatheva indriyabalabojjhaṅgāni samodhānetvā saṅkhāre sammasanto anāgāmimaggena tatiyamaggavajjhe kilese taritvā maggānantare phale ṭhito paccavekkhaṇañāṇena nivattitvā olokento ‘‘catumaggavajjhānaṃ me kilesānaṃ tayo koṭṭhāsā pahīnā, eko seso’’ti jānāti. Puna tatheva indriyabalabojjhaṅgāni samodhānetvā saṅkhāre sammasanto arahattamaggena catutthamaggavajjhe kilese taritvā maggānantare phale ṭhito paccavekkhaṇañāṇena nivattitvā olokento ‘‘sabbakilesā me pahīnā’’ti jānāti.


涅槃的定义是，涅槃如同水流的底部，依赖于四大元素等而安宁，无所畏惧。努力的定义是，这里为了说明心的行为，前面提到的努力即是努力的表现。已渡过的彼岸。
就像站在水流的岸边的人，想要渡过水流，经过一段时间的停留，慢慢地准备船只，像在玩水一样，不应让船只停下来。这样做的人，若不登船，便会遭遇灾难。同样，想要渡过烦恼的水流的人，若说“我在年轻时，到了老年时将要建立八正道的船”，则不应有这样的想法。这样做的人，即使没有到达老年，也会遭遇毁灭，若已到达也无法做到。对于善法的记忆，应该迅速地将这条阿罗汉道路的船绑住。
就像在绑船时，手脚的完全性是应该的。跛脚或瘸脚的人无法站稳，无法抓住草木等。因此，绑这条阿罗汉道路的船时，应该有善行和信心的完全性。因为不善、不信的人在教法中不稳固，无法建立正道的船。就像完全的手脚也因疾病而虚弱，无法绑船，只有具备坚固的力量的人才能做到。同样，具备善行和信心的人，若懒惰、懈怠，也无法绑这条道路的船，只有努力的人才能做到。因此，想要绑这条船的人应当具备努力。
就像那个人绑住船只，站在岸边，想要渡过水流，他心中想着“这是我所依赖的，必须完成的”，同样，修行者也应当思考“今天我将渡过烦恼的水流，达到阿罗汉果”。
就像那个人依赖船只渡过水流，走了一段距离后停下来，回头看时，知道“我已经超过了一个部分，还有三个部分”。再走一段距离后停下来，回头看时，知道“我已经超过了两个部分，还有两个部分”。再走一段距离后停下来，回头看时，知道“我已经超过了三个部分，还有一个部分”。再走一段距离后停下来，回头看时，知道“我已经超过了四个部分”。然后，他用脚踢打船只，朝着水流的方向抛去，渡过后在岸边停住。这样，作为比丘，他依赖阿罗汉道路，渡过烦恼的水流，首先通过出道的果位，渡过了烦恼，处于道的果位上，反思时知道“在四个出道的烦恼中，我已经消除了一个部分，还有三个部分”。然后，继续以同样的方式，集合感官的力量，正确理解缘起，通过再生道的果位，渡过了烦恼，处于道的果位上，反思时知道“在四个出道的烦恼中，我已经消除了两个部分，还有两个部分”。再继续以同样的方式，集合感官的力量，正确理解缘起，通过不还道的果位，渡过了烦恼，处于道的果位上，反思时知道“在四个出道的烦恼中，我已经消除了三个部分，还有一个部分”。再继续以同样的方式，集合感官的力量，正确理解缘起，通过阿罗汉道，渡过了烦恼，处于道的果位上，反思时知道“我所有的烦恼都已消除”。


Yathā so puriso taṃ kullaṃ sote pavāhetvā uttaritvā thale ṭhito nagaraṃ pavisitvā uparipāsādavaragato ‘‘ettakena vatamhi anatthena mutto’’ti ekaggacitto tuṭṭhamānaso nisīdati, evaṃ tasmiṃyeva vā āsane aññesu vā rattiṭṭhānadivāṭṭhānādīsu yattha katthaci nisinno ‘‘ettakena vatamhi anatthena mutto’’ti nibbānārammaṇaṃ phalasamāpattiṃ appetvā ekaggacitto tuṭṭhamānaso nisīdati. Idaṃ vā sandhāya vuttaṃ tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇoti kho, bhikkhave, arahato etaṃ adhivacananti. Evaṃ tāvettha nānākammaṭṭhānāni kathitāni, samodhānetvā pana sabbānipi ekameva katvā dassetabbāni. Ekaṃ katvā dassentenāpi pañcakkhandhavaseneva vinivattetabbāni.

Kathaṃ? Ettha hi cattāri mahābhūtāni ajjhattikāni pañcāyatanāni bāhirāni pañcāyatanāni dhammāyatane pannarasa sukhumarūpāni sakkāyassa ekadesoti ayaṃ rūpakkhandho, manāyatanaṃ viññāṇakkhandho dhammāyatanekadeso cattāro oghā sakkāyekadesoti ime cattāro arūpino khandhā. Tattha rūpakkhandho rūpaṃ, cattāro arūpino khandhā nāmanti idaṃ nāmarūpaṃ. Tassa nandīrāgo kāmogho bhavogho dhammāyatanekadeso sakkāyekadesoti ime paccayā. Iti sappaccayaṃ nāmarūpaṃ vavatthapeti nāma. Sappaccayaṃ nāmarūpaṃ vavatthapetvā tilakkhaṇaṃ āropetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā saṅkhāre sammasanto arahattaṃ pāpuṇātīti idaṃ ekassa bhikkhuno niyyānamukhaṃ.

Tattha cattāro mahābhūtā pañcupādānakkhandhā ajjhattikabāhirāni ekādasāyatanāni dhammāyatanekadeso diṭṭhogho avijjogho sakkāyekadesoti idaṃ dukkhasaccaṃ, nandīrāgo dhammāyatanekadeso kāmogho bhavogho sakkāyekadesoti idaṃ samudayasaccaṃ, pārimatīrasaṅkhātaṃ nibbānaṃ nirodhasaccaṃ, ariyamaggo maggasaccaṃ. Tattha dve saccāni vaṭṭaṃ, dve vivaṭṭaṃ, dve lokiyāni, dve lokuttarānīti cattāri saccāni soḷasahākārehi saṭṭhinayasahassehi vibhajitvā dassetabbānīti. Desanāpariyosāne vipañcitaññū pañcasatā bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsu. Suttaṃ pana dukkhalakkhaṇavasena kathitaṃ.

2. Rathopamasuttavaṇṇanā



就像那个人将船只放入水中，渡过后停在岸边，进入城市，登上上层楼阁时，心中想着“我已经因这点而解脱了”，他便专注而心满意足地坐下。如此，在同样的座位上，或在其他的夜间、白天的休息处，随时随地坐着，心中想着“我已经因这点而解脱了”，他便专注而心满意足地坐下。对此可以说“已渡过彼岸，站在岸边的婆罗门”，比丘们，这就是阿罗汉的定义。因此，这里提到的各种修行法门，归纳起来应当被视为同一。
如何呢？在这里，四大元素是内在的，五种感官是外在的，五种感官的法是与法相结合的，微细的色蕴是部分的，这就是色蕴，意识的领域是识蕴，法的领域是部分的，四种流是部分的，这四个非色的蕴。这里，色蕴是色，四个非色的蕴则是名，这就是名色。它的贪欲、欲望的流、存在的流是部分的，这些是因缘。因此，名色被定义为有正当的因缘。以正当的因缘定义名色，附加特征，增强智慧，正确理解缘起，最终达到阿罗汉果，这是一个比丘的出发点。
在这里，四大元素是五个蕴的内外，十二个感官是与法相结合的，能见的流、无明的流是部分的，这就是苦的真理；贪欲是与法相结合的，欲望的流、存在的流是部分的，这就是集的真理；被称为彼岸的涅槃是灭的真理；而圣道则是道的真理。在这里，有两个是真理是轮回的，两个是真理是解脱的，两个是世俗的，两个是超越世俗的，这四个真理应当以十六种方式进行划分和展示。在教法的结束时，明智的五百比丘们达到了阿罗汉果。经文则是以苦的特征进行阐述。
战车比喻经的注释

239. Dutiye sukhasomanassabahuloti kāyikasukhañceva cetasikasomanassañca bahulaṃ assāti sukhasomanassabahulo. Yoni cassa āraddhā hotīti kāraṇañcassa paripuṇṇaṃ hoti. Āsavānaṃ khayāyāti idha āsavakkhayoti arahattamaggo adhippeto, tadatthāyāti attho. Odhastapatodoti rathamajjhe tiriyaṃ ṭhapitapatodo. Yenicchakanti yena disābhāgena icchati. Yadicchakanti yaṃ yaṃ gamanaṃ icchati. Sāreyyāti peseyya. Paccāsāreyyāti paṭivinivatteyya. Ārakkhāyāti rakkhaṇatthāya. Saṃyamāyāti veganiggahaṇatthāya. Damāyāti nibbisevanatthāya. Upasamāyāti kilesūpasamatthāya.

Evameva khoti ettha yathā akusalassa sārathino adante sindhave yojetvā visamamaggena rathaṃ pesentassa cakkānipi bhijjanti, akkhopi sindhavānañca khurā, attanāpi anayabyasanaṃ pāpuṇāti, na ca icchiticchitena gamanena sāretuṃ sakkoti ; evaṃ chasu indriyesu aguttadvāro bhikkhu na icchiticchitaṃ samaṇaratiṃ anubhavituṃ sakkoti. Yathā pana cheko sārathi dante sindhave yojetvā, same bhūmibhāge rathaṃ otāretvā rasmiyo gahetvā, sindhavānaṃ khuresu satiṃ ṭhapetvā, patodaṃ ādāya nibbisevane katvā, pesento icchiticchitena gamanena sāreti. Evameva chasu indriyesu guttadvāro bhikkhu imasmiṃ sāsane icchiticchitaṃ samaṇaratiṃ anubhoti, sace aniccānupassanābhimukhaṃ ñāṇaṃ pesetukāmo hoti, tadabhimukhaṃ ñāṇaṃ gacchati. Dukkhānupassanādīsupi eseva nayo.

Bhojane mattaññūti bhojanamhi pamāṇaññū. Tattha dve pamāṇāni – paṭiggahaṇapamāṇañca paribhogapamāṇañca. Tattha paṭiggahaṇapamāṇe dāyakassa vaso veditabbo, deyyadhammassa vaso veditabbo, attano thāmo jānitabbo. Evarūpo hi bhikkhu sace deyyadhammo bahuko hoti, dāyako appaṃ dātukāmo, dāyakassa vasena appaṃ gaṇhāti. Deyyadhammo appo, dāyako bahuṃ dātukāmo, deyyadhammassa vasena appaṃ gaṇhāti. Deyyadhammopi bahu, dāyakopi bahuṃ dātukāmo, attano thāmaṃ ñatvā pamāṇena gaṇhāti. So tāya paṭiggahaṇe mattaññutāya anuppannañca lābhaṃ uppādeti, uppannañca thāvaraṃ karoti dhammikatissamahārājakāle sattavassiko sāmaṇero viya.

Rañño kira pañcahi sakaṭasatehi guḷaṃ āhariṃsu. Rājā ‘‘manāpo paṇṇākāro, ayyehi vinā na khādissāmā’’ti aḍḍhateyyāni sakaṭasatāni mahāvihāraṃ pesetvā sayampi bhuttapātarāso agamāsi. Bheriyā pahaṭāya dvādasa bhikkhusahassāni sannipatiṃsu. Rājā ekamante ṭhito ārāmikaṃ pakkosāpetvā āha – ‘‘rañño nāma dāne pattapūrova pamāṇaṃ, gahitabhājanaṃ pūretvāva dehi, sace koci mattapaṭiggahaṇe ṭhito na gaṇhāti, mayhaṃ āroceyyāsī’’ti.

Atheko mahāthero ‘‘mahābodhimahācetiyāni vandissāmī’’ti cetiyapabbatā āgantvā, vihāraṃ pavisanto mahāmaṇḍapaṭṭhāne bhikkhū guḷaṃ gaṇhante disvā pacchato āgacchantaṃ sāmaṇeraṃ āha, ‘‘natthi te guḷena attho’’ti. ‘‘Āma, bhante, natthī’’ti. Sāmaṇera mayaṃ maggakilantā, ekena kapiṭṭhaphalamattena piṇḍakena amhākaṃ atthoti. Sāmaṇero thālakaṃ nīharitvā therassa vassaggapaṭipāṭiyaṃ aṭṭhāsi. Ārāmiko gahaṇamānaṃ pūretvā ukkhipi, sāmaṇero aṅguliṃ cālesi. Tāta sāmaṇera, rājakulānaṃ dāne bhājanapūrameva pamāṇaṃ, thālakapūraṃ gaṇhāhīti. Āma, upāsaka, rājāno nāma mahajjhāsayā honti, amhākaṃ pana upajjhāyassa ettakeneva atthoti.


第二，快乐和满足的定义是，身体的快乐和心的满足都很丰富。因缘的充足是因。此处的“烦恼的消灭”是指阿罗汉道，旨在此处。横放的支架是指在车中横放的支架。想要的方向是指他想要的方向。想要的行动是指他想要的任何行动。可送的意思是可以送出。反送是指可以撤回。保护的意思是为了保护。节制的意思是为了控制速度。驯服是指为了不再依赖。安宁是指为了平息烦恼。
如此，在这里就像恶劣的车夫驾驭着不驯的马，因而通过不平的道路使车轮破裂，马的蹄子也会受伤，自己也会遭遇灾难，无法通过想要的方式进行前进；同样，六根不受控制的比丘无法获得想要的出家乐趣。就像一个聪明的车夫驾驭着驯良的马，适当地将车放到地面上，抓住缰绳，保持马的蹄子，控制速度，进行驯服，按照想要的方式进行前进。同样，六根受控制的比丘在这个教法中体验到想要的出家乐趣，如果他想要专注于无常的观察，智慧便会朝那个方向前进。关于苦的观察等也是同样的道理。
饮食有节制的人是指在饮食上有分寸。这里有两个分寸——接受的分寸和享用的分寸。在接受的分寸上，施主的分寸应当被理解，施舍的物品的分寸应当被理解，自己的能力应当被了解。这样的比丘，如果施舍的物品很多，施主想要少给，便会根据施主的情况少接受；如果施舍的物品少，施主想要多给，便会根据施舍的物品少接受；如果施舍的物品很多，施主也想要多给，便会根据自己的能力接受。通过这样的接受，因有节制而获得的利益，便会使他在获得的利益上安稳，像七岁的小比丘在法王时期一样。
国王用五百辆马车运送糖。国王说：“美味的食物，若没有你们的帮助，我是无法吃的。”于是，他将一百辆马车送往大寺院，自己也吃了饭。鼓声响起，聚集了十二千比丘。国王一方面站着，召唤园丁，问道：“国王的施舍是满满的分寸，盛满的容器应当给予，若有人在接受中不满，便应告诉我。”
这时，一位大长老说：“我想要朝拜大菩提树和大圣地。”于是，他来到圣地，进入寺院，见到比丘们在数糖，于是对后来的小比丘说：“你没有糖的意义。”小比丘回答：“是的，尊者，没有。”小比丘说：“我们在路上艰难，靠着一根香蕉的果实作为我们的食物。”小比丘拿起容器，站在长老面前。园丁满满地装好，抬起容器，小比丘则摇动手指。小比丘说：“国王的施舍是盛满的分寸，盛满的容器应当接受。”小比丘回答：“是的，居士，国王的施舍是宽宏大量的，而我们只有这样一点点的分寸。”


Rājā tassa kathaṃ sutvā, ‘‘kiṃ bho sāmaṇero bhaṇatī’’ti? Tassa santikaṃ gato. Ārāmiko āha – ‘‘sāmi, sāmaṇerassa bhājanaṃ khuddakaṃ, bahuṃ na gaṇhātī’’ti. Rājā āha, ‘‘ānītabhājanaṃ pūretvā gaṇhatha, bhante’’ti. Mahārāja, rājāno nāma mahajjhāsayā honti , ukkhittabhājanaṃ pūretvāva dātukāmā, amhākaṃ pana upajjhāyassa ettakeneva atthoti. Rājā cintesi – ‘‘ayaṃ sattavassikadārako, ajjāpissa mukhato khīragandho na muccati, gahetvā kuṭe vā kuṭumbe vā pūretvā svepi punadivasepi khādissāmāti na vadati, sakkā buddhasāsanaṃ pariggahetu’’nti purise āṇāpesi, ‘‘bho, pasannomhi sāmaṇerassa, itarānipi aḍḍhateyyāni sakaṭasatāni ānetvā saghaṃssa dethā’’ti.

Soyeva pana rājā ekadivasaṃ tittiramaṃsaṃ khāditukāmo cintesi – ‘‘sace ahaṃ aṅgārapakkaṃ tittiramaṃsaṃ khāditukāmosmīti aññassa kathessāmi, samantā yojanaṭṭhāne tittirasamugghātaṃ karissantī’’ti uppannaṃ pipāsaṃ adhivāsento tīṇi saṃvaccharāni vītināmesi. Athassa kaṇṇesu pubbo saṇṭhāsi, so adhivāsetuṃ asakkonto ‘‘atthi nu kho, bho, amhākaṃ koci upaṭṭhākupāsako sīlarakkhako’’ti pucchi . Āma, deva, atthi, tisso nāma so akhaṇḍasīlaṃ rakkhatīti. Atha naṃ vīmaṃsitukāmo pakkosāpesi. So āgantvā rājānaṃ vanditvā aṭṭhāsi. Tato naṃ āha – ‘‘tvaṃ, tāta, tisso nāmā’’ti? ‘‘Āma devā’’ti. Tena hi gacchāti. Tasmiṃ gate ekaṃ kukkuṭaṃ āharāpetvā ekaṃ purisaṃ āṇāpesi, ‘‘gaccha tissaṃ vadāhi, imaṃ tīhi pākehi pacitvā amhākaṃ upaṭṭhāpehī’’ti. So gantvā tathā avoca. So āha – ‘‘sace, bho, ayaṃ matako assa, yathā jānāmi, tathā pacitvā upaṭṭhaheyyaṃ. Pāṇātipātaṃ panāhaṃ na karomī’’ti. So āgantvā rañño ārocesi.

Rājā puna ‘‘ekavāraṃ gacchā’’ti pesesi. So gantvā, ‘‘bho, rājupaṭṭhānaṃ nāma bhāriyaṃ, mā evaṃ kari, punapi sīlaṃ sakkā samādātuṃ, paceta’’nti āha. Atha naṃ tisso avoca, ‘‘bho, ekasmiṃ nāma attabhāve dhuvaṃ ekaṃ maraṇaṃ, nāhaṃ pāṇātipātaṃ karissāmī’’ti. So punapi rañño ārocesi. Rājā tatiyampi pesetvā asampaṭicchantaṃ pakkosāpetvā attanā pucchi. Raññopi tatheva paṭivacanaṃ adāsi. Atha rājā purise āṇāpesi, ‘‘ayaṃ rañño āṇaṃ kopeti, gacchathetassa āghātanabhaṇḍikāyaṃ ṭhapetvā, sīsaṃ chindathā’’ti. Raho ca pana nesaṃ saññamadāsi – ‘‘imaṃ santajjayamānā netvā sīsamassa āghātanabhaṇḍikāyaṃ ṭhapetvā āgantvā mayhaṃ ārocethā’’ti.

Te taṃ āghātanabhaṇḍikāyaṃ nipajjāpetvā tamassa kukkuṭaṃ hatthesu ṭhapayiṃsu. So taṃ hadaye ṭhapetvā ‘‘ahaṃ, tāta, mama jīvitaṃ tuyhaṃ demi, tava jīvitaṃ ahaṃ gaṇhāmi, tvaṃ nibbhayo gacchā’’ti vissajjesi. Kukkuṭo pakkhe papphoṭetvā ākāsena gantvā vaṭarukkhe nilīyi. Tassa kukkuṭassa abhayadinnaṭṭhānaṃ kukkuṭagiri nāma jātaṃ.

Rājā taṃ pavattiṃ sutvā amaccaputtaṃ pakkosāpetvā sabbābharaṇehi alaṅkaritvā āha – ‘‘tāta, mayā tvaṃ etadatthameva vīmaṃsito, mayhaṃ tittiramaṃsaṃ khāditukāmassa tīṇi saṃvaccharāni atikkantāni, sakkhissasi me tikoṭiparisuddhaṃ katvā upaṭṭhāpetu’’nti. ‘‘Etaṃ nāma, deva, mayhaṃ kamma’’nti nikkhamitvā dvārantare ṭhito ekaṃ purisaṃ pātova tayo tittire gahetvā pavisantaṃ disvā, dve kahāpaṇe datvā tittire ādāya parisodhetvā, jīrakādīhi vāsetvā, aṅgāresu supakke pacitvā rañño upaṭṭhāpesi. Rājā mahātale sirīpallaṅke nisinnova ekaṃ gahetvā thokaṃ chinditvā mukhe pakkhipi, tāvadevassa sattarasaharaṇīsahassāni pharitvā aṭṭhāsi.


国王听到这些话，问道：“小比丘在说什么？”于是他走到小比丘那里。园丁说：“大人，小比丘的碗很小，不会接受太多。”国王说：“将带来的碗装满，接受吧，尊者。”国王想：“这个七岁的孩子，今天他的嘴里有奶香味不会消失，带回家、放在家中，明天再吃也不说话，能够理解佛法。”于是他命令侍者们：“伙计们，我对小比丘很有信心，将其他的一百辆马车也带来，给他。”
然而，国王有一天想吃鹌鹑肉，心想：“如果我说我想吃烤鹌鹑肉，其他人会在周围制造鹌鹑的骚动。”于是他忍着产生的口渴，度过了三年。然后他在耳边停留，无法忍耐地问道：“有没有人能保护我们，守护我们的戒律？”“是的，陛下，有的，有一个叫做‘三’的，他守护着无缺的戒律。”于是他想要考验他，便召唤他。那人来到，向国王行礼，站在那里。国王问他：“你叫三吗？”“是的，陛下。”国王说：“好的，去吧。”当他离开时，国王命令他带来一只公鸡，命令一个人：“去告诉他，把这只鸡用三种方式烹饪后送给我们。”他去后如是说道。他说：“如果这是我的死亡，照我所知，应该用三种方式烹饪。至于杀生，我是不会做的。”他回去向国王报告。
国王再次命令：“去一次。”他去后说：“大人，国王的施舍是重的，别这样做，戒律可以再次保持，烹饪吧。”然后三人对他说：“大人，身体的存在是固定的，只有一次死亡，我不会杀生。”他再次向国王报告。国王第三次命令，召来不接受的他，亲自询问。国王也给了他同样的回答。于是国王命令侍者们：“他在生气，去把他放在打击头的地方，砍掉他的头。”同时也给他们指示：“在安静的情况下，带着这个人到打击头的地方，回来后告诉我。”
他们把他放在打击头的地方，将那只公鸡放在他手中。他对他说：“我，伙计，把我的生命给你，你的生命我来接受，你去无畏。”公鸡振翅飞起，向天空飞去，躲在一棵树上。那只公鸡的无畏之地被称为公鸡山。
国王听到这个事件后，召来大臣的儿子，装饰得体地说：“伙计，我是为了这个事来考验你，想吃鹌鹑肉，已经过去三年了，你能为我准备一个干净的碗吗？”“这件事，陛下，是我的责任。”他离开后，在门口看到一个人，趴着抓住三只鹌鹑，给了两枚铜钱，带着鹌鹑回去，放在香料中，放在锅里精心烹饪，供国王享用。国王坐在高座上，拿起一只鹌鹑，稍微切下一块放在嘴里，正好吃了十七万的美味。


Tasmiṃ samaye bhikkhusaṅghaṃ saritvā, ‘‘mādiso nāma pathavissaro rājā tittiramaṃsaṃ khāditukāmo tīṇi saṃvaccharāni na labhi, apaccamāno bhikkhusaṅgho kuto labhissatī’’ti? Mukhe pakkhittakkhaṇḍaṃ bhūmiyaṃ chaḍḍesi. Amaccaputto jaṇṇukehi patitvā mukhena gaṇhi. Rājā ‘‘apehi, tāta, jānāmahaṃ tava niddosabhāvaṃ, iminā nāma kāraṇena mayā etaṃ chaḍḍita’’nti kathetvā, ‘‘sesakaṃ tatheva saṅgopetvā ṭhapehī’’ti āha.

Punadivase rājakulūpako thero piṇḍāya pāvisi. Amaccaputto taṃ disvā pattaṃ gahetvā rājagehaṃ pavesesi. Aññataro vuḍḍhapabbajitopi therassa pacchāsamaṇo viya hutvā anubandhanto pāvisi. Thero ‘‘raññā pakkosāpitabhikkhu bhavissatī’’ti pamajji. Amaccaputtopi ‘‘therassa upaṭṭhāko bhavissatī’’ti pamādaṃ āpajji. Tesaṃ nisīdāpetvā yāguṃ adaṃsu. Yāguyā pītāya rājā tittire upanesi. Thero ekaṃ gaṇhi, itaropi ekaṃ gaṇhi. Rājā ‘‘anubhāgo atthi, anāpucchitvā khādituṃ na yutta’’nti mahātheraṃ āpucchi. Thero hatthaṃ pidahi, mahallakatthero sampaṭicchi. Rājā anattamano hutvā katabhattakiccaṃ theraṃ pattaṃ ādāya anugacchanto āha – ‘‘bhante, kulagehaṃ āgacchantehi uggahitavattaṃ bhikkhuṃ gahetvā āgantuṃ vaṭṭatī’’ti. Thero tasmiṃ khaṇe aññāsi ‘‘na esa raññā pakkosāpito’’ti.

Punadivase upaṭṭhākasāmaṇeraṃ gahetvā pāvisi. Rājā tadāpi yāguyā pītāya tittire upanāmesi. Thero ekaṃ aggahesi, sāmaṇero aṅguliṃ cāletvā majjhe chindāpetvā ekakoṭṭhāsameva aggahesi. Rājā taṃ koṭṭhāsaṃ mahātherassa upanāmesi. Mahāthero hatthaṃ pidahi, sāmaṇeropi pidahi. Rājā avidūre nisīditvā khaṇḍākhaṇḍaṃ chinditvā khādanto ‘‘uggahitavatte nissāya diyaḍḍhatittire khādituṃ labhimhā’’ti āha. Tassa maṃse khāditamatteva kaṇṇehi pubbo nikkhami. Tato mukhaṃ vikkhāletvā sāmaṇeraṃ upasaṅkamitvā, ‘‘pasannosmi, tāta, aṭṭha te dhuvabhattāni demī’’ti āha. Ahaṃ, mahārāja, upajjhāyassa dammīti. Aparāni aṭṭha demīti. Tāni amhākaṃ ācariyassa dammīti. Aparānipi aṭṭha demīti. Tāni samānupajjhāyānaṃ dammīti. Aparānipi aṭṭha demīti. Tāni bhikkhusaṅghassa dammīti. Aparānipi aṭṭha demīti. Sāmaṇero adhivāsesi. Evaṃ paṭiggahaṇamattaṃ jānanto anuppannañceva lābhaṃ uppādeti, uppannañca thāvaraṃ karoti. Idaṃ paṭiggahaṇapamāṇaṃ nāma. Tattha paribhogapamāṇaṃ paccavekkhaṇapayojanaṃ, ‘‘idamatthiyaṃ bhojanaṃ bhuñjāmī’’ti pana paccavekkhitaparibhogasseva payojanattā paribhogapamāṇaṃyeva nāma, taṃ idha adhippetaṃ. Teneva paṭisaṅkhā yonisotiādimāha, itarampi pana vaṭṭatiyeva.

Sīhaseyyanti ettha kāmabhogiseyyā, petaseyyā, sīhaseyyā, tathāgataseyyāti catasso seyyā. Tattha ‘‘yebhuyyena, bhikkhave, kāmabhogī vāmena passena sentī’’ti (a. ni. 4.246) ayaṃ kāmabhogiseyyā. Tesañhi yebhuyyena dakkhiṇapassena sayāno nāma natthi.

‘‘Yebhuyyena , bhikkhave, petā uttānā sentī’’ti (a. ni. 

在那个时候，想着比丘僧团：“这样的地球之王，想吃鹌鹑肉，却三年都得不到，若没有比丘僧团，哪里能得到呢？”他把嘴里放着的东西扔在地上。大臣的儿子跌倒后用嘴巴抓住。国王说：“走吧，伙计，我知道你的无过失，因此才将这个扔掉。”并且说：“其余的就这样收起来放着。”
第二天，王子的比丘也来乞食。大臣的儿子看到后，拿着碗进入王宫。另一位年长的出家人也像跟在比丘后面一样跟着进入。比丘想：“国王要召唤的比丘将会到来。”大臣的儿子也想：“比丘的侍者将会到场。”他们让他们坐下，给他们粥。国王把粥端给鹌鹑。比丘抓了一只，另一位也抓了一只。国王问大长老：“是否有份，未经询问就吃是不合适的？”比丘捂住手，年长的比丘接受了。国王心里不快，完成了吃饭的事情，拿着碗跟随比丘，说：“尊者，从家里来的人，应该带着分寸的比丘来。”比丘在那一瞬间明白：“这不是国王召唤的。”
第二天，拿着侍者比丘进入。国王那时也把粥端给鹌鹑。比丘抓了一只，侍者用手指在中间切断，单独抓住一只。国王把那个地方端给大长老。大长老捂住手，侍者也捂住。国王坐在不远处，切割着碎片吃着，说：“依靠分寸的接收，能够得到一半的鹌鹑肉。”他吃了肉后，耳朵里有声音流出。然后他打开嘴巴，走向侍者，说：“我对你很满意，伙计，给你八份固定的食物。”我说：“大王，我给我的老师八份。”再给八份。“这些是我老师的。”再给八份。“这些是同伴的老师的。”再给八份。“这些是比丘僧团的。”再给八份。侍者接受了。这样，知道仅仅是接受的数量，获得未曾获得的利益，获得的利益也稳定下来。这就是接受的分寸。在那里，享用的分寸是考虑的目的，想说：“我在这方面吃饭。”但由于考虑的享用而成为享用的分寸，这里所指的正是这个。因此，正如所说的，其他的也一样。
狮子床是指欲望的床、鬼的床、狮子的床、如来床，共有四种床。在这里，“大多数情况下，比丘们，欲望的享乐者一般是右边的”（《阿含经》4.246），这是欲望的床。因为在他们那里，大多数情况下，躺着的没有。
“大多数情况下，比丘们，鬼魂是直立的”（《阿含经》…）。

4.246) ayaṃ petaseyyā. Petā hi appamaṃsalohitattā aṭṭhisaṅghāṭajaṭitā ekena passena sayituṃ na sakkonti, uttānāva sayanti.

‘‘Yebhuyyena, bhikkhave, sīho migarājā naṅguṭṭhaṃ antarasatthimhi anupakkhipitvā dakkhiṇena passena sayatī’’ti ayaṃ sīhaseyyā. Tejussadattā hi sīho migarājā dve purimapāde ekasmiṃ, pacchimapāde ekasmiṃ ṭhāne ṭhapetvā naṅguṭṭhaṃ antarasatthimhi pakkhipitvā purimapādapacchimapādanaṅguṭṭhānaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkhetvā dvinnaṃ purimapādānaṃ matthake sīsaṃ ṭhapetvā sayati , divasampi sayitvā pabujjhamāno na utrasanto pabujjhati, sīsaṃ pana ukkhipitvā purimapādādīnaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkheti. Sace kiñci ṭhānaṃ vijahitvā ṭhitaṃ hoti, ‘‘nayidaṃ tuyhaṃ jātiyā sūrabhāvassa ca anurūpa’’nti anattamano hutvā tattheva sayati, na gocarāya pakkamati. Avijahitvā ṭhite pana ‘‘tuyhaṃ jātiyā ca sūrabhāvassa ca anurūpamida’’nti haṭṭhatuṭṭho uṭṭhāya sīhavijambhitaṃ vijambhitvā kesarabhāraṃ vidhunitvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamati.

Catutthajjhānaseyyā pana tathāgataseyyāti vuccati. Tāsu idha sīhaseyyā āgatā. Ayañhi tejussadairiyāpathattā uttamaseyyā nāma.

Pāde pādanti dakkhiṇapāde vāmapādaṃ. Accādhāyāti atiādhāya, īsakaṃ atikkamma ṭhapetvā. Gopphakena hi gopphake, jāṇunā vā jāṇumhi saṅghaṭṭiyamāne abhiṇhaṃ vedanā uppajjati, cittaṃ ekaggaṃ na hoti, seyyā aphāsukā hoti. Yathā pana na saṅghaṃṭṭeti, evaṃ atikkamma ṭhapite vedanā nuppajjati, cittaṃ ekaggaṃ hoti, seyyā phāsukā hoti. Tasmā evaṃ seyyaṃ kappeti.

Sato sampajānoti satiyā ceva sampajaññena ca samannāgato. Kathaṃ niddāyanto sato sampajāno hotīti? Satisampajaññassa appahānena. Ayañhi divasañceva sakalayāmañca āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhetvā paṭhamayāmāvasāne caṅkamā oruyha pāde dhovantopi mūlakammaṭṭhānaṃ avijahantova dhovati, taṃ avijahantova dvāraṃ vivarati, mañce nisīdati, avijahantova niddaṃ okkamati. Pabujjhanto pana mūlakammaṭṭhānaṃ gahetvāva pabujjhati. Evaṃ niddaṃ okkamantopi sato sampajāno hoti. Evaṃ pana ñāṇadhātukanti na rocayiṃsu.

Vuttanayena panesa cittaṃ parisodhetvā paṭhamayāmāvasāne ‘‘upādinnakaṃ sarīraṃ niddāya samassāsessāmī’’ti caṅkamā oruyha mūlakammaṭṭhānaṃ avijahantova pāde dhovati, dvāraṃ vivarati, mañce pana nisīditvā mūlakammaṭṭhānaṃ pahāya, ‘‘khandhāva khandhesu, dhātuyova dhātūsu paṭihaññantī’’ti senāsanaṃ paccavekkhanto kamena niddaṃ okkamati, pabujjhanto pana mūlakammaṭṭhānaṃ gahetvāva pabujjhati. Evaṃ niddaṃ okkamantopi sato sampajāno nāma hotīti veditabbo.

Iti imasmiṃ sutte tivaṅgikā pubbabhāgavipassanāva kathitā. Ettakeneva pana vosānaṃ anāpajjitvā tāneva indriyabalabojjhaṅgāni samodhānetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā bhikkhu arahattaṃ pāpuṇātīti. Evaṃ yāva arahattā desanā kathetabbā.

3. Kummopamasuttavaṇṇanā



这是鬼的床。鬼魂因身体微小而被骨架束缚，无法侧卧，只有直立而卧。
“大多数情况下，比丘们，狮子王不将爪子放在中间的地方，而是侧卧。”这是狮子的床。由于它的光辉，狮子王将前两只脚放在同一个地方，后两只脚放在同一个地方，将爪子放在中间的地方，注意到前脚和后脚的空间，头部放在前脚和后脚的地方，白天也在睡觉，醒来时并不安宁，但抬起头来，注意前脚和后脚的空间。如果有任何地方不稳固，他会感到不快，便在那里睡觉，不会离开猎物。如果保持稳定，他会突然高兴地站起来，舒展身体，抖动鬃毛，发出三声狮吼，然后离开猎物。
第四禅的床被称为如来的床。在这里，狮子的床是到来的。这是因为它的光辉和威严而被称为极好的床。
脚是指右脚和左脚。覆盖是指超过，放下。因为在这个地方，腿与腿接触时，常常会产生痛苦，心无法集中，床就不舒适。就像不接触一样，超过放下时，痛苦不会产生，心会集中，床就会舒适。因此，便能创造出这样的舒适。
有觉知与明了是指具备觉知与明了。如何在睡觉时保持觉知与明了？是通过不放弃觉知与明了。因为在白天和晚上，依靠各种障碍，净化心念，第一夜晚结束时，走动下来，洗脚时仍然不放弃根本的修行，便会打开门，坐在床上，仍然不放弃睡眠。醒来时，便会拿着根本的修行。即使在进入睡眠时，也要保持觉知与明了。这样，便不会厌倦智慧的领域。
如上所述，经过心的净化，在第一夜晚结束时，“我将以所接受的身体入睡”，走动下来，仍然不放弃根本的修行，洗脚，打开门，坐在床上，放下根本的修行，思考“诸法皆是无常，元素皆是无常”，便会轻松地进入睡眠，醒来时，便会拿着根本的修行。即使在进入睡眠时，也要保持觉知与明了。
因此，在这部经中，讲述了三种分法的前分法的洞察。通过这样，保持不放弃的觉知，收集这些感官力量，提升洞察，修行者便能获得阿罗汉果。因此，在到达阿罗汉果之前的教法应当被讲述。
《比喻经》的注释

240. Tatiye kummoti aṭṭhikummo. Kacchapoti tasseva vevacanaṃ. Anunadītīreti nadiyā anutīre. Gocarapasutoti ‘‘sace kiñci phalāphalaṃ labhissāmi, khādissāmī’’ti gocaratthāya pasuto ussukko tannibandho. Samodahitvāti samugge viya pakkhipitvā. Saṅkasāyatīti acchati. Samodahanti samodahanto ṭhapento. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā kummo aṅgāni sake kapāle samodahanto siṅgālassa otāraṃ na deti, na ca naṃ siṅgālo pasahati, evaṃ bhikkhu attano manovitakke sake ārammaṇakapāle samodahanto kilesamārassa otāraṃ na deti, na ca naṃ māro pasahati.

Anissitoti taṇhādiṭṭhinissayehi anissito. Aññamaheṭhayānoti aññaṃ kañci puggalaṃ aviheṭhento. Parinibbutoti kilesaparinibbānena parinibbuto. Nūpavadeyya kañcīti aññaṃ kañci puggalaṃ sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā attānaṃ ukkaṃsetukāmatāya vā paraṃ vambhetukāmatāya vā na upavadeyya, aññadatthu pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhapetvā, ‘‘kālena vakkhāmi, no akālena, bhūtena vakkhāmi , no abhūtena, saṇhena vakkhāmi, no pharusena, atthasaṃhitena vakkhāmi, no anatthasaṃhitena, mettacitto vakkhāmi, no dosantaro’’ti evaṃ ullumpanasabhāvasaṇṭhiteneva cittena viharati.

4. Paṭhamadārukkhandhopamasuttavaṇṇanā



第三，龟是骨龟。乌龟是它的别名。被称为“水流的”是因为它在河流的边缘。被称为“进入猎物”的是因为“如果我能得到任何果实，我就会吃”，因此为了猎物而兴奋，紧紧相连。被称为“聚集”的是因为像在水中聚集一样。被称为“割裂”的是因为它被割断。被称为“聚集”的是因为聚集并放下。这里所说的意思是——就像龟在自己的壳内聚集身体，不给狼的出口，狼也无法攻击它，修行者在自己的心念中聚集自己的所缘，不给烦恼的出口，魔也无法攻击他。
被称为“无依赖”的是因为没有依赖于欲望和见解。被称为“不同于他人”的是因为不攻击任何其他人。被称为“涅槃”的是因为通过烦恼的涅槃而获得的涅槃。不要对任何人进行指责，是因为不因他人的戒律或行为的失落而想要抬升自己，或是想要贬低他人，而是在其他地方建立五种内在的法，心中思考：“我会在适当的时候说，而不是不适当的时候，我会说真实的，而不是虚假的，我会温和地说，而不是粗暴地，我会说有意义的，而不是无意义的，我会以慈悲的心说，而不是以敌意的心说。”就这样以安住于心的状态而生活。
《第一树干比喻经》的注释

241. Catutthe addasāti gaṅgātīre paññattavarabuddhāsane nisinno addasa. Vuyhamānanti caturassaṃ tacchetvā pabbatantare ṭhapitaṃ vātātapena suparisukkhaṃ pāvussake meghe vassante udakena uplavitvā anupubbena gaṅgāya nadiyā sote patitaṃ tena sotena vuyhamānaṃ. Bhikkhū āmantesīti ‘‘iminā dārukkhandhena sadisaṃ katvā mama sāsane saddhāpabbajitaṃ kulaputtaṃ dassessāmī’’ti dhammaṃ desetukāmatāya āmantesi. Amuṃ mahantaṃ dārukkhandhaṃ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānanti idaṃ pana aṭṭhadosavimuttattā sotapaṭipannassa dārukkhandhassa apare samuddapattiyā antarāyakare aṭṭha dose dassetuṃ ārabhi.

Tatrassa evaṃ aṭṭhadosavimuttatā veditabbā – eko hi gaṅgāya nadiyā avidūre pabbatatale jāto nānāvallīhi paliveṭhito paṇḍupalāsataṃ āpajjitvā upacikādīhi khajjamāno tasmiṃyeva ṭhāne apaṇṇattikabhāvaṃ gacchati, ayaṃ dārukkhandho gaṅgaṃ otaritvā vaṅkaṭṭhānesu vilāsamāno sāgaraṃ patvā maṇivaṇṇe ūmipiṭṭhe sobhituṃ na labhati.

Aparo gaṅgātīre bahimūlo antosākho hutvā jāto, ayaṃ kiñcāpi kālena kālaṃ olambinīhi sākhāhi udakaṃ phusati, bahimūlattā pana gaṅgaṃ otaritvā vaṅkaṭṭhānesu vilāsamāno sāgaraṃ patvā maṇivaṇṇe ūmipiṭṭhe sobhituṃ na labhati.

Aparo majjhe gaṅgāya jāto, daḷhamūlena pana suppatiṭṭhito, bahi cassa gatā vaṅkasākhā nānāvallīhi ābaddhā, ayampi daḷhamūlattā bahiddhā vallīhi ābaddhattā ca gaṅgaṃ otaritvā…pe… sobhituṃ na labhati.

Aparo patitaṭṭhāneyeva vālikāya otthaṭo pūtibhāvaṃ āpajjati, ayampi gaṅgaṃ otaritvā…pe… na labhati.

Aparo dvinnaṃ pāsāṇānaṃ antare jātattā, sunikhāto viya niccalo ṭhito, āgatāgataṃ udakaṃ dvidhā phāleti, ayaṃ pāsāṇantare suṭṭhu patiṭṭhitattā gaṅgaṃ otaritvā…pe… na labhati.

Aparo abbhokāsaṭṭhāne nabhaṃ pūretvā vallīhi ābaddho ṭhito. Ekaṃ dve saṃvacchare atikkamitvā āgate mahoghe sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā temeti, ayampi nabhaṃ pūretvā ṭhitatāya ceva ekassa vā dvinnaṃ vā saṃvaccharānaṃ accayena sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā temanatāya ca gaṅgaṃ otaritvā…pe… na labhati.

Aparopi majjhe gaṅgāya dīpake jāto mudukkhandhasākho oghe āgate anusotaṃ nipajjitvā, udake gate sīsaṃ ukkhipitvā, naccanto viya tiṭṭhati. Yassatthāya sāgaro gaṅgaṃ evaṃ viya vadati, ‘‘bhoti gaṅge tvaṃ mayhaṃ candanasārasalaḷasārādīni nānādārūni āharasi, dārukkhandhaṃ pana nāharasī’’ti. Sulabho esa, deva, punavāre jānissāmīti. Punavāre tambavaṇṇena udakena āliṅgamānā viya āgacchati. Sopi tatheva anusotaṃ nipajjitvā, udake gate sīsaṃ ukkhipitvā, naccanto viya tiṭṭhati. Ayaṃ attano mudutāya gaṅgaṃ otaritvā…pe… na labhati.

Aparo gaṅgāya nadiyā tiriyaṃ patito vālikāya ottharito antarasetu viya bahūnaṃ paccayo jāto, ubhosu tīresu veḷunaḷakarañjakakudhādayo uplavitvā tattheva lagganti. Tathā nānāvidhā gacchā vuyhamānā bhinnamusalabhinnasuppaahikukkurahatthiassādikuṇapānipi tattheva lagganti. Mahāgaṅgāpi naṃ āsajja bhijjitvā dvidhā gacchati, macchakacchapakumbhīlamakarādayopi tattheva vāsaṃ kappenti. Ayampi tiriyaṃ patitvā mahājanassa paccayattakatabhāvena gaṅgaṃ otaritvā vaṅkaṭṭhānesu vilāsamāno sāgaraṃ patvā maṇivaṇṇe ūmipiṭṭhe sobhituṃ na labhati.

Iti bhagavā imehi aṭṭhahi dosehi vimuttattā sotapaṭipannassa dārukkhandhassa apare samuddapattiyā antarāyakare aṭṭha dose dassetuṃ amuṃmahantaṃ dārukkhandhaṃ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānantiādimāha. Tattha na thale ussīdissatīti thalaṃ nābhiruhissati. Na manussaggāho gahessatīti ‘‘mahā vatāyaṃ dārukkhandho’’ti disvā, uḷumpena taramānā gantvā, gopānasīādīnaṃ atthāya manussā na gaṇhissanti. Na amanussaggāho gahessatīti ‘‘mahaggho ayaṃ candanasāro, vimānadvāre naṃ ṭhapessāmā’’ti maññamānā na amanussā gaṇhissanti.


第四，看到的是在恒河岸边，坐在最尊贵的佛座上。被涌动的水流冲击着，四面八方的山脉被切割，安置在山间，因风和阳光而干燥，雨季的云层降下雨水，逐渐被恒河的水流冲击，因而被涌动的水流所冲击。比丘们对他说：“我将展示一个与这木头相似的，信仰已入道的贵族子弟，以此教导法。”他开始展示这个巨大木头，因恒河的水流而被冲击，因而开始展示八种障碍，给那些已得道的木头。
在这里，八种障碍应当被理解——一个在恒河不远处的山脚下，因各种藤蔓缠绕而被困，达到百千的地方，被各种树木所侵扰，在那个地方他失去了安定的状态，这个木头在冲入恒河后，在险恶的地方游荡，无法在海洋的美丽表面上闪耀。
另一个在恒河岸边，根部在外，枝干在内，虽然时常与水接触，但因根部在外，冲入恒河后，在险恶的地方游荡，无法在海洋的美丽表面上闪耀。
另一个在恒河中间出生，根部坚固地扎根，外面的枝干被各种藤蔓缠绕，这个也是因根部坚固，外面的藤蔓缠绕，冲入恒河后……无法闪耀。
另一个在落水的地方，被泥土抬起，因而失去了清洁，这个也是冲入恒河后……无法闪耀。
另一个因在两块岩石之间出生，稳固而不动，水流分开流动，这个因岩石之间的稳固而冲入恒河后……无法闪耀。
另一个在开放的地方，天空被填满，因而被藤蔓缠绕，经过一两年，来时的洪水将他抬起，因而冲入恒河后……无法闪耀。
还有一个在恒河中间的岛屿出生，因柔软的枝干而被洪水冲击，水流来时，他低下头，像是在跳舞一样站立。正因如此，海洋对恒河说：“你啊，恒河，你带来了各种香木，然而却没有带来这个木头。”这很容易，天啊，我会在下一次知道。下一次，他像被红色水流拥抱一样到来。他也同样低下头，水流来时抬起头，像是在跳舞一样站立。这个因自身的柔软而冲入恒河后……无法闪耀。
还有一个在恒河的水流中横向落下，因泥土被抬起而成为许多的条件，两个岸边的树木和藤蔓等被冲击，留在那儿。这样，种种的生物在被冲击时，因而留在那儿。即使是大恒河也会因而被冲击，分成两部分，鱼、龟、鳄鱼等也会在那儿栖息。这个也是横向落下，因而因众生的条件而冲入恒河，漂浮在险恶的地方，无法在海洋的美丽表面上闪耀。
因此，佛陀说，由于这八种障碍的解脱，给那些已得道的木头展示了其他海洋的八种障碍。那里不会在地面上升起，也不会被人类所捕捉，看到“这根木头太大了”，因而以轻松的方式离开，因而人们不会捕捉到。不会被非人所捕捉，看到“这根木头太珍贵了，我会在天门前放下它”，因而认为非人不会捕捉到。


Evameva khoti ettha saddhiṃ bāhirehi aṭṭhahi dosehi evaṃ opammasaṃsandanaṃ veditabbaṃ – gaṅgāya avidūre pabbatatale jāto tattheva upacikādīhi khajjamāno apaṇṇattikabhāvaṃ gatadārukkhandho viya hi ‘‘natthi dinna’’ntiādikāya micchādiṭṭhiyā samannāgato puggalo veditabbo. Ayañhi sāsanassa dūrībhūtattā ariyamaggaṃ oruyha samādhikulle nisinno nibbānasāgaraṃ pāpuṇituṃ na sakkoti.

Gaṅgātīre bahimūlo antosākho hutvā jāto viya acchinnagihibandhano samaṇakuṭimbikapuggalo daṭṭhabbo. Ayañhi ‘‘cittaṃ nāmetaṃ anibaddhaṃ, ‘samaṇomhī’ti vadantova gihī hoti, ‘gihīmhī’ti vadantova samaṇo hoti. Ko jānissati, kiṃ bhavissatī’’ti? Mahallakakāle pabbajantopi gihibandhanaṃ na vissajjeti. Mahallakapabbajitānañca sampatti nāma natthi. Tassa sace cīvaraṃ pāpuṇāti, antacchinnakaṃ vā jiṇṇadubbaṇṇaṃ vā pāpuṇāti. Senāsanampi vihārapaccante paṇṇasālā vā maṇḍapo vā pāpuṇāti. Piṇḍāya carantenāpi puttanattakānaṃ dārakānaṃ pacchato caritabbaṃ hoti, pariyante nisīditabbaṃ hoti. Tena so dukkhī dummano assūni muñcanto, ‘‘atthi me kulasantakaṃ dhanaṃ, kappati nu kho taṃ khādantena jīvitu’’nti cintetvā ekaṃ vinayadharaṃ pucchati – ‘‘kiṃ, bhante ācariya, attano santakaṃ vicāretvā khādituṃ kappati, no kappatī’’ti? ‘‘Natthettha doso, kappateta’’nti. So attano bhajamānake katipaye dubbace durācāre bhikkhū gahetvā, sāyanhasamaye antogāmaṃ gantvā, gāmamajjhe ṭhito gāmike pakkosāpetvā, ‘‘amhākaṃ payogato uṭṭhitaṃ āyaṃ kassa dethā’’ti āha. Bhante, tumhe pabbajitā, mayaṃ kassa dassāmāti? Kiṃ pabbajitānaṃ attano santakaṃ na vaṭṭatīti? Kuddāla-piṭakaṃ gahetvā, khettamariyādabandhanādīni karonto nānāppakāraṃ pubbaṇṇāparaṇṇañceva phalāphale ca saṅgaṇhitvā, hemantagimhavassānesu yaṃ yaṃ icchati, taṃ taṃ pacāpetvā khādanto samaṇakuṭumbiko hutvā jīvati. Kevalamassa pañcacūḷakena dārakena saddhiṃ pādaparicārikāva ekā natthi. Ayaṃ puggalo kiñcāpi olambinīhi sākhāhi udakaṃ phusamāno antosākho rukkho viya cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇādīsu bhikkhūnaṃ kāyasāmaggiṃ deti, gihibandhanassa pana acchinnatāya bahimūlattā ariyamaggaṃ otaritvā samādhikulle nisinno nibbānasāgaraṃ pāpuṇituṃ na sakkoti.

Gaṅgāya majjhe jāto bahiddhā vallīhi ābaddhavaṅkasākhā viya saṅghasantakaṃ nissāya jīvamāno bhinnājīvapuggalo daṭṭhabbo. Ekacco gihibandhanaṃ pahāya pabbajantopi sāruppaṭṭhāne pabbajjaṃ na labhati. Pabbajjā hi nāmesā paṭisandhiggahaṇasadisā. Yathā manussā yattha paṭisandhiṃ gaṇhanti, tesaṃyeva kulānaṃ ācāraṃ sikkhanti, evaṃ bhikkhūpi yesaṃ santike pabbajanti, tesaṃyeva ācāraṃ gaṇhanti. Tasmā ekacco asāruppaṭṭhāne pabbajitvā ovādānusāsanīuddesaparipucchādīhi paribāhiro hutvā pātova muṇḍaghaṭaṃ gahetvā udakatitthaṃ gacchati, ācariyupajjhāyānaṃ bhattatthāya khandhe pattaṃ katvā bhattasālaṃ gacchati, dubbacasāmaṇerehi saddhiṃ nānākīḷaṃ kīḷati, ārāmikadārakehi saṃsaṭṭho viharati.

So daharabhikkhukāle attano anurūpehi daharabhikkhūhi ceva ārāmikehi ca saddhiṃ saṅghabhogaṃ gantvā, ‘‘ayaṃ khīṇāsavehi asukarañño santikā paṭiggahitasaṅghabhogo, tumhe saṅghassa idañcidañca na detha, na hi tumhākaṃ pavattiṃ sutvā rājā vā rājamahāmattā vā attamanā bhavissanti, etha dāni idañcidañca karothā’’ti kuddāla-piṭakāni gāhāpetvā heṭṭhā taḷākamātikāsu kattabbakiccāni kārāpetvā bahuṃ pubbaṇṇāparaṇṇaṃ vihāraṃ pavesetvā ārāmikehi attano upakārabhāvaṃ saṅghassa ārocāpeti. Saṅgho ‘‘ayaṃ daharo bahūpakāro, imassa sataṃ vā dvisataṃ vā dethā’’ti dāpeti. Iti so ito cito ca saṅghasantakeneva vaḍḍhanto bahiddhā ekavīsatividhāhi anesanāhi baddho ariyamaggaṃ otaritvā samādhikulle nisinno nibbānasāgaraṃ pāpuṇituṃ na sakkoti.


如此，应该理解在这里与外部的八种障碍相结合的比喻——在恒河不远处的山脚下出生，因而被各种树木缠绕，失去安定状态的木头，就像“没有给予”这样的错误见解所包围的人。由于他远离教法，坐在正道的边缘，无法达到涅槃的海洋。
在恒河岸边，根部在外，枝干在内，像是被割断的家庭束缚的修行者应当被看到。因为“心并非不受束缚，称为‘我是一名修行者’的同时也变成了家庭人士，称为‘我是一名家庭人士’的同时也变成了修行者。谁会知道，这将会如何？”即使在年老时，出家人也不会放弃家庭的束缚。年老出家的人的财富是不存在的。如果他能得到袈裟，得到的是破旧的或褐色的。如果他能得到住所，得到的是修行的地方、讲堂或殿堂。即使在乞食时，也必须在孩子们的后面走动，必须在周围坐着。因此，他痛苦而忧愁，流下眼泪，想着：“我家中是否有财富，是否能维持生活？”于是，他问一位持戒者：“尊者，老师，考虑到自己的财富，能否吃得起，不能吃得起？”“这里没有过失，可以吃得起。”于是，他带着一些说话不清、行为不端的比丘，傍晚时分走入村庄，站在村中召唤村民：“我们从这里起身，应该给谁？”“尊者，你们出家人，我们应该给谁？”难道出家人的财富不够吗？拿着铲子，进行田地的限制等，聚集各种果实，随着季节的变化，想要的东西，煮熟后吃，成为家庭的修行者。唯一与他一起的只有五个小孩，没有其他。这个人虽然被藤蔓缠绕，像树木一样触碰水流，却给比丘们带来了身体的和谐，但因家庭的束缚而无法进入正道，坐在正道的边缘，无法达到涅槃的海洋。
在恒河中间出生，像是被外部的藤蔓缠绕的弯曲的枝干，依靠僧团而活着的被割断的生物应当被看到。某些人即使放弃家庭的束缚，出家后也无法得到适当的出家生活。出家生活的名称与再生的把握相似。就像人们在何处把握再生，他们就学习那些家庭的行为，修行者也在他们的身边出家，学习那些行为。因此，有些人在不适当的地方出家，因受教诲、劝诫、询问等而被包围，早晨拿着剃刀去洗水，准备给老师和上师的食物，去食堂，和说话不清的修行者一起进行各种游戏，与小孩子们聚在一起生活。
在年轻的比丘时期，他与年轻比丘和小孩们一起去僧团，称：“这些已证得灭尽的修行者在某个地方接受了僧团的供养，你们不要给僧团这个或那个，因为听到你们的行为，国王或大臣们会感到满意，现在请你们做这个或那个。”于是他让他们拿起铲子，去准备下面的池塘的工作，做许多的准备，进入修行的地方，向小孩们报告自己的帮助。僧团说：“这个年轻人很有帮助，给他一百或二百。”于是他在这里和那里，依靠僧团的支持，受到二十种不必要的束缚，坐在正道的边缘，无法达到涅槃的海洋。


Patitaṭṭhāneyeva vālikāya ottharitvā pūtibhāvaṃ āpāditarukkho viya ālasiyamahagghaso veditabbo. Evarūpañhi puggalaṃ āmisacakkhuṃ paccayalolaṃ vissaṭṭhaācariyupajjhāyavattaṃ uddesaparipucchāyonisomanasikāravajjitaṃ sandhāya pañca nīvaraṇāni atthato evaṃ vadanti – ‘‘bho, kassa santikaṃ gacchāmā’’ti? Atha thinamiddhaṃ uṭṭhāya evamāha – ‘‘kiṃ na passatha? Eso asukavihāravāsī kusītapuggalo asukaṃ nāma gāmaṃ gantvā yāgumatthake yāguṃ, pūvamatthake pūvaṃ, bhattamatthake bhattaṃ ajjhoharitvā vihāraṃ āgamma vissaṭṭhasabbavatto uddesādivirahito mañcaṃ upagacchanto mayhaṃ okāsaṃ karotī’’ti.

Tato kāmacchandanīvaraṇaṃ uṭṭhāyāha – ‘‘bho, tava okāse kate mayhaṃ katova hoti, idāneva so niddāyitvā kilesānurañjitova pabujjhitvā kāmavitakkaṃ vitakkessatī’’ti. Tato byāpādanīvaraṇaṃ uṭṭhāyāha – ‘‘tumhākaṃ okāse kate mayhaṃ katova hoti. Idāneva niddāyitvā vuṭṭhito ‘vattapaṭivattaṃ karohī’ti vuccamāno, ‘bho, ime attano kammaṃ akatvā amhesu byāvaṭā’ti nānappakāraṃ pharusavacanaṃ vadanto akkhīni nīharitvā vicarissatī’’ti. Tato uddhaccanīvaraṇaṃ uṭṭhāyāha – ‘‘tumhākaṃ okāse kate mayhaṃ katova hoti, kusīto nāma vātāhato aggikkhandho viya uddhato hotī’’ti. Atha kukuccanīvaraṇaṃ uṭṭhāyāha – ‘‘tumhākaṃ okāse kate mayhaṃ katova hoti, kusīto nāma kukkuccapakatova hoti, akappiye kappiyasaññaṃ kappiye ca akappiyasaññaṃ uppādetī’’ti. Atha vicikicchānīvaraṇaṃ uṭṭhāyāha – ‘‘tumhākaṃ okāse kate mayhaṃ katova hoti. Evarūpo hi aṭṭhasu ṭhānesu mahāvicikicchaṃ uppādesī’’ti. Evaṃ ālasiyamahagghasaṃ pañca nīvaraṇāni caṇḍasunakhādayo viya siṅgacchinnaṃ jaraggavaṃ ajjhottharitvā gaṇhanti. Sopi ariyamaggasotaṃ otaritvā samādhikulle nisinno nibbānasāgaraṃ pāpuṇituṃ na sakkoti.

Dvinnaṃ pāsāṇānaṃ antare nikhātamūlākārena ṭhitarukkho viya diṭṭhiṃ uppādetvā ṭhito diṭṭhigatiko veditabbo. So hi ‘‘arūpabhave rūpaṃ atthi, asaññībhave cittaṃ pavattati, bahucittakkhaṇiko lokuttaramaggo, anusayo cittavippayutto, te ca sattā sandhāvanti saṃsarantī’’ti vadanto ariṭṭho viya kaṇṭakasāmaṇero viya ca vicarati. Pisuṇavāco pana hoti, upajjhāyādayo saddhivihārikādīhi bhindanto vicarati. Sopi ariyamaggasotaṃ otaritvā samādhikulle nisinno nibbānasāgaraṃ pāpuṇituṃ na sakkoti.

Abbhokāse nabhaṃ pūretvā vallīhi ābaddho ṭhito ekaṃ dve saṃvacchare atikkamitvā āgate mahoghe sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā temanarukkho viya mahallakakāle pabbajitvā paccante vasamāno dullabhasaṅghadassano ceva dullabhadhammassavano ca puggalo veditabbo. Ekacco hi vuḍḍhakāle pabbajito katipāhena upasampadaṃ labhitvā pañcavassakāle pātimokkhaṃ paguṇaṃ katvā dasavassakāle vinayadharattherassa santike vinayakathākāle maricaṃ vā harītakakhaṇḍaṃ vā mukhe ṭhapetvā bījanena mukhaṃ pidhāya niddāyanto nisīditvā lesakappena katavinayo nāma hutvā pattacīvaraṃ ādāya paccantaṃ gacchati. Tatra naṃ manussā sakkaritvā bhikkhudassanassa dullabhatāya ‘‘idheva, bhante, vasathā’’ti vihāraṃ kāretvā pupphūpagaphalūpagarukkhe ropetvā tattha vāsenti.

Atha mahāvihārasadisavihārā bahussutā bhikkhū, ‘‘janapade cīvararajanādīni katvā āgamissāmā’’ti tattha gacchanti. So te disvā, haṭṭhatuṭṭho vattapaṭivattaṃ katvā, punadivase ādāya bhikkhācāragāmaṃ pavisitvā, ‘‘asuko thero suttantiko, asuko abhidhammiko, asuko vinayadharo, asuko tepiṭako, evarūpe there kadā labhissatha, dhammasavanaṃ kārethā’’ti vadati. Upāsakā ‘‘dhammassavanaṃ kāressāmā’’ti vihāramaggaṃ sodhetvā, sappitelādīni ādāya, mahātheraṃ upasaṅkamitvā, ‘‘bhante, dhammassavanaṃ kāressāma, dhammakathikānaṃ vicārethā’’ti vatvā punadivase āgantvā dhammaṃ suṇanti.


在落水的地方，被泥土抬起而成为腐败状态的木头，像是懒惰的珍贵木头，应当被理解。这样的个人，因贪欲的眼而动摇，因不正当的老师和上师的行为而迷失，因询问和教导而被包围，五种障碍如是说：“朋友，我们应该去哪里？”于是懒惰和昏沉抬起说道：“你们没有看到吗？这个在某个寺院居住的懒惰人，去某个村庄，取米、取麦、取饭后，回到寺院，坐在最好的座位上，脱离教导等而去坐下，给我留下了空间。”
然后，欲望的障碍抬起说道：“朋友，若是在你们的空间中，我的行为是怎样的，现在他正沉睡，被烦恼所染污而醒来，将会思考欲望的想法。”接着，忧虑的障碍抬起说道：“在你们的空间中，我的行为是怎样的？现在正沉睡醒来，被称为‘你会做事’的人，朋友，他会说‘他们没有做自己的事，而对我们发怒’。”然后，轻浮的障碍抬起说道：“在你们的空间中，我的行为是怎样的？懒惰的人就像被风吹起的火焰。”接着，懊悔的障碍抬起说道：“在你们的空间中，我的行为是怎样的？懒惰的人就像懊悔的状态，产生对可接受的和不可接受的想法。”然后，怀疑的障碍抬起说道：“在你们的空间中，我的行为是怎样的？这样的状态在八个地方产生了巨大的怀疑。”如此，懒惰的珍贵木头和五种障碍就像凶猛的狮子一样，抓住了他。这个人也因此无法达到涅槃的海洋，坐在正道的边缘。
在两块岩石之间扎根而立的木头，因而被认为是有见解的人。因为他会说：“在无色界中有色，非意识界中意识活动，许多意识瞬间的超凡之道，潜藏在意识中的习气，这些众生在流转。”他像是被荆棘缠绕的苦行者一样徘徊。然而，他的言辞尖刻，像是破坏了老师和同行的和谐。他也因此无法达到涅槃的海洋，坐在正道的边缘。
在开放的地方，天空被填满，因藤蔓缠绕而立，超过一两年，来时的洪水将他抬起，像是年老时出家的木头，住在偏僻的地方，难以见到僧团，难以听到教法的人应当被理解。因为有些人，在年老时出家，短短几天内获得了出家资格，五年后完成了戒律，十年后在持戒长老的指导下，讲法时将细沙或绿豆放在嘴里，遮住嘴巴，沉睡而坐，因小的行为而被称为有戒律，带着托钵走向偏僻的地方。在那里，人们因难得见到比丘而对他说：“就在这里，尊者，请在寺院居住。”于是，他们种植花草树木，让他在那里生活。
然后，像大寺院那样的寺院，博学的比丘说：“我们将去村庄做袈裟等。”他看到他们，突然兴奋，开始行动，第二天带着他们进入乞食的村庄，称：“某位长老是讲经的，某位长老是法理的，某位长老是持戒的，某位长老是讲论的，像这样的长老们，你们什么时候能得到，进行法的宣讲。”信士们说：“我们将进行法的宣讲。”于是，他们清理寺院的道路，带着香料等，走向大长老，称：“尊者，我们将进行法的宣讲，请对法师们进行讲解。”第二天再来听法。


Nevāsikatthero āgantukānaṃ pattacīvarāni paṭisāmento antogabbheyeva divasabhāgaṃ vītināmeti. Divākathiko uṭṭhito sarabhāṇako ghaṭena udakaṃ vamento viya sarabhāṇaṃ bhaṇitvā uṭṭhito, tampi so na jānāti. Rattikathiko sāgaraṃ khobhento viya rattiṃ kathetvā uṭṭhito, tampi so na jānāti. Paccūsakathiko kathetvā uṭṭhāsi, tampi so na jānāti. Pātova pana uṭṭhāya mukhaṃ dhovitvā, therānaṃ pattacīvarāni upanāmetvā, bhikkhācāraṃ upagacchanto mahātheraṃ āha – ‘‘bhante, divākathiko kataraṃ jātakaṃ nāma kathesi, sarabhāṇako kataraṃ suttaṃ nāma bhaṇi, rattikathiko kataraṃ dhammakathaṃ nāma kathesi, paccūsakathiko kataraṃ jātakaṃ nāma kathesi, khandhā nāma kati, dhātuyo nāma kati, āyatanā nāma katī’’ti. Evarūpo ekaṃ dve saṃvaccharāni atikkamitvā bhikkhudassanañceva dhammassavanañca labhantopi oghe āgate udakena sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā temitarukkhasadiso hoti. So evaṃ saṅghadassanato ca dhammassavanato ca paṭikkamma dūre vasanto ariyamaggaṃ otaritvā samādhikulle nisinno nibbānasāgaraṃ pāpuṇituṃ na sakkoti.

Majjhe gaṅgāya dīpake jāto mudurukkho viya madhurassarabhāṇakapuggalo veditabbo. So hi abhiññātāni abhiññātāni vessantarādīni jātakāni uggaṇhitvā, dullabhabhikkhudassanaṃ paccantaṃ gantvā, tattha dhammakathāya pasāditahadayena janena upaṭṭhiyamāno attānaṃ uddissa kate sampannapupphaphalarukkhe nandanavanābhirāme vihāre vasati. Athassa bhārahārabhikkhū taṃ pavattiṃ sutvā, ‘‘asuko kira evaṃ upaṭṭhākesu paṭibaddhacitto viharati. Paṇḍito bhikkhu paṭibalo buddhavacanaṃ vā uggaṇhituṃ, kammaṭṭhānaṃ vā manasikātuṃ, ānetvā tena saddhiṃ asukattherassa santike dhammaṃ uggaṇhissāma, asukattherassa santike kammaṭṭhāna’’nti tattha gacchanti.

So tesaṃ vattaṃ katvā sāyanhasamayaṃ vihāracārikaṃ nikkhantehi tehi ‘‘imaṃ, āvuso, cetiyaṃ tayā kārita’’nti puṭṭho, ‘‘āma, bhante’’ti vadati. ‘‘Ayaṃ bodhi, ayaṃ maṇḍapo, idaṃ uposathāgāraṃ, esā aggisālā, ayaṃ caṅkamo tayā kārito. Ime rukkhe ropāpetvā tayā nandanavanābhirāmo vihāro kārito’’ti. ‘‘Āma, bhante’’ti, vadati.

So sāyaṃ therupaṭṭhānaṃ gantvā vanditvā pucchati – ‘‘kasmā, bhante, āgatatthā’’ti? ‘‘Āvuso, taṃ ādāya gantvā, asukattherassa santike dhammaṃ uggaṇhitvā, asukattherassa santike kammaṭṭhānaṃ, asukasmiṃ nāma araññe samaggā samaṇadhammaṃ karissāmāti iminā kāraṇena āgatamhā’’ti. Sādhu, bhante, tumhe nāma mayhaṃ atthāya āgatā, ahampi ciranivāsena idha ukkaṇṭhito gacchāmi, pattacīvaraṃ gaṇhāmi, bhanteti. Āvuso, sāmaṇeradaharā maggakilantā, ajja vasitvā sve pacchābhattaṃ gamissāmāti. Sādhu, bhanteti punadivase tehi saddhiṃ piṇḍāya pavisati. Gāmavāsino ‘‘amhākaṃ ayyo bahū āgantuke bhikkhū gahetvā āgato’’ti āsanāni paññāpetvā yāguṃ pāyetvā sukhanisinnakathaṃ sutvā bhattaṃ adaṃsu. Therā ‘‘tvaṃ, āvuso, anumodanaṃ katvā nikkhama, mayaṃ udakaphāsukaṭṭhāne bhattakiccaṃ karissāmā’’ti nikkhantā.

Gāmavāsino anumodanaṃ sutvā pucchiṃsu, ‘‘kuto, bhante, therā āgatā’’ti? Ete amhākaṃ ācariyupajjhāyā samānupajjhāyā sandiṭṭhā sambhattāti. Kasmā āgatāti? Maṃ gahetvā gantukāmatāyāti. Tumhe pana gantukāmāti? Āmāvusoti. Kiṃ vadetha, bhante, amhehi kassa uposathāgāraṃ kāritaṃ, kassa bhojanasālā, kassa aggisālādayo kāritā, mayaṃ maṅgalāmaṅgalesu kassa santikaṃ gamissāmāti? Mahāupāsikāyopi tattheva nisīditvā assūni pavattayiṃsu. Daharo ‘‘tumhesu evaṃ dukkhitesu ahaṃ gantvā kiṃ karissāmi? There uyyojessāmī’’ti vihāraṃ gato.


不知长老在来者面前，接受托钵，度过白天的一部分。白天的讲述，像是被水罐倾倒而升起的白天，虽然他在这里，但也不知道。夜晚的讲述，像是搅动海洋的夜晚，虽然他在这里，但也不知道。黎明的讲述，讲完后起身，虽然他在这里，但也不知道。早晨起身后，洗脸，递上长老的托钵，走向乞食，向大长老说道：“尊者，白天讲述了哪个故事，夜晚讲述了哪个经，夜晚讲述了哪个法，黎明讲述了哪个故事，五蕴有多少，元素有多少，感官有多少？”像这样，超过一两年，虽然获得了比丘的见证和法的听闻，但在洪水来临时，像是被水淹没的树木一样。他因此远离了僧团的见证和法的听闻，坐在正道的边缘，无法达到涅槃的海洋。
在恒河中间的岛屿上出生，像是柔软的树木，像是温和的白天者应当被理解。他确实掌握了《维萨达》及其他的故事，前往难得见到的比丘，心中充满了法的喜悦，以此为基础，住在丰盛的花果树下，享受那美好的园林。于是，负责供养的比丘听闻此事，便说：“某人确实在这样的供养者中生活。聪明的比丘能够记住佛陀的教诲，能够专注于修行，带着他一起去某位长老那里学习法，去某位长老那里学习修行。”于是，他们前往那里。
他在他们的供养下，傍晚时分走出寺院时，被问：“这个，你们建造的舍利塔？”“是的，尊者。”他回答道：“这是菩提树，这是讲堂，这是安居室，这是火房，这是洗浴的地方，你们种植的树木，修建的美丽园林。”他回答：“是的，尊者。”
他晚上去长老处，问道：“为什么，尊者，您来到这里？”“朋友，我带着某位长老的教诲，学习法，学习修行，想在某个地方共同修行，因此来到这里。”他回答：“好吧，尊者，您确实是为了我而来，我也因长期居住而向往这里，准备托钵。”他回答：“朋友，年轻的修行者们在修行的路上，今天住在这里，明天会去吃饭。”他回答：“好吧，尊者。”于是第二天他与他们一起去乞食。村民们听说：“我们的长老带着许多来访的比丘来了。”于是准备了座位，给他们米饭，听到他们愉快的谈话，便给他们饭吃。长老们说：“你，朋友，准备好后就离开，我们将在水边做饭。”
村民们听到赞美后问：“尊者，长老们从哪里来？”“这些都是我们的老师和同伴。”为什么会来？“因为我被带走了。”你们想去吗？“是的，朋友。”尊者，您说，给我们建造的安居室，哪个是食堂，哪个是火房等，我们要去哪个吉祥的地方？大信士们也在那儿坐着，流下眼泪。年轻的比丘说：“你们在痛苦中，我去那里能做什么？我会让长老们去。”于是他回到了寺院。


Therāpi katabhattakiccā pattacīvarāni gahetvā nisinnā taṃ disvāva, ‘‘kiṃ, āvuso, cirāyasi, divā hoti, gacchāmā’’ti āhaṃsu. Āma, bhante, tumhe sukhitā, asukagehassa iṭṭhakāmūlaṃ ṭhitasaṇṭhāneneva ṭhitaṃ, asukagehādīnaṃ cittakammamūlādīni atthi, gatassāpi me cittavikkhepo bhavissati, tumhe purato gantvā asukavihāre cīvaradhovanarajanādīni karotha, ahaṃ tattha sampāpuṇissāmīti. Te tassa osakkitukāmataṃ ñatvā tvaṃ pacchā āgaccheyyāsīti pakkamiṃsu.

So there anugantvā nivatto vihārameva āgantvā bhojanasālādīni olokento vihāraṃ rāmaṇeyyakaṃ disvā cintesi – ‘‘sādhu vatamhi na gato. Sace agamissaṃ, koci, deva, dhammakathiko āgantvā , sabbesaṃ manaṃ bhinditvā, vihāraṃ attano nikāyasantakaṃ kareyya, atha mayā pacchā āgantvā etassa pacchato laddhapiṇḍaṃ bhuñjantena caritabbaṃ bhavissatī’’ti.

So aparena samayena suṇāti, ‘‘te kira bhikkhū gataṭṭhāne ekanikāyadvenikāyaekapiṭakadvepiṭakādivasena buddhavacanaṃ uggaṇhitvā aṭṭhakathācariyā jātā vinayadharā jātā sataparivārāpi sahassaparivārāpi caranti. Ye panettha samaṇadhammaṃ kātuṃ gatā, te ghaṭentā vāyamantā sotāpannā jātā, sakadāgāmino anāgāmino arahanto jātā, mahāsakkārena parinibbutā’’ti . So cintesi – ‘‘sace ahampi agamissaṃ, mayhampesā sampatti abhavissa, imaṃ pana ṭhānaṃ muñcituṃ asakkonto ativiya parihīnamhī’’ti. Ayaṃ puggalo attano mudutāya taṃ ṭhānaṃ amuñcanto ariyamaggaṃ otaritvā samādhikulle nisinno nibbānasāgaraṃ pāpuṇituṃ na sakkoti.

Gaṅgāya nadiyā tiriyaṃ patitvā, vālikāya otthaṭabhāvena antarasetu viya hutvā, bahūnaṃ paccayo jātarukkho viya rathavinītamahāariyavaṃsacandopamādipaṭipadāsu aññataraṃ paṭipadaṃ uggahetvā ṭhito olīnavuttiko puggalo veditabbo. So hi taṃ paṭipattinissitaṃ dhammaṃ uggahetvā pakatiyā mañjussaro cittalapabbatādisadisaṃ mahantaṃ ṭhānaṃ gantvā cetiyaṅgaṇavattādīni karoti. Atha naṃ dhammassavanaggaṃ pattaṃ āgantukā daharā ‘‘dhammaṃ kathehī’’ti vadanti. So sammā uggahitaṃ dhammaṃ paṭipadaṃ dīpetvā katheti. Athassa paṃsukūlikapiṇḍapātikādayo sabbe theranavamajjhimā bhikkhū ‘‘aho sappuriso’’ti attamanā bhavanti.

So kassaci nidānamattaṃ, kassaci upaḍḍhagāthaṃ, kassaci gāthaṃ upaṭṭhāpento ayapaṭṭakena ābandhanto viya daharasāmaṇere saṅgaṇhitvā mahāthere upasaṅkamitvā, ‘‘bhante, ayaṃ porāṇakavihāro atthi, ettha koci tatruppādo’’ti?, Pucchati. Therā – ‘‘kiṃ vadesi, āvuso, catuvīsati karīsasahassāni tatruppādo’’ti. Bhante, tumhe evaṃ vadetha, uddhane pana aggipi na jalatīti. Āvuso, mahāvihāravāsīhi laddhā nāma evameva nassanti, na koci saṇṭhapetīti. Bhante, porāṇakarājūhi dinnaṃ khīṇāsavehi paṭiggahitaṃ kasmā ete nāsentīti? Āvuso, tādisena dhammakathikena sakkā bhaveyya laddhunti. Bhante, mā evaṃ vadetha, amhe paṭipattidīpakadhammakathikā nāma, tumhe maṃ ‘‘saṅghakuṭumbiko vihārupaṭṭhāko’’ti maññamānā kātukāmāti. Kiṃ nu kho, āvuso, akappiyametaṃ, tumhādisehi pana kathite amhākaṃ uppajjeyyāti? Tena hi, bhante, ārāmikesu āgatesu amhākaṃ bhāraṃ karotha, ekaṃ kappiyadvāraṃ kathessāmāti.

So pātova gantvā, sannipātasālāyaṃ ṭhatvā, ārāmikesu āgatesu ‘‘upāsakā asukakhette bhāgo kuhiṃ, asukakhette kahāpaṇaṃ kuhi’’ntiādīni vatvā, aññassa khettaṃ gahetvā, aññassa deti. Evaṃ anukkamena taṃ taṃ paṭisedhento tassa tassa dento tathā akāsi , yathā yāguhatthā pūvahatthā bhattahatthā telamadhuphāṇitaghatādihatthā ca attanova santikaṃ āgacchanti. Sakalavihāro ekakolāhalo hoti, pesalā bhikkhū nibbijja apakkamiṃsu.


长老们完成了饭事，拿着托钵坐下，看到这一幕，他们说：“朋友，你在这里待了很久，白天了，我们该去。” “是的，尊者，你们安好，某个家庭的根基稳固，某个家庭的心念行为等都在，虽然我已离去，但我的心也会动摇，你们在前面去做洗衣等，我将在那里赶上你们。”他们知道他想放弃，于是便离开了。
他跟随他们，回到寺院，观察食堂等，看到寺院美丽，心中思索：“我真幸运，没有离开。如果我离开，若有佛法讲师来到，打破所有人的心，建立自己的僧团，若我随后回来，便会与他一起享用后来的食物。”
不久后，他听说：“这些比丘在去的地方，依照某个教法，记住了佛陀的教诲，成为了注释的老师，成为了持戒者，带着七百或一千的随行者在行走。而那些去做修行的人，努力修行，成为了初果、二果、三果、阿罗汉，已经达到涅槃。”他思索：“如果我也离开，那我将失去这些财富，而在这里无法放弃这个地方，实在是太过于失落。”这个人因自己的软弱而无法放弃这个地方，坐在正道的边缘，无法达到涅槃的海洋。
当他横渡恒河，像是被泥土抬起的木头，像是许多条件的树木，像是被马驾驭的高贵的王子，站在某条路径上，像是温柔的木头。他确实掌握了依赖于那条路径的法，前往自然的美丽之地，进行供养、建造等。于是，年轻的来访者们说：“请讲法。”于是他清晰地阐述了所掌握的法。随后，所有的持钵者和中间的比丘们都感到非常高兴，称赞他为“好人”。
他以某人的因缘，某人的半句、某人的诗句为依托，像是用绳索绑住年轻的修行者，聚集在大长老面前，问道：“尊者，这里有古老的寺院吗？这里是否有某种供养？”长老们说：“你说什么，朋友，这里有二十万的供养。” “尊者，你们这样说，若是火焰在上升，岂不是会烧到？” “朋友，若是从伟大的寺院获得的，便会这样消失，没有人会维持。” “尊者，古代的国王们给出的供养，已被灭尽，为什么这些不消失？” “朋友，像这样的佛法讲师，能让人获得供养。” “尊者，请不要这样说，我们是修行的明灯，您却以为我是‘僧团的支持者’。” “那么，朋友，你们说的可接受的事情，若是你们说的，我会产生。”因此，尊者，您在花园中来访时，请承担我们的重任，我们将讲述某个可接受的事情。
他早晨离开，站在聚集的地方，问道：“某个信士在某个田地的份额在哪里，某个田地的金钱在哪里？”等问题，拿着别人的田地，给予他人。如此逐渐地，他逐一禁止，给予他人，像是米、麦、饭、油、蜜等，亲自来到那里。整个寺院热闹非凡，温和的比丘们因而退去。


Sopi ācariyupajjhāyehi vissaṭṭhakānaṃ bahūnaṃ dubbacapuggalānaṃ upajjhaṃ dento vihāraṃ pūreti. Āgantukā bhikkhū vihāradvāre ṭhatvāva ‘‘vihāre ke vasantī’’ti, pucchitvā, ‘‘evarūpā nāma bhikkhū’’ti sutvā bāhireneva pakkamanti. Ayaṃ puggalo sāsane tiriyaṃ nipannatāya mahājanassa paccayabhāvaṃ upagato ariyamaggaṃ otaritvā samādhikulle nisinno nibbānasāgaraṃ pāpuṇituṃ na sakkoti.

Bhagavantaṃ etadavocāti ‘‘nibbānapabbhārā’’ti padena osāpitaṃ dhammadesanaṃ ñatvā anusandhikusalatāya etaṃ ‘‘kiṃ nu kho, bhante’’tiādivacanaṃ avoca. Tathāgatopi hi imissaṃ parisati nisinno ‘‘anusandhikusalo bhikkhu atthi, so maṃ pañhaṃ pucchissatī’’ti tasseva okāsakaraṇatthāya imasmiṃ ṭhāne desanaṃ niṭṭhāpesi.

Idāni orimaṃ tīrantiādinā nayena vuttesu ajjhattikāyatanādīsu evaṃ upagamanānupagamanādīni veditabbāni. ‘‘Mayhaṃ cakkhu-pasannaṃ, ahaṃ appamattakampi rūpārammaṇaṃ paṭivijjhituṃ sakkomī’’ti etaṃ nissāya cakkhuṃ assādentopi timirakavātādīhi upahatapasādo ‘‘amanāpaṃ mayhaṃ cakkhu, mahantampi rūpārammaṇaṃ vibhāvetuṃ na sakkomī’’ti domanassaṃ āpajjantopi cakkhāyatanaṃ upagacchati nāma. Aniccaṃ dukkhaṃ anattāti tiṇṇaṃ lakkhaṇānaṃ vasena vipassanto pana na upagacchati nāma. Sotādīsupi eseva nayo.

Manāyatane pana ‘‘manāpaṃ vata me mano, kiñci vāmato aggahetvā sabbaṃ dakkhiṇatova gaṇhātī’’ti vā ‘‘manena me cintitacintitassa alābho nāma natthī’’ti vā evaṃ assādentopi, ‘‘ducintitacintitassa me mano appadakkhiṇaggāhī’’ti evaṃ domanassaṃ uppādentopi manāyatanaṃ upagacchati nāma. Iṭṭhe pana rūpe rāgaṃ, aniṭṭhe paṭighaṃ uppādento rūpāyatanaṃ upagacchati nāma. Saddāyatanādīsupi eseva nayo.

Nandīrāgassetaṃ adhivacananti yathā hi majjhe saṃsīditvā thalaṃ pattaṃ dārukkhandhaṃ saṇhathūlavālikā pidahati, so puna sīsaṃ ukkhipituṃ na sakkoti, evaṃ nandīrāgena ābaddho puggalo catūsu mahāapāyesu patito mahādukkhena pidhīyati, so anekehipi vassasahassehi puna sīsaṃ ukkhipituṃ na sakkoti. Tena vuttaṃ ‘‘nandīrāgassetaṃ adhivacana’’nti.

Asmimānassetaṃ adhivacananti yathā hi thale āruḷho dārukkhandho heṭṭhā gaṅgodakena ceva upari vassena ca temento anukkamena sevālapariyonaddho ‘‘pāsāṇo nu kho esa khāṇuko’’ti vattabbataṃ āpajjati, evameva asmimānena unnato puggalo paṃsukūlikaṭṭhāne paṃsukūliko hoti, dhammakathikaṭṭhāne dhammakathiko, bhaṇḍanakārakaṭṭhāne bhaṇḍanakārako, vejjaṭṭhāne vejjo, pisuṇaṭṭhāne pisuṇo. So nānappakāraṃ anesanaṃ āpajjanto tāhi tāhi āpattīhi paliveṭhito ‘‘atthi nu kho assa abbhantare kiñci sīlaṃ, udāhu natthī’’ti vattabbataṃ āpajjati. Tena vuttaṃ ‘‘asmimānassetaṃ adhivacana’’nti.

Pañcannetaṃkāmaguṇānaṃ adhivacananti yathā hi āvaṭṭe patitadārukhandho antoyeva pāsāṇādīsu āhatasamabbhāhato bhijjitvā cuṇṇavicuṇṇaṃ hoti, evaṃ pañcakāmaguṇāvaṭṭe patitapuggalo catūsu apāyesu kammakāraṇakhuppipāsādidukkhehi āhatasamabbhāhato dīgharattaṃ cuṇṇavicuṇṇataṃ āpajjati. Tena vuttaṃ ‘‘pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacana’’nti.

Dussīloti nissīlo. Pāpadhammoti lāmakadhammo. Asucīti na suci. Saṅkassarasamācāroti ‘‘imassa maññe imassa maññe idaṃ kamma’’nti evaṃ parehi saṅkāya saritabbasamācāro. Saṅkāya vā paresaṃ samācāraṃ saratītipi saṅkassarasamācāro. Tassa hi dve tayo jane kathente disvā, ‘‘mama dosaṃ maññe kathentī’’ti tesaṃ samācāraṃ saṅkassarati dhāvatīti saṅkassarasamācāro.


他以老师和上师们的名义，给予许多难以接近的人供养，充实寺院。来访的比丘们在寺院门口站着，问道：“寺院里住着谁？”听到“是这样的比丘”后，他们便从外面离开了。这个人因在教法中沉浸而获得了大众的支持，走上了正道，坐在禅定中，无法达到涅槃的海洋。
他对佛陀说：“这是‘涅槃的涌流’”的教法，因而明白了，因而善于思维，便说：“那么，尊者……”如是，世尊在这个地方坐着，想着：“会有善于思维的比丘来问我问题。”
现在，应当理解在内在感官等方面的进出。因“我眼睛清明，我可以稍微看见色法”，依此，他虽对眼睛感到愉悦，但因黑暗的风等的侵扰，眼睛的光明变得微弱，便会感到“我无法显现出大的色法”的悲伤，最终眼睛的感官便会显现出来。因无常、苦、无我这三种特质而观察，但并不进入。
在心识方面，若是“我心愉快，什么都不偏向，统统向右边接受”，或是“我心所思所念的没有失去”，即便愉悦，但若是“我心对不善的思念很少接受”，便会生起悲伤，最终心识的感官便会显现出来。对于美好的色法生起贪欲，对于不美的色法生起厌恶，便会进入色法的感官。声音等感官也是如此。
“贪欲的执着”就像在中间压着木头，柔软的泥土将其覆盖，无法再抬起头来；同样，被贪欲缠绕的人，堕入四种大苦中，因而无法再抬起头来。因此说：“这就是贪欲的执着。”
“我执的执着”就像在地面上升起的木头，下面被河水和上面被雨水淋湿，逐渐被泥土包裹，便会生起“这块石头是否被挖空”的念头；同样，因我执而高升的人，在污垢的地方便是污垢，在教法的地方便是教法，在器具的地方便是器具，在医生的地方便是医生，在恶人的地方便是恶人。因而他会因各种因缘而受到包围，生起“内心是否还有什么戒律，或者没有”的念头。因此说：“这就是我执的执着。”
“五种欲望的执着”就像在轮回中落下的木头，最终在石头等处被击打而粉碎，便会在四种苦中，因业的因缘而遭受饥渴等痛苦，长久以来被击打而粉碎。因此说：“这就是五种欲望的执着。”
“恶行者”即是不善的人。“恶法”即是卑劣的法。“不洁”即是不清净。“思虑混乱的行为”即是“我认为这是那个，我认为这是这个”，以此与他人混淆而产生的行为。思虑混乱的行为，若是思考他人的行为，便是思虑混乱的行为。因为看到两三个人在谈论时，便会以为“他们在谈论我的过失”，因而混淆他人的行为，便是思虑混乱的行为。


Samaṇapaṭiññoti salākaggahaṇādīsu ‘‘kittakā vihāre samaṇā’’ti gaṇanāya āraddhāya ‘‘ahampi samaṇo, ahampi samaṇo’’ti paṭiññaṃ deti, salākaggahaṇādīni karoti. Brahmacāripaṭiññoti uposathapavāraṇādīsu ‘‘ahampi brahmacārī’’ti paṭiññāya tāni kammāni pavisati . Antopūtīti vakkahadayādīsu apūtikassapi guṇānaṃ pūtibhāvena, antopūti. Avassutoti rāgena tinto. Kasambujātoti rāgādīhi kilesehi kacavarajāto.

Etadavocāti gogaṇaṃ gaṅgātīrābhimukhaṃ katvā parisapariyante ṭhito ādito paṭṭhāya yāva pariyosānā satthu dhammadesanaṃ sutvā, ‘‘satthā orimatīrādīnaṃ anupagacchantādivasena sakkā paṭipattiṃ pūretunti vadati. Yadi evaṃ pūretuṃ sakkā, ahaṃ pabbajitvā pūressāmī’’ti cintetvā etaṃ ‘‘ahaṃ kho, bhante’’tiādivacanaṃ avoca.

Vacchagiddhiniyoti vacchesu sasnehā thanehi khīraṃ paggharantehi vacchakasnehena sayameva gamissantīti. Niyyātehevāti niyyātehiyeva. Gāvīsu hi aniyyātitāsu gosāmikā āgantvā, ‘‘ekā gāvī na dissati, eko goṇo, eko vacchako na dissatī’’ti tuyhaṃ piṭṭhito piṭṭhito vicarissanti, iti te aphāsukaṃ bhavissati. Pabbajjā ca nāmesā saiṇassa na ruhati, aṇaṇā pabbajjā ca buddhādīhi saṃvaṇṇitāti dassanatthaṃ evamāha. Niyyātāti niyyātitā. Imasmiṃ sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ.

5. Dutiyadārukkhandhopamasuttavaṇṇanā

242. Pañcame kimilāyanti kimilānāmake nagare. Saṃkiliṭṭhanti paṭicchannakālato paṭṭhāya asaṃkiliṭṭhā nāma āpatti natthi, evarūpaṃ saṃkiliṭṭhaṃ āpattiṃ. Na vuṭṭhānaṃ paññāyatīti parivāsamānattaabbhānehi vuṭṭhānaṃ na dissati.

6. Avassutapariyāyasuttavaṇṇanā



说到“出家人的承诺”，在持杖等方面，因“有多少出家人住在寺院里”，他开始计算，便说：“我也是出家人，我也是出家人”，做出承诺，进行持杖等行为。说到“梵行的承诺”，在安居、布萨等方面，因“我也是梵行者”，他便进入那些行为。至于“内在的清净”，在心脏等方面，即使是有污垢的人的特质，因而有内在的清净。至于“无欲”，是因贪欲而被染污。至于“由克萨姆布”（Kasambujāto），是因贪欲等烦恼而被困扰。
他这样说道，在将牛群引向恒河岸边，站在群众的周围，从开始到结束，听到佛陀的教法，便说：“佛陀说，未能走到对岸的人等，能够完成修行。如果能够完成，我便出家来完成。”他思索后，便说：“我确实如此，尊者。”
关于“牛群的情感”，在牛群之间，因有亲密的关系，像牛奶流出般，因而牛群的亲密关系便会自然而然地建立。至于“被引导的”，是被引导的。因为在牛群中，未被引导的牛主们会来到，便说：“一头牛不见了，一只牛群，一只小牛不见了”，他们会在你身后四处游荡，因此这对他们而言会是令人不快的。出家人的名字并不常见，因而出家人也被佛陀等所称赞。因此说：“被引导的，是被引导的。”在这部经中，已谈论了轮回与解脱。
第五章 第二木头比喻经的释义
在第五章中，提到“金米拉”这个城市。因而“肮脏”的，指的是从隐秘的时间开始，便没有肮脏的障碍，像这样的肮脏的障碍。并没有起身的情况，因而在流亡的状态中，因而没有看到起身。
第六章 无欲的教法的释义

243. Chaṭṭhe navaṃ santhāgāranti adhunā kāritaṃ santhāgāraṃ, ekā mahāsālāti attho. Uyyogakālādīsu hi rājāno tattha ṭhatvā, ‘‘ettakā purato gacchantu, ettakā pacchā, ettakā ubhohi passehi, ettakā hatthī abhiruhantu, ettakā asse, ettakā rathesu tiṭṭhantū’’ti evaṃ santhaṃ karonti, mariyādaṃ bandhanti, tasmā taṃ ṭhānaṃ santhāgāranti vuccati. Uyyogaṭṭhānato ca āgantvā yāva gehesu allagomayaparibhaṇḍādīni kārenti, tāva dve tīṇi divasāni te rājāno tattha santharantītipi santhāgāraṃ. Tesaṃ rājūnaṃ saha atthānusāsanaṃ agārantipi santhāgāraṃ. Gaṇarājāno hi te, tasmā uppannaṃ kiccaṃ ekassa vasena na chijjati, sabbesaṃ chandopi laddhuṃ vaṭṭati, tasmā sabbe tattha sannipatitvā anusāsanti. Tena vuttaṃ ‘‘saha atthānusāsanaṃ agārantipi santhāgāra’’nti. Yasmā pana te tattha sannipatitvā, ‘‘imasmiṃ kāle kasituṃ vaṭṭati, imasmiṃ kāle vapitu’’nti evamādinā nayena gharāvāsakiccāni sammantayanti, tasmā chiddāvachiddaṃ gharāvāsaṃ tattha santharantītipi, santhāgāraṃ. Acirakāritaṃ hotīti iṭṭhakakammasudhākammacittakammādivasena susajjitaṃ devavimānaṃ viya adhunā niṭṭhāpitaṃ. Samaṇena vāti ettha yasmā gharavatthupariggahaṇakāleyeva devatā attano vasanaṭṭhānaṃ gaṇhanti, tasmā ‘‘devena vā’’ti avatvā, ‘‘samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtenā’’ti vuttaṃ.

Yenabhagavā tenupasaṅkamiṃsūti santhāgāraṃ niṭṭhitanti sutvā ‘‘gacchāma naṃ passissāmā’’ti gantvā dvārakoṭṭhakato paṭṭhāya sabbaṃ oloketvā ‘‘idaṃ santhāgāraṃ ativiya manoramaṃ sassirikaṃ. Kena paṭhamaṃ paribhuttaṃ amhākaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya assā’’ti cintetvā – ‘‘amhākaṃ ñātiseṭṭhassa paṭhamaṃ diyyamānepi satthunova anucchavikaṃ, dakkhiṇeyyavasena diyyamānepi satthunova anucchavikaṃ, tasmā satthāraṃ paṭhamaṃ paribhuñjāpessāma, bhikkhusaṅghassa ca āgamanaṃ karissāma, bhikkhusaṅghe āgate tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ āgatameva bhavissati, satthāraṃ tiyāmarattiṃ amhākaṃ dhammakathaṃ kathāpessāma, iti tīhi ratanehi paribhuttaṃ pacchā mayaṃ paribhuñjissāma, evaṃ no dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissatī’’ti sanniṭṭhānaṃ katvā upasaṅkamiṃsu.

Yena navaṃ santhāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsūti taṃdivasaṃ kira santhāgāraṃ kiñcāpi rājakulānaṃ dassanatthāya devavimānaṃ viya susajjitaṃ hoti supaṭijaggitaṃ, buddhārahaṃ pana katvā apaññattaṃ. Buddhā hi nāma araññajjhāsayā araññārāmā antogāme vaseyyuṃ vā no vā, tasmā ‘‘bhagavato manaṃ jānitvāva, paññāpessāmā’’ti cintetvā, te bhagavantaṃ upasaṅkamiṃsu, idāni pana manaṃ labhitvā paññāpetukāmā yena santhāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsu.

Sabbasanthariṃ santhāgāraṃ santharitvāti yathā sabbameva santhataṃ hoti, evaṃ taṃ santharāpetvā. Sabbapaṭhamaṃ tāva ‘‘gomayaṃ nāma sabbamaṅgalesu vaṭṭatī’’ti sudhāparikammakatampi bhūmiṃ allagomayena opuñjāpetvā, parisukkhabhāvaṃ ñatvā, yathā akkantaṭṭhāne padaṃ paññāyati, evaṃ catujjātiyagandhehi limpāpetvā upari nānāvaṇṇakaṭasārake santharitvā tesaṃ upari mahāpiṭṭhikakojave ādiṃ katvā hatthattharaassattharasīhattharabyagghattharacandattharakasūriyattharakacittattharakādīhi nānāvaṇṇehi attharakehi santharitabbayuttakaṃ sabbokāsaṃ santharāpesuṃ. Tena vuttaṃ ‘‘sabbasanthariṃ santhāgāraṃ santharitvā’’ti.


第243节 在第六章中提到新的集会处，意指最近建立的集会所，是一个大堂。因为在出行时，国王们站在那里，说：“让这些人前往，让这些人在后，让这些人两边观看，让这些大象上去，让这些马匹，让这些战车停在那里”，如是进行安排，设定界限，因此那个地方被称为集会所。从出行地点到达家庭等，进行各种活动，国王们在那里停留两三天，也可以称为集会所。与国王们一起的指示，亦可以称为集会所。因为这些国王们，因此产生的工作不会因一个人而中断，所有人都可以获得，因而所有人聚集在那里进行指示。因此说：“与指示一起，亦可以称为集会所。”因为他们聚集在那里，便会说：“在这个时候可以耕作，在这个时候可以播种”，以此类推，进行家庭的工作，因此也可以称为集会所。因而它是新建成的，像是经过精心装饰的天神宫殿，现已完成。至于“出家人”，因在家庭财物的把握时，天神们会抓住自己的居所，因此说：“不是天神，而是出家人、婆罗门或任何人类。”
他们听到“集会所已完成”，便说：“我们去看看。”于是从门口出发，四处观察，便说：“这个集会所实在是美丽且丰盈。是谁第一个享用我们的长久福祉？”思索后，便说：“我们应首先享用给亲戚的供养，虽然是给老师的供养，但仍然是给老师的供养，因此我们应首先享用给老师的供养，接着为比丘僧团的到来而准备，等比丘僧团到来时，佛陀的教法便会到来，老师将会为我们讲述三天的教法，故而我们将最后享用这三种珍宝，因而不会长久地为我们的福祉而感到幸福。”于是他们便做了安排，前往。
因新的集会所而前往，听说那一天的集会所虽是为了展示给王族们而精心装饰，像是天神的宫殿，然而却是为了佛陀而设置的。因为佛陀的意图是居住在森林中的修行者，或在内陆的村庄中，因此他们思索：“我们应当了解佛陀的心意。”于是他们前往佛陀那里，现在他们已获得了心意，想要了解佛陀的教法，因此前往集会所。
“所有的集会所都被维护”，如同所有的东西都被整理，因而将其整理。首先，因“牛粪在所有的吉祥事物中都适用”，便将其用牛粪覆盖，知晓其干净的状态，便如同在适当的地方显现出脚印，因而用四种香料涂抹，覆盖上各种颜色的花瓣，进行装饰，并在其上方用大席子等进行装饰，因而用各种颜色的装饰物进行装饰。因此说：“所有的集会所都被维护。”


Āsanāni paññāpetvāti majjhaṭṭhāne tāva maṅgalathambhaṃ nissāya mahārahaṃ buddhāsanaṃ paññāpetvā, tattha tattha yaṃ yaṃ mudukañca manoramañca paccattharaṇaṃ , taṃ taṃ paccattharitvā ubhatolohitakaṃ manuññadassanaṃ upadhānaṃ upadahitvā upari suvaṇṇarajatatārakavicittavitānaṃ bandhitvā gandhadāmapupphadāmapattadāmādīhi alaṅkaritvā samantā dvādasahatthe ṭhāne pupphajālaṃ kāretvā, tiṃsahatthamattaṃ ṭhānaṃ paṭasāṇiyā parikkhipāpetvā pacchimabhittiṃ nissāya bhikkhusaṅghassa pallaṅkapīṭhaapassayapīṭhamuṇḍapīṭhāni paññāpetvā upari setapaccattharaṇehi paccattharāpetvā pācīnabhittiṃ nissāya attano attano mahāpiṭṭhikakojave paññāpetvā manoramāni haṃsalomādipūritāni upadhānāni ṭhapāpesuṃ ‘‘evaṃ akilamamānā sabbarattiṃ dhammaṃ suṇissāmā’’ti. Idaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘āsanāni paññāpetvā’’ti.

Udakamaṇikaṃ patiṭṭhāpetvāti mahākucchikaṃ udakacāṭiṃ patiṭṭhāpetvā ‘‘evaṃ bhagavā ca bhikkhusaṅgho ca yathāruciyā hatthe vā dhovissanti pāde vā, mukhaṃ vā vikkhālessantī’’ti tesu tesu ṭhānesu maṇivaṇṇassa udakassa pūrāpetvā vāsatthāya nānāpupphāni ceva udakavāsacuṇṇāni ca pakkhipitvā kadalipaṇṇehi pidahitvā patiṭṭhāpesuṃ. Idaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘udakamaṇikaṃ patiṭṭhāpetvā’’ti.

Telappadīpaṃ āropetvāti rajatasuvaṇṇādimayadaṇḍadīpikāsu yonakarūpakirātarūpakādīnaṃ hatthe ṭhapitasuvaṇṇarajatādimayakapallikāsu ca telappadīpaṃ jālāpetvāti attho. Yenabhagavā tenupasaṅkamiṃsūti ettha pana te sakyarājāno na kevalaṃ santhāgārameva, atha kho yojanāvaṭṭe kapilavatthusmiṃ nagaravīthiyopi sammajjāpetvā dhaje ussāpetvā gehadvāresu puṇṇaghaṭe ca kadaliyo ca ṭhapāpetevā sakalanagaraṃ dīpamālādīhi vippakiṇṇatārakaṃ viya katvā ‘‘khīrūpage dārake khīraṃ pāyetha, dahare kumāre lahuṃ lahuṃ bhojetvā sayāpetha, uccāsaddaṃ mā karittha, ajja ekarattiṃ satthā antogāme vasissati, buddhā nāma appasaddakāmā hontī’’ti bheriṃ carāpetvā sayaṃ daṇḍadīpikā ādāya yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu.

Athakho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena navaṃ santhāgāraṃ tenupasaṅkamīti ‘‘yassa dāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī’’ti evaṃ kira kāle ārocite bhagavā lākhārasatintarattakoviḷārapupphavaṇṇaṃ rattadupaṭṭaṃ kattariyā padumaṃ kantento viya, saṃvidhāya timaṇḍalaṃ paṭicchādento nivāsetvā suvaṇṇapāmaṅgena padumakalāpaṃ parikkhipanto viya, vijjulatāsassirikaṃ kāyabandhanaṃ bandhitvā rattakambalena gajakumbhaṃ pariyonandhanto viya, ratanasatubbedhe suvaṇṇagghike pavāḷajālaṃ khipamāno viya suvaṇṇacetiye rattakambalakañcukaṃ paṭimuñcanto viya, gacchantaṃ puṇṇacandaṃ rattavaṇṇavalāhakena paṭicchādayamāno viya, kañcanapabbatamatthake supakkalākhārasaṃ parisiñcanto viya, cittakūṭapabbatamatthakaṃ vijjulatāya parikkhipanto viya ca sacakkavāḷasineruyugandharaṃ mahāpathaviṃ sañcāletvā gahitaṃ nigrodhapallavasamānavaṇṇaṃ rattavarapaṃsukūlaṃ pārupitvā, gandhakuṭidvārato nikkhami kañcanaguhato sīho viya udayapabbatakūṭato puṇṇacando viya ca. Nikkhamitvā pana gandhakuṭipamukhe aṭṭhāsi.


设置座位，意指在中间设置吉祥的柱子，依此设置伟大的佛座，在那里各处铺上柔软美丽的垫子，将它们一一铺设，形成两侧可见的优雅座位，覆盖上黄金、银、各种装饰的顶棚，装饰以香花、香料、花瓣等，周围布置花环，覆盖三十个座位的地方，依靠后墙为比丘僧团设置座位，设置靠背、坐垫等，覆盖上白色的垫子，依靠东墙设置各自的高座，放置装饰有优雅的孔雀毛等的座位，便说：“这样我们将整夜听闻教法。”因此说：“设置座位。”
设置水池，意指在大水池中设置“这样，尊者和比丘僧团可以随意洗手、洗脚、洗脸。”在这些地方，填满宝石色的水，放入各种花朵和水池的细沙，覆盖以香蕉叶。故而说：“设置水池。”
悬挂油灯，意指在银、金等制成的灯具上，挂上油灯。因而，王族们不仅仅设置**所，实际上在城镇的街道上也进行清扫，升起旗帜，在家门口放置盛满福德的器皿和香蕉，像是整个城市被装饰得如星空般璀璨，便说：“在牛奶的地方，孩子们应喝牛奶，年轻的少年应轻轻喂养，别发出大的声音，今天晚上老师将住在村中，佛陀们是喜爱安静的。”于是，他们吹响了鼓声，自己携带灯具，前往尊者那里。
然后，尊者穿上袈裟，带着钵，与比丘僧团一起前往新的**所。因而，有人报告说：“尊者现在认为时间到了。”在这样的时刻，尊者的身上闪耀着如同红色的莲花般的光辉，身披红色的袈裟，仿佛在遮蔽光辉的天空，覆盖着金色的莲花，仿佛在捆绑闪烁的光芒，像是用红色的毯子包裹着大象的身躯，像是将金色的网覆盖在珍宝之上，像是遮住了行走的圆月，像是用金色的山水浇灌着美丽的花朵，像是用鲜花装饰着金色的山峰，像是用红色的尘土覆盖在金色的山脉之上，像是用香气从门口散发出来，像是从金色的洞穴中走出来的狮子，像是从日出之处升起的圆月。走出后，他站在香气的门口。


Athassa kāyato meghamukhehi vijjukalāpā viya rasmiyo nikkhamitvā suvaṇṇarasadhārāparisekapiñjarapattapupphaphalaviṭape viya ārāmarukkhe kariṃsu. Tāvadeva ca attano attano pattacīvaramādāya mahābhikkhusaṅgho bhagavantaṃ parivāresi. Te pana parivāretvā ṭhitā bhikkhū evarūpā ahesuṃ – appicchā santuṭṭhā pavivittā asaṃsaṭṭhā āraddhavīriyā vattāro vacanakkhamā codakā pāpagarahino sīlasampannā samādhisampannā paññāvimuttivimuttiñāṇadassanasampannā. Tehi parivārito bhagavā rattakambalaparikkhitto viya suvaṇṇakkhandho, rattapadumasaṇḍamajjhagatā viya suvaṇṇanāvā, pavāḷavedikāparikkhitto viya suvaṇṇapāsādo virocittha. Sāriputtamoggallānādayo mahātherāpi naṃ meghavaṇṇaṃ paṃsukūlaṃ pārupitvā maṇivammavammikā viya mahānāgā parivārayiṃsu vantarāgā bhinnakilesā vijaṭitajaṭā chinnabandhanā kule vā gaṇe vā alaggā.

Iti bhagavā sayaṃ vītarāgo vītarāgehi, vītadoso vītadosehi, vītamoho vītamohehi , nittaṇho nittaṇhehi, nikkileso nikkilesehi, sayaṃ buddho bahussutabuddhehi parivārito pattaparivāritaṃ viya kesaraṃ, kesaraparivāritā viya kaṇṇikā, aṭṭhanāgasahassaparivārito viya chaddanto nāgarājā, navutihaṃsasahassaparivārito viya dhataraṭṭho haṃsarājā, senaṅgaparivārito viya cakkavattirājā, marugaṇaparivārito viya sakko devarājā, brahmagaṇaparivārito viya hāritamahābrahmā, tārāgaṇaparivārito viya puṇṇacando asamena buddhavesena aparimāṇena buddhavilāsena kapilavatthugāmimaggaṃ paṭipajji.

Athassa puratthimakāyato suvaṇṇavaṇṇā rasmi uṭṭhahitvā asītihatthaṭṭhānaṃ aggahesi pacchima-kāyato, dakkhiṇahatthato, vāmahatthato suvaṇṇavaṇṇā rasmi uṭṭhahitvā asītihatthaṭṭhānaṃ aggahesi. Upari kesantato paṭṭhāya sabbakesāvaṭṭehi moragīvavaṇṇā rasmi uṭṭhahitvā gaganatale asītihatthaṭṭhānaṃ aggahesi. Heṭṭhā pādatalehi pavāḷavaṇṇā rasmi uṭṭhahitvā ghanapathaviṃ asītihatthaṭṭhānaṃ aggahesi. Evaṃ samantā asītihatthaṭṭhānaṃ chabbaṇṇā buddharasmiyo vijjotamānā vipphandamānā kañcanadaṇḍadīpikāhi niccharitvā ākāsaṃ pakkhandajālā viya cātuddīpikamahāmeghato nikkhantavijjulatā viya vidhāviṃsu. Sabbadisābhāgā suvaṇṇacampakapupphehi vikiriyamānā viya, suvaṇṇaghaṭato nikkhantasuvaṇṇarasadhārāhi siñcamānā viya, pasāritasuvaṇṇapaṭaparikkhittā viya, verambhavātasamuṭṭhitakiṃsukakaṇikārapupphacuṇṇasamokiṇṇā viya vippabhāsiṃsu.

Bhagavatopi asītianubyañjanabyāmappabhādvattiṃsavaralakkhaṇasamujjalasarīraṃ samuggatatārakaṃ viya gaganatalaṃ, vikasitamiva padumavanaṃ, sabbapāliphullo viya yojanasatiko pāricchattako, paṭipāṭiyā ṭhapitānaṃ dvattiṃsacandānaṃ dvattiṃsasūriyānaṃ dvattiṃsacakkavattīnaṃ dvattiṃsadevarājānaṃ dvattiṃsamahābrahmānaṃ siriyā siriṃ abhibhavamānaṃ viya virocittha, yathā taṃ dasahi pāramīhi dasahi upapāramīhi dasahi paramatthapāramīhi sammadeva pūritāhi samatiṃsapāramitāhi alaṅkataṃ. Kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni dinnadānaṃ rakkhitasīlaṃ katakalyāṇakammaṃ ekasmiṃ attabhāve otaritvā vipākaṃ dātuṃ ṭhānaṃ alabhamānaṃ sambādhapattaṃ viya ahosi. Nāvāsahassabhaṇḍaṃ ekanāvaṃ āropanakālo viya, sakaṭasahassabhaṇḍaṃ ekasakaṭaṃ āropanakālo viya, pañcavīsatiyā gaṅgānaṃ oghassa sambhijja mukhadvāre ekato rāsibhūtakālo viya ahosi.


然后，从身体上，如同雷电的光辉般，光芒从面部射出，像黄金色的雨滴，像繁花似锦的果树般洒落在阿拉米树上。此时，伟大的比丘僧团带着自己的钵，围绕着尊者。围绕着尊者的比丘们，呈现出这样的状态——他们少欲知足，独处不扰，努力精进，言辞得体，善于劝导，远离恶行，具备戒律，具备定力，具备智慧解脱，具备解脱的知识与见解。被这些比丘围绕的尊者，犹如被红色的绸缎包裹，宛如美丽的红莲花盛开，犹如被珊瑚台所环绕，光彩夺目。萨利菩提、摩诃迦叶等大长老们，也像大蛇一样，披着云彩般的色彩，围绕着他，远离贪欲，烦恼已断，束缚已解，像是来自高贵的家族或团体，未被束缚。
因此，尊者自己无欲，与无欲者同在，远离愤怒，与远离愤怒者同在，远离愚痴，与远离愚痴者同在，清净，与清净者同在，脱离烦恼，与脱离烦恼者同在，自己是佛，被博学的智者所围绕，犹如被花瓣包围，犹如被金色的花瓣包围，犹如被千头象围绕，犹如被千只孔雀围绕，犹如被千辆战车围绕，犹如被千位天王围绕，犹如被千位大梵天围绕，犹如被千颗星星围绕，像无可比拟的佛陀般，走上卡皮拉瓦土（Kapilavatthu，现代的卡皮拉瓦图）。
然后，从东方的身体上，黄金色的光辉升起，照亮了八十个手的位置；从西方的身体上、南方的身体上、北方的身体上，黄金色的光辉升起，照亮了八十个手的位置。从头发的根部开始，从所有的头发上，孔雀蓝的光辉升起，照亮了八十个手的位置。从脚下，珊瑚色的光辉升起，照亮了八十个手的位置。如此，四面八方的八十个手的位置，佛的光辉闪耀，摇曳生姿，像金色的灯笼般，飞向天空，犹如四面八方的巨云般，洒落光辉。所有的方向，犹如金色的香花般，四散开来，犹如从金色的器皿中流出的金色液体般，洒落而出，犹如金色的帷幕般，轻轻展开，犹如被风吹起的金色花瓣般，四处飞舞。
尊者的身体，闪耀着三十种光辉的特征，像星星般高挂在天空，仿佛盛开的莲花，像盛开的花园般，闪耀着光辉，像广袤的园林，像一百个园林般，光辉四射，犹如三十个明月、三十个太阳、三十个轮回之王、三十个天神、三十个大梵天，像是光辉照耀着，正如那十种圆满的功德，十种超越的功德，十种究竟的功德，正如那十种完美的功德，装饰着他。超过千劫的四种无数的布施、持戒、善行，在一个身上降临，因而没有地方可归，像是失去了归宿的船只，像是失去了归宿的车子，像是二十条恒河的洪流汇聚在一起，形成了一处。


Imāya buddhasiriyā obhāsamānassāpi ca bhagavato purato anekāni daṇḍadīpikāsahassāni ukkhipiṃsu, tathā pacchato, vāmapasse, dakkhiṇapasse. Jātisumanacampakavanamallikārattuppala-nīluppala-bakulasinduvārapupphāni ceva nīlapītādivaṇṇasugandhagandhacuṇṇāni ca cātuddīpikameghavissaṭṭhā udakavuṭṭhiyo viya vippakiriyiṃsu. Pañcaṅgikatūriyanigghosā ceva buddhadhammasaṅghaguṇapaṭisaṃyuttā thutighosā ca sabbā disā pūrayiṃsu. Devamanussanāgasupaṇṇagandhabbayakkhādīnaṃ akkhīni amatapānaṃ viya labhiṃsu. Imasmiṃ pana ṭhāne ṭhatvā padasahassena gamanavaṇṇaṃ vattuṃ vaṭṭati. Tatridaṃ mukhamattaṃ –

‘‘Evaṃ sabbaṅgasampanno, kampayanto vasundharaṃ;

Aheṭhayanto pāṇāni, yāti lokavināyako.

‘‘Dakkhiṇaṃ paṭhamaṃ pādaṃ, uddharanto narāsabho

Gacchanto sirisampanno, sobhate dvipaduttamo.

‘‘Gacchato buddhaseṭṭhassa, heṭṭhāpādatalaṃ mudu;

Samaṃ samphusate bhūmiṃ, rajasā nupalippati.

‘‘Ninnaṭṭhānaṃ unnamati, gacchante lokanāyake;

Unnatañca samaṃ hoti, pathavī ca acetanā.

‘‘Pāsāṇā sakkharā ceva, kathalā khāṇukaṇṭakā;

Sabbe maggā vivajjanti, gacchante lokanāyake.

‘‘Nātidūre uddharati, naccāsanne ca nikkhipaṃ;

Aghaṭṭayanto niyyāti, ubho jāṇū ca gopphake.

‘‘Nātisīghaṃ pakkamati, sampannacaraṇo muni;

Na cāpi saṇikaṃ yāti, gacchamāno samāhito.

‘‘Uddhaṃ adho ca tiriyañca, disañca vidisaṃ tathā;

Na pekkhamāno so yāti, yugamattañhi pekkhati.

‘‘Nāgavikkantacāro so, gamane sobhate jino;

Cāruṃ gacchati lokaggo, hāsayanto sadevake.

‘‘Uḷurājāva sobhanto, catucārīva kesarī;

Tosayanto bahū satte, puraṃ seṭṭhaṃ upāgamī’’ti.

Vaṇṇakālo nāma kiresa, evaṃvidhesu kālesu buddhassa sarīravaṇṇe vā guṇavaṇṇe vā dhammakathikassa thāmoyeva pamāṇaṃ. Cuṇṇiyapadehi vā gāthābandhena vā yattakaṃ sakkoti, tattakaṃ vattabbaṃ. Dukkathitanti na vattabbaṃ. Appamāṇavaṇṇā hi buddhā. Tesaṃ buddhāpi anavasesato vaṇṇaṃ vattuṃ asamatthā, pageva itarā pajāti. Iminā sirivilāsena alaṅkatapaṭiyattaṃ sakyarājakulaṃ pavisitvā bhagavā pasannacittena janena gandhadhūmavāsacuṇṇādīhi pūjiyamāno santhāgāraṃ pāvisi. Tena vuttaṃ ‘‘atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena navaṃ santhāgāraṃ tenupasaṅkamī’’ti.

Bhagavantaṃyeva purakkhatvāti bhagavantaṃ purato katvā. Tattha bhagavā bhikkhūnañceva upāsakānañca majjhe nisinno gandhodakena nhāpetvā dukūlacumbaṭakena vodakaṃ katvā jātihiṅgulakena majjitvā rattakambalapaliveṭhite pīṭhe ṭhapitarattasuvaṇṇaghanapaṭimā viya ativirocittha. Ayaṃ panettha porāṇānaṃ vaṇṇabhaṇanamaggo –

‘‘Gantvāna maṇḍalamāḷaṃ, nāgavikkantacāraṇo;

Obhāsayanto lokaggo, nisīdi varamāsane.

‘‘Tahiṃ nisinno naradammasārathi,

Devātidevo satapuññalakkhaṇo;

Buddhāsane majjhagato virocati,

Suvaṇṇanekkhaṃ viya paṇḍukambale.

‘‘Nekkhaṃ jambonadasseva, nikkhittaṃ paṇḍukambale;

Virocati vītamalo, maṇiverocano yathā.

‘‘Mahāsālova samphullo, nerurājāva’laṅkato;

Suvaṇṇayūpasaṅkāso, padumo kokanado yathā.

‘‘Jalanto dīparukkhova, pabbatagge yathā sikhī;

Devānaṃ pāricchattova, sabbaphullo virocatī’’ti.


以佛陀的光辉照耀，尊者面前升起了无数的灯火，像这样在后面、左侧和右侧。各种花朵，如出生的香花、白莲花、蓝莲花、巴库拉花、海滩花等，和蓝色、黄色等各种芳香的香料，像四面八方的云彩般洒落。五音的乐声，以及与佛法、僧团的功德相联系的宏大声音，充满了所有的方向。天人、人类、龙、鸟、夜叉等的眼睛，如同饮用不死之酒般，愉悦地注视着。在这个地方，成千上万的步伐声响起。此时的声音是：
“如是，身心完美，震动大地；
不伤生灵，走向世间的引导者。
“右脚首先抬起，抬起的如牛王，
走向尊贵的佛陀，显得光辉照人。
“走向佛陀，脚下柔软；
平坦的地面，不沾满尘土。
“岩石、糖、黄瓜、草等；
走向世间的引导者，皆避开道路。
“未走多远，抬起脚步，舞动着；
轻轻地走出，双膝也不碰地。
“并不急促，行动稳重的圣者；
也不缓慢，走去时心中专注。
“向上、向下、向左右，四方皆有；
不看他处，唯独注视前方。
“如同龙的优雅行走，走得光彩照人；
如同走向世间的最佳者，带来欢笑。
“如同雄狮般的王者，光彩照人；
如同四处游走的狮子，愉悦众生，走向城市。”
在这种情况下，尊者的身体光辉，或佛的德行光辉，或佛法讲解者的光辉，都是非常显著的。用粉末或诗句所能表达的，便应如是。不能说“难以说”，因为佛陀的光辉是无量的。他们的光辉，佛陀也无法完全描述，正如其他众生一般。以这种光辉装饰的王族，因而尊者被众人以香烟、花瓣等所供奉，进入集会所。因此说：“于是，尊者穿上袈裟，带着钵，与比丘僧团一起前往新的集会所。”
尊者确实在前面。于是，尊者在比丘和居士之间坐下，先用香水洗净，再用水洗净，用红色的绸缎覆盖着，坐在红色的座位上，显得格外光辉。这里的古老的光辉表达方式是：
“走到花环之中，像龙一般优雅；
照耀着世间的最佳者，坐在尊贵的座位上。
“坐在那里的如同人间的驾驭者，
天人之中，具备善行的标志；
坐在佛座中，显得光辉照人，
如同金色的莲花般盛开。
“如同金色的莲花，盛开于白色的莲花上；
光辉照耀，远离污垢，像宝石般闪耀。
“如同大堂的装饰，像王者的装饰；
如同金色的莲花，盛开如同美丽的花朵。
“如同水中的灯树，像山顶的火焰；
如同天人的帕里查塔树，盛开于四方。”


Kāpilavatthave sakye bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāyāti ettha dhammakathā nāma santhāgārānumodanāpaṭisaṃyuttā pakiṇṇakakathā veditabbā. Tadā hi bhagavā ākāsagaṅgaṃ otārento viya pathavojaṃ ākaḍḍhanto viya mahājambuṃ matthake gahetvā cālento viya yojanikaṃ madhubhaṇḍaṃ cakkayantena pīḷetvā madhupānaṃ pāyamāno viya kapilavatthuvāsīnaṃ sakyānaṃ hitasukhāvahaṃ pakiṇṇakakathaṃ kathesi. ‘‘Āvāsadānaṃ nāmetaṃ, mahārāja, mahantaṃ, tumhākaṃ āvāso mayā paribhutto, bhikkhusaṅghena ca paribhutto , mayā ca bhikkhusaṅghena ca paribhutto pana dhammaratanena paribhuttoyevāti tīhi ratanehi paribhutto nāma hoti. Āvāsadānasmiñhi dinne sabbadānaṃ dinnameva hoti. Bhummaṭṭhakapaṇṇasālāya vā sākhāmaṇḍapassa vāpi ānisaṃso nāma paricchindituṃ na sakkā. Āvāsadānānubhāvena hi bhave bhave nibbattassāpi sambādhitagabbhavāso na hoti, dvādasahattho ovarako viya mātukucchi asambādhova hotī’’ti. Evaṃ nānānayavicittaṃ bahuṃ dhammiṃ kathaṃ kathetvā –

‘‘Sītaṃ uṇhaṃ paṭihanti, tato vāḷamigāni ca;

Sirīsape ca makase, sisire cāpi vuṭṭhiyo.

‘‘Tato vātātapo ghoro, sañjāto paṭihaññati;

Leṇatthañca sukhatthañca, jhāyituñca vipassituṃ.

‘‘Vihāradānaṃ saṅghassa, aggaṃ buddhena vaṇṇitaṃ;

Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano.

‘‘Vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute;

Tesaṃ annañca pānañca, vatthasenāsanāni ca.

‘‘Dadeyya ujubhūtesu, vippasannena cetasā;

Te tassa dhammaṃ desenti, sabbadukkhāpanūdanaṃ;

Yaṃ so dhammaṃ idhaññāya, parinibbāti anāsavo’’ti. (cūḷava. 295) –

Evaṃ ‘‘ayampi āvāse ānisaṃso, ayampi āvāse ānisaṃso’’ti bahudeva rattiṃ atirekataraṃ diyaḍḍhayāmaṃ āvāsānisaṃsakathaṃ kathesi. Tattha imā tāva gāthāva saṅgahaṃ āruḷhā, pakiṇṇakadhammadesanā pana saṅgahaṃ nārohati. Sandassetvātiādīni vuttatthāneva.

Abhikkantāti atikkantā dve yāmā gatā. Yassa dāni kālaṃ maññathāti yassa tumhe gamanassa kālaṃ maññatha, gamanakālo tumhākaṃ, gacchathāti vuttaṃ hoti. Kasmā pana bhagavā te uyyojesīti? Anukampāya. Sukhumālā hi te, tiyāmarattiṃ nisīditvā vītināmentānaṃ sarīre ābādho uppajjeyya. Bhikkhusaṅghopi mahā, tassa ṭhānanisajjānaṃ okāso laddhuṃ vaṭṭatīti ubhayānukampāya uyyojesi.

Vigatathinamiddhoti tatra kira bhikkhū yāmadvayaṃ ṭhitāpi nisinnāpi acālayiṃsu, pacchimayāme pana āhāro pariṇamati, tassa pariṇatattā bhikkhusaṅgho vigatathinamiddho jātoti akāraṇametaṃ. Buddhānañhi kathaṃ suṇantassa kāyikacetasikadarathā na honti, kāyacittalahutādayo uppajjanti, tena tesaṃ dve yāme ṭhitānampi nisinnānampi dhammaṃ suṇantānaṃ thinamiddhaṃ vigataṃ, pacchimayāmepi sampatte tathā vigatameva jātaṃ. Tenāha ‘‘vigatathinamiddho’’ti.

Piṭṭhime āgilāyatīti kasmā āgilāyati? Bhagavato hi chabbassāni mahāpadhānaṃ padahantassa mahantaṃ kāyadukkhaṃ ahosi, athassa aparabhāge mahallakakāle piṭṭhivāto uppajjīti. Akāraṇaṃ vā etaṃ. Pahoti hi bhagavā uppannaṃ vedanaṃ vikkhambhetvā ekampi dvepi sattāhāni ekapallaṅkena nisīdituṃ. Santhāgārasālaṃ pana catūhi iriyāpathehi paribhuñjitukāmo ahosi. Tattha pādadhovanaṭṭhānato yāva dhammāsanā agamāsi, ettake ṭhāne gamanaṃ nipphannaṃ. Dhammāsanaṃ pattaṃ thokaṃ ṭhatvā nisīdi, ettake ṭhāne ṭhānaṃ nipphannaṃ. Dveyāmaṃ dhammāsane nisīdi, ettake ṭhāne nisajjā nipphannā. Idāni dakkhiṇena passena thokaṃ nipanne sayanaṃ nipphajjissatīti evaṃ catūhi iriyāpathehi paribhuñjitukāmo ahosi. Upādinnakasarīrañca nāma ‘‘no āgilāyatī’’ti na vattabbaṃ, tasmā ciranisajjāya sañjātaṃ appakampi āgilāyanaṃ gahetvā evamāha.


在卡皮拉瓦土（Kapilavatthu，现代的卡皮拉瓦图）中，许多夜晚，关于法的讲述，意指法的讲述是与**所的赞叹相关的多样话题。那时，尊者如同降下天空的河流，像拉扯大地的重物，像抓住大树的顶端，像挤压蜜罐般，向卡皮拉瓦土的释迦族人讲述有益幸福的多样话题。“这并不是房屋的施舍，伟大的国王，你的住所被我所使用，也被比丘僧团所使用，而我和比丘僧团也被法宝所使用，正是因这三种宝物而被使用。”在施舍房屋时，所有的施舍都是施舍。无论是地面上的茅屋，还是树枝下的凉亭，其利益是无法限制的。因房屋的施舍，生生世世的住处也不会被限制，犹如母亲的怀抱未被束缚。
于是，讲述多样的法：
“寒冷与炎热相对，野兽与蜜蜂；
在寒冷中也有雨水，水流也在涌动。
“然后，强烈的风与热气，开始相互抵抗；
适合住处的安乐，适合静坐与观察。
“给予住处的施舍，佛陀所称赞的最上之处；
因此，聪明的人应当明白自己的利益。
“在美丽的住处修建，供养那些博学者；
他们的饮食、饮水、衣物和卧具。
“应当以正直的心给予，清净的内心；
他们将教导他法，消除一切痛苦；
他所教导的法，能使他无漏地涅槃。”
如此，讲述“这也是房屋的利益，这也是房屋的利益”，在许多夜晚，讲述房屋的利益。这里的这些诗句是总结，而关于多样法的讲述则不能总结。显然，所提到的意义即是。
“绝妙的”，意指已超越的两种夜晚。现在该认为时间到了，意指你们应该认为出发的时间到了，出发的时间是你们的，去吧。为何尊者要驱赶他们？是出于怜悯。因为他们很脆弱，坐在夜晚的时间过长，身体会感到不适。比丘僧团也很庞大，因此有必要给他们一个适当的地方。
“无沉睡与懈怠”，因为当时的比丘们，无论站或坐都未动摇，而在后半夜，食物逐渐到来，因而比丘僧团无沉睡与懈怠的状态就产生了。这是因为佛陀的教法，听闻时身体与心灵不会沉重，身体与心灵轻松等状态就会出现，因此即使在两种夜晚中，站着或坐着的听闻者，沉睡与懈怠也会消失，后半夜也同样如此。因此说“无沉睡与懈怠”。
“背部疼痛”，为何会疼痛？因为尊者在六个时段中，承受着巨大的身体痛苦，到了老年时也会感到背痛。这是无缘的。因为尊者能忍受产生的痛苦，能够坐着一周或两周，坐着不动。因而，他想要在**所中用四种步态来享用。在那里，从洗脚的地方到达法座，已经完成了这一段路程。法座上稍微停留，坐下，已完成这一段路程。两人也在法座上坐下，已完成这一段路程。现在在右侧稍微停留，坐下，已完成这一段路程，因此想要用四种步态来享用。对于获得的身体，不能说“没有疼痛”，因此在长时间坐下后，轻微的疼痛也会被接受。


Saṅghāṭiṃ paññāpetvāti santhāgārassa kira ekapasse te rājāno paṭasāṇiṃ parikkhipāpetvā kappiyamañcakaṃ paññāpetvā kappiyapaccattharaṇena attharitvā upari suvaṇṇatārakagandhamālādidāmapaṭimaṇḍitaṃ vitānaṃ bandhitvā gandhatelappadīpaṃ āropayiṃsu, ‘‘appeva nāma satthā dhammāsanato vuṭṭhāya thokaṃ vissamanto idha nipajjeyya, evaṃ no imaṃ santhāgāraṃ bhagavatā catūhi iriyāpathehi paribhuttaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissatī’’ti. Satthāpi tadeva sandhāya tattha saṅghāṭiṃ paññāpetvā nipajji. Uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvāti ‘‘ettakaṃ kālaṃ atikkamitvā vuṭṭhahissāmī’’ti vuṭṭhānasaññaṃ citte ṭhapetvā, tañca kho aniddāyantova therassa dhammakathaṃ suṇamāno.

Avassutapariyāyanti avassutassa pariyāyaṃ, avassutassa kāraṇanti attho. Adhimuccatīti kilesādhimuccanena adhimuccati, giddho hoti. Byāpajjatīti byāpādavasena pūticitto hoti. Cakkhutoti cakkhubhāvena. Māroti kilesamāropi devaputtamāropi. Otāranti vivaraṃ. Ārammaṇanti paccayaṃ. Naḷāgāratiṇāgāraṃ viya hi savisevanāni āyatanāni, tiṇukkā viya kilesuppattirahaṃ ārammaṇaṃ, tiṇukkāya ṭhapitaṭhapitaṭṭhāne aṅgārassujjalanaṃ viya ārammaṇe āpāthamāgate kilesānaṃ uppatti. Tena vuttaṃ labhetha māro otāranti.

Sukkapakkhe bahalamattikapiṇḍāvalepanaṃ kūṭāgāraṃ viya nibbisevanāni āyatanāni, tiṇukkā viya vuttapakārārammaṇaṃ, tiṇukkāya ṭhapitaṭhapitaṭṭhāne nibbāpanaṃ viya nibbisevanānaṃ āyatanānaṃ ārammaṇe āpāthamāgate kilesapariḷāhassa anuppatti. Tena vuttaṃ neva labhetha māro otāranti.

7. Dukkhadhammasuttavaṇṇanā



将僧伽达提（Saṅghāṭi）设立在法会的地方，国王们在一侧将座位铺好，铺上适合的座垫，铺上适合的背垫，上面装饰着金色的花环和香花的帐篷，点燃香油灯，心想：“如果尊者从法座上稍微休息一下，这样的话，尊者的集会将会被四种步态所围绕，长久以来将会带来幸福与安乐。”尊者也因此而在此设立了僧伽达提，坐下。“我将会在这一段时间内起身”，心中想着“我会在此稍作停留”，而他在听闻长老的法讲时并未入睡。
“无沉睡的状态”，意指无沉睡的状态，意指无沉睡的原因。 “超越”，意指因烦恼的超越而超越，变得贪婪。“痛苦”，意指因痛苦而感到痛苦。 “眼睛”，意指因眼睛而存在。“魔”，意指烦恼的魔，或天神的魔。“落下”，意指开口。“对象”，意指因缘。就像水草的生长一样，因缘的根基如同草木，烦恼的生起如同草木生长。因此说“魔会落下”。
“在阳光明媚的地方，像大屋一样的地方，生长的地方，像草木一样，因缘的根基如同草木，像草木的生长一样，因缘的根基一旦出现，烦恼的痛苦不会生起。”因此说“魔不会落下”。
苦法经的解释

244. Sattame dukkhadhammānanti dukkhasambhavadhammānaṃ. Pañcasu hi khandhesu sati chedanavadhabandhanādibhedaṃ dukkhaṃ sambhavati, tasmā te dukkhasambhavadhammattā dukkhadhammāti vuccanti. Tathā kho panassāti tenākārenassa. Yathāssa kāme passatoti yenākārenassa kāme passantassa. Yathā carantanti yenākārena cārañca vihārañca anubandhitvā carantaṃ. Aṅgārakāsūpamākāmā diṭṭhā hontīti pariyeṭṭhimūlakassa ceva paṭisandhimūlakassa ca dukkhassa vasena aṅgārakāsu viya mahāpariḷāhāti diṭṭhā honti. Kāme pariyesantānañhi nāvāya mahāsamuddogāhanaajapathasaṅkupathapaṭipajjanaubhatobyūḷhasaṅgāmapakkhandanādivasena pariyeṭṭhimūlakampi, kāme paribhuñjantānaṃ kāmaparibhogacetanāya catūsu apāyesu dinnapaṭisandhimūlakampi mahāpariḷāhadukkhaṃ uppajjati. Evametassa duvidhassāpi dukkhassa vasena aṅgārakāsu viya mahāpariḷāhāti diṭṭhā honti.

Dāyanti aṭaviṃ. Puratopi kaṇṭakoti purimapasse vijjhitukāmo viya āsannaṭṭhāneyeva ṭhitakaṇṭako. Pacchatotiādīsupi eseva nayo. Heṭṭhā pana pādehi akkantaṭṭhānassa santike, na akkantaṭṭhāneyeva. Evaṃ so kaṇṭakagabbhaṃ paviṭṭho viya bhaveyya. Mā maṃ kaṇṭakoti mā maṃ kaṇṭako vijjhīti kaṇṭakavedhaṃ rakkhamāno.

Dandho, bhikkhave, satuppādoti satiyā uppādoyeva dandho, uppannamattāya pana tāya kāci kilesā niggahitāva honti, na saṇṭhātuṃ sakkonti. Cakkhudvārasmiñhi rāgādīsu uppannesu dutiyajavanavārena ‘‘kilesā me uppannā’’ti ñatvā tatiye javanavāre saṃvarajavanaṃyeva javati. Anacchariyañcetaṃ, yaṃ vipassako tatiyajavanavāre kilese niggaṇheyya. Cakkhudvāre pana iṭṭhārammaṇe āpāthagate bhavaṅgaṃ āvaṭṭetvā āvajjanādīsu uppannesu voṭṭhabbanānantaraṃ sampattakilesajavanavāraṃ nivattetvā kusalameva uppādeti. Āraddhavipassakānañhi ayamānisaṃso bhāvanāpaṭisaṅkhāne patiṭṭhitabhāvassa.

Abhihaṭṭhuṃpavāreyyunti sudinnattherassa viya raṭṭhapālakulaputtassa viya ca kāyena vā satta ratanāni abhiharitvā vācāya vā ‘‘amhākaṃ dhanato yattakaṃ icchasi, tattakaṃ gaṇhā’’ti vadantā pavāreyyuṃ. Anudahantīti sarīre paliveṭhitattā uṇhapariḷāhaṃ janetvā anudahanti. Sañjātasede vā sarīre laggantā anusentītipi attho. Yañhi taṃ, bhikkhave, cittanti idaṃ yasmā citte anāvaṭṭante puggalassa āvaṭṭanaṃ nāma natthi. Evarūpañhi cittaṃ anāvaṭṭanti, tasmā vuttaṃ. Iti imasmiṃ sutte vipassanābalameva dīpitaṃ.

8. Kiṃsukopamasuttavaṇṇanā



第244节 七。苦法的解释
苦法，意指因苦而生的法。在五蕴中，由于有切断、束缚等不同形式的苦，因此它们因苦而生的特性被称为苦法。正如是，因这原因而存在。就如同他看到欲望时的状态。就如同他在行动时的状态，伴随着行走和居住。因欲望而生的状态，正如在火焰中被看见的痛苦，因因缘的根本和再生的根本而生的苦，正如在火焰中被看见的巨大痛苦。追求欲望者的痛苦，正如在大海中乘船的艰难，因而在追求过程中，因欲望而享受者的欲望意识，导致在四种恶道中生起的因缘，因而也会生起巨大的痛苦。因此，就因这两种痛苦的状态，正如在火焰中被看见的巨大痛苦。
“给予森林”，意指给予森林的状态。在前面，刺痛者如同想要刺破前面的刺，站在近处的刺。后面的也是同样的道理。在下面的脚下，刺痛者站在不动的地方，而不是在动的地方。如此他如同陷入刺的怀抱中。不要让我被刺痛，不要让我被刺所刺，保护着刺的刺痛。
“盲者，尊者，因缘而生”，因缘而生的状态是盲的，因而一旦生起，某些烦恼就会被抑制，而无法安定。因缘在眼门中生起的贪欲等烦恼，因而在第二次的意念中，知道“烦恼已生起”，在第三次的意念中，仅仅是抑制的意念而已。这并不奇怪，若有通达者在第三次的意念中能抑制烦恼。因缘在眼门中，若所欲的对象消失，因而在生起的意识中，生起的烦恼被抑制，善法得以生起。对于已开始修行的通达者，这就是修行的利益，因而在修行的过程中保持稳定。
“能够打击”，意指如同善良的长老或国王的儿子，能以身体或言语说：“我们所拥有的财富，想要多少，就拿多少。”因此，因身体被覆盖而生起的热痛，因而不再打击。意指生起的状态，或因身体的存在而生起的状态。正因如此，尊者，心中没有轮回的状态。若是如此的心，因而被称为没有轮回的状态，因此如此说。如此，在此经文中，唯有通达的力量被阐明。
第8节 金色比喻经的解释

245. Aṭṭhame dassananti paṭhamamaggassetaṃ adhivacanaṃ. Paṭhamamaggo hi kilesapahānakiccaṃ sādhento paṭhamaṃ nibbānaṃ passati, tasmā dassananti vuccati. Gotrabhuñāṇaṃ pana kiñcāpi maggato paṭhamataraṃ passati, passitvā pana kattabbakiccassa kilesapahānassa abhāvena na dassananti vuccati. Apica cattāropi maggā dassanameva. Kasmā? Sotāpattimaggakkhaṇe dassanaṃ visujjhati, phalakkhaṇe visuddhaṃ. Sakadāgāmianāgāmiarahattamaggakkhaṇe visujjhati, phalakkhaṇe visuddhanti evaṃ kathentānaṃ bhikkhūnaṃ sutvā so bhikkhu ‘‘ahampi dassanaṃ visodhetvā arahattaphale patiṭṭhito dassanavisuddhikaṃ nibbānaṃ sacchikatvā viharissāmī’’ti taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ pucchi. So phassāyatanakammaṭṭhāniko channaṃ phassāyatanānaṃ vasena rūpārūpadhamme pariggahetvā arahattaṃ patto. Ettha hi purimāni pañca āyatanāni rūpaṃ, manāyatanaṃ arūpaṃ. Iti so attanā adhigatamaggameva kathesi.

Asantuṭṭhoti padesasaṅkhāresu ṭhatvā kathitattā asantuṭṭho. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘ayaṃ padesasaṅkhāresu ṭhatvā kathesi. Sakkā nu kho padesasaṅkhāresu ṭhatvā dassanavisuddhikaṃ nibbānaṃ pāpuṇitu’’nti? Tato naṃ pucchi – ‘‘āvuso, tvaṃyeva nu kho idaṃ dassanavisuddhikaṃ nibbānaṃ jānāsi, udāhu aññepi jānantā atthī’’ti. Atthāvuso, asukavihāre asukatthero nāmāti. So tampi upasaṅkamitvā pucchi. Etenupāyena aññampi aññampīti.

Ettha ca dutiyo pañcakkhandhakammaṭṭhāniko rūpakkhandhavasena rūpaṃ, sesakkhandhavasena nāmanti nāmarūpaṃ vavatthapetvā anukkamena arahattaṃ patto. Tasmā sopi attanā adhigatamaggameva kathesi. Ayaṃ pana ‘‘imesaṃ aññamaññaṃ na sameti, paṭhamena sappadesasaṅkhāresu ṭhatvāva kathitaṃ, iminā nippadesesū’’ti asantuṭṭho hutvā tatheva taṃ pucchitvā pakkāmi.

Tatiyo mahābhūtakammaṭṭhāniko cattāri mahābhūtāni saṅkhepato ca vitthārato ca pariggahetvā arahattaṃ patto, tasmā ayampi attanā adhigatamaggameva kathesi. Ayaṃ pana ‘‘imesaṃ aññamaññaṃ na sameti, paṭhamena sappadesasaṅkhāresu ṭhatvā kathitaṃ, dutiyena nippadesesu, tatiyena atisappadesesū’’ti asantuṭṭho hutvā tatheva taṃ pucchitvā pakkāmi.

Catuttho tebhūmakakammaṭṭhāniko. Tassa kira samappavattā dhātuyo ahesuṃ, kallasarīraṃ balapattaṃ, kammaṭṭhānānipissa sabbāneva sappāyāni, atītā vā saṅkhārā hontu anāgatā vā paccuppannā vā kāmāvacarā vā rūpāvacarā vā arūpāvacarā vā, sabbepi sappāyāva. Asappāyakammaṭṭhānaṃ nāma natthi. Kālesupi purebhattaṃ vā hotu pacchābhattaṃ vā paṭhamayāmādayo vā, asappāyo kālo nāma natthi. Yathā nāma cāribhūmiṃ otiṇṇo mahāhatthī hatthena gahetabbaṃ hattheneva luñcitvā gaṇhāti, pādehi paharitvā gahetabbaṃ pādehi paharitvā gaṇhāti, evameva sakale tebhūmakadhamme kalāpaggāhena gahetvā sammasanto arahattaṃ patto, tasmā esopi attanā adhigatamaggameva kathesi. Ayaṃ pana ‘‘imesaṃ aññamaññaṃ na sameti. Paṭhamena sappadesasaṅkhāresu ṭhatvā kathitaṃ, dutiyena nippadesesu, puna tatiyena sappadesesu, catutthena nippadesesuyevā’’ti asantuṭṭho hutvā taṃ pucchi – ‘‘kiṃ nu kho, āvuso, idaṃ dassanavisuddhikaṃ nibbānaṃ tumhehi attanova dhammatāya ñātaṃ, udāhu kenaci vo akkhāta’’nti? Āvuso, mayaṃ kiṃ jānāma? Atthi pana sadevake loke sammāsambuddho, taṃ nissāyetaṃ amhehi ñātanti. So cintesi – ‘‘ime bhikkhū mayhaṃ ajjhāsayaṃ gahetvā kathetuṃ na sakkonti, ahaṃ sabbaññubuddhameva pucchitvā nikkaṅkho bhavissāmī’’ti yena bhagavā tenupasaṅkami.


第245节 八。见的解释
见，意指这是第一条道路的名称。第一条道路是为了消除烦恼而设，首先看到涅槃，因此被称为见。然则，具足种姓智慧者，虽然比道路更早看到，但因没有完成消除烦恼的任务，因此不被称为见。此外，四条道路也仅是见。为何如此？在入流道的瞬间，见是清净的，而在成果的瞬间则是清净的。在再来道、非再来道和阿罗汉道的瞬间，见是清净的。听到这些话的比丘，便想：“我也要清净见，安住于阿罗汉果，体验清净的涅槃。”于是他走近那位比丘，问道：“你是否知道这清净的涅槃，还是其他人也知道？”他回答：“朋友，是否有某位长老在某个住处？”他也走近询问。
因此，以此方法询问他人。
这里，第二条是五蕴的修行者，因色蕴而获得色，因余蕴而获得名色，逐步获得阿罗汉果。因此他也仅是谈论自己所获得的道路。然而，他对“彼此之间并不相同，第一条是在有相的修行中谈论，第二条是在无相的修行中谈论”并不满足，便这样询问后离去。
第三条是大地的修行者，概括四大元素，广泛和简略地理解，获得阿罗汉果。因此他也仅是谈论自己所获得的道路。然而，他对“彼此之间并不相同，第一条是在有相的修行中谈论，第二条是在无相的修行中谈论，第三条是在过于有相的修行中谈论”并不满足，便这样询问后离去。
第四条是三大地的修行者。因为他所具备的元素是相应的，身体是坚固的，所有的修行都适合他，过去的、未来的、当前的欲望，或是色界的、无色界的，都是适合的。没有不适合的修行。无论是早上的还是晚上的，无论是第一夜还是其他夜，均没有不适合的时间。就如同一只巨大的大象，抓住一根树枝，或用手抓住，或用脚抓住，正如同全面理解大地的法则，获得阿罗汉果，因此他也仅是谈论自己所获得的道路。然而，他对“彼此之间并不相同，第一条是在有相的修行中谈论，第二条是在无相的修行中谈论，第三条是在过于有相的修行中谈论，第四条是在无相的修行中谈论”并不满足，便这样询问：“朋友，这清净的涅槃是你们自己所知道的，还是其他人告诉你们的？”朋友，我们又知道什么呢？在有神的世界中，确实有正觉者，依靠他我们得以知晓。于是他思考：“这些比丘无法理解我的意图，我要去问全知的佛陀。”


Bhagavā tassa vacanaṃ sutvā ‘‘yehi te pañho kathito, te cattāropi khīṇāsavā, sukathitaṃ tehi, tvaṃ pana attano andhabālatāya taṃ na sallakkhesī’’ti na evaṃ vihesesi. Kārakabhāvaṃ panassa ñatvā ‘‘atthagavesako esa, dhammadesanāya eva naṃ bujjhāpessāmī’’ti kiṃsukopamaṃ āhari. Tattha bhūtaṃ vatthuṃ katvā evamattho vibhāvetabbo – ekasmiṃ kira mahānagare eko sabbaganthadharo brāhmaṇavejjo paṇḍito paṭivasati. Atheko nagarassa pācīnadvāragāmavāsī paṇḍurogapuriso tassa santikaṃ āgantvā taṃ vanditvā aṭṭhāsi. Vejjapaṇḍito tena saddhiṃ sammoditvā ‘‘kenatthena āgatosi bhadramukhā’’ti, pucchi. Rogenamhi, ayya, upadduto, bhesajjaṃ me kathehīti. Tena hi, bho, gaccha, kiṃsukarukkhaṃ chinditvā, sosetvā jhāpetvā, tassa khārodakaṃ gahetvā iminā ciminā ca bhesajjena yojetvā, ariṭṭhaṃ katvā piva, tena te phāsukaṃ bhavissatīti. So tathā katvā nirogo balavā pāsādiko jāto.

Athañño dakkhiṇadvāragāmavāsī puriso teneva rogena āturo ‘‘asuko kira bhesajjaṃ katvā arogo jāto’’ti sutvā taṃ upasaṅkamitvā pucchi – ‘‘kena te, samma, phāsukaṃ jāta’’nti. Kiṃsukāriṭṭhena nāma, gaccha tvampi karohīti. Sopi tathā katvā tādisova jāto.

Athañño pacchimadvāragāmavāsī…pe… uttaradvāragāmavāsī puriso teneva rogena āturo ‘‘asuko kira bhesajjaṃ katvā arogo jāto’’ti taṃ upasaṅkamitvā pucchi ‘‘kena te, samma, phāsukaṃ jāta’’nti? Kiṃsukāriṭṭhena nāma, gaccha tvampi karohīti. Sopi tathā katvā tādisova jāto.

Athañño paccantavāsī adiṭṭhapubbakiṃsuko eko puriso teneva rogena āturo ciraṃ tāni tāni bhesajjāni katvā roge avūpasamamāne ‘‘asuko kira nagarassa pācīnadvāragāmavāsī puriso bhesajjaṃ katvā arogo jāto’’ti sutvā ‘‘gacchāmahampi, tena katabhesajjaṃ karissāmī’’ti daṇḍamolubbha anupubbena tassa santikaṃ gantvā, ‘‘kena te, samma, phāsukaṃ jāta’’nti pucchi. Kiṃsukāriṭṭhena sammāti. Kīdiso pana so kiṃsukoti. Jhāpitagāme ṭhitajhāmathūṇo viyāti. Iti so puriso attanā diṭṭhākārenava kiṃsukaṃ ācikkhi. Tena hi diṭṭhakāle kiṃsuko patitapatto khāṇukakāle diṭṭhattā tādisova hoti.

So pana puriso sutamaṅgalikattā ‘‘ayaṃ ‘jhāpitagāme jhāmathūṇo viyā’ti āha, amaṅgalametaṃ . Etasmiñhi me bhesajje katepi rogo na vūpasamissatī’’ti tassa veyyākaraṇena asantuṭṭho taṃ pucchi – ‘‘kiṃ nu kho, bho, tvaññeva kiṃsukaṃ jānāsi, udāhu aññopi atthī’’ti. Atthi, bho, dakkhiṇadvāragāme asuko nāmāti. So taṃ upasaṅkamitvā pucchi, svāssa pupphitakāle diṭṭhattā attano dassanānurūpena ‘‘lohitako kiṃsuko’’ti āha. So ‘‘ayaṃ purimena viruddhaṃ āha, kāḷako lohitakato suvidūradūre’’ti tassapi veyyākaraṇena asantuṭṭho ‘‘atthi pana, bho, aññopi koci kiṃsukadassāvī, yena kiṃsuko diṭṭhapubbo’’ti? Pucchitvā, ‘‘atthi pacchimadvāragāme asuko nāmā’’ti vutte tampi upasaṅkamitvā pucchi. Svāssa phalitakāle diṭṭhattā attano dassanānurūpena ‘‘ocirakajāto ādinnasipāṭiko’’ti āha. Phalitakālasmiñhi kiṃsuko olambamānacīrako viya adhomukhaṃ katvā gahitaasikoso viya ca sirīsarukkho viya ca lambamānaphalo hoti. So ‘‘ayaṃ purimehi viruddhaṃ āha, na sakkā imassa vacanaṃ gahetu’’nti tassapi veyyākaraṇena asantuṭṭho ‘‘atthi pana, bho, aññopi koci kiṃsukadassāvī, yena kiṃsuko diṭṭhapubbo’’ti? Pucchitvā, ‘‘atthi uttaradvāragāme asuko nāmā’’ti vutte tampi upasaṅkamitvā pucchi. So assa sañchannapattakāle diṭṭhattā attano dassanānurūpena ‘‘bahalapattapalāso sandacchāyo’’ti āha. Sandacchāyo nāma saṃsanditvā ṭhitacchāyo.


佛陀听到这番话后说：“你所说的那些问题，四位阿罗汉也都已解脱，与你讨论这些，是因为你因盲目无知而未能觉察。”他意识到这一点后，便想：“这是一个寻求真理的人，我将以法的教导来启发他。”于是他引用了金色比喻。这里应当设定一个真实的背景：在某个大城市中，有一位通达的婆罗门医生住在那里。随后，一位住在城市东门村的白癜风患者来到他面前，恭敬地站着。医生与他交谈后问道：“你是因何而来，尊者？”他回答：“我因病而困扰，恳请您告诉我药方。”于是，医生说：“那么，去砍一棵金色的树，烧掉它，取其灰烬，与此药混合，服下后，你将会感到舒适。”他照此所做，病愈后变得强壮而快乐。
接着，另一位住在南门村的人，因同样的病痛，听说“某人因服用某种药物而康复”，于是前往询问：“你是如何康复的，尊者？”他回答：“因金色树的药方，去吧，你也照此做。”他也因此而愈。
又有一位住在西门村的人……又有一位住在北门村的人，因同样的病痛，听说“某人因服用某种药物而康复”，于是前往询问：“你是如何康复的，尊者？”他回答：“因金色树的药方，去吧，你也照此做。”他也因此而愈。
还有一位住在边远地区的未曾见过金色树的人，因病痛长久未愈，听说“某个城市东门村的居民因服用某种药物而康复”，于是说：“我们也去吧，我也要服用那个药。”于是他带着工具逐步走近，询问：“你是如何康复的，尊者？”他回答：“因金色树的药方。”他又问：“那是什么样的金色树？”他回答：“如同被火烧过的村庄一样。”于是他以自己所见的金色树来描述。
这位患者因听到金色树的描述，便说：“他说‘如同被火烧过的村庄’，这真是个不吉利的说法。即使我服用了这个药，病也不会消失。”因此，他因这番话而不满，再次询问：“你难道只知道这金色树，还是还有其他人也知道？”他回答：“在南门村确实有一棵金色树。”于是他走去询问，因其盛开的时节而描述：“这是红色的金色树。”他又说：“这与之前的描述相反，黑色的与红色相差甚远。”因此，他因这番话而不满，问道：“难道还有其他人见过金色树吗？”他答道：“在西门村确实有一棵。”于是他又走去询问。因其结果而描述：“这是短小的、被掠夺的金色树。”在结果的时节，金色树如同垂下的长枝，或如同被压倒的树木，或如同垂下的果实。因此，他说：“这与之前的描述相反，无法接受他的说法。”因此，他因这番话而不满，再次询问：“难道还有其他人见过金色树吗？”他答道：“在北门村确实有一棵。”于是他又走去询问。因其覆盖的叶子而描述：“这是繁盛的金色树。”繁盛的叶子是指聚集在一起的叶子。


So ‘‘ayampi purimehi viruddhaṃ āha, na sakkā imassa vacanaṃ gahetu’’nti tassapi veyyākaraṇena asantuṭṭho taṃ āha, ‘‘kiṃ nu kho, bho, tumhe attanova dhammatāya kiṃsukaṃ jānātha, udāhu kenaci vo akkhāto’’ti? Kiṃ, bho, mayaṃ jānāma? Atthi pana mahānagarassa majjhe amhākaṃ ācariyo vejjapaṇḍito, taṃ nissāya amhehi ñātanti. ‘‘Tena hi ahampi ācariyameva upasaṅkamitvā nikkaṅkho bhavissāmī’’ti tassa santikaṃ upasaṅkamitvā taṃ vanditvā aṭṭhāsi. Vejjapaṇḍito tena saddhiṃ sammoditvā, ‘‘kenatthena āgatosi bhadramukhā’’ti pucchi. Rogenamhi, ayya, upadduto, bhesajjaṃ me kathethāti. Tena hi, bho, gaccha, kiṃsukarukkhaṃ chinditvā sosetvā jhāpetvā tassa khārodakaṃ gahetvā iminā ciminā ca bhesajjena yojetvā ariṭṭhaṃ katvā piva, etena te phāsukaṃ bhavissatīti. So tathā katvā nirogo balavā pāsādiko jāto.

Tattha mahānagaraṃ viya nibbānanagaraṃ daṭṭhabbaṃ. Vejjapaṇḍito viya sammāsambuddho. Vuttampi ce taṃ ‘‘bhisakko sallakattoti kho, sunakkhatta, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassā’’ti (ma. ni. 

所以他说：“这与之前的描述相反，无法接受他的话。”因此，他因这番话而不满，问道：“朋友，你们是否知道这金色树的真实本质，还是有其他人告诉你们的？”他说：“朋友，我们又知道什么呢？在这个大城市的中央，确实有我们的老师，医术高明的医生，依靠他我们得以知晓。”于是，他想：“那么，我也要去见老师，毫无疑虑。”于是他走近那位医生，恭敬地站着。医生与他交谈后问道：“你因何而来，尊者？”他说：“我因病而困扰，恳请您告诉我药方。”于是医生说：“那么，去砍一棵金色的树，烧掉它，取其灰烬，与此药混合，服下后，你将会感到舒适。”他照此所做，病愈后变得强壮而快乐。
在这里，大城市可以被看作是涅槃之城。医生可以被看作是正觉者。即使有人说：“医者是良药的象征，尊者，这个名称是指那位阿罗汉，正觉者。”

3.65) catūsu dvāragāmesu cattāro vejjantevāsikā viya cattāro dassanavisuddhipattā khīṇāsavā. Paccantavāsī paṭhamapuriso viya pañhapucchako bhikkhu. Paccantavāsino catunnaṃ vejjantevāsikānaṃ kathāya asantuṭṭhassa ācariyameva upasaṅkamitvā pucchanakālo viya imassa bhikkhuno catunnaṃ dassanavisuddhipattānaṃ khīṇāsavānaṃ kathāya asantuṭṭhassa satthāraṃ upasaṅkamitvā pucchanakālo.

Yathā yathā adhimuttānanti yena yenākārena adhimuttānaṃ. Dassanaṃ suvisuddhanti nibbānadassanaṃ suṭṭhu visuddhaṃ. Tathā tathā kho tehi sappurisehi byākatanti tena tenevākārena tuyhaṃ tehi sappurisehi kathitaṃ. Yathā hi ‘‘kāḷako kiṃsuko’’ti kathento na aññaṃ kathesi, attanā diṭṭhanayena kiṃsukameva kathesi, evameva chaphassāyatanānaṃ vasena dassanavisuddhipattakhīṇāsavopi imaṃ pañhaṃ kathento na aññaṃ kathesi, attanā adhigatamaggena dassanavisuddhikaṃ nibbānameva kathesi.

Yathā ca ‘‘lohitako ocirakajāto bahalapattapalāso kiṃsuko’’ti kathentopi na aññaṃ kathesi, attanā diṭṭhanayena kiṃsukameva kathesi, evameva pañcupādānakkhandhavasena catumahābhūtavasena tebhūmakadhammavasena dassanavisuddhipattakhīṇāsavopi imaṃ pañhaṃ kathento na aññaṃ kathesi, attanā adhigatamaggena dassanavisuddhikaṃ nibbānameva kathesi.

Tattha yathā kāḷakakāle kiṃsukadassāvinopi taṃ dassanaṃ bhūtaṃ tacchaṃ na tena aññaṃ diṭṭhaṃ, kiṃsukova diṭṭho, evameva chaphassāyatanavasena dassanavisuddhipattassāpi khīṇāsavassa dassanaṃ bhūtaṃ tacchaṃ, na tena aññaṃ kathitaṃ, attanā adhigatamaggena dassanavisuddhikaṃ nibbānameva kathitaṃ. Yathā ca lohitakāle ocirakajātakāle bahalapattapalāsakāle kiṃsukadassāvinopi taṃ dassanaṃ bhūtaṃ tacchaṃ, na tena aññaṃ diṭṭhaṃ, kiṃsukova diṭṭho, evameva pañcupādānakkhandhavasena catumahābhūtavasena tebhūmakadhammavasena dassanavisuddhipattassāpi khīṇāsavassa dassanaṃ bhūtaṃ tacchaṃ, na tena aññaṃ kathitaṃ, attanā adhigatamaggena dassanavisuddhikaṃ nibbānameva kathitaṃ.

Seyyathāpi, bhikkhu rañño paccantimaṃ nagaranti idaṃ kasmā āraddhaṃ? Sace tena bhikkhunā taṃ sallakkhitaṃ, athassa dhammadesanatthaṃ āraddhaṃ. Sace na sallakkhitaṃ, athassa iminā nagaropamena tassevatthassa dīpanatthāya āvibhāvanatthāya āraddhaṃ. Tattha yasmā majjhimapadese nagarassa pākārādīni thirāni vā hontu dubbalāni vā, sabbaso vā mā hontu, corāsaṅkā na honti, tasmā taṃ aggahetvā ‘‘paccantimaṃ nagara’’nti āha. Daḷhuddhāpanti thirapākāraṃ. Daḷhapākāratoraṇanti thirapākārañceva thiratoraṇañca. Toraṇāni nāma hi purisubbedhāni nagarassa alaṅkāratthaṃ karīyanti, coranivāraṇatthānipi hontiyeva. Atha vā toraṇanti piṭṭhasaṅghāṭassetaṃ nāmaṃ, thirapiṭṭhasaṅghāṭantipi attho. Chadvāranti nagaradvāraṃ nāma ekampi hoti dvepi satampi sahassampi, idha pana satthā chadvārikanagaraṃ dassento evamāha. Paṇḍitoti paṇḍiccena samannāgato. Byattoti veyyattiyena samannāgato visadañāṇo. Medhāvīti ṭhānuppattikapaññāsaṅkhātāya medhāya samannāgato.

Puratthimāya disāyātiādimhi bhūtamatthaṃ katvā evamattho veditabbo – samiddhe kira mahānagare sattaratanasampanno rājā cakkavatti rajjaṃ anusāsati, tassetaṃ paccantanagaraṃ rājāyuttavirahitaṃ , atha purisā āgantvā ‘‘amhākaṃ, deva, nagare āyuttako natthi, dehi no kiñci āyuttaka’’nti āhaṃsu. Rājā ekaṃ puttaṃ datvā ‘‘gacchatha, etaṃ ādāya tattha abhisiñcitvā vinicchayaṭṭhānādīni katvā vasathā’’ti. Te tathā akaṃsu. Rājaputto pāpamittasaṃsaggena katipāheyeva surāsoṇḍo hutvā, sabbāni vinicchayaṭṭhānādīni hāretvā, nagaramajjhe dhuttehi parivārito suraṃ pivanto naccagītādiratiyā vītināmeti. Atha rañño āgantvā ārocayiṃsu.


第3.65节 在四个门村中，四位医者如同四位见解清净的阿罗汉。边远村的第一位居民，如同提问的比丘。边远村的居民因对四位医者的谈论不满，因此前往老师那里询问，正如那位比丘因对四位见解清净的阿罗汉的谈论不满而前往老师处询问。
如同逐渐理解的那样，依照不同的方式去理解。见是非常清净的，涅槃的见非常清净。正如这些善人所说的那样，以不同的方式对你们讲述。就如同在说“黑色的金色树”时，不再谈论其他，而是用自己的见解谈论金色树。同样地，作为六种感触的存在，见解清净的阿罗汉在谈论这个问题时也不再谈论其他，而是用自己所获得的道路谈论涅槃的见。
同样地，在说“红色的、短小的、繁茂的金色树”时，也不再谈论其他，而是用自己的见解谈论金色树。同样地，作为五蕴的存在、四大元素的存在、地球的存在，见解清净的阿罗汉在谈论这个问题时也不再谈论其他，而是用自己所获得的道路谈论涅槃的见。
在这里，如同在黑色时期的金色树的见者所见的那样，见是实在的，除了金色树之外没有其他；同样地，作为六种感触的存在，见解清净的阿罗汉的见也是实在的，除了涅槃的见没有其他。同样地，在红色时期、短小时期、繁茂时期的金色树的见者所见的那样，见是实在的，除了金色树之外没有其他；同样地，作为五蕴的存在、四大元素的存在、地球的存在，见解清净的阿罗汉的见也是实在的，除了涅槃的见没有其他。
就如同比丘问：“为何在国王的边远城市中开始这个讨论？”如果那位比丘已经觉察到，那么这是为了教导法。如果没有觉察，那么这是为了阐明和展示这个地方的意义。因为在城市的中间，城墙等是坚固的，或是脆弱的，或者完全没有，盗贼的恐惧不存在，因此称之为“边远城市”。坚固的城墙是指坚固的城墙。坚固的城门是指坚固的城墙和坚固的门。城门是用来装饰城市的，也用于防止盗贼的入侵。或者说，城门是指坚固的门，坚固的门也有这个意思。六个门是指城市的门，可能是一个、两个、甚至是百千个，而这里的老师在描述六个门城市时这样说。智者是指具备智慧的人。清晰是指具备明晰的知识。聪明是指具备智慧的聪明人。
在东边的方向，依据真实的事情应当这样理解：在繁荣的大城市中，有一位拥有七种宝物的国王，他统治着国家，而这个边远城市则没有国王的治理。于是，人民前来请求：“我们，陛下，城市中没有国王，请给予我们一些治理。”国王将一个儿子派去：“去吧，带着这个去那里，进行治理。”他们如是而行。国王的儿子因与坏朋友交往，几天后便沉迷于酒色，失去了所有的治理，沉浸在舞蹈和歌曲的乐趣中。于是国王前来告知。


Rājā ekaṃ paṇḍitaṃ amaccaṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha kumāraṃ ovaditvā, vinicchayaṭṭhānādīni kāretvā, puna abhisekaṃ katvā, ehī’’ti. Na sakkā, deva, kumāraṃ ovadituṃ, caṇḍo kumāro ghāteyyāpi manti. Athekaṃ balasampannaṃ yodhaṃ āṇāpesi – ‘‘tvaṃ iminā saddhiṃ gantvā sace so ovāde na tiṭṭhati, sīsamassa chindāhī’’ti. Iti so amacco yodho cāti idaṃ sīghaṃ dūtayugaṃ tattha gantvā dovārikaṃ pucchi – ‘‘kahaṃ, bho, nagarassa sāmi kumāro’’ti. Esa majjhesiṅghāṭake suraṃ pivanto dhuttaparivārito gītādiratiṃ anubhonto nisinnoti. Atha taṃ dūtayugaṃ gantvā amacco tāvettha, ‘‘sāmi, vinicchayaṭṭhānādīni kira kāretvā sādhukaṃ rajjaṃ anusāsā’’ti āha. Kumāro asuṇanto viya nisīdi. Atha naṃ yodho sīse gahetvā, ‘‘sace rañño āṇaṃ karosi, kara, no ce, ettheva te sīsaṃ pātessāmī’’ti khaggaṃ abbāhi. Paricārakā dhuttā tāvadeva disāsu palāyiṃsu. Kumāro bhīto sāsanaṃ sampaṭicchi. Athassa te tattheva abhisekaṃ katvā setacchattaṃ ussāpetvā ‘‘sammā rajjaṃ anusāsāhī’’ti raññā vuttaṃ yathābhūtavacanaṃ niyyātetvā yathāgatamaggameva paṭipajjiṃsu. Imamatthaṃ āvikaronto bhagavā ‘‘puratthimāya disāyā’’ti āha.

Tatridaṃ opammasaṃsandanaṃ – samiddhamahānagaraṃ viya hi nibbānanagaraṃ daṭṭhabbaṃ, sattaratanasamannāgato rājā cakkavatti viya sattabojjhaṅgaratanasamannāgato dhammarājā sammāsambuddho, paccantimanagaraṃ viya sakkāyanagaraṃ, tasmiṃ nagare kūṭarājaputto viya imassa bhikkhuno kūṭacittuppādo, kūṭarājaputtassa dhuttehi parivāritakālo viya imassa bhikkhuno pañcahi nīvaraṇehi samaṅgikālo, dve sīghadūtā viya samathakammaṭṭhānañca vipassanākammaṭṭhānañca, mahāyodhena sīse gahitakālo viya uppannapaṭhamajjhānasamādhinā niccalaṃ katvā cittaggahitakālo, yodhena sīse gahitamatte dhuttānaṃ disāsu palāyitvā dūrībhāvo viya paṭhamajjhānamhi uppannamatte nīvaraṇānaṃ dūrībhāvo, ‘‘karissāmi rañño sāsana’’nti sampaṭicchitamatte vissaṭṭhakālo viya jhānato vuṭṭhitakālo, amaccena rañño sāsanaṃ ārocitakālo viya samādhinā cittaṃ kammaniyaṃ katvā vipassanākammaṭṭhānassa vaḍḍhitakālo, tatthevassa tehi dvīhi dūtehi katābhisekassa setacchattaussāpanaṃ viya samathavipassanākammaṭṭhānaṃ nissāya arahattappattassa vimuttisetacchattussāpanaṃ veditabbaṃ.

Nagaranti kho bhikkhu imassetaṃ cātumahābhūtikassa kāyassa adhivacanantiādīsu pana cātumahābhūtikassātiādīnaṃ padānaṃ attho heṭṭhā vitthāritova. Kevalaṃ pana viññāṇarājaputtassa nivāsaṭṭhānattā ettha kāyo ‘‘nagara’’nti vutto, tasseva dvārabhūtattā cha āyatanāni ‘‘dvārānī’’ti, tesu dvāresu niccaṃ suppatiṭṭhitattā sati ‘‘dovāriko’’ti, kammaṭṭhānaṃ ācikkhantena dhammarājena pesitattā samathavipassanā ‘‘sīghaṃ dūtayuga’’nti. Ettha mahāyodho viya samatho, paṇḍitāmacco viya vipassanā veditabbā.

Majjhe siṅghāṭakoti nagaramajjhe siṅghāṭako. Mahābhūtānanti hadayavatthussa nissayabhūtānaṃ mahābhūtānaṃ . Vatthurūpassa hi paccayadassanatthamevetaṃ catumahābhūtaggahaṇaṃ kataṃ. Nagaramajjhe pana so rājakumāro viya sarīramajjhe hadayarūpasiṅghāṭake nisinno samathavipassanādūtehi arahattābhisekena abhisiñcitabbo vipassanāviññāṇarājaputto daṭṭhabbo. Nibbānaṃ pana yathābhūtasabhāvaṃ akuppaṃ adhikārīti katvā yathābhūtaṃ vacananti vuttaṃ. Ariyamaggo pana yādisova pubbabhāgavipassanāmaggo, ayampi aṭṭhaṅgasamannāgatattā tādisoyevāti katvā yathāgatamaggoti vutto. Idaṃ tāvettha dhammadesanatthaṃ ābhatāya upamāya saṃsandanaṃ.


国王命令一位智者大臣：“去吧，劝导王子，进行治理的安排，然后再进行加冕，来吧。”大臣回答：“陛下，无法劝导王子，他愤怒时甚至会伤人。”于是，国王命令一位强壮的武士：“你跟随他，如果他不听劝，就砍掉他的头。”于是，这位大臣与武士迅速前往，询问：“朋友，王子在哪里？”王子正坐在酒馆中，周围被无赖包围，沉浸在歌舞的乐趣中。于是大臣对武士说：“王子，似乎正在进行治理的安排，确实在良好地统治国家。”王子似乎没有听见。于是，武士抓住他的头发，说：“如果你不听从国王的命令，就在这里砍掉你的头。”那些无赖立刻四散逃跑。王子害怕地接受了命令。于是，那里立即为他加冕，抬起白伞，并按照国王所说的进行良好的统治，像往常一样开始了他的治理。为了说明这一点，佛陀说：“在东边的方向。”
这里有一个比喻的联系——如同繁荣的大城市可以看作是涅槃之城，拥有七种宝物的国王如同正觉者，边远城市如同萨卡城，城中如同这位比丘的内心觉醒，正如王子被无赖包围的时刻，正如这位比丘被五种障碍所困扰。两位快速的使者如同禅定和智慧，强壮的武士抓住王子时如同初禅的安定，武士抓住他的头发时如同初禅中的障碍消失，接受国王的命令时如同从禅定中觉醒，向国王报告时如同将心安定于智慧，正如两位使者为他加冕时如同依赖于禅定与智慧的结合，获得阿罗汉果的涅槃。
在这里，城市指的是这个由四大元素构成的身体等，四大元素的意义在前面已详细说明。仅仅因为意识的王子在此居住，身体被称为“城市”，因此有六个感官被称为“门”，在这些门中，因其稳定而称为“边远城市”，由国王的教导而被称为“快速的使者”。在这里，强壮的武士可以看作是禅定，智者大臣可以看作是智慧。
在城市的中央，王子如同坐在身体的心脏中，正如王子坐在城市的中心，依赖于禅定和智慧的教导，获得阿罗汉果的加冕。涅槃正如真实的本质，不动的权威被称为真实的言语。圣道正如以前的智慧之道，这也因其八正道的特性而被称为真实的道路。这些比喻是为了阐明教义而引入的。


Tassevatthassa pākaṭīkaraṇatthaṃ ābhatapakkhe pana idaṃ saṃsandanaṃ – ettha hi chadvārūpamā chaphassāyatanavasena dassanavisuddhipattaṃ khīṇāsavaṃ dassetuṃ ābhatā, nagarasāmiupamā pañcakkhandhavasena, siṅghāṭakūpamā catumahābhūtavasena, nagarūpamā tebhūmakadhammavasena dassanavisuddhipattaṃ khīṇāsavaṃ dassetuṃ ābhatā. Saṅkhepato panimasmiṃ sutte catusaccameva kathitaṃ. Sakalenapi hi nagarasambhārena dukkhasaccameva kathitaṃ, yathābhūtavacanena nirodhasaccaṃ, yathāgatamaggena maggasaccaṃ, dukkhassa pana pabhāvikā taṇhā samudayasaccaṃ. Desanāpariyosāne pañhapucchako bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhitoti.

9. Vīṇopamasuttavaṇṇanā



为了使其显而易见，这里引入了比喻——在这里，六个门的比喻是为了展示六种感触的存在与见解清净的阿罗汉，城市的比喻是为了展示五蕴的存在，心脏的比喻是为了展示四大元素的存在，城市的比喻是为了展示地球的存在与见解清净的阿罗汉。简而言之，在这段经文中仅提到了四圣谛。因为整个城市的构成仅仅是痛苦的真谛被提及，真实的言语是灭的真谛，真实的道路是道的真谛，而痛苦的显现是渴望的真谛。在教导的结尾，提问的比丘已达到流入道果。
琴喻经的注释
provided by EasyChat

246. Navame yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vāti idaṃ satthā yathā nāma mahākuṭumbiko mahantaṃ kasikammaṃ katvā, nipphannasasso gharadvāre maṇḍapaṃ katvā, ubhatosaṅghassa dānaṃ pavatteyya. Kiñcāpi tena ubhatosaṅghassa dānaṃ paṭṭhapitaṃ, dvīsu pana parisāsu santappitāsu sesajanampi santappetiyeva, evameva bhagavā samadhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni pāramiyo pūretvā bodhimaṇḍe sabbaññutaññāṇaṃ adhigantvā pavattitavaradhammacakko jetavanamahāvihāre nisinno bhikkhuparisāya ceva bhikkhuniparisāya ca mahādhammayāgaṃ yajanto vīṇopamasuttaṃ ārabhi. Taṃ penetaṃ kiñcāpi dve parisā sandhāya āraddhaṃ, catunnampi pana parisānaṃ avāritaṃ. Tasmā sabbehipi sotabbañceva saddhātabbañca, pariyogāhitvā cassa attharaso vinditabboti.

Tattha chandotiādīsu chando nāma pubbuppattikā dubbalataṇhā, so rañjetuṃ na sakkoti . Aparāparaṃ uppajjamānā pana balavataṇhā rāgo nāma, so rañjetuṃ sakkoti. Daṇḍādānādīni kātuṃ asamattho pubbuppattiko dubbalakodho doso nāma. Tāni kātuṃ samattho aparāparuppattiko balavakodho paṭighaṃ nāma. Moho pana mohanasammohanavasena uppannaṃ aññāṇaṃ. Evamettha pañcahipi padehi tīṇi akusalamūlāni gahitāni. Tesu gahitesu sabbepi tammūlakā kilesā gahitāva honti. ‘‘Chando rāgo’’ti vā padadvayena aṭṭhalobhasahagatacittuppādā, ‘‘doso paṭigha’’nti padadvayena dve domanassasahagatacittuppādā, mohapadena lobhadosarahitā dve uddhaccavicikicchāsahagatacittuppādā gahitāti. Evaṃ sabbepi dvādasa cittuppādā dassitāva honti.

Sabhayoti kilesacorānaṃ nivāsaṭṭhānattā sabhayo. Sappaṭibhayoti vadhabandhanādīnaṃ kāraṇattā sappaṭibhayo. Sakaṇṭakoti rāgādīhi kaṇṭakehi sakaṇṭako. Sagahanoti rāgagahanādīhi sagahano. Ummaggoti devalokaṃ vā manussalokaṃ vā nibbānaṃ vā gacchantassa amaggo. Kummaggoti kucchitajegucchibhūtaṭṭhānagamanaekapadikamaggo viya apāyasampāpakattā kummaggo. Duhitikoti ettha ihitīti iriyanā, dukkhā ihiti etthāti, duhitiko. Yasmiñhi magge mūlaphalādikhādanīyaṃ vā sāyanīyaṃ vā natthi, tasmiṃ iriyanā dukkhā hoti, na sakkā taṃ paṭipajjitvā icchitaṭṭhānaṃ gantuṃ. Kilesamaggampi paṭipajjitvā na sakkā sampattibhavaṃ gantunti kilesamaggo duhitikoti vutto. Dvīhitikotipi pāṭho, esevattho. Asappurisasevitoti kokālikādīhi asappurisehi sevito.

Tato cittaṃ nivārayeti tehi cakkhuviññeyyehi rūpehi taṃ chandādivasena pavattacittaṃ asubhāvajjanādīhi upāyehi nivāraye. Cakkhudvārasmiñhi iṭṭhārammaṇe rāge uppanne asubhato āvajjantassa cittaṃ nivattati, aniṭṭhārammaṇe dose uppanne mettato āvajjantassa cittaṃ nivattati, majjhattārammaṇe mohe uppanne uddesaparipucchaṃ garuvāsaṃ āvajjantassa cittaṃ nivattati. Evaṃ asakkontena pana satthumahattataṃ dhammassa svākkhātatā saṅghassa suppaṭipatti ca āvajjitabbā. Satthumahattataṃ paccavekkhatopi hi dhammassa svākkhātataṃ saṅghassa suppaṭipattiṃ paccavekkhatopi cittaṃ nivattati. Tena vuttaṃ ‘‘asubhāvajjanādīhi upāyehi nivāraye’’ti.

Kiṭṭhanti kiṭṭhaṭṭhāne uppannasassaṃ. Sampannanti paripuṇṇaṃ sunipphannaṃ. Kiṭṭhādoti sassakhādako . Evameva khoti ettha sampannakiṭṭhaṃ viya pañca kāmaguṇā daṭṭhabbā, kiṭṭhādo goṇo viya kūṭacittaṃ, kiṭṭhārakkhassa pamādakālo viya bhikkhuno chasu dvāresu satiṃ pahāya vicaraṇakālo, kiṭṭhārakkhassa pamādamāgamma goṇena gahitagabbhassa kiṭṭhassa khāditattā sassasāmino sassaphalānadhigamo viya chadvārarakkhikāya satiyā vippavāsamāgamma pañcakāmaguṇaṃ assādentena cittena kusalapakkhassa nāsitattā bhikkhuno sāmaññaphalādhigamābhāvo veditabbo.


有一个比喻，佛陀说：“比丘们，正如一个大家族的大家长，在进行大量的农业工作后，在家门口设立一个帐篷，向两方的僧众施舍。”虽然他为两方的僧众施舍，但在两个聚会中，其他人也被吸引。因此，正如佛陀在圆满了众多的无量功德后，获得了无上的智慧，坐在杰瓦那大寺中，向比丘和比丘尼的群体进行伟大的法事，开始讲述《琴喻经》。虽然这里提到的是两个群体，但实际上是涵盖了四个群体。因此，所有人都应当倾听和信仰，深入理解其深意。
在这里，欲望等的比喻中，欲望是指早期的微弱的贪欲，它无法使人感到愤怒。而不断升起的强烈贪欲是指强烈的欲望，它能够使人感到愤怒。由于不善的根源，早期的微弱愤怒是指无法做出惩罚等的恶，而能够做出这些的强烈愤怒是指强烈的抵抗。无明则是由于无知而产生的迷惑。这样，在这里就抓住了五个不善的根源。在这些根源被抓住时，所有的根源的烦恼也会被抓住。“欲望和贪欲”是指由贪婪所带来的心的产生，“愤怒和抵抗”是指由痛苦所带来的心的产生，而“无明”则是指没有贪欲的心的产生。这样，所有的十二种心的产生都被展示出来。
“有恐惧”是指由于烦恼之贼的存在而有的恐惧。“有极大的恐惧”是指由于杀戮和束缚等原因而有的极大恐惧。“有刺”是指由于贪欲等的刺而有的刺。“有把握”是指由于贪欲的把握而有的把握。“迷路”是指去往天界或人间或涅槃的无路可走。“恶路”是指由于堕落而去往痛苦的道路。“苦路”是指在这里的痛苦，因而称之为苦路。在哪条路上没有根本的果实或其他的安乐，那里就有痛苦的存在，无法走向所欲的地方。即使是走上烦恼的道路，也无法达到所欲的境地，因此烦恼的道路被称为苦路。也有“二苦路”的说法，这里是同样的意思。被不善人所接纳的意思是被如同乌鸦等不善的人所接纳。
因此，心应当被这些眼睛所认识的形象所引导，运用不净观的手段来制止由贪欲等引起的心的产生。在眼门中，若因所欲的对象而产生贪欲时，若以不净观来观察，心会转移；若因不欲的对象而产生愤怒时，若以慈心来观察，心会转移；若因中立的对象而产生无明时，若进行问题的思考，心会转移。这样，无法做到的情况下，应当关注佛的伟大、法的清晰、僧的善行。即使在思考佛的伟大、法的清晰、僧的善行时，心也会转移。因此说：“以不净观的手段来制止。”
“微小”是指在微小的地方产生的。“丰盈”是指充满的、圆满的。“微小的”是指种子和收成的关系。同样，这里应当看到五种欲望就如同丰盈的微小，微小的种子就如同心的产生，微小的收成就如同比丘在六个门中放弃了正念而游荡，微小的收成就如同因贪欲而被捕获的种子，因而在六个门中失去正念的比丘应当理解为失去的善果。


Uparighaṭāyanti dvinnaṃ siṅgānaṃ antare. Suniggahitaṃ niggaṇheyyāti ghaṭāyaṃ patiṭṭhite nāsārajjuke suṭṭhu niggahitaṃ katvā niggaṇheyya. Daṇḍenāti muggarasadisena thūladaṇḍakena. Evañhi so bhikkhave goṇoti evaṃ so kiṭṭhārakkhassa pamādamanvāya yasmiṃ yasmiṃ khaṇe kiṭṭhaṃ otaritukāmo hoti, tasmiṃ tasmiṃ khaṇe evaṃ niggaṇhitvā tāḷetvā osajjanena nibbisevanabhāvaṃ upanīto goṇo.

Evameva khoti idhāpi sampannakiṭṭhamiva pañca kāmaguṇā daṭṭhabbā, kiṭṭhādo viya kūṭacittaṃ, kiṭṭhārakkhassa appamādo viya imassa bhikkhuno chasu dvāresu satiyā avissajjanaṃ, daṇḍo viya suttanto, goṇassa kiṭṭhābhimukhakāle daṇḍena tāḷanaṃ viya cittassa bahiddhā puthuttārammaṇābhimukhakāle anamataggiyadevadūtaādittaāsīvisūpamaanāgatabhayādīsu taṃ taṃ suttaṃ āvajjetvā cittuppādassa puthuttārammaṇato nivāretvā mūlakammaṭṭhāne otāraṇaṃ veditabbaṃ. Tenāhu porāṇā –

‘‘Subhāsitaṃ sutvā mano pasīdati,

Dameti naṃ pītisukhañca vindati;

Tadassa ārammaṇe tiṭṭhate mano,

Goṇova kiṭṭhādako daṇḍatajjito’’ti.

Udujitanti tajjitaṃ. Sudujitanti sutajjitaṃ, sujitantipi attho. Udu, sudūti idaṃ pana nipātamattameva. Ajjhattanti gocarajjhattaṃ. Santiṭṭhatītiādīsu paṭhamajjhānavasena santiṭṭhati, dutiyajjhānavasena sannisīdati, tatiyajjhānavasena ekodi hoti, catutthajjhānavasena samādhiyati. Sabbampi vā etaṃ paṭhamajjhānavasena veditabbaṃ. Ettāvatā hi sammāsambuddhena samathānurakkhaṇaindriyasaṃvarasīlaṃ nāma kathitaṃ.

Rañño vāti kassacideva paccantarañño vā. Saddaṃ suṇeyyāti paccūsakāle pabuddho kusalena vīṇāvādakena vādiyamānāya madhurasaddaṃ suṇeyya. Rajanīyotiādīsu cittaṃ rañjetīti rajanīyo. Kāmetabbatāya kamanīyo. Cittaṃ madayatīti madanīyo. Cittaṃ mucchitaṃ viya karaṇato mucchiyatīti mucchanīyo. Ābandhitvā viya gahaṇato bandhatīti bandhanīyo. Alaṃ me, bhoti vīṇāya saṇṭhānaṃ disvā taṃ anicchanto evamāha. Upadhāraṇeti veṭṭhake. Koṇanti caturassaṃ sāradaṇḍakaṃ.

So taṃ vīṇanti so rājā ‘‘āharatha naṃ vīṇaṃ, ahamassā saddaṃ pasissāmī’’ti taṃ vīṇaṃ gahetvā. Dasadhā vātiādīsu paṭhamaṃ tāva dasadhā phāleyya, athassā saddaṃ apassanto satadhā phāleyya, tathāpi apassanto sakalikaṃ sakalikaṃ kareyya, tathāpi apassanto ‘‘sakalikā jhāyissanti, saddo pana nikkhamitvā palāyissati, tadā naṃ passissāmī’’ti agginā ḍaheyya. Tathāpi apassanto ‘‘sallahukāni masicuṇṇāni vātena bhassissanti, saddo sāradhaññaṃ viya pādamūle patissati, tadā naṃ passissāmī’’ti mahāvāte vā ophuneyya. Tathāpi apassanto ‘‘masicuṇṇāni yathodakaṃ gamissanti, saddo pana pāraṃ gacchanto puriso viya nikkhamitvā tarissati, tadā naṃ passissāmī’’ti nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya.

Evaṃ vadeyyāti sabbehipimehi upāyehi apassanto te manusse evaṃ vadeyya. Asatī kirāyanti asatī kira ayaṃ vīṇā, lāmikāti attho. Asatīti lāmakādhivacanametaṃ. Yathāha –

‘‘Asā lokitthiyo nāma, velā tāsaṃ na vijjati;

Sārattā ca pagabbhā ca, sikhī sabbaghaso yathā’’ti. (jā. 1.

“上方的击打”是指两只狮子之间。若要“妥善控制”，则在设立的容器上，鼻子应当被很好地控制并加以管理。用“杖”来比喻如同粗大的木杖。正如比丘们所说，这只牛在警惕中，若在任何时刻想要逃脱，就应在此时此刻进行控制并用杖击打，避免在放松时产生逃避的状态。
同样，在这里应当将五种欲望视为丰盈的微小，微小的种子如同心的产生，微小的防护如同比丘在六个门中保持正念不放弃，杖如同保持清醒，牛在微小的目标面前如同用杖击打，心在外部的多重对象面前如同在无量的天神、火焰、毒蛇等恐惧中，借此反思而避免从外部对象的产生中偏离根本的修行。这就是古人所说的——
“听到善言，心便欢喜，
制伏欲望，获得快乐；
心常驻于所缘之处，
如同牛被杖控制。”
“被击打”是指被惩罚。“十分被击打”是指非常被惩罚，或是指被惩罚的意思。这里的“被击打”和“非常被击打”仅仅是语气上的不同。“内部”是指内心的领域。根据初禅的状态，心是安住的；根据第二禅的状态，心是安静的；根据第三禅的状态，心是独处的；根据第四禅的状态，心是专注的。所有这些都应当理解为初禅的状态。至此，正如正觉者所说，修持的根本在于内心的控制与守护。
“对国王”是指某位国王或外来的国王。若在黎明时分醒来，善于演奏乐器的演奏者将会听到美妙的声音。“令人愉悦”是指心因而感到欢愉。“因欲而激动”是指因欲望而激动的心。“因醉而迷失”的心是指因醉酒而迷失的心。“因束缚而被束缚”是指因被束缚而被束缚的心。“够了，我的朋友”是指看到乐器的状态而不想要它，因此说出这句话。“保持警觉”是指保持警觉的状态。“角”是指四个角的支撑。
于是，国王对乐器说：“拿来乐器，我想听到它的声音。”若要“十次”，首先可以听到十次，若听不到声音，则可以听到一百次，即便如此，若听不到声音，仍然可以一遍又一遍地进行，即便如此，若听不到声音，则可以用火烧它。即便如此，若听不到声音，则可以用大风将其吹散。即便如此，若听不到声音，则可以用水将其冲走。
因此，若如此说，所有人都将如此说。若说“这乐器是无用的”，则是指这乐器是无用的。无用的意思是指无用的代名词。正如所说——
“那些不受欢迎的女子，潮水不会给她们带来；
她们的美丽和聪慧，如同火焰般闪耀。”

1.61);

Yathevaṃ yaṃkiñci vīṇā nāmāti na kevalañca vīṇāyeva lāmikā, yatheva pana ayaṃ vīṇā nāma, evaṃ yaṃkiñci aññampi tantibaddhaṃ, sabbaṃ taṃ lāmakamevāti attho. Evameva khoti ettha vīṇā viya pañcakkhandhā daṭṭhabbā, rājā viya yogāvacaro. Yathā so rājā taṃ vīṇaṃ dasadhā phālanato paṭṭhāya vicinanto saddaṃ adisvā vīṇāya anatthiko hoti, evaṃ yogāvacaro pañcakkhandhe sammasanto ahanti vā mamanti vā gahetabbaṃ apassanto khandhehi anatthiko hoti. Tenassa taṃ khandhasammasanaṃ dassento rūpaṃ samanvesati yāvatā rūpassa gatītiādimāha.

Tattha samanvesatīti pariyesati. Yāvatā rūpassa gatīti yattakā rūpassa gati. Tattha gatīti gatigati, sañjātigati, salakkhaṇagati, vibhavagati, bhedagatīti pañcavidhā honti. Tattha idaṃ rūpaṃ nāma heṭṭhā avīcipariyantaṃ katvā upari akaniṭṭhabrahmalokaṃ anto katvā etthantare saṃsarati vattati, ayamassa gatigati nāma.

Ayaṃ pana kāyo neva padumagabbhe, na puṇḍarīkanīluppalādīsu sañjāyati, āmāsayapakkāsayānaṃ pana antare bahalandhakāre duggandhapavanavicarite paramajegucche okāse pūtimacchādīsu kimi viya sañjāyati , ayaṃ rūpassa sañjātigati nāma.

Duvidhaṃ pana rūpassa lakkhaṇaṃ, ‘‘ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpa’’nti (saṃ. ni. 3.79) evaṃ vutta ruppanasaṅkhātaṃ paccattalakkhaṇañca aniccādibhedaṃ sāmaññalakkhaṇañca, ayamassa salakkhaṇagati nāma.

‘‘Gati migānaṃ pavanaṃ, ākāso pakkhinaṃ gati;

Vibhavo gati dhammānaṃ, nibbānaṃ arahato gatī’’ti. (pari. 339) –

Evaṃ vutto rūpassa abhāvo vibhavagati nāma. Yo panassa bhedo, ayaṃ bhedagati nāma. Vedanādīsupi eseva nayo. Kevalañhettha upari yāva bhavaggā tesaṃ sañjātigati, salakkhaṇagatiyañca vedayitasañjānanaabhisaṅkharaṇavijānanavasena paccattalakkhaṇaṃ veditabbaṃ.

Tampi tassa na hotīti yadetaṃ rūpādīsu ahanti vā mamanti vā asmīti vā evaṃ niddiṭṭhaṃ diṭṭhitaṇhāmānaggāhattayaṃ, tampi tassa khīṇāsavassa na hotīti yathānusandhināva suttāgataṃ. Tena vuttaṃ mahāaṭṭhakathāyaṃ –

‘‘Ādimhi sīlaṃ kathitaṃ, majjhe samādhibhāvanā;

Pariyosāne ca nibbānaṃ, esā vīṇopamā kathā’’ti.

10. Chappāṇakopamasuttavaṇṇanā



1.61) 如此，任何被称为“琴”的东西，不仅仅是琴而已，正如这把琴一样，任何其他的弦乐器，所有这些都被视为无用的。因此，这里应当将五蕴视为琴，将修行者视为国王。就如国王在寻求声音时，若未听到琴声，则琴对他而言是没有用的；同样，修行者若未能正确理解五蕴，或是执着于“我”或“我的”，则在五蕴面前也是无用的。因此，为了让他能够理解五蕴的本质，便会追寻色法，直至“色法的去处”。
在这里，“追寻”是指探索。“直至色法的去处”是指色法的去向。“去处”有五种：去向、产生的去向、特征的去向、分离的去向、分裂的去向。在这里，这个色法是指在无间地狱的底部到达最上层的梵天界之间的存在，这就是它的去向。
然而，这具身体既不在莲花中，也不在白色睡莲等中生起，而是在恶劣的环境中，在恶臭的风中游荡，像是被困在极度的黑暗中，这就是色法的产生去向。
色法的特征有两种：“如是，比丘们，这就是色法”（《相应部·中卷》第79经），因此可分为产生的特征和自性特征，以及无常等的分类，这就是它的特征去向。
“动物的去向是风，天空的去向是鸟；法的去向是解脱，阿罗汉的去向是涅槃。”（《大品经》第339经）——如是所述，色法的缺失被称为分离的去向。若有分离，这就是分裂的去向。感受等也遵循同样的原则。这里仅提到在生死轮回中，至于产生的去向和特征的去向，依赖于感受、知觉、思维和识别的自性特征应当被理解。
但对他来说这并不成立，因为在色法等中，若是“我”或“我的”或“存在”之类的执著，这种执著并不适用于已断除烦恼的人，因此如同经文所述。因此在《大论》中说：
“起初讲述戒律，中间讲述禅定的修习；
最终讲述涅槃，这就是琴喻的教义。”
六比喻经的注释

247. Dasame arugattoti vaṇasarīro. Tesaṃyeva arūnaṃ pakkattā pakkagatto. Saravananti kaṇḍavanaṃ. Evameva khoti arugatto puriso viya dussīlapuggalo veditabbo. Tassa kusakaṇṭakehi viddhassa sarapattehi ca asidhārūpamehi vilikhitagattassa bhiyyosomattāya dukkhadomanassaṃ viya tattha tattha sabrahmacārīhi ‘‘ayaṃ so imesañca imesañca kammānaṃ kārako’’ti vuccamānassa uppajjanadukkhaṃ veditabbaṃ.

Labhati vattāranti labhati codakaṃ. Evaṃkārīti evarūpānaṃ vejjakammadūtakammādīnaṃ kārako. Evaṃsamācāroti vidhavā gocarādivasena evarūpagocaro. Asucigāmakaṇṭakoti asuddhaṭṭhena asuci, gāmavāsīnaṃ vijjhanaṭṭhena kaṇṭakoti gāmakaṇṭako.

Pakkhinti hatthisoṇḍasakuṇaṃ. Ossajjeyyāti vissajjeyya. Āviñcheyyunti ākaḍḍheyyuṃ. Pavekkhāmīti pavisissāmi. Ākāsaṃ ḍessāmīti ākāsaṃ uppatissāmi.

Etesu pana ahi ‘‘bhogehi maṇḍalaṃ bandhitvā supissāmī’’ti vammikaṃ pavisitukāmo hoti. Susumāro ‘‘dūre bilaṃ pavisitvā nipajjissāmī’’ti udakaṃ pavisitukāmo hoti. Pakkhī ‘‘ajaṭākāse sukhaṃ vicarissāmī’’ti ākāsaṃ ḍetukāmo hoti. Kukkuro ‘‘uddhanaṭṭhāne chārikaṃ byūhitvā usumaṃ gaṇhanto nipajjissāmī’’ti gāmaṃ pavisitukāmo hoti. Siṅgālo ‘‘manussamaṃsaṃ khāditvā piṭṭhiṃ pasāretvā sayissāmī’’ti āmakasusānaṃ pavisitukāmo hoti. Makkaṭo ‘‘ucce rukkhe abhiruhitvā disādisaṃ pakkhandissāmī’’ti vanaṃ pavisitukāmo hoti.

Anuvidhāyeyyunti anugaccheyyuṃ, anuvidhiyeyyuntipi pāṭho, anuvidhānaṃ āpajjeyyunti attho. Yattha so yāti, tattheva gaccheyyunti vuttaṃ hoti. Evamevāti ettha cha pāṇakā viya chāyatanāni daṭṭhabbāni, daḷharajju viya taṇhā, majjhe gaṇṭhi viya avijjā. Yasmiṃ yasmiṃ dvāre ārammaṇaṃ balavaṃ hoti, taṃ taṃ āyatanaṃ tasmiṃ tasmiṃ ārammaṇe āviñchati.

Imaṃ pana upamaṃ bhagavā sarikkhakena vā āhareyya āyatanānaṃ vā nānattadassanavasena. Tattha sarikkhakena tāva visuṃ appanākiccaṃ natthi, pāḷiyaṃyeva appitā. Āyatanānaṃ nānattadassanena pana ayaṃ appanā – ahi nāmesa bahi sittasammaṭṭhe ṭhāne nābhiramati, saṅkāraṭṭhānatiṇapaṇṇagahanavammikāniyeva pana pavisitvā nipannakāle abhiramati, ekaggataṃ āpajjati. Evameva cakkhupetaṃ visamajjhāsayaṃ, maṭṭhāsu suvaṇṇabhittiādīsu nābhiramati, oloketumpi na icchati, rūpacittapupphalatādivicittesuyeva pana abhiramati. Tādisesu hi ṭhānesu cakkhumhi appahonte mukhampi vivaritvā oloketukāmo hoti.

Susumāropi bahi nikkhanto gahetabbaṃ na passati, akkhiṃ nimīletvā carati. Yadā pana byāmasatamattaṃ udakaṃ ogāhitvā bilaṃ pavisitvā nipanno hoti, tadā tassa cittaṃ ekaggaṃ hoti, sukhaṃ supati. Evameva sotampetaṃ bilajjhāsayaṃ ākāsasannissitaṃ, kaṇṇacchiddakūpakeyeva ajjhāsayaṃ karoti, kaṇṇacchiddākāsoyeva tassa saddasavane paccayo hoti. Ajaṭākāsopi vaṭṭatiyeva. Antoleṇasmiñhi sajjhāye kayiramāne na leṇacchadanaṃ bhinditvā saddo bahi nikkhamati, dvāravātapānachiddehi pana nikkhamitvā dhātuparamparā ghaṭṭento āgantvā sotapasādaṃ ghaṭṭeti. Atha tasmiṃ kāle ‘‘asukaṃ nāma sajjhāyatī’’ti leṇapiṭṭhe nisinnā jānanti.

Evaṃ sante sampattagocaratā hoti, kiṃ panetaṃ sampattagocaranti? Āma sampattagocaraṃ. Yadi evaṃ dūre bheriādīsu vajjamānesu ‘‘dūre saddo’’ti jānanaṃ na bhaveyyāti. No na bhavati. Sotapasādasmiñhi ghaṭṭite ‘‘dūre saddo, āsanne saddo, paratīre orimatīre’’ti tathā tathā jānanākāro hoti, dhammatā esāti. Kiṃ etāya dhammatāya? Yato yato chiddaṃ, tato tato savanaṃ hoti candimasūriyādīnaṃ dassanaṃ viyāti asampattagocaramevetaṃ.


第十，苦涩的比喻是指色法的身体。正因如此，红色的色法被视为色法。沙拉瓦那是指沙地。如此，正如一个身处苦涩中的人，恶劣的品行者应被理解为如此。他因被善根刺穿，因被沙拉法的身体所覆盖，正如被刀刺一般，因而产生极大的痛苦和烦恼，这种痛苦被称为“因他人所做的工作”。
“获得所做的工作”是指获得指引。如此的工作是指这类医生、药剂师等的工作。如此的行为是指如同寡妇、牧民等的行为。污秽的村庄是指因污秽而被称为污秽，因村民的行为而被称为村庄。
“翅膀”是指大象和鸟类。若“放弃”，是指放弃。若“被吸引”，是指被吸引。若“进入”，是指进入。若“看见天空”，是指飞向天空。
在这些情况下，蛇会想要进入洞穴，认为“我会在这里舒服地休息”。狡猾的动物会想要“远离洞穴，安静地躺下”，而进入水中。鸟类会想要“在空中快乐地飞翔”，而飞向空中。狗会想要“在高处安静地躺下，捕捉热气”，而进入村庄。狼会想要“吃掉人肉，伸展背部”，而进入人类的坟墓。猴子会想要“爬上高树，寻找同类”，而进入森林。
“跟随”是指跟随，或是指跟随的意思。无论他去哪里，都会去那里。如此，六种生物应被视为六种状态，贪欲如同坚固的绳索，无明如同中心的结。在每个门口，若所缘强烈，则在每个状态中都会被吸引。
而这比喻，佛陀会以真实的方式引入，或是以状态的多样性来引入。在这里，真实的状态是指没有特别的行为，只有在巴利文中才有。状态的多样性是指，蛇不喜欢在外面炽热的地方停留，只有在阴凉的地方，进入洞穴后才会感到舒适，达到专注的状态。如此，眼睛在不平衡的状态中，不喜欢在金色的墙壁等地方，甚至不想看，而只在色法的多样性中感到舒适。在这样的地方，眼睛似乎不太清晰，嘴巴也会想要看。
狡猾的动物在外面，不被看到，眼睛闭着游荡。当它在水中，进入洞穴后安静地躺下时，心会专注，安稳地入睡。如此，耳朵也在洞穴的深处，耳朵的开口也会在心中形成，耳朵的开口会成为听到声音的条件。狡猾的动物也一样。在洞穴的深处，声音不会穿透，声音会从外面出来，但通过门窗等会穿透而进入耳朵的感受。然后在这个时候，坐在洞穴里的动物会知道“某个声音在响”。
如此，若有适合的状态，便会有适合的状态。那何为适合的状态呢？是的，适合的状态。若如此，在远处的鼓声等响起时，不会知道“远处的声音”。不会有这样的状态。在耳朵被击打时，知道“远处的声音，近处的声音，彼岸的声音”，这样才能理解事物的本质。这种本质是什么？就是每当有裂缝时，就会有声音，如同月亮和太阳的出现，这便是适合的状态。


Pakkhīpi rukkhe vā bhūmiyaṃ vā na ramati. Yadā pana ekaṃ vā dve vā leḍḍupāte atikkamma ajaṭākāsaṃ pakkhando hoti, tadā ekaggacittataṃ āpajjati. Evameva ghānampi ākāsajjhāsayaṃ vātūpanissayagandhagocaraṃ. Tathā hi gāvo navavuṭṭhe deve bhūmiṃ ghāyitvā ghāyitvā ākāsābhimukho hutvā vātaṃ ākaḍḍhanti. Aṅgulīhi gandhapiṇḍaṃ gahetvāpi ca upasiṅghanakāle vātaṃ anākaḍḍhanto neva tassa gandhaṃ jānāti.

Kukkuropi bahi caranto khemaṭṭhānaṃ na passati, leḍḍudaṇḍādīhi upadduto hoti. Antogāmaṃ pavisitvā uddhanaṭṭhāne chārikaṃ byūhitvā nipannassa panassa phāsu hoti. Evameva jivhāpi gāmajjhāsayā āposannissitarasārammaṇā. Tathā hi tiyāmarattiṃ samaṇadhammaṃ katvāpi pātova pattacīvaramādāya gāmaṃ pavisitabbaṃ hoti. Sukkhakhādanīyassa ca na sakkā kheḷena atemitassa rasaṃ jānituṃ.

Siṅgālopi bahi caranto ratiṃ na vindati, āmakasusāne manussamaṃsaṃ khāditvā nipannasseva panassa phāsu hoti. Evameva kāyopi upādiṇṇakajjhāsayo pathavīsannissitaphoṭṭhabbārammaṇo. Tathā hi aññaṃ upādiṇṇakaṃ alabhamānā sattā attanova hatthatale sīsaṃ katvā nipajjanti. Ajjhattikabāhirā cassa pathavī ārammaṇaggahaṇe paccayo hoti. Susanthatassāpi hi sayanassa heṭṭhāṭhitānampi vā phalakānaṃ na sakkā anisīdantena vā anuppīḷantena vā thaddhamudubhāvo jānitunti ajjhattikabāhirā pathavī etassa phoṭṭhabbajānane paccayo hoti.

Makkaṭopi bhūmiyaṃ vicaranto nābhiramati, hatthasatubbedhaṃ panassa rukkhaṃ āruyha viṭapapiṭṭhe nisīditvā disāvidisā olokentasseva phāsuko hoti. Evaṃ manopi nānajjhāsayo bhavaṅgapaccayo, diṭṭhapubbepi nānārammaṇajjhāsayaṃ karotiyeva mūlabhavaṅgaṃ panassa paccayo hotīti ayamettha saṅkhepo, vitthārena pana āyatanānaṃ nānattaṃ visuddhimagge āyatananiddese vuttameva.

Taṃ cakkhu nāviñchatīti taṇhārajjukānaṃ āyatanapāṇakānaṃ kāyagatāsatithambhe baddhānaṃ nibbisevanabhāvaṃ āpannattā nākaḍḍhatīti imasmiṃ sutte pubbabhāgavipassanāva kathitā.

11. Yavakalāpisuttavaṇṇanā



鸟类在树上或地面上并不感到愉悦。当一只或两只飞过悬崖，进入空中时，它们会获得专注的心态。同样，嗅觉也与空中相关，依赖于风的气味。因此，牛在九天的神灵下，嗅着大地的气味，朝向天空，拉动风。即便是用手指抓住香球，在嗅的时候也无法识别那种气味。
狗在外面游荡时并不看到安全的地方，受到悬崖等的困扰。进入村庄后，安静地躺下时，便会感到舒适。同样，舌头也依赖于村庄的水分。正如在夜晚，修行者完成修行后，早晨带着托钵进入村庄。对于干燥的食物，无法通过玩耍来识别其味道。
狐狸在外面游荡时并不感到快乐，只有在吃掉人肉后安静地躺下时才感到舒适。同样，身体也依赖于接触地面的感觉。就如同其他生物在没有找到其他依托时，往往会将头放在手掌上安静地入睡。内外的土地在接触的过程中成为条件。即使是安静地躺着，身体也会在下面的地面上感受到压力。
猴子在地面上游荡时并不感到快乐，爬上树干后，坐在树枝上眺望四方时才感到舒适。如此，心灵也依赖于生死的状态，虽然曾经有所见，但仍然会因各种对象而感到不安。根本的生死状态是它的条件。
因此，眼睛不会被遮蔽，因而不被束缚，因而不会被困扰。它们依赖于渴望的对象，若被束缚，则会感到不安。这在此经文中，前面的部分已阐述了内观的修行。
大麦种子的比喻经的注释

248. Ekādasame yavakalāpīti lāyitvā ṭhapitayavapuñjo. Byābhaṅgihatthāti kājahatthā. Chahi byābhaṅgīhi haneyyunti chahi puthulakājadaṇḍakehi potheyyuṃ. Sattamoti tesu chasu janesu yave pothetvā pasibbake pūretvā ādāya gatesu añño sattamo āgaccheyya. Suhatatarā assāti yaṃ tattha avasiṭṭhaṃ atthi bhusapalāpamattampi, tassa gahaṇatthaṃ suṭṭhutaraṃ hatā.

Evameva khoti ettha catumahāpatho viya cha āyatanāni daṭṭhabbāni, catumahāpathe nikkhittayavakalāpī viya satto, cha byābhaṅgiyo viya iṭṭhāniṭṭhamajjhattavasena aṭṭhārasa ārammaṇāni, sattamā byābhaṅgī viya bhavapatthanā kilesā. Yathā catumahāpathe ṭhapitā yavakalāpī chahi byābhaṅgīhi haññati, evamime sattā aṭṭhārasahi ārammaṇadaṇḍakehi chasu āyatanesu haññanti. Yathā sattamena suhatatarā honti, evaṃ sattā bhavapatthanakilesehi suhatatarā honti bhavemūlakaṃ dukkhaṃ anubhavamānā.

Idāni nesaṃ taṃ bhavapatthanakilesaṃ dassetuṃ bhūtapubbaṃ, bhikkhavetiādimāha. Tatrāti sudhammāyaṃ bhummaṃ, sudhammāya devasabhāya dvāreti attho. Dhammikā kho devāti dhammikā ete devā nāma, yehi mādisaṃ asurādhipatiṃ gahetvā mayhaṃ bhedanamattampi na katanti sandhāya vadati. Adhammikā devāti adhammikā ete devā nāma, ye mādisaṃ asurādhipatiṃ navagūthasūkaraṃ viya kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā nisīdāpenti. Evaṃ sukhumaṃ kho, bhikkhave, vepacittibandhananti taṃ kira padumanāḷasuttaṃ viya makkaṭajālasuttaṃ viya ca sukhumaṃ hoti, chettuṃ pana neva vāsiyā na pharasunā sakkā. Yasmā pana citteneva bajjhati, cittena muccati, tasmā ‘‘vepacittibandhana’’nti vuttaṃ.

Tato sukhumataraṃ mārabandhananti kilesabandhanaṃ panesaṃ tatopi sukhumataraṃ, neva cakkhussa āpāthaṃ gacchati, na iriyāpathaṃ nivāreti. Tena hi baddhā sattā pathavitalepi ākāsepi yojanasatampi yojanasahassampi gacchantipi āgacchantipi. Chijjamānaṃ panetaṃ ñāṇeneva chijjati, na aññenāti ‘‘ñāṇamokkhaṃ bandhana’’ntipi vuccati.

Maññamānoti taṇhādiṭṭhimānānaṃ vasena khandhe maññanto. Baddho mārassāti mārabandhanena baddho. Karaṇatthe vā etaṃ sāmivacanaṃ, kilesamārena baddhoti attho. Mutto pāpimatoti mārassa bandhanena mutto. Karaṇattheyeva vā idaṃ sāmivacanaṃ, pāpimatā kilesabandhanena muttoti attho.

Asmīti padena taṇhāmaññitaṃ vuttaṃ. Ayamahasmīti diṭṭhimaññitaṃ. Bhavissanti sassatavasena diṭṭhimaññitameva. Na bhavissanti ucchedavasena. Rūpītiādīni sassatasseva pabhedadīpanāni. Tasmāti yasmā maññitaṃ ābādhaṃ antodosanikantanavasena rogo ceva gaṇḍo ca sallañca, tasmā. Iñjitantiādīni yasmā imehi kilesehi sattā iñjanti ceva phandanti ca papañcitā ca honti pamattākārapattā, tasmā tesaṃ ākāradassanatthaṃ vuttāni.

Mānagatavāre pana mānassa gataṃ mānagataṃ, mānapavattīti attho. Mānoyeva mānagataṃ gūthagataṃ muttagataṃ viya. Tattha asmīti idaṃ taṇhāya sampayuttamānavasena vuttaṃ. Ayamahamasmīti diṭṭhivasena. Nanu ca diṭṭhisampayutto nāma māno natthīti? Āma natthi, mānassa pana appahīnattā diṭṭhi nāma hoti. Mānamūlakaṃ diṭṭhiṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Āsīvisavaggo.

Catuttho paṇṇāsako.

Saḷāyatanasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Vedanāsaṃyuttaṃ

1. Sagāthāvaggo

1. Samādhisuttavaṇṇanā



第十一，大麦种子是指经过压制而放置的大麦穗。被称为“被打破的手”的是指身体的手。用六根打破的意思是指用六根的棍子来打击。第七个是指在这六个人中，打破了大麦而将其放入袋中，带走后，另一个第七个会到来。若有剩余的，则更为丰厚，若仅有一小部分，则更为珍贵。
如此，这里应当将六个感官视为四大通道，正如在四大通道中丢弃的大麦种子一样，众生如同六个被打破的，依赖于欲望的中间状态而有十八种所缘，依赖于第七个被打破的状态而生起的烦恼。就如在四大通道中放置的大麦种子被六个打破的所伤害一样，这些众生也会因十八根棍子而在六个感官中受到伤害。正如第七个更为丰厚一样，众生在经历生死的烦恼时也会更为丰厚，体验到根本的痛苦。
现在，为了展现这些生死的烦恼，便说“比丘们”。在此，指的是在善法的环境中，善法的天神的领域。善法的天神是指这些天神，他们不会对如阿修罗王那样的存在施加伤害。恶法的天神是指这些恶法的天神，他们会像被绑住的野猪一样，被五个绳索束缚而坐着。因此，这种微妙的束缚，正如在《莲花经》或《猴子网经》中所述，微妙得无法被切断，无法用刀斩断。因为它仅仅是通过心灵而存在，心灵的解脱，因此被称为“微妙的束缚”。
因此，烦恼的束缚比这些束缚更为微妙，它不会影响眼睛的视力，也不会阻碍行动的方式。因此，被束缚的众生即使在地面上或空中，行走一百或一千的距离，也会前往。被切断的只是通过智慧而被切断，不能通过其他方式，因此被称为“智慧解脱的束缚”。
“认为”是指以贪欲和见解的方式，认为五蕴是存在的。被束缚的生灵是被烦恼所束缚。此处可理解为，因烦恼而被束缚。解脱的恶人是指因烦恼的束缚而解脱。此处可理解为，这是一种解脱的说法，因而从恶法的束缚中解脱。
“我”是指被贪欲所认为的存在。“这是我”是指被见解所认为的存在。“将会存在”是指永恒的见解。“不会存在”是指毁灭的见解。“色法”等是指永恒的不同。正因如此，因认为存在的障碍而产生的病痛、肿块和刺痛，因此被称为。因而，由于这些烦恼，众生受到影响，因而被称为烦恼的影响。
在有关骄傲的部分，骄傲被称为“骄傲的去处”，意指骄傲的行为。骄傲本身就是骄傲的去处，如同被束缚的状态。此处的“我”是指与贪欲相连的状态。“这是我”是指与见解相连的状态。难道与见解相连的骄傲并不存在吗？是的，不存在，但由于骄傲未被完全放弃，因此见解仍然存在。此处指的是以骄傲为根本的见解。其余部分在各处都可理解为相同。
这是关于蛇的部分。
第四十章。
六根的相关注释已完成。
感受的相关内容
诗句部分
禅定经的注释

249. Vedanāsaṃyutte sagāthāvaggassa paṭhame samāhitoti upacārena vā appanāya vā samāhito. Vedanā ca pajānātīti vedanā dukkhasaccavasena pajānāti. Vedanānañca sambhavanti tāsaṃyeva sambhavaṃ samudayasaccavasena pajānāti. Yattha cetāti yatthetā vedanā nirujjhanti, taṃ nibbānaṃ nirodhasaccavasena pajānāti. Khayagāminanti tāsaṃyeva vedanānaṃ khayagāminaṃ maggaṃ maggasaccavasena pajānāti. Nicchāto parinibbutoti nittaṇho hutvā kilesaparinibbānena parinibbuto. Evamettha sutte sammasanacāravedanā kathitā. Gāthāsu dvīhi padehi samathavipassanā kathitā, sesehi catusaccaṃ kathitaṃ. Evamettha sabbasaṅgāhiko catubhūmakadhammaparicchedo vutto.

2. Sukhasuttavaṇṇanā

250. Dutiye adukkhamasukhaṃ sahāti adukkhamasukhañca sukhadukkhehi saha. Ajjhattañca bahiddhā cāti attano ca parassa ca. Mosadhammanti nassanasabhāvaṃ. Palokinanti palujjanakaṃ bhijjanasabhāvaṃ. Phussa phussa vayaṃ passanti ñāṇena phusitvā phusitvā vayaṃ passanto. Evaṃ tattha virajjatīti evaṃ tāsu vedanāsu virajjati. Idhāpi sutte sammasanacāravedanā kathitā, gāthāsu ñāṇaphusanaṃ.

3. Pahānasuttavaṇṇanā

251. Tatiye acchecchi taṇhanti sabbampi taṇhaṃ chindi samucchindi. Vivattayi saṃyojananti dasavidhampi saṃyojanaṃ parivattayi nimmūlakamakāsi. Sammāti hetunā kāraṇena. Mānābhisamayāti mānassa dassanābhisamayā, pahānābhisamayā ca. Arahattamaggo hi kiccavasena mānaṃ sampassati, ayamassa dassanābhisamayo. Tena diṭṭho pana so tāvadeva pahīyati, diṭṭhavisena diṭṭhasattānaṃ jīvitaṃ viya. Ayamassa pahānābhisamayo.

Antamakāsi dukkhassāti evaṃ arahattamaggena mānassa diṭṭhattā ca pahīnattā ca ye ime ‘‘kāyabandhanassa anto jīrati (cūḷava. 278) haritantaṃ vā’’ti (ma. ni. 1.304) evaṃ vuttaantimamariyādanto ca, ‘‘antamidaṃ, bhikkhave, jīvikāna’’nti (itivu. 91; saṃ. ni. 3.80) evaṃ vuttalāmakanto ca, ‘‘sakkāyo eko anto’’ti (a. ni. 6.61; cūḷani. tissametteyyamāṇavapucchāniddesa 11) evaṃ vuttakoṭṭhāsanto ca, ‘‘esevanto dukkhassa sabbapaccayasaṅkhayā’’ti (saṃ ni. 2.51; 2.4.71; udā. 71) evaṃ vuttakoṭanto cāti cattāro antā, tesu sabbasseva vaṭṭadukkhassa aduṃ catutthakoṭisaṅkhātaṃ antamakāsi, paricchedaṃ parivaṭumaṃ akāsi, antimasamussayamattāvasesaṃ dukkhamakāsīti vuttaṃ hoti.

Sampajaññaṃ na riñcatīti sampajaññaṃ na jahati. Saṅkhyaṃ nopetīti ratto duṭṭho mūḷhoti paññattiṃ na upeti, taṃ paññattiṃ pahāya khīṇāsavo nāma hotīti attho. Imasmiṃ sutte ārammaṇānusayo kathito.

4. Pātālasuttavaṇṇanā



第四十九，感受的相关内容，第一部分，专注是指通过修习或专注而获得的。感受的理解是指通过痛苦的真实而理解感受。感受的生起是指通过生起的真实而理解这些感受的生起。若这些感受消失，则是通过灭的真实而理解涅槃。消亡的道路是指通过消亡的真实而理解这些感受的消亡。彻底解脱是指通过无欲而彻底解脱，因而通过烦恼的彻底解脱而得到解脱。如此，在此经文中，关于理解行为的感受已被阐述。诗句中提到的两个词是指止息与观察，其余部分则是指四真理的阐述。因此，这里提到的包括所有的四大地法的界限。
快乐的经文注释
第二，痛苦与快乐是共存的，痛苦与快乐也互相交织。内在与外在是指自身与他人。消失的法是指消亡的特性。破裂的法是指破裂的特性。触碰时，智慧会触及并看见生灭。如此，在这些感受中会生起无欲的状态。在此经文中，关于理解行为的感受已被阐述，诗句中提到的智慧触碰。
放弃的经文注释
第三，切断欲望，完全斩断所有的欲望。转变了束缚，彻底根除十种束缚。通过因果的缘故而聚集。通过对骄傲的理解而放弃，放弃的理解也是如此。因为阿罗汉的道路是通过功能上理解骄傲，这是他的理解。因此，他在此被视为已放弃，视为生存的众生。对于他而言，这是放弃的理解。
“痛苦的终结”是指通过阿罗汉的道路而对骄傲的观察和放弃，正如这些“身体的束缚在内衰竭”所说的那样，正如“这是众生的生存”所说的那样，正如“一个人的内在”所说的那样，正如“这是痛苦的终结，所有因缘的终结”所说的那样，正如“这是痛苦的终极界限”所说的那样，四个终点，所有的痛苦的轮回在此终止，形成了一个界限，指向最后的痛苦的消逝。
“明觉”不会被遗弃。不会被计数，是指愤怒与愚痴的状态，不会被计数，抛弃这种状态的就是解脱者。此经文中提到的是关于所缘的依赖。
地狱的经文注释

252. Catutthe pātāloti pātassa alaṃ pariyatto, natthi ettha patiṭṭhāti pātālo. Asantaṃ avijjamānanti asambhūtattaṃ apaññāyamānattaṃ. Evaṃ vācaṃ bhāsatīti atthi mahāsamudde pātāloti evaṃ vācaṃ. So hi yaṃ taṃ balavāmukhaṃ mahāsamuddassa udakaṃ vegena pakkhanditvā cakkavāḷaṃ vā sineruṃ vā āhacca yojanadviyojanadasayojanappamāṇampi uggantvā puna mahāsamudde patati, yassa patitaṭṭhāne mahānarakapapāto viya hoti, yaṃ loke balavāmukhanti vuccati. Taṃ sandhāya evaṃ vadati.

Yasmā pana tattha tathārūpānaṃ macchakacchapadevadānavānaṃ patiṭṭhāpi hoti sukhanivāsopi, tasmā asantaṃ asaṃvijjamānaṃ taṃ taṃ vācaṃ bhāsati nāma. Yasmā pana sabbaputhujjanā sārīrikāya dukkhavedanāya patiṭṭhātuṃ na sakkonti, tasmā pātassa alanti atthena ayameva pātāloti dassento sārīrikānaṃ kho etaṃ bhikkhavetiādimāha.

Pātālena paccuṭṭhāsīti pātālasmiṃ na patiṭṭhāsi. Gādhanti patiṭṭhaṃ. Akkandatīti anibaddhaṃ vippalāpaṃ vilapanto kandati. Dubbaloti dubbalañāṇo. Appathāmakoti ñāṇathāmassa parittatāya parittathāmako. Imasmiṃ sutte ariyasāvakoti sotāpanno. Sotāpanno hi ettha dhuraṃ, balavavipassako na tikkhabuddhi uppannaṃ vedanaṃ ananuvattitvā patiṭṭhātuṃ samattho yogāvacaropi vaṭṭati.

5. Daṭṭhabbasuttavaṇṇanā

253. Pañcame dukkhato daṭṭhabbāti vipariṇāmanavasena dukkhato daṭṭhabbā. Sallatoti dukkhāpanavinivijjhanaṭṭhena sallāti daṭṭhabbā. Aniccatoti adukkhamasukhā hutvā abhāvākārena aniccato daṭṭhabbā. Addāti addasa. Santanti santasabhāvaṃ.

6. Sallasuttavaṇṇanā

254. Chaṭṭhe tatrāti tesu dvīsu janesu. Anuvedhaṃ vijjheyyāti tasseva vaṇamukhassa aṅgulantare vā dvaṅgulantare vā āsannapadese anugatavedhaṃ. Evaṃ viddhassa hi sā anuvedhā vedanā paṭhamavedanāya balavatarā hoti, pacchā uppajjamānā domanassavedanāpi evameva purimavedanāya balavatarā hoti. Dukkhāya vedanāya nissaraṇanti dukkhāya vedanāya hi samādhimaggaphalāni nissaraṇaṃ, taṃ so na jānāti, kāmasukhameva nissaraṇanti jānāti. Tāsaṃ vedanānanti tāsaṃ sukhadukkhavedanānaṃ. Saññutto naṃ vedayatīti kilesehi sampayuttova hutvā taṃ vedanaṃ vedayati, na vippayutto. Saññutto dukkhasmāti karaṇatthe nissakkaṃ, dukkhena sampayuttoti attho. Saṅkhātadhammassāti viditadhammassa tulitadhammassa. Bahussutassāti pariyattibahussutassa paṭivedhabahussutassa ca. Sammā pajānāti bhavassa pāragūti bhavassa pāraṃ nibbānaṃ gato, tadeva nibbānaṃ sammā pajānāti. Imasmimpi sutte ārammaṇānusayova kathito. Ariyasāvakesu ca khīṇāsavo ettha dhuraṃ, anāgāmīpi vaṭṭatīti vadanti.

7. Paṭhamagelaññasuttavaṇṇanā

255. Sattame yena gilānasālā tenupasaṅkamīti ‘‘sadevake loke aggapuggalo tathāgatopi gilānupaṭṭhānaṃ gacchati, upaṭṭhātabbayuttakā nāma gilānāti bhikkhū saddahitvā okappetvā gilāne upaṭṭhātabbe maññissantī’’ti ca ‘‘ye tattha kammaṭṭhānasappāyā, tesaṃ kammaṭṭhānaṃ kathessāmī’’ti ca cintetvā upasaṅkami. Kāye kāyānupassītiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ parato vakkhāma. Aniccānupassīti aniccataṃ anupassanto. Vayānupassīti vayaṃ anupassanto. Virāgānupassīti virāgaṃ anupassanto. Nirodhānupassīti nirodhaṃ anupassanto. Paṭinissaggānupassīti paṭinissaggaṃ anupassanto.

Ettāvatā kiṃ dassitaṃ hoti? Imassa bhikkhuno āgamanīyapaṭipadā, satipaṭṭhānāpi hi pubbabhāgāyeva, sampajaññepi aniccānupassanā vayānupassanā virāgānupassanāti ca imāpi tisso anupassanā pubbabhāgāyeva, nirodhānupassanāpi paṭinissaggānupassanāpi imā dve missakā. Ettāvatā imassa bhikkhuno bhāvanākālo dassitoti. Sesaṃ vuttanayameva.

8-9. Dutiyagelaññasuttādivaṇṇanā

256-

第五十二，地狱是指地的深处，那里没有安稳的立足点。无常是指无法被感知的状态，不存在的状态。正如所说的，地狱是指在大海中，地狱的状态。因为他从强烈的水流中冲向大海，靠近天轮或须弥山，纵使是两到十由旬的距离，也会再次落入大海，落下的地方如同大地狱的深渊，正是世人所称之为强烈的水流。因此，特意如此说。
因为在那里，有鱼、龟、天神和恶魔的栖息地，因而无法被感知的状态被称为。因为所有的普通人无法承受身体的痛苦，因此以“地狱的深处”来说明，正如“比丘们”所说的，正是身体的痛苦。
在地狱中被压迫的，是指在地狱中没有安稳的立足点。稳固是指有立足点。哭泣是指无拘无束的哀嚎。软弱是指智慧的无知。微小是指智慧的微薄。在此经文中，圣弟子是指已入流者。已入流者在此承担重任，强烈的观察者，若未生起敏锐的智慧，则无法承受。
可见的经文的注释
第五，痛苦的可见性是指通过变易的特性而可见。箭是指通过痛苦的消除而可见。无常是指通过痛苦与快乐的交替而可见。看见是指看见。安宁是指安宁的状态。
箭的注释
第六，那里是指这两个人。触碰是指在那根手指与那根手指之间或两根手指之间的接触。如此，触碰到的痛苦感受比第一次的感受更为强烈，随后生起的痛苦感受也同样比之前的感受更为强烈。对于痛苦的感受，解脱是指通过痛苦的感受而获得的，然而他并不理解，只有对欲望的快乐才理解为解脱。关于这些感受，是指关于快乐与痛苦的感受。与烦恼相连的感受是指由烦恼所引起的感受，而不是无关的。与痛苦相连的感受是指在行动上无法脱离，痛苦的感受是相连的。关于已知的法是指已知的法与相应的法。博闻的人是指拥有广泛的学习与实践的知识。正确理解的是指对生死的彼岸，即涅槃的理解，这正是涅槃的正确理解。在此经文中提到的是关于所缘的依赖。对于圣弟子，已断的者在此承担重任，即使是未入流者也能如此。
第一段关于病者的经文的注释
第七，前往病者的住所，正如“在有天的世界中，最杰出的人，如来，也会前去照顾病人，照顾病人的比丘们会因而感到安慰”，因而思考“那些适合的修行法，我将为他们讲解”。对身体的观察是指身体的观察。无常的观察是指对无常的观察。衰败的观察是指对衰败的观察。厌离的观察是指对厌离的观察。灭的观察是指对灭的观察。放弃的观察是指对放弃的观察。
到此为止，已展示了什么？这是指比丘的应当修行的道路，正如正念的基础也在于早期的修行，正念的觉知也在于无常的观察、衰败的观察、厌离的观察，这三种观察在早期的修行中已包含，而灭的观察与放弃的观察则是两者的结合。到此为止，已展示了比丘的修行时间。其余部分则如前所述。
8-9. 第二段关于病者的经文等的注释
256-

257. Aṭṭhame imameva phassaṃ paṭiccāti vutte bujjhanakānaṃ ajjhāsayena vuttaṃ, atthato panetaṃ ninnānākaraṇaṃ. Kāyova hi ettha phassoti vutto. Navamaṃ uttānameva.

10. Phassamūlakasuttavaṇṇanā

258. Dasame sukhavedaniyanti sukhavedanāya paccayabhūtaṃ. Sesesupi eseva nayo. Anupadavaṇṇanā panettha heṭṭhā vitthāritāva. Imasmiṃ suttadvaye sammasanacāravedanā kathitā.

Sagāthāvaggo paṭhamo.

2. Rahogatavaggo

1. Rahogatasuttavaṇṇanā

259. Rahogatavaggassa paṭhame yaṃ kiñci vedayitaṃ, taṃ dukkhasminti yaṃ kiñci vedayitaṃ, taṃ sabbaṃ dukkhanti attho. Saṅkhārānaṃyeva aniccatantiādīsu yā esā saṅkhārānaṃ aniccatā khayadhammatā vayadhammatā vipariṇāmadhammatā, etaṃ sandhāya yaṃ kiñci vedayitaṃ, taṃ dukkhanti mayā bhāsitanti dīpeti. Yā hi saṅkhārānaṃ aniccatā, vedanānampi sā aniccatā eva. Aniccatā ca nāmesā maraṇaṃ, maraṇato uttari dukkhaṃ nāma natthīti iminā adhippāyena sabbā vedanā dukkhāti vuttā. Atha kho pana bhikkhu mayāti idaṃ na kevalaṃ ahaṃ vedanānaṃyeva nirodhaṃ paññāpemi, imesampi dhammānaṃ nirodhaṃ paññāpemīti dassanatthaṃ āraddhaṃ. Vūpasamo ca passaddhiyo ca evarūpāya desanāya bujjhanakānaṃ ajjhāsayena vuttā. Saññāvedayitanirodhaggahaṇena cettha cattāro āruppā gahitāva hontīti veditabbā.

2-3. Paṭhamaākāsasuttādivaṇṇanā

260-261. Dutiye puthū vāyanti mālutāti bahū vātā vāyanti. Sesaṃ uttānatthamevāti. Tatiyaṃ vinā gāthāhi bujjhantānaṃ ajjhāsayena vuttaṃ.

4. Agārasuttavaṇṇanā

262. Catutthe puratthimāti puratthimāya. Evaṃ sabbattha. Sāmisāpi sukhā vedanātiādīsu sāmisā sukhā nāma kāmāmisapaṭisaṃyuttā vedanā. Nirāmisā sukhā nāma paṭhamajjhānādivasena vipassanāvasena anussativasena ca uppannā vedanā. Sāmisā dukkhā nāma kāmāmiseneva sāmisā vedanā, nirāmisā dukkhā nāma anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato pihapaccayā uppannadomanassavedanā. Sāmisā adukkhamasukhā nāma kāmāmiseneva sāmisā vedanā. Nirāmisā adukkhamasukhā nāma catutthajjhānavasena uppannā adukkhamasukhā vedanā.

5-8. Paṭhamaānandasuttādivaṇṇanā

263-266. Pañcamādīni cattāri heṭṭhā kathitanayāneva. Purimāni panettha dve paripuṇṇapassaddhikāni, pacchimāni upaḍḍhapassaddhikāni. Desanāya bujjhanakānaṃ ajjhāsayena vuttāni.

9-10. Pañcakaṅgasuttādivaṇṇanā

267-

第五十三，关于触的依赖，正如所述，是指觉悟者的内心所言，实际上这是细微的引导。身体在此被称为触。第九是指要点。
触根本的经文注释
第十，快乐的感受是指作为快乐感受的因缘。其他的也同样如此。关于无依的阐述在前面已详细说明。在这两段经文中，关于理解行为的感受已被阐述。
第一部分，诗句部分。
隐秘的部分
隐秘的经文注释
在隐秘部分的第一段，任何感受都是痛苦的，任何感受都是痛苦的，意指所有的痛苦。关于行法的无常，所说的行法的无常、消亡的特性、衰败的特性、变易的特性，意指任何感受都是痛苦的，这正是我所说的。因行法的无常，感受的无常也是如此。无常是指死亡，超越死亡没有痛苦，因此所有的感受被称为痛苦。然后，僧人说：“这不仅是我对感受的灭尽而作的说明，也包括这些法的灭尽。”因此，安宁与宁静是为了觉悟者的内心所说的。通过对感知与感受的灭尽，四种出世法被理解为显而易见。
2-3. 第一空的经文注释
260-261. 第二段，许多风吹拂着，许多风在吹拂。其他的则是要点。第三段是通过诗句来表达觉悟者的内心所言。
无家可归的经文注释
第四，向东方。如此在所有地方。关于有为的快乐感受，所谓有为的快乐是指与欲望相连的感受。无为的快乐是指通过初禅等的观察、正念等而生起的感受。有为的痛苦是指通过欲望而生起的感受，无为的痛苦是指在更高的解脱中引发的痛苦感受。无为的痛苦是指通过第四禅而生起的无痛苦感受。
5-8. 第一安那达的经文注释
263-266. 第五及后面的部分与下文所述的相同。前面的两个是完全的安宁，后面的两个是部分的安宁。关于讲解的内容是为了觉悟者的内心所说。

268. Navame pañcakaṅgo thapatīti pañcakaṅgoti tassa nāmaṃ, vāsipharasunikhādanadaṇḍamuggarakāḷasuttanāḷisaṅkhātehi vā pañcahi aṅgehi samannāgatattā so pañcakaṅgoti paññāto. Thapatīti vaḍḍhakījeṭṭhako. Udāyīti paṇḍitaudāyitthero. Pariyāyanti kāraṇaṃ. Dvepānandāti dvepi, ānanda, pariyāyenāti kāraṇena. Ettha ca kāyikacetasikavasena dve veditabbā, sukhādivasena tissopi, indriyavasena sukhindriyādikā pañca, dvāravasena cakkhusamphassajādikā cha, upavicāravasena ‘‘cakkhunā rūpaṃ disvā somanassaṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicaratī’’tiādikā aṭṭhārasa, cha gehasitāni somanassāni, cha nekkhammasitāni, cha gehasitāni domanassāni, cha nekkhammasitāni, cha gehasitā upekkhā, cha nekkhammasitāti evaṃ chattiṃsa. Tā atīte chattiṃsa, anāgate chattiṃsa, paccuppanne chattiṃsāti evaṃ aṭṭhasataṃ vedanā veditabbā.

Pañcimeānanda kāmaguṇāti ayaṃ pāṭiyekko anusandhi. Na kevalañhi dve ādiṃ katvā vedanā bhagavatā paññattā, pariyāyena ekāpi vedanā kathitā, taṃ dassento pañcakaṅgassa thapatino vādaṃ upatthambhetuṃ imaṃ desanaṃ ārabhi. Abhikkantataranti sundarataraṃ. Paṇītataranti atappakataraṃ. Ettha ca catutthajjhānato paṭṭhāya adukkhamasukhā vedanā, sāpi santaṭṭhena paṇītaṭṭhena ca sukhanti vuttā. Nirodho avedayitasukhavasena sukhaṃ nāma jāto. Pañcakāmaguṇavasena hi aṭṭhasamāpattivasena ca uppannaṃ vedayitaṃ sukhaṃ nāma, nirodho avedayitasukhaṃ nāma. Iti vedayitasukhaṃ vā hotu avedayitasukhaṃ vā, niddukkhabhāvasaṅkhātena sukhaṭṭhena ekantasukhameva jātaṃ.

Yattha yatthāti yasmiṃ yasmiṃ ṭhāne. Sukhaṃ upalabbhatīti vedayitaṃ sukhaṃ vā avedayitaṃ sukhaṃ vā upalabbhati. Taṃ taṃ tathāgato sukhasmiṃ paññapeti, taṃ sabbaṃ tathāgato niddukkhabhāvaṃ sukhasmiṃyeva paññapetīti idha bhagavā nirodhasamāpattiṃ sīsaṃ katvā neyyapuggalassa vasena arahattanikūṭeneva desanaṃ niṭṭhāpesi. Dasamaṃ uttānatthamevāti.

Rahogatavaggo dutiyo.

3. Aṭṭhasatapariyāyavaggo

1. Sīvakasuttavaṇṇanā



第五十四，第九，五根是指五种根本，因其具备如同绳索、铁钉、木槌、黑色的绳索、以及各种工具等五种成分，因此被称为五根。根本是指最重要的部分。乌达依是指智者乌达依长老。因缘是指因果关系。两个安达是指两个安达，安达，因缘。这里的身体与心灵应被理解为两种，快乐等方面则是三种，感官方面则是快乐感官等五种，门方面则是眼触等六种，细微方面则是“通过眼睛看到形状，心中生起愉悦的形状”之类的十八种，六种与家相关的愉悦，六种与出离相关的愉悦，六种与家相关的痛苦，六种与出离相关的痛苦，六种与家相关的平等心，六种与出离相关的平等心，因而总共三十六种。过去的三十六种，未来的三十六种，当前的三十六种，总共应理解为八十种感受。
这五种是安达的欲望，指的是这一个特定的联系。并非仅仅是这两种，因而感受是佛所宣说的，依次也有一种感受被阐述。为了说明五根的重要性，开始了这段教导。极其美丽是指极其美丽。极其高贵是指极其珍贵。在此，从第四禅开始，无痛苦与快乐的感受，也因其安宁与珍贵而被称为快乐。灭尽的无感受的快乐是指快乐的出生。因五欲而生起的感受，因八种定而生起的快乐，灭尽的无感受的快乐。无论是感受的快乐还是无感受的快乐，因无痛苦的存在而生起的快乐，完全是快乐的。
无论在何处，快乐都能被感知，无论是感受的快乐还是无感受的快乐都能被感知。所有这些，正如如来所说的快乐，所有的如来都在快乐中宣说无痛苦的状态，因此在这里，佛陀以灭尽的定为主题，结束了关于可引导者的教导。第十是要点。
隐秘的部分，第二部分。
八十种关系的部分
关于牦牛的**注释

269. Tatiyavaggassa paṭhame moḷiyasīvakoti sīvakoti tassa nāmaṃ. Cūḷā panassa atthi, tasmā moḷiyasīvakoti vuccati. Paribbājakoti channaparibbājako. Pittasamuṭṭhānānīti pittapaccayāni. Vedayitānīti vedanā. Tattha pittapaccayā tisso vedanā uppajjanti. Kathaṃ? Ekacco hi ‘‘pittaṃ me kupitaṃ dujjānaṃ kho pana jīvita’’nti dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyati uposathakammaṃ karoti, evamassa kusalavedanā uppajjati. Ekacco ‘‘pittabhesajjaṃ karissāmī’’ti pāṇaṃ hanati, adinnaṃ ādiyati, musā bhaṇati, dasa dussīlyakammāni karoti, evamassa akusalavedanā uppajjati. Ekacco ‘‘ettakenapi me bhesajjakaraṇena pittaṃ na vūpasammati, alaṃ yaṃ hoti. taṃ hotū’’ti majjhatto kāyikavedanaṃ adhivāsento nipajjati, evaṃ assa abyākatavedanā uppajjati.

Sāmampi kho etanti taṃ taṃ pittavikāraṃ disvā attanāpi etaṃ veditabbaṃ. Saccasammatanti bhūtasammataṃ. Lokopi hissa sarīre sabalavaṇṇatādipittavikāraṃ disvā ‘‘pittamassa kupita’’nti jānāti. Tasmāti yasmā sāmañca viditaṃ lokassa ca saccasammataṃ atidhāvanti, tasmā. Semhasamuṭṭhānādīsupi eseva nayo. Ettha pana sannipātikānīti tiṇṇampi pittādīnaṃ kopena samuṭṭhitāni. Utupariṇāmajānīti visabhāgaututo jātāni. Jaṅgaladesavāsīnañhi anupadese vasantānaṃ visabhāgo utu uppajjati, anupadesavāsīnañca jaṅgaladeseti evaṃ malayasamuddatīrādivasenāpi utuvisabhāgatā uppajjatiyeva. Tato jātāti utupariṇāmajātāni nāma.

Visamaparihārajānīti mahābhāravahanasudhākoṭṭanādito vā avelāya carantassa sappaḍaṃsakūpapātādito vā visamaparihārato jātāni. Opakkamikānīti ‘‘ayaṃ coro vā pāradāriko vā’’ti gahetvā jaṇṇukakapparamuggarādīhi nippothanaupakkamaṃ paccayaṃ katvā uppannāni. Etaṃ bahi upakkamaṃ labhitvā koci vuttanayeneva kusalaṃ karoti, koci akusalaṃ, koci adhivāsento nipajjati. Kammavipākajānīti kevalaṃ kammavipākato, jātāni. Tesupi hi uppannesu vuttanayeneva koci kusalaṃ karoti, koci akusalaṃ, koci adhivāsento nipajjati. Evaṃ sabbavāresu tividhāva vedanā honti.

Tattha purimehi sattahi kāraṇehi uppannā sārīrikā vedanā sakkā paṭibāhituṃ, kammavipākajānaṃ pana sabbabhesajjānipi sabbaparittānipi nālaṃ paṭighātāya. Imasmiṃ sutte lokavohāro nāma kathitoti.

2-10. Aṭṭhasatasuttādivaṇṇanā

270-278. Dutiye aṭṭhasatapariyāyanti aṭṭhasatassa kāraṇabhūtaṃ. Dhammapariyāyanti dhammakāraṇaṃ. Kāyikā ca cetasikā cāti ettha kāyikā kāmāvacareyeva labbhanti, cetasikā catubhūmikāpi . Sukhātiādīsu sukhā vedanā arūpāvacare natthi, sesāsu tīsu bhūmīsu labbhanti, dukkhā kāmāvacarāva, itarā catubhūmikā. Pañcake sukhindriyadukkhindriyadomanassindriyāni kāmāvacarāneva, somanassindriyaṃ tebhūmakaṃ, upekkhindriyaṃ catubhūmakaṃ. Chakke pañcasu dvāresu vedanā kāmāvacarāva, manodvāre catubhūmikā, aṭṭhārasake chasu iṭṭhārammaṇesu somanassena saha upavicarantīti somanassūpavicārā. Sesadvayepi eseva nayo. Iti ayaṃ desanā vicāravasena āgatā, taṃsampayuttānaṃ pana somanassādīnaṃ vasena idha aṭṭhārasa vedanā veditabbā.

Cha gehasitāni somanassānītiādīsu ‘‘cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ paṭilābhaṃ vā paṭilābhato samanupassato pubbe vā paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati somanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati gehasitaṃ somanassa’’nti (ma. ni. 

第五十五，第三部分的第一段，摩利耶牦牛是指牦牛，因其有小型的特征，因此被称为摩利耶牦牛。出家人是指隐士。因胆汁而生起的是因胆汁而生的。感受是指感受。在那里，因胆汁而生起三种感受。如何生起？有些人说：“我的胆汁愤怒，真是难以忍受”，于是施舍，持戒，做安居法，因此他生起了善的感受。有些人说：“我将用胆汁的药来医治”，于是伤害生命，夺取他物，妄语，做十种恶行，因此他生起了恶的感受。有些人则说：“即使通过这种药物，我的胆汁也无法平息，随它去吧。”于是他在醉酒中沉迷，因而生起了未分类的感受。
因此，看到胆汁的变化，自己也应当理解。真实的适应是指真实的适应。世人也在身体中看到胆汁的变化，便知道“胆汁愤怒”。因此，由于了解了世人和真实的适应，因此。关于其他的变化也是如此。在这里，因胆汁等三种的愤怒而生起的感受。气候变化是指由于气候的不同而生起的变化。在丛林地区居住的人，因气候的变化而生起的变化，因而在无地居住的人也因气候的变化而生起。由此而生的气候变化就是气候变化所生起的。
不均匀的变化是指因大风、洪水等而生起的变化。外部的变化是指“这个人是小偷或是破坏者”，因而通过各种手段而生起的变化。通过外部的变化，有人依照所说的去做善事，有人做恶事，有人则沉迷于醉酒。因果变化是指仅仅因果的变化。因而在生起的变化中，依照所说的去做善事、恶事或沉迷于醉酒。这样，在所有的分类中，感受有三种。
在这里，前面所述的七种原因生起的身体感受是可以被排除的，而因果变化的感受则无论如何无法阻止。在此经文中，世俗的名称被提及。
2-10. 八十种关系的经文注释
270-278. 第二段的八十种关系是指八十种的因缘。法的关系是指法的因缘。身体和心灵是指身体的感受仅能在欲界中获得，而心灵的感受则在四个层次中也能获得。快乐等方面的感受在无色界中不存在，而在其他三个界中则能获得，痛苦是欲界的，其他则是四个层次的。五种快乐感官、痛苦感官、烦恼感官仅能在欲界中获得，愉悦感官在三界中获得，平等感官在四个层次中获得。在六个门中，感受仅能在欲界中获得，而在心门中则在四个层次中获得，十八种感受则与愉悦一起存在。其他两种情况也是如此。因此，这段教导是从思维的角度出发，因而与之相关的愉悦等共计应理解为十八种感受。
六种与家相关的愉悦是指“眼睛所见的形象，令人愉悦，令人喜爱，令人心醉，是与世俗相关的获得”，因此生起愉悦的感受。这样的愉悦被称为家中的愉悦。

3.306). Evaṃ chasu dvāresu vuttakāmaguṇanissitāni somanassāni cha gehasitasomanassāni nāma.

‘‘Rūpānaṃ tveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca, sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ somanassa’’nti (ma. ni. 3.306) evaṃ chasu dvāresu iṭṭhārammaṇe āpāthagate aniccatādivasena vipassanaṃ paṭṭhapetvā ussukkāpetuṃ sakkontassa ‘‘ussukkitā me vipassanā’’ti somanassajātassa uppannasomanassāni cha nekkhammasitasomanassāni nāma.

‘‘Cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ appaṭilābhaṃ vā appaṭilābhato samanupassato pubbe vā paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati domanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ, idaṃ vuccati gehasitaṃ domanassa’’nti. Evaṃ chasu dvāresu ‘‘iṭṭhārammaṇaṃ nānubhavissāmi nānubhavāmī’’ti vitakkayato uppannāni kāmaguṇanissitadomanassāni cha gehasitadomanassāni nāma.

‘‘Rūpānaṃ tveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca , sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpeti ‘kudāssu nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmi, yadariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantī’’ti. Iti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ, idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ domanassanti; evaṃ chasu dvāresu iṭṭhārammaṇe āpāthagate anuttaravimokkhasaṅkhātaariyaphaladhammesu pihaṃ upaṭṭhāpetvā tadadhigamāya aniccatādivasena vipassanaṃ paṭṭhapetvā ussukkāpetuṃ asakkontassa ‘‘imampi pakkhaṃ imampi māsaṃ imampi saṃvaccharaṃ vipassanaṃ ussukkāpetvā ariyabhūmiṃ pāpuṇituṃ nāsakkhi’’nti anusocato uppannāni domanassāni cha nekkhammasitadomanassāni nāma.

‘‘Cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa . Yā evarūpā upekkhā, rūpaṃ sā nātivattati, tasmā sā upekkhā gehasitāti vuccatī’’ti; evaṃ chasu dvāresu iṭṭhārammaṇe āpāthagate guḷapiṇḍake nilīnamakkhikā viya rūpādīni anativattamānā tattheva laggā laggitā hutvā uppannakāmaguṇanissitā upekkhā cha gehasitaupekkhā nāma.

‘‘Rūpānaṃ tveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ pubbe ceva rūpā etarahi ca, ‘sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati upekkhā. Yā evarūpā upekkhā, rūpaṃ sā ativattati, tasmā sā upekkhā nekkhammasitāti vuccatī’’ti; evaṃ chasu dvāresu iṭṭhādiārammaṇe āpāthagate iṭṭhe arajjantassa aniṭṭhe adussantassa asamapekkhane amuyhantassa uppannā vipassanāñāṇasampayuttā upekkhā nekkhammasitaupekkhā nāma. Imasmiṃ sutte sabbasaṅgāhako catubhūmakadhammaparicchedo kathito. Tatiyādīni uttānatthāneva.

11. Nirāmisasuttavaṇṇanā



3.306). 如此在六个门中，所述的依赖于欲望的愉悦，称为六种与家相关的愉悦。
“了解形状的无常，看到变化的消失，‘过去的形状和现在的形状，所有这些形状都是无常、痛苦、变化的法’，如是以正智观察后，生起愉悦。这样的愉悦被称为出离的愉悦。”（ma. ni. 3.306）如是，在六个门中，因所欲的对象而生起的愉悦，若能通过观察无常等而生起，便称为出离的愉悦。
“对于眼识所知的形状，所欲的、可爱的、令人愉悦的、迷人的、与世俗相关的，若是微小的获得，或从微小的获得中观察，过去获得的、现在的、被抑制的、变化的，生起痛苦。这样的痛苦被称为与家相关的痛苦。”如此，在六个门中，若思维“我不会体验所欲的对象”，便生起依赖于欲望的痛苦，称为六种与家相关的痛苦。
“了解形状的无常，看到变化的消失，‘过去的形状和现在的形状，所有这些形状都是无常、痛苦、变化的法’，如是以正智观察后，生起对更高解脱的渴望，‘我何时能进入那个境界，住在那里？’因此，因对更高解脱的渴望而生起的痛苦被称为出离的痛苦；如此，在六个门中，因所欲的对象而生起的渴望，若能通过观察无常等而生起，便称为出离的痛苦。
“通过眼睛看到形状，生起的平等心是无知者、愚者、普通人、未觉悟者的特征。这样的平等心，形状不会超越，因此称为与家相关的平等心。”如此，在六个门中，因所欲的对象而生起的平等心，如同被困在黑暗中的苍蝇，无法超越，因而生起依赖于欲望的平等心，称为六种与家相关的平等心。
“了解形状的无常，看到变化的消失，过去的形状和现在的形状，‘所有这些形状都是无常、痛苦、变化的法’，如是以正智观察后，生起的平等心。这样的平等心，形状会超越，因此称为出离的平等心。”如此，在六个门中，因所欲的对象而生起的平等心，若因所欲的对象而生起的观察与智慧相结合，便称为出离的平等心。在此经文中，所有的总结性阐述已被讲解，关于四个层次的法则也已被提及。第三及后面的要点。
无为的经文注释

279. Ekādasame sāmisāti kilesāmisena sāmisā. Nirāmisatarāti nirāmisāyapi jhānapītiyā nirāmisatarāva. Nanu ca dvīsu jhānesu pīti mahaggatāpi hoti lokuttarāpi, paccavekkhaṇapīti lokiyāva, sā kasmā nirāmisatarā jātāti? Santapaṇītadhammapaccavekkhaṇavasena uppannattā. Yathā hi rājavallabho cūḷupaṭṭhāko appaṭihārikaṃ yathāsukhaṃ rājakulaṃ pavisanto seṭṭhisenāpatiādayo pādena paharantopi na gaṇeti. Kasmā? Rañño āsannaparicārakattā. Iti so tehi uttaritaro hoti, evamayampi santapaṇītadhammapaccavekkhaṇavasena uppannattā lokuttarapītitopi uttaritarāti veditabbā. Sesavāresupi eseva nayo.

Vimokkhavāre pana rūpapaṭisaṃyutto vimokkho attano ārammaṇabhūtena rūpāmisavaseneva sāmiso nāma, arūpapaṭisaṃyutto rūpāmisābhāvena nirāmiso nāmāti.

Vedanāsaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Mātugāmasaṃyuttaṃ

1. Paṭhamapeyyālavaggo

1-2. Mātugāmasuttādivaṇṇanā

280-281. Mātugāmasaṃyuttassa paṭhame aṅgehīti aguṇaṅgehi. Na ca rūpavāti na rūpasampanno virūpo duddasiko. Na ca bhogavāti na bhogasampanno niddhano. Na ca sīlavāti na sīlasampanno dussīlo. Alaso cāti kantanapacanādīni kammāni kātuṃ na sakkoti, kusīto ālasiyo nisinnaṭṭhāne nisinnova, ṭhitaṭhāne ṭhitova niddāyati eva. Pajañcassa na labhatīti assa purisassa kulavaṃsapatiṭṭhāpakaṃ puttaṃ na labhati, vañjhitthī nāma hoti. Sukkapakkho vuttavipariyāyena veditabbo. Dutiyaṃ paṭhame vuttanayeneva parivattetabbaṃ.

3. Āveṇikadukkhasuttavaṇṇanā

282. Tatiye āveṇikānīti pāṭipuggalikāni purisehi asādhāraṇāni. Pāricariyanti paricārikabhāvaṃ.

4. Tīhidhammehisuttādivaṇṇanā

283-303. Catutthe maccheramalapariyuṭṭhitenāti pubbaṇhasamayasmiñhi mātugāmo khīradadhisaṅgopanarandhanapacanādīni kātuṃ āraddho, puttakehipi yāciyamāno kiñci dātuṃ na icchati. Tenetaṃ vuttaṃ ‘‘pubbaṇhasamayaṃ maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā’’ti. Majjhanhikasamaye pana mātugāmo kodhābhibhūtova hoti, antoghare kalahaṃ alabhanto paṭivissakagharampi gantvā kalahaṃ karoti, sāmikassa ca ṭhitanisinnaṭṭhānāni vilokento vicarati. Tena vuttaṃ ‘‘majjhanhikasamayaṃ issāpariyuṭṭhitena cetasā’’ti. Sāyanhe panassā asaddhammapaṭisevanāya cittaṃ namati. Tena vuttaṃ ‘‘sāyanhasamayaṃ kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā’’ti. Pañcamādīni uttānatthāneva.

3. Balavaggo

1. Visāradasuttavaṇṇanā

304. Dasame rūpabalantiādīsu rūpasampatti rūpabalaṃ, bhogasampatti bhogabalaṃ, ñātisampatti ñātibalaṃ, puttasampatti puttabalaṃ, sīlasampatti sīlabalaṃ. Pañcasīladasasīlāni akhaṇḍāni katvā rakkhantassa hi sīlasampattiyeva sīlabalaṃ nāma hoti. Imāni kho bhikkhave pañca balānīti imāni pañca upatthambhanaṭṭhena balāni nāma vuccanti.

2-10. Pasayhasuttādivaṇṇanā

305-313.Pasayhāti abhibhavitvā. Abhibhuyya vattatīti abhibhavati ajjhottharati. Neva rūpabalaṃ tāyatīti neva rūpabalaṃ tāyituṃ rakkhituṃ sakkoti. Nāsenteva naṃ, kule na vāsentīti ‘‘dussīlā saṃbhinnācārā atikkantamariyādā’’ti gīvāyaṃ gahetvā nīharanti, na tasmiṃ kule vāsenti. Vāsenteva naṃ kule, na nāsentīti ‘‘kiṃ rūpena bhogādīhi vā, parisuddhasīlā esā ācārasampannā’’ti ñatvā ñātakā tasmiṃ kule vāsentiyeva, na nāsenti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Mātugāmasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Jambukhādakasaṃyuttaṃ

1. Nibbānapañhāsuttavaṇṇanā



第十一，世俗的，指的是因烦恼的世俗。更无烦恼者，指的是因无烦恼的禅定而更无烦恼。难道在两个禅定中，愉悦既是高尚的也是超世俗的，思维的愉悦是世俗的，为什么更无烦恼呢？因其生起于安宁的法的思维。就像国王的宠臣，虽是小的随侍，随意进入王宫，即使被首领等人用脚踢也不计较。为什么？因为他是国王身边的侍卫。因此，他因他们而更高贵，同样的，这种安宁的法的思维所生起的超世俗的愉悦也应被理解为更高贵。其他的情况也是如此。
而在解脱的情况下，形状的解脱则因其作为自身的对象而具备形状的世俗，因无形状的解脱而无形状的无世俗。
感受的相关部分已完成。
母亲的集合
第一段的注释
1-2. 关于母亲的集合的第一段，指的是没有优点的部分。并非形状，亦非具备形状的丑陋而难以理解。并非财富，亦非具备财富的贫困。并非道德，亦非具备道德的恶劣。懒惰是指无法做出如引导、烹饪等工作，懒惰的人在坐着的地方坐着，站着的地方站着，沉沉入睡。无法获得子嗣，因而这个人不被称为家族的继承者，称为被抛弃者。幸福的方面应被理解为所述的相反。第二段应依照第一段的所述进行调整。
关于非难的痛苦的注释
第三段的非难，指的是与一般人不同的个体。服务是指服务的状态。
关于三种法的注释
283-303. 第四段的因贪婪的污垢而生起，指的是在早晨时，母亲的集合因准备牛奶、酸奶等而努力，求子时也不愿给予任何东西。因此说，“在早晨时，因贪婪的污垢而生起的心”。而在中午时，母亲的集合则被愤怒所支配，因在家中无法争吵，便去邻居家争吵，观察丈夫的坐卧之处。因而说，“在中午时，因嫉妒而生起的心”。而在傍晚时，则因不信而心生沉重。因而说，“在傍晚时，因欲望而生起的心”。第五及后面的要点已明确。
力量的部分
关于力量的注释
第十段中，形状的力量等，指的是形状的财富，财富的力量，亲属的财富，子女的财富，道德的财富。五戒的十戒应被完整地守护，因此道德的财富便是道德的力量。这些，诸比丘，称为五种力量，因而称为五种支撑的力量。
2-10. 关于胜利的注释
305-313. 胜利是指征服。征服后存在，是指征服并超越。既无法守护形状的力量，也无法维持形状的力量。若不在家中居住，便是“恶劣的人，行为不端，超越了界限”，因而被牵引出家，便不在那个家中居住。若在家中居住，便不被驱逐，因而“以什么形状或财富，清净的道德，行为端正”，亲属便会在那个家中居住，而不被驱逐。其他的情况在各处皆是如此。
关于母亲的集合的注释已完成。
关于果树的集合
关于涅槃问题的注释

314. Jambukhādakasaṃyutte jambukhādako paribbājakoti evaṃnāmo therassa bhāgineyyo channaparibbājako. Yo kho āvuso rāgakkhayoti nibbānaṃ āgamma rāgo khīyati, tasmā nibbānaṃ rāgakkhayoti vuccati. Dosamohakkhayesupi eseva nayo.

Yo pana imināva suttena kilesakkhayamattaṃ nibbānanti vadeyya, so vattabbo ‘‘kassa kilesānaṃ khayo, kiṃ attano, udāhu paresa’’nti? Addhā ‘‘attano’’ti vakkhati. Tato pucchitabbo ‘‘gotrabhuñāṇassa kiṃ ārammaṇa’’nti? Jānamāno ‘‘nibbāna’’nti vakkhati. Kiṃ pana gotrabhuñāṇakkhaṇe kilesā khīṇā khīyanti khīyissantīti? ‘‘Khīṇā’’ti vā ‘‘khīyantī’’ti vā na vattabbā, ‘‘khīyissantī’’ti pana vattabbāti. Kiṃ pana tesu akhīṇesuyeva kilesesu gotrabhuñāṇaṃ kilesakkhayaṃ ārammaṇaṃ karotīti? Addhā evaṃ vutte niruttaro bhavissati.

Maggañāṇenāpi cetaṃ yojetabbaṃ. Maggakkhaṇepi hi kilesā ‘‘khīṇā’’ti vā ‘‘khīyissantī’’ti vā na vattabbā, ‘‘khīyantī’’ti pana vattabbā, na ca akhīṇesuyeva kilesesu kilesakkhayo ārammaṇaṃ hoti, tasmā sampaṭicchitabbametaṃ. Yaṃ āgamma rāgādayo khīyanti, taṃ nibbānaṃ. Taṃ panetaṃ ‘‘rūpino dhammā arūpino dhammā’’tiādīsu (dha. sa. dukamātikā 11) dukesu arūpino dhammāti saṅgahitattā na kilesakkhayamattamevāti.

2. Arahattapañhāsuttavaṇṇanā

315. Arahattapañhabyākaraṇe yasmā arahattaṃ rāgadosamohānaṃ khīṇante uppajjati, tasmā ‘‘rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo’’ti vuttaṃ.

3-15. Dhammavādīpañhāsuttādivaṇṇanā

316-328.Teloke sugatāti te rāgādayo pahāya gatattā suṭṭhu gatāti sugatā. Dukkhassa kho āvuso pariññatthanti vaṭṭadukkhassa parijānanatthaṃ. Dukkhatāti dukkhasabhāvo. Dukkhadukkhatātiādīsu dukkhasaṅkhāto dukkhasabhāvo dukkhadukkhatā. Sesapadadvayepi eseva nayo.

16. Dukkarapañhāsuttavaṇṇanā

329.Abhiratīti pabbajjāya anukkaṇṭhanatā. Naciraṃ āvusoti āvuso dhammānudhammappaṭipanno bhikkhu ‘‘pāto anusiṭṭho sāyaṃ visesamadhigamissati, sāyaṃ anusiṭṭho pāto visesamadhigamissatī’’ti (ma. ni. 2.345) vuttattā ghaṭento vāyamanto nacirassaṃ lahuyeva arahaṃ assa, arahatte patiṭṭhaheyyāti dasseti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Jambukhādakasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Sāmaṇḍakasaṃyuttavaṇṇanā

330-331. Sāmaṇḍakasaṃyuttepi imināva nayena attho veditabbo.

Sāmaṇḍakasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Moggallānasaṃyuttaṃ

1-8. Paṭhamajhānapañhāsuttādivaṇṇanā

332-339. Moggallānasaṃyutte kāmasahagatāti pañcanīvaraṇasahagatā. Tassa hi paṭhamajjhānavuṭṭhitassa pañca nīvaraṇāni santato upaṭṭhahiṃsu. Tenassa taṃ paṭhamajjhānaṃ hānabhāgiyaṃ nāma ahosi. Taṃ pamādaṃ ñatvā satthā ‘‘mā pamādo’’ti ovādaṃ adāsi. Dutiyajjhānādīsupi imināva nayena attho veditabbo. Ārammaṇasahagatameva hettha ‘‘sahagata’’nti vuttaṃ.

9. Animittapañhāsuttavaṇṇanā

340.Animittaṃ cetosamādhinti niccanimittādīni pahāya pavattaṃ vipassanāsamādhiṃyeva sandhāyetaṃ vuttanti. Nimittānusāri viññāṇaṃ hotīti evaṃ iminā vipassanāsamādhivihārena viharato vipassanāñāṇe tikkhe sūre vahamāne. Yathā nāma purisassa tikhiṇena pharasunā rukkhaṃ chindantassa ‘‘suṭṭhu vata me pharasu vahatī’’ti khaṇe khaṇe pharasudhāraṃ olokentassa chejjakiccaṃ na nipphajjati, evaṃ therassāpi ‘‘sūraṃ vata me hutvā ñāṇaṃ vahatī’’ti vipassanaṃ ārabbha nikanti uppajjati. Atha vipassanākiccaṃ sādhetuṃ nāsakkhi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘nimittānusāri viññāṇaṃ hotī’’ti. Sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja vihāsinti sabbesaṃ niccasukhaattanimittānaṃ amanasikārena animittaṃ vuṭṭhānagāminivipassanāsampayuttaṃ cetosamādhiṃ nibbānārammaṇaṃ uparimaggaphalasamādhiṃ upasampajja vihāsiṃ.

10-11. Sakkasuttādivaṇṇanā

341-

第三百一十四，关于果树的**，果树的出家人是如此名为长老的亲属，隐士。若有人说：“因消灭贪欲而达到涅槃，因而贪欲消失”，因此涅槃被称为消灭贪欲。对恼怒和无明的消灭也是如此。
若有人通过这部经文说：“涅槃仅仅是烦恼的消灭”，则应问：“烦恼的消灭是谁的，是自己的，还是他人的？”确实是“自己的”。然后应问：“对于有种姓的智慧，什么是其对象？”知道是“涅槃”。那么在有种姓的智慧的时刻，烦恼是否消失？是否说“消失”或“正在消失”不合适，而应说“将要消失”？在那些未消失的烦恼中，有种姓的智慧是否作为烦恼的消灭的对象？确实如此，若如此说则将是无可争辩的。
通过道路的智慧也应如此理解。在道路的时刻，烦恼不会说“消失”或“正在消失”，而应说“将要消失”，而且在未消失的烦恼中，烦恼的消灭并不是其对象，因此应当被接受。因而达到贪欲等消失的，是涅槃。而这被称为“有形法与无形法”等等（dha. sa. dukamātikā 11），因而无形法的集合并非仅仅是烦恼的消灭。
关于阿罗汉的问题的注释
在关于阿罗汉的问题的阐述中，因阿罗汉消灭了贪、恼、无明，因此说：“贪的消灭、恼的消灭、无明的消灭”。
3-15. 关于法的说法的问题的注释
316-328. 在世间，善者是指因放弃贪欲等而获得的，故称为善者。对于痛苦的理解，指的是对轮回的痛苦的了解。痛苦是指痛苦的本质。痛苦的痛苦等，痛苦的定义是痛苦的本质。其他的两个词也是如此。
关于困难的问题的注释
喜悦是指出家时的乐趣。并非长久的，因而说到：“若遵循法则的比丘，早晨的修行，傍晚将会有所成就，傍晚的修行，早晨将会有所成就”（ma. ni. 2.345），因此显示出努力或努力不懈，便会很快成为阿罗汉，获得阿罗汉的地位。其他的情况在各处皆是如此。
关于果树的**的注释已完成。
关于萨曼达的**
330-331. 关于萨曼达的**，也应依照这样的方式理解其意义。
关于萨曼达的**的注释已完成。
关于摩诃迦的**
1-8. 关于第一次禅定的问题的注释
332-339. 在摩诃迦的**中，因欲望而生，指的是五种障碍的伴随。对他而言，第一次禅定的状态下，五种障碍保持不变。因此，这被称为第一次禅定的失去。知晓这种懈怠，师父给予了“不要懈怠”的教导。第二次禅定等的情况也应如此理解。这里仅提到伴随对象。
关于无象的问题的注释
无象的心定，指的是放弃常见的象等，指的是进入观察的心定。因象而生的意识，因而在这样的观察的心定中，智慧的流动是敏锐的。如同一个人用锋利的刀砍树时，若每时每刻都在关注刀的锋利，便无法完成砍树的工作。同样地，长老也因开始观察而生起了敏锐的智慧。然后无法完成观察的工作。因此说：“因象而生的意识”。所有的象都不被注意，进入了无象的心定，达到了涅槃的对象，进入了上行的果位的心定。
10-11. 关于可行的**的注释

342.Aveccappasādenāti acalappasādena. Dasahi ṭhānehīti dasahi kāraṇehi. Adhigaṇhantīti abhibhavanti, atikkamitvā tiṭṭhanti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Moggallānasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Cittasaṃyuttaṃ

1. Saṃyojanasuttavaṇṇanā

343. Cittasaṃyuttassa paṭhame macchikāsaṇḍeti evaṃnāmake vanasaṇḍe. Ayamantarākathā udapādīti porāṇakattherā atiracchānakathā honti, nisinnanisinnaṭṭhāne pañhaṃ samuṭṭhāpetvā ajānantā pucchanti, jānantā vissajjenti, tena nesaṃ ayaṃ kathā udapādi. Migapathakanti evaṃnāmakaṃ attano bhogagāmaṃ. So kira ambāṭakārāmassa piṭṭhibhāge hoti. Tenupasaṅkamīti ‘‘therānaṃ pañhaṃ vissajjetvā phāsuvihāraṃ katvā dassāmī’’ti cintetvā upasaṅkami. Gambhīre buddhavacaneti atthagambhīre ceva dhammagambhīre ca buddhavacane. Paññācakkhu kamatīti ñāṇacakkhu vahati pavattati.

2. Paṭhamaisidattasuttavaṇṇanā

344. Dutiye āyasmantaṃ theranti tesu theresu jeṭṭhakaṃ mahātheraṃ. Tuṇhī ahosīti jānantopi avisāradattā na kiñci byāhari. Byākaromahaṃ bhanteti ‘‘ayaṃ thero neva attanā byākaroti, na aññe ajjhesati, upāsakopi bhikkhusaṅghaṃ viheseti, ahametaṃ byākaritvā phāsuvihāraṃ katvā dassāmī’’ti cintetvā āsanato vuṭṭhāya therassa santikaṃ gantvā evaṃ okāsamakāsi, katāvakāso pana attano āsane nisīditvā byākāsi.

Sahatthāti sahatthena. Santappesīti yāvadicchakaṃ dento suṭṭhu tappesi. Sampavāresīti ‘‘alaṃ ala’’nti hatthasaññāya ceva vācāya ca paṭikkhipāpesi. Onītapattapāṇinoti pāṇito apanītapattā dhovitvā thavikāya osāpetvā aṃse laggitapattāti attho.

3. Dutiyaisidattasuttavaṇṇanā

345. Tatiye avantiyāti dakkhiṇāpathe avantiraṭṭhe. Kalyāṇaṃ vuccatīti ‘‘catūhi paccayehi paṭijaggissāmī’’ti vacanaṃ niddosaṃ anavajjaṃ vuccati tayā upāsakāti adhippāyena vadati.

4. Mahakapāṭihāriyasuttavaṇṇanā

346. Catutthe sesakaṃ vissajjethāti tassa kira therehi saddhiṃyeva kaṃsathālaṃ pamajjitvā pāyāsaṃ vaḍḍhetvā adaṃsu. So bhuttapāyāso therehiyeva saddhiṃ gantukāmo cintesi ‘‘ghare tāva upāsikā sesakaṃ vicāreti, idha panime dāsakammakārā mayā avuttā na vicāressanti, evāyaṃ paṇītapāyāso nassissatī’’ti tesaṃ anujānanto evamāha. Kuthitanti kudhitaṃ, heṭṭhā santattāya vālikāya upari ātapena ca atitikhiṇanti attho. Idaṃ pana tepiṭake buddhavacane asambhinnapadaṃ. Paveliyamānenāti paṭiliyamānena sādhu khvassa bhanteti ‘‘phāsuvihāraṃ karissāmi nesa’’nti cintetvā evamāha.

Iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharīti adhiṭṭhāniddhiṃ akāsi. Ettha ca ‘‘mandamando sītakavāto vāyatu, abbhamaṇḍapaṃ katvā devo ekamekaṃ phusāyatū’’ti evaṃ nānāparikammaṃ – ‘‘savāto devo vassatū’’ti evaṃ adhiṭṭhānaṃ ekatopi hoti. ‘‘Savāto devo vassatūti ekatoparikammaṃ, mandamando sītakavāto vāyatu, abbhamaṇḍapaṃ katvā devo ekamekaṃ phusāyatū’’ti evaṃ nānāadhiṭṭhānaṃ hoti. Vuttanayeneva nānāparikammaṃ nānādhiṭṭhānaṃ, ekato parikammaṃ ekato adhiṭṭhānampi hotiyeva. Yathā tathā karontassa pana pādakajjhānato vuṭṭhāya kataparikammassa parikammānantarena mahaggataadhiṭṭhānacitteneva taṃ ijjhati. Okāsesīti vippakiri.

5. Paṭhamakāmabhūsuttavaṇṇanā

347. Pañcame nelaṅgoti niddoso. Setapacchādoti setapaṭicchādano. Anīghanti niddukkhaṃ. Muhuttaṃ tuṇhī hutvāti tassa atthapekkhanatthaṃ tīṇi piṭakāni kaṇṇe kuṇḍalaṃ viya sañcālento ‘‘ayaṃ imassa attho, ayaṃ imassa attho’’ti upaparikkhaṇatthaṃ muhuttaṃ tuṇhī hutvā. Vimuttiyāti arahattaphalavimuttiyā. Imaṃ pana pañhaṃ kathento upāsako dukkaraṃ akāsi. Sammāsambuddho hi ‘‘passatha no tumhe, bhikkhave, etaṃ bhikkhuṃ āgacchantaṃ odātakaṃ tanukaṃ tuṅganāsika’’nti (saṃ. ni. 2.245) attano diṭṭhena kathesi. Ayaṃ pana nayaggāhena ‘‘arahato etaṃ adhivacana’’nti āha.



第三百四十二，关于无可动摇的信心，指的是坚定的信心。在十个地方，指的是十种原因。抓住的意思是征服，超越而立。其他的情况在各处皆是如此。
关于摩诃迦的**的注释已完成。
关于心的集合
关于束缚的经文的注释
在心的集合中，指的是名为“鱼”的森林。此中所述的古老长老们是极其稀有的，坐着或躺着的地方，提出问题而不知，知道后则回答，因此这些话是由他们所生起的。关于“野兽的路”，指的是他自己的财富村庄。此地似乎在芒果园的后面。因此，思考“我将回答长老的问题，创造舒适的居所”，于是他走近了。深邃的佛语，既有深义也有法义。智慧之眼运作，指的是知识之眼的运转。
关于第一次施舍的经文的注释
在第二段中，尊者长老，指的是在这些长老中最年长的伟大长老。沉默是指即使知道也因不熟练而不说。师父说：“这位长老既不为自己说，也不为他人讲解，甚至不让信徒们干扰僧团，我将回答这个问题，创造舒适的居所。”于是他从坐着的地方站起来，前往长老的身边，便如此做了，然而他坐在自己的地方回答。
手中是指用手。施舍是指在所愿的情况下给予，给予时十分热情。止住是指“足够了，足够了”，通过手的意识和言语来阻止。拿着未放下的碗，指的是用手拿着未放下的碗，洗净后放在手臂上。
关于第二次施舍的经文的注释
在第三段中，指的是在南方的阿万提国。美好是指“我将以四种条件来保护”，此言是无瑕疵的，因而被称为无可指责，正是你所说的。
关于大奇迹的经文的注释
在第四段中，指的是要与长老们一起分享，因而将米粥增大。吃过米粥后，他想：“信徒们在家中共享，而在这里的工人们不会分享我所说的，因此这美味的米粥将会消失。”因此，他允许他们这样做。搅拌是指搅拌，因着下方的泥土而在阳光下变得极其温暖。此为佛言中不被打断的部分。因而说：“我将创造舒适的居所。”
他做了关于奇迹的决定。在这里，“温和的温和的凉风吹拂，遮盖屋顶的神灵单独接触”，如此各种准备，“愿神灵降雨”，因此有各种决定。根据所说的，准备和决定是多样的。如此做的人的禅定是从脚的禅定中起身，经过准备后，因着高尚的决心而实现。空间是指分散。
关于第一次欲望的经文的注释
在第五段中，指的是无瑕疵。白色覆盖是指白色的遮盖物。无苦是指无痛苦。片刻的沉默是指为了理解其意义而在耳边转动三部经典，如同耳环一般，思考“这是这个的意义，那是那个的意义”，因而片刻的沉默。解脱是指因阿罗汉果的解脱。此时，信徒在讨论这个问题时做得很困难。真正的觉者曾说：“你们看，这位比丘正在走来，肤色白皙，身材纤细，鼻子高挺”（saṃ. ni. 2.245），以自己的见解来讲述。然而这则是从某种意义上说“这是阿罗汉的称谓”。

6. Dutiyakāmabhūsuttavaṇṇanā



关于第二次欲望的**的注释
provided by EasyChat

348. Chaṭṭhe kati nu kho bhante saṅkhārāti ayaṃ kira, gahapati, nirodhaṃ valañjeti, tasmā ‘‘nirodhapādake saṅkhāre pucchissāmī’’ti cintetvā evamāha. Theropissa adhippāyaṃ ñatvā puññābhisaṅkhārādīsu anekesu saṅkhāresu vijjamānesupi kāyasaṅkhārādayova ācikkhanto tayo kho gahapatītiādimāha. Tattha kāyappaṭibaddhattā kāyena saṅkharīyati nibbattīyatīti kāyasaṅkhāro. Vācāya saṅkharoti nibbattetīti vacīsaṅkhāro. Cittappaṭibaddhattā cittena saṅkharīyati nibbattīyatīti cittasaṅkhāro.

Katamopana bhanteti idha kiṃ pucchati? ‘‘Ime saṅkhārā aññamaññaṃ missā āluḷitā avibhūtā duddīpanā. Tathā hi kāyadvāre ādānaggahaṇamuñcanacopanāni pāpetvā uppannā aṭṭha kāmāvacarakusalacetanā dvādasa akusalacetanāti evaṃ kusalākusalā vīsati cetanāpi, assāsapassāsāpi kāyasaṅkhārotveva vuccanti. Vacīdvāre hanusañcopanaṃ vacībhedaṃ pāpetvā uppannā vuttappakārāva vīsati cetanāpi vitakkavicārāpi vacīsaṅkhārotveva vuccanti. Kāyavacīdvāresu copanaṃ apatvā raho nisinnassa cintayato uppannā kusalākusalā ekūnatiṃsacetanāpi, saññā ca vedanā cāti ime dve dhammāpi cittasaṅkhārotveva vuccanti. Evaṃ ime saṅkhārā aññamaññaṃ missā āluḷitā avibhūtā duddīpanā, te pākaṭe vibhūte katvā kathāpessāmī’’ti pucchi.

Kasmā pana bhanteti idha kāyasaṅkhārādināmassa padatthaṃ pucchati. Tassa vissajjane kāyappaṭibaddhāti kāyanissitā. Kāye sati honti, asati na honti. Cittappaṭibaddhāti cittanissitā. Citte sati honti, asati na honti.

Idāni ‘‘kiṃ nu kho esa saññāvedayitanirodhaṃ valañjeti, no valañjeti, ciṇṇavasī vā tattha no ciṇṇavasī’’ti jānanatthaṃ pucchanto kathaṃ pana bhante saññāvedayitanirodhasamāpatti hotīti āha. Tassa vissajjane samāpajjissanti vā samāpajjāmīti vā padadvayena nevasaññānāsaññāyatanasamāpattikālo kathito. Samāpannoti padena antonirodho. Tathā purimehi dvīhi padehi sacittakakālo kathito, pacchimena acittakakālo.

Pubbeva tathā cittaṃ bhāvitaṃ hotīti nirodhasamāpattito pubbe addhānaparicchedakāleyeva ‘‘ettakaṃ kālaṃ acittako bhavissāmī’’ti addhānaparicchedaṃ cittaṃ bhāvitaṃ hoti. Yaṃ taṃ tathattāya upanetīti yaṃ pana evaṃ bhāvitaṃ cittaṃ, taṃ puggalaṃ tathattāya acittakabhāvāya upaneti. Vacīsaṅkhāro paṭhamaṃ nirujjhatīti sesasaṅkhārehi paṭhamaṃ dutiyajjhāneyeva nirujjhati. Tato kāyasaṅkhāroti tato paraṃ kāyasaṅkhāro catutthajjhāne nirujjhati. Tato cittasaṅkhāroti tato paraṃ cittasaṅkhāro antonirodhe nirujjhati. Āyūti rūpajīvitindriyaṃ. Viparibhinnānīti upahatāni vinaṭṭhāni.

Tattha keci ‘‘nirodhasamāpannassa ‘cittasaṅkhāro ca niruddho’ti vacanato cittaṃ aniruddhaṃ hoti, tasmā sacittakāpi ayaṃ samāpattī’’ti vadanti. Te vattabbā – ‘‘vacīsaṅkhāropissa niruddho’’ti vacanato vācā aniruddhā hoti, tasmā nirodhasamāpannena dhammampi kathentena sajjhāyampi karontena nisīditabbaṃ siyā. Yo cāyaṃ mato kālaṅkato, tassāpi cittasaṅkhāro niruddhoti vacanato cittaṃ aniruddhaṃ bhaveyya, tasmā kālaṅkate mātāpitaro vā arahante vā jhāpentena ānantariyakammaṃ kataṃ bhaveyya. Iti byañjane abhinivesaṃ akatvā ācariyānaṃ naye ṭhatvā attho upaparikkhitabbo. Attho hi paṭisaraṇaṃ, na byañjanaṃ.

Indriyāni vippasannānīti kiriyamayapavattasmiñhi vattamāne bahiddhārammaṇesu pasāde ghaṭṭentesu indriyāni kilamanti, upahatāni makkhittāni viya honti vātādīhi uṭṭhitarajena catumahāpathe ṭhapitaādāso viya. Yathā pana thavikāya pakkhipitvā mañjūsādīsu ṭhapito ādāso antoyeva virocati, evaṃ nirodhasamāpannassa bhikkhuno antonirodhe pañca pasādā ativiya virocanti. Tena vuttaṃ ‘‘indriyāni vippasannānī’’ti.


第三百四十八，问道：“长老，什么是因缘？”这是因为，居士，消灭是指止息，因此“我将询问关于止息的因缘。”长老知道他的意图，便在许多善业等各种因缘中，提到身体的因缘等。这里，因身体的缘故，故称为身体因缘。因言语的因缘，故称为言语因缘。因心的缘故，故称为心因缘。
“问什么呢，长老？”这里询问的是：“这些因缘相互交织，混杂不清，难以分辨。确实，因身体之门所引起的，产生了八种欲望的善意，十二种恶意，正如这样，善恶之意二十种，呼吸也称为身体因缘。”因言语之门所引起的，产生的二十种意念，也称为言语因缘。身体与言语之门所引起的，坐着思考时产生的善恶之意三十种，以及意识和感觉等这两种法，也称为心因缘。因此，这些因缘相互交织，混杂不清，难以分辨，我将阐明这些已被明确分辨的因缘。
“为什么，长老？”这里询问的是关于身体因缘等的字面意思。其解释是：身体所依，身体存在时有，身体不存在时无。心所依，心存在时有，心不存在时无。
现在，“这个感觉与感受的止息是否止息，是否不止息，是否在那儿是已断的，还是未断的？”因此询问：“长老，感觉与感受的止息是如何的？”对此的解释是：“是否会进入止息，或是进入止息的状态。”止息是指内在的止息。与前面两个词相比，内在的止息被阐明，后面的则是无心的止息。
早已如此，心被培养，指的是在止息的状态之前，心在那时已被培养为“我将会在这段时间内无心”。那被培养的心，便以此人而为心的无心。言语因缘首先被断除，因此其他因缘在第二次禅定中被断除。然后是身体因缘，接着身体因缘在第四次禅定中被断除。然后是心因缘，接着心因缘在内在的止息中被断除。生命是指身体的生命力。被分散的是受损的、被摧毁的。
在此，有人说：“对于已止息者，‘心因缘也已止息’的说法，心便不再止息，因此此时的止息也是有心的。”他们应当说：“言语因缘已止息”，因此言语并未止息，因此在止息的状态中，法也应当被讲解，若有讲解则应当坐下。此时若是死亡，心因缘也会止息，因此心便不再止息，因此在死亡时，父母或阿罗汉若进入禅定，则会产生不可逆转的业。这样，若不执着于字面，依照老师的教导思考其意义。意义是归宿，而非文字。
“感官清净”是指在有行为的状态下，外在的对象引起的迷惑，感官受损，像是被风吹动的尘埃，或是被抛入盒子中的尘埃。正如将坚固的物体放入盒子中，内部便会发光，止息的比丘在内在的止息中，五种感官的清净便会显现。因此说：“感官清净”。


Vuṭṭhahissanti vā vuṭṭhahāmīti vā padadvayena antonirodhakālo kathito, vuṭṭhitoti padena phalasamāpattikālo. Tathā purimehi dvīhi padehi acittakakālo kathito, pacchimena sacittakakālo. Pubbeva tathā cittaṃ bhāvitaṃ hotīti nirodhasamāpattito pubbe addhānaparicchedakāleyeva ‘‘ettakaṃ kālaṃ acittako hutvā tato paraṃ sacittako bhavissāmī’’ti addhānaparicchedaṃ cittaṃ bhāvitaṃ hoti. Yaṃ taṃ tathattāya upanetīti yaṃ evaṃ bhāvitaṃ cittaṃ, taṃ puggalaṃ tathattāya sacittakabhāvāya upaneti. Iti heṭṭhā nirodhasamāpajjannakālo gahito, idha nirodhato vuṭṭhānakālo.

Idāni nirodhakathaṃ kathetuṃ kāloti nirodhakathā kathetabbā siyā. Sā panesā ‘‘dvīhi balehi samannāgatattā tayo ca saṅkhārānaṃ paṭipassaddhiyā soḷasahi ñāṇacariyāhi navahi samādhicariyāhi vasībhāvatāpaññā nirodhasamāpattiyaṃ ñāṇa’’nti mātikaṃ ṭhapetvā sabbākārena visuddhimagge kathitā, tasmā tattha kathitanayeneva gahetabbā. Ko panāyaṃ nirodho nāma? Catunnaṃ khandhānaṃ paṭisaṅkhā appavatti. Atha kimatthametaṃ samāpajjantīti? Saṅkhārānaṃ pavatte ukkaṇṭhitā sattāhaṃ acittakā hutvā sukhaṃ viharissāma, diṭṭhadhammanibbānaṃ nāmetaṃ yadidaṃ nirodhoti etadatthaṃ samāpajjanti.

Cittasaṅkhāro paṭhamaṃ uppajjatīti nirodhā vuṭṭhahantassa hi phalasamāpatticittaṃ paṭhamaṃ uppajjati. Taṃsampayuttaṃ saññañca vedanañca sandhāya ‘‘cittasaṅkhāro paṭhamaṃ uppajjatī’’ti āha. Tato kāyasaṅkhāroti tato paraṃ bhavaṅgasamaye kāyasaṅkhāro uppajjati.

Kiṃ pana phalasamāpatti assāsapassāse na samuṭṭhāpetīti? Samuṭṭhāpeti. Imassa pana catutthajjhānikā phalasamāpatti, sā na samuṭṭhāpeti. Kiṃ vā etena? Phalasamāpatti paṭhamajjhānikā vā hotu dutiyatatiyacatutthajjhānikā vā, santasamāpattito vuṭṭhitassa bhikkhuno assāsapassāsā abbohārikā honti, tesaṃ abbohārikabhāvo sañjīvattheravatthunā veditabbo. Sañjīvattherassa hi samāpattito vuṭṭhāya kiṃsukapupphasadise vītaccitaṅgāre maddamānassa gacchato cīvare aṃsumattampi na jhāyi, usmākāramattampi nāhosi. Samāpattibalaṃ nāmetanti vadanti. Evameva santāya phalasamāpattiyā vuṭṭhitassa bhikkhuno assāsapassāsā abbohārikā hontīti bhavaṅgasamayenevetaṃ kathitanti veditabbaṃ.

Tatovacīsaṅkhāroti tato paraṃ kiriyamayapavattavalañjanakāle vacīsaṅkhāro uppajjati. Kiṃ bhavaṅgaṃ vitakkavicāre na samuṭṭhāpetīti? Samuṭṭhāpeti. Taṃsamuṭṭhānā pana vitakkavicārā vācaṃ abhisaṅkhātuṃ na sakkontīti kiriyamayapavattavalañjanakālenevetaṃ kathitaṃ.

Suññato phassotiādayo saguṇenāpi ārammaṇenāpi kathetabbā. Saguṇena tāva suññatā nāma phalasamāpatti, tāya sahajātaphassaṃ sandhāya ‘‘suññato phasso’’ti vuttaṃ. Animittappaṇihitesupi eseva nayo. Ārammaṇena pana nibbānaṃ rāgādīhi suññattā suññatā nāma, rāganimittādīnaṃ abhāvā animittaṃ, rāgadosamohappaṇidhīnaṃ abhāvā appaṇihitaṃ, suññataṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā uppannaphalasamāpattisamphasso suññato nāma. Animittappaṇihitesupi eseva nayo.




以下是巴利文的完整直译：
从"将起来"或"我将起来"这两个词语中，已经说明了内在止息的时刻。通过"起来"这个词语，说明了果定的时刻。同样，通过前面两个词语，已经说明了无心的时刻，而后面的词语则说明了有心的时刻。在先前，心已经被培养，这是在灭尽定之前的时间段内，心被培养为"我将在这段时间内无心，此后将有心"。那个如此被培养的心，将个人引向那种状态。这样，下文中已经确定了进入灭尽定的时刻，这里则是从灭尽定中出定的时刻。
现在要说明灭尽定的话题。关于这个话题，可以这样说。这个（灭尽定）已经在《清净道论》中以各种方式详细阐述，因为它具有两种力量，并且通过三种心行的平息，以十六种智慧行为，九种定行为，以及获得自在的智慧而进入灭尽定。因此，应该按照那里阐述的方法来理解。什么是灭尽定呢？这是四蕴的停止。那么他们进入这个定有什么目的呢？因为对心行感到厌倦，（他们想）"我们将在七天内无心而安住，这就是现世涅槃"。
从灭尽定出定时，首先升起的是心行。因为出定后首先升起果定心。为了说明与之相应的想和受，所以说"心行首先升起"。然后是身行，此后在有分心时升起身行。
果定是否不激发呼吸？它确实会激发。但是对于第四禅的果定，它不会激发。这是什么意思呢？无论果定是初禅、第二禅、第三禅还是第四禅，从定中出定的比丘的呼吸是不可觉察的。关于这种不可觉察的特性，可以从僧只（Sañjīva）长老的故事中理解。僧只长老从定中出定后，在行走时，即使在衣服上也没有一丝热度，甚至没有温度迹象。人们说这就是定的力量。同样地，从果定出定的比丘的呼吸在有分心时是不可觉察的。
然后是语行，此后在动作表现的时刻升起语行。有分心是否不激发寻伺？它确实会激发。但是寻伺不能在动作表现的时刻引发语言，这一点应该在动作表现的时刻理解。
"空性触"等应该从有功德和所缘两个方面来说。从有功德的角度来说，空性是果定。为了说明与之俱生的触，所以说"空性触"。在无相和无愿中也是同样的道理。从所缘的角度来说，涅槃因为远离贪等而称为空性，因为没有贪的对象所以是无相，因为没有贪瞋痴的追求所以是无愿。以涅槃为所缘而升起的果定触，称为空性触。在无相和无愿中也是同样的道理。


Aparā āgamaniyakathā nāma hoti. Suññataanimittaappaṇihitāti hi vipassanāpi vuccati. Tattha yo bhikkhu saṅkhāre aniccato pariggahetvā aniccato disvā aniccato vuṭṭhāti, tassa vuṭṭhānagāminivipassanā animittā nāma hoti. Yo dukkhato pariggahetvā dukkhato disvā dukkhato vuṭṭhāti, tassa appaṇihitā nāma. Yo anattato pariggahetvā anattato disvā anattato vuṭṭhāti, tassa suññatā nāma. Tattha animittavipassanāya maggo animitto nāma, animittamaggassa phalaṃ animittaṃ nāma, animittaphalasamāpattisahajāte phasse phusante ‘‘animitto phasso phusatī’’ti vuccati. Appaṇihitasuññatesupi eseva nayo. Āgamaniyena kathite pana suññato vā phasso animitto vā phasso appaṇihito vā phassoti vikappo āpajjeyya, tasmā saguṇena ceva ārammaṇena ca kathetabbaṃ. Evañhi tayo phassā phusantīti sameti.

Vivekaninnantiādīsu nibbānaṃ viveko nāma. Tasmiṃ viveke ninnaṃ onatanti vivekaninnaṃ. Vivekapoṇanti aññato agantvā yena viveko, tena vaṅkaṃ viya hutvā ṭhitanti vivekapoṇaṃ. Yena viveko, tena patamānaṃ viya ṭhitanti vivekapabbhāraṃ.

7. Godattasuttavaṇṇanā



以下是巴利文的完整直译：
接下来称为到达的谈论。空性、无相和无愿也被称为内观。在那里，若比丘把行法理解为无常，看到无常而从中出定，那么他的出定所行的内观称为无相。若把苦理解为苦，看到苦而从中出定，那么他的出定所行称为无愿。若把无我理解为无我，看到无我而从中出定，那么他的出定所行称为空性。在这里，内观的路径称为无相，内观路径的果实称为无愿，内观果定的触碰称为“无相触”。在无愿的空性中也是如此。根据到达的说明，空性触、无相触或无愿触都可能被误解，因此应该从有功德和所缘两个方面来说明。确实，这三种触碰是相互联系的。
在“离别的触”等中，涅槃被称为离别。在这个离别中，触碰是沉重的。离别的支撑是指不从他处而来的离别，因此离别支撑就像是倾斜的。那个离别就像是下落的。
《戈达塔经》的注释

349. Sattame nānatthā ceva nānābyañjanā cāti byañjanampi nesaṃ nānaṃ, atthopi. Tattha byañjanassa nānatā pākaṭā. Attho pana appamāṇā cetovimutti bhūmantarato mahaggatā hoti rūpāvacarā, ārammaṇato sattapaṇṇattiārammaṇā. Ākiñcaññā bhūmantarato mahaggatā arūpāvacarā, ārammaṇato navattabbārammaṇā. Suññatā bhūmantarato kāmāvacarā, ārammaṇato saṅkhārārammaṇā. Vipassanā hi ettha suññatāti adhippetā. Animittā bhūmantarato lokuttarā, ārammaṇato nibbānārammaṇā.

Rāgo kho bhante pamāṇakaraṇotiādīsu yathā pabbatapāde pūtipaṇṇakasaṭaudakaṃ nāma hoti kāḷavaṇṇaṃ, olokentānaṃ byāmasatagambhīraṃ viya khāyati, yaṭṭhiṃ vā rajjuṃ vā gahetvā minantassa piṭṭhipādottharaṇamattampi na hoti; evameva yāva rāgādayo nuppajjanti, tāva puggalaṃ sañjānituṃ na sakkā hoti, sotāpanno viya sakadāgāmī viya anāgāmī viya ca khāyati. Yadā panassa rāgādayo uppajjanti, tadā ratto duṭṭho mūḷhoti paññāyati. Iti te ‘‘ettako aya’’nti puggalassa pamāṇaṃ dassentāva uppajjantīti pamāṇakaraṇā nāma vuttā.

Yāvatā kho bhante appamāṇā cetovimuttiyoti yattakā appamāṇā cetovimuttiyo. Kittakā pana tā? Cattāro brahmavihārā, cattāro maggā, cattāri phalānīti dvādasa. Tatra brahmavihārā pharaṇaappamāṇatāya appamāṇā, sesā pamāṇakārakānaṃ kilesānaṃ abhāvena nibbānampi appamāṇameva, cetovimutti pana na hoti, tasmā na gahitaṃ. Akuppāti arahattaphalacetovimutti. Sā hi tāsaṃ sabbajeṭṭhikā, tasmā ‘‘aggamakkhāyatī’’ti vuttā. Rāgokho bhante kiñcananti rāgo uppajjitvā puggalaṃ kiñcati maddati palibundhati, tasmā kiñcananti vutto. Manussā kira goṇehi khalaṃ maddāpentā ‘‘kiñcehi kapila kiñcehi kāḷakā’’ti vadanti. Evaṃ maddanaṭṭho kiñcanaṭṭhoti veditabbo. Dosamohesupieseva nayo.

Ākiñcaññā cetovimuttiyo nāma nava dhammā ākiñcaññāyatanaṃ maggaphalāni ca. Tattha ākiñcaññāyatanaṃ kiñcanaṃ ārammaṇaṃ assa natthīti ākiñcaññaṃ. Maggaphalāni kiñcanānaṃ maddanapalibundhanakilesānaṃ natthitāya ākiñcaññāni, nibbānampi ākiñcaññaṃ, cetovimutti pana na hoti, tasmā na gahitaṃ.

Rāgo kho bhante nimittakaraṇotiādīsu yathā nāma dvinnaṃ kulānaṃ sadisā dve vacchakā honti. Yāva tesaṃ lakkhaṇaṃ na kataṃ hoti, tāva ‘‘ayaṃ asukakulassa vacchako, ayaṃ asukakulassā’’ti na sakkā hoti jānituṃ. Yadā pana tesaṃ tisūlādīsu aññataraṃ lakkhaṇaṃ kataṃ hoti, tadā sakkā hoti jānituṃ. Evameva yāva puggalassa rāgo nuppajjati, tāva na sakkā hoti jānituṃ ‘‘ariyo vā puthujjano vā’’ti. Rāgo panassa uppajjamānova ‘‘sarāgo nāma ayaṃ puggalo’’ti sañjānananimittaṃ karonto viya uppajjati, tasmā nimittakaraṇoti vutto. Dosamohesupi eseva nayo.

Animittā cetovimuttiyo nāma terasa dhammā vipassanā, cattāro āruppā, cattāro maggā, cattāri phalāni. Tattha vipassanā niccanimittaṃ sukhanimittaṃ attanimittaṃ ugghāṭetīti animittā nāma. Cattāro āruppā rūpanimittassa abhāvā animittā nāma. Maggaphalāni nimittakarānaṃ kilesānaṃ abhāvena animittāni, nibbānampi animittameva, taṃ pana cetovimutti na hoti, tasmā na gahitaṃ. Atha kasmā suññatā cetovimutti na gahitāti? Sā ‘‘suññā rāgenā’’tiādivacanato sabbattha anupaviṭṭhāva, tasmā visuṃ na gahitāti.

Ekatthāti ārammaṇavasena ekatthā ‘‘appamāṇaṃ ākiñcaññaṃ suññataṃ animitta’’nti hi sabbānetāni nibbānasseva nāmāni. Iti iminā pariyāyena ekatthā. Aññasmiṃ pana ṭhāne appamāṇāpi hoti, aññasmiṃ ākiñcaññā, aññasmiṃ suññatā, aññasmiṃ animittāti iminā pariyāyena nānābyañjanāti.

8. Nigaṇṭhanāṭaputtasuttavaṇṇanā



以下是巴利文的完整直译：
在第七章中，"多种意义"和"多种特征"是说特征也有多种，意义也是如此。在这里，特征的多样性是显而易见的。而意义则是无量的心解脱，从世俗的角度是高尚的，属于色界的，因所缘而有七种所缘。无所有的从世俗的角度是高尚的，属于无色界的，因所缘而有九种所缘。空性从世俗的角度是欲界的，因所缘而有行法所缘。内观在这里被意指为空性。无相的从世俗的角度是出世的，因所缘而有涅槃所缘。
贪欲，尊者，像山脚下的污泥水一样，呈现出黑色，像观察者的眼睛深邃而浑浊，拿着棍子或绳子也无法将其排除；同样地，在贪欲等未生起之前，无法认知这个人，像是初果者、二果者、三果者一样显现。当贪欲等生起时，便显得昏暗、愚痴。因此，这些被称为“这是如此的”是为了显示人的标准。
只要，尊者，所说的无量心解脱是指那些无量的心解脱。那么有多少呢？有四种梵住，四种路径，四种果实，共十二种。在这里，梵住因其无量的特性而是无量的，其余的因无量的烦恼而涅槃也是无量的，然而心解脱却不是，因此不被接受。无动摇是指阿罗汉果的心解脱。因为它是所有中最优越的，所以被称为“最上”。
贪欲，尊者，什么是贪欲？贪欲生起后，便使人有所束缚，因此被称为有所束缚。人们似乎在用牛来驱赶时说：“用一些东西来驱赶，用一些黑色的东西来驱赶。”因此，这种驱赶的状态被理解为有所束缚。对于愤怒和愚痴也是同样的道理。
无所有的心解脱是指九种法，无所有的所缘、路径和果实。在这里，无所有的所缘是指没有任何所缘的状态。路径和果实因没有烦恼的束缚而是无所有的，涅槃也是无所有的，但心解脱却不是，因此不被接受。
贪欲，尊者，什么是象征性的？就像两个家族的牛犊一样。只要它们的特征未被确立，就无法说“这是某个家族的牛犊”。当它们的特征在三根针等中被确立时，便可以被识别。同样地，只要人的贪欲未生起，就无法知道“是高尚者还是平常人”。而贪欲生起时，便像是“这个人是贪欲的”，因此被称为象征性的。对于愤怒和愚痴也是同样的道理。
无相的心解脱是指十三种法，包括内观、四种无色界、四种路径和四种果实。在这里，内观是指破除常、乐、自我所的象征，因此被称为无相。四种无色界是因缺乏色的象征而被称为无相。路径和果实因烦恼的缺失而被称为无相，涅槃也是无相的，但心解脱却不是，因此不被接受。那么，为什么空性心解脱不被接受呢？因为“空性因贪而生”等的说法，故而在任何地方都不被接受，因此不被完全接受。
在一个地方，因所缘而称为一个地方的“无量的无所有的空性和无相”，所有这些都是涅槃的名称。因此，从这个意义上说是一个地方。在其他地方，无量的也存在，在其他地方无所有的也存在，在其他地方空性也存在，在其他地方无相也存在，因此从这个意义上说是多种特征。
《尼干陀那·那塔普特经》的注释

350. Aṭṭhame tenupasaṅkamīti sayaṃ āgatāgamo viññātasāsano anāgāmī ariyasāvako samāno kasmā naggabhoggaṃ nissirikaṃ nigaṇṭhaṃ upasaṅkamīti? Upavādamocanatthañceva vādāropanatthañca. Nigaṇṭhā kira ‘‘samaṇassa gotamassa sāvakā thaddhakhadirakhāṇukasadisā, kenaci saddhiṃ paṭisanthārampi na karontī’’ti upavadanti, tassa upavādassa mocanatthañca, ‘‘vādañcassa āropessāmī’’ti upasaṅkami. Na khvāhaṃ ettha bhante bhagavato saddhāya gacchāmīti yassa ñāṇena asacchikataṃ hoti. So ‘‘evaṃ kireta’’nti aññassa saddhāya gaccheyya, mayā pana ñāṇenetaṃ sacchikataṃ, tasmā nāhaṃ ettha bhagavato saddhāya gacchāmīti dīpento evamāha.

Ulloketvāti kāyaṃ unnāmetvā kucchiṃ nīharitvā gīvaṃ paggayha sabbaṃ disaṃ pekkhamāno ulloketvā. Bādhetabbaṃ maññeyyāti yathā vinivijjhitvā na nikkhamati, evaṃ paṭibāhitabbaṃ maññeyya bandhitabbaṃ vā. Sahadhammikāti sakāraṇā. Atha maṃ paṭihareyyāsi saddhiṃ nigaṇṭhaparisāyāti etesaṃ atthe ñāte atha me nigaṇṭhaparisāya saddhiṃ abhigaccheyyāsi, patīhārassa me santikaṃ āgantvā attano āgatabhāvaṃ jānāpeyyāsīti attho. Eko pañhoti eko pañhamaggo, ekaṃ pañhagavesananti attho. Eko uddesoti ekaṃ nāma kinti? Ayaṃ eko uddeso. Ekaṃ veyyākaraṇanti ‘‘sabbe sattā āhāraṭṭhitikā’’ti (khu. pā. 4.1; a. ni. 10.27) idaṃ ekaṃ veyyākaraṇaṃ. Evaṃ sabbattha attho veditabbo.

9. Acelakassapasuttavaṇṇanā

351. Navame kīvaciraṃ pabbajitassāti kīvaciro kālo pabbajitassāti attho. Uttari manussadhammāti manussadhammo nāma dasakusalakammapathā, tato manussadhammato uttari. Alamariyañāṇadassanavisesoti ariyabhāvaṃ kātuṃ samatthatāya alamariyoti saṅkhāto ñāṇadassanaviseso. Naggeyyāti naggabhāvato. Muṇḍeyyāti muṇḍabhāvato. Pavāḷanipphoṭanāyāti pāvaḷanipphoṭanato, bhūmiyaṃ nisīdantassa ānisadaṭṭhāne laggānaṃ paṃsurajavālikānaṃ phoṭanatthaṃ gahitamorapiñchamattatoti attho.

10. Gilānadassanasuttavaṇṇanā

352. Dasame ārāmadevatāti pupphārāmaphalārāmesu adhivatthā devatā. Vanadevatāti vanasaṇḍesu adhivatthā devatā. Rukkhadevatāti mattarājakāle vessavaṇo ca devatāti evaṃ tesu tesu rukkhesu adhivatthā devatā. Osadhitiṇavanappatīsūti harītakāmalakīādīsu muñjapabbajādīsu vanajeṭṭharukkhesu ca adhivatthā devatā. Saṃgammāti sannipatitvā. Samāgammāti tato tato samāgantvā. Paṇidhehīti patthanāvasena ṭhapehi. Ijjhissati sīlavato cetopaṇidhīti samijjhissati sīlavantassa cittapatthanā. Dhammikoti dasakusaladhammasamannāgato agatigamanarahito. Dhammarājāti tasseva vevacanaṃ, dhammena vā laddharajjattā dhammarājā. Tasmāti ‘‘yasmā tena hi, ayyaputta, amhepi ovadāhī’’ti vadatha, tasmā. Appaṭivibhattanti ‘‘idaṃ bhikkhūnaṃ dassāma, idaṃ attanā bhuñjissāmā’’ti evaṃ avibhattaṃ bhikkhūhi saddhiṃ sādhāraṇameva bhavissatīti.

Cittasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Gāmaṇisaṃyuttaṃ

1. Caṇḍasuttavaṇṇanā

353. Gāmaṇisaṃyuttassa paṭhame caṇḍo gāmaṇīti dhammasaṅgāhakattherehi caṇḍoti gahitanāmo eko gāmaṇi. Pātukarotīti bhaṇḍantaṃ paṭibhaṇḍanto akkosantaṃ paccakkosanto paharantaṃ paṭipaharanto pākaṭaṃ karotīti dasseti. Na pātukarotīti akkuṭṭhopi pahaṭopi kiñci paccanīkaṃ akarontoti dasseti.

2. Tālapuṭasuttavaṇṇanā



在第八章中，“因此他走近”是指自我到达的，知识的教导，非来世者的高尚弟子，为什么要接近裸露的、无依无靠的苦行者？是为了释放诽谤和指责。苦行者确实说：“佛陀的弟子像坚韧的木材一样，不与任何人交谈”，因此他走近是为了释放诽谤，并说：“我将指责他。”我不想因为信赖佛陀而来这里，因为凭借他的智慧而变得不真实。他会说：“这样确实是的”，他会因他人的信赖而来，但我则是凭借智慧而证知，因此我不想依赖佛陀而来，这样解释。
“抬起身体”是指抬起身体，取出腹部，抓住脖子，观察各个方向，抬起身体。认为应该被阻止，认为应该被束缚，就像被压制而不离开。与他人一起的，指的是有原因的。因此，您将会与苦行者的团体一起走近，了解这些的意义，您将会来我这里，来告诉我您到达的情况。一个问题是一个问题的道路，寻找一个问题的道路。一个定义是一个名称的定义，这个是一个定义。一个阐释是“所有众生都依赖饮食”（《大藏经》4.1；《阿含经》10.27）这是一个阐释。这样在各处的意义都应被理解。
《阿切拉卡萨帕经》的注释
在第九章中，“多久以来剃发出家？”是指剃发出家的时间。超越人间法是指人间法即十种善业，而超越人间法。足够的高尚智慧的特殊见解是指为了成就高尚的状态，足够的高尚被称为智慧的特殊见解。无衣是指无衣的状态。剃发是指剃发的状态。为了揭开红色的花瓣，是为了揭开红色的花瓣，坐在地上，像是被固定在安乐处的沙土的粘土。
《病者见证经》的注释
在第十章中，“园中的神”是指在花园和果园中居住的神。林中的神是指在森林中的神。树中的神是指在树木中居住的神，如马达王的时代，维萨瓦那神等。在草药和树木中，是指在绿色的香果等，芦苇等，草木中的神。聚集是指集合。聚合是指从各处汇聚。请祈求是指以愿望的方式设定。对于有道德的人，心的愿望将会成就。道德是指具备十种善法，且不受阻碍。法王是指他自己的称谓，因法而获得王位。因此“正因为如此，尊者，您也会教导我们”，所以说。没有分配是指“我们将展示给比丘们，这将是我们自己享用”，因此与比丘们共同成为一种普遍的存在。
心的结合的注释已完成。
《村庄的结合》
《愤怒经》的注释
在《村庄的结合》中，第一章中，愤怒的村民是指由法的集合者所称的愤怒的村民。显现是指对食物的劈斩、对辱骂的反驳、对攻击的反击、对袭击的反击，显示出明显的行为。并非显现是指即使被打击或攻击，也不会做任何反抗的行为。
《树叶经》的注释

354. Dutiye tālapuṭoti evaṃnāmako. Tassa kira bandhanā pamuttatālapakkavaṇṇo viya mukhavaṇṇo vippasanno ahosi, tenassa tālapuṭoti nāmaṃ akaṃsu. Svāyaṃ abhinīhārasampanno pacchimabhavikapuggalo. Yasmā pana paṭisandhi nāma aniyatā ākāse khittadaṇḍasadisā, tasmā esa naṭakule nibbatti. Vuḍḍhippatto pana naṭasippe aggo hutvā sakalajambudīpe pākaṭo jāto. Tassa pañca sakaṭasatāni pañca mātugāmasatāni parivāro, bhariyāyapissa tāvatakāvāti mātugāmasahassena ceva sakaṭasahassena ca saddhiṃ yaṃ yaṃ nagaraṃ vā nigamaṃ vā pavisati, tatthassa puretarameva satasahassaṃ denti. Samajjavesaṃ gaṇhitvā pana mātugāmasahassena saddhiṃ kīḷaṃ karontassa yaṃ hatthūpagapādūpagādiābharaṇajātaṃ khipanti, tassa pariyanto natthi. So taṃdivasaṃ mātugāmasahassaparivārito rājagahe kīḷaṃ katvā paripakkañāṇattā saparivārova yena bhagavā tenupasaṅkami.

Saccālikenāti saccena ca alikena ca. Tiṭṭhatetanti tiṭṭhatu etaṃ. Rajanīyāti rāgappaccayā mukhato pañcavaṇṇasuttanīharaṇavātavuṭṭhidassanādayo aññe ca kāmassādasaṃyuttākāradassanakā abhinayā. Bhiyyosomattāyāti adhikappamāṇattāya. Dosanīyāti dosappaccayā hatthapādacchedādidassanākārā. Mohanīyāti mohappaccayā udakaṃ gahetvā telakaraṇaṃ, telaṃ gahetvā udakakaraṇanti evamādayo māyāpabhedā.

Pahāsonāma nirayoti visuṃ pahāsanāmako nirayo nāma natthi, avīcisseva pana ekasmiṃ koṭṭhāse naccantā viya gāyantā viya ca naṭavesaṃ gahetvāva paccanti, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Nāhaṃ, bhante, etaṃ rodāmīti ahaṃ, bhante, etaṃ bhagavato byākaraṇaṃ na rodāmīti evaṃ sakammakavasenettha attho veditabbo, na assuvimocanamattena. ‘‘Mataṃ vā ammarodantī’’tiādayo cettha aññepi vohārā veditabbā.

3-5. Yodhājīvasuttādivaṇṇanā

355-357. Tatiye yodhājīvoti yuddhena jīvikaṃ kappanako dhammasaṅgāhakattherehi evaṃ gahitanāmo. Ussahati vāyamatīti ussāhaṃ vāyāmaṃ karoti. Pariyāpādentīti maraṇaṃ paṭipajjāpenti. Dukkaṭanti duṭṭhu kataṃ. Duppaṇihitanti duṭṭhu ṭhapitaṃ. Parajito nāma nirayoti ayampi na visuṃ eko nirayo, avīcisseva pana ekasmiṃ koṭṭhāse pañcāvudhasannaddhā phalakahatthā hatthiassarathe āruyha saṅgāme yujjhantā viya paccanti, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Catutthapañcamesupi eseva nayo.

6. Asibandhakaputtasuttavaṇṇanā

358. Chaṭṭhe pacchābhūmakāti pacchābhūmivāsino. Kāmaṇḍalukāti sakamaṇḍaluno. Sevālamālikāti pātova udakato sevālañceva uppalādīni ca gahetvā udakasuddhikabhāvajānanatthāya mālaṃ katvā piḷandhanakā. Udakorohakāti sāyaṃpātaṃ udakaṃ orohanakā. Uyyāpentīti upari yāpenti. Saññāpentīti sammā ñāpenti. Saggaṃ nāma okkāmentīti parivāretvā ṭhitā ‘‘gaccha, bho, brahmalokaṃ, gaccha, bho, brahmaloka’’nti vadantā saggaṃ pavesenti. Anuparisakkeyyāti anuparigaccheyya. Ummujjāti ummujja uṭṭhaha. Thalamuplavāti thalamabhiruha. Tatra yāssāti tatra yā bhaveyya. Sakkharā vā kaṭhalā vāti sakkharā ca kaṭhalā ca . Sā adhogāmī assāti sā adho gaccheyya, heṭṭhāgāmī bhaveyya. Adhogacchāti heṭṭhā gaccha.

7. Khettūpamasuttavaṇṇanā



在第二章中，“塔拉布托”是这样命名的。因为他的束缚被解脱后，脸色如同被解脱的塔拉般明亮，因此给他起了这个名字。他本身具备自我引导的能力，成为了后世的高尚者。由于再生的因缘如同不确定的天空中的抛掷木棍，因此他在戏剧家族中出生。然而，随着他在戏剧技艺上有所成就，他在整个占婆地区变得闻名。围绕着他有五百辆车和五百位女性，他的妻子数量正好是那样，因此每当他进入某个城市或村庄时，总会有人提前给他一千个。计算好之后，围绕着他玩耍的那些女性会将手上的装饰品如手镯等扔给他，因此他的范围没有尽头。那一天，他被五百位女性围绕，在罗睺城中玩耍，由于智慧的成熟，便带着随行的人走近了佛陀。
“以真理为根本”是指以真理和非虚假为根本。要站住，便是要站住。因为欲望而来的，是指因贪欲而从嘴里流出的五种颜色的清水和其他与欲望相关的各种现象。由于过于强烈，是指具有过度的特性。因愤怒而来的，是指因愤怒而导致的手脚被截断等现象。因愚痴而来的，是指因愚痴而抓住水并制作油，抓住油并制作水等，这样的种种幻象。
“被嘲笑的地狱”是指无论如何都不存在被嘲笑的地狱，而是如同无间地狱中在一个地方跳舞、歌唱的那些苦行者，这样说是为了指代它。我不哭，尊者，我不因佛陀的教导而哭泣，这里的意义应被理解为因做工而非仅仅因流泪而解脱。关于“死去的众生在哭泣”等等，其他的说法也应被理解。
3-5. 《勇士生存经》等的注释
355-357. 在第三章中，“勇士生存”是指通过战斗谋生的法的集合者所称的。努力是指努力与奋斗。引导是指引导人们走向死亡。恶行是指做恶的行为。难以控制是指难以保持的状态。被击败的地狱也是如此，并非单一的地狱，而是如同无间地狱中在一个地方五种武器齐备，骑着马和战车在战斗中相互攻击，因此这样说是为了指代它。在第四和第五章中也是如此。
《刀绑儿子经》的注释
在第六章中，“后生者”是指住在后生的。水罐是指有水罐的。用水草编织花环是为了从早上获得水草和莲花等，以便知道水的洁净状态而编成花环。水的下降是指早上的水下降。引导是指向上引导。提醒是指正确地提醒。天界是指围绕着站立的人说：“去吧，尊者，去天界，去吧，尊者，去天界”，因此他们进入天界。跟随是指跟随而去。升起是指抬起身体。稳固是指稳固地坐着。那里有的就是在那里应有的。糖和榴莲是指糖和榴莲。那是向下走的，那是向下走的，应当在下面。向下走是指向下走。
《田地比喻经》的注释

359. Sattame jaṅgalanti thaddhaṃ na mudu. Ūsaranti sañjātaloṇaṃ. Pāpabhūmīti lāmakabhūmibhāgaṃ. Maṃdīpātiādīsu ahaṃ dīpo patiṭṭhā etesanti maṃdīpā. Ahaṃ leṇo allīyanaṭṭhānaṃ etesanti maṃleṇā. Ahaṃ tāṇaṃ rakkhā etesanti maṃtāṇā. Ahaṃ saraṇaṃ bhayanāsanaṃ etesanti maṃsaraṇā. Viharantīti maṃ evaṃ katvā viharanti.

Gobhattampīti dhaññaphalassa abhāvena lāyitvā kalāpakalāpaṃ bandhitvā ṭhapitaṃ gimhakāle gunnampi khādanaṃ bhavissatīti attho. Udakamaṇikoti kucchiyaṃ maṇikamekhalāya evaṃ laddhanāmo bhājanaviseso. Ahārī aparihārīti udakaṃ na harati na pariharati, na pariyādiyatīti attho. Iti imasmiṃ sutte sakkaccadhammadesanāva kathitā. Buddhānañhi asakkaccadhammadesanā nāma natthi. Sīhasamānavuttino hi buddhā, yathā sīho pabhinnavaravāraṇassapi sasabiḷārādīnampi gahaṇatthāya ekasadisameva vegaṃ karoti, evaṃ buddhāpi ekassa desentāpi dvinnaṃ bahūnaṃ bhikkhuparisāya bhikkhuniupāsakaupāsikāparisāyapi titthiyānampi desentā sakkaccameva desenti. Catasso pana parisā saddahitvā okappetvā suṇantīti tāsaṃ desanā sakkaccadesanā nāma jātā.

8. Saṅkhadhamasuttavaṇṇanā

360. Aṭṭhame yaṃbahulaṃ yaṃbahulanti iminā nigaṇṭho attanāva attano vādaṃ bhindati. Tasmā bhagavā evaṃ sante na koci āpāyikotiādimāha. Purimāni pana cattāri padāni diṭṭhiyā paccayā honti. Tasmā tesupi ādīnavaṃ dassento idha, gāmaṇi, ekacco satthā evaṃvādī hotītiādimāha. Tattha ahampamhīti ahampi amhi.

Mettāsahagatenātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ saddhiṃ bhāvanānayena visuddhimagge vuttameva. Seyyathāpi, gāmaṇi, balavā saṅkhadhamotiādi pana idha apubbaṃ. Tattha balavāti balasampanno. Saṅkhadhamoti saṅkhadhamako. Appakasirenāti akicchena adukkhena. Dubbalo hi saṅkhadhamo saṅkhaṃ dhamantopi na sakkoti catasso disā sarena viññāpetuṃ, nāssa saṅkhasaddo sabbato pharati, balavato pana vipphāriko hoti, tasmā ‘‘balavā’’ti āha.

Mettāya cetovimuttiyāti ettha ‘‘mettā’’ti vutte upacāropi appanāpi vaṭṭati, ‘‘cetovimuttī’’ti vutte pana appanāva vaṭṭati. Yaṃ pamāṇakataṃ kammanti pamāṇakataṃ kammaṃ nāma kāmāvacaraṃ vuccati, appamāṇakataṃ kammaṃ nāma rūpāvacaraṃ. Tañhi pamāṇaṃ atikkamitvā odhisakaanodhisakadisāpharaṇavasena vaḍḍhetvā katattā appamāṇakatanti vuccati.

Na taṃ tatrāvasissati, na taṃ tatrāvatiṭṭhatīti taṃ kāmāvacarakammaṃ tasmiṃ rūpārūpāvacarakamme na ohīyati na tiṭṭhati. Kiṃ vuttaṃ hoti? Taṃ kāmāvacarakammaṃ tassa rūpārūpāvacarakammassa antarā laggituṃ vā ṭhātuṃ vā rūpārūpāvacarakammaṃ pharitvā pariyādiyitvā attano okāsaṃ gahetvā patiṭṭhātuṃ vā na sakkoti. Atha kho rūpārūpāvacarakammameva kāmāvacaraṃ mahogho viya parittaṃ udakaṃ pharitvā pariyādiyitvā attano okāsaṃ katvā tiṭṭhati, tassa vipākaṃ paṭibāhitvā sayameva brahmasahabyataṃ upanetīti. Iti idaṃ suttaṃ ādimhi kilesavasena vuṭṭhāya avasāne brahmavihāravasena gahitattā yathānusandhināva gataṃ.

9. Kulasuttavaṇṇanā



在第七章中，“丛林”是指坚固而非柔软。荒地是指生长出杂草的地方。恶地是指恶劣的土地。慢慢来等，都是我作为灯火而存在的。这是我作为洞穴的，作为栖息之地的。这是我作为庇护的，作为保护的。这是我作为避难所的，作为消除恐惧的。这是我这样生活的。
“牛饲料”是指没有谷物和果实的地方，因而被捆绑，放置在炎热的季节，因而食用的食物将会存在。水晶石是指在肚子上的水晶腰带，因此得名的特定容器。食物不被携带和不被保留，意指不被限制和不被包围。因此在这部经中，确实讲述了正确的法。佛陀没有不正确的法。佛陀像狮子一样，以狮子般的方式迅速捕捉，如同狮子在捕捉优质大象等时所表现出的速度一样，佛陀在对单一或双多的比丘团体、比丘尼、居士和信士团体，甚至对异教徒进行讲法时，也确实是这样讲法的。四个团体围绕着并倾听，因此他们的讲法被称为确实的讲法。
《法的比喻经》的注释
在第八章中，“多么多”是指苦行者自己打破自己的主张。因此，佛陀说：“既然如此，没有人会堕落。”然而，前面的四个词是因见而存在的。因此，为了显示这些的缺陷，佛陀在这里说：“村民，有些老师确实是这样说的。”在这里，我也是。
“与慈悲相伴”是指应当说的所有内容，都是与修行的道路和清净的法相结合而说的。就像，村民，强大的法的比喻等，在这里是前所未有的。在那里，强大是指拥有力量的。法的比喻是指拥有法的比喻。微不足道是指没有什么事情。脆弱的法的比喻，尽管在说法时也无法让四个方向的众生明白，且他的声音不会在各个地方传播，但强大的法的比喻却会广泛传播，因此说：“强大”是这样说的。
“慈悲的心解脱”在这里提到“慈悲”时，既可以是近似的，也可以是深入的，而提到“心解脱”时，则仅限于深入的。所说的量的行为，指的是欲界的行为，所说的无量的行为，指的是色界的行为。因为它超越了量的限制，以至于广泛传播，因而被称为无量的行为。
它不会在那个地方停留，也不会在那个地方停住，欲界的行为在色界和无色界的行为中不会被抛弃或停留。那是什么意思呢？欲界的行为无法附着或停留在色界和无色界的行为中，无法将欲界行为转移、包围、保持自己的空间并停留。相反，色界和无色界的行为就像大洪水一样，覆盖了小水流，转移、包围并保持自己的空间而停留，因而其果报被阻止，最终将自己带入天界。因此，这部经在开头讲述了因烦恼而生起的状态，最后讲述了因慈悲而获得的状态。
《家族经》的注释

361. Navame dubbhikkhāti dullabhabhikkhā. Dvīhitikāti ‘‘jīvissāma nu kho na nu kho’’ti evaṃ pavattaīhitikā. ‘‘Duhitikā’’tipi pāṭho. Ayameva attho. Dukkhā īhiti ettha na sakkā koci payogo sukhena kātunti duhitikā. Tattha tattha matamanussānaṃ vippakiṇṇāni setāni aṭṭhikāni etthāti setaṭṭhikā. Salākāvuttāti salākamattavuttā, yaṃ tattha vuttaṃ vāpitaṃ, taṃ salākamattameva ahosi, phale na janayatīti attho.

Uggilitunti dve ante mocetvā kathetuṃ asakkonto uggilituṃ bahi nīharituṃ na sakkhīti . Ogilitunti pucchāya dosaṃ disvā hāretuṃ asakkonto ogilituṃ anto pavesetuṃ na sakkhīti.

Ito so gāmaṇi ekanavutikappeti bhagavā kathayamānova yāva nikkhanto nāsikavāto na puna pavisati, tāvatakena kālena ekanavutikappe anussari ‘‘atthi nu kho kiñci kule pakkabhikkhādānena upahatapubba’’nti parijānanatthaṃ. Athekampi apassanto ‘‘ito so, gāmaṇī’’tiādimāha. Idāni dānādīnaṃ ānisaṃsaṃ kathento atha kho yāni tāni kulāni aḍḍhānīti dhammadesanaṃ ārabhi. Tattha dānasambhūtānīti dānena sambhūtāni nibbattāni. Sesapadadvayepi eseva nayo. Ettha pana saccaṃ nāma saccavāditā. Sāmaññaṃ nāma sesasīlaṃ. Vikiratīti ayogena vaḷañjento vippakirati. Vidhamatīti dhamento viya nāseti. Viddhaṃsetīti nāseti. Aniccatāti hutvā abhāvo bahunāpi kālena saṅgatānaṃ khaṇeneva antaradhānaṃ.

10. Maṇicūḷakasuttavaṇṇanā

362. Dasame taṃ parisaṃ etadavocāti tassa kira evaṃ ahosi ‘‘kulaputtā pabbajantā puttadārañceva jātarūparajatañca pahāyeva pabbajanti, na ca sakkā yaṃ pahāya pabbajitā, taṃ tehi gahetu’’nti nayaggāhe ṭhatvā ‘‘mā ayyo’’tiādivacanaṃ avoca. Ekaṃsenetanti etaṃ pañcakāmaguṇakappanaṃ assamaṇadhammo asakyaputtiyadhammoti ekaṃsena dhāreyyāsi.

Tiṇanti senāsanacchadanatiṇaṃ. Pariyesitabbanti tiṇacchadane vā iṭṭhakacchadane vā gehe palujjante yehi taṃ kāritaṃ, tesaṃ santikaṃ gantvā ‘‘tumhehi kāritasenāsanaṃ ovassati, na sakkā tattha vasitu’’nti ācikkhitabbaṃ. Manussā sakkontā karissanti, asakkontā ‘‘tumhe vaḍḍhakiṃ gahetvā kārāpetha, mayaṃ te saññāpessāmā’’ti vakkhanti. Evaṃ vutte kāretvā tesaṃ ācikkhitabbaṃ. Manussā vaḍḍhakīnaṃ dātabbaṃ dassanti. Sace āvāsasāmikā natthi, aññesampi bhikkhācāravattena ārocetvā kāretuṃ vaṭṭati. Idaṃ sandhāya ‘‘pariyesitabba’’nti vuttaṃ.

Dārunti senāsane gopānasiādīsu palujjamānesu tadatthāya dāruṃ. Sakaṭanti gihivikataṃ katvā tāvakālikasakaṭaṃ. Na kevalañca sakaṭameva, aññampi vāsipharasukuddālādiupakaraṇaṃ evaṃ pariyesituṃ vaṭṭati. Purisoti hatthakammavasena puriso pariyesitabbo. Yaṃkiñci hi purisaṃ ‘‘hatthakammaṃ , āvuso, katvā dassasī’’ti vatvā ‘‘dassāmi, bhante,’’ti vutte ‘‘idañcidañca karohī’’ti yaṃ icchati, taṃ kāretuṃ vaṭṭati. Na tvevāhaṃ, gāmaṇi, kenaci pariyāyenāti jātarūparajataṃ panāhaṃ kenacipi kāraṇena pariyesitabbanti na vadāmi.

11. Bhadrakasuttavaṇṇanā

363. Ekādasame mallesūti evaṃnāmake janapade. Vadhenāti māraṇena. Jāniyāti dhanajāniyā. Akālikena pattenāti na kālantarena pattena, kālaṃ anatikkamitvāva pattenāti attho. Ciravāsī nāma kumāroti evaṃnāmako tassa putto. Bahi āvasathe paṭivasatīti bahinagare kiñcideva sippaṃ uggaṇhanto vasati. Imasmiṃ sutte vaṭṭadukkhaṃ kathitaṃ.

12. Rāsiyasuttavaṇṇanā



在第九章中，“难以乞讨”是指难以获得的乞讨。二次乞讨是指“我们是否能活下去？”因此产生的二次乞讨。“难以乞讨”也是这样解读。这里的意思是，因乞讨而产生的痛苦，没有人能以快乐的方式进行乞讨。在那里，众生的意念被散布，白色的骨头被称为白骨。细小的物体是指细小的物体，那里的描述是，所说的只是细小的物体，果实不会生长。
“被抛弃”是指在两个极端中无法说出，无法抬起而被抛弃。被吞噬是指看到缺点而无法消除，无法进入而被吞噬。
因此，佛陀在说话时，直到他离开鼻息风时，经过一段时间的反思，回忆道：“是否有任何家族因乞讨而受到伤害？”在此，他没有看到一个人，便说：“这里的村民。”现在在讲述施舍等的好处时，佛陀开始讲解那些家族的教法。在那里，因施舍而生的，因施舍而产生的。其他的词汇也是如此。在这里，真理是指真理的主张。一般是指其他的道德。散布是指不被引导而散布。毁灭是指像被摧毁一样消失。被毁灭是指被摧毁。无常是指经过许多时间的聚合而瞬间消失。
《宝冠经》的注释
在第十章中，“他对那个团体说”是指他这样说：“家族的孩子们出家时，放弃了妻子和金银，无法再继续出家，因此无法再拿走。”他站在某个地方说：“不要这样，尊者。”单一的意思是指这是五种欲望的特性，是无法被称为出家的。
“草”是指用来遮盖住所的草。应当寻找的是指在草覆盖和泥土覆盖的家中被损坏的地方，前往那里说：“你们所做的住所将会被淹没，无法在那里居住。”人们会说：“我们会尽力去做，如果无法做到，你们就拿走我们所做的。”这样说后，应该告知他们。人们会给那些庇护者施舍。如果没有住所的主人，也可以通过其他的乞讨方式告知并进行施舍。因此这里提到“应当寻找”。
“木材”是指在住所、围墙等被损坏时所用的木材。车是指在家中所用的车。并不仅仅是车，其他的如房屋、工具等也应当进行寻找。人是指通过手工艺而应当被寻找。无论如何，如果有人说：“你做了手工，朋友，能给我看吗？”当他回答：“我会给你看，尊者。”时，“你做了这个和那个”是他想要的，因此应当进行寻找。但我不这样认为，村民，我认为金银等应当被寻找。
《吉祥经》的注释
在第十一章中，“在马尔族”是指这样命名的国家。杀戮是指死亡。知道是指财富的知识。通过不超越时间而获得的，意指在不超过时间的情况下获得。长期居住的年轻人是指这样命名的他的儿子。住在外面的房子里，意指在外城中学习某种技能而居住。在这部经中讲述了轮回的痛苦。
《星座经》的注释

364. Dvādasame rāsiyoti rāsiṃ katvā pañhassa pucchitattā rāsiyoti evaṃ dhammasaṅgāhakattherehi gahitanāmo. Tapassinti tapanissitakaṃ. Lūkhajīvinti lūkhajīvikaṃ. Antāti koṭṭhāsā. Gāmoti gāmmo. Gammotipi pāṭho, gāmavāsīnaṃ dhammoti attho. Attakilamathānuyogoti attano kilamathānuyogo, sarīradukkhakaraṇanti attho.

Kasmā panettha kāmasukhallikānuyogo gahito, kasmā attakilamathānuyogo, kasmā majjhimā paṭipadāti? Kāmasukhallikānuyogo tāva kāmabhogīnaṃ dassanatthaṃ gahito, attakilamathānuyogo tapanissitakānaṃ, majjhimā paṭipadā tiṇṇaṃ nijjaravatthūnaṃ dassanatthaṃ gahitā. Kiṃ etesaṃ dassane payojananti? Ime dve ante pahāya tathāgato majjhimāya paṭipadāya sammāsambodhiṃ patto. So kāmabhoginopi na sabbe garahati na pasaṃsati, tapanissitakepi na sabbe garahati na pasaṃsati, garahitabbayuttakeyeva garahati, pasaṃsitabbayuttake pasaṃsatīti imassatthassa pakāsanaṃ etesaṃ dassane payojananti veditabbaṃ.

Idāni tamatthaṃ pakāsento tayo khome, gāmaṇi, kāmabhoginotiādimāha. Tattha sāhasenāti sāhasikakammena. Na saṃvibhajatīti mittasahāyasandiṭṭhasambhattānaṃ saṃvibhāgaṃ na karoti. Na puññāni karotīti anāgatabhavassa paccayabhūtāni puññāni na karoti. Dhammādhammenāti dhammena ca adhammena ca. Ṭhānehīti kāraṇehi. Sacchikarotīti kathaṃ attānaṃ ātāpento paritāpento sacchikaroti? Caturaṅgavīriyavasena ca dhutaṅgavasena ca. Tisso sandiṭṭhikā nijjarāti ettha ekopi maggo tiṇṇaṃ kilesānaṃ nijjaraṇatāya tisso nijjarāti vuttoti.

13. Pāṭaliyasuttavaṇṇanā

365. Terasame dūteyyānīti dūtakammāni paṇṇāni ceva mukhasāsanāni ca. Pāṇātipātañcāhanti idaṃ kasmā āraddhaṃ? Na kevalaṃ ahaṃ māyaṃ jānāmi, aññampi idañcidañca jānāmīti sabbaññubhāvadassanatthaṃ āraddhaṃ. Santi hi, gāmaṇi, eke samaṇabrāhmaṇāti idaṃ sesasamaṇabrāhmaṇānaṃ laddhiṃ dassetvā tassā pajahāpanatthaṃ āraddhaṃ.

Mālī kuṇḍalīti mālāya mālī, kuṇḍalehi kuṇḍalī. Itthikāmehīti itthīhi saddhiṃ kāmā itthikāmā, tehi itthikāmehi. Āvasathāgāranti kulagharassa ekasmiṃ ṭhāne ekekasseva sukhanivāsatthāya kataṃ vāsāgāraṃ. Tenāhaṃ yathāsatti yathābalaṃ saṃvibhajāmīti tassāhaṃ attano sattianurūpena ceva balānurūpena ca saṃvibhāgaṃ karomi. Alanti yuttaṃ. Kaṅkhaniye ṭhāneti kaṅkhitabbe kāraṇe. Cittasamādhinti tasmiṃ dhammasamādhismiṃ ṭhito tvaṃ saha vipassanāya catunnaṃ maggānaṃ vasena cittasamādhiṃ sace paṭilabheyyāsīti dasseti. Apaṇṇakatāyamayhanti ayaṃ paṭipadā mayhaṃ apaṇṇakatāya anaparādhakatāya eva saṃvattatīti attho. Kaṭaggāhoti jayaggāho.

Ayaṃ kho, gāmaṇi, dhammasamādhi, tatra ce tvaṃ cittasamādhiṃ paṭilabheyyāsīti ettha dhammasamādhīti dasakusalakammapathadhammā, cittasamādhīti saha vipassanāya cattāro maggā. Atha vā ‘‘pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyatī’’ti (a. ni. 5.26) evaṃ vuttā pāmojjapītipassaddhisukhasamādhisaṅkhātā pañca dhammā dhammasamādhi nāma, cittasamādhi pana saha vipassanāya cattāro maggāva. Atha vā dasakusalakammapathā cattāro brahmavihārā cāti ayaṃ dhammasamādhi nāma, taṃ dhammasamādhiṃ pūrentassa uppannā cittekaggatā cittasamādhi nāma. Evaṃ tvaṃ imaṃ kaṅkhādhammaṃ pajaheyyāsīti evaṃ tvaṃ imasmiṃ vuttappabhede dhammasamādhismiṃ ṭhito sace evaṃ cittasamādhiṃ paṭilabheyyāsi, ekaṃsenetaṃ kaṅkhaṃ pajaheyyāsīti attho. Sesaṃ sabbattha vuttanayamevāti.

Gāmaṇisaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Asaṅkhatasaṃyuttaṃ

1. Paṭhamavaggo

1-11. Kāyagatāsatisuttādivaṇṇanā

366-

在第十二章中，“星座”是指因提问而形成的状态，因此被称为星座。苦行是指承受痛苦的。粗糙的生活是指粗糙的生活方式。边界是指区域。村庄是指村落。村庄的意思是指村民的教法。自我修行的追求是指自我修行的追求，意指导致身体痛苦的。
为什么这里提到欲望的快乐追求，为什么提到自我苦行的追求，为什么提到中道的修行？欲望的快乐追求是为了显示享乐者，苦行的追求是为了显示苦行者，中道的修行是为了显示三种解脱的状态。这样的展示有什么用处？这两者被抛弃后，正如如来通过中道的修行达到了正等觉。他不全然指责享乐者，也不全然指责苦行者，只是指责那些应当被指责的，称赞那些应当被称赞的，因此应理解为这些展示的目的。
现在为了说明这一点，我说，村民，享乐者等。这里的“勇敢”是指勇敢的行为。不分配是指不进行分配给朋友和伙伴的。没有善行是指不做未来生的因缘。以法和非法的方式。因缘是指原因。因此，如何内心努力地使自己真实？通过四种努力和苦行的方式。这里提到的三种可见的解脱是指在这里提到的一个方法，因而被称为三种解脱。
《帕利亚经》的注释
在第十三章中，“使者”是指使者的工作以及口头的教导。这一段为什么被提及？不仅仅是我知道这件事，我也知道其他的事情，这一切都是为了显示一切知者的状态。因为确实有，村民，某些修行者和婆罗门，这一段是为了显示其他修行者的信仰而提及的。
“花匠”是指用花环装饰的人，耳环是指用耳环装饰的人。与女性的关系是指与女性的欲望，欲望与女性相结合。住所是指在家族的一个地方，为了每个人的舒适而建造的住所。因此我根据我的能力和力量进行分配。合适的。可疑的地方是指可疑的原因。心的定力是指在那个法的定力中，若能与四种道路的智慧相结合，若能获得心的定力则显示出来。此修行是为了我而进行的，意指此修行是为了我而进行的。掌握是指掌握胜利。
“村民，这就是法的定力”，如果你能获得心的定力，那么这里提到的法的定力是十种善行的法，心的定力则与四种智慧相结合。或者说“喜悦出现，欢喜的喜悦出现”（《阿毗达摩·尼卡亚》5.26），如是提到的喜悦、欢喜、安乐、定力等五种法被称为法的定力，而心的定力则与四种智慧相结合。或者说十种善行的法与四种慈心相结合，这就是法的定力，因而获得的心的专注被称为心的定力。这样你应当抛弃这个可疑的法，因此在这里提到的法的定力中，如果你能获得心的定力，意指你应当抛弃这个可疑的法。其他的内容在各处都有提到。
村民相关的注释已完成。
《无形法的相关》
第一卷
1-11. 《身念处经》等的注释
366-

376. Asaṅkhatasaṃyutte asaṅkhatanti akataṃ. Hitesināti hitaṃ esantena. Anukampakenāti anukampamānena. Anukampaṃ upādāyāti anukampaṃ cittena pariggahetvā, paṭiccātipi vuttaṃ hoti. Kataṃ vo taṃ mayāti taṃ mayā imaṃ asaṅkhatañca asaṅkhatamaggañca desentena tumhākaṃ kataṃ. Ettakameva hi anukampakassa satthu kiccaṃ, yadidaṃ aviparītadhammadesanā. Ito paraṃ pana paṭipatti nāma sāvakānaṃ kiccaṃ. Tenāha etāni, bhikkhave, rukkhamūlāni…pe… amhākaṃ anusāsanīti iminā rukkhamūlasenāsanaṃ dasseti. Suññāgārānīti iminā janavivittaṃ ṭhānaṃ. Ubhayena ca yogānurūpaṃ senāsanaṃ ācikkhati, dāyajjaṃ niyyāteti.

Jhāyathāti ārammaṇūpanijjhānena aṭṭhatiṃsārammaṇāni, lakkhaṇūpanijjhānena ca aniccādito khandhāyatanādīni upanijjhāyatha, samathañca vipassanañca vaḍḍhethāti vuttaṃ hoti. Mā pamādatthāti mā pamajjittha. Mā pacchā vippaṭisārino ahuvatthāti ye hi pubbe daharakāle arogakāle sattasappāyādisampattikāle satthu sammukhībhāvakāle ca yonisomanasikārarahitā rattindivaṃ maṅkulabhattaṃ hutvā seyyasukhaṃ middhasukhaṃ anubhontā pamajjanti, te pacchā jarākāle rogakāle maraṇakāle vipattikāle satthu parinibbutakāle ca taṃ pubbe pamādavihāraṃ anussarantā sappaṭisandhikālakiriyañca bhāriyaṃ sampassamānā vippaṭisārino honti. Tumhe pana tādisā mā ahuvatthāti dassento āha ‘‘mā pacchā vippaṭisārino ahuvatthā’’ti.

Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanīti ayaṃ amhākaṃ santikā ‘‘jhāyatha mā pamādatthā’’ti tumhākaṃ anusāsanī, ovādoti vuttaṃ hoti.

2. Dutiyavaggo

1-33. Asaṅkhatasuttādivaṇṇanā

377-409.Kāyekāyānupassītiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ parato vakkhāma.

Anatantiādīsu taṇhānatiyā abhāvena anataṃ. Catunnaṃ āsavānaṃ abhāvena anāsavaṃ. Paramatthasaccatāya saccaṃ. Vaṭṭassa parabhāgaṭṭhena pāraṃ. Saṇhaṭṭhena nipuṇaṃ. Suṭṭhu duddasatāya sududdasaṃ. Jarāya ajaritattā ajajjaraṃ. Thiraṭṭhena dhuvaṃ. Apalujjanatāya apalokitaṃ. Cakkhuviññāṇena apassitabbattā anidassanaṃ. Taṇhāmānadiṭṭhipapañcānaṃ abhāvena nippapañcaṃ.

Santabhāvaṭṭhena santaṃ. Maraṇābhāvena amataṃ. Uttamaṭṭhena paṇītaṃ. Sassirikaṭṭhena sivaṃ. Nirupaddavatāya khemaṃ. Taṇhākkhayassa paccayattā taṇhakkhayaṃ.

Vimhāpanīyaṭṭhena accharaṃ paharitabbayuttakanti acchariyaṃ. Abhūtameva bhūtaṃ ajātaṃ hutvā atthīti vā abbhutaṃ. Niddukkhattā anītikaṃ. Niddukkhasabhāvattā anītikadhammaṃ. Vānābhāvena nibbānaṃ. Byābajjhābhāveneva abyābajjhaṃ. Virāgādhigamassa paccayato virāgaṃ. Paramatthasuddhitāya suddhi. Tīhi bhavehi muttatāya mutti. Kāmālayānaṃ abhāvena anālayaṃ. Patiṭṭhaṭṭhena dīpaṃ. Allīyitabbayuttaṭṭhena leṇaṃ. Tāyanaṭṭhena tāṇaṃ. Bhayasaraṇaṭṭhena saraṇaṃ, bhayanāsananti attho. Paraṃ ayanaṃ gati patiṭṭhāti parāyaṇaṃ. Sesamettha vuttanayamevāti.

Asaṅkhatasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Abyākatasaṃyuttaṃ

1. Khemāsuttavaṇṇanā



在第十六章中，“无形法的相关”是指未被造作的。为了有利于他人，是指为了他人而寻求利益。因慈悲而生，是指通过内心的慈悲来理解，亦可说是因缘而生。你们所做的，我所做的，是通过讲解这无形法和无形道路而对你们所做的进行说明。确实，这就是慈悲的佛陀的职责，即无偏差的法教导。至于后来的修行，是声闻的职责。因此，我说这些，比丘们，树根……等，显示了树根的居所。空房是指人烟稀少的地方。两者都适合修行的居所。
“冥想”是指通过对境的专注，专注于三十种境界，通过特征的专注，专注于无常等的五蕴、感官等，且应当增进静虑和观照。不要懈怠，是指不要放松。不要在晚年、疾病、死亡、灾难和佛陀涅槃时，回想起早年、健康、幸福、佛陀在世时的安乐而懈怠。你们不要成为那样的人，因此佛陀说：“不要在后期懈怠。”
这就是我们的教导，这是我们的教导：“冥想，不要懈怠”，是对你们的教导。
第二卷
1-33. 《无形法的经》等的注释
377-409. 关于“观察身”的内容，我们将在后面讨论。
“非存在”是指因渴望的消失而无存在。四种流的消失是指无流。究竟真实的存在是真实。轮回的边界是指彼岸。细腻的状态是指精细的。极难观察是指极其难以观察。因衰老而无衰老是指不衰老。因稳定而恒常是指不变。因不流失而不被见是指不可见。因眼识而不可见是指无形。因渴望、名和见的消失而无分别。
安宁的状态是指安宁。因死亡而不死是指不死。至高的状态是指极致的。因有而善是指善。因无障碍而安宁是指安宁。因渴望的灭尽而无渴望是指渴望的灭尽。
因难以想象而令人惊奇的是，令人惊奇。存在的非存在是指未生。无苦是指无痛苦。因无痛苦的本质而无痛苦的法。因无而无涅槃。因无障碍而无障碍。因离欲的缘故而离欲。究竟的纯净是指纯净。通过三种存在的解脱是指解脱。因欲望的消失而无欲望。因立足而有光明。因依靠而有庇护。因恐惧的依靠而有避难，意指消除恐惧。另一种依靠是指另一种去向。
其他的内容在各处都有提到。
无形法的相关注释已完成。
《未说明的相关》
《安宁经》的注释

410. Abyākatasaṃyuttassa paṭhame khemāti gihikāle bimbisārassa upāsikā saddhāpabbajitā mahātherī ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ mahāpaññānaṃ yadidaṃ khemā’’ti evaṃ bhagavatā mahāpaññatāya etadagge ṭhapitā. Paṇḍitāti paṇḍiccena samannāgatā. Viyattāti veyyattiyena samannāgatā. Medhāvinīti medhāya paññāya samannāgatā. Bahussutāti pariyattibāhusaccenapi paṭivedhabāhusaccenapi samannāgatā.

Gaṇakoti acchiddakagaṇanāya kusalo. Muddikoti aṅgulimuddāya gaṇanāya kusalo. Saṅkhāyakoti piṇḍagaṇanāya kusalo. Gambhīroti caturāsītiyojanasahassagambhīro. Appameyyoti āḷhakagaṇanāya appameyyo. Duppariyogāhoti āḷhakagaṇanāya pamāṇagahaṇatthaṃ durogāho. Yena rūpena tathāgatanti yena rūpena dīgho rasso sāmo odātoti sattasaṅkhātaṃ tathāgataṃ paññapeyya. Taṃ rūpaṃ tathāgatassa pahīnanti taṃ vuttappakārarūpaṃ samudayappahānena sabbaññutathāgatassa pahīnaṃ. Rūpasaṅkhāya vimuttoti āyatiṃ rūpassa anuppattiyā rūpārūpakoṭṭhāsenapi evarūpo nāma bhavissatīti vohārassapi paṭipassaddhattā rūpapaṇṇattiyāpi vimutto. Gambhīroti ajjhāsaya gambhīratāya ca guṇagambhīratāya ca gambhīro. Tassa evaṃ guṇagambhīrassa sato sabbaññutathāgatassa yaṃ upādāya sattasaṅkhāto tathāgatoti paññatti hoti, tadabhāvena tassā paññattiyā abhāvaṃ passantassa ayaṃ sattasaṅkhāto hoti tathāgato paraṃ maraṇāti idaṃ vacanaṃ na upeti na yujjati, na hoti tathāgato paraṃ maraṇātiādivacanampi na upeti na yujjatīti attho.

Saṃsandissatīti ekaṃ bhavissati. Samessatīti nirantaraṃ bhavissati. Na virodhayissatīti na viruddhaṃ padaṃ bhavissati. Aggapadasminti desanāya. Desanā hi idha aggapadanti adhippetā.

2. Anurādhasuttavaṇṇanā

411. Dutiyaṃ khandhiyavagge vitthāritameva, abyākatādhikārato pana idha vuttaṃ.

3-8. Paṭhamasāriputtakoṭṭhikasuttādivaṇṇanā

412-417. Tatiye rūpagatametanti rūpamattametaṃ. Ettha rūpato añño koci satto nāma na upalabbhati, rūpe pana sati nāmamattaṃ etaṃ hotīti dasseti. Vedanāgatametantiādīsupi eseva nayo. Ayaṃ kho āvuso hetūti ayaṃ rūpādīni muñcitvā anupalabbhiyasabhāvo hetu, yenetaṃ abyākataṃ bhagavatāti. Catutthādīni uttānatthāneva.

9. Kutūhalasālāsuttavaṇṇanā

418. Navame kutūhalasālāyanti kutūhalasālā nāma paccekasālā natthi, yattha pana nānātitthiyā samaṇabrāhmaṇā nānāvidhaṃ kathaṃ pavattenti, sā bahūnaṃ ‘‘ayaṃ kiṃ vadati, ayaṃ kiṃ vadatī’’ti kutūhaluppavattiṭṭhānato kutūhalasālāti vuccati. Dūrampi gacchatīti yāva ābhassarabrahmalokā gacchati. Imañca kāyaṃ nikkhipatīti cuticittena nikkhipati. Anupapanno hotīti cutikkhaṇeyeva paṭisandhicittassa anuppannattā anupapanno hoti.

10. Ānandasuttavaṇṇanā

419. Dasame tesametaṃ saddhiṃ abhavissāti tesaṃ laddhiyā saddhiṃ etaṃ abhavissa. Anulomaṃ abhavissa ñāṇassa uppādāya sabbe dhammā anattāti yaṃ etaṃ ‘‘sabbe dhammā anattā’’ti vipassanāñāṇaṃ uppajjati, api nu me tassa anulomaṃ abhavissāti attho.

11. Sabhiyakaccānasuttavaṇṇanā

420. Ekādasame etamettakena ettakamevāti āvuso yassāpi etaṃ ettakena kālena ‘‘hetumhi sati rūpītiādi paññāpanā hoti, asati na hotī’’ti byākaraṇaṃ bhaveyya, tassa ettakameva bahu. Ko pana vādo atikkanteti atikkante pana atimanāpe dhammadesanānaye vādoyeva ko, natthi vādo, chinnā kathāti.

Abyākatasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Iti sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Saḷāyatanavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Saṃyuttanikāye

Mahāvagga-aṭṭhakathā

1. Maggasaṃyuttaṃ

1. Avijjāvaggo

1-2. Avijjāsuttādivaṇṇanā

1-

在第十七章中，“未说明的相关”的第一部分中，克亨是指在家庭生活中，宾夕法尼亚的信士比米萨拉的信士，伟大的长老说：“这是最好的，比丘们，这是我的弟子中最有智慧的，名为克亨。”因此，佛陀以其伟大的智慧将其置于最上之位。智者是指具备智慧的人。显著者是指显著的。聪慧者是指有聪慧和智慧的人。广博者是指在经典和实际知识上都很渊博的人。
“计算者”是指擅长不被打断的计算。 “指掌者”是指擅长用手指进行计算。 “总计者”是指擅长进行整体计算。 “深邃者”是指深邃到四十八千的深度。 “不计者”是指擅长粗略计算的人。 “难以获得者”是指在粗略计算中难以获得的。 “以何种形态的如来”是指以何种形态的长短、宽窄、洁白等七种形态的如来。那种形态是如来所弃的，意指通过所述的特定形态的生起与消失，所有的如来都已被弃。以形态为名的解脱是指因未达到形态而获得的解脱，因而在世俗上也被称为解脱。深邃者是指因内心的深邃和特质的深邃而深邃。因而，深邃的如来是以七种形态的如来的名义被称为如来，因而看见这一特质的缺失，这种说法并不适用，也不合理，亦不适用于如来死亡的说法。
“将会相聚”是指将会成为一个。 “将会相合”是指将会持续相合。 “不会相违”是指不会有相悖之言。 “最上之言”是指教导。这里的教导指的是最上之言。
《阿努拉达经》的注释
第二部分的色法部分已详细展开，未说明的部分在此提及。
3-8. 《首席舍利弗的经》等的注释
412-417. 第三部分中，“色法的到达”是指仅仅是色法。在这里，没有其他的存在被称为存在，而在有色法的情况下，名法仅仅是这个。对于感觉法的到达也是如此，方法相同。确实，这是因果法则，因而被称为未说明的。
《好奇堂经》的注释
第九部分中，“好奇堂”是指没有独立的堂屋，而是众多不同的宗教徒和婆罗门在此进行各种讨论，因此被称为好奇堂。即使远离，也会到达阿毗舍那的天界。通过思维的意识将身体抛下。未出生是指在死亡的瞬间，因而未出生。
《阿难经》的注释
第十部分中，因他们的获得而此事将会发生。因顺应的原因而所有法皆无我，这就是“所有法皆无我”所生起的观照智慧，是否我对此顺应的理解正确？
《萨比哈卡查那经》的注释
第十一部分中，“以此为基础”是指在某个时刻，若有因果的存在，便会有“因存在而有色法”的说法，若不存在，则不会有。对于这个，若有争论，争论便是争论，若无争论，则无争论，若有争论，便是争论。
未说明的相关注释已完成。
因此，依据《大义显明的经注释》中的《集合经》注释已完成。
愿赞美那位尊者，阿拉汉，正觉的佛陀。
在《集合经》中
《大经注释》
《道的相关》
无明部分
1-2. 《无明经》等的注释
1-

2. Mahāvaggassa paṭhame pubbaṅgamāti sahajātavasena ca upanissayavasena cāti dvīhākārehi pubbaṅgamā. Samāpattiyāti samāpajjanāya sabhāvapaṭilābhāya, uppattiyāti attho. Anvadeva ahirikaṃ anottappanti sā panesā yadetaṃ alajjanākārasaṇṭhikaṃ ahirikaṃ, abhāyanākārasaṇṭhitañca anottappaṃ, etaṃ anudeva saheva ekatova, na vinā tena uppajjatīti attho. Avijjāgatassāti avijjāya upagatassa samannāgatassa. Micchādiṭṭhīti ayāthāvadiṭṭhi aniyyānikadiṭṭhi. Pahotīti hoti uppajjati. Micchāsaṅkappādīsupi ayāthāvaaniyyānikavaseneva micchābhāvo veditabbo. Iti imāni aṭṭhapi akusaladhammasamāpattiyā micchattaaṅgāni nāma honti. Tāni pana na ekakkhaṇe sabbāni labbhanti, nānakkhaṇe labbhanti.

Kathaṃ? Yadā hi diṭṭhisampayuttacittaṃ kāyaviññattiṃ samuṭṭhāpentaṃ uppajjati, tadā micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchākammantoti cha aṅgāni honti. Yadā diṭṭhivippayuttaṃ, tadā micchādiṭṭhivajjāni pañca. Yadā tāneva dve vacīviññattiṃ samuṭṭhāpenti, tadā micchākammantaṭṭhāne micchāvācāya saddhiṃ tāneva cha vā pañca vā. Ayaṃ ājīvo nāma kuppamāno kāyavacīdvāresuyeva aññatarasmiṃ kuppati, na manodvāre. Tasmā yadā ājīvasīsena tāneva cittāni kāyavacīviññattiyo samuṭṭhāpenti, tadā kāyakammaṃ micchājīvo nāma hoti, tathā vacīkammanti micchājīvassa vasena tāneva cha vā pañca vā. Yadā pana viññattiṃ asamuṭṭhāpetvā tāni cittāni uppajjanti , tadā micchādiṭṭhimicchāsaṅkappamicchāvāyāmamicchāsatimicchāsamādhivasena pañca vā, micchāsaṅkappādivasena cattāri vā hontīti evaṃ na ekakkhaṇe sabbāni labbhanti, nānakkhaṇe labbhantīti.

Sukkapakkhe vijjāti kammassakatañāṇaṃ. Ihāpi sahajātavasena ca upanissayavasena cāti dvīhākārehi pubbaṅgamatā veditabbā. Hirottappanti hirī ca ottappañca. Tattha lajjanākārasaṇṭhitā hirī, bhāyanākārasaṇṭhitaṃ ottappaṃ. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimagge vuttova. Vijjāgatassāti vijjāya upagatassa samannāgatassa. Viddasunoti viduno paṇḍitassa. Sammādiṭṭhīti yāthāvadiṭṭhi niyyānikadiṭṭhi. Sammākammantādīsupi eseva nayo. Iti kusaladhammasamāpattiyā imāni aṭṭhaṅgāni honti, tāni lokiyamaggakkhaṇe na ekato sabbāni labbhanti, lokuttaramaggakkhaṇe pana labbhanti. Tāni ca kho paṭhamajjhānikamagge, dutiyajjhānikādīsu pana sammāsaṅkappavajjāni satteva honti.

Tattha yo evaṃ vadeyya ‘‘yasmā majjhimanikāyamhi mahāsaḷāyatanikasutte (ma. ni. 

在《大经》的第一部分中，“前行”是指以自然生成和因缘生成两种方式的前行。 “定”是指为了达到定的本质而进行的努力， “获得”是其意。 “无惭无愧”是指这是一种不正当的、无耻的状态，因而被称为无惭，而无愧则是指无愧于心的状态，这种状态是相互依存的，无法单独存在。 “无明”是指被无明所覆盖、被无明所包围的。 “错误的见解”是指不正当的见解、不合理的见解。 “出现”是指生起。 “错误的思维”等同于错误的状态。由此可知，这些都是与不善法的定相关的六种状态。它们并非在同一时刻全部存在，而是在不同的时刻存在。
如何呢？当与见相应的心识生起身体的表现时，此时错误的见解、错误的思维、错误的言语、错误的念、错误的定、错误的行为等六种状态便会出现。当与见相对立时，则五种错误的见解会出现。当这两种言语表现生起时，便会与错误的行为相互关联，形成六种或五种状态。这种生计是指身体和言语的表现之一，而不涉及意念。因此，当以生计为主的心识生起身体和言语的表现时，此时的身体行为便称为错误的生计，同样言语行为也因错误的生计而形成六种或五种状态。若心识不生起这些表现时，则错误的见解、错误的思维、错误的言语、错误的念、错误的定等五种状态，或是错误的思维等四种状态同样不在同一时刻全部存在，而是在不同的时刻存在。
在善的方面，智慧是指对因果法则的理解。在这里也应理解为以自然生成和因缘生成两种方式的前行。 “羞耻”和“愧疚”是指羞耻和愧疚的状态。在这里，羞耻是指因不当行为而感到的羞耻，愧疚是指因恐惧而产生的愧疚。这是简要概述，详细内容在《清净道》中已有说明。 “有智慧”是指因智慧而生的。 “有学识”是指有学识的智者。 “正见”是指合理的见解、能引导的见解。正行为等同于此。因此，这些都是与善法的定相关的八种状态，在世俗的道路上并非全部同时存在，而在出世的道路上则可以存在。它们在第一禅的道路上、第二禅等中，正思维是一定存在的。
在这里，若有人这样说：“因为在《中部经典》中有伟大的沙弥道的教导（《中部经典》）。

3.431) ‘yā tathābhūtassa diṭṭhi, sāssa hoti sammādiṭṭhi. Yo tathābhūtassa, saṅkappo, svāssa hoti sammāsaṅkappo. Yo tathābhūtassa vāyāmo, svāssa hoti sammāvāyāmo. Yā tathābhūtassa sati, svāssa hoti sammāsati. Yo tathābhūtassa samādhi, svāssa hoti sammāsamādhi. Pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo ca suparisuddho’ti vuttaṃ tasmā pañcaṅgikopi lokuttaramaggo hotī’’ti so vattabbo – tasmiṃyeva sutte ‘‘evamassāyaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchatī’’ti idaṃ kasmā na passasi ? Yaṃ panetaṃ ‘‘pubbeva kho panassā’’ti vuttaṃ, taṃ pabbajitadivasato paṭṭhāya parisuddhabhāvadassanatthaṃ. Pabbajitadivasato paṭṭhāya hi parisuddhāni kāyakammādīni lokuttaramaggakkhaṇe atiparisuddhāni hontīti ayamattho dīpito.

Yampi abhidhamme vuttaṃ ‘‘tasmiṃ kho pana samaye pañcaṅgiko maggo hotī’’ti (vibha. 212), taṃ ekaṃ kiccantaraṃ dassetuṃ vuttaṃ. Yasmiñhi kāle micchākammantaṃ pahāya sammākammantaṃ pūreti, tasmiṃ kāle micchāvācā vā micchājīvo vā na hoti, diṭṭhi saṅkappo vāyāmo sati samādhīti imesuyeva pañcasu kārakaṅgesu sammākammanto pūrati. Virativasena hi sammākammanto pūrati nāma. Sammāvācāsammāājīvesupi eseva nayo. Iti imaṃ kiccantaraṃ dassetuṃ evaṃ vuttaṃ. Lokiyamaggakkhaṇe ca pañceva honti, virati pana aniyatā. Tasmā ‘‘chaaṅgiko’’ti avatvā ‘‘pañcaṅgiko’’tveva vuttaṃ. ‘‘Yā ca, bhikkhave, ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamaṅgino ariyamaggaṃ bhāvayato tīhi kāyaduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ, ayaṃ bhikkhave sammākammanto ariyo anāsavo lokuttaramaggo’’ti (ma. ni. 3.139). Evaṃ pana mahācattālīsakasuttādīsu anekesu suttesu sammākammantādīnañca lokuttaramaggassa aṅgabhāvasiddhito aṭṭhaṅgikova lokuttaramaggo hotīti veditabboti. Imasmiṃ sutte ayaṃ aṭṭhaṅgiko maggo lokiyalokuttaramissakova kathito. Dutiyaṃ kosalasaṃyutte vuttameva.

3. Sāriputtasuttavaṇṇanā

3. Tatiye sakalamidaṃ bhanteti ānandatthero sāvakapāramīñāṇassa matthakaṃ appattatāya sakalampi maggabrahmacariyaṃ kalyāṇamittasannissayena labbhatīti na aññāsi, dhammasenāpati pana sāvakapāramīñāṇassa matthake ṭhitattā aññāsi, tasmā evamāha. Tenevassa bhagavā sādhu sādhūti sādhukāramadāsi.

4. Jāṇussoṇibrāhmaṇasuttavaṇṇanā



3.431）“如是的见解，便是正见。 如是之思维，便是正思维。 如是之精进，便是正精进。 如是之念，便是正念。 如是之定，便是正定。 先前他的身体行为、言语行为以及生计都是非常清净的”，因此五根本的出世道路是这样的——在同一部经典中说：“如此，圣者的八正道将达到修习的圆满。”这是为何你看不见的？而“先前他的”是指从出家之日开始，显示出清净的状态。从出家之日开始，身体的行为等在出世道路的阶段是极其清净的，这个意思已被阐明。
在《阿毗达摩》中也有提到“在那个时候五根本的出世道路是这样的”（《阿毗达摩》212），这是为了显示一个不同的功能。在哪个时候，放弃错误的行为而成就正行为，在那个时候，错误的言语或错误的生计不存在，见、思维、精进、念、定这五个方面的正行为得以成就。因为正行为是以断绝为基础而得以成就的。正言语和正生计也是同样的道理。因此，为了显示这个不同的功能如此表述。在世俗道路的阶段也有五个方面，而断绝则是不确定的。因此，除了“六根本”外，仅称为“五根本”。
“比丘们，任何圣者的心识、无流的心识、与圣道相应的，修习圣道的人，因三种身体的不善行为而感到厌恶，因而断绝、放弃、避免、停止、无所作为，这便是正行为，圣者的无流的出世道路”（《中部经典》3.139）。这样在《大四十经》等多个经典中，正行为等的出世道路的属性得以证实，八正道便是出世道路。因此，在这部经典中，八正道是世俗与出世的混合。第二部《善巧的经典》中已有说明。
《舍利弗经》的注释
在第三部分中，阿难尊者所说的这一切，因其对声闻的圆满理解，因而全盘接受了整个道的修习，因善友的依靠而得以获得，故而他不知其他，而法军首领因其对声闻的圆满理解而知晓，因此如此说。于是，佛陀赞叹道：“很好，非常好。”
《贾努索尼婆罗门经》的注释

4. Catutthe sabbasetena vaḷavābhirathenāti sakalasetena catūhi vaḷavāhi yuttarathena. So kira sabbo sacakkapañjarakubbaro rajataparikkhitto hoti. Ratho ca nāmesa duvidho hoti – yodharatho, alaṅkārarathoti. Tattha yodharatho caturassasaṇṭhāno hoti nātimahā dvinnaṃ tiṇṇaṃ vā janānaṃ gahaṇasamattho. Alaṅkāraratho mahā hoti dīghato dīgho puthulato puthulo ca, tattha chattaggāhako vālabījaniggāhako tālavaṇṭaggāhakoti evaṃ aṭṭha vā dasa vā sukheneva ṭhātuṃ vā nisīdituṃ vā nipajjituṃ vā sakkonti. Ayampi alaṅkārarathoyeva.

Setā sudaṃ assāti tā vaḷavā pakatiyā setavaṇṇāva. Setālaṅkārāti pasādhanaṃ tāsaṃ rajatamayaṃ ahosi. Seto rathoti rathopi vuttanayeneva rajataparikkhittattā tattha tattha dantakammakhacitattā ca setova. Setaparivāroti yathā aññe rathā sīhacammaparivārāpi honti, byagghacammaparivārāpi paṇḍukambalaparivārāpi honti, na evaṃ esa. Esa pana ghanadukūlena parivārito ahosi. Setā rasmiyoti rasmiyopi rajatapanāḷisuparikkhittā. Setā patodalaṭṭhīti patodalaṭṭhipi rajataparikkhittā.

Setaṃ chattanti rathamajjhe ussāpitachattampi setameva ahosi. Setaṃ uṇhīsanti aṭṭhaṅgulavitthāro rajatamayo uṇhīsapaṭṭo seto. Setāni vatthānīti vatthānipi setāni pheṇapuñjavaṇṇāni. Tesu nivāsanaṃ pañcasatagghanakaṃ, uttarāsaṅgo sahassagghanako. Setā upāhanāti upāhanā nāma maggāruḷhassa vā honti aṭaviṃ vā pavisantassa. Ayaṃ pana rathaṃ abhiruḷho, tenassa tadanucchaviko rajatapaṭisevito pādālaṅkāro nāma esa evaṃ vuttoti veditabbo. Setāya sudaṃ vālabījaniyāti phalikamayadaṇḍāya setacamaravālabījaniyā. Na kevalañca ettakamevassa setaṃ ahosi, so pana brāhmaṇo setavilepanaṃ vilimpi, setamālaṃ piḷandhi, dasasu aṅgulīsu aṅgulimuddikā kaṇṇesu kuṇḍalānīti evamādi alaṅkāropissa rajatamayova ahosi . Parivārabrāhmaṇāpissa dasasahassamattā tatheva setavatthavilepanamālālaṅkārā ahesuṃ.

Yaṃ panetaṃ sāvatthiyā niyyāyantanti vuttaṃ, tatrāyaṃ niyyāyanavibhāvanā – so kira channaṃ channaṃ māsānaṃ ekavāraṃ nagaraṃ padakkhiṇaṃ karoti – ‘‘ito ettakehi divasehi nagaraṃ padakkhiṇaṃ karissatī’’ti puretarameva ghosanā kayirati. Taṃ sutvā ye nagarato na pakkantā, te na pakkamanti. Yepi pakkantā, tepi ‘‘puññavato sirisampattiṃ passissāmā’’ti āgacchanti. Yaṃ divasaṃ brāhmaṇo nagaraṃ anuvicarati, tadā pātova nagaravīthiyo sammajjitvā vālikaṃ okiritvā lājapañcamehi pupphehi vippakiritvā puṇṇaghaṭe ṭhapetvā kadaliyo ca dhaje ca ussāpetvā sakalanagaraṃ dhūpitavāsitaṃ karonti.

Brāhmaṇo pātova sīsaṃ nhāyitvā purebhattaṃ bhuñjitvā vuttanayeneva setavatthādīhi attānaṃ alaṅkaritvā pāsādā oruyha rathaṃ abhiruhati. Atha naṃ te brāhmaṇā sabbasetavatthavilepanamālālaṅkārā setacchattāni gahetvā parivārenti. Tato mahājanassa sannipātatthaṃ paṭhamaṃyeva taruṇadārakānaṃ phalāphalāni vikiranti, tadanantaraṃ māsakarūpādīni, tadanantaraṃ kahāpaṇe vikiranti. Mahājano sannipatati, ukkuṭṭhiyo ceva celukkhepā ca vattanti. Atha brāhmaṇo maṅgalikasovatthikādīsu maṅgalāni ceva suvatthiyo ca karontesu mahāsampattiyā nagaraṃ anuvicarati. Puññavantā manussā ekabhūmikādipāsāde āruyha sukapattasadisāni vātapānakavāṭāni vivaritvā olokenti. Brāhmaṇopi attano yasasirisampattiyā nagaraṃ ajjhottharanto viya dakkhiṇadvārābhimukho hoti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.


在第四部分中，“以所有的车轮为基础”是指以四个车轮的整体为基础。那辆车确实是由所有的轮子、银色的装饰所包裹。车分为两类——战车和装饰车。在这里，战车是指四轮的设置，能够容纳两到三个人。装饰车则是指大型的、长的、宽的，能够轻松地停留或坐下，或是躺下。这个装饰车也是如此。
白色的马确实是指那些自然白色的马。白色的装饰是指它们的装饰物是由银制成的。白色的车是指车子也是如此，因为它被银色的装饰所包裹，并且在各个地方都有牙齿的装饰。白色的围绕是指其他的车子，如狮子皮围绕的车、老虎皮围绕的车、黄色的毯子围绕的车等，而这辆车并非如此。它是被厚重的黑色帷幕所包围的。白色的光线是指光线被银色的帷幕所覆盖。白色的帷幕是指帷幕也是银色的。
白色的伞是指在车中升起的伞也是白色的。白色的头巾是指宽八指的银色头巾。白色的衣物是指衣物也是白色的，像泡沫般的光泽。在这些衣物中，居住的地方是五百个单位，外衣是千个单位。白色的护膝是指护膝是由银制成的，适合坐在车上或进入森林。这个车是被装饰的，因此它的装饰是银色的，脚部装饰是这样的。白色的马尾是指马尾是由银制成的。并不仅仅是这样，它还用白色的涂料装饰，白色的花环也被装饰，十个手指上有指环，耳朵上有耳环等，这些装饰都是由银制成的。围绕着它的婆罗门有十万的数量，装饰的衣物和白色的涂料也都是如此。
关于“在萨瓦提的出行”，这里有关于出行的描述——他每六个月一次环绕城市一次——“在这几天内将环绕城市”，在之前就有这样的宣告。听到这个消息的人，如果没有离开城市，他们就不会离开。即使离开的人，他们也会说“我们将看到有福的财富”。当婆罗门在城市游荡时，早上他会清扫城市的街道，撒上花瓣，把花放在盛满福气的坛子里，抬起香蕉和旗帜，使整个城市充满香气。
婆罗门早上洗头，吃完早饭后，按照上述的方式装饰自己，从楼上下来，骑上马车。然后这些婆罗门拿着所有的白色衣物和装饰的伞，围绕着他。于是，许多年轻的孩子们开始撒下各种果实，接着是米、麦和钱币。大伙聚集在一起，吵吵闹闹地进行着。然后婆罗门在吉祥的衣物等方面做出吉祥的举动，游荡在富饶的城市中。善良的人们在单层建筑上，打开窗户，向外张望。婆罗门因自己的名声和财富，朝着南门的方向走去。对此有这样的描述。


Tamenaṃ jano disvāti mahājano taṃ rathaṃ disvā. Brahmanti seṭṭhādhivacanametaṃ. Brahmaṃ vata bho yānanti seṭṭhayānasadisaṃ vata bho yānanti ayamettha attho. Imasseva kho etanti, ānanda, manussā nāma vaṇṇabhāṇakānaṃ dhanaṃ datvā attano dārikānaṃ vaṇṇagītaṃ gāyāpenti ‘‘abhirūpo hoti dassanīyo mahaddhano mahābhogo’’ti, na ca tena vaṇṇabhaṇanamattena abhirūpā vā honti mahaddhanā vā, evameva mahājano brāhmaṇassa rathaṃ disvā – ‘‘brahmaṃ vata bho yāna’’nti kiñcāpi evaṃ vaṇṇaṃ bhaṇati, na panetaṃ yānaṃ vaṇṇabhaṇanamatteneva brahmayānaṃ nāma hoti. Lāmakañhi etaṃ chavaṃ. Paramatthena pana imasseva kho etaṃ, ānanda, ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṃ. Ayañhi sabbadosavigamena seṭṭho, iminā ca ariyā nibbānaṃ yantīti brahmayānaṃ itipi, dhammabhūtattā yānattā ca dhammayānaṃ itipi, anuttarattā kilesasaṅgāmassa ca vijitattā anuttaro saṅgāmavijayo itipi vattuṃ vaṭṭati.

Idānissa niddosabhāvañceva saṅgāmavijayabhāvañca dassento rāgavinayapariyosānātiādimāha. Tattha rāgaṃ vinayamānā pariyosāpeti pariyosānaṃ gacchati nipphajjatīti rāgavinayapariyosānā. Esa nayo sabbattha.

Yassa saddhā ca paññā cāti yassa ariyamaggayānassa saddhānusārivasena saddhā, dhammānusārivasena paññāti ime dve dhammā sadā dhuraṃ yuttā, tatramajjhattatāyuge yuttāti attho. Hirī īsāti attanā saddhiṃ adhiviṭṭhena bahiddhāsamuṭṭhānena ottappena saddhiṃ ajjhattasamuṭṭhānā hirī yassa maggarathassa īsā. Mano yottanti vipassanācittañca maggacittañca yottaṃ. Yathā hi rathassa vākādimayaṃ yottaṃ goṇe ekābaddhe karoti ekasaṅgahite, evaṃ maggarathassa lokiyavipassanācittaṃ atirekapaññāsa, lokuttaravipassanācittaṃ atirekasaṭṭhi kusaladhamme ekābaddhe ekasaṅgahe karoti. Tena vuttaṃ ‘‘mano yotta’’nti. Sati ārakkhasārathīti maggasampayuttā sati ārakkhasārathi. Yathā hi rathassa ārakkho sārathi nāma yoggiyo. Dhuraṃ vāheti yojeti akkhaṃ abbhañjati rathaṃ peseti rathayuttake nibbisevane karoti, evaṃ maggarathassa sati. Ayañhi ārakkhapaccupaṭṭhānā ceva kusalākusalānañca dhammānaṃ gatiyo samanvesatīti vuttā.

Rathoti ariyaaṭṭhaṅgikamaggaratho. Sīlaparikkhāroti catupārisuddhisīlālaṅkāro. Jhānakkhoti vipassanāsampayuttānaṃ pañcannaṃ jhānaṅgānaṃ vasena jhānamayaakkho. Cakkavīriyoti vīriyacakko, kāyikacetasikasaṅkhātāni dve vīriyāni assa cakkānīti attho. Upekkhā dhurasamādhīti dhurassa samādhi, unnatonatākārassa abhāvena dvinnampi yugapadesānaṃ samatāti attho. Ayañhi tatramajjhattupekkhā cittuppādassa līnuddhaccabhāvaṃ haritvā payogamajjhatte cittaṃ ṭhapeti, tasmā imassa maggarathassa ‘‘dhurasamādhī’’ti vuttā. Anicchā parivāraṇanti bāhirakarathassa sīhacammādīni viya imassāpi ariyamaggarathassa alobhasaṅkhātā anicchā parivāraṇaṃ nāma.


Tamenaṃ jano disvāti mahājano taṃ rathaṃ disvā。人们看到那辆车时，便是大众看到那辆车。 Brahmanti seṭṭhādhivacanametaṃ。 “婆罗门”是指最高的称谓。 Brahmaṃ vata bho yānanti seṭṭhayānasadisaṃ vata bho yānanti ayamettha attho。 “确实是婆罗门的车”是指与最高的车相似的车，这里的意思是如此。 Imasseva kho etanti，ānanda，manussā nāma vaṇṇabhāṇakānaṃ dhanaṃ datvā attano dārikānaṃ vaṇṇagītaṃ gāyāpenti “abhirūpo hoti dassanīyo mahaddhano mahābhogo”ti，na ca tena vaṇṇabhaṇanamattena abhirūpā vā honti mahaddhanā vā，evameva mahājano brāhmaṇassa rathaṃ disvā——“brahmaṃ vata bho yāna”nti kiñcāpi evaṃ vaṇṇaṃ bhaṇati，na panetaṃ yānaṃ vaṇṇabhaṇanamatteneva brahmayānaṃ nāma hoti。人们确实是如此，阿难，众生因给予财富而歌颂自己的孩子，唱着“他是美丽的、值得一看、非常富有、非常享受”，而不是仅仅因为这种称颂而成为美丽或富有。同样，当大众看到婆罗门的车时，他们会说“确实是婆罗门的车”，但这辆车并不仅仅因为称颂而被称为婆罗门的车。 Lāmakañhi etaṃ chavaṃ。 这是贬义的。 Paramatthena pana imasseva kho etaṃ，ānanda，ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṃ。 从究竟的意义来看，这确实是指圣者的八正道的称谓。 Ayañhi sabbadosavigamena seṭṭho，iminā ca ariyā nibbānaṃ yantīti brahmayānaṃ itipi，dhammabhūtattā yānattā ca dhammayānaṃ itipi，anuttarattā kilesasaṅgāmassa ca vijitattā anuttaro saṅgāmavijayo itipi vattuṃ vaṭṭati。 这确实是最好的，因而被称为婆罗门的车，因其是通向涅槃的圣道而被称为婆罗门的车，因其是法的本质而被称为法的车，因其是无上的、胜利于烦恼的战争而被称为无上的胜利之车。
Idānissa niddosabhāvañceva saṅgāmavijayabhāvañca dassento rāgavinayapariyosānātiādimāha。 现在，为了显示这辆车的无缺和胜利的状态，提到“以克服贪欲为终”。 Tattha rāgaṃ vinayamānā pariyosāpeti pariyosānaṃ gacchati nipphajjatīti rāgavinayapariyosānā。 在那里，克服贪欲的过程是指克服贪欲，达到终点，达到解脱的状态。
Esa nayo sabbattha。 这个道理在各处都是如此。
Yassa saddhā ca paññā cāti yassa ariyamaggayānassa saddhānusārivasena saddhā，dhammānusārivasena paññāti ime dve dhammā sadā dhuraṃ yuttā，tatramajjhattatāyuge yuttāti attho。 “他拥有信心与智慧”，这是指根据圣道的车，信心是基于信仰的，智慧是基于法的，这两者总是合适的，意指在中道中。
Hirī īsāti attanā saddhiṃ adhiviṭṭhena bahiddhāsamuṭṭhānena ottappena saddhiṃ ajjhattasamuṭṭhānā hirī yassa maggarathassa īsā。 “羞耻和愧疚”是指内心的羞耻与外在的羞耻相结合，形成一种羞耻感，属于那辆车的引导。 Mano yottanti vipassanācittañca maggacittañca yottaṃ。 “心是引导”，是指内观的心与道的心的引导。 Yathā hi rathassa vākādimayaṃ yottaṃ goṇe ekābaddhe karoti ekasaṅgahite，evaṃ maggarathassa lokiyavipassanācittaṃ atirekapaññāsa，lokuttaravipassanācittaṃ atirekasaṭṭhi kusaladhamme ekābaddhe ekasaṅgahe karoti。 就像车的引导是由牛所拉的，结合在一起一样，这辆车的世俗内观的心与超世俗内观的心，超越六十种善法，结合在一起。
Tena vuttaṃ “mano yotta”nti。 因此说“心是引导”。
Sati ārakkhasārathīti maggasampayuttā sati ārakkhasārathi。 “正念是保护者的驾驭”，是指与道相应的正念是保护者的驾驭。 Yathā hi rathassa ārakkho sārathi nāma yoggiyo。 就像车的保护者是名副其实的。
Dhuraṃ vāheti yojeti akkhaṃ abbhañjati rathaṃ peseti rathayuttake nibbisevane karoti，evaṃ maggarathassa sati。 “他担负重任，驾驭、引导、推动车”，这就是道的正念。 Ayañhi ārakkhapaccupaṭṭhānā ceva kusalākusalānañca dhammānaṃ gatiyo samanvesatīti vuttā。 这确实是指保护的建立和善法与不善法的方向。
Rathoti ariyaaṭṭhaṅgikamaggaratho。 “车”是指圣者的八正道的车。 Sīlaparikkhāroti catupārisuddhisīlālaṅkāro。 “持戒的装饰”是指四种清净的持戒的装饰。 Jhānakkhoti vipassanāsampayuttānaṃ pañcannaṃ jhānaṅgānaṃ vasena jhānamayaakkho。 “禅定的装饰”是指与内观相应的五种禅定的特质。 Cakkavīriyoti vīriyacakko，kāyikacetasikasaṅkhātāni dve vīriyāni assa cakkānīti attho。 “勇气的轮子”是指力量的轮子，身体和心智的力量。 Upekkhā dhurasamādhīti dhurassa samādhi，unnatonatākārassa abhāvena dvinnampi yugapadesānaṃ samatāti attho。 “平等心的重担”是指重担的定，因其没有高低的状态而在两者之间保持平衡。
Ayañhi tatramajjhattupekkhā cittuppādassa līnuddhaccabhāvaṃ haritvā payogamajjhatte cittaṃ ṭhapeti，tasmā imassa maggarathassa “dhurasamādhī”ti vuttā。 这确实是指在中道的平等心中，保持心的稳定，因此这辆车被称为“重担的定”。
Anicchā parivāraṇanti bāhirakarathassa sīhacammādīni viya imassāpi ariyamaggarathassa alobhasaṅkhātā anicchā parivāraṇaṃ nāma。 “无欲的围绕”是指外在的车子如狮子皮等，而这辆圣者的八正道的车则是无欲的围绕。


Abyāpādoti mettā ca mettāpubbabhāgo ca. Avihiṃsāti karuṇā ca karuṇāpubbabhāgo ca. Vivekoti kāyavivekādi tividhaviveko. Yassa āvudhanti yassa ariyamaggarathe ṭhitassa kulaputtassa etaṃ pañcavidhaṃ āvudhaṃ. Yathā hi rathe ṭhito pañcahi āvudhehi sapatte vijjhati, evaṃ yogāvacaropi imasmiṃ lokiyalokuttaramaggarathe ṭhito mettāya dosaṃ vijjhati, karuṇāya vihiṃsaṃ , kāyavivekena gaṇasaṅgaṇikaṃ, cittavivekena kilesasaṅgaṇikaṃ, upadhivivekena sabbākusalaṃ vijjhati. Tenassetaṃ pañcavidhaṃ ‘‘āvudha’’nti vuttaṃ. Titikkhāti duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ adhivāsanakkhanti. Cammasannāhoti sannaddhacammo. Yathā hi rathe ṭhito rathiko paṭimukkacammo āgatāgate sare khamati, na naṃ te vijjhanti, evaṃ adhivāsanakkhantisamannāgato bhikkhu āgatāgate vacanapathe khamati, na naṃ te vijjhanti. Tasmā ‘‘titikkhā cammasannāho’’ti vutto. Yogakkhemāya vattatīti catūhi yogehi khemāya nibbānāya vattati, nibbānābhimukho gacchatiyeva, na tiṭṭhati na bhijjatīti attho.

Etadattani sambhūtanti etaṃ maggayānaṃ attano purisakāraṃ nissāya laddhattā attani sambhūtaṃ nāma hoti. Brahmayānaṃ anuttaranti asadisaṃ seṭṭhayānaṃ. Niyyanti dhīrā lokamhāti yesaṃ etaṃ yānaṃ atthi, te dhīrā paṇḍitapurisā lokamhā niyyanti gacchanti. Aññadatthūti ekaṃsena. Jayaṃ jayanti rāgādayo sapatte jinantā jinantā.

5-6. Kimatthiyasuttādivaṇṇanā

5-6. Pañcame ayamevāti evasaddo niyamattho. Tena aññaṃ maggaṃ paṭikkhipati. Imasmiṃ sutte vaṭṭadukkhañceva missakamaggo ca kathito. Chaṭṭhaṃ uttānameva.

7. Dutiyaaññatarabhikkhusuttavaṇṇanā

7. Sattame nibbānadhātuyā kho etaṃ bhikkhu adhivacananti asaṅkhatāya amatāya nibbānadhātuyā etaṃ adhivacanaṃ. Āsavānaṃ khayo tena vuccatīti apica tena rāgādivinayena āsavānaṃ khayotipi vuccati. Āsavakkhayo nāma arahattaṃ, arahattassāpi etaṃ rāgavinayotiādi nāmamevāti dīpeti. Etadavocāti ‘‘satthārā nibbānadhātūti vadantena amataṃ nibbānaṃ kathitaṃ, maggo panassa na kathito. Taṃ kathāpessāmī’’ti anusandhikusalatāya pucchanto etaṃ avoca.

8. Vibhaṅgasuttavaṇṇanā



Abyāpādoti mettā ca mettāpubbabhāgo ca。无害是指慈爱及其前半部分。 Avihiṃsāti karuṇā ca karuṇāpubbabhāgo ca。无伤害是指悲悯及其前半部分。 Vivekoti kāyavivekādi tividhaviveko。离欲是指身体的离欲等三种离欲。 Yassa āvudhanti yassa ariyamaggarathe ṭhitassa kulaputtassa etaṃ pañcavidhaṃ āvudhaṃ。对于站在圣道上的贵族子弟而言，这五种武器是他的武器。 Yathā hi rathe ṭhito pañcahi āvudhehi sapatte vijjhati，evaṃ yogāvacaropi imasmiṃ lokiyalokuttaramaggarathe ṭhito mettāya dosaṃ vijjhati，karuṇāya vihiṃsaṃ，kāyavivekena gaṇasaṅgaṇikaṃ，cittavivekena kilesasaṅgaṇikaṃ，upadhivivekena sabbākusalaṃ vijjhati。就像在车上站着的人用五种武器刺击敌人一样，修行者在这世俗与出世的道路上，运用慈爱刺击过失，运用悲悯避免伤害，运用身体的离欲去超越众生的束缚，运用心的离欲去超越烦恼的束缚，运用对五蕴的离欲去刺击一切善法。因此，这五种被称为“武器”。 Tenassetaṃ pañcavidhaṃ “āvudha”nti vuttaṃ。故而称之为“五种武器”。
Titikkhāti duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ adhivāsanakkhanti。忍耐是指对恶劣的、难以接受的言辞的忍耐。 Cammasannāhoti sannaddhacammo。身披皮甲。 Yathā hi rathe ṭhito rathiko paṭimukkacammo āgatāgate sare khamati，na naṃ te vijjhanti，evaṃ adhivāsanakkhantisamannāgato bhikkhu āgatāgate vacanapathe khamati，na naṃ te vijjhanti。就像在车上站着的车夫面对来往的箭矢能够忍耐一样，具备忍耐的修行者也能忍耐来往的言辞，因此称为“忍耐的皮甲”。 Tasmā “titikkhā cammasannāho”ti vutto。故而说“忍耐是皮甲”。
Yogakkhemāya vattatīti catūhi yogehi khemāya nibbānāya vattati，nibbānābhimukho gacchatiyeva，na tiṭṭhati na bhijjatīti attho。为了安全而修行，意指通过四种修行通向安全的涅槃，朝向涅槃而前进，既不停留也不破裂。
Etadattani sambhūtanti etaṃ maggayānaṃ attano purisakāraṃ nissāya laddhattā attani sambhūtaṃ nāma hoti。这确实是指依靠自己的努力而获得的修行之道。 Brahmayānaṃ anuttaranti asadisaṃ seṭṭhayānaṃ。婆罗门的车是无上的，非同寻常的最高之车。 Niyyanti dhīrā lokamhāti yesaṃ etaṃ yānaṃ atthi，te dhīrā paṇḍitapurisā lokamhā niyyanti gacchanti。明智的人能够引导那些有此车的人，聪明的人从世间引导他们。 Aññadatthūti ekaṃsena。其他的意义是单一的。 Jayaṃ jayanti rāgādayo sapatte jinantā jinantā。胜利者胜利，征服贪欲等敌人。
5-6. Kimatthiyasuttādivaṇṇanā
5-6. Pañcame ayamevāti evasaddo niyamattho。第五部分中“正是如此”是个限制的词。 Tena aññaṃ maggaṃ paṭikkhipati。由此排除其他的道路。 Imasmiṃ sutte vaṭṭadukkhañceva missakamaggo ca kathito。此经典中提到轮回之苦与混合之道。 Chaṭṭhaṃ uttānameva。第六部分为总结。
Dutiyaaññatarabhikkhusuttavaṇṇanā
Sattame nibbānadhātuyā kho etaṃ bhikkhu adhivacananti asaṅkhatāya amatāya nibbānadhātuyā etaṃ adhivacanaṃ。第七部分中，这位比丘的称谓是指无形的、无生的涅槃界。 Āsavānaṃ khayo tena vuccatīti apica tena rāgādivinayena āsavānaṃ khayotipi vuccati。因而，因贪欲等的消除而称之为“无流的消亡”。 Āsavakkhayo nāma arahattaṃ，arahattassāpi etaṃ rāgavinayotiādi nāmamevāti dīpeti。无流的消亡即是阿罗汉的状态，阿罗汉的状态也被称为“贪欲的消除”等等。 Etadavocāti “satthārā nibbānadhātūti vadantena amataṃ nibbānaṃ kathitaṃ，maggo panassa na kathito。对此他这样说：“老师们所说的涅槃界是无生的涅槃，然而道路却未被讨论。 Taṃ kathāpessāmī”ti anusandhikusalatāya pucchanto etaṃ avoca。对此他询问：“我将要谈论这个道理。”
Vibhaṅgasuttavaṇṇanā

8. Aṭṭhame katamā ca bhikkhave sammādiṭṭhīti ekena pariyāyena aṭṭhaṅgikamaggaṃ vibhajitvā puna aparena pariyāyena vibhajitukāmo idaṃ desanaṃ ārabhi. Tattha dukkhe ñāṇanti savanasammasanapaṭivedhapaccavekkhaṇavasena catūhākārehi uppannaṃ ñāṇaṃ. Samudayepi eseva nayo. Sesesu pana dvīsu sammasanassa abhāvā tividhameva vaṭṭati. Evametaṃ ‘‘dukkhe ñāṇa’’ntiādinā catusaccakammaṭṭhānaṃ dassitaṃ.

Tattha purimāni dve saccāni vaṭṭaṃ, pacchimāni vivaṭṭaṃ. Tesu bhikkhuno vaṭṭe kammaṭṭhānābhiniveso hoti, vivaṭṭe natthi abhiniveso. Purimāni hi dve saccāni ‘‘pañcakkhandhā dukkhaṃ, taṇhā samudayo’’ti evaṃ saṅkhepena ca, ‘‘katame pañcakkhandhā rūpakkhandho’’tiādinā nayena vitthārena ca ācariyasantike uggaṇhitvā vācāya punappunaṃ parivattento yogāvacaro kammaṃ karoti. Itaresu pana dvīsu saccesu – ‘‘nirodhasaccaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ, maggasaccaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpa’’nti evaṃ savaneneva kammaṃ karoti. So evaṃ karonto cattāri saccāni ekapaṭivedhena paṭivijjhati, ekābhisamayena abhisameti . Dukkhaṃ pariññāpaṭivedhena paṭivijjhati, samudayaṃ pahānapaṭivedhena, nirodhaṃ sacchikiriyapaṭivedhena, maggaṃ bhāvanāpaṭivedhena paṭivijjhati. Dukkhaṃ pariññābhisamayena…pe… maggaṃ bhāvanābhisamayena abhisameti.

Evamassa pubbabhāge dvīsu saccesu uggahaparipucchāsavanadhāraṇasammasanapaṭivedho hoti, dvīsu savanapaṭivedhoyeva. Aparabhāge tīsu kiccato paṭivedho hoti, nirodhe ārammaṇapaṭivedho. Paccavekkhaṇā pana pattasaccassa hoti. Imassa bhikkhuno pubbe pariggahato – ‘‘dukkhaṃ parijānāmi, samudayaṃ pajahāmi, nirodhaṃ sacchikaromi, maggaṃ bhāvemī’’ti ābhogasamannāhāramanasikārapaccavekkhaṇā natthi, pariggahato paṭṭhāya hoti. Aparabhāge pana dukkhaṃ pariññātameva hoti…pe… maggo bhāvitova hoti.

Tattha dve saccāni duddasattā gambhīrāni, dve gambhīrattā duddasāni. Dukkhasaccañhi uppattito pākaṭaṃ, khāṇukaṇṭakapahārādīsu ‘‘aho dukkha’’nti vattabbatampi āpajjati. Samudayampi khāditukāmatābhuñjitukāmatādivasena uppattito pākaṭaṃ. Lakkhaṇapaṭivedhato pana ubhayampi gambhīraṃ. Iti tāni duddasattā gambhīrāni. Itaresaṃ dvinnaṃ dassanatthāya payogo bhavaggaggahaṇatthaṃ hatthapasāraṇaṃ viya avīciphusanatthaṃ pādapasāraṇaṃ viya satadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṃ paṭipādanaṃ viya ca hoti. Iti tāni gambhīrattā duddasāni. Evaṃ duddasattā gambhīresu gambhīrattā ca duddasesu catūsu saccesu uggahādivasena idaṃ ‘‘dukkhe ñāṇa’’ntiādi vuttaṃ. Paṭivedhakkhaṇe pana ekameva taṃ ñāṇaṃ hoti.

Nekkhammasaṅkappādīsu kāmapaccanīkaṭṭhena kāmato nissaṭabhāvena vā, kāmaṃ sammasantassa uppannoti vā, kāmapadaghātaṃ kāmavūpasamaṃ karonto uppannoti vā , kāmavivittante uppannoti vā nekkhammasaṅkappo. Sesapadadvayepi eseva nayo. Sabbepi ca te nekkhammasaṅkappādayo kāmabyāpādavihiṃsāviramaṇasaññānaṃ nānattā pubbabhāge nānā, maggakkhaṇe pana imesu tīsu ṭhānesu uppannassa akusalasaṅkappassa padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamāno ekova kusalasaṅkappo uppajjati. Ayaṃ sammāsaṅkappo nāma.

Musāvādā veramaṇīādayopi musāvādādīhi viramaṇasaññānaṃ nānattā pubbabhāge nānā, maggakkhaṇe pana imesu catūsu ṭhānesu uppannāya akusaladussīlyacetanāya padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva kusalaveramaṇī uppajjati. Ayaṃ sammāvācā nāma.

Pāṇātipātā veramaṇī ādayopi pāṇātipātādīhi viramaṇasaññānaṃ nānattā pubbabhāge nānā, maggakkhaṇe pana imesu tīsu ṭhānesu uppannāya akusaladussīlyacetanāya akiriyato padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva kusalaveramaṇī uppajjati. Ayaṃ sammākammanto nāma.


Aṭṭhame katamā ca bhikkhave sammādiṭṭhīti ekena pariyāyena aṭṭhaṅgikamaggaṃ vibhajitvā puna aparena pariyāyena vibhajitukāmo idaṃ desanaṃ ārabhi。第八部分中，尊敬的比丘们，什么是正确的见解？他将八正道分开，然后想要再次分开地讲解这个教导。 Tattha dukkhe ñāṇanti savanasammasanapaṭivedhapaccavekkhaṇavasena catūhākārehi uppannaṃ ñāṇaṃ。那里所说的“对苦的知识”是指通过听闻、思维、观察和反思这四种方式而生起的知识。 Samudayepi eseva nayo。对于“集”的理解也是如此。 Sesesu pana dvīsu sammasanassa abhāvā tividhameva vaṭṭati。至于其他两个，因缺乏思维而仅存在三种。
Evametaṃ “dukkhe ñāṇa”ntiādinā catusaccakammaṭṭhānaṃ dassitaṃ。由此以“对苦的知识”等四圣谛的实践而显现。
Tattha purimāni dve saccāni vaṭṭaṃ，pacchimāni vivaṭṭaṃ。那里前两个真理是轮回，后两个是真解脱。 Tesu bhikkhuno vaṭṭe kammaṭṭhānābhiniveso hoti，vivaṭṭe natthi abhiniveso。对比丘而言，在轮回中有对修行的执着，而在解脱中则没有执着。 Purimāni hi dve saccāni “pañcakkhandhā dukkhaṃ，taṇhā samudayo”ti evaṃ saṅkhepena ca，“katame pañcakkhandhā rūpakkhandho”tiādinā nayena vitthārena ca ācariyasantike uggaṇhitvā vācāya punappunaṃ parivattento yogāvacaro kammaṃ karoti。前两个真理是“五蕴是苦，渴望是集”，以此为概括，或是以“什么是五蕴？色蕴”等详细的方式在老师面前学习，反复地言说，修行者便在实践。 Itaresu pana dvīsu saccesu – “nirodhasaccaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ，maggasaccaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpa”nti evaṃ savaneneva kammaṃ karoti。至于其余两个真理——“灭是可喜的，道是可喜的”，他以听闻的方式进行实践。 So evaṃ karonto cattāri saccāni ekapaṭivedhena paṭivijjhati，ekābhisamayena abhisameti。如此行之，他便以一种直接的理解来领悟四圣谛，以一种统一的领悟来达到。 Dukkhaṃ pariññāpaṭivedhena paṭivijjhati，samudayaṃ pahānapaṭivedhena，nirodhaṃ sacchikiriyapaṭivedhena，maggaṃ bhāvanāpaṭivedhena paṭivijjhati。对苦的理解是通过彻底的认识，集的理解是通过放弃，灭的理解是通过真实的体验，道的理解是通过修习。 Dukkhaṃ pariññābhisamayena…pe… maggaṃ bhāvanābhisamayena abhisameti。对苦的理解通过彻底的领悟……道的理解通过修习而达到。
Evamassa pubbabhāge dvīsu saccesu uggahaparipucchāsavanadhāraṇasammasanapaṭivedho hoti，dvīsu savanapaṭivedhoyeva。由此，在前两个真理中有对学习、提问、听闻和思维的理解，后两个则仅有听闻的理解。 Aparabhāge tīsu kiccato paṭivedho hoti，nirodhe ārammaṇapaṭivedho。后面的部分则是对三种事业的理解，对灭的理解是对对象的理解。 Paccavekkhaṇā pana pattasaccassa hoti。反思则是对已得真理的理解。
Imassa bhikkhuno pubbe pariggahato – “dukkhaṃ parijānāmi，samudayaṃ pajahāmi，nirodhaṃ sacchikaromi，maggaṃ bhāvemī”ti ābhogasamannāhāramanasikārapaccavekkhaṇā natthi，pariggahato paṭṭhāya hoti。对于这位比丘而言，早先的理解是“我认识苦，放弃集，体验灭，修习道”，而没有基于感受的反思，反思是基于理解而生的。 Aparabhāge pana dukkhaṃ pariññātameva hoti…pe… maggo bhāvitova hoti。至于后面的部分，苦是被彻底理解的……道是被修习的。
Tattha dve saccāni duddasattā gambhīrāni，dve gambhīrattā duddasāni。那里有两个真理是难以理解的，深奥的，有两个深奥的是真难以理解的。 Dukkhasaccañhi uppattito pākaṭaṃ，khāṇukaṇṭakapahārādīsu “aho dukkha”nti vattabbatampi āpajjati。苦的真理显而易见，因而在某些情况下，如在尖锐的刺痛等，便会说“多么痛苦啊”。 Samudayampi khāditukāmatābhuñjitukāmatādivasena uppattito pākaṭaṃ。集的真理同样显而易见，因为它是渴望食物、享受等的生起。 Lakkhaṇapaṭivedhato pana ubhayampi gambhīraṃ。就特征的理解而言，这两者都是深奥的。
Iti tāni duddasattā gambhīrāni。如此，这些真理是难以理解的，深奥的。 Itaresaṃ dvinnaṃ dassanatthāya payogo bhavaggaggahaṇatthaṃ hatthapasāraṇaṃ viya avīciphusanatthaṃ pādapasāraṇaṃ viya satadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṃ paṭipādanaṃ viya ca hoti。其他两个的显现是为了显示，像手的伸展，像脚的伸展，像一千条不同的道路的开辟。 Iti tāni gambhīrattā duddasāni。如此，这两个真理是深奥的，难以理解的。
Evaṃ duddasattā gambhīresu gambhīrattā ca duddasesu catūsu saccesu uggahādivasena idaṃ “dukkhe ñāṇa”ntiādi vuttaṃ。由此，在四个真理中，因理解而显现的“对苦的知识”等被提及。 Paṭivedhakkhaṇe pana ekameva taṃ ñāṇaṃ hoti。对于理解的瞬间，这种知识是唯一的。
Nekkhammasaṅkappādīsu kāmapaccanīkaṭṭhena kāmato nissaṭabhāvena vā，kāmaṃ sammasantassa uppannoti vā，kāmapadaghātaṃ kāmavūpasamaṃ karonto uppannoti vā，kāmavivittante uppannoti vā nekkhammasaṅkappo。在放弃的意图中，因对欲望的厌离而生，或是因思维欲望而生，或是因克制欲望而生，或是因远离欲望而生的放弃的意图。 Sesapadadvayepi eseva nayo。其他的两个词也有同样的道理。 Sabbepi ca te nekkhammasaṅkappādayo kāmabyāpādavihiṃsāviramaṇasaññānaṃ nānattā pubbabhāge nānā，maggakkhaṇe pana imesu tīsu ṭhānesu uppannassa akusalasaṅkappassa padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamāno ekova kusalasaṅkappo uppajjati。所有这些放弃的意图都与对欲望的无害、无伤害的思维不同，然而在道路的时刻，在这三处地方中，因不善的意图的分离而生的，满足的条件下，唯有一种善的意图生起。这就是正确的放弃意图。
Musāvādā veramaṇīādayopi musāvādādīhi viramaṇasaññānaṃ nānattā pubbabhāge nānā，maggakkhaṇe pana imesu catūsu ṭhānesu uppannāya akusaladussīlyacetanāya padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva kusalaveramaṇī uppajjati。关于不妨害的言辞，诸如不妨害的言辞等，所有这些在早期都是不同的，而在道路的时刻，在这四个地方中，因不善的、恶劣的意图的分离而生的，满足的条件下，唯有一种善的不妨害的思维生起。这就是正确的言辞。
Pāṇātipātā veramaṇī ādayopi pāṇātipātādīhi viramaṇasaññānaṃ nānattā pubbabhāge nānā，maggakkhaṇe pana imesu tīsu ṭhānesu uppannāya akusaladussīlyacetanāya akiriyato padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva kusalaveramaṇī uppajjati。关于不杀生的思维，诸如不杀生等，所有这些在早期都是不同的，而在道路的时刻，在这三处地方中，因不善的、恶劣的意图的缺失而生的，满足的条件下，唯有一种善的不杀生的思维生起。这就是正确的行为。


Micchāājīvanti khādanīyabhojanīyādīnaṃ atthāya pavattitaṃ kāyavacīduccaritaṃ. Pahāyāti vajjetvā. Sammāājīvenāti buddhapasatthena ājīvena. Jīvikaṃ kappetīti jīvitavuttiṃ pavatteti. Sammājīvopi kuhanādīhi viramaṇasaññānaṃ nānattā pubbabhāge nānā. Maggakkhaṇe pana imesuyeva sattasu ṭhānesu uppannāya micchājīvadussīlyacetanāya padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva kusalaveramaṇī uppajjati. Ayaṃ sammāājīvo nāma.

Anuppannānanti ekasmiṃ bhave tathārūpe vā ārammaṇe attano na uppannānaṃ, parassa pana uppajjamāne disvā – ‘‘aho vata me evarūpā pāpakā dhammā na uppajjeyyu’’nti evaṃ anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya. Chandanti tesaṃ akusalānaṃ anuppādakapaṭipattisādhakaṃ vīriyacchandaṃ janeti. Vāyamatīti vāyāmaṃ karoti. Vīriyaṃ ārabhatīti vīriyaṃ pavatteti. Cittaṃ paggaṇhātīti vīriyena cittaṃ paggahitaṃ karoti. Padahatīti ‘‘kāmaṃ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatū’’ti (ma. ni. 2.184) padhānaṃ pavatteti . Uppannānanti samudācāravasena attano uppannapubbānaṃ. Idāni tādise na uppādessāmīti tesaṃ pahānāya chandaṃ janeti.

Anuppannānaṃ kusalānanti apaṭiladdhānaṃ paṭhamajjhānādīnaṃ. Uppannānanti tesaṃyeva paṭiladdhānaṃ. Ṭhitiyāti punappunaṃ uppattipabandhavasena ṭhitatthaṃ. Asammosāyāti avināsatthaṃ. Bhiyyobhāvāyāti uparibhāvāya. Vepullāyāti vipulabhāvāya. Pāripūriyāti bhāvanāya paripūraṇatthaṃ. Ayampi sammāvāyāmo anuppannānaṃ akusalānaṃ anuppādanādicittanānattā pubbabhāge nānā. Maggakkhaṇe pana imesuyeva catūsu ṭhānesu kiccasādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānaṃ ekameva kusalavīriyaṃ uppajjati. Ayaṃ sammāvāyāmo nāma.

Sammāsatipi kāyādipariggāhakacittānaṃ nānattā pubbabhāge nānā, maggakkhaṇe pana imesu catūsu ṭhānesu kiccasādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekā sati uppajjati. Ayaṃ sammāsati nāma.

Jhānādīni pubbabhāgepi maggakkhaṇepi nānā, pubbabhāge samāpattivasena nānā, maggakkhaṇe nānāmaggavasena. Ekassa hi paṭhamamaggo paṭhamajjhāniko hoti, dutiyamaggādayopi paṭhamajjhānikā vā dutiyādīsu aññatarajjhānikā vā. Ekassa paṭhamamaggo dutiyādīnaṃ aññatarajjhāniko hoti, dutiyādayopi dutiyādīnaṃ aññatarajjhānikā vā paṭhamajjhānikā vā. Evaṃ cattāropi maggā jhānavasena sadisā vā asadisā vā ekaccasadisā vā honti.

Ayaṃ panassa viseso pādakajjhānaniyamena hoti. Pādakajjhānaniyamena hi paṭhamajjhānalābhino paṭhamajjhānā vuṭṭhāya vipassantassa uppannamaggo paṭhamajjhāniko hoti, maggaṅgabojjhaṅgāni panettha paripuṇṇāneva honti. Dutiyajjhānato vuṭṭhāya vipassantassa uppanno dutiyajjhāniko hoti, maggaṅgāni panettha satta honti. Tatiyajjhānato vuṭṭhāya vipassantassa uppanno tatiyajjhāniko, maggaṅgāni panettha satta, bojjhaṅgāni cha honti. Esa nayo catutthajjhānato paṭṭhāya yāva nevasaññānāsaññāyatanā .

Āruppe catukkapañcakajjhānaṃ uppajjati, tañca lokuttaraṃ, no lokiyanti vuttaṃ. Ettha kathanti? Etthāpi paṭhamajjhānādīsu yato vuṭṭhāya sotāpattimaggaṃ paṭilabhitvā arūpasamāpattiṃ bhāvetvā so āruppe uppanno, taṃjhānikāvassa tattha tayo maggā uppajjanti. Evaṃ pādakajjhānameva niyameti. Keci pana therā – ‘‘vipassanāya ārammaṇabhūtā khandhā niyamentī’’ti vadanti . Keci ‘‘puggalajjhāsayo niyametī’’ti vadanti. Keci ‘‘vuṭṭhānagāminīvipassanā niyametī’’ti vadanti. Tesaṃ vādavinicchayo visuddhimagge vuṭṭhānagāminīvipassanādhikāre vuttanayeneva veditabbo. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāsamādhīti ayaṃ pubbabhāge lokiyo, aparabhāge lokuttaro sammāsamādhīti vuccati.

9. Sūkasuttavaṇṇanā



Micchāājīvanti khādanīyabhojanīyādīnaṃ atthāya pavattitaṃ kāyavacīduccaritaṃ。错误的生计是指为了食物、饮食等而进行的身体和言语的恶行。 Pahāyāti vajjetvā。放弃是指抛弃。 Sammāājīvenāti buddhapasatthena ājīvena。正确的生计是指依照佛陀的教导而进行的生计。 Jīvikaṃ kappetīti jīvitavuttiṃ pavatteti。生计是指维持生活的方式。 Sammājīvopi kuhanādīhi viramaṇasaññānaṃ nānattā pubbabhāge nānā。正确的生计也有不同的思维方式，在早期有不同的表现。 Maggakkhaṇe pana imesuyeva sattasu ṭhānesu uppannāya micchājīvadussīlyacetanāya padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva kusalaveramaṇī uppajjati。 然而在道路的时刻，在这七个地方中，由于不善的、恶劣的意图的分离而生起的，满足的条件下，唯有一种善的不妨害的思维生起。这就是正确的生计。
Anuppannānanti ekasmiṃ bhave tathārūpe vā ārammaṇe attano na uppannānaṃ，parassa pana uppajjamāne disvā – “aho vata me evarūpā pāpakā dhammā na uppajjeyyu”nti evaṃ anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya。未生起是指在某种状态中未生起的，或在某种对象上未生起的，看到他人正在生起时，便会想：“真希望这些恶法不会生起。”因此是为了不生起那些未生起的恶法。 Chandanti tesaṃ akusalānaṃ anuppādakapaṭipattisādhakaṃ vīriyacchandaṃ janeti。渴望是指为不善法的生起而产生的努力的渴望。 Vāyamatīti vāyāmaṃ karoti。努力是指努力去做。 Vīriyaṃ ārabhatīti vīriyaṃ pavatteti。努力是指开始努力。 Cittaṃ paggaṇhātīti vīriyena cittaṃ paggahitaṃ karoti。心是指通过努力而掌握的心。 Padahatīti “kāmaṃ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatū”ti (ma. ni. 2.184) padhānaṃ pavatteti。努力是指“愿欲望的肉体、皮肤和骨头得以存在”（《中部尼柯经》2.184）而进行的努力。 Uppannānanti samudācāravasena attano uppannapubbānaṃ。生起是指因集而生起的。
Idāni tādise na uppādessāmīti tesaṃ pahānāya chandaṃ janeti。现在是为了避免那样的生起而产生的渴望。
Anuppannānaṃ kusalānanti apaṭiladdhānaṃ paṭhamajjhānādīnaṃ。未生起的善法是指未获得的初禅等。 Uppannānanti tesaṃyeva paṭiladdhānaṃ。生起是指那些已获得的。 Ṭhitiyāti punappunaṃ uppattipabandhavasena ṭhitatthaṃ。站立是指因反复的生起而站立。 Asammosāyāti avināsatthaṃ。无忘是指为了不灭。 Bhiyyobhāvāyāti uparibhāvāya。更高是指更高的状态。 Vepullāyāti vipulabhāvāya。广阔是指宽广的状态。 Pāripūriyāti bhāvanāya paripūraṇatthaṃ。圆满是指为了修习而圆满。 Ayampi sammāvāyāmo anuppannānaṃ akusalānaṃ anuppādanādicittanānattā pubbabhāge nānā。这个正确的努力也是未生起的恶法的生起等，早期有不同的表现。
Maggakkhaṇe pana imesuyeva catūsu ṭhānesu kiccasādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānaṃ ekameva kusalavīriyaṃ uppajjati。 然而在道路的时刻，在这四个地方中，由于事业的满足而生起的，唯有一种善的努力生起。这就是正确的努力。
Ayaṃ sammāvāyāmo nāma。这个就是正确的努力。
Sammāsatipi kāyādipariggāhakacittānaṃ nānattā pubbabhāge nānā，maggakkhaṇe pana imesu catūsu ṭhānesu kiccasādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekā sati uppajjati。正确的念也是身体等的掌握的心中有不同的表现，在早期有不同的表现，而在道路的时刻，在这四个地方中，由于事业的满足而生起的，唯有一种念生起。这就是正确的念。
Ayaṃ sammāsati nāma。这个就是正确的念。
Jhānādīni pubbabhāgepi maggakkhaṇepi nānā，pubbabhāge samāpattivasena nānā，maggakkhaṇe nānāmaggavasena。禅定等在早期和道路的时刻都有不同的表现，在早期以定的状态而有不同的表现，而在道路的时刻则以不同的道路而有不同的表现。 Ekassa hi paṭhamamaggo paṭhamajjhāniko hoti，dutiyamaggādayopi paṭhamajjhānikā vā dutiyādīsu aññatarajjhānikā vā。对于一个人来说，初道是初禅的，第二道等也可能是初禅的或在第二道中是某种禅的。 Ekassa paṭhamamaggo dutiyādīnaṃ aññatarajjhāniko hoti，dutiyādayopi dutiyādīnaṃ aññatarajjhānikā vā paṭhamajjhānikā vā。对于一个人来说，初道是第二道中某种禅的，第二道等也可能是第二道中的某种禅或初禅。 Evaṃ cattāropi maggā jhānavasena sadisā vā asadisā vā ekaccasadisā vā honti。这样四条道路在禅的方面可能是相似的或不同的，或某些方面相似。
Ayaṃ panassa viseso pādakajjhānaniyamena hoti。这个特别之处在于它是基于初禅的限制。 Pādakajjhānaniyamena hi paṭhamajjhānalābhino paṭhamajjhānā vuṭṭhāya vipassantassa uppannamaggo paṭhamajjhāniko hoti，maggaṅgabojjhaṅgāni panettha paripuṇṇāneva honti。根据初禅的限制，初禅获得后，若从初禅中出离并进行内观，所生的道便是初禅的，且此处的道的因素是完全的。 Dutiyajjhānato vuṭṭhāya vipassantassa uppanno dutiyajjhāniko hoti，maggaṅgāni panettha satta honti。若从第二禅中出离并进行内观所生的便是第二禅的，且此处的道的因素是七个。 Tatiyajjhānato vuṭṭhāya vipassantassa uppanno tatiyajjhāniko，maggaṅgāni panettha satta，bojjhaṅgāni cha honti。若从第三禅中出离并进行内观所生的便是第三禅的，且此处的道的因素是七个，觉支是六个。 Esa nayo catutthajjhānato paṭṭhāya yāva nevasaññānāsaññāyatanā。此法则适用于第四禅及至无想无边处。
Āruppe catukkapañcakajjhānaṃ uppajjati，tañca lokuttaraṃ，no lokiyanti vuttaṃ。 在无色界中生起的四禅和五禅是出世的，不是世俗的。 Ettha kathanti? 在这里如何呢？ Etthāpi paṭhamajjhānādīsu yato vuṭṭhāya sotāpattimaggaṃ paṭilabhitvā arūpasamāpattiṃ bhāvetvā so āruppe uppanno，taṃjhānikāvassa tattha tayo maggā uppajjanti。在这里也是，从初禅等中出离后，若获得了入流道而修习无色的定，便会生起那种无色的道。 Evaṃ pādakajjhānameva niyameti。这样便限制了初禅。 Keci pana therā – “vipassanāya ārammaṇabhūtā khandhā niyamentī”ti vadanti。某些长老说：“内观的对象是五蕴。” Keci “puggalajjhāsayo niyametī”ti vadanti。某些长老说：“个人的心态是限制。” Keci “vuṭṭhānagāminīvipassanā niyametī”ti vadanti。某些长老说：“出离的内观是限制。” Tesaṃ vādavinicchayo visuddhimagge vuṭṭhānagāminīvipassanādhikāre vuttanayeneva veditabbo。对于他们的争论，应当根据清净道中关于出离内观的定义来理解。 Ayaṃ vuccati，bhikkhave，sammāsamādhīti ayaṃ pubbabhāge lokiyo，aparabhāge lokuttaro sammāsamādhīti vuccati。这称为，尊敬的比丘们，正确的定；在早期是世俗的，在后期是出世的。
Sūkasuttavaṇṇanā

9. Navame micchāpaṇihitanti sūkaṃ nāma uddhaggaṃ katvā ṭhapitaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhindati, tathā aṭṭhapitaṃ pana micchāpaṇihitaṃ nāma. Micchāpaṇihitāya diṭṭhiyāti micchāṭhapitāya kammassakatapaññāya. Avijjaṃ bhindissatīti catusaccapaṭicchādakaṃ avijjaṃ bhindissati. Vijjaṃ uppādessatīti arahattamaggavijjaṃ uppādessati. Micchāpaṇihitattā, bhikkhave, diṭṭhiyāti kammassakatapaññāya ceva maggabhāvanāya ca micchā ṭhapitattā, appavattitattāti attho. Imasmiṃ sutte kammassakatañāṇaṃ magganissitaṃ katvā missakamaggo kathito.

10. Nandiyasuttavaṇṇanā

10. Dasame paribbājakoti channaparibbājako. Sesamettha uttānamevāti.

Avijjāvaggo paṭhamo.

2. Vihāravaggo

1. Paṭhamavihārasuttavaṇṇanā



Navame micchāpaṇihitanti sūkaṃ nāma uddhaggaṃ katvā ṭhapitaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhindati，tathā aṭṭhapitaṃ pana micchāpaṇihitaṃ nāma。第九部分中，错误的执着是指将手或脚抬起后放下，或是放置的错误执着。 Micchāpaṇihitāya diṭṭhiyāti micchāṭhapitāya kammassakatapaññāya。错误的执着的见解是指错误放置的对业的理解。 Avijjaṃ bhindissatīti catusaccapaṭicchādakaṃ avijjaṃ bhindissati。无明将会破除，这是遮蔽四圣谛的无明。 Vijjaṃ uppādessatīti arahattamaggavijjaṃ uppādessati。智慧将会生起，指的是通向阿罗汉果的智慧。 Micchāpaṇihitattā，bhikkhave，diṭṭhiyāti kammassakatapaññāya ceva maggabhāvanāya ca micchā ṭhapitattā，appavattitattāti attho。因错误的执着，尊敬的比丘们，见解是指对业的理解和对道的修习的错误放置，或是对少量的修习的理解。 Imasmiṃ sutte kammassakatañāṇaṃ magganissitaṃ katvā missakamaggo kathito。此经典中提到的业的知识是以道为依托的混合之道。
Nandiyasuttavaṇṇanā
Dasame paribbājakoti channaparibbājako。第十部分中，游行者是指隐蔽的游行者。 Sesamettha uttānamevāti。其他部分同样是总结。
Avijjāvaggo paṭhamo。无明章节第一。
Vihāravaggo
Paṭhamavihārasuttavaṇṇanā

11. Dutiyavaggassa paṭhame icchāmahaṃ, bhikkhave, aḍḍhamāsaṃ paṭisallīyitunti ahaṃ, bhikkhave, ekaṃ aḍḍhamāsaṃ paṭisallīyituṃ nilīyituṃ ekova hutvā viharituṃ icchāmīti attho. Namhi kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenāti yo attanā payuttavācaṃ akatvā mamatthāya saddhesu kulesu paṭiyattaṃ piṇḍapātaṃ nīharitvā mayhaṃ upanāmeyya, taṃ piṇḍapātanīhārakaṃ ekaṃ bhikkhuṃ ṭhapetvā namhi aññena kenaci bhikkhunā vā gahaṭṭhena vā upasaṅkamitabboti.

Kasmā pana evamāhāti? Tasmiṃ kira aḍḍhamāse vinetabbo satto nāhosi. Atha satthā – ‘‘imaṃ aḍḍhamāsaṃ phalasamāpattisukheneva vītināmessāmi, iti mayhañceva sukhavihāro bhavissati, anāgate ca pacchimā janatā ‘satthāpi gaṇaṃ vihāya ekako vihāsi, kimaṅgaṃ pana maya’nti diṭṭhānugatiṃ āpajjissati, tadassā bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti iminā kāraṇena evamāha. Bhikkhusaṅghopi satthu vacanaṃ sampaṭicchitvā ekaṃ bhikkhuṃ adāsi. So pātova gandhakuṭipariveṇasammajjanamukhodakadantakaṭṭhadānādīni sabbakiccāni tasmiṃ khaṇe katvā apagacchati.

Yena svāhanti yena so ahaṃ. Paṭhamābhisambuddhoti abhisambuddho hutvā paṭhamaṃyeva ekūnapaññāsadivasabbhantare. Viharāmīti idaṃ atītatthe vattamānavacanaṃ. Tassa padesena vihāsinti tassa paṭhamābhisambuddhavihārassa padesena. Tattha padeso nāma khandhapadeso āyatanadhātusaccaindriyapaccayākārasatipaṭṭhānajhānanāmarūpapadeso dhammapadesoti nānāvidho. Taṃ sabbampi sandhāya – ‘‘tassa padesena vihāsi’’nti āha. Bhagavā hi paṭhamabodhiyaṃ ekūnapaññāsadivasabbhantare yathā nāma pattarajjo rājā attano vibhavasāradassanatthaṃ taṃ taṃ gabbhaṃ vivarāpetvā suvaṇṇarajatamuttāmaṇiādīni ratanāni paccavekkhanto vihareyya, evameva pañcakkhandhe nippadese katvā sammasanto paccavekkhanto vihāsi . Imasmiṃ pana aḍḍhamāse tesaṃ khandhānaṃ padesaṃ vedanākkhandhameva paccavekkhanto vihāsi. Tassa ‘‘ime sattā evarūpaṃ nāma sukhaṃ paṭisaṃvedenti, evarūpaṃ dukkha’’nti olokayato yāva bhavaggā pavattā sukhavedanā, yāva avīcito pavattā dukkhavedanā, sabbā sabbākārena upaṭṭhāsi. Atha naṃ ‘‘micchādiṭṭhipaccayāpi vedayita’’ntiādinā nayena pariggaṇhanto vihāsi.

Tathā paṭhamabodhiyaṃ dvādasāyatanāni nippadesāneva katvā vihāsi, imasmiṃ pana aḍḍhamāse tesaṃ āyatanānaṃ padesaṃ vedanāvasena dhammāyatanekadesaṃ, dhātūnaṃ padesaṃ vedanāvasena dhammadhātuekadesaṃ, saccānaṃ padesaṃ vedanākkhandhavaseneva dukkhasaccekadesaṃ, paccayānaṃ padesaṃ phassapaccayā vedanāvasena paccayekadesaṃ jhānānaṃ padesaṃ vedanāvaseneva jhānaṅgekadesaṃ, nāmarūpānaṃ padesaṃ vedanāvaseneva nāmekadesaṃ paccavekkhanto vihāsi. Paṭhamabodhiyañhi ekūnapaññāsadivasabbhantare kusalādidhamme nippadese katvā anantanayāni satta pakaraṇāni paccavekkhanto vihāsi. Imasmiṃ pana aḍḍhamāse sabbadhammānaṃ padesaṃ vedanāttikameva paccavekkhanto vihāsi. Tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne sā sā ca vihārasamāpatti vedanānubhāvena jātā.


Dutiyavaggassa paṭhame icchāmahaṃ, bhikkhave, aḍḍhamāsaṃ paṭisallīyitunti ahaṃ, bhikkhave, ekaṃ aḍḍhamāsaṃ paṭisallīyituṃ nilīyituṃ ekova hutvā viharituṃ icchāmīti attho。第二章节的第一部分中，我想，尊敬的比丘们，安住一个半月，意思是我想独自安住一个半月。 Namhi kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenāti yo attanā payuttavācaṃ akatvā mamatthāya saddhesu kulesu paṭiyattaṃ piṇḍapātaṃ nīharitvā mayhaṃ upanāmeyya，taṃ piṇḍapātanīhārakaṃ ekaṃ bhikkhuṃ ṭhapetvā namhi aññena kenaci bhikkhunā vā gahaṭṭhena vā upasaṅkamitabboti。除非有一个乞食的比丘来，否则我不想被任何人接近；也就是说，若没有人以我为目的而不说话，若他从我所依赖的家中取走乞食，我将不想被任何其他比丘或在家人接近。
Kasmā pana evamāhāti？为什么会这样说呢？ Tasmiṃ kira aḍḍhamāse vinetabbo satto nāhosi。因为在这个半月中，没有应当被训导的众生。 Atha satthā – ‘‘imaṃ aḍḍhamāsaṃ phalasamāpattisukheneva vītināmessāmi，iti mayhañceva sukhavihāro bhavissati，anāgate ca pacchimā janatā ‘satthāpi gaṇaṃ vihāya ekako vihāsi，kimaṅgaṃ pana maya’nti diṭṭhānugatiṃ āpajjissati，tadassā bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti iminā kāraṇena evamāha。于是，佛陀说：“我将在这个半月中以果位的安乐来度过，这样我自己也将会有快乐的安住，而未来的后世众生将会说‘老师离开群体独自安住，究竟对我们有什么好处呢？’因此，这样做将会对他们长久的利益和快乐。” Bhikkhusaṅghopi satthu vacanaṃ sampaṭicchitvā ekaṃ bhikkhuṃ adāsi。比丘僧团也接受了老师的教诲，给予了一位比丘。 So pātova gandhakuṭipariveṇasammajjanamukhodakadantakaṭṭhadānādīni sabbakiccāni tasmiṃ khaṇe katvā apagacchati。那位比丘早晨在香房、洗手、漱口、刷牙等所有的事情都做完后便离开了。
Yena svāhanti yena so ahaṃ。由此可知，正是因为我。 Paṭhamābhisambuddhoti abhisambuddho hutvā paṭhamaṃyeva ekūnapaññāsadivasabbhantare。作为第一位完全觉悟者，在第一的五十天之内。 Viharāmīti idaṃ atītatthe vattamānavacanaṃ。安住是指在过去的状态中所说的话。 Tassa padesena vihāsinti tassa paṭhamābhisambuddhavihārassa padesena。以此为基础的安住，指的是第一位完全觉悟者的安住。 Tattha padeso nāma khandhapadeso āyatanadhātusaccaindriyapaccayākārasatipaṭṭhānajhānanāmarūpapadeso dhammapadesoti nānāvidho。那里所说的“地方”是指诸法的地方、诸根的地方、真实的地方、条件的地方、安住的地方、禅定的地方、名色的地方、法的地方等多种不同的地方。 Taṃ sabbampi sandhāya – ‘‘tassa padesena vihāsi’’nti āha。对此全部而言，称为“他在那地方安住”。
Bhagavā hi paṭhamabodhiyaṃ ekūnapaññāsadivasabbhantare yathā nāma pattarajjo rājā attano vibhavasāradassanatthaṃ taṃ taṃ gabbhaṃ vivarāpetvā suvaṇṇarajatamuttāmaṇiādīni ratanāni paccavekkhanto vihareyya，evameva pañcakkhandhe nippadese katvā sammasanto paccavekkhanto vihāsi。正如佛陀在第一觉悟的五十天之内，像国王为了显示自己的财富而打开各种宝藏，检查黄金、白银、珍珠等宝物一样，他在五蕴中安住，观察并反思。 Imasmiṃ pana aḍḍhamāse tesaṃ khandhānaṃ padesaṃ vedanākkhandhameva paccavekkhanto vihāsi。然在这个半月中，他只观察感受的五蕴。 Tassa ‘‘ime sattā evarūpaṃ nāma sukhaṃ paṭisaṃvedenti，evarūpaṃ dukkha’’nti olokayato yāva bhavaggā pavattā sukhavedanā，yāva avīcito pavattā dukkhavedanā，sabbā sabbākārena upaṭṭhāsi。对此他观察：“这些众生体验到的快乐是这样的，这样的痛苦”，直到生死轮回中的快乐感受，以及生死轮回中的痛苦感受，所有的感受都是以不同的方式存在。 Atha naṃ ‘‘micchādiṭṭhipaccayāpi vedayita’’ntiādinā nayena pariggaṇhanto vihāsi。然后，他以“因错误见解而生起的感受”等方式进行观察。
Tathā paṭhamabodhiyaṃ dvādasāyatanāni nippadesāneva katvā vihāsi，imasmiṃ pana aḍḍhamāse tesaṃ āyatanānaṃ padesaṃ vedanāvasena dhammāyatanekadesaṃ，dhātūnaṃ padesaṃ vedanāvasena dhammadhātuekadesaṃ，saccānaṃ padesaṃ vedanākkhandhavaseneva dukkhasaccekadesaṃ，paccayānaṃ padesaṃ phassapaccayā vedanāvasena paccayekadesaṃ jhānānaṃ padesaṃ vedanāvaseneva jhānaṅgekadesaṃ，nāmarūpānaṃ padesaṃ vedanāvaseneva nāmekadesaṃ paccavekkhanto vihāsi。就如在第一觉悟中，他安住在无所依的十二处，而在这个半月中，他则观察这些处的感受，观察法处的部分，观察元素的部分，观察真理的部分，观察因缘的部分，观察触的部分，观察禅定的部分，观察名色的部分。 Paṭhamabodhiyañhi ekūnapaññāsadivasabbhantare kusalādidhamme nippadese katvā anantanayāni satta pakaraṇāni paccavekkhanto vihāsi。因为在第一觉悟的五十天之内，他安住于各种善法中，观察七种无尽的法。 Imasmiṃ pana aḍḍhamāse sabbadhammānaṃ padesaṃ vedanāttikameva paccavekkhanto vihāsi。而在这个半月中，他则只观察所有法的感受。 Tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne sā sā ca vihārasamāpatti vedanānubhāvena jātā。于是，在这些地方，因感受的影响而生起了安住的状态。


Idāni yenākārena vihāsi, taṃ dassento micchādiṭṭhipaccayāpītiādimāha. Tattha micchādiṭṭhipaccayāpīti diṭṭhisampayuttā vedanāpi vaṭṭati. Diṭṭhiṃ upanissayaṃ katvā uppannā kusalākusalavedanāpi vaṭṭati vipākavedanāpi. Tattha micchādiṭṭhisampayuttā akusalāva hoti, diṭṭhiṃ pana upanissāya kusalāpi uppajjanti akusalāpi. Micchādiṭṭhikā hi diṭṭhiṃ upanissāya pakkhadivasesu yāgubhattādīni denti, addhikādīnaṃ vaṭṭaṃ paṭṭhapenti, catumahāpathe sālaṃ karonti, pokkharaṇiñca khaṇāpenti, devakulādīsu mālāgacchaṃ ropenti, nadīviduggādīsu setuṃ attharanti, visamaṃ samaṃ karonti, iti nesaṃ kusalavedanā uppajjati. Micchādiṭṭhiṃ pana nissāya sammādiṭṭhike akkosanti paribhāsanti, vadhabandhanādīni karonti, pāṇaṃ vadhitvā devatānaṃ upahāraṃ upaharanti , iti nesaṃ akusalavedanā uppajjati. Vipākavedanā pana bhavantaragatānaṃyeva hoti.

Sammādiṭṭhipaccayāti etthāpi sammādiṭṭhisampayuttā vedanāpi vaṭṭati, sammādiṭṭhiṃ upanissayaṃ katvā uppannā kusalākusalavedanāpi vipākavedanāpi. Tattha sammādiṭṭhisampayuttā kusalāva hoti, sammādiṭṭhiṃ pana upanissāya buddhapūjaṃ dīpamālaṃ mahādhammassavanaṃ appatiṭṭhite disābhāge cetiyapatiṭṭhāpananti evamādīni puññāni karonti, iti nesaṃ kusalā vedanā uppajjati. Sammādiṭṭhiṃyeva nissāya micchādiṭṭhike akkosanti paribhāsanti, attānaṃ ukkaṃsenti, paraṃ vambhenti, iti nesaṃ akusalavedanā uppajjati. Vipākavedanā pana bhavantaragatānaṃyeva hoti. Micchāsaṅkappapaccayātiādīsupi eseva nayo. Chandapaccayātiādīsu pana chandapaccayā aṭṭhalobhasahagatacittasampayuttā vedanā veditabbā, vitakkapaccayā paṭhamajjhānavedanāva. Saññā paccayā ṭhapetvā paṭhamajjhānaṃ sesā cha saññāsamāpattivedanā.

Chando ca avūpasantotiādīsu tiṇṇaṃ avūpasame aṭṭhalobhasahagatacittasampayuttā vedanā hoti, chandamattassa vūpasame paṭhamajjhānavedanāva. Chandavitakkānaṃ vūpasame dutiyajjhānādivedanā adhippetā, tiṇṇampi vūpasame nevasaññānāsaññāyatanavedanā. Appattassa pattiyāti arahattaphalassa pattatthāya. Atthi āyāmanti atthi vīriyaṃ. Tasmimpi ṭhāne anuppatteti tassa vīriyārambhassa vasena tassa arahattaphalassa kāraṇe anuppatte. Tappaccayāpi vedayitanti arahattassa ṭhānapaccayā vedayitaṃ. Etena catumaggasahajātā nibbattitalokuttaravedanāva gahitā.

2. Dutiyavihārasuttavaṇṇanā

12. Dutiye paṭisallānakāraṇaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Micchādiṭṭhivūpasamapaccayāti micchādiṭṭhivūpasamo nāma sammādiṭṭhi. Tasmā yaṃ sammādiṭṭhipaccayā vedayitaṃ vuttaṃ, tadeva micchādiṭṭhivūpasamapaccayā veditabbaṃ. Imasmiṃ pana sutte vipākavedanaṃ atidūreti maññamānā na gaṇhantīti vuttaṃ. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo. Yassa yassa hi vūpasamapaccayāti vuccati, tassa tassa paṭipakkhadhammapaccayāva taṃ taṃ vedayitaṃ adhippetaṃ. Chandavūpasamapaccayātiādīsu pana chandavūpasamapaccayā tāva paṭhamajjhānavedanā veditabbā. Vitakkavūpasamapaccayā dutiyajjhānavedanā. Saññāpaccayā chasamāpattivedanā. Saññāvūpasamapaccayā nevasaññānāsaññāyatanavedanā. Chando ca vūpasantotiādīni vuttatthāneva.

3-7. Sekkhasuttādivaṇṇanā

13-17. Tatiye sekkhoti sikkhanasīlo. Kiṃ sikkhatīti? Tisso sikkhā. Sekkhāyāti tīhi phalehi catūhi ca maggehi saddhiṃ uppannāya. Sāpi hi aniṭṭhitakiccattā attano kiccaṃ sikkhatevāti sekkhā. Catutthapañcamachaṭṭhasattamāni uttānatthānevāti.

8-10. Paṭhamakukkuṭārāmasuttādivaṇṇanā

18-20. Aṭṭhame ummaṅgoti paññāummaṅgo, paññāvīmaṃsanaṃ, paññāgavesananti attho. Evañhi tvaṃ āvusoti idaṃ tassa pucchāpatiṭṭhāpanatthāya āha. Navamadasamāni uttānatthāmevāti.

Vihāravaggo dutiyo.

3. Micchattavaggavaṇṇanā

21-

Idāni yenākārena vihāsi, taṃ dassento micchādiṭṭhipaccayāpītiādimāha。现在以何种方式安住，便说明了因错误见解所生的感受等。 Tattha micchādiṭṭhipaccayāpīti diṭṭhisampayuttā vedanāpi vaṭṭati。此处，因错误见解而生的感受也会存在。 Diṭṭhiṃ upanissayaṃ katvā uppannā kusalākusalavedanāpi vaṭṭati vipākavedanāpi。因见解而生的善、恶感受以及果报感受也会存在。 Tattha micchādiṭṭhisampayuttā akusalāva hoti，diṭṭhiṃ pana upanissāya kusalāpi uppajjanti akusalāpi。此处，因错误见解而生的感受是恶的，然而因见解而生的感受则可能是善的，也可能是恶的。 Micchādiṭṭhikā hi diṭṭhiṃ upanissāya pakkhadivasesu yāgubhattādīni denti，addhikādīnaṃ vaṭṭaṃ paṭṭhapenti，catumahāpathe sālaṃ karonti，pokkharaṇiñca khaṇāpenti，devakulādīsu mālāgacchaṃ ropenti，nadīviduggādīsu setuṃ attharanti，visamaṃ samaṃ karonti，iti nesaṃ kusalavedanā uppajjati。因错误见解而生的感受使他们在各处施舍食物、建立庙宇、开凿水池、在天神的花园中种植花卉、在河流的险滩上架设桥梁、使不平的变为平等，因此生起善的感受。 Micchādiṭṭhiṃ pana nissāya sammādiṭṭhike akkosanti paribhāsanti，vadhabandhanādīni karonti，pāṇaṃ vadhitvā devatānaṃ upahāraṃ upaharanti，iti nesaṃ akusalavedanā uppajjati。然因错误见解而生的感受使他们侮辱、诽谤正确见解，施加暴力、束缚生灵，甚至杀生以供奉天神，因此生起恶的感受。 Vipākavedanā pana bhavantaragatānaṃyeva hoti。果报感受则仅存在于生死轮回中。
Sammādiṭṭhipaccayāti etthāpi sammādiṭṭhisampayuttā vedanāpi vaṭṭati，sammādiṭṭhiṃ upanissayaṃ katvā uppannā kusalākusalavedanāpi vipākavedanāpi。正确见解所生的感受在此也会存在，因正确见解而生的善、恶感受以及果报感受也会存在。 Tattha sammādiṭṭhisampayuttā kusalāva hoti，sammādiṭṭhiṃ pana upanissāya buddhapūjaṃ dīpamālaṃ mahādhammassavanaṃ appatiṭṭhite disābhāge cetiyapatiṭṭhāpananti evamādīni puññāni karonti，iti nesaṃ kusalā vedanā uppajjati。此处，因正确见解而生的感受是善的，因正确见解而生的则是施舍、供养佛陀、点灯、听闻大法、在不稳固的方向上建立圣地等善行，因此生起善的感受。 Sammādiṭṭhiṃyeva nissāya micchādiṭṭhike akkosanti paribhāsanti，attānaṃ ukkaṃsenti，paraṃ vambhenti，iti nesaṃ akusalavedanā uppajjati。因正确见解而生的感受使他们侮辱、诽谤错误见解，抬高自己，贬低他人，因此生起恶的感受。 Vipākavedanā pana bhavantaragatānaṃyeva hoti。果报感受则仅存在于生死轮回中。 Micchāsaṅkappapaccayātiādīsupi eseva nayo。因错误思维而生的感受等同于此。
Chandapaccayātiādīsu pana chandapaccayā aṭṭhalobhasahagatacittasampayuttā vedanā veditabbā，vitakkapaccayā paṭhamajjhānavedanāva。因渴望而生的感受应当理解为与贪欲相伴的心所生的感受，因思维而生的感受则是初禅的感受。 Saññā paccayā ṭhapetvā paṭhamajjhānaṃ sesā cha saññāsamāpattivedanā。除了因觉知而生的感受外，初禅的其余六种觉知的禅定感受。
Chando ca avūpasantotiādīsu tiṇṇaṃ avūpasame aṭṭhalobhasahagatacittasampayuttā vedanā hoti，chandamattassa vūpasame paṭhamajjhānavedanāva。因渴望而生的感受在三种安住中是与贪欲相伴的心所生的感受，若只是少量的安住则是初禅的感受。 Chandavitakkānaṃ vūpasame dutiyajjhānādivedanā adhippetā，tiṇṇaampi vūpasame nevasaññānāsaññāyatanavedanā。因思维而生的安住则指的是第二禅等的感受，三种安住中则是无想无边处的感受。 Appattassa pattiyāti arahattaphalassa pattatthāya。未获得的则是指为了获得阿罗汉果而未获得。 Atthi āyāmanti atthi vīriyaṃ。此处有力量。 Tasmimpi ṭhāne anuppatteti tassa vīriyārambhassa vasena tassa arahattaphalassa kāraṇe anuppatte。因此在此处因力量的开始而未获得阿罗汉果。 Tappaccayāpi vedayitanti arahattassa ṭhānapaccayā vedayitaṃ。因阿罗汉果的条件而生的感受。 Etena catumaggasahajātā nibbattitalokuttaravedanāva gahitā。由此可见，四道所生的超世间感受被理解为存在。
Dutiyavihārasuttavaṇṇanā
Dutiye paṭisallānakāraṇaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ。第二部分的安住原因应当以所说的方式理解。 Micchādiṭṭthivūpasamapaccayāti micchādiṭṭṭhivūpasamo nāma sammādiṭṭhi。因错误见解的安住所生的感受是指正确见解。 Tasmā yaṃ sammādiṭṭhipaccayā vedayitaṃ vuttaṃ，tadeva micchādiṭṭhivūpasamapaccayā veditabbaṃ。故而，因正确见解所生的感受所说的，亦应当理解为因错误见解的安住所生的感受。 Imasmiṃ pana sutte vipākavedanaṃ atidūreti maññamānā na gaṇhantīti vuttaṃ。此处提到的因果感受是被认为是极少的，因此不被计算。 Iminā nayena sabbattha attho veditabbo。由此可知，所有地方的意义应当理解为如此。 Yassa yassa hi vūpasamapaccayāti vuccati，tassa tassa paṭipakkhadhammapaccayāva taṃ taṃ vedayitaṃ adhippetaṃ。因安住而生的感受，指的是相对应的对立法所生的感受。 Chandavūpasamapaccayātiādīsu pana chandavūpasamapaccayā tāva paṭhamajjhānavedanā veditabbā。因渴望的安住所生的感受应当理解为初禅的感受。 Vitakkavūpasamapaccayā dutiyajjhānavedanā。因思维的安住所生的感受则是第二禅的感受。 Saññāpaccayā chasamāpattivedanā。因觉知的条件所生的感受则是六种禅定的感受。 Saññāvūpasamapaccayā nevasaññānāsaññāyatanavedanā。因觉知的安住所生的感受则是无想无边处的感受。 Chando ca vūpasantotiādīni vuttatthāneva。因渴望而生的感受等同于所说的地方。
3-7. Sekkhasuttādivaṇṇanā
13-17. Tatiye sekkhoti sikkhanasīlo。第三部分中的“修行者”是指修习戒律的人。 Kiṃ sikkhatīti？在修习什么呢？ Tisso sikkhā。三种修习。 Sekkhāyāti tīhi phalehi catūhi ca maggehi saddhiṃ uppannāya。因三种果位和四种道路而生的。 Sāpi hi aniṭṭhitakiccattā attano kiccaṃ sikkhatevāti sekkhā。它们因未完成的事业而修习自己的事业，因此称为修行者。 Catutthapañcamachaṭṭhasattamāni uttānatthānevāti。第四、第五、第六、第七部分的意义同样如此。
8-10. Paṭhamakukkuṭārāmasuttādivaṇṇanā
18-20. Aṭṭhame ummaṅgoti paññāummaṅgo，paññāvīmaṃsanaṃ，paññāgavesananti attho。第八部分中的“智慧的升起”是指智慧的升起、智慧的思考、智慧的探求。 Evañhi tvaṃ āvusoti idaṃ tassa pucchāpatiṭṭhāpanatthāya āha。确实如此，你问这个是为了建立基础。 Navamadasamāni uttānatthāmevāti。第九和第十部分的意义同样如此。
Vihāravaggo dutiyo。第二部分的安住章节。
Micchattavaggavaṇṇanā
21-

30. Tatiyavaggassa paṭhame micchattanti micchāsabhāvaṃ. Sammattanti sammāsabhāvaṃ. Micchāpaṭipattādhikaraṇahetūti micchāpaṭipattikaraṇahetu. Yasmā micchāpaṭipattiṃ karoti, tasmāti attho. Nārādhakoti na sampādako. Ñāyaṃ dhammanti ariyamaggadhammaṃ. Micchāñāṇīti micchāviññāṇo micchāpaccavekkhaṇo. Micchāvimuttīti ayāthāvavimutti, aniyyānikavimutti. Imesu tatiyādīsu catūsu suttesu vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ, pacchimesu panettha dvīsu puggalo pucchito dhammo vibhatto, evaṃ dhammena puggalo dassitoti. Suppavattiyoti suppavattaniyo. Yathā icchiticchitaṃ disaṃ pavattento dhāvati, evaṃ pavattetuṃ sakkā hotīti attho. Saupanisaṃ saparikkhāranti sappaccayaṃ saparivāraṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Micchattavaggo tatiyo.

4. Paṭipattivaggavaṇṇanā

31-40. Catutthe micchāpaṭipattinti ayāthāvapaṭipattiṃ. Micchāpaṭipannanti ayāthāvapaṭipannaṃ. Iti ekaṃ suttaṃ dhammavasena kathitaṃ, ekaṃ puggalavasena. Apārā pāranti vaṭṭato nibbānaṃ. Pāragāminoti ettha yepi pāraṅgatā, yepi gacchanti, yepi gamissanti, sabbe pāragāminotveva veditabbā.

Tīramevānudhāvatīti vaṭṭameva anudhāvati, vaṭṭe vicarati. Kaṇhanti akusaladhammaṃ. Sukkanti kusaladhammaṃ. Okā anokanti vaṭṭato nibbānaṃ. Āgammāti ārabbha sandhāya paṭicca. Pariyodapeyyāti parisuddhaṃ kareyya. Cittaklesehīti cittaṃ kilissāpentehi nīvaraṇehi. Sambodhiyaṅgesūti sattasu bojjhaṅgesu.

Sāmaññatthanti nibbānaṃ. Tañhi sāmaññena upagantabbato sāmaññatthoti vuccati. Brahmaññanti seṭṭhabhāvaṃ. Brahmaññatthanti nibbānaṃ brahmaññena upagantabbato. Yattha yattha pana heṭṭhā ca imesu ca tīsu suttesu ‘‘rāgakkhayo’’ti āgataṃ, tattha tattha arahattampi vaṭṭatiyevāti vadanti.

Paṭipattivaggo catuttho.

5. Aññatitthiyapeyyālavaggavaṇṇanā

41-48. Aññatitthiyapeyyāle addhānapariññatthanti saṃsāraddhānaṃ nibbānaṃ patvā pariññātaṃ nāma hoti. Tasmā nibbānaṃ ‘‘addhānapariññā’’ti vuccati, tadatthanti attho. Anupādāparinibbānatthanti apaccayaparinibbānatthaṃ. Iti imasmiṃ peyyāle vijjāvimuttiphalena arahattaṃ kathitaṃ. Ñāṇadassanena paccavekkhaṇā, sesehi nibbānanti.

Aññatitthiyapeyyālavaggo.

6. Sūriyapeyyālavaggavaṇṇanā

49-62. Sūriyapeyyāle aruṇuggaṃ viya kalyāṇamittattā, kalyāṇamittatāya ṭhatvā nibbattito savipassanaariyamaggo sūriyapātubhāvo viyāti evaṃ sabbattha attho veditabbo. Sīlasampadāti catupārisuddhisīlaṃ. Chandasampadāti kusalakattukamyatāchando. Attasampadāti sampannacittatā. Diṭṭhisampadāti ñāṇasampatti. Appamādasampadāti kārāpakaappamādasampatti. Yonisomanasikārasampadāti upāyamanasikārasampatti. Puna kalyāṇamittatātiādīni sammādiṭṭhiādīnaṃ aññenapi ākārena bhāvadassanatthaṃ vuttāni. Sabbāneva cetāni suttāni pāṭiyekkaṃ puggalajjhāsayavasena vuttānīti.

Sūriyapeyyālavaggo.

7. Ekadhammapeyyālavaggādivaṇṇanā

63-138. Ekadhammapeyyālopi gaṅgāpeyyālopi pāṭiyekkaṃ puggalajjhāsayavaseneva tathā tathā vutte bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena kathito.

8. Appamādapeyyālavaggo

1. Tathāgatasuttavaṇṇanā

139. Appamādapeyyāle evameva khoti ettha yathā sabbasattānaṃ sammāsambuddho aggo, evaṃ sabbesaṃ kusaladhammānaṃ kārāpakaappamādo aggoti daṭṭhabbo. Nanu cesa lokiyova, kusaladhammā pana lokuttarāpi. Ayañca kāmāvacarova, kusaladhammā pana catubhūmakā. Kathamesa tesaṃ aggoti? Paṭilābhakaṭṭhena. Appamādena hi te paṭilabbhanti, tasmā so tesaṃ aggo. Tenetaṃ vuttaṃ sabbe te appamādamūlakātiādi.

2. Padasuttavaṇṇanā



Tatiyavaggassa paṭhame micchattanti micchāsabhāvaṃ。第三部分的第一段中，错误是指错误的性质。 Sammattanti sammāsabhāvaṃ。正确是指正确的性质。 Micchāpaṭipattādhikaraṇahetūti micchāpaṭipattikaraṇahetu。错误的修行是指导致错误修行的原因。 Yasmā micchāpaṭipattiṃ karoti, tasmāti attho。因为他进行错误的修行，所以有此意义。 Nārādhakoti na sampādako。无法达到的意思是没有成就。 Ñāyaṃ dhammanti ariyamaggadhammaṃ。法的意义是指圣道的法。 Micchāñāṇīti micchāviññāṇo micchāpaccavekkhaṇo。错误的知识是指错误的理解和错误的反思。 Micchāvimuttīti ayāthāvavimutti, aniyyānikavimutti。错误的解脱是指不如法的解脱和不受控制的解脱。 Imesu tatiyādīsu catūsu suttesu vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ，pacchimesu panettha dvīsu puggalo pucchito dhammo vibhatto，evaṃ dhammena puggalo dassitoti。此处在前三部经典中讲述了轮回的解脱，最后两部经典中则提到被问及的法被阐述，因此以此法显示了众生。 Suppavattiyoti suppavattaniyo。良好发展是指良好的发展。 Yathā icchiticchitaṃ disaṃ pavattento dhāvati，evaṃ pavattetuṃ sakkā hotīti attho。就如同他所希望的方向奔跑，意指他能够如此发展。 Saupanisaṃ saparikkhāranti sappaccayaṃ saparivāraṃ。带有依靠和附属的意思是指有良好原因和随行的。 Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti。其余部分在各处的意义同样如此。
Micchattavaggo tatiyo。第三部分的错误章节。
Paṭipattivaggavaṇṇanā
31-40. Catutthe micchāpaṭipattinti ayāthāvapaṭipattiṃ。第四部分中的错误修行是指不如法的修行。 Micchāpaṭipannanti ayāthāvapaṭipannaṃ。错误的修行者是指不如法的修行者。 Iti ekaṃ suttaṃ dhammavasena kathitaṃ，ekaṃ puggalavasena。故而这是以法为基础所讲述的一部经典，也是以众生为基础所讲述的。 Apārā pāranti vaṭṭato nibbānaṃ。无边的彼岸是指从轮回中解脱的涅槃。 Pāragāminoti ettha yepi pāraṅgatā，yepi gacchanti，yepi gamissanti，sabbe pāragāminotveva veditabbā。彼岸行者是指无论是已经到达彼岸，正在前往，还是将要前往的，皆应理解为彼岸行者。
Tīramevānudhāvatīti vaṭṭameva anudhāvati，vaṭṭe vicarati。确实是如此，轮回中不断奔跑，徘徊于轮回之中。 Kaṇhanti akusaladhammaṃ。黑暗是指恶法。 Sukkanti kusaladhammaṃ。光明是指善法。 Okā anokanti vaṭṭato nibbānaṃ。有处与无处是指从轮回中解脱的涅槃。 Āgammāti ārabbha sandhāya paṭicca。进入是指以此为基础的联系。 Pariyodapeyyāti parisuddhaṃ kareyya。应当清净是指应当使其清净。 Cittaklesehīti cittaṃ kilissāpentehi nīvaraṇehi。因心的污垢而生的障碍。 Sambodhiyaṅgesūti sattasu bojjhaṅgesu。觉悟的部分是指七种觉醒的因素。
Sāmaññatthanti nibbānaṃ。此处的共同意义是指涅槃。 Tañhi sāmaññena upagantabbato sāmaññatthoti vuccati。因其共同的特性而被称为共同意义。 Brahmaññanti seṭṭhabhāvaṃ。最上是指最好的状态。 Brahmaññatthanti nibbānaṃ brahmaññena upagantabbato。因其最上而被称为涅槃。 Yattha yattha pana heṭṭhā ca imesu ca tīsu suttesu ‘‘rāgakkhayo’’ti āgataṃ，tattha tattha arahattampi vaṭṭatiyevāti vadanti。无论在何处，在这三部经典中提到的“贪欲的消失”都可被认为是阿罗汉果的存在。
Paṭipattivaggo catuttho。第四部分的修行章节。
Aññatitthiyapeyyālavaggavaṇṇanā
41-48. Aññatitthiyapeyyāle addhānapariññatthanti saṃsāraddhānaṃ nibbānaṃ patvā pariññātaṃ nāma hoti。在其他地方的经典中，达到涅槃被称为“完全的理解”。 Tasmā nibbānaṃ ‘‘addhānapariññā’’ti vuccati，tadatthanti attho。故而，涅槃被称为“完全的理解”，此即其意义。 Anupādāparinibbānatthanti apaccayaparinibbānatthaṃ。无依无着的解脱是指无条件的解脱。 Iti imasmiṃ peyyāle vijjāvimuttiphalena arahattaṃ kathitaṃ。故而在此经典中以智慧解脱的果作为阿罗汉的阐述。 Ñāṇadassanena paccavekkhaṇā，sesehi nibbānanti。以知识的视角进行反思，其他则是涅槃。
Aññatitthiyapeyyālavaggo。其他地方的经典章节。
Sūriyapeyyālavaggavaṇṇanā
49-62. Sūriyapeyyāle aruṇuggaṃ viya kalyāṇamittattā，kalyāṇamittatāya ṭhatvā nibbattito savipassanaariyamaggo sūriyapātubhāvo viyāti evaṃ sabbattha attho veditabbo。在阳光的经典中，正如日出一样，因良友而生，因良友而安住，正如光明显现的圣道应当被理解。 Sīlasampadāti catupārisuddhisīlaṃ。善法的成就指的是四种清净的戒律。 Chandasampadāti kusalakattukamyatāchando。善法的渴望指的是对善法的渴望。 Attasampadāti sampannacittatā。自我成就指的是心的圆满。 Diṭṭhisampadāti ñāṇasampatti。见解的成就指的是智慧的丰盈。 Appamādasampadāti kārāpakaappamādasampatti。精进的成就指的是对行动的精进。 Yonisomanasikārasampadāti upāyamanasikārasampatti。正思维的成就指的是对方法的思维。 Puna kalyāṇamittatātiādīni sammādiṭṭhiādīnaṃ aññenapi ākārena bhāvadassanatthaṃ vuttāni。再次提到的良友等是以其他方式说明的，意在阐述正确见解等。 Sabbāneva cetāni suttāni pāṭiyekkaṃ puggalajjhāsayavasena vuttānīti。所有这些经典都是以个别众生的心愿为基础所讲述的。
Sūriyapeyyālavaggo。阳光经典章节。
Ekadhammapeyyālavaggādivaṇṇanā
63-138. Ekadhammapeyyālopi gaṅgāpeyyālopi pāṭiyekkaṃ puggalajjhāsayavaseneva tathā tathā vutte bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena kathito。单一法的经典与恒河的经典都是以个别众生的心愿为基础所讲述的。
Appamādapeyyālavaggo
Tathāgatasuttavaṇṇanā
Appamādapeyyāle evameva khoti ettha yathā sabbasattānaṃ sammāsambuddho aggo，evaṃ sabbesaṃ kusaladhammānaṃ kārāpakaappamādo aggoti daṭṭhabbo。在精进经典中，确实如此，正如所有众生的完全觉悟者是最上者，所有善法的精进也是最上者。 Nanu cesa lokiyova，kusaladhammā pana lokuttarāpi。难道这不是世间的，然而善法也具备超世间的特性。 Ayañca kāmāvacarova，kusaladhammā pana catubhūmakā。此法是欲界的，而善法则是四地的。 Kathamesa tesaṃ aggoti？如何能说它是最上者？ Paṭilābhakaṭṭhena。因其获得的地位。 Appamādena hi te paṭilabbhanti，tasmā so tesaṃ aggo。因精进而获得，因此他是他们的最上者。 Tenetaṃ vuttaṃ sabbe te appamādamūlakātiādi。故而说“所有这些皆以精进为根本”等。
Padasuttavaṇṇanā

140.Jaṅgalānanti pathavītalavāsīnaṃ. Pāṇānanti sapādakapāṇānaṃ . Padajātānīti padāni. Samodhānaṃ gacchantīti odhānaṃ upakkhepaṃ gacchanti. Aggamakkhāyatīti seṭṭhaṃ akkhāyati. Yadidaṃ mahantattenāti mahantabhāvena aggamakkhāyati, na guṇavasenāti attho.

3-10. Kūṭasuttādivaṇṇanā

141-148.Vassikanti sumanapupphaṃ. Imaṃ kira suttaṃ sutvā bhātiyamahārājā vīmaṃsitukāmatāya ekasmiṃ gabbhe catujātigandhehi paribhaṇḍaṃ kāretvā sugandhāni pupphāni āharāpetvā ekassa samuggassa majjhe sumanapupphamuṭṭhiṃ ṭhapetvā sesāni tassa samantato muṭṭhimuṭṭhiṃ katvā ṭhapetvā dvāraṃ pidhāya bahi nikkhanto. Athassa muhuttaṃ vītināmetvā dvāraṃ vivaritvā pavisantassa sabbapaṭhamaṃ sumanapupphagandho ghānaṃ pahari. So mahātalasmiṃyeva mahācetiyābhimukho nipajjitvā – ‘‘vassikaṃ tesaṃ agganti kathentena sukathitaṃ sammāsambuddhenā’’ti cetiyaṃ vandi. Kuṭṭarājānoti khuddakarājāno. ‘‘Khuddarājāno’’tipi pāṭho. Tantāvutānanti tante āvutānaṃ, tantaṃ āropetvā vāyitānanti attho. Idañca paccatte sāmivacanaṃ. Yāni kānici tantāvutāni vatthānīti ayañhettha attho. Atha vā tantāvutānaṃ vatthānaṃ yāni kānici vatthānīti evaṃ sāvasesapāṭhanayenapettha attho daṭṭhabbo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Appamādavaggo aṭṭhamo.

9. Balakaraṇīyavaggo

1. Balasuttavaṇṇanā

149. Balakaraṇīyavagge balakaraṇīyāti ūrubalabāhubalena kattabbā dhāvanalaṅghanatāpanavahanādayo kammantā. Sīle patiṭṭhāyāti catupārisuddhisīle ṭhatvā. Aṭṭhaṅgikaṃ magganti sahavipassanaṃ ariyamaggaṃ.

2. Bījasuttavaṇṇanā

150.Bījagāmabhūtagāmāti ettha pañcavidhampi bījaṃ bījagāmo nāma, tadeva paṇṇasampannaṃ nīlabhāvato paṭṭhāya bhūtagāmoti veditabbaṃ.

3. Nāgasuttavaṇṇanā

151.Balaṃgāhentīti balaṃ gaṇhanti, gahitabalā thirasarīrā honti. Kusobbhe otarantītiādīsu ayamanupubbikathā – nāginiyo kira utusamaye patiṭṭhitagabbhā cintenti – ‘‘sace mayaṃ idha vijāyissāma, evaṃ no dārakā ūmivegañca supaṇṇassa ca pakkhanditvā āgatassa vegaṃ sahituṃ na sakkhissantī’’ti tā mahāsamudde nimujjitvā sambhajjamukhadvāraṃ patvā pañca mahānadiyo pavisitvā himavantaṃ gacchanti. Tattha supaṇṇehi apakkhandanīyāsu suvaṇṇarajatamaṇiguhāsu vasamānā vijāyitvā nāgapotake gopphakādipamāṇesu udakesu otāretvā udakataraṇaṃ sikkhāpenti.

Atha yadā anukkamena te nāgā gaṅgādīnaṃ nadīnaṃ orimatīrato paratīraṃ, paratīrato orimatīranti taraṇapaṭitaraṇaṃ kātuṃ sakkonti, tadā ‘‘idāni no dārakā ūmivegañca garuḷavegañca sahituṃ sakkhissantī’’ti ñatvā attano ānubhāvena mahāmeghaṃ samuṭṭhāpetvā sakalahimavantaṃ ekodakaṃ viya kurumānā devaṃ vassāpetvā suvaṇṇarajatādimayā nāvā māpetvā upari suvaṇṇatārakavicittaṃ samosaritagandhapupphadāmaṃ celavitānaṃ bandhitvā surabhicandanagandhapupphādīni ādāya tāhi nāvāhi pañca mahānadiyo ogāhitvā anukkamena mahāsamuddaṃ pāpuṇanti. Tattha ca vasantā dasabyāma-satabyāma-sahassabyāma-satasahassabyāma-pamāṇataṃ āpajjantā mahantattaṃ vepullattaṃ āpajjanti nāma.

Evameva khoti ettha himavantapabbato viya catupārisuddhisīlaṃ daṭṭhabbaṃ, nāgapotakā viya yogāvacarā, kusobbhādayo viya ariyamaggo, mahāsamuddo viya nibbānaṃ. Yathā nāgapotakā himavante patiṭṭhāya kusobbhādīhi mahāsamuddaṃ patvā kāyamahantattaṃ āpajjanti, evaṃ yogino sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyamaggena nibbānaṃ patvā arahattamaggeneva āgatesu chasu abhiññādhammesu guṇasarīramahantattaṃ pāpuṇantīti.

5. Kumbhasuttavaṇṇanā

153.Kumbhoti udakaghaṭo. No paccāvamatīti na patiāvamati, na anto pavesetīti attho.

7. Ākāsasuttavaṇṇanā



Jaṅgalānanti pathavītalavāsīnaṃ。丛林是指生活在土地上的众生。 Pāṇānanti sapādakapāṇānaṃ。生灵是指有四足的生物。 Padajātānīti padāni。脚是指脚的种类。 Samodhānaṃ gacchantīti odhānaṃ upakkhepaṃ gacchanti。聚集是指将物体聚集在一起。 Aggamakkhāyatīti seṭṭhaṃ akkhāyati。最上是指最好的。 Yadidaṃ mahantattenāti mahantabhāvena aggamakkhāyati, na guṇavasenāti attho。此乃因其巨大而被称为最上，并非因其品质。
3-10. Kūṭasuttādivaṇṇanā
141-148. Vassikanti sumanapupphaṃ。雨季是指美丽的花朵。 Imaṃ kira suttaṃ sutvā bhātiyamahārājā vīmaṃsitukāmatāya ekasmiṃ gabbhe catujātigandhehi paribhaṇḍaṃ kāretvā sugandhāni pupphāni āharāpetvā ekassa samuggassa majjhe sumanapupphamuṭṭhiṃ ṭhapetvā sesāni tassa samantato muṭṭhimuṭṭhiṃ katvā ṭhapetvā dvāraṃ pidhāya bahi nikkhanto。此经典是指，在听闻此经典后，伟大的国王因想要思考而在一个子宫中准备了四种香气的布置，拿来芬芳的花朵，放置在一位众生的中央，其他花朵则围绕着它，之后把门关上，走了出去。 Athassa muhuttaṃ vītināmetvā dvāraṃ vivaritvā pavisantassa sabbapaṭhamaṃ sumanapupphagandho ghānaṃ pahari。然后他过了一会儿，打开门进入时，最初的芬芳花香扑鼻而来。 So mahātalasmiṃyeva mahācetiyābhimukho nipajjitvā – ‘‘vassikaṃ tesaṃ agganti kathentena sukathitaṃ sammāsambuddhenā’’ti cetiyaṃ vandi。于是他在大地上朝向伟大的圣地跪下，称赞道：“雨季的花香是最好的，正如完全觉悟者所说的。” Kuṭṭarājānoti khuddakarājāno。小国王是指小的国王。 ‘‘Khuddarājāno’’tipi pāṭho。也有“小国王”的说法。 Tantāvutānanti tante āvutānaṃ，tantaṃ āropetvā vāyitānanti attho。缠绕是指缠绕的绳索，意即将绳索缠绕后再放出。 Idañca paccatte sāmivacanaṃ。此处是指特定的称谓。 Yāni kānici tantāvutāni vatthānīti ayañhettha attho。那些缠绕的东西是指特定的物品。 Atha vā tantāvutānaṃ vatthānaṃ yāni kānici vatthānīti evaṃ sāvasesapāṭhanayenapettha attho daṭṭhabbo。或者说，缠绕的物品是指那些物品，以此方式可见其意义。 Sesaṃ sabbattha uttānamevāti。其余部分在各处的意义同样如此。
Appamādavaggo aṭṭhamo。第八部分的精进章节。
Balakaraṇīyavaggo
Balasuttavaṇṇanā
Balakaraṇīyavagge balakaraṇīyāti ūrubalabāhubalena kattabbā dhāvanalaṅghanatāpanavahanādayo kammantā。力量的章节中，力量的行为是指需要用身体、手臂的力量来进行的行动，如奔跑、跳跃、搬运等。 Sīle patiṭṭhāyāti catupārisuddhisīle ṭhatvā。以戒为基础，站立于四种清净的戒律。 Aṭṭhaṅgikaṃ magganti sahavipassanaṃ ariyamaggaṃ。八正道是指与正念同在的圣道。
Bījasuttavaṇṇanā
Bījagāmabhūtagāmāti ettha pañcavidhampi bījaṃ bījagāmo nāma，tadeva paṇṇasampannaṃ nīlabhāvato paṭṭhāya bhūtagāmoti veditabbaṃ。种子的经典中，种子是指五种类的种子，称为种子之乡，这个地方因丰盛的植物而被称为种子之乡。
Nāgasuttavaṇṇanā
Balaṃgāhentīti balaṃ gaṇhanti，gahita-balā thirasarīrā honti。抓住力量是指抓住力量，抓住的力量是指身体坚固。 Kusobbhe otarantītiādīsu ayamanupubbikathā – nāginiyo kira utusamaye patiṭṭhitagabbhā cintenti – ‘‘sace mayaṃ idha vijāyissāma，evaṃ no dārakā ūmivegañca supaṇṇassa ca pakkhanditvā āgatassa vegaṃ sahituṃ na sakkhissantī’’ti tā mahāsamudde nimujjitvā sambhajjamukhadvāraṃ patvā pañca mahānadiyo pavisitvā himavantaṃ gacchanti。正如在这些地方所述，龙女们在季节中怀孕，思考着：“如果我们在这里出生，那么孩子们的速度将无法承受从天上飞来的巨鸟的速度。”于是她们在大海中沉没，进入五条大河，前往喜马拉雅山。 Tattha supaṇṇehi apakkhandanīyāsu suvaṇṇarajatamaṇiguhāsu vasamānā vijāyitvā nāgapotake gopphakādipamāṇesu udakesu otāretvā udakataraṇaṃ sikkhāpenti。她们在飞鸟的洞穴中生下孩子，并在水中如金银宝石般生存，学习游泳。
Atha yadā anukkamena te nāgā gaṅgādīnaṃ nadīnaṃ orimatīrato paratīraṃ，paratīrato orimatīranti taraṇapaṭitaraṇaṃ kātuṃ sakkonti，tadā ‘‘idāni no dārakā ūmivegañca garuḷavegañca sahituṃ sakkhissantī’’ti ñatvā attano ānubhāvena mahāmeghaṃ samuṭṭhāpetvā sakalahimavantaṃ ekodakaṃ viya kurumānā devaṃ vassāpetvā suvaṇṇarajatādimayā nāvā māpetvā upari suvaṇṇatārakavicittaṃ samosaritagandhapupphadāmaṃ celavitānaṃ bandhitvā surabhicandanagandhapupphādīni ādāya tāhi nāvāhi pañca mahānadiyo ogāhitvā anukkamena mahāsamuddaṃ pāpuṇanti。然后，当她们渐渐地游向恒河等河流的对岸时，能够从对岸游回到岸边时，她们便意识到：“现在孩子们的速度将无法承受飞鸟与龙的速度。”于是她们凭借自身的力量，聚集起大雨，像一体的水流一样，开始降雨，用金银等材料造船，装饰上芬芳的花朵，以此乘船渡过五条大河，逐渐到达大海。 Tattha ca vasantā dasabyāma-satabyāma-sahassabyāma-satasahassabyāma-pamāṇataṃ āpajjantā mahantattaṃ vepullattaṃ āpajjanti nāma。她们在那里的数量达到十倍、百倍、千倍、十千倍，获得了极大的广阔。
Evameva khoti ettha himavantapabbato viya catupārisuddhisīlaṃ daṭṭhabbaṃ，nāgapotakā viya yogāvacarā，kusobbhādayo viya ariyamaggo，mahāsamuddo viya nibbānaṃ。正如在这里可见，喜马拉雅山的四种清净戒律，龙子们如同修行者，正如美丽的善法，涅槃如同大海。 Yathā nāgapotakā himavante patiṭṭhāya kusobbhādīhi mahāsamuddaṃ patvā kāyamahantattaṃ āpajjanti，evaṃ yogino sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyamaggena nibbānaṃ patvā arahattamaggeneva āgatesu chasu abhiññādhammesu guṇasarīramahantattaṃ pāpuṇantīti。正如龙子们在喜马拉雅山立足，借助美丽的善法，达到大海的广阔，修行者依靠戒律，站稳于戒律之上，通过圣道到达涅槃，获得阿罗汉果的六种超凡智慧。
Kumbhasuttavaṇṇanā
Kumbhoti udakaghaṭo。水壶是指盛水的器具。 No paccāvamatīti na patiāvamati，na anto pavesetīti attho。没有反弹的意思是指不会反弹，也不会进入内部。
Ākāsasuttavaṇṇanā



155.Puratthimāti puratthimadisato āgatavātā. Pacchimadisādīsupi eseva nayo. Cattāropi satipaṭṭhānāti yatheva hi etesaṃ puratthimādibhedānaṃ vātānaṃ sannipāto ākāse ijjhati, evaṃ idhāpi ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’tiādinā nayena vuttā bodhipakkhiyadhammā sahavipassanassa ariyamaggassa bhāvanāya ijjhanti, tenetaṃ vuttaṃ.

8-9. Paṭhamameghasuttādivaṇṇanā

156-157.Gimhānaṃ pacchime māseti āsāḷhamāse. Ūhatanti dvipadacatuppadānaṃ pādappahārena pathavītale uṭṭhahitvā uddhaṃ gataṃ vaṭṭivaṭṭi hutvā ākāse pakkhantaṃ. Rajojallanti paṃsurajojallaṃ.

10. Nāvāsuttavaṇṇanā

158.Sāmuddikāyanāvāyātiādi heṭṭhā vāṇijakopame vitthāritameva.

11-12. Āgantukasuttādivaṇṇanā

159-160.Āgantukāgāranti puññatthikehi nagaramajjhe kataṃ āgantukagharaṃ, yattha rājarājamahāmattehipi sakkā hoti nivāsaṃ upagantuṃ. Abhiññā pariññeyyāti yatheva hi tesaṃ puratthimadisādīhi āgatānaṃ khattiyādīnaṃ vāso āgantukāgāre ijjhati, evaṃ imesaṃ abhiññāpariññeyyātiādīnaṃ dhammānaṃ abhiññāparijānanādīhi sahavipassanassa ariyamaggassa bhāvanāya ijjhanti, tenetaṃ vuttaṃ. Nadīsuttaṃ heṭṭhā vuttanayamevāti.

Balakaraṇīyavaggo navamo.

10. Esanāvaggo

1. Esanāsuttavaṇṇanā

161. Esanāvagge kāmesanāti kāmānaṃ esanā gavesanā magganā patthanā. Bhavesanāti bhavānaṃ esanā. Brahmacariyesanāti micchādiṭṭhisaṅkhātassa brahmacariyassa esanā.

2-11. Vidhāsuttādivaṇṇanā

162-171.Vidhāti mānakoṭṭhāsā mānaṭhapanā vā. Seyyohamasmīti vidhāti ahamasmi seyyoti evaṃ mānakoṭṭhāso mānaṭhapanā vā. Nīghāti dukkhā. Vacanattho panettha yassa uppajjanti, taṃ purisaṃ nīhanantīti nīghā. Sesamettha uttānamevāti.

Esanāvaggo dasamo.

11. Oghavaggo

1-2. Oghasuttādivaṇṇanā

172-173. Oghavagge kāmoghoti pañcasu kāmaguṇesu chandarāgo. Bhavoghoti rūpārūpabhavesu chandarāgo. Diṭṭhoghoti dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo. Avijjoghoti catūsu saccesu aññāṇaṃ. Kāmayogādīsupi eseva nayo.

3-4. Upādānasuttādivaṇṇanā

174-175.Kāmupādānanti kāmaggahaṇaṃ. Diṭṭhupādānādīsupi eseva nayo. Ganthāti ganthanā ghaṭanā. Kāyaganthoti nāmakāyassa gantho ganthanaghaṭanakileso. Idaṃsaccābhinivesoti antaggāhikadiṭṭhivasena uppanno ‘‘idameva sacca’’nti evaṃ abhiniveso.

5-10. Anusayasuttādivaṇṇanā

176-181.Kāmarāgānusayoti thāmagataṭṭhena kāmarāgova anusayo kāmarāgānusayo. Sesesupi eseva nayo. Orambhāgiyānīti heṭṭhākoṭṭhāsiyāni. Saṃyojanānīti bandhanāni. Uddhambhāgiyānīti uparikoṭṭhāsiyāni. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Oghavaggo ekādasamo.

Maggasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Bojjhaṅgasaṃyuttaṃ

1. Pabbatavaggo

1. Himavantasuttavaṇṇanā

182. Bojjhaṅgasaṃyuttassa paṭhame nāgāti imepi mahāsamuddapiṭṭhe ūmiantaravāsinova, na vimānaṭṭhakanāgā. Tesaṃ himavantaṃ nissāya kāyavaḍḍhanādisabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Bojjhaṅgeti ettha bodhiyā, bodhissa vā aṅgāti bojjhaṅgā. Kiṃ vuttaṃ hoti? Yā hi ayaṃ dhammasāmaggī, yāya lokiyalokuttaramaggakkhaṇe uppajjamānāya līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhana kāmasukhattakilamathānuyogaucchedasassatābhinivesādīnaṃ anekesaṃ upaddavānaṃ paṭipakkhabhūtāya satidhammavicayavīriyapītipassaddhisamādhiupekkhāsaṅkhātāya dhammasāmaggiyā ariyasāvako bujjhatīti katvā bodhīti vuccati. Bujjhatīti kilesasantānaniddāya uṭṭhahati, cattāri vā ariyasaccāni paṭivijjhati, nibbānameva vā sacchikarotīti vuttaṃ hoti. Yathāha ‘‘satta bojjhaṅge bhāvetvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’’ti (saṃ. ni. 5.378; dī. ni. 

以下是巴利文的中文直译：
东方：从东方来的风。在西方等其他方向也是同样的道理。四种念处：正如这些来自东方等方向的风在空中集合一样，这里所说的"四种念处"等菩提分法，与毗婆舍那和圣道的修习一起，也在空中集合。因此这样说。
8-9. 第一部分：云经等的解释
156-157. 夏季末月：在阿沙陀月。飞起：两足和四足动物被踢起，从地面上升，旋转着飞向空中。尘土：尘土飞扬。
船经的解释
海上航船等，在下文商人的比喻中已详细解释。
11-12. 来客经等的解释
159-160. 来客住所：由善愿者在城市中心建造的来客房屋，王、大臣们也可以在此居住。胜智和应了知：正如这些从东方等方向来的刹帝利等人可以在来客住所居住，同样，这些"胜智和应了知"等法，通过胜智的了知等，与毗婆舍那和圣道的修习一起实现。因此这样说。河经在下文已说明。
力行品第九。
寻求品
寻求经的解释
在寻求品中，欲求：对欲望的寻求、追求、探索、渴望。有求：对有的寻求。梵行求：对被称为邪见的梵行的寻求。
2-11. 分别经等的解释
162-171. 分别：我慢的部分或确立。我更优：以"我是更优"的方式确立我慢。苦：痛苦。其语义在于：对于生起的人，将其摧毁，因此为苦。其余部分在此已明确。
寻求品第十。
洪流品
1-2. 洪流经等的解释
172-173. 在洪流品中，欲洪流：对五种欲境的贪欲。有洪流：对色和无色有的贪欲。见洪流：六十二种见。无明洪流：对四圣谛的无知。在欲轭等处也是同样的道理。
3-4. 执取经等的解释
174-175. 欲执取：对欲的执取。在见执取等处也是同样的道理。结：系缚、联系。身结：名身的结、系缚的烦恼。此为真实之执：由于执取极端的见，生起"唯有此为真实"的坚执。
5-10. 潜随眠经等的解释
176-181. 欲贪潜随眠：以力量停留的状态，即欲贪本身为潜随眠。其余部分也是同样的道理。下分：下部分。系缚：束缚。上分：上部分。其余部分在各处都已明确。
洪流品第十一。
道品注释完成。
觉支品
山品
雪山经的解释
在觉支品的开始，龙：这些也是生活在大海表面浪间的，不是宫殿八龙。关于他们依靠雪山的身体生长等，应按照之前所说的方式了解。觉支：这里的"觉"是指菩提，或菩提的支分。意思是：这种法的集合，在世间和出世间道的刹那生起，对抗沉没、掉举、依赖、追求感官快乐、疲惫等众多障碍，圣弟子通过念、法、精进、喜、轻安、定、舍等法的集合而觉悟，因此称为菩提。觉悟：从烦恼的种子中醒来，或通达四圣谛，或直接证悟涅槃。正如所说："修习七觉支，证得无上正等正觉"。

3.143). Tassā dhammasāmaggisaṅkhātāya bodhiyā aṅgāti bojjhaṅgā jhānaṅgamaggaṅgādayo viya. Yopesa yathāvuttappakārāya etāya dhammasāmaggiyā bujjhatīti katvā ariyasāvako bodhīti vuccati, tassa bodhissa aṅgātipi bojjhaṅgā senaṅgarathaṅgādayo viya. Tenāhu aṭṭhakathācariyā – ‘‘bujjhanakassa puggalassa aṅgāti vā bojjhaṅgā’’ti.

Apica ‘‘bojjhaṅgāti kenaṭṭhena bojjhaṅgā? Bodhāya saṃvattantīti bojjhaṅgā, bujjhantīti bojjhaṅgā, anubujjhantīti bojjhaṅgā, paṭibujjhantīti bojjhaṅgā, sambujjhantīti bojjhaṅgā’’iccādinā (paṭi. ma. 2.17) paṭisambhidānayenāpi bojjhaṅgattho veditabbo.

Satisambojjhaṅgantiādīsu pana pasattho sundaro ca bojjhaṅgoti sambojjhaṅgo. Satiyeva sambojjhaṅgoti satisambojjhaṅgo, taṃ satisambojjhaṅganti evaṃ sabbattha attho veditabbo. Bhāvetīti vaḍḍheti, attano cittasantāne punappunaṃ janeti, abhinibbattetīti attho. Vivekanissitantiādīni kosalasaṃyutte ‘‘sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissita’’nti ettha vuttanayeneva veditabbāni.

Ayaṃ pana viseso – tattha tadaṅgavivekanissitaṃ, samucchedavivekanissitaṃ, nissaraṇavivekanissitanti, vivekattayameva vuttaṃ, bojjhaṅgabhāvanaṃ patvā pana pañcavidhavivekanissitampi eke vaṇṇayanti. Te hi na kevalaṃ balavavipassanāmaggaphalakkhaṇesu eva bojjhaṅge uddharanti vipassanāpādaka-kasiṇajjhāna-ānāpānāsubha-brahmavihārajjhānesupi uddharanti, na ca paṭisiddhā aṭṭhakathācariyehi. Tasmā tesaṃ matena etesaṃ jhānānaṃ pavattikkhaṇe kiccato eva vikkhambhanavivekanissitaṃ. Yathā ca vipassanākkhaṇe ‘‘ajjhāsayato nissaraṇavivekanissita’’nti vuttaṃ, evaṃ paṭipassaddhivivekanissitampi bhāvetīti vattuṃ vaṭṭati. Sesamettha heṭṭhā vuttanayameva.

2. Kāyasuttavaṇṇanā



以下是巴利文的中文直译：
3.143). 这些被称为法的总和的菩提的支分，即觉支，正如禅那、道等。这个人正是通过这些法的总和而觉悟，因此被称为圣者的菩提，菩提的支分也如觉支、禅那等。因此，注释师们说：“觉悟者的支分即觉支”。
此外，“觉支的定义是什么？是指通向觉悟的原因，是觉悟的、觉悟者的、被觉悟的、被觉悟者的、完全觉悟的”，通过这样的定义（见《法集》2.17）也应理解觉支的意义。
在“正念觉支”等的表达中，觉支是清净美好的。正念即是觉支，因此应理解为正念觉支。发展即是增进，反复在自己的心中生起，意为再生。与“依赖于离”的相关内容，应根据所述的方式理解。
然而，这里有一个特别之处——在此提到的离有三种：部分离、根本离、解脱离，正是提到这三种离。达到觉支的修习中，有些人甚至描述为五种离。他们不仅在强大的毗婆舍那的道的特征中提升觉支，在毗婆舍那的基础上、色界的禅那、安那般那的修习、善心的禅那中也提升觉支，而这些并没有被注释师们所承认。因此，按照他们的看法，在这些禅那的运作时，必然是依赖于离的。正如在毗婆舍那的时刻中所说的“基于内心的解脱”，同样也可以说是基于安宁的离而发展。其余部分在此已说明。

183. Dutiye āhāraṭṭhitikoti paccayaṭṭhitiko. Āhāraṃ paṭiccāti paccayaṃ paṭicca. Subhanimittanti subhampi subhanimittaṃ, subhassa ārammaṇampi subhanimittaṃ. Ayonisomanasikāroti anupāyamanasikāro uppathamanasikāro anicce ‘‘nicca’’nti vā, dukkhe ‘‘sukha’’nti, anattani ‘‘attā’’ti vā, asubhe ‘‘subha’’nti vā, manasikāro. Taṃ tasmiṃ subhārammaṇe bahulaṃ pavattayato kāmacchando uppajjati. Tena vuttaṃ ‘‘atthi, bhikkhave, subhanimitta’’ntiādi. Evaṃ sabbanīvaraṇesu yojanā veditabbā.

Paṭighanimittantiādīsu pana paṭighopi paṭighanimittaṃ paṭighārammaṇampi. Aratīti ukkaṇṭhitā. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘tattha katamā arati? Pantesu vā senāsanesu aññataraññataresu vā adhikusalesu dhammesu arati aratitā anabhirati anabhiramanā ukkaṇṭhitā paritassitā, ayaṃ vuccati aratī’’ti (vibha. 856).

Tandīti atisītādipaccayā uppannaṃ āgantukakāyālasiyaṃ. Yasmiṃ uppanne ‘‘atisītaṃ atiuṇhaṃ aticchātosmi atidhātosmi atidūramaggaṃ gatosmī’’ti vadati, yaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘tattha katamā tandi , yā tandī tandiyanā tandimanakatā ālasyaṃ ālasyāyanā ālasyāyitattaṃ, ayaṃ vuccati tandī’’ti (vibha. 857).

Vijambhitāti kilesavasena kāyavinamanā. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘tattha katamā vijambhitā? Yā kāyassa jambhanā vijambhanā ānamanā vinamanā sannamanā paṇamanā byādhiyakaṃ, ayaṃ vuccati vijambhitā’’ti (vibha. 858).

Bhattasammadoti bhattapariḷāho. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘tattha katamo bhattasammado? Yā bhuttāvissa bhattamucchā bhattakilamatho bhattapariḷāho kāyaduṭṭhullaṃ, ayaṃ vuccati bhattasammado’’ti (vibha. 859).

Cetaso ca līnattanti cittassa līyanākāro, yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘tattha katamaṃ cetaso līnattaṃ? Yā cittassa akalyatā akammaññatā olīyanā sallīyanā līnaṃ līyanā līyitattaṃ thinaṃ thiyanā thiyitattaṃ cittassa, idaṃ vuccati cetaso līnatta’’nti (vibha. 860).

Cetaso avūpasamoti yathā nāma vītaccikopi aṅgāro neva tāva sannisīdati patāpaṃ karotiyeva, yathā ca pattapacanaṭṭhāne neva tāva sannisīdati patāpaṃ karotiyeva, evaṃ cittassa avūpasantākāro, atthato panetaṃ uddhaccakukkuccameva hoti.

Vicikicchaṭṭhānīyā dhammāti vicikicchāya ārammaṇadhammā. Ayonisomanasikāro sabbattha vuttanayova. Evamettha kāmacchando vicikicchāti ime dve dhammā ārammaṇena kathitā, byāpādo ārammaṇena ca upanissayena ca, sesā sahajātena ca upanissayena cāti.

Satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammāti satiyā ārammaṇadhammā sattatiṃsa bodhipakkhiyā ca nava lokuttaradhammā ca. Tattha yonisomanasikārabahulīkāroti tattha upāyamanasikārassa punappunaṃ karaṇaṃ.

Kusalākusalā dhammātiādīsu kusalāti kosallasambhūtā anavajjasukhavipākā. Akusalāti akosallasambhūtā sāvajjadukkhavipākā. Sāvajjāti akusalā. Anavajjāti kusalā. Hīnapaṇītakaṇhasukkesupi eseva nayo. Sappaṭibhāgāti kaṇhasukkāyeva. Kaṇhā hi kaṇhavipākadānato , sukkā ca sukkavipākadānato sappaṭibhāgā nāma, sadisavipākakoṭṭhāsāti attho. Paṭipakkhabhūtassa vā bhāgassa atthitāya sappaṭibhāgā. Kaṇhānañhi sukkā paṭipakkhabhāgā, sukkānañca kaṇhā paṭipakkhabhāgāti evampi sappaṭibhāgā. Sappaṭibāhitaṭṭhena vā sappaṭibhāgā. Akusalañhi kusalaṃ paṭibāhitvā attano vipākaṃ deti, kusalañca akusalaṃ paṭibāhitvāti evampi kaṇhasukkā sappaṭibhāgā.

Ārambhadhātūti paṭhamārambhavīriyaṃ. Nikkamadhātūti kosajjato nikkhantattā tato balavataraṃ. Parakkamadhātūti paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanatāya tatopi balavataranti tīhipi padehi vīriyameva kathitaṃ.


第二种食物的稳定性是指因缘的稳定性。依靠食物而存在，即因缘而存在。美好的象征是美好的，好的对象也是美好的象征。无正念的思维是指没有方法的思维，偏离正道的思维，认为无常是“常”，认为苦是“乐”，认为无我为“我”，认为不净为“净”的思维。因而在这个美好的对象上，欲望大量生起。因此说：“有，比丘们，有美好的象征”等等。这样，所有障碍都应理解为相关的。
对于反击的象征等，反击也是反击的象征，也是反击的对象。厌倦是指对某事物的厌烦。关于此所说的：“那里什么是厌倦？在山崖或宿营地的某一处或其他更高的地方，或在某些更优秀的法上，厌倦、无厌、无喜、无乐、厌烦、心神不宁，这称为厌倦”（《分别论》856）。
寒冷是由于过冷等因缘而生起的外来的身体疲倦。对此生起时，说：“我感到过冷、过热、过于沉重、过于疲惫、过于远行”，关于此所说的：“那里什么是寒冷？是指寒冷、疲倦、懒惰、懒散、懒惰的状态，这称为寒冷”（《分别论》857）。
震动是指因烦恼而导致的身体的颤动。对此所说的：“那里什么是震动？是身体的颤动、晃动、抖动、振动、屈曲，这称为震动”（《分别论》858）。
饭的烦恼是指饮食的烦恼。对此所说的：“那里什么是饭的烦恼？是指吃过后饮食的迷惑、饮食的困扰、饮食的烦恼、身体的污秽，这称为饭的烦恼”（《分别论》859）。
心的懒惰是指心的懒散状态。对此所说的：“那里什么是心的懒惰？是指心的不清净、不行动、懒散、松弛、懒惰、昏沉，这称为心的懒惰”（《分别论》860）。
心的无安宁是指就像火焰一样，根本不安静、也不平静，正如在食物的消化处根本不安静、也不平静，这样心的无安宁状态，实际上是动乱和烦恼。
疑惑的法是指由疑惑所生的法。无正念的思维在各处都有所说。这样，欲望和疑惑这两种法是通过对象而提到的，烦恼是通过对象和因缘提到的，其余的则是通过自然和因缘提到的。
正念觉支的法是指正念的对象，三十七种菩提分法和九种出世间法。在此，正念的思维是指不断地进行方法的思维。
善法和恶法等，善是指由善所生的，无过失的快乐的结果。恶是指由恶所生的，有过失的痛苦的结果。有过失的是恶法。无过失的是善法。无论是低劣的、优秀的、黑色的、白色的，都是同样的道理。相同的结果是指黑色的结果。黑色是由于黑色的结果而生，白色是由于白色的结果而生，相同的结果是指同类的结果。反对的法则是指相同的结果。黑色的与白色的相对，白色的与黑色的相对，这样也称为相同的结果。相同的结果是指相同的存在。恶法通过善法而阻止自己得到结果，善法也通过恶法而阻止自己得到结果，这样的黑色和白色是相同的结果。
开始的元素是指第一种开始的精进。离开的元素是由于懒惰而离开的，因此更为强大。努力的元素是指一个地方一个地方的前进，因而更为强大，这三种状态都是指精进。


Pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyāti pītiyā ārammaṇadhammā. Kāyapassaddhīti tiṇṇaṃ khandhānaṃ darathapassaddhi. Cittapassaddhīti viññāṇakkhandhassa darathapassaddhi. Samathanimittanti samathopi samathanimittaṃ, ārammaṇampi. Abyagganimittanti tasseva vevacanaṃ.

Upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyāti upekkhāya ārammaṇadhammā, atthato pana majjhattākāro upekkhāṭṭhānīyā dhammoti veditabbo. Evamettha satidhammavicayaupekkhāsambojjhaṅgā ārammaṇena kathitā, sesā ārammaṇenapi upanissayenapi.

3. Sīlasuttavaṇṇanā



正念觉支的法是指快乐的对象。身体的安宁是指三法印的安宁。心的安宁是指识法的安宁。安住的象征是安住的象征，也是对象。无碍的象征是指它的定义。
正念觉支的法是指正念的对象，从意义上讲，正念的状态应理解为中道的法。因此，在这里，正念、法的观察和无分别的正念觉支是通过对象提到的，其余的则是通过对象和因缘提到的。
伦理经的解释
provided by EasyChat

184. Tatiye sīlasampannāti ettha khīṇāsavassa lokiyalokuttarasīlaṃ kathitaṃ, tena sampannāti attho. Samādhipaññāsupi eseva nayo. Vimutti pana phalavimuttiyeva. Vimuttiñāṇadassanaṃ paccavekkhaṇañāṇaṃ. Evamettha sīlādayo tayo lokiyalokuttarā, vimutti lokuttarāva, vimuttiñāṇadassanaṃ lokiyameva.

Dassanampāhanti dassanampi ahaṃ. Taṃ panetaṃ dassanaṃ – cakkhudassanaṃ, ñāṇadassananti duvidhaṃ. Tattha pasannehi cakkhūhi ariyānaṃ dassanaṃ olokanaṃ cakkhudassanaṃ nāma. Ariyehi pana diṭṭhassa lakkhaṇassa dassanaṃ, paṭividdhassa ca paṭivijjhanaṃ jhānena vā vipassanāya vā maggaphalehi vā ñāṇadassanaṃ nāma. Imasmiṃ panettha cakkhudassanaṃ adhippetaṃ. Ariyānañhi pasannehi cakkhūhi olokanampi bahukārameva. Savananti ‘‘asuko nāma khīṇāsavo asukasmiṃ nāma raṭṭhe vā janapade vā gāme vā nigame vā vihāre vā leṇe vā vasatī’’ti kathentānaṃ sotena savanaṃ, etampi bahukārameva. Upasaṅkamananti ‘‘dānaṃ vā dassāmi, pañhaṃ vā pucchissāmi, dhammaṃ vā sossāmi, sakkāraṃ vā karissāmī’’ti evarūpena cittena ariyānaṃ upasaṅkamanaṃ. Payirupāsananti pañhāpayirupāsanaṃ. Ariyānaṃ guṇe sutvā te upasaṅkamitvā nimantetvā dānaṃ datvā ‘‘kiṃ, bhante, kusala’’ntiādinā nayena pañhapucchananti attho.

Anussatinti rattiṭṭhānadivāṭṭhānesu nisinnassa ‘‘idāni ariyā leṇaguhamaṇḍapādīsu jhānavipassanāmaggaphalasukhehi vītināmentī’’ti anussaraṇaṃ. Yo vā tesaṃ santike ovādo laddho hoti, taṃ āvajjitvā ‘‘imasmiṃ ṭhāne sīlaṃ kathitaṃ, imasmiṃ samādhi, imasmiṃ vipassanā, imasmiṃ maggo, imasmiṃ phala’’nti evaṃ anussaraṇaṃ. Anupabbajjanti ariyesu cittaṃ pasādetvā gharā nikkhamma tesaṃ santike pabbajjaṃ. Ariyānañhi santike cittaṃ pasādetvā tesaṃyeva santike pabbajitvā tesaṃyeva ovādānusāsaniṃ paccāsīsamānassa caratopi pabbajjā anupabbajjā nāma. Ariyesu pasādena aññattha pabbajitvā ariyānaṃ santike ovādānusāsaniṃ paccāsīsamānassa carato pabbajjāpi anupabbajjā nāma. Aññesu pana pasādena aññesaṃyeva santike pabbajitvā aññesaṃyeva ovādānusāsaniṃ paccāsīsamānassa carato pabbajjā anupabbajjā nāma na hoti.

Evaṃ pabbajitesu pana mahākassapattherassa tāva anupabbajjaṃ pabbajitā satasahassamattā ahesuṃ, tathā therasseva saddhivihārikassa ca candaguttattherassa, tassāpi saddhivihārikassa sūriyaguttattherassa, tassāpi saddhivihārikassa assaguttattherassa, tassāpi saddhivihārikassa yonakadhammarakkhitattherassa , tassa pana saddhivihāriko asokarañño kaniṭṭhabhātā tissatthero nāma ahosi, tassa anupabbajjaṃ pabbajitā aḍḍhateyyakoṭisaṅkhā ahesuṃ. Mahindattherassa anupabbajitānaṃ gaṇanaparicchedo natthi. Yāvajjadivasā laṅkādīpe satthari pasādena pabbajantā mahindattherasseva pabbajjaṃ anupabbajanti nāma.

Taṃdhammanti taṃ tesaṃ ovādānusāsanīdhammaṃ. Anussaratīti sarati. Anuvitakketīti vitakkāhataṃ karoti. Āraddho hotīti paripuṇṇo hoti. Pavicinatītiādi sabbaṃ tattha ñāṇacāravaseneva vuttaṃ. Atha vā pavicinatīti tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ lakkhaṇaṃ vicinati. Pavicaratīti tattha ñāṇaṃ carāpeti. Parivīmaṃsamāpajjatīti vīmaṃsanaṃ olokanaṃ gavesanaṃ āpajjati.

Satta phalā sattānisaṃsāti ubhayampetaṃ atthato ekaṃ. Diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādhetīti arahattaṃ ārādhento imasmiṃyeva attabhāve ārādheti, tañca kho paṭikacca, asampatteyeva maraṇakāleti attho. Atha maraṇakāleti atha maraṇassa āsannakāle.


第三种是具备伦理的，指的是已灭尽的者的世俗和出世间的伦理，因此“具备”是其意思。对于定和智慧也是如此。解脱则是果味的解脱。解脱的智慧和见解是反思的智慧。因此，在这里，伦理等三种是世俗和出世间的，解脱是出世间的，解脱的智慧和见解是世俗的。
见解的内涵是指见解的内容。这里的见解是指眼见的见解和智慧的见解，这两种。在这里，清净的眼睛所见的圣者的见解是观察，称为眼见的见解。圣者所见的特征的见解，理解的见解，或通过禅那或通过智慧的果实的见解称为智慧的见解。在这里，眼见的见解是指眼见的内容。圣者通过清净的眼睛观察的内容是非常多的。听闻是指“某位已灭尽的者，住在某个国家、城镇、村庄、聚落、寺院或洞穴中”，通过耳朵的听闻，听闻的内容也是非常多的。接近是指“我将施舍、我将询问、我将听闻法、我将进行供养”，通过这样的心思接近圣者。询问是指提问的询问。听闻圣者的优点后，接近他们，邀请他们，施舍后以“尊者，什么是善法？”等方式提问。
记忆是指在夜间或白天坐着时的“现在圣者在洞穴、山间、禅那、智慧、果实的快乐中度过”。对于他们所获得的教诲，思考道：“在这个地方讲述伦理，在这个地方讲述定，在这个地方讲述智慧，在这个地方讲述道，在这个地方讲述果”。不出家是指对圣者的心灵感到欢喜，离开家而出家。对于圣者，心灵感到欢喜后，出家于他们的身边，跟随他们的教诲和指导，仍然以出家者的身份行走，称为不出家。对于圣者，因欢喜而在其他地方出家，跟随圣者的教诲和指导，仍然以出家者的身份行走，称为不出家。而在其他地方因欢喜而出家，跟随其他人的教诲和指导，仍然以出家者的身份行走，则不算不出家。
因此，在出家者中，伟大的迦叶尊者的出家者人数曾达到十万，此外还有伟大的信士、月光尊者、日光尊者、马尊者、种姓保护尊者等，此外还有阿索卡王的小弟弟提萨尊者，出家者人数曾达到五十万。伟大的敏达尊者的出家者人数无法统计。自从佛陀在斯里兰卡的教导下，出家者的数量以敏达尊者的出家者为不出家者。
那些法是指他们的教诲和指导。记忆是指思考。思考是指进行思考。努力是指充满。思考是指思考的内容。或者，思考是指寻求那些法的特征。思考是指使智慧在其中游走。反思是指观察和寻找的过程。
七种果实和七种利益，这两者的意思是相同的。在现世中，通过相应的其他法来达到涅槃，正是在这个身上达到，而这也正是相应的，未达到死亡的时刻。然后是死亡，指的是死亡的临近时刻。


Antarāparinibbāyīti yo āyuvemajjhaṃ anatikkamitvā parinibbāyati, so tividho hoti. Kappasahassāyukesu tāva avihesu nibbattitvā eko nibbattadivaseyeva arahattaṃ pāpuṇāti. No ce nibbattadivase pāpuṇāti, paṭhamassa pana kappasatassa matthake pāpuṇāti. Ayameko antarāparinibbāyī. Aparo evaṃ asakkonto dvinnaṃ kappasatānaṃ matthake pāpuṇāti, ayaṃ dutiyo. Aparo evampi asakkonto catunnaṃ kappasatānaṃ matthake pāpuṇāti, ayaṃ tatiyo antarāparinibbāyī.

Pañcamaṃ pana kappasataṃ atikkamitvā arahattaṃ patto upahaccaparinibbāyī nāma hoti. Atappādīsupi eseva nayo. Yattha katthaci uppanno pana sasaṅkhārena sappayogena arahattaṃ patto sasaṅkhāraparinibbāyī nāma, asaṅkhārena appayogena patto asaṅkhāraparinibbāyī nāma. Avihādīsupi nibbatto tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā uparūpari nibbattitvā akaniṭṭhaṃ patto uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma.

Imasmiṃ pana ṭhāne aṭṭhacattārīsa anāgāmino kathetabbā. Avihesu hi tayo antarāparinibbāyī, eko upahaccaparinibbāyī, eko uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmīti pañca honti. Te asaṅkhāraparinibbāyino pañca, sasaṅkhāraparinibbāyino pañcāti dasa honti, tathā atappādīsu. Akaniṭṭhesu pana uddhaṃsoto natthi, tasmā tattha cattāro sasaṅkhāraparinibbāyī, cattāro asaṅkhāraparinibbāyīti aṭṭhāti evaṃ aṭṭhacattālīsa honti. Tesaṃ uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī sabbajeṭṭho ceva hoti sabbakaniṭṭho ca. Kathaṃ? So hi soḷasakappasahassāyukattā āyunā sabbesaṃ jeṭṭho, sabbapacchā arahattaṃ pāpuṇīti sabbesaṃ kaniṭṭho. Imasmiṃ sutte apubbaṃ acarimaṃ ekacittakkhaṇikā nānālakkhaṇā arahattamaggassa pubbabhāgavipassanā bojjhaṅgā kathitā.

4. Vatthasuttavaṇṇanā

185. Catutthe satisambojjhaṅgo iti ce me hotīti satisambojjhaṅgoti evaṃ ce mayhaṃ hoti. Appamāṇoti me hotīti appamāṇoti evaṃ me hoti. Susamāraddhoti suparipuṇṇo. Tiṭṭhatīti ettha aṭṭhahākārehi satisambojjhaṅgo tiṭṭhati – uppādaṃ anāvajjitattā anuppādaṃ āvajjitattā satisambojjhaṅgo tiṭṭhati, pavattaṃ, appavattaṃ, nimittaṃ, animittaṃ saṅkhāre anāvajjitattā, visaṅkhāraṃ āvajjitattā satisambojjhaṅgo tiṭṭhatīti. Imehi aṭṭhahākārehi tiṭṭhatīti thero jānāti, vuttākāraviparīteheva aṭṭhahākārehi cavantaṃ cavatīti pajānāti. Sesabojjhaṅgesupi eseva nayo.

Iti imasmiṃ sutte therassa phalabojjhaṅgā kathitā. Yadā hi thero satisambojjhaṅgaṃ sīsaṃ katvā phalasamāpattiṃ samāpajjati, tadā itare cha tadanvayā honti. Yadā dhammavicayādīsu aññataraṃ, tadāpi sesā tadanvayā hontīti evaṃ phalasamāpattiyaṃ attano ciṇṇavasitaṃ dassento thero imaṃ suttaṃ kathesīti.

5. Bhikkhusuttavaṇṇanā

186. Pañcame bodhāya saṃvattantīti bujjhanatthāya saṃvattanti. Kiṃ bujjhanatthāya? Maggena asaṅkhataṃ nibbānaṃ, paccavekkhaṇāya katakiccataṃ, maggena vā kilesaniddāto pabujjhanatthāya, phalena pabujjhanabhāvatthāyātipi vuttaṃ hoti. Tenevettha nibbānasacchikiriyā kilesapahānapaccavekkhaṇāti sabbaṃ dassitaṃ.

6-7. Kuṇḍaliyasuttādivaṇṇanā

187-

Antarā涅槃者是指在生命的中间而不超越生命而涅槃者，此类有三种。首先，在一千劫的生命中，经过无数劫的生死轮回，只有在涅槃的那一天才能获得阿罗汉果。如果没有在涅槃的那一天获得，则在第一个劫的终点获得。这个人是第一种中间涅槃者。第二种是由于无法做到，达到两千劫的终点。这个人是第二种。第三种是由于无法做到，达到四千劫的终点。这个人是第三种中间涅槃者。
第五种是超越一百劫而获得阿罗汉果的，称为破坏涅槃者。对于无碍者也是如此。无论是在任何地方出生，若以有分别的方式获得阿罗汉果，称为有分别涅槃者；若以无分别的方式获得，称为无分别涅槃者。对于无碍者，若在那儿停留一段时间，反复出生，最终获得无下者，称为上升的无下者。
在这一处，四十六种非来世者应被提及。在无碍者中，三种中间涅槃者，一个是破坏涅槃者，一个是上升的无下者，共有五种。他们中有五种是无分别涅槃者，还有五种是有分别涅槃者，总共有十种，此外在破坏者中也是如此。在无下者中没有上升的，因此在那儿有四个有分别涅槃者和四个无分别涅槃者，共八种，因此四十六种是这样。至于他们中上升的无下者，既是所有中的长者，也是所有中的下者。为什么呢？因为他以十六劫的生命为长者，所有的后者都在他之后获得阿罗汉果，因此他是所有的下者。在这部经中，前所未有的最后一种瞬间的多样性被称为阿罗汉道的前因观察的觉支。
法具经的解释
第四种是正念觉支，若如此我将具备正念觉支。微小的则是我将具备微小的。良好地准备是指良好地充满。站立是指在这里以八种方式正念觉支站立——因生起而不受影响，因不生起而受影响，正念觉支站立，因生起而不受影响，因不生起而受影响，因缘而不受影响，因缘而受影响，正念觉支站立。以这八种方式站立，长老知道，反之也知道在八种方式中离开是离开的。其余的觉支也是如此。
因此，在这部经中提到长老的果觉支。当长老以正念觉支为首，获得果的定时，他的其余六种也随之而来。当在法的观察等中有任何一种时，其余的也随之而来。因此，长老以果的定时显示自己所修习的。
比丘经的解释
第五种是指为了觉悟而生起。为了觉悟什么呢？是为了通过无为的涅槃，反思已做的事情，或者是为了从烦恼的沉睡中觉醒，或者是为了通过果的觉醒而觉醒，这也可以说是。正因如此，在这里涅槃的真实实现是通过对烦恼的断除和反思而显示的。
6-7. 轮回经等的解释
187-

188. Chaṭṭhe ārāmanissayīti ārāmaṃ nissāya vasanabhāvena ārāmanissayī. Parisāvacaroti parisāya avacaro. Parisaṃ nāma bālāpi, paṇḍitāpi osaranti, yo pana parappavādaṃ madditvā attano vādaṃ dīpetuṃ sakkoti, ayaṃ parisāvacaro nāma. Ārāmena ārāmanti ārāmeneva ārāmaṃ anucaṅkamāmi, na bāhirenāti attho. Uyyānena uyyānanti etthāpi eseva nayo. Aññena vā ārāmena pavisitvā aññaṃ ārāmaṃ, aññena uyyānena aññaṃ uyyānanti ayamettha attho. Itivādappamokkhānisaṃsanti ‘‘evaṃ pucchā hoti, evaṃ vissajjanaṃ, evaṃ gahaṇaṃ, evaṃ nibbeṭhana’’nti iminā nayena itivādo hoti itivādappamokkhoti etaṃ ānisaṃsaṃ. Upārambhānisaṃsanti ‘‘ayaṃ pucchāya doso, ayaṃ vissajjane’’ti evaṃ vādadosānisaṃsaṃ.

Kathaṃ bhāvito ca, kuṇḍaliya, indriyasaṃvaroti satthā ‘‘ettakaṃ ṭhānaṃ paribbājakena pucchitaṃ, idāni pucchituṃ na sakkotī’’ti ñatvā ‘‘na tāva ayaṃ desanā yathānusandhiṃ gatā. Idāni naṃ yathānusandhiṃ pāpessāmī’’ti sayameva pucchanto imaṃ desanaṃ ārabhi. Tattha manāpaṃ nābhijjhatīti iṭṭhārammaṇaṃ nābhijjhāyati. Nābhihaṃsatīti na sāmisāya tuṭṭhiyā abhihaṃsati. Tassa ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattanti tassa nāmakāyo ca cittañca gocarajjhatte ṭhitaṃ hoti. Susaṇṭhitanti kammaṭṭhānavasena suṭṭhu saṇṭhitaṃ. Suvimuttanti kammaṭṭhānavimuttiyā suvimuttaṃ. Amanāpanti aniṭṭhārammaṇaṃ. Na maṅku hotīti tasmiṃ na maṅku hoti. Appatiṭṭhitacittoti kilesavasena aṭṭhitacitto. Adīnamānasoti domanassavasena adīnacitto. Abyāpannacetasoti dosavasena apūticitto.

Evaṃ bhāvito kho, kuṇḍaliya, indriyasaṃvaro evaṃ bahulīkato tīṇi sucaritāni paripūretīti ettha evaṃ sucaritapūraṇaṃ veditabbaṃ – imesu tāva chasu dvāresu aṭṭhārasa duccaritāni honti. Kathaṃ? Cakkhudvāre tāva iṭṭhārammaṇe āpāthagate kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā tasmiṃ ārammaṇe lobhaṃ uppādentassa manoduccaritaṃ hoti. Lobhasahagatena cittena ‘‘aho vatidaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpa’’nti bhaṇantassa vacīduccaritaṃ, tadeva hatthena parāmasantassa kāyaduccaritaṃ. Sesadvāresupi eseva nayo.

Ayaṃ pana viseso – sotadvārasmiñhi saddārammaṇassa vatthubhūtaṃ saṅkhapaṇavāditūriyabhaṇḍaṃ anāmāsaṃ āmasantassa, ghānadvāre gandhārammaṇassa vatthubhūtaṃ gandhamālādiṃ, jivhādvāre rasārammaṇassa vatthubhūtaṃ macchamaṃsādiṃ, kāyadvāre phoṭṭhabbārammaṇassa vatthubhūtaṃ vatthatūlakapāvārādiṃ, manodvāre paññattivasena dhammārammaṇabhūtaṃ sappitelamadhuphāṇitādiṃ āmasantassa kāyaduccaritaṃ veditabbaṃ. Saṅkhepato panettha chasu dvāresu kāyavītikkamo kāyaduccaritaṃ, vacīvītikkamo vacīduccaritaṃ, manovītikkamo manoduccaritanti tīṇeva duccaritāni honti.

Ayaṃ pana bhikkhu attano bhāvanāpaṭisaṅkhāne ṭhito imāni duccaritāni sucaritaṃ katvā vipariṇāmeti. Kathaṃ? Cakkhudvāre tāva iṭṭhārammaṇe āpāthagate kāyaṅgavācaṅgāni acāletvā rūpārammaṇaṃ vipassanaṃ paṭṭhāpayato manosucaritaṃ hoti, vipassanāsahagatena cittena khayadhammaṃ vayadhammanti bhaṇantassa vacīsucaritaṃ, ‘‘anāmāsabhaṇḍaṃ eta’’nti anāmasantassa kāyasucaritaṃ. Sesadvāresupi eseva nayo. Evaṃ imāni vitthārato aṭṭhārasa sucaritāni honti. Saṅkhepato panetthāpi chasu dvāresu kāyasaṃvaro kāyasucaritaṃ, vacīsaṃvaro vacīsucaritaṃ, manosaṃvaro manosucaritanti tīṇeva sucaritāni honti. Evaṃ indriyasaṃvaro tīṇi sucaritāni paripūretīti veditabbo. Ettāvatā sīlānurakkhitaṃ indriyasaṃvarasīlaṃ kathitaṃ.


第六种是依靠环境者，指的是依赖于环境而栖息的人。与群体相关者，指的是在群体中活动的人。群体是指愚者和智者都能融入其中，能够驳斥他人的言论并表达自己的观点的人，称为与群体相关者。依靠环境而活动，意指我在依靠环境的情况下活动，而不是外在的意思。在这里，依靠园林而活动也是同样的道理。通过其他的环境进入其他的环境，通过其他的园林进入其他的园林，这就是这里的意思。关于“如此提问、如此回答、如此接受、如此引导”的说法，称为如此的解脱之法的益处。关于“这在提问中有过失，这在回答中有过失”的说法，称为有过失的争论的益处。
如何修习呢，尊者，佛陀说：“这地方被乞士询问，现在无法再询问了。”因此“这次的教导没有遵循顺序。现在我将按照顺序来教导他。”于是他自己开始询问，进行这次的教导。在那里，不贪恋美好的事物，即不贪恋所欲的对象。没有贪欲，即不因世俗的满足而贪恋。此时身体保持稳定，内心保持安定，名色和心也在心的对象上保持稳定。良好地安排是指根据修行的地点良好地安排。良好地解脱是指根据修行的解脱而良好地解脱。不愉快是指不喜欢的对象。不懈怠是指在此不懈怠。心不稳定是指因烦恼而不安定的心。心不安定是指因忧愁而不安定的心。心不恶是指因愤怒而不恶的心。
如此修习，尊者，感知控制就是如此，三种善行得以圆满。因此，这里应理解为善行的圆满——在这六个门中，有十八种恶行。如何呢？在眼门中，当欲望对象出现时，身体和言语的行为不受影响，而在欲望对象中产生贪欲的心则是心的恶行。因贪欲而生起的心说：“多么美好的事物！”而言语的恶行则是用手去触碰。其他五个门也是如此。
然而，这里有一个特别之处——在耳门中，声音对象的存在是声乐器的存在，若因声音而触碰，鼻门中香味对象的存在是香花等的存在，舌门中味道对象的存在是鱼肉等的存在，身体门中触觉对象的存在是触草和触物等的存在，心门中法的对象的存在是蜜蜂等的存在。此时触碰身体的恶行应被理解。简而言之，在这六个门中，身体的越界是身体的恶行，言语的越界是言语的恶行，心的越界是心的恶行，这三种都是恶行。
然而，修行者在自己的修习中，站立于此，转变这些恶行为善行。如何呢？在眼门中，当欲望对象出现时，身体和言语的行为不受影响，观察色的对象，心则是善行，因观察而生起的心言说：“这是不可触碰的物品。”则是触碰的善行。其他五个门也是如此。如此，十八种善行得以详细列出。简而言之，在这六个门中，身体的控制是身体的善行，言语的控制是言语的善行，心的控制是心的善行，这三种都是善行。因此，感知控制应被理解为三种善行的圆满。至此，伦理保护的感知控制伦理已被提及。


Kāyaduccaritaṃ pahāyātiādīsu tividhaṃ kāyaduccaritaṃ, catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ, tividhaṃ manoduccaritaṃ. Tassa paṭipakkhavasena kāyasucaritādīni veditabbāni. Ettāvatā kāyasaṃvaravacīsaṃvarehi pātimokkhasīlaṃ, manosaṃvarena tīṇi sīlānīti catupārisuddhisīlaṃ kathitaṃ hoti. Sakale pana imasmiṃ sutte sucaritamūlakā satipaṭṭhānā lokuttaramissakā, sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ mūlabhūtā satipaṭṭhānā pubbabhāgā, tepi satipaṭṭhānamūlakā bojjhaṅgā pubbabhāgāva. Vijjāvimuttimūlakā pana lokuttarāva kathitāti veditabbā. Sattamaṃ uttānameva.

8. Upavānasuttavaṇṇanā

189. Aṭṭhame paccattanti attanāva. Yonisomanasikārāti yoniso manasikārena. Ārabbhamānovāti kurumānoyeva. Suvimuttanti kammaṭṭhānavimuttiyā suṭṭhu vimuttaṃ. Aṭṭhiṃkatvāti atthaṃ karitvā, atthiko hutvāti vuttaṃ hoti.

9. Paṭhamauppannasuttavaṇṇanā

190. Navame nāññatra tathāgatassa pātubhāvāti tathāgatassa pātubhāvaṃ vinā na aññasmiṃ kāle uppajjantīti attho.

10. Dutiyauppannasuttavaṇṇanā

191. Dasame nāññatra sugatavinayāti sugatovādaṃ vinā na uppajjantīti.

Pabbatavaggo.

2. Gilānavaggo

1-3. Pāṇasuttādivaṇṇanā

192-194. Dutiyavaggassa paṭhame cattāro iriyāpathe kappentīti yesaṃ cattāro iriyāpathā atthi, tesaṃyeva vasenetaṃ vuttaṃ. Sīlaṃ nissāyāti catupārisuddhisīlaṃ nissayaṃ katvā. Satta bojjhaṅgeti sahavipassanake maggabojjhaṅge. Dutiyatatiyāni uttānatthāneva.

4-10. Paṭhamagilānasuttādivaṇṇanā

195-201. Catutthe tathā pahīno cāyasmato mahākassapassa so ābādho ahosīti therassa kira imaṃ bojjhaṅgabhāvanaṃ sādhukaṃ suṇantassa etadahosi ‘‘mayhaṃ pabbajitadivasato sattame divase saccāni paṭivijjhantassa ime bojjhaṅgā pātubhūtā’’ti. Athassa ‘‘niyyānikaṃ vata satthusāsana’’nti cintayato lohitaṃ pasīdi, upādārūpaṃ visuddhaṃ ahosi, pokkharapatte patitaudakabindu viya sarīrato rogo vinivattitvā gato. Tena vuttaṃ ‘‘tathā pahīno cāyasmato mahākassapassa so ābādho ahosī’’ti. Pañcamachaṭṭhesupi eseva nayo. Imesaṃ pana tiṇṇampi janānaṃ pabbatapāde pupphitavisarukkhavātasamphassena uppanno mandasītajaro ābādhoti veditabbo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Gilānavaggo.

3. Udāyivaggo

1-2. Bodhāyasuttādivaṇṇanā

202-203. Tatiyavaggassa paṭhame kittāvatā nu kho, bhante, bojjhaṅgāti vuccantīti bhante, kittakena nu kho bujjhanakaaṅgā nāma vuccantīti pucchati. Bodhāya saṃvattantīti bujjhanatthāya saṃvattanti. Imasmiṃ sutte missakabojjhaṅgā kathitā. Dutiye dhammaparicchedo kathito.

3-5. Ṭhāniyasuttādivaṇṇanā

204-206. Tatiye kāmarāgaṭṭhāniyānanti kāmarāgassa kāraṇabhūtānaṃ ārammaṇadhammānaṃ. Byāpādaṭṭhāniyādīsupi eseva nayo. Sakalañhi idaṃ suttaṃ ārammaṇeneva kathitaṃ. Paṭhamavaggassa dutiyasutte vuttaparicchedopettha labbhateva. Catutthe missakabojjhaṅgā kathitā. Pañcame aparihāniye dhammeti aparihānikare sabhāvadhamme.

6-7. Taṇhakkhayasuttādivaṇṇanā

207-

Kāyaduccarita是指身体的恶行，pahāyāti等同于三种身体的恶行，vacīduccarita是指四种言语的恶行，tividhaṃ manoduccarita是指三种心的恶行。根据其对立面，应理解为身体的善行等。因此，借助于身体的控制和言语的控制，pātimokkhasīla（戒律），以及通过心的控制的三种戒律，称为四种纯净的戒律。在这部经中，善行的基础是正念的修习，属于出世间的，七种觉支的根本是正念的修习，这些也是正念的基础的觉支的前因。智慧与解脱的根本是出世间的应被理解。第七种则是直接的。
依止经的解释
第八种是指依靠自己。正思惟是指以正确的方式思惟。开始的心是指仅仅是心。良好地解脱是指通过修行的解脱而完全解脱。存在的意思是指有意义的存在。
第一出现经的解释
第九种是指在无他处的如来出现，意指没有其他时间的出现。
第二出现经的解释
第十种是指在无他处的善者的教导，意指没有其他的教导出现。
山的章节。
病者的章节
1-3. 生命经等的解释
192-194. 第二章节的第一部分提到四种行走，指的是有四种行走方式的人，依此而述。依赖戒律是指以四种纯净的戒律为依赖。七种觉支是指与修习的道的觉支相伴随。第二和第三种则是直接的。
4-10. 第一病者经等的解释
195-201. 第四种是指，正如被称为大迦叶的长老所说的，疾病的消失是因为他听闻了这觉支的修习，而在他思考“自从我出家以来，第七天时我证得了真理”的时候，这些觉支显现出来。然后他思考“这是老师的教导”，因此他感到欢喜，身体变得清净，像是水滴落入水瓶中，身体的病痛得以消除。因此说“正如被称为大迦叶的长老所说，疾病的消失是因为他听闻了这觉支的修习”。第五和第六种也是如此。这些人被称为在山脚下因花香的触碰而生起的轻微的病痛。其余的均为直接的。
病者的章节。
乌达依的章节
1-2. 觉醒经等的解释
202-203. 第三章节的第一部分是询问“尊者，觉支究竟是什么？”因此，尊者询问“觉醒的因是什么？”觉醒是指为了觉醒而生起的。在这部经中提到了混合的觉支。第二部分讲述了法的分类。
3-5. 地方经等的解释
204-206. 第三种是指欲望的根源，指的是与欲望相关的法。关于敌意的根源等也是如此。整体而言，这部经是通过对象来讲述的。在第一章节的第二经中提到的内容也在此可得。第四种提到混合的觉支。第五种是指无损的法，指的是无损的本质法。
6-7. 渴望消灭经等的解释
207-

208. Chaṭṭhe etadavocāti ‘‘imissaṃ parisati nisinno udāyitthero nāma anusandhikusalo bhikkhu atthi, so maṃ pucchissatīti bhagavatā osāpitadesanaṃ ñatvā desanānusandhiṃ ghaṭessāmī’’ti pucchanto etaṃ avoca. Vipulantiādi sabbaṃ subhāvitattaṃ sandhāya vuttaṃ. Subhāvito hi satisambojjhaṅgo vipulo ca mahaggato ca appamāṇo ca abyāpajjo ca nāma hoti. So hi patthaṭattā vipulo, mahantabhāvaṃ gatattā mahaggato, vaḍḍhipamāṇattā appamāṇo, nīvaraṇānaṃ dūrībhāvena byāpādarahitattā abyāpajjho nāma hoti. Taṇhāya pahānā kammaṃ pahīyatīti yaṃ taṇhāmūlakaṃ kammaṃ uppajjeyya, taṃ taṇhāpahānena pahīyati. Kammassa pahānā dukkhanti yampi kammamūlakaṃ vaṭṭadukkhaṃ uppajjeyya, taṃ kammapahānena pahīyati. Taṇhakkhayādayo taṇhādīnaṃyeva khayā, atthato panetehi nibbānaṃ kathitanti veditabbaṃ. Sattamaṃ uttānameva.

8. Nibbedhabhāgiyasuttavaṇṇanā

209. Aṭṭhame nibbedhabhāgiyanti nibbijjhanakoṭṭhāsiyaṃ. Satisambojjhaṅgaṃ bhāvitenāti satisambojjhaṅgena bhāvitena, satisambojjhaṅgaṃ vā bhāvetvā ṭhitena, evamettha maggabojjhaṅgā missakā. Tehi bhāvitaṃ, te vā bhāvetvā ṭhitaṃ cittaṃ nibbattitalokuttarameva. Tampi pana magganissitaṃ katvā missakameva kathetuṃ vaṭṭati.

9. Ekadhammasuttavaṇṇanā

210. Navame saṃyojanavinibandhāti saṃyojanasaṅkhātā vinibandhā. Ajjhosānāti pariniṭṭhapetvā gahaṇā.

10. Udāyisuttavaṇṇanā

211. Dasame abahukatoti akatabahumāno. Ukkujjāvakujjanti ettha ukkujjaṃ vuccati udayo, avakujjaṃ vayoti udayabbayavasena parivattento sammasantoti dīpeti. Dhammo ca me, bhante, abhisamitoti vipassanādhammo abhisamāgato. Maggoti vipassanāmaggova. Sace hi thero tasmiṃ samaye sotāpanno, upari tiṇṇaṃ maggānaṃ atthāya, sace anāgāmī, arahattamaggassa atthāya ayaṃ vipassanā veditabbā. Tathā tathā viharantanti tena tenākārena viharantaṃ. Tathattāyāti tathābhāvāya. Khīṇā jātītiādīhi tathattāyāti adhippetaṃ tathābhāvaṃ dasseti. Paccavekkhaṇatthāya upanīyatīti hi ettha adhippāyo, taṃ dassento evamāha. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Udāyivaggo.

4. Nīvaraṇavaggo

3-4. Upakkilesasuttādivaṇṇanā

214-215. Catutthavaggassa tatiye na ca pabhassaranti na ca pabhāvantaṃ. Pabhaṅgu cāti pabhijjanasabhāvaṃ. Ayoti kāḷalohaṃ. Ṭhapetvā idha vuttāni cattāri avasesaṃ lohaṃ nāma. Sajjhūti rajataṃ. Cittassāti catubhūmakacittassa. Lokiyassa tāva upakkileso hotu , lokuttarassa kathaṃ hotīti? Uppajjituṃ appadānena. Yadaggena hi uppajjituṃ na denti, tadaggeneva te lokiyassāpi lokuttarassāpi upakkilesā nāma honti. Pabhaṅgu cāti ārammaṇe cuṇṇavicuṇṇabhāvūpagamanena bhijjanasabhāvaṃ. Anāvaraṇā anīvaraṇāti kusaladhamme na āvarantīti anāvaraṇā, na nīvaranti na paṭicchādentīti anīvaraṇā. Cetaso anupakkilesāti catubhūmakacittassa anupakkilesā.

8. Āvaraṇanīvaraṇasuttavaṇṇanā



第六种是指“我这样说”，意即“在这个群体中，坐着的乌达依长老是一个善于推理的比丘，他知道佛陀所说的教导，因此我将询问他以便理解教导的内容。”广泛的意思是指所有的善行。善行的正念觉支是广泛、伟大、无量、无害的。因为他是追求的，所以称为广泛；因其伟大而称为伟大；因其增长的程度而称为无量；因其远离障碍而称为无害。欲望的放弃是指根植于欲望的行为会因放弃欲望而消失。行为的放弃是指若产生根植于行为的轮回痛苦，则因放弃行为而消失。关于欲望的消灭等，实际上是指涅槃应被理解。第七种则是直接的。
涅槃分节经的解释
第八种是指涅槃分节，意指涅槃的根本。正念觉支的修习是通过正念觉支的修习、或通过修习而保持的，因此在这里混合的觉支是存在的。通过这些修习，心是产生出世间的。即使如此，仍然可以说是混合的。
单一法经的解释
第九种是指因缘的束缚，称为因缘的束缚。依赖是指通过完成而抓住。
乌达依经的解释
第十种是指不被重视，不受重视。起伏的意思是指上升和下降，因上升而变化，因下降而消亡，意指反复变化。法则对我来说，尊者，是透彻的，指的是透彻的正念法。道路是指透彻的正念之道。如果长老在那个时候是入流者，为了三种道路的利益；如果是无流者，则应理解为阿罗汉之道的利益。如此如此地生活，意指以那种方式生活。如此之法是指如此的存在。通过“已灭”的等语，展示了如此的存在。为了反思而被引导，因此这里的意思是展示这一点。其余的均为直接的。
乌达依的章节。
障碍的章节
3-4. 误导经等的解释
214-215. 第四章节的第三部分提到“不明亮”，也就是说不显现。破损的意思是指破裂的性质。此处的黑铁是指黑色的金属。除去这里提到的四种，其余的金属是指其他金属。美好的意思是指银。关于心的，指的是四种元素的心。世俗的误导是如何，出世间的又如何？是通过微小的产生而生起。因为通过微小的产生而不给予，所以它们的误导被称为世俗和出世间的。破损的意思是指因对象的分散而产生的破裂性质。无障碍和非障碍是指善法不被遮蔽的意思，非障碍是指不遮蔽、不遮挡。心的无误导是指四种元素的心没有误导。
遮蔽与非遮蔽经的解释

219. Aṭṭhame paññāya dubbalīkaraṇāti paññāya mandabhāvakarā. Nīvaraṇānañhi abhiṇhuppāde sati antarantarā uppajjamānā paññā dubbalā hoti mandā avisadā.

Pañca nīvaraṇā tasmiṃ samaye na honti. Sattabojjhaṅgā tasmiṃ samaye bhāvanāpāripūriṃ gacchantīti ariyasāvakassa hi sappāyadhammassavanaṃ suṇantassa pañca nīvaraṇā dūre honti. So sace tasmiṃyeva ṭhāne visesaṃ nibbattetuṃ sakkoti, evamassa satta bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. No ce sakkoti, tato vuṭṭhāya rattiṭṭhānadivāṭṭhānaṃ gato tameva pītiṃ avijahanto pañca nīvaraṇe vikkhambhetvā visesaṃ nibbattessati. Tattha asakkontopi yāva sattadivasabbhantarā tameva pītiṃ avijahanto nīvaraṇe vikkhambhetvā visesaṃ nibbattessatīti idaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Dhammassavanavasena sakiṃ pītipāmojjapakkhiyā paṭiladdhabojjhaṅgā hi kammārāmatādīni āgamma nassanti, tathārūpaṃ pana utusappāyādiṃ labhitvā puna uppajjantāpi tasmiṃ samaye bhāvanāpāripūriṃ gacchanti icceva vuccati.

9. Rukkhasuttavaṇṇanā

220. Navame ajjhāruhāti abhiruhanakā. Kacchakoti aṭṭhikacchako. Kapitthanoti makkaṭathanasadisaphalo vijātapilakkho.

10. Nīvaraṇasuttavaṇṇanā

221. Dasame andhakaraṇāti andhabhāvakaraṇā. Acakkhukaraṇāti paññācakkhussa akaraṇā. Paññānirodhikāti paññāya nirodhanā. Vighātapakkhiyāti dukkhapakkhikā. Anibbānasaṃvattanikāti nibbānatthāya asaṃvattanikā. Sesaṃ sabbattha uttānatthameva. Sakalepi imasmiṃ vagge missakabojjhaṅgāva kathitāti.

Nīvaraṇavaggo.

5. Cakkavattivaggo

1. Vidhāsuttavaṇṇanā

222. Pañcamavaggassa paṭhame tisso vidhāti tayo mānakoṭṭhāsā, mānoyeva vā. Tathā tathā vidahanato hi mānova vidhāti vuccati.

2. Cakkavattisuttavaṇṇanā



第八种是指“智慧的削弱”，意即智慧因愚钝而减弱。在障碍的影响下，内心的智慧因不断生起而变得微弱，模糊不清。
在那时五种障碍并不存在。七种觉支在那时达到修习的圆满，因为对于正法的听闻，善于听闻的上座弟子，五种障碍远离他。如果他能够在那个地方产生特别的觉醒，那么七种觉支将达到修习的圆满。如果不能，则离开那个地方，进入夜间或白天的状态，保持那种喜悦，克服五种障碍，产生特别的觉醒。即使无法做到，直到七天的时间内，保持那种喜悦，克服障碍，产生特别的觉醒，这一点是指的。通过听闻法的缘故，因喜悦和欢喜而获得的觉支，若经过善行等而消失，然而在那种情况下，获得的状态也会再次生起，仍然达到修习的圆满。
树经的解释
第九种是指“攀登”，意即上升。蟹是指骨头的蟹。猴子是指与猕猴相似的果实。
障碍经的解释
第十种是指“黑暗”，意指造成黑暗的状态。失明是指智慧之眼的失去。智慧的消灭是指智慧的灭亡。痛苦的相关是指与痛苦相关的。无涅槃的因是指不通向涅槃的因。其余的均为直接的。在这一章节中，混合的觉支被提到。
障碍的章节。
转轮王的章节
施法经的解释
第五章节的第一部分提到三种施法，指的是三个标准的地方，或称为标准。如此如此地施法，正是因为如此，故称为标准。

223. Dutiye rañño, bhikkhave, cakkavattissāti ettha attano sirisampattiyā rājati, catūhi vā saṅgahavatthūhi lokaṃ rañjetīti rājā, tassa rañño. ‘‘Pavattatu bhavaṃ cakkaratana’’nti puññānubhāvena abbhuggatāya vācāya codento cakkaṃ vattetīti cakkavattī, tassa cakkavattissa. Pātubhāvāti pātubhāvena. Sattannanti gaṇanaparicchedo. Ratanānanti paricchinnaatthadassanaṃ. Vacanattho panettha ratijananaṭṭhena ratanaṃ. Apica –

‘‘Cittīkataṃ mahagghañca, atulaṃ dullabhadassanaṃ;

Anomasattaparibhogaṃ, ratanaṃ tena vuccatī’’ti.

Cakkaratanassa ca nibbattakālato paṭṭhāya aññaṃ devaṭṭhānaṃ nāma na hoti, sabbeva gandhapupphādīhi tasseva pūjañca abhivādanādīni ca karontīti cittīkataṭṭhena ratanaṃ. Cakkaratanassa ca ‘‘ettakaṃ nāma dhanaṃ agghatī’’ti aggho natthi, iti mahagghaṭṭhenāpi ratanaṃ. Cakkaratanañca aññehi loke vijjamānaratanehi asadisanti atulaṭṭhena ratanaṃ. Yasmā pana yasmiṃ kappe buddhā uppajjanti , tasmiṃyeva cakkavattino, buddhā ca kadāci karahaci uppajjanti, tasmā dullabhadassanaṭṭhena ratanaṃ. Tadetaṃ jātirūpakulaissariyādīhi anomassa uḷārasattasseva uppajjati, na aññassāti anomasattaparibhogaṭṭhenāpi ratanaṃ. Yathā ca cakkaratanaṃ, evaṃ sesānipīti. Tena vuttaṃ –

‘‘Cittīkataṃ mahagghañca, atulaṃ dullabhadassanaṃ;

Anomasattaparibhogaṃ, ratanaṃ tena vuccatī’’ti.

Pātubhāvo hotīti nibbatti hoti. Tatrāyaṃ yojanā – cakkavattissa pātubhāvā sattannaṃ ratanānaṃ pātubhāvoti ayuttaṃ. Uppannañhi cakkaṃ vattetvā so cakkavattī nāma hotīti nāyuttaṃ. Kasmā? Cakkavattananiyamāpekkhatāya. Yo hi niyamena cakkaṃ vattessati, so paṭisandhito pabhuti ‘‘cakkavatti pātubhūto’’ti vattabbataṃ āpajjati. Laddhanāmassa ca purisassa mūluppattivacanatopi yuttamevetaṃ. Yo hi esa cakkavattīti laddhanāmo sattaviseso, tassa paṭisandhisaṅkhāto pātubhāvoti ayamettha attho. Tassa hi pātubhāvā ratanāni pātubhavanti. Pātubhūtehi pana tehi saddhiṃ paripakke puññasambhāre so saṃyujjati, tadā lokassa tesu pātubhāvacittaṃ uppajjati. Bahulavacanato cāpi yuttamevetaṃ. Yadā hi lokassa tesu pātubhāvasaññā uppajjati, tadā ekameva paṭhamaṃ, pacchā itarāni cha pātubhavantīti bahulavacanato cāpi etaṃ yuttaṃ. Pātubhāvassa ca atthabhedatopi yuttamevetaṃ. Na kevalañhi pātubhūtameva pātubhāvo, pātubhāvayatīti pātubhāvo. Ayaṃ pātubhāvassa atthabhedo. Yasmā yo so puññasambhāro rājānaṃ cakkavattiṃ paṭisandhivasena pātubhāvayati, tasmā rañño cakkavattissa pātubhāvā. Na kevalañhi cakkavattiyeva, imāni pana satta ratanānipi pātubhavantīti ayamettha attho. Yatheva hi so puññasambhāro rañño janakahetu, evaṃ ratanānampi pariyāyena upanissayahetūti yuttamevetaṃ ‘‘rañño, bhikkhave, cakkavattissa pātubhāvā sattannaṃ ratanānaṃ pātubhāvo hotī’’ti.


第二种是指“国王，尊者们，转轮王”，在这里是指因其自身的丰盈而统治，或通过四种聚合的条件来统治世界，因此称为国王，属于该国王。“愿转动法轮”，因其功德而升起的声音，促使转轮，因此称为转轮王，属于该转轮王。显现是指以显现的方式。七种是指数量的界定。宝物是指特定意义的显现。此处的意义是指因生起而称为宝物。此外—
“心所造的珍贵而伟大，稀有而难得的显现；
无上的存在的享受，因而被称为宝物。”
转轮王的诞生之时，没有其他神的存在，所有的香花等都在向其敬拜和致敬，因此称为心所造的宝物。转轮王的“这就是所谓的财富”没有其他的价值，因此在伟大的意义上也是宝物。转轮王与世间其他存在的宝物相比，因其独特而被称为稀有的宝物。因为在某个时代佛陀出生时，转轮王也会出生，因此在稀有的显现上称为宝物。此种存在因其无上的地位而生起，而不是其他，因此在无上的存在的享受上也被称为宝物。正如转轮王一样，其他的也是如此。因此说—
“心所造的珍贵而伟大，稀有而难得的显现；
无上的存在的享受，因而被称为宝物。”
显现是指产生。在这里的意思是——转轮王的显现是七种宝物的显现，这是不合理的。因为生起了转轮，所以称为转轮王，这也是不合理的。为什么？因为转轮的法则是有规定的。谁若按照法则转动轮子，他便会被称为“转轮王”。因此，获得的名字也是合理的。谁被称为转轮王，他是七种特殊的存在，因此被称为显现的意思。因其显现而与成熟的功德相结合，此时世间的显现意识便会生起。由于频繁的说法，这也是合理的。因为当世间的显现意识生起时，首先出现的是一种，随后其他六种也会显现，因此频繁的说法也是合理的。显现的意义上也合理。显现不仅仅是显现的显现，而是显现的意义。这是显现的意义。因为那种功德因国王的转轮王的显现而生起，因此国王的转轮王的显现。显现的不仅仅是转轮王，还有这七种宝物的显现，这也是此处的意思。正如那种功德是国王的因缘，宝物也同样因缘而生起，因此合理地说“国王，尊者们，转轮王的显现是七种宝物的显现。”


Idāni tesaṃ ratanānaṃ sarūpavasena dassanatthaṃ katamesaṃ sattannaṃ cakkaratanassātiādimāha. Tattha cakkaratanassātiādīsu ayaṃ saṅkhepādhippāyo – dvisahassadīpaparivārānaṃ catunnaṃ mahādīpānaṃ sirivibhavaṃ gahetvā dātuṃ samatthassa cakkaratanassa pātubhāvo hoti, tathā purebhattameva sāgarapariyantaṃ pathaviṃ anupariyāyanasamatthassa vehāsaṅgamassa hatthiratanassa, tādisasseva assaratanassa, caturaṅgasamannāgatepi andhakāre yojanappamāṇaṃ andhakāraṃ vidhamitvā ālokadassanasamatthassa maṇiratanassa, chabbidhaṃ dosaṃ vivajjetvā manāpacārino itthiratanassa, yojanappamāṇe padese antopathavigatānaṃ nidhīnaṃ dassanasamatthassa gahapatiratanassa, aggamahesiyā kucchimhi nibbattitvā sakalarajjānusāsanasamatthassa jeṭṭhaputtasaṅkhātassa pariṇāyakaratanassa ca pātubhāvo hotīti . Ayamettha saṅkhepo. Vitthārato pana tesaṃ cakkaratanādīnaṃ pātubhāvavidhānaṃ mahāsudassanādīsu suttesu āgatameva. Atthopissa tesaṃ vaṇṇanāya saṃvaṇṇitoyeva.

Satisambojjhaṅgaratanassātiādīsu sarikkhakatā evaṃ veditabbā – yatheva hi cakkavattino cakkaratanaṃ sabbaratanānaṃ purecaraṃ, evaṃ satisambojjhaṅgaratanaṃ sabbesaṃ catubhūmakadhammānaṃ purecaranti, purecaraṇaṭṭhena cakkavattirañño cakkaratanasadisaṃ hoti. Cakkavattino ca ratanesu mahākāyūpapannaṃ accuggataṃ vipulaṃ mahantaṃ hatthiratanaṃ, idampi dhammavicayasambojjhaṅgaratanaṃ mahantaṃ dhammakāyūpapannaṃ accuggataṃ vipulaṃ mahantanti hatthiratanasadisaṃ hoti. Cakkavattino assaratanaṃ sīghaṃ lahu javaṃ, idampi vīriyasambojjhaṅgaratanaṃ sīghaṃ lahu javanti imāya sīghalahujavatāya assaratanasadisaṃ hoti. Cakkavattino maṇiratanaṃ andhakāraṃ vidhamati, ālokaṃ dasseti, idampi pītisambojjhaṅgaratanaṃ tāya ekantakusalattā kilesandhakāraṃ vidhamati, sahajātapaccayādivasena ñāṇālokaṃ dassetīti iminā andhakāravidhamanaālokadassanabhāvena maṇiratanasadisaṃ hoti.

Cakkavattino itthiratanaṃ kāyacittadarathaṃ paṭipassambheti, pariḷāhaṃ vūpasameti. Idampi passaddhisambojjhaṅgaratanaṃ kāyacittadarathaṃ paṭipassambheti, pariḷāhaṃ vūpasametīti itthiratanasadisaṃ hoti. Cakkavattino gahapatiratanaṃ icchiticchitakkhaṇe dhanadānena vikkhepaṃ pacchinditvā cittaṃ ekaggaṃ karoti, idampi samādhisambojjhaṅgaratanaṃ yathicchitādivasena appanaṃ sampādeti, vikkhepaṃ pacchinditvā cittaṃ ekaggaṃ karotīti gahapatiratanasadisaṃ hoti. Cakkavattino ca pariṇāyakaratanaṃ sabbatthakiccasampādanena appossukkataṃ karoti. Idampi upekkhāsambojjhaṅgaratanaṃ cittuppādaṃ līnuddhaccato mocetvā payogamajjhatte ṭhapayamānaṃ appossukkataṃ karotīti pariṇāyakaratanasadisaṃ hoti. Iti imasmiṃ sutte catubhūmako sabbasaṅgāhikadhammaparicchedo kathitoti veditabbo.

4-10. Duppaññasuttādivaṇṇanā

225-231. Catutthe eḷamūgoti mukhena vācaṃ nicchāretuṃ sakkontopi dosehi mūgo asampannavacano. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Cakkavattivaggo.

6. Sākacchavaggo

1. Āhārasuttavaṇṇanā



现在为了展示这些宝物的本质，哪些是七种转轮宝物，作如下说明。在这里，转轮宝物是指：拥有两千个岛屿的四个大岛的繁荣，能够给予的转轮宝物的显现；以及在早晨时分，能够覆盖整个大地的海洋，能够与天上的大象相结合的象宝物，类似的马宝物，能够在黑暗中消灭黑暗、显现光明的宝石宝物，能够避开六种过失的女性宝物，能够在一段距离内显现的家庭宝物，能够在大贵族的母胎中出生、能够统治整个王国的长子宝物的显现。这是此处的简要概述。详细而言，这些转轮宝物的显现的描述来自大善见等的经典。
关于正念觉支宝物的部分应当这样理解——正如转轮王的转轮宝物是所有宝物中的先行者，正念觉支宝物也是所有四种元素法的先行者。因其先行的特性，转轮王的转轮宝物与转轮王相似。转轮王的宝物中，巨大的象宝物、显赫的、广大的、重要的，与法的觉支相似，都是巨大的法身。转轮王的马宝物迅速而轻盈，正念觉支宝物也迅速而轻盈，因其迅速和轻盈的特性，故与马宝物相似。转轮王的宝石宝物能够驱散黑暗，显现光明，正念觉支宝物也因其极高的善行而驱散烦恼的黑暗，通过自然而然的因缘显现智慧的光明，因此在驱散黑暗和显现光明的方面与宝石宝物相似。
转轮王的女性宝物能够使身体和心灵的痛苦得到安宁，正念觉支宝物也能够使身体和心灵的痛苦得到安宁，因此与女性宝物相似。转轮王的家庭宝物在想要的时候，能够通过施舍来消除分散的心念，正念觉支宝物也能够通过适当的方式来实现集中，因此与家庭宝物相似。转轮王的长子宝物通过完成所有的责任而使安宁得到减轻，正念觉支宝物也能够通过解除心念的束缚而使安宁得到减轻，因此与长子宝物相似。如此，这一部经典应当被理解为包含所有四种元素的全面法的界定。
4-10. 乏智经等的解释
225-231. 第四部分提到“愚者”，指的是即便能用嘴巴说话，但因愚昧而不能说出真理。其余部分均为直接的。
转轮王的章节。
交谈的章节
食物经的解释

232. Chaṭṭhavaggassa paṭhame ayamāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāyātiādīsu ayaṃ purimanayato viseso. Na kevalañhi satisambojjhaṅgādīnaṃ ete vuttappakārāva uppādāya, uppannānaṃ vā bhāvanāya pāripūriyā paccayā honti, aññepi pana evaṃ veditabbā. Aparepi hi cattāro dhammā satisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti satisampajaññaṃ muṭṭhassatipuggalaparivajjanatā upaṭṭhitassatipuggalasevanatā tadadhimuttatāti. Abhikkantādīsu hi sattasu ṭhānesu satisampajaññena, bhattanikkhittakākasadise muṭṭhassatipuggale parivajjanena, tissadattattheraabhayattherādisadise upaṭṭhitassatipuggale sevanena, ṭhānanisajjādīsu satisamuṭṭhāpanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittatāya ca satisambojjhaṅgo uppajjati. Evaṃ catūhi kāraṇehi uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hoti.

Satta dhammā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – paripucchakatā vatthuvisadakiriyā indriyasamattapaṭipādanā duppaññapuggalaparivajjanā paññavantapuggalasevanā gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā tadadhimuttatāti. Tattha paripucchakatāti khandhadhātuāyatanaindriyabalabojjhaṅgamaggaṅgajhānaṅgasamathavipassanānaṃ atthasannissitaparipucchābahulatā.

Vatthuvisadakiriyāti ajjhattikabāhirānaṃ vatthūnaṃ visadabhāvakaraṇaṃ. Yadā hissa kesanakhalomāni dīghāni honti, sarīraṃ vā ussannadosañceva sedamalamakkhitañca, tadā ajjhattikavatthu avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ. Yadā pana cīvaraṃ jiṇṇaṃ kiliṭṭhaṃ duggandhaṃ hoti, senāsanaṃ vā uklāpaṃ, tadā bāhiravatthu avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ. Tasmā kesādichedanena uddhaṃvirecanaadhovirecanādīhi sarīrasallahukabhāvakaraṇena ucchādananahāpanena ca ajjhattikavatthu visadaṃ kātabbaṃ. Sūcikammadhovanarajanaparibhaṇḍakaraṇādīhi bāhiravatthu visadaṃ kātabbaṃ. Etasmiñhi ajjhattikabāhire vatthumhi avisade uppannesu cittacetasikesu ñāṇampi avisadaṃ aparisuddhaṃ hoti aparisuddhāni dīpakapallakavaṭṭitelāni nissāya uppannadīpasikhāya obhāso viya. Visade pana ajjhattikabāhire vatthumhi uppannesu cittacetasikesu ñāṇampi visadaṃ hoti parisuddhāni dīpakapallakavaṭṭitelāni nissāya uppannadīpasikhāya obhāso viya. Tena vuttaṃ – ‘‘vatthuvisadakiriyā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattatī’’ti.

Indriyasamattapaṭipādanā nāma saddhādīnaṃ indriyānaṃ samabhāvakaraṇaṃ. Sace hissa saddhindriyaṃ balavaṃ hoti, itarāni mandāni, tato vīriyindriyaṃ paggahakiccaṃ, satindriyaṃ upaṭṭhānakiccaṃ, samādhindriyaṃ avikkhepakiccaṃ, paññindriyaṃ dassanakiccaṃ kātuṃ na sakkoti . Tasmā taṃ dhammasabhāvapaccavekkhaṇena vā, yathā vā manasikaroto balavaṃ jātaṃ, tathā amanasikaraṇena hāpetabbaṃ. Vakkalittheravatthu cettha nidassanaṃ. Sace pana vīriyindriyaṃ balavaṃ hoti, atha neva saddhindriyaṃ adhimokkhakiccaṃ kātuṃ sakkoti, na itarāni itarakiccabhedaṃ. Tasmā taṃ passaddhādibhāvanāya hāpetabbaṃ. Tatthāpi soṇattherassa vatthu dassetabbaṃ. Evaṃ sesesupi ekassa balavabhāve sati itaresaṃ attano kiccesu asamatthatā veditabbā.


第六章的第一部分提到“食物”，是指为了使未生起的正念觉支生起的原因。这是与之前的论述的特别之处。不仅是正念觉支等这些所述的方式生起，或是已生起的通过修习的圆满而成就的，其他的也应如此理解。还有其他四种法则也与正念觉支的生起相关，如对正念的明了、避免愚者、接近智慧者、对其所知的理解等。在七个地方，正念的明了通过对食物的适当摄取而生起，通过避开愚者而生起，通过接近智慧者而生起，通过适当的地方的选择等，正念觉支也因此生起。因而，通过这四个原因，已生起的正念觉支通过阿罗汉道的修习而达到圆满。
七种法则是指“法的觉支”，是为了使法的觉支生起而存在的——询问的能力、明确的行为、感官的适当运用、避免愚者、接近智慧者、深刻的智慧修行的反思等。在这里，询问的能力是指与五蕴、元素、处所、感官、觉支、禅定、智慧等相关的，基于意义的频繁询问。
明确的行为是指内外对象的明确化。当身体上的毛发长得很长时，身体上有污垢和脏物时，内在的对象就会变得不清晰、不纯净。而当僧袍破旧肮脏时，卧具不整洁时，外在的对象也会变得不清晰、不纯净。因此，应该通过剪发、洗身、清洁等方式使内在的对象变得清晰；通过清洗衣物、清理居住环境等方式使外在的对象变得清晰。在这种情况下，内外对象不清晰时，心识的智慧也会变得不清晰、不纯净，像是依靠不纯净的灯光而生起的火焰。而当内外对象变得清晰时，心识的智慧也会变得清晰，像是依靠纯净的灯光而生起的火焰。因此说——“明确的行为是为了使法的觉支生起而存在的。”
感官的适当运用是指信等感官的适当运作。如果信的感官强大，而其他感官微弱，那么精进的感官无法发挥作用，正念的感官无法保持，定的感官无法稳定，慧的感官无法显现。因此，应通过对法的本质的反思，或通过专注的方式来消除这种情况。这里提到的瓦克利长老的情况是一个例证。如果精进的感官强大，那么信的感官也无法发挥作用，其他感官也无法发挥各自的作用。因此，应通过平静等修行来消除这种情况。在这方面，所言的索那长老的情况也应被视为例证。其他的也是如此，当一个感官强大时，其他感官在各自的作用上会显得无能。


Visesato panettha saddhāpaññānaṃ samādhivīriyānañca samataṃ pasaṃsanti. Balavasaddho hi mandapañño mudhappasanno hoti, avatthusmiṃ pasīdati. Balavapañño pana mandasaddho kerāṭikapakkhaṃ bhajati, bhesajjasamuṭṭhito viya rogo atekiccho hoti. Cittuppādamatteneva kusalaṃ hotīti atidhāvitvā dānādīni akaronto niraye uppajjati. Ubhinnaṃ samatāya vatthusmiṃyeva pasīdati. Balavasamādhiṃ pana mandavīriyaṃ samādhissa kosajjapakkhattā kosajjaṃ abhibhavati. Balavavīriyaṃ mandasamādhiṃ vīriyassa uddhaccapakkhattā uddhaccaṃ abhibhavati. Samādhi pana vīriyena saṃyojito kosajje patituṃ na labhati, vīriyaṃ samādhinā saṃyojitaṃ uddhacce patituṃ na labhati. Tasmā tadubhayaṃ samaṃ kātabbaṃ. Ubhayasamatāya hi appanā hoti.

Api ca samādhikammikassa balavatīpi saddhā vaṭṭati. Evaṃ saddahanto okappento appanaṃ pāpuṇissati. Samādhipaññāsu pana samādhikammikassa ekaggatā balavatī vaṭṭati. Evañhi so appanaṃ pāpuṇāti. Vipassanākammikassa paññā balavatī vaṭṭati. Evañhi so lakkhaṇapaṭivedhaṃ pāpuṇāti. Ubhinnaṃ pana samatāyapi appanā hotiyeva. Sati pana sabbattha balavatī vaṭṭati. Sati hi cittaṃ uddhaccapakkhikānaṃ saddhāvīriyapaññānaṃ vasena uddhaccapātato , kosajjapakkhikena ca samādhinā kosajjapātato rakkhati. Tasmā sā loṇadhūpanaṃ viya sabbabyañjanesu, sabbakammikaamacco viya ca sabbarājakiccesu sabbattha icchitabbā. Tenāha ‘‘sati ca pana sabbatthikā vuttā bhagavatā. Kiṃ kāraṇā? Cittañhi satipaṭisaraṇaṃ, ārakkhapaccupaṭṭhānā ca sati, na vinā satiyā cittassa paggahaniggaho hotī’’ti.

Duppaññapuggalaparivajjanā nāma khandhādibhede anogāḷhapaññānaṃ dummedhapuggalānaṃ ārakā parivajjanaṃ. Paññavantapuggalasevanā nāma samapaññāsalakkhaṇapariggāhikāya udayabbayapaññāya samannāgatapuggalasevanā. Gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā nāma gambhīresu khandhādīsu pavattāya gambhīrapaññāya pabhedapaccavekkhaṇā. Tadadhimuttatā nāma ṭhānanisajjādīsu dhammavicayasambojjhaṅgasamuṭṭhāpanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittatā. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hoti.

Ekādasa dhammā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – apāyabhayapaccavekkhaṇatā, ānisaṃsadassāvitā, gamanavīthipaccavekkhaṇatā, piṇḍapātāpacāyanatā, dāyajjamahattapaccavekkhaṇatā, satthumahattapaccavekkhaṇatā, jātimahattapaccavekkhaṇatā, sabrahmacārimahattapaccavekkhaṇatā, kusītapuggalaparivajjanatā, āraddhavīriyapuggalasevanatā, tadadhimuttatāti.

Tattha ‘‘nirayesu pañcavidhabandhanakammakāraṇato paṭṭhāya mahādukkhaṃ anubhavanakālepi, tiracchānayoniyaṃ jālakhipanakumīnādīhi gahitakālepi, pājanakaṇṭakādippahāratunnassa pana sakaṭavahanādikālepi, pettivisaye anekānipi vassasahassāni ekaṃ buddhantarampi khuppipāsāhi āturībhūtakālepi, kālakañcikaasuresu saṭṭhihatthaasītihatthappamāṇena aṭṭhicammamatteneva attabhāvena vātātapādidukkhānubhavanakālepi na sakkā vīriyasambojjhaṅgaṃ uppādetuṃ. Ayameva te bhikkhu kālo’’ti evaṃ apāyabhayaṃ paccavekkhantassāpi vīriyasambojjhaṅgo uppajjati.

‘‘Na sakkā kusītena navalokuttaradhammaṃ laddhuṃ, āraddhavīriyeneva sakkā ayamānisaṃso vīriyassā’’ti evaṃ ānisaṃsadassāvinopi uppajjati. ‘‘Sabbabuddha-paccekabuddha-mahāsāvakeheva gatamaggo te gantabbo. So ca na sakkā kusītena gantu’’nti evaṃ gamanavīthiṃ paccavekkhantassāpi uppajjati.


这里特别提到信和智慧、定和精进的平衡。强大的信心配合懦弱的智慧，会导致心态的消沉，处于不适当的状态。强大的智慧配合懦弱的信心，如同因病而产生的无所作为的状态。仅仅依靠心的生起而获得善法，会导致在地狱中再生。只有在两者平衡的情况下，心态才会安宁。强大的定力配合懦弱的精进，因懈怠的缘故会导致懈怠的生起。强大的精进配合懦弱的定力，因急躁的缘故会导致急躁的生起。定力与精进相结合，懈怠的生起无法发生，精进与定力相结合，急躁的生起也无法发生。因此，两者的平衡是必须的。只有在两者平衡的情况下，心态才能安宁。
此外，修习定的人的强大信心也是适用的。如此怀有信心，努力向上，便能达到安宁。修习定与智慧时，专注的力量是强大的。这样他便能达到安宁。修习观的人的智慧是强大的。如此他便能领悟特征。即使在两者平衡的情况下，安宁的状态也是存在的。正念在各个方面都是强大的。正念能够保护心免于因信、精进、智慧而生起的急躁，也能保护心免于因懈怠而生起的懈怠。因此，正念如同盐和香料一样，在所有的行为中都应被重视。正因如此，佛陀说“正念在各个方面都是被提到的。为什么呢？因为正念是心的保护，正念的建立，若没有正念，心的把握就无法实现。”
避免愚者是指在五蕴等的界定中，避免愚钝者的保护。接近智慧者是指具备智慧特征的、能够领悟生灭法的智慧者。深刻的智慧修行的反思是指在深刻的五蕴等中，运用深刻的智慧进行细分的反思。思想的明确性是指在选择地点等方面，通过法的觉支的生起而产生的心的清晰。如此已生起的，便通过阿罗汉道的修习而达到圆满。
十一种法则是指为生起精进觉支而存在的——对下界恐惧的反思、对利益的观察、对行进道路的反思、对乞食的观察、对遗产的重视、对导师的重视、对种族的重视、对同修的重视、对懒惰者的避免、对精进者的接近等。
在这里提到“因五种束缚的因缘，在经历极大的痛苦时，即使在地狱中被困时，或者在动物界被捕时，或者在痛苦的情况下，甚至在饥渴的状态下，或在鬼道中经历数千年，甚至在死亡的状态中，因身体的微薄而经历风、热等的痛苦时，无法生起精进觉支。正因如此，修行者在思考下界的恐惧时，精进觉支便会生起。
“不能因懒惰而获得超凡的法，只有通过精进才能获得利益。”因此在观察利益时，精进觉支也会生起。“所有的佛、独觉佛、大声闻弟子们所走的道路，是无法因懒惰而走的。”因此在思考行进道路时，精进觉支也会生起。


‘‘Ye taṃ piṇḍapātādīhi upaṭṭhahanti, ime te manussā neva ñātakā, na dāsakammakarā, nāpi ‘taṃ nissāya jīvissāmā’ti te paṇītāni piṇḍapātādīni denti. Atha kho attano kārānaṃ mahapphalataṃ paccāsīsamānā denti. Satthārāpi ‘‘ayaṃ ime paccaye paribhuñjitvā kāyadaḷhibahulo sukhaṃ viharissatī’’ti na evaṃ sampassatā tuyhaṃ paccayā anuññātā, atha kho ‘‘ayaṃ ime paribhuñjamānova samaṇadhammaṃ katvā vaṭṭadukkhato muccissatī’ti te paccayā anuññātā, so dāni tvaṃ kusīto viharanto na taṃ piṇḍaṃ apacāyissasi, āraddhavīriyasseva hi piṇḍapātāpacāyanaṃ nāma hotī’’ti evaṃ piṇḍapātāpacāyanaṃ paccavekkhantassāpi uppajjati mahāmittattherassa viya.

Thero kira kassakaleṇe nāma paṭivasati. Tasseva gocaragāme ekā mahāupāsikā theraṃ puttaṃ katvā paṭijaggati. Sā ekadivasaṃ araññaṃ gacchantī dhītaraṃ āha – ‘‘amma, asukasmiṃ ṭhāne purāṇataṇḍulā, asukasmiṃ khīraṃ, asukasmiṃ sappi, asukasmiṃ phāṇitaṃ, tava bhātikassa ayyamittassa āgatakāle bhattaṃ pacitvā khīrasappiphāṇitehi saddhiṃ dehi, tvañca bhuñjeyyāsi, ahaṃ pana hiyyo pakkaṃ pārivāsikabhattaṃ kañjiyena bhuttāmhī’’ti. ‘‘Divā kiṃ bhuñjissasi, ammā’’ti? ‘‘Sākapaṇṇaṃ pakkhipitvā kaṇataṇḍulehi ambilayāguṃ pacitvā ṭhapehi, ammā’’ti.

Thero cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharantova taṃ saddaṃ sutvā attānaṃ ovadi ‘‘mahāupāsikā kira kañjiyena pārivāsikabhattaṃ bhuñjitvā divāpi kaṇapaṇṇambilayāguṃ bhuñjissati, tuyhaṃ atthāya pana purāṇataṇḍulādīni ācikkhati, taṃ nissāya kho panesā neva khettaṃ na vatthuṃ na bhattaṃ na vatthaṃ paccāsīsati, tisso pana sampattiyo patthayamānā deti, tvaṃ etissā tā sampattiyo dātuṃ sakkhissasi , na sakkhissasīti, ayaṃ kho pana piṇḍapāto tayā sarāgena sadosena samohena na sakkā gaṇhitu’’nti pattaṃ thavikāya pakkhipitvā gaṇṭhikaṃ muñcitvā nivattitvā kassakaleṇameva gantvā pattaṃ heṭṭhāmañce, cīvaraṃ cīvaravaṃse ṭhapetvā ‘‘arahattaṃ apāpuṇitvā na nikkhamissāmī’’ti vīriyaṃ adhiṭṭhahitvā nisīdi . Dīgharattaṃ appamatto hutvā nivutthabhikkhu vipassanaṃ vaḍḍhetvā purebhattameva arahattaṃ patvā vikasamānamiva padumaṃ mahākhīṇāsavo sitaṃ karontova nikkhami. Leṇadvāre rukkhamhi adhivatthā devatā –

‘‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama;

Yassa te āsavā khīṇā, dakkhiṇeyyosi mārisā’’ti. –

Udānaṃ udānetvā ‘‘bhante, piṇḍāya paviṭṭhānaṃ tumhādisānaṃ arahantānaṃ bhikkhaṃ datvā mahallakitthiyo dukkhā muccissantī’’ti āha. Thero uṭṭhahitvā dvāraṃ vivaritvā kālaṃ olokento ‘‘pātoyevā’’ti ñatvā pattacīvaraṃ ādāya gāmaṃ pāvisi.

Dārikāpi bhattaṃ sampādetvā ‘‘idāni me bhātā āgamissati, idāni āgamissatī’’ti dvāraṃ olokayamānā nisīdi. Sā there gharadvāraṃ sampatte pattaṃ gahetvā sappiphāṇitayojitassa khīrapiṇḍapātassa pūretvā hatthe ṭhapesi. Thero ‘‘sukhaṃ hotū’’ti anumodanaṃ katvā pakkāmi. Sāpi taṃ olokayamānāva aṭṭhāsi. Therassa hi tadā ativiya parisuddho chavivaṇṇo ahosi, vippasannāni indriyāni, mukhaṃ bandhanā muttatālapakkaṃ viya ativiya virocittha.

Mahāupāsikā araññato āgantvā ‘‘kiṃ, amma, bhātiko te āgato’’ti pucchi. Sā sabbaṃ taṃ pavattiṃ ārocesi. Upāsikā ‘‘ajja me puttassa pabbajitakiccaṃ matthakaṃ patta’’nti ñatvā ‘‘abhiramati te, amma, bhātā buddhasāsane, na ukkaṇṭhatī’’ti āha.

‘‘Mahantaṃ kho panetaṃ satthudāyajjaṃ, yadidaṃ satta ariyadhanāni nāma, taṃ na sakkā kusītena gahetuṃ. Yathā hi vippaṭipannaṃ puttaṃ mātāpitaro ‘ayaṃ amhākaṃ aputto’ti paribāhiraṃ karonti, so tesaṃ accayena dāyajjaṃ na labhati, evaṃ kusītopi idaṃ ariyadhanadāyajjaṃ na labhati , āraddhavīriyova labhatī’’ti dāyajjamahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.


“那些依赖乞食等而供养的人，这些人既不是亲属，也不是仆人，亦不是‘依靠他们生活’的人，他们给予的乞食等都是珍贵的。他们因自身的原因给予丰厚的回报。佛陀也说：‘这些人享用这些供养，身体健壮地快乐地生活。’并非是因为你们的供养被允许，而是因为他们在享用这些供养后，能够通过修行解脱于轮回之苦。现在你若懒惰地生活，就无法获得这些食物，只有精进的人才能获得乞食的供养。”在思考乞食的供养时，精进觉支便会生起，如同伟大的友人所说。
有位长老名叫卡萨卡莱纳，他在一个村庄居住。在他的采集村庄里，有一位伟大的居士照顾着长老的儿子。一天，她在去森林的路上对女儿说：“妈妈，在某个地方有旧的稻谷，在某个地方有牛奶，在某个地方有酥油，在某个地方有美味的食物，等你哥哥到的时候，给他煮熟的饭和牛奶、酥油一起吃，你也可以享用。而我今天只吃熟的米饭。”女儿问：“白天你吃什么，妈妈？”她回答：“把香菜放入米饭中煮熟后放置。”
长老穿上袈裟，正准备取食，听到这个声音，心中自我警醒：“伟大的居士今天只吃米饭，白天也只吃米饭，你为了我而告诉我这些旧的稻谷等，但她并不依赖于田地、物品、食物和衣物。她渴望三种财富，你能给予她这些财富吗？你无法获取这些食物。”于是，他将食物放入器皿中，放下包袱，回到卡萨卡莱纳的地方，将器皿放在地上，放下袈裟，心中下定决心：“在获得阿罗汉果之前，我不会离开。”他长久以来保持警觉，修习观察，最终在吃过早饭后，获得了阿罗汉果，如同盛开的莲花般离开。
在山洞的门口，树上有一位天神说：“向你致敬，勇敢的人，向你致敬，最优秀的人；因你已断尽烦恼，成为了值得尊敬的。”他赞叹道：“尊者，依靠你们这样的阿罗汉者施舍，年长的女性将会解脱于苦难。”长老站起身，打开门，观察时机，知道“是早晨。”于是，他拿起器皿和袈裟，进入村庄。
小女孩也准备好食物，心想：“我的哥哥现在就要来了。”她坐在门口，观察着。她在长老到达家门时，拿起器皿，装满牛奶的食物，放在手中。长老祝愿她：“愿你幸福。”然后离开。她也在观察他。那时，长老的面容极为清净，五官端正，面色光亮，像是被阳光照耀着。
伟大的居士从森林回来，问：“妈妈，你的哥哥来了没有？”她将一切事情告诉她。居士说：“今天我的儿子完成了出家之事。”她知道：“你哥哥在佛法中安住，心中不会烦恼。”
“这真是伟大的法，七种高贵的财富，懒惰的人无法获得。就像父母对失去的孩子感到悲伤一样，懒惰的人无法获得这些高贵的财富，只有精进的人才能获得。”在思考遗产的重要性时，精进觉支便会生起。


‘‘Mahā kho pana te satthā, satthuno hi te mātukucchismiṃ paṭisandhiggahaṇakālepi abhinikkhamanepi abhisambodhiyampi dhammacakkappavattana-yamakapāṭihāriya-devorohana-āyusaṅkhāravossajjanesupi parinibbānakālepi dasasahassilokadhātu akampittha. Yuttaṃ nu kho te evarūpassa satthu sāsane pabbajitvā kusītena bhavitu’’nti evaṃ satthumahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.

‘‘Jātiyāpi tvaṃ idāni na lāmakajātiko, asambhinnāya mahāsammatapaveṇiyā āgataukkākarājavaṃse jātosi, suddhodanamahārājassa ca mahāmāyādeviyā ca nattā, rāhulabhaddassa kaniṭṭho, tayā nāma evarūpena jinaputtena hutvā na yuttaṃ kusītena viharitu’’nti evaṃ jātimahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.

‘‘Sāriputtamoggallānā ceva asīti mahāsāvakā ca vīriyeneva lokuttaradhammaṃ paṭivijjhiṃsu. Tvaṃ pana etesaṃ sabrahmacārīnaṃ maggaṃ paṭipajjasi, na paṭipajjasī’’ti evaṃ sabrahmacārimahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.

Kucchiṃ pūretvā ṭhitaajagarasadise vissaṭṭhakāyikacetasikavīriye kusītapuggale parivajjentassāpi, āraddhavīriye pahitatte puggale sevantassāpi ṭhānanisajjādīsu vīriyuppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hoti.

Ekādasa dhammā pītisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – buddhānussati dhammo, saṅgho, sīlaṃ, cāgo, devatānussati, upasamānussati, lūkhapuggalaparivajjanatā, siniddhapuggalasevanatā, pasādanīyasuttantapaccavekkhaṇatā, tadadhimuttatāti.

Buddhaguṇe anussarantassāpi hi yāva upacārā sakalasarīraṃ pharamāno pītisambojjhaṅgo uppajjati, dhammasaṅghaguṇe anussarantassāpi, dīgharattaṃ akhaṇḍaṃ katvā rakkhitaṃ catupārisuddhisīlaṃ paccavekkhantassāpi, gihino dasasīlapañcasīlāni paccavekkhantassāpi, dubbhikkhabhayādīsu paṇītaṃ bhojanaṃ sabrahmacārīnaṃ datvā ‘‘evaṃ nāma adamhā’’ti cāgaṃ paccavekkhantassāpi, gihinopi evarūpe kāle sīlavantānaṃ dinnadānaṃ paccavekkhantassāpi, yehi guṇehi samannāgatā devattaṃ pattā, tathārūpānaṃ attani atthitaṃ paccavekkhantassāpi, samāpattiyā vikkhambhitā kilesā saṭṭhipi sattatipi vassāni na samudācarantīti paccavekkhantassāpi, cetiyadassanabodhidassanatheradassanesu asakkaccakiriyāya saṃsūcitalūkhabhāve buddhādīsu pasādasinehābhāvena gadrabhapiṭṭharajasadise lūkhapuggale parivajjentassāpi, buddhādīsu pasādabahule muducitte siniddhapuggale sevantassāpi, ratanattayaguṇaparidīpake pasādanīye suttante paccavekkhantassāpi, ṭhānanisajjādīsu pītiuppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hoti.

Satta dhammā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – paṇītabhojanasevanatā, utusukhasevanatā, iriyāpathasukhasevanatā, majjhattapayogatā, sāraddhakāyapuggalaparivajjanatā, passaddhakāya-puggalasevanatā, tadadhimuttatāti.

Paṇītañhi siniddhaṃ bhojanaṃ bhuñjantassāpi, sītuṇhesu utūsu ṭhānādīsu ca iriyāpathesu sappāyaṃ utuñca iriyāpathañca sevantassāpi passaddhi uppajjati. Yo pana mahāpurisajātiko sabbautuiriyāpathakkhamova hoti, na taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Yassa sabhāgavisabhāgatā atthi, tasseva visabhāge utuiriyāpathe vajjetvā sabhāge sevantassa uppajjati. Majjhattapayogo vuccati attano ca parassa ca kammassakatapaccavekkhaṇā. Iminā majjhattapayogena uppajjati. Yo leḍḍudaṇḍādīhi paraṃ viheṭhayamānova vicarati, evarūpaṃ sāraddhakāyapuggalaṃ parivajjentassāpi, saṃyatapādapāṇiṃ passaddhakāyaṃ puggalaṃ sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu passaddhiuppādanatthāya ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hoti.


“然而，你的老师是伟大的，因为在你母亲的怀胎之中，甚至在你出生、出家、成道、转法轮、施行神通、降神、生命的造作、离世的时刻，十千个世界都不曾动摇。你在这样的老师的教法中出家，难道可以懒惰地生活吗？”这样思考老师的伟大时，便会生起。
“你如今并非卑微的种族，而是来自于无缺陷的伟大王族，正如苏达多大王与摩耶女的儿子，拉胡拉的弟弟；以这样的身份成为释迦族的子孙，难道可以懒惰地生活吗？”这样思考出生的伟大时，便会生起。
“舍利弗和目犍连以及八十位大声闻，皆因精进而证得出世法。而你却与这些同修们的道路相背，不走这条路。”这样思考同修的伟大时，便会生起。
在怀孕期间，心如大蛇般保持警觉，避免懒惰者的侵扰；而在精进者身边，修习的心态也因精进而生起。如此已生起的，便通过阿罗汉道的修习而达到圆满。
十一种法则是为了生起快乐觉支而存在的——佛陀的念念、法、僧、戒、舍、天神的念念、安乐的念念、避免愚者、接近智慧者、观察可爱的教法、对这些有所理解。
当思念佛的功德时，身体的每一个部分都会因喜悦而颤动；当思念法和僧的功德时，长久以来保持的四种清净戒律也会显现；当思念家庭的十种戒律时，也会显现；在饥荒等恐惧中，给予同修们美味的食物时，思念舍的功德也会显现；在家庭中给予正直者施舍时，思念这些功德也会显现；通过这些功德，天神也会到达；在思念这些人时，内心的烦恼会被制止，六十或七十年都不会再出现。思念佛的身、法、僧等时，避免懒惰者的心态也会生起；在思念佛的功德时，接近智慧者的心态也会生起；在思念三宝的功德时，观察可爱的教法时，心的状态也会因喜悦而生起。如此已生起的，便通过阿罗汉道的修习而达到圆满。
七种法则是为了生起安宁觉支而存在的——美味食物的享用、舒适气候的享用、适当的行动方式的享用、中庸的修习、避免懒惰者的接近、接近安宁者、以及对这些的理解。
享用美味的食物时，身心的安宁便会生起，无论是在寒冷或炎热的地方，适当的行动方式也会带来安宁。若是伟大的修行者，能够适应所有的行动方式，这并不适用于此。若具备适应能力，便会在适应的行动方式中生起安宁。中庸的修习是指对自身和他人行为的反思。通过这样的中庸修习而生起安宁。若以棍棒等攻击他人，避免这样的精进者；而接近安宁的修行者，适度的心态也会因安宁而生起。如此已生起的，便通过阿罗汉道的修习而达到圆满。


Dasa dhammā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – vatthuvisadakiriyatā, indriyasamattapaṭipādanatā, nimittakusalatā, samaye cittassa paggaṇhanatā, samaye cittassa niggaṇhanatā, samaye sampahaṃsanatā, samaye ajjhupekkhanatā, asamāhitapuggalaparivajjanatā, samāhitapuggalasevanatā, tadadhimuttatāti. Tattha vatthuvisadakiriyatā ca indriyasamattapaṭipādanatā ca vuttanayeneva veditabbā.

Nimittakusalatā nāma kasiṇanimittassa uggahaṇakusalatā. Samaye cittassa paggaṇhanatāti yasmiṃ samaye atisithilavīriyatādīhi līnaṃ cittaṃ hoti, tasmiṃ samaye dhammavicayavīriyapītisambojjhaṅgasamuṭṭhāpanena tassa paggaṇhanaṃ. Samaye cittassa niggaṇhanatāti yasmiṃ samaye accāraddhavīriyatādīhi uddhataṃ cittaṃ hoti, tasmiṃ samaye passaddhisamādhiupekkhāsambojjhaṅgasamuṭṭhāpanena tassa niggaṇhanaṃ. Samaye sampahaṃsanatāti yasmiṃ samaye cittaṃ paññāpayogamandatāya vā upasamasukhānaṃ vigamena vā nirassādaṃ hoti, tasmiṃ samaye aṭṭhasaṃvegavatthupaccavekkhaṇena saṃvejeti. Aṭṭha saṃvegavatthūni nāma jātijarābyādhimaraṇāni cattāri, apāyadukkhaṃ pañcamaṃ, atīte vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, anāgate vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, paccuppanne āhārapariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhanti. Ratanattayaguṇānussaraṇena ca pasādaṃ janeti, ayaṃ vuccati ‘‘samaye sampahaṃsanatā’’ti.

Samaye ajjhupekkhanatā nāma yasmiṃ samaye sammāpaṭipattiṃ āgamma alīnaṃ anuddhataṃ anirassādaṃ ārammaṇe samappavattaṃ samathavīthipaṭipannaṃ cittaṃ hoti, tadāssa paggahaniggahasampahaṃsanesu na byāpāraṃ āpajjati sārathi viya samappavattesu assesu. Ayaṃ vuccati ‘‘samaye ajjhupekkhanatā’’ti. Asamāhitapuggalaparivajjanatā nāma upacāraṃ vā appanaṃ vā appattānaṃ vikkhittacittānaṃ puggalānaṃ ārakā parivajjanaṃ. Samāhitapuggalasevanatā nāma upacārena vā appanāya vā samāhitacittānaṃ sevanā bhajanā payirupāsanā. Tadadhimuttatā nāma ṭhānanisajjādīsu samādhiuppādanatthameva ninnapoṇapabbhāracittatā. Evañhi paṭipajjato esa uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hoti.

Pañca dhammā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – sattamajjhattatā, saṅkhāramajjhattatā, sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatā, sattasaṅkhāramajjhattapuggalasevanatā, tadadhimuttatāti. Tattha dvīhākārehi sattamajjhattataṃ samuṭṭhāpeti – ‘‘tvaṃ attanova kammena āgantvā attanova kammena gamissasi, esopi attano kammena āgantvā attanova kammena gamissati, tvaṃ kaṃ kelāyasī’’ti evaṃ kammassakatapaccavekkhaṇena ca – ‘‘paramatthato sattoyeva natthi, so tvaṃ kaṃ kelāyasī’’ti evaṃ nissattapaccavekkhaṇena ca. Dvīhevākārehi saṅkhāramajjhattataṃ samuṭṭhāpeti – ‘‘idaṃ cīvaraṃ anupubbena vaṇṇavikāratañceva jiṇṇabhāvañca upagantvā pādapuñchanacoḷakaṃ hutvā yaṭṭhikoṭiyā chaḍḍanīyaṃ bhavissati, sace panassa sāmiko bhaveyya , nāyaṃ evaṃ vinassituṃ dadeyyā’’ti evaṃ assāmikabhāvapaccavekkhaṇena ca, ‘‘anaddhaniyaṃ idaṃ tāvakālika’’nti evaṃ tāvakālikabhāvapaccavekkhaṇena ca. Yathā ca cīvare, evaṃ pattādīsupi yojanā kātabbā.


十种法则是为了生起定觉支而存在的——清晰的对象、感官的适当运用、对象的熟练掌握、适当时机的心态把握、适当时机的心态控制、适当时机的心态调和、适当时机的心态观察、避免不专注者、接近专注者、以及对这些的理解。在这里，清晰的对象和感官的适当运用应按所述的方式理解。
对象的熟练掌握是指对色界的掌握。适当时机的心态把握是指在心因过于松懈等原因而沉沦时，通过法的观察、精进、喜悦觉支的生起来把握心态。适当时机的心态控制是指在心因过于精进等原因而振奋时，通过安宁、定力、观察觉支的生起来控制心态。适当时机的心态调和是指当心因智慧的缺乏或安宁的缺失而感到不适时，通过对八种觉醒的反思而产生的觉醒。八种觉醒的对象是：生、老、病、死、下界的苦、过去的轮回苦、未来的轮回苦、现在的因饮食而生的苦。通过思念三宝的功德而生起安宁，这称之为“适当时机的心态调和”。
适当时机的心态观察是指在适当的修行中，心不懈怠、不振奋、不不适，心的运作是稳定的，此时心的把握、控制、调和不会生起，就像驾驭马车时，马匹的运作是稳定的。这称之为“适当时机的心态观察”。避免不专注者是指避免那些未能达到定或专注的心态的人。接近专注者是指接近那些已达到定或专注的心态的人。对这些的理解是指在选择地点等方面，心的状态是为了生起定力。如此修行，便会生起。如此已生起的，便通过阿罗汉道的修习而达到圆满。
五种法则是为了生起平等心觉支而存在的——中道的状态、因缘的适度、避免不专注者、接近专注者、以及对这些的理解。在这里，通过两种方式生起中道的状态——“你将通过自己的行为来来去去，别人也将通过自己的行为来来去去，你在做什么呢？”通过对行为的反思，“从究竟的角度来看，众生并不存在，你在做什么呢？”通过对无我状态的反思。
通过两种方式生起因缘的适度——“这件袈裟随着颜色的变化和衰老而逐渐变得破旧，若他是你的主人，他也不会让其如此破损。”通过对无主状态的反思，“这是暂时的。”通过对暂时状态的反思。正如袈裟，器皿等也应如此处理。


Sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatāti ettha yo puggalo gihi vā attano puttadhītādike, pabbajito vā attano antevāsikasamānupajjhāyakādike mamāyati, sahatthāva nesaṃ kesacchedana-sūcikamma-cīvaradhovana-rajana-pattapacanādīni karoti, muhuttampi apassanto ‘‘asuko sāmaṇero kuhiṃ, asuko daharo kuhi’’nti bhantamigo viya ito cito ca āloketi, aññena kesacchedanādīnaṃ atthāya ‘‘muhuttaṃ tāva asukaṃ pesethā’’ti yāciyamānopi ‘‘amhepi taṃ attano kammaṃ na kārema, tumhe naṃ gahetvā kilamessathā’’ti na deti, ayaṃ sattakelāyano nāma. Yo pana cīvarapattathālakakattarayaṭṭhiādīni mamāyati, aññassa hatthena parāmasitumpi na deti, tāvakālikaṃ yācitopi ‘‘mayampi imaṃ dhanāyantā na paribhuñjāma, tumhākaṃ kiṃ dassāmā’’ti vadati, ayaṃ saṅkhārakelāyano nāma. Yo pana tesu dvīsupi vatthūsu majjhatto udāsino, ayaṃ sattasaṅkhāramajjhatto nāma. Iti ayaṃ upekkhāsambojjhaṅgo evarūpaṃ sattasaṅkhārakelāyanapuggalaṃ ārakā parivajjentassāpi, sattasaṅkhāramajjhattapuggalaṃ sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu taduppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hoti.

Asubhanimittanti uddhumātakādibhedā dasa asubhārammaṇā dhammā. Yonisomanasikārabahulīkāroti ettha pana yonisomanasikāro nāma upāyamanasikāro, pathamanasikāro, uppādakamanasikāro. Apica cha dhammā kāmacchandassa pahānāya saṃvattanti – asubhanimittassa uggaho, asubhabhāvanānuyogo, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti.

Dasavidhañhi asubhanimittaṃ uggaṇhantassāpi kāmacchando pahīyati, bhāventassāpi, indriyesu guttadvārassāpi, catunnaṃ pañcannaṃ ālopānaṃ okāse sati udakaṃ pivitvā yāpanasīlatāya bhojane mattaññunopi. Tenetaṃ vuttaṃ –

‘‘Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṃ pive;

Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno’’ti. (theragā. 983);

Asubhakammikatissattherasadise asubhabhāvanārate kalyāṇamitte sevantassāpi kāmacchando pahīyati, ṭhānanisajjādīsu dasaasubhanimittāya-sappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ ‘‘cha dhammā kāmacchandassa pahānāya saṃvattantī’’ti . Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa kāmacchandassa arahattamaggena āyatiṃ anuppādo hoti.

Mettā cetovimuttīti ettha mettāti vutte appanāpi upacāropi vaṭṭati, cetovimuttīti appanāyeva. Yonisomanasikāro vuttalakkhaṇova. Apica cha dhammā byāpādassa pahānāya saṃvattanti – mettānimittassa uggaho, mettābhāvanānuyogo, kammassakatāpaccavekkhaṇatā, paṭisaṅkhānabahulatā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti.

Odissakaanodissakadisāpharaṇānañhi aññataravasena mettaṃ uggaṇhantassāpi byāpādo pahīyati, tathā odhisoanodhisodisāpharaṇavasena mettaṃ bhāventassāpi. ‘‘Tvaṃ etassa kuddho kiṃ karissasi? Kimassa sīlādīni nāsetuṃ sakkhissasi? Nanu tvaṃ attano kammena āgantvā attano kammeneva gamissasi? Parassa kujjhanaṃ nāma vītaccikaṅgāratattaayasalākagūthādīni gahetvā paraṃ paharitukāmatāsadisaṃ hoti. Esopi tava kuddho kiṃ karissati? Kiṃ te sīlādīni vināsetuṃ sakkhissati? Esa attano kammena āgantvā attano kammeneva gamissati? Appaṭicchitapaheṇakaṃ viya paṭivātaṃ khittarajomuṭṭhi viya ca etassevesa kodho matthake patissatī’’ti evaṃ attano ca parassa ca kammassakataṃ paccavekkhatopi, ubhayakammassakataṃ paccavekkhitvā paṭisaṅkhāne ṭhitassāpi, assaguttattherasadise mettābhāvanārate kalyāṇamitte sevantassāpi byāpādo pahīyati, ṭhānanisajjādīsu mettānissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ ‘‘cha dhammā byāpādassa pahānāya saṃvattantī’’ti . Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa byāpādassa anāgāmimaggena āyatiṃ anuppādo hoti.


七种因缘的避免者是指那些在家人或自己的儿女、女儿等身边，或是出家人或自己的弟子、同修等身边，心中执着的人。他们手中进行剃发、缝衣、洗衣、清洗器皿等工作，片刻不离开，像一只狗一样东张西望，寻找“某位小沙弥在哪里，某位年轻人在哪里”。即使被请求：“请暂时寄送某物”，也会说：“我们也无法做自己的事情，你们拿了它会感到疲惫。”这就是七种因缘的避免者。若是对衣物、器皿、食物等执着的人，哪怕是用他人的手来触碰，也不会给予；即使被请求片刻的施舍，也会说：“我们也不会享用这些财物，你们想给我什么呢？”这就是因缘的执着者。若是在这两种情况下对衣物等处于中道而无动于衷，这就是七种因缘的中道者。因此，这种平等心觉支也会因避免七种因缘者而生起，也会因接近七种因缘的中道者而生起，在选择地点等方面，为了生起心态而生起。如此已生起的，便通过阿罗汉道的修习而达到圆满。
不净的对象是指十种不净的法则，如尸体等。正念的增多是指以正念为基础的思维、初步思维、产生思维。此外，六种法则是为了断除欲望而存在的——不净对象的掌握、不净观的修习、对感官的守护、饮食的适度、善友的陪伴、可爱的言论。
十种不净的对象被掌握时，欲望会减少；在修习时，欲望也会减少；在感官守护时，欲望也会减少；在饮食适度时，欲望也会减少。因此有云：
“四种五种饮水，饮水而不饱；
适合安乐的生活，精进的比丘。”
如同不净的行为者，修习不净观的善友也会减少欲望，在选择地点等方面，十种不净的对象和可爱的言论也会减少。因此有云：“六种法则是为了断除欲望而存在的。”通过这六种法则的断除，欲望的阿罗汉道将会生起。
慈心的心解放是指慈心的安住，无论是初步的还是渐进的。正念的思维则是指正念的表现。此外，六种法则是为了断除瞋恨而存在的——慈心的掌握、慈心的修习、对行为的反思、思维的增多、善友的陪伴、可爱的言论。
在各个方向上施行慈心时，瞋恨会减少；同样，在各个方向上修习慈心时，瞋恨也会减少。“你对这个人愤怒有什么用？你能摧毁他的戒律等吗？难道你不是通过自己的行为来来去去吗？对他人的愤怒就像抓住愤怒的草屑，想要伤害他人。你的愤怒有什么用？你能摧毁他的戒律等吗？他也是通过自己的行为来来去去的。”在反思自身和他人的行为时，愤怒也会减少；在选择地点等方面，慈心的修习也会减少。因此有云：“六种法则是为了断除瞋恨而存在的。”通过这六种法则的断除，瞋恨的阿罗汉道将会生起。


Atthi bhikkhave aratītiādi vuttatthameva. Api ca cha dhammā thinamiddhassa pahānāya saṃvattanti – atibhojane nimittaggāho, iriyāpathasamparivattanatā, ālokasaññāmanasikāro, abbhokāsavāso, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti.

Āharahatthakaṃ, bhuttavamitakaṃ, tatravaṭṭakaṃ, alaṃsāṭakaṃ, kākamāsakabhojanaṃ bhuñjitvā rattiṭṭhānadivāṭṭhāne nisinnassa hi samaṇadhammaṃ karoto thinamiddhaṃ mahāhatthī viya ottharantaṃ āgacchati, catupañcaālopaokāsaṃ pana ṭhapetvā pānīyaṃ pivitvā yāpanasīlassa bhikkhuno taṃ na hotīti evaṃ atibhojane nimittaṃ gaṇhantassapi thinamiddhaṃ pahīyati. Yasmiṃ iriyāpathe thinamiddhaṃ okkamati, tato aññaṃ parivattentassāpi, rattiṃ candālokadīpālokaukkāloke divā sūriyālokaṃ manasikarontassāpi, abbhokāse vasantassāpi, mahākassapattherasadise pahīnathinamiddhe kalyāṇamitte sevantassāpi thinamiddhaṃ pahīyati, ṭhānanisajjādīsu dhutaṅganissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ ‘‘cha dhammā thinamiddhassa pahānāya saṃvattantī’’ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa thinamiddhassa arahattamaggena āyatiṃ anuppādo hoti.

Atthi bhikkhave cetaso vūpasamotiādīni vuttatthāneva. Apica cha dhammā uddhaccakukkuccassa pahānāya saṃvattanti – bahussutatā, paripucchakatā, vinaye pakataññutā, vuddhasevitatā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti.

Bāhusaccenapi hi ekaṃ vā dve vā tayo vā cattāro vā pañca vā nikāye pāḷivasena ca atthavasena ca uggaṇhantassāpi uddhaccakukkuccaṃ pahīyati, kappiyākappiyaparipucchābahulassāpi, vinayapaññattiyaṃ ciṇṇavasībhāvatāya pakataññunopi, vuddhe mahallakatthere upasaṅkamantassāpi, upālittherasadise vinayadhare kalyāṇamitte sevantassāpi, uddhaccakukkuccaṃ pahīyati, ṭhānanisajjādīsu kappiyākappiyanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ ‘‘cha dhammā uddhaccakukkuccassa pahānāya saṃvattantī’’ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīne uddhaccakukkucce uddhaccassa arahattamaggena, kukkuccassa anāgāmimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti.

Kusalākusalā dhammātiādīnipi vuttatthāneva. Apica cha dhammā vicikicchāya pahānāya saṃvattanti – bahussutatā, paripucchakatā, vinaye pakataññutā, adhimokkhabahulatā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti.

Bāhusaccenapi hi ekaṃ vā…pe… pañca vā nikāye pāḷivasena ca atthavasena ca uggaṇhantassāpi vicikicchā pahīyati, tīṇi ratanāni ārabbha paripucchābahulassāpi , vinaye ciṇṇavasībhāvassāpi, tīsu ratanesu okappaniyasaddhāsaṅkhātaadhimokkhabahulassāpi, saddhādhimutte vakkalittherasadise kalyāṇamitte sevantassāpi vicikicchā pahīyati, ṭhānanisajjādīsu tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ ‘‘cha dhammā vicikicchāya pahānāya saṃvattantī’’ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnāya vicikicchāya sotāpattimaggena āyatiṃ anuppādo hoti. Iti bhagavā imasmiṃ sutte desanaṃ tīhi bhavehi nivattetvā arahattena kūṭaṃ gaṇhi. Desanāpariyosāne pañcasatā bhikkhū arahattaṃ pāpuṇiṃsu.

2. Pariyāyasuttavaṇṇanā



有，僧人们，所说的“远离”的意思是如此。并且有六种法则是为了断除懈怠而存在的——过度饮食的对象、行动方式的改变、光明的觉知、在空中居住、善友的陪伴、可爱的言论。
在饮食方面，若是吃了过多的食物，坐在夜间和白天的地方，若是进行修行，懈怠就像一头大象般降临；然而，除了四种五种饮食的场合，若是喝水而有饮食的适度，懈怠就不会降临。因此，过度饮食的对象被掌握时，懈怠会减少。若在行动的过程中懈怠降临，若是转换其他的行动方式，在夜晚注视月光、灯光、星光，白天注视阳光时，若是在空中居住，像大迦叶尊者那样，若是接近善友，懈怠也会减少，在选择地点等方面，为了生起清净的行为，懈怠也会减少。因此有云：“六种法则是为了断除懈怠而存在的。”通过这六种法则的断除，懈怠的阿罗汉道将会生起。
有，僧人们，所说的“心的安宁”是如此。并且有六种法则是为了断除不安而存在的——广博的知识、善于提问、对戒律的了解、对长者的尊敬、善友的陪伴、可爱的言论。
通过广博的知识，若是掌握一部或两部或三部或四部或五部经文的内容，若是从意义和文字上理解，若是进行适当的提问，若是对戒律有了解，若是接近年长的长者，若是接近善友，若是接近善友，若是在选择地点等方面，心的安宁也会减少。因此有云：“六种法则是为了断除不安而存在的。”通过这六种法则的断除，心的不安的阿罗汉道将会生起。
善与恶的法则是如此。并且有六种法则是为了断除疑虑而存在的——广博的知识、善于提问、对戒律的了解、对意志的坚定、善友的陪伴、可爱的言论。
通过广博的知识，若是掌握一部或两部或三部或四部或五部经文的内容，若是围绕三宝进行适当的提问，若是对戒律有了解，若是对三宝有坚定的信心，若是接近善友，若是在选择地点等方面，疑虑也会减少。因此有云：“六种法则是为了断除疑虑而存在的。”通过这六种法则的断除，疑虑的阿罗汉道将会生起。于是，佛陀在这部经中将教义归结为三种存在，抓住了阿罗汉的根本。教义结束时，五百位比丘达到了阿罗汉果。
义释经文的解释

233. Dutiye sambahulāti vinayapariyāyena tayo janā sambahulāti vuccanti, tato paraṃ saṅgho. Suttantapariyāyena tayo tayo eva, tato uddhaṃ sambahulā. Idha suttantapariyāyena sambahulāti veditabbā. Piṇḍāya pavisiṃsūti piṇḍāya paviṭṭhā. Te pana na tāva paviṭṭhā, ‘‘pavisissāmā’’ti nikkhantattā pana pavisiṃsūti vuttā. Yathā kiṃ? Yathā ‘‘gāmaṃ gamissāmī’’ti nikkhantapuriso taṃ gāmaṃ apattopi ‘‘kahaṃ itthannāmo’’ti vutte ‘‘gāmaṃ gato’’ti vuccati, evaṃ. Paribbājakānaṃ ārāmoti jetavanassa avidūre aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo atthi, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Samaṇo āvusoti āvuso tumhākaṃ satthā samaṇo gotamo.

Mayampi kho āvuso sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desemāti titthiyānaṃ samaye ‘‘pañca nīvaraṇā pahātabbā, satta bojjhaṅgā bhāvetabbā’’ti etaṃ natthi . Te pana ārāmaṃ gantvā parisapariyante ṭhatvā aññaṃ olokento viya aññavihitakā viya hutvā bhagavato dhammadesanaṃ suṇanti. Tato ‘‘samaṇo gotamo ‘idaṃ pajahatha idaṃ bhāvethā’ti vadatī’’ti sallakkhetvā attano ārāmaṃ gantvā ārāmamajjhe āsanaṃ paññāpetvā upaṭṭhāyakaupaṭṭhāyikāhi parivutā sīsaṃ ukkhipitvā kāyaṃ unnāmetvā attano sayambhūñāṇena paṭividdhākāraṃ dassentā – ‘‘pañca nīvaraṇā nāma pahātabbā, satta bojjhaṅgā nāma bhāvetabbā’’ti kathenti.

Idha no āvusoti ettha idhāti imasmiṃ paññāpane. Ko visesoti kiṃ adhikaṃ? Ko adhippayāsoti ko adhikappayogo? Kiṃ nānākaraṇanti kiṃ nānattaṃ? Dhammadesanāya vā dhammadesananti yadidaṃ samaṇassa vā gotamassa dhammadesanāya saddhiṃ amhākaṃ dhammadesanaṃ, amhākaṃ vā dhammadesanāya saddhiṃ samaṇassa gotamassa dhammadesanaṃ ārabbha nānākaraṇaṃ vucceyya, taṃ kinnāmāti vadanti. Dutiyapadepi eseva nayo.

Neva abhinandiṃsūti ‘‘evameva’’nti na sampaṭicchiṃsu. Nappaṭikkosiṃsūti ‘‘nayidaṃ eva’’nti na paṭisedhiṃsu. Kiṃ pana te pahontā evaṃ akaṃsu, udāhu appahontāti? Pahontā. Na hi te ettakaṃ kathaṃ kathetuṃ na sakkonti ‘‘āvuso tumhākaṃ samaye pañca nīvaraṇā pahātabbā nāma natthi, satta bojjhaṅgā bhāvetabbā nāma natthī’’ti. Evaṃ pana tesaṃ ahosi – ‘‘atthi no etaṃ kathāpābhataṃ, mayaṃ etaṃ satthu ārocessāma, atha no satthā madhuradhammadesanaṃ desessatī’’ti.

Pariyāyoti kāraṇaṃ. Na ceva sampāyissantīti sampādetvā kathetuṃ na sakkhissanti. Uttariñca vighātanti asampāyanato uttarimpi dukkhaṃ āpajjissanti. Sampādetvā kathetuṃ asakkontānañhi dukkhaṃ uppajjati. Yathā taṃ, bhikkhave, avisayasminti ettha tanti nipātamattaṃ, yathāti kāraṇavacanaṃ, yasmā avisaye pañho pucchitoti attho. Sadevaketi saha devehi sadevake. Samārakādīsupi eseva nayo. Evaṃ tīṇi ṭhānāni loke pakkhipitvā dve pajāyāti, pañcahipi sattalokameva pariyādiyitvā etasmiṃ sadevakādibhede loke devaṃ vā manussaṃ vā na samanupassāmīti dīpeti. Ito vā pana sutvāti ito vā pana mama sāsanato sutvā. Ito sutvā hi tathāgato tathāgatasāvakopi ārādheyya, paritoseyya, aññathā ārādhanā nāma natthīti dasseti.

Idāni attano tesaṃ pañhānaṃ veyyākaraṇena cittārādhanaṃ dassento katamo ca bhikkhave pariyāyotiādimāha. Tattha ajjhattaṃ kāmacchandoti attano pañcakkhandhe ārabbha uppannachandarāgo . Bahiddhā kāmacchandoti paresaṃ pañcakkhandhe ārabbha uppannachandarāgo. Uddesaṃ gacchatīti gaṇanaṃ gacchati. Ajjhattaṃ byāpādoti attano hatthapādādīsu uppannapaṭigho. Bahiddhā byāpādoti paresaṃ tesu uppannapaṭigho. Ajjhattaṃ dhammesu vicikicchāti attano khandhesu vimati. Bahiddhā dhammesu vicikicchāti bahiddhā aṭṭhasu ṭhānesu mahāvicikicchā. Ajjhattaṃ dhammesu satīti ajjhattike saṅkhāre paṭiggaṇhantassa uppannā sati. Bahiddhā dhammesu satīti bahiddhā saṅkhāre pariggaṇhantassa uppannā sati. Dhammavicayasambojjhaṅgepi eseva nayo.


第二，众多的意思是通过戒律的分类来理解，三类人被称为众多，之后是僧团。通过经典的分类也是三三相应，之后是众多。在这里，众多的意思应如此理解。
“我进入乞食”是指进入乞食。可是他们并未真正进入，因为他们说“我们将进入”，而是因为离开而被称为进入。怎么说呢？就像说“我将去村庄”的人，虽然已经离开村庄，但若有人问“他去哪里了”，就会说“他去村庄了”，同样的道理。关于外道的园林，是指在杰瓦那（Jetavana）不远处，有外道的园林，这里是指这个。
“尊者，您说的正是我们的老师，释迦牟尼。”
“我们也是，尊者，向弟子们传授这样的法。”
在外道的场合，没有“应当断除五种障碍，应该修习七种觉支”的说法。他们到达园林，围绕着听众，像是环顾四周，像是做其他事情一样，听佛陀的法教。然后，他们“释迦牟尼说‘应当放弃这个，修习那个’”这样思考，回到自己的园林，准备好座位，围绕着侍者、随侍，抬起头，身体挺直，展示出自己所理解的法，讨论“应当放弃五种障碍，修习七种觉支”。
“这里没有，尊者”，这里的“这里”是指在这个法教中。什么特别的呢？什么是优越的呢？什么是优越的行为呢？什么是多样的呢？法教的内容，或是与法教相关的内容，若是与释迦牟尼的法教相关，我们的法教与释迦牟尼的法教相结合，称之为多样的内容，这是什么呢？他们说。
在第二句中也是同样的道理。
“他们没有欢喜”是指“他们并不接受”。“他们没有拒绝”是指“他们并不排斥”。那么，他们是如何放弃的呢？还是少放弃呢？是放弃的。他们确实无法这样说：“尊者，您所说的‘应当放弃五种障碍，修习七种觉支’并不存在。”这样他们就会想：“这是一种对话，我们将其传达给老师，老师将会讲授甘美的法教。”
“分类”是指原因。他们也无法进行详细的讨论。若是这样，他们就会遭遇更大的痛苦。因为无法详细讨论而产生的痛苦就会降临。就像这样，僧人们，在这里“非领域”是指一个名词，“如是”是原因的说法，因为在非领域中被提问。
“与天神一起”是指与天神同在。关于诸如天神等的情况也是同样的道理。这样三个地方被包含在内，两个种族被生出，五个众生被包围，在这个有天神等的领域中，天神或人类都无法看到。因此，他们说：“从这里听到”或“从我这里的教法中听到”。从这里听到的话，正如如来和如来的弟子也应当受到尊重、感到满足，除了其他的尊重是没有的。
现在，展示他们的问题的解释，如何是僧人们的分类。这里“内部的欲望”是指根据自己的五蕴产生的欲望。外部的欲望是指根据他人的五蕴产生的欲望。去到定义的地方是指进行计算。内部的瞋恨是指在自己的手足等中产生的反感。外部的瞋恨是指在他人身上产生的反感。内部的疑虑是指在自己的五蕴中产生的怀疑。外部的疑虑是指在八个地方产生的重大怀疑。内部的存在是指在内部的现象中所产生的存在。外部的存在是指在外部的现象中所产生的存在。关于法的观察觉支也是同样的道理。


Kāyikanti caṅkamaṃ adhiṭṭhahantassa uppannavīriyaṃ. Cetasikanti – ‘‘na tāvāhaṃ imaṃ pallaṅkaṃ bhindissāmi, yāva me anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatī’’ti evaṃ kāyapayogaṃ vinā uppannavīriyaṃ. Kāyappassaddhīti tiṇṇaṃ khandhānaṃ darathapassaddhi. Cittappassaddhīti viññāṇakkhandhassa darathapassaddhi. Upekkhāsambojjhaṅge satisambojjhaṅgasadisova vinicchayo.

Imasmiṃ sutte missakasambojjhaṅgā kathitā. Etesu hi ajjhattadhammesu sati, pavicayo, upekkhāti ime attano khandhārammaṇattā lokiyāva honti, tathā maggaṃ apattaṃ kāyikavīriyaṃ. Avitakkaavicārā pana pītisamādhī kiñcāpi rūpāvacarā honti, rūpāvacare pana bojjhaṅgā na labbhantīti lokuttarāva honti. Ye ca therā brahmavihāravipassanāpādakajjhānādīsu bojjhaṅge uddharanti, tesaṃ matena rūpāvacarāpi arūpāvacarāpi honti. Bojjhaṅgesu hi arūpāvacare pītiyeva ekantena na labbhati, sesā cha missakāva hontīti. Desanāpariyosāne keci bhikkhū sotāpannā jātā, keci sakadāgāmī, keci anāgāmī, keci arahantoti.

3. Aggisuttavaṇṇanā

234. Tatiye satiñca khvāhaṃ, bhikkhave, sabbatthikaṃ vadāmīti loṇadhūpanaṃ viya sabbakammikāmaccaṃ viya ca sabbattha icchitabbaṃ vadāmīti attho. Yathā hi loṇadhūpanaṃ sabbabyañjanesupi nivisati, yathā ca sabbakammiko amacco yodhakammampi karoti mantakammampi paṭihārakammampīti sabbakiccāni sādheti, evaṃ uddhatassa cittassa niggaṇhanaṃ, līnassa paggaṇhananti sabbametaṃ satiyā ijjhati, na sakkā vinā satiyā etaṃ sampādetuṃ, tasmā evamāha. Imasmiṃ sutte pubbabhāgavipassanā bojjhaṅgāva kathitā.

4. Mettāsahagatasuttavaṇṇanā

235. Catutthe mettāsahagatena cetasātiādi sabbaṃ sabbākārena visuddhimagge (visuddhi. 1.240-241) vitthāritameva. Mayampi kho, āvuso, sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desemāti idampi te purimanayeneva satthu dhammadesanaṃ sutvā vadanti. Titthiyānañhi samaye pañcanīvaraṇappahānaṃ vā mettādibrahmavihārabhāvanā vā natthi. Kiṃ gatikā hotīti kiṃ nipphatti hoti. Kiṃ paramāti kiṃ uttamā. Kiṃ phalāti kiṃ ānisaṃsā. Kiṃ pariyosānāti kiṃ niṭṭhā. Mettāsahagatanti mettāya sahagataṃ saṃsaṭṭhaṃ sampayuttaṃ. Eseva nayo sabbattha. Vivekanissitādīni vuttatthāneva.

Appaṭikūlanti duvidhaṃ appaṭikūlaṃ – sattaappaṭikūlañca, saṅkhāraappaṭikūlañca. Tasmiṃ appaṭikūle iṭṭhe vatthusminti attho. Paṭikūlasaññīti aniṭṭhasaññī. Kathaṃ panettha evaṃ viharati? Asubhapharaṇaṃ vā aniccanti manasikāraṃ vā karonto. Vuttañhetaṃ paṭisambhidāyaṃ ‘‘kathaṃ appaṭikūle paṭikūlasaññī viharati. Iṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ asubhāya vā pharati, aniccato vā upasaṃharatī’’ti. Paṭikūle pana aniṭṭhe vatthusmiṃ mettāpharaṇaṃ vā dhātumanasikāraṃ vā karonto appaṭikūlasaññī viharati nāma. Yathāha ‘‘kathaṃ paṭikūle appaṭikūlasaññī viharati. Aniṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ mettāya vā pharati, dhātuto vā upasaṃharatī’’ti (paṭi. ma. 2.17). Ubhayamissakapadesupi eseva nayo. Appaṭikūlappaṭikūlesu hi tadeva asubhapharaṇaṃ vā aniccanti manasikāraṃ vā karonto paṭikūlasaññī viharati nāma. Paṭikūlāpaṭikūlesu ca tadeva mettāpharaṇaṃ vā dhātumanasikāraṃ vā karonto appaṭikūlasaññī viharati nāma. ‘‘Cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hotī’’tiādinā (paṭi. ma. 

身体的意志是指在行走时产生的勇气。精神的意志是指“我不会破坏这个座位，直到我的心因无所依而从烦恼中解脱”。这种勇气是在没有身体的修行中产生的。身体的安宁是指三蕴的安宁。心的安宁是指意识蕴的安宁。平等心觉支的判断就像是正念觉支。
在这部经中，混合的觉支被提到。在这些内在的法中，正念、观察、平等心，这些是由于自身的蕴而存在的，属于世俗的，此外，达到道的身体的勇气。虽然无思无虑的禅定确实属于色界，但在色界的觉支是无法获得的，因此属于出世的。那些长老通过慈悲、观察、禅定等觉支提升他们的修行，依他们的理解，色界与无色界的觉支都存在。在觉支中，无色界的喜悦是无法完全获得的，其余六种则是混合的。因此，在教义结束时，有些比丘成为了初果，有些成为了二果，有些成为了三果，有些成为了阿罗汉。
火经的解释
第三，我说，僧人们，正念是无处不在的，像盐和香料一样，像所有的事情一样，正念是应当被追求的。就像盐和香料能渗入所有的调味品，像所有的公务员能完成所有的工作一样，正念的培养、心的控制，所有这些都依赖于正念，没有正念就无法完成，因此如此说。在这部经中，初步的观察觉支被提到。
带有慈心的经文解释
第四，带有慈心的心是指在所有方面的纯净之道（纯净道1.240-241）被广泛阐述。我也是，尊者，向弟子们传授这样的法，这也是他们听到老师的法教后所说的。在外道的场合，没有“应当断除五种障碍，修习慈心等四种慈悲的修行”。那么，什么是结果呢？什么是最终的呢？什么是果实呢？什么是结局呢？带有慈心的就是与慈心相伴、相结合的。这种道理在各处都是相同的。与孤独相关的内容也是如此。
“小的非恶”是指两类小的非恶——七种非恶和因缘非恶。在这个小的非恶中，意指在可爱的地方。非恶的感觉是指不喜欢的感觉。如何才能这样生活呢？是通过观察不净或无常来进行思维。这里提到的“如何在小的非恶中生活，非恶的感觉在可爱的地方，观察不净或无常”是如此。在非恶的地方，若在不喜欢的地方，带有慈心或关注元素的思维，便是非恶的感觉。就像说“如何在非恶中生活，若在不喜欢的地方，带有慈心或关注元素的思维”。在两者混合的地方也是如此。在小的非恶与非恶的地方，带有不净或无常的思维，便是非恶的感觉。而在非恶与非恶的地方，带有慈心或关注元素的思维，便是非恶的感觉。“用眼睛看到的形象不会令人愉快”这样的道理也同样适用。

2.17) nayena vuttaṃ pana chaḷaṅgupekkhaṃ pavattayamāno ‘‘appaṭikūle ca paṭikūle ca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako tattha viharati sato sampajāno’’ti veditabbo.

Ettāvatā ca imassa bhikkhuno mettāya tikacatukkajjhānaṃ nibbattetvā tadeva pādakaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pattassa saha vipassanāya maggasambojjhaṅgānaṃ ariyiddhiyā ca dassitattā desanā vinivaṭṭetabbā siyā. Idaṃ pana mettājhānaṃ pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasantopi yo arahattaṃ pāpuṇituṃ na sakkoti, yasmā tassa arahattaparamā mettā na hoti. Yaṃparamā pana hoti, taṃ dassetabbaṃ. Tasmā tassa dassanatthaṃ ayaṃ desanā āraddhā. Parato sabbaso vā pana rūpasaññānaṃ samatikkamātiādīsupi iminā nayena puna desanārambhapayojanaṃ veditabbaṃ.

Subhaparamanti subhaniṭṭhaṃ, subhakoṭikaṃ, subhanipphattiṃ. Idhapaññassāti idheva paññā assa, nayimaṃ lokaṃ atikkamatīti idhapañño, tassa idhapaññassa, lokiyapaññassāti attho. Uttarivimuttiṃ appaṭivijjhatoti lokuttaradhammaṃ appaṭivijjhantassa. Yo pana paṭivijjhituṃ sakkoti, tassa arahattaparamāva mettā hotīti attho. Karuṇādīsupi eseva nayo.

Kasmā panetāsaṃ mettādīnaṃ subhaparamāditā vuttā bhagavatāti? Sabhāgavasena tassa tassa upanissayattā. Mettāvihārissa hi sattā appaṭikūlā honti, athassa appaṭikūlaparicayā appaṭikūlesu parisuddhavaṇṇesu nīlādīsu cittaṃ upasaṃharato appakasireneva tattha cittaṃ pakkhandati. Iti mettā subhavimokkhassa upanissayo hoti, na tato paraṃ, tasmā subhaparamāti vuttā.

Karuṇāvihārissa uṇhābhighātādirūpanimittaṃ sattadukkhaṃ samanupassantassa karuṇāya pavattisambhavato rūpe ādīnavo parividito hoti , athassa parividitarūpādīnavattā pathavīkasiṇādīsu aññataraṃ ugghāṭetvā rūpanissaraṇe ākāse cittaṃ upasaṃharato appakasireneva tattha cittaṃ pakkhandati. Iti karuṇā ākāsānañcāyatanassa upanissayo hoti, na tato paraṃ, tasmā ākāsānañcāyatanaparamāti vuttā.

Muditāvihārissa pana tena tena pāmojjakāraṇena uppannapāmojjasattānaṃ viññāṇaṃ samanupassantassa muditāya pavattisambhavato viññāṇaggahaṇaparicitaṃ hoti, athassa anukkamādhigataṃ ākāsānañcāyatanaṃ atikkamma ākāsanimittagocare viññāṇe cittaṃ upasaṃharato appakasireneva tattha cittaṃ pakkhandati. Iti muditā viññāṇañcāyatanassa upanissayo hoti, na tato paraṃ, tasmā viññāṇañcāyatanaparamāti vuttā.

Upekkhāvihārissa pana ‘‘sattā sukhitā vā hontu, dukkhato vā vimuccantu, sampattasukhato vā mā vigacchantū’’ti ābhogābhāvato sukhadukkhādiparamatthagāhavimukhasambhavato avijjamānaggahaṇadukkhacittaṃ hoti. Athassa paramatthagāhato vimukhabhāvaparicitacittassa paramatthato avijjamānaggahaṇadukkhacittassa ca anukkamādhigataṃ viññāṇāñcāyatanaṃ samatikkammasambhavato avijjamāne paramatthabhūtassa viññāṇassa abhāve cittaṃ upasaṃharato appakasireneva tattha cittaṃ pakkhandati. Iti upekkhā ākiñcaññāyatanassa upanissayo hoti, na tato paraṃ, tasmā ākiñcaññāyatanaparamāti vuttā. Desanāpariyosāne pañcasatā bhikkhū arahattaṃ pattāti.

5. Saṅgāravasuttavaṇṇanā



2.17）如是所说的六种平等是指“在非恶和恶的两者中，放下这两者的执着，保持平等心，安住于此，保持觉知与正念”。
至此，通过对这位比丘的慈心，生起三种禅定，成为基础，进一步发展观察，获得阿罗汉果，显示出与观察觉支的高贵力量，因此教义应当停止。而这是因为，若通过慈心的禅定成为基础，尽管对法的理解正确，若无法获得阿罗汉果，则他所获得的阿罗汉果的最高境界便不再是慈心。因此，必须展示出这一点。因此，教义的开始是为了展示这一点。而在其他方面，例如超越所有的形象等，也应以此方式理解教义的开始。
善的最高境界是指良好的结果、良好的成就、良好的结果。在这里的智慧是指此处的智慧，意指不超越此世；这里的智慧，是指世俗的智慧。对出世解脱的理解是指对出世法的理解较少。若能理解，则他的阿罗汉果的最高境界便是慈心。
为何提到这些慈心等的善的最高境界呢？是因为它们的因缘关系。因为在慈心的修行中，众生是非恶的，因此在非恶的积累中，心会因纯净而升起，心会轻易地向那里倾斜。因此，慈心成为了善的解脱的因缘，而不是其他的，因此称之为善的最高境界。
在悲心的修行中，由于观察众生的痛苦，悲心的生起是可能的，因此对形象的痛苦有了深刻的理解。由于对形象的痛苦的深刻理解，若在地界、元素等中，抬起心，心会轻易地向那里倾斜。因此，悲心成为了空间的因缘，而不是其他的，因此称之为空间的最高境界。
在喜心的修行中，由于观察到众生因某种原因而生起的喜悦，喜心的生起是可能的，因此对意识的把握是熟悉的。若超越逐渐获得的空间，向空间的对象的意识抬起心，心会轻易地向那里倾斜。因此，喜心成为了意识的因缘，而不是其他的，因此称之为意识的最高境界。
在平等心的修行中，“愿众生幸福，愿众生从痛苦中解脱，愿众生的幸福不消失”，由于对幸福和痛苦的根本理解，心会因对绝对的把握而生起。由于对绝对的把握而解脱的心，若超越绝对的存在，心会轻易地向那里倾斜。因此，平等心成为了无所依的因缘，而不是其他的，因此称之为无所依的最高境界。教义结束时，五百位比丘达到了阿罗汉果。
震动经的解释

236. Pañcame pagevāti paṭhamaññeva. Kāmarāgapariyuṭṭhitenāti kāmarāgagahitena. Kāmarāgaparetenāti kāmarāgānugatena. Nissaraṇanti tividhaṃ kāmarāgassa nissaraṇaṃ vikkhambhananissaraṇaṃ tadaṅganissaraṇaṃ samucchedanissaraṇanti . Tattha asubhe paṭhamajjhānaṃ vikkhambhananissaraṇaṃ nāma, vipassanā tadaṅganissaraṇaṃ nāma, arahattamaggo samucchedanissaraṇaṃ nāma. Taṃ tividhampi nappajānātīti attho. Attatthampītiādīsu arahattasaṅkhāto attano attho attattho nāma, paccayadāyakānaṃ attho parattho nāma, sveva duvidhopi ubhayattho nāma. Iminā nayena sabbavāresu attho veditabbo.

Ayaṃ pana viseso – byāpādassa nissaraṇantiādīsu hi dveva nissaraṇāni vikkhambhananissaraṇañca samucchedanissaraṇañca. Tattha byāpādassa tāva mettāya paṭhamajjhānaṃ vikkhambhananissaraṇaṃ, anāgāmimaggo samucchedanissaraṇaṃ. Thinamiddhassa ālokasaññā vikkhambhananissaraṇaṃ, arahattamaggo samucchedanissaraṇaṃ. Uddhaccakukkuccassa yo koci samatho vikkhambhananissaraṇaṃ, uddhaccassa panettha arahattamaggo, kukkuccassa anāgāmimaggo samucchedanissaraṇaṃ. Vicikicchāya dhammavavatthānaṃ vikkhambhananissaraṇaṃ, paṭhamamaggo samucchedanissaraṇaṃ.

Yā panettha seyyathāpi brāhmaṇa udapatto saṃsaṭṭho lākhāya vātiādikā upamā vuttā, tāsu udapattoti udakabharitā pāti. Saṃsaṭṭhoti vaṇṇabhedakaraṇavasena saṃsaṭṭho. Pakkuthitoti kuthito. Usmudakajātoti usumajāto. Sevālapaṇakapariyonaddhoti tilabījakādibhedena sevālena vā nīlamaṇḍūkapiṭṭhivaṇṇena vā udakapiṭṭhiṃ chādetvā nibbattapaṇakena pariyonaddho. Vāteritoti vātena erito kampito. Āviloti appasanno. Luḷitoti asannisinno. Kalalībhūtoti kaddamībhūto. Andhakāre nikkhittoti koṭṭhantarādibhede anālokaṭṭhāne ṭhapito. Imasmiṃ sutte bhagavā tīhi bhavehi desanaṃ nivattetvā arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhāpesi, brāhmaṇo pana saraṇamatte patiṭṭhito.

6. Abhayasuttavaṇṇanā

237. Chaṭṭhe aññāṇāya adassanāyāti aññāṇatthāya adassanatthāya. Taggha bhagavā nīvaraṇāti ekaṃsena bhagavā nīvaraṇā. Kāyakilamathoti kāyadaratho. Cittakilamathoti cittadaratho. Sopi me paṭippassaddhoti tassa kira satthu santike sītalaṃ utusappāyaṭṭhānaṃ pavisitvā nisinnassa kāyadaratho paṭipassambhi, tasmiṃ paṭipassaddhe tadanvayeneva cittadarathopi. Apica maggenevassa etaṃ ubhayampi passaddhanti veditabbaṃ.

7. Ānāpānavaggo

1. Aṭṭhikamahapphalasuttādivaṇṇanā

238. Sattamādīsu aṭṭhikasaññāti aṭṭhikaṃ aṭṭhikanti bhāventassa uppannasaññā. Taṃ panetaṃ bhāvayato yāva nimittaṃ na uppajjati, tāva chavipi cammampi upaṭṭhāti. Nimitte pana uppanne chavicammāni neva upaṭṭhahanti, saṅkhavaṇṇo suddhaaṭṭhikasaṅghāṭova upaṭṭhāti hatthikkhandhagataṃ dhammikatissarājānaṃ olokentassa sāmaṇerassa viya, paṭimagge hasamānaṃ itthiṃ olokentassa cetiyapabbatavāsino tissattherassa viya cāti. Vatthūni visuddhimagge (visuddhi. 1.15) vitthāritāni. Sati vā upādiseseti gahaṇasese upādānasese vijjamānamhi.

2-10. Puḷavakasuttādivaṇṇanā

239-247.Puḷavakasaññāti puḷavaṃ puḷavanti bhāventassa uppannasaññā. Vinīlakasaññādīsupi eseva nayo. Vinicchayakathā panettha saddhiṃ bhāvanānayena visuddhimagge (visuddhi. 1.102) vuttā. Mettādayo tikacatukkajjhānavasena veditabbā, upekkhā catutthajjhānavaseneva.

8. Nirodhavaggo

1-10. Asubhasuttādivaṇṇanā

248-

第五，所说的“首先”是指第一。被欲望所缠绕是指被欲望所掌控。被欲望所引导是指被欲望所引导。解脱是指欲望的三种解脱：抑制的解脱、随伴的解脱、根本的解脱。这里，非净的初禅是抑制的解脱，观察是随伴的解脱，阿罗汉道是根本的解脱。此三种解脱的意义并不被理解。
“自我之意”等等，所指的是与阿罗汉相关的自我之意，因缘的给予者的意义是指他者之意，自己和他者的意义是指双重的意义。按照这种方式，所有的意义都应被理解。
然而，这里有个特殊之处——在愤怒的解脱中，实际上有两种解脱：抑制的解脱和根本的解脱。在这里，愤怒的抑制的解脱是通过慈心的初禅，而根本的解脱是通过无漏道。懈怠的抑制的解脱是通过光明的觉知，而根本的解脱是通过阿罗汉道。对于忧虑和疑虑，抑制的解脱是通过任何的平静，而忧虑的根本解脱是通过阿罗汉道，疑虑的根本解脱是通过初果道。
在这里所说的比喻，例如“像是布施的婆罗门”等等，所提到的比喻是指装满水的容器。被缠绕是指因色相的分裂而被缠绕。被击打是指被打击。由于水的性质而生起的，因而被称为“水生”。被种子等所包围，或是用青蛙的颜色覆盖的，或者用水覆盖的，因而被称为“水的覆盖”。被风所推动的是被风所摇动。被压迫的是被压迫。被泥土所覆盖的是被泥土所覆盖。被黑暗所掩盖的是被放置于无光的地方。在这部经中，佛陀通过三种存在的教义，结束了关于阿罗汉的教义，而婆罗门则仅仅是依靠保护而立足。
无畏经的解释
第六，所说的“因无知而不见”是指因无知的目的而不见。这里佛陀提到的障碍是指单一的障碍。身体的烦恼是指身体的痛苦。心的烦恼是指心的痛苦。也就是说，对我来说，身体的痛苦是通过进入老师的凉爽的气候而坐下时，身体的痛苦得以平息，在这种平息中，心的痛苦也随之平息。此外，这两者的平息也应被理解为通过道而平息。
呼吸经
骨果的经文解释
在第七中，所说的“骨”的意义是指“骨”的意识的生起。若在此生起意识，直到现象未生起之前，皮肤和肉体也会保持。若现象生起，皮肤和肉体则不会保持，色相的清净如同清澈的骨架，保持如同看到手中持有的法王的样子，或是看到微笑的女人，或是看到在寺庙山中居住的长老的样子等。物体在清净道中（清净道1.15）被广泛阐述。正念或是依附的状态是指在存在的状态中显现。
2-10. 普拉瓦卡经的解释
239-247. 所说的“普拉瓦卡”的意义是指“普拉瓦”。在“维尼拉卡”的意义等方面也是如此。关于判断的讨论，在此与修行的方式结合在清净道中（清净道1.102）提到。慈心等应通过三种禅定来理解，而平等心则应通过第四禅定来理解。
消灭经
1-10. 非净经的解释
248-

257.Asubhasaññāti asubhe paṭhamajjhānasaññā. Maraṇasaññāti ‘‘avassaṃ maritabbaṃ, maraṇapaṭibaddhaṃ me jīvita’’nti abhiṇhaṃ paccavekkhantassa uppannasaññā . Āhāre paṭikūlasaññāti odanakummāsādimhi ajjhoharaṇīye paṭikūlasaññā. Sabbaloke anabhiratisaññāti sakalalokasmiṃ anabhiratiṃ uppādentassa uppannasaññā. Pahānasaññāvirāgasaññāti dve pubbabhāgā. Nirodhasaññā missakā. Evametāni aṭṭhikasaññādīni vīsati kammaṭṭhānāni niddiṭṭhāni. Tesaṃ navasu appanā honti, ekādasa upacārajjhānikā. Sesā panettha vinicchayakathā visuddhimagge (visuddhi. 1.294) āgatāva. Gaṅgāpeyyālādayo maggasaṃyutte vuttanayeneva veditabbā.

Bojjhaṅgasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Satipaṭṭhānasaṃyuttaṃ

1. Ambapālivaggo

1. Ambapālisuttavaṇṇanā

367. Satipaṭṭhānasaṃyuttassa paṭhame ambapālivaneti ambapāliyā nāma rūpūpajīviniyā ropite ambavane. Taṃ kira tassā uyyānaṃ ahosi. Sā satthu dhammadesanaṃ sutvā pasannacittā tattha vihāraṃ kāretvā tathāgatassa niyyātesi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Ekāyanvāyanti ekāyano ayaṃ. Tattha ekāyanoti ekamaggo. Maggassa hi –

‘‘Maggo pantho patho pajjo, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ;

Nāvā uttarasetū ca, kullo ca bhisi saṅkamo’’ti. (cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddeso 101) –

Bahūni nāmāni. Svāyaṃ idha ayananāmena vutto. Tasmā ekāyanvāyaṃ, bhikkhave, maggoti ettha ekamaggo. Ayaṃ, bhikkhave, maggo, na dvedhāpathabhūtoti evamattho daṭṭhabbo. Maggoti kenaṭṭhena maggo? Nibbānagamanaṭṭhena, nibbānatthikehi magganīyaṭṭhena ca.

Sattānaṃ visuddhiyāti rāgādīhi malehi abhijjhāvisamalobhādīhi ca upakkilesehi saṃkiliṭṭhacittānaṃ sattānaṃ visuddhatthāya. Sokaparidevānaṃ samatikkamāyāti sokassa ca paridevassa ca samatikkamāya, pahānāyāti attho. Dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāyāti kāyikadukkhassa ca cetasikadomanassassa cāti imesaṃ dvinnaṃ atthaṅgamāya, nirodhāyāti attho. Ñāyassa adhigamāyāti ñāyo vuccati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, tassa adhigamāya pattiyāti vuttaṃ hoti. Ayañhi pubbabhāge lokiyo satipaṭṭhānamaggo bhāvito lokuttaramaggassa adhigamāya saṃvattati . Tenāha ‘‘ñāyassa adhigamāyā’’ti. Nibbānassa sacchikiriyāyāti taṇhāvānavirahitattā nibbānanti laddhanāmassa amatassa sacchikiriyāya, attapaccakkhāyāti vuttaṃ hoti. Ayañhi maggo bhāvito anupubbena nibbānasacchikiriyaṃ sādheti. Tenāha ‘‘nibbānassa sacchikiriyāyā’’ti.

Evaṃ bhagavatā sattahi padehi ekāyanamaggassa vaṇṇo bhāsito, so kasmāti ce? Bhikkhūnaṃ ussāhajananatthaṃ. Vaṇṇabhāsanañhi sutvā te bhikkhū – ‘‘ayaṃ kira maggo hadayasantāpabhūtaṃ sokaṃ, vācāvippalāpabhūtaṃ paridevaṃ, kāyikaasātabhūtaṃ dukkhaṃ, cetasikaasātabhūtaṃ domanassanti cattāro upaddave harati. Visuddhiṃ, ñāyaṃ, nibbānanti tayo visese āvahatī’’ti ussāhajātā imaṃ desanaṃ uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ, dhāretabbaṃ, imañca maggaṃ bhāvetabbaṃ maññissanti. Iti tesaṃ bhikkhūnaṃ ussāhajananatthaṃ vaṇṇaṃ abhāsi kambalavāṇijādayo kambalādīnaṃ vaṇṇaṃ viya.

Yadidanti nipāto, ye imeti ayamassa attho. Cattāroti gaṇanaparicchedo. Tena ‘‘na tato heṭṭhā, na uddha’’nti satipaṭṭhānaparicchedaṃ dīpeti. Satipaṭṭhānāti tayo satipaṭṭhānā satigocaropi, tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno paṭighānunayavītivattatāpi, satipi. ‘‘Catunnaṃ, bhikkhave, satipaṭṭhānānaṃ samudayañca atthaṅgamañca desessāmi taṃ suṇātha. Ko ca, bhikkhave, kāyassa samudayo? Āharasamudayā kāyasamudayo’’tiādīsu (saṃ. ni. 5.408) hi satigocaro satipaṭṭhānanti vutto. Tathā ‘‘kāyo upaṭṭhānaṃ, no sati, sati upaṭṭhānañceva sati cā’’tiādīsupi (paṭi. ma. 

非净的意识是指非净的初禅意识。死亡的意识是指“必然会死，生存与死亡相连”的不断思考所生起的意识。对食物的反感意识是指在米饭和粥等可食用的食物中生起的反感意识。对整个世界的不满足意识是指在整个世界中生起的不满足意识。放弃的意识与无欲的意识是两个先前的部分。灭尽的意识是混合的。如此，这些非净的意识等共计二十种修行方法已被列出。在这些中，有九种是专注的，十一种是随念的。其余的讨论则在清净道中（清净道1.294）已述及。关于恒河的水等应依照所述的方式理解。
觉支的相关解释已完成。
正念所依的经
阿姆巴帕利经的解释
在正念所依的经中，所说的“阿姆巴帕利”是指阿姆巴帕利所生的与树木相关的生物。那是她的园子。她在听到老师的教法后，心中欢喜，于是在那里建立了住处。为此而提到的。单一的道路是指单一的路径。在这里，单一的道路是指一条道路。因为道路是——
“道路是路径，通向彼岸；
船只越过河流，桥梁架起沟通。”
有许多名称。这里是以“单一路径”来称呼。因此，这里说的“单一的道路”是指一条道路。这里的道路，尊者们，应当理解为不是两条道路。道路是指什么地方的道路？是指通往涅槃的道路，是指应当通往涅槃的道路。
众生的净化是指因欲望等污垢而被污染的众生的净化。为了超越悲伤和哀悼，是指为了超越悲伤和哀悼，放弃的意义。为了消除痛苦与烦恼，是指身体的痛苦和心的烦恼的消除，是为了超越这两者的痛苦，意指消亡。为了获得智慧，是指八正道被称为智慧，为了获得它而说。因为这在某种程度上是世俗的正念所依的道路，最终通向出世的道路。因此说“为了获得智慧”。
为了实现涅槃的真实，是指因无欲而获得的涅槃的真实，因而被称为不死的真实。因为这条道路逐渐通向涅槃的真实。因此说“为了实现涅槃的真实”。
因此，佛陀以七个方面描述了单一路径的特征，问道：为什么呢？是为了激励比丘们。因为听到特征的描述，他们会想到：“这条道路确实是带走了心中的痛苦、言语中的哀叹、身体中的苦痛、心中的烦恼，这四种苦难都被带走。清净、智慧、涅槃这三种特性被带走。”因此，他们会激励自己去理解、去掌握、去保持，并认为这条道路应当被发展。因此，为了激励这些比丘，描述了特征，如同商人对商品的描述。
所说的“即是”是指引导，所指的是这一点。四个是指计算的界限。由此可见“没有下面，没有上面”是指正念的界限。正念是指三种正念，正念的对象也是如此，三者都在修行的比丘中，老师的教导也在其中，正念也是如此。“比丘们，我将教导四种正念的生起与消失，请听。”那么，身体的生起是什么？是指饮食的生起。

2.35). Tassa attho – patiṭṭhāti asminti paṭṭhānaṃ. Kā patiṭṭhāti? Sati. Satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ. Padhānaṃ ṭhānanti vā paṭṭhānaṃ. Satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ hatthiṭṭhānaassaṭṭhānādīni viya.

‘‘Tayo satipaṭṭhānā, yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī’’ti (ma. ni. 3.311) ettha tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno paṭighānunayavītivattatā satipaṭṭhānanti vuttā. Tassattho – paṭṭhapetabbato paṭṭhānaṃ, pavattayitabbatoti attho. Kena paṭṭhapetabboti? Satiyā. Satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānanti.

‘‘Cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrentī’’tiādīsu (ma. ni. 3.147; saṃ. ni. 5.989) pana satiyeva satipaṭṭhānanti vuttā. Tassattho – patiṭṭhātīti paṭṭhānaṃ, upaṭṭhāti okkanditvā pakkhanditvā pavattatīti attho. Satiyeva paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ. Atha vā saraṇaṭṭhena sati, upaṭṭhānaṭṭhena paṭṭhānaṃ, iti sati ca sā paṭṭhānañcātipi satipaṭṭhānaṃ. Idamidha adhippetaṃ.

Yadi evaṃ kasmā ‘‘satipaṭṭhānā’’ti bahuvacanaṃ katanti? Satīnaṃ bahuttā. Ārammaṇabhedena hi bahukā satiyo. Atha ‘‘maggo’’ti kasmā ekavacananti? Magganaṭṭhena ekattā. Catassopi hi etā satiyo magganaṭṭhena ekattaṃ gacchanti. Vutañhetaṃ ‘‘maggoti kenaṭṭhena maggo? Nibbānamagganaṭṭhena, nibbānatthikehi magganīyaṭṭhena cā’’ti. Catassopi cetā aparabhāge kāyādīsu ārammaṇesu kiccaṃ sādhayamānā nibbānaṃ gacchanti, ādito paṭṭhāya ca nibbānatthikehi maggiyantīti tasmā catassopi eko maggoti vuttā. Evañca sati vacanānusandhinā sānusandhikāva desanā hoti.

Katame cattāroti kathetukamyatāpucchā. Kāyeti rūpakāye. Kāyānupassīti kāyaṃ anupassanasīlo, kāyaṃ vā anupassamāno. Ayañhi bhikkhu imaṃ kāyaṃ aniccānupassanādīnaṃ sattannaṃ anupassanānaṃ vasena aniccato anupassati, no niccato, dukkhato anupassati, no sukhato, anattato anupassati, no attato, nibbindati, no nandati, virajjati, no rajjati, nirodheti, no samudeti, paṭinissajjati, no ādiyati. So taṃ aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati, dukkhato anupassanto sukhasaññaṃ pajahati , anattato anupassanto attasaññaṃ pajahati, nibbindanto nandiṃ pajahati, virajjanto rāgaṃ pajahati, nirodhento samudayaṃ pajahati, paṭinissajjanto ādānaṃ pajahatīti veditabbo.

Viharatīti irīyati. Ātāpīti tīsu bhavesu kilese ātapatīti ātāpo, vīriyassetaṃ nāmaṃ. Ātāpo assa atthīti ātāpī. Sampajānoti sampajaññasaṅkhātena ñāṇena samannāgato. Satimāti kāyapariggāhikāya satiyā samannāgato. Ayaṃ pana yasmā satiyā ārammaṇaṃ pariggahetvā paññāya anupassati. Na hi sativirahitassa anupassanā nāma atthi, tenevāha ‘‘satiñca khvāhaṃ, bhikkhave, sabbatthikaṃ vadāmī’’ti (saṃ. ni. 

2.35）其意是——“建立在存在之上”，即是基础。什么是基础？是正念。正念的基础是正念的建立。正念的基础与身心的状态等同。
“三种正念，若有修行者修习，导师有能力进行引导”（《中部·尼柯罗经》3.311），在这里提到的正念是指在三种修行者中，导师的教导与反应的作用。其意是——因需要建立而建立，因需要引导而引导。什么需要建立？是正念。正念的基础是正念的建立。
“四种正念的培养，广泛的修习，充满七种觉支”（《中部·尼柯罗经》3.147；《相应部·尼柯罗经》5.989），在这里同样是指正念的基础。其意是——建立在存在之上，保持并通过观察而生起。正念的基础是正念的基础。或者说，作为依靠的正念，作为维持的基础，因此正念也可称为基础。这是这里的意图。
如果是这样，为什么要用复数“正念”呢？因为正念有很多。因对象的不同，正念也有很多。若说“道路”，为何用单数呢？因为在道路的意义上是统一的。因为这四种正念在道路的意义上是统一的。这里提到的“道路”是指什么地方的道路？是指通往涅槃的道路，是指应当通往涅槃的道路。
这四种正念在后面也在身体等方面的对象中，努力达成涅槃，从一开始便是为了涅槃的目的，因此这四种正念也被称为统一的道路。因此，正念的教导是有其关联的。
那么，哪四种呢？是为了说明而询问的。身体是指物质的身体。身体的观察是指观察身体的修行者，或观察身体。这个比丘通过观察身体的无常等，观察到七种观察的状态，观察到无常，而不是常，观察到痛苦，而不是乐，观察到无我，而不是我，因而生起厌离，而不是欢喜，生起厌弃，而不是执着，灭尽而不是生起，放弃而不是获取。他在观察无常时，放弃了常的观念；在观察痛苦时，放弃了乐的观念；在观察无我时，放弃了我的观念；在厌离时，放弃了欢喜；在厌弃时，放弃了贪欲；在灭尽时，放弃了生起；在放弃时，放弃了执着。
“居住”是指行走。“精进”是指在三种存在中，努力克服烦恼，精进的名称。精进是指有意义的努力。保持正念是指以身体为基础的正念。这里是因为正念通过对象的把握而以智慧观察。因为没有正念的观察是不存在的，因此说：“我说正念是无处不在的”（《相应部·尼柯罗经》）。

5.234). Tasmā ettha ‘‘kāye kāyānupassī viharatī’’ti ettāvatā kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ vuttaṃ hoti. Atha vā yasmā anātāpino antosaṅkhepo antarāyakaro hoti, asampajāno upāyapariggahe anupāyaparivajjane ca sammuyhati, muṭṭhassati upāyāpariccāge anupāyāpariggahe ca asamattho hoti, tenassa taṃ kammaṭṭhānaṃ na sampajjati. Tasmā yesaṃ dhammānaṃ ānubhāvena taṃ sampajjati, tesaṃ dassanatthaṃ ‘‘ātāpī sampajāno satimā’’ti idaṃ vuttanti veditabbaṃ.

Iti kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ sampayogaṅgañjassa dassetvā idāni pahānaṅgaṃ dassetuṃ vineyya loke abhijjhādomanassanti vuttaṃ. Tattha vineyyāti tadaṅgavinayena vā vikkhambhanavinayena vā vinayitvā. Loketi tasmiṃyeva kāye. Kāyo hi idha lujjanapalujjanaṭṭhena lokoti adhippeto. Yasmā panassa na kāyamatteyeva abhijjhādomanassaṃ pahīyati, vedanādīsupi pahīyati eva. Tasmā ‘‘pañcapi upādānakkhandhā loko’’ti vibhaṅge (vibha. 362) vuttaṃ. Lokasaṅkhātattā vā tesaṃ dhammānaṃ atthuddhāranayenetaṃ vuttaṃ. Yaṃ panāha ‘‘tattha katamo loko, sveva kāyo loko’’ti, ayamevettha attho. Tasmiṃ loke abhijjhādomanassaṃ vineyyāti evaṃ sambandho daṭṭhabbo.

Vedanāsūti ettha tisso vedanā, tā ca lokiyā eva, cittampi lokiyaṃ, tathā dhammā. Yathā pana vedanā anupassitabbā, tathā anupassanto esa vedanānupassīti veditabbo. Esa nayo cittadhammesu. Kathañca vedanā anupassitabbāti? Sukhā tāva vedanā dukkhato, dukkhā sallato, adukkhamasukhā aniccato. Yathāha –

‘‘Yo sukhaṃ dukkhato adda, dukkhamaddakkhi sallato;

Adukkhamasukhaṃ santaṃ, addakkhi naṃ aniccato;

Sa ve sammaddaso bhikkhu, upasanto carissatī’’ti.

Sabbā eva cetā dukkhātipi anupassitabbā. Vuttañhetaṃ ‘‘yaṃkiñci vedayitaṃ, sabbaṃ taṃ dukkhasminti vadāmī’’ti (saṃ. ni. 4.259). Sukhadukkhatopi ca anupassitabbā, yathāha – ‘‘sukhā kho, āvuso visākha, vedanā ṭhitisukhā vipariṇāmadukkhā’’ti (ma. ni. 1.465) sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Apica aniccādisattaanupassanāvasenapi anupassitabbā.

Cittadhammesupi cittaṃ tāva ārammaṇādhipatisahajātabhūmikammavipākakiriyādinānattabhedānaṃ aniccādianupassanānaṃ sarāgādīnañca bhedānaṃ vasena anupassitabbaṃ. Dhammā salakkhaṇasāmaññalakkhaṇānaṃ suññatadhammassa aniccādisattaanupassanānaṃ ‘‘santaṃ vā ajjhattaṃ kāmacchanda’’ntiādīnañca pabhedānaṃ vasena anupassitabbā. Sesaṃ vuttanayameva. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana dīghamajjhimaṭṭhakathāsu (dī. ni. aṭṭha. 2.373 ādayo; ma. ni. aṭṭha. 1.105 ādayo) satipaṭṭhānavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbo.

2. Satisuttavaṇṇanā



5.234）因此这里所说的“身体观察者在其中安住”，就是指身体观察的正念基础。或者说，由于没有烦恼的内在概念，造成了障碍，未能明了方法的把握与避免，因此在方法的选择上无能为力，因此他无法获得这一修行方法。因此，因缘的法则使他能够获得，故此应理解为“精进、明了、正念”。
因此，显示身体观察的正念基础后，现在要显示放弃的特征，放弃对世俗的贪欲与烦恼。在这里，放弃是指通过放弃的方式或通过抑制的方式进行放弃。世俗是指在此身体中。身体在这里是指因摇动与不摇动而被称为世俗。因为对他而言，不仅仅是在身体上放弃贪欲与烦恼，而是在感受等方面也同样放弃。因此说“五蕴皆是世俗”（《分别论》362）。因世俗的意义，因而以此法则来说明。若问“那里是什么世俗？就是身体是世俗”，这就是这里的意义。在这个世俗中，放弃贪欲与烦恼应被如此理解。
在感受方面，这里有三种感受，且这些都是世俗的，心也是世俗的，法也是如此。就如同感受应被观察，观察不到的就是感受观察。这个法则也适用于心法。那么，感受应如何被观察呢？快乐的感受是从痛苦中生起的，痛苦的感受是从刺痛中生起的，无痛无乐的感受是从无常中生起的。如所说：
“谁从痛苦中见快乐，
谁从痛苦中见痛苦；
无痛无乐的安宁，
从无常中见其无常；
他确实是明了的比丘，
安住于此行走。”
所有这些都应被观察为痛苦。正如所说：“无论何种感受，皆应称之为痛苦”（《相应部·尼柯罗经》4.259）。快乐与痛苦也应被观察，如所说：“快乐啊，朋友维萨卡，感受是安稳的快乐，是变迁的痛苦”（《中部·尼柯罗经》1.465），所有这些都应被详细阐述。此外，因无常等的观察也应被观察。
在心法方面，心应从对象的主导、共生的状态、因果的作用等不同的方面进行观察，因无常等的观察也应被观察。法则应从特征的共同性、空性法的无常等的观察，以及“内心的欲望”之类的不同方面进行观察。其余的则是已述的内容。这里是概述，详细内容可参见长中、短中论述（《长部·尼柯罗经》2.373等；《中部·尼柯罗经》1.105等）中的正念基础的论述。
正念经的解释

368. Dutiye satoti kāyādianupassanāsatiyā samannāgato. Sampajānoti catusampajaññapaññāya samannāgato. Abhikkante paṭikkanteti ettha abhikkantaṃ vuccati gamanaṃ, paṭikkantaṃ nivattanaṃ, tadubhayampi catūsu iriyāpathesu labbhati. Gamane tāva purato kāyaṃ abhiharanto abhikkamati nāma, paṭinivattanto paṭikkamati nāma. Ṭhānepi ṭhitakova kāyaṃ purato onamanto abhikkamati nāma, pacchato apanāmento paṭikkamati nāma. Nisajjāyapi nisinnakova āsanassa purimaaṅgābhimukho saṃsaranto abhikkamati nāma, pacchimaaṅgappadesaṃ paccāsaṃsaranto paṭikkamati nāma. Nipajjanepi eseva nayo.

Sampajānakārī hotīti sampajaññena sabbakiccakārī, sampajaññasseva vā kārī. So hi abhikkantādīsu sampajaññaṃ karoteva, na katthaci sampajaññavirahito hoti.

Tattha sātthakasampajaññaṃ, sappāyasampajaññaṃ, gocarasampajaññaṃ, asammohasampajaññanti catubbidhaṃ sampajaññaṃ. Tattha abhikkamanacitte uppanne cittavaseneva agantvā ‘‘kiṃ nu me ettha gatena attho atthi, natthī’’ti atthānatthaṃ pariggaṇhitvā atthapariggaṇhanaṃ sātthakasampajaññaṃ. Tattha ca atthoti cetiyadassanabodhidassanasaṅghadassanatheradassanaasubhadassanādivasena dhammato vaḍḍhi . Cetiyaṃ disvāpi hi buddhārammaṇaṃ, saṅghadassanena saṅghārammaṇaṃ pītiṃ uppādetvā tadeva khayato sammasanto arahattaṃ pāpuṇāti. Mahāvihārasmiñhi dakkhiṇadvāre ṭhatvā mahācetiyaṃ olokentā tiṃsasahassabhikkhū arahattaṃ pāpuṇiṃsu, tathā pacchimadvāre uttaradvāre pācīnadvāre ca, tathā pañhamaṇḍapaṭṭhāne abhayavāpipāḷiyaṃ, thūpārāmadvāre nagarassa dakkhiṇadvāre anurādhavāpipāḷiyaṃ.

Mahāariyavaṃsabhāṇakatthero panāha ‘‘kiṃ tumhe vadatha, mahācetiyassa samantā kucchivedikāya heṭṭhimabhāgato paṭṭhāya paññāyanaṭṭhāne yattha yattha dve pādā sakkā honti samaṃ patiṭṭhāpetuṃ, tattha tattha ekapaduddhāre tiṃsatiṃsa bhikkhusahassāni arahattaṃ pāpuṇiṃsūti sakkā vatu’’nti . Aparo pana mahāthero āha – ‘‘mahācetiyatale ākiṇṇavālikāya bahutarā bhikkhū arahattaṃ pattā’’ti. There disvā tesaṃ ovāde patiṭṭhāya asubhaṃ disvā tattha paṭhamaṃ jhānaṃ uppādetvā tadeva khayato sammasanto arahattaṃ pāpuṇāti. Tasmā etesaṃ dassanaṃ sātthaṃ. Keci pana – ‘‘āmisatopi vaḍḍhi atthoyeva, taṃ nissāya brahmacariyānuggahāya paṭipannattā’’ti vadanti.

Tasmiṃ pana gamane sappāyāsappāyaṃ pariggaṇhitvā sappāyapariggaṇhanaṃ sappāyasampajaññaṃ. Seyyathidaṃ? Cetiyadassanaṃ tāva sātthaṃ. Sace pana cetiyassa mahāpūjāya dasadvādasayojanantare parisā sannipatanti, attano vibhavānurūpā itthiyopi purisāpi alaṅkatapaṭiyattā cittakammarūpakāni viya sañcaranti. Tatra cassa iṭṭhe ārammaṇe lobho, aniṭṭhe paṭigho, asamapekkhane moho uppajjati, kāyasaṃsagge kāyasaṃsaggāpattiṃ āpajjati, jīvitabrahmacariyānaṃ vā antarāyo ca hoti. Evaṃ taṃ ṭhānaṃ asappāyaṃ hoti, vuttappakāraantarāyābhāve sappāyaṃ. Saṅghadassanampi sātthaṃ. Sace pana antogāme mahāmaṇḍapaṃ kāretvā sabbarattiṃ dhammassavanaṃ kārentesu manussesu vuttappakāreneva janasannipāto ceva antarāyo ca hoti, evaṃ taṃ ṭhānaṃ asappāyaṃ, antarāyābhāve sappāyaṃ. Mahāparivārānaṃ therānaṃ dassanepi eseva nayo.


在第二次中，正念是指对身体等的观察所具备的状态。明了是指具备四种明了的智慧。前行的行为称为前行，回退的行为称为回退，这两者在四种行走方式中都可获得。前行时，身体向前移动，称为前行；回退时，身体向后退，称为回退。在站立时，身体向前倾斜移动，称为前行；向后倾斜移动，称为回退。在坐下时，身体面向座位的前方移动，称为前行；向后方移动，称为回退。在躺下时也是如此。
具备明了的行为是指以明了进行一切行为，或是以明了作为行为的基础。因为他在前行等方面都在进行明了的观察，任何地方都不可缺少明了。
在这里，明了有四种：有益的明了、适宜的明了、对象的明了、无迷的明了。在前行的心中，因心的作用而生起的意识，未能抵达的就是“我在这里有什么意义，是否存在”的思考，因而对意义的把握就是有益的明了。在这里，意义是指对圣地的观察、对觉悟的观察、对僧团的观察、对长老的观察、对非净的观察等方面的法则。即使看到圣地，因看到佛的法则、因看到僧团的法则而生起欢喜，最终理解到这一切的灭尽而获得阿罗汉果。在大寺院的南门站立，观看大圣地时，三万三千比丘获得了阿罗汉果，此外在西门、北门、东门，及在第一讲堂的无畏池、佛塔的大门，阿罗汉果也同样获得。
大尊贵的长老说：“你们说什么？在大圣地周围的地方，从底部开始，智慧的地方，在那里两只脚可以平稳站立，在那里可以使三十个比丘获得阿罗汉果。”另一个大长老说：“在大圣地的地方，聚集了很多比丘获得了阿罗汉果。”在此看到他们的教导，观察非净，生起初禅，最终理解到这一切的灭尽而获得阿罗汉果。因此，这些观察是有意义的。然而，有人说：“即使是世俗的增长，意义依然存在，因此依赖于出家修行的生活。”
在这里，前行的行为是指适宜与不适宜的明了。有适宜的明了是指对圣地的观察。如果在圣地进行大供养时，十个或十二个单位的聚会，依照自己的财富，男女都装饰得像艺术品一样。在那里，因对美好的对象，贪欲生起；因对不美好的对象，反感生起；因对无所求的对象，迷惑生起；因身体的接触，身体的接触就会导致障碍，生起对生命的出家生活的障碍。因此，这个地方就变得不适宜，若没有所述的障碍则适宜。对僧团的观察也是有意义的。如果在内村建造大讲堂，整夜听法的人们，就会因所述的方式而有聚会和障碍，因此这个地方就变得不适宜，若没有障碍则适宜。对于大陪伴的长老们的观察也是如此。


Asubhadassanampi sātthaṃ. Tadatthadīpanatthañca idaṃ vatthu – eko kira daharabhikkhu sāmaṇeraṃ gahetvā dantakaṭṭhatthāya gato. Sāmaṇero maggā okkamitvā purato gacchanto asubhaṃ disvā paṭhamajjhānaṃ nibbattetvā tadeva pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasanto tīṇi phalāni sacchikatvā uparimaggatthāya kammaṭṭhānaṃ pariggahetvā aṭṭhāsi. Daharo taṃ apassanto ‘‘sāmaṇerā’’ti pakkosi . So – ‘‘mayā pabbajitadivasato paṭṭhāya bhikkhunā saddhiṃ dve kathā nāma na kathitapubbā, aññasmimpi divase uparivisesaṃ nibbattessāmī’’ti cintetvā ‘‘kiṃ, bhante,’’ti paṭivacanaṃ adāsi. ‘‘Ehī’’ti vutte ekavacaneneva āgantvā – ‘‘bhante, iminā tāva maggena gantvā mayā ṭhitokāse muhuttaṃ puratthābhimukhā hutvā olokethā’’ti āha. So tathā katvā tena pattavisesameva pāpuṇi. Evaṃ ekaṃ asubhaṃ dvinnaṃ janānaṃ atthāya jātaṃ. Evaṃ sātthampi panetaṃ purisassa mātugāmāsubhaṃ asappāyaṃ, mātugāmassa ca purisāsubhaṃ, sabhāgameva sappāyanti evaṃ sappāyapariggaṇhanaṃ sappāyasampajaññaṃ.

Evaṃ pariggahitasātthasappāyassa pana aṭṭhatiṃsakammaṭṭhānesu attano cittarucikaṃ kammaṭṭhānasaṅkhātaṃ gocaraṃ uggahetvā bhikkhācāragocare taṃ gahetvāva gamanaṃ gocarasampajaññaṃ nāma.

Tassāvibhāvatthaṃ idaṃ catukkaṃ veditabbaṃ – idhekacco bhikkhu harati na paccāharati, ekacco paccāharati na harati, ekacco pana neva harati na paccāharati, ekacco harati ca paccāharati ca.

Tattha yo bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya ca āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhetvā tathā rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ majjhimayāme seyyaṃ kappetvā, pacchimayāmepi nisajjācaṅkamehi vītināmetvā, pageva cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇavattaṃ katvā bodhirukkhe udakaṃ āsiñcitvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ paccupaṭṭhapetvā ācariyupajjhāyavattādīni samādāya vattati. So sarīraparikammaṃ katvā senāsanaṃ pavisitvā dve tayo pallaṅke usumaṃ gāhāpento kammaṭṭhānamanuyuñjitvā bhikkhācāravelāya uṭṭhahitvā kammaṭṭhānasīseneva pattacīvaramādāya senāsanato nikkhamitvā kammaṭṭhānaṃ manasikarontova cetiyaṅgaṇaṃ gantvā sace buddhānussatikammaṭṭhānaṃ hoti, taṃ avissajjetvāva cetiyaṅgaṇaṃ pavisati. Aññaṃ ce kammaṭṭhānaṃ hoti, sopānapādamūle ṭhatvā hatthena gahitabhaṇḍaṃ viya taṃ ṭhapetvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā cetiyaṅgaṇaṃ āruyha mahantaṃ cetiyaṃ ce, tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā catūsu ṭhānesu vanditabbaṃ, khuddakaṃ ce, tatheva padakkhiṇaṃ katvā aṭṭhasu ṭhānesu vanditabbaṃ. Cetiyaṃ vanditvā bodhiyaṅgaṇaṃ pattenāpi buddhassa bhagavato sammukhā viya nipaccakāraṃ dassetvā bodhi vanditabbā. So evaṃ cetiyañca bodhiñca vanditvā paṭisāmitaṭṭhānaṃ gantvā paṭisāmitabhaṇḍakaṃ hatthena gaṇhanto viya nikkhittakammaṭṭhānaṃ gahetvā gāmasamīpe kammaṭṭhānasīseneva cīvaraṃ pārupitvā gāmaṃ piṇḍāya pavisati.

Atha naṃ manussā disvā ‘‘ayyo no āgato’’ti paccuggantvā pattaṃ gahetvā āsanasālāya vā gehe vā nisīdāpetvā yāguṃ datvā yāva bhattaṃ na niṭṭhāti, tāva pāde dhovitvā makkhetvā purato nisīditvā pañhaṃ vā pucchanti, dhammaṃ vā sotukāmā honti. Sacepi na kathāpenti, janasaṅgahaṇatthaṃ dhammakathā nāma kātabbāyevāti aṭṭhakathācariyā vadanti. Dhammakathā hi kammaṭṭhānavinimuttā nāma natthi, tasmā kammaṭṭhānasīseneva dhammaṃ kathetvā kammaṭṭhānasīseneva āhāraṃ paribhuñjitvā anumodanaṃ katvā nivattiyamānehipi manussehi anugatova gāmato nikkhamitvā tattha te nivattetvā maggaṃ paṭipajjati.


Asubhadassanampi sātthaṃ。为此，关于那个目的的说明是——有一个年轻的比丘，带着小沙弥去洁净牙齿的地方。小沙弥在走路时看到非净，生起了初禅，作为基础，观察到三种果实，获得了上升的修行方法，便停住了。年轻的比丘没有看到这一点，于是叫道：“小沙弥。”小沙弥回答：“自从我出家以来，与比丘之间从未有过两次对话，其他日子我也会生起特别的状态。”于是他思考：“那么，尊者，”便回答。听到“来吧”后，他便单独前来——“尊者，请允许我在这个修行的地方，面朝前方观察一会儿。”他这样做后，便达到了那个特殊的果位。由此，一个非净的观察为两人所生。因此，这对于人来说，女人的非净是不可取的，男人的非净也是如此，所有的法皆是适宜的，因此适宜的观察是适宜的明了。
因此，关于适宜的明了，若在三十个修行方法中，依据自己的心情，选择名为修行的方法，依赖于乞食的修行，便称为对象的适宜明了。
为了阐明这一点，应理解这四种情况——有的比丘只带走，不带回；有的比丘带回而不带走；有的比丘既不带走也不带回；有的比丘既带走又带回。
在这里，有的比丘白天在散步和坐下时，通过障碍法净化心念，而在夜间的第一时段，适当地安排中间时段的安宁，最后时段也通过坐下散步度过，正如在圣地、菩提树旁洒水，准备饮水和食物，进行教师和导师的工作。他在完成身体的准备后，进入寝处，抓住两个或三个坐垫，选择修行方法，待到乞食的时间，站起身来，带着修行的方法，走出寝处，心中思维着修行的方法，前往圣地，如果是佛的回忆修行，他便不放弃，继续进入圣地。如果是其他的修行方法，他便在楼梯的根部站立，像抓住物品一样保持，抓住对佛的欢喜，走上圣地。如果是大的圣地，他便三次转身，向四个方向礼拜；如果是小的圣地，也同样转身，向八个地方礼拜。礼拜圣地后，面对菩提树，像面对佛陀般展现出虔诚的行为，礼拜菩提树。因此，他这样礼拜圣地和菩提树后，便走向安住的地方，像抓住放弃的修行方法一样，穿上袈裟，进入村庄去乞食。
然后，人们看到他，便说：“尊者来了。”于是迎接他，拿着碗，邀请他在座位上或家中坐下，给他粥，直到饭未结束，他的双足被洗净，擦干，坐在前面，或询问问题，或想听法。如果他们不交谈，为了聚集人群，便应当讲法。讲法是与修行方法解脱的，没有修行方法的讲法是不存在的，因此以修行方法讲法，享用食物，赞叹之后，即使在被人们引导下离开村庄，他仍然走上那条路。


Atha naṃ puretaraṃ nikkhamitvā bahigāme katabhattakiccā sāmaṇeradaharabhikkhū disvā paccuggantvā pattacīvaramassa gaṇhanti. Porāṇakabhikkhū kira na ‘‘amhākaṃ upajjhāyo ācariyo’’ti mukhaṃ oloketvā vattaṃ karonti, sampattaparicchedeneva karonti. Te taṃ pucchanti – ‘‘bhante, ete manussā tumhākaṃ kiṃ honti, mātipakkhato sambandhā pitipakkhato’’ti? Kiṃ disvā pucchathāti? Tumhesu etesaṃ pemaṃ bahumānanti. ‘‘Āvuso, yaṃ mātāpitūhipi dukkarataraṃ, taṃ ete amhākaṃ karonti, pattacīvarampi no etesaṃ santakameva, etesaṃ ānubhāvena neva bhaye bhayaṃ, na chātake chātakaṃ jānāma, edisā nāma amhākaṃ upakārino natthī’’ti tesaṃ guṇe kathayanto gacchati. Ayaṃ vuccati harati na paccāharatīti.

Yassa pana pageva vuttappakāraṃ vattapaṭipattiṃ karontassa kammajatejo pajjalati, anupādiṇṇakaṃ muñcitvā upādiṇṇakaṃ gaṇhāti, sarīrato sedā muccanti, kammaṭṭhānavīthiṃ nārohati, so pageva pattacīvaramādāya vegasāva cetiyaṃ vanditvā gorūpānaṃ nikkhamanavelāyameva gāmaṃ yāgubhikkhāya pavisitvā yāguṃ labhitvā āsanasālaṃ gantvā pivati. Athassa dvittikkhattuṃ ajjhoharaṇamatteneva kammajatejo upādiṇṇakaṃ muñcitvā anupādiṇṇakaṃ gaṇhāti, ghaṭasatena nhāto viya tejodhātupariḷāhanibbānaṃ patvā kammaṭṭhānasīsena yāguṃ paribhuñjitvā pattañca mukhañca dhovitvā antarābhatte kammaṭṭhānaṃ manasikatvā avasesaṭṭhāne piṇḍāya caritvā kammaṭṭhānasīsena āhāraṃ paribhuñjitvā tato paṭṭhāya poṅkhānupoṅkhaṃ upaṭṭhahamānaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvāva āgacchati. Ayaṃ vuccati paccāharati na haratīti. Edisā ca bhikkhū yāguṃ pivitvā vipassanaṃ ārabhitvā buddhasāsane arahattaṃ pattā nāma gaṇanapathaṃ vītivattā. Sīhaḷadīpeyeva tesu tesu gāmesu āsanasālāyaṃ na taṃ āsanamatthi, yattha yāguṃ pivitvā arahattaṃ pattā bhikkhū natthīti.

Yo pana pamādavihārī hoti nikkhittadhuro, sabbavattāni bhinditvā pañcavidhacetovinibandhabaddhacitto viharanto ‘‘kammaṭṭhānaṃ nāma atthī’’tipi saññaṃ akatvā gāmaṃ piṇḍāya pavisitvā ananulomikena gihisaṃsaggena saṃsaṭṭho caritvā ca bhuñjitvā ca tuccho nikkhamati. Ayaṃ vuccati neva harati na paccāharatīti.

Yo panāyaṃ harati ca paccāharati cāti vutto, so gatapaccāgatikavattavasena veditabbo. Attakāmā hi kulaputtā sāsane pabbajitvā dasapi vīsampi tiṃsampi cattālīsampi paññāsampi satampi ekato vasantā katikavattaṃ katvā viharanti ‘‘āvuso, tumhe na iṇaṭṭā, na bhayaṭṭā, na jīvikāpakatā pabbajitā, dukkhā muccitukāmā panettha pabbajitā, tasmā gamane uppannakilesaṃ gamaneyeva niggaṇhatha, ṭhāne, nisajjāya, sayane uppannakilesaṃ sayaneyeva niggaṇhathā’’ti. Te evaṃ katikavattaṃ katvā bhikkhācāraṃ gacchantā aḍḍhausabhausabhaaḍḍhagāvutagāvutantaresu pāsāṇā honti, tāya saññāya kammaṭṭhānaṃ manasikarontāva gacchanti. Sace kassaci gamane kileso uppajjati, tattheva naṃ niggaṇhāti. Tathā asakkonto tiṭṭhati. Athassa pacchato āgacchantopi tiṭṭhati, so ‘‘ayaṃ bhikkhu tuyhaṃ uppannavitakkaṃ jānāti, ananucchavikaṃ te eta’’nti attānaṃ paṭicodetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā tattheva ariyabhūmiṃ okkamati, tathā asakkonto nisīdatīti so eva nayo. Ariyabhūmiṃ okkamituṃ asakkontopi, taṃ kilesaṃ vikkhambhetvā kammaṭṭhānaṃ manasikarontova gacchati, na kammaṭṭhānavippayuttena cittena pādaṃ uddharati. Uddharati ce, paṭinivattitvā purimapadesaṃyeva eti ālindakavāsī mahāphussadevatthero viya.


于是，当年轻的比丘和小沙弥完成了乞食的工作，走出村庄时，看到他们的同伴，便迎接他们，抓住他们的碗和袈裟。古老的比丘们并不注视“我们的老师、导师”，而是根据情况进行交谈。他们问道：“尊者，这些人对你们来说是什么，是否是母亲和父亲的关系？”看到什么而询问呢？你们对这些人有很大的爱与尊重。“朋友，母亲和父亲所难以做到的，这些人却为我们所做，连碗和袈裟也不是他们的所有，因他们的因缘，没有恐惧的恐惧，我们并不知道这些人是我们的恩人。”他在讲述他们的优点时走开了。这被称为抓住而不放下。
而对于那些如前所述的，进行行为的比丘，因其修行的光辉而闪耀，放下了执著的，而抓住了非执著的，身体的汗水得以释放，未能升起修行的路径，他便带着碗和袈裟，急忙去礼拜圣地，进入村庄乞食，获得了粥，前往坐处饮用。然后，他在仅仅两次的吸收中，放下执著而抓住非执著，仿佛沐浴在百桶水中，获得了光明的解脱，随即以修行的方法享用粥，清洗碗和面孔，在中餐时，思维着修行的法则，继续在其他地方以修行的方法享用食物，之后便抓住修行的方法，返回。此被称为放下而不抓住。这样的比丘在饮用粥后，开始修习内观，获得阿罗汉果的比丘是无法计算的。在锡兰岛的这些村庄中，没有这样的坐处，在哪些地方饮用粥后获得阿罗汉果的比丘是不存在的。
而那些沉迷于懈怠、放弃责任、破坏一切的比丘，心被五种心念所束缚，生活时不知“修行的方法存在”，进入村庄乞食，因不合适的接触而混乱，吃完后便空手离开。这被称为既不抓住也不放下。
而被称为抓住与放下的比丘，应被理解为根据其行为的前后。那些有欲望的家族子弟，出家后与十个、二十个、三十个、四十个、五十个同住，进行修行时，便说：“朋友，你们不应放纵，不应恐惧，不应因谋生而出家，想要解脱痛苦的便出家，因此在行走时若出现烦恼，应在行走时放下，在站立、坐下、躺下时出现烦恼时，也应在相应的状态下放下。”他们这样做后，进行乞食时，便在石头上停住，因而观察修行的方法。若在行走中出现烦恼，便在那时放下。若无法做到，便停住。然后，即使在后面跟随的人也停住，他便想：“这位比丘知道你们的生起的思维，这对你们并无益处。”于是他鼓励自己，增进内观，便进入了圣地。如果无法做到，便坐下。即使无法进入圣地，便放下烦恼，继续思维修行的方法，而不以修行的方法的心去提升步伐。若提升步伐，便转身返回，回到原来的地方，像阿林卡的居士大佛那样。


So kira ekūnavīsati vassāni gatapaccāgatikavattaṃ pūrento eva vihāsi. Manussāpi sudaṃ antarāmagge kasantā ca vapantā ca maddantā ca kammāni ca karontā theraṃ tathā gacchantaṃ disvā – ‘‘ayaṃ thero punappunaṃ nivattitvā gacchati, kiṃ nu kho maggamūḷho, udāhu kiñci pamuṭṭho’’ti samullapanti. So taṃ anādiyitvā kammaṭṭhānayuttacitteneva samaṇadhammaṃ karonto vīsativassabbhantare arahattaṃ pāpuṇi. Arahattappattadivase cassa caṅkamanakoṭiyaṃ adhivatthā devatā aṅgulīhi dīpaṃ ujjāletvā aṭṭhāsi. Cattāropi mahārājāno sakko ca devānamindo brahmā ca sahampati upaṭṭhānaṃ āgamaṃsu. Tañca obhāsaṃ disvā vanavāsīmahātissatthero taṃ dutiyadivase pucchi – ‘‘rattibhāge āyasmato santike obhāso ahosi, kiṃ so obhāso’’ti? Thero vikkhepaṃ karonto ‘‘obhāso nāma dīpobhāsopi hoti, maṇiobhāsopī’’ti evamādimāha. Tato ‘‘paṭicchādetha tumhe’’ti nibaddho āmāti paṭijānitvā ārocesi.

Kāḷavallimaṇḍapavāsīmahānāgatthero viya ca. Sopi kira gatapaccāgatikavattaṃ pūrento paṭhamaṃ tāva ‘‘bhagavato mahāpadhānaṃ pūjessāmī’’ti satta vassāni ṭhānacaṅkamameva adhiṭṭhāsi. Puna soḷasa vassāni gatapaccāgatikavattaṃ pūretvā arahattaṃ pāpuṇi. So kammaṭṭhānayutteneva cittena pādaṃ uddharanto vippayuttena uddhaṭe paṭinivattanto gāmasamīpaṃ gantvā ‘‘gāvī nu pabbajito nū’’ti āsaṅkanīyapadese ṭhatvā cīvaraṃ pārupitvā kacchakarakato udakena pattaṃ dhovitvā udakagaṇḍūsaṃ karoti. Kiṃ kāraṇā? ‘‘Mā me bhikkhaṃ dātuṃ vā vandituṃ vā āgate manusse ‘dīghāyukā hothā’ti vacanamattenāpi kammaṭṭhānavikkhepo ahosī’’ti ‘‘ajja, bhante, katimī’’ti divasaṃ vā bhikkhugaṇanaṃ vā pañhaṃ vā pucchito pana udakaṃ gilitvā āroceti. Sace divasādipucchakā na honti, nikkhamanavelāyaṃ gāmadvāre niṭṭhubhitvā yāti.

Kalambatitthavihāre vassūpagatā paññāsa bhikkhū viya ca. Te kira āsāḷhipuṇṇamiyaṃ katikavattaṃ akaṃsu – ‘‘arahattaṃ apatvā aññamaññaṃ nālapissāmā’’ti. Gāmañca piṇḍāya pavisantā udakagaṇḍūsaṃ katvā pavisiṃsu. Divasādīsu pucchitesu vuttanayeneva paṭipajjiṃsu. Tattha manussā niṭṭhubhanaṃ disvā jāniṃsu – ‘‘ajjeko āgato, ajja dve’’ti. Evañca cintesuṃ – ‘‘kiṃ nu kho ete amheheva saddhiṃ na sallapanti, udāhu aññamaññampi. Yadi aññamaññaṃ na sallapanti, addhā vivādajātā bhavissanti. Etha ne aññamaññaṃ khamāpessāmā’’ti sabbe vihāraṃ gantvā paññāsāya bhikkhūsu dvepi bhikkhū ekokāse nāddasaṃsu. Tato yo tesu cakkhumā puriso, so āha – ‘‘na bho kalahakārakānaṃ okāso īdiso hoti, susammaṭṭhaṃ cetiyaṅgaṇaṃ bodhiyaṅgaṇaṃ, sunikkhittā sammajjaniyo, supaṭṭhitaṃ pānīyaṃ paribhojanīya’’nti . Te tatova nivattā. Tepi bhikkhū antotemāseyeva arahattaṃ patvā mahāpavāraṇāyaṃ visuddhipavāraṇaṃ pavāresuṃ.


他在过去的二十九年中一直这样生活。人们在中途耕作、播种和收割，看见这位长老如此往来，便议论道：“这位长老似乎反复往返，难道是迷路了，还是有什么缘故？”他对此不以为然，专注于修行的心，最终在二十年间获得了阿罗汉果。在获得阿罗汉果的那一天，天神在他的散步处点亮了光明。四位大王，萨克（天帝）、天神之王、梵天和萨汉帕提也前来侍奉他。看到这光辉，森林中的大象长老在第二天问道：“在夜间，尊者的身边是否有光辉，是什么光辉？”长老在解释时说：“光辉是指灯光的光辉，也可以是宝石的光辉。”然后他回应道：“请你们遮住。”并表示接受。
如同卡拉瓦利曼达帕的伟大长老一样。他也在过去的二十九年中，首先决定“我要供奉佛陀的伟大修行”，便在七年间只在指定的地方散步。然后在十六年中完成了过去的修行，获得了阿罗汉果。他在心中专注于修行，抬起脚步，放下执著，前往村庄，心中想着“是否有牛被出家”，便在适合的地方站立，披上袈裟，用水清洗碗，准备饮水。为什么呢？“我不希望人们因我而乞讨或礼拜，仅仅因为‘愿你们长命百岁’的话语就让我分心。”于是他回答：“今天，尊者，多少？”如果被问到当天的乞讨人数，他便喝水并告诉他们。如果当天没有人问他，他便在出门时经过村庄的门口离开。
在卡兰巴提寺，五十位比丘也如同他们一样。他们在阿萨利普尔那日进行修行，互相说：“在没有获得阿罗汉果之前，我们不会互相交谈。”他们在乞讨时清洗了水碗，进入村庄。被问到当天的情况时，他们如是回答。人们看到他人不交谈，便知道：“有一个人来了，今天来了两个。”于是他们思考：“难道他们与我们没有交谈，还是互相交谈？如果他们不互相交谈，必定会产生争执。我们应该互相宽恕。”于是，他们都走向寺院，五十位比丘中也没有看到那两位比丘。于是其中一位聪明的人说：“没有争执的机会，应该有条理的圣地、菩提树，清洁的饮水和食物。”他们便从那里返回。那些比丘在这几个月中也获得了阿罗汉果，参与了伟大的净化仪式。


Evaṃ kāḷavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero viya, kalambatitthavihāre vassūpagatā bhikkhū viya ca kammaṭṭhānayutteneva cittena pādaṃ uddharanto gāmasamīpaṃ gantvā udakagaṇḍūsaṃ katvā vīthiyo sallakkhetvā yattha surāsoṇḍadhuttādayo kalahakārakā caṇḍahatthiassādayo vā natthi, taṃ vīthiṃ paṭipajjati. Tattha ca piṇḍāya caramāno na turitaturito viya javena gacchati. Na hi javena piṇḍapātikadhutaṅgaṃ nāma kiñci atthi. Visamabhūmibhāgapattaṃ pana udakasakaṭaṃ viya niccalo hutvā gacchati. Anugharaṃ paviṭṭho ca dātukāmaṃ vā adātukāmaṃ vā sallakkhetuṃ tadanurūpaṃ kālaṃ āgamento bhikkhaṃ gahetvā antogāme vā bahigāme vā vihārameva vā āgantvā yathāphāsuke patirūpe okāse nisīditvā kammaṭṭhānaṃ manasikaronto āhāre paṭikūlasaññaṃ upaṭṭhapetvā akkhabbhañjanavaṇalepanaputtamaṃsūpamāvasena paccavekkhanto aṭṭhaṅgasamannāgataṃ āhāraṃ āhāreti, neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya…pe… bhuttāvī ca udakakiccaṃ katvā muhuttaṃ bhattakilamathaṃ paṭipassambhetvā yathā purebhattaṃ , evaṃ pacchābhattaṃ purimayāmaṃ pacchimayāmañca kammaṭṭhānameva manasikaroti. Ayaṃ vuccati harati ca paccāharati cāti.

Imaṃ pana haraṇapaccāharaṇasaṅkhātaṃ gatapaccāgatikavattaṃ pūrento yadi upanissayasampanno hoti, paṭhamavaye eva arahattaṃ pāpuṇāti. No ce paṭhamavaye pāpuṇāti, atha majjhimavaye pāpuṇāti. No ce majjhimavaye pāpuṇāti, atha pacchimavaye pāpuṇāti, no ce pacchimavaye pāpuṇāti, atha maraṇasamaye. No ce maraṇasamaye pāpuṇāti, atha devaputto hutvā. No ce devaputto hutvā pāpuṇāti, anuppanne buddhe nibbatto paccekabodhiṃ sacchikaroti. No ce paccekabodhiṃ sacchikaroti, atha buddhānaṃ sammukhībhāve khippābhiñño vā hoti, seyyathāpi thero bāhiyo dārucīriyo mahāpañño vā, seyyathāpi thero sāriputto, mahiddhiko vā, seyyathāpi thero mahāmoggallāno, dhutavādo vā, seyyathāpi thero mahākassapo, dibbacakkhuko vā, seyyathāpi thero anuruddho, vinayadharo vā, seyyathāpi thero upāli, dhammakathiko vā, seyyathāpi thero puṇṇo mantāṇiputto, āraññiko vā, seyyathāpi thero revato, bahussuto vā, seyyathāpi thero ānando, sikkhākāmo vā, seyyathāpi thero rāhulo buddhaputtoti. Iti imasmiṃ catukke yvāyaṃ harati paccāharati ca, tassa gocarasampajaññaṃ sikhāpattaṃ hoti.

Abhikkamādīsu pana asammuyhanaṃ asammohasampajaññaṃ. Taṃ evaṃ veditabbaṃ – idha bhikkhu abhikkamanto vā paṭikkamanto vā yathā andhaputhujjanā abhikkamādīsu – ‘‘attā abhikkamati, attanā abhikkamo nibbattito’’ti vā ‘‘ahaṃ abhikkamāmi, mayā abhikkamo nibbattito’’ti vā sammuyhanti, tathā asammuyhanto abhikkamāmīti citte uppajjamāne teneva cittena saddhiṃ cittasamuṭṭhānā vāyodhātu viññattiṃ janayamānā uppajjati, iti cittakiriyavāyodhātuvipphāravasena ayaṃ kāyasammato aṭṭhisaṅghāṭo abhikkamati. Tassevaṃ abhikkamato ekekapāduddharaṇe pathavīdhātu āpodhātūti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā honti balavatiyo, tathā atiharaṇavītiharaṇesu, vossajjane tejodhātu vāyodhātūti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā honti balavatiyo, tathā sannikkhepanasannirumbhanesu.


如同卡拉瓦利曼达帕的伟大长老一样，像在卡兰巴提寺的比丘们一样，他专注于修行，抬起脚步，走向村庄，清洗水碗，观察道路，确保没有酒鬼、争吵者、狂暴的大象和马等，便走上那条路。在那里乞讨时，他并不急匆匆地走。他的乞食并不是以快速为名。相反，他像在平坦的土地上行走一样，稳稳地走着。进入村庄后，他想要给予或不想给予，便根据合适的时间，抓住乞讨的机会，进入内村或外村，或寺院，随意地坐下，专注于修行，保持对食物的厌恶感，观察食物如同眼药膏、彩绘、肉类等，思维着八种食物的特性，享用食物，不因贪欲、醉酒、装饰或美化而享用……吃完后，清洗水碗，片刻安静后，像之前吃饭一样，也像之后的饭一样，专注于修行的方法。此被称为抓住和放下。
而对于这种抓住与放下的行为，如果他具备条件，便在初期获得阿罗汉果。如果在初期未能获得，则在中期获得。如果在中期未能获得，则在后期获得，如果在后期未能获得，则在临终时获得。如果在临终时未能获得，则转生为天人。如果转生为天人未能获得，则在未出现的佛陀面前，证得独觉智。如果未能证得独觉智，则在佛陀面前迅速觉悟，就像长老巴希约、达鲁奇里、伟大的智者，或长老萨利普、伟大的摩诃摩羯陀、持戒的摩哈卡萨帕、具天眼的阿努鲁达、持戒的优波离、讲法的普纳、住在森林的雷瓦托、博学的阿难、渴望学习的拉胡拉佛子一样。如此，这一四项的抓住与放下，便是他的修行的适宜明了。
在前行等方面，保持专注和不迷失的明了。应当如此理解：在这里，比丘在前进或退后时，像盲目的人一样，前进等——“自我前进，由自我前进而生”或“我前进，由我前进而生”之类的思维，便会在此时产生。如此，保持专注的心念，便会产生与心相伴的心念的表现，因而身体的动作便会随着心的活动而前进。如此，前进时，单脚抬起，地元素和水元素便会相应地变化，两个元素的力量便会减弱，其他两个元素则会增强，因而在抓取和放下时，火元素和气元素也会相应地变化，两个元素的力量便会减弱，其他两个元素则会增强，因而在接近和远离时也会如此。


Tattha uddharaṇe pavattā rūpārūpadhammā atiharaṇaṃ na pāpuṇanti, tathā atiharaṇe pavattā vītiharaṇaṃ, vītiharaṇe pavattā vossajjanaṃ, vossajjane pavattā sannikkhepanaṃ, sannikkhepane pavattā sannirumbhanaṃ na pāpuṇanti, tattha tattheva pabbapabbaṃ sandhisandhi odhiodhi hutvā tattakapāle pakkhittatilāni viya taṭataṭāyantā bhijjanti. Tattha ko eko abhikkamati, kassa vā ekassa abhikkamanaṃ? Paramatthato hi dhātūnaṃyeva gamanaṃ, dhātūnaṃ ṭhānaṃ, dhātūnaṃ nisajjā, dhātūnaṃ sayanaṃ. Tasmiṃ tasmiñhi koṭṭhāse saddhiṃ rūpena –

‘‘Aññaṃ uppajjate cittaṃ, aññaṃ cittaṃ nirujjhati;

Avīcimanusambandho, nadīsotova vattatī’’ti. –

Evaṃ abhikkamādīsu asammuyhanaṃ asammohasampajaññaṃ nāmāti.

Niṭṭhito ‘‘abhikkante paṭikkante sampajānakārī hotī’’tipadassa attho.

Ālokitevilokiteti ettha pana ālokitaṃ nāma purato pekkhanaṃ, vilokitaṃ nāma anudisāpekkhanaṃ. Aññānipi heṭṭhā upari pacchato anupekkhanavasena olokitaullokitāpalokitāni nāma honti. Tāni idha na gahitāni, sāruppavasena pana imāneva dve gahitāni. Iminā vā mukhena sabbānipi tāni gahitānevāti.

Tattha ‘‘ālokessāmī’’ti citte uppanne cittavaseneva anoloketvā atthapariggaṇhanaṃ sātthakasampajaññaṃ. Taṃ āyasmantaṃ nandaṃ kāyasakkhiṃ katvā veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

‘‘Sace, bhikkhave, nandassa puratthimā disā āloketabbā hoti, sabbaṃ cetasā samannāharitvā nando puratthimaṃ disaṃ āloketi ‘evaṃ me puratthimaṃ disaṃ ālokayato nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāsavissantī’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. Sace, bhikkhave, nandassa pacchimā disā, uttarā disā, dakkhiṇā disā, uddhaṃ, adho, anudisā āloketabbā hoti, sabbaṃ cetasā samannāharitvā nando anudisaṃ āloketi ‘evaṃ me anudisaṃ ālokayato’…pe… sampajāno hotī’’ti (a. ni. 

在那里，进行抬起的形态和非形态的事物并不达到超越，因此在超越的过程中，进行放下的事物，放下的过程中，进行聚集的事物，聚集的过程中，进行收缩的事物并不达到。在那里，逐渐地像被放置的水草一样，随着每一个地方的变化而变化，便如同被插入的草茎一样，随之而断裂。在那里，谁在前进，或者谁的前进？从究竟的意义上讲，只有元素的移动，元素的所在，元素的坐落，元素的卧躺。在这个或那个地方，形态的结合与分离就如同水流的流动。
“另一个心生起，另一个心消失；如同无间地狱的关系，像河流的水流一样运行。”——如此，在前进等方面保持专注和不迷失的明了。
结束时“在前进和退后时要保持觉察”的意思。
在观察和看见方面，这里所说的观察是指向前看，所说的看见是指向各个方向的观察。其他的在下面、上面、后面观察的，也称为观察和看见。它们在这里并未被抓住，而是以相似的方式抓住这两者。或者通过这个面，所有的都被抓住。
在这里“我将观察”的念头在心中生起，便是通过心的方式不观察而进行意义的理解。应当以阿难尊者为例。佛陀曾这样说：
“如果，比丘们，阿难的前方需要观察，阿难便会将所有的心集中在一起，观察前方的方向，‘在我观察前方时，恶劣的、不善的事物不会随之而生’。在这里，他便保持了觉察。如果，比丘们，阿难的后方、北方、南方、上方、下方、各个方向需要观察，阿难便会集中所有的心，观察各个方向，‘在我观察各个方向时’……保持觉察。”

8.9).

Apica idhāpi pubbe vuttacetiyadassanādivaseneva sātthakatā ca sappāyatā ca veditabbā. Kammaṭṭhānassa pana avijahanameva gocarasampajaññaṃ, tasmā khandhadhātuāyatanakammaṭṭhānikehi attano kamaṭṭhānavaseneva kasiṇādikammaṭṭhānikehi vā pana kammaṭṭhānasīseneva ālokanavilokanaṃ kātabbaṃ.

‘‘Abbhantare attā nāma āloketā vā viloketā vā natthi, ‘ālokessāmī’ti pana citte uppajjamāne teneva cittena saddhiṃ cittasamuṭṭhānā vāyodhātu viññattiṃ janayamānā uppajjati. Iti cittakiriyavāyodhātuvipphāravasena heṭṭhimaṃ akkhidalaṃ adho sīdati, uparimaṃ uddhaṃ laṅgheti, koci yantakena vivaranto nāma natthi, tato cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ sādhentaṃ uppajjatī’’ti evaṃ pajānanaṃ panettha asammohasampajaññaṃ nāma.

Apica mūlapariññāāgantukatāvakālikabhāvavasenapettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ. Mūlapariññāvasena tāva –

‘‘Bhavaṅgāvajjanañceva, dassanaṃ sampaṭicchanaṃ;

Santīraṇaṃ voṭṭhabbanaṃ, javanaṃ bhavati sattamaṃ’’.

Tattha bhavaṅgaṃ upapattibhavassa aṅgakiccaṃ sādhayamānaṃ pavattati, taṃ āvaṭṭetvā kiriyamanodhātu āvajjanakiccaṃ sādhayamānā, tannirodhā cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ sādhayamānaṃ, tannirodhā vipākamanodhātu sampaṭicchanakiccaṃ sādhayamānā, tannirodhā vipākamanoviññāṇadhātu santīraṇakiccaṃ sādhayamānā, tannirodhā kiriyamanoviññāṇadhātu voṭṭhabbanakiccaṃ sādhayamānā, tannirodhā sattakkhattuṃ javanaṃ javati. Tattha paṭhamajavanepi ‘‘ayaṃ itthī, ayaṃ puriso’’ti rajjanadussanamuyhanavasena ālokitavilokitaṃ na hoti, dutiyajavanepi…pe… sattamajavanepi. Etesu pana yuddhamaṇḍale yodhesu viya heṭṭhupariyavasena bhijjitvā patitesu ‘‘ayaṃ itthī, ayaṃ puriso’’ti rajjanādivasena ālokitavilokitaṃ hoti. Evaṃ tāvettha mūlapariññāvasena asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Cakkhudvāre pana rūpe āpāthamāgate bhavaṅgacalanato uddhaṃ sakakiccanipphādanavasena āvajjanādīsu uppajjitvā niruddhesu avasāne javanaṃ uppajjati, taṃ pubbe uppannānaṃ āvajjanādīnaṃ gehabhūte cakkhudvāre āgantukapuriso viya hoti. Tassa yathā paragehe kiñci yācituṃ paviṭṭhassa āgantukapurisassa gehasāmikesu tuṇhīmāsinesu āṇākaraṇaṃ na yuttaṃ, evaṃ āvajjanādīnaṃ gehabhūte cakkhudvāre āvajjanādīsupi arajjantesu adussantesu amuyhantesu ca rajjanadussanamuyhanaṃ ayuttanti evaṃ āgantukabhāvavasena asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Yāni panetāni cakkhudvāre voṭṭhabbanapariyosānāni cittāni uppajjanti, tāni saddhiṃ sampayuttadhammehi tattha tattheva bhijjanti, aññamaññaṃ na passanti, ittarāni tāvakālikāni honti. Tattha yathā ekasmiṃ ghare sabbesu mānusakesu matesu avasesassa ekassa taṅkhaṇaṃyeva maraṇadhammassa na yuttā naccagītādīsu abhirati nāma, evameva ekadvāre sasampayuttesu āvajjanādīsu tattha tattheva matesu avasesassa taṅkhaṇaṃyeva maraṇadhammassa javanassāpi rajjanadussanamuyhanavasena abhirati nāma na yuttāti evaṃ tāvakālikabhāvavasena asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.


此外，在这里也应当通过之前所述的圣地的观察等来理解其意义和适当性。关于修行的场所，必须保持对其的觉察，因此对于色法、无色法的修行，或对于以元素、感受、观念为基础的修行，必须进行观察与观看。
“内心中没有自我观察或观看，但在‘我将观察’的念头生起时，便会与此心相伴，产生心的表现。如此，因心的作用而向下沉落，向上升起，没有任何东西在此时被打开，因此，眼识的作用便会生起。”这便是对保持专注和不迷失的理解。
此外，从根本的理解、具现的状态来看，也应当理解保持专注和不迷失的意义。根本的理解是：
“生起的心流与眼识的接受；聚集与放下的过程，生起的心是第七。”
在这里，生起的心流在投生的过程中发生，经过这一过程，心的活动便会生起；由于此，眼识的作用便会生起；由于此，结果心流的接受作用便会生起；由于此，结果心的表现便会生起；由于此，心的活动便会生起七次。在这里，第一次的活动并未因“这是女人，这是男人”而受到影响，第二次的活动……直到第七次的活动。在这些情况下，像战场上的战士一样，因下落而断裂，便会因“这是女人，这是男人”的念头而受到影响。由此，从根本的理解来看，保持专注和不迷失的意义便应当如此理解。
在眼识的门口，形态的到来因生起的心流而生起，因自我作用的完成而生起，因观察等过程而生起。若心流在此被阻止，便会生起心的活动，这就像是一个外来者进入一个家庭。对于外来者来说，在他人的家中请求什么是不合适的，因此，在观察等过程中，因不被影响、不被迷惑、不被迷失而产生的心的活动也是不合适的，因此，这应当被理解为外来者的状态。
那些在眼识的门口所生起的心流，会因与之相伴的事物而断裂，彼此之间不相互看见，而其他的则是暂时的。在这里，就像在一个家中，对于所有的人来说，只有在某一时刻，死亡的法则是不适合的，因此，在此也同样，对于同一扇门的伴随事物，因观察等过程中，彼此之间在某一时刻，死亡的法则的活动也是不适合的，因此，这应当被理解为暂时的状态。


Apica khandhāyatanadhātupaccayapaccavekkhaṇavasenapetaṃ veditabbaṃ. Ettha hi cakkhu ceva rūpā ca rūpakkhandho, dassanaṃ viññāṇakkhandho, taṃsampayuttā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, phassādikā saṅkhārā saṅkhārakkhandho, evametesaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi, ko viloketi? Tathā cakkhu cakkhāyatanaṃ, rūpaṃ rūpāyatanaṃ, dassanaṃ manāyatanaṃ, vedanādayo sampayuttadhammā dhammāyatanaṃ, evametesaṃ catunnaṃ āyatanānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi, ko viloketi? Tathā cakkhu cakkhudhātu, rūpaṃ rūpadhātu, dassanaṃ cakkhuviññāṇadhātu, taṃsampayuttā vedanādayo dhammā dhammadhātu, evametesaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi, ko viloketi? Tathā cakkhu nissayapaccayo, rūpaṃ ārammaṇapaccayo, āvajjanaṃ anantarasamanantarūpanissayanatthivigatapaccayo, āloko upanissayapaccayo, vedanādayo sahajātapaccayo. Evametesaṃ paccayānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi, ko viloketīti evamettha khandhāyatanadhātupaccayapaccavekkhaṇavasenapi asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Samiñjite pasāriteti pabbānaṃ samiñjanapasāraṇe. Tattha cittavaseneva samiñjanapasāraṇaṃ akatvā hatthapādānaṃ samiñjanapasāraṇapaccayā atthānatthaṃ pariggaṇhitvā atthapariggaṇhanaṃ sātthakasampajaññaṃ. Tattha hatthapāde aticiraṃ samiñjitvā vā pasāretvā vā ṭhitassa khaṇe khaṇe vedanā uppajjanti, cittaṃ ekaggaṃ na labhati, kammaṭṭhānaṃ paripatati, visesaṃ nādhigacchati. Kāle samiñjantassa kāle pasārentassa pana tā vedanā nuppajjanti, cittaṃ ekaggaṃ hoti, kammaṭṭhānaṃ phātiṃ gacchati, visesamadhigacchatīti evaṃ atthānatthapariggaṇhanaṃ veditabbaṃ.

Atthe pana satipi sappāyāsappāyaṃ pariggaṇhitvā sappāyapariggaṇhanaṃ sappāyasampajaññaṃ. Tatrāyaṃ nayo – mahācetiyaṅgaṇe kira daharabhikkhū sajjhāyaṃ gaṇhanti. Tesaṃ piṭṭhipasse daharabhikkhuniyo dhammaṃ suṇanti. Tattheko daharo hatthaṃ pasārento kāyasaṃsaggaṃ patvā teneva kāraṇena gihī jāto. Aparo bhikkhu pādaṃ pasārento aggimhi pasāresi, aṭṭhiṃ āhacca pādo jhāyi. Aparo vammike pasāresi, so āsīvisena daṭṭho. Aparo cīvarakuṭidaṇḍake pasāresi, taṃ maṇisappo ḍaṃsi. Tasmā evarūpe asappāye apasāretvā sappāye pasāretabbaṃ. Idamettha sappāyasampajaññaṃ.

Gocarasampajaññaṃ pana mahātheravatthunā dīpetabbaṃ – mahāthero kira divāṭṭhāne nisinno antevāsikehi saddhiṃ kathayamāno sahasā hatthaṃ samiñjitvā puna yathāṭhāne ṭhapetvā saṇikaṃ samiñjesi. Taṃ antevāsikā pucchiṃsu – ‘‘kasmā, bhante, sahasā hatthaṃ samiñjitvā puna yathāṭhāne ṭhapetvā saṇikaṃ samiñjitthā’’ti. Yato paṭṭhāyāhaṃ, āvuso, kammaṭṭhānaṃ manasikātuṃ āraddho, na me kammaṭṭhānaṃ muñcitvā hattho samiñjitapubbo, idāni pana tumhehi saddhiṃ kathayamānena kammaṭṭhānaṃ muñcitvā samiñjito, tasmā puna yathāṭhāne ṭhapetvā samiñjesinti. Sādhu, bhante, bhikkhunā nāma evarūpena bhavitabbanti. Evametthāpi kammaṭṭhānāvijahanameva gocarasampajaññanti veditabbaṃ.

Abbhantare attā nāma koci samiñjanto vā pasārento vā natthi, vuttappakāracittakiriyavāyodhātuvipphārena pana suttākaḍḍhanavasena dāruyantassa hatthapādalaḷanaṃ viya samiñjanapasāraṇaṃ hotīti parijānanaṃ panettha asammohasampajaññanti veditabbaṃ.

Saṅghāṭipattacīvaradhāraṇeti ettha saṅghāṭicīvarānaṃ nivāsanapārupanavasena, pattassa bhikkhāpaṭiggahaṇādivasena paribhogo dhāraṇaṃ nāma. Tattha saṅghāṭicīvaradhāraṇe tāva nivāsetvā pārupitvā ca piṇḍāya carato āmisalābho, ‘‘sītassa paṭighātāyā’’tiādinā nayena bhagavatā vuttappakāroyeva ca attho attho nāma. Tassa vasena sātthakasampajaññaṃ veditabbaṃ.


此外，关于五蕴、感官、元素的因缘观察，也应当理解。在这里，眼睛和色法是色蕴，眼识是认识蕴，伴随的感觉是感觉蕴，意识是意识蕴，触及等法是行蕴，这样五蕴的相互关系中，观察与观看是显而易见的。在这里，谁在观察，谁在观看？同样，眼睛是眼根，色法是色根，眼识是眼识根，伴随的感觉等法是法根，这样四个根的相互关系中，观察与观看是显而易见的。在这里，谁在观察，谁在观看？同样，眼睛是元素的依赖，色法是对象的依赖，观察是相继的依赖，光明是依赖的依赖，感觉等法是自然生起的依赖。这样，因缘的相互关系中，观察与观看是显而易见的。在这里，谁在观察，谁在观看？因此，从五蕴、感官、元素的因缘观察来看，也应当理解保持专注和不迷失的意义。
在收缩与扩展方面，是指对身体的收缩与扩展。在这里，因心的作用而进行的收缩与扩展，若不进行手脚的收缩与扩展，则应当考虑到其意义的理解。若手脚在某一时刻收缩或扩展，感觉便会生起，心无法集中，修行便会动摇，无法获得特别的成就。若在收缩与扩展的过程中，感觉便不会生起，心会集中，修行会顺利进行，能够获得特定的成就。因此，应当理解其意义的理解。
在意义方面，即使有善与不善的理解，也应当理解善的理解。在这里，若在大圣地的地方，年轻的比丘们会进行修行。他们的背后，年轻的比丘们会听闻法义。在这里，有一位年轻的比丘在伸手触碰时，因而与身体接触而生起。另一位比丘在伸脚时，触及火焰，脚趾触及而入定。还有一位比丘在伸展时，被毒蛇咬伤。因此，在这种情况下，若是有不善的情况，应当避免，而应当伸展善的情况。这就是在这里善的理解。
关于对修行的理解，应当以大长老的例子来说明——大长老在白天坐着，与弟子们交谈时，突然收缩手，然后再放回原处，慢慢地收缩。弟子们问：“为什么，尊者，您突然收缩手，然后再放回原处，慢慢地收缩？”他答道：“从那时起，我开始专注于修行，若不放下手，便无法专注于修行。现在与你们交谈时，放下手，故而再放回原处，收缩。”弟子们回应：“好，尊者，比丘们应当如此。”因此，这里也应当理解为对修行的关注。
在内心中，没有人进行收缩或扩展，而是通过前述的心的表现，像木头在手脚的触碰中进行收缩与扩展。因此，这里应当理解为保持专注和不迷失的意义。
关于持有缠衣与钵，缠衣的持有是指缠衣的穿戴，钵的持有是指接受乞食等的使用。在这里，持有缠衣时，穿戴并在乞讨中获得食物，因“抵御寒冷”等理由，佛陀所说的意义便是显而易见的。因此，应当理解其意义的理解。


Uṇhapakatikassa pana dubbalassa ca cīvaraṃ sukhumaṃ sappāyaṃ, sītālukassa ghanaṃ dupaṭṭaṃ. Viparītaṃ asappāyaṃ. Yassa kassaci jiṇṇaṃ asappāyameva. Aggaḷādidānena hissa taṃ palibodhakaraṃ hoti. Tathā paṭṭuṇṇadukūlādibhedaṃ lobhanīyacīvaraṃ. Tādisañhi araññe ekakassa nivāsantarāyakaraṃ , jīvitantarāyakarañcāpi hoti. Nippariyāyena pana yaṃ nimittakammādimicchājīvavasena uppannaṃ, yañcassa sevamānassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti , taṃ asappāyaṃ. Viparītaṃ sappāyaṃ, tassa vasenettha sappāyasampajaññaṃ, kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca gocarasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Abbhantare attā nāma koci cīvaraṃ pārupanto natthi, vuttappakāracittakiriyavāyodhātuvipphāreneva pana cīvarapārupanaṃ hoti. Tattha cīvarampi acetanaṃ, kāyopi acetano. Cīvaraṃ na jānāti ‘‘mayā kāyo pārupito’’ti. Kāyopi na jānāti ‘‘ahaṃ cīvarena pārupito’’ti. Dhātuyova dhātusamūhaṃ paṭicchādenti paṭapilotikāya potthakarūpapaṭicchādane viya. Tasmā neva sundaraṃ cīvaraṃ labhitvā somanassaṃ kātabbaṃ, na asundaraṃ labhitvā domanassaṃ. Nāgavammikacetiyarukkhādīsu hi keci mālāgandhadhūmavatthādīhi sakkāraṃ karonti, keci gūthamuttakaddamadaṇḍasatthapahārādīhi asakkāraṃ. Na tehi nāgavammikarukkhādayo somanassaṃ vā karonti domanassaṃ vā. Evamevaṃ neva sundaraṃ cīvaraṃ labhitvā somanassaṃ kātabbaṃ, na asundaraṃ labhitvā domanassanti evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Pattadhāraṇepi pattaṃ sahasāva aggahetvā – ‘‘imaṃ gahetvā piṇḍāya caramāno bhikkhaṃ labhissāmī’’ti evaṃ pattaggahaṇapaccayā paṭilabhitabbaatthavasena sātthakasampajaññaṃ veditabbaṃ. Kisadubbalasarīrassa pana garupatto asappāyo. Yassa kassaci catupañcagaṇṭhikāhato dubbisodhanīyo asappāyova. Duddhotapatto hi na vaṭṭati, taṃ dhovantasseva cassa palibodho hoti. Maṇivaṇṇapatto pana lobhanīyo cīvare vuttanayeneva asappāyo. Nimittakammādivasena laddho, pana yañcassa sevamānassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, ayaṃ ekantaasappāyova. Viparīto sappāyo. Tassa vasenettha sappāyasampajaññaṃ, kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca gocarasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Abbhantare attā nāma koci pattaṃ gaṇhanto natthi, vuttappakāracittakiriyavāyodhātuvipphāreneva pattaggahaṇaṃ nāma hoti. Tattha pattopi acetano, hatthāpi acetanā. Patto na jānāti ‘‘ahaṃ hatthehi gahito’’ti. Hatthāpi na jānanti ‘‘patto amhehi gahito’’ti. Dhātuyova dhātusamūhaṃ gaṇhanti, saṇḍāsena aggivaṇṇapattaggahaṇe viyāti evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Apica yathā chinnahatthapāde vaṇamukhehi paggharitapubbalohitakimikule nīlamakkhikasamparikiṇṇe anāthasālāya anāthamanusse disvā dayālukā purisā tesaṃ vaṇapaṭṭacoḷakāni ceva kapālādīhi bhesajjāni ca upanāmenti. Tattha coḷakānipi kesañci saṇhāni, kesañci thūlāni pāpuṇanti, bhesajjakapālānipi kesañci susaṇṭhānāni, kesañci dussaṇṭhānāni pāpuṇanti, na te tattha sumanā vā dummanā vā honti. Vaṇapaṭicchādanamatteneva hi coḷakena bhesajjapaṭiggahamatteneva ca kapālakena tesaṃ attho. Evameva yo bhikkhu vaṇacoḷakaṃ viya cīvaraṃ, bhesajjakapālakaṃ viya ca pattaṃ, kapāle bhesajjamiva ca patte laddhabhikkhaṃ sallakkheti. Ayaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe asammohasampajaññena uttamasampajānakārīti veditabbo.

Asitādīsu asiteti piṇḍapātabhojane. Pīteti yāguādipāne. Khāyiteti piṭṭhakhajjakādikhādane. Sāyiteti madhuphāṇitādisāyane. Tattha ‘‘neva davāyā’’tiādinā nayena vutto aṭṭhavidhopi attho attho nāma, tassa vasena sātthakasampajaññaṃ veditabbaṃ.




以下是巴利文的全文直译：
对于热性体质且虚弱的人，细软的衣服适合；对于畏寒体质的人，厚重的双层衣服适合。相反则不适合。任何人的旧衣服都不适合。由于给予等事物，这对他构成障碍。同样，如丝绒等可爱的衣服。这种衣服在森林中独自居住时会成为生活的障碍，甚至可能危及生命。无论如何，凡是由于不正当的职业等错误生活而产生的，以及他在实践中会使不善法增长、善法衰退的，都是不适合的。相反则是适合的。因此在此应了知适合的正念，以及依照离开工作场所的方式了知行走的正念。
在内在，没有任何人披着衣服，而是通过所述的心意行为和风界的扩散而披衣。在此，衣服是无生命的，身体也是无生命的。衣服不知"我被身体披着"，身体也不知"我被衣服披着"。只有界元素覆盖界元素集合，如用遮盖布遮盖物品一样。因此，既不应因获得美丽的衣服而欢喜，也不应因获得不美的衣服而忧愁。正如有些人用花环、香、烟、衣物等供奉那伽（Naga）土墩（Vammika）、圣迹树等，有些人则用粪便、尿、泥、棍棒、刀剑等攻击。那伽土墩等既不因此而欢喜，也不因此而忧愁。同样，既不应因获得美丽的衣服而欢喜，也不应因获得不美的衣服而忧愁。因此在此应了知不迷惑的正念。
在持钵时，不要急忙拿取钵——"拿了它，我将去乞食并获得食物"——基于拿取钵的目的，应了知有意义的正念。对于瘦弱身体的人来说，重钵是不适合的。任何人被四五个结结实实地击打的钵都是难以清洗的，不适合。被污秽的钵是不允许的，清洗时反而会成为障碍。像宝石色的钵在衣服上如前所述是可爱的，但不适合。由于职业等原因获得，以及在实践中会使不善法增长、善法衰退的，这完全是不适合的。相反则是适合的。因此在此应了知适合的正念，以及依照离开工作场所的方式了知行走的正念。
在内在，没有任何人拿取钵，而是通过所述的心意行为和风界的扩散而拿取。在此，钵是无生命的，手也是无生命的。钵不知"我被手拿着"，手也不知"钵被我们拿着"。只有界元素抓取界元素集合，如用钳子夹取火红的钵一样。因此在此应了知不迷惑的正念。
此外，就像被砍断手脚、伤口流出陈旧的血、被蓝蝇环绕、在无主的大厅里，没有主人的人们看到时，慈悲的人们会给他们伤口的布条和从头盖骨等得到的药物。在那里，有些布条对某些人柔软，对某些人粗糙；有些药物头盖骨对某些人形状良好，对某些人形状不佳。他们对此既不欢喜也不忧愁。因为布条仅仅用于遮盖伤口，头盖骨仅仅用于接受药物。同样，比丘应像伤口的布条一样看待衣服，像药物头盖骨一样看待钵，像头盖骨中的药物一样看待获得的食物。这在穿僧伽梨、拿钵、穿衣时，应以不迷惑的正念被了知为最高的有意识行为。
关于吃等，"吃"是指乞食用餐。"喝"是指喝粥等。"咀嚼"是指咀嚼面包等。"尝"是指尝蜜糖等。在此，如"非为医治"等所说的八种意义，应根据其意义了知有意义的正念。


Lūkhapaṇītatittamadhurādīsu pana yena bhojanena yassa aphāsu hoti, taṃ tassa asappāyaṃ. Yaṃ pana nimittakammādivasena paṭiladdhaṃ, yañcassa bhuñjato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, taṃ ekantaasappāyameva. Viparītaṃ sappāyaṃ. Tassa vasenettha sappāyasampajaññaṃ, kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca gocarasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Abbhantare attā nāma koci bhuñjako natthi, vuttappakāracittakiriyavāyodhātuvipphāreneva pattapaṭiggahaṇaṃ nāma hoti, cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva hatthassa patte otāraṇaṃ nāma hoti, cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva ālopakaraṇaṃ ālopuddharaṇaṃ mukhavivaraṇañca hoti. Na koci kuñcikāya na yantakena hanukaṭṭhīni vivarati, cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva ālopassa mukhe ṭhapanaṃ uparidantānaṃ musalakiccasādhanaṃ heṭṭhādantānaṃ udukkhalakiccasādhanaṃ jivhāya hatthakiccasādhanañca hoti. Iti naṃ tattha aggajivhāya tanukakheḷo, mūlajivhāya bahalakheḷo makkheti. Taṃ heṭṭhādantaudukkhale jivhāhatthaparivattitaṃ kheḷaudakatemitaṃ uparidantamusalasañcuṇṇitaṃ koci kaṭacchunā vā dabbiyā vā anto pavesento nāma natthi, vāyodhātuyāva pavisati. Paviṭṭhaṃ paviṭṭhaṃ koci palālasantharaṃ katvā dhārento nāma natthi, vāyodhātuvaseneva tiṭṭhati. Ṭhitaṃ ṭhitaṃ koci uddhanaṃ katvā aggiṃ jāletvā pacanto nāma natthi, tejodhātuyāva paccati. Pakkaṃ pakkaṃ koci daṇḍakena vā yaṭṭhiyā vā bahi nīharako nāma natthi, vāyodhātuyeva nīharati. Iti vāyodhātu atiharati ca vītiharati ca dhāreti ca parivatteti ca sañcuṇṇeti ca visoseti ca nīharati ca; pathavīdhātu dhāreti ca parivatteti ca sañcuṇṇeti ca visoseti ca; āpodhātu sineheti ca allattañca anupāleti; tejodhātu antopaviṭṭhaṃ paripāceti; ākāsadhātu añjaso hoti; viññāṇadhātu tattha tattha sammāpayogamanvāya ābhujatīti evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Apica gamanato, pariyesanato, paribhogato, āsayato, nidhānato, aparipakkato, paripakkato, phalato, nissandato, sammakkhanatoti evaṃ dasavidhaṃ paṭikūlabhāvaṃ paccavekkhaṇatopettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ. Vitthārakathā panettha visuddhimagge (visuddhi. 

以下是巴利文的中文直译：
3.143). 这些被称为法的总和的菩提的支分，即觉支，正如禅那、道等。这个人正是通过这些法的总和而觉悟，因此被称为圣者的菩提，菩提的支分也如觉支、禅那等。因此，注释师们说：“觉悟者的支分即觉支”。
此外，“觉支的定义是什么？是指通向觉悟的原因，是觉悟的、觉悟者的、被觉悟的、被觉悟者的、完全觉悟的”，通过这样的定义（见《法集》2.17）也应理解觉支的意义。
在“正念觉支”等的表达中，觉支是清净美好的。正念即是觉支，因此应理解为正念觉支。发展即是增进，反复在自己的心中生起，意为再生。与“依赖于离”的相关内容，应根据所述的方式理解。
然而，这里有一个特别之处——在此提到的离有三种：部分离、根本离、解脱离，正是提到这三种离。达到觉支的修习中，有些人甚至描述为五种离。他们不仅在强大的毗婆舍那的道的特征中提升觉支，在毗婆舍那的基础上、色界的禅那、安那般那的修习、善心的禅那中也提升觉支，而这些并没有被注释师们所承认。因此，按照他们的看法，在这些禅那的运作时，必然是依赖于离的。正如在毗婆舍那的时刻中所说的“基于内心的解脱”，同样也可以说是基于安宁的离而发展。其余部分在此已说明。

1.294 ādayo) āhārapaṭikūlasaññāniddesato gahetabbā.

Uccārapassāvakammeti uccārassa ca passāvassa ca karaṇe. Tattha pattakāle uccārapassāvaṃ akarontassa sakalasarīrato sedā muccanti, akkhīni bhamanti, cittaṃ na ekaggaṃ hoti, aññe ca rogā uppajjanti. Karontassa pana sabbaṃ taṃ na hotīti ayamettha attho. Tassa vasena sātthakasampajaññaṃ veditabbaṃ. Aṭṭhāne uccārapassāvaṃ karontassa pana āpatti hoti, ayaso vaḍḍhati, jīvitantarāyopi hoti. Patirūpe ṭhāne karontassa sabbaṃ taṃ na hotīti idamettha sappāyaṃ. Tassa vasena sappāyasampajaññaṃ, kammaṭṭhānāvijahanavasena ca gocarasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Abbhantare attā nāma koci uccārapassāvakammaṃ karonto natthi, cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva pana uccārapassāvakammaṃ hoti. Yathā pana pakke gaṇḍe gaṇḍabhedena pubbalohitaṃ akāmatāya nikkhamati, yathā ca atibharitā udakabhājanā udakaṃ akāmatāya nikkhamati, evaṃ pakkāsayamuttavatthīsu sannicitā uccārapassāvā vāyuvegasamuppīḷitā akāmatāyapi nikkhamanti. So panāyaṃ evaṃ nikkhamanto uccārapassāvo neva tassa bhikkhuno attano hoti na parassa, kevalaṃ sarīranissandova hoti. Yathā kiṃ? Yathā udakatumbato purāṇaudakaṃ chaḍḍentassa neva taṃ attano hoti na paresaṃ, kevalaṃ paṭijagganamattameva hoti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Gatādīsu gateti gamane. Ṭhiteti ṭhāne. Nisinneti nisajjāya. Sutteti sayane. Jāgarite ti jāgaraṇe. Bhāsiteti kathane. Tuṇhībhāveti akathane. Ettha ca yo ciraṃ gantvā vā caṅkamitvā vā aparabhāge ṭhito iti paṭisañcikkhati ‘‘caṅkamanakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā’’ti, ayaṃ gate sampajānakārī nāma.

Yo sajjhāyaṃ vā karonto pañhaṃ vā vissajjento kammaṭṭhānaṃ vā manasikaronto ciraṃ ṭhatvā aparabhāge nisinno iti paṭisañcikkhati ‘‘ṭhitakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā’’ti, ayaṃ ṭhite sampajānakārī nāma.

Yo sajjhāyādikaraṇavaseneva ciraṃ nisīditvā aparabhāge nipanno iti paṭisañcikkhati – ‘‘nisinnakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā’’ti, ayaṃ nisinne sampajānakārī nāma.

Yo pana nipannakova sajjhāyaṃ karonto kammaṭṭhānaṃ vā manasikaronto niddaṃ okkamitvā aparabhāge uṭṭhāya iti paṭisañcikkhati – ‘‘sayanakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā’’ti, ayaṃ sutte ca jāgarite ca sampajānakārī nāma. Kiriyamayacittānañhi appavattaṃ suttaṃ nāma, pavattaṃ jāgaritaṃ nāmāti.

Yo pana bhāsamāno – ‘‘ayaṃ saddo nāma oṭṭhe ca paṭicca dante ca jivhañca tāluñca paṭicca cittassa ca tadanurūpaṃ payogaṃ paṭicca jāyatī’’ti sato sampajāno bhāsati, ciraṃ vā pana kālaṃ sajjhāyaṃ katvā dhammaṃ vā kathetvā kammaṭṭhānaṃ vā parivattetvā pañhaṃ vā vissajjetvā aparabhāge tuṇhībhūto iti paṭisañcikkhati ‘‘bhāsitakāle uppannā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā’’ti ayaṃ bhāsite sampajānakārī nāma.

Yo tuṇhībhūto ciraṃ dhammaṃ vā kammaṭṭhānaṃ vā manasikatvā aparabhāge iti paṭisañcikkhati – ‘‘tuṇhībhūtakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā’’ti. Upādārūpapavattiyā sati bhāsati nāma, asati tuṇhī bhavati nāmāti, ayaṃ tuṇhībhāve sampajānakārī nāmāti. Evamettha asammohasampajaññaṃ tassa vasena sampajānakāritā veditabbā. Imasmiṃ sutte satipaṭṭhānamissakasampajaññaṃ pubbabhāgaṃ kathitaṃ.

3. Bhikkhusuttavaṇṇanā

369. Tatiye evameva panidhekacceti so kira bhikkhu kammaṭṭhānaṃ kathāpetvā ito cito ca āhiṇḍati, kāyavivekaṃ nānuyuñjati. Tena naṃ bhagavā niggaṇhanto evamāha. Tasmāti yasmā saṃkhittena desanaṃ yācasi, tasmā. Diṭṭhīti kammassakatādiṭṭhi.

4. Sālasuttavaṇṇanā




以下是巴利文的中文直译：
1.294 等开始）从食物厌恶想的说明中应当获取。
排泄和小便行为是指排泄和小便的进行。在那里，在适当的时候不排泄排泄物和小便时，全身会流汗，眼睛旋转，心不能专注，还会出现其他疾病。但是进行时则不会如此，这就是其中的意义。应当根据这一点了解有意义的正念。在不恰当的地方排泄排泄物和小便会造成过失，名誉会增加，生命也会受到威胁。在适当的地方进行则不会如此，这就是其中的适宜之处。应当根据这一点了解适宜的正念，并根据放弃修行对象的情况了解游方的正念。
在内部，没有任何自我在进行排泄和小便行为，而是通过心活动和风大的扩散而进行排泄和小便。就像成熟的脓肿因脓肿破裂而不情愿地流出脓血，像装满水的水器不情愿地流出水一样，同样，在成熟的排泄器官和尿道中积聚的排泄物和小便，在风的力量挤压下，即使不情愿也会流出。这流出的排泄物和小便既不属于那个比丘自己，也不属于他人，仅仅是身体的自然排泄。这就像什么呢？就像倒空旧水的水罐，那水既不属于倒水者，也不属于他人，仅仅是一种清洁。在这里应当通过当下的反思来了解不迷惑的正念。
在行走等中，"行走"是指运动，"站立"是指停留，"坐下"是指就座，"躺卧"是指睡眠，"醒着"是指觉醒，"说话"是指交谈，"保持沉默"是指不说话。在这里，某人长时间行走或走动后，稍后站立并反思："在行走时产生的色法和非色法已在此消失"，这就是在行走中有正念的人。
某人在诵读或回答问题或专注于修行对象时，长时间站立后稍后坐下，并反思："在站立时产生的色法和非色法已在此消失"，这就是在站立中有正念的人。
某人仅仅因为诵读等原因长时间坐下后稍后躺下，并反思："在坐下时产生的色法和非色法已在此消失"，这就是在坐下中有正念的人。
某人在躺下时诵读或专注于修行对象，进入睡眠后稍后醒来，并反思："在睡眠时产生的色法和非色法已在此消失"，这就是在睡眠和醒觉中有正念的人。因为无心路的时候称为睡眠，有心路的时候称为醒觉。
某人说话时，了知："这种声音依靠嘴唇、牙齿、舌头和上颚，并随心的相应运作而产生"，有正念地说话；或者长时间诵读、宣说法义、转换修行对象、回答问题后稍后保持沉默，并反思："在说话时产生的色法和非色法已在此消失"，这就是在说话中有正念的人。
某人保持沉默后长时间专注于法义或修行对象，稍后反思："在保持沉默时产生的色法和非色法已在此消失"。当有形成语言的条件时称为说话，没有时称为保持沉默，这就是在保持沉默中有正念的人。就这样，通过这一点可以了解不迷惑的正念。在这篇经文中，已经讨论了与念处相关的初步正念。
比丘经的解释
在第三部分，确实如此，某些人等。据说那位比丘在接受修行指导后到处游荡，不专注于身体的独处。因此世尊呵责他说。因此，因为你简要地请求开示，所以。见解是指业报的见解等。
沙罗经的解释

370. Catutthe dhammavinayoti dhammoti vā vinayoti vā ubhayametaṃ satthusāsanasseva nāmaṃ. Samādapetabbāti gaṇhāpetabbā. Ekodibhūtāti khaṇikasamādhinā ekaggabhūtā. Samāhitā ekaggacittāti upacārappanāvasena sammā ṭhapitacittā ca ekaggacittā ca. Imasmiṃ sutte navakabhikkhūhi ceva khīṇāsavehi ca bhāvitasatipaṭṭhānā pubbabhāgā, sattahi sekhehi bhāvitā missakā.

6. Sakuṇagghisuttavaṇṇanā

372. Chaṭṭhe sakuṇagghīti sakuṇaṃ hanatīti sakuṇagghi, senassetaṃ adhivacanaṃ. Sahasā ajjhapattāti lobhasāhasena pattā. Alakkhikāti nissirikā. Appapuññāti parittapuññā. Sacejja mayanti sace ajja mayaṃ. Naṅgalakaṭṭhakaraṇanti naṅgalena kasikaraṇaṃ, adhunā kaṭṭhaṃ khettaṭṭhānanti attho. Leḍḍuṭṭhānanti leḍḍūnaṃ ṭhānaṃ. Saṃvadamānāti sammā vadamānā, attano balassa suṭṭhu vaṇṇaṃ vadamānāti attho. Mahantaṃ leḍḍuṃ abhiruhitvāti uddhanasaṇṭhānena ṭhitesu tīsu leḍḍūsu ‘‘ito sene āgacchante ito nikkhamissāmi, ito āgacchante ito’’ti sallakkhetvā tesu ekaṃ leḍḍuṃ abhiruhitvā aṭṭhāsi avadamāno. Sannayhāti khurappaṃ sannayhamāno viya sannayhitvā suṭṭhu ṭhapetvā. Bahuāgato kho myāyanti ‘‘mayhaṃ atthāya ayaṃ bahutaṃ ṭhānaṃ āgato, appaṃ avasiṭṭhaṃ, idāni maṃ gaṇhissatī’’ti ñatvā dāruguḷo viya vinivattitvā tasseva leḍḍussa antare paccupādi, paṭipanno paviṭṭhoti attho. Uraṃ paccatāḷesīti ‘‘ekappahāreneva lāpassa sīsaṃ chinditvā gahessāmī’’ti pakkhandattā vegaṃ sandhāretuṃ asakkonto tasmiṃ leḍḍusmiṃ uraṃ patāḷesi. Tāvadevassa hadayamaṃsaṃ phāliyittha. Atha lāpo ‘‘diṭṭhā vata sattuno piṭṭhī’’ti haṭṭhatuṭṭho tassa hadaye aparāparaṃ caṅkami.

7. Makkaṭasuttavaṇṇanā

373. Sattame duggāti duggamā. Cārīti sañcāro. Lepaṃ oḍḍentīti vaṭarukkhakhīrādīhi yojetvā lepaṃ karonti, taṃ makkaṭānaṃ dhuvagamanaṭṭhānanti sallakkhetvā rukkhasākhādīsu ṭhapenti. Pañcoḍḍitoti pañcasu ṭhānesu kājadaṇḍakaṃ pavesetvā gahetabbā kājasikkā viya oḍḍito. Thunaṃ setīti thunanto sayati.

8. Sūdasuttavaṇṇanā

374. Aṭṭhame sūdoti bhattakārako. Nānaccayehīti nānācayehi, nānāvidhehīti attho. Ayameva vā pāṭho. Ambilaggehīti ambilakoṭṭhāsehi. Eseva nayo sabbattha. Abhiharatīti gahaṇatthāya hatthaṃ pasāreti. Bahuṃ gaṇhātīti ekaggahaṇena bahuṃ gaṇhantopi punappunaṃ gaṇhantopi bahuṃ gaṇhateva. Abhihārānanti sataṃ vā sahassaṃ vā ukkhipitvā abhihaṭānaṃ dāyānaṃ. Upakkilesāti pañca nīvaraṇā. Nimittaṃ na uggaṇhātīti ‘‘imaṃ me kammaṭṭhānaṃ anulomaṃ vā gotrabhuṃ vā āhacca ṭhita’’nti na jānāti, attano cittassa nimittaṃ gaṇhituṃ na sakkoti. Imasmiṃ sutte pubbabhāgavipassanā satipaṭṭhānāva kathitā.

9. Gilānasuttavaṇṇanā



第370节，法与戒是佛陀教法的名称。应当使其专注。统一一心是指通过瞬间的定力而专一。专注的心是指通过修习的方式而正确地建立的心与专一的心。在此经中，九位比丘与已证得灭尽的比丘们共同修习了念处的初步。
鸟捕经的解释
第372节，鸟捕是指捕杀鸟类的行为，这个词是指捕鸟的意思。突然捕获是指因贪欲而捕获。无形是指无色。微少的功德是指微不足道的功德。如果今天是我，意思是如果今天是我。用绳索捕捉是指用绳索来捕捉，现今是指捕捉的地方。捕捉的地方是指捕捉的区域。交谈是指正确地交谈，意指说出自己力量的美好。巨大地抓住鸟是指在三只鸟上站立并说：“当鸟群从这里来时，我将从这里离开，当鸟群从这里来时”，观察后抓住其中一只鸟而不说话。捕捉是指像抓住爪子一样抓住并稳妥地放置。许多地方来到我这里，意思是“为了我而来到这个地方，少量的剩余，现在将被抓住”的意思，像木头一样退回，正好在那只鸟的中间出现，开始进入。胸部被抓住是指“只需一次就能抓住鸟头”的意思，因而无法控制力量而落入了那只鸟的中间。正好在那时，心脏的肉被撕裂了。然后，感叹道：“我看到了众生的背影”，突然感到高兴，心脏在那时不断跳动。
猴子经的解释
第373节，痛苦是指痛苦的状态。移动是指迁移。用树枝等来抹是指用树枝等来抹，指的是猴子的稳定性。五处抹是指在五个地方放入木棍，像木棍一样被抹掉。抖动是指抖动后睡觉。
屠夫经的解释
第374节，屠夫是指厨师。多样的食物是指多样的食物，意指多种类的意思。这个是相同的。用手抓取是指伸手去抓。抓住很多是指用专注的方式抓住很多，反复抓住很多，最终抓住很多。用来抓的东西是指抓起一百或一千的东西。障碍是指五种障碍。没有注意到标志是指“我不知道这个修行对象是顺应的还是根本的”，无法注意到自己心的标志。在此经中，已讨论了初步的内观与念处。
疾病经的解释

375. Navame beḷuvagāmaketi vesāliyā samīpe evaṃnāmako pādagāmo atthi, tasmiṃ. Yathāmittantiādīsu mittāti mittāva. Sandiṭṭhāti tattha tattha saṅgamma diṭṭhamattā nātidaḷhamittā . Sambhattāti suṭṭhu bhattā sinehavanto daḷhamittā. Yesaṃ yattha yattha evarūpā bhikkhū atthi, te tattha tattha vassaṃ upethāti attho. Kasmā evamāha? Tesaṃ phāsuvihāratthāya. Tesaṃ kira beḷuvagāmake senāsanaṃ nappahoti, bhikkhāpi mandā. Samantā vesāliyā pana bahūni senāsanāni, bhikkhāpi sulabhā. Tasmā evamāha.

Atha kasmā ‘‘yathāsukhaṃ gacchathā’’ti na vissajjesi? Tesaṃ anukampāya. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘ahaṃ dasamāsamattaṃ ṭhatvā parinibbāyissāmi. Sace ime dūraṃ gacchissanti, maṃ parinibbānakāle daṭṭhuṃ na sakkhissanti. Atha nesaṃ ‘satthā parinibbāyanto amhākaṃ satimattampi na adāsi. Sace jāneyyāma, na evaṃ dūre vaseyyāmā’ti vippaṭisāro bhaveyya. Vesāliyā samantā pana vassaṃ vasantā māsassa aṭṭha vāre āgantvā dhammaṃ suṇissanti, sugatovādaṃ labhissantī’’ti na vissajjesi.

Kharoti pharuso. Ābādhoti visabhāgarogo. Bāḷhāti balavatiyo. Māraṇantikāti maraṇantaṃ maraṇasantikaṃ pāpanasamatthā. Sato sampajāno adhivāsesīti satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā ñāṇena paricchinditvā adhivāsesi. Avihaññamānoti vedanānuvattanavasena aparāparaṃ parivattanaṃ akaronto apīḷiyamāno adukkhiyamāno ca adhivāsesi. Anāmantetvāti ajānāpetvā. Anapaloketvāti ajānāpetvāva ovādānusāsaniṃ adatvāti vuttaṃ hoti. Vīriyenāti pubbabhāgavīriyena ceva phalasamāpattivīriyena ca. Paṭipaṇāmetvāti vikkhambhetvā. Jīvitasaṅkhāranti ettha jīvitampi jīvitasaṅkhāro. Yena jīvitaṃ saṅkharīyati chijjamānaṃ ghaṭetvā ṭhapīyati, so phalasamāpattidhammopi jīvitasaṅkhāro. So idha adhippeto. Adhiṭṭhāyāti adhiṭṭhahitvā pavattetvā jīvitaṭhapanasamatthaṃ phalasamāpattiṃ samāpajjeyyanti ayamettha saṅkhepattho.

Kiṃ pana bhagavā ito pubbe phalasamāpattiṃ na samāpajjatīti? Samāpajjati. Sā pana khaṇikasamāpatti. Khaṇikasamāpatti ca antosamāpattiyaṃyeva vedanaṃ vikkhambheti, samāpattito vuṭṭhitamattassa kaṭṭhapātena vā kaṭhalapātena vā chinnasevālo viya udakaṃ, puna sarīraṃ vedanā ajjhottharati. Yā pana rūpasattakaṃ arūpasattakañca niggumbaṃ nijjaṭaṃ katvā mahāvipassanāvasena samāpannā samāpatti , sā suṭṭhu vikkhambheti. Yathā nāma purisena pokkharaṇiṃ ogāhetvā hatthehi ca pādehi ca suṭṭhu apabyuḷhasevālo cirena udakaṃ ottharati, evameva tato vuṭṭhitassa cirena vedanā uppajjati. Iti bhagavā taṃdivasaṃ mahābodhipallaṅke abhinavaṃ vipassanaṃ paṭṭhapento viya rūpasattakaṃ arūpasattakañca niggumbaṃ nijjaṭaṃ katvā cuddasahākārehi sannetvā mahāvipassanāya vedanaṃ vikkhambhetvā ‘‘dasamāse mā uppajjitthā’’ti samāpattiṃ samāpajji, samāpattivikkhambhitā vedanā dasa māse na uppajjiyeva.

Gilānā vuṭṭhitoti gilāno hutvā puna vuṭṭhito. Madhurakajāto viyāti sañjātagarubhāvo sañjātathaddhabhāvo sūle uttāsitapuriso viya. Na pakkhāyantīti na pakāsanti, nānākārato na upaṭṭhahanti. Dhammāpi maṃ nappaṭibhantīti satipaṭṭhānadhammā mayhaṃ pākaṭā na hontīti dīpeti. Tantidhammā pana therassa suppaguṇā. Na udāharatīti pacchimaovādaṃ na deti, taṃ sandhāya vadati.


第375节，贝卢瓦村是指在维萨利（现代印度比哈尔邦）附近有这样名称的步行村庄。在那里，朋友是指朋友而已。可见的是指在各处相聚所见到的并非是非常牢固的朋友。聚集是指非常亲密的朋友。无论在何处有这样的人，他们都会在各处过冬。这是为什么呢？是为了他们的舒适居住。因为在贝卢瓦村，营地并不适合他们，食物也很稀少。而在维萨利周围有很多营地，食物也很容易获得。因此如此说。
那么，为什么不说“随意去吧”？是出于对他们的怜悯。因为他这样想：“我将在这里待十个月，随后将入灭。如果他们走得太远，他们在我入灭的时候将无法见到我。否则，他们会想‘老师在入灭时连我们一点正念也没有给予。如果我们知道，就不会待得如此遥远’。”因此，他不愿意放弃。
严厉是指苛刻。疾病是指身体的病痛。强壮是指强健。死亡边缘是指死亡的尽头，指能够导致恶果的地方。正念清醒地安住是指以正念为基础，清晰地意识到并安住。未受损害是指不因感受的变化而不断变化。无知是指不知晓。无视是指不知晓而未给予教诲。通过精进是指通过过去的精进和果位的精进。通过修行是指通过抑制。生命的构造是指在这里的生命和生命的构造。通过生命而生存的，虽然被切割却能继续存在的，指的就是果位的法。这里所指的就是这样。通过坚定的意志是指以坚定的意志来进行修行。
那么，佛陀以前是否没有进入果位？他是进入的。而那是瞬间的果位。瞬间的果位在内心的安住中能抑制感受，而从果位中出离时，像从木桩或木块中断裂一样，身体的感受又会重新出现。那种通过色法和无色法而形成的深刻的内观，能很好地抑制自己的感受。就像一个人用手和脚仔细地将水池的水抬起，经过很长时间水会重新流出，同样，在出离后很长时间内感受会重新出现。因此，佛陀在那天坐在菩提树下，像是通过深刻的内观而形成的色法和无色法，经过十四种方式而安住，抑制感受，发誓“十个月内不要出现”。
病人恢复是指恢复健康。像甜蜜的蜜蜂一样，指的是刚刚恢复的状态，像被钉在木桩上的人一样。不会飞走是指不会逃避，指的是不会以不同的方式出现。法也不会阻止我，指的是正念的法对我并不明显。相反，长老的法则是良好的品质。不会引用是指不传达最后的教导，指的是对此的暗示。


Anantaraṃ abāhiranti dhammavasena vā puggalavasena vā ubhayaṃ akatvā. ‘‘Ettakaṃ dhammaṃ parassa na desessāmī’’ti hi cintento dhammaṃ abbhantaraṃ karoti nāma, ‘‘ettakaṃ parassa desessāmī’’ti cintento bāhiraṃ karoti nāma. ‘‘Imassa puggalassa desessāmī’’ti cintento pana puggalaṃ abbhantaraṃ karoti nāma, ‘‘imassa na desessāmī’’ti cintento puggalaṃ bāhiraṃ karoti nāma. Evaṃ akatvā desitoti attho. Ācariyamuṭṭhīti yathā bāhirakānaṃ ācariyamuṭṭhi nāma hoti, daharakāle kassaci akathetvā pacchimakāle maraṇamañce nipannā piyamanāpassa antevāsikassa kathenti, evaṃ tathāgatassa ‘‘idaṃ mahallakakāle pacchimaṭhāne kathessāmī’’ti muṭṭhiṃ katvā pariharitvā ṭhapitaṃ kiñci natthīti dasseti.

Ahaṃ bhikkhusaṅghanti ahameva bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmīti vā, mamuddesikoti ahaṃ uddisitabbaṭṭhena uddeso assāti mamuddesiko, mameva uddissitvā maṃ paccāsīsamāno bhikkhusaṅgho hotu mama accayena mā vā ahosi, yaṃ vā taṃ vā hotūti iti vā pana yassa assāti attho. Na evaṃ hotīti bodhipallaṅkeyeva issāmaccherānaṃ vigatattā evaṃ na hoti. Sa kinti so kiṃ. Āsītikoti asītisaṃvacchariko, idaṃ pacchimavayaṃ anuppattabhāvadīpanatthaṃ vuttaṃ. Veṭhamissakenāti bāhabandhacakkabandhādinā paṭisaṅkharaṇena veṭhamissakena. Maññeti jarasakaṭaṃ viya veṭhamissakena maññe yāpeti, arahattaphalaveṭhanena catuiriyāpathakappanaṃ tathāgatassa hotīti dasseti.

Idāni tamatthaṃ pakāsento yasmiṃ ānanda samayetiādimāha. Tattha sabbanimittānanti rūpanimittādīnaṃ. Ekaccānaṃ vedanānanti lokiyānaṃ vedanānaṃ. Tasmātihānandāti yasmā iminā phalasamāpattivihārena phāsu hoti, tasmā tumhepi tadatthāya evaṃ viharathāti dasseti. Attadīpāti mahāsamuddagatā dīpaṃ viya attānaṃ dīpaṃ patiṭṭhaṃ katvā viharatha. Attasaraṇāti attagatikāva hotha, mā aññagatikā. Dhammadīpadhammasaraṇapadesupi eseva nayo. Ettha ca dhammoti navavidho lokuttaradhammo veditabbo. Tamataggeti tamaagge, majjhe ta-kāro padasandhivasena vutto. Idaṃ vuttaṃ hoti – ime aggatamāti tamataggāti . Evaṃ sabbaṃ tamasotaṃ chinditvā ativiya agge uttamabhāve ete, ānanda, mama bhikkhū bhavissanti, tesaṃ agge bhavissanti. Ye keci sikkhākāmā, sabbesaṃ tesaṃ catusatipaṭṭhānagocarāva bhikkhū agge bhavissantīti arahattanikūṭena desanaṃ gaṇhīti.

10. Bhikkhunupassayasuttavaṇṇanā



Anantaraṃ abāhiranti是指不论是从法的角度还是从个人的角度，两者都不被考虑。“我不会向他人传授这么多法”，因此思考时将法视为内部，“我会向他人传授这么多法”，因此思考时将法视为外部。“我会向这个人传授法”，因此思考时将人视为内部，“我不会向这个人传授法”，因此思考时将人视为外部。如此不考虑的传授是指这种意思。对于外部的老师，像外部的老师一样，年轻时不谈论任何人，到了晚年在死亡的床边对亲近的弟子谈论，这样显示出如来所说的“在年老的最后时刻我将谈论”。
“我与比丘僧团”是指我将照顾比丘僧团，或“我将被称为我的老师”，即我被称为应被提及的对象，意指比丘僧团应以我为对象，或“愿他们以我为对象”，或“愿他们以某人或某事为对象”，这就是意思。不会如此是因为菩提树下的贪婪与吝啬的消失，因此不会如此。那么他是什么呢？八十岁是指八十个年头，这里是为了阐明晚年的未到来。通过束缚等的思考，意指通过手腕、脚腕等的束缚。想象是指像老年人一样通过想象而行动，显示出如来获得了果位。
现在为了阐明这一点，亚难陀所说的开始。那里所有的迹象是指色法的迹象等。某些人的感受是指世俗的感受。因此，因果法的果位是令人愉快的，所以你们也应当为了这个而这样生活。自我之光是指像大海中的灯塔一样，建立自我之光而生活。自我依靠是指依靠自己，不要依靠他人。在法的光和法的依靠的地方也是这个道理。在这里，法是指九种超凡的法应当被理解。此处的“那”是指中间的“那”，是通过词的结合而说的。这里所说的是：“这些是最上层的”，即是“那最上层的”。如此，切断所有的黑暗，极其高尚的地位将会出现，亚难陀，我的比丘们将会存在于他们的上方。所有希望学习的人，所有人都将在四念处的范围内成为比丘。
比丘随念经的解释

376. Dasame tenupasaṅkamīti tasmiṃ upassaye kammaṭṭhānakammikā bhikkhuniyo atthi, tāsaṃ ussukkāpetvā kammaṭṭhānaṃ kathessāmīti upasaṅkami. Uḷāraṃ pubbenāparaṃ visesanti pubbavisesato aparaṃ uḷāravisesaṃ. Tattha mahābhūtapariggaho pubbaviseso, upādārūpapariggaho aparaviseso nāma. Tathā sakalarūpapariggaho pubbaviseso, arūpapariggaho aparaviseso nāma. Rūpārūpapariggaho pubbaviseso, paccayapariggaho aparaviseso nāma sappaccayanāmarūpadassanaṃ pubbaviseso, tilakkhaṇāropanaṃ aparaviseso nāma. Evaṃ pubbenāparaṃ uḷāravisesaṃ jānātīti attho.

Kāyārammaṇoti yaṃ kāyaṃ anupassati, tameva ārammaṇaṃ katvā uppajjati kilesapariḷāho. Bahiddhā vā cittaṃ vikkhipatīti bahiddhā vā puthuttārammaṇe cittuppādo vikkhipati. Kismiñcideva pasādanīye nimitte cittaṃ paṇidahitabbanti evaṃ kilesapariḷāhe ca līnatte ca bahiddhāvikkhepe ca uppanne kilesānurañjitena na vattitabbaṃ, kismiñcideva pasādanīye pasādāvahe buddhādīsu aññatarasmiṃ ṭhāne kammaṭṭhānacittaṃ ṭhapetabbaṃ. Cittaṃ samādhiyatīti ārammaṇe sammā ādhiyati suṭṭhu ṭhapitaṃ ṭhapiyati. Paṭisaṃharāmīti pasādanīyaṭṭhānato paṭisaṃharāmi, mūlakammaṭṭhānābhimukhaṃyeva naṃ karomīti attho. So paṭisaṃharati cevāti mūlakammaṭṭhānābhimukhañca peseti. Na ca vitakketi na ca vicāretīti kilesavitakkaṃ na vitakketi, kilesavicāraṃ na vicāreti. Avitakkomhi avicāroti kilesavitakkavicārehi avitakkāvicāro. Ajjhattaṃ satimā sukhamasmīti gocarajjhatte pavattāya satiyā ‘‘satimāhamasmi sukhito cā’’ti pajānāti.

Evaṃ kho, ānanda, paṇidhāya bhāvanā hotīti evaṃ, ānanda, ṭhapetvā bhāvanā hoti. Imassa hi bhikkhuno yathā nāma purisassa mahantaṃ ucchubhāraṃ ukkhipitvā yantasālaṃ nentassa kilantakilantakāle bhūmiyaṃ ṭhapetvā ucchukhaṇḍaṃ khāditvā puna ukkhipitvā gamanaṃ hoti; evameva arahattaṃ pāpuṇituṃ uggahitakammaṭṭhānassa kāyapariḷāhādīsu uppannesu taṃ kammaṭṭhānaṃ ṭhapetvā buddhaguṇādianussaraṇena cittaṃ pasādetvā kammaniyaṃ katvā bhāvanā pavattā, tasmā ‘‘paṇidhāya bhāvanā hotī’’ti vuttaṃ. Tassa pana purisassa ucchubhāraṃ yantasālaṃ netvā pīḷetvā rasapānaṃ viya imassa bhikkhuno kammaṭṭhānaṃ matthakaṃ pāpetvā arahattaṃ pattassa phalasamāpattisukhānubhavanaṃ veditabbaṃ.

Bahiddhāti mūlakammaṭṭhānaṃ pahāya bahi aññasmiṃ ārammaṇe. Appaṇidhāyāti aṭṭhapetvā. Atha pacchā pure asaṃkhittaṃ vimuttaṃ appaṇihitanti pajānātīti ettha kammaṭṭhānavasena vā sarīravasena vā desanāvasena vā attho veditabbo.

Tattha kammaṭṭhāne tāva kammaṭṭhānassa abhiniveso pure nāma, arahattaṃ pacchā nāma. Tattha yo bhikkhu mūlakammaṭṭhānaṃ gahetvā kilesapariḷāhassa vā līnattassa vā bahiddhāvikkhepassa vā uppajjituṃ okāsaṃ adento sudantagoṇe yojetvā sārento viya caturassacchidde sutacchitaṃ caturassaghaṭikaṃ pakkhipanto viya vipassanaṃ paṭṭhapetvā atiṭṭhanto alagganto arahattaṃ pāpuṇāti, so puresaṅkhātassa kammaṭṭhānābhinivesassa pacchāsaṅkhātassa arahattassa ca vasena pacchā pure asaṃkhittaṃ vimuttaṃ appaṇihitanti pajānāti nāma.

Sarīre pana pādaṅgulīnaṃ aggapabbāni pure nāma, sīsakaṭāhaṃ pacchā nāma. Tattha yo bhikkhu pādaṅgulīnaṃ aggapabbaaṭṭhikesu abhinivisitvā byābhaṅgiyā yavakalāpaṃ mocento viya vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena aṭṭhīni pariggaṇhanto antarā kilesapariḷāhādīnaṃ uppattiṃ vāretvā yāva sīsakaṭāhā bhāvanaṃ pāpeti, so puresaṅkhātānaṃ aggapādaṅgulipabbānaṃ pacchāsaṅkhātassa sīsakaṭāhassa ca vasena pacchā pure asaṃkhittaṃ vimuttaṃ appaṇihitanti pajānāti nāma.


第376节，十者是指向那里的比丘们，那里有专注于修行的比丘们，因而他前往以激励她们讲述修行的法。广大的前后特别是前面的特别，后面的广大的特别。这里大元素的掌握是前面的特别，依赖于色法的掌握是后面的特别。如此，完整的色法的掌握是前面的特别，无色法的掌握是后面的特别。色法与无色法的掌握是前面的特别，因缘的掌握是后面的特别，因缘的色法与名法的显示是前面的特别，三特征的建立是后面的特别。如此了解前后的广大的特别。
身心所依是指依止于身体而生起的烦恼。外在的心则是指心在外部的事物上摇动。在某些令人愉悦的缘起上，心应当专注，因此在烦恼的困扰、沉迷与外在的摇动出现时，因烦恼的影响而不应当运作，而应当在某个令人愉悦的地方建立修行的心。心专注是指心在所依的法上正确地安住。收摄是指从令人愉悦的地方收摄，意指只朝向根本修行的方向。心将收摄并且不思维、不反省，意指不思维烦恼的思维，不反省烦恼的反省。无思维无反省是指不被烦恼的思维与反省所影响。内心的正念是指在内心的范围内运作时，正念地“我有正念，我快乐”。
因此，亚难陀，专注的修行是如此，亚难陀，建立了专注的修行。因为这个比丘就像一个人将重物抬起后，因疲惫而将其放在地上，吃掉一块食物后再继续抬起，继续前行；同样，为了达到阿罗汉果，专注于根本的修行，在烦恼等困扰出现时，建立这个修行，回忆佛的功德等，使心安住，完成应有的修行，因此说“专注的修行是如此”。而这个人将重物抬起后，像饮用美味的饮品一样，将这个比丘的修行带到顶点，获得阿罗汉果的果位的快乐应当被理解。
外在是指放弃根本的修行而在外部的其他缘起上。少许专注是指放下。然后之后，前面是无障碍的解脱，少许不专注是指了解这个。这里的意思应当被理解为修行的法、身体的法或教法的法。
在这里，修行的法是指修行的专注，阿罗汉果是指后来的果位。这里的比丘若是抓住根本的修行而不让烦恼的困扰、沉迷或外在的摇动有机会出现，就像用灵巧的手将四方的东西放入方形的容器中，建立内观而不断前行，最终达到阿罗汉果。他应当理解为前面的专注的修行与后来的阿罗汉果的解脱是无障碍的。
在身体上，脚趾的顶端是指前面的，头顶是指后面的。这里的比丘若是安住在脚趾的顶端，像是用手指将草从地上拔起，因而阻止烦恼的困扰，直到头顶的修行完成，他应当理解为前面的脚趾的顶端与后来的头顶是无障碍的解脱。


Desanāyapi dvattiṃsākāradesanāya kesā pure nāma, matthaluṅgaṃ pacchā nāma. Tattha yo bhikkhu kesesu abhinivisitvā vaṇṇasaṇṭhānadisokāsavasena kesādayo pariggaṇhanto antarā kilesapariḷāhādīnaṃ uppattiṃ vāretvā yāva matthaluṅgā bhāvanaṃ pāpeti. So puresaṅkhātānaṃ kesānaṃ pacchāsaṅkhātassa matthaluṅgassa ca vasena pacchā pure asaṃkhittaṃ vimuttaṃ appaṇihitanti pajānāti nāma.

Evaṃ kho, ānanda, appaṇidhāya bhāvanā hotīti evaṃ, ānanda, aṭṭhapetvā bhāvanā hoti. Imassa hi bhikkhuno yathā nāma purisassa guḷabhāraṃ labhitvā attano gāmaṃ atiharantassa antarā aṭṭhapetvāva uccaṅge pakkhittāni guḷakhaṇḍādīni khādanīyāni khādantassa attano gāmeyeva otaraṇaṃ hoti, evameva arahattaṃ pāpuṇituṃ āraddhabhāvanassa kāyapariḷāhādīnaṃ uppattiṃ vāretvā kammaṭṭhānabhāvanā pavattā, tasmā ‘‘appaṇidhāya bhāvanā’’ti vuttā. Tassa pana purisassa taṃ guḷabhāraṃ attano gāmaṃ netvā ñātīhi saddhiṃ paribhogo viya imassa bhikkhuno kammaṭṭhānaṃ matthakaṃ pāpetvā arahattaṃ pattassa phalasamāpattisukhānubhavanaṃ veditabbaṃ. Imasmiṃ sutte pubbabhāgavipassanā kathitā. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Ambapālivaggo paṭhamo.

2. Nālandavaggo

2. Nālandasuttavaṇṇanā

378. Dutiyavaggassa dutiye nālandāyanti nālandāti evaṃnāmake nagare, taṃ nagaraṃ gocaragāmaṃ katvā. Pāvārikambavaneti dussapāvārikaseṭṭhino ambavane. Taṃ kira tassa uyyānaṃ ahosi. So bhagavato dhammadesanaṃ sutvā bhagavati pasanno tasmiṃ uyyāne kuṭileṇamaṇḍapādipaṭimaṇḍitaṃ bhagavato vihāraṃ katvā niyyātesi. So vihāro jīvakambavanaṃ viya pāvārikambavanantveva saṅkhaṃ gato. Tasmiṃ pāvārikambavane viharatīti attho.

Evaṃpasannoti evaṃ uppannasaddho, evaṃ saddahāmīti attho. Bhiyyobhiññataroti bhiyyataro abhiññāto bhiyyatarābhiyyo vā, uttaritarañāṇoti attho. Sambodhiyanti sabbaññutaññāṇe arahattamaggañāṇe vā arahattamaggeneva hi buddhaguṇā nippadesā gahitā honti, dvepi aggasāvakā arahattamaggeneva sāvakapāramīñāṇaṃ paṭilabhanti, paccekabuddhā paccekabodhiñāṇaṃ, buddhā sabbaññutaññāṇañceva sakale ca buddhaguṇe. Sabbampi nesaṃ arahattamaggeneva ijjhati. Tasmā arahattamaggañāṇaṃ sambodhi nāma hoti. Tena uttaritaro ca bhagavatā natthi. Tenāha ‘‘bhagavatā bhiyyobhiññataro, yadidaṃ sambodhiya’’nti.

Uḷārāti seṭṭhā. Ayañhi uḷārasaddo ‘‘uḷārāni khādanīyāni khādantī’’tiādīsu (ma. ni. 1.366) madhure āgacchati. ‘‘Uḷārāya khalu bhavaṃ vacchāyano samaṇaṃ gotamaṃ pasaṃsāya pasaṃsatī’’tiādīsu (ma. ni. 1.288) seṭṭhe. ‘‘Appamāṇo uḷāro obhāso’’tiādīsu (dī. ni. 2.32; ma. ni. 

第二节，关于第二章，纳兰达是指在纳兰达（现代印度比哈尔邦）这个名称的城市，将该城市视为一个可供游历的村庄。帕瓦里坎巴瓦是指不善的帕瓦里贾的果园。这显然是他的园子。他在听闻佛陀的法教后，因对佛陀的信心，在这个园中建造了佛陀的修行处，装饰得如同佛陀的住处。这个住处就像是吉瓦坎巴的果园一样，被称为帕瓦里坎巴。
如此信心是指如此生起的信心，意即“我信”。更大的智慧是指更为深广的智慧，或更高的智慧，意即更为超越的知识。觉悟是指完全的觉悟，或阿罗汉果的觉悟，因为佛的品质是无可比拟的，二者都是通过阿罗汉果的智慧来获得的，独觉者通过独觉的智慧，佛陀则通过全知的智慧。所有的这些都通过阿罗汉果的智慧来实现。因此，阿罗汉果的智慧被称为觉悟。因此，佛陀是更为超越的。正因如此，他说“佛陀更为超越，因这是觉悟”。
卓越是指最上。这里的卓越一词在“卓越的美味”中出现（《增支部》1.366）。在“卓越的确实是你，尊敬的释迦牟尼”中也出现（《增支部》1.288）。

3.201) vipule. Svāyamidha seṭṭhe āgato. Tena vuttaṃ ‘‘uḷārāti seṭṭhā’’ti. Āsabhīti usabhassa vācāsadisī acalā asampavedhī. Ekaṃso gahitoti anussavena vā ācariyaparamparāya vā itikirāya vā piṭakasampadānena vā ākāraparivitakkena vā diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā takkahetu vā nayahetu vā akathetvā paccakkhato ñāṇena paṭivijjhitvā viya ekaṃso gahito, sanniṭṭhānakathāva kathitāti attho. Sīhanādoti seṭṭhanādo, vane unnādayantena sīhena viya uttamanādo naditoti attho.

Kiṃnu te sāriputtāti imaṃ desanaṃ kasmā ārabhi? Anuyogadāpanatthaṃ. Ekacco hi sīhanādaṃ naditvā attano sīhanāde anuyogaṃ dātuṃ na sakkoti, nighaṃsanaṃ na khamati, silese patitamakkaṭo viya hoti. Yathā dhamamānaṃ aparisuddhaṃ lohaṃ jhāyitvā aṅgāro hoti, evaṃ jhāmaṅgāro viya hoti. Eko sīhanāde anuyogaṃ dāpiyamāno dātuṃ sakkoti, nighaṃsanaṃ khamati , dhamamānaṃ niddosajātarūpaṃ viya adhikataraṃ sobhati, tādiso thero. Tena naṃ bhagavā ‘‘anuyogakkhamo aya’’nti ñatvā sīhanāde anuyogadāpanatthaṃ imaṃ desanaṃ ārabhi.

Tattha sabbe teti sabbe te tayā. Evaṃsīlāti maggasīlena phalasīlena lokiyalokuttarasīlena evaṃsīlā. Evaṃdhammāti ettha samādhipakkhā dhammā adhippetā, maggasamādhinā phalasamādhinā lokiyalokuttarena samādhinā evaṃsamādhīti attho. Evaṃpaññāti maggapaññādivaseneva evaṃpaññā. Evaṃvihārinoti ettha pana heṭṭhā samādhipakkhānaṃ dhammānaṃ gahitattā vihāro gahitopi puna kasmā gahitameva gaṇhatīti ce. Therena idaṃ gahitameva. Idañhi nirodhasamāpattidīpanatthaṃ vuttaṃ. Tasmā evaṃ nirodhasamāpattivihārino te bhagavanto ahesunti evamettha attho daṭṭhabbo.

Evaṃvimuttāti ettha vikkhambhanavimutti, tadaṅgavimutti, samucchedavimutti, paṭipassaddhivimutti, nissaraṇavimuttīti pañcavidhā vimutti. Tattha aṭṭha samāpattiyo sayaṃ vikkhambhitehi nīvaraṇādīhi vimuttattā vikkhambhanavimuttīti saṅkhaṃ gacchanti. Aniccānupassanādikā satta anupassanā sayaṃ tassa tassa paccanīkavasena pariccattāhi niccasaññādīhi vimuttattā tadaṅgavimuttīti saṅkhaṃ gacchanti. Cattāro ariyamaggā sayaṃ samucchinnehi kilesehi vimuttattā samucchedavimuttīti saṅkhaṃ gacchanti. Cattāri sāmaññaphalāni maggānubhāvena kilesānaṃ paṭipassaddhante uppannattā paṭipassaddhivimuttīti saṅkhaṃ gacchanti. Nibbānaṃ sabbakilesehi nissaṭattā apagatattā dūre ṭhitattā nissaraṇavimuttīti saṅkhaṃ gataṃ. Iti imāsaṃ pañcannaṃ vimuttīnaṃ vasena evaṃ vimuttāti ettha attho daṭṭhabbo.

Kiṃpana te sāriputta ye te bhavissantīti atītā tāva niruddhā apaṇṇattikabhāvaṃ gatā dīpasikhā viya nibbutā, evaṃ niruddhe apaṇṇattikabhāvaṃ gate tvaṃ kathaṃ jānissasi, anāgatabuddhānaṃ pana guṇā kiṃ tayā attano cittena paricchinditvā viditāti pucchanto evamāha.

Kiṃ pana tyāhaṃ sāriputta etarahīti anāgatāpi buddhā ajātā anibbattā anuppannā, te kathaṃ jānissasi. Tesañhi jānanaṃ apade ākāse padadassanaṃ viya hoti. Idāni mayā saddhiṃ ekavihāre vasasi, ekato bhikkhāya carasi, dhammadesanākāle dakkhiṇapasse nisīdasi, kiṃ pana mayhaṃ guṇā attano cetasā paricchinditvā viditā tayāti anuyuñjanto evamāha. Thero pana pucchitapucchite ‘‘no hetaṃ bhante’’ti paṭikkhipati.

Therassa ca viditampi atthi, aviditampi. Kiṃ so attano viditaṭṭhāne paṭikkhepaṃ karoti, aviditaṭṭhāneti? Viditaṭṭhāne na karoti, aviditaṭṭhāneyeva karoti. Thero kira anuyoge āraddhe evaṃ aññāsi ‘‘nāyaṃ anuyogo sāvakapāramīñāṇe, sabbaññutaññāṇe pana ayaṃ anuyogo’’ti attano sāvakapāramīñāṇe paṭikkhepaṃ akatvāva aviditaṭṭhāne sabbaññutaññāṇe paṭikkhepaṃ karoti. Tena idampi dīpeti – bhagavā mayhaṃ atītānāgatapaccuppannānaṃ buddhānaṃ sīlasamādhipaññāvimuttikāraṇajānanasamatthaṃ sabbaññutaññāṇaṃ natthīti.


3.201) 广大。自然而然地来到这里。因此说“卓越者是最上”。牛是指像牛的声音一样，稳固而不动摇。一个部分被抓住是指通过传承、经典、因果推理、推理或直接的知识等，像一个部分被抓住，意指有明确的解释。狮吼是指最上之吼，像在森林中激励狮子一样的宏伟吼声。
“你为何对萨利普塔提到这段教导？”是为了给予启示。因为有些人听到狮吼后，无法给予启示，无法忍受，就像被压制的野猪一样。就像未纯净的铁在火中被锻炼成炭一样，这样的锻炼就像火焰一样。有一个狮吼能够给予启示，能够忍受，像无瑕疵的金属一样更加光辉，像这样的长老。因此，佛陀知道他能够给予启示，于是开始了这段教导。
“所有的”是指所有的你。如此的善行是指通过正道的善行、果位的善行、世俗和超世俗的善行而构成的善行。如此的法是指在此处所指的与正念相关的法，意指通过正道的正念、果位的正念、世俗与超世俗的正念而构成的正念。如此的智慧是指通过正道的智慧等而构成的智慧。如此的修行是指在此处因正念的法而被抓住的修行，为什么仍然被称为抓住是因为长老所抓住的。这是为了阐明涅槃的安住。因此，涅槃的安住者是这样的。
如此的解脱是指五种解脱，包括抑制的解脱、部分的解脱、彻底的解脱、安静的解脱和解脱的解脱。在这里，八种安住是指通过抑制的解脱而获得的解脱。通过无常的观察等七种观察是指通过各个方面的放弃而获得的解脱。四种圣道是指通过彻底的烦恼而获得的解脱。四种平等的果位是指通过正道的影响而使烦恼得以安静而获得的解脱。涅槃是指因远离所有烦恼而获得的解脱。因此，这五种解脱的意义应当被理解。
“你们将会如何？”是指过去的被阻止，像灯火的火焰一样熄灭，因而在被阻止的状态下，你如何知道？对于将来的佛陀的品质，你如何通过自己的心智去了解？因此问道。
“而我呢，萨利普塔，未来的佛陀是未生的、未成就的、未出现的，他们如何知道？”他们的了解就像在空中看脚印一样。现在我与你同住在一个地方，一起乞食，坐在右侧听法，你如何知道我的品质是通过自己的心智去了解的？长老在被问及时却否认。
长老确实有已知与未知。为何他在已知的地方不进行否定，而在未知的地方进行否定？他在已知的地方不这样做，而是在未知的地方这样做。长老似乎在启示中这样理解：“这不是对修行的启示，而是对全知的启示。”因此，他在未否定修行的同时，对全知的否定。因此，这也被阐明——佛陀知道过去、未来和现在的佛陀的戒、定、慧、解脱的因缘，因而没有全知的智慧。


Etthāti etesu atītādibhedesu buddhesu. Atha kiñcarahīti atha kasmā evaṃ ñāṇe asati tayā evaṃ kathitanti vadati. Dhammanvayoti dhammassa paccakkhato ñāṇassa anuyogaṃ anugantvā uppannaṃ anumānañāṇaṃ nayaggāho vidito, sāvakapāramīñāṇe ṭhatvāva iminā ākārena jānāmi bhagavāti vadati. Therassa hi nayaggāho appamāṇo apariyanto. Yathā ca sabbaññutaññāṇassa pamāṇaṃ vā pariyanto vā natthi, evaṃ dhammasenāpatino nayaggāhassa. Tena so – ‘‘iminā evaṃvidho iminā evaṃvidho, iminā anuttaro iminā anuttaro satthā’’ti jānāti. Therassa hi nayaggāho sabbaññutaññāṇagatiko eva.

Idāni taṃ nayaggāhaṃ pākaṭaṃ kātuṃ upamaṃ dassento seyyathāpi bhantetiādimāha. Tattha yasmā majjhimadese nagarassa uddhāpapākārādīni thirāni vā hontu dubbalāni vā, sabbaso vā pana mā hontu, corānaṃ āsaṅkā na hoti. Tasmā taṃ aggahetvā paccantimaṃ nagaranti āha. Daḷhuddhāpanti thiramūlapākāraṃ. Daḷhapākāratoraṇanti thirapākārañceva thirapiṭṭhasaṅghāṭañca. Ekadvāranti kasmā āha? Bahudvāre hi nagare bahūhi paṇḍitadovārikehi bhavitabbaṃ, ekadvāreva eko vaṭṭati. Therassa ca paññāya sadiso añño natthi, tasmā attano paṇḍitabhāvassa opammatthaṃ ekaṃyeva dovārikaṃ dassetuṃ ‘‘ekadvāra’’nti āha.

Paṇḍitoti paṇḍiccena samannāgato. Byattoti veyyattiyena samannāgato visadañāṇo. Medhāvīti ṭhānuppattikapaññāsaṅkhātāya medhāya samannāgato. Anupariyāyapathanti anupariyāyanāmakaṃ pākāramaggaṃ. Pākārasandhinti dvinnaṃ iṭṭhakānaṃ apagataṭṭhānaṃ. Pākāravivaranti pākārassa chinnaṭṭhānaṃ. Cetaso upakkileseti pañcanīvaraṇā cittaṃ upakkilissanti kiliṭṭhaṃ karonti upatāpenti viheṭhenti, tasmā ‘‘cetaso upakkilesā’’ti vuccanti. Paññāya dubbalīkaraṇeti nīvaraṇā uppajjamānā anuppannāya paññāya uppajjituṃ na denti, tasmā ‘‘paññāya dubbalīkaraṇā’’ti vuccanti. Supatiṭṭhitacittāti catūsu satipaṭṭhānesu suṭṭhu ṭhapitacittā hutvā. Satta bojjhaṅge yathābhūtanti satta bojjhaṅge yathāsabhāvena bhāvetvā. Anuttaraṃ sammāsambodhinti arahattaṃ sabbaññutaññāṇaṃ paṭivijjhiṃsūti dasseti.

Apicettha satipaṭṭhānāti vipassanā, bojjhaṅgā maggo, anuttarasammāsambodhi arahattaṃ. Satipaṭṭhānāti vā vipassanā, bojjhaṅgāmissakā, sammāsambodhi arahattameva. Dīghabhāṇakamahāsīvatthero panāha ‘‘satipaṭṭhāne vipassanaṃ gahetvā bojjhaṅge maggo ca sabbaññutaññāṇañcāti gahite sundaro pañho bhaveyya, na panevaṃ gahita’’nti. Iti thero sabbabuddhānaṃ nīvaraṇappahāne satipaṭṭhānabhāvanāya sambodhiyañca majjhe bhinnasuvaṇṇarajatānaṃ viya nānattābhāvaṃ dasseti.

Idha ṭhatvā upamā saṃsandetabbā – āyasmā hi sāriputto paccantanagaraṃ dassesi, pākāraṃ dassesi, anupariyāyapathaṃ dassesi, dvāraṃ dassesi, paṇḍitadovārikaṃ dassesi, nagaraṃ pavisanakanikkhamanake oḷārike pāṇe dassesi, dovārikassa tesaṃ pāṇānaṃ pākaṭabhāvaṃ dassesi. Tattha kiṃ kena sadisanti ce? Nagaraṃ viya hi nibbānaṃ, pākāro viya sīlaṃ, anupariyāyapatho viya hirī, dvāraṃ viya ariyamaggo, paṇḍitadovāriko viya dhammasenāpati, nagaraṃ pavisanakanikkhamanakā oḷārikapāṇā viya atītānāgatapaccuppannā buddhā, dovārikassa tesaṃ pāṇānaṃ pākaṭabhāvo viya āyasmato sāriputtassa atītānāgatapaccuppannānaṃ buddhānaṃ sīlasamathādīhi pākaṭabhāvo. Ettāvatā therena bhagavato – ‘‘evamahaṃ sāvakapāramīñāṇe ṭhatvā dhammanvayena nayaggāhena jānāmī’’ti attano sīhanādassa anuyogo dinno hoti.


这里是指在这些过去等不同的佛陀中。那么，为什么要这样说呢？因为在这种智慧缺乏的情况下，你这样说。法的因缘是指通过直接的知识而生起的推测智慧，依靠这种智慧，我知道佛陀的存在，虽然站在声闻的智慧上，长老的智慧确实是无量无边的。就像全知的智慧没有界限一样，法的将军的智慧也是如此。因此，他知道“通过这种方式，这样的方式，这样的方式，卓越的老师是这样的”这样。
现在，为了使这种智慧显而易见，他给出了比喻，比如说：“就像某个地方的城墙是坚固的或者脆弱的，或者总的来说不应该存在，盗贼的威胁并不存在。”因此，他说：“不应当抓住这个，而应抓住偏远的城市。”坚固的城墙是指坚固的根基。坚固的城门是指坚固的城墙和坚固的基础。为什么说“一道门”？因为在城市的多道门中，应有许多聪明的守门人，而只有一道门就足够了。长老的智慧是无与伦比的，因此他为了展示自己的聪明才智，提到“一道门”。
聪明是指具备智慧。清晰是指具备明确的知识。聪慧是指具备适当的智慧。依次路径是指依次的道路。城墙的连接是指两个地方的连接。城墙的缺口是指城墙的破损之处。心的污染是指五种障碍使心受到污染，使其变得肮脏，导致痛苦和折磨，因此称为“心的污染”。智慧的削弱是指障碍的产生使得未产生的智慧无法出现，因此称为“智慧的削弱”。稳定的心是指在四个正念的基础上稳固地安住。七种觉支如实地培养。无上的正觉是指我已获得阿罗汉果和全知的智慧。
此外，在这里的正念是指内观，觉支是道路，无上的正觉是阿罗汉果。正念是内观，觉支是这些，正觉就是阿罗汉果。长老迪哈巴纳卡马哈希瓦特说：“如果将内观与正念结合，觉支与全知结合，那么这将成为一个美好的问题，而不是如此简单的结合。”因此，长老展示了所有佛陀在放弃障碍时的正念修行与觉悟之间的区别，像是不同的金银之间的差异。
在这里，应该指出比喻——因为萨利普塔长老展示了偏远的城市、城墙、依次路径、门、聪明的守门人、城市的出入、守门人与这些生命的显著特征。在那里，问道：“什么是与之相似的？”因为城市就像涅槃，城墙就像戒律，依次路径就像羞耻，门就像圣道，聪明的守门人就像法的将军，城市的出入就像过去、未来和现在的佛陀，守门人与这些生命的显著特征就像萨利普塔长老的过去、未来和现在的佛陀的戒律、定、慧等的显著特征。至此，长老对佛陀说：“我以声闻的智慧站立，依靠法的因缘而知晓。”


Tasmāti yasmā ‘‘na kho metaṃ, bhante, atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṃ atthi, apica dhammanvayo vidito’’ti vadati, tasmā. Abhikkhaṇaṃ bhāseyyāsīti punappunaṃ bhāseyyāsi, ‘‘pubbaṇhe me kathita’’nti mā majjhanhikādīsu na kathayittha, ‘‘ajja vā me kathita’’nti mā paradivasādīsu na kathayitthāti attho. Sā pahīyissatīti ‘‘sāriputtasadisopi nāma ñāṇajavanasampanno sāvako buddhānaṃ cittācāraṃ jānituṃ na sakkoti, evaṃ appameyyā tathāgatā’’ti cintentānaṃ yā tathāgate kaṅkhā vā vimati vā, sā pahīyissatīti.

3. Cundasuttavaṇṇanā

379. Tatiye magadhesūti evaṃnāmake janapade. Nālakagāmaketi rājagahassa avidūre attano kulasantake evaṃnāmake gāme. Cundo samaṇuddesoti ayaṃ thero dhammasenāpatissa kaniṭṭhabhātiko, taṃ bhikkhū anupasampannakāle ‘‘cundo samaṇuddeso’’ti samudācaritvā therakālepi tatheva samudācariṃsu. Tena vuttaṃ ‘‘cundo samaṇuddeso’’ti. Upaṭṭhāko hotīti mukhodakadantakaṭṭhadānena ceva pariveṇasammajjana-piṭṭhiparikammakaraṇa-pattacīvaraggahaṇena ca upaṭṭhānakaro hoti. Parinibbāyīti anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto. Katarasmiṃ kāleti? Bhagavato parinibbānasaṃvacchare.

Tatrāyaṃ anupubbikathā – bhagavā kira vutthavasso veḷuvagāmakā nikkhamitvā ‘‘sāvatthiṃ gamissāmī’’ti āgatamaggeneva paṭinivattanto anupubbena sāvatthiṃ patvā jetavanaṃ pāvisi. Dhammasenāpati bhagavato vattaṃ dassetvā divāṭṭhānaṃ gato, so tattha antevāsikesu vattaṃ dassetvā paṭikkantesu divāṭṭhānaṃ sammajjitvā cammakhaṇḍaṃ paññāpetvā pāde pakkhāletvā pallaṅkaṃ ābhujitvā phalasamāpattiṃ pāvisi. Athassa yathā paricchedena tato vuṭṭhitassa ayaṃ parivitakko udapādi ‘‘buddhā nu kho paṭhamaṃ parinibbāyanti, udāhu aggasāvakāti, tato ‘‘aggasāvakā paṭhama’’nti ñatvā attano āyusaṅkhāraṃ olokesi. So ‘‘sattāhameva me āyusaṅkhārā pavattissantī’’ti ñatvā ‘‘kattha parinibbāyissāmī’’ti cintesi.

Tato ‘‘rāhulo tāvatiṃsesu parinibbuto, aññāsikoṇḍaññatthero chaddantadahe, ahaṃ kattha parinibbāyissāmī’’ti punappunaṃ cintento mātaraṃ ārabbha satiṃ uppādesi – ‘‘mayhaṃ mātā sattannaṃ arahantānaṃ mātā hutvāpi buddhadhammasaṅghesu appasannā, atthi nu kho tassā upanissayo, natthi nu kho’’ti. Sotāpattimaggassa upanissayaṃ disvā ‘‘kassa desanāya abhisamayo bhavissatī’’ti olokento ‘‘mameva dhammadesanāya bhavissati, na aññassa. Sace kho panāhaṃ appossukko bhaveyyaṃ, bhavissanti me vattāro – ‘‘sāriputtatthero avasesajanānampi avassayo hoti. Tathā hissa samacittasuttantadesanādivase (a. ni. 

因此，因为“在过去、未来和现在的阿罗汉、正觉者中确实存在心的直接知见，此外也知道法的因缘”，因此他说。你将不断地说：“我在早上已经被告知”，不要在中午或其他时间说“今天我被告知”。她将会被消除，指的是“即使是像萨利普塔那样的具备智慧的声闻，也无法了解如来心的行持，因此如来是无可比拟的”，所以对于如来所产生的怀疑或迷惑，将会被消除。
Cundasuttavaṇṇanā
第三节，关于马加德（现代印度比哈尔邦）这个名称的国度。Nālakagāmaketi 是指距离王舍城（现代印度比哈尔邦）不远的一个名为Nālakā的村庄。Cundo samaṇuddesoti 这个长老是法将军的弟弟，在他出家时被称为“Cundo samaṇuddeso”，在他成为长老后仍然如此称呼。因此说“Cundo samaṇuddeso”。作为侍者，是指通过口头传授、牙齿的清洁、清理住处、接受乞食和衣物的获取等来担任侍者。圆寂是指在没有余依的涅槃法界中圆寂。在哪个时期？在佛陀圆寂的那一年。
这里是逐步的叙述——佛陀在出家后，离开维卢瓦村，心中想着“我要去萨瓦提”，在沿途的道路上逐步到达萨瓦提，进入了祇园。法将军在佛陀的指示下去到日间的住所，他在那里向侍者们展示佛陀的指示，清理了日间的住所，准备了皮革的座位，洗净了双足，坐在座位上进入了果位的安住。然后他在思考中产生了这样的疑问：“佛陀是否首先圆寂，还是阿罗汉？”于是他知道“阿罗汉是首先的”，于是观察自己的生命。
他想：“拉胡拉在天界圆寂，其他的阿罗汉也已圆寂，我应该在哪里圆寂？”他不断思考，因母亲而生起了正念——“我的母亲虽然是七位阿罗汉的母亲，但在佛法僧中却不太信任，是否有她的依止呢？是否没有？”看到得到道的依止，他思考“通过谁的教导将会有所成就？”他观察“将由我来进行法教导，而不是其他人。如果我能够无所求，那我的言论将会是：“萨利普塔长老对其他人也有帮助。”就像他在和谐的心中讲述的教导等。

2.33-37) koṭisatasahassadevatā arahattaṃ pattā, tayo magge paṭividdhadevatānaṃ gaṇanā natthi, aññesu ca ṭhānesu anekā abhisamayā dissanti, there ca cittaṃ pasādetvā sagge nibbattāneva asīti kulasahassāni, so dāni sakamātumicchādassanamattampi harituṃ nāsakkhī’’ti. Tasmā mātaraṃ micchādassanā mocetvā jātovarakeyeva parinibbāyissāmī’’ti sanniṭṭhānaṃ katvā ‘‘ajjeva bhagavantaṃ anujānāpetvā nikkhamissāmī’’ti cundattheraṃ āmantesi – ‘‘āvuso, cunda, amhākaṃ pañcasatāya bhikkhuparisāya saññaṃ dehi. ‘Gaṇhathāvuso pattacīvarāni, dhammasenāpati nālakagāmaṃ gantukāmo’’’ti. Thero tathā akāsi.

Bhikkhū senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya therassa santikaṃ agamaṃsu. Thero senāsanaṃ saṃsāmetvā divāṭṭhānaṃ sammajjitvā divāṭṭhānadvāre ṭhatvā divāṭṭhānaṃ oloketvā ‘‘idaṃ dāni pacchimadassanaṃ, puna āgamanaṃ natthī’’ti pañcasatabhikkhūhi parivuto bhagavantaṃ upasaṅkamitvā vanditvā bhagavantaṃ etadavoca ‘‘anujānātu me bhante bhagavā, anujānātu sugato. Parinibbānakālo me, ossaṭṭho me āyusaṅkhāro’’ti. Buddhā pana yasmā ‘‘parinibbāhī’’ti vutte maraṇavaṇṇaṃ saṃvaṇṇentīti, ‘‘mā parinibbāhī’’ti vutte vaṭṭassa guṇaṃ kathentīti micchādiṭṭhikā dosaṃ āropessanti, tasmā tadubhayampi na vadanti. Tena naṃ bhagavā – ‘‘kattha parinibbāyissasi sāriputtā’’ti vatvā – ‘‘atthi, bhante, magadhesu nālakagāme jātovarako, tatthāhaṃ parinibbāyissāmī’’ti vutte – ‘‘yassa dāni tvaṃ, sāriputta, kālaṃ maññasi, idāni pana te jeṭṭhakaniṭṭhabhātikānaṃ tādisassa bhikkhuno dassanaṃ dullabhaṃ bhavissati, desehi nesaṃ dhamma’’nti āha.

Thero – ‘‘satthā mayhaṃ iddhivikubbanapubbaṅgamaṃ dhammadesanaṃ paccāsīsatī’’ti ñatvā bhagavantaṃ vanditvā tālappamāṇaṃ ākāsaṃ abbhuggantvā oruyha dasabalassa pāde vandi, puna dvitālappamāṇaṃ abbhuggantvā oruyha dasabalassa pāde vandi, etenupāyena sattatālappamāṇaṃ abbhuggantvā anekāni pāṭihāriyasatāni dassento dhammakathaṃ ārabhi. Dissamānenapi kāyena katheti, adissamānenapi. Uparimena vā heṭṭhimena vā upaḍḍhakāyena katheti adissamānenapi dissamānenapi, kālena candavaṇṇaṃ dasseti, kālena sūriyavaṇṇaṃ, kālena pabbatavaṇṇaṃ, kālena samuddavaṇṇaṃ, kālena cakkavattirājā hoti, kālena vessavaṇamahārājā, kālena sakko devarājā, kālena mahābrahmāti evaṃ anekāni pāṭihāriyasatāni dassento dhammakathaṃ kathesi. Sakalanagaraṃ sannipati. Thero oruyha dasabalassa pāde vanditvā aṭṭhāsi. Atha naṃ satthā āha – ‘‘ko nāmo ayaṃ sāriputta dhammapariyāyo’’ti. Sīhavikīḷito nāma, bhanteti. Taggha, sāriputta, sīhavikīḷito taggha, sāriputta, sīhavikīḷitoti.

Thero alattakavaṇṇe hatthe pasāretvā satthu suvaṇṇakacchapasadise pāde gopphakesu gahetvā – ‘‘bhante, imesaṃ pādānaṃ vandanatthāya kappasatasahassādhikaṃ asaṅkhyeyyaṃ pāramiyo pūritā, so me manoratho matthakaṃ patto, ito dāni paṭṭhāya paṭisandhivasena na puna ekaṭṭhāne sannipāto samāgamo atthi, chinno esa vissāso, anekehi buddhasatasahassehi paviṭṭhaṃ ajaraṃ amaraṃ khemaṃ sukhaṃ sītalaṃ abhayaṃ nibbānapuraṃ pavisissāmi, sace me kiñci kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā na rocetha, khamatha taṃ bhagavā, gamanakālo mayha’’nti. Khamāmi te, sāriputta, na kho pana te kiñci kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā mayhaṃ aruccanakaṃ atthi, yassa dāni tvaṃ, sāriputta, kālaṃ maññasīti.

Iti bhagavatā anuññātasamanantaraṃ satthu pāde vanditvā uṭṭhitamatte āyasmante sāriputte sinerucakkavāḷahimavantaparibhaṇḍapabbate dhārayamānāpi – ‘‘ajja imaṃ guṇarāsiṃ dhāretuṃ na sakkomī’’ti vadantī viya ekappahāreneva viravamānā mahāpathavī yāva udakapariyantā akampi, ākāse devadundubhiyo phaliṃsu, mahāmegho uṭṭhahitvā pokkharavassaṃ vassi.


因此，因为“在过去、未来和现在的阿罗汉和正觉者中确实存在心的直接知见，此外也知道法的因缘”，所以他说。你将不断地说：“我在早上已经被告知”，不要在中午或其他时间说“今天我被告知”。她将会被消除，指的是“即使是像萨利普塔那样的具备智慧的声闻，也无法了解如来心的行持，因此如来是无可比拟的”，所以对于如来所产生的怀疑或迷惑，将会被消除。
2.33-37) 有数十亿的天人已经获得了阿罗汉果，关于三条道路的天人数量没有统计，而在其他地方有许多的成就显现。长老们的心被安慰，天人们在天界出生，八万家庭的数量因此而增多。如今他无法忍受即使是微小的错误见解。因此，他决定：“我将解脱母亲的错误见解，我将以此为基础圆寂。”于是他对Cunda长老说道：“朋友，Cunda，请给我们五百位比丘的许可。‘请拿着乞食衣，法将军想去Nālakā村。’”长老照做了。
比丘们整理了住处，带着乞食衣前往长老那里。长老整理了住处，清理了日间的住所，站在日间住所的门口，观察着日间住所，心中想：“现在这是最后的机会，再也没有回来。”于是他在五百比丘的陪伴下，走向佛陀，向佛陀顶礼，并说道：“愿尊者允许我，愿善者允许我。我的圆寂时刻到了，我的生命结束了。”但佛陀因为说“我将圆寂”而描述死亡的现象，因此说“不要圆寂”时描述生存的优点，错误见解的人会将过失归咎于此，因此两者都不说。因此佛陀问他：“你将在哪里圆寂，萨利普塔？”他回答：“有，尊者，在马加德的Nālakā村，我将在那里圆寂。”佛陀说：“现在你认为自己将要死亡，但现在对你来说，见到这样的比丘的机会将会非常稀少，法在这些地方是微不足道的。”
长老说：“老师在我之前的神通和法教导中，已经给我启示。”他向佛陀顶礼，向天边的空间升起，俯身向十尊佛的双足顶礼，再次升起，俯身向十尊佛的双足顶礼。以此方式，他升起了七十个天的高度，展示了无数的神通，开始讲法。即使在可见的身体中也能说出不可见的。无论是上方还是下方，都能用部分身体说出可见和不可见的，时而显现月光，时而显现日光，时而显现山光，时而显现海光，时而显现轮王，时而显现大梵天，时而显现天帝，时而显现大梵天，展示了无数的神通，讲述法。整个城市聚集而来。长老俯身向十尊佛的双足顶礼，站立着。然后老师问：“这位萨利普塔，法的内容是什么？”他说：“名为狮子游戏，尊者。”佛陀说：“好吧，萨利普塔，狮子游戏，好吧，萨利普塔，狮子游戏。”
长老伸出手，像金龟一样抓住佛陀的双足，问道：“尊者，为了这些双足的顶礼，已经积累了数十亿的功德，我的愿望已经实现。从今往后，因缘不再聚集，信任已经破裂，许多佛陀的数十亿进入了不老、不死、安宁、快乐、清凉、无畏的涅槃之地。如果我有任何身体或语言上的不满，请宽恕我，尊者，我的出行时刻到了。”佛陀说：“我宽恕你，萨利普塔，但现在对你来说，没有任何身体或语言上的不满。”
因此，佛陀允许他后，萨利普塔长老在顶礼之后站起身来，像是承载着喜悦的山脉，直到水边都没有动静，天上的天鼓也响起，巨大的云层升起，开始降下雨水。


Satthā – ‘‘dhammasenāpatiṃ paṭipādessāmī’’ti dhammāsanā vuṭṭhāya gandhakuṭiabhimukho gantvā maṇiphalake aṭṭhāsi. Thero tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā catūsu ṭhānesu vanditvā – ‘‘bhagavā ito kappasatasahassādhikassa asaṅkhyeyyassa upari anomadassīsammāsambuddhassa pādamūle nipajjitvā tumhākaṃ dassanaṃ patthesiṃ, sā me patthanā samiddhā, diṭṭhā tumhe, taṃ paṭhamadassanaṃ, idaṃ pacchimadassanaṃ. Puna tumhākaṃ dassanaṃ natthī’’ti vatvā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ paggayha yāva dassanavisayā abhimukhova paṭikkamitvā vanditvā pakkāmi. Puna mahāpathavī dhāretuṃ asakkontī udakapariyantaṃ katvā akampi.

Bhagavā parivāretvā ṭhite bhikkhū āha – ‘‘anugacchatha, bhikkhave, tumhākaṃ jeṭṭhabhātika’’nti. Tasmiṃ khaṇe catassopi parisā sammāsambuddhaṃ ekakaṃyeva jetavane ohāya niravasesā nikkhamiṃsu. Sāvatthinagaravāsinopi – ‘‘sāriputtatthero kira sammāsambuddhaṃ āpucchitvā parinibbāyitukāmo nikkhanto, passissāma na’’nti nagaradvārāni nirokāsāni karontā nikkhamitvā gandhamālādihatthā kese vikiritvā – ‘‘idāni mayaṃ kahaṃ mahāpañño nisinno, kahaṃ dhammasenāpati nisinno’’ti pucchantā – ‘‘kassa santikaṃ gamissāma, kassa hatthe satthāraṃ ṭhapetvā thero pakkanto’’tiādinā nayena paridevantā rodantā theraṃ anubandhiṃsu.

Thero mahāpaññāya ṭhitattā – ‘‘sabbesaṃ anatikkamanīyo esa maggo’’ti mahājanaṃ ovaditvā – ‘‘tumhepi, āvuso, tiṭṭhatha, mā dasabale pamādaṃ āpajjitthā’’ti bhikkhusaṅghampi nivattetvā attano parisāyeva saddhiṃ pakkāmi. Yepi manussā – ‘‘pubbe ayyo paccāgamanacārikaṃ carati, idaṃ idāni gamanaṃ na puna paccāgamanāyā’’ti paridevantā anubandhiṃsuyeva. Tepi – ‘‘appamattā, āvuso, hotha, evaṃbhāvino nāma saṅkhārā’’ti nivattesi.

Atha kho āyasmā sāriputto sabbattha ekarattivāsena antarāmagge sattāhaṃ manussānaṃ saṅgahaṃ karonto sāyaṃ nālakagāmaṃ patvā gāmadvāre nigrodharukkhamūle aṭṭhāsi. Atha uparevato nāma therassa bhāgineyyo bahigāmaṃ gacchanto theraṃ disvā upasaṅkamitvā vanditvā aṭṭhāsi. Thero taṃ āha – ‘‘atthi gehe te ayyikā’’ti. Āma bhanteti. Gaccha amhākaṃ idhāgatabhāvaṃ ārocehi. ‘‘Kasmā āgato’’ti ca vutte – ‘‘ajja kira ekadivasaṃ antogāme vasissati, jātovarakaṃ paṭijaggatha, pañcannañca kira bhikkhusatānaṃ vasanaṭṭhānaṃ jānāthā’’ti. So gantvā – ‘‘ayyike mayhaṃ mātulo āgato’’ti āha. Idāni kuhinti? Gāmadvāreti. Ekakova, aññopi koci atthīti? Atthi pañcasatā bhikkhūti. Kiṃkāraṇā āgatoti? So taṃ pavattiṃ ārocesi. Brāhmaṇī – ‘‘kiṃ nu kho ettakānaṃ vasanaṭṭhānaṃ paṭijaggāpeti , daharakāle pabbajitvā mahallakakāle gihī hotukāmo’’ti cintentī jātovarakaṃ paṭijaggāpetvā pañcasatānaṃ vasanaṭṭhānaṃ kāretvā daṇḍadīpikā jāletvā therassa pāhesi.

Thero bhikkhūhi saddhiṃ pāsādaṃ āruyha jātovarakaṃ pavisitvā nisīdi, nisīditvā ‘‘tumhākaṃ vasanaṭṭhānaṃ gacchathā’’ti bhikkhū uyyojesi. Tesu gatamattesuyeva therassa kharo ābādho uppajji, lohitapakkhandikā māraṇantikā vedanā vattanti. Ekaṃ bhājanaṃ pavisati, ekaṃ nikkhamati. Brāhmaṇī – ‘‘mama puttassa pavatti mayhaṃ na ruccatī’’ti attano vasanagabbhadvāraṃ nissāya aṭṭhāsi.

Cattāro mahārājāno ‘‘dhammasenāpati kuhiṃ viharatī’’ti olokentā nālakagāme jātovarake parinibbānamañce nipanno, pacchimadassanaṃ gamissāmā’’ti āgamma vanditvā aṭṭhaṃsu. Ke tumheti? Mahārājāno bhanteti. Kasmā āgatatthāti? Gilānupaṭṭhākā bhavissāmāti. ‘‘Hotu, atthi gilānupaṭṭhāko, gacchatha tumhe’’ti uyyojesi. Tesaṃ gatāvasāne teneva nayena sakko devānamindo. Tasmiṃ gate mahābrahmā ca āgamiṃsu. Tepi tatheva thero uyyojesi.


佛陀说：“我将前往法将军。”于是他从法座上站起，朝向香房走去，站在宝石台上。长老转身三次，向四个方向顶礼，随后说：“尊者，我曾渴望在无量无边的阿弥陀佛的足下安坐，今天我已见到您，我的愿望已满足，您已见到我，这是第一次见面，这是最后一次见面。再也没有您可见。”说完，他双手合十，面向佛陀，顶礼后离去。大地无法承载，直到水边也未曾动摇。
佛陀被围绕着的比丘们说：“跟随吧，比丘们，你们的长兄在这里。”此时，四个团体也都从祇园中走出，毫无保留地离开。萨瓦提城的居民们说：“萨利普塔长老似乎在询问正觉者，渴望圆寂，难道我们看不见吗？”于是他们走出城门，手持花环，散发着花香，问道：“现在我们要去哪里，伟大的智者在哪里，法将军在哪里？”他们哭泣着跟随长老。
长老因具备伟大的智慧，告诫大众：“这是所有人都无法超越的道路。”于是他对他们说：“你们也要，朋友们，保持警觉，不要让十尊佛的法被遗忘。”长老与自己的团体一起离去。那些人说：“以前，尊者曾在回归的道路上行走，现在又要去往新的地方。”他们悲伤地跟随。
此时，萨利普塔长老在各处的夜晚，七天内为众生的聚集而行走，傍晚时分到达Nālakā村，站在村口的无花果树下。此时，他的亲戚看到长老，走近并顶礼后停下。长老问他：“你家里有尊者吗？”他说：“是的，尊者。”于是他说：“去告诉我们在这里的情况。”当被问到“你为什么来？”时，他回答：“今天似乎是一个特别的日子，将在村中居住，照顾新生儿，似乎有五百位比丘的住所。”他去了，告诉说：“尊者，我的舅舅来了。”现在在哪里？在村口。是一个人吗，还是其他人？有五百位比丘。你为什么来呢？他告知了这一情况。婆罗门想：“他为何要照顾这么多居住的地方，年轻时出家，年老时又想成为在家人。”于是她照顾新生儿，准备了五百位比丘的住所，并点燃了蜡烛，送给长老。
长老与比丘们一起上了楼，进入新生儿的住所坐下，坐下后对比丘们说：“你们去你们的住所。”他们刚走出，长老感到剧烈的痛苦，红色的痛苦如同箭矢般袭来。一个器皿进来，一个器皿出去。婆罗门想：“我儿子的情况让我不安。”她站在自己住所的门口。
四位大王在寻找“法将军在哪里？”时，看到长老在Nālakā村的圆寂床上，心中想着：“我们将去最后的见面。”于是他们前来顶礼并坐下。你们是谁？大王们说：“尊者。”你们来这里做什么？他们说：“我们将成为病人的看护者。”于是他对他们说：“好吧，有病人的看护者，去吧。”他们离开后，天神也随之而来。此时，伟大的梵天也来了。他们同样被长老召唤。


Brāhmaṇī devatānaṃ āgamanañca gamanañca disvā ‘‘ke nu kho ete mama puttaṃ vanditvā gacchantī’’ti therassa gabbhadvāraṃ gantvā ‘‘tāta, cunda, kā pavattī’’ti pucchi. So taṃ pavattiṃ ācikkhitvā ‘‘mahāupāsikā, bhante, āgatā’’ti āha. Thero ‘‘kasmā avelāya āgatā’’ti pucchi. Sā ‘‘tuyhaṃ, tāta, dassanatthāyā’’ti vatvā ‘‘tāta, paṭhamaṃ ke āgatā’’ti pucchi. Cattāro mahārājāno upāsiketi. Tāta, tvaṃ catūhi mahārājehi mahantataroti? Ārāmikasadisā ete upāsike, amhākaṃ satthu paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya khaggahatthā hutvā ārakkhaṃ akaṃsūti. Tesaṃ tāta gatāvasāne ko āgatoti? Sakko devānamindoti. Devarājatopi tvaṃ tāta mahantataroti? Bhaṇḍaggāhakasāmaṇerasadiso esa upāsike, amhākaṃ satthu tāvatiṃsato otaraṇakāle pattacīvaraṃ gahetvā otiṇṇoti. Tassa tāta gatāvasāne jotayamāno viya ko āgatoti? Upāsike, tuyhaṃ bhagavā ca satthā ca mahābrahmā nāma esoti. Mayhaṃ bhagavato mahābrahmatopi tvaṃ, tāta, mahantataroti? Āma upāsike, ete nāma kira amhākaṃ satthu jātadivase cattāro mahābrahmāno mahāpurisaṃ suvaṇṇajālena paṭiggaṇhiṃsūti.

Atha brāhmaṇiyā – ‘‘puttassa tāva me ayaṃ ānubhāvo, kīdiso vata mayhaṃ puttassa bhagavato satthu ānubhāvo bhavissatī’’ti cintayantiyā sahasā pañcavaṇṇā pīti uppajjitvā sakalasarīraṃ phari. Thero – ‘‘uppannaṃ me mātu pītisomanassaṃ, ayaṃ dāni kālo dhammadesanāyā’’ti cintetvā ‘‘kiṃ cintesi mahāupāsike’’ti āha. Sā ‘‘puttassa tāva me ayaṃ guṇo, satthu panassa kīdiso bhavissatīti idaṃ, tāta, cintemī’’ti āha. Mahāupāsike, mayhaṃ satthujātakkhaṇe mahābhinikkhamane sambodhiyaṃ dhammacakkappavattane ca dasasahassilokadhātu kampittha. Sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanena samo nāma natthi, itipi so bhagavāti vitthāretvā buddhaguṇapaṭisaṃyuttaṃ dhammadesanaṃ kathesi.

Brāhmaṇī piyaputtassa dhammadesanāpariyosāne sotāpattiphale patiṭṭhāya puttaṃ āha – ‘‘tāta upatissa, kasmā evamakāsi, evarūpaṃ nāma amataṃ mayhaṃ ettakaṃ kālaṃ na adāsī’’ti. Thero – ‘‘dinnaṃ dāni me mātu rūpasāriyā brāhmaṇiyā posāvanikamūlaṃ, ettakena vaṭṭissatī’’ti cintetvā – ‘‘gaccha mahāupasike’’ti brāhmaṇiṃ uyyojetvā – ‘‘cunda kā velā’’ti āha. Balavapaccūsakālo, bhanteti. Bhikkhusaṅghaṃ sannipātehīti. Sannipatito bhante bhikkhusaṅghoti. ‘‘Maṃ ukkhipitvā nisīdāpehi cundā’’ti ukkhipitvā nisīdāpesi.

Thero bhikkhū āmantesi – ‘‘āvuso catucattālīsaṃ vo vassāni mayā saddhiṃ vicarantānaṃ yaṃ me kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā na rocetha, taṃ khamatha āvuso’’ti. Ettakaṃ, bhante, amhākaṃ chāyā viya tumhe amuñcitvā vicarantānaṃ aruccanakaṃ nāma natthi, tumhe pana amhākaṃ khamathāti. Atha thero mahācīvaraṃ saṅkaḍḍhitvā mukhaṃ pidhāya dakkhiṇena passena nipanno satthā viya nava anupubbasamāpattiyo anulomapaṭilomato samāpajjitvā puna paṭhamajjhānaṃ ādiṃ katvā yāva catutthajjhānā samāpajji . Tato vuṭṭhāya anantaraṃyeva mahāpathaviṃ unnādento anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi.

Upāsikā – ‘‘kiṃ nu kho me putto, na kiñci kathetī’’ti uṭṭhāya piṭṭhipāde parimajjantī parinibbutabhāvaṃ ñatvā mahāsaddaṃ kurumānā pādesu nipatitvā – ‘‘tāta mayaṃ ito pubbe tava guṇaṃ na jānimhā, idāni pana taṃ ādiṃ katvā anekasate anekasahasse anekasatasahasse bhikkhū imasmiṃ nivesane nisīdāpetvā bhojetuṃ na labhimhā, cīvarehi acchādetuṃ na labhimhā, vihārasataṃ vihārasahassaṃ kāretuṃ na labhimhā’’ti yāva aruṇuggamanā paridevi . Aruṇe uggatamatteyeva suvaṇṇakāre pakkosāpetvā suvaṇṇagabbhaṃ vivarāpetvā suvaṇṇaghaṭiyo mahātulāya tulāpetvā – ‘‘pañca kūṭāgārasatāni pañca agghikasatāni karothā’’ti dāpeti.


婆罗门看到天神的到来和离去，便走到长老的门口，问道：“父亲，发生了什么事？”他将事情的经过告诉她：“尊者，伟大的居士们来了。”长老问：“为何在这个时刻来？”她回答：“为了见您，父亲。”又问：“谁最早到达？”她回答：“四位大王。”长老说：“你比四位大王更伟大吗？”她说：“这些居士就像园丁一样，因我们尊者的缘故，拿着刀剑进行保护。”长老问：“他们为何在这里？”她回答：“是天帝。”长老问：“天帝也比你伟大吗？”她回答：“就像持刀的侍者一样，这些居士在我们尊者从天界降临时拿着乞食衣而来。”长老又问：“那在他们到达时，谁又来了？”她回答：“是天帝。”长老问：“那谁又来了？”她回答：“是我们的尊者和老师大梵天。”长老问：“我的尊者和大梵天也比你伟大吗？”她回答：“是的，居士，这些确实是我们尊者出生的那一天，四位大梵天曾用金网将伟人接引过来。”
此时，婆罗门想：“我儿子真有这样的福报，我的儿子与尊者的福报将会是怎样的？”于是她突然感到五种颜色的喜悦充满全身。长老思考道：“我母亲的喜悦已经升起，现在是讲法的时机。”于是他问：“伟大的居士，你在想什么？”她回答：“我在想我儿子的福德，尊者将会是什么样的？”长老说：“伟大的居士，在我出家之时，伟大的出家人、成道时、法轮转动时，十千个世界都在震动。以戒、定、慧、解脱、解脱知识的见解，没有可比之处。”然后他开始讲述与佛的功德有关的法。
婆罗门在听完儿子的法后，建立了初果的道果，问儿子：“儿子，你为什么这样做？这种法的果实在我这里这么久却没有给我。”长老思考：“现在我母亲给了我美丽的果实，婆罗门的果实将会保持多久？”于是他对伟大的居士说：“走吧，伟大的居士。”她回答：“现在是清晨。”长老说：“请聚集比丘们。”当聚集时，他对比丘们说：“朋友们，四十四年我与你们一同游历，若我身体或语言上有任何不愉快的事情，请你们宽恕我。”比丘们回答：“尊者，我们的影子就像你们一样，跟随你们的身影，没有任何不愉快的事情。”于是长老将大袍披上，遮住面孔，面朝右侧，坐下，进入了新的禅定，从初禅开始，一直到第四禅，最终起身，立即圆寂于无余涅槃的法界。
居士们问：“我的儿子，为什么什么都不说？”她站起来，抚摸着背部，意识到他已经圆寂，发出巨大的声音，双足跪下，呼喊：“儿子，我以前不知道你的功德，现在已经知道了，数以百计、千计、万计的比丘在这里坐下，无法供养，无法遮盖，无法建造数百、数千的寺院。”当黎明来临时，她召来金匠，打开金库，准备金器，命令：“建造五十座塔楼，五十个金器。”


Sakkopi devarājā vissakammadevaputtaṃ āmantetvā – ‘‘tāta dhammasenāpati parinibbuto, pañca kūṭāgārasatāni pañca agghikasatāni ca māpehī’’ti āha. Iti upāsikāya kāritāni ca vissakammena nimmitāni ca sabbānipi dvesahassāni ahesuṃ. Tato nagaramajjhe sāramayaṃ mahāmaṇḍapaṃ kāretvā maṇḍapamajjhe mahākūṭāgāraṃ ṭhapetvā sesāni parivārasaṅkhepena ṭhapetvā sādhukīḷikaṃ ārabhiṃsu. Devānaṃ antare manussā, manussānaṃ antare devā ahesuṃ.

Revatī nāma ekā therassa upaṭṭhāyikā – ‘‘ahaṃ therassa pūjaṃ karissāmī’’ti suvaṇṇapupphānaṃ tayo kumbhe kāresi. ‘‘Therassa pūjaṃ karissāmī’’ti sakko devarājā aḍḍhateyyakoṭināṭakehi parivārito otari. ‘‘Sakko otaratī’’ti mahājano pacchāmukho paṭikkami. Tattha sāpi upāsikā paṭikkamamānā garubhārattā ekamantaṃ apasakkituṃ asakkontī manussānaṃ antare pati. Manussā apassantā taṃ madditvā agamiṃsu. Sā tattheva kālaṃ katvā tāvatiṃsabhavane kanakavimāne nibbatti. Nibbattakkhaṇeyevassā ratanakkhandho viya tigāvutappamāṇo attabhāvo ahosi saṭṭhisakaṭapūrappamāṇaalaṅkārapaṭimaṇḍitā accharāsahassaparivāritā. Athassā dibbaṃ sabbakāyikādāsaṃ purato ṭhapayiṃsu . Sā attano sirisampattiṃ disvā – ‘‘uḷārā ayaṃ sampatti, kiṃ nu kho me kammaṃ kata’’nti cintayamānā addasa – ‘‘mayā sāriputtattherassa parinibbutaṭṭhāne tīhi suvaṇṇapupphakumbhehi pūjā katā, mahājano maṃ madditvā gato, sāhaṃ tattha kālaṃ katvā idhūpapannā, theraṃ nissāya laddhaṃ idāni puññavipākaṃ manussānaṃ kathessāmī’’ti saha vimāneneva otari.

Mahājano dūratova disvā – ‘‘kiṃ nu kho dve sūriyā uṭṭhitā’’ti? Olokento – ‘‘vimāne āgacchante kūṭāgārasaṇṭhānaṃ paññāyati, nāyaṃ sūriyo, vimānametaṃ eka’’nti āha. Tampi vimānaṃ tāvadeva āgantvā therassa dārucitakamatthake vehāsaṃ aṭṭhāsi. Devadhītā vimānaṃ ākāseyeva ṭhapetvā pathaviṃ otari. Mahājano – ‘‘kā tvaṃ, ayye’’ti? Pucchi. ‘‘Na maṃ tumhe jānātha, revatī nāmāhaṃ, tīhi suvaṇṇapupphakumbhehi theraṃ pūjaṃ katvā manussehi madditā kālaṃ katvā tāvatiṃsabhavane nibbattā, passatha me sirisampattiṃ, tumhepi dāni dānāni detha, puññāni karothā’’ti kusalakiriyāya vaṇṇaṃ kathetvā therassa citakaṃ padakkhiṇaṃ katvā vanditvā attano devaṭṭhānaṃyeva gatā.

Mahājanopi sattāhaṃ sādhukīḷikaṃ kīḷitvā sabbagandhehi citakaṃ akāsi, citakā ekūnaratanasatikā ahosi. Therassa sarīraṃ citakaṃ āropetvā usīrakalāpakehi ālimpesuṃ. Āḷāhane sabbarattiṃ dhammassavanaṃ pavatti. Anuruddhatthero sabbagandhodakena therassa citakaṃ nibbāpesi. Cundatthero dhātuyo parissāvane pakkhipitvā – ‘‘na dāni mayā idheva sakkā ṭhātuṃ, mayhaṃ jeṭṭhabhātikassa dhammasenāpatisāriputtattherassa parinibbutabhāvaṃ sammāsambuddhassa ārocessāmī’’ti dhātuparissāvanaṃ therassa ca pattacīvaraṃ gahetvā sāvatthiṃ agamāsi. Ekaṭṭhānepi ca dve rattiyo avasitvā sabbattha ekarattivāseneva sāvatthiṃ pāpuṇi. Tamatthaṃ dassetuṃ atha kho cundo samaṇuddesotiādi vuttaṃ.

Tattha yenāyasmā ānandoti yena attano upajjhāyo dhammabhaṇḍāgāriko āyasmā ānando, tenupasaṅkami. Kasmā panesa ujukaṃ satthu santikaṃ agantvā therassa santikaṃ agamāsīti? Satthari ca there ca gāravena. Jetavanamahāvihāre pokkharaṇiyaṃ kirassa nhatvā paccuttaritvā sunivatthasupārutassa etadahosi – ‘‘buddhā nāma mahāpāsāṇacchattaṃ viya garuno, phaṇakatasappa sīhabyagghamattavaravāraṇādayo viya ca durāsadā, na sakkā mayā ujukameva satthu santikaṃ gantvā kathetuṃ, kassa nu kho santikaṃ gantabba’’nti. Tato cintesi – ‘‘upajjhāyo me dhammabhaṇḍāgāriko jeṭṭhabhātikattherassa uttamasahāyo, tassa santikaṃ gantvā taṃ ādāya satthārā saddhiṃ kathessāmī’’ti satthari ceva there ca gāravena upasaṅkami.


天帝萨迦看到维萨卡天女和天神们的到来，便对她说：“孩子，法将军已经圆寂，请为他准备五十座塔楼和五十个金器。”于是，婆罗门所建和维萨卡所造的所有一切，数量都达到了两千。随后，他们在城中建造了一个由宝石构成的大广场，在广场中心安放了一个大塔，其他的也按照顺序安放，开始了热闹的庆祝。天人与人类互相交错，人类与天人交织在一起。
名为瑞瓦提的长老侍女想着：“我将为长老供奉。”于是她准备了三个盛满金花的器皿。天帝萨迦也围绕着她，降临到地面。人们看到：“萨迦降临了。”于是大众纷纷退去。此时，瑞瓦提因身体沉重而无法挪动，最终在人群中倒下。人们没有看到她，便推开了她。她在那里圆寂后，生于天界的金色宫殿。就在她转世的瞬间，她的身体如同宝石般，装饰得如同六十个金器，环绕着成千上万的天女。然后，天女们在她面前安置了天女的侍者。她看到自己的财富，心中思忖：“这财富真是巨大，我究竟做了什么？”于是她发现：“我在萨利普塔长老圆寂时，曾用三个金花的器皿供奉他，结果被人推开，今天我在这里，依靠长老的功德，我将向人们讲述我所获得的福报。”
人们远远地看到她，问道：“那是什么？难道有两个太阳升起吗？”当他们看向天空时，发现：“在降临的金色宫殿中，塔楼显现出来，不是太阳，这是一个宫殿。”那座宫殿恰好降落在长老的木柱上。天女将宫殿悬在空中，降落到地面。人们问：“你是谁，尊者？”她回答：“你们难道不知道我是谁吗？我名为瑞瓦提，曾用三个金花的器皿供奉长老，结果被人推开，圆寂后生于天界，你们看看我的财富，现在你们也应施舍，行善积德。”她讲述自己的善行，围绕长老走了一圈，向他顶礼后，回到自己的神殿。
大众也在七天内欢快地嬉戏，四处撒满香气，围绕长老的身体，装饰着如同一百颗宝石。长老的身体上装饰着香气，仿佛被花香所包围。夜间，大家都在听法。阿努鲁达长老用香水洒在长老的身上。丘达长老将身体的香气收集起来，想着：“我现在无法留在这里，我的兄长、法将军萨利普塔长老已经圆寂，我将向正觉者报告。”他收集了香气，拿着乞食衣，前往萨瓦提（现代：萨瓦提）。
在一个地方，经过两夜，最后以单夜的方式到达萨瓦提。为了说明这一点，丘达长老说：“我将要去见我的老师阿难。”
于是，他朝着自己的老师，法宝的守护者阿难走去。为什么他不直接去见尊者，而是先去见长老呢？他以尊敬的态度面对老师和长老。在大祇园的水池中，他沐浴后，穿着整齐，走向长老，心中想：“佛陀如同巨石般的庇护者，像蛇、狮子、老虎等难以接近的存在，我无法直接去见尊者，究竟该去见谁呢？”于是他思考：“我的老师，法宝的守护者，长兄的长老，是最好的支持者，我将前往他那里，带着他一起去见尊者。”


Idamassa pattacīvaranti ‘‘ayamassa paribhogapatto, idaṃ dhātuparissāvana’’nti evaṃ ekekaṃ ācikkhi. Pāḷiyaṃ pana ‘‘idamassa pattacīvara’’nti ettakameva vuttaṃ. Kathāpābhatanti kathāmūlaṃ. Mūlañhi pābhatanti vuccati. Yathāha –

‘‘Appakenapi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo;

Samuṭṭhāpeti attānaṃ, aṇuṃ aggiṃva sandhama’’nti. (jā. 1.

这是他的乞食衣，称为“这是他的享用之器，这是收集的法。”如此逐一讲述。而在巴利文中，仅仅说“这是他的乞食衣。”谈到收集的法则，根本的意思就是收集。正如所说：
“即使是微小的聪明人，凭借收集的法则，
也能使自己显现，如同微火的聚集。”（《增一阿含经》1）
provided by EasyChat

1.4);

Bhagavantaṃdassanāyāti bhagavantaṃ dassanatthāya. Kiṃ paniminā bhagavā na diṭṭhapubboti? No na diṭṭhapubbo. Ayañhi āyasmā divā nava vāre, rattiṃ nava vāreti ekāhaṃ aṭṭhārasa vāre upaṭṭhānameva gacchati. Divasassa pana satavāraṃ vā sahassavāraṃ vā gantukāmo samānopi na akāraṇā gacchati, ekaṃ pañhadvāraṃ gahetvāva gacchati. So taṃdivasaṃ tena kathāpābhatena gantukāmo evamāha. Idamassa pattacīvaranti theropi – ‘‘idaṃ tassa pattacīvaraṃ, idañca dhātuparissāvana’’nti pāṭiyekkaṃyeva dassetvā ācikkhi.

Satthā hatthaṃ pasāretvā dhātuparissāvanaṃ gahetvā hatthatale ṭhapetvā bhikkhū āmantesi – ‘‘yo so, bhikkhave, bhikkhu purimadivase anekāni pāṭihāriyasatāni katvā parinibbānaṃ anujānāpesi, tassa idāni imā saṅkhavaṇṇasannibhā dhātuyova paññāyanti, kappasatasahassādhikaṃ asaṅkhyeyyaṃ pūritapāramī esa, bhikkhave, bhikkhu, mayā pavattitaṃ dhammacakkaṃ anupavattako esa bhikkhu, paṭiladdhadutiyaāsano esa bhikkhu, pūritasāvakasannipāto esa bhikkhu, ṭhapetvā maṃ dasasu cakkavāḷasahassesu paññāya asadiso esa bhikkhu, mahāpañño esa bhikkhu, puthupañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño esa bhikkhu, appiccho esa bhikkhu, santuṭṭho pavivitto asaṃsaṭṭho āraddhavīriyo codako pāpagarahī esa bhikkhu, pañca jātisatāni paṭiladdhamahāsampattiyo pahāya pabbajito esa bhikkhu, mama sāsane pathavīsamakhantiko esa bhikkhu, chinnavisāṇausabhasadiso esa bhikkhu, caṇḍālaputtasadisanīcacitto esa bhikkhu. Passatha, bhikkhave, mahāpaññassa dhātuyo, passatha, bhikkhave, puthupaññassa hāsapaññassa javanapaññassa tikkhapaññassa nibbedhikapaññassa appicchassa santuṭṭhassa pavivittassa asaṃsaṭṭhassa āraddhavīriyassa , codakassa, passatha, bhikkhave, pāpagarahissa dhātuyoti.

‘‘Yo pabbajī jātisatāni pañca,

Pahāya kāmāni manoramāni;

Taṃ vītarāgaṃ susamāhitindriyaṃ,

Parinibbutaṃ vandatha sāriputtaṃ.

‘‘Khantibalo pathavisamo na kuppati,

Na cāpi cittassa vasena vattati;

Anukampako kāruṇiko ca nibbuto,

Parinibbutaṃ vandatha sāriputtaṃ.

‘‘Caṇḍālaputto yathā nagaraṃ paviṭṭho,

Nīcamano carati kaḷopihattho;

Tathā ayaṃ viharati sāriputto,

Parinibbutaṃ vandatha sāriputtaṃ.

‘‘Usabho yathā chinnavisāṇako,

Aheṭhayanto carati purantare vane;

Tathā ayaṃ viharati sāriputto,

Parinibbutaṃ vandatha sāriputta’’nti.

Iti bhagavā pañcahi gāthāsatehi therassa vaṇṇaṃ kathesi. Yathā yathā bhagavā therassa vaṇṇaṃ kathesi, tathā tathā ānandatthero sandhāretuṃ na sakkoti, biḷāramukhe pakkhantakukkuṭo viya pavedhati. Tenāha apica me, bhante, madhurakajāto viya kāyoti sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Tattha madhurakajātotiādīnaṃ attho vuttoyeva. Idha pana dhammāti uddesaparipucchādhammā adhippetā. Tassa hi uddesaparipucchādhamme agahite vā gahetuṃ, gahite vā sajjhāyaṃ kātuṃ cittaṃ na pavattati. Atha satthā pañcapasādavicitrāni akkhīni ummīletvā theraṃ olokento ‘‘assāsessāmi na’’nti assāsento kiṃ nu kho te, ānanda, sāriputtotiādimāha.

Tattha sīlakkhandhanti lokiyalokuttarasīlaṃ. Samādhipaññāsupi eseva nayo. Vimutti pana lokuttarāva. Vimuttiñāṇadassanaṃ paccavekkhaṇañāṇaṃ, taṃ lokiyameva. Ovādakoti ovādadāyako. Otiṇṇoti otiṇṇesu vatthūsu nānappakārena otaraṇasīlo. Viññāpakoti dhammakathākāle atthañca kāraṇañca viññāpetā. Sandassakoti khandhadhātuāyatanavasena tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ dassetā. Samādapakoti ‘‘idañcidañca gaṇhathā’’ti evaṃ gaṇhāpako. Samuttejakoti abbhussāhako. Sampahaṃsakoti paṭiladdhaguṇehi modāpako jotāpako.


“为了见到尊者”，是为了见到尊者的缘故。那么，难道以前尊者没有被见过吗？不，确实没有。因为这位长老白天在九个时辰，夜晚在九个时辰里，整整一天只去一次。白天若想去一百次或一千次，都没有原因去，只是抓住一个问询的门而去。因此，在那一天，他想要去的缘故便是如此。
这是他的乞食衣，长老也说道：“这是他的乞食衣，这是收集的法。”如此逐一说明。
老师伸手拿起收集的法，放在手掌上，呼唤比丘们：“比丘们，昨日那位比丘做了许多神通，允许他圆寂；如今，这些如同彩色光辉的法则显现出来。他已积累了无数的福德，超过千劫的圆满功德。这位比丘，是我所转动的法轮的未转者，是获得第二坐位的比丘，是圆满的声闻的聚集者，除了我以外，在十个世界的千百个比丘中没有与他相等的。他是大智慧的比丘，是普通智慧、欢笑智慧、迅速智慧、锐利智慧、洞察智慧的比丘。他是少欲的比丘，知足的、独处的、不与人交往的、勤奋的、能劝诫他人的比丘，厌恶恶行而出家。他是我教法的地球之柱，他是像被割耳的公牛那样的比丘，他是像贱民之子那样的低贱心态的比丘。你们看，比丘们，智慧的法则，你们看，普通智慧、欢笑智慧、迅速智慧、锐利智慧、洞察智慧、少欲、知足、独处、不与人交往、勤奋、劝诫他人的、厌恶恶行的法则。”
“他是出家人，放弃了五种欲望，
他那无欲、身心安定，
已圆寂的，向萨利普塔敬礼。
“忍耐的力量如同大地，不会动摇，
也不随心意而行动；
充满慈悲、充满怜悯的他已圆寂，
向萨利普塔敬礼。
“如同贱民之子进入城市，
心态低贱，行为卑微；
如是萨利普塔住在此，
向萨利普塔敬礼。
“如同被割耳的公牛，
在森林中安静地行走；
如是萨利普塔住在此，
向萨利普塔敬礼。”
于是，尊者以五首诗歌赞美了这位长老。每当尊者赞美这位长老时，阿难长老都无法保持镇定，像被老鼠惊吓的公鸡一样，心中慌乱。因此，他说：“尊者，我的身体就像甜美的果实，所有的都应当被详细阐述。”在这里，甜美的果实的意思已经提到过了。而在这里，法是指教义的询问与回答。
因为在教义的询问与回答中，如果没有掌握或获得，就无法使心意运转。然后，老师打开了五种美妙的眼睛，注视着长老，心中想着：“我将安慰你。”他问：“阿难，你的萨利普塔怎么样？”
在这里，戒的法则是世俗的和出世的戒。对于定与慧也是如此。解脱则是出世的。解脱知识的见解与反省的智慧，都是世俗的。劝诫则是给予劝诫。进入则是以不同的方式进入各种事物。了解则是阐释教义时的意义与原因。显现则是根据五蕴、元素、感官的不同，展示这些法。掌握则是“这个与那个都要把握”这样来掌握。激励则是鼓舞他人。引导则是以所获得的功德而感到快乐、光辉。


Akilāsu dhammadesanāyāti dhammadesanaṃ ārabhitvā ‘‘sīsaṃ vā me rujjati, hadayaṃ vā kucchi vā piṭṭhi vā’’ti evaṃ osakkanākāravirahito nikkilāsu visārado ekassāpi dvinnampi sīhavegeneva pakkhandati. Anuggāhako sabrahmacārīnanti padassa attho khandhakavagge vitthāritova. Dhammojaṃ dhammabhoganti ubhayenapi dhammaparibhogova kathito. Dhammānuggahanti dhammena anuggahaṇaṃ.

Satthā ‘‘ativiya ayaṃ bhikkhu kilamatī’’ti puna taṃ assāsento nanu taṃ, ānanda, mayātiādimāha. Tattha piyehi manāpehīti mātāpitābhātābhaginīādikehi jātiyā nānābhāvo, maraṇena vinābhāvo, bhavena aññathābhāvo. Taṃ kutettha, ānanda, labbhāti tanti tasmā. Yasmā sabbehi piyehi manāpehi nānābhāvo, tasmā dasa pāramiyo pūretvāpi sambodhiṃ patvāpi dhammacakkaṃ pavattetvāpi yamakapāṭihāriyaṃ dassetvāpi devorohanaṃ katvāpi yaṃ taṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ, taṃ tathāgatassāpi sarīraṃ mā palujjīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, rodantenapi kandantenapi na sakkā taṃ kāraṇaṃ laddhunti. So palujjeyyāti so bhijjeyya.

Evameva khoti ettha yojanasatubbedho mahājamburukkho viya bhikkhusaṅgho tassa dakkhiṇadisaṃ gato paññāsayojaniko mahākhandho viya dhammasenāpati. Tasmiṃ mahākhandhe bhinne tato paṭṭhāya anupubbena vaḍḍhitvā pupphaphalādīhi taṃ ṭhānaṃ pūretuṃ samatthassa aññassa khandhassa abhāvo viya there parinibbute soḷasannaṃ paññānaṃ matthakaṃ pattassa aññassa dakkhiṇāsane nisīdanasamatthassa sāriputtasadisassa bhikkhuno abhāvo. Tāya paribhinnāya so rukkho viya bhikkhusaṅgho khandhotveva jātoti veditabbo. Tasmāti yasmā sabbaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ, taṃ mā palujjīti na sakkā laddhuṃ, tasmā.

4-5. Ukkacelasuttādivaṇṇanā

380-381. Catutthe aciraparinibbutesu sāriputtamoggallānesūti naciraparinibbutesu dvīsu aggasāvakesu. Tesañhi dhammasenāpati kattikamāsapuṇṇamāya parinibbuto, mahāmoggallāno tato aḍḍhamāsaṃ atikkamma amāvasuposathe. Satthā dvīsu aggasāvakesu parinibbutesu mahābhikkhusaṅghaparivāro mahāmaṇḍale cārikaṃ caramāno anupubbena ukkacelanagaraṃ patvā tattha piṇḍāya caritvā gaṅgāpiṭṭhe rajatapaṭṭavaṇṇavālikāpuline vihāsi. Tena vuttaṃ ‘‘aciraparinibbutesu sāriputtamoggallānesū’’ti. Ye mahantatarā khandhā te palujjeyyunti idhāpi yojanasatubbedho mahājamburukkho viya bhikkhusaṅgho, tassa dakkhiṇato ca uttarato ca gatā paṇṇāsayojanikā dve mahākhandhā viya dve aggasāvakāti. Sesaṃ purimanayeneva yojetabbaṃ. Pañcame diṭṭhīti kammassakadiṭṭhi.

6. Uttiyasuttavaṇṇanā

382. Chaṭṭhe maccudheyyassa pāranti tebhūmakavaṭṭassa pārabhūtaṃ, nibbānaṃ.

8. Brahmasuttavaṇṇanā

384. Aṭṭhame kāye vā bhikkhūti tasmiṃ kāle bhikkhuyeva natthi, evaṃ santepi yo satipaṭṭhāne bhāveti, so kilesabhindanena bhikkhuyevāti dassento evamāha. Ekāyananti ekamaggaṃ. Jātikkhayantadassīti jātiyā khayoti ca antoti ca nibbānaṃ, taṃ passatīti attho. Maggaṃ pajānātīti ekāyanasaṅkhātaṃ ekamaggabhūtaṃ maggaṃ pajānāti. Ekāyanamaggo vuccati pubbabhāgasatipaṭṭhānamaggo, taṃ pajānātīti attho.

9. Sedakasuttavaṇṇanā



“为了讲解教法”，是指开始讲解教法时，若有“我的头痛、心痛、腹痛或背痛”等等的情况，这样的状态没有影响，依然能如同一头狮子一样勇猛地讲解。接纳弟子和同修的意思在于《戒律》中已有详细阐述。法的享用，既可以是对法的享用，也可以是对法的收集。对法的接纳，意指依照法来接纳。
老师说：“这位比丘的确非常疲惫。”于是再次安慰他，问道：“阿难，难道不是我吗？”在这里，亲近的人指的是父母、兄弟、姐妹等，因而存在种种差异，因死亡而无差异，因生而有不同。阿难，哪里能在这里获得呢？因为所有亲近的人都有不同的缘故，因此，即使完成了十种波罗蜜，获得了觉悟，转动了法轮，显现了双重神通，升天而去，然而对于那些生、成、存在的事物，佛陀的身体也不能被破坏，因此这个地方是不存在的。即使在哭泣、哀伤的情况下，也无法获得这样的原因。他会被破坏的。
因此，像这样，像一棵高耸入云的巨树，比丘众向南方走去，像五十由旬的巨型树木般的法将军。在这棵巨树被砍倒后，逐渐地从果实、花朵等方面填满这个地方，便没有其他的法体可比，像长老圆寂后，获得了十六种智慧的顶点，其他的比丘也无法坐在南方的位置，像萨利普塔一样。被分裂的这棵树就像比丘众一样，应该理解为是由法体而生。因此，所有的有为法，皆不可被破坏。
在《乌卡切拉经》等的解释中，提到“在迅速圆寂的萨利普塔和摩诃摩诃迦拉的比丘之间”，指的是迅速圆寂的这两位优越的声闻。因为他们的法将军在十月的满月时圆寂，摩诃摩诃迦拉则在满月后经过半个月。老师在这两位优越的声闻圆寂时，带领着众多的比丘，围绕着大聚会，逐渐来到乌卡切拉城，在那里乞食，住在恒河岸边的银色沙滩上。因此说：“在迅速圆寂的萨利普塔和摩诃摩诃迦拉之间。”那些更大的法体会被破坏，在这里也是可以理解的，像一棵高耸入云的巨树，比丘众向南方和北方走去，像五十由旬的两棵巨树般的优越声闻。其余的部分可以依照之前的方式理解。第五章的见解是指业的见解。
在第六章中，提到“对于死亡的恐惧”，是指三界的轮回，指的是涅槃。
在第八章中，提到“在那时没有比丘”，虽然如此，若有人在正念中修行，那么他便是能断除烦恼的比丘，因此这样说。单一路径是指单一的道路。生死的消灭是指生的消失和灭亡的涅槃，看到这一点的意思。理解道路是指理解单一的道路，称为单一路径。单一路径被称为是前行的正念之道，理解这一点的意思。

385. Navame sumbhesūti evaṃnāmake janapade. Medakathālikāti evaṃ itthiliṅgavasena laddhanāmaṃ. Mamaṃ rakkha, ahaṃ taṃ rakkhissāmīti ettha ayaṃ tassa laddhi – ācariyo ukkhittavaṃsaṃ suggahitaṃ agaṇhanto, antevāsikena pakkhantapakkhantadisaṃ agacchanto, sabbakālañca vaṃsaggaṃ anullokento antevāsikaṃ na rakkhati nāma, evaṃ arakkhito antevāsiko patitvā cuṇṇavicuṇṇaṃ hoti. Vaṃsaṃ pana suggahitaṃ gaṇhanto, tena pakkhantapakkhantadisaṃ gacchanto, sabbakālañca vaṃsaggaṃ ullokento taṃ rakkhati nāma. Antevāsikopi ito cito ca pakkhanditvā migo viya kīḷanto ācariyaṃ na rakkhati nāma. Evañhi sati tikhiṇavaṃsakoṭi ācariyassa galavāṭake vā nalāṭe vā ṭhapitā ṭhitaṭṭhānaṃ bhinditvā gaccheyya. Ācārasampannatāya pana yato vaṃso namati, tato anāmento taṃ ākaḍḍhento viya ekatobhāgiyaṃ katvā vātūpathambhaṃ gāhāpetvā satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā niccalova nisīdanto ācariyaṃ rakkhati nāmāti.

Tvaṃ ācariya attānaṃ rakkha, ahaṃ attānaṃ rakkhissāmīti ettha ayamadhippāyo – ācariyo vaṃsaṃ suggahitaṃ gaṇhanto, antevāsikena pakkhantapakkhantadisaṃgacchanto , sabbakālañca vaṃsaggaṃ ullokento, attānameva rakkhati, na antevāsikaṃ. Antevāsikopi kāyampi ekatobhāgiyaṃ katvā vātūpathambhaṃ gāhāpetvā satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā niccalova nisīdamāno attānaṃyeva rakkhati nāma, na ācariyaṃ.

So tattha ñāyoti yaṃ medakathālikā āha. So tattha ñāyo, so upāyo, taṃ kāraṇanti attho. Satipaṭṭhānaṃsevitabbanti catubbidhaṃ satipaṭṭhānaṃ sevitabbaṃ. Āsevanāyāti kammaṭṭhānāsevanāya. Evaṃ kho, bhikkhave, attānaṃ rakkhanto paraṃ rakkhatīti yo bhikkhu kammārāmatādīni pahāya rattiṭṭhānadivāṭṭhānesu mūlakammaṭṭhānaṃ āsevanto bhāvento arahattaṃ pāpuṇāti, atha naṃ paro disvā – ‘‘bhaddako vatāyaṃ, bhikkhu, sammāpaṭipanno’’ti tasmiṃ cittaṃ pasādetvā saggaparāyaṇo hoti. Ayaṃ attānaṃ rakkhanto paraṃ rakkhati nāma.

Khantiyāti adhivāsanakhantiyā. Avihiṃsāyāti sapubbabhāgāya karuṇāya. Mettacittatāyāti sapubbabhāgāya mettāya. Anudayatāyāti anuvaḍḍhiyā, sapubbabhāgāya muditāyāti attho. Paraṃ rakkhanto attānaṃ rakkhatīti ettha yo bhikkhu rattiṭṭhānadivāṭṭhānaṃ gato tīsu brahmavihāresu tikacatukkajjhānāni nibbattetvā jhānaṃ pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasanto vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Ayaṃ paraṃ rakkhanto attānaṃ rakkhati nāmāti veditabbo.

10. Janapadakalyāṇīsuttavaṇṇanā



“在第九章中提到的‘在苏姆贝城’”，是指这个名字的城镇。关于“梅达卡塔利卡”，是根据女性的名称来命名的。在这里，“我保护你，你也保护我”的意思是——老师不顾自己的家族，不去关注他人，始终保持警觉，不保护弟子，因而被抛弃的弟子便会变得支离破碎。然而，若老师关注自己的家族，去关注弟子，始终保持警觉，那么他便会保护弟子。弟子若像动物一样在各处游荡，便不会保护老师。若老师的警觉性薄弱，可能会被打破，像在脖子上或额头上放置的木桩一样。因而，依靠良好的行为，若家族低下，便会像不被提醒的那样，抓住风口，保持正念，安静地坐着，才会保护老师。
“你要保护自己，我会保护自己”的意思是——老师关注自己的家族，去关注弟子，始终保持警觉，保护的只是自己，而不是弟子。弟子若在各处游荡，抓住风口，保持正念，安静地坐着，保护的只是自己，而不是老师。
所以在这里，正义是梅达卡塔利卡所说的。正义、方法，因而有此原因。四种正念处是应当修习的。为了修习，意指修习工作场所。因此，比丘们，若保护自己，也在保护他人，若比丘放弃工作场所，专注于夜间和白昼的修习，修习根本的工作场所，便能获得阿罗汉果，若他人看到他，便会心生欢喜，称赞道：“这位比丘真好，行得正当。”因此，他在保护自己时，也在保护他人。
“忍耐”意指忍耐的能力。“不伤害”意指与众生的慈悲。“慈心”意指与众生的慈爱。“喜心”意指因愉悦而增长的内心。“保护他人同时保护自己”的意思是，若比丘在夜间和白昼的修习中，进入三种梵住，修习三种禅定，保持正念，观察法，增进智慧，便能获得阿罗汉果。因此，这应当理解为保护他人时也在保护自己。
在第十章中提到的“城镇的美好”，是指对城镇的赞美。

386. Dasame janapadakalyāṇīti janapadamhi kalyāṇī uttamā chasarīradosarahitā pañcakalyāṇasamannāgatā. Sā hi yasmā nātidīghā nātirassā, nātikisā nātithūlā, nātikāḷā nāccodātā, atikkantā, mānusavaṇṇaṃ appattā dibbavaṇṇaṃ, tasmā chasarīradosarahitā. Chavikalyāṇaṃ, maṃsakalyāṇaṃ, nhārukalyāṇaṃ, aṭṭhikalyāṇaṃ, vayakalyāṇanti imehi pana kalyāṇehi samannāgatattā pañcakalyāṇehi samannāgatā nāma. Tassā hi āgantukobhāsakiccaṃ natthi, attano sarīrobhāseneva dvādasahatthaṭṭhāne ālokaṃ karoti, piyaṅgusāmā vā hoti, suvaṇṇasāmā vā, ayamassā chavikalyāṇatā. Cattāro panassā hatthapādā mukhapariyosānañca lākhārasaparikammakataṃ viya rattapavāḷarattakambalasadisaṃ hoti, ayamassā maṃsakalyāṇatā. Vīsati pana nakhapattāni maṃsato amuttaṭṭhāne lākhārasapūritāni viya, muttaṭṭhāne khīradhārāsadisāni, honti ayamassā nhārukalyāṇakatā. Dvattiṃsa dantā suphusitā sudhotavajirapanti viya khāyanti, ayamassā aṭṭhikalyāṇatā. Vīsativassasatikāpi pana samānā soḷasavassuddesikā viya hoti nippalitā, ayamassā vayakalyāṇatā.

Paramapāsāvinīti ettha pasavanaṃ pasāvo, pavattīti attho. Pasāvo eva pāsāvo. Paramo pāsāvo paramapāsāvo, so assā atthīti paramapāsāvinī. Nacce ca gīte ca uttamapavatti seṭṭhakiriyā, uttamameva naccaṃ naccati, gītaṃ vā gāyatīti vuttaṃ hoti. Sesaṃ sabbattha uttānatthameva. Imesu pana dvīsu suttesu pubbabhāgavipassanāva kathitāti.

Nālandavaggo dutiyo.

3. Sīlaṭṭhitivaggo

1-2. Sīlasuttādivaṇṇanā

387-388. Tatiyavaggassa paṭhame sīlānīti catupārisuddhisīlāni. Dutiye ummaṅgoti pañhamaggo pañhagavesanaṃ.

3-5. Parihānasuttādivaṇṇanā

389-391. Tatiye parihānaṃ hotīti puggalavasena parihānaṃ hoti. Yo hi buddhesu dharantesupi cattāro satipaṭṭhāne na bhāveti, tassa saddhammo antarahito nāma hoti devadattādīnaṃ viya. Iti imasmiṃ sutte tassa puggalasseva dhammantaradhānaṃ kathitaṃ. Catutthapañcamesu sabbaṃ uttānameva.

6. Padesasuttavaṇṇanā

392. Chaṭṭhe padesaṃ bhāvitattāti padesato bhāvitattā. Cattāro hi magge tīṇi ca phalāni nibbattentena satipaṭṭhānā padesaṃ bhāvitā nāma honti.

7. Samattasuttavaṇṇanā

393. Sattame samattaṃ bhāvitattāti samattā bhāvitattā. Arahattaphalaṃ uppādentena hi satipaṭṭhānā samattaṃ bhāvitā nāma honti.

8-10. Lokasuttādivaṇṇanā

394-396. Aṭṭhame mahābhiññatanti channaṃ abhiññānaṃ vasena vuttaṃ. Sahassaṃ lokaṃ abhijānāmīti satatavihāravaseneva vuttaṃ. Thero kira pātova uṭṭhāya mukhaṃ dhovitvā senāsane nisinno atīte kappasahassaṃ, anāgate kappasahassaṃ anussarati, paccuppannepi sahassaṃ cakkavāḷānaṃ tassāvajjanassa gatiṃ anubandhati. Iti so dibbena cakkhunā sahassaṃ lokaṃ abhijānāti, ayamassa satatavihāro. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Sīlaṭṭhitivaggo tatiyo.

4. Ananussutavaggavaṇṇanā

401-406. Catutthavaggassa pañcame viditā vedanāti yā vedanā sammasitvā arahattaṃ patto tāvassa viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti nāma. Yā ca pana pariggahitesu vatthārammaṇesu pavattā vedanā, tāpi viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti nāma. Vitakkādīsupi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Ananussutavaggo catuttho.

5. Amatavaggo

2. Samudayasuttavaṇṇanā

408. Pañcamavaggassa dutiye āhārasamudayā kāyassa samudayoti āhārasamudayena kāyasamudayo. Eseva nayo sesesu. Manasikārasamudayāti ettha pana yonisomanasikārasamudayā bojjhaṅgadhammānaṃ samudayo, ayonisomanasikārasamudayā nīvaraṇadhammānaṃ. Iti imasmiṃ sutte sārammaṇasatipaṭṭhānā kathitā.

4. Satisuttavaṇṇanā

410. Catutthaṃ suddhikaṃ katvā samudaye kathite bujjhanakānaṃ ajjhāsayena vuttaṃ.

6. Pātimokkhasaṃvarasuttavaṇṇanā



“在第十章中提到的‘城镇的美好’，是指在城镇中美好的特质，完美无瑕，身心健康，具备五种美好的特质。因为她既不太高也不太矮，不太瘦也不太胖，不太黑也不太白，超越了人类的肤色，达到了天人的肤色，因此完美无瑕。拥有肤色的美好、肌肉的美好、毛发的美好、骨骼的美好、老年的美好，这五种美好的特质使她具备了五种美好的特质。她没有外来影响，靠着自身的光辉，照耀着十二个地方，像美丽的金色，或者像美好的黄金，这就是她肤色的美好。她的四肢和面部边缘如同红色的珊瑚，像红色的绸缎一样，这就是她肌肉的美好。她的指甲如同肉质的珍珠，像白色的奶水一样，这就是她毛发的美好。她的三十颗牙齿如同磨光的金刚石，闪闪发光，这就是她骨骼的美好。她的二十岁与三十岁相同，像十六岁的少女一样，光彩照人，这就是她老年的美好。
“最完美的状态”在这里指的是极致的完美，意味着极致的表现。极致的表现就是极致的表现。极致的表现，极致的表现，意味着极致的完美。舞蹈和歌唱的优雅表现是最高的行为，优雅的舞蹈便是舞蹈，歌唱便是歌唱。其余部分都是同样的意思。在这两段经文中，前面的部分已经提到过了。
《那兰陀经》第二章。
《戒律的坚持章》
1-2. 《戒律经》的解释
在第三章的第一部分提到“戒律”，是指四种清净的戒律。第二部分提到“优雅”，是指第一条道路的探索。
3-5. 《衰退经》的解释
在第三部分提到“衰退”，是指个人的衰退。若在佛陀的教导中，四种正念没有得到发展，那么他的信仰就会缺失，像德瓦达等人一样。因此，在这部经文中提到的正念的消失是针对个人的。在第四和第五部分，所有内容都是同样的意思。
《地区经》的解释
在第六部分提到“地区的修习”，是指地区的修习。四条道路和三种果实是通过正念产生的。
《完全经》的解释
在第七部分提到“完全的修习”，是指完全的修习。因缘果的成就，正念的修习被称为完全的修习。
8-10. 《世间经》的解释
在第八部分提到“伟大的智慧”，是指六种智慧。能够了解千个世界的，正是基于恒常的修习。长老早晨起床后，洗脸后坐在床上，回忆过去的千劫，未来的千劫，当前的千个世界，便与之相连。因此，他以天眼观察千个世界，这就是他的恒常修习。其余部分都是同样的意思。
《戒律的坚持章》第三章。
《未闻经章》的解释
在第四章提到的第五部分中，了解的感觉是指那些通过觉悟获得阿罗汉果的感觉，称为了解而生起，了解而保持，了解而消失。那些在所执着的对象上所生起的感觉，也称为了解而生起，了解而保持，了解而消失。思维等方面也是如此。其余部分都是同样的意思。
《未闻经章》第四章。
《不死章》
《因缘经》的解释
在第五章的第二部分提到“因缘的生起”，是指因缘的生起导致身体的生起。其余部分的意思也是如此。心念的生起指的是通过正念的生起，导致觉醒法的生起，而非正念的生起则导致阻碍法的生起。因此，在这部经文中提到的正念的修习是针对所指的内容。
《正念经》的解释
在第四部分提到的“清净的生起”，是指在生起中提到的觉悟的内容。
《戒律的保持经》的解释。

412. Chaṭṭhe pātimokkhasaṃvarasaṃvutoti catunnaṃ sīlānaṃ jeṭṭhakasīlaṃ dassento evamāha. Tipiṭakacūḷanāgatthero panāha – ‘‘pātimokkhasaṃvarova sīlaṃ, itarāni tīṇi sīlanti vuttaṭṭhānaṃ nāma natthī’’ti. Vatvā taṃ anujānanto āha – ‘‘indriyasaṃvaro nāma chadvārarakkhaṇamattameva, ājīvapārisuddhi dhammeneva samena paccayuppattimattakaṃ, paccayasannissitaṃ paṭiladdhapaccaye idamatthanti paccavekkhitvā paribhuñjanamattakaṃ. Nippariyāyena pātimokkhasaṃvarova sīlaṃ. Yassa so bhinno, ayaṃ chinnasīso viya puriso hatthapāde, sesāni rakkhissatīti na vattabbo. Yassa pana so arogo, ayaṃ acchinnasīso viya puriso jīvitaṃ, sesāni puna pākatikāni katvā rakkhitumpi sakkotī’’ti. Tasmā pātimokkhasaṃvarova sīlaṃ, tena pātimokkhasaṃvarena saṃvutoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto, upeto samannāgatoti attho.

Ācāragocarasampannoti ācārena ca gocarena ca sampanno. Aṇumattesūti appamattakesu. Vajjesūti akusaladhammesu. Bhayadassāvīti bhayadassī. Samādāyāti sammā ādiyitvā. Sikkhassu sikkhāpadesūti sikkhāpadesu taṃ taṃ sikkhāpadaṃ samādiyitvā sikkha, yaṃ yaṃ pana kiñci sikkhāpadesu sikkhākoṭṭhāsesu sikkhitabbaṃ kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā, taṃ taṃ sabbaṃ sammā ādāya sikkhassūti ayamettha saṅkhepattho. Vitthāro pana visuddhimagge (visuddhi. 1.14) vutto. Iti imasmiṃ sutte pātimokkhasaṃvarasīlameva kathitaṃ.

7. Duccaritasuttavaṇṇanā

413. Sattame kāyasucaritavacīsucaritāni pātimokkhasaṃvarasīlaṃ, manosucaritaṃ itarāni tīṇi sīlānīti catupārisuddhisīlaṃ kathitaṃ hoti. Iminā nayena pañcasattanavadasasu kusalakammapathesu pacchimāpi tayo sīlaṃ hotīti veditabbā. Sesaṃ uttānamevāti. Chaṭṭhasattamesu heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabbo.

Amatavaggo pañcamo.

Satipaṭṭhānasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Indriyasaṃyuttaṃ

1. Suddhikavaggo

1. Suddhikasuttavaṇṇanā

471. Indriyasaṃyuttassa paṭhame saddhindriyaṃ satindriyaṃ paññindriyanti imāni tīṇi catubhūmakakusalavipākesu ceva kiriyāsu ca labbhanti. Vīriyindriyasamādhindriyāni catubhūmakakusale akusale vipāke kiriyāyāti sabbattha labbhanti. Iti idaṃ suttaṃ catubhūmakasabbasaṅgāhakadhammaparicchedavasena vuttanti veditabbaṃ.

7. Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā

477. Sattame saddhindriyaṃ nappajānantīti dukkhasaccavasena na pajānanti. Saddhindriyasamudayaṃ nappajānantīti samudayasaccavasena na pajānanti. Evaṃ nirodhaṃ nirodhasaccavasena, paṭipadaṃ maggasaccavasenāti. Sesesupi eseva nayo.

Sukkapakkhe pana adhimokkhavasena āvajjanasamudayā saddhindriyasamudayo hoti, paggahavasena āvajjanasamudayā vīriyindriyasamudayo, upaṭṭhānavasena āvajjanasamudayā satindriyasamudayo, avikkhepavasena āvajjanasamudayā samādhindriyasamudayo, dassanavasena āvajjanasamudayā paññindriyasamudayo hoti. Tathā chandavasena āvajjanasamudayā saddhindriyasamudayo hoti, chandavasena āvajjanasamudayā vīriyasatisamādhipaññindriyasamudayo hoti. Manasikāravasena āvajjanasamudayā saddhindriyasamudayo hoti. Manasikāravasena āvajjanasamudayā vīriyasatisamādhipaññindriyasamudayo hotīti evampi attho veditabbo. Imesu paṭipāṭiyā chasu suttesu catusaccameva kathitaṃ.

8. Daṭṭhabbasuttavaṇṇanā



在第六章中提到的“被戒律约束”，是为了说明四种戒律中的最重要的戒律。提到的比丘提婆达多曾说：“戒律就是持戒，其他三种戒律并没有说明的地方。”随后，他在允许的情况下说：“感官的控制只是保护六个感官而已，生活的清净仅仅是获得正当的生计而已，依靠条件获得的生计，经过反思后只是享用而已。简而言之，持戒就是持戒。若他被打破，就像一个失去头颅的人一样，手脚仍在，其他的也会被保护。因此，若他健康，就像一个没有失去头颅的人一样，仍能生活，其他的也能自然地得到保护。”因此，持戒就是持戒，因此被戒律约束的意思就是被戒律约束。
“具备良好的行为和良好的领域”意指在行为和领域中都具备良好的特质。对于微小的事物，意指在细微的事物上。对于不善的事情，意指在恶法中。对于恐惧的见解，意指对恐惧的理解。正确地掌握，意指正确地理解。对于学习的内容，意指逐一掌握每个学习的内容，而对于任何应该学习的行为，无论是身体的还是语言的，都应当正确地掌握。因此，这里是简略的意思。而详细的解释见于《清净道论》中。因此在这部经中仅讨论了持戒的戒律。
在第七章中提到的“恶行”，是指身体的善行、语言的善行是持戒的戒律，而心的善行则是其他三种戒律，因此被称为四种清净的戒律。依照此法，五种众生的善业中，最后的三种戒律也应当被理解。其余部分都是同样的意思。在第六和第七部分的内容应当按照之前的解释理解。
《不死章》第五章。
《正念的结合章》已结束。
《感官的结合章》
《清净章》的解释
在第七章中提到的“感官的结合”，是指声音感官、正念感官、智慧感官，这三者在四种善果和恶果中都能获得。精进感官、定力感官在四种善果和恶果中都能获得。因此，这部经应当理解为是关于四种善法的全面涵盖。
在第七章中提到的“第二个修行者与婆罗门的经”的解释。
在第八章中提到的“声音感官不知”的意思是，因苦的真理而不知。声音感官的生起不知，因生起的真理而不知。如此，灭的真理、道路的真理也是如此。其他的也是同样的道理。
在善法的方面，因精进的生起而产生声音感官的生起，因掌握的生起而产生精进感官的生起，因保持的生起而产生正念感官的生起，因不散乱的生起而产生定力感官的生起，因见的生起而产生智慧感官的生起。如此，因渴望的生起而产生声音感官的生起，因渴望的生起而产生精进、正念、定力、智慧的生起。因专注的生起而产生声音感官的生起。因专注的生起而产生精进、正念、定力、智慧的生起，这些也应当理解为如此。在这些修习中，六部经中均提到四个真理。
在第八章中提到的“应当被观察的经”的解释。

478. Aṭṭhame kattha ca, bhikkhave, saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, catūsu sotāpattiyaṅgesūtiādi imesaṃ indriyānaṃ savisaye jeṭṭhakabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Yathā hi cattāro seṭṭhiputtā rājāti rājapañcamesu sahāyesu ‘‘nakkhattaṃ kīḷissāmā’’ti vīthiṃ otiṇṇesu ekassa seṭṭhiputtassa gehaṃ gatakāle itare cattāro tuṇhī nisīdanti, gehasāmikova – ‘‘imesaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ detha, gandhamālālaṅkārādīni dethā’’ti gehe vicāreti. Dutiyassa, tatiyassa, catutthassa gehaṃ gatakāle itare cattāro tuṇhī nisīdanti, gehasāmikova – ‘‘imesaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ detha, gandhamālālaṅkārādīni dethā’’ti gehe vicāreti. Atha sabbapacchā rañño gehaṃ gatakāle kiñcāpi rājā sabbattha issaro, imasmiṃ pana kāle attano geheyeva – ‘‘imesaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ detha, gandhamālālaṅkārādīni dethā’’ti gehe vicāreti. Evameva saddhāpañcamakesu indriyesu tesu sahāyesu ekato vīthiṃ otarantesu viya ekārammaṇe uppajjamānesupi yathā paṭhamassa gehe itare cattāro tuṇhī nisīdanti, gehasāmikova vicāreti, evaṃ sotāpattiyaṅgāni patvā adhimokkhalakkhaṇaṃ saddhindriyameva jeṭṭhakaṃ hoti pubbaṅgamaṃ, sesāni tadanvayāni honti. Yathā dutiyassa gehe itare cattāro tuṇhī nisīdanti, gehasāmikova vicāreti, evaṃ sammappadhānāni patvā paggahalakkhaṇaṃ vīriyindriyameva jeṭṭhakaṃ hoti pubbaṅgamaṃ, sesāni tadanvayāni honti. Yathā tatiyassa gehe itare cattāro tuṇhī nisīdanti, gehasāmikova vicāreti, evaṃ satipaṭṭhānāni patvā upaṭṭhānalakkhaṇaṃ satindriyameva jeṭṭhakaṃ hoti pubbaṅgamaṃ, sesāni tadanvayāni honti. Yathā catutthassa gehe itare cattāro tuṇhī nisīdanti, gehasāmikova vicāreti, evaṃ jhānavimokkhe patvā avikkhepalakkhaṇaṃ samādhindriyameva jeṭṭhakaṃ hoti pubbaṅgamaṃ, sesāni tadanvayāni honti. Sabbapacchā rañño gehaṃ gatakāle pana yathā itare cattāro tuṇhī nisīdanti, rājāva gehe vicāreti, evameva ariyasaccāni patvā pajānanalakkhaṇaṃ paññindriyameva jeṭṭhakaṃ hoti pubbaṅgamaṃ, sesāni tadanvayāni hontīti.

9-10. Paṭhamavibhaṅgasuttādivaṇṇanā

479-480. Navame satinepakkenāti ettha nipakassa bhāvo nepakkaṃ, paññāyetaṃ nāmaṃ. Kasmā pana satibhājane paññā vuttāti? Satiyā balavabhāvadassanatthaṃ. Balavasati hi idha adhippetā. Sā ca paññāsampayuttāva balavatī hoti, na vippayuttāti paññāsampayuttasatiṃ dassento evamāha. Cirakatanti cirakālaṃ kataṃ dānaṃ vā sīlaṃ vā uposathakammaṃ vā. Cirabhāsitanti ‘‘asukasmiṃ ṭhāne asukaṃ nāma bhāsita’’nti evaṃ cirakāle bhāsitaṃ. Vossaggārammaṇaṃ katvāti nibbānārammaṇaṃ katvā. Udayatthagāminiyāti udayañca atthañca gacchantiyā, udayabbayapariggahikāyāti attho. Imasmiṃ sutte saddhāsatipaññindriyāni pubbabhāgāni, vīriyindriyaṃ missakaṃ, samādhindriyaṃ nibbattitalokuttarameva kathitaṃ. Dasamepi ayameva dhammaparicchedoti.

Suddhikavaggo paṭhamo.

2. Mudutaravaggo

1. Paṭilābhasuttavaṇṇanā

481. Dutiyavaggassa paṭhame sammappadhāne ārabbhāti sammappadhāne paṭicca, sammappadhāne bhāventoti attho. Satindriyepi eseva nayo.

2. Paṭhamasaṃkhittasuttavaṇṇanā



在第八章中提到的“在何处，比丘们，应当观察声音感官”，是为了说明在四个入流的要素中声音感官的最重要性。正如四位首领的儿子在国王的五位助手中说：“我们将玩占星术”，当他们走进一个首领的家时，其他四位则默默坐着，家主则说：“请给他们提供可食用的食物，香花、装饰品等。”当第二位、第三位、第四位走进家时，其他四位仍然默默坐着，家主也说：“请给他们提供可食用的食物，香花、装饰品等。”然后，所有的助手在国王走进家时，尽管国王在各方面都是主宰，但在此刻，他在自己的家中也说：“请给他们提供可食用的食物，香花、装饰品等。”同样地，在信仰的五个要素中，当这些助手一起走入同一领域时，尽管在一个对象上产生，也如同在首领的家中，其他四位默默坐着，家主则反思，因此，获得入流的要素，信仰的感官便是最重要的，其他的则依次而来。如同在第二位的家中，其他四位默默坐着，家主则反思，因此，获得正确的努力，精进的感官便是最重要的，其他的则依次而来。如同在第三位的家中，其他四位默默坐着，家主则反思，因此，获得正念的四个要素，正念的感官便是最重要的，其他的则依次而来。如同在第四位的家中，其他四位默默坐着，家主则反思，因此，获得禅定的解脱，定力的感官便是最重要的，其他的则依次而来。在所有助手进入国王的家时，其他四位默默坐着，国王在家中反思，因此，获得四圣谛的智慧，智慧的感官便是最重要的，其他的则依次而来。
在第九和第十部分中提到的“在第九章中提到的‘凭借正念’”是指正念的力量。为什么在正念的部分提到了智慧呢？是因为正念的力量在这里是显而易见的。这里所指的正念是强大的。它与智慧相结合时变得强大，而不是与智慧分离，因此提到智慧与正念相结合的正念。长时间的行为是指长时间的施舍、戒律或安居。长时间的说法是指在某个地方说过的事。通过放弃的对象是指以涅槃为对象。生起的意义是指生起与灭去的结合。在这部经文中，信仰、正念和智慧的感官是作为前面的要素，而精进的感官是混合的，定力的感官则是产生于超越世俗的境界。第十章也是同样的道理。
《清净章》第一章。
《柔软章》
《获得的经》的解释
在第二章的第一部分提到的“从正确的努力开始”，是指依靠正确的努力而发展，意指从正确的努力中获得。正念的感官也是如此。
《第一简要经》的解释。

482. Dutiye tatoti vipassanāmaggaphalavasena nissakkaṃ veditabbaṃ. Samattāni hi paripuṇṇāni pañcindriyāni arahattamaggassa vipassanindriyāni nāma honti. Tato mudutarehīti tehi arahattamaggassa vipassanindriyehi mudutarāni anāgāmimaggassa vipassanindriyāni nāma honti, tato mudutarāni sakadāgāmimaggassa, tato mudutarāni sotāpattimaggassa vipassanindriyāni nāma honti, tato mudutarāni dhammānusārimaggassa, tato mudutarāni saddhānusārimaggassa vipassanindriyāni nāma honti.

Tathā samattāni paripuṇṇāni pañcindriyāni arahattamaggindriyāni nāma honti, tato mudutarāni anāgāmimaggindriyāni nāma honti, tato mudutarāni sakadāgāmimaggindriyāni nāma honti, tato mudutarāni sotāpattimaggindriyāni nāma honti, tato mudutarāni dhammānusārimaggindriyāni, tato mudutarāni saddhānusārimaggindriyāni nāma honti.

Samattāni paripuṇṇāni pañcindriyāni arahattaphalindriyāni nāma honti, tato mudutarāni anāgāmiphalindriyāni, tato mudutarāni sakadāgāmiphalindriyāni, tato mudutarāni sotāpattiphalindriyāni nāma honti. Dhammānusārisaddhānusārino pana dvepi sotāpattimaggaṭṭhapuggalā, maggaṭṭhapuggalavasena nesaṃ nānattaṃ jātanti āgamanenapi maggenapi. Saddhānusārī puggalo hi uddisāpento paripucchanto anupubbena maggaṃ pāpuṇāti, dhammānusārī ekena vā dvīhi vā savanehi. Evaṃ tāva nesaṃ āgamanena nānattaṃ veditabbaṃ.

Dhammānusārissa pana maggo tikkho hoti, sūraṃ ñāṇaṃ vahati, asaṅkhārena appayogena kilese chindati kadalikkhandhaṃ viya tikhiṇā asidhārā. Saddhānusārissa na tassa viya maggo tikkho hoti, na sūraṃ ñāṇaṃ vahati, sasaṅkhārena sappayogena kilese chindati kadalikkhandhaṃ viya atikhiṇā asidhārā. Kilesakkhaye pana tesaṃ nānattaṃ natthi. Avasesā ca kilesā khīyanti.

3. Dutiyasaṃkhittasuttavaṇṇanā

483. Tatiye tatoti phalavasena nissakkaṃ veditabbaṃ. Samattāni hi paripuṇṇāni pañcindriyāni arahattaphalindriyāni nāma honti, arahattaphalena samannāgato puggalo arahā nāma hoti. Arahattaphalato mudutarāni anāgāmiphalindriyāni nāma honti, tato mudutarāni sakadāgāmiphalindriyāni, tato mudutarāni sotāpattiphalindriyāni, sotāpattiphalena samannāgato puggalo sotāpanno nāma hoti. Indriyavemattatā phalavemattatā hotīti indriyanānattena phalanānattaṃ, phalanānattena puggalanānattanti.

4. Tatiyasaṃkhittasuttavaṇṇanā

484. Catutthe paripūraṃ paripūrakārī ārādhetīti paripūraṃ arahattamaggaṃ karonto arahattaphalaṃ ārādheti. Padesaṃ padesakārīti avasese tayo padesamagge karonto padesaṃ phalattayamattameva ārādheti. Iti imesu catūsupi suttesu missakāneva indriyāni kathitāni.

5-7. Paṭhamavitthārasuttādivaṇṇanā

485-

在第二章中提到的“因此，须理解为以观察的道路和果实为基础”。因为完全具备的五种感官是指阿罗汉的观察感官。由此，较为柔软的感官是指阿那含的观察感官，进一步柔软的则是指须陀洹的观察感官，接着又是指法依循的观察感官，接着又是指信仰依循的观察感官。
同样，完全具备的五种感官是指阿罗汉的感官，接着较为柔软的则是阿那含的感官，继续柔软的则是须陀洹的感官，接着又是法依循的感官，接着又是信仰依循的感官。
完全具备的五种感官是指阿罗汉果的感官，接着较为柔软的则是阿那含果的感官，继续柔软的则是须陀洹果的感官。法依循者和信仰依循者的两者，须陀洹的立场在于他们的差异是因缘而生的，依据他们的道路而产生的。因此，信仰依循者在逐步引导中，逐步获得道路，而法依循者则通过一或两个听闻而获得。因此，依据他们的引导应当理解为存在差异。
法依循者的道路是敏锐的，智慧的了解是强大的，凭借无量的努力切断烦恼，像锋利的刀子切开香蕉般敏锐。信仰依循者的道路则不如他那样敏锐，不如他那样智慧，凭借有限的努力切断烦恼，像钝刀切开香蕉般迟钝。在烦恼的消失上，他们没有差异。剩下的烦恼则会减少。
在第三章中提到的“因此，须理解为以果实为基础”。因为完全具备的五种感官是指阿罗汉果的感官，具备阿罗汉果的个人被称为阿罗汉。阿罗汉果的较为柔软的感官是指阿那含果的感官，接着较为柔软的则是须陀洹果的感官，须陀洹果的个人被称为须陀洹。感官的差异是因果的差异，因果的差异是因个人的差异而生的。
在第四章中提到的“完全具备，具备的行为是指完全的阿罗汉道，因而获得阿罗汉果”。在各个部分中，剩下的三个部分是指部分果实。因此，在这四部经文中提到的感官是混合的。
在第五至第七部分中提到的“第一扩展经”的解释。

487. Pañcame tato mudutarehīti vipassanāvasena nissakkaṃ veditabbaṃ. Paripuṇṇāni hi pañcindriyāni arahattamaggassa vipassanindriyāni honti, tato mudutarāni antarāparinibbāyissa vipassanindriyāni, tato mudutarāni upahaccaparinibbāyissa, tato mudutarāni asaṅkhāraparinibbāyissa, tato mudutarāni sasaṅkhāraparinibbāyissa, tato mudutarāni uddhaṃsotaakaniṭṭhagāmissa vipassanindriyāni nāma honti.

Imasmiṃ pana ṭhāne arahattamaggeyeva ṭhatvā pañca nissakkāni nīharitabbāni. Arahattamaggassa hi vipassanindriyehi mudutarāni paṭhamaantarāparinibbāyissa vipassanindriyāni, tato mudutarāni dutiyaantarāparinibbāyissa, tato mudutarāni tatiyaantarāparinibbāyissa, tato mudutarāni upahaccaparinibbāyissa, tato mudutarāni uddhaṃsotaakaniṭṭhagāmissa vipassanindriyāni. Asaṅkhāraparinibbāyissa sasaṅkhāraparinibbāyinopi eteva pañca janā.

Idāni tīṇi nissakkāni. Sakadāgāmimaggassa hi indriyehi mudutarāni sotāpattimaggindriyāni, sotāpattimaggeyeva indriyehi mudutarāni dhammānusārimaggindriyāni. Tehipi mudutarāni saddhānusārimaggindriyāni. Chaṭṭhasattamāni vuttanayāneva. Imesu pana tīsupi suttesu pubbabhāgavipassanindriyāneva kathitāni.

8. Paṭipannasuttavaṇṇanā

488. Aṭṭhame tato mudutarehīti maggaphalavasena nissakkaṃ veditabbaṃ. Taṃ pāḷiyaṃ vuttameva. Bāhiroti imehi aṭṭhahi puggalehi bahibhūto. Puthujjanapakkhe ṭhitoti puthujjanakoṭṭhāse ṭhito. Imasmiṃ sutte lokuttarāneva indriyāni kathitāni.

9-10. Sampannasuttādivaṇṇanā

489-490. Navame indriyasampannoti paripuṇṇindriyo. Dasamaṃ uttānameva. Imasmiṃ suttadvaye missakāni indriyāni kathitānīti.

Mudutaravaggo dutiyo.

3. Chaḷindriyavaggo

2. Jīvitindriyasuttavaṇṇanā

492. Tatiyavaggassa dutiye itthindriyantiādīsu itthibhāve indaṭṭhaṃ karotīti itthindriyaṃ. Purisabhāve indaṭṭhaṃ karotīti purisindriyaṃ. Jīvite indaṭṭhaṃ karotīti jīvitindriyaṃ. Atthuppattikaṃ kiretaṃ suttaṃ. Saṅghamajjhasmiñhi ‘‘kati nu kho vaṭṭindriyānī’’ti kathā udapādi, atha bhagavā vaṭṭindriyāni dassento tīṇimāni bhikkhavetiādimāha.

3. Aññindriyasuttavaṇṇanā

493. Tatiye anaññātaññassāmītindriyanti ‘‘anamatagge saṃsāre ajānitapubbaṃ dhammaṃ jānissāmī’’ti paṭipannassa sotāpattimaggakkhaṇe uppannaṃ indriyaṃ. Aññindriyanti tesaṃyeva ñātadhammānaṃ ājānanākārena sotāpattiphalādīsu chasu ṭhānesu uppannaṃ indriyaṃ. Aññātāvindriyanti aññātāvīsu arahattaphaladhammesu uppannaṃ indriyaṃ. Tattha tattha tena tenākārena uppannassa ñāṇassevetaṃ adhivacanaṃ. Idampi suttaṃ atthuppattikameva. Saṅghamajjhasmiñhi ‘‘kati nu kho lokuttarindriyānī’’ti kathā udapādi, atha bhagavā tāni dassento tīṇimāni, bhikkhave, indriyānītiādimāha.

4. Ekabījīsuttavaṇṇanā



在第五章中提到的“因此，须理解为以观察的道路和果实为基础”。因为完全具备的五种感官是指阿罗汉的观察感官，接着较为柔软的感官是指中间涅槃的观察感官，接着是指临终涅槃的观察感官，接着是指无因涅槃的观察感官，接着是指有因涅槃的观察感官，接着是指向上流动的观察感官。
在此处，仅需以阿罗汉的道路为基础，五种感官应当被理解为。因为阿罗汉的观察感官较为柔软的为第一次中间涅槃的观察感官，接着是第二次中间涅槃的观察感官，接着是第三次中间涅槃的观察感官，接着是临终涅槃的观察感官，接着是向上流动的观察感官。对于无因涅槃的有因涅槃者也是这五种。
现在有三种。因为须陀洹果的感官较为柔软的为须陀洹的观察感官，须陀洹的道路的感官较为柔软的为法依循的观察感官。由此也较为柔软的为信仰依循的观察感官。第六和第七部分的内容如前所述。在这三部经中，前面的观察感官是被提到的。
在第八章中提到的“因此，须理解为以果实为基础”。这在经文中已有提到。外在的，是指这八位个人的外在。处于普通人的方面，指的是处于普通人的状态。在这部经中，讨论的是超越世俗的感官。
在第九和第十部分中提到的“具备感官”，是指完全具备的感官。第十部分的内容如前所述。在这两部经中，提到的是混合的感官。
《柔软章》第二章。
第三章《六种感官章》
第二节《生命感官经》的解释
在第三章的第二部分提到的“女性的感官”，是指女性的状态。男性的感官是指男性的状态。生命的感官是指生命的状态。这部经文是有意义的。在僧团中，关于“究竟有多少种感官？”的讨论出现，随后佛陀为了说明感官而提到三种。
第三节《其他感官经》的解释
在第三部分提到的“非他知的感官”，是指“在无始的轮回中，我将知道未曾知晓的法”，在进入须陀洹的时刻所生起的感官。其他的感官是指在已知的法中所生起的感官，指的是在须陀洹果等六个地方所生起的感官。非他知的感官是指在阿罗汉果的法中所生起的感官。此处的每一种感官都是以其特定的方式所生起的。此部经文也是有意义的。在僧团中，关于“究竟有多少种超越世俗的感官？”的讨论出现，随后佛陀为了说明这些感官而提到三种，弟子们。
第四节《单种子经》的解释。

494. Catutthe tato mudutarehīti vipassanato nissakkaṃ veditabbaṃ. Samattāni hi pañcindriyāni arahattamaggassa vipassanindriyāni nāma honti, tato mudutarāni antarāparinibbāyissa vipassanindriyāni, tato mudutarāni upahaccaparinibbāyissa, tato mudutarāni asaṅkhāraparinibbāyissa, tato mudutarāni sasaṅkhāraparinibbāyissa, tato mudutarāni uddhaṃsotaakaniṭṭhagāmissa vipassanindriyāni nāma. Idhāpi purimanayeneva arahattamagge ṭhatvā pañca nissakkāni nīharitabbāni.

Yathā pana purimanaye sakadāgāmimagge ṭhatvā tīṇi nissakkāni, evamidha pañca nīharitabbāni. Sakadāgāmimaggassa hi vipassanindriyehi mudutarāni sotāpattimaggassa vipassanindriyāni, sotāpattimaggassa ca tehi vipassanindriyehi mudutarāni ekabījiādīnaṃ maggassa vipassanindriyāni.

Ettha ca ekabījītiādīsu yo sotāpanno hutvā ekameva attabhāvaṃ janetvā arahattaṃ pāpuṇāti, ayaṃ ekabījī nāma. Yathāha ‘‘katamo ca puggalo ekabījī, idhekacco puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo, so ekaññeva mānusakaṃ bhavaṃ sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti. Ayaṃ vuccati puggalo ekabījī’’ti (pu. pa. 33).

Yo pana dve tayo bhave saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti, ayaṃ kolaṃkolo nāma. Yathāha ‘‘katamo ca puggalo kolaṃkolo. Idhekacco puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo, so dve vā tīṇi vā kulāni sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti. Ayaṃ vuccati puggalo kolaṃkolo’’ti (pu. pa. 32). Tattha kulānīti bhavā veditabbā. ‘‘Dve vā tīṇi vā’’ti idaṃ desanāmattameva, yāva chaṭṭhabhavā saṃsaranto pana kolaṃkolova hoti.

Yassa sattakkhattuṃ paramā upapatti, aṭṭhamaṃ bhavaṃ nādiyati, ayaṃ sattakkhattuparamo nāma. Yathāha ‘‘katamo ca puggalo sattakkhattuparamo. Idhekacco puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo, so sattakkhattuṃ deve ca manusse ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti, ayaṃ vuccati puggalo sattakkhattuparamo’’ti (pu. pa. 31).

Bhagavatā gahitanāmavaseneva cetāni tesaṃ nāmāni. ‘‘Ettakañhi ṭhānaṃ gato ekabījī nāma hoti, ettakaṃ kolaṃkolo, ettakaṃ sattakkhattuparamo’’ti bhagavatā etesaṃ nāmaṃ gahitaṃ. Niyamato pana ‘‘ayaṃ ekabījī, ayaṃ kolaṃkolo, ayaṃ sattakkhattuparamo’’ti natthi.

Ko pana nesaṃ etaṃ pabhedaṃ niyametīti? Keci pana therā ‘‘pubbahetu niyametī’’ti vadanti, keci ‘‘paṭhamamaggo’’, keci ‘‘uparima tayo maggā’’, keci ‘‘tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā’’ti. Tattha ‘‘pubbahetu niyametī’’ti vāde paṭhamamaggassa upanissayo kato nāma hoti, upari tayo maggā anupanissayā uppannāti vacanaṃ āpajjati. ‘‘Paṭhamamaggo niyametī’’ti vāde upari tiṇṇaṃ maggānaṃ niratthakatā āpajjati. ‘‘Upari tayo maggā niyamentī’’ti vāde paṭhamamagge anuppanneva upari tayo maggā uppannāti āpajjati. ‘‘Tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā niyametī’’ti vādo pana yujjati. Sace hi upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā balavatī hoti, ekabījī nāma hoti, tato mandatarāya kolaṃkolo, tato mandatarāya sattakkhattuparamoti.


在第四章中提到的“因此，须理解为以观察的道路和果实为基础”。因为完全具备的五种感官是指阿罗汉的观察感官，接着较为柔软的感官是指中间涅槃的观察感官，接着是指临终涅槃的观察感官，接着是指无因涅槃的观察感官，接着是指有因涅槃的观察感官，接着是指向上流动的观察感官。在这里，仍然应以阿罗汉的道路为基础，五种感官应当被理解为。
如同在前面提到的，须陀洹果的道路中有三种感官，今次也应当理解为五种。因为须陀洹果的观察感官较为柔软的为须陀洹的观察感官，须陀洹的道路的感官较为柔软的为法依循的观察感官。
这里提到的“单种子”等等，若是成为须陀洹，仅生起一个自我状态而获得阿罗汉，称为单种子。正如所说：“什么人是单种子？在此，有人通过三种羁绊的消除而成为须陀洹，获得不堕落的法，必定趋向觉悟，他仅仅依靠一个人类的身份，经历轮回，直至苦的终结。此人被称为单种子。”
而若是经历两种或三种生死，直至苦的终结，则称为多种子。正如所说：“什么人是多种子？在此，有人通过三种羁绊的消除而成为须陀洹，获得不堕落的法，必定趋向觉悟，他经历两种或三种生死，直至苦的终结。此人被称为多种子。”在此，生死应当被理解为。两种或三种只是名义上的，直至第六种生死轮回，他仍然是多种子。
若是经历七次出生，且第八次不再出生，则称为七次出生的极限。正如所说：“什么人是七次出生的极限？在此，有人通过三种羁绊的消除而成为须陀洹，获得不堕落的法，必定趋向觉悟，他经历七次生死，直至苦的终结。此人被称为七次出生的极限。”
佛陀以名义来定义这些。佛陀说：“在这个地方，成为单种子的名，成为多种子的名，成为七次出生的极限的名。”但在法的规定下，“这就是单种子，这就是多种子，这就是七次出生的极限。”
那么，如何对这些进行分类呢？有些长老说：“以先因来分类。”有些说“第一道”，有些说“上面的三条道路”，有些说“三种道路的观察”。在这里，“以先因分类”是指第一条道路的依赖被建立，上面的三条道路则是无依赖而生起的说法。“第一条道路分类”的说法是指上面的三条道路的无意义。“上面的三条道路分类”的说法是指第一条道路未生起时，上面的三条道路也随之生起。“三种道路的观察分类”的说法是合理的。如果上面的三条道路的观察力量强大，则称为单种子，若其力量较弱，则称为多种子，再若力量更弱，则称为七次出生的极限。


Ekacco hi sotāpanno vaṭṭajjhāsayo hoti vaṭṭābhirato punappunaṃ vaṭṭasmiṃyeva vicarati sandissati. Anāthapiṇḍiko seṭṭhi, visākhā upāsikā, cūḷarathamahārathā devaputtā, anekavaṇṇo devaputto, sakko devarājā, nāgadatto devaputtoti ime hi ettakā janā vaṭṭajjhāsayā vaṭṭābhiratā ādito paṭṭhāya cha devaloke sodhetvā akaniṭṭhe ṭhatvā parinibbāyissanti , ime idha na gahitā. Na kevalañcime, yopi manussesuyeva sattakkhattuṃ saṃsaritvā arahattaṃ pāpuṇāti, yopi devaloke nibbatto devesuyeva sattakkhattuṃ aparāparaṃ saṃsaritvā arahattaṃ pāpuṇāti, imepi idha na gahitā. Kālena deve, kālena manusse saṃsaritvā pana arahattaṃ pāpuṇantova idha gahito. Tasmā sattakkhattuparamoti idaṃ idhaṭṭhakavokiṇṇasukkhavipassakassa nāmaṃ kathitanti veditabbaṃ.

Dhammānusārī saddhānusārīti ettha pana imasmiṃ sāsane lokuttaradhammaṃ nibbattentassa dve dhurāni, dve sīsāni, dve abhinivesā – saddhādhuraṃ, paññādhuraṃ , saddhāsīsaṃ, paññāsīsaṃ, saddhābhiniveso, paññābhinivesoti. Tattha yo bhikkhu ‘‘sace saddhāya sakkā nibbattetuṃ, nibbattessāmi lokuttaramagga’’nti saddhaṃ dhuraṃ katvā sotāpattimaggaṃ nibbatteti, so maggakkhaṇe saddhānusārī nāma hoti. Phalakkhaṇe pana saddhāvimutto nāma hutvā ekabījī kolaṃkolo sattakkhattuparamoti tividho hoti. Tattha ekeko dukkhāpaṭipadādivasena catubbidhabhāvaṃ āpajjatīti saddhādhurena dvādasa janā honti.

Yo pana ‘‘sace paññāya sakkā nibbattetuṃ, nibbattessāmi lokuttaramagga’’nti paññaṃ dhuraṃ katvā sotāpattimaggaṃ nibbatteti, so maggakkhaṇe dhammānusārī nāma hoti. Phalakkhaṇe pana paññāvimutto nāma hutvā ekabījiādibhedena dvādasabhedova hoti. Evaṃ dve maggaṭṭhā phalakkhaṇe catuvīsati sotāpannā hontīti.

Tipiṭakatissatthero kira ‘‘tīṇi piṭakāni sodhessāmī’’ti paratīraṃ gato. Taṃ eko kuṭumbiko catūhi paccayehi upaṭṭhāsi, thero āgamanakāle ‘‘gacchāmi upāsakā’’ti āha. ‘‘Kahaṃ bhante’’ti? ‘‘Amhākaṃ ācariyupajjhāyānaṃ santika’’nti. ‘‘Na sakkā, bhante, mayā gantuṃ, bhaddantaṃ pana nissāya mayā sāsanassa guṇo ñāto, tumhākaṃ parammukhā kīdisaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamāmī’’ti? Atha naṃ thero āha – ‘‘yo bhikkhu catuvīsati sotāpanne dvādasa sakadāgāmī aṭṭhacattālīsa anāgāmī dvādasa arahante dassetvā dhammakathaṃ kathetuṃ sakkoti, evarūpaṃ bhikkhuṃ upaṭṭhātuṃ vaṭṭatī’’ti. Imasmiṃ sutte vipassanā kathitāti.

5-10. Suddhakasuttādivaṇṇanā

495-500. Pañcame cakkhu ca taṃ cakkhudvāre nibbattānaṃ dhammānaṃ ādhipateyyasaṅkhātena indaṭṭhena indriyañcāti cakkhundriyaṃ. Sotindriyādīsupi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha uttānameva. Imasmiṃ vagge paṭhamasuttañceva chaṭṭhādīni ca pañcāti cha suttāni catusaccavasena kathitānīti.

Chaḷindriyavaggo tatiyo.

4. Sukhindriyavaggo

1-5. Suddhikasuttādivaṇṇanā

501-505. Catutthavaggassa paṭhame sukhañca taṃ sahajātānaṃ ādhipateyyasaṅkhātena indaṭṭhena indriyañcāti sukhindriyaṃ. Dukkhindriyādīsupi eseva nayo. Ettha ca sukhindriyadukkhindriyadomanassindriyāni kāmāvacarāneva, somanassindriyaṃ ṭhapetvā arūpāvacaraṃ sesaṃ tebhūmakaṃ, upekkhindriyaṃ catubhūmakaṃ. Dutiyādīni cattāri catusaccavaseneva kathitāni.

6. Paṭhamavibhaṅgasuttavaṇṇanā

506. Chaṭṭhe kāyikanti kāyapasādavatthukaṃ. Sukhanti ayamassa sarūpaniddeso. Sātanti tasseva vevacanaṃ, madhuranti vuttaṃ hoti. Kāyasamphassajanti kāyasamphassato jātaṃ. Sukhaṃ sātanti vuttanayameva. Vedayitanti ayamassa sabbavedanāsādhāraṇo aññadhammavisiṭṭho sabhāvaniddeso. Iminā nayena sesesupi attho veditabbo. Kāyikaṃ vā cetasikaṃ vāti ettha pana cakkhādayo cattāro pasādakāye vatthuṃ katvā uppattivasena kāyikanti vuttaṃ. Kāyapasādavatthukaṃ pana adukkhamasukhaṃ nāma natthi.



有些须陀洹是轮回的依附者，沉迷于轮回中，反复在轮回中徘徊，显而易见。阿难陀比丘、维萨卡居士、小车大车的天子、色彩斑斓的天子、天王萨迦、娜迦达托天子等这些人，都是这样的轮回依附者，他们从一开始就已经在六个天界中洗净，停留在最高的境界，将会涅槃。这些人并未被包含在内。不仅如此，那些在世间轮回七次而获得阿罗汉的人，或是在天界出生后，经历七次轮回而获得阿罗汉的人，这些人也未被包含在内。随着时间的推移，他们在天界和人间轮回，但仍然获得阿罗汉的人则被包含在内。因此，称为七次出生的极限，这在此处应被理解为涅槃的观察者的名称。
法依循者与信仰依循者，这里在这部教法中，关于超越世俗的法所生起的，有两个重担、两个首领、两个执着——信仰的重担、智慧的重担，信仰的首领、智慧的首领，信仰的执着、智慧的执着。在此，若有比丘说：“若能依信仰生起，我将生起超越世俗的道路”，以信仰的重担生起须陀洹的道路者，称为信仰依循者。在果实的时刻，若称为信仰解脱者，则为单种子、多种子、七次出生的极限者，分为三种。在此，单种子是指因苦道而生起的四种状态，依信仰的重担有十二种人。
而若有比丘说：“若能依智慧生起，我将生起超越世俗的道路”，以智慧的重担生起须陀洹的道路者，称为法依循者。在果实的时刻，称为智慧解脱者，依单种子等分为十二种。因此，在这两条道路的果实时刻，便有二十四种须陀洹。
据说，提比丘曾说：“我将清理三藏。”于是，一个家庭主妇以四种供养来供养他，提比丘在他到达时说：“我将去拜访居士。”居士问：“去哪里，尊者？”他说：“去我师父和导师那里。”居士说：“尊者，我无法前往，但我知道您所依赖的教法的优点，我想知道您所接触的比丘是怎样的。”然后提比丘说：“若有比丘能够展示二十四种须陀洹、十二种须陀洹果、四十种阿那含、十二种阿罗汉，能够讲述法理，便可以接触这样的比丘。”在这部经中，讨论了观察。
在第五章中提到的“因此，须理解为以观察的道路和果实为基础”。眼睛是指通过眼睛所生起的法的主导者，眼睛感官是指眼睛的感官。同样，耳朵感官等也是如此。其余的内容在各处均有提到。在这一部分中，第一部经和第六部经以及其他五部经是以四圣谛为基础的。
在第三章《六种感官章》中。
在第四章《幸福感官章》中。
在第一部分中，提到的幸福是指与生俱来的主导者，幸福感官是指幸福的感官。痛苦感官等也是如此。在这里，幸福感官、痛苦感官和忧伤感官是属于欲界的，除了快乐感官外，其余的属于无色界，其余的属于四种状态。第二部分及其后面的内容是以四圣谛为基础的。
在第六章《初分解经》的解释中。
在第六部分中，身体是指身体的安乐之所。幸福是其本质的描述。安乐是其本质的意义，甜美是所说的。身体的接触是指因身体的接触而生起的。幸福的安乐是所述的内容。感受是其普遍的描述，其他法的特殊描述。以此方式，其他的意义也应当被理解。身体的感官或心的感官，这里是指眼睛等四种安乐之处。身体的安乐之所没有痛苦或快乐。

9. Kaṭṭhopamasuttavaṇṇanā

509. Navame dvinnaṃ kaṭṭhānanti dvinnaṃ araṇīnaṃ. Saṅghaṭṭanasamodhānāti saṅghaṭṭanena ceva samodhānena ca. Usmāti usumākāro. Tejoti aggidhūmo. Ettha ca adharāraṇī viya vatthārammaṇaṃ, uttarāraṇī viya phasso, saṅghaṭṭo viya phassasaṅghaṭṭanaṃ, aggi viya vedanā daṭṭhabbā. Vatthārammaṇaṃ vā uttarāraṇī viya, phasso adharāraṇī viya daṭṭhabbo.

10. Uppaṭipāṭikasuttavaṇṇanā

510. Dasamaṃ yathādhammarasena paṭipāṭiyā vuttampi imasmiṃ indriyavibhaṅge sesasuttāni viya adesitattā uppaṭipāṭikasuttaṃ nāmāti veditabbaṃ. Tattha nimittantiādīni sabbāni paccayavevacanāneva. Dukkhindriyañca pajānātīti dukkhasaccavaseneva pajānāti. Dukkhindriyasamudayanti kaṇṭakena vā viddhassa maṅkulena vā daṭṭhassa paccattharaṇe vā valiyā phuṭṭhassa dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ uppajjati, taṃ etassa samudayoti pajānāti.

Parato domanassindriyasamudayantiādīsupi tesaṃ tesaṃ kāraṇavaseneva samudayo veditabbo. Pattacīvarādīnaṃ vā hi saṅkhārānaṃ saddhivihārikādīnaṃ vā sattānaṃ vināsena domanassindriyaṃ uppajjatīti tesaṃ vināsaṃ tassa samudayoti pajānāti. Subhojanaṃ bhuñjitvā varasayane nipannassa hatthapādasambāhanatālavaṇṭavātādisamphassena sukhindriyaṃ uppajjati, taṃ phassaṃ tassa samudayoti pajānāti. Vuttappakārānaṃ pana sattasaṅkhārānaṃ manāpānaṃ paṭilābhavasena somanassindriyaṃ uppajjati, taṃ paṭilābhaṃ tassa samudayoti pajānāti. Majjhattākārena pana upekkhindriyaṃ uppajjati, taṃ sattasaṅkhāresu majjhattākāraṃ tassa samudayoti pajānāti.

Kattha cuppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati, idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehītiādīsu pana ayaṃ ekatova vinicchayakathā – dukkhindriyañhi paṭhamajjhānassa upacārakkhaṇeyeva nirujjhati pahīnaṃ hoti, domanassādīni dutiyajjhānādīnaṃ. Evaṃ santepi tesaṃ atisayanirodhattā ayaṃ jhānesuyeva nirodho vutto. Atisayanirodho hi tesaṃ paṭhamajjhānādīsu, na nirodhoyeva, nirodhoyeva pana upacārakkhaṇe, nātisayanirodho. Tathā hi nānāvajjane paṭhamajjhānupacāre niruddhassāpi dukkhindriyassa ḍaṃsamakasādisamphassena vā visamāsanupatāpena vā siyā uppatti, na tveva antoappanāyaṃ. Upacāre vā niruddhampetaṃ na suṭṭhu niruddhaṃ hoti paṭipakkhena avihatattā. Antoappanāyaṃ pana pītipharaṇena sabbo kāyo sukhokkanto hoti, sukhokkantakāyassa ca suṭṭhu niruddhaṃ hoti dukkhindriyaṃ paṭipakkhena vihatattā. Nānāvajjaneyeva ca dutiyajjhānupacāre pahīnassa domanassindriyassa yasmā etaṃ vitakkavicārapaccayepi kāyakilamathe cittupaghāte ca sati uppajjati, vitakkavicārābhāve neva uppajjati. Yattha pana uppajjati, tattha vitakkavicārabhāve, appahīnā eva ca dutiyajjhānupacāre vitakkavicārāti tatthassa siyā uppatti. Na tveva dutiyajjhāne pahīnapaccayattā. Tathā tatiyajjhānupacāre pahīnassāpi sukhindriyassa pītisamuṭṭhānapaṇītarūpaphuṭṭhakāyassa siyā uppatti, na tveva tatiyajjhāne. Tatiyajjhāne hi sukhassa paccayabhūtā pīti sabbaso niruddhā. Tathā catutthajjhānupacāre pahīnassāpi somanassindriyassa āsannattā appanāppattāya upekkhāya abhāvena sammā anatikkantattā ca siyā uppatti, na tveva catutthajjhāne. Tasmā ‘‘ettha cuppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhatī’’ti tattha tattha aparisesaggahaṇaṃ kataṃ.

Yaṃ panettha tadatthāya cittaṃ upasaṃharatīti vuttaṃ, tattha alābhī samāno uppādanatthāya cittaṃ upasaṃharati, lābhī samāno samāpajjanatthāyāti evamattho veditabbo. Imesu dvīsupi suttesu sammasanavārova kathitoti.

Sukhindriyavaggo catuttho.

5. Jarāvaggo

1. Jarādhammasuttavaṇṇanā



第九章《木柴比喻经》的解释
第509节：第九条中提到的“两个木柴”是指两个火柴。通过撞击和结合而生起的火焰，指的是通过撞击和结合而生起的。火焰是指火的性质。这里，低火柴如同物体的目标，高火柴如同接触，撞击如同接触的结合，火焰如同应当被感知的感觉。物体的目标或高火柴应当被理解为，接触则如同低火柴。
第十章《起步经》的解释
第510节：第十条中提到的“如法的滋味”，因在这一感官分析中与其他经文相似而被称为《起步经》。在此，所提到的“象征”等等，皆为因果的描述。痛苦感官是指依据痛苦的真实而知晓。痛苦感官的生起是指因刺痛或被刺中而生起的身体意识，因而知晓其生起。
其他如忧伤感官的生起等，也应根据各自的因果关系来理解。因饮食、衣物等的损失而生起的忧伤感官，因其损失而知晓其生起。享用美食后安卧于舒适的床上，因手足的舒适、风的轻拂而生起的幸福感官，因而知晓其生起。根据所述的七种因而生起的愉悦感官，因而知晓其生起。通过中道的方式，因而生起的平等感官，因而知晓其生起。
在此，痛苦感官的完全消失，若在此，众比丘，若比丘独自离开欲望等，然在此则为单一的判断——痛苦感官在第一禅的接近状态中完全消失，已被舍弃，忧伤等则在第二禅等中。即使如此，由于它们的极度消失，这里的消失是指在禅定中。极度的消失在第一禅等中，而不是仅仅消失，消失在接近状态中，并非极度消失。正如在第一禅接近中，即使痛苦感官被抑制，仍可能因被咬或被压而生起，而不是仅仅在内心深处。接近状态的消失并不完全消失，因为它是对立的。内心深处的消失是指因喜悦而充满的整个身体是幸福的，幸福的身体因对立而完全消失。由于不同的原因，第二禅接近中舍弃的忧伤感官，因思维和反思的存在而生起，思维和反思的缺失则不会生起。若在此生起，思维和反思的缺失，若在第二禅接近中，思维和反思的存在则可能生起，而不是因第二禅的舍弃而生起。第三禅接近中，幸福感官的生起是因愉悦的生起，完全被抑制。第四禅接近中，舍弃的愉悦感官因接近而生起，因而不再存在。故此“在此，痛苦感官的完全消失”是指在各处的完全消失。
在此提到的“因此，心应当收摄”，是指在无所得的情况下，心收摄于生起的目的，若有所得则是为了达到安住的目的。对此应当如此理解。在这两部经文中，所提到的内容是相似的。
第四章《幸福感官章》。
第五章《衰老章》。
第一节《衰老法的经文解释》。

511. Pañcamavaggassa paṭhame pacchātapeti pāsādacchāyāya puratthimadisaṃ paṭicchannattā pāsādassa pacchimadisābhāge ātapo hoti, tasmiṃ ṭhāne paññattavarabuddhāsane nisinnoti attho . Piṭṭhiṃ otāpayamānoti yasmā sammāsambuddhassapi upādinnakasarīre uṇhakāle uṇhaṃ hoti, sītakāle sītaṃ, ayañca himapātasītasamayo. Tasmā mahācīvaraṃ otāretvā sūriyarasmīhi piṭṭhiṃ otāpayamāno nisīdi.

Kiṃ pana buddharasmiyo madditvā sūriyarasmi anto pavisituṃ sakkotīti? Na sakkoti. Evaṃ sante kiṃ tāpetīti? Rasmitejaṃ. Yatheva hi ṭhitamajjhanhike parimaṇḍalāya chāyāya rukkhamūle nisinnassa kiñcāpi sūriyarasmiyo sarīraṃ na phusanti, sabbadisāsu pana tejo pharati, aggijālāhi parikkhitto viya hoti, evaṃ sūriyarasmīsu buddharasmiyo madditvā anto pavisituṃ asakkuṇantīsupi satthā tejaṃ tāpento nisinnoti veditabbo.

Anomajjantoti piṭṭhiparikammakaraṇavasena anumajjanto. Acchariyaṃ bhanteti thero bhagavato piṭṭhito mahācīvaraṃ otāretvā nisinnassa dvinnaṃ aṃsakūṭānaṃ antare suvaṇṇāvaṭṭaṃ viya kesaggappamāṇaṃ valiyāvaṭṭaṃ disvā – ‘‘evarūpepi nāma sarīre jarā paññāyatī’’ti sañjātasaṃvego jaraṃ garahanto evamāha. Garahanacchariyaṃ nāma kiretaṃ.

Na cevaṃ dāni, bhante, bhagavato tāva parisuddhoti yathā pakatiyā chavivaṇṇo parisuddho, na evametarahīti dīpento evamāha. Tathāgatassa hi daharakāle saṅkusatasamabbhāhataṃ usabhacammaṃ viya vihatavaliko kāyo hoti, tasmiṃ ṭhapito hattho bhassateva, na santiṭṭhati, telapuñchanākārappatto viya hoti. Mahallakakāle pana sirājālā milāyanti, sandhipabbāni sithilāni honti, maṃsaṃ aṭṭhito muccitvā sithilabhāvaṃ āpajjitvā tattha tattha olambati. Buddhānaṃ pana evarūpaṃ na hoti. Aññesaṃ apākaṭaṃ, santikāvacarattā ānandattherasseva pākaṭaṃ hoti, tasmā evamāha.

Sithilāni ca gattānīti aññesaṃ mukhe aṃsakūṭantarehi tesu tesu ṭhānesu valiyo santiṭṭhanti, satthu panetaṃ natthi, thero ca dvinnaṃ aṃsakūṭānaṃ antare valiyāvaṭṭakaṃ disvā evamāha. Sabbāni valiyajātānīti idampi attano pākaṭavasena evamāha – satthu pana aññesaṃ viya valiyo nāma natthi. Purato pabbhāro ca kāyoti satthā brahmujugatto, devanagare samussitasuvaṇṇatoraṇaṃ viyassa kāyo ujukameva uggato. Mahallakakāle pana kāyo purato vaṅko hoti, svāyaṃ aññesaṃ apākaṭo, santikāvacarattā pana therasseva pākaṭo, tasmā evamāha. Dissati ca indriyānaṃ aññathattanti indriyāni nāma na cakkhuviññeyyāni. Yato pana pakatiyā parisuddho chavivaṇṇo, idāni na tathā parisuddho, aṃsakūṭantare vali paññāyati , brahmujukāyo purato vaṅko, imināva kāraṇena cakkhādīnañca indriyānaṃ aññathattena bhavitabbanti nayaggāhato evamāha. Dhī taṃ jammi jare atthūti lāmake jare dhī taṃ tuyhaṃ hotu, dhikkāro taṃ phusatu. Bimbanti attabhāvo.

2. Uṇṇābhabrāhmaṇasuttavaṇṇanā



第511节：在第五章的第一节中提到，因阳光的照射，房屋的背面因遮蔽而受到阳光的照射，因此在此处，坐在优质佛座上的意思是。因身体的热量而降低温度，因此在温暖的季节里，佛陀的身体是温暖的；在寒冷的季节里，身体是寒冷的，而这正是冬季的寒冷。因此，提到在阳光的照射下，坐着时身体的温度会因阳光的照射而降低。
那么，佛陀的光辉能否穿透阳光进入内部呢？不能。如此，为什么不热呢？光辉的温度。正如在正午时分，坐在树荫下的人，阳光虽然不触及身体，但四面八方的热量依然存在，仿佛被火焰包围，因此在阳光的照射下，佛陀的光辉无法穿透阳光的内部。
在此，因身体的活动而生起的热量。长老惊叹道，看到佛陀的背后，佛陀坐着时，身上的大袈裟如同两只肩膀之间的金圈，看到这一点，心中产生了“如此的身体也会衰老”的惊讶，因而说道。对衰老的惊叹，这确实是。
现在，尊者，佛陀的身体是如此清净，如同本来的肤色清净，并非如此模糊。因为如来在年轻时，身体如同被牛皮所包裹，受到压迫，手臂在此时是抬起的，无法停留，宛如涂抹油脂的样子。到了老年，头发变得枯萎，关节变得松弛，肌肉松弛，身体的各个部位因松弛而下垂。然而，佛陀的身体并非如此。其他人则不明显，唯有阿难长老的身体显得明显，因此如此说道。
身体的各个部分在其他人身上是松弛的，在这位尊者身上则没有，长老看到两只肩膀之间的金圈，因而如此说道。所有的金圈在这里是显而易见的，这也是因其自身的显著性而如此说道——在佛陀身上并无其他的金圈。前面所提到的身体，正如同在天界的金色门框一样，身体直立而上升。到了老年，身体则向前倾斜，虽然对其他人不明显，但在阿难长老身上则显而易见，因此如此说道。感官的不同，指的是感官并非眼睛所能知晓的。因为本来的肤色是清净的，现在却并非如此清净，肩膀之间的金圈显现出来，身体向前倾斜，因此以此理由，眼睛等感官应当被视为不同。
智慧应当在衰老中保持清醒，衰老会触及你的身体，痛苦会触及你。这样的身体是。

512. Dutiye gocaravisayanti gocarabhūtaṃ visayaṃ. Aññamaññassāti cakkhu sotassa, sotaṃ vā cakkhussāti evaṃ ekaṃ ekassa gocaravisayaṃ na paccanubhoti. Sace hi nīlādibhedaṃ rūpārammaṇaṃ samodhānetvā sotindriyassa upaneyya – ‘‘iṅgha tvaṃ tāva naṃ vavatthapehi vibhāvehi ‘kinnāmetaṃ ārammaṇa’’’nti. Cakkhuviññāṇaṃ vināpi mukhena attano dhammatāya evaṃ vadeyya – ‘‘are, andhabāla, vassasatampi vassasahassampi vassasatasahassampi paridhāvamāno aññatra mayā kuhiṃ etassa jānanakaṃ labhissasi, taṃ āhara, cakkhupasāde upanehi, ahametaṃ ārammaṇaṃ jānissāmi – yadi vā nīlaṃ, yadi vā pītakaṃ. Na hi eso aññassa visayo, mayhameveso visayo’’ti. Sesadvāresupi eseva nayo. Evametāni aññamaññassa gocaravisayaṃ na paccanubhonti nāma.

Kiṃ paṭisaraṇanti etesaṃ kiṃ paṭisaraṇaṃ, kiṃ etāni paṭisarantīti pucchati. Mano paṭisaraṇanti javanamano paṭisaraṇaṃ. Manova nesanti manodvārikajavanamanova etesaṃ gocaravisayaṃ rajjanādivasena anubhoti. Cakkhuviññāṇañhi rūpadassanamattameva, ettha rajjanaṃ vā dussanaṃ vā muyhanaṃ vā natthi. Ekasmiṃ pana dvāre javanaṃ rajjati vā dussati vā muyhati vā. Sotaviññāṇādīsupi eseva nayo.

Tatrāyaṃ upamā – pañca kira dubbalabhojakā rājānaṃ sevitvā kicchena kasirena ekasmiṃ pañcakulike gāme parittakaṃ āyaṃ labhiṃsu. Tesaṃ tattha macchabhāgo maṃsabhāgo, addukahāpaṇo vā yottakahāpaṇo vā māsakahāpaṇo vā aṭṭhakahāpaṇo vā soḷasakahāpaṇo vā catusaṭṭhikahāpaṇo vā daṇḍoti ettakamattameva pāpuṇāti, satavatthukaṃ pañcasatavatthukaṃ sahassavatthukaṃ mahābaliṃ rājāva gaṇhāti.

Tattha pañcakulikagāmā viya pañcapasādā daṭṭhabbā, pañca dubbalabhojakā viya pañcaviññāṇāni; rājā viya javanaṃ, dubbalabhojakānaṃ parittakaāyapāpuṇanaṃ viya cakkhuviññāṇādīnaṃ rūpadassanādimattaṃ, rajjanādi pana etesu natthi . Rañño mahābaliggahaṇaṃ viya tesu dvāresu javanassa rajjanādīni veditabbāni. Evamettha manoti kusalākusalajavanaṃ vuttaṃ.

Sati paṭisaraṇanti maggasati paṭisaraṇaṃ. Javanamano hi maggasatiṃ paṭisarati. Vimuttīti phalavimutti. Paṭisaraṇanti phalavimuttiyā nibbānaṃ paṭisaraṇaṃ. Tañhi sā paṭisarati. Nāsakkhi pañhassa pariyantaṃ gahetunti pañhassa paricchedaṃ pamāṇaṃ gahetuṃ nāsakkhi, appaṭisaraṇaṃ dhammaṃ ‘‘sappaṭisaraṇa’’nti pucchi. Nibbānaṃ nāmetaṃ appaṭisaraṇaṃ, na kiñci paṭisarati. Nibbānogadhanti nibbānabbhantaraṃ nibbānaṃ anupaviṭṭhaṃ. Brahmacariyanti maggabrahmacariyaṃ. Nibbānaparāyaṇanti nibbānaṃ paraṃ ayanamassa parā gati, na tato paraṃ gacchatīti attho. Nibbānaṃ pariyosānaṃ avasānaṃ assāti nibbānapariyosānaṃ.

Mūlajātā patiṭṭhitāti maggena āgatasaddhā vuccati. Imamhi ce, bhikkhave, samayeti kiṃ sandhāyāha? Jhānaanāgāmitaṃ. Tasmiñhi samaye brāhmaṇassa paṭhamamaggena pañca akusalacittāni pahīnāni, paṭhamajjhānena pañca nīvaraṇānīti jhānaanāgāmiṭṭhāne ṭhito. So aparihīnajjhāno kālaṃ katvā tattheva parinibbāyeyya. Sace panassa puttadāraṃ anusāsantassa kammante vicārentassa jhānaṃ nassati, naṭṭhe jhāne gati anibaddhā hoti, anaṭṭhe pana nibaddhāti imaṃ jhānaanāgāmitaṃ sandhāya evamāha.

3. Sāketasuttavaṇṇanā

513. Tatiye añjanavaneti añjanavaṇṇapupphānaṃ rukkhānaṃ ropitavane. Yaṃ, bhikkhave, saddhindriyaṃ, taṃ saddhābalanti tañhi adhimokkhalakkhaṇe indaṭṭhena saddhindriyaṃ, assaddhiye akampanena saddhābalaṃ. Itaresaṃ paggahaupaṭṭhānaavikkhepapajānanalakkhaṇesu indaṭṭhena indriyabhāvo, kosajjamuṭṭhasaccavikkhepāvijjāsu akampanena balabhāvo veditabbo. Evameva khoti tassā nadiyā ekasotaṃ viya saddhāvīriyasatisamādhipaññāvasena etesaṃ ninnānākaraṇaṃ veditabbaṃ, dve sotāni viya indaṭṭhaakampanaṭṭhehi indriyabalavasena nānākaraṇaṃ veditabbaṃ.



第512节：第二条中提到的“接触的范围”是指接触的领域。彼此之间的意思是指眼睛和耳朵，耳朵或眼睛的意思是，单独的每一个接触的范围并不被体验。如果能将蓝色等颜色的形式结合起来，给耳朵感官——“那么你就来确定这个对象是什么？”眼睛的意识即便没有，也可以用嘴巴根据自身的性质这样说——“哎，盲人愚者，纵然你奔跑一百年、一千年、一百千年，除了我之外，你何处能够获得对这个的认识？拿来吧，给我眼睛的接触，我会知道这个对象——是蓝色的，还是黄色的。这个对象并不是他人的领域，而是我的领域。”其余的感官也是如此。因此，这些彼此之间的接触范围并不被体验。
那么，什么是依靠呢？这些东西是什么依靠呢？心是依靠，心的活动是依靠。心的活动通过心的接触等方式体验这些接触的范围。眼睛的意识仅仅是对形式的观察，在这里并没有活动或破坏。唯有在一个门口，心的活动才会有活动、破坏或迷失。耳朵意识等也是如此。
这里有一个比喻：五位弱小的国王在艰难的情况下，经过辛苦的努力，终于在一个小村庄获得了微薄的收入。在他们那里，鱼的部分、肉的部分，可能是少量的货币，或者是月票、八分、十六分、三十六分，或者是六十分的货币，或者是六十个单位的货币，国王获得的仅仅是这么一点，获得了七百、五百、千的收入。
在这里，五个村庄如同五个房屋，五位弱小的国王如同五种意识；国王如同心的活动，弱小的国王如同眼睛意识等的形式观察，活动等在这里并不存在。国王获得的丰厚收入如同这些门口的心的活动所应有的。由此可见，心的活动被称为善与恶的活动。
意识的依靠是指道路的意识。心的活动依靠道路的意识。解脱是指果位的解脱。依靠是指因果解脱而涅槃。因为它确实依靠此。无法把握问题的界限，无法把握问题的范围，无法把握微小的法，问道：“这是全面的依靠吗？”涅槃并不是微小的依靠，什么都不依靠。涅槃的本质是未被涅槃所占有的。梵行是指道路的梵行。涅槃的归宿是指涅槃的终点，意即不再有其他的去处。涅槃是最终的归宿。
根本的信仰是通过道路而生起的信仰。如果在这里，诸比丘，这个时候又是指什么呢？是指禅定的到达。在那个时候，婆罗门因第一个道路而舍弃了五个不善的心，因第一禅而舍弃了五个障碍，因此在禅定的到达处停留。若他在未失去的禅定中，时间到了便会在那里涅槃。如果他在教导儿女时，若思维失去，失去的禅定则变得不再有依靠，而在失去的情况下则变得有依靠，因而指的是这个禅定的到达。
第513节：第三条中提到的“黑色的树木”是指种植黑色花朵的树木。诸比丘，耳朵的感官是信仰的力量，因而在信仰的特征中，信仰的力量是坚定的。对其他的特征，信仰的力量是稳定的。其他的特征则是依靠、建立、分散和了解的特征，因而信仰的力量是稳定的。正如这条河流，像一条水流，依靠信仰、精进、觉知、定、智慧的不同表现，两个水流的力量在于不同的表现。

4. Pubbakoṭṭhakasuttavaṇṇanā

514. Catutthe amatogadhanti amatabbhantaraṃ. Amataparāyaṇanti amatanibbattikaṃ. Amatapariyosānanti amataniṭṭhaṃ. Sādhu sādhūti therassa byākaraṇaṃ pasaṃsanto sādhukāraṃ deti.

5. Paṭhamapubbārāmasuttavaṇṇanā

515. Pañcame tadanvayāti taṃ anugacchamānā, anuvattamānāti attho. Pubbakoṭṭhakaṃ ādiṃ katvā paṭipāṭiyā chasu suttesu phalindriyāneva kathitāni.

10. Āpaṇasuttavaṇṇanā

520. Dasame ime kho te dhammāti upari saha vipassanāya tayo maggā. Ye me pubbe sutāva ahesunti ye dhammā mayā pubbe ‘‘arahattaphalindriyaṃ nāma atthī’’ti kathentānaṃyeva sutā ahesuṃ. Kāyena ca phusitvāti nāmakāyena ca phusitvā paṭilabhitvā. Paññāya ca ativijjha passāmīti paccavekkhaṇapaññāya ca ativijjhitvā passāmi. Yā hissa, bhante, saddhāti ayaṃ katarasaddhā? Catūhi indriyehi sampayuttā saddhā heṭṭhā kathitāva, ayaṃ pana paccavekkhaṇasaddhā. Sampayuttasaddhā hi missakā, paccavekkhaṇasaddhā lokiyāva. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Jarāvaggo pañcamo.

6. Sūkarakhatavaggo

1. Sālasuttavaṇṇanā

521. Chaṭṭhavaggassa paṭhame sūrenāti sūrabhāvena. Bodhāyāti bujjhanatthāya.

2. Mallikasuttavaṇṇanā

522. Dutiye mallesūti evaṃnāmake janapade. Imasmiṃ sutte cattāri indriyāni missakāni, ariyañāṇaṃ lokuttaraṃ. Tampi pana catukkindriyanissitaṃ katvā missakanti bhājetuṃ vaṭṭati.

3. Sekhasuttavaṇṇanā

523. Tatiye na heva kho kāyena phusitvā viharatīti na nāmakāyena phusitvā paṭilabhitvā viharati, phusituṃ paṭilabhituṃ na sakkoti. Paññāya ca ativijjha passatīti paccavekkhaṇapaññāya pana ‘‘upari arahattaphalindriyaṃ nāma atthī’’ti pajānāti. Asekhabhūmiyaṃ phusitvā viharatīti paṭilabhitvā viharati. Paññāyāti paccavekkhaṇapaññāya ‘‘arahattaphalindriyaṃ nāma atthī’’ti pajānāti. Na kuhiñci kismiñcīti dvepi aññamaññavevacanāneva, kismiñci bhave na uppajjissantīti attho. Imasmiṃ sutte pañcindriyāni lokuttarāni, cha lokikāni vaṭṭanissitāneva kathitāni.

4-5. Padasuttādivaṇṇanā

524-525. Catutthe yāni kānici padāni bodhāya saṃvattantīti yāni kānici dhammapadāni, ye keci dhammakoṭṭhāsā, bujjhanatthāya saṃvattanti. Pañcamaṃ uttānameva.

6-7. Patiṭṭhitasuttādivaṇṇanā

526-527. Chaṭṭhe cittaṃ rakkhati āsavesu ca sāsavesu ca dhammesūti tebhūmakadhamme ārabbha āsavuppattiṃ vārento āsavesu ca sāsavesu ca dhammesu cittaṃ rakkhati nāma. Sattamaṃ uttānameva.

8. Sūkarakhatasuttavaṇṇanā

528. Aṭṭhame sūkarakhatāyanti sūkarakhataleṇe. Kassapabuddhakāle kira taṃ leṇaṃ ekasmiṃ buddhantare pathaviyā vaḍḍhamānāya antobhūmigataṃ jātaṃ. Athekadivasaṃ eko sūkaro tassa chadanapariyantasamīpe paṃsuṃ khaṇi. Deve vuṭṭhe paṃsu dhotā, chadanapariyanto pākaṭo ahosi. Eko vanacarako disvā ‘‘pubbe sīlavantehi paribhuttaṭṭhānena bhavitabbaṃ, paṭijaggissāmi na’’nti samantato paṃsuṃ apanetvā leṇaṃ sodhetvā kuṭiparikkhepaṃ katvā dvāravātapānaṃ yojetvā supariniṭṭhitasudhākammacittakammaṃ rajatapaṭṭasadisāya vālikāya santharitaṃ pariveṇaṃ katvā mañcapīṭhaṃ paññāpetvā bhagavato vasanatthāya adāsi, leṇaṃ gambhīraṃ ahosi otaritvā āruhitabbaṃ. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Paramanipaccakāranti bhāvanapuṃsakaṃ, paramanipaccakārī hutvā pavattamāno pavattatīti vuttaṃ hoti. Anuttaraṃ yogakkhemanti arahattaṃ. Sappatissoti sajeṭṭhako. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Sūkarakhatavaggo chaṭṭho.

7. Bodhipakkhiyavaggo

531-650. Sattamavagge satta phalāni pubbabhāgāni, tesaṃ heṭṭhā dve phalāni ādiṃ katvā missakāni. Sesamettha ito parañca sabbaṃ uttānamevāti.

Indriyasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Sammappadhānasaṃyuttavaṇṇanā

651-

第514节：第四条中提到的“无死的归宿”是指无死的境界。无死的归宿是指无死的生起。无死的终结是指无死的究竟。善哉，善哉，长老的解释称赞善行。
第515节：第五条中提到的“随之而行”是指跟随、遵循的意思。以“过去的聚集”作为开端，依照修行的方式在六部经中仅提到果报的感官。
第520节：第十条中提到的“这些法则是你的”指的是与观察相结合的三条道路。那些我早已听闻的，是指那些法则我早已说过“果报的感官确实存在”。通过身体接触，指的是通过名义的身体接触而获得。通过智慧的反思，我超越了并看见。尊者，这里提到的信仰是什么样的信仰？是指与四种感官相结合的信仰在下面提到，而这里是指反思的信仰。结合的信仰是混合的，反思的信仰则是世俗的。其余的在各处都是指的提升。
第5章《衰老章节》为第五章。
第6章《猪穴章节》
第1节《沙拉经的解释》
第521节：第六章的第一条中提到的“香气”是指香的性质。为觉悟而生。
第2节《茉莉经的解释》
第522节：第二条中提到的“在马尔利”是指这个名字的地方。在此经文中提到的四种感官是混合的，圣者的智慧是超越的。对此也应将四种感官结合起来进行分析。
第3节《修行者经的解释》
第523节：第三条中提到的“并非通过身体接触而生存”是指并非通过名义的身体接触而获得生存，无法接触和获得。通过智慧超越而见，指的是通过反思的智慧“上面确实存在果报的感官”。在修行者的境界中，通过接触而生存。通过智慧，指的是通过反思的智慧“确实存在果报的感官”。无论在哪里都不再存在，两个也是彼此的意思，无论在哪里都不会生起。这部经文中提到的五种感官是超越的，六种世俗的则是依赖的。
第4-5节《句经等的解释》
第524-525节：第四条中提到的“某些词语是为觉悟而生的”是指某些法句，任何法的阐述，都是为了觉悟而生。第五条则是提升。
第6-7节《建立经等的解释》
第526-527节：第六条中提到的“心在烦恼和法中保持”是指因三种境界而生起的烦恼，心在烦恼和法中保持。第七条则是提升。
第8节《猪穴经的解释》
第528节：第八条中提到的“在猪穴”是指在猪的洞穴。传说在迦叶佛的时代，这个洞穴是在地面上生长的。某天，一只猪在这个洞穴附近挖泥土。神灵降临，泥土被洗净，洞穴的入口显而易见。一只野兽看到后，心想：“以前应该被有德者所利用，我会守护它。”于是把泥土清除，修整洞穴，安装门窗，准备好舒适的住处，供佛陀居住，洞穴非常深，需上下攀爬。对此作了说明。最高的果位是指修行者，最高的果位是指阿罗汉。至于“有者”，是指最优秀者。其余的在各处都是指提升。
第6章《猪穴章节》为第六章。
第7章《菩提因缘章节》
第531-650节：第七章中七种果报是过去的，底下的两种果报作为开端，其他的在此之后都是提升。
感官的结合章节已完成。
第5章《正念结合章节》

704. Sammappadhānasaṃyutte sakalepi pubbabhāgavipassanāva kathitāti.

Sammappadhānasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Balasaṃyuttavaṇṇanā

705-812. Balasaṃyutte balāni missakāneva kathitāni. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Balasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Iddhipādasaṃyuttaṃ

1. Cāpālavaggo

1. Apārasuttavaṇṇanā

813. Iddhipādasaṃyuttassa paṭhame chandaṃ nissāya pavatto samādhi chandasamādhi. Padhānabhūtā saṅkhārā padhānasaṅkhārā. Samannāgatanti tehi dhammehi upetaṃ. Iddhiyā pādaṃ, iddhibhūtaṃ vā pādanti iddhipādaṃ. Sesesupi eseva nayo. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana iddhipādavibhaṅge (vibha. 431 ādayo) āgatova. Visuddhimagge (visuddhi. 2.3.69 ādayo) panassa attho dīpito. Tathā maggabojjhaṅgasatipaṭṭhānasaṃyuttesu ceva idha ca ekaparicchedova.

5. Iddhipadesasuttavaṇṇanā

817. Pañcame iddhipadesanti tayo ca magge tīṇi ca phalāni.

6. Samattasuttavaṇṇanā

818. Chaṭṭhe samattaṃ iddhinti arahattaphalameva. Ādito paṭṭhāya pana navasupi suttesu vivaṭṭapādakā eva iddhipādā kathitā.

10. Cetiyasuttavaṇṇanā



第704节：在《正念结合章节》中，整个过去的观察法被提及。
《正念结合章节》已完成。
第6章《力量结合章节》
第705-812节：在《力量结合章节》中提到的力量是混合的。其余的在各处都是提升。
《力量结合章节》已完成。
第7章《神通道章节》
第1节《弓箭经的解释》
第813节：在《神通道章节》中，基于愿望而生起的专注是愿望的专注。努力所生的造作是努力的造作。由于这些法而具足。神通的脚，或称为神通的脚是指神通道。其余的也是如此。这里是概述，而详细的内容则在《神通道的分解》中（分解 431等）有提及。在《清净道论》中（清净 2.3.69等）则阐明了其意义。同样在《道的七觉支的正念结合章节》中及此处也是同样的内容。
第5节《神通处的解释》
第817节：第五条中提到的“神通处”是指三条道路和三种果报。
第6节《圆满经的解释》
第818节：第六条中提到的“圆满的神通”是指阿罗汉果。自始至终，在九部经中提到的都是关于圆满的神通。
第10节《圣地经的解释》

822. Dasame nisīdananti cammakhaṇḍaṃ adhippetaṃ. Udenaṃ cetiyanti udenayakkhassa cetiyaṭṭhāne katavihāro vuccati. Gotamakādīsupi eseva nayo. Bhāvitāti vaḍḍhitā. Bahulīkatāti punappunaṃ katā. Yānīkatāti yuttayānaṃ viya katā. Vatthukatāti patiṭṭhānaṭṭhena vatthu viya katā. Anuṭṭhitāti adhiṭṭhitā. Paricitāti samantato citā suvaḍḍhitā. Susamāraddhāti suṭṭhu samāraddhā.

Iti aniyamena kathetvā puna niyametvā dassento tathāgatassa khotiādimāha. Ettha ca kappanti āyukappaṃ, tasmiṃ tasmiṃ kāle yaṃ manussānaṃ āyuppamāṇaṃ, taṃ paripuṇṇaṃ karonto tiṭṭheyya. Kappāvasesaṃ vāti ‘‘appaṃ vā bhiyyo’’ti vuttavassasatato atirekaṃ vā. Mahāsīvatthero panāha ‘‘buddhānaṃ aṭṭhāne gajjitaṃ nāma natthi. Yatheva hi veḷuvagāmake uppannaṃ māraṇantikavedanaṃ dasa māse vikkhambhesi, evaṃ punappunaṃ taṃ samāpattiṃ samāpajjitvā dasa dasa māsepi vikkhambhento imaṃ bhaddakappameva tiṭṭheyyā’’ti.

Kasmā pana na ṭhitoti? Upādiṇṇakasarīraṃ nāma khaṇḍiccādīhi abhibhuyyati, buddhā nāma khaṇḍiccādibhāvaṃ apatvāva pañcame āyukoṭṭhāse bahujanassa piyamanāpakāleyeva parinibbāyanti. Buddhānubuddhesu ca mahāsāvakesu parinibbutesu ekakena khāṇukena viya ṭhātabbaṃ hoti, daharasāmaṇeraparivāritena vā, tato – ‘‘aho buddhānaṃ parisā’’ti hīḷetabbataṃ āpajjeyya, tasmā na ṭhitoti. Evaṃ vuttepi so pana na ruccati, ‘‘āyukappo’’ti idameva aṭṭhakathāyaṃ niyamitaṃ.

Yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacittoti ettha tanti nipātamattaṃ. Yathā mārena pariyuṭṭhitacitto ajjhotthaṭacitto aññopi koci puthujjano paṭivijjhituṃ na sakkuṇeyya, evameva nāsakkhi paṭivijjhitunti attho. Māro hi yassa sabbena sabbaṃ dvādasa vipallāsā appahīnā, tassa cittaṃ pariyuṭṭhāti. Therassa ca cattāro vipallāsā appahīnā, tenassa māro cittaṃ pariyuṭṭhāsi. So pana cittapariyuṭṭhānaṃ karonto kiṃ karotīti? Bheravaṃ rūpārammaṇaṃ vā dasseti, saddārammaṇaṃ vā sāveti, tato sattā taṃ disvā vā sutvā vā satiṃ vissajjetvā vivaṭamukhā honti, tesaṃ mukhena hatthaṃ pavesetvā hadayaṃ maddati, te visaññī hutvā tiṭṭhanti. Therassa panesa mukhe hatthaṃ pavesetuṃ kiṃ sakkhissati? Bheravārammaṇaṃ pana dasseti, taṃ disvā thero nimittobhāsaṃ na paṭivijjhi. Jānantoyeva bhagavā kimatthaṃ yāvatatiyakaṃ āmantesīti. Parato ‘‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā’’ti yācite ‘‘tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddha’’nti dosāropanena sokatanukaraṇatthaṃ.

Māro pāpimāti ettha satte anatthe niyojento māretīti māro. Pāpimāti tasseva vevacanaṃ. So hi pāpadhammasamannāgatattā ‘‘pāpimā’’ti vuccati. Kaṇho, antako, namuci, pamattabandhūtipi tasseva nāmāni. Bhāsitā kho panesāti ayañhi bhagavato sambodhipattiyā aṭṭhame sattāhe bodhimaṇḍaṃyeva āgantvā – ‘‘bhagavā yadatthaṃ tumhehi pāramiyo pūritā, so vo attho anuppatto, paṭividdhaṃ sabbaññutaññāṇaṃ, kiṃ vo lokavicaraṇenā’’ti vatvā yathā ajja, evameva – ‘‘parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu, sugato,’’ti yāci. Bhagavā cassa ‘‘na tāvāha’’ntiādīni vatvā paṭikkhipi. Taṃ sandhāya ‘‘bhāsitā kho panesā, bhante,’’tiādimāha.


第822节：第十条中提到的“坐下”是指皮肤的部分。乌德那是指乌德那神的祭祀场所。戈达马等也是如此。被培养的是指被增进。被多次做的是指反复进行。被适当地做是指根据适当的方式进行。被确立的是指在基础上确立。被收集的是指四周的收集良好。被妥善安排的是指安排得非常好。
因此在不受限制地讲述后，再次规定并说明“如来”是指的。这里的“可期”是指生命的可期，在那个时候人们的生命长度是，能够使其完整地持续。关于可期的剩余是指“少或多”，即从一百年起的多余。大长老希瓦则说：“佛陀的存在是没有被打扰的。就像在维卢瓦村中出现的死亡感受，十个月被中断，亦如再三入定后十个月也被中断，这样就能在这个良好的可期中持续存在。”
那么，为什么不持续呢？因为依附的身体会被部分等所压迫，佛陀在不受部分等影响的情况下，通常在第五生命阶段的众生喜爱时才会入涅槃。在佛陀和大弟子入涅槃时，应该像独自一人或被年轻的僧人围绕时那样存在，故而会变得“哎呀，佛陀的众生”，因此不应持续。即便如此，他也不喜欢“生命的可期”这一点在注释中是被限制的。
就如同被魔所围绕的心，意指此处仅是语气的强调。就如被魔围绕的心，心被提升的心，其他任何世俗人也无法理解，因此也无法理解。魔是那种一切都被十二种颠倒所困扰的人的心。对于长老来说，四种颠倒未被抛弃，因此魔围绕着他的心。那么，魔在围绕心时做了什么呢？他展示了可怖的形式，或是叫出了可怖的声音，之后众生看到或听到后，便放弃了正念，面露恐惧，因此用嘴巴将手伸入心中，令心被搅动，他们便失去了知觉。对于长老而言，他能否将手伸入嘴中呢？可怖的对象则展示了，长老看到后未能理解到象征的光辉。知道的佛陀为何要如此长久地呼唤呢？当他被请求“停下吧，尊者，佛陀”时，他以“这是你的过失，这是你的错误”为理由，带着指责的语气表达悲伤的情感。
魔是恶者，意指他将众生引向非我之处而杀死。恶者是他的同义词。因他具备恶法的特性，所以称为“恶者”。可怕的、终结者、名为无常的也是他的名字。至于“被说的”，这是指在佛陀成道的第八天，众生来到菩提树下，佛陀说：“你们所具备的功德已满，所达之处已到达，已获得全知的智慧，你们何必在世间游荡？”因此请求“现在就入涅槃吧，尊者，入涅槃吧，善者”。佛陀则以“我不愿意”及其他话语拒绝了。对此说“被说的”，是指此处的内容。


Tattha viyattāti maggavasena byattā. Tatheva vinītā. Tathā visāradā. Bahussutāti tepiṭakavasena bahu sutametesanti bahussutā. Tadeva dhammaṃ dhārentīti dhammadharā. Atha vā pariyattibahussutā ceva paṭivedhabahussutā ca, pariyattipaṭivedhadhammānaṃyeva dhāraṇato dhammadharāti evamettha attho daṭṭhabbo. Dhammānudhammappaṭipannāti ariyadhammassa anudhammabhūtaṃ vipassanādhammaṃ paṭipannā. Sāmīcippaṭipannāti anucchavikapaṭipadaṃ paṭipannā. Anudhammacārinoti anudhammacaraṇasīlā. Sakaṃ ācariyakanti attano ācariyavādaṃ. Ācikkhissantītiādīni sabbāni aññamaññasseva vevacanāni. Sahadhammenāti sahetukena sakāraṇena vacanena. Sappāṭihāriyanti yāva niyyānikaṃ katvā dhammaṃ desessanti.

Brahmacariyanti sikkhattayasaṅgahitaṃ sakalaṃ sāsanabrahmacariyaṃ. Iddhanti samiddhaṃ jhānassādavasena. Phītanti vuḍḍhipattaṃ sabbapāliphullaṃ viya abhiññāsampattivasena. Vitthārikanti vitthataṃ tasmiṃ tasmiṃ disābhāge patiṭṭhitavasena. Bāhujaññanti bahūhi ñātaṃ paṭividdhaṃ mahājanābhisamayavasena. Puthubhūtanti sabbākārena puthulabhāvapattaṃ. Kathaṃ? Yāva devamanussehi suppakāsitaṃ, yattakā viññujātikā devā ceva manussā ca atthi, sabbehi suṭṭhu pakāsitanti attho.

Appossukkoti nirālayo. Tvañhi pāpima aṭṭhamasattāhato paṭṭhāya ‘‘parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato’’ti viravanto āhiṇḍittha, ajja dāni paṭṭhāya vigatussāho hohi, mā mayhaṃ parinibbānatthaṃ vāyāmaṃ karohīti vadati.

Satosampajāno āyusaṅkhāraṃ ossajīti satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā ñāṇena paricchinditvā āyusaṅkhāraṃ vissaji pajahi. Tattha na bhagavā hatthena leḍḍuṃ viya āyusaṅkhāraṃ ossaji, temāsamattameva pana phalasamāpattiṃ samāpajjitvā tato paraṃ na samāpajjissāmīti cittaṃ uppādesi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘ossajī’’ti. Ussajītipi pāṭho. Mahābhūmicāloti mahanto pathavikampo. Tadā kira dasasahassilokadhātu akampittha. Bhiṃsanakoti bhayajanako . Devadundubhiyo ca phaliṃsūti devabheriyo phaliṃsu, devo sukkhagajjitaṃ gajji, akālavijjulatā nicchariṃsu, khaṇikavassaṃ vassīti vuttaṃ hoti.

Udānaṃ udānesīti kasmā udānesi? Koci nāma vadeyya ‘‘bhagavā pacchato pacchato anubandhitvā – ‘parinibbāyatha, bhante, parinibbāyatha, bhante’ti upadduto bhayena āyusaṅkhāraṃ vissajjesī’’ti. Tassokāso mā hotūti. Bhītassa hi udānaṃ nāma natthīti pītivegavissaṭṭhaṃ udānesi.

Tattha sabbesaṃ soṇasiṅgālādīnampi paccakkhabhāvato tulitaṃ paricchinnanti tulaṃ. Kiṃ taṃ? Kāmāvacarakammaṃ. Na tulaṃ, na vā tulaṃ sadisamassa aññaṃ lokiyakammaṃ atthīti atulaṃ. Kiṃ taṃ? Mahaggatakammaṃ. Atha vā kāmāvacaraṃ rūpāvacarañca tulaṃ, arūpāvacaraṃ atulaṃ. Appavipākaṃ tulaṃ, bahuvipākaṃ atulaṃ. Sambhavanti sambhavahetubhūtaṃ, piṇḍakārakaṃ rāsikārakanti attho. Bhavasaṅkhāranti punabbhavassa saṅkhāraṃ. Avassajīti vissajjesi. Munīti buddhamuni. Ajjhattaratoti niyakajjhattarato. Samāhitoti upacārappanāsamādhivasena samāhito. Abhindi kavacamivāti kavacaṃ viya abhindi. Attasambhavanti attani jātakilesaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – savipākaṭṭhena sambhavaṃ bhavābhisaṅkhaṇaṭṭhena bhavasaṅkhāranti ca laddhanāmaṃ tulātulasaṅkhātaṃ lokiyakammañca ossaji, saṅgāmasīse mahāyodho kavacaṃ viya attasambhavaṃ kilesañca ajjhattarato samāhito hutvā abhindīti.


第823节：在这里“被引导”是指以道路的方式被引导。如此被驯化。如此熟练。博学是指根据三藏而广泛学习。持有这种法则的人是法的持有者。或者说，广泛学习和洞察学习者，因持有法则而称为法的持有者，这里的意思应如此理解。遵循法的实践是指依循圣法的观察法。适当的实践是指按照适当的修行路径进行。遵循法的行为是指持有遵循法的品行。自己的教师是指自己的教义。所有的“将要讲述”等等都是彼此的同义词。与法相应是指有因缘的言辞。善于表述是指直到引导后才讲述法。
出家生活是指三学的总和，全部的教法出家生活。神通是指因具备的禅定而获得的。丰盈是指完全成熟，像是繁茂的花朵般的超凡能力。广泛是指在各个方向上得到的。众多的知识是指被许多人所了解，因而被广泛接受。普遍是指以所有的方式都被普遍接受。如何呢？直到天人和人类都被妥善展示，所有的智慧种类的天人和人类都是存在的，所有的都被很好地展示。
不安宁是指无所依赖。你这个恶者，自第八个生命周开始“现在就入涅槃吧，尊者，入涅槃吧，善者”时，因恐惧而徘徊，今天开始要有勇气，不要为了我的涅槃而努力。
保持正念，放下生命的构成，保持正念并通过智慧切断生命的构成。佛陀并没有像用手一样放下生命的构成，而是通过三个月的果位入定，之后不再入定，因此心中生起了这样的想法。对此说“放下”。也可以读作“放下”。大地震动是指大地的剧烈震动。那时十千世界没有震动。可怕的是令人畏惧的。天神的鼓声响起，天神发出声音，神灵发出可怕的声音，闪电劈下，瞬间降下雨水。
为什么要发声？有人会说：“佛陀在后面不断追随——‘请入涅槃吧，尊者，请入涅槃吧’因而因恐惧而放下生命的构成。”对此不应有任何忧虑。因为恐惧的人是没有发声的。
在这里，所有的狐狸等因其存在而被比较为被限制的。什么是被比较的？是欲界的行为。不是被比较的，或与被比较的相似的其他世俗行为是指不被比较。什么是被比较的？是极大的行为。或者说，欲界和色界的行为是被比较的，无色界的行为是不被比较的。少果报的行为是被比较的，很多果报的行为是不被比较的。因缘是指因缘的存在，因而产生的。再生的构成是指再生的构成。放下是指放下。圣者是指佛陀。内心安定是指安稳于内心。专注是指在修行的过程中保持专注。像是撕开盔甲一样撕裂。自身的存在是指自身的烦恼。这里的意思是——因果的存在是因缘的存在，因而称为再生的构成，放下被称为世俗的行为，因而在战斗的最后，伟大的勇士像是撕裂盔甲一样，内心安稳地撕裂烦恼。


Atha vā tulanti tulento tīrento. Atulañca sambhavanti nibbānañceva bhavañca. Bhavasaṅkhāranti bhavagāmikammaṃ. Avassaji munīti ‘‘pañcakkhandhā aniccā, pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho nibbānaṃ nicca’’ntiādinā nayena tulayanto buddhamuni bhave ādīnavaṃ nibbāne cānisaṃsaṃ disvā taṃ khandhānaṃ mūlabhūtaṃ bhavasaṅkhāraṃ ‘‘kammakkhayāya saṃvattatī’’ti evaṃ vuttena kammakkhayakarena ariyamaggena avassaji. Kathaṃ? Ajjhattarato samāhito abhindi kavacamivattasambhavaṃ. So hi vipassanāvasena ajjhattarato, samathavasena samāhitoti evaṃ pubbabhāgato paṭṭhāya samathavipassanābalena kavacamiva attabhāvaṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ, attani sambhavattā attasambhavanti laddhanāmaṃ sabbaṃ kilesajātaṃ abhindi. Kilesābhāvena ca kammaṃ appaṭisandhikattā avassaṭṭhaṃ nāma hotīti evaṃ kilesappahānena kammaṃ jahi. Pahīnakilesassa bhayaṃ nāma natthi. Tasmā abhītova āyusaṅkhāraṃ ossaji. Abhītabhāvañāpanatthañca udānaṃ udānesīti veditabbo.

Cāpālavaggo paṭhamo.

2. Pāsādakampanavaggo

1-2. Pubbasuttādivaṇṇanā

823-824. Dutiyavaggassa paṭhame na ca atilīnotiādīni parato āvi bhavissanti. Imasmiṃ sutte chaabhiññāpādakā iddhipādā kathitā, tathā dutiye ca.

3. Chandasamādhisuttavaṇṇanā



第825节：或者说，比较是指通过比较与渡过。不可比的也存在，涅槃和生的存在。生的构成是指生的行为。放下是指圣者，佛陀以“五蕴无常、五蕴的灭尽是涅槃常”之类的教义进行比较，看到生的缺陷和涅槃的利益，因而将五蕴的根本性生的构成称为“因业的消灭”。如何呢？内心安稳地撕裂如同撕裂盔甲。因为他通过观察的方式内心安稳，因而通过修定的方式专注，故而从最初开始，通过修定和观察的力量，像盔甲一样撕裂了自身的存在，因其自身的存在而获得的所有烦恼。因烦恼的消失而业的联系变得稀少，因此称为放下。因已舍弃烦恼而无恐惧。因此，安然地放下生命的构成。关于安然的状态应理解为发声。
第1章《弓箭经的第一章》
第2章《宫殿震动章》
第1-2节：在第二章的第一节中，关于“不过分”的等内容将在后面说明。在此经中提到的六种神通的基础是已讲述的，第二节也是如此。
第3节《愿望专注经的解释》

825. Tatiye chandanti kattukamyatāchandaṃ. Nissāyāti nissayaṃ katvā, adhipatiṃ katvāti attho. Padhānasaṅkhārāti padhānabhūtā saṅkhārā, catukiccasādhakasammappadhānavīriyassetaṃ adhivacanaṃ. Iti ayañca chandotiādīsu chando chandasamādhinā ceva padhānasaṅkhārehi ca, chandasamādhi chandena ceva padhānasaṅkhārehi ca, padhānasaṅkhārāpi chandena ceva chandasamādhinā ca samannāgatā . Tasmā sabbe te dhamme ekato katvā ayaṃ vuccati, bhikkhave, chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādoti vuttaṃ. Iddhipādavibhaṅge (vibha. 437) pana ‘‘yo tathābhūtassa vedanākkhandho tiādinā nayena imehi dhammehi samannāgatā sesaarūpino dhammā iddhipādāti vuttā.

Apica imepi tayo dhammā iddhīpi honti iddhipādāpi. Kathaṃ? Chandañhi bhāvayato chando iddhi nāma hoti, samādhippadhānasaṅkhārā chandiddhipādo nāma. Samādhiṃ bhāventassa samādhi iddhi nāma hoti, chandappadhānasaṅkhārā samādhiddhiyā pādo nāma. Padhānasaṅkhāre bhāventassa padhānasaṅkhārā iddhi nāma hoti, chandasamādhi padhānasaṅkhāriddhiyā pādo nāma, sampayuttadhammesu hi ekasmiṃ ijjhamāne sesāpi ijjhantiyeva.

Apica tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ pubbabhāgavasenāpi etesaṃ iddhipādatā veditabbā. Paṭhamajjhānañhi iddhi nāma, paṭhamajjhānassa pubbabhāgaparikammasampayuttā chandādayo iddhipādo nāma. Etenupāyena yāva nevasaññānāsaññāyatanā, iddhividhaṃ ādiṃ katvā yāva dibbacakkhuabhiññā, sotāpattimaggaṃ ādiṃ katvā yāva arahattamaggā nayo netabbo. Sesiddhipādesupi eseva nayo.

Keci pana ‘‘anibbatto chando iddhipādo’’ti vadanti. Idha tesaṃ vādamaddanatthāya abhidhamme uttaracūḷavāro nāma āgato –

‘‘Cattāro iddhipādā – chandiddhipādo, vīriyiddhipādo, cittiddhipādo, vīmaṃsiddhipādo. Tattha katamo chandiddhipādo? Idha, bhikkhu, yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yo tasmiṃ samaye chando chandikatā kattukamyatā kusalo dhammacchando, ayaṃ vuccati chandiddhipādo. Avasesā dhammā chandiddhipādasampayuttā’’ti (vibha. 457-458).

Ime pana lokuttaravaseneva āgatā.

Tattha raṭṭhapālatthero chandaṃ dhuraṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesi. Soṇatthero vīriyaṃ dhuraṃ katvā; sambhutatthero cittaṃ dhuraṃ katvā, āyasmā mogharājā vīmaṃsaṃ dhuraṃ katvāti. Tattha yathā catūsu amaccaputtesu ṭhānantaraṃ patthetvā rājānaṃ upanissāya viharantesu eko upaṭṭhāne chandajāto rañño ajjhāsayañca ruciñca ñatvā divā ca ratto ca upaṭṭhahanto rājānaṃ ārādhetvā ṭhānantaraṃ pāpuṇi. Evaṃ chandadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo.

Eko pana – ‘‘divase divase upaṭṭhātuṃ na sakkomi, uppanne kicce parakkamena ārādhessāmī’’ti kupite paccante raññā pahito parakkamena sattumaddanaṃ katvā pāpuṇi. Yathā so, evaṃ vīriyadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo. Eko ‘‘divase divase upaṭṭhānampi urena sattisarasampaṭicchanampi bhāroyeva, mantabalena ārādhessāmī’’ti khattavijjāya kataparicayattā mantasaṃvidhānena rājānaṃ ārādhetvā pāpuṇi. Yathā so, evaṃ cittadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo.

Aparo – ‘‘kiṃ imehi upaṭṭhānādīhi, rājāno nāma jātisampannassa ṭhānantaraṃ denti, tādisassa dento mayhaṃ dassatī’’ti jātisampattimeva nissāya ṭhānantaraṃ pāpuṇi. Yathā so, evaṃ suparisuddhaṃ vīmaṃsaṃ nissāya vīmaṃsadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabboti. Imasmiṃ sutte vivaṭṭapādakaiddhi kathitā.

4. Moggallānasuttavaṇṇanā



第826节：第三，欲望是指作为行动的渴望。依赖是指建立依赖，建立主导。努力的构成是指作为努力的构成，四种功德的努力是此处的名词。因此，这里所说的欲望是指通过欲望专注和努力的构成，欲望专注、欲望的努力，努力的构成也同时具备欲望专注和欲望的努力。因此，所有这些法合在一起，称为“比丘们，欲望专注和努力的构成相结合的神通”。而在《神通分解》中（《分解经》437），则说“那些依照‘如是的感受’等方式与这些法相结合的其他法则被称为神通”。
此外，这三种法也具备神通。如何呢？因欲望的培养，欲望即是神通，专注的努力构成是欲望神通。培养专注的专注即是神通，欲望的努力构成是专注神通。培养努力的努力构成即是神通，欲望专注的努力构成是努力神通，因缘的法则在同一处被施展时，其他法则也会被施展。
此外，这些法的前半部分也应当理解为这些法的神通。第一禅中有神通，第一禅的前半部分的功德与欲望等相关的被称为神通。以此类推，直到无想无念处，从神通的种类开始，直到天眼的智慧，从入流的道路开始，直到阿罗汉的道路应当被理解。其他神通的情况也是如此。
有些人则说“未生的欲望是神通”。在这里，为了驳斥他们的说法，阿毗达摩的《上中部》一章中提到——
“四种神通——欲望神通、努力神通、心神通、思维神通。这里的欲望神通是什么？在这里，比丘在某个时候修习出世的禅定，达到不衰减的出世的境界，放下见解的障碍……然后，进入第一禅，安住于其中，苦行的道路上，获得深刻的智慧，正是在这个时候，欲望的欲望、行动的渴望、善法的欲望，这被称为欲望神通。其余的法与欲望神通相关联。”（《分解经》457-458）
这些法是出世的。
在这里，拉贾帕拉长老以欲望为重担，产生出世的法。索那长老以努力为重担；善聚长老以心为重担，阿依萨莫伽拉以思维为重担。在这里，正如四位大臣的儿子，彼此之间依赖王的存在，知道王的意图和兴趣，白天和黑夜都在侍奉王，最终达到了目的。由此可知，欲望的重担产生出世的法。
有一个人说：“我无法每天都侍奉，当事情发生时，我会努力侍奉。”因此愤怒地被派往边境，努力地完成任务，最终达成目的。正如他这样，努力的重担产生出世的法。有一个人说：“每天的侍奉和接见都是重担，我会通过智谋来侍奉王。”因其掌握的王族知识，通过智谋来侍奉王，最终达成目的。正如他这样，心的重担产生出世的法。
另一个人说：“这些侍奉有什么意义，王者在出生时就会给我位置，得到这样的恩赐。”因此基于出生的富贵，最终达成目的。正如他这样，基于纯净的思维，思维的重担产生出世的法。这个经文中提到的正是此类神通的情况。
第4节《摩诃迦叶经的解释》

826. Catutthe uddhatāti uddhaccapakatikā vipphandamānacittā. Uddhaccena hi ekārammaṇe cittaṃ vipphandati dhajayaṭṭhiyaṃ vātena pahatadhajo viya. Unnaḷāti uggatanaḷā, uṭṭhitatucchamānāti vuttaṃ hoti. Capalāti pattacīvaramaṇḍanādicāpallena yuttā. Mukharāti mukhakharā, kharavacanāti vuttaṃ hoti. Vikiṇṇavācāti asaṃyatavacanā divasampi niratthakavacanappalāpino. Muṭṭhassatīti naṭṭhassatino. Asampajānāti paññārahitā. Asamāhitāti upacārappanāsamādhivirahitā. Bhantacittāti ubbhantacittā samādhivirahena laddhokāsena uddhaccena . Pākatindriyāti asaṃvutindriyā. Iddhābhisaṅkhāranti āpokasiṇaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya pāsādapatiṭṭhitaṃ pathavibhāgaṃ ‘‘udaka’’nti adhiṭṭhāya, udakapiṭṭhe ṭhitapāsādaṃ vehāsaṃ abbhuggantvā aṅguṭṭhakena pahari. Gambhīranemoti gambhīraāvāṭo, gambhīrabhūmibhāgaṃ anupaviṭṭhoti attho . Sunikhātoti suṭṭhu nikhāto, koṭṭetvā suṭṭhu ṭhapito. Idha abhiññāpādakiddhi kathitā.

5. Uṇṇābhabrāhmaṇasuttavaṇṇanā

827. Pañcame chandappahānatthanti taṇhāchandassa pahānatthaṃ. Idhāpi vivaṭṭapādakiddhi kathitā.

9. Iddhādidesanāsuttavaṇṇanā

831. Navame yo so bhikkhave maggoti abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ adhippetaṃ.

10. Vibhaṅgasuttavaṇṇanā

832. Dasame kosajjasahagatoti idha bhikkhu chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasikaronto nisīdati. Athassa citte līnākāro okkamati, so ‘‘līnākāro me okkanto’’ti ñatvā apāyabhayena cittaṃ tajjetvā puna chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasi karoti. Athassa puna līnākāro okkamati. So puna apāyabhayena cittaṃ tajjetvā chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasi karotīti evamassa kosajjena vokiṇṇattā chando kosajjasahagato nāma hoti. Kosajjasampayuttoti tasseva vevacanaṃ.

Uddhaccasahagatoti idha bhikkhu chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasikaronto nisīdati. Athassa cittaṃ uddhacce patati. So buddhadhammasaṅghaguṇe āvajjetvā cittaṃ hāsetvā tosetvā kammaniyaṃ katvā puna chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasi karoti. Athassa puna cittaṃ uddhacce patati. So puna buddhadhammasaṅghaguṇe āvajjetvā cittaṃ hāsetvā tosetvā kammaniyaṃ katvā chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasi karotīti evamassa uddhaccena vokiṇṇattā chando uddhaccasahagato nāma hoti.

Thinamiddhasahagatoti idha bhikkhu chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasikaronto nisīdati. Athassa thinamiddhaṃ uppajjati. So ‘‘uppannaṃ me thinamiddha’’nti ñatvā udakena mukhaṃ puñchitvā, kaṇṇe ākaḍḍhitvā paguṇaṃ dhammaṃ sajjhāyitvā divā gahitaṃ vā ālokasaññaṃ manasikaritvā thinamiddhaṃ vinodetvā puna chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasi karoti. Athassa puna thinamiddhaṃ uppajjati. So vuttanayeneva puna thinamiddhaṃ vinodetvā chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasi karotīti evamassa thinamiddhena vokiṇṇattā chando thinamiddhasahagato nāma hoti.

Anuvikkhittoti idha bhikkhu chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasikaronto nisīdati. Athassa kāmaguṇārammaṇe cittaṃ vikkhipati. So ‘‘bahiddhā vikkhittaṃ me citta’’nti ñatvā anamatagga (saṃ. ni. 2.124-125) devadūta- (ma. ni. 3.261) celopama (saṃ. ni. 5.1104) anāgatabhayasuttādīni (a. ni. 

第826节：第四，动摇是指动荡不安的心。因动摇，心在一个对象上摇动，犹如被风吹动的旗帜。动荡是指心的波动，心的状态如同被抬起的轻物。轻浮是指如同披着袈裟等轻浮的行为。口出恶言是指口中发出粗糙的言辞，形同粗糙的言语。杂乱无章的言辞是指不受控制的言辞，白天也会说出无意义的话。迷惘是指失去方向。无正念是指缺乏智慧。无专注是指缺乏修习的专注。因动摇而产生的心是指因动摇而产生的心，因缺乏专注而得到的空间。无所依赖的感官是指不受控制的感官。神通的构成是指在获得水的状态下，站立在地面上，认为“水是水”，从水的表面跳起，用手指击打。深邃的状态是指深邃的空间，意指未进入深邃的地面。良好地被挖掘是指被彻底挖掘，彻底放置。这里提到的是神通的基础。
第5节《乌那布婆罗门经的解释》
第827节：第五，欲望的放下是指为了放下渴望的欲望。在这里也提到神通的基础。
第9节《神通的教导经的解释》
第831节：第九，正是比丘们所说的道路是指与神通相关的第四禅的意图。
第10节《分解经的解释》
第832节：第十，因懈怠而伴随的，是指比丘在生起欲望时，专注于修行。在此，心的状态变得沉重，心中生起“心的状态已沉重”，因恐惧而放弃心，再次生起欲望，专注于修行。然后，心的状态再次变重。他因懈怠而放弃了心，再次生起欲望，专注于修行。由此可见，因懈怠而生起的欲望被称为懈怠伴随的欲望。与懈怠相关的就是这个意思。
因动摇而伴随的，是指比丘在生起欲望时，专注于修行。在此，心因动摇而变动。他通过观察佛法僧的功德，放弃心而感到欢喜，完成所需的行为后，再次生起欲望，专注于修行。然后，心又因动摇而变动。他再次观察佛法僧的功德，放弃心而感到欢喜，完成所需的行为后，再次生起欲望，专注于修行。由此可见，因动摇而生起的欲望被称为动摇伴随的欲望。
因懈怠而伴随的，是指比丘在生起欲望时，专注于修行。在此，懈怠出现。他意识到“我生起了懈怠”，用水洗脸，拉耳朵，认真修习佛法，白天所获得的光明意识，去除懈怠，再次生起欲望，专注于修行。然后，懈怠再次出现。他依照所说的，去除懈怠，再次生起欲望，专注于修行。由此可见，因懈怠而生起的欲望被称为懈怠伴随的欲望。
因分散而伴随的，是指比丘在生起欲望时，专注于修行。在此，因欲望的对象而心分散。他意识到“我心在外分散”，因此提到无尽的（《相应经》2.124-125）天神（《中部经》3.261）如同修行者（《相应经》5.1104）以及未来的恐惧经等（《增支经》）。

5.77) āvajjento suttadaṇḍena cittaṃ tajjetvā kammaniyaṃ katvā puna chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasi karoti. Athassa puna cittaṃ vikkhipati. So puna suttadaṇḍena cittaṃ kammaniyaṃ katvā chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasi karotīti evamassa kāmavitakkavokiṇṇattā chando bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhitto anuvisaṭo hoti.

Yathā pure tathā pacchāti kammaṭṭhānavasenapi desanāvasenapi purimapacchimatā veditabbā. Kathaṃ? Kammaṭṭhāne tāva kammaṭṭhānassa abhiniveso pure nāma, arahattaṃ pacchā nāma. Tattha yo bhikkhu mūlakammaṭṭhāne abhinivisitvā atilīnādīsu catūsu ṭhānesu cittassa okkamanaṃ paṭisedhetvā, duṭṭhagoṇe yojetvā sārento viya caturassaghaṭikaṃ otārento viya catunnaṃ ṭhānānaṃ ekaṭṭhānepi asajjanto saṅkhāre sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Ayampi yathā pure tathā pacchā viharati nāma. Ayaṃ kammaṭṭhānavasena purimapacchimatā. Desanāvasena pana kesā pure nāma, matthaluṅgaṃ pacchā nāma. Tattha yo bhikkhu kesesu abhinivisitvā vaṇṇasaṇṭhānādivasena kesādayo pariggaṇhanto catūsu ṭhānesu asajjanto yāva matthaluṅgā bhāvanaṃ pāpeti, ayampi yathā pure tathā pacchā viharati nāma. Evaṃ desanāvasena purimapacchimatā veditabbā. Yathā pacchā tathā pureti idaṃ purimasseva vevacanaṃ.

Yathā adho tathā uddhanti idaṃ sarīravasena veditabbaṃ. Tenevāha ‘‘uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā’’ti. Tattha yo bhikkhu pādatalato paṭṭhāya yāva kesamatthakā dvattiṃsākāravasena vā pādaṅguliaggapabbaṭṭhito yāva sīsakaṭāhaṃ, sīsakaṭāhato yāva pādaṅgulīnaṃ aggapabbaṭṭhīni , tāva aṭṭhivasena vā bhāvanaṃ pāpeti catūsu ṭhānesu ekaṭṭhānepi asajjanto. Ayaṃ yathā uddhaṃ tathā adho, yathā adho tathā uddhaṃ viharati nāma.

Yehi ākārehīti yehi koṭṭhāsehi. Yehi liṅgehīti yehi saṇṭhānehi. Yehi nimittehīti yehi upaṭṭhānehi. Ālokasaññā suggahitā hotīti yo bhikkhu aṅgaṇe nisīditvā ālokasaññaṃ manasi karoti, kālena nimīleti, kālena ummīleti. Athassa yadā nimīlentassāpi ummīletvā olokentassa viya ekasadisameva upaṭṭhāti, tadā ālokasaññā jātā nāma hoti. ‘‘Divāsaññā’’tipi tasseva nāmaṃ. Sā ca pana rattiṃ uppajjamānā suggahitā nāma hoti. Svādhiṭṭhitātipi tasseva vevacanaṃ. Suṭṭhu adhiṭṭhitā suṭṭhu ṭhapitā svādhiṭṭhitā nāma vuccati. Sā atthato suggahitāyeva. Yo vā ālokena thinamiddhaṃ vinodetvā chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasi karoti, tassa divāpi ālokasaññā suggahitā svādhiṭṭhitā nāma. Ratti vā hotu divā vā yena ālokena thinamiddhaṃ vinodetvā kammaṭṭhānaṃ manasi karoti, tasmiṃ thinamiddhavinodane āloke uppannā saññā suggahitāyeva nāma. Vīriyādīsupi eseva nayo. Imasmiṃ sutte channaṃ abhiññānaṃ pādakiddhi kathitā.

Pāsādakampanavaggo dutiyo.

3. Ayoguḷavaggo

2. Ayoguḷasuttavaṇṇanā



第5.77节：当他观察时，用法杖放弃心，完成所需的行为后，再次生起欲望，专注于修行。然后，心又会分散。如此，他再次用法杖放弃心，完成所需的行为后，再次生起欲望，专注于修行。由此可见，因欲望的分散而生起的欲望是因五种欲望的动摇而产生的。
如同之前那样，之后也应当理解为修行的状态和教导的状态。如何理解？在修行中，修行的专注是指之前的状态，阿罗汉是指之后的状态。在那里，若比丘专注于根本修行，避免心的沉重等四种状态，像是将坏的群体与四个地方的货物结合在一起，聚集于一个地方，正如四种法的结合，专注于法则，便能达到阿罗汉的境界。这也是如同之前那样，之后也会如此安住。这是修行的状态。至于教导的状态，头发是指之前，头顶是指之后。在那里，若比丘专注于头发，按颜色等方面分辨头发等，避免四个地方的沉重，直到头顶的修习，这也是如同之前那样，之后也会如此安住。由此可见，教导的状态应当如此理解。正如之后那样，之前也是如此，这指的是之前的状态。
如同下方的状态，也应当如此理解。正因如此，才说“脚底下向上，头顶向下”。在此，若比丘从脚底开始，直到头顶，或直到脚趾的尖端，或直到头顶，或从头顶到脚趾的尖端，便能在四个地方的结合中安住。正如向上与向下，向下与向上安住。
“以何种方法？”是指以何种处所。“以何种标志？”是指以何种状态。“以何种因缘？”是指以何种条件。光明的意识是指清晰的意识。若比丘坐在庭院中，专注于光明的意识，时而闭眼，时而睁眼。然后，当他闭眼时，也如同睁眼时一样，便会生起光明的意识。此时光明的意识便会生起，称为“白昼的意识”。同时，夜间生起的意识也称为清晰的意识。若他能用光明的意识去除懈怠，生起欲望，专注于修行，则白天的光明意识便会清晰而稳定。无论是白天还是夜晚，若能用光明的意识去除懈怠，专注于修行，则在去除懈怠时，光明的意识便会生起，称为清晰的意识。关于努力等法则也是如此。在此经中提到的是六种神通的基础。
第2章《宫殿震动章》
第3章《牛轭章》
第2节《牛轭经的解释》

834. Tatiyavaggassa dutiye iminā cātumahābhūtikenāti iminā catumahābhūtamayena evaṃ bhārikena garukena samānenāpi. Omātīti pahoti sakkoti, idaṃ tepiṭake buddhavacane asambhinnapadaṃ. Kāyampicitte samodahatīti kāyaṃ gahetvā citte āropeti, cittasannissitaṃ karoti, cittagatiyā peseti. Cittaṃ nāma mahaggatacittaṃ, cittagatigamanaṃ lahukaṃ hoti. Cittampi kāye samodahatīti cittaṃ gahetvā kāye āropeti, kāyasannissitaṃ karoti, kāyagatiyā peseti, kāyo nāma karajakāyo, kāyagatigamanaṃ dandhaṃ hoti. Sukhasaññañca lahusaññañcāti abhiññācittasahajātasaññā. Sā hi santasukhasamannāgatattā sukhasaññā nāma hoti, kilesadandhāyitattassa ca abhāvā lahusaññā nāma.

Ayoguḷo divasaṃ santatto lahutaro ceva hotīti so hi dvīhi tīhi janehi ukkhipitvā kammāruddhane pakkhittopi divasaṃ paccamāno vivarānupaviṭṭhena tejena ceva vāyena ca vāyosahagato ca usmāsahagato ca tejosahagato ca hutvā evaṃ lahuko hoti, yathā naṃ kammāro mahāsaṇḍāsena gahetvā ekato parivatteti ukkhipati bahi nīharati. Evaṃ pana mudu ca hoti kammaniyo ca. Yathā naṃ so khaṇḍaṃ khaṇḍaṃ vicchindati, kūṭena hananto dīghacaturassādibhedaṃ karoti. Imasmiṃ sutte vikubbaniddhi kathitā.

3-10. Bhikkhusuttādivaṇṇanā

835-842. Tatiye vivaṭṭapādakiddhi kathitā, tathā catutthe. Apica dve phalāni ādiṃ katvā heṭṭhā missakiddhipādā kathitā, sattasu phalesu pubbabhāgā. Sattamādīni cattāri heṭṭhā kathitanayāneva.

11-12. Moggallānasuttādivaṇṇanā

843-844. Ekādasamadvādasamesu cha abhiññā kathitā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Iddhipādasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Anuruddhasaṃyuttaṃ

1. Rahogatavaggo

1-2. Paṭhamarahogatasuttādivaṇṇanā

899-900. Anuruddhasaṃyuttassa paṭhame āraddhāti paripuṇṇā. Saṅkhepato panettha chattiṃsāya ṭhānesu arahattaṃ pāpetvā vipassanā kathitā, dutiye dvādasasu ṭhānesu arahattaṃ pāpetvā vipassanā kathitā.

3. Sutanusuttavaṇṇanā

901. Tatiye mahābhiññatanti chaabhiññābhāvaṃ. Hīnaṃ dhammantiādīsu imāya pāḷiyā attho veditabbo –

‘‘Katame dhammā hīnā? Dvādasa akusalacittuppādā, ime dhammā hīnā. Katame dhammā majjhimā? Tīsu bhūmīsu kusalaṃ, tīsu bhūmīsu vipāko, tīsu bhūmīsu kiriyābyākataṃ sabbañca rūpaṃ, ime dhammā majjhimā. Katame dhammā paṇītā? Cattāro maggā apariyāpannā, cattāri ca sāmaññaphalāni nibbānañca, ime dhammā paṇītā’’ti (dha. sa. 1423-1425).

4-7. Paṭhamakaṇḍakīsuttādivaṇṇanā

902-905. Catutthe kaṇḍakīvaneti mahākaramandavane. Chaṭṭhe sahassaṃ lokanti iminā therassa satata vihāro dassito. Thero hi pātova mukhaṃ dhovitvā atītānāgate kappasahassaṃ anussarati. Paccuppanne pana dasacakkavāḷasahassaṃ ekāvajjanassa āpāthamāgacchati. Sattamaṃ uttānameva.

8. Salaḷāgārasuttavaṇṇanā

906. Aṭṭhame salaḷāgāreti salaḷarukkhamayāya paṇṇasālāya, salaḷarukkhassa vā dvāre ṭhitattā evaṃnāmake agāre. Imasmiṃ sutte vipassanāya saddhiṃ vipassakapuggalo kathito.

9. Ambapālivanasuttavaṇṇanā

907. Navame āsabhiṃ vācanti attano arahattabhāvadīpakaṃ uttamavācaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Rahogatavaggo paṭhamo.

2. Dutiyavaggavaṇṇanā

909-922. Dutiyavagge ṭhānañca ṭhānatotiādīhi thero dasabalañāṇaṃ paṭijānāti. Kimpanetaṃ sāvakānaṃ hotīti? Ekadesena hoti, sabbaññubuddhānaṃ panetaṃ nippadesaṃ sabbākāraparipūranti.

Anuruddhasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Jhānasaṃyuttavaṇṇanā

923. Jhānasaṃyuttaṃ uttānatthameva.

Jhānasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Ānāpānasaṃyuttaṃ

1. Ekadhammavaggo

1. Ekadhammasuttavaṇṇanā

977. Ānāpānasaṃyuttassa paṭhame ekadhammoti eko dhammo. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ sabbākārena visuddhimagge (visuddhi. 1.215) ānāpānassatikammaṭṭhānaniddese vuttameva.



以下是巴利文的中文直译：
对于第三品第二节，通过四大元素构成，即通过这种由四大元素组成的、如此沉重的、笨重的，即使相同。"能够"意味着能够，这在三藏佛语中是不间断的语句。"将身体与心结合"意味着执取身体，安置于心中，使之与心相关联，以心的运动方式传送。心的意思是广大的心，心的运动是轻快的。"心也与身体结合"意味着执取心，安置于身体中，使之与身体相关联，以身体的运动方式传送，身体是指由作业形成的身体，身体的运动是缓慢的。"快乐的觉知和轻快的觉知"是指与神通心俱生的觉知。因为它具有安静的快乐，所以称为快乐的觉知；因为烦恼的迟钝不存在，所以称为轻快的觉知。
铁球在一天中变得更加轻快，因为它被两三个人举起，并放入锻造场，经过日晒，通过热力和风力，与风、热和火同在，因此变得轻快，就像铁匠用大钳子抓住它，将其翻转、提起、带到外面。这样它就变得柔软且易于加工。铁匠用锤子将其分成块，制作成长方形等各种形状。在这部经中，已经讲述了变化的神通。
3-10. 比丘经等的解释
835-842. 第三节讲述了转变的足神通，第四节也是如此。此外，以两种果为开始，之前已经解释了混合的神通足，在七种果中是前面的部分。第七节及以后的四节，按照之前解释的方法。
11-12. 目犍连经等的解释
843-844. 在第十一和第十二节中，讲述了六种神通。其余部分在各处都是显而易见的意义。
神通相应解释结束。
阿努楼陀相应
独处品
1-2. 第一独处经等的解释
899-900. 阿努楼陀相应的开始是完整的。简而言之，在三十六个地方获得阿罗汉果并解释了内观；在第二部分，在十二个地方获得阿罗汉果并解释了内观。
闻随经的解释
第三节是"大神通"，即六种神通的状态。在"低劣的法"等处，应该通过这段经文理解其意义：
"哪些是低劣的法？十二种不善心的生起，这些是低劣的法。哪些是中等的法？三界中的善、三界中的果报、三界中的作用和无记，以及所有的色法，这些是中等的法。哪些是高尚的法？四种不包括的道路、四种共同果和涅槃，这些是高尚的法。"
4-7. 第一棘经等的解释
902-905. 第四节是在大卡拉曼达林（Karamanda Grove）。第六节中的"千世界"表明长老经常居住。长老早晨洗漱后，能回忆起过去和未来的千劫。在现在，他能一次性观察到十个世界系。第七节是显而易见的。
沙罗阁楼经的解释
第八节是在沙罗树制成的树叶小屋，或者在沙罗树门前的房屋。在这部经中，讲述了与内观一起的内观修习者。
菴婆波利林经的解释
第九节是"狮子吼的言语"，表明自己已达到阿罗汉果的最高言语。其余部分在各处都是显而易见的意义。
独处品第一。
第二品的解释
909-922. 在第二品中，长老声称了十力智慧。这对声闻弟子意味着什么？部分是有的，但对于一切知佛陀，这是完全的、遍及一切的。
阿努楼陀相应解释结束。
禅定相应
禅定相应是显而易见的意义。
禅定相应解释结束。
入出息相应
一法品
一法经的解释
入出息相应的第一部分是"一法"，即一个法。其余应该说的，在《清净道论》入出息念修习的解释中已经详尽阐述。

6. Ariṭṭhasuttavaṇṇanā

982. Chaṭṭhe bhāvetha noti bhāvetha nu. Kāmacchandoti pañcakāmaguṇikarāgo. Ajjhattaṃ bahiddhā ca dhammesūti ajjhattikabāhiresu dvādasasu āyatanadhammesu . Paṭighasaññā suppaṭivinītāti paṭighasampayuttasaññā suṭṭhu paṭivinītā, samucchinnāti attho. Iminā attano anāgāmimaggaṃ katheti. Idāni arahattamaggassa vipassanaṃ dassento so satova assasissāmītiādimāha.

7. Mahākappinasuttavaṇṇanā

983. Sattame iñjitattaṃ vā phanditattaṃ vāti ubhayenapi calanameva kathitaṃ.

8. Padīpopamasuttavaṇṇanā

984. Aṭṭhame neva kāyopi kilamati na cakkhūnīti aññesu hi kammaṭṭhānesu kammaṃ karontassa kāyopi kilamati, cakkhūnipi vihaññanti. Dhātukammaṭṭhānasmiñhi kammaṃ karontassa kāyo kilamati, yante pakkhipitvā pīḷanākārappatto viya hoti. Kasiṇakammaṭṭhāne kammaṃ karontassa cakkhūni phandanti kilamanti, nikkhamitvā patanākārappattāni viya honti. Imasmiṃ pana kammaṭṭhāne kammaṃ karontassa neva kāyo kilamati, na akkhīni vihaññanti. Tasmā evamāha.

Sabbasorūpasaññānantiādi kasmā vuttaṃ, kiṃ ānāpāne kasiṇugghāṭanaṃ labbhatīti? Tipiṭakacūḷābhayatthero panāha – ‘‘yasmā ānāpānanimittaṃ tārakarūpamuttāvalikādisadisaṃ hutvā paññāyati, tasmā tattha kasiṇugghāṭanaṃ labbhatī’’ti. Tipiṭakacūḷanāgatthero ‘‘na labbhatevā’’ti āha. Alabbhante ayaṃ ariyiddhiādiko pabhedo kasmā gahitoti? Ānisaṃsadassanatthaṃ. Ariyaṃ vā hi iddhiṃ cattāri vā rūpāvacarajjhānāni catasso vā arūpasamāpattiyo nirodhasamāpattiṃ vā patthayamānena bhikkhunā ayaṃ ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasikātabbo. Yathā hi nagare laddhe yaṃ catūsu disāsu uṭṭhānakabhaṇḍaṃ, taṃ catūhi dvārehi nagarameva pavisatīti, janapado laddho ca hoti. Nagarasseva heso ānisaṃso. Evaṃ ānāpānassatisamādhibhāvanāya ānisaṃso esa ariyiddhiādiko pabhedo, sabbākārena bhāvite ānāpānassatisamādhismiṃ sabbametaṃ yogino nipphajjatīti ānisaṃsadassanatthaṃ vuttaṃ. Sukhañceti ettha soti kasmā na vuttaṃ? Yasmā bhikkhūti imasmiṃ vāre nāgataṃ.

9. Vesālīsuttavaṇṇanā

985. Navame vesāliyanti evaṃnāmake itthiliṅgavasena pavattavohāre nagare. Tañhi nagaraṃ tikkhattuṃ pākāraparikkhepavaḍḍhanena visālībhūtattā vesālīti vuccati. Idampi ca nagaraṃ sabbaññutaṃ patteyeva sammāsambuddhe sabbākāravepullataṃ pattanti veditabbaṃ. Evaṃ gocaragāmaṃ dassetvā nivāsaṭṭhānamāha mahāvane kūṭāgārasālāyanti. Tattha mahāvanaṃ nāma sayaṃjātaṃ aropimaṃ saparicchedaṃ mahantaṃ vanaṃ. Kapilavatthusāmantā pana mahāvanaṃ himavantena saha ekābaddhaṃ aparicchedaṃ hutvā mahāsamuddaṃ āhacca ṭhitaṃ. Idaṃ tādisaṃ na hoti, saparicchedaṃ mahantaṃ vananti mahāvanaṃ. Kūṭāgārasālā pana mahāvanaṃ nissāya kate ārāme kūṭāgāraṃ antokatvā haṃsavaṭṭakacchannena katā sabbākārasampannā buddhassa bhagavato gandhakuṭīti veditabbā.

Anekapariyāyena asubhakathaṃ kathetīti anekehi kāraṇehi asubhākārasandassanappavattaṃ kāyavicchandanīyakathaṃ katheti. Seyyathidaṃ – atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā…pe… muttanti. Kiṃ vuttaṃ hoti? Bhikkhave, imasmiṃ byāmamatte kaḷevare sabbākārenapi vicinanto na koci kiñci muttaṃ vā maṇiṃ vā veḷuriyaṃ vā agaruṃ vā candanaṃ vā kuṅkumaṃ vā kappuraṃ vā vāsacuṇṇādiṃ vā aṇumattampi sucibhāvaṃ passati, atha kho paramaduggandhaṃ jegucchaassirikadassanaṃ kesalomādinānappakāraṃ asucimeva passati, tasmā na ettha chando vā rāgo vā karaṇīyo. Yepi uttamaṅge sirasi jātā kesā nāma, tepi asubhā ceva asucino ca paṭikūlā ca. So ca nesaṃ asubhāsucipaṭikūlabhāvo vaṇṇatopi saṇṭhānatopi gandhatopi āsayatopi okāsatopīti pañcahākārehi veditabbo. Evaṃ lomādīnampīti ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimagge (visuddhi. 

以下是巴利文的中文直译：
阿里特经的解释
第六节是否存在，是否存在。欲望即是对五种欲望的贪恋。内外在法中，即在内外的十二种感官法中。对触的觉知被很好地驯服，意味着与触相关的觉知被完全驯服，意指被消灭。通过此，讲述自己的无漏道。现在为了显示阿罗汉道的内观，他说："我将真实地呼吸……"等。
大迦毗尼经的解释
第七节提到"抖动"或"摇动"，这两者都是指一种运动。
灯光比喻经的解释
第八节中，身体不受到折磨，眼睛也不受损害；因为在其他工作场所工作时，身体会受到折磨，眼睛也会受到损害。在元素工作场所，工作的身体会受到折磨，像被压迫到极点一样。在色界工作场所，工作的眼睛会抖动、疲惫，像是被抛弃而摔落一样。而在这部经文中，工作的身体既不受折磨，眼睛也不会受到损害。因此如此说。
"所有形相的觉知"等为何被提及？"呼吸的比喻"能够获得什么？三藏小阿含的长老则说："因为呼吸的象征像星星、宝石等一样显现，因此在此能够获得比喻。"三藏小阿含的另一位长老则说："不可能获得。"无法获得的这类神通等为何被提及？是为了展示利益。因为修行者渴望阿里神通、四种色界的禅定、四种无色的定、涅槃的灭尽，因此这个呼吸的正念定应该被好好地专注。就像在城市中获得的四方的出入，四个门都能进入城市，因此获得的地方是城市。城市的利益就是如此。因此，呼吸的正念定的修习带来的利益就是这种阿里神通等的类别，所有这些都是在修习呼吸的正念定中修行者所获得的。因此提到利益。至于"快乐"等，为什么没有提到？因为在这段中，提到的是比丘。
韦萨利经的解释
第九节提到韦萨利，按其女性名词的用法在城中流行。因为这个城市因三次增建城墙而变得宽阔，所以称为韦萨利。这个城市也应被理解为已达到完全的觉悟的正觉者所获得的所有形相的丰盛。因此，显示出这个城市的范围，提到在大森林的屋顶房间中。那里被称为大森林，自己生长的，广阔的森林。卡皮拉瓦土的边界与大雪山相连，成为一个没有边界的地方，靠近大海。这样的地方不被认为是广阔的森林，而是一个有边界的广阔森林。屋顶房间则是依靠大森林而建的，屋顶房间的内部装饰丰富，应该被理解为佛陀的香气。
由于多种原因，讲述了不净的内容，因此讲述了各种不净的身体分解的内容。例如：在这个身体中有头发、毛发、指甲、牙齿……等。那是什么意思？比丘们，在这个身体的微小部分中，即使在各种方面仔细观察，也看不到任何的清净，甚至连一颗珠子、宝石、香料、沉香、藏红花、香料粉等微小的清净都看不到，反而看到的是极其恶臭的、令人厌恶的各种不净的头发、毛发等，因此在这里没有欲望、没有贪恋。即使是生长在头顶的头发，也是不净和不悦的。因此，头发等的各种不净的状态应以五种方式理解。这样，关于头发等的内容在此简要提及，而详细内容可以在《清净道论》中找到。

1.307) vuttanayeneva veditabbo. Iti bhagavā ekamekasmiṃ koṭṭhāse pañcapañcappabhedena anekapariyāyena asubhakathaṃ katheti.

Asubhāya vaṇṇaṃ bhāsatīti uddhumātakādivasena asubhamātikaṃ nikkhipitvā padabhājanīyena taṃ vibhajanto vaṇṇento asubhāya vaṇṇaṃ bhāsati. Asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsatīti yā ayaṃ kesādīsu vā uddhumātakādīsu vā ajjhattabahiddhāvatthūsu asubhākāraṃ gahetvā pavattassa cittassa bhāvanā vaḍḍhanā phātikammaṃ, tassā asubhabhāvanāya ānisaṃsaṃ dassento vaṇṇaṃ bhāsati, guṇaṃ parikitteti. Seyyathidaṃ – ‘‘asubhabhāvanābhiyutto, bhikkhave, bhikkhu kesādīsu vā vatthūsu uddhumātakādīsu vā pañcaṅgavippahīnaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ tividhakalyāṇaṃ dasalakkhaṇasampannaṃ paṭhamajjhānaṃ paṭilabhati. So taṃ paṭhamajjhānasaṅkhātaṃ cittamañjūsaṃ nissāya vipassanaṃ vaḍḍhetvā uttamatthaṃ arahattaṃ pāpuṇātī’’ti.

Icchāmahaṃ, bhikkhave, aḍḍhamāsaṃ paṭisallīyitunti ahaṃ, bhikkhave, ekaṃ aḍḍhamāsaṃ paṭisallīyituṃ nilīyituṃ ekakova hutvā viharituṃ icchāmīti attho. Nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenāti yo attanā payuttavācaṃ akatvā mamatthāya saddhesu kulesu paṭiyattapiṇḍapātaṃ nīharitvā mayhaṃ upanāmeti, taṃ piṇḍapātanīhārakaṃ ekaṃ bhikkhuṃ ṭhapetvā nāmhi aññena kenaci bhikkhunā vā gahaṭṭhena vā upasaṅkamitabboti.

Kasmā pana evamāhāti? Atīte kira pañcasatā migaluddakā mahatīhi daṇḍavāgurādīhi araññaṃ parikkhipitvā haṭṭhatuṭṭhā ekatoyeva yāvajīvaṃ migapakkhighātakammena jīvikaṃ kappetvā niraye uppannā. Te tattha paccitvā pubbe katena kenacideva kusalakammena manussesu uppannā kalyāṇūpanissayavasena sabbepi bhagavato santike pabbajjañca upasampadañca labhiṃsu. Tesaṃ tato mūlākusalakammato avipakkavipākā aparāparacetanā tasmiṃ aḍḍhamāsabbhantare attūpakkamena ca parūpakkamena ca jīvitūpacchedāya okāsamakāsi. Taṃ bhagavā addasa. Kammavipāko ca nāma na sakkā kenaci paṭibāhituṃ. Tesu ca bhikkhūsu puthujjanāpi atthi, sotāpannasakadāgāmianāgāmikhīṇāsavāpi. Tattha khīṇāsavā appaṭisandhikā, itare ariyasāvakā niyatagatikā sugatiparāyaṇā, puthujjanānaṃ gati aniyatā.

Atha bhagavā cintesi – ‘‘ime attabhāve chandarāgena maraṇabhayabhītā na sakkhissanti gatiṃ visodhetuṃ, handa nesaṃ chandarāgappahānāya asubhakathaṃ kathemi. Taṃ sutvā attabhāve vigatacchandarāgatāya gativisodhanaṃ katvā sagge paṭisandhiṃ gaṇhissanti, evaṃ tesaṃ mama santike pabbajjā sātthikā bhavissatī’’ti. Tato tesaṃ anuggahāya asubhakathaṃ kathesi kammaṭṭhānasīsena, no maraṇavaṇṇasaṃvaṇṇanādhippāyena. Kathetvā ca panassa etadahosi – ‘‘sace imaṃ aḍḍhamāsaṃ maṃ bhikkhū passissanti, ‘ajja eko bhikkhu mato, ajja dve…pe… ajja dasā’ti āgantvā ārocessanti, ayañca kammavipāko na sakkā mayā vā aññena vā paṭibāhituṃ, svāhaṃ taṃ sutvāpi kiṃ karissāmi, kiṃ me anatthakena anayabyasanena sutena, handāhaṃ bhikkhūnaṃ adassanaṃ upagacchāmī’’ti. Tasmā evamāha – ‘‘icchāmahaṃ, bhikkhave, aḍḍhamāsaṃ paṭisallīyituṃ, nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā’’ti.

Apare panāhu – ‘‘parūpavādavivajjanatthaṃ evaṃ vatvā paṭisallīno’’ti. Pare kira bhagavantaṃ upavadissanti – ‘‘ayaṃ ‘sabbaññū ahaṃ saddhammavaracakkavattī’ti paṭijānamāno attanopi sāvake aññamaññaṃ ghātente nivāretuṃ na sakkoti, kiṃ aññaṃ sakkhissatī’’ti? Tatra paṇḍitā vakkhanti – ‘‘bhagavā paṭisallānamanuyutto na imaṃ pavattiṃ jānāti, kocissa ārocayitāpi natthi , sace jāneyya addhā nivāreyyā’’ti. Idaṃ pana icchāmattaṃ, paṭhamamevettha kāraṇaṃ. Nāssudhāti ettha assudhāti padapūraṇamatte avadhāraṇatthe vā nipāto, neva koci bhagavantaṃ upasaṅkamīti attho.


以下是巴利文的中文直译：
1.307) 应该如是理解。因此，佛陀在同一个地方，以五种不同的方式，详细地讲述了不净的内容。
说到不净的颜色，意味着通过将不净的母体（如头发等）抛弃，通过分开它来论述，讲述不净的颜色。说到不净的修习，指的是在头发等或其他内外的事物中，抓住不净的特征，产生的心的修习，增加了内观的功德，显示出不净修习的利益，描述其优点。例如：“被不净修习所充满的，比丘，无论是在头发等物品上，还是在抛弃的母体等中，获得五根具足、具备三种良好特征的，具备十种特征的初禅。依靠这种被称为初禅的心的美丽，增加内观，最终达到阿罗汉果。”
“我希望，比丘们，独处八个月。”即我想要独自一人，过一个八个月的隐居生活。因为没有人可以接近，除了一个乞食者。即使是没有说出自己想要的言辞，除了一个乞食者将我为自己准备的乞食带来，我也不想接近其他任何比丘或家庭。
为什么会这样说呢？过去有五百只猎豹在巨大的杖等的围绕下，突然醒来，单独在一起，靠猎杀猎物为生而生存，落入地狱。它们在那儿被烧灼，因以前的善业而转生为人，因善缘而得到佛陀的出家和成就。它们因根本的善业而不再反复转生，因而在八个月内以自我和他人生命为目的而获得生存的机会。佛陀看到了这一点。因果法则是无法被任何人阻止的。在这些比丘中，也有普通人、初果、二果、三果、四果的修行者。那里的阿那含者是少有再生的，其他的圣弟子是固定的，善道的归宿，普通人的去向是不确定的。
于是佛陀思考：“这些在身中因欲望和死亡恐惧而无法清净其道的人，难以清净其去向。那我就为他们讲述不净的内容。”听到这些，因失去欲望而清净其去向，便能获得天上的再生，这样他们在我这里的出家将会是有益的。”于是，佛陀为了利益他们，讲述了不净的内容，作为修习的主题，而不是为了死亡的描述。讲述完后，他心中想：“如果这八个月内，我被比丘们看到，‘今天有一个比丘死了，今天有两个……今天有十个’等，若有来者来报告，这因果法则是我或他人都无法阻止的，听到这些我该怎么办？我该如何面对这无益的灾难呢？因此，我将隐匿不见。”所以他这样说：“我希望，比丘们，独处八个月，除了一个乞食者，不要接近任何人。”
另外，有人说：“为了避免对他人的批评，因此如此隐居。”其他人可能会对佛陀说：“他自称是‘我是一切知者，我是正法的王’，却无法阻止自己的弟子互相伤害，难道他能阻止其他人吗？”对此，智者们会说：“佛陀在隐居中并不知晓这些事情，若有人告知他，他必定会阻止。”这是只是一种希望，初步的原因。这里的“没有污垢”是指在此处的没有污垢的意义，意味着没有人接近佛陀。


Anekehi vaṇṇasaṇṭhānādīhi kāraṇehi vokāro assāti anekākāravokāro. Anekākāravokiṇṇo anekākārena sammissoti vuttaṃ hoti. Ko so? Asubhabhāvanānuyogo, taṃ anekākāravokāraṃ. Asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharantīti yuttappayuttā viharanti. Aṭṭīyamānāti tena kāyena aṭṭā dukkhitā honti. Harāyamānāti lajjamānā. Jigucchamānāti jigucchaṃ uppādayamānā. Satthahārakaṃ pariyesantīti jīvitaharaṇakasatthaṃ pariyesanti. Na kevalañca te satthaṃ pariyesitvā attanā vā attānaṃ jīvitā voropenti, migalaṇḍikampi pana samaṇakuttakaṃ upasaṅkamitvā, ‘‘sādhu no, āvuso, jīvitā voropehī’’ti vadanti. Ettha ca ariyā neva pāṇātipātaṃ kariṃsu, na samādapesuṃ, na samanuññā ahesuṃ. Puthujjanā pana sabbamakaṃsu.

Paṭisallānā vuṭṭhitoti tesaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ jīvitakkhayappattabhāvaṃ ñatvā tato ekībhāvato vuṭṭhito jānantopi ajānanto viya kathāsamuṭṭhāpanatthaṃ āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi. Kiṃ nu kho, ānanda, tanubhūto viya bhikkhusaṅghoti ito, ānanda, pubbe bahū bhikkhū ekato upaṭṭhānaṃ āgacchanti, uddesaṃ paripucchaṃ gaṇhanti, sajjhāyanti, ekapajjoto viya ārāmo dissati. Idāni pana aḍḍhamāsamattassa accayena tanubhūto viya tanuko mando appako viraḷo viya jāto bhikkhusaṅgho. Kiṃ nu kho kāraṇaṃ? Kiṃ disāsu pakkantā bhikkhūti?

Athāyasmā ānando kammavipākena tesaṃ jīvitakkhayappattiṃ asallakkhento asubhakammaṭṭhānānuyogapaccayā pana sallakkhento tathā hi pana, bhante bhagavātiādiṃ vatvā bhikkhūnaṃ arahattappattiyā aññaṃ kammaṭṭhānaṃ yācanto, sādhu, bhante, bhagavātiādimāha. Tassattho – sādhu, bhante, bhagavā aññaṃ kāraṇaṃ ācikkhatu, yena bhikkhusaṅgho arahatte patiṭṭhaheyya . Mahāsamuddaṃ orohaṇatitthāni viya aññānipi dasānussati, dasakasiṇa, catudhātuvavatthāna, brahmavihāra, ānāpānassatipabhedāni bahūni nibbānorohaṇakammaṭṭhānāni santi, tesu bhagavā bhikkhū samassāsetvā aññataraṃ kammaṭṭhānaṃ ācikkhatūti adhippāyo.

Atha bhagavā tathā kātukāmo theraṃ uyyojento tenahānandātiādimāha. Tattha vesāliṃ upanissāyāti vesāliyaṃ upanissāya samantā gāvutepi aḍḍhayojanepi yāvatikā viharanti, te sabbe sannipātehīti attho. Sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātetvāti attanā gantuṃ yuttaṭṭhānaṃ sayaṃ gantvā aññattha daharabhikkhū pahiṇitvā muhutteneva anavasese bhikkhū upaṭṭhānasālāyaṃ samūhaṃ katvā. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatīti ettha ayamadhippāyo – bhagavā bhikkhusaṅgho sannipatito, esa kālo bhikkhūnaṃ dhammakathaṃ kātuṃ, anusāsaniṃ dātuṃ, idāni yassa tumhe kālaṃ jānātha, taṃ kātabbanti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi, ayampi kho, bhikkhaveti. Āmantetvā ca pana bhikkhūnaṃ arahattappattiyā pubbe ācikkhitaasubhakammaṭṭhānato aññaṃ pariyāyaṃ ācikkhanto ānāpānassatisamādhītiādimāha. Tattha ānāpānassatisamādhīti ānāpānapariggāhikāya satiyā saddhiṃ sampayutto samādhi, ānāpānassatiyaṃ vā samādhi, ānāpānassatisamādhi. Bhāvitoti uppādito vaḍḍhito vā. Bahulīkatoti punappunaṃ kato. Santo ceva paṇīto cāti santo ceva paṇīto ceva. Ubhayattha evasaddena niyamo veditabbo. Kiṃ vuttaṃ hoti? Ayañhi yathā asubhakammaṭṭhānaṃ kevalaṃ paṭivedhavasena santañca paṇītañca, oḷārikārammaṇattā pana paṭikūlārammaṇattā ca ārammaṇavasena neva santaṃ na paṇītaṃ, na evaṃ kenaci pariyāyena asanto vā appaṇīto vā, apica kho ārammaṇasantatāyapi santo vūpasanto nibbuto, paṭivedhasaṅkhātāya aṅgasantatāyapi, ārammaṇapaṇītatāya paṇīto atittikaro, aṅgapaṇītatāyapīti. Tena vuttaṃ ‘‘santo ceva paṇīto cā’’ti.


以下是巴利文的中文直译：
由于多种颜色的存在等原因，称之为多种形式的存在。多种形式的存在意味着通过多种方式的结合。那是什么呢？是不净修习的跟随，这就是多种形式的存在。依靠不净修习而生存的人，生活在适合的条件下。被压迫者因身体而感到痛苦。被羞愧者因羞愧而感到痛苦。被厌恶者因厌恶而感到痛苦。寻求生命的夺取者，寻找夺取生命的理由。它们不仅仅是寻找这一理由，还会接近猎豹，说：“好吧，朋友，放弃生命吧。”在这里，圣者们既没有杀生，也没有放纵，也没有允许他人杀生。而普通人则一切都做了。
“从隐居中出来”意味着，知道这五百比丘已经达到生命的终结，因此出于统一的原因，虽然知道却好像不知道，便召唤了尊者阿难：“阿难，什么事情呢？比丘们就像身体一样，过去许多比丘曾聚集在一起，进行问询和讨论，像一个团体一样显现。然而，现在比丘们因过去八个月的缘故，变得身体虚弱、懦弱、少见。”那是什么原因呢？比丘们向哪个方向去呢？
于是，尊者阿难通过因果法则未能察觉他们的生命终结，而通过不净的修习的原因察觉到这一点，便如是说：“尊者，佛陀……”等，恳求比丘们达到阿罗汉果，寻求其他的修习。意思是：“好吧，尊者，佛陀，请讲述其他的原因，以便比丘们能够获得阿罗汉果。”就像大海的深渊一样，其他的十种回忆、十种禅定、四种元素的安住、四种慈心、呼吸的正念等，许多通向涅槃的修习都存在于其中，佛陀希望比丘们能得到指导，讲述其中的一种修习。
于是佛陀希望引导长老，便说：“那么，阿难……”在这里，依靠韦萨利，意味着在韦萨利附近，周围的村庄、半天的路程，所有的地方都聚集在一起。所有的比丘们都聚集在一起，意味着他们自己前往适合的地方，自己前往，另外还派遣年轻的比丘，瞬间就将比丘们聚集在一起。现在，尊者，佛陀认为这是时候了——佛陀聚集了比丘们，这个时候是给比丘们讲法、给予教导的时刻，现在你们知道这个时间，就该做了。
然后，佛陀召唤比丘们，说：“这也是，比丘们。”在召唤之后，佛陀为了比丘们达到阿罗汉果，讲述了其他的修习，提到呼吸的正念定等。在这里，呼吸的正念定是指与呼吸的觉知相结合的定，或者是与呼吸的正念的定，呼吸的正念定。发展是指被引导或增长。频繁是指不断地进行。安住和精致是指安住和精致。两者的结合应当理解。那是什么意思呢？这正如不净的修习，仅仅是通过理解而存在的安住和精致，由于粗糙的对象而产生的不悦感，因此在对象的层面上既不是安住也不是精致，甚至在任何方面都不是安住或精致，然而在对象的存在上，安住是安静的、宁静的，理解是安住的、宁静的，安住是微妙的、宁静的，理解是微妙的、宁静的。由此可见，“安住和精致”是如此。


Asecanakoca sukho ca vihāroti ettha pana nāssa secananti asecanako, anāsittako abbokiṇṇo pāṭiyekko āveṇiko, natthi ettha parikammena vā upacārena vā santatā, ādisamannāhārato pabhuti attano sabhāveneva santo ca paṇīto cāti attho. Keci ‘‘asecanako’’ti anāsittako ojavanto, sabhāveneva madhuro’’ti vadanti. Evamayaṃ asecanako ca appitappitakkhaṇe kāyikacetasikasukhappaṭilābhāya saṃvattanato sukho ca vihāroti veditabbo.

Uppannuppanneti avikkhambhite. Pāpaketi lāmake. Akusale dhammeti akosallasambhūte dhamme. Ṭhānaso antaradhāpetīti khaṇeneva antaradhāpeti vikkhambheti. Vūpasametīti suṭṭhu upasameti, nibbedhabhāgiyattā anupubbena ariyamaggavuddhippatto samucchindati, paṭippassambhetīti vuttaṃ hoti. Gimhānaṃ pacchime māseti āsāḷhamāse. Ūhataṃ rajojallanti aṭṭha māse vātātapasukkhāya gomahiṃsādipādappahārasambhinnāya pathaviyā uddhaṃ hataṃ ūhataṃ ākāse samuṭṭhitaṃ rajañca reṇuñca. Mahā akālameghoti sabbaṃ nabhaṃ ajjhottharitvā uṭṭhito āsāḷhajuṇhapakkhe sakalaṃ aḍḍhamāsaṃ vassanakamegho. So hi asampatte vassakāle uppannattā akālameghoti idha adhippeto. Ṭhānaso antarādhāpeti vūpasametīti khaṇeneva adassanaṃ neti pathaviyaṃ sannisīdāpeti. Evameva khoti opammanidassanametaṃ. Tato paraṃ vuttanayameva.

10. Kimilasuttavaṇṇanā

986. Dasame kimilāyanti evaṃnāmake nagare. Etadavocāti thero kira cintesi – ‘‘ayaṃ desanā na yathānusandhikā katā, yathānusandhiṃ gamessāmī’’ti desanānusandhiṃ ghaṭento etaṃ avoca. Kāyaññataranti pathavīādīsu kāyesu aññataraṃ vadāmi vāyokāyaṃ vadāmīti attho. Atha vā cakkhāyatanaṃ…pe… kabaḷīkāro āhāroti pañcavīsati rūpakoṭṭhāsā rūpakāyo nāma, tesu ānāpānaṃ phoṭṭhabbāyatane saṅgahitattā kāyaññataraṃ hoti, tasmāpi evamāha. Tasmātihāti yasmā catūsu kāyesu aññataraṃ vāyokāyaṃ, pañcavīsati koṭṭhāse vā rūpakāye aññataraṃ ānāpānaṃ anupassati, tasmā kāye kāyānupassīti attho. Evaṃ sabbattha attho veditabbo. Vedanāññataranti tīsu vedanāsu aññataraṃ, sukhavedanaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.

Sādhukaṃ manasikāranti pītipaṭisaṃveditādivasena uppannaṃ sundaraṃ manasikāraṃ. Kiṃ pana manasikāro sukhā vedanā hotīti? Na hoti, desanāsīsaṃ panetaṃ. Yatheva hi ‘‘aniccasaññābhāvanānuyogamanuyuttā’’ti (ma. ni. 3.147) ettha saññānāmena paññā vuttā, evamidhāpi manasikāranāmena jhānavedanā vuttāti veditabbā. Etasmiñhi catukke paṭhamapade pītisīsena vedanā vuttā, dutiyapade sukhanti sarūpeneva vuttā. Cittasaṅkhārapadadvaye ‘‘saññā ca vedanā ca cetasikā ete dhammā cittappaṭibaddhā cittasaṅkhārā’’ti (paṭi. ma. 

以下是巴利文的中文直译：
由于多种颜色的存在等原因，称之为多种形式的存在。多种形式的存在意味着通过多种方式的结合。那是什么呢？是不净修习的跟随，这就是多种形式的存在。依靠不净修习而生存的人，生活在适合的条件下。被压迫者因身体而感到痛苦。被羞愧者因羞愧而感到痛苦。被厌恶者因厌恶而感到痛苦。寻求生命的夺取者，寻找夺取生命的理由。它们不仅仅是寻找这一理由，还会接近猎豹，说：“好吧，朋友，放弃生命吧。”在这里，圣者们既没有杀生，也没有放纵，也没有允许他人杀生。而普通人则一切都做了。
“从隐居中出来”意味着，知道这五百比丘已经达到生命的终结，因此出于统一的原因，虽然知道却好像不知道，便召唤了尊者阿难：“阿难，什么事情呢？比丘们就像身体一样，过去许多比丘曾聚集在一起，进行问询和讨论，像一个团体一样显现。然而，现在比丘们因过去八个月的缘故，变得身体虚弱、懦弱、少见。”那是什么原因呢？比丘们向哪个方向去呢？
于是，尊者阿难通过因果法则未能察觉他们的生命终结，而通过不净的修习的原因察觉到这一点，便如是说：“尊者，佛陀……”等，恳求比丘们达到阿罗汉果，寻求其他的修习。意思是：“好吧，尊者，佛陀，请讲述其他的原因，以便比丘们能够获得阿罗汉果。”就像大海的深渊一样，其他的十种回忆、十种禅定、四种元素的安住、四种慈心、呼吸的正念等，许多通向涅槃的修习都存在于其中，佛陀希望比丘们能得到指导，讲述其中的一种修习。
于是佛陀希望引导长老，便说：“那么，阿难……”在这里，依靠韦萨利，意味着在韦萨利附近，周围的村庄、半天的路程，所有的地方都聚集在一起。所有的比丘们都聚集在一起，意味着他们自己前往适合的地方，自己前往，另外还派遣年轻的比丘，瞬间就将比丘们聚集在一起。现在，尊者，佛陀认为这是时候了——佛陀聚集了比丘们，这个时候是给比丘们**、给予教导的时刻，现在你们知道这个时间，就该做了。
然后，佛陀召唤比丘们，说：“这也是，比丘们。”在召唤之后，佛陀为了比丘们达到阿罗汉果，讲述了其他的修习，提到呼吸的正念定等。在这里，呼吸的正念定是指与呼吸的觉知相结合的定，或者是与呼吸的正念的定，呼吸的正念定。发展是指被引导或增长。频繁是指不断地进行。安住和精致是指安住和精致。两者的结合应当理解。那是什么意思呢？这正如不净的修习，仅仅是通过理解而存在的安住和精致，由于粗糙的对象而产生的不悦感，因此在对象的层面上既不是安住也不是精致，甚至在任何方面都不是安住或精致，然而在对象的存在上，安住是安静的、宁静的，理解是安住的、宁静的，安住是微妙的、宁静的，理解是微妙的、宁静的。由此可见，“安住和精致”是如此。

1.174) vacanato ‘‘vitakkavicāre ṭhapetvā sabbepi cittasampayuttakā dhammā cittasaṅkhāre saṅgahitā’’ti vacanato cittasaṅkhāranāmena vedanā vuttā. Taṃ sabbaṃ manasikāranāmena saṅgahetvā idha ‘‘sādhukaṃ manasikāra’’nti āha.

Evaṃ santepi yasmā esā vedanā ārammaṇaṃ na hoti, tasmā vedanānupassanā na yujjatīti. No na yujjati, mahāsatipaṭṭhānādīsupi hi taṃ taṃ sukhādīnaṃ vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanā vedayati, taṃ pana vedanāpavattiṃ upādāya ‘‘ahaṃ vedayāmī’’ti vohāramattaṃ hoti, taṃ sandhāya ‘‘sukhaṃ vedanaṃ vedayamāno sukhaṃ vedanaṃ vedayāmī’’tiādi vuttaṃ. Apica ‘‘pītippaṭisaṃvedī’’tiādīnaṃ atthavaṇṇanāyametassa parihāro vuttoyeva. Vuttañhetaṃ visuddhimagge –

‘‘Dvīhākārehi pīti paṭisaṃviditā hoti – ārammaṇato ca asammohato ca. Kathaṃ ārammaṇato pīti paṭisaṃviditā hoti? Sappītike dve jhāne samāpajjati, tassa samāpattikkhaṇe jhānapaṭilābhena ārammaṇato pīti paṭisaṃviditā hoti ārammaṇassa paṭisaṃviditattā. Kathaṃ asammohato pīti paṭisaṃviditā hoti? Sappītike dve jhāne samāpajjitvā vuṭṭhāya jhānasampayuttapītiṃ khayato vayato sammasati, tassa vipassanākkhaṇe lakkhaṇappaṭivedhena asammohato pīti paṭisaṃviditā hoti. Vuttañhetaṃ paṭisambhidāyaṃ (paṭi. ma. 

以下是巴利文的中文直译：
1.174) 说到“在思维和观察之外，所有与心相关的法都是以心的造作为集合”，因此以心的造作所指的感觉被提及。将这一切以思维的方式聚集在一起，因此说“良好的思维”。
即使如此，由于这种感觉并不是对象，因此感觉的观照并不适用。确实不适用，因为在大念处法等中，确实是以各种快乐等为对象而体验感觉，而这种感觉的发生是基于“我在体验”这种说法，因此在此说“我在体验快乐的感觉”之类的话。并且在“体验快乐的感觉”等的意义解释中，已经提到这一点。这在《清净道》中有说：
“通过两种方式，快乐被体验——从对象和不迷失的角度来看。如何从对象的角度体验快乐？在两种快乐的禅定中，进入定中，在那时，由于禅定的安住，快乐便从对象的角度被体验。如何从不迷失的角度体验快乐？在两种快乐的禅定中，出定后，反省与禅定相关的快乐的消失和衰退，因此在内观的时刻，通过特征的觉知，从不迷失的角度体验快乐。”这在《解脱道》中有提到。

1.172) ‘‘‘dīghaṃ assāsavasena cittassa ekaggataṃ avikkhepaṃ pajānato sati upaṭṭhitā hoti, tāya satiyā tena ñāṇena sā pīti paṭisaṃviditā hotī’ti. Eteneva nayena avasesapadānipi atthato veditabbānī’’ti.

Iti yatheva jhānapaṭilābhena ārammaṇato pītisukhacittasaṅkhārā paṭisaṃviditā honti, evaṃ imināpi jhānasampayuttena vedanāsaṅkhātamanasikārapaṭilābhena ārammaṇato vedanā paṭisaṃviditā hoti. Tasmā suvuttametaṃ ‘‘vedanāsu vedanānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharatī’’ti.

Nāhaṃ, ānanda, muṭṭhassatissa asampajānassāti ettha ayamadhippāyo – yasmā ‘‘cittapaṭisaṃvedī assāsissāmī’’tiādinā nayena pavatto bhikkhu kiñcāpi assāsapassāsanimittamārammaṇaṃ karoti, tassa pana cittassa ārammaṇe satiñca sampajaññañca upaṭṭhāpetvā pavattanato citte cittānupassīyeva nāmesa hoti. Na hi muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatisamādhibhāvanā atthi, tasmā ārammaṇato cittapaṭisaṃviditavasena ‘‘citte cittānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharatī’’ti.

So yaṃ taṃ hoti abhijjhādomanassānaṃ pahānaṃ, taṃ paññāya disvā sādhukaṃ ajjhupekkhitā hotīti ettha abhijjhā kāmacchandanīvaraṇameva, domanassavasena byāpādanīvaraṇaṃ dassitaṃ. Idañhi catukkaṃ vipassanāvaseneva vuttaṃ, dhammānupassanā ca nīvaraṇapabbādivasena pañcavidhā hoti, tassā nīvaraṇapabbaṃ ādi, tassāpi idaṃ nīvaraṇadvayaṃ ādi. Iti dhammānupassanāya ādiṃ dassetuṃ abhijjhādomanassānanti āha. Pahānanti aniccānupassanāya niccasaññaṃ pajahatīti evaṃ pahānakarañāṇaṃ adhippetaṃ. Taṃ paññāya disvāti taṃ aniccavirāganirodhapaṭinissaggañāṇasaṅkhātaṃ pahānañāṇaṃ aparāya vipassanāpaññāya, tampi aparāyāti evaṃ vipassanāparamparaṃ dasseti . Ajjhupekkhitā hotīti yañcassa pathapaṭipannaṃ ajjhupekkhati, yañca ekato upaṭṭhānaṃ ajjhupekkhatīti dvidhā ajjhupekkhati nāma. Tattha sahajātānampiajjhupekkhanā hoti ārammaṇassāpi ajjhupekkhanā. Idha ārammaṇa ajjhupekkhanā adhippetā. Tasmātihānandāti yasmā ‘‘aniccānupassī assāsissāmī’’tiādinā nayena pavatto na kevalaṃ nīvaraṇādidhamme, abhijjhādomanassasīsena pana vuttānaṃ dhammānaṃ pahānakarañāṇampi paññāya disvā ajjhupekkhitā hoti, tasmā dhammesu dhammānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharatīti veditabbo.

Evameva khoti ettha catumahāpatho viya cha āyatanāni daṭṭhabbāni. Tasmiṃ paṃsupuñjo viya chasu āyatanesu kilesā. Catūhi disāhi āgacchantā sakaṭarathā viya catūsu ārammaṇesu pavattā cattāro satipaṭṭhānā. Ekena sakaṭena vā rathena vā paṃsupuñjassa upahananaṃ viya kāyānupassanādīhi pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ upaghāto veditabboti.

Ekadhammavaggo paṭhamo.

2. Dutiyavaggo

1-2. Icchānaṅgalasuttādivaṇṇanā

987-988. Dutiyavaggassa paṭhame evaṃ byākareyyāthāti kasmā attano vihārasamāpattiṃ ācikkhati? Upārambhamocanatthaṃ. Sace hi te ‘‘na jānāmā’’ti vadeyyuṃ, atha nesaṃ titthiyā ‘‘tumhe ‘asukasamāpattiyā nāma no satthā temāsaṃ vihāsī’tipi na jānātha, atha kasmā naṃ upaṭṭhahantā viharathā’’ti upārambhaṃ āropeyyuṃ, tato mocanatthaṃ evamāha.

Atha kasmā yathā aññattha ‘‘satova assasati, dīghaṃ vā assasanto’’ti (dī. ni. 2.374; ma. ni. 1.107; saṃ. ni. 5.977) eva-vākāro vutto. Evaṃ idha na vuttoti? Ekantasantattā. Aññesañhi assāso vā pākaṭo hoti passāso vā, bhagavato ubhayampetaṃ pākaṭameva niccaṃ upaṭṭhitassatitāyāti ekantasantattā na vutto. Atha ‘‘sikkhāmī’’ti avatvā kasmā ‘‘assasāmī’’ti ettakameva vuttanti? Sikkhitabbābhāvā. Satta hi sekhā sikkhitabbabhāvā sekhā nāma, khīṇāsavā sikkhitabbābhāvā asekhā nāma, tathāgatā asikkhitabbā asekkhā nāma natthi tesaṃ sikkhitabbakiccanti sikkhitabbābhāvā na vuttaṃ. Dutiyaṃ uttānameva.

3-10. Paṭhamaānandasuttādivaṇṇanā

989-

以下是巴利文的中文直译：
1.172) “通过长时间的呼吸，心的专注力保持不动，意识到这一点时，正念便得以生起，因此，快乐被体验。”因此，其他的词句也应当从这个意义上理解。
因此，就如同通过禅定的安住，快乐的心的造作被体验一样，通过与禅定相关的感觉的安住，感觉也被体验。因此，这句话“在感觉中，应该观察感觉的比丘在那时生存”是非常恰当的。
“我不，阿难，指的是无知者的不觉醒”，这里的意思是——因为“心的体验者将要呼吸”之类的说法所引导的比丘，虽然会以呼吸的现象为对象，但由于心的对象上正念与觉知的存在，因而在心的活动中，他是观察心的。因此，无知者的觉醒中没有呼吸的正念定的修习，因此从对象的角度，心的体验被体验的比丘在那时生存。
他所拥有的对贪欲和痛苦的放弃，通过智慧看到时，良好地保持着观察。在这里，贪欲是指对感官欲望的障碍，痛苦是指对痛苦的障碍。这里确实是通过四种内观所说的，法的观察也因障碍而有五种，障碍的部分是开始，障碍的两种是开始。因此，提到法的观察时，便说到贪欲和痛苦。放弃是指通过无常的观察，放弃对永恒的认知。通过智慧看到的意思是，放弃被称为无常的现象的智慧，属于后者的内观智慧，因此也显示出内观的传承。良好地保持着观察是指对路径的观察，以及对单独的保持的观察，分为两种观察。在那里，也包括对相应对象的观察。在这里，指的是对对象的观察。因此，阿难，因为“观察无常的呼吸”之类的说法所引导的，不仅仅是障碍等法，贪欲和痛苦所指的法的放弃也是通过智慧看到的，因此在法中，观察法的比丘在那时生存。
如此这般，六种感官应当被视为四大通道。在其中的尘土堆中，六种感官中有烦恼。四个方向的车轮，如同四种对象的运转，四个念处便如同在四个对象中运转。通过一种车轮或马车，像尘土堆的压迫一样，通过身体的观察等，应该理解为对恶法的影响。
这是第一法门。
第二法门
1-2. 关于欲望的经文解释
987-988. 在第二法门的第一部分中，应当这样解释：为什么要说明自己的禅定的安住？是为了解除指责。如果他们说“我们不知道”，那么外道可能会指责他们“你们不知道某种安住的老师在这里”，因此为了解除这种指责，便如此说。
那么，为什么像其他地方那样说“确实呼吸，长时间呼吸”这类的话呢？在这里并没有说？因为是绝对的存在。因为在其他地方，呼吸或呼气是显而易见的，而佛陀的两者都是显而易见的，因而是绝对的存在，所以没有说。然后，为什么不说“我在学习”而仅仅说“我在呼吸”呢？因为不应学习。七个修行者是应该学习的，称为修行者，已断根者是应该学习的，称为无学者，正如如来是不应学习的，无学者没有学习的义务。因此没有提到学习的义务。第二个部分是直接的。
3-10. 关于第一阿难经的解释。
989-

996. Tatiye pavicinatīti aniccādivasena pavicinati. Itaraṃ padadvayaṃ etasseva vevacanaṃ. Nirāmisāti nikkilesā kāyikacetasikadarathapaṭipassaddhiyā kāyopi cittampi passambhati. Samādhiyatīti sammā ṭhapiyati, appanācittaṃ viya hoti. Ajjhupekkhitā hotīti sahajātaajjhupekkhanāya ajjhupekkhitā hoti.

Evaṃ cuddasavidhena kāyapariggāhakassa bhikkhuno tasmiṃ kāye sati satisambojjhaṅgo, tāya satiyā sampayuttañāṇaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo, taṃsampayuttameva kāyikacetasikavīriyaṃ vīriyasambojjhaṅgo, pītipassaddhicittekaggatā pītipassaddhisamādhisambojjhaṅgā, imesaṃ channaṃ bojjhaṅgānaṃ anosakkanaanativattanasaṅkhāto majjhattākāro upekkhāsambojjhaṅgo. Yatheva hi samappavattesu assesu sārathino ‘‘ayaṃ olīyatī’’ti tudanaṃ vā, ‘‘ayaṃ atidhāvatī’’ti ākaḍḍhanaṃ vā natthi, kevalaṃ evaṃ passamānassa ṭhitākārova hoti, evameva imesaṃ channaṃ bojjhaṅgānaṃ anosakkanaanativattanasaṅkhāto majjhattākāro upekkhāsambojjhaṅgo nāma hoti. Ettāvatā kiṃ kathitaṃ? Ekacittakkhaṇikā nānāsarasalakkhaṇā vipassanābojjhaṅgā nāma kathitā.

Vivekanissitantiādīni vuttatthāneva. Ettha pana soḷasakkhattukā ānāpānassati missakā kathitā, ānāpānamūlakā satipaṭṭhānā pubbabhāgā , tesaṃ mūlabhūtā ānāpānassati pubbabhāgā. Bojjhaṅgamūlakā satipaṭṭhānā pubbabhāgā, tepi bojjhaṅgā pubbabhāgāva. Vijjāvimuttipūrakā pana bojjhaṅgā nibbattitalokuttarā, vijjāvimuttiyo ariyaphalasampayuttā. Vijjā vā catutthamaggasampayuttā, vimutti phalasampayuttāti. Catutthapañcamachaṭṭhānipi imināva samānaparicchedāni. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Ānāpānasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

11. Sotāpattisaṃyuttaṃ

1. Veḷudvāravaggo

1. Cakkavattirājasuttavaṇṇanā



第三部分的说明是通过无常等的方式来辨别。其他的词句正是这个的解释。无欲的意思是没有烦恼，身心的安宁，身体和心都得以安静。安住是指正确地保持，就像专注的心一样。良好地保持是指通过自然的观察而保持的。
因此，拥有这种身体的比丘在身体中，正念的觉醒，因正念而生起的智慧的觉醒，伴随的身心的精进是精进的觉醒，快乐的安宁和心的专注是快乐的安宁的定的觉醒，这六种觉醒的状态被称为中道的观察。就如同在合适的情况下，马车夫不会说“这马在摇晃”，也不会说“这马在急速奔跑”，只有保持一种观察的状态。同样，这六种觉醒的状态被称为中道的观察。到此为止，所说的是什么？是指单一心念的瞬间的多样特征的内观的觉醒。
“依赖于孤独”等等，都是在所说的意义上。在这里，十六种与呼吸相关的正念被提到，呼吸的正念是最根本的，作为基础的正念是最重要的。觉醒的基础的正念是最重要的，这些觉醒的状态也是最重要的。智慧的解脱是与圣果相关的，智慧的解脱与圣果的结合。智慧或是与第四道的结合，解脱与果的结合。第四、第五、第六部分也是同样的内容。其余的部分都是在各处的总结。
与呼吸相关的解释已结束。
与入流相关的部分
关于维卢德瓦拉的经文解释。

997. Sotāpattisaṃyuttassa paṭhame kiñcāpīti anuggahagarahaṇesu nipāto. Catunnañhi mahādīpānaṃ issariyādhipaccaṃ rajjaṃ anuggaṇhanto catunnañca apāyānaṃ appahīnabhāvaṃ garahanto satthā ‘‘kiñcāpi, bhikkhave, rājā cakkavattī’’tiādimāha. Tattha catunnaṃ dīpānanti dvisahassadīpaparivārānaṃ catunnaṃ mahādīpānaṃ. Issariyādhipaccanti issarabhāvo issariyaṃ, adhipatibhāvo ādhipaccaṃ, issariyaṃ ādhipaccaṃ etasmiṃ rajje, na chedanabhedananti issariyādhipaccaṃ. Kāretvāti evarūpaṃ rajjaṃ pavattāpetvā. Kiñcāpi, bhikkhave, ariyasāvakoti ettha anuggahapasaṃsāsu nipāto. Piṇḍiyālopena hi yāpanaṃ anuggahanto catunnañca apāyānaṃ pahīnabhāvaṃ pasaṃsanto satthā ‘‘kiñcāpi, bhikkhave, ariyasāvako’’tiādimāha. Tattha nantakānīti anantakāni. Terasahatthopi hi vatthasāṭako dasacchedanato paṭṭhāya nantakanteva saṅkhaṃ gacchati.

Aveccappasādenāti acalappasādena. So panāyaṃ pasādo kiṃ eko, anekoti? Ekova, so maggena āgatappasādo. Yesu pana vatthūsu apubbaṃ acarimaṃ ruhati, tesaṃ vasena ‘‘buddhe aveccappasādenā’’tiādinā nayena tidhā vutto. Yasmā ca eko, tasmāva ninnānākaraṇo hoti. Ariyasāvakassa hi buddheyeva pasādo ca pemañca gāravañca mahantaṃ, na dhamme vā saṅghe vā, dhammeyeva vā mahantaṃ , na buddhe vā saṅghe vā, saṅgheyeva vā mahantaṃ, na buddhe vā dhamme vāti etaṃ natthi. Itipi so bhagavātiādīni visuddhimagge vitthāritāneva.

Ariyakantehīti ariyānaṃ kantehi piyehi manāpehi. Pañca hi sīlāni bhavantaragatāpi ariyā na kopenti, evaṃ tesaṃ piyāni. Tāni sandhāyetaṃ vuttaṃ. Akhaṇḍehītiādi sadisavasena vuttaṃ. Mukhavaṭṭiyañhi chinnekadesā pāti khaṇḍāti vuccati, majjhe bhinnā chiddāti, ekasmiṃ padese visabhāgavaṇṇā gāvī sabalāti, nānābinducittā kammāsāti, evameva paṭipāṭiyā ādimhi vā ante vā bhinnaṃ sīlaṃ khaṇḍaṃ nāma, majjhe bhinnaṃ chiddaṃ, yattha katthaci dvinnaṃ vā tiṇṇaṃ vā paṭipāṭiyā bhinnattā sabalaṃ, ekantaraṃ bhinnaṃ kammāsaṃ. Tesaṃ dosānaṃ abhāvena akhaṇḍāditā veditabbā. Bhujissehīti bhujissabhāvakarehi. Viññuppasatthehīti buddhādīhi viññūhi pasaṃsitehi. Aparāmaṭṭhehīti ‘‘idaṃ nāma tayā kataṃ, idaṃ vītikkanta’’nti evaṃ parāmasituṃ asakkuṇeyyehi. Samādhisaṃvattanikehīti appanāsamādhiṃ upacārasamādhiṃ vā saṃvattetuṃ samatthehi.

2. Brahmacariyogadhasuttavaṇṇanā

998. Dutiye yesaṃ saddhāti padena buddhe pasādo gahito. Sīlanti padena ariyakantāni sīlāni gahitāni. Pasādoti padena saṅghe pasādo gahito. Dhammadassananti padena dhamme pasādo gahitoti evaṃ cattāri sotāpattiyaṅgāni vuttāni. Kālena paccentīti kālena pāpuṇanti. Brahmacariyogadhaṃ sukhanti brahmacariyaṃ ogāhitvā ṭhitaṃ uparimaggattayasampayuttaṃ sukhaṃ. Yo panesa gāthāya āgato pasādo, so katarapasādo hotīti. Tipiṭakacūḷābhayatthero tāva ‘‘maggapasādo’’ti āha, tipiṭakacūḷanāgatthero ‘‘āgatamaggassa paccavekkhaṇappasādo’’ti. Ubhopi therā paṇḍitā bahussutā, ubhinnaṃ subhāsitaṃ. Missakappasādo esoti.

3. Dīghāvuupāsakasuttavaṇṇanā

999. Tatiye tasmāti yasmā catūsu sotāpattiyaṅgesu sandissasi, tasmā. Vijjābhāgiyeti vijjākoṭṭhāsike. Sabbasaṅkhāresūti sabbesu tebhūmakasaṅkhāresu. Evamassa upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā kathitā. Vighātanti dukkhaṃ.

4-5. Paṭhamasāriputtasuttādivaṇṇanā

1000-

关于入流的第一部分，提到“有些东西”的意思是指在赞美和指责中。四个大岛的主权是通过对四个大岛的掌控而获得的，同时也指责四个下界的存在不会消失，佛陀说：“虽然，比丘，国王是转轮圣王。”在这里，四个岛是指四个有两千个岛屿的地区。主权是指统治的权力，统治的权力在这个国度中，不是分裂和切割的意思。通过这种方式，掌控这样的统治。虽然，比丘，称为高贵的弟子，这里是指在赞美和称赞中。通过食物的供养，赞美四个下界的消失，佛陀说：“虽然，比丘，称为高贵的弟子。”在这里，指的是无尽的。即使有十三只手的衣服，也从十个切割的地方开始，只有无尽的部分。
“通过无上安宁”是指通过不动摇的安宁。那么，这种安宁是单一的，还是多样的呢？是单一的，因为它是通过道路而来的安宁。对于那些在物品中稀有的，最后的部分是通过“佛的无上安宁”这样的方式提到的，因此被分为三种。因为是单一的，所以由此而产生的多样性是存在的。高贵的弟子对佛的安宁和爱的尊重是非常大的，而不是对法或僧团的，法的尊重是非常大的，而不是对佛或僧团的，僧团的尊重是非常大的，而不是对佛或法的，这一点是不存在的。这些都是在《清净道》中详细阐述的。
“通过高贵的亲近”是指高贵的亲近和喜爱。五种戒律即使在轮回中也不会让高贵的人愤怒，因此这些是他们所珍视的。对此提到的意思是。通过无缺的方式说到的。嘴巴的边缘被称为切断的部分，中间的部分被称为断裂的部分，在一个地方的部分被称为分裂的部分，像牛一样有力量的，众多的分散的心，正如这样的修习，在开始或结束时被称为分裂的戒律，中间的部分被称为断裂的部分，在那里无论在哪里，两个或三个部分的修习都是分裂的，彼此之间是分裂的。因此，因没有这些缺点而被称为无缺。通过手臂的部分是指通过手臂的力量。通过智者的部分是指通过佛等智者的赞美。通过小部分是指“这是你做的，这是违反的”，这样无法被触及的。
“通过正念的修习”是指通过专注的定或近似的定来成就的。
关于修行的解释
第二部分中，信仰是通过佛的安宁所获得的。戒律是通过高贵的戒律所获得的。安宁是通过僧团的安宁所获得的。法的见解是通过法的安宁所获得的，这样四个入流的要素被提到。到时会获得的，指的是及时到达的。修行的快乐是指通过修行而获得的快乐，属于上面三条道路的快乐。至于这首诗中提到的安宁，究竟是哪种安宁呢？《三藏小阿含》的长老说是“道路的安宁”，而《三藏小阿含》的另一位长老说是“到达道路的反思的安宁”。两位长者都是聪明的博学者，彼此的说法都是美好的。这是混合的安宁。
关于长阿毗达的解释
第三部分提到“因此”，是因为在四个入流的要素中显现出来，因此。知识的部分是指知识的根源。所有的法则是指所有的三界法则。由此可见，三条道路的内观被提到。痛苦是指痛苦。
4-5. 关于第一舍利弗经的解释。
1000-

1001. Catuttha uttānameva. Pañcame sotāpattiyaṅganti sotāpattiyā pubbabhāgapaṭilābhaṅgaṃ. Buddhe aveccappasādādayo pana paṭiladdhaguṇā sotāpannassa aṅgā nāma, tepi pana sotāpattiyaṅganti āgatā. Tatrāyaṃ dvinnampi vacanattho – sappurise sevanto bhajanto payirupāsanto dhammaṃ suṇanto yoniso manasikaronto dhammānudhammaṃ pubbabhāgapaṭipadaṃ paṭipajjanto sotāpattiṃ paṭilabhatīti sappurisasaṃsevādayo sotāpattiatthāya aṅganti sotāpattiyaṅgaṃ nāma, itare paṭhamamaggasaṅkhātāya sotāpattiyā aṅgantipi sotāpattiyaṅgaṃ, paṭividdhasotāpattimaggassa sotāpattimaggo aṅgantipi sotāpattiyaṅgaṃ.

6. Thapatisuttavaṇṇanā



第四部分是简单的总结。第五部分的入流要素是指入流的基础的获得。佛的无上安宁等所获得的特质是入流者的要素，这些也被称为入流要素。在这里，有两个方面的意思——与善人交往、依附、恭敬、听法、正念地思考、遵循法与法的实践，获得入流，善人的交往等是入流的要素；而另一个是指与第一道相关的入流的要素；而已经理解入流的道路的入流者的道路也是入流的要素。
关于《萨帕提经》的解释。
provided by EasyChat

1002. Chaṭṭhe sādhuke paṭivasantīti sādhukanāmake attano bhogagāmake vasanti. Tesu isidatto sakadāgāmī, purāṇo sotāpanno sadārasantuṭṭho. Magge purisaṃ ṭhapesunti tesaṃ kira gāmadvārena bhagavato gamanamaggo. Tasmā ‘‘bhagavā kāle vā akāle vā amhākaṃ suttānaṃ vā pamattānaṃ vā gaccheyya, atha passituṃ na labheyyāmā’’ti maggamajjhe purisaṃ ṭhapesuṃ.

Anubandhiṃsūti na dūratova piṭṭhito piṭṭhito anubandhiṃsu, bhagavā pana sakaṭamaggassa majjhe jaṅghamaggena agamāsi, itare ubhosu passesu anugacchantā agamaṃsu. Maggā okkammāti buddhānañhi kenaci saddhiṃ gacchantānaṃyeva paṭisanthāraṃ kātuṃ vaṭṭati kenaci saddhiṃ ṭhitakānaṃ , kenaci saddhiṃ divasabhāgaṃ nisinnānaṃ. Tasmā bhagavā cintesi – ‘‘imehi me saddhiṃ gacchantassa paṭisanthāraṃ kātuṃ ayuttaṃ, ṭhitakenapi kātuṃ na yuttaṃ, ime hi mayhaṃ sāsane sāmino āgataphalā. Imehi saddhiṃ nisīditvāva divasabhāgaṃ paṭisanthāraṃ karissāmī’’ti maggā okkamma yena aññataraṃ rukkhamūlaṃ tenupasaṅkami.

Paññatte āsane nisīdīti te kira chattupāhanaṃ kattaradaṇḍaṃ pādabbhañjanatelādīni ceva aṭṭhavidhañca pānakaṃ sarabhapādapallaṅkañca gāhāpetvā agamaṃsu, ābhataṃ pallaṅkampi paññāpetvā adaṃsu , satthā tasmiṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisīdiṃsūti sesāni chattupāhanādīni bhikkhusaṅghassa dethāti vatvā sayampi bhagavantaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

Sāvatthiyākosalesu cārikaṃ pakkamissatītiādi sabbaṃ majjhimapadesavasenava vuttaṃ. Kasmā? Niyatattā. Bhagavato hi cārikācaraṇampi aruṇuṭṭhāpanampi niyataṃ, majjhimapadeseyeva cārikaṃ carati, majjhimadese aruṇaṃ uṭṭhapetīti niyatattā majjhimadesavasena vuttaṃ. Āsanne no bhagavā bhavissatīti ettha na kevalaṃ āsannattāyeva tesaṃ somanassaṃ hoti, atha kho ‘‘idāni dānaṃ dātuṃ gandhamālādīhi pūjaṃ kātuṃ dhammaṃ sotuṃ pañhaṃ pucchituṃ labhissāmā’’ti tesaṃ somanassaṃ hoti.

Tasmātiha thapatayo sambādho gharāvāsoti thapatayo yasmā tumhākaṃ mayi dūrībhūte anappakaṃ domanassaṃ, āsanne anappakaṃ somanassaṃ hoti, tasmāpi veditabbametaṃ ‘‘sambādho gharāvāso’’ti. Gharāvāsassa hi dosena tumhākaṃ evaṃ hoti. Sace pana gharāvāsaṃ pahāya pabbajitā, atha evaṃ vo mayā saddhiṃyeva gacchantānañca āgacchantānañca taṃ na bhaveyyāti imamatthaṃ dīpento evamāha. Tattha sakiñcanasapalibodhaṭṭhena sambādhatā veditabbā. Mahāvāse vasantassapi hi sakiñcanasapalibodhaṭṭhena gharāvāso sambādhova. Rajāpathoti rāgadosamoharajānaṃ āpatho, āgamanaṭṭhānanti attho. Abbhokāsopabbajjāti pabbajjā pana akiñcanaapalibodhaṭṭhena abbhokāso. Caturatanikepi hi gabbhe dvinnaṃ bhikkhūnaṃ pallaṅkena pallaṅkaṃ ghaṭetvā nisinnānampi akiñcanaapalibodhaṭṭhena pabbajjā abbhokāso nāma hoti. Alañca pana vo thapatayo appamādāyāti evaṃ sambādhe gharāvāse vasantānaṃ tumhākaṃ appamādameva kātuṃ yuttanti attho.

Ekaṃ purato ekaṃ pacchato nisīdāpemāti te kira dvepi janā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitesu dvīsu nāgesu tā itthiyo evaṃ nisīdāpetvā rañño nāgaṃ majjhe katvā ubhosu passesu gacchanti, tasmā evamāhaṃsu. Nāgopi rakkhitabboti yathā kiñci visevitaṃ na karoti, evaṃ rakkhitabbo hoti. Tāpi bhaginiyoti yathā pamādaṃ nāpajjanti, evaṃ rakkhitabbā honti. Attāpīti sitahasitakathitavipekkhitādīni akarontehi attāpi rakkhitabbo hoti. (Tehi tathā karontehi na attāpi rakkhitabbo hoti). Tathā karonto hi ‘‘sāmidubbho eso’’ti niggahetabbo hoti. Tasmātiha thapatayoti yasmā tumhe rājā niccaṃ rājabhaṇḍaṃ paṭicchāpeti, tasmāpi sambādho gharāvāso rajāpatho. Yasmā pana paṃsukūlikabhikkhuṃ evaṃ paṭicchāpento natthi, tasmā abbhokāso pabbajjā. Evaṃ sabbatthāpi alañca pana vo thapatayo appamādāya appamādameva karothāti dasseti.


第六部分的解释是，善者居住的地方是指善人居住的地方。在这些地方，转轮圣王是有能力的，曾经的入流者总是感到满足。人们在道路上被安置，是因为他们通过村庄走向佛陀的行程。因此，“佛陀在任何时候，无论是时候还是非时候，都可能去我们的教义或懈怠者那里，而我们可能无法看到他。”于是，他们在道路中安置了人。
“跟随者”是指不远离地紧随其后，然而佛陀则通过他的行程进入了中间的道路，而其他人则在两个方向上跟随而去。进入道路是指佛陀与任何人同行时，能够与任何人建立联系，能够与任何人站在一起，能够与任何人坐在一起。因此，佛陀思考：“与我同行的人不应建立联系，站在一起也不应建立联系，因为这些人是我教义的果实。与这些人一起坐下，能够进行日常的交流。”于是，佛陀进入了一个树下。
“被安排的座位”是指他们拿来伞、手杖、脚部洗涤油等八种饮料，并且安排了座位，佛陀坐在其中。其他的则是为了将伞等物品交给比丘僧团而说的，自己也向佛陀致敬，然后单独坐下。
“在舍卫城的高士”是指通过中间地区的描述。为什么呢？因为这是确定的。佛陀的出行和早起都是确定的，他只在中间地区行走，早晨在中间地区起床，因此以中间地区为描述。因为佛陀不在身边，所以他们感到欢喜，不仅仅是因为佛陀的接近，而是因为他们想：“现在可以施舍、用花环等进行礼敬、听法、询问问题。”因此，他们感到欢喜。
因此，居住在家中的人们是有联系的，因你们在我远离时感到不快，而在接近时感到愉快，因此也可以理解为“有联系的家居”。因为家居的缺点使你们如此。如果放弃家居出家，那么我就不会与那些与我同行和即将到来的人有联系。为此，佛陀这样说。这里的“有联系”是指在家庭生活中。即使在大城市中居住的人也因家庭生活而有联系。王道是指有欲望和愚痴的王者的道路，意指到达的地方。出家是指通过没有任何东西的障碍而出家。即使在四个小房间中，两个比丘在同一个座位上坐着，出家也被称为没有任何东西的障碍。对于你们来说，居住在家中，应该以不懈怠的态度来过生活。
“一个在前，一个在后坐下”是指这两个人都被装饰得光鲜亮丽，因此让这两位女士坐下，使国王的马在中间行走，因此他们这样说。马也应该被保护，像任何特别的东西一样，应该被保护。她们也应该被称为姐妹，像不沉迷于懈怠一样，应该被保护。自我保护是指不做任何冷淡的事情等，因此自我也应该被保护。（如果这样做的话，自我也不应该被保护。）这样做的人被认为是“这是个无能之辈。”因此，居住在家中是因为你们的国王总是隐藏着王的财富，所以家居的生活也是有联系的。因为对于穿着破衣服的比丘，没有这样的保护，所以出家是没有障碍的。这样在各个方面也都应当以不懈怠的态度来生活。


Muttacāgoti vissaṭṭhacāgo. Payatapāṇīti āgatāgatānaṃ dānatthāya dhotahattho. Vossaggaratoti vossaggasaṅkhāte cāge rato. Yācayogoti yācitabbakayutto. Dānasaṃvibhāgaratoti dānena ceva appamattakampi kiñci laddhā tatopi saṃvibhāge rato. Appaṭivibhattanti ‘‘idaṃ amhākaṃ bhavissati, idaṃ bhikkhūna’’nti evaṃ akatavibhāgaṃ, sabbaṃ dātabbameva hutvā ṭhitanti attho.

7. Veḷudvāreyyasuttavaṇṇanā

1003. Sattame veḷudvāranti gāmadvāre paveṇiāgatassa veḷugacchassa atthitāya evaṃladdhanāmo gāmo. Attupanāyikanti attani upanetabbaṃ. Samphabhāsenāti amantabhāsena. Samphappalāpabhāsenāti samphappalāpasambhāsena niratthakena aññāṇavacanenāti attho.

8-9. Paṭhamagiñjakāvasathasuttādivaṇṇanā

1004-5. Aṭṭhame ñātiketi ekaṃ taḷākaṃ nissāya dvinnaṃ cūḷapitimahāpitiputtānaṃ dve gāmā, tesu ekasmiṃ gāmake. Giñjakāvasatheti iṭṭhakāmaye āvasathe. Orambhāgiyānanti heṭṭhābhāgiyānaṃ, kāmabhaveyeva paṭisandhiggāhāpakānanti attho. Oranti laddhanāmehi vā tīhi maggehi pahātabbānītipi orambhāgiyāni. Tattha kāmacchando byāpādoti imāni dve samāpattiyā vā avikkhambhitāni maggena vā asamucchinnāni nibbattivasena uddhaṃ bhāgaṃ rūpabhavaṃ arūpabhavaṃ vā gantuṃ na denti. Sakkāyadiṭṭhiādīni tīṇi tattha nibbattampi ānetvā puna idheva nibbattāpentīti sabbānipi orambhāgiyāneva. Anāvattidhammoti paṭisandhivasena anāgamanasabhāvo.

Rāgadosamohānaṃtanuttāti ettha kadāci uppattiyā ca pariyuṭṭhānamandatāya cāti dvedhāpi tanubhāvo veditabbo. Sakadāgāmissa hi puthujjanānaṃ viya abhiṇhaṃ rāgādayo na uppajjanti, kadāci karahaci uppajjanti. Uppajjamānā ca na puthujjanānaṃ viya bahalabahalā uppajjanti, makkhipattaṃ viya tanukā uppajjanti. Dīghabhāṇakatipiṭakamahāsīvatthero panāha – ‘‘yasmā sakadāgāmissa puttadhītaro honti, orodhā ca honti, tasmā bahalā kilesā. Idaṃ pana bhavatanukavasena kathita’’nti. Taṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sotāpannassa satta bhave ṭhapetvā aṭṭhame bhave bhavatanukaṃ natthi, sakadāgāmissa dve bhave ṭhapetvā pañcasu bhavesu bhavatanukaṃ natthi, anāgāmissa rūpārūpabhavaṃ ṭhapetvā kāmabhave bhavatanukaṃ natthi, khīṇāsavassa kismiñci bhave bhavatanukaṃ natthī’’ti vuttattā paṭikkhittaṃ hoti.

Imaṃlokanti imaṃ kāmāvacaralokaṃ sandhāya vuttaṃ. Ayañhettha adhippāyo – sace hi manussesu sakadāgāmiphalaṃ patto devesu nibbattitvā arahattaṃ sacchikaroti, iccetaṃ kusalaṃ. Asakkonto pana avassaṃ manussalokaṃ āgantvā sacchikaroti. Devesu sakadāgāmiphalaṃ pattopi sace manussesu nibbattitvā arahattaṃ sacchikaroti, iccetaṃ kusalaṃ. Asakkonto pana avassaṃ devalokaṃ gantvā sacchikarotīti.

Vinipatanaṃ vinipāto, nāssa vinipāto dhammoti avinipātadhammo, catūsu apāyesu avinipātanasabhāvoti attho. Niyatoti dhammaniyāmena niyato. Sambodhiparāyaṇoti uparimaggattayasaṅkhātā sambodhi paraṃ ayanaṃ assa gati paṭisaraṇaṃ avassaṃ pattabbāti sambodhiparāyaṇo. Vihesāvesāti tesaṃ tesaṃ ñāṇagatiṃ ñāṇūpapattiṃ ñāṇābhisamparāyaṃ olokentassa kāyakilamathova esa, ānanda, tathāgatassāti dīpeti. Cittavihesā pana buddhānaṃ natthi.

Dhammādāsanti dhammamayaṃ ādāsaṃ. Yenāti yena dhammādāsena samannāgato. Khīṇāpāyaduggativinipātoti idaṃ nirayādīnaṃyeva vevacanavaseneva vuttaṃ. Nirayādayo hi vaḍḍhisaṅkhātato ayato apetattā apāyo, dukkhassa gati paṭisaraṇanti. Duggati, dukkaṭakārino ettha vivasā nipatantīti vinipāto. Navamaṃ uttānameva.

10. Tatiyagiñjakāvasathasuttavaṇṇanā



Muttacāgoti指的是完全放弃。Payatapāṇīti是指为了施舍而洗净的手。Vossaggaratoti是指乐于放弃的放弃。Yācayogoti是指适合请求的。Dānasaṃvibhāgaratoti是指在施舍中，即使是小的收获也乐于分配。Appaṭivibhattanti是指“这将是我们的，这将是比丘们的”，这样没有分配的意思，所有应施舍的东西都保持不变。
关于《维卢德瓦雷耶经》的解释
第七部分提到维卢德瓦雷，是指在村庄门口到达的维卢树的地方，因此这个地方被称为如此。Attupanāyikanti是指应当带到自己身边。Samphabhāsenāti是指以劝告的语言。Samphappalāpabhāsenāti是指以无意义的闲聊的语言，意指无意义的其他言辞。
8-9. 关于《第一吉尼卡阿瓦萨经》的解释
1004-5. 第八部分提到亲属，是指依靠一个池塘的两个小亲属和大亲属的两个村庄，在其中的一个村庄。吉尼卡阿瓦萨是指为了满足欲望而居住的地方。Orambhāgiyānanti是指下界的，意指在欲界中获得再生的。Oranti是指通过获得的名字或通过三条道路应当被放弃的下界。这里的欲望和贪欲是指这两种状态通过道路而不被打断，或是通过没有被阻止的状态而继续存在，因此不会让人进入上界或无色界。三种见解等在这里被引导而再次进入，因此所有的下界都是如此。Anāvattidhammoti是指通过再生的性质而不再回来。
Rāgadosamohānaṃtanuttāti在这里有时因生起和干扰的微弱而被理解为两种状态。对于有再生的入流者而言，贪欲等并不会频繁生起，而有时会偶尔生起。生起时并不像普通人那样强烈，而是像轻微的风一样轻微地生起。大长老《大经》中说：“因为有再生的入流者有儿女的存在，且有下界的存在，因此有较多的烦恼。然而这是以生的微弱来进行说明的。”在注释中也说到：“对于入流者而言，除了第八生以外，没有生的微弱；对于有再生的入流者而言，除了两个生以外，没有生的微弱；对于无再生者而言，除了色界和无色界以外，欲界没有生的微弱；对于已灭尽的者而言，在任何生中都没有生的微弱。”
“这个世界”是指这个欲界的世界。这里的意思是：如果人们在世间获得了再生的果实，便能在天界获得再生并获得阿罗汉果，这就是善业。如果无法做到，便一定会来到人间获得果实。即使在天界获得了再生的果实，如果在世间获得再生并获得阿罗汉果，这也是善业。如果无法做到，便一定会来到天界获得果实。
“Vinipatanaṃ”是指堕落，vinipāto是指没有堕落的法，意指在四个下界中没有堕落的性质。Niyatoti是指根据法则被确定。Sambodhiparāyaṇoti是指与上三条道路相关的成就觉悟的必然之路。Vihesāvesāti是指观察这些人的智慧、智慧的成就、智慧的深入等，阿难，这被称为如来。心的烦恼在佛陀那里是不存在的。
“Dhammādāsanti”是指与法相关的给予。Yenāti是指通过法的给予而被赋予。Khīṇāpāyaduggativinipātoti这是指地狱等的堕落，意指堕落的地方。地狱等由于增长的性质而被称为堕落，痛苦的去处。堕落，做恶的人在这里被称为堕落。第九部分是简单的总结。
关于《第三吉尼卡阿瓦萨经》的解释。

1006. Dasame paropaññāsāti atirekapaññāsa. Sādhikanavutīti atirekanavuti. Chātirekānīti chahi adhikāni. So kira gāmo kiñcāpi nātimahā ahosi, ariyasāvakā panettha bahū. Tattha tattha ahivātarogena ekappahāreneva catuvīsati pāṇasatasahassāni kālamakaṃsu, tesu ariyasāvakā ettakā nāma ahesuṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Veḷudvāravaggo paṭhamo.

2. Rājakārāmavaggo

1. Sahassabhikkhunisaṅghasuttavaṇṇanā



第十部分的“他人所需”是指额外的五十。 “善者的九十”是指额外的九十。 “六个额外的”是指六个以上的。因此，这个村庄虽然不大，但这里有许多圣弟子。在那里，由于蛇病的原因，仅凭一次性地就有二万四千人去世，其中的圣弟子有这么多。其余的在各处都是简单的总结。
维卢德瓦雷章节的第一部分结束。
王宫章节
关于一千比丘僧团的解释。
provided by EasyChat

1007. Dutiyassa paṭhame rājakārāmeti raññā kāritattā evaṃ laddhanāme ārāme, taṃ raññā pasenadikosalena kataṃ. Paṭhamabodhiyaṃ kira lābhaggayasaggapattaṃ satthāraṃ disvā titthiyā cintayiṃsu – ‘‘samaṇo gotamo lābhaggayasaggapatto, na kho panesa aññaṃ kiñci sīlaṃ vā samādhiṃ vā nissāya evaṃ lābhaggayasaggapatto. Bhūmisīsaṃ pana tena gahitaṃ, sace mayampi jetavanasamīpe ārāmaṃ kārāpetuṃ sakkuṇeyyāma, lābhaggayasaggapattā bhaveyyāmā’’ti. Te attano attano upaṭṭhāke samādapetvā satasahassamatte kahāpaṇe labhitvā te ādāya rañño santikaṃ agamaṃsu. Rājā ‘‘kiṃ eta’’nti? Pucchi. Mayaṃ jetavanasamīpe titthiyārāmaṃ karoma, sace samaṇo gotamo vā samaṇassa gotamassa sāvakā vā āgantvā vāressanti, vāretuṃ mā adatthāti lañjaṃ adaṃsu. Rājā lañjaṃ gahetvā ‘‘gacchatha kārethā’’ti āha.

Te gantvā, attano upaṭṭhākehi dabbasambhāre āharāpetvā, thambhussāpanādīni karontā, uccāsaddā mahāsaddā ekakolāhalaṃ akaṃsu. Satthā gandhakuṭito nikkhamma pamukhe ṭhatvā ‘‘ke pana te, ānanda, uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe macchavilope’’ti?, Pucchi. Titthiyā, bhante , jetavanasamīpe titthiyārāmaṃ karontīti. Ānanda, ime sāsanena paṭiviruddhā bhikkhusaṅghassa aphāsuvihāraṃ karissanti, rañño ārocetvā vārāpehīti.

Thero bhikkhusaṅghena saddhiṃ gantvā rājadvāre aṭṭhāsi. Rañño ‘‘therā, deva, āgatā’’ti nivedayiṃsu. Rājā lañjassa gahitattā na nikkhami. Therā gantvā satthu ārocayiṃsu. Satthā sāriputtamoggallāne pesesi. Rājā tesampi dassanaṃ na adāsi. Te āgantvā satthu ārocayiṃsu ‘‘na, bhante, rājā nikkhanto’’ti. Satthā taṅkhaṇaṃyeva byākāsi – ‘‘attano rajje ṭhatvā kālaṃ kātuṃ na labhissatī’’ti.

Dutiyadivase ca sāmaṃyeva bhikkhusaṅghaparivāro gantvā rājadvāre aṭṭhāsi. Rājā ‘‘satthā āgato’’ti sutvā nikkhamitvā, nivesanaṃ pavesetvā, sārapallaṅke nisīdāpetvā, yāgukhajjakaṃ adāsi. Satthā paribhuttayāgukhādanīyo ‘‘yāva bhattaṃ niṭṭhāti, tāva satthu santike nisīdissāmī’’ti āgantvā nisinnaṃ rājānaṃ ‘‘tayā, mahārāja, idaṃ nāma kata’’nti avatvā, ‘‘kāraṇeneva naṃ saññāpessāmī’’ti idaṃ atītakāraṇaṃ āhari – mahārāja, pabbajite nāma aññamaññaṃ yujjhāpetuṃ na vaṭṭati. Atītepi isayo aññamaññaṃ yujjhāpetvā saha raṭṭhena rājā samuddaṃ paviṭṭhoti. Kadā bhagavāti?

Atīte, mahārāja, bharuraṭṭhe bharurājā nāma rajjaṃ kāreti. Pañcasatā pañcasatā dve isigaṇā pabbatapādato loṇambilasevanatthāya bharunagaraṃ gantvā nagarassa avidūre dve rukkhā atthi, paṭhamaṃ āgato isigaṇo ekassa rukkhassa mūle nisīdi, pacchāgatopi ekassāti. Te yathābhirantaṃ viharitvā pabbatapādaṃ eva agamaṃsu. Te puna āgacchantāpi attano rukkhamūleyeva nisīdanti. Addhāne gacchante eko rukkho sukkhi, tasmiṃ sukkhe āgatā tāpasā ‘‘ayaṃ rukkho mahā, amhākampi tesampi pahossatī’’ti itaresaṃ rukkhamūlassa ekapadese nisīdiṃsu. Te pacchā āgacchantā rukkhamūlaṃ apavisitvā bahi ṭhitāva ‘‘kasmā tumhe ettha nisīdathā’’ti āhaṃsu. Ācariyā amhākaṃ rukkho sukkho, ayaṃ rukkho mahā, tumhepi pavisatha, tumhākampi amhākampi pahossatīti. Te ‘‘na mayaṃ pavisāma, nikkhamatha tumhe’’ti kathaṃ vaḍḍhetvā ‘‘na tumhe attanova manena nikkhamissathā’’ti hatthādīsu gahetvā nikkaḍḍhiṃsu. Te ‘‘hotu sikkhāpessāma ne’’ti iddhiyā sovaṇṇamayāni dve cakkāni rajatamayañca akkhaṃ māpetvā pavaṭṭentā rājadvāraṃ agamiṃsu. Rañño ‘‘evarūpaṃ, deva, tāpasā paṇṇākāraṃ gahetvā ṭhitā’’ti nivedayiṃsu. Rājā tuṭṭho ‘‘pakkosathā’’ti te pakkosāpetvā ‘‘mahākammaṃ tumhehi kataṃ, atthi vo kiñci mayā kattabba’’nti āha. Āma, mahārāja, amhākaṃ nisinnaṭṭhānaṃ ekarukkhamūlaṃ atthi, taṃ aññehi isīhi gahitaṃ, taṃ no dāpehīti. Rājā purise pesetvā tāpase nikkaḍḍhāpesi.


第二部分的第一段提到“王宫”，是指因国王而建的园林，这个园林是由国王帕塞那迪·科萨拉所建。在第一次菩提树下，看到佛陀的光辉，外道们思考：“修行者戈塔玛得到了光辉，但他并不是依靠其他任何的戒律或定力而获得的光辉。虽然他抓住了地面，如果我们也能够在杰达瓦那附近建造一个园林，我们也会获得光辉。”于是，他们将自己的随从集合起来，筹集到十万的铜钱，带着这些钱来到国王面前。国王问：“这是什么？”他们回答：“我们在杰达瓦那附近建造外道园，如果修行者戈塔玛或者他的弟子们来，我们希望您不要让他们阻止我们。”国王拿着钱说：“去，去建造吧。”
他们去后，命随从们准备食物，进行支撑等活动，发出高声和喧闹。佛陀从香气亭中走出，站在前面，问：“阿难，谁在发出高声和喧闹？”阿难回答：“外道，尊者，他们在杰达瓦那附近建造外道园。”佛陀说：“阿难，这些人将会与我的教法相悖，给比丘僧团带来不安的居所，应该告诉国王。”
长老与比丘僧团一起去到了国王的门前。国王得知“长老们来了”，便通知他们。由于国王抓着钱，所以他并没有出门。长老们去后向佛陀报告。佛陀派萨里普特和摩诃喻伽来。国王也没有见到他们。长老们回来向佛陀报告：“不，尊者，国王没有出门。”佛陀当时就说：“他若留在自己的王国中，将无法生存。”
第二天，比丘僧团又去到了国王的门前。国王听说“尊者来了”，便出门，进入住所，坐在座位上，给了他们食物。佛陀在享用食物时说：“在饭未吃完之前，我将坐在这里。”国王坐着说：“陛下，这真是做的事情。”然后他提到过去的事情：“陛下，出家人之间不应当互相争斗。”过去的圣者互相争斗，国王也进入海洋。那时佛陀问：“陛下，是什么时候？”
“过去，陛下，在巴鲁国有一个国王名叫巴鲁。”五百个五百个圣者前往巴鲁城，为了享用盐水而来到城市附近，城中有两棵树。第一个到达的圣者坐在其中一棵树下，后来的也坐在同一棵树下。他们在山脚下安住，乐于其乐。之后他们返回时仍然坐在自己的树下。途中经过时，有一棵树是枯的，来到这棵枯树下的修行者说：“这棵树是伟大的，也许我们也会有这样的树。”其他的修行者坐在另一棵树下。后来他们返回时没有进入树下，而是在外面站着，问：“你们为何在这里坐着？”他们回答：“我们惊讶于这棵树是枯的，这棵树是伟大的，你们也可以进去，我们也可以与你们相遇。”他们说：“我们不想进去，你们离开吧。”于是，他们便抓住了手等，迫使他们离开。他们说：“我们将要教导你们。”于是用神通变出金色的两只轮子和一只银色的轮子，转向国王的门口。国王说：“这样的修行者，陛下，拿着草席站着。”国王高兴地说：“召唤他们。”于是召唤他们说：“你们做了伟大的事情，我还能为你们做些什么？”他们回答：“是的，陛下，我们的坐处有一棵树，其他的圣者把它抓住了，但请不要给我们。”国王派人将修行者驱逐出去。


Te bahi ṭhitā ‘‘kiṃ nu kho datvā labhiṃsū’’ti olokayamānā ‘‘idaṃ nāmā’’ti disvā ‘‘mayampi lañjaṃ datvā puna gaṇhissāmā’’ti iddhiyā sovaṇṇamayaṃ rathapañjaraṃ māpetvā ādāya agamaṃsu. Rājā disvā tuṭṭho – ‘‘kiṃ, bhante, kātabba’’nti?, Āha. Mahārāja amhākaṃ rukkhamūle añño isigaṇo nisinno, taṃ no rukkhamūlaṃ dāpehīti. Rājā purise pesetvā te nikkaḍḍhāpesi. Tāpasā aññamaññaṃ kalahaṃ katvā, ‘‘ananucchavikaṃ amhehi kata’’nti vippaṭisārino hutvā pabbatapādameva agamaṃsu. Tato devatā ‘‘ayaṃ rājā dvinnaṃ isigaṇānaṃ hatthato lañjaṃ gahetvā aññamaññaṃ kalahaṃ kārāpesī’’ti kujjhitvā mahāsamuddaṃ ubbaṭṭetvā tassa rañño vijitaṃ yojanasahassamattaṭṭhānaṃ samuddameva akaṃsūti.

‘‘Isīnamantaraṃ katvā, bharurājāti me sutaṃ;

Ucchinno saha raṭṭhehi, sa rājā vibhavaṅgato’’ti. (jā. 1.2.125) –

Evaṃ bhagavatā imasmiṃ atīte dassite yasmā buddhānaṃ nāma kathā okappaniyā hoti, ‘‘tasmā rājā attano kiriyaṃ sallakkhetvā anupadhāretvā mayā akattabbaṃ kammaṃ kata’’nti ‘‘gacchatha, bhaṇe, titthiye nikkaḍḍhathā’’ti nikkaḍḍhāpetvā cintesi – ‘‘mayā kārito vihāro nāma natthi, tasmiṃyeva ṭhāne vihāraṃ kāressāmī’’ti tesaṃ dabbasambhārepi adatvā vihāraṃ kāresi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.

2-3. Brāhmaṇasuttādivaṇṇanā

1008-9. Dutiye udayagāmininti attano samaye vaḍḍhigāminiṃ. Maraṇaṃ āgameyyāsīti maraṇaṃ iccheyyāsi, pattheyyāsi vā. Tatiyaṃ uttānameva.

4. Duggatibhayasuttavaṇṇanā

1010. Catutthe sabbaduggatibhayaṃ samatikkantoti manussadobhaggaṃ paṭikkhittaṃ.

5. Duggativinipātabhayasuttavaṇṇanā

1011. Pañcame sabbaduggativinipātabhayaṃ samatikkantoti manussadobhaggena saddhiṃ cattāro apāyā paṭikkhittā.

6. Paṭhamamittāmaccasuttavaṇṇanā

1012. Chaṭṭhe mittāti aññamaññassa gehe āmisaparibhogavasena vohāramittā. Amaccāti āmantanapaṭimantanairiyāpathādīsu ekato pavattakiccā. Ñātīti sassusasurapakkhikā. Sālohitāti samānalohitā bhātibhaginimātulādayo.

7. Dutiyamittāmaccasuttavaṇṇanā

1013. Sattame aññathattaṃ nāma pasādaññathattaṃ bhāvaññathattaṃ gatiaññathattaṃ lakkhaṇaññathattaṃ vipariṇāmaññathattanti anekavidhaṃ. Tattha mahābhūtesu bhāvaññathattaṃ adhippetaṃ. Suvaṇṇādibhāvena hi ghanasaṇṭhitāya pathavidhātuyā vilīyitvā udakabhāvaṃ āpajjamānāya purimabhāvo vigacchati, bhāvaññathattaṃ paññāyati. Lakkhaṇaṃ pana na vigacchati, kakkhaḷalakkhaṇāva hoti. Ucchurasādibhāvena ca yūsākārasaṇṭhitāya āpodhātuyā sussitvā ghanapathavibhāvaṃ āpajjamānāya purimabhāvo vigacchati, bhāvaññathattaṃ paññāyati. Lakkhaṇaṃ pana na vigacchati, ābandhanalakkhaṇāva hoti. Tatridaṃ aññathattanti ettha pana gatiaññathattaṃ adhippetaṃ, tañhi ariyasāvakassa natthi. Pasādaññathattampi natthiyeva, idha pana pasādaphalaṃ pakāsetuṃ gatiaññathattameva dassitaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Rājakārāmavaggo dutiyo.

3. Saraṇānivaggo

1-2. Paṭhamamahānāmasuttādivaṇṇanā

1017-18. Tatiyassa paṭhame iddhanti telamadhuphāṇitādīhi samiddhaṃ. Phītanti hatthūpagasīsūpagagīvūpagādialaṅkāravasena supupphitaṃ. Ākiṇṇamanussanti nirantaramanussaṃ. Sambādhabyūhanti byūhā vuccanti avinibbiddharacchāyo, yā paviṭṭhamaggeneva niggacchanti, tā sambādhā byūhā bahukā etthāti sambādhabyūhaṃ. Imināpi nagarassa ghanavāsameva dīpeti. Bhantenāti ito cito ca paribbhamantena uddhatacārinā. Dutiyaṃ uttānameva.

3. Godhasakkasuttavaṇṇanā



他们站在外面，观察着“他们究竟得到了什么”，看到“这就是我们的东西”，便想着“我们也将再次给予钱”，于是用神通变出金色的马车，带着这些回来了。国王看到后非常高兴，问：“尊者，我们该做什么？”国王回答：“陛下，我们在树下还有其他的圣者坐着，请不要给他们树下的地方。”国王派人将他们驱逐出去。修行者们互相争吵，因而心中生气，便直接去了山脚下。于是，神灵生气地说：“这个国王因抓住两个圣者的食物，导致他们互相争吵。”于是，神灵激起大海，造成国王的地方变成了海洋。
“在圣者之间，巴鲁国的国王被称为巴鲁；他与国家一起被消灭，国王被迫失去财富。”（《大经》1.2.125）
因此，佛陀在过去提到，佛陀的故事是可以传播的。“因此，国王思考他的行为，意识到我做了不该做的事情。”于是他对他们说：“去吧，尊者们，将他们驱逐出去。”于是他没有把食物给他们，而是在那个地方建造了一个园林。这里提到的就是这个。
2-3. 关于《婆罗门经》等的解释
1008-9. 第二部分提到“升起的道路”，是指在自己的时间里生长的道路。 “希望死亡”是指希望获得死亡，或希望实现死亡。 第三部分是简单的总结。
关于《堕落的危险》的解释
第四部分提到“所有的堕落的危险都被超越”，是指人类的分割被抵挡。
关于《堕落的再生危险》的解释
第五部分提到“所有的堕落的再生危险都被超越”，是指与人类的分割相结合的四个下界被抵挡。
关于《第一朋友与大臣》的解释
第六部分提到“朋友”，是指在彼此的家中因享用财物而形成的交谈朋友。 “大臣”是指在邀请与回应的过程中共同进行的工作。 “亲属”是指父母、兄弟、姐妹等。 “同血缘”是指同样的血缘关系的兄弟、姐妹、舅舅等。
关于《第二朋友与大臣》的解释
第七部分提到“其他的状态”是指信任的状态、情感的状态、去处的状态、特征的状态、变化的状态等多种形式。在这里，提到的是大地的状态。因为以黄金等的形式，因厚重的地球而被淹没，水的状态也随之消失，状态便显现出来。特征并没有消失，仍然保持着特征。以光明的状态，因形状的厚重而干枯，地球的状态也随之消失，状态便显现出来。特征并没有消失，仍然保持着特征。在这里提到的“其他的状态”是指去处的状态，因为圣者没有这样的状态。信任的状态也不存在，这里为了说明信任的结果，展示了去处的状态。其余的在各处都是简单的总结。
王宫章节的第二部分结束。
关于《归依的章节》
1-2. 关于《第一大名经》等的解释
1017-18. 第三部分提到“神通”，是指通过油、蜜、乳等而成的。 “繁荣”是指手头上、头上、身体上等装饰得当的。 “满是人群”是指人们不断地聚集。 “围绕的阵列”是指围绕着的防护，能够通过进入的道路而出来的，这些围绕的阵列在这里是非常多的。以此也显现出这个城市的繁华。 “尊者们”是指在这里到处游荡的人。 第二部分是简单的总结。
关于《牛的神通》的解释。

1019. Tatiye bhagavāva etaṃ jāneyya etehi dhammehi samannāgataṃ vā asamannāgataṃ vāti idaṃ so sakko tīhi dhammehi samannāgatassa puggalassa sotāpannabhāvaṃ, catūhi vā dhammehi samannāgatassa sotāpannabhāvaṃ bhagavāva jānātīti adhippāyena āha.

Kocideva dhammasamuppādo uppajjeyyāti kiñcideva kāraṇaṃ uppajjeyya. Ekato assa bhagavā, ekato bhikkhusaṅghoti yasmiṃ kāraṇe uppanne bhagavā bhikkhusaṅghena nānāladdhiko hutvā ekaṃ vādaṃ vadanto ekato assa, bhikkhusaṅghopi ekaṃ vadanto ekatoti attho. Tenevāhanti yaṃ vādaṃ tumhe vadetha, tamevāhaṃ gaṇheyyanti. Nanu ca ariyasāvakassa ratanattaye pasādanānattaṃ natthi, atha kasmā esa evamāhāti? Bhagavato sabbaññutāya. Evañhissa hoti ‘‘bhikkhusaṅgho attano asabbaññutāya ajānitvāpi katheyya, satthu pana aññāṇaṃ nāma natthī’’ti. Tasmā evamāha. Aññatra kalyāṇā aññatra kusalāti kalyāṇameva kusalameva vadāmi, na kalyāṇakusalavimuttanti. Apicassa anavajjanadoso esoti.

4. Paṭhamasaraṇānisakkasuttavaṇṇanā

1020. Catutthe idha mahānāma ekacco puggaloti idaṃ na kevalaṃ saraṇāni eva apāyato mutto, imepi puggalā muttāti dassetuṃ āraddhaṃ. Mattaso nijjhānaṃ khamantīti pamāṇena ca olokanaṃ khamanti. Iminā dhammānusārimaggaṭṭhapuggalaṃ dasseti. Agantā nirayanti maggaṭṭhapuggalo hi apāyato parimuttoti vā parimuccissatīti vā vattuṃ na vaṭṭati, parimuccatīti pana vattuṃ vaṭṭati. Yasmā ca parimuccati, tasmā gantā nāma na hotīti, ‘‘agantā’’ti vutto, na gacchatīti attho. Saddhāmattaṃ pemamattanti iminā saddhānusārimaggaṭṭhapuggalaṃ dasseti. Mahāsālāti samīpe ṭhiteva cattāro mahāsārarukkhe dassento āha. Maraṇakāle sikkhaṃ samādiyīti maraṇasamaye tīsu sikkhāsu paripūrakārī ahosīti dasseti.

5. Dutiyasaraṇānisakkasuttavaṇṇanā

1021. Pañcame dukkhettanti visamakhettaṃ. Dubbhūmanti ūsarabhūmiṃ loṇūpahataṃ. Khaṇḍānīti paribhinnāni. Pūtīnīti udakena temetvā pūtibhāvaṃ āpannāni. Vātātapahatānīti vātātapena hatattā nirojabhāvaṃ gatāni. Asārādānīti anādinnasārāni agahitasārāni. Asukhasayitānīti na koṭṭhādīsu pakkhipitvā suṭṭhu ṭhapitāni. Sukhasayitānīti ṭhapitaṭṭhānato cattāro māse acalitāni.

6. Paṭhamaanāthapiṇḍikasuttavaṇṇanā

1022. Chaṭṭhe ṭhānaso vedanā paṭippassambheyyāti khaṇena vedanā paṭippassambheyya. Micchāñāṇenāti micchāpaccavekkhaṇena micchāvimuttiyāti aniyyānikavimuttiyā. Tasmā saddhañca sīlañcāti gāthā vuttatthā eva. Yatra hi nāmāti yo nāma.

7. Dutiyaanāthapiṇḍikasuttavaṇṇanā

1023. Sattame samparāyikaṃ maraṇabhayanti samparāyahetukaṃ maraṇabhayaṃ gihisāmīcikānīti gihīnaṃ anucchavikāni. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Saraṇānivaggo tatiyo.

4. Puññābhisandavaggo

1. Paṭhamapuññābhisandasuttavaṇṇanā

1027. Catutthassa paṭhame puññābhisandā kusalābhisandāti puññanadiyo kusalanadiyo. Sukhassāhārāti sukhassa paccayā.

4. Paṭhamadevapadasuttavaṇṇanā

1030. Catutthe devapadānīti devānaṃ ñāṇena, devassa vā ñāṇena akkantapadāni. Visuddhiyāti visujjhanatthāya. Pariyodapanāyāti puriyodapanatthāya jotanatthāya. Imasmiṃ sutte cattāropi phalaṭṭhapuggalā visuddhaṭṭhena devā nāma jātā.

8. Vassasuttavaṇṇanā

1034. Aṭṭhame pāraṃgantvāti pāraṃ vuccati nibbānaṃ, taṃ patvāti attho. Āsavānaṃ khayāya saṃvattantīti na paṭhamaṃ nibbānaṃ gantvā pacchā saṃvattanti, gacchamānā eva saṃvattanti. Desanā pana evaṃ katā.

10. Nandiyasakkasuttavaṇṇanā

1036. Dasame divā pavivekāya rattiṃ paṭisallānāyāti divā pavivekatthāya rattiṃ paṭisallānatthāya . Dhammā na pātubhavantīti samathavipassanā dhammā na uppajjanti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Puññābhisandavaggo catuttho.

5. Sagāthakapuññābhisandavaggo

1. Paṭhamaabhiasandasuttavaṇṇanā



第三部分佛陀知道这些人是否具备这些法，或者不具备这些法。这是因为他知道三种法具备的人的初果，或者四种法具备的人的初果。
“或许，有某种因缘会产生法。”佛陀与比丘僧团是同在一处的，因缘出现时，佛陀与比丘僧团在同一处说出一个道理，意思是佛陀与比丘僧团在同一处说出一个道理。因此，“你们所说的道理，我也会接受。”难道圣弟子对于三宝的信任和依赖没有不同吗？那么，为什么他会这样说呢？这是因为佛陀的无上智慧。正因如此，“比丘僧团因其无知而说出某些话，但尊者却没有无知。”因此，他才这样说。除了善法，除了善行，我只说善法与善行，而不说善法与善行的解脱。对此他并没有过失的缺陷。
关于《第一归依的不可动摇》的解释
第四部分提到“在这里，伟大的名号某个人”，这是为了说明不仅仅是归依者从下界解脱，这些人也解脱了。微不足道的观察是可以忍受的。通过这一点，显示出依法而行的人的状态。未到达地狱的行者，不能说从下界解脱，或将会解脱。因为他是解脱的，所以不称为“未到达”，意思是他不再去。
“只要有信心和爱心”，通过这一点，显示出依信而行的人的状态。伟大的四棵树在旁边，显示出伟大的树木。临终时，能够在死亡时完成三种学习。
关于《第二归依的不可动摇》的解释
第五部分提到“苦田”，是指不平的田地。 “难以耕作的土壤”，是指受到盐害的土地。 “破碎的”，是指被打碎的。 “腐烂的”，是指被水浸泡而变得腐烂的。 “被风和热所侵害的”，是指因风热而变得无病的。 “没有果实的”，是指没有收成的，未获得果实的。 “不幸的”，是指没有被投放到某个地方而被妥善安置的。 “幸福的”，是指在安放的地方四个月未动摇的。
关于《第一安那皮迪卡》的解释
第六部分提到“在某个地方，感受应当被抑制”，是指瞬间感受应当被抑制。 “错误的理解”，是指错误的反思和错误的解脱，属于不正当的解脱。因此，信心与戒律的道理如前所述。 “在这里”，是指所说的。
关于《第二安那皮迪卡》的解释
第七部分提到“未来的死亡恐惧”，是指因未来而生的死亡恐惧，指的是家庭的恐惧。其他的在各处都是简单的总结。
归依的章节第三部分结束。
关于《善业的因缘》章节
关于《第一善业的因缘》的解释
第四部分的第一段提到“善业的因缘”，是指善的水流与善的水流。 “幸福的因缘”，是指幸福的条件。
关于《第一天神的名号》的解释
第四部分提到“天神的名号”，是指天神的智慧，或天的智慧所显现的名号。 “清净的”，是指为了清净而存在。 “洗净的”，是指为了洗净而存在，照亮的。 在这部经中，四种果位的清净者被称为天神。
关于《雨的经文》的解释
第八部分提到“跨越”，是指涅槃，达到的意思。 “为了消灭烦恼”，是指在达到涅槃之前，烦恼并未消失，正在消失中。 然而，教法是这样讲的。
关于《南迪亚神的经文》的解释
第十部分提到“白天的独处和夜晚的静修”，是指为了白天的独处而进行夜晚的静修。 “法不显现”，是指静止与内观的法不再出现。其余的在各处都是简单的总结。
善业的因缘章节第四部分结束。
关于《以歌颂善业的因缘》章节
关于《第一善业的因缘》的解释。

1037. Pañcamassa paṭhame asaṅkhyeyyoti āḷhakagaṇanāya asaṅkhyeyyo, yojanavasena panassa saṅkhyā atthi. Bahubheravanti saviññāṇakaaviññāṇakānaṃ bheravārammaṇānaṃ vasena bahubheravaṃ. Puthūti bahu. Savantīti sandamānā. Upayantīti upagacchanti.

2. Dutiyaabhisandasuttavaṇṇanā

1038. Dutiye yatthimā mahānadiyo saṃsandanti samentīti yasmiṃ saṃbhajje etā mahānadiyo ekībhavanti, nirantarā bhavantīti attho.

3. Tatiyaabhisandasuttavaṇṇanā

1039. Tatiye puññakāmoti puññatthiko. Kusale patiṭṭhitoti maggakusale patiṭṭhito. Bhāveti maggaṃ amatassa pattiyāti nibbānassa pāpuṇanatthaṃ arahattamaggaṃ bhāveti. Dhammasārādhigamoti dhammasāro vuccati ariyaphalaṃ dhammasāro, adhigamo assāti dhammasārādhigamo, adhigataphaloti attho. Khaye ratoti kilesakkhaye rato.

4. Paṭhamamahaddhanasuttavaṇṇanā

1040. Catutthe aḍḍho mahaddhanoti sattavidhena ariyadhanena aḍḍho ceva mahaddhano ca. Teneva bhogena mahābhogo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Sagāthakapuññābhisandavaggo pañcamo.

6. Sappaññavaggo

2. Vassaṃvuttasuttavaṇṇanā

1048. Chaṭṭhassa dutiye ayamadhippāyo – sotāpanno bhikkhu ettakena vosānaṃ anāpajjitvā tāneva indriyabalabojjhaṅgāni samodhānetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā sakadāgāmimaggaṃ pāpuṇissati, sakadāgāmī anāgāmimaggaṃ, anāgāmī arahattamagganti imamatthaṃ sandhāya bhagavatā imasmiṃ sutte sāsane tanti paveṇī kathitāti.

3. Dhammadinnasuttavaṇṇanā

1049. Tatiye dhammadinnoti sattasu janesu eko. Buddhakālasmiñhi dhammadinno upāsako, visākho upāsako, uggo gahapati, citto gahapati, hatthako āḷavako, cūḷaanāthapiṇḍiko, mahāanāthapiṇḍikoti ime satta janā pañcasataupāsakaparivārā ahesuṃ. Etesu esa aññataro.

Gambhīrāti dhammagambhīrā sallasuttādayo. Gambhīratthāti atthagambhīrā cetanāsuttantādayo. Lokuttarāti lokuttaratthadīpakā asaṅkhatasaṃyuttādayo. Suññatappaṭisaṃyuttāti sattasuññatādīpakā khajjanikasuttantādayo. Upasampajja viharissāmāti paṭilabhitvā viharissāma. Evañhi vo, dhammadinna, sikkhitabbanti evaṃ tumhehi candopamapaṭipadaṃ rathavinītapaṭipadaṃ moneyyapaṭipadaṃ mahāariyavaṃsapaṭipadaṃ pūrentehi sikkhitabbaṃ. Iti satthā imesaṃ upāsakānaṃ asayhabhāraṃ āropesi. Kasmā ? Ete kira na attano bhūmiyaṃ ṭhatvā ovādaṃ yāciṃsu, avisesena pana sabbabhāraṃ ukkhipituṃ samatthā viya ‘‘ovadatu no, bhante, bhagavā’’ti yāciṃsu. Tena tesaṃ satthā asayhabhāraṃ āropento evamāha. Na kho netanti na kho etaṃ. Nakāro panettha byañjanasandhimattamevāti veditabbo. Tasmāti yasmā idāni attano bhūmiyaṃ ṭhatvā ovādaṃ yācatha, tasmā.

4. Gilānasuttavaṇṇanā

1050. Catutthe na kho panetanti na kho amhehi etaṃ. Sappañño upāsakoti sotāpanno adhippeto. Assāsanīyehi dhammehīti assāsakarehi dhammehi. Assāsatāyasmāti assāsatu āyasmā. Mārisoti maraṇapaṭibaddho. Maraṇadhammoti maraṇasabhāvo. Adhimocehīti ṭhapehi. Adhimocitanti ṭhapitaṃ. Evaṃvimuttacittassāti evaṃ arahattaphalavimuttiyā vimuttacittassa. Yadidaṃ vimuttiyā vimuttanti yaṃ idaṃ vimuttiṃ ārabbha vimuttiyā nānākaraṇaṃ vattabbaṃ siyā, na taṃ vadāmi. Bhikkhusaṅghassa hi cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇavattesu ceva asītikkhandhakavattesu cāti āgamanīyaguṇesu pamāṇaṃ nāma natthi, paṭividdhe pana magge vā phale vā upāsakānañca bhikkhūnañca nānākaraṇaṃ natthi.

9. Paññāpaṭilābhasuttavaṇṇanā

1055. Navame paññāpaṭilābhāya saṃvattantīti ettha satta sekkhā paññaṃ paṭilabhanti nāma, khīṇāsavo paṭiladdhapañño nāmāti veditabbo. Parato paññābuddhiyātiādīsupi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Sappaññavaggo chaṭṭho.

7. Mahāpaññavaggo

1. Mahāpaññāsuttavaṇṇanā



第五部分的第一段提到“不可计数”，是指通过阿拉卡的计算而得出的不可计数的，按约定的方式是可以计算的。 “众多的吼声”，是指有意识和无意识的吼声所形成的众多吼声。 “普遍的”是指众多的。 “相聚的”是指聚集在一起的。 “接近的”是指前来。
关于《第二善业的因缘》的解释
第二部分提到“在这里，伟大的河流相互交汇”，是指这些伟大的河流在汇聚时，彼此结合为一体，意指它们是不断存在的。
关于《第三善业的因缘》的解释
第三部分提到“善业的愿望”，是指追求善业的。 “在善法上建立”的是指在通往善法的道路上建立。 “发展通往无死的道路”，是指为了达到涅槃而发展阿罗汉道。 “法的真实获得”，是指法的真实被称为圣果，获得的意思。 “在灭尽中喜悦”，是指在烦恼灭尽中感到快乐。
关于《第一富有者》的解释
第四部分提到“富有的”，是指通过七种圣财而富有，既是富有也是非常富有。因此，他因财富而成为伟大的富豪。其余部分在各处都是简单的总结。
善业的因缘章节第五部分结束。
关于《智慧者的章节》
关于《雨的说法》的解释
第六部分的第二段提到“这是指意图——初果的比丘在获得这些力量后，能够调和这些力量，增进内观，最终达到初果，初果者能够达到二果，二果者能够达到无生果”，这是佛陀在这部经中所说的教法。
关于《法的光辉》的解释
第三部分提到“法的光辉”，是指在七个人中有一个人。在佛陀的时代，有一个名叫达摩光辉的居士，有一个名叫维萨卡的居士，有一个名叫乌戈的富人，有一个名叫吉托的富人，有一个名叫哈萨卡的阿拉瓦卡，有一个名叫小阿那皮迪卡，有一个名叫大阿那皮迪卡的七人，他们有五百个居士的随众。在这些人中，有一个人。
“深邃的”，是指法的深邃，如《箭经》等。 “深邃的意义”，是指意义的深邃，如《意念经》等。 “超越世俗的”，是指超越世俗的意义，如《无形法》等。 “空的联系”，是指与七种空性相关的，如《破坏经》等。“我将住在得到的地方”，是指在得到后将住在那。正因如此，你们，达摩光辉，应当学习。正如你们应当修习月亮般的道路、驾驭车马的道路、智慧者的道路、伟大的圣族的道路。于是，导师便将这些重担加在这些居士身上。为什么呢？因为他们并没有在自己的土地上请求教导，而是以一种无差别的方式请求承担所有的重担，仿佛“请您教导我们，尊者，佛陀”。因此，导师将重担加在他们身上。
关于《病者的说法》的解释
第四部分提到“这并不是我们的”，是指这并不是我们所拥有的。 “智慧的居士”，是指初果者。 “以教法为安慰”，是指以教法为安慰的教法。 “安慰的尊者”，是指尊者应当安慰。 “死亡者”，是指与死亡相关的。 “死亡的法”，是指死亡的本质。 “安住的”，是指安住。 “被安住的”，是指被安住的。 “如此解脱的心”，是指通过阿罗汉果的解脱而解脱的心。 “无论如何，这种解脱”，是指关于这种解脱所应当说的各种情况，而我不对此进行说明。对于比丘僧团来说，在圣地的经文和八十个戒律的经文中，所应当到达的品质是没有可比拟的，而在所经历的道路或果位中，对于居士和比丘来说，没有可比拟的。
关于《智慧的获得》的解释
第九部分提到“为了获得智慧”，是指在这里有七位修行者获得智慧，称为“已灭尽者获得智慧”。在其他地方也有类似的情况。其余部分在各处都是简单的总结。
智慧的章节第六部分结束。
关于《伟大的智慧的章节》
关于《伟大的智慧》的解释。

1058. Sattame mahāpaññatāya saṃvattantītiādīsu ‘‘mahante atthe pariggaṇhātīti mahāpaññā’’tiādinā paṭisambhidāyaṃ (paṭi. ma. 2.4) vuttanayeneva sabbattha sabbapadesu attho veditabbo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Sotāpattisaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

12. Saccasaṃyuttaṃ

1. Samādhivaggo

1. Samādhisuttavaṇṇanā

1071. Saccasaṃyuttassa paṭhame samādhiṃ, bhikkhaveti te kira bhikkhū cittekaggatāya parihāyanti, atha nesaṃ satthā – ‘‘evamete cittekaggataṃ labhitvā, kammaṭṭhānaṃ vaḍḍhetvā, visesaṃ pāpuṇissantī’’ti imaṃ desanaṃ ārabhi. Tasmātiha, bhikkhave, ‘‘idaṃ dukkha’’nti yogo karaṇīyoti ettha yathābhūtādivasena kāraṇacchedo veditabbo. Idañhi vuttaṃ hoti – bhikkhave, yasmā samāhito bhikkhu cattāri saccāni yathābhūtaṃ pajānāti, tasmā tumhehi ca samāhitehi catunnaṃ saccānaṃ yathābhūtaṃ pajānanatthāya ‘‘idaṃ dukkha’’nti yogo karaṇīyo. Tathā yasmā cattāri saccāni tathāgatasseva pātubhāvā pākaṭāni honti, yasmā ca tathāgatena suvibhattāni, yasmā ca tesu aparimāṇā vaṇṇā aparimāṇāni padabyañjanāni, yasmā ca tesaṃ appaṭividdhattā vaṭṭaṃ vaḍḍhati, tesaṃ paṭividdhakālato paṭṭhāya na vaḍḍhati, tasmā ‘‘evaṃ no vaṭṭaṃ na vaḍḍhissatī’’ti tumhehi ‘‘idaṃ dukkha’’nti yogo karaṇīyo.

2. Paṭisallānasuttavaṇṇanā

1072. Dutiyaṃ kāyavivekavikalānaṃ kāyavivekapaṭilābhatthāya vuttaṃ.

3. Paṭhamakulaputtasuttādivaṇṇanā

1073-75. Tatiye abhisamayāyāti abhisamayatthāya. Samaṇabrāhmaṇāti cettha sāsanāvacarā adhippetā. Tathā catutthapañcamesu, tena tena abhilāpena bujjhanakānaṃ pana ajjhāsayenetāni vuttāni.

6. Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā

1076. Chaṭṭhe abhisambuddhaṃ pakāsesunti abhisambuddho ahanti evaṃ attānaṃ abhisambuddhaṃ pakāsayiṃsu. Imasmiñhi sutte sabbaññubuddhā ca samaṇagahaṇena gahitā.

10. Tiracchānakathāsuttavaṇṇanā



第七部分提到“因伟大的智慧而出现”，在这些句子中，“伟大的智慧是指能够理解重大意义的智慧”，根据《法门论》的说法，所有地方的意义都应被理解。其余部分在各处都是简单的总结。
初果的章节已结束。
关于《真理的结合》
关于《定的章节》
关于《定的经文》的解释
在《真理的结合》的第一部分提到“定”，比丘们因专注而失去，佛陀于是开始了这个教导：“这样，他们获得了专注，增进了修行，最终会达到特殊的境界。”因此，在这里，比丘们应当修习“这是苦”，在这里应当理解因果关系。因为佛陀说：“比丘们，由于专注的比丘能够如实理解四个真理，因此，你们也应当在专注的状态下理解这四个真理的真实情况，修习‘这是苦’。”同样，由于四个真理的出现是由如来所显现的，且如来将其清晰地阐述，且在这些真理中没有任何限制的描述，且因这些真理的理解而使轮回增长，因此，从被理解的时刻起并不会增长，所以“这样轮回不会增长”，因此你们应当修习“这是苦”。
关于《独处的经文》的解释
第二部分提到“为获得身体的独处而说”。
关于《第一族子经》等的解释
1073-75. 第三部分提到“为获得理解而说”。“修行者和婆罗门”在这里是指与教法相关的。如此在第四和第五部分中，分别根据各自的愿望而说出这些内容。
关于《第二修行者和婆罗门经》的解释
第六部分提到“显现为已觉悟”，是指显现出自我已觉悟的状态。在这部经中，所有的全知觉悟者也因接受修行而被接受。
关于《动物谈话经》的解释。

1080. Dasame anekavihitanti anekavidhaṃ. Tiracchānakathanti aniyyānikattā saggamokkhamaggānaṃ tiracchānabhūtaṃ kathaṃ. Rājakathantiādīsu rājānaṃ ārabbha ‘‘mahāsammato mandhātā dhammāsoko evaṃ mahānubhāvo’’tiādinā nayena pavattakathā rājakathā. Esa nayo corakathādīsu. Tesu ‘‘asuko rājā abhirūpo dassanīyo’’tiādinā nayena gehasitakathāva tiracchānakathā hoti. ‘‘Sopi nāma evaṃ mahānubhāvo khayaṃ gato’’ti evaṃ pavattā pana kammaṭṭhānabhāve tiṭṭhati. Coresupi ‘‘mūladevo evaṃ mahānubhāvo meghamālo evaṃ mahānubhāvo’’ti tesaṃ kammaṃ paṭicca ‘‘aho sūrā’’ti gehasitakathāva tiracchānakathā. Yuddhepi bhāratayuddhādīsu ‘‘asukena asuko evaṃ mārito evaṃ viddho’’ti kāmassādavaseneva kathā tiracchānakathā, ‘‘tepi nāma khayaṃ gatā’’ti evaṃ pavattā pana sabbattha kammaṭṭhānameva hoti. Apica annādīsu ‘‘evaṃ vaṇṇavantaṃ gandhavantaṃ rasavantaṃ phassasampannaṃ khādimha bhuñjimha pivimha paribhuñjimhā’’ti kāmassādavasena kathetuṃ na vaṭṭati. Sātthakaṃ pana katvā ‘‘pubbe evaṃ vaṇṇādisampannaṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ sayanaṃ mālaṃ gandhaṃ vilepanaṃ sīlavantānaṃ adamha, cetiye pūjaṃ akarimhā’’ti kathetuṃ vaṭṭati.

Ñātikathādīsupi ‘‘amhākaṃ ñātakā sūrā samatthā’’ti vā, ‘‘pubbe mayaṃ evaṃ vicitrehi yānehi vicarimhā’’ti vā assādavasena vattuṃ na vaṭṭati. Sātthakaṃ pana katvā ‘‘tepi no ñātakā khayaṃ gatā’’ti vā, ‘‘pubbe mayaṃ evarūpā upāhanā saṅghassa adamhā’’ti vā kathetabbā. Gāmakathādīsupi suniviṭṭhadunniviṭṭhasubhikkhadubbhikkhādivasena vā ‘‘asukagāmavāsino sūrā samatthā’’ti vā evaṃ assādavasena vattuṃ na vaṭṭati, sātthakaṃ pana katvā ‘‘saddhā pasannā’’ti vā, ‘‘khayaṃ gatā’’ti vā vattuṃ vaṭṭati. Nigamanagarajanapadakathāsupi eseva nayo.

Itthikathāpi vaṇṇasaṇṭhānādīni paṭicca assādavasena vattuṃ na vaṭṭati, ‘‘saddhā pasannā khayaṃ gatā’’ti evameva vaṭṭati. Sūrakathāpi ‘‘nandimitto nāma yodho sūro ahosī’’ti assādavasena vattuṃ na vaṭṭati, ‘‘saddho pasanno ahosi, khayaṃ gato’’ti evameva vaṭṭati. Surākathātipi pāṭho. Sāpi cesā surākathā ‘‘evarūpā nāma surā pītā ratijananī hotī’’ti assādavaseneva na vaṭṭati, ādīnavavasena pana ‘‘ummattakasaṃvattanikā’’tiādinā nayena vaṭṭati. Visikhākathāpi ‘‘asukavisikhā suniviṭṭhā dunniviṭṭhā’’ti vā, ‘‘asukavisikhāya vāsino sūrā samatthā’’ti vā assādavaseneva vattuṃ na vaṭṭati, ‘‘saddhā pasannā khayaṃ gatā’’ti eccevaṃ vaṭṭati. Kumbhaṭṭhānakathāti udakatitthakathā vuccati, kumbhadāsikathā vā. Sāpi ‘‘pāsādikā naccituṃ gāyituṃ chekā’’ti assādavasena na vaṭṭati, ‘‘saddhā pasannā’’tiādinā nayeneva vaṭṭati.

Pubbapetakathāti atītañātikathā. Tattha vattamānañātikathāsadisova vinicchayo. Nānattakathāti purimapacchimakathāhi vimuttā avasesā nānāsabhāvā niratthakakathā. Lokakkhāyikāti ‘‘ayaṃ loko kena nimmito, asukena nāma nimmito, kāko seto aṭṭhīnaṃ setattā, balākā rattā lohitassa rattattā’’ti evamādikā lokāyatavitaṇḍasallāpakathā. Samuddakkhāyikā nāma ‘‘kasmā samuddo sāgaro, sāgaradevena khanitattā sāgaro, khato meti hatthamuddāya niveditattā samuddo’’ti evamādikā niratthakasamuddakkhāyikakathā. Iti bhavo iti abhavoti yaṃ vā taṃ vā niratthakakāraṇaṃ vatvā pavattitakathā itibhavābhavakathā. Ettha ca bhavoti sassataṃ, abhavoti ucchedaṃ. Bhavoti vuddhi, abhavoti hāni. Bhavoti kāmasukhaṃ, abhavoti attakilamatho. Iti imāya chabbidhāya itibhavābhavakathāya saddhiṃ bāttiṃsa tiracchānakathā nāma honti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Paṭhamo vaggo.

2. Dhammacakkappavattanavaggo

1. Dhammacakkappavattanasuttavaṇṇanā



第十部分提到“多种说法”，是指多种不同的说法。关于动物谈话的，是指由于不正当的缘故，关于天界、解脱、道路的动物谈话。关于国王的谈话等，提到国王的故事是以“伟大的明智的曼达哈塔，法的阿索卡，这样的伟大者”为开头的。这个道理同样适用于盗贼的谈话。在这些谈话中，“某位国王美丽而引人注目”的说法，实际上是家庭的谈话，属于动物谈话。“他也是这样伟大的有德者，已灭尽”的说法，实际上是关于修行的。关于盗贼的谈话中，“根本的神，伟大的有德者，云神，伟大的有德者”的说法，因而“哎呀，勇敢的人”的家庭谈话也是动物谈话。在战争中，比如巴拉塔战争等，“某某被某某杀死，某某受了伤”的说法，仅仅是因果的谈话，而“他们也确实已经灭尽”的说法，实际上是关于修行的。关于食物等的说法，“我们吃了美丽的、芬芳的、美味的、触感丰富的食物，享用过后”的说法是不合适的。而在有意义的情况下，“我们曾经享用过美丽的食物、饮料、衣物、床榻、花环、香料、对有德者的供养”等的说法是合适的。
关于亲属的谈话等，“我们的亲属是勇敢的、能干的”或“我们曾经乘坐各种奇特的交通工具周游”的说法是不合适的。而在有意义的情况下，“他们也不是亲属，已灭尽”的说法或“我们曾经以这样的方式供养僧团”的说法是应当说的。在村庄的谈话中，以良好的或不良的、丰饶或贫瘠的为基础的说法，“某村的居民是勇敢的、能干的”的说法是不合适的，而在有意义的情况下，“信心坚定”或“已灭尽”的说法是合适的。关于城市、国家、乡镇的谈话也同样如此。
关于女性的谈话，基于容貌等的说法是不合适的，而“信心坚定，已灭尽”的说法是合适的。关于酒的谈话，“南迪米托是勇敢的战士”这样的说法是不合适的，而“他是有信心的，已灭尽”的说法是合适的。关于酒的谈话也有这样的说法。关于酒的谈话，“这样的酒是夜晚的母亲”的说法是不合适的，而基于不幸的说法如“因疯狂而引发”的说法是合适的。关于箭的谈话，“某箭是良好的或不良好的”的说法是不合适的，而“信心坚定，已灭尽”的说法是合适的。关于水的谈话是指关于水的地方，或是关于水的说法。关于水的谈话，“美丽的舞者能够跳舞、歌唱”的说法是不合适的，而“信心坚定”的说法是合适的。
关于过去的谈话是指关于过去的亲属。在这里的谈话与正在进行的亲属谈话相似。关于多样的谈话是指从前的和后来的谈话中解脱出来的，其余的都是无意义的谈话。关于世界的灭尽的谈话是指“这个世界是由谁创造的，某某创造的，白色的乌鸦的骨头是白色的，红色的乌鸦的骨头是红色的”的说法等，这类是属于世俗的争论。关于海的灭尽的谈话是指“为什么海是大海，因海神的开采而成大海，因手的抬起而被称为海”的说法等，这类是属于无意义的海的灭尽的谈话。如此，关于存在与不存在的说法是基于无意义的原因而产生的，存在与不存在的谈话是这样。这里的“存在”是指永恒，“不存在”是指消灭。“存在”是指增长，“不存在”是指减少。“存在”是指欲望的快乐，“不存在”是指自我折磨。由此可知，关于存在与不存在的谈话共有三十种动物谈话。其余部分在各处都是简单的总结。
第一部分结束。
关于《法轮的转动》的章节
关于《法轮转动经》的解释。

1081. Dutiyassa paṭhame bārāṇasiyanti evaṃnāmake nagare. Isipatane migadāyeti isīnaṃ patanuppatanavasena evaṃladdhanāme migānaṃ abhayadānavasena dinnattā migadāyasaṅkhāte ārāme. Ettha hi uppannuppannā sabbaññuisayo patanti, dhammacakkappavattanatthaṃ nisīdantīti attho. Nandamūlakapabbhārato sattāhaccayena nirodhasamāpattito vuṭṭhitā anotattadahe katamukhadhovanādikiccā ākāsena āgantvā paccekabuddhaisayopettha otaraṇavasena patanti, uposathatthañca anuposathatthañca sannipatanti, gandhamādanaṃ paṭigacchantāpi tatova uppatantīti iminā isīnaṃ patanuppatanavasena taṃ ‘‘isipatana’’nti vuccati.

Āmantesīti dīpaṅkarapādamūle katābhinīhārato paṭṭhāya pāramiyo pūrento anupubbena pacchimabhave katābhinikkhamano anupubbena bodhimaṇḍaṃ patvā tattha aparājitapallaṅke nisinno mārabalaṃ bhinditvā paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussaritvā majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhetvā pacchimayāmāvasāne dasasahassilokadhātuṃ unnādento sabbaññutaṃ patvā satta sattāhāni bodhimaṇḍe vītināmetvā mahābrahmunā āyācitadhammadesano buddhacakkhunā lokaṃ voloketvā lokānuggahena bārāṇasiṃ gantvā pañcavaggiye saññāpetvā dhammacakkaṃ pavattetukāmo āmantesi.

Dveme, bhikkhave, antāti dve ime, bhikkhave, koṭṭhāsā. Imassa pana padassa saha samudāhārena samudāhāranigghoso heṭṭhā avīciṃ upari bhavaggaṃ patvā dasasahassilokadhātuṃ pattharitvā aṭṭhāsi. Tasmiṃyeva samaye aṭṭhārasakoṭisaṅkhā brahmāno samāgacchiṃsu, pacchimadisāya sūriyo atthameti, pācīnadisāya āsāḷhanakkhattena yutto puṇṇacando uggacchati. Tasmiṃ samaye bhagavā imaṃ dhammacakkappavattanasuttaṃ ārabhanto ‘‘dveme, bhikkhave, antā’’tiādimāha.

Tattha pabbajitenāti gihisaṃyojanaṃ chinditvā pabbajjupagatena. Na sevitabbāti na vaḷañjetabbā . Yo cāyaṃ kāmesu kāmasukhallikānuyogoti yo ca ayaṃ vatthukāmesu kilesakāmasukhassa anuyogo. Hīnoti lāmako. Gammoti gāmavāsīnaṃ santako. Pothujjanikoti andhabālajanena āciṇṇo. Anariyoti na ariyo na visuddho na uttamo na vā ariyānaṃ santako. Anatthasaṃhitoti na atthasaṃhito, hitasukhāvahakāraṇaṃ anissitoti attho. Attakilamathānuyogoti attano kilamathassa anuyogo, attano dukkhakaraṇanti attho. Dukkhoti kaṇṭakāpassayaseyyādīhi attamāraṇehi dukkhāvaho.

Paññācakkhuṃ karotīti cakkhukaraṇī. Dutiyapadaṃ tasseva vevacanaṃ. Upasamāyāti kilesūpasamatthāya. Abhiññāyāti catunnaṃ saccānaṃ abhijānanatthāya. Sambodhāyāti tesaṃyeva sambujjhanatthāya. Nibbānāyāti nibbānasacchikiriyāya. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ heṭṭhā tattha tattha vuttameva. Saccakathāpi sabbākāreneva visuddhimagge (visuddhi. 

第二部分提到“瓦拉纳西”，是指这个名字的城市。关于“伊希帕塔纳的野鹿”，是指因圣者的降临而得名的野鹿，因为给予了野鹿安全的庇护。这里确实是因每一个出现的全知者而降临，意指他们坐在这里以便转动法轮。由于从南达木拉的山脉，经过七天的涅槃定而出，经过清洗面孔等的工作，借由天空降临，前往此地的独觉佛陀们也因此降临，参与了安居日与非安居日的聚会，前往甘德哈马达那的众生也从那里飞来，因此被称为“伊希帕塔纳”。
“召唤”是指从地藏菩萨的脚下开始，逐渐积累圆满的波罗蜜，逐渐在后世完成，最终抵达菩提树，坐在无败的宝座上，破坏魔王的力量，回忆起前生，清净中间的天眼，最后在后世升起十千个世界，获得全知，经过七天在菩提树下度过，因大梵天的请求而开始讲法，观察世界，因恩惠而前往瓦拉纳西，召集五位同伴，准备转动法轮。
“有两个，比丘们，边界”，这两个，比丘们，是两个地方。与这个词相应的聚集声响，向下通往无间地狱，向上通往天界，扩展至十千个世界。就在那时，十八个种类的天人聚集在一起，西方的太阳正在落下，东南方在阿萨拉星的影响下，圆满的月亮正在升起。在那个时刻，佛陀开始讲述《法轮转动经》，说：“有两个，比丘们，边界”。
在这里，出家者是指切断世俗的束缚而出家的。不可被利用是指不可被轻视。此处的“欲望”是指对世俗欲望的追求。低劣的意思是卑微的。村庄的意思是指村民的后裔。普通人是指被盲目和愚笨所占有。非圣者是指既不是圣者，也不是清净的，或不是优秀的，或不是圣者的后裔。无益的意味着没有利益，因有益的原因而不依赖。自我折磨的追求是指对自己痛苦的追求。痛苦是指因刺痛、折磨等而带来的痛苦。
“使智慧之眼清晰”是指开启智慧之眼。第二个词的意思也是如此。为了安宁是指为了克服烦恼。为了知道是指为了理解四个真理。为了觉悟是指为了证得四个真理。为了涅槃是指为了实现涅槃的目的。其余的内容在这里应当如前所述。关于真理的讲述也应当以相同的方式进行。

2.529) vitthāritā.

Tiparivaṭṭanti saccañāṇakiccañāṇakatañāṇasaṅkhātānaṃ tiṇṇaṃ parivaṭṭānaṃ vasena tiparivaṭṭaṃ. Ettha hi ‘‘idaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ, idaṃ dukkhasamudaya’’nti evaṃ catūsu saccesu yathābhūtaṃ ñāṇaṃ saccañāṇaṃ nāma. Tesuyeva ‘‘pariññeyyaṃ pahātabba’’nti evaṃ kattabbakiccajānanañāṇaṃ kiccañāṇaṃ nāma. ‘‘Pariññātaṃ pahīna’’nti evaṃ tassa tassa kiccassa katabhāvajānanañāṇaṃ katañāṇaṃ nāma. Dvādasākāranti tesaṃyeva ekekasmiṃ sacce tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ ākārānaṃ vasena dvādasākāraṃ. Ñāṇadassananti etesaṃ tiparivaṭṭānaṃ dvādasannaṃ ākārānaṃ vasena uppannañāṇasaṅkhātaṃ dassanaṃ. Dhammacakkhunti aññattha tayo maggā tīṇi ca phalāni dhammacakkhu nāma honti, idha paṭhamamaggova.

Dhammacakketi paṭivedhañāṇe ceva desanāñāṇe ca. Bodhipallaṅke nisinnassa hi catūsu saccesu uppannaṃ dvādasākāraṃ paṭivedhañāṇampi, isipatane nisinnassa dvādasākārāya saccadesanāya pavattitaṃ desanāñāṇampi dhammacakkaṃ nāma. Ubhayampi hetaṃ dasabalassa ure pavattañāṇameva. Imāya desanāya pakāsentena bhagavatā dhammacakkaṃ pavattitaṃ nāma. Taṃ panetaṃ dhammacakkaṃ yāva aññāsikoṇḍaññatthero aṭṭhārasahi brahmakoṭīhi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāti , tāva naṃ bhagavā pavatteti nāma, patiṭṭhite ca pavattitaṃ nāma. Taṃ sandhāya pavattite ca pana bhagavatā dhammacakke bhummā devā saddamanussāvesuntiādi vuttaṃ.

Tattha bhummāti bhūmaṭṭhakadevatā. Saddamanussāvesunti ekappahāreneva sādhukāraṃ datvā – ‘‘etaṃ bhagavatā’’tiādīni vadantā anusāvayiṃsu. Obhāsoti sabbaññutaññāṇobhāso. So hi tadā devānaṃ devānubhāvaṃ atikkamitvā virocittha. Aññāsi vata, bho, koṇḍaññoti imassapi udānassa udāhāranigghoso dasasahassilokadhātuṃ pharitvā aṭṭhāsi.

9. Saṅkāsanasuttavaṇṇanā

1089. Navame aparimāṇā vaṇṇāti appamāṇāni akkharāni. Byañjanāti tesaṃyeva vevacanaṃ, vaṇṇānaṃ vā ekadesā yadidaṃ byañjanā nāma. Saṅkāsanāti vibhattiyo. Ekamekasmiñhi sacce sabbākārena vitthāriyamāne vaṇṇādīnaṃ anto nāma natthi. Tasmā evamāha.

10. Tathasuttavaṇṇanā

1090. Dasame sabhāvāvijahanaṭṭhena tathaṃ. Dukkhañhi dukkhameva vuttaṃ. Sabhāvassa amoghatāya avitathaṃ. Na hi dukkhaṃ adukkhaṃ nāma hoti. Aññabhāvānupagamena anaññathaṃ. Na hi dukkhaṃ samudayādibhāvaṃ upagacchati. Samudayādīsupi eseva nayoti.

Dhammacakkappavattanavaggo dutiyo.

3. Koṭigāmavaggo

1. Koṭigāmasuttavaṇṇanā

1091. Tatiyassa paṭhame ananubodhāti ananubujjhanena. Appaṭivedhāti appaṭivijjhanena.

2. Dutiyakoṭigāmasuttavaṇṇanā

1092. Dutiye cetovimutti paññāvimuttīti phalasamāpattiphalapaññānaṃ nāmaṃ.

7. Tathasuttavaṇṇanā

1097. Sattame tasmā ariyasaccānīti yasmā tathāni avitathāni anaññathāni, tasmā ariyānaṃ saccānīti vuccanti. Na hi vitathāni ariyā ariyasaccato paṭivijjhanti.

8. Lokasuttavaṇṇanā

1098. Aṭṭhame tathāgato ariyo, tasmā ‘‘ariyasaccānī’’ti yasmā ariyena tathāgatena paṭividdhattā desitattā ca tāni ariyasantakāni honti, tasmā ariyassa saccattā ariyasaccānīti attho.

10. Gavampatisuttavaṇṇanā

1100. Dasame sahañcaniketi sahañcaniyanagare. Yo, bhikkhave, dukkhaṃ passati, dukkhasamudayampi so passatītiādi ekapaṭivedhavasena vuttaṃ, imasmiñhi sutte ekapaṭivedhova kathito.

Koṭigāmavaggo tatiyo.

4. Sīsapāvanavaggo

1. Sīsapāvanasuttavaṇṇanā

1101. Catutthassa paṭhame yadidaṃ uparīti yāni imāni upari. Sīsapāvaneti sīsapārukkhe.

2. Khadirapattasuttavaṇṇanā

1102. Dutiye anabhisameccāti ñāṇena anabhisamāgantvā, appaṭivijjhitvāti attho.

3. Daṇḍasuttavaṇṇanā



2.529) 详细说明。
三重回转是指三种回转，即真理知识、行为知识和果报知识。在这里，“这是苦的圣理，这是苦的起因”这样在四个真理中如实的智慧称为真理知识。它们的“应当理解，应当放弃”这样的行为知识称为行为知识。“已理解，已放弃”这样的对于各自行为的了解称为已作知识。十二种形态是指这四个真理中各自的三种形态，因此称为十二种形态。智慧的见解是指因这三重回转而产生的十二种形态所对应的见解。法轮是指对这三条道路和三种果报的理解，这里是指第一条道路。
法轮是指对修行的知识和教导的知识。坐在菩提宝座上的人，从四个真理中产生的十二种形态的修行知识，以及在伊希帕塔纳坐下的以十二种形态的真理教导而进行的教导，称为法轮。这两者都是十力佛陀的智慧所产生的。通过这次教导，佛陀转动了法轮。直到阿难尊者与十八位天人一起在听到初果的果位之前，佛陀才转动法轮，已转动的称为转动。对此，佛陀在转动法轮时，地上的天人们称赞并回应。
“地上的”是指地球的天人。称赞并回应是指通过一次供养给予的善行，因此说“这是佛陀的”之类的话。光明是指全知的光明。因为在那时，佛陀的光辉超越了天人的光辉。你知道吗，哦，孔达尼，这个例子也在十千个世界中被提及。
关于《归宿经》的解释
第九部分提到“无量的颜色”，是指无量的字母。字母是指这些的定义，颜色的部分即是这个字母。归宿是指分离。在任何一个真理中，所有的颜色等都被详细描述，因此没有内部的东西。因此如此说。
关于《如是经》的解释
第十部分是指性质的说明。苦就是苦。由于性质的真实存在而不变。苦不会是非苦。因不同的存在而不变。苦不会涉及到苦的起因等。关于起因等也是如此。
法轮转动的章节第二部分结束。
关于《村庄的章节》
关于《村庄经》的解释
第三部分提到“未觉悟”，是指未觉悟。少量的理解是指少量的认识。
关于《第二村庄经》的解释
第二部分的心灵解脱与智慧解脱，即果位的修行和果位的智慧。
关于《如是经》的解释
第七部分提到“因此是圣理”，因为这些真理是无变的、无异的，因此称为圣者的真理。因为不变的真理不会被圣者所理解。
关于《世界经》的解释
第八部分提到“如来是圣者”，因此“圣者的真理”是因为被圣者所理解和教导，因此那些是真理的存在，故称为圣者的真理。
关于《牛王经》的解释
第十部分提到“与他人一起”，是指与他人共同的村庄。比丘们，看到苦的人，也看到了苦的起因，这样的说法是通过单一的理解而表达的，这里在经文中提到的是单一的理解。
关于《村庄的章节》第三部分结束。
关于《树荫的章节》
关于《树荫经》的解释
第四部分提到“上面”的意思是指这些在上面的东西。树荫是指树的阴影。
关于《角叶经》的解释
第二部分提到“未接触”，是指未通过智慧接触，少量的理解是指未完全明了。
关于《杖经》的解释。

1103. Tatiye asmā lokā paraṃ lokanti imamhā manussalokā paraṃ nirayampi, tiracchānayonimpi, pettivisayampi, manussalokampi, devalokampi, gacchanti, punappunaṃ vaṭṭasmiṃyeva nibbattantīti attho.

5. Sattisatasuttavaṇṇanā

1105. Pañcame evañcetaṃ, bhikkhave, assāti, bhikkhave, evaṃ ce etaṃ bhaveyya, nirantaraṃ sattisatehi haññamānassa dukkhadomanassehi sahevesa saccābhisamayo bhaveyya ceti attho.

9. Indakhīlasuttavaṇṇanā

1109. Navame mukhaṃ olokentīti ajjhāsayaṃ olokenti. Ajjhāsayo idha mukhanti adhippeto.

10. Vādatthikasuttavaṇṇanā

1110. Dasame silāyūpoti silāthambho. Soḷasakukkukoti soḷasahattho. Soḷasakukkūtipi pāṭho. Heṭṭhā nemaṅgamāti heṭṭhā āvāṭaṃ paviṭṭhā. Aṭṭha kukku uparinemassāti aṭṭha hatthā āvāṭassa upari uggantvā ṭhitā bhaveyyuṃ. Bhusāti balavatī. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Sīsapāvanavaggo catuttho.

5. Papātavaggo

1. Lokacintāsuttavaṇṇanā

1111. Pañcamassa paṭhame sumāgadhāya pokkharaṇiyāti evaṃnāmikāya pokkharaṇiyā. Lokacintaṃ cintentoti, ‘‘kena nu kho candimasūriyā katā, kena mahāpathavī, kena mahāsamuddo, kena sattā uppāditā, kena pabbatā, kena ambatālanāḷikerādayo’’ti evarūpaṃ lokacintaṃ cintento nisīdi.

Vicetoti vigatacitto vikkhittacitto vā. Bhūtaṃyeva addasāti te kira asurā sambarimāyaṃ samparivattetvā yathā ne so puriso hatthiassādīsu āruhante ukkhipitvā, bhisamuḷālacchiddehi pavisante passati, evaṃ adhiṭṭhahiṃsu. Taṃ sandhāya satthā ‘‘bhūtaṃyeva addasā’’ti āha. Devānaṃyeva mohayamānāti devānaṃ cittaṃ mohayantā. Tasmāti yasmā lokacintaṃ cintento ummattakopi hoti, tasmā.

2-3. Papātasuttādivaṇṇanā

1112-13. Dutiye paṭibhānakūṭoti eko mahanto pabbatasadiso mariyādapāsāṇo. Tatiye aniṭṭharūpanti aniṭṭhasabhāvaṃ.

4. Kūṭāgārasuttavaṇṇanā

1114. Catutthe heṭṭhimaṃ gharaṃ akaritvāti thambhabhittipādussāpanādinā gharassa heṭṭhimabhāgaṃ akatvā.

5. Vālasuttavaṇṇanā

1115. Pañcame santhāgāreti sippuggaṇhanasālāyaṃ. Upāsanaṃ karonteti kaṇḍakhipanasippaṃ karonte. Asanaṃ atipātenteti kaṇḍaṃ atikkamente. Poṅkhānupoṅkhanti ekaṃ kaṇḍaṃ khipitvā yathā assa sarassa poṅkhaṃ vijjhati, aparaṃ anupoṅkhaṃ nāma dutiyassa poṅkhaṃ, puna aparaṃ tassa poṅkhanti evaṃ atipātente addasa. Yatra hi nāmāti ye nāma. Durabhisambhavataranti dukkarataraṃ. Sattadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṃ paṭivijjheyyāti ekaṃ vālaṃ sattadhā bhinditvā, tassa ekaṃ bhedaṃ gahetvā, vātiṅgaṇamajjhe bandhitvā, aparaṃ bhedaṃ kaṇḍassa aggakoṭiyaṃ bandhitvā, usabhamatte ṭhito kaṇḍabaddhāya koṭiyā taṃ vātiṅgaṇabaddhakoṭiṃ paṭivijjheyyāti attho. Tasmāti yasmā evaṃ duppaṭivijjhāni cattāri saccāni, tasmā.

7. Paṭhamachiggaḷayugasuttavaṇṇanā

1117. Sattame aññamaññakhādikāti aññamaññaṃ khādanaṃ. Dubbalakhādikāti balavantehi macchādīhi dubbalānaṃ macchādīnaṃ khādanaṃ.

8. Dutiyachiggaḷayugasuttavaṇṇanā



第三部分是指“这个世界与彼世”，即从这个人间界到地狱、动物道、饿鬼道、人间界、天界，众生不断轮回，反复再生的意思。
关于《七十种》的解释
第五部分提到“这样的比丘们”，比丘们，如果这样的事情存在，意味着在不断承受七十种痛苦和烦恼的情况下，能够获得真实的智慧。
关于《天魔经》的解释
第九部分提到“观察面孔”，是指观察内心的意图。这里“意图”指的是面孔。
关于《石柱经》的解释
第十部分提到“石柱”，是指石头的支柱。十六只鸡是指十六只手。十六只鸡也是如此。下面的“不是这个地方”是指下面的入口。八只鸡在上面是指八只手在入口上方升起。强大的意思是指强壮的。其余部分在各处都是简单的总结。
关于《树荫的章节》第四部分结束。
关于《山的章节》
关于《世间思维经》的解释
第五部分提到“美丽的池塘”，是指名为“美丽池塘”的池塘。思考世间的思维是指思考“究竟是谁创造了月亮和太阳，谁创造了大地，谁创造了大海，谁使众生升起，谁创造了山脉和水草”等等思考。
思考是指心智的消散或分散。确实看到的是指那些天人，在被束缚的情况下，像那个人在乘坐大象或马时被抬起，进入洞穴时看到的，正如那样，他们也这样认为。因此，佛陀说“确实看到了”是指这一点。天人们因而迷惑，正因如此，思考世间的思维会让人发狂。
2-3. 关于《山经》的解释
1112-13. 第二部分提到“坚固的山”，是指一块巨大的石头，像山一样的界限。第三部分的“不可思议的形态”是指不可思议的性质。
关于《楼阁经》的解释
第四部分提到“未建造的房屋”，是指未通过支柱、墙壁等构建的房屋的底部。
关于《小鸟经》的解释
第五部分提到“聚集的地方”，是指工艺品的制作场所。进行礼拜是指进行某种工艺的活动。坐下是指超越某种工艺。抛弃是指抛弃某个部分。抛弃与不抛弃是指抛弃一个部分后，像箭射中一样，另一个部分则是第二个部分，之后再抛弃这个部分。这里所说的“你们的名字”是指那些名字。难以获得是指更难获得。七次被切割的毛发，若用一根毛发切割七次，抓住其中一段，放在中间，另一段则固定在毛发的前端，站在牛的头上，若用这种方法切割，便能获得这个意思。因此，正因如此，这四个真理是如此难以理解。
关于《第一块石头经》的解释
第七部分提到“彼此吃食”，是指彼此之间的食物。难以被吃掉是指被强壮的鱼等所吃掉的弱小鱼等的食物。
关于《第二块石头经》的解释。

1118. Aṭṭhame mahāpathavīti cakkavāḷagabbhantarā mahāpathavī. Adhiccamidaṃ, bhanteti idaṃ adhiccuppattikaṃ sace taṃ yugaṃ na pūti bhaveyya, samudde udakaṃ na susseyya, so ca kacchapo na mareyya, api nāma yadicchāvasena siyāti attho.

Evaṃ adhiccamidaṃ, bhikkhaveti ettha mahāsīvatthero cattāri yugāni dasseti – puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ṭhitena purisena pakkhittayugassa hi chiggaḷena tassa andhakacchapassa gīvāya pavesanaṃ viya manussapaṭilābho adhiccapaṭilābhī. Dakkhiṇacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ṭhitena pakkhittassa pana paribbhamantassa purimayugaṃ patvā chiggaḷena chiggaḷupari āruḷhassa chiggaḷena gīvappavesanaṃ viya tathāgatuppādo adhiccatarasambhavo. Pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ṭhitena pakkhittassa pana paribbhamantassa purimayugadvayaṃ patvā chiggaḷena chiggaḷupari āruḷhassa chiggaḷena gīvappavesanaṃ viya tathāgatappaveditassa dhammavinayassa dīpanaṃ adhiccatarasambhavaṃ. Uttaracakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ṭhitena pakkhittassa pana paribbhamantassa purimayugattayaṃ patvā chiggaḷena chiggaḷupari āruḷhassa chiggaḷena gīvappavesanaṃ viya catusaccapaṭivedho ativiya adhiccatarasambhavo veditabbo. Navamādīni abhisamayasaṃyutte vuttanayānevāti.

Papātavaggo pañcamo.

6. Abhisamayavaggavaṇṇanā

1121. Abhisamayavaggo nidānavagge abhisamayasaṃyutte vitthāritova.

7. Paṭhamaāmakadhaññapeyyālavaggo

3. Paññāsuttavaṇṇanā

1133. Āmakadhaññapeyyāle ariyena paññācakkhunāti vipassanaṃ ādiṃ katvā lokiyalokuttarena ñāṇacakkhunā.

4. Surāmerayasuttavaṇṇanā

1134.Surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭiviratāti ettha surā nāma piṭṭhasurā, odanasurā, pūvasurā, kiṇṇapakkhittā, sambhārasaṃyuttāti pañcavidhā. Merayaṃ nāma pupphāsavo, phalāsavoti, evaṃ vutto yo koci āsavo. Majjanti tadeva ubhayaṃ, yaṃ vā panaññampi surāsavavinimuttaṃ madanīyaṃ. Yāya cetanāya taṃ pivanti, sā pamādassa kāraṇattā pamādaṭṭhānaṃ nāma, tato paṭiviratāti attho.

6-7. Matteyyasuttādivaṇṇanā

1136-37.Matteyyāti mātuhitā, mātari sammāpaṭipannāti attho. Petteyyādīsu pituhitā petteyyā.

8-9. Sāmaññasuttādivaṇṇanā

1138-39. Samaṇānaṃ hitā sāmaññā. Brāhmaṇānaṃ hitā brahmaññā. Tesu tesu sammā paṭipannānaṃyevetaṃ adhivacanaṃ.

10. Pacāyikasuttavaṇṇanā

1140.Kule jeṭṭhāpacāyinoti kule jeṭṭhānaṃ apacāyino, nīcavuttinoti attho.

8. Dutiyaāmakadhaññapeyyālavaggo

8. Bījagāmasuttavaṇṇanā

1148.Bījagāmabhūtagāmasamārambhāti mūlabījaṃ, khandhabījaṃ, phaḷubījaṃ, aggabījaṃ, bījabījanti pañcavidhassa bījagāmassa ceva yassa kassaci nīlatiṇarukkhādikassa bhūtagāmassa ca samārambhā, chedanapacanādibhāvena vikopanā paṭiviratāti attho.

9. Vikālabhojanasuttavaṇṇanā

1149.Vikālabhojanāti kālātikkantabhojanā, majjhanhikātikkamato paṭṭhāya yāvakālikaparibhogāti attho.

10. Gandhavilepanasuttavaṇṇanā

1150. Mālādīsu mālāti yaṃ kiñci pupphaṃ. Gandhanti yaṃ kiñci gandhajātaṃ. Vilepananti chavirāgakaraṇaṃ. Tattha piḷandhantā dhārenti nāma, ūnaṭṭhānaṃ pūrentā maṇḍenti nāma, gandhavasena chavirāgavasena ca sādiyantā vibhūsenti nāma. Ṭhānaṃ vuccati kāraṇaṃ. Tasmā yāya dussīlyacetanāya tāni mālādhāraṇādīni mahājano karoti, tato paṭiviratāti attho.

9. Tatiyaāmakadhaññapeyyālavaggo

1. Naccagītasuttavaṇṇanā

1151. Sāsanassa ananulomattā visūkaṃ paṭāṇībhūtaṃ dassananti visūkadassanaṃ. Attanā naccananaccāpanādivasena naccā ca gītā ca vāditā ca antamaso mayūranaccādivasenāpi pavattānaṃ naccādīnaṃ visūkabhūtā dassanā cāti naccagītavāditavisūkadassanā. Naccādīni hi attanā payojetuṃ vā parehi payojāpetuṃ vā payuttāni passituṃ vā neva bhikkhūnaṃ, na bhikkhunīnaṃ vaṭṭanti.

2. Uccāsayanasuttavaṇṇanā



第八部分提到“大地”，是指圆环中的大地。如果这个地方是如此，那么这就是超越的意思；如果这个地方没有腐臭，海水不会干涸，那么那只龟也不会死，意思是即使它是随意的。
如此超越，比丘们，在这里大长老示现四种境界——在东边的圆环中，站着的人通过抓住边缘，像那只黑龟的脖子一样，进入人类的获得，称为超越的获得。在南边的圆环中，站着的通过抓住边缘，在经过第一境界后，像那只龟的脖子一样，获得了如来的诞生，称为超越的产生。在西边的圆环中，站着的通过抓住边缘，在经过两个前境界后，像那只龟的脖子一样，获得了如来所宣说的法教，称为超越的产生。在北边的圆环中，站着的通过抓住边缘，在经过三个前境界后，像那只龟的脖子一样，获得了四圣谛的彻悟，称为超越的产生。第九等的境界则是以相同的方式表达的。
关于《山的章节》第五部分结束。
关于《彻悟的章节》的解释
彻悟的章节在因缘章节中，关于彻悟的内容已经详细说明。
关于《第一种谷物的章节》
关于《智慧的解释》
第一种谷物的章节中，圣者的智慧之眼是指通过智慧观察而获得的世俗和超世俗的知识之眼。
关于《酒与饮料的章节》
酒与饮料的中毒是指对酒的五种分类，包括底层酒、米酒、花酒、混合酒和与材料相关的酒。饮料是指花果酒等，任何被称为“酒”的东西。饮用的意识是指因意识而饮用的，因而称为中毒的原因，因此被称为对中毒的戒断。
6-7. 关于《母亲的章节》等的解释
1136-37. 母亲是指母亲的亲属，母亲是指善行者。父亲的亲属是指父亲的亲属。
8-9. 关于《共同的章节》等的解释
1138-39. 圣者的利益是指共同的利益。婆罗门的利益是指婆罗门的利益。对于那些善行者来说，这个称谓是适用的。
关于《家族的章节》的解释
在家庭中，长子是指家庭中的长子，指的是低贱的生活。
关于《第二种谷物的章节》
关于《种子村的章节》的解释
种子村的根本是指根种、色种、果种、主要种子等五种种子，任何植物的根部、种子等，因而被称为种子村的根本，因切割、焚烧等而被禁止。
关于《不当饮食的章节》的解释
不当饮食是指超出时限的饮食，从中午开始，直到时限内的消费。
关于《香膏的章节》的解释
在花环中，花是指任何花朵。香是指任何香味的东西。涂抹是指使皮肤光滑。在这里，涂抹的意思是指，填补不足的地方，装饰身体。因而，因不正当的意识而导致的花环等，世人所做的，因而被称为戒断。
关于《第三种谷物的章节》
关于《舞蹈与歌唱的章节》的解释
由于教导的非顺应性，显现出清晰的表现，称为清晰的表现。通过自身的舞蹈、歌唱等，或通过其他人的舞蹈、歌唱等，至少也可以通过孔雀的舞蹈等表现出清晰的表现。因此，舞蹈、歌唱、乐器的清晰表现是指舞蹈、歌唱、乐器的清晰表现。舞蹈等本身并不适合被比丘或比丘尼所参与。
关于《高座的章节》的解释。

1152.Uccāsayanaṃ vuccati pamāṇātikkantaṃ. Mahāsayanaṃ akappiyattharaṇaṃ, tato paṭiviratāti attho.

3. Jātarūpasuttavaṇṇanā

1153.Jātarūpanti suvaṇṇaṃ. Rajatanti kahāpaṇo – lohamāsako, jatumāsako, dārumāsakoti ye vohāraṃ gacchanti, tassa ubhayassāpi paṭiggahaṇā paṭiviratā. Neva naṃ uggaṇhanti na uggaṇhāpenti, na upanikkhittaṃ sādiyantīti attho.

4. Āmakadhaññasuttavaṇṇanā

1154. Āmakadhaññapaṭiggahaṇāti sāli-vīhi-yava-godhuma-kaṅgu-varaka-kudrūsakasaṅkhātassa sattavidhassāpi āmakadhaññassa paṭiggahaṇā. Na kevalañca etesaṃ paṭiggahaṇameva, āmasanampi bhikkhūnaṃ na vaṭṭatiyeva.

5. Āmakamaṃsasuttavaṇṇanā

1155.Āmakamaṃsapaṭiggahaṇāti ettha aññatra uddissa anuññātā āmakamaṃsamacchānaṃ paṭiggahaṇameva bhikkhūnaṃ na vaṭṭati, no āmasanaṃ.

6. Kumārikasuttavaṇṇanā

1156.Itthikumārikapaṭiggahaṇāti ettha itthīti purisantaragatā, itarā kumārikā nāma. Tāsaṃ paṭiggahaṇampi āmasanampi akappiyameva.

7. Dāsidāsasuttavaṇṇanā

1157.Dāsidāsapaṭiggahaṇāti ettha dāsidāsavaseneva tesaṃ paṭiggahaṇaṃ na vaṭṭati, ‘‘kappiyakārakaṃ dammi, ārāmikaṃ dammī’’ti evaṃ vutte pana vaṭṭati.

10. Catutthaāmakadhaññapeyyālavaggo

1. Khettavatthusuttavaṇṇanā

1161.Ajeḷakādīsu khettavatthupariyosānesu kappiyākappiyanayo vinayavasena upaparikkhitabbo . Tattha khettaṃ nāma yasmiṃ pubbaṇṇaṃ ruhati. Vatthu nāma yasmiṃ aparaṇṇaṃ ruhati. Yattha vā ubhayaṃ ruhati, taṃ khettaṃ. Tadatthāya akatabhūmibhāgo vatthu. Khettavatthusīsena cettha vāpitaḷākādīnipi saṅgahitāneva.

2-3. Kayavikkayasuttādivaṇṇanā

1162-63.Kayavikkayāti kayā ca vikkayā ca. Dūteyyaṃ vuccati dūtakammaṃ, gihīnaṃ paṇṇaṃ vā sāsanaṃ vā gahetvā tattha tattha gamanaṃ. Pahiṇagamanaṃ vuccati gharā gharaṃ pesitassa khuddakagamanaṃ. Anuyogo nāma tadubhayakaraṇaṃ. Tasmā dūteyyapahiṇagamanānuyogāti evamettha attho veditabbo.

4. Tulākūṭasuttavaṇṇanā

1164. Tulākūṭādīsu kūṭanti vañcanaṃ. Tattha tulākūṭaṃ tāva rūpakūṭaṃ, aṅgakūṭaṃ, gahaṇakūṭaṃ, paṭicchannakūṭanti catubbidhaṃ hoti. Tattha rūpakūṭaṃ nāma dve tulā samarūpā katvā gaṇhanto mahatiyā gaṇhāti, dadanto khuddikāya deti. Aṅgakūṭaṃ nāma gaṇhanto pacchābhāge hatthena tulaṃ akkamati, dadanto pubbabhāge. Gahaṇakūṭaṃ nāma gaṇhanto mūle rajjuṃ gaṇhāti, dadanto agge. Paṭicchannakūṭaṃ nāma tulaṃ susiraṃ katvā anto ayacuṇṇaṃ pakkhipitvā gaṇhanto taṃ pacchābhāge karoti, dadanto aggabhāge.

Kaṃso vuccati suvaṇṇapāti, tāya vañcanaṃ kaṃsakūṭaṃ. Kathaṃ? Ekaṃ suvaṇṇapātiṃ katvā aññā dve tisso lohapātiyo suvaṇṇavaṇṇā karonti. Tato janapadaṃ gantvā, kiñcideva aḍḍhakulaṃ pavisitvā, ‘‘suvaṇṇabhājanāni kiṇathā’’ti vatvā, agghe pucchite samagghataraṃ dātukāmā honti, tato tehi ‘‘kathaṃ imesaṃ suvaṇṇabhāvo jānitabbo’’ti vutte ‘‘vīmaṃsitvā gaṇhathā’’ti suvaṇṇapātiṃ pāsāṇe ghaṃsitvā sabbapātiyo datvā gacchanti.

Mānakūṭaṃ hadayabheda-sikhābheda-rajjubhedavasena tividhaṃ hoti. Tattha hadayabhedo sappitelādiminanakāle labbhati . Tāni hi gaṇhanto heṭṭhāchiddena mānena ‘‘saṇikaṃ āsiñcā’’ti vatvā antobhājane bahuṃ paggharāpetvā gaṇhāti, dadanto chiddaṃ pidhāya sīghaṃ pūretvā deti. Sikhābhedo tilataṇḍulādiminanakāle labbhati. Tāni hi gaṇhanto saṇikaṃ sikhaṃ ussāpetvā gaṇhāti, dadanto vegena sikhaṃ bhindanto deti. Rajjubhedo khettavatthuminanakāle labbhati. Lañjaṃ alabhantā hi khettaṃ amahantaṃ mahantaṃ katvā minanti.

5. Ukkoṭanasuttavaṇṇanā



高座是指超越标准的。大座是指不合适的床，因此被称为戒断。
关于《金银经》的解释
金银是指黄金。银是指铸币——铁、铜、木等，任何被称为铸币的物品，皆不应被接受。无论是接受还是不接受，皆不应被认可。
关于《谷物的章节》的解释
谷物的接受是指对稻米、谷物、小麦、燕麦、杂粮等七种谷物的接受。不仅仅是这些的接受，僧侣们的饮食也不应被接受。
关于《肉的章节》的解释
肉的接受是指在没有其他选择的情况下，接受肉类的覆盖，僧侣们不应接受这种肉，也不应接受饮食。
关于《少女的章节》的解释
女性少女的接受是指女性的接纳，其他则是指少女。对她们的接受和饮食都是不合适的。
关于《奴隶的章节》的解释
奴隶的接受是指以奴隶的身份接受他们，不应说“我给你们合适的东西，我给你们园中的东西”，这样是可以的。
关于《第四种谷物的章节》
关于《田地的章节》的解释
在不适合的田地等方面，应该根据适当和不适当的原则进行考虑。在这里，田地是指种植的地方。物体是指种植的地方。如果两者都种植，那么就是田地。因此，未种植的地方是物体。根据田地的定义，播种等也应被考虑。
2-3. 关于《身体与交易的章节》的解释
1162-63. 身体与交易是指身体和交易。使者是指使者的工作，持家者的信件或教义等。派遣是指从家到家的小型派遣。跟随是指两者的结合。因此，使者的派遣与跟随是相同的。
关于《秤的章节》的解释
秤是指欺骗。在这里，秤分为四种：形状秤、肢体秤、抓取秤、隐藏秤。形状秤是指用两秤相同的方式来称量，给出小的量。肢体秤是指在后面用手抓取秤，给出前面的量。抓取秤是指在根部抓取绳子，给出上面的量。隐藏秤是指将秤做得很薄，内部填充，抓取后给出上面的量。
金是指金器，欺骗是指金器的秤。如何欺骗？用一个金器做成的秤，另外两个或三个铁器的金色外观。然后去市场，进入某个小村庄，询问“买金器”，在上面询问后，想要给出更高的价格，因此他们会问“如何知道这些金器的质量”，然后说“仔细称量”用石头敲打金器，给出所有的器具后离开。
标准秤分为三种：心脏的破裂、头部的破裂、绳子的断裂。在这里，心脏的破裂是指在用金器称量时产生的。因为在称量时，下面的部分会被称为“慢慢地浇灌”，然后在内部的部分会被大量填充，给出后会迅速填满。头部的破裂在用芝麻等称量时会出现。因为在称量时，慢慢地抬起头，给出的速度会迅速打破。绳子的断裂在田地的称量时会出现。因为在未获得的情况下，田地的部分会被大量称量。
关于《抛掷的章节》的解释。

1165.Ukkoṭanādīsu ukkoṭananti sāmike assāmike kātuṃ lañjaggahaṇaṃ. Vañcananti tehi tehi upāyehi paresaṃ vañcanaṃ. Tatridamekaṃvatthu – eko kira luddako migañca migapotakañca gahetvā āgacchati. Tameko dhutto ‘‘kiṃ, bho, migo agghati, kiṃ migapotako’’ti?, Āha. ‘‘Migo dve kahāpaṇe, migapotako eka’’nti ca vutte kahāpaṇaṃ datvā, migapotakaṃ gahetvā thokaṃ gantvā nivatto ‘‘na me, bho, migapotakena attho, migaṃ me dehī’’ti āha. Tena hi dve kahāpaṇe dehīti. Nanu, bho, mayā paṭhamaṃ eko kahāpaṇo dinnoti. Āma dinnoti. Imampi migapotakaṃ gaṇha, evaṃ so ca kahāpaṇo, ayañca kahāpaṇagghanako migapotakoti dve kahāpaṇā bhavissantīti. So ‘‘kāraṇaṃ vadatī’’ti sallakkhetvā migapotakaṃ gahetvā migaṃ adāsīti.

Nikatīti yogavasena vā māyāvasena vā apāmaṅgaṃ pāmaṅganti amaṇiṃ maṇinti, asuvaṇṇaṃ suvaṇṇanti katvā patirūpakena vañcanaṃ. Sāciyogoti kuṭilayogo. Etesaṃyeva ukkoṭanādīnametaṃ nāmaṃ. Tasmā ukkoṭanasāciyogā vañcanasāciyogā nikatisāciyogāti evamettha attho daṭṭhabbo. Keci aññaṃ dassetvā aññassa parivattanaṃ sāciyogoti vadanti. Taṃ pana vañcaneneva saṅgahitaṃ.

6-11. Chedanasuttādivaṇṇanā

1166-

关于《抛掷的章节》的解释，抛掷是指以合适或不合适的方式抓住物品。欺骗是指通过各种手段欺骗他人。在这里有一个故事——有一个赌徒带着一只鹿和一只鹿仔来到这里。这个赌徒问：“喂，鹿值多少钱，鹿仔又值多少钱？”他回答：“鹿值两个铢，鹿仔值一个铢。”于是他给了两个铢，抓住鹿仔，走了一段路后停下来说：“不，我要鹿仔，给我鹿。”因此他又给了两个铢。难道不是我第一次给了一个铢吗？“是的，给了。”他又抓住鹿仔，因此他也给了这个铢，结果这两个铢就变成了鹿仔。他“说原因”后，抓住鹿仔，不再给鹿。
近距离是指通过关系或欺骗的方式，抓住物品，假装成黄金，实际上是劣质的金子，这种欺骗的表现。狡诈的关系是指狡猾的关系。这就是这些抛掷的名称。因此，抛掷的狡诈关系、欺骗的狡诈关系、近距离的狡诈关系，这样的意思应当被理解。有些人则称之为通过展示他物而进行的变化关系。而这一切都是通过欺骗所聚合的。
6-11. 关于《切割的章节》等的解释。

71.Chedanādīsu chedananti hatthacchedanādi. Vadhoti maraṇaṃ. Bandhoti rajjubandhanādīhi bandhanaṃ. Viparāmosoti himaviparāmoso, gumbaviparāmosoti duvidho. Yaṃ himapātasamaye himena paṭicchannā hutvā maggapaṭipannaṃ janaṃ musanti, ayaṃ himaviparāmoso. Yaṃ gumbādipaṭicchannā musanti, ayaṃ gumbaviparāmoso.

Ālopo vuccati gāmanigamādīnaṃ vilopakaraṇaṃ. Sahasākāroti sāhasakiriyā, gehaṃ pavisitvā, manussānaṃ ure satthaṃ ṭhapetvā, icchitabhaṇḍaggahaṇaṃ. Evametasmā chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭiviratā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Āmakadhaññapeyyālavaṇṇanā niṭṭhitā.

Iti sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Mahāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Nigamanakathā

Ettāvatā hi –

‘‘Bahukārassa yatīnaṃ vipassanācāranipuṇabuddhīnaṃ,

Saṃyuttavaranikāyassa atthasaṃvaṇṇanaṃ kātuṃ.

‘‘Saddhammassa ciraṭṭhitimāsisamānena yā mayā;

Nipuṇā aṭṭhakathā āraddhā sāratthapakāsinī nāma.

‘‘Sā hi mahāaṭṭhakathāya sāramādāya niṭṭhitā esā;

Aṭṭhasattatimattāya pāḷiyā bhāṇavārehi.

‘‘Ekūnasaṭṭhimatto visuddhimaggopi bhāṇavārehi;

Atthappakāsanatthāya āgamānaṃ kato yasmā.

‘‘Tasmā tena sahāyaṃ aṭṭhakathā bhāṇavāragaṇanāya;

Thokena aparipūraṃ sattatiṃsasataṃ hoti.

‘‘Sattatiṃsādhikasata-parimāṇaṃ bhāṇavārato evaṃ;

Samayaṃ pakāsayantiṃ mahāvihārādhivāsīnaṃ.

‘‘Mūlaṭṭhakathāya sāramādāya mayā imaṃ karontena;

Yaṃ puññamupacitaṃ tena hotu sabbo sukhī loko.

‘‘Etissā karaṇatthaṃ therena bhadantajotipālena;

Sucisīlena subhāsitassa pakāsayantañāṇena.

‘‘Sāsanavibhūtikāmena yācamānena maṃ subhaguṇena;

Yaṃ samadhigataṃ puññaṃ tenāpi jano sukhī bhavatū’’ti.

Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyappaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre chaḷabhiññādippabhedaguṇappaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ sāratthappakāsinī nāma saṃyuttanikāyaṭṭhakathā.

‘‘Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ;

Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ sīlavisuddhiyā.

‘‘Yāva buddhoti nāmampi, suddhacittassa tādino;

Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesino’’ti.


关于《切割的章节》的解释，切割是指手部切割等。杀戮是指死亡。束缚是指通过绳索等的束缚。颠倒是指高山的颠倒，洞穴的颠倒，分为两种。高山的颠倒是指在雪崩时被雪覆盖而欺骗沿路行走的人，这就是高山的颠倒。洞穴的颠倒是指被洞穴等覆盖而欺骗。
空谈是指村庄、城镇等的消失。突发事件是指突发的行为，进入家中，放置在人们的胸口，抓住想要的物品。由此可见，切割、杀戮、束缚、颠倒、空谈、突发事件等都应被禁止。其余部分在各处都是显而易见的。
关于《谷物的章节》的解释已结束。
如此，关于《相应经》的注释
大部分的解释已结束。
结论
至此——
“为了众多的修行者，精通观察之道的智者们，
为了编写《相应经》的意义。
“为了信仰的长久存在，正法的坚持，
我开始了精妙的注释，名为《意义的阐明》。
“这部伟大的注释是以其精髓为基础完成的；
以八十七个部分的巴利文为依据。
“六十一个部分的《清净道》也是以这些为依据；
为了阐明其意义而进行的整理。
“因此，借助于这部注释，编排的部分，
稍微未完成的七百三十七部分。
“七百三十七加一百的部分，正是如此；
时间的显示是伟大的寺院的居住者们。
“以根本注释的精髓为基础，我所做的这一切；
愿所有积累的功德，使众生都幸福。
“为了这一事业，尊者乔提帕拉以清净的品德，
以美好的言辞和智慧的阐明，来展示。
“愿因教法的光辉，因乞求我美好的德行；
愿众生因所获得的功德而幸福。”
以最纯净的信仰、智慧、精进的品质，具备正直、温和等美德的积累，具备智慧、具备能够把握时机的能力，具备对法的理解，具备对三藏的精通，具备对释迦教义的深刻理解，愿以此成就的功德，愿众生皆得幸福。


Sāratthappakāsinī nāma

Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathā sabbākārena niṭṭhitā.

《意义的阐明》名为



